Latvia by firmaartcom

“Manuprāt, šīs grāmatas mērķis nav kādam pielaikot strīpainu pidžamiņu. Šīs grāmatas mērķis ir uzskatāmi parādīt, ko ar cilvēku var izdarīt nepārvarama tieksme pēc naudas un varas. Kampt, kampt un kampt. Vēl, vēl, vēl un vēl. Īpaši neaizraujoties ar domām par citiem cilvēkiem. Vai valsti. Vai ko citu. Ak, jā, dažiem būtiskāk var šķist tas, ka šī grāmata mēģina dot atbildi uz jautājumu — kādā veidā gan vienam cilvēkam izdevās to visu pakampt? Protams, ja viņš tiešām bija viens...” Lato Lapsa

)3".

Staïina neprâts

StoroĂževoj

StoreĂževoj

Storoþevoj

UDK 32 (474. 3) (092) La 610

Grâmatâ izmantoti fotoattçli no

Mâra Jonova vâka dizains un attçlu apstrâde Eduarda Paegles makets

Ðî grâmata kopumâ un pa sastâvdaïâm uzskatâma tikai un vienîgi par autoru un treðo personu viedokïu, uzskatu un interpretâciju apkopojumu.

ISBN 9984 – 34 – 300 – 6

Storeþevoj

Saturs

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9 I II III IV V VI VII

Piedauzîgie podi un izdevîgâs puíes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15 “Feinais cilvçks” ministrijâ un likumdoðanas procesâ. . . . . . . . . . . . 43 Saldais kumoss kampiena uztrençðanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 76 Pri(h)vatizâcija ar burbulîðiem: rokraksta veidoðanâs . . . . . . . . . . . 102 “Tad viòð ieraudzîja, ka maize ir pieprasîta...” . . . . . . . . . . . . . . . . 124 Kampçju “brâlîba” — mîti un realitâte . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 150 “Sniega maðîna, kas visu grâbj uz sevi” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 173 Pçcvârds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 207

Pielikumi 1. “Mûsu grupa apogeju sasniedza tad, kad mçs, pirmkârt, Ulmani kopîgiem spçkiem...” . . . . . . . . . 214 2. “Kâ matrozis Þeïezòaks...” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 230 3. “Es domâju, ka viòa mçríis ir vara.” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 233 4. Murgi un tikai murgi? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 241 5. “Esi precîzs pat sîkumos” Andra Ðíçles izpratnç . . . . . . . . . . . . . . 257 6. “Lçmums par privatizâciju bûtu pieòemts atbilstoði likuma prasîbâm, ja vien...” . . . . . . . . . . . . . . . . . . 269 7. “Neviena no metodçm neparedz tiesîbas valsts îpaðuma pircçju noteikt bez izsoles vai konkursa...”. . . 271 8. “Zemkopîbas ministrija ïoti riskçja...” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 274 9. “Termiòâ nav noticis neviens maksâjums...” . . . . . . . . . . . . . . . . . 287 10. Trîs îsi, sausi, noderîgi likumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 297

Mûsuprât, ðîs grâmatas mçríis nav kâdam pielaikot strîpainu pidþamiòu. Ðîs grâmatas mçríis ir uzskatâmi parâdît, ko ar cilvçku var izdarît nepârvarama vçlme tikt pie naudas un varas. Kampt, kampt un kampt. Vçl, vçl, vçl un vçl. Un vienlaikus îpaði neaizrauties ar domâm par citiem cilvçkiem. Vai valsti. Vai ko citu. Ak, jâ, daþiem bûtiskâk var ðíist tas, ka ðî grâmata mçìina dot atbildi uz jautâjumu –– kâdâ veidâ gan vienam cilvçkam izdevâs to visu pakampt? Protams, ja viòð tieðâm bija viens...

StoreĂževoj

Storoþevoj

“Domâju, ka politika paliek un ar katru brîdi paliks tîrâka. Pamazâm veidojas profesionâli politiíi, kuriem tauta uzstâdîs ïoti augstus kritçrijus. Tie bûs saimnieciski, morâli un visâdâ citâdâ ziòâ nevainojamas reputâcijas cilvçki, un viòu darbs bûs tikai politika.” Andris Ðíçle (1995. gads) “Es teiktu, ka nevis nauda, vara un slava pârbauda mani, bet es pârbaudu naudu, varu un slavu.” Andris Ðíçle (1996. gads) “Tikai laiks un darbi ir cilvçka mçrs.” Andris Ðíçle (1997. gads, Andra Jakubâna un Çrika Hânberga Neçrtais Andris Ðíçle) “Es viòu salîdzinâtu ar sniega maðînu ziemâ, kas visu grâbj uz sevi. Tâpçc jau viòð var teikt: es mîlu ðo valsti. Bet mîl viòð to sniega maðînas manierç.” Edvîns Inkçns (2002. gads, Astras Milles Labvakar, Edvîn Inkçn. Varas fizioloìija I) “Man ir atmiòâ viens viòa teiciens –– man ir tikai mana morâle. To viòð atbildçja uz jautâjumu, kur tad paliek morâle, ja mçs apejam tos, kuriem pienâkas pirmâm kârtâm, un visu samaksâjam viòiem.” Kâds uzòçmçjs “ar pieredzi” (2007. gads)

Storeþevoj

Ievads

Reiz dzîvoja apaïvaidzis skolnieks, kuru vecâki kârtîgi lika pie grâmatâm, toties skolas gados deva rubli dienâ, un viòð pat ierîkoja sev izdevumu burtnîcu, kurâ rûpîgi iegrâmatoja visus izdevumus — vienpadsmit kapeikas par limonâdi, septiòas kapeikas par smalkmaizîti. Krâja, ja bija vajadzîba — spçlçja uz naudu. Nebija nekâds zubrîtâjs, bet gudrs, gaiðs puika — tagad pats saka, ka esot bijis nerâtns. Pavisam mazs bûdams, gâja badîties ar aunu — bet auns viòam parasti pârlçca pâri. Mâjâs pârmaiòus pa nedçïai ar brâli saimniekoja pa virtuvi, pat bikses bija iemâcîjies uzðût. Pirmo un pçdçjo reizi uzsmçíçja ceturtajâ klasç — starp citu, uz soliòa Rîgas zoodârzâ. Bija kârtîgi nokristîts katoïu baznîcâ. Savu vectçvu “apgaismoja”, cik kaitîgs ir alkohols. Astotajâ klasç viòð rakstîja sacerçjumu par to, ka lielas laimes patiesîbâ nemaz nav, — tâ veidojas no daudzâm mazâm laimîtçm. Desmitajâ klasç pçkðòi uz mâcîbâm ieradâs ar sirmu ðíipsnu matos — un neviens nesaprata, kas gan noticis. Pats viòð to laikam nevienam nestâstîja — un nestâsta joprojâm. Ïaujot nedraugiem runât — “tas cilvçks dzîvç vai nu kaut ko slçpj, vai bçrnîbâ viòam ir darîts pâri”. Bet vienalga viòð bija gaiðais, gudrais, feinais puika — âtri apprecçjâs, pabeidza Lauksaimniecîbas akadçmiju ar “sarkano” diplomu, sâka strâdât, vienâ mazâ istabiòâ audzinâja divas meitas un audzçja puíes — kâ jau visi saimnieciski un apíçrîgi latvieði padomju gados. Sapòoja, ka uzbûvçs meitâm “tçva mâju” — paða vecâki mâtes dzimtas mâjas Balvu pusç bija pârdevuði jau ïoti, ïoti sen. Ap 1990. gadu vieglâ formâ “saslima” ar alus bundþu krâðanu. Neviens — izòemot varbût vienîgi vistuvâkos radus, kazi, arî draugus, kuru gan viòam faktiski nav, — nespçj pateikt, kurâ brîdî notika lûzums un vai ðâds lûzums vispâr bija. Vai bija viens brîdis, kad gaiðais puika sâka tiekties nevis vienkârði pçc turîguma, bet pçc aizvien lielâkas, lielâkas, lielâkas naudas un varas, — vai arî tas tâ vienkârði pakâpeniski attîstîjâs?

Vçl deviòdesmito gadu sâkumâ viòð apmierinâjâs ar mazumiòu — bez kâdiem kompleksiem izrakstîja sev daþu desmitu latu pabalstus “veselîbas uzlaboðanai” un sarûpçja tiem laikiem gandrîz astronomiskas vçrtîbas, bet vispâr jau noþçlojamus importa podus. Un vispâr jau virs tâda podu lîmeòa un mçroga nepacçlâs. Kâ atstâsta tâlaika kolçìi, braukâja ar “pirmo” þigulîti, bet pçc kïûðanas par lauksaimniecîbas ministra vietnieku “paaugâs” —– oooooooooo! — lîdz jaunajam moskvièam. Sâkumâ staigâja pa savu ministrijas kabinetu bez kurpçm, visi galdi un palodze bija izklâti ar dokumentiem, kuri jâparaksta, bet viòð nezinâja, ko darît. Un nebaidîjâs to atzît citiem. Toties jau daþus gadus vçlâk viòð vispârçji tika atzîts par izcilu, vienreizçju, nebijuðu spçju shçmotâju — par spîti tam, ka, ðíiet, nemaz nevajag lupu vai mikroskopu, lai faktiski visâ, ko viòð kopð deviòdesmito gadu sâkuma darîjis, saskatîtu milzumdaudz âþa kâju, kas nekâdi nav noslçpjamas un lien ârâ pa visâm malâm. Pçdçjâ laikâ — jo îpaði. “Bet kâ viòð vienmçr pamanâs iekulties kaut kâdos ðitâdos...?” mçs pajautâjâm vienam no mûsu galvenâ varoòa kâdreizçjiem lîdzgaitniekiem. Atbilde nebija glaimojoða: “Man ir tas jâatzîst... kopð tâs viòa aizieðanas no politikas tur kaut kas tieðâm ir mainîjies. Es no sirds domâju! Varbût, ka es kaut ko nezinu, es varu kaut ko nezinât, bet nu... cik es zinu visu to sâkuma periodu... kad tur, ka bûtu kârtots kaut kâds lielais bizness? Tas, kas te tagad notiek, tas ir kaut kâds pilnîgs vâks. Un kas tas ir? Tâda visprastâkâ alkatîba, tâda lîðana katrâ iespçjamâ vietâ, katrai pudelei par koríi, tur kaut kâda mçìinâðana kaut ko nolobçt, nu tâds prastums! Nenormâlâkais! Kâpçc tas viòam vajadzîgs, es nesaprotu, es nesaprotu... es nesaprotu... es nesaprotu. Es, goda vârds, es atzîðos — es nesaprotu. Un nekâ tâda nebija, kamçr viòð bija premjers, kamçr viòð bija priekðsçdçtâjs, nebija nekâ tâda! Tagad! Nu vâks! Nu vâks! Nu vâks! Vâks! Tâds ðleserisms. Viòð grib paòemt visâdas komisijas, visâdi projekti, pat ne tâdi, ka savi! To vçl saprastu! Nu, es tur kaut ko daru, palîdziet, dþeki, tur kaut kâdu birokrâtiju, nu taèu palîdzçtu, nebûtu jau nekâdu problçmu. Nç — visur, visur, visur! Es nesaprotu...” Jebkurâ gadîjumâ jautâjums paliek — kâ tas tâ sanâca, ka viens strâdîgs, kârtîgs, visu paziòu cienîts, feins puisis kïuva par cilvçku, kurð, kâ var ðíist, vienkârði nespçj nemelot? Par kuru aizvadîto gadu gaitâ radies noturîgs priekðstats — viòð taèu nevienu paðu lietu nespçj izdarît îsti atklâti un godîgi?...

“Man ir atmiòâ viens viòa teiciens — man ir tikai mana morâle. To viòð atbildçja uz jautâjumu, kur tad paliek morâle, ja mçs apejam tos, kuriem pienâkas pirmâm kârtâm un visu samaksâjam viòiem,” teic kâds viòa, kâ izskatâs, tieðâm pamatîgi “uzmests” izbijis biznesa partneris. “Ziniet, ir tâda naudas slimîba. Viòð toreiz vçlçjâs pârdot savu þiguli un taujâja kâdam kolçìim, kâ to izdarît. Pçc tam man kolçìis teica, ka viòð ir slims, viòam, lîdzko parâdâs runa par naudu, acis paliek kâ zvçram, sarkanas, viòð ir slims. Es tagad viòu neesmu saticis, bet ðî slimîba mçdz progresçt...” bilst kâds, iespçjams, vçl pamatîgâk, kaut ne tik tieði “uzmests” mûsu varoòa ekskolçìis. Vai tieðâm viss ir tik vienkârði? Vai Andris Ðíçle tieðâm visu savu mûþu vienkârði berzis vçrdiòu un neapzinâti — bet varbût pat apzinâti? — vergojis tam gluþi kâ pirtnieks Ansis no labi zinâmâs Kârïa Skalbes pasakas? Tieði tâds ir viens no izplatîtâkajiem mîtiem par ðo neapðaubâmi neordinâro cilvçku: Andris Ðíçle, lûk, jau ministrijas posteòos òçma kukuïus pa labi un kreisi, tad speciâli savâm savtîgajâm vajadzîbâm sacerçja pârtikas uzòçmumu privatizâcijas likumus, visu sazaga, sapri(h)vatizçja, izmantoja varas resursu, lai piezagtos vçl vairâk, bet pçc tam dzîvoja... nu, teiksim, laimîgi. Kad naudas un varas aptrûkâs, íçrâs pie jaunâm shçmâm... Tiesa, ir vçl otrs, faktiski tikpat izplatîts mîts: Andris Ðíçle bija îsts godavîrs (“Andris nekad nav òçmis kukuïus un neòems, nezaga un nezags. Viòam nevajag slavu, naudu arî ne, tâs viòam pietiek!” presç savulaik izsaucâs viòa domubiedrs Andris Ruselis), lîdz noteiktam brîdim — vienkârðs kârtîgs darbarûíis un ìimenes gâdnieks. Tad viòð stâvçja un krita par valsts interesçm, pçc tam pierâdîja sevi kâ izcilu tautsaimnieku — praktiíi, tad atkal stâvçja un krita, lîdz beidzot vienkârði un cilvçciski nogura no briesmîgâs slodzes, cilvçku nepateicîbas un nesapratnes. Ak, viòð ðo to nopri(h)vatizçja? Turklât ne visai godîgi? Bet — nebûtu paòçmis ðis, bûtu paòçmis kâds cits; ðis vismaz neïâva visu izvazât, ðis vismaz saglabâja raþoðanu. Arî to daudzina ðâ mîta aizstâvji. Lîdz pat deviòdesmito gadu beigâm viòiem bija vçl viena iemîïota tçze — ðis vismaz visu neizpârdeva. Taèu tad lîdz ar Ave Lat grupas uzòçmumu izpârdoðanu pa labi, pa kreisi ðie apgalvojumi kaut kâ pieklusa un izgaisa... Tâtad — cilvçks, kurð ir izdarîjis fantastiski daudz. Laikam taèu uzbûvçjis un pçc tam faktiskâ vairâksolîðanâ izpârdevis Latvijâ lielâko pârtikas uzòçmumu grupu. Trîsreiz bijis valdîbas vadîtâjs, kura pûliòi lielâ mçrâ bija tie, kas 1995.—1996. gadâ spçja izcelt valsti no bedres, kur to bija iegâzusi Mâra Gaiïa mazâkumvaldîbas nespçja. Daudziem var ðíist, ka arî

viedokli mainîjis un Latvijas iedzîvotâjiem vienkârði melojis, iespçjams, pat vairâk nekâ cilvçks hûtç . Un panâcis, ka viòam tas ilgus gadus tiek piedots un aizmirsts. Kurð no ðiem mîtiem un viedokïiem ir ticamâks, patiesîbai atbilstîgâks? Precîzâk — kurð ir mîts, bet kurâ rodama vismaz daïa patiesîbas? Tas bija viens no pamatjautâjumiem, kad sâkâs darbs pie ðîs grâmatas. Darba gaitâ jautâjumu kïuva tikai vairâk un vairâk — bet ne cilvçku, kuri bûtu gatavi uz tiem atbildçt. Tik daudz cilvçku, kuri vienkârði atsakâs runât. Tik daudz cilvçku, kuri sacer vissmieklîgâkos argumentus, lai tikai izvairîtos no ðîs tçmas. Tik daudz vçl tagad augstos valsts amatos esoðu personu, kuru acîs, pieminot Andra Ðíçles vârdu, pazib neslçpts izbîlis. Tik daudz oficiâlu un elektroniskâ pasta vçstuïu, kurâs visdaþâdâkajâs formâs lasâma viena un tâ pati atbilde: nu, liecieties taèu, lûdzu, mierâ, par ðo tçmu mçs runât negribam, nerunâjam un nerunâsim, — vai tieðâm to tik grûti saprast? Un vçl tik daudz gan oficiâli iznîcinâtu, gan “pilnîgi nejauði” pazuduðu dokumentu — gan ministrijâs, gan Privatizâcijas aìentûrâ, gan arhîvos. Tikmçr, pamazâm virzoties uz priekðu, ðíirstot tûkstoðus tomçr nepazuduðu privatizâcijas lietu lappuðu, tiekoties ar desmitiem cilvçku, kuri tomçr uzdrîkstçjâs runât un atcerçties laikus, ko daudzi vçlçtos uzskatît par sen pagâjuðiem, jautâjumu skaits auga augumâ. Interesanti — kas ir tas kârdinâjums, tâ kaisle, kas liek cilvçkam nospïauties par pilnîgi visu, melot bez kauna un goda, mainît viedokli, tikko ienâk prâtâ? Nauda? Vara, ko dod nauda? Vai vienkârði nepârvarama vçlçðanâs pakampt kaut ko vçl, vçl, vçl? Jâ, un kâ tas viss vispâr izdevâs? Kâdam jâbût cilvçkam, lai spçtu pakampt visu to, kas uz îsâku vai ilgâku laiku tieði vai netieði pabijis Andra Ðíçles rokâs? Vai tieðâm to varçja izdarît viens vienîgs cilvçks, tikai paða spçkiem? Un kâdai bija jâbût sistçmai, kurâ to visu ir iespçjams pakampt? Par sviestmaizi pievâkt to, par ko valsts bûtu varçjusi dabût krietni vairâk tai — un tâs trûcîgâkajiem iedzîvotâjiem — tik vajadzîgo lîdzekïu? Kas valstî radîja apstâkïus, kad nopietni auditori varçja bez jebkâdâm problçmâm dot pirmsprivatizâcijas novçrtçjumu Jaòa Rozentâla gleznai — 200 latu? Jautâjumu vidû ir jau pavisam neatbildami — interesanti, cik daudz nabadzîgu cilvçku ir pirms laika aizgâjuði viòsaulç tâpçc, ka Andris Ðíçle un viòam lîdzîgie savâca to, kas “slikti stâvçja”, bet valstij vienlaikus nebija naudas cilvçka kaut cik cienîgâm pensijâm un zâlçm? Naudas, kuras varçja bût vairâk — ja privatizâcija nebûtu notikusi tâ, kâ tâ notika...

Viòa pirmâ sieva gan visos laikos ir pastâvçjusi uz to, ka “tikai no skata Andris ir tâds atturîgs, kaut patiesîbâ ïoti lîdzjûtîgs cilvçks, ârkârtîgi pârdzîvo citu bçdas un nelaimes un cenðas palîdzçt visiem, kâ vien mâcçdams”. Un kur nu vçl paða Andra Ðíçles sirdi plosoðâ uzruna Saeimas deputâtiem, 1995. gada 21. decembrî no Saeimas tribînes paziòojot: “Situâcija valstî ir smaga. Mçs ielâs redzam ubagojoðus bçrnus. Mçs redzam vecus cilvçkus, kas dzîvo pusbadâ, jo tie nespçj zaudçt savu paðcieòu, ejot lûgties vai palikt parâdâ par dzîvokli. Mçs redzam slimus cilvçkus, kas nespçj nopirkt ârstu izrakstîtâs zâles. Mçs zinâm ìimenes, kas nespçj savus bçrnus sûtît skolâs. Mçs redzam cilvçkus, kas pârtiek no atkritumu konteineros atrastâ. Mçs zinâm ìimenes, kurâs vienîgais ienâkumu avots ir sievas vai meitu prostitûcija. Daudzi no trûkumâ nonâkuðajiem cilvçkiem visu mûþu ir smagi un godîgi strâdâjuði. Viòu izmisums nav ietçrpjams vârdos. Uzòemties atbildîbu par ðo situâciju un tâs tâlâko attîstîbu ir milzîgs izaicinâjums katra politiía profesionalitâtei, goda un atbildîbas jûtâm.” Jâ, tieðâm dîvaini — runâja un nesarka. Ak, jâ, un vçl jau viens jautâjums. Ja uz daudziem iepriekðçjiem atbildes ðajâ grâmatâ bûs sniegtas, tad atbilde uz ðo pçdçjo neviltoti interesçtu arî grâmatas autorus. Un proti — interesanti, vai mçs vçl joprojâm dzîvojam tâdâ paðâ valstî, kâda aprakstîta ðajâ grâmatâ? Vai arî kaut kas tomçr ir mainîjies?

Piedauzîgie podi un izdevîgâs puíes

Pie ieslîpi vertikâlas slîdlentas stâv divi strâdnieki. Viòi pa vienam vien uz tâs novieto dokumentus. Dokumentus, kuriem kâds parakstîjis nâves spriedumu — iznîcinâmi. Nonâkuðas slîdlentas smailç, papîra lapas iekïûst smalcinâtâjâ, kas tâs gluþi kâ gaïas maðîna samaï smalkos gabaliòos. Izmaluðies cauri ar asiem zobiem apjoztiem veltòiem, iznîcinâmie dokumenti vai, precîzâk, to druskas nonâk uz pakojamâs lentas. Tur saðíçpelçto papîru sapako íîpâs, kuras tâlâk ceïos uz Lîgatnes papîrfabriku, lai tur izbijuðie dokumenti sâktu otro dzîvi. Uzòçmumâ ReissWolf, kas pusotru gadu Latvijâ uz franðîzes lîguma pamata piedâvâ dokumentu iznîcinâðanas pakalpojumus, gan neuzskata, ka pie viòiem varçtu nonâkt dokumenti, kuriem ir atzîme “konfidenciâli” vai kuri varçtu bût kâdam atmaskojoði. Tomçr kompânijai, kura dokumentu iznîcinâðanas pakalpojumus piedâvâ visâ Eiropâ, ir ïoti smalkas un precîzas droðîbas prasîbas, lai iznîcinâðanai nosûtîto dokumentu saturs “neatdzîvotos”. Pirmkârt, iznîcinâðanai paredzçtos dokumentus ievieto skârda konteineros, kuri ir aizslçgti ar atslçgu. Viena atslçga glabâjas pie attiecîgâs iestâdes vai uzòçmuma par droðîbu atbildîgâ darbinieka, bet otra — pie ReissWolf darbinieka. Kad konteiners ir pilns ar iznîcinâmiem dokumentiem, to neatvçrtu taisnâ ceïâ, bez pieturâm aizved no biroja uz iznîcinâðanas vietu, kas iekârtota apsargâjamâ teritorijâ, turklât vienmçr tiek slçgta, arî tad, kad iekðâ ir darbinieki. Darbinieku atlasç tiek izmantoti starptautiski apstiprinâti noteikumi — iepriekð tiesâtus vai kâ citâdi neuzticamus cilvçkus darbâ ðeit nepieòem. Ikvienam, kurð ienâk dokumentu iznîcinâðanas telpâ,

jâparakstâs par informâcijas neizpauðanu un jâapliecina, ka viòð apzinâs, kâdas sekas var bût, ja ðis nosacîjums netiks izpildîts. Kâ skaidro kompânijas direktors Artis Piòíis, dokumentu kvantitâte ir liela un darba apjoms pietiekams, tâ ka darbiniekiem pat vienkârði nebûtu laika pârcilât un pârlasît, kas tajos rakstîts. Turklât uzòçmuma prestiþs ir pirmajâ vietâ: ja kaut reizi kâds dokuments no iznîcinâðanas punkta nonâktu ne tur, kur tam vajadzçja nonâkt, kompânija, ïoti iespçjams, beigtu pastâvçt, turklât tâs îpaðnieki, visticamâk, tiktu saukti pie atbildîbas no franðîzes devçja puses. Tâdçï ðâdi riskçt neesot vçrts. “Es nedomâju, ka pie mums nonâk kaut kâdi konfidenciâli dokumenti. Tie dokumenti, kurus sveðas acis nedrîkst skatît, visticamâk, tiek iznîcinâti birojâ novietotajos dokumentu smalcinâtâjos,” sprieþ Artis Piòíis. Viòð gan zina teikt, ka dokumentu smalcinâtâjos iznîcinâto papîru tekstus varot ar elektroniku atjaunot, tâdçï ðî tehnoloìija nemaz neesot tik droða, toties smagajos un jaudîgajos papîru smalcinâðanas ðredderos “sagrauztos” papîrus gan nekâdi skanneri vai citâda mûsdienu aparatûra atjaunot nespçjot. Vienlaikus dzirnavâs nonâkuðo dokumentu druskas tiek pamatîgi samaisîtas, tâdçï atrast vienas lapas visas sastâvdaïas esot faktiski neiespçjami. Pirms Latvijâ parâdîjâs profesionâlie dokumentu iznîcinâðanas pakalpojuma piedâvâtâji, dokumenti uz “mûþa mâjâm” tika sûtîti uz Latvijas Finieri un Brocçnu cementa un ðîfera rûpnîcu, kur pârvçrtâs pelnos ðo fabriku jaudîgajâs krâsnîs. “Ðî metode ir videi nedraudzîga un arî neefektîva. Cik man zinâms, neviena no ðîm rûpnîcâm nebija sajûsmâ par papîru dedzinâðanu, jo biroja papîrs ïoti slikti deg, turklât rada lielus dûmus un piesâròo atmosfçru,” skaidro Artis Piòíis. ReissWolf Latvijâ strâdâjot apmçram pusotru gadu, un viòu konkurenti darbîbu sâkuði apmçram tajâ paðâ laikâ. Tâ arî nekïûst pilnîgi un simtprocentîgi skaidrs, kur tieði savu “nâves stundiòu” sagaidîjusi kaudzîte papîru, kas vistieðâkajâ veidâ saistîta ar mûsu grâmatas galveno varoni, un kâdâ veidâ tie iznîcinâti — vçl “vecmodîgajâ” krâsnî vai jau modernajâ ðíçpelçtâjâ. Drîzâk jau — krâsnî. Taèu par datumu gan mçs varam neðaubîties — un laikam arî nekïûdîsimies, uzskatot, ka 2006. gada 11. janvâris Andra Ðíçles dzîvç bija ja ne svçtku, tad vismaz zinâma atvieglojuma diena. Kaut tikpat iespçjams, ka viòð to pat nenojauta, pârliecinâts, ka “lietas” ir pilnîbâ sakârtotas jau sen iepriekð. Un laikam jau viòam bija taisnîba, bet — par visu pçc kârtas. Tieði ðajâ datumâ, ðíiet, galîgi un neatgriezeniski beidzâs pirms gandrîz astoòiem gadiem sâkuðies notikumi, kuri reâli varçja kïût par Latvijas visu

laiku skaïâko korupcijas lietu, daudzus gadus pirms Korupcijas novçrðanas un apkaroðanas biroja radîðanas reâlajâ dzîvç pamatojot kâ reiz mûsu galvenâ varoòa — paradoksâli, vai ne? — tâlajâ 1997. gada 17. jûnijâ teiktos vârdus: “Ja gribi bût politiíis, esi nevainojams pat sîkumos. Jo kâ gan citâdi sabiedrîba var bût droða pat lielâs lietâs? Ja tu esi nonâcis politikâ, esi gatavs atbildçt kâ godavîrs. Nebrçc kâ aizkauts, nesaki, ka citi vainîgi, îpaði, ja esi pârkâpis likumu.” Kas tad tâds îpaðs ðajâ dienâ notika? Lûk, sausa izziòa, ko parakstîjusi Latvijas Republikas Prokuratûras Administratîvâ direktora dienesta (saîsinâti — ADD) Lietvedîbas nodaïas galvenâ arhîviste un ðîs paðas Lietvedîbas nodaïas arhîva pârzine: “2006. gada 11. janvârî tika iznîcinâtas 28.10.2005. g. aktâ par dokumentu atlasi iznîcinâðanai (akceptçts 22.12.2005. g. Latvijas Valsts arhîvâ) minçtâs 371 trîs simti septiòdesmit viena lieta, tâs sadedzinot AS Latvijas Finieris Rîgâ, Guberòciema ielâ 7, piedaloties LR Prokuratûras ADD Lietvedîbas nodaïas galvenajai arhîvistei R. Bogdanovai un arhîva pârzinei D. Gavarei.” Vai ðî iznîcinâðana bûtu kas îpaðs un neparasts? Latvijas Valsts arhîva direktores Dainas Kïaviòas 2006. gada 27. decembrî parakstîts oficiâls dokuments liek domât, ka ne: “Atbildot uz Jûsu 15.12.2006. pieprasîjumu, paskaidrojam, ka Latvijas Valsts arhîva Metodiskâ un ekspertîzes komisija 22.12.2005. (protokols Nr. 47) akceptçja LR Ìenerâlprokuratûras 28.10.2005. apstiprinâto aktu par dokumentu atlasi iznîcinâðanai. Aktâ p. 8 ir iekïautas 1998. gada 32 lietas ar “Atteikuma materiâliem, kuros pieòemts lçmums par atteikðanos ierosinât kriminâllietu”, kuram glabâðanas termiòð saskaòâ ar LR Ìenerâlprokuratûras lietu nomenklatûru ir 5 gadi. Par dokumentu fizisko iznîcinâðanu pçc akta akceptçðanas atbild LR Ìenerâlprokuratûra.” Tâtad Valsts arhîva vadîba no vienas puses norâda, ka uz visiem laikiem izgaisuðie dokumenti iznîcinâti stingri atbilstîgi visiem normatîvajiem aktiem, bet no otras puses piebilst, ka vispâr jau par visu atbildîgs ir nevis arhîvs, bet gan Ìenerâlprokuratûra un tâs “lietu nomenklatûra”. Turklât arî prokuratûrai ar argumentiem viss kârtîbâ — tâs Kriminâltiesiskâ departamenta virsprokurors Çriks Zvejnieks 2006. gada 31. oktobrî rakstiski paskaidro gandrîz to paðu, tikai nedaudz citos vârdos: “2005. gada 28. oktobrî ìenerâlprokurors [Jânis Maizîtis] apstiprinâjis aktu par dokumentu atlasi iznîcinâðanai, kuru 2005. gada 22. decembrî apstiprinâjusi Latvijas Valsts arhîva Metodiskâ un ekspertîzes komisija.

Saskaòâ ar minçto aktu iznîcinâðanai atlasîti 32 Pirmstiesas izmeklçðanas uzraudzîbas nodaïas 1998. gada materiâli, kuros pieòemts lçmums par atteikðanos ierosinât kriminâllietu, tai skaitâ materiâls Nr. 3/2–11/6–98. 2006. gada 11. janvârî iznîcinâðanai atlasîtie materiâli, tai skaitâ materiâls Nr. 3/2–11/6–98, iznîcinâti.”

Virsprokurors vçl piebilst, ka galu galâ iznîcinâtie dokumenti jau tâ neskarti glabâjuðies krietni ilgâk, nekâ vajadzçtu — triju gadu vietâ vairâk nekâ septiòus. Kâpçc tâdas rûpes? Jau atkal ar birokrâtiskajiem argumentiem viss kârtîbâ: “Saskaòâ ar Latvijas Valsts arhîvu ìenerâldirektora 1995. gada 10. oktobra apstiprinâtâs “Instrukcijas par juridisko personu arhîvu dokumentu uzkrâðanu, uzskaiti, saglabâðanu un izmantoðanu” 2.3.3.2.1. punktu lietu glabâðanas termiòu skaita no tâ gada 1. janvâra, kas seko pçc attiecîgâ lietvedîbas gada, un juridiskai personai ir tiesîbas tâs iznîcinât pçc lietâ noteiktâ glabâðanas termiòa notecçðanas. Ievçrojot, ka Latvijas Republikas Prokuratûras Administratîvâ direktora dienesta Lietvedîbas nodaïas arhîva telpu aprîkojums un uzglabâjamo dokumentu vienîbu skaits sâkotnçji ïâva tajâ uzglabât arî îslaicîgi glabâjamâs lietas pçc to glabâðanas termiòa notecçjuma, netika izmantotas tiesîbas dokumentu iznîcinâðanai. Pçc arhîvâ glabâðanâ nodoto pastâvîgi glabâjamo un ilgtermiòa glabâjamo lietu skaita palielinâðanâs îslaicîgi glabâjamâs lietas, kurâm glabâðanas termiòð bija iztecçjis, tika atlasîtas un nodotas iznîcinâðanai, lai tâdçjâdi nodroðinâtu pastâvîgi un ilgtermiòa glabâjamo lietu uzglabâðanu.” Bet par ko, jûs jautâsiet, vispâr tâdi uztraukumi? Kâpçc gan prokuratûrai vajadzçtu gadiem ilgi glabât daþâdu makulatûru — pârbaudes lietu materiâlus, iesniegumus un citus papîrus? Tâpçc, ka runa ir nevis par ðâdiem tâdiem papîriem, bet gan par visiem dokumentiem pârbaudes lietâ par tâ saukto “Andra Ðíçles podu lietu”. 2006. gada 11. janvârî lîdz ar citu dokumentu blâíi tika iznîcinâta arî, domâjams, pçdçjâ reâlâ iespçja noskaidrot, cik tad objektîvi iepriekðçjâ Latvijas Republikas ìenerâlprokurora — “politiski saspiestâ” Jâòa Skrastiòa pilnvaru laikâ tika izmeklçta ðî “podu lieta” un cik pârliecinoði bija Andra Ðíçles sniegtie pierâdîjumi, ka viòð savus “zelta podus” tieðâm esot spçjis iegâdâties par “puíu naudu” un ka jebkâdas runas par saòemtiem kukuïiem esot bijuðas pilnîgi nepamatotas. Tas, ka ap Andri Ðíçli un viòa bijuðajiem lîdzgaitniekiem daþâdi “nederîgi” un “nenozîmîgi” dokumenti mçdz izgaist kâ pçc burvju mâjiena, protams, nav nekâds jaunums, — tâ ir bijis visdaþâdâkajâs valsts iestâdçs, no

Lauksaimniecîbas ministrijas lîdz pat Valsts policijas struktûrâm. Lûk, piemçram, gana raksturîgs konstatçjums, ko 2006. gada 30. novembrî — pçc tam, kad divas nedçïas it kâ bija cîtîgi meklçti prasîtie dokumenti saistîbâ ar Andra Ðíçles kâdreizçjo neveiksmîgo mçìinâjumu kïût par valsts galveno privatizçtâju, — parakstîjis toreizçjais Ekonomikas ministrijas valsts sekretârs Kaspars Gerhards: “Ekonomikas ministrija 15.11.2006. saòçma un izskatîja Jûsu iesniegumu par iespçjâm iepazîties ar 1994. gadâ notikuðâ BO VAS Privatizâcijas aìentûra ìenerâldirektora kandidâta atlases konkursa materiâliem. Ekonomikas ministrija informç, ka tâs rîcîbâ ir materiâli par laika posmu kopð 1999. gada. [..] Vienlaikus informçjam, ka Ekonomikas ministrijas lietu nomenklatûrâ BO VAS Privatizâcijas aìentûra ìenerâldirektora 1994. gada atlases konkursa materiâli kâ atseviðía lieta nav tikusi izdalîta.”

Protams, ðî atseviðíi neizdalîtâ lieta nav atrodama arî Valsts arhîvâ, kur laipni iesaka vçrsties Kaspars Gerhards. Un tas vçl ir tîrais sîkums. Lûk, jau daudz krâðòâks dokumentu mistiskas izzuðanas gadîjums: 1998. gada septembrî klajâ nâca ziòas, ka Andra Ðíçles partneris, Ave Lat grupas ìenerâldirektors Çriks Masteiko pirms vairâk nekâ diviem gadiem paprâvu finanðu lîdzekïu atgûðanas vârdâ esot fiziski ietekmçjis AS Visbija valdes priekðsçdçtâju Jâni Fokrotu — iekaustîjis un pieminçjis “atdoðanu bandîtiem”. Mediji ieinteresçjâs ne pa jokam, un sarosîjâs arî ìenerâlprokurors Jânis Skrastiòð, uzdodot toreizçjam Kriminâlpolicijas priekðniekam Aloizam Blonskim kriminâlprocesa kârtîbâ ðo lietu pârbaudît. Pats Jânis Fokrots ðos notikumus arî tagad atceras gana labi. – Kas îsti notika ar jûsu kautiòu ar Masteiko? – Es domâju, ka tur jau viss ir skaidrs, nekas jauns sakâms nav nâcis klât. – Kas notika ar kriminâllietu? – To izbeidza. – Kâdçï? – Nu, paskatieties, kas bija pie varas tajâ laikâ. – Vai tas bija Ðíçle? – Mçs vienojâmies uzvârdus nesaukt. – Vai varçtu bût kaut mazâkais pamats domât, ka Masteiko jûs fiziski ietekmçja Ðíçles uzdevumâ?

– Vismaz tâ viòð teica. Viòi gribçja, lai viòu parâdus Visbija atdod pirmâm kârtâm, nevis tâ, kâ tas paredzçts likumdoðanâ. Un tie, kuriem ir pirmâs rokas tiesîbas, tad paliktu bez nekâ. Bet viòi jau arî krietni dabûja. Benzîntanku Saulkrastos, Salacgrîvâ, mâju Eizenðteina ielâ. Tâ ka viòi jau beigâs dabûja visu, ko gribçja. – Kâdçï bija jâizmanto fizisks spçks, lai panâktu ðâdu rezultâtu? – Man grûti pateikt. Varçja jau atsûtît vienkârðus izsitçjus, nevajadzçja jau biznesa partnerim paðam to darît, bet, ja nu viòam tik ïoti patîk ðâdas lietas, kâdçï gan to neizmantot... Jâ, Jânis Fokrots ðos notikumus atceras, arî tâlaika avîzçs publikâcijas joprojâm atrodamas. Vçl vairâk — presç atrodami arî Çrika Masteiko skaidrojumi: – Viens no mîtiem ir par jûsu ne visai cilvçcîgo izturçðanos pret parâdniekiem, proti, tagad jau izputçjuðâs Visbijas bosu Jâni Fokrotu. – Parâdu piedziòa bija pietiekami interesanta. Mçs pat bijâm spiesti noorganizçt ðeit Visbijas pilnsapulci, un, protams, bija akcionâri, pilnvarotâs personas un advokâti, kas teica: jâ, varam uzskatît, ka jums ir neveiksmîgs ieguldîjums. Sapulcç mçs dabûjâm viòus tincinât vârdu pa vârdam, teikumu pa teikumam. Protams, saruna bija pietiekami asa, pat stingra, stingra nostâja no mûsu puses. Vçlâk, skatoties pçdçjâs izmaiòas Uzòçmumu reìistrâ, viòi saprata, ka ðeit nevar runât vienkârði to, kas ienâk galvâ. Mûsu stâvvietâ atradâs viòu lîzinga maðînas — Volvo degvielas vedçji. Mçs nevçlçjâmies, lai tâs tiktu aizdzîtas pâri robeþai vai notirgotas, par tâm taèu bija izdarîtas lîzinga iemaksas. Nâca Volvo lîzinga pârstâvis Latvijâ un teica, ka tâs tomçr esot viòu maðînas. Zviedri tolaik brauca atvçrt pirmo tehniskâs apkopes punktu Latvijâ, ðîs maðînas bija nepiecieðamas prezentâcijai. Mçs izpratâm ðo situâciju. Galu galâ maðînas atguva zviedri, savukârt mums lîdz ðai dienai ir labas attiecîbas ar Volvo pârstâvniecîbas direktoru Latvijâ. Visbijas izdarîtâs lîzinga iemaksas, uz kurâm kâ kreditori varçjâm pretendçt, mçs tâ arî nepieprasîjâm. Vienkârði mçs vadîjâmies no reâlajiem faktiem. Ir lietas, ko mçs varam darît, un lietas, ko nedrîkstam. – Un kâdas ir jûsu attiecîbas ar Jâni Fokrotu? – Precîzâk bûtu — attiecîbu mums nav. Tas ir cilvçks, kas apzinâti nâca maldinât kompâniju. Tad, kad viòð nâca lûgt sadarbîbu, viòð bija savu kapitâlu jau izçdis no iekðas. Tâdas lietas biznesâ neciena. Viòð kâ uzòçmçjs savu vârdu ir pazaudçjis.

Tâtad — cilvçki atceras. Cita lieta — oficiâlâs iestâdes, kurâs jebkâdi dokumenti ir brînumainâ kârtâ izzuduði bez pçdâm. Lûk, nepilnus deviòus gadus vçlâk no Valsts policijas priekðnieka Alda Lieljukða saòemta nedaudz komiska — it îpaði, ja ielasâmies rûpîgâk, — vçstule: “Par iesnieguma izskatîðanu Ar ðo daru zinâmu, ka Jûsu ar 2007. gada 1. martu datçtais Iekðlietu ministrijas valsts sekretâram adresçtais iesniegums par iepazîðanos ar dokumentiem, kas saistîti ar 1996. gadâ notikuðu konfliktu starp firmas Ave Lat vadîtâju Çriku Masteiko un firmas Visbija vadîtâju Jâni Fokrotu, tika nodots izskatîðanai pçc piekritîbas Valsts policijai. Atbilstoði iesniegumâ minçtajam lûgumam Valsts policija veica pârbaudi, kuras rezultâtâ noskaidroja, ka: — iesnieguma pârbaudes gaitâ nebija iespçjams identificçt, kâda veida “pârbaudes lieta” tajâ minçta. 1996. gadâ Valsts policijâ notikumu reìistrâcija tika veikta rakstveidâ “Notikumu uzskaites þurnâlâ”, jo vienota datorizçta uzskaite tajâ laikâ nepastâvçja. Savukârt saskaòâ ar Iekðlietu ministrijas 1995. gada 3. maija pavçli Nr. 151 “Par Iekðlietu ministrijas iestâþu darbîbâ izveidojuðos dokumentu glabâðanas termiòiem” noteikto kârtîbu uzskaites þurnâli tiek glabâti 10 gadus, pçc kâ tiek iznîcinâti. Ðî iemesla dçï konkrçtâ notikuma identifikâcija nav iespçjama. — Ja konkrçtais notikums bija reìistrçts Valsts policijâ un tika izskatîts Latvijas Kriminâlprocesa kodeksâ noteiktajâ kârtîbâ, tad patreiz var pieïaut, ka ir bijis pieòemts lçmums par atteikðanos ierosinât kriminâllietu vai arî par kriminâllietas ierosinâðanu. Atteikuma materiâls saskaòâ ar jau minçtajâ Iekðlietu ministrijas pavçlç noteikto kârtîbu tiek glabâts 5 gadus, konkrçtajâ gadîjumâ tas bûtu lîdz 2001. gadam, pçc kâ bûtu iznîcinâts. Pie tam iepazîðanâs ar ðîs kategorijas materiâliem likumdoðanâ nav paredzçta. — Valsts policija, ievçrojot jau minçtos apstâkïus (informâcijas reìistrâcija uzskaites þurnâlos, to glabâðanas termiòi), nevar noskaidrot, vai par notikuðo faktu ir bijusi ierosinâta kriminâllieta. Iekðlietu ministrijas Informâcijas centrâ uzturçtajâ informâcijas sistçmâ “Kriminâlstatistika”, kurâ tiek uzkrâta informâcija par lîdz 2005. gada 1. oktobrim ierosinâtajâm kriminâllietâm, tiek iekïauta tikai statistiski nozîmîga informâcija, tâdçï informâcijas meklçðanas iespçjas pçc citiem parametriem ir visai ierobeþotas. Pie tam, ja ðâda kriminâllieta joprojâm atrastos procesa virzîtâja lietvedîbâ, saskaòâ ar Kriminâlprocesa likuma 375. pantu tiesîbas

iepazîties ar tâs materiâliem (kas ir izmeklçðanas noslçpums) bûtu tikai amatpersonâm, kas veic kriminâlprocesu, kâ arî personâm, kurâm minçtâs amatpersonas attiecîgos materiâlus uzrâda ðajâ likumâ paredzçtajâ kârtîbâ. Tikai pçc kriminâlprocesa pabeigðanas visi galîgie nolçmumi kriminâllietâs, nodroðinot ar likumiem noteiktâs informâcijas aizsardzîbu, ir pieejami publiski. Òemot vçrâ augstâk minçto, Valsts policija nevar nodroðinât Jûsu lûguma izpildi.”

Salîdzinot ar ðiem gadîjumiem, aprakstîtâ dokumentu iznîcinâðana Latvijas Finiera kurtuvç ðíietami ir tîrais sîkums — protams, kamçr neòemam vçrâ, kâdi tieði dokumenti tad tika sadedzinâti. Lai to precîzi aptvertu, jâatgrieþas tâlajâ 1998. gadâ, kad Andris Ðíçle ne pa jokam, gandrîz vai uz mûþîgiem laikiem saplçsâs ar toreizçjo Saeimas deputâtu, Latvijas ceïa pârstâvi un LNT kanâlâ skatâmâ iksvçtdienas raidîjuma Nedçïa saimnieku Edvînu Inkçnu. Plçðanâs redzamâ kulminâcija bija TV diskusija ar abu strîdnieku piedalîðanos, kurâ Andris Ðíçle daudznozîmîgi norâdîja uz savu politisko oponentu slçptajiem grçku darbiem: “Latvijas ceïam bija viens vienîgs nolûks — par katru cenu 6. Saeimas laikâ bût valdîbâ, jo pretçjâ gadîjumâ droði vien bûtu atvçruðâs tik daudz lietas, ka jûs to vienkârði pieïaut nevarçjât. 7. Saeimas laikâ es domâju, ka tâ lieta tiks labota.” Savukârt Edvîns Inkçns paziòoja, ka ilgu laiku pats uzskatîjis Andri Ðíçli par ïoti labu premjeru un “te varçtu bût kompromiss, ja Andris Ðíçle nebûtu tik negodîgs un, es pat teiktu, zaglîgs”. Skaïi vârdi — taèu kâdreizçjais slavenais TV þurnâlists apsolîja vistuvâkajâ laikâ sniegt pierâdîjumus saviem izteikumiem par “negodîgo un zaglîgo Ðíçli”. Un pierâdîjumi (vismaz Edvîns Inkçns tos par tâdiem acîmredzami uzskatîja) sekoja — 1998. gada 15. februârî tajâ paðâ raidîjumâ Nedçïa parâdîjâs tolaik mazpazîstamais vâcu–latvieðu uzòçmçjs Matîss Kïaviòð (trîsarpus gadus vçlâk viòð gâja bojâ nedaudz dîvainâ helikoptera katastrofâ), kuram bija stâstâms, lûk, kas: – Mans vârds ir Matîss Kïaviòð. Es esmu dzimis, audzis, mâcîjies un strâdâjis Vâcijâ. Kad sakarâ ar politiskâm pârmaiòâm Latvijâ radâs iespçja uzsâkt patstâvîgu, brîvu saimniecisko darbîbu, es, kopâ ar pâris vietçjiem latvieðiem, nodibinâju vienu kopuzòçmumu. Mûsu darbîbas profilu varçtu raksturot kâ vâcu firmu pakalpojumu un preèu piedâvâjumu Latvijas tirgû.

Viena no firmâm, kuras preces mçs piedâvâjâm, bija santehnikas firma Ideal Standart. Ðî ir kvalitatîva, augstvçrtîga, samçrâ dârga prece. Tajos laikos vçl braukâðana bija samçrâ sareþìîta lieta, ar kolçìiem Latvijâ parasti sazinâjâmies pa telefonu. Un vienâ ðâdâ reizç man stâstîja, ka Ideal Standart precei ir uzradies viens samçrâ apjomîgs pircçjs, toreizçjais lauksaimniecîbas ministra vietnieks Andris Ðíçle. Pasûtinâjums izcçlâs ar saviem apjomiem, ar to, ka toreiz parastais caurmçra klients pasûtinâja atseviðíu izlietni vai varbût vannu, bet tas bija pirmais gadîjums, kad mums pasûtinâja praktiski veselu vannas istabas komplektu par aptuveni èetrpadsmit tûkstoðiem vâcu marku. Zinot Latvijas valsts darbinieku, arî paðu augstâko, tomçr ïoti pieticîgos ienâkumus, man personîgi uzreiz radâs jautâjums, kâ tad par ðo preci samaksâs. Mums deva informâciju, ka par preci maksâs firmas Tetra Pak Vâcijas nodaïa. Tajâ sakarîbâ es piezvanîju uz ðîs firmas centrâli, uz grâmatvedîbu, un lûdzu apstiprinât ðo informâciju. Tad, kad es tur piezvanîju, attiecîgâ darbiniece, nosaucot man apstâkïus un summas, un vârdus, teica: “Ak tâ, jâ, tâ lieta... Jûs pçc pâris dienâm saòemsiet naudu.” Un tâ arî bija, es pçc pâris dienâm saòçmu naudu par ðo pasûtinâjumu, ko Rîgâ veica kungs, vârdâ Andris Ðíçle. Nu, man, bez ðaubâm, tanî brîdî radâs diezgan daudz jautâjumu, tâpçc ka tâ bija tâda neparasta situâcija, kad viena vâcu firma samaksâ vienam Latvijas ministram vannas istabas iekârtas. – Vai ir saglabâjies kâds èeks vai rçíins no bankas, kas apliecinâtu, ka par ðo Ðíçles kunga pasûtîto santehniku samaksâja firma Tetra Pak? – Ir saglabâjusies viena naudas pârveduma zîme, uz kuras ir redzams, ka nauda par attiecîgo summu nâca no firmas Tetra Pak, jâ. – Vai Andris Ðíçle personîgi atnâca uz jûsu biroju pasûtît ðo santehniku? – Pçc informâcijas, kuru man toreiz sniedza mani Rîgas kolçìi, viòð atnâca personîgi un ðo santehniku atlasîja pçc katalogiem. – Kâ ðâdu gadîjumu nosauktu Vâcijâ? – Vâcijâ, es domâju, un arî ne tikai Vâcijâ, bet visur citur, tam ir viens vârds, un tâ ir korupcija un nekas cits. – Òemot vçrâ Vâcijas pieredzi, — kas notiktu Vâcijâ ar politiíi, kurð saòemtu ðâda veida dâvanu no kâdas firmas? – Tâdi gadîjumi ir bijuði, un, neizbçgami, tas ir novedis pie tâ, ka attiecîgais politiíis ir dabûjis atkâpties no sava amata, un, bez ðaubâm, uz neko îpaðu politiskajâ jomâ pretendçt vairs nevar. Vâcu firmâm ðâdi maksâjumi ir ar likumu aizliegti. Un, ja likuma devçjs, respektîvi — valsts

vara uzzina par ðâdiem gadîjumiem, viòiem ir pienâkums ðos gadîjumus izsekot un attiecîgi vilkt juridiskâs konsekvences. – Kâpçc jûs ðo laiku klusçjât? – Vispirms jau tâpçc, ka ilgu laiku cilvçks, par kuru mçs runâjam, politiskajâ jomâ vairs neparâdîjâs. Otrkârt, tad, kad viòð pirmoreiz parâdîjâs Latvijâ politiskajâ ziòâ, teiksim, valdîbas lîmenî, bija situâcija, ka, cik es tâ jutu, visâm ieinteresçtajâm pusçm viòð likâs kâ vienîgais pieòemamais cilvçks ðâdam amatam, un bûtîbâ tajâ laikâ neviens nebija ieinteresçts ðâdu informâciju vispâr uzklausît. Visiem bija viedoklis — Ðíçles kungs savu mâju ir nopelnîjis ar puíu tirdzniecîbu. Es personîgi atzîstu, ka, Ðíçles kungam, sâkot darboties un stâjoties amatâ, respektîvi — ðajâ amatâ pavadot zinâmu laiku, es tomçr ar zinâmu cieòu skatîjos uz viòa padarîto, un man likâs — nu, ir tur bijis ðis vai tas, varbût nevajag, nopelni ir pietiekami lieli, lai mçs visu to aizmirstu. Mana pretestîba atkal sâka parâdîties brîdî, kad, sâkoties diskusijâm acîmredzot saistîbâ ar nâkamajâm vçlçðanâm, es konstatçju, ka Ðíçles kungs ir tas cilvçks, kas saka — jûs, visi pârçjie, jums vestes ir aptraipîtas, pelçkas un melnas, bet es vienîgais — ar balto vesti. Tad es tomçr jutu, ka ðâdâ situâcijâ vairs îpaði nav tiesîbu klusçt, jo es uzskatu, ka cilvçkam, kurð pretendç uz paðu augstâko vai otru augstâko amatu valstî, ir pienâkums atklât visu, kas ar viòa personu un darîjumiem ir saistîts, un, tâ teikt, likt kârtis uz galda. Un es domâju, ka ðinî gadîjumâ tas nav noticis. – Vai jums nav bail izpaust ðo informâciju? – Es ïoti ceru un domâju, ka mçs Latvijâ dzîvojam sabiedrîbâ, kurâ bûtu jâbaidâs tiem, kas dara kaut ko nelabu, nevis tiem, kas par to pastâsta sabiedrîbai. Ja tâ bûtu, ka par to ir jâbaidâs, tad es domâju, ka mçs vçl neesam pârâk tâlu tikuði no padomju apstâkïiem. Un tas nebija viss, kas bija sakâms Edvîna Inkçna raidîjumam. Bija izíerts arî bijuðais Rîgas piena kombinâta komercdirektors Jânis Vaivads. Deviòus gadus pçc ðiem notikumiem uzòçmçjs gan ir kïuvis pârsteidzoði nerunîgs — kâ daudzi, kuriem tiek jautâts par mûsu galveno varoni: “Esmu galîgi atgâjis no visiem procesiem Latvijâ. Neko negribu runât. Nç, jûs mani nepierunâsiet. Jâ, paðlaik esmu Latvijâ, bet pârsvarâ darbojos ârpus Latvijas. Jâ, bija tâda podu lieta, bet neko teikt negribu. Nç, nç, nç, ðoreiz nç ...” Toties jo atklâtâks J. Vaivads bija tâlajâ 1998. gadâ:

– Tûkstoð deviòi simti deviòdesmit otrajâ gadâ uz lîzinga tika nopirkti divi fasçðanas automâti no firmas Tetra Pak, litrîgâ piena un kefîra fasçðanai, kuri lîdz ðim brîdim atrodas Rîgas piena kombinâtâ. [..] Deviòdesmitajâ gadâ tika nodots ekspluatâcijâ jaunais raþoðanas komplekss Rîgas piena kombinâtâ. Un deviòdesmit pirmajâ—deviòdesmit otrajâ gadâ Rîgas piena kombinâts bija labâ raþoðanas tehnoloìiskâ un tehniskâ stâvoklî, jo jaunais raþoðanas komplekss, ko nodeva deviòdesmitajâ gadâ, atbilda visiem Eiropas standartiem, un tehnoloìiskâs lînijas bija tâdas paðas kâ Somijâ, Zviedrijâ. Rîgas piena kombinâtâ uz to brîdi bija uzstâdîtas modernâkâs fasçðanas lînijas no firmas Elo Pak, tâpat arî no firmas Tetra Pak divi fasçðanas automâti bija divsimtgramîgie, tie bija pilnâ darba kârtîbâ un varçja raþot un pârstrâdât produktus. – Vai bija nepiecieðams uzstâdît jaunas fasçðanas iekârtas? – Nu, tajos gados, deviòdesmito gadu sâkumâ uzstâdît jaunas fasçðanas iekârtas... nu, es domâju — visu cieòu firmai Tetra Pak, tâs centieniem, bet deviòdesmito gadu sâkumâ tâdas nepiecieðamîbas Rîgas piena kombinâtâ nebija, jo esoðâs raþoðanas jaudas nebija noslogotas pilnîbâ, un deviòdesmit pirmajâ—deviòdesmit otrajâ gadâ pasûtîjumi stipri kritâs, bet tûkstoð deviòi simti deviòdesmit otrajâ gadâ no projektçtajâm jaudâm Rîgas piena kombinâtâ varçja pârdot tikai èetrdesmit procentus produkcijas. – Kâ jûs kâ ìenerâldirektora vietnieks pieïâvât ðo kïûdu — pirkt iekârtas, kuras bûtîbâ nebija vajadzîgas? – Faktiski ðo politiku, kâda bija par lielo pamatlîdzekïu iepirkðanu un arî pirms tam — par jauna piena pârstrâdes uzòçmuma bûvniecîbu Rîgâ, kas arî tika izdarîts, faktiski visus jautâjumus pieòçma ministrijâ. Toreiz tâ bija Zemkopîbas ministrija.”* – Kurð cilvçks Zemkopîbas ministrijâ tajâ laikâ nodarbojâs ar ðîm lietâm? – Deviòdesmito gadu sâkumâ ar piena pârstrâdes jautâjumiem nodarbojâs ministra vietnieks Andris Ðíçle. – Vai jûs pieïaujat iespçju, ka iniciatîva pirkt ðîs iekârtas nâca no paða piena kombinâta? – Nç . Jo tomçr tajâ laikâ mums bija ïoti lielas problçmas taisni par realizâcijas tirgus saglabâðanu. Mçs vairâk tajâ laikâ nodarbojâmies ar jaunu pârdoðanas iespçju meklçðanu. Jo, tâ kâ mums bija jauna rûpnîca —————————— * J. Vaivads nav precîzs formulçjumos — deviòdesmito gadu sâkumâ ministrija saucâs par Lauksaimniecîbas ministriju. — Aut. piez.)

uzbûvçta, es domâju, ka no Rîgas piena kombinâta nevarçja nâkt ideja tajâ brîdî pirkt jaunas raþoðanas iekârtas. Naudas arî nebija, mçs bijâm parâdâ par pienu zemniekiem, tâ ka es domâju, ka tas nevarçja nâkt... Nevar teikt, ka mediji, politiíi un tiesîbsargâðanas iestâdes uz atklâtîbâ nonâkuðo informâciju vispâr nebûtu reaìçjuði, taèu reakcija bija, maigi izsakoties, miegaina. Daïçji bija vainojams acîmredzamais fakts, ka TV siþets acîmredzot bija parâdîjies savstarpçjas politisko rçíinu kârtoðanas rezultâtâ, daïçji — apstâklis, ka summa deviòdesmito gadu beigu mçrogiem vairs neðíita ïoti nopietna: 1991.—1992. gadâ deviòiem no desmit iedzîvotâjiem tâ bûtu ðíitusi vienkârði astronomiska, taèu 1998. gadâ caurmçra reakcija bija — nu, vai tad tieðâm neko nozîmîgâku nevarçjât atrast? Pats Andris Ðíçle pçc neilgâm pârdomâm metâs visiem mediju interesentiem izrâdît nu jau slavenos podus, un ðajâ rosîbâ pamazâm vien pazuda visas politiía un viòa pârstâvju âtrumâ sastâstîtâs bieþi acîmredzami pretrunîgâs muïíîbas. Sâkotnçji Andris Ðíçle paziòoja, ka naudu no Tetra Pak pârstâvja vienkârði aizòçmies un atdevis 1993. vai 1994. gadâ (“Esmu priekð viòa kârtojis privâtas lietas 1990., 1991. gadâ. Lûdzu viòu kâ vecu draugu samaksât. Viòð bija visvienkârðâk sazvanâms.”), taèu jau pçc brîþa viòa runas persona Jurìis Liepnieks paziòoja, ka toreizçjais Tetra Pak reìionâlais vadîtâjs Kalevi Sâri esot tikai izlîdzçjis Andrim Ðíçlem ar naudas konvertâciju. Tieði tâpat sâkumâ tika apgalvots, ka vispâr nekâdi lîgumi ar ministrijas starpniecîbu neesot slçgti, taèu tad atklâtîbâ parâdîjâs lîgums, kurâ kâ reiz Andris Ðíçle ministrijas un Latvijas valsts vârdâ garantçjis Tetra Pak biznesa droðîbu, — un arî ðî pieíerðana jau gana skaidros melos nekâdas sekas neradîja. Arî Tetra Pak sâkumâ oficiâli pauda neizpratni un izbrînu par raidîjuma saturu, — mats matâ kâ Andris Ðíçle, kurð uzreiz pçc siþeta izskançðanas publiski apgalvoja: viòð vispâr tikai no Nedçïas uzzinâjis, ka viòa rçíinu apmaksâjusi Tetra Pak, un vçl nemaz neesot par to droðs. Tikai pçc brîþa Tetra Pak ìenerâldirektors Pçrs Soderlunds atzina, ka darîjums tieðâm noticis, un atstâstîja Kalevi Sâri ârkârtîgi lakonisko paziòojumu: “Naudas pârvedums, par ko runâts presç, bija mans pakalpojums labam draugam. Tâ kâ jau vairâkus gadus esmu pensijâ, nevçlos sniegt nekâdus sîkâkus komentârus.” Interesantâkais, protams, tas, ka nekâdas dîvainîbas un pretrunas visos paskaidrojumos nesaskatîja arî Jâòa Skrastiòa vadîtâ Ìenerâlprokuratûra.

Tâ pçc divus mçneðus ilgas pârbaudes paziòoja, ka, îsi sakot, Andra Ðíçles darbîbâs neesot saskatâmas nekâdas nozieguma pazîmes — kâdreizçjais lauksaimniecîbas ministra pirmais vietnieks un ministra pienâkumu izpildîtâjs neesot ne uzspiedis kâdam uzòçmumam tam netîkamus lîgumus, ne arî pieòçmis kâdus nelikumîgus maksâjumus. Tieði pretçji — viss esot bijis labâkajâ kârtîbâ: 1991. gada decembrî lîgums starp Rîgas piena kombinâtu un Tetra Pak noslçgts bez Lauksaimniecîbas ministrijas iejaukðanâs, un lîdz ar to Rîgas piena kombinâtâ radusies “veselîga konkurence” starp Tetra Pak un Elo Pak, kas kombinâtam esot bijis tikai izdevîgi. Lauksaimniecîbas ministrijas, Tetra Pak un kombinâtu trîspusçjais lîgums tieðâm ticis noslçgts, taèu tajâ laikâ Andris Ðíçle esot sadarbojies arî ar citiem konkurçjoðiem uzòçmumiem. Arî par paðu it kâ notikuðo îpatno darîjumu ar Kalevi Sâri Ìenerâlprokuratûra nekâ slikta neatklâja. Kalevi Sâri prokuratûrai esot paskaidrojis, ka viòam ar Andri Ðíçli jau kopð 1990. gada esot bijusi “lietiðía sadarbîba” un izveidojuðâs “draudzîgas attiecîbas”, tâ ka viòi reizumis apmaksâjuði viens otra rçíinus, tos ik pa laikam saskaòojot. Andris Ðíçle vispâr nemaz neesot zinâjis, ka pirkums (precîzâ summa bijusi 16 017 vâcu markas) apmaksâts no Tetra Pak lîdzekïiem, turklât ðo parâdu nokârtojis jau 1992. gadâ, no saviem lîdzekïiem apmaksâjot Tetra Pak maijâ notikuðu seminâru Jûrmalâ. Kâ redzams, Ìenerâlprokuratûru ne mazâkajâ mçrâ nemulsinâja pat skaidrotâju naivâkâs pretrunas — ja reiz Andris Ðíçle nezinâja, ka pirkums apmaksâts no Tetra Pak lîdzekïiem, tad kâpçc viòð nevis atdeva naudu Kalevi Sâri, bet gan apmaksâja seminâru kompânijai? Taèu tieði tâpat prokuratûru neinteresçja dîvainais fakts, kâpçc Andrim Ðíçlem aizdota nevis Kalevi Sâri paða nauda (kas tomçr Rietumu uzòçmuma vadîtâjam nekâda fantastiskâ summa nebija), bet ârvalstu uzòçmuma lîdzekïi. Tika arî ignorçts Tetra Pak paziòojums, ka 1991. gadâ Andris Ðíçle kopâ ar dzîvesbiedri un citiem Baltijas valstu pârstâvjiem devuðies Tetra Pak apmaksâtâ ceïojumâ. Prokuratûra arî deva viennozîmîgi skaidru atzinumu par Andra Ðíçles deviòdesmito gadu sâkuma turîguma legâlo izcelsmi: politiía paskaidrojumi, atzîtu ekspertu — puíu audzçtâju paskaidrojumi, kâ arî iesniegtie finanðu dokumenti dodot pamatu secinâjumam, ka viòa rîcîbâ esoðie lîdzekïi mâjas celtniecîbai (par kuru, starp citu, Pçteris Tabûns publiski klaigâja jau 1993. gada sâkumâ) tieðâm esot iegûti no puíu un puíu sîpolu audzçðanas 1987.—1990. gadâ. (Starp citu, paða Andra Ðíçles publiskâ versija par mâjas bûvi un tai nepiecieðamajiem lîdzekïiem bija ðâda: “Varu pastâstît, ka zemi mâjas bûvei

saòçmu 1987. gadâ. 1988. gadâ man jau bija iepirkts pietiekami daudz materiâlu. Toreiz, kâ liela daïa inteliìences, es nodarbojos ar puíu audzçðanu, un tajâ ziòâ man bija labi panâkumi, jo to darîju profesionâli kâ katru lietu. Tas bija diezgan labs sâkums, par ko visi zinâja. 1989. gadâ mâjai pamati jau bija ielikti un sâkâs bûvniecîba, 1990. gada novembrî mâja bija zem jumta. Tâ gada 6. augustâ sâku strâdât Lauksaimniecîbas ministrijâ, pârçjais periods izstiepâs garâks, un mâju ekspluatâcijâ nodevu tikai ðogad [1995. gadâ].”) Visbeidzot, Ìenerâlprokuratûru ne mazâkajâ mçrâ nemulsinâja arî kâds interesants karjeras kâpums tajâ paðâ 1998. gadâ, saistîbâ ar kuru tâ vien varçja nodomât — pçc ilgâkas prombûtnes vecais labais, 1936. gada 27. jûnijâ dzimuðais Jussi Kalevi Sâri pçkðòi ir izrâdîjies tik izpalîdzîgs un noderîgs, ka vienkârði nebija iespçjams viòam kâ neaizvietojamam cilvçkam gandrîz nekavçjoties nepieðíirt nozîmîgu amatu Ave Lat grupâ. Spriediet paði no ðîm rindâm, kas atrodamas Ave Lat grupas 1998. gada akcionâru sapulces protokolâ: “Sçdes vadîtâjs Ç[riks]. Masteiko paskaidro sapulcei — koncerna attîstîbâ ir sâcies jauns attîstîbas posms — koncerna sagatavoðana pârveidoðanai par publisku akciju sabiedrîbu ar stratçìisko mçríi — kotçt akcijas ârpus Latvijas robeþâm. Lai mçríi sasniegtu, ir nopietni jâstrâdâ pie koncerna darba stila pilnveidoðanas. Viòð norâda, ka esoðâ sabiedrîbas padome ir veidota no uzòçmumu direktoriem, tâtad izpildinstitûcijâm, bet turpmâk padomei ir jâbût neatkarîgai, ar savu, proti, objektîvu viedokli par sabiedrîbas darbîbas uzlaboðanu. Viòð paskaidro, ka viòam ir bijuðas pârrunas ar vairâkiem speciâlistiem par ðo jautâjumu un viòð ir saòçmis apstiprinoðas atbildes un piekriðanu strâdât koncerna padomç no Ivara Avota, Bertolda Flika un Kalevi Saari. Ç. Masteiko sîkâk paskaidro sapulcei par katru no minçtajâm personâm. K. Saari ir no Somijas, kompânijas Tetra Pak Somijas nodaïas valdes priekðsçdçtâjs, I. Avots ir speciâlists no ASV rûpniecisko uzòçmumu vadîbas jautâjumos. B. Fliks ir jurists no Vâcijas un jau èetrus gadus strâdâ Latvijâ. N[ormunds]. Putâns savukârt informç, ka arî Ivars Strautiòð un Jânis Loze ir piekrituði uzaicinâjumam strâdât koncerna padomç . I. Strautiòð ir LCKS Turîba prezidents. Citu kandidatûru nav. Ç. Masteiko ierosina I. Avotu iecelt par padomes priekðsçdçtâju un J. Lozi par viòa vietnieku. Sapulces vadîtâjs paskaidro, ka I. Avots jau ir iepazinies dabâ ar visiem

koncerna uzòçmumiem un to finansiâlo situâciju un devis piekriðanu strâdât ðajâ amatâ. Citu priekðlikumu nav.”

Kâpçc visi ðie meli, meliòi vai pretrunas nemulsinâja Jâòa Skrastiòa vadîto Latvijas Republikas Ìenerâlprokuratûru? Tieði tâpat var jautât, kâpçc neko sliktu jau pieminçtâ Jâòa Fokrota iebukòîðanâ nesaskatîja Aloiza Blonska vadîtâ Kriminâlpolicija, un, iespçjams, ðîs grâmatas tâlâkâs nodaïas (îpaðu uzmanîbu droði vien der pievçrst sestajai) dos pamatu kâdâm versijâm par ðiem jautâjumiem. Taèu jebkurâ gadîjumâ skaidrs — neapðaubâmi bûtu bijis ïoti pamâcoði prokuratûras veiktâs “rûpîgâs” un “objektîvâs” izmeklçðanas rezultâtus, no kuriem tolaik bija iespçjams izdarît tik viennozîmîgus secinâjumus, aplûkot ðîs dienas acîm. Tomçr, pateicoties ðîs paðas iestâdes lçmumam, tas vairs nav un nekad nebûs iespçjams — lûk, skaidrojums tajâ paðâ birokrâtiski sausajâ izteiksmes veidâ: “Latvijas Republikas Ìenerâlprokuratûrâ ðâ gada 25. oktobrî saòemti Jûsu 23. un 24. oktobra ìenerâlprokuroram adresçtie iesniegumi, kurus esmu izskatîjis Prokuratûras likuma 6. panta 3. daïâ noteiktajâ kârtîbâ. Jûsu iesniegumos izteiktos lûgumus par iepazîstinâðanu ar LNT raidîjuma Nedçïa iesnieguma pârbaudes materiâliem un pieòemto lçmumu par atteikðanos ierosinât kriminâllietu izpildît nav iespçjams aiz sekojoðiem iemesliem: 1) saskaòâ ar ierakstu Ìenerâlprokuratûras Kriminâltiesiskâ departamenta Pirmstiesas izmeklçðanas uzraudzîbas nodaïas þurnâlâ Nr. 11 “Pieteikumu un paziòojumu (informâciju) par noziegumiem izskatîðanas uzskaites þurnâls” LNT raidîjuma Nedçïa iesniegums saòemts Ìenerâlprokuratûrâ 1998. gada 19. februârî un reìistrçts þurnâlâ ar kârtas Nr. 3/2– 11/6–98. 1998. gada 31. martâ pieòemts lçmums par atteikðanos ierosinât kriminâllietu, pamatojoties uz Latvijas KPK 5. panta 1. punktu, 5. panta 2. punktu un 112. pantu; 2) pçc lçmuma par atteikðanos ierosinât kriminâllietu pieòemðanas un gadu pçc lietvedîbas gada pabeigðanâs LNT raidîjuma Nedçïa iesnieguma pârbaudes materiâli Nr. 3/2–11/6–98 atbilstoði Valsts arhîvu ìenerâldirektora 1995. gada 10. oktobra apstiprinâtâs “Instrukcijas par juridisko personu arhîvu dokumentu uzkrâðanu, uzskaiti, saglabâðanu un izmantoðanu” (turpmâk — Instrukcija) 3.3. punkta prasîbâm nodoti glabâðanâ Latvijas Republikas Prokuratûras Administratîvâ direktora dienesta

Lietvedîbas nodaïas arhîvâ. Minçtajiem materiâliem saskaòâ ar ìenerâlprokurora apstiprinâto un valsts arhîvu saskaòoto Lietu nomenklatûru noteikts glabâðanas termiòð — 3 gadi.”

Savukârt sekojis ðîm procedûrâm, kâ mçs jau tagad zinâm, ir 2006. gada 11. janvâris, un visi dokumenti uz visiem laikiem izgaisuði Latvijas Finiera krâsnî — vai smalcinâtavâ. Nav saglabâts pat, kâ varam spriest no daþâdiem atreferçjumiem, gana îpatnçjais un acîmredzami “vienos vârtos” spçlçjoðais lçmums par atteikðanos ierosinât kriminâllietu: “1998. gada 31. marta lçmumu par atteikðanos ierosinât kriminâllietu Jûsu rîcîbâ nodot nav iespçjams, jo tas iznîcinâts kopâ ar pârbaudes materiâlu Nr. 3/2–11/6–98 kâ tâ neatòemama sastâvdaïa.” Vai tas nozîmç, ka Jâòa Maizîða vadîbâ prokuratûra ir sekmîgi pabeigusi Jâòa Skrastiòa laikâ iesâkto? Ka tikai tukði vârdi bez kâda pamata paliek, piemçram, ilggadçjâ Lauksaimniecîbas, vçlâk Zemkopîbas ministrijas darbinieka Valda Dzeòa teiktais par “puíu naudu”, no kuras, sanâk, iegâdâti slavenie podi: “To viòð var stâstît, kam grib. Tâ nav puíu nauda! Es kâdreiz iedomâjos, vai mçs tieðâm, tâ latvieðu tautiòa, esam tâdi, kas visu mçìina spert un zagt. Paskaties, kas notiek Itâlijâ un Amerikâ. Te tikai citos apmçros. Cik perfekti to nostrâdâ. Arî mafija. Ja tu viòu noíer par nodokïiem vai par mçsliem, viòð dabû, bet tâ tu paprovç pierâdît...”? Tâpat — ka tikai apgalvojumu lîmenî tâ arî paliks nu jau Andra Ðíçles azoti pametuðâ Jurìa Liepnieka tagad teiktais: “No ðodienas skatoties, tur vispâr viss bija ðausmîgi naivi un nemâkulîgi. Skaidrs, ka tas nebija nekâds aizdevums, bet to jau nevar pierâdît. Droði vien, ka pçc tam tika arî sakârtoti papîri, it kâ Ðíçle to parâdu atdevis. Vispâr jau tâ toreiz nebija nekâda nopietnâ krîze. Uzrîkojâm preses konferenci uz podiem, un ar to arî visa lieta tika izbeigta. Toreiz notika konsultçðanâs ar Kalevi Sâri, bet es vairs neatceros, kâdas tur bija tâs pozîcijas. Ar ðodienas aci skatoties, tur jau tâs summas arî bija smieklîgas...”? Ka vismaz ðajâ gadîjumâ visi gali ûdenî? Nç, kâpçc gan? Ir lietas, kas nekad nebûs noskaidrojamas — protams, ja vien kâdu no tieði iesaistîtajâm personâm nepiemeklçs negaidîts runîgums; prokuratûra uzskata, ka viss ir labâkajâ kârtîbâ; savukârt pats Kalevi Sâri ne uz kâdiem viòam vçlâkos gados nosûtîtiem jautâjumiem par deviòdesmito gadu sâkuma îpatno darîjumu neatbild. (Paði jautâjumi, protams, paliek — lûk, daïa no tiem, kas tika nosûtîti kâdreiz tik izpalîdzîgajam somam:

– Kâ iepazinâties ar Andri Ðíçli? Kur tas notika? Kâdos apstâkïos? Kâdu iespaidu viòð atstâja? – Vai varat uzskatît sevi par viòa draugu? Kâ Jûs raksturotu savas attiecîbas ar Andri Ðíçli? – Kâ notika viòa vçrðanâs pie Jums ar lûgumu aizdot naudu? – Kâdçï pieòçmât lçmumu aizdot naudu? – Vai tâ ir pieòemta prakse arî Jûsu mîtnes zemç aizdot naudu politiíiem santehnikas iegâdei? – Vai varat likt roku uz sirds un apgalvot, ka Andris Ðíçle Jums naudu ir atdevis? – Kâda bija Andra Ðíçles saistîba ar Tetra Pak? Cik lielâ mçrâ viòð varçja un cik lielâ mçrâ ietekmçja Tetra Pak veiksmîgu ienâkðanu Latvijas tirgû? – Vai varat likt roku uz sirds un apgalvot, ka Tetra Pak nav devusi Andrim Ðíçlem kukuli?) Taèu visas uzskaitîtâs pretrunas par slavenajiem podiem ir vairâk nekâ daiïrunîgas, turklât paliek jau gluþi reâlâ iespçja — izdibinât, vai tieðâm 1992. gadâ, kad vâcu markas kurss sasniedza 90 rubïus, Andrim Ðíçlem bija kaut jel kâda iespçja bût no legâliem, izprotamiem avotiem gûta pirkumam nepiecieðamâ vairâk nekâ miljona (faktiski gandrîz pusotra miljona) rubïu — ja darîjums notika pçc 1992. gada 7. maija, tad jau Latvijas rubïu — laimîgajam îpaðniekam. Atgâdinâsim — ministra pirmâ vietnieka un ministra pienâkumu izpildîtâja postenî Andris Ðíçle, kâ ziòojusi prese, pelnîja nepilnus piecus tûkstoðus rubïu. Ðî summa neietver daþâdas prçmijas un piemaksas, taèu arî to apmçrs tolaik nebija nekâds fantastiskais — re, piemçram, 1993. gada 15. jûnija pavçle “Par Latvijas Republikas Lauksaimniecîbas ministrijas aparâta prçmçðanu par 1993. gada I pusgada darba rezultâtiem”, kura paredz, òemot vçrâ katra darbinieka personîgo ieguldîjumu uzdevumu izpildç, izmaksât prçmiju par 1993. gada pirmâ pusgada darba rezultâtiem — vislielâko summu pavçles parakstîtâjs, ministra pienâkumu izpildîtâjs Andris Ðíçle gan pieðíîris pats sev, taèu, tâ sacît, podu priekðâ ðî naudiòa vienalga ir gauþi maziòa — 15 280 Latvijas rubïi vai nepilni 77 lati. Lîdz ar to podiem nepiecieðamajam miljonam (un arî paðas padomju laiku pçdçjiem gadiem ïoti iespaidîgâs Stopiòu mâjas uzbûvçðanai nepiecieðamajâm summâm) paliek vien “puíu ienâkumi”, par kuriem mûsdienu Latvijâ visbieþâk ierasts vîpsnât: sak’, no stâstiem sanâk, ka ar puíu audzçðanu pârdoðanai padomju laikâ nodarbojâs vai puse valsts iedzîvotâju,

kaut patiesîbâ vairâk ðíiet, ka tas ir tikai veikls attaisnojums, lai izskaidrotu nez kâdâ ðaubîgâ veidâ saraustus miljonus. Tad kâ? Aprobeþoties mums ar ðâdu paðu vîpsnâðanu vai — otra galçjîba — aizkustinâti lasît Andra Ðíçles dzejiskâs atklâsmes viòam paðam piederoðajâ þurnâlâ Dârzs un Drava: “Grûti vârdos izstâstît, kâda fantastiska sajûta ir brîdî, kad tu rîta tumsâ dodies uz tulpju steidzinâðanas pagrabu un, vçl gaismu neieslçdzis, sajûti, ka ðonakt tulpes ir atplaukuðas, jo gaisâ virmo netverama tulpju smarþa. Tu ieslçdz gaismu… Ir! Brînums noticis. Ðâdi brîþi man prâtâ vçl ðodien, tie nav aizmirstami...” Taèu ir vçl treðais variants — tepat lîdzâs mums vçl joprojâm dzîvo cilvçki, kuri zina, kas un kâ patieðâm notika padomju puíu biznesâ. Pirmais no viòiem — bijuðais Rîgas domes priekðsçdçtâjs Andris Ârgalis. – No tûkstoð deviòi simti astoòdesmit ceturtâ gada es biju Rîgas rajona dârzkopîbas un biðkopîbas biedrîbas priekðsçdçtâjs un, sâkot no astoòdesmit septîtâ gada, visas Latvijas dârzkopîbas savienîbas priekðsçdçtâjs. Tâ iznâca, ka tajâ laikâ bija vislielâkais uzplaukuma laiks. Mûsu noieta tirgus bija tagad jau bijuðâs PSRS teritorija. Toreiz bija tâds noteikums, ka milzu summas jâiegulda komunâlâ saimniecîbâ un jâattîsta ainavas un apkârtne. Rûpkombinâtiem, metâlapstrâdes rûpnîcâm un ðahtâm utt. Un tad mçs pârgâjâm ïoti nopietni uz raþoðanu. Nodaïas bija visos rajonos. Îstas spekulantu nometnes bija Rîga, Rîgas rajons, daïçji arî Tukums. Tukums bija finansiâli spçcîgs, jo audzçja rozes, un rozes bija dârgâkais. Absolûti uz zinâtniskiem pamatiem bija uzlikta Rîgas nodaïa. Tad, kad es aizgâju, taisîjâm kopâ, programmçjâm. Bija vesela programma. Mums vieniem no pirmajiem bija datorizçta sistçma astoòdesmit astotajâ gadâ. Kopâ Latvijâ tajâ brîdî bija ap astoòdesmit tûkstoði dârzkopju un Rîgas rajonâ bija pâri desmit tûkstoðiem, Rîgas pilsçtâ bija divdesmit tûkstoði. Bet tur ir viens knifs. Ne visi tie astoòdesmit tûkstoði bija aktîvie raþotâji. Darbojâs tâda sistçma, ka katrs biedrs drîkstçja nodot par trîsarpus tûkstoðiem rubïu legâli, no kuriem piecpadsmit procentus atrçíinâja komisijas naudu, bet pârçjais bija uz grâmatiòas. Tie, kas bija sakârtojuði savu saimniecîbu un uzlikuði uz raþoðanas pamatiem, tiem vajadzçja daudz papildspçku. Tie sarunâja radus un draugus un uz to vârda nodeva. – Cik reâli varçja bût to audzçtâju? – Es domâju, ka… Man bija kartotçka ar tiem, kas gâja caur biedrîbu. Bija arî no astoòdesmit astotâ gada pie kolhoziem un sovhoziem nodibinâtas

palîgnozares, ka drîkst raþot ne tikai vînu un marinçtus guríus, bet arî pieòemt puíkopîbas produktus. Faktiski kopçja to, ko mçs darîjâm. Tad jau arî sâkâs tâ grûtâk kontrolçjami. Kâdi piecpadsmit lîdz divdesmit tûkstoði bija tâdi nopietni puíaudzçtâji. Rîgas rajonâ mums bija pâri tûkstotim tâdu, kuriem tas periods, kâds pçc tam sekoja, bija traìiski komisks un ïoti smags. Mums Siguldâ vien bija vairâki simti cilvçku, kuriem uz krâjkases grâmatiòas bija simts un vairâk tûkstoði rubïu. Òemot vçrâ, ka tas bija ïoti tuvu man, es biju spiests uz tâm bankas lietâm orientçties. Pa visu savienîbu vienai paðai Rîgas nodaïai bija vairâk nekâ astoòi tûkstoði uzòçmumu, kuri òçma produkciju. Privâtais sektors, kuram mçs sûtîjâm, bija pâri par simts piecdesmit tûkstoðiem. Bija jau no gadu gadiem iestrâdâts, ka tiem, kas regulâri òçma, bija atlaides. Sistçma bija ïoti sakârtota. Katru gadu uz Jauno gadu sûtîjâm ârâ cenrâþus, katalogus. Katalogi ðodienas poligrâfijas lîmenim bija smieklîgi, bet bija. Viòiem bija uzdevums lîdz martam atsûtît, ko viòiem vajag uz rudeni, un rudens pusç atsûtît, ko viòiem vajag pavasarî. Darboðanâs bija unikâla. Caur Rîgas lidostu viena pati Rîgas nodaïa veda divas smagâs maðînas ar pakâm, kas gâja projâm. Bija visâdi iestrâdâti mehânismi, kâ tas tika atbalstîts. Uzreiz var rasties jautâjums, kâdçï tajâ stingrajâ sistçmâ tas bija atïauts. Latvietis vienmçr izcçlies ar savu gudrîbu. Tâ biedrîba nodibinâjâs piecdesmito gadu beigâs. Un tad, kad es biju kâ biedrs, tad jau bija brîvâs, atlaistâs cenas. Tâs bija faktiski tirgus cenas. Mums bija izdevies piesaistît darbiniekus, kas strâdâja Valsts plânâ. Es vienmçr esmu uzskatîjis, ka bûtu goda pienâkums, ka Miervaldim Ramânam vajadzçtu uzlikt vienu lielu, grandiozu pieminekli. Viòð bija tas cilvçks, kas ðo lietu virzîja. Bija radus piepulcinâjis tam pulciòam, potçja rozes un lilijas audzçja. Viòð bija viens no tiem, kas pagrieza to jautâjumu, ka tas ir milzîgs roku darbs, milzîgs pieprasîjums, visai PSRS bûtu ïoti traki, ja visi stâdmateriâli bûtu jâpçrk Holandç vai Izraçlâ. Un viss tâ gâja. Siguldâ netâlu no vagoniòa bija iekârtots izstâþu dârzs. Tas bija tâds paraugdârzs. Mçs darbojâmies kopâ ar Latvijas keramiíiem. Izveidojâm tâdu kapitâlisma domâðanas modeli. Bija ðis paraugdârzs, uz kuru brauca pasûtîtâji no visas PSRS. Viòi atpûtâs Jûrmalâ, viòiem nebija ko darît, un viòi bija iekïâvuði Siguldas apskati un pie viena brauca skatîties ðo paraugdârzu. Toreiz reìistrçjâm biïetes. Bija kâdi divi simti piecdesmit tûkstoði tûristu, kas gadâ apskatîja ðo dârzu. Tas visus milzîgi ðokçja. Viòi aizbrauca atpakaï un stâstîja kâ milzu brînumu. Dârzs tieðâm bija skaists, ar retiem augiem. Tas darbojâs kâ reklâma. Tur lîdz kurioziem bija: brauca

ðahtas priekðnieki un prasîja, cik maksâ ðis dârzs — mçs gribam viòu nopirkt un pie savas ðahtas uzlikt. Tas tâ attîstîjâs, kad tika iegriezts rats, Siguldas nodaïai nâca lîdz trîsdesmit miljoniem rubïu apgrozîjums. Kad es atnâcu paðvaldîbâ strâdât un politikâ strâdât, tad daudziem likâs dîvaini, ka tâdu Ârgali neviens nezina, viòð iet uz Saeimas vçlçðanâm, un viòam visvairâk plusu. Un arî Rîgâ. Tas ir tas vecais dârzkopju grauds. Visi, ar kuriem kopâ strâdâju, viòiem ir bçrni izauguði, viòi ir uzbûvçjuði mâjas un saviem bçrniem uzbûvçjuði mâjas. Daudzi to atceras. Un tas ir tas iemesls. – Kas bija lielâkie audzçtâji? – Pirmajâ desmitniekâ bija viens no bagâtâkajiem tâ laika cilvçkiem, kas potçja simtiem tûkstoðus roþu gadâ, tas ir apmçram trîs simti tûkstoðu rubïu, — Jûlijs Krûmiòð. Tâ ir tikai viena daïa, ko viòð deva mums. Viòð deva arî kolhoziem. Bija Jânis Rukðâns, Skuja, mâcîtâjs Sidrçvics. PSRS tautsaimniecîbas sasniegumu izstâdç bija ziedu izstâde, un tas mîkstinâja attieksmi pret puíaudzçtâjiem. Pats arî labi pelnîju. Sieva audzçja gladiolas un lilijas, es — tulpes, narcises, ziemcietes, arî potçju rozes. Lilijâm daudz vietas nevajadzçja. Vienâ kvadrâtmetrâ varçja izaudzçt simts sîpolus. Mums bija tâds konflikts, ka tûkstoð deviòi simti astoòdesmit sestajâ gadâ Siguldai bija divi lieli zinâtnieku institûti. Tur bija tâds stâvoklis. Tâpçc, ka tâ biedrîba tik populâra, ka neviens ar zinâtni nenodarbojâs, visi tikai potçja rozes. Man bija vairâk nepatikðanu ar viòiem. Padomju sistçmâ mani kâ vadîtâju pie atbildîbas nevarçja saukt. Bet tur sazîmçt, kuriem uz tâm krâjkases grâmatiòâm tâs lielâs summas, — nu, tas bija tâds periods. Bija daudz viltîbas. Tajâs biedrîbâs bija oficiâli atalgoti Valsts droðîbas komitejas darbinieki, kuriem bija uzdevums sekot, jo mçs taèu tâdâ veidâ varçjâm arî ekonomiski graut ar tâdâm summâm. Mçs viòus âtri sazîmçjâm un piesaistîjâm darbâ, ielikâm valdç, daudzos gadîjumos paði bija spiesti piedalîties lçmumu pieòemðanâ, kurus nevarçtu apstrîdçt. Mums bija liela problçma, ka nebija kur likt to naudu, kas bija iekasçta kâ komisija. Daudzas biedrîbas uzbûvçja biedrîbas çkas. Sigulda izbûvçja lielu centru, Saulkrastos izbûvçja. Tâ milzu summa, kas mums tur krâjâs miljonos, tur bija problçmas. Visi dârzkopîbas biedrîbas biedri ir akcionâri tam piemineklim, kas Pârdaugavâ — Rîgas atbrîvotâjiem no faðistiskajiem uzbrucçjiem. Piespiedu kârtâ bija lçmums, ka no visâm biedrîbâm tiek noòemti piecdesmit tûkstoði rubïu ðâ pieminekïa labiekârtoðanai un bûvçðanai.

Dainu kalns ir izbûvçts par Rîgas rajona dârzkopîbas un biðkopîbas biedrîbas naudu. Tâs visas flîzîtes ir par mûsu naudu, tie visi akmeòi ir pârvilkti. Pirmos darbus, kad varçja atpirkt no mâksliniekiem, — tos mçs apmaksâjâm. Tad vçl pa visu savienîbu uz astoto martu piegâdâjâm tulpes. Tur ceïi dalâs. Bija tâdi, kas kopâ ar biedrîbu, un bija individuâlie. Bija izdevîgi no biedrîbas pirkt sîpolus un tad ziedinât. Man paðam arî bija. Dârzu biju uzlicis uz zinâtniskiem pamatiem. Bija problçmas no radiem un draugiem teritorijas aizòemties. Pirmajâ gadâ nav problçmas, bet pçc tam viòi skatâs, ka tev tur labi iet, un vairs ne. Vçl bija tâds kuriozs, ka bija tie radi un draugi, uz kuriem oficiâli uzlika tos trîsarpus tûkstoðus rubïu. Un parasti viòiem no tâ pienâcâs divsimts lîdz trîs simti rubïi. Tas visiem bija zinâms. Par to, ka viòam jâaiziet uz krâjkasi un jânoòem nauda. Pirmajâ gadâ nebija nekâdas problçmas sarunât — bezgala pateicîgs, ne par ko saòçmis divus simtus rubïu. Nâkamajâ gadâ jau bija grûtâk sarunât. Bija tâds nerakstîts likums, ka tie radinieki jâmaina. Bija interesanti, ka puíaudzçtâjus varçja iemanîties uzreiz pazît. Toreiz visi staigâja 1. maija kurpçs, bet mums bija blats vienâ veikalâ, un mçs varçjâm nopirkt èehu kurpes. Ja satika kâdu ar 1. maija kurpçm kâjâs, tad zinâja, ka viòð ir bîstams. Krâjkasç bija sava kukuïu sistçma — dâmâm, lai nebûtu jâstâv rindâ pçc naudas, devâm balzamu, konfekðu kastes. – Un kur naudu lika paði puíaudzçtâji? – Repðe paziòoja, ka Krâjkasç naudu samainîs. Tie, kuri nenoguldîja Krâjkasç, sâka ieguldît un sâka visu pirkt. Manai sievai arî nauda palika uz krâjgrâmatiòas, jo vairâk kâ piecus simtus rubïu ârâ nedeva. Kad nokritâs naudas vçrtîba, tad staigâja dþeki ar èemodâniem, kuri prata pa sçtas durvîm dabût ârâ lielâkas summas. Mçs par to naudu visu ko pirkâm. N–tos ledusskapjus biju sapircis, n–tos velosipçdus. Ar naudas vçrtîbas pazeminâðanu latvieðu bizness tika totâli izèakarçts. Varçja to naudu samainît valûtâ. Pieci lîdz septiòi rubïi par dolâru. Tûristu grupâm mainîja valûtu, bet bija jâmaksâ divdesmit pieci procenti komisija. Ja nebûtu notikusi ðâda apzagðana, tad bûtu daudz bagâtu cilvçku. Desmit lîdz piecpadsmit miljoni rubïu tika atsûtîts par precçm, bet lielâkie vairs nevarçja naudu dabût. Kad sâka maksât naudu ârâ, tai dramatiski kritâs vçrtîba. No Krievijas atveda naudu, bet Siguldâ nevarçja izòemt. Taèu jâòem vçrâ, ka Berìi, Íekava, Iecava ir izbûvçtas par puíu naudu. Kurð katrs to varçja darît. Vajadzçja tikai akurâtîbu. Pie rozçm bija specifika. Visi Siguldas ârsti potçja, visi zinâtniski pçtnieciskâ institûta

darbinieki. Viòi bija pieraduði pie sistemâtiska un akurâta darba. Rozes var, anekdotes stâstot, pa vakariem sapotçt. Kâdas piecsimt pa vienu vakaru. Òemðanâs ir, bet var... Kâdas summas tad grozîja paði, paði, paði lielâkie padomju puíaudzçðanas biznesmeòi? Ja reiz Andris Ârgalis piemin tagadçjo tranzîtbiznesmeni, ekscentrisko Jûliju Krûmiòu, jautâsim viòam. – Kâ tad notika jûsu puíu audzçðanas lielbizness? – Nu, tur jâatceras, ka tie bija septiòdesmitie gadi. Tas bija man tâds dzîves grûtais periods, kad es biju beidzis Maskavâ mâcîties, ieguvis direktora diplomu, Maskavâ nostrâdâjis. Man paprasîja atbraukt uz Rîgas kinostudiju, jo Rîgas kinostudija mani sûtîja uz Maskavu mâcîties. Es atbraucu atpakaï. Iedomâjieties, no Maskavas apgriezieniem. Maskavas filmas lielu daïu filmçja Baltijâ — Tallina, Viïòa, Rîga, Sârema. Tâ kâ es biju nacionâlais kadrs no Latvijas, tad es arî sagâdâju filmçðanas vietas. Man bija sava maðîna — Volga, man bija alga, plus komandçjums, plus viesnîca un çðana par brîvu. Es varçju îrçt dzîvokli, man iznâca alga uz piecsimt rubïiem mçnesî, kur normâlam cilvçkam bija simtdivdesmit rubïu. Kad es piecus gadus biju saòçmis piecsimt rubïu un man bija maðîna un viss, atbraucu uz Rîgas kinostudiju, un es pçkðòi saòçmu simtpiecdesmit rubïu mçnesî. Uz darbu es braucu ar trolejbusu, no Pârdaugavas. Es lçnâ garâ sâku dzert, atradu tâdus paðus draugus, kas mîlçja iedzert. Es jutu, ka es grimstu. Un nav izejas. Ko darît? Ko darît? Es biju tâds diezgan atklâts, biju nopircis Zaporoþecu, un vienâ servisâ satikos ar vienu cilvçku, kas audzçja rozes un dzina tulpes. Viòð teica — tev, Jûlij, tev raudât? Kâ tev nav kauns!? Tev mâtei Pârdaugavâ ir mâja, tev ir siltumnîca, tev ir visas iespçjas. Davai, izdzenam. Es tev palîdzçðu. Un tâ es pirmo gadu izdzinu tulpes un nopelnîju divus tûkstoðus. Tad viòð mani iemâcîja rozes potçt. Tad es nopelnîju astoòus tûkstoðus. Uzreiz Moskvièu nopirku. Un tad es domâju, kâdçï man viena siltumnîca. Noîrçju èetras siltumnîcas, braucu pçc meþeòiem pakaï. Ar Uldi Kokinu kopîgi gâjâm. Lîdz pat tûkstoð deviòi simti astoòdesmit devîtajam gadam es pelnîju lîdz simts tûkstoði gadâ. Katru mçnesi man bija desmit tûkstoði. No septiòdesmit sestâ gada katru gadu mainîju þiguli. Visu nodevâm no sâkuma Biðkopîbas biedrîbai. Tur bija direktors Andris Ârgalis, vedâm uz Siguldu. No astoòdesmit sestâ gada, Gorbaèova laika sâkumâ — caur kolhoziem. Astoòdesmit astotajâ gadâ noorganizçju pirmo kooperatîvu. Ieliku mâsas dçlu par direktoru.

Pats dzîvoju Maskavâ. Pametu kinostudiju, aizbraucu atpakaï uz Maskavu, iestâjos Mosfiïm un braukâju uz objektiem, kas bija pa Baltiju. Lîdz astoòdesmit devîtajam gadam nostrâdâju Mosfiïm, iemainîju dzîvokli, taisîju filmas, braucu komandçjumos uz Latviju, Igauniju un pa starpâm audzçju puíes, vedu no Maskavas uz Rîgu, mamma tirgoja pie Saktas. Rîgâ neïíes tirgoja par divi piecdesmit, bet Maskavâ visas tâs bulgâru, Holandes neïíes tirgoja par piecdesmit kapeikâm gabalâ. Piektdien vakarâ sarakstîju vçstuli, ka vajag apsveikt Dom kino aktierus, nopirku pa tûkstots, pa piecsimt gabaliem daþâdas neïíes, èemodânâ iekðâ, uz Rîgu prom. Tâ Mosfiïm bija izdevîgi, ka es mâku visu Latvijâ sakârtot, man bija visi viesnîcu direktori pazîstami, varçju visu nokârtot, bet es varçju spekulçt ar puíçm. Pelnîjâm ïoti labi. Mçs nezinâjâm, kur naudu likt. Zinâju visus Jûrmalas restorânus. Tâpat draudzçjâmies ar prokuratûras darbiniekiem, ar kolhozu priekðsçdçtâjiem. Vienmçr uzstâjos, uzliku galdus utt. No policijas puses piesedza, un tâ es lîdz deviòdesmitajam gadam ar to nodarbojos. Tad es samainîju atpakaï dzîvokli, tad jau sâkâm ar Man–Tess nodarboties. – Kas vçl nodarbojâs ar puíçm? – Vai, tur bija ïoti daudz. Es tagad negribçtu tos vârdus minçt. – Pats arî stâvçjât tirgû ar puíçm? – Man bija lîdzi uz astoto martu, viena daïa brauca uz Ïeòingradu, kur man bija savas vietas. Bet mçs pârçjie, kur nu sanâca. Tâlâkâ vieta bija Nahodka. Aizlidojâm lîdz Vladivostokai un tad ar lidmaðînu lîdz Nahodkai. Tur mçs tirgojâm par èetriem rubïiem gabalâ, bet Rîgâ es no ârstiem, prokuratûras darbiniekiem pirku tulpes par seðdesmit kapeikâm gabalâ. Viòi nevarçja tirgot. Cik nu tur kurð dzina savâ pagrabâ — cits astoòsimt tulpes, cits piecsimt, cits septiòus simtus. Mçs no visiem sapirkâmies, uztaisîju lielu ledusskapi, sâku uzpirkt jau februâra sâkumâ, vçl neizplaukuðas pakojâm avîzçs un likâm ledusskapî. Kad izòçma ârâ astotajâ martâ, ielika vâzç, viòas uzplauka un nobira. Tie, kam patrâpîjâs vçlâk iepirkta tulpe, tâ jau arî stâvçja. Man brauca lîdzi trîs, èetri cilvçki. Es tikai pienesu preci. Maskavâ biju iepazinies ar pulksteòu fabrikas direktoru, tur strâdâja tikai sievietes. Mçs bijâm noslçguði mutisku vienoðanos, ka viòð pirks par rubli piecdesmit un es viòam atdoðu par katru tulpi desmit kapeikas. Par èetrdesmit tûkstoðiem nopirka, èetri tûkstoði — tâ arî bija liela nauda. Sûtîju tieði viòam. Man viss Baltezers bija par Siguldas biðkopîbas biedriem, lai gan nevienam nebija siltumnîcas. Visi bija biedri, jo tajâ laikâ varçja izòemt

naudu lîdz trîsarpus tûkstoðiem rubïu. Es nodevu par simts tûkstoðiem, tad, kad Ârgalis pârskaitîja naudu, òçmu maðînâ pa èetriem cilvçkiem, Krâjkasç tâm meitençm aiznesu konfektes, balzamu, lai mûs bez rindas palaiþ. Visi òçma ârâ par trîsarpus tûkstoðiem, es katram atstâju simts rubïu. Simts rubïu viòi nopelnîja tikai par to, ka parakstîjâs. Tâ bija tâ sistçma, kâ mçs nodarbojâmies. – Bet kurâ kompânijâ bija Ðíçle? Jûsçjâ? – Viòð bija citâ kompânijâ. – Bet to jûs tâ droði ziniet, ka Ðíçle ar puíçm òçmies? – To es tikai no preses zinu. Pats viòu neesmu saticis. Arî Kriðtopans, es zinu, ka nodarbojâs, bet pats arî neesmu saticis. Bet Ârgalis noteikti zina... Jâ, kâdreizçjais Rîgas mçrs Andris Ârgalis acîmredzami zina. Bet, lai viss bûtu skaidrs, apjautâsimies vçl pâris cilvçkiem, kuri jau ir stâvçjuði pavisam tuvu mûsu galvenajam varonim. Pirmais — Juris Freibergs no Stopiòiem, Lauksaimniecîbas tehnikas zinâtniskâ institûta darbinieks, bijuðais Andra Ðíçles darba kolçìis. – Vai jûs ar Andri Ðíçli sçdçjât vienâ kabinetâ? – Nç, viòam bija tâda lielâka istaba, tur vairâki sçdçja, man vienam ðis maziòais. Tâ bija mehanizâcijas laboratorija. Sâkumâ strâdâja viòa tçvs Arnolds Ðíçle, un tad atnâca mazais Ðíçlçns, Andris. Viòam bija sarkanais diploms. Viòam tçvs ir doktors, mâte ir doktore, mâte — ekonomikas, tçvs — enerìçtikas. – Un kâ sâkâs jûsu òemðanâs ar puíçm? – Mçs un te tuvâkie kolçìi nebijâm tâdi iniciatori, bet te bija viens cits kolçìis — Aloizijs Moès. Viòð bija puíkopîbas biedrîbas vietçjais priekðnieks. Tad mçs òçmâm tulpju sîpoliòus un audzçjâm. Nopçrk mazos sîksîpoliòus, stâda iekðâ, kamçr lieli. Bija dârziòð, tur arî stâdîjâm. Nodevâm biedrîbai sîpolus, un viss. Un ar tâm rozçm arî ar Aloîziju iesâkâs sâkumâ tâ lieta, bet pçc tam Andris nostâdîja to lietu uz rûpnieciskiem pamatiem. Man ir cemme, ja kâdreiz saka — puíu Andris, uztaisîja mâju, kâ viòð varçja. Pie Saktas stâvçja vai? Nu, nestâvçja pie Saktas. Tur bija tâ lieta pavisam nopietna. Bija vçl viens kolçìis, kas strâdâja mûsu laboratorijâ, pçc tautîbas baltkrievs, tagad viòð vairs pie mums nestrâdâ. Tâds Nikolajs Suhoverhijs. Viòiem abiem ar Andri bija katram pa þigulim. Man liekas, ka Andrim krusttçvs uzðíiòíoja. – Ko tad tas îsti nozîmç — izaudzçt rozi?

– Rozes audzç tâ — vispirms savâc meþeòu sçklas, stratificç, ieliek ledusskapî uz ziemu, pçc tam pavasarî stâda zemç . Pçc tam izaug tâdi matiòi, stiebriòi, tie maksâja piecas kapeikas gabalâ. Tos tad vçl vienu gadu audzç, tad tie izaug tâdi kâ zîmulîði, un uz tiem potç virsû. Lîdz vasaras otrai pusei ir izauguðas, un tad var pârdot. Tâ potçðana notiek tâ — vispirms jâsadabû potzari, jâkontaktçjas ar kaut kâdâm siltumnîcâm, kas audzç puíes, — viòiem paliek pâri. Vajadzîgs stiebra gabaliòð ar pâris pumpuriòiem. Nogrieþ potcelma sakni, miziòu ieðíeï, potzaru slîpi ieðíeï, aizbâþ tur, notin ar izolâcijas lentu un nosmçrç ar potvasku. Viss — iepodo, polietilçna podiòâ. Kûdrâ. Saliek siltumnîcâ. Viòiem vajag siltu un mitru reþîmu. Lai viòð neizkalstu, bet pieaugtu. Kam nebija siltumnîcas, tie lika vanniòâs un nosedza ar plçvi. Kad ir pieaudzis, ir tirgus prece un var pârdot. Bet Andris ar Suhoverhiju darîja to lietu nopietnâk. Viòi ar piekabçm brauca uz Dienvidkrieviju, tur tos matiòus varçja dabût par kapeiku gabalâ, turklât tur neviens viòus neskaitîja. Tur lauks ir, roc, cik vari, piekrauj, skaiti, ka tev ir divi tûkstoði. Tad viòi veda mâjâs un audzçja. Paðiem jau zemes tik daudz nebija, tad viòi dalîja visiem, kas nu bija gatavi òemt, kam nu bija dârziòi, kam piemâjas zemîtes. Tad nu mçs viòus audzçjâm. Pçc tam viòi no mums atpirka par tirgus cenu. Cenu gan es neatceros. Tâ bija atkarîga no izmçra, bija ðabloni, ar kuriem mçrîja. Bija kâdas trîsdesmit piecas lîdz piecdesmit kapeikas. Tad viòi potçja. Mçs viena daïa paði arî potçjâm, cik nu varçjâm — vanniòâm. Viòiem gan arî nebija siltumnîcas, viòi nomâja, pie viena kolçìa viòi tur sçdçja pa naktîm, visa famîlija. Tas bija noorganizçts, meitas nç, tâs bija maziòas, bet sieva gan. Viens nogrieþ un noðíeï, otrs sagatavo sprauþamo, treðais notin, plûsmas lînijâ. Negâja jau pie Saktas tirgot. Es arî nekad neesmu stâvçjis tirgû un pârdevis puíes. Ðíçle arî ne. Varbût sâkumâ, kad vçl nedzina uz Maskavu, bet tas laikam bija Aloîzijs, kurð uz sievieðu dienu brauca uz Ïeòingradu ar tulpçm... Suhoverhijam bija kontakti vienâ Piemaskavas sovhozâ, kurð appuðíoja Maskavu. Viòi vçl priecâjâs, ka Maskavâ rozes ir viengadîga kultûra, katru gadu izsalst, tur ir bardaks, un katru gadu viòiem ir noiets. Piekrâva pilnu saldçtavu un tad nodeva Juglas ziedam, un tad pârdeva tur. Uz to apjomu tieðâm sanâca, ko mâju celt. Mums pârçjiem arî bija labums. Kas nu te bija saaudzçjis, kam nu bija ko dot, viòi paòçma lîdzi un mûsçjâs arî pârdeva. – Puíu audzçðana darbam netraucçja?

– Mçs jau te neviens nebijâm pârslogoti, kâ jau zinâtniskâ institûtâ. Nav tâ, ka tev ðitas darbs jâizdara ðodien lîdz pieciem. Mums ir tâs tçmas uz trim mçneðiem, pusgadu. Tad tu pastrâdâ kâdu sestdienu, svçtdienu, sarauj pa vakariem. Kad brauca uz to Dienvidkrieviju, tad priekðnieks piemiedza acis. Pçc tam atstrâdâja. Viòð nebija ne labâks, ne sliktâks. Bet Andris bija aktîvs pçc vella. Par katru cenu gribçja tikt priekðniekos. Viòð nebija tâds, kas citus pastûma malâ. Viòð drîzâk citus pavilka lîdzi. Ar tâm paðâm puíçm. Visiem bija labums. Viòi atveda tos matiòus, un visi, kas vien gribçja, varçja audzçt un nodot. Tâds savs zçns. Nedaudz pameklçjot, atrodas arî pieminçtais Nikolajs Suhoverhijs, kuram tagad ir sava transporta pakalpojumu kompânija, lai gan, stâdoties priekðâ, viòð uzsver, ka esot pensijâ — un arî kâdreizçjâ puíu audzçðanâ nekâ interesanta nesaskatot: – Jâ, audzçju puíes, bet kas tur tâds interesants? Toreiz visi audzçja. Tas ir ïoti smags darbs. Jâsaprot, ka mums jau bija arî jâstrâdâ, tâdçï puíu audzçðana notika pa vakariem, naktî. Tas bija arî liels risks. Nu kâ, milicija, toreizçjâ valsts iekârta, sava veida rekets. Kâ tikâm galâ ar miliciju? Tâpat kâ tagad ar policiju. Realizçjâm visur kur. Arî tirgû. Esmu stâvçjis arî tirgû un tirgojis. Par Andri gan es jums neteikðu. Tâ bija mana ideja nodarboties ar puíçm, un viòð pievienojâs. Visa ìimene ar puíçm nodarbojâs. Viss tika koncentrçts kopçjâm interesçm. Meitas jau bija maziòas, bet arî zinâmâ mçrâ bija iesaistîtas. Vispâr par Andri Ðíçli varu teikt visu to labâko. Viòð ir ïoti strâdîgs, mçrítiecîgs, uzòçmîgs. Tagad par viòu visu ko sliktu runâ, bet es varu teikt tikai to labâko. Tagad gan mums nekâdu kopîgu biznesu nav. Bija tikai puíes. Beidzâm kâdâ tûkstoð deviòi simti astoòdesmit devîtajâ vai astoòdesmit astotajâ gadâ. Kad viòð sâka strâdât ministrijâ, tad jau Padomju Savienîba bruka, un tas vairs nebija bizness. Bet lîdz tam nopelnît varçja ïoti daudz, un daudzi arî pelnîja. Jûlijs Krûmiòð nekad kopâ ar Ðíçli puíu biznesâ nav darbojies. Ar viòu darbojos tikai es. Un te nu galvenais jautâjums — cik tieði daudz tad varçja nopirkt? Simt tûkstoðus rubïu gadâ? Vairâk? Mazâk? Un ko par to varçja uzcelt un iegâdâties? Viedokïi nedaudz pârsteidzoðâ kârtâ ir diezgan vienâdi. Nikolajs Suhoverhijs: “Jâ, man ir mâja blakus Andrim Ðíçlem. Viòa mâja simt procenti ir uzcelta par puíu naudu. Visas tâs runas, ka viòð to

uzcçlis par kukuïu naudu, ir pilnîgas muïíîbas. No tâs naudas varçja ne tikai tâdu mâju uzcelt, un vçl pâri palika. Cik varçja nopelnît? Daudz. Varçja arî vairâk nekâ simt tûkstoðus gadâ.” Juris Freibergs: “Sâkumâ jau Andris dzîvoja dzîvoklî un, kad bija nopelnîjis ar puíçm, tad sâka mâju celt. Un tieðâm arî cçla. Es personîgi gâju palîgâ pamatus liet. Sâkumâ pats cçla, mçs gâjâm palîgâ, bet pçc tam jau strâdnieki. Sâkumâ jau naudas nebija tik daudz, pçc tam jau pieauga. Protams, to mâju uzcçla par lielu, es tâ domâju. Tajâ laikâ bija nocietuðies. Bûvmateriâlus tieðâm pirka, to es zinu. Kaut kâds blatiòð jau bija. Gâzbetonu nevarçja dabût, bija rindas. Kad man vajadzçja, viòð arî iedeva telefonu, un izrâdîjâs, ka tas ir ðoferis. Izrâdîjâs, ka arî no ðofera ir atkarîgs, kam viòð pirmais vedîs. Tâ man bûtu bijis tikai pçc pieciem mçneðiem, bet es vienojos ar ðoferi un dabûju pçc mçneða.” Andris Ârgalis: “Vilis Kriðtopans sâka vçlâk un izmantoja kolhozus. Pçc manas uzskaites nekâds lielais nebija. Andris Ðíçle gan bija pie lielajiem, ïoti akurâts dârznieks. Viòð bija Stopiòu pagasta aprobators. Òçma zemes paraugus, nogâdâja Valmieras laboratorijâ pârbaudei. Ja zemei bija kâdas problçmas, tad no tâ nedrîkstçja neko tâlâk òemt. Viòð pats arî audzçja ziedus, kâdâ pirmajâ piecdesmitniekâ noteikti bija. Simt tûkstoðus rubïu gadâ noteikti saòçma. Pieïauju, ka viòam varçja bût simt un vairâk tûkstoði rubïu uz krâjgrâmatiòas.” Ar vârdu sakot, kâ sava veida gada ienâkumu robeþðíirtni pat turîgâkie padomju puíu audzçtâji un arî spekulanti min simt tûkstoðus rubïu gadâ. Vienîgâ atðíirîba — vieni saka, ka vispâr jau tâ nav bijusi galîgâ robeþa, otrie (kâ Juris Freibergs), ka “nu, tik daudz gan nebûs”. Jebkurâ gadîjumâ — runa ir par to, ka mûsu galvenajam varonim “uz krâjkases grâmatiòas” varçtu bût bijuði ap simt tûkstoðiem rubïu (ðâda summa neoficiâli visbieþâk tika minçta arî saistîbâ ar “podu lietas” izmeklçðanu 1998. gadâ), bet — ne padsmit reizes lielâka summa. Lîdz ar to secinâjumus par “zelta podiem” un to iegâdei izmantoto lîdzekïu patiesajiem avotiem katrs, protams, var izdarît pats atbilstîgi savâm vçlmçm un dzîves pieredzei. Ðâ vai tâ — ðis bija vienîgais gadîjums, kad mûsu varonis tieðâm ir bijis uz iekriðanas robeþas “par sîkumiem”. Protams, ap 1992.—1993. gadu miljons “ar asti” Latvijas rubïu vai padsmit tûkstoði Vâcijas marku bija tam laikam ïoti iespaidîga summa — acîmredzami arî tam Andrim Ðíçlem, kurð vçl 1993. gada 1. jûlijâ paspçja parakstît pavçli “Par materiâlo pabalstu izmaksâðanu”: ar to virknei ministrijas darbinieku tika izmaksâti materiâlie pabalsti “veselîbas uzlaboðanai”, paða parakstîtâja

veselîbai atvçlot maksimâlo summu — septiòdesmit seðus latus un èetrdesmit santîmus. Savukârt jau pâris gadus vçlâk mûsu acu priekðâ ir principiâli cits Andris Ðíçle — tâds, par kuru neviens neiedomâsies izplatît baumas, ka vispâr jau viòð no somiem esot paprasîjis arî baseinu, taèu ðie ne uz ko vairâk kâ santehnikas komplektu neesot “parakstîjuðies”. Nu jau ir tas Andris Ðíçle, kuru viòa draugi visâ nopietnîbâ min kâ Latvijas nacionâlâ kapitâla personificçtâju. “Notiek cîòa par to, kâds kapitâls valdîs Latvijâ. Nacionâlais, kas ir lojâls pret valsti, vai tas, kas Latviju izmantos kâ teritoriju. Andris Ðíçle pârstâv nacionâlo kapitâlu, un histçriskâ reakcija radusies tâpçc, ka Ministru prezidenta amatâ viòð traucçs tam otrajam,” — ðis izteikums, piemçram, pieder advokâtam Andrim Grûtupam. Kurâ brîdî tad nâca sapratne par to, kur ir lielâ nauda un kas jâdara, lai sasniedzamie “griesti” nepaliktu tikai importa podu komplekta lîmenî? Kurð bija lielâ lûzuma laiks? Lai saprastu, kurâ brîdî tad mûsu galvenais varonis tik principiâli mainîja mçrogu un no uzòçmîgâ puíaudzçtâja, kas nesmâdç mazumiòu un pats sev izraksta sîkas prçmijas, pârvçrtâs par valstisko intereðu paudçju un nacionâlâ lielkapitâla karognesçju, mums vajadzçs atgriezties vçl daþus gadus senâkâ pagâtnç — 1981. gadâ, kad Andris Ðíçle pçc Latvijas Lauksaimniecîbas akadçmijas pabeigðanas (specialitâte — inþenieris mehâniíis) uz deviòiem gadiem noenkurojâs Lauksaimniecîbas mehanizâcijas un enerìçtikas zinâtniskâs pçtniecîbas institûtâ AGME.

“Feinais cilvçks” ministrijâ un likumdoðanas procesâ

“Es samçrâ âtri nokârtoju visâdus eksâmenus, bet pçc gada diviem kaut kas manî sâka mainîties. Visvairâk kremta tas, ka man kâ vecâkajam inþenierim, teicamniekam pçc augstskolas maksâja 100 rubïus, bet metinâtâjam ar stipri vieglu attieksmi pret darbu — 300 un vairâk. Nu nevarçju es izdzîvot ar 100 rubïiem! Ir bijis, ka nedçïai paliek piecîtis vai pat trîs rubïi. Katru rîtu cçlos piecos, ìçrbu bçrnu — vecâko meitu, tad — uz autobusu, lîdz bçrnudârzam, skrieðus atpakaï, lai atkal pagûtu uz autobusu, ar ko tikt lîdz darbam. Un tâ trîs gadus, pat vairâk. Galu galâ sâka grauzt paðcieòa — kas ir, tu nespçj normâli nopelnît, nespçj sevi uzturçt? [..] Nauda cilvçkam ir absolûti vajadzîga, slikti tikai, ja viòð kïûst par naudas kalpu,” — ðâdi pats Andris Ðíçle presç jau pirms daudziem gadiem aprakstîja situâciju, pçc studijâm (Lauksaimniecîbas akadçmija tika pabeigta ar “sarkano diplomu” — ar izcilîbu), sâkot strâdât zinâtniskâs pçtniecîbas institûtâ. Finansiâlo pusi palîdzçja atrisinât puíu audzçðana un tirdzniecîba, kâ arî spçja vajadzîbas gadîjumâ “izklapatot”, — taèu ambîcijas jau tolaik bija lielâkas, daudz lielâkas. Mûsu jau pieminçtais institûta darbinieks, Andra Ðíçles bijuðais kolçìis Juris Freibergs atminas: – Mums bija dârzi, viòð bija pamanîjis, ka tur iet garâm elektrîbas lînija, un viòð izklapatoja un dabûja, ka viòam ievilka elektrîbu. Krievu laikâ jau tik viegli negribçja dot. Viòð sev ievilka, mçs tur liela daïa pie viòa pieðtepselçjâmies. Aiz viòa aktivitâtes mçs arî tikâm pie sava labuma. To

mâju, kad viòð bûvçja, viòð pats izklapatoja. Toreiz jau zemes nebija kâ tagad. Visa zeme bija sovhozam, un pagasts galîgi nebija ieinteresçts kaut ko darît. Klapatoja, kâdam bija jâiet un jâdara, parcelâcija jâtaisa. Viòam paðam un Suhoverhijam, un vçl tur kâdiem. Ar vârdu sakot — kâdi piecpadsmit cilvçki dabûja zemes gabalus. Ar viòa aktivitâtçm. – Bet, kad Ðíçle atnâca uz institûtu strâdât, — kâds viòð îsti bija? – Tâds pats kâ visi. Pietiekami gudrs, kopâ strâdâjâm. Te institûtâ kolektîvs draudzîgs. Te nav ko dalît. Citi atnâk un saka — jums gan te labi, nekâdu intrigu. Bet te jau nav, ko dalît. Tâpçc arî nekâdu intrigu nav... – Kad jau sâka ar puíçm pelnît, ar naudu neplâtîjâs? – Skops nebija, bet arî neplâtîjâs. Varçja noprast, ka viòam naudas pietiek, bet viòð ar to îpaði neplâtîjâs. – Maðînu nomainîja pret smalkâku? – Nç, kamçr ar tâm puíçm òçmâs, tikmçr ar to paðu þigulîti. Tâds sarkans pirmais þigulîtis bija. Pçc tam, kad jau strâdâja ministrijâ, tad nopirka jauno moskvièu. – Ar kaimiòiem arî sagâjâs? – To es nemâku pateikt. Îpaði ne. Kad viòð dzîvoklî dzîvoja, tad mçs gâjâm ciemos, visâdas dzimðanas dienas. Nu, kâ jau. – Ðòabîti arî iedzçra? – Jâ, bet neesmu redzçjis, ka viòð pillâ bûtu. – Uz ballîtçm arî gâja? – Man liekas, ka ne. – Jûs ticçjât, kad viòam pieðuva to pedofiliju? – Nu, to es nevaru. Man liekas, ka tâs ir galîgas muïíîbas. Paðam trîs bçrni, divas sievas. – Kâds viòð pret meitâm bija? – Rûpçjâs gan. Vienai meitai bija sirds operâcija, kad viòa maziòa bija. Tad viòð meklçja, skrçja. – Stingrs tçvs vai vairâk lutinâja? – Es domâju, ka vairâk lutinâja. – Vai viòa mâja bija tam laikam tâ smalki iekârtota? – Nu, diezgan jau. – Un pats viòð ìçrbâs arî smalkâk nekâ pârçjie? – Nç, nekas tâds nebija. Kad viòð bija ciemos pie Vâcijas radiem, tad atbrauca ar krosençm. Nu, tas tâ stilîgi. Varbût viòam kâds krekls bija no Vâcijas, bet nekas tâds îpaðs. – Çda kopâ ar visiem çdnîcâ?

– Nu, kâ tad. – Un ko — tieðâm nebija tâds îpaðs? – Ne ar ko îpaðu neizcçlâs. Un kopð tâ laika nav palicis ne lecîgs, ne ka skatîtos no augðas. Arî, kad bija premjers, mçs varçjâm mierîgi satikties, aprunâties. Varu arî tagad viòam piezvanît. Man ir viòa mobilâ telefona numurs. Viòð saka — es parasti neòemu, bet tu atsûti îsziòu, tad es zinu, kas man zvana, tad es tev piezvanîðu. Vispâr feins cilvçks... Vçlâk gan varçja manît, ka viòð dikti grib tikt par priekðnieku. Viòð pieteicâs konkursiem uz amatiem. Kad jau sâkâs Atmoda, tad bija tâdi juku laiki, tad uzskatîja, ka arî institûtam jânodarbojas ar kaut kâdu biznesu. Tad direktors bija tâds avantûrists uz biznesa lietâm. Viòð ieviesa jaunu amatu — direktora vietnieks komercjautâjumos jeb komercdirektors. Tur viòð paòçma Andri. Bija kaut kâds pieredzes apmaiòas brauciens uz Somiju no ministrijas. Tur aizbrauca lîdzi arî Andris. Tur viòð sapazinâs ar [Daini] Ìçìeru, viòam iepatikâs, un tad Ìçìers viòu paòçma par savu vietnieku... (Starp citu, Andri Ðíçli kâ “feino cilvçku” vçl tagad atminas arî toreizçjie Lauksaimniecîbas ministrijas darbinieki — nu, piemçram, Valdis Dzenis. – Vai Ðíçle tajâ laikâ nodarbojâs ar puíu audzçðanu? – Ko nu! Tad jau bija cauri. – Bet viòð bija tâds turîgs cilvçks? – Viòð man stâstîja, ka spçcîgi vedis iekðâ meþeòus rozçm, lai varçtu potçt. Droði vien, ka viòð bija turîgs. Varbût ne bagâts. – Ar naudu nemçtâjâs? – Nç . Viòð nebija kâ nabags, bet ne arî kâ bagâts. Viòð bija sarunâs ïoti vienkârðs un normâls vecis. Tajâ perevorotâ viòa sieva bija sasmçrçjusi maizîtes, ðie abi ar Ìçìeru çda, viòð teica — Dzeni, tu esi bezkaunîgs, bet deva man arî çst. Nevis tur kaut kâds restorâns atsûtîja, bet maizîtes.) Ar vârdu sakot, jûs tieðâm neatradîsiet cilvçku, kurð par “institûta laiku” Andri Ðíçli bûtu gatavs bilst kaut jel ko tâdu kâ, piemçram, Astras Milles grâmatâ Labvakar, Edvîn Inkçn. Varas fizioloìija I analizçjis Edvîns Inkçns: “Tâ dzîðanâs pçc naudas kâ varas elementa! To es varu uztvert ïoti freidiski. Tas cilvçks dzîvç vai nu kaut ko slçpj, vai bçrnîbâ viòam ir darîts pâri. Vai viòð iekðçji visu laiku juties kâ minoritâte, kuram jâslçpjas, jo varas kâre tâdâ apjomâ kâ viòam, ar visâm labajâm îpaðîbâm, kas palîdz varu paòemt, ir viòa, ja ne fiziska, tad sociâla slimîba. Tâdi cilvçki ir bîstami.” Tieði otrâdi — “feins cilvçks”...

Cita lieta, ka nav nemaz tik vienkârði noskaidrot, kâdâ veidâ tad reti kuram pazîstamâ “feinâ cilvçka”, pçtniecîbas institûta direktora vietnieka karjera 1990. gadâ pçkðòi uzmeta viòu tajâ laikâ nemaz ne tik daudziem sasniedzamos augstumos — uzreiz par vienu no centrâlajâm figûrâm Lauksaimniecîbas ministrijâ, kur Andris Ðíçle ar visâm savâm spçjâm sâkumâ izskatîjâs kâ sausumâ izmesta zivs. Tas pats ministrijas ilggadçjais darbinieks Valdis Dzenis atminas, kâ “uz Lauksaimniecîbas ministriju viòð atnâca kâ jçla ola. Viòð bija komercdirektors institûtâ, un pçkðòi tâds uzrâviens. Dabîgi, ka viòam nebija pieredzes un sapraðanas, ko darît. Bija pat tâ — viòð staigâja pa kabinetu bez kurpçm, visi galdi un palodze bija izklâti ar dokumentiem, kuri jâparaksta, bet viòð nezinâja, ko darît”. Kam tad “jçlâ ola” varçja teikt paldies par tikðanu amatâ, kurð Andra Ðíçles tâlâkajam dzîvesgâjumam izrâdîjâs tik izðíirîgs? Pats viòð — laikâ, kad piecus gadus vçlâk jau tika minçts kâ bezpartijisks premjera amata kandidâts — publiski ir aprobeþojies ar stâstu (tradicionâli bez detaïâm) par to, kâ ar viòu runâjuði “vairâki pazîstami lauksaimnieki”, jo “bija doma par agrorûpnieciskâ kompleksa reorganizâciju. Tâ nokïuvu ministra vietnieka amatâ un atbildçju par raþojoðo sfçru, par pârstrâdes rûpniecîbu”. Kâdâ plaðâkâ intervijâ presei mûsu galvenais varonis situâciju izskaidroja detalizçtâk: “Pirms nokïuvu ministrijâ, es strâdâju Mehanizâcijas institûta mehanizâcijas un elektrifikâcijas zinâtniskâs pçtniecîbas institûta zinâtniskajâ raþoðanas apvienîbâ Stars. Biju pazîstams ar daudziem cilvçkiem, kuri darbojâs Tautas frontç, it seviðíi lauksaimnieku vidû. Man institûtâ bija arî tas gods strâdât kopâ ar ïoti interesantu lauksaimnieku un ïoti lielu autoritâti savâ jomâ Teodoru Godmani, toreizçjâ Ministru padomes priekðsçdçtâja Ivara Godmaòa tçvu. Visi ðie apstâkïi kopumâ acîmredzot bija kaut kâdâ veidâ kalpojuði par to, ka bija kâds paèukstçjis: vajag tajâ sistçmâ, ko sauc par Agropromu, ievilkt pilnîgi jaunus cilvçkus, un tad es kïuvu laikam par vçsturç jaunâko ministra vietnieku. Kâ lauksaimniecîbas ministra Daiòa Ìçìera pirmais vietnieks es atbildçju par raþoðanu — pârtikas pârstrâdes sektoru, mehanizâcijas lietâm un lauksaimnieciskâs raþoðanas pamatlietâm. Es formâli biju tas, kas virza ar ðîm sfçrâm saistîtos jautâjumus uz Ministru padomi. Toreiz, kad strâdâju par lauksaimniecîbas ministra pirmo vietnieku, vispâr nebija Latvijas Republika, bet bija Latvijas PSR, un es lûgtu þurnâlistus to nejaukt, jo pçc 1990. gada 4. maija mçs vçl ilgu laiku lîdz 1991. gada 21. augustam bijâm LPSR.” Labi, atcerçsimies — tâpat kâ to, ka tieði Andris Ðíçle bija tas, kurð virzîja ar pârtikas pârstrâdes nozari saistîtos jautâjumus uz Ministru

padomi. Un vienalga — kuri tieði bija ðie “pazîstamie lauksaimnieki”, kuri uzrunâjuði mûsu grâmatas varoni, un kâdi motîvi viòus vadîja? Pirmkârt jau pajautâsim Andra Ðíçles tieðajam priekðniekam — toreizçjam lauksaimniecîbas ministram Dainim Ìçìeram. – Kurð viòu uzaicinâja par lauksaimniecîbas ministra vietnieku? – Augstâkâs padomes Lauksaimniecîbas komisija. – Tâtad Jânis Kinna? – Piedâvâja laikam [Pçteris] Krûgaïauþs. Bija jâsaskaòo komisijâ. – Un tad jûs viòu pirmo reizi ieraudzîjât? – Nç, nç, es viòu pazinu, es lîdz tam jau mehanizâcijas jautâjumos biju atbildîgais Agrokomitejâ, un viòð strâdâja mehanizâcijas institûtâ. – Kâ jûs viòu raksturotu toreiz, kâds viòð bija? – Mehanizâcijas institûtâ, nu, vispâr gaiðs puisis. – Tâds mçrítiecîgs? – Nu, protams, ka mçrítiecîgs, gaiðs puisis. – Viòð ïoti vçlçjâs ministra vietnieka amatu? – Hmmm... – Kâds jums iespaids palika? – Nç, nu, protams, kandidâti, kas bija... Valdîba toreiz prasîja, lai bûtu saskaòoti komisijâ, un to, ko komisija skaòoja, to virzîjâm. Tâ kâ es pats esmu inþenieris un viòð bija inþenieris, bija it kâ doma, ka vairâk vajadzçja no agronomijas, bet nu, ko komisija laida cauri no kandidâtiem, tas aizgâja. Tad jau vajadzçtu bût, ka labâk to zinâs toreizçjais Augstâkâs padomes Lauksaimniecîbas komisijas pârstâvis, vçlâkais zemkopîbas ministrs Jânis Kinna. – Jûs bijât Augstâkâs padomes Lauksaimniecîbas komisijâ laikâ, kad Andris Ðíçle tika iecelts par lauksaimniecîbas ministra vietnieku? – Tad komisijas priekðsçdçtâjs bija Guntis Grûbe, tad viòð tika iecelts par Valsts zemes dienesta ìenerâldirektoru. Un tad es biju tur kâdus mçneðus trîs, èetrus... – Jûs bijât komisijâ visu laiku... – Komisijâ es biju visu laiku, jâ. – Tas, ko man cilvçki saka, — jûs esat bijis viens no tiem cilvçkiem, kas ïoti atbalstîjis to, lai Andris Ðíçle kïûtu par lauksaimniecîbas ministra vietnieku, ka tâ esot bijusi jûsu iniciatîva.

– Tâdâ kontekstâ, jûs man... – Tas ir viens no kontekstiem, jâ. – Jâ, nenoliedzami. – Jûs bijât iepriekð ar viòu pazîstami? – Es ar viòu iepazinos tad, kad es jau biju Augstâkajâ padomç . – Un kâ jûs iepazinâties? – Mûs iepazîstinâja. Kâda tam îsti nozîme? – Interesanti... – Mûs iepazîstinâja Pçteris Krûgaïauþs, kurð ar viòu bija ilgâku laiku pazîstams. – Un kas jums ðíita Ðíçles kungâ tas pievilcîgais, ka viòð varçtu bût ministra vietnieks? – Nu, es gribçtu teikt tâ, ka tad, kad tika ievçlçta Augstâkâ padome un Godmanis veidoja savu valdîbu, viòð ðajâ jomâ izvçlçjâs, nu, droðu, it kâ pârbaudîtu ceïu, — viòð nenomainîja ministru. Par ministru palika iepriekðçjais, PSRS laika, LPSR laika ministrs Dainis Ìçìers, kas bija nosacîti nesen sâcis strâdât un sevi bija arî ïoti normâli parâdîjis. Bet mums nebija tâdas îsti labas pârliecîbas, ka Ìçìera kungs ïoti gribçs atbalstît reformas, privatizâciju, un lîdz ar to mçs skatîjâmies it kâ pçc cilvçka, kurð varçtu veicinât ðo procesu no ministrijas iekðienes. Tad no alternatîvâm kandidatûrâm, kas pretendçja arî uz ministra vietu, bija Melòa kungs, kurð bija tâds kâ reformçtâjs pazîstams, bet nu toreiz nebija tâdas ietekmes un tâdâ izpratnç, un iespçjams, ka mçs pat nenonâcâm komisijâ, jâ, mçs nebalsojâm, kurð bûtu labâks — Melnis vai Ìçìers, jo mçs uzskatîjâm, ka tâ ir Godmaòa kompetence. Mçs viòus abus vienkârði noklausîjâmies. Nu, un tad Godmanis izvçlçjâs Daini Ìçìeru, tad it kâ tika meklçts tâds, nu... – Kas jums lika domât, ka Ðíçle varçtu bût tas cilvçks, kurð varçtu ðos procesus atbalstît un virzît? – Es pieòemu, ja es pareizi atceros, tad viòð bija zinâtniski pçtnieciskâs saimniecîbas Ulbroka, vai kâ to iestâdi tobrîd sauca, direktora vietnieks ârçjos sakaros... – Komercdirektors? – Es domâju, ka nebija komercdirektors vçl tobrîd. Un tas reâlais cilvçks, ko es nepazinu pirms tam, tas reâlais cilvçks teica: “Jâ, Andris ir tâds, kas to visu varçtu darît!”

Vçl sava versija ir arî neatkarîgâs Latvijas pirmajam premjeram Ivaram Godmanim, — vismaz viòð pats sakâs esam pârliecinâts, ka visa pamatâ bijuði tieði viòa lçmumi. – Kuri tad ir tie, kam par savu ðodienas bagâtîbu jâpateicas jûsu tolaiku lçmumiem? – Ïoti daudzi. Piemçram, Ðíçle, Lembergs... Viòi tam nepiekritîs, bet saistîba ir pilnîgi viennozîmîga. Ðos divus uzvârdus nosaucu speciâli, lai bûtu asums. – Kas tie bija par lçmumiem? – Tajos laikos lçmumus pieòçma drusku savâdâk, vienpersoniskâk, un bija jau arî sagadîðanâs... Piemçram, Ðíçle strâdâja Ulbrokâ, tur ilgus gadus strâdâja arî mans tçvs [Teodors Godmanis]. Ulbroku zinâju pietiekami labi. Kad parâdîjâs jauni vietnieki lauksaimniecîbas ministram, es tomçr parûpçjos painteresçties, kâdi vietnieki manas valdîbas ministram parâdâs. Sâku interesçties pa lauksaimniecîbas lîniju. Toreiz bija no Rîgas rajona lauksaimniecîbas pârvaldes [Uldis] Bçniíis un vçl Ðíçle. Prasîju tçvam, kas ir Ðíçle. Viòð teica, ka Ðíçle ir cilvçks, uz kuru var païauties — izpildîgs, labi izglîtots, kârtîgs. Ja tçvs bûtu pateicis citâdâk... Starp citu, manas valdîbas laikâ par Ðíçli nevaru neko sliktu teikt. Toreiz gan bija citi laiki. Sadarbojâmies ïoti normâli. Pçc tam? Ne man to vçrtçt. Savas atmiòas un versijas ir arî citam kâdreizçjam Lauksaimniecîbas ministrijas augsta ranga darbiniekam, vçlâkajam miljonâram Jevgeòijam Lukaðenokam. – Kâ jûs iepazinâties ar Ðíçli? – Es biju maizes rûpniecîbas direktors un kïuvu par ministra vietnieku. – Jûs braucât pie viòa vai viòð brauca pie jums? – Mans kabinets bija tajâ çkâ. Mçs satikâmies, jo viòð atbildçja par rûpniecîbu. – Viòð tad bija ïoti jauns... – Jâ, jâ... – Pirmo iespaidu atceraties? – Pirmo iespaidu atceros, jo viòð... es varu pateikt, kâpçc man viòð patika. Patika viòð man, jo viòð izjautâja un interesçjâs. Es atceros vienu nakti, kad gatavojâm materiâlu, viòð bija kâ vietnieks, bija vçl viens vietnieks, un mçs sçdçjâm veselu nakti un gatavojâm materiâlus. Nu, un tieði

tajâ naktî es skatîjos, man paðam ar’ pietiek enerìijas un darbaspçju, vçl ðodien es daudz un produktîvi strâdâju, bet runa ir par to, ka viòð gribçja tikt skaidrîbâ lîdz saknei. Un tas man patika, ka ne tikai virspusçji, bet atnâca ierçdnis un gribçja saprast bûtîbu. Mçs jau kâdus astoòus gadus neesam tikuðies, bet man palikuðas par viòu vislabâkâs atmiòas. Arî tajâ laikâ, kad citiem, iespçjams, ir cits viedoklis. Tolaik, es nezinu, varbût bija kâdas domstarpîbas ar Ìçìeru, es ar’ nemçìinu tur iesaistîties, jo tur nevar pateikt, kas ir iemesli, tur arî nevar tâs attiecîbas izvçrtçt. Bet tajâ laikâ — Ðíçle, Godmanis un Ìçìers bija tâs personas, kuras normâli savstarpçji strâdâja. Kas pçc tam notika, tas mani neinteresç un es nezinu. Es zinu, ka izðíîruðies, katrs uz savu pusi un katrs ar savu viedokli, mani tas neinteresç, bet tajâ periodâ tâ bija komanda. Mûsu varoòa darbaspçjas un spçju iepatikties arî vçlâk apliecinâja visdaþâdâkie ïaudis — pat viòa nedraugs Edvîns Inkçns Astras Milles grâmatâ Labvakar, Edvîn Inkçn. Varas fizioloìija I atzina: “Es uzskatu Andri Ðíçli par vienu no vistalantîgâkajiem cilvçkiem Latvijâ. Par lielâko darbaholiíi. Slimu ar darbu. Tâs ir viòa labâs îpaðîbas. Andris ir patîkams cilvçks kontaktos. Neapðaubâmi valdzinoðs. Mani pirmie iespaidi bija vienkârði ïoti labi. Mçs bijâm kopâ vizîtç Taivânâ. Reti kurð sâkumâ atstâj tik labu iespaidu. Cilvçks, kuram var uzticçties. Cilvçks, kurð pilda doto vârdu... man jâatzîstas pilnîgi skaidrâ grçkâ... Jâ, savâ ziòâ viòð man patîk...” Bet — atgrieþamies 1990. gadâ: “Ðíçle, Godmanis un Ìçìers bija tâs personas, kuras normâli savstarpçji strâdâja”, un viens no nozîmîgâkajiem strâdâðanas virzieniem lîdz ar bada un valsts sabrukuma nepieïauðanu bija arî pirmo vagu dzîðana privatizâcijas laukâ. Ivars Godmanis vçlâk to atcerçjâs ar ðâdiem publiski teiktiem vârdiem: “Pirmâ privatizâcijas iezîme bija pârtikas veikali, mçs sâkâm ar tiem. Bija ârkârtîgi grûti, jo eksistçja tâdi piðèetorgi: pârtikas tirdzniecîbas uzòçmumi, pakïauti paðvaldîbâm. Ak, Kungs! Tur simt gadus nevienam nekâdu privatizâciju nevajadzçja! Viòi negribçja! Jo viòu shçma bija sakârtota, un paði varçja taisît ðuherus. Savukârt valsts uzòçmumos teica, ka viòiem nekâdu privatizâciju nevajag, jo viòi grib dabût paði savus veikalus. Arî muïíîgi — tu pats raþo, un tev vçl paðam ir arî veikals! Veikalniecîba un raþoðana ir divas daþâdas lietas! Sâkumâ, protams, sitâmies kâ pa nâtrçm. Bet tad caur Augstâko Padomi izdevâs dabût ârkârtas pilnvaras! Uz pusgadu. Man personîgi. Uztaisîjâm komisiju, es — vadîtâjs, Ðíçle — vietnieks. Reâli jau Ðíçle tur sitâs, bet es arî

gâju, bïaustîjos. Mans galvenais uzdevums bija ierasties un uzsist ar kulaku pa galdu, ja kâds protestç, ha, ha! Ïoti cieti, ar ârkârtas pilnvarâm privatizçjâm veikalus. Un, kad bijâm ar tiem tikuði galâ, tâlâk privatizâcija aizgâja jau kâ pa íçdi.” Jevgeòijs Lukaðenoks ðo trijotnes vai varbût èetrotnes kopdarba sâkumsituâciju atceras tâ: “Es gribu jums pateikt atklâti, par Ðíçli var daudz runât un var runât daþâdi. Es pret viòu attiecos tik objektîvi kâ ne pret vienu Latvijâ. Un varbût jums tas nepatiks, bet es gribu pateikt, ka pçc darbaspçjâm un prâta Ðíçlem Latvijâ nav lîdzîgu. Un es neblefoju. Jo, kad mçs sâkâm strâdât pilnîgas izolâcijas apstâkïos, un Igaunijâ bija problçmas ar maizi, tad mums Latvijâ nebija problçmu ar maizi: kaut mçs bijâm daþâdi cilvçki, mums bija laba komanda. Un komanda bija saistîta ar to, ka Godmanis bija ïoti saprotoðs, kâ tad... Varbût ðodien viòð kïuvis tâds demagoìisks, viòð jau daudz ko ir iznesis atklâtîbâ, bet tad viòð bija daudz konkrçtâks un pieòçma konkrçtus lçmumus. Un saistîbâ ar maizi mums bija komanda, ieskaitot premjeru, bija Ìçìers, kurð principâ neiejaucâs, jo viòam bija savas problçmas, saistîtas ar lopkopîbu, un bija Ðíçle, kurð nodarbojâs ar rûpniecîbu, un biju es, kas nodarbojâs ar maizi kâ tâdu. Ðíçle par maizi zinâja tikai to, ka tâ ir veikalu plauktos. Es zinâju, kâ to raþot. Un, ja runâjam godîgi par mums trijiem, tad mçs cits citu papildinâjâm. Ðíçles caursiðanas spçjas, Godmaòa atbalsts, un Latvijâ bija maize.” Tikmçr 1993. gadâ, faktiski jau 1992. gada nogalç pienâca viens no, iespçjams, nozîmîgâkajiem íçdes posmiem — sâkâs lauksaimniecîbas produkcijas pârstrâdes uzòçmumu privatizçðanas priekðdarbi, un 1992. gada 17. novembrî Dainis Ìçìers izdeva vçlâkos procesus bûtiski ietekmçjuðo pavçli “Par valsts îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbas nodroðinâðanu”, kas bûtîbâ noteica visu tâlâko pârstrâdes uzòçmumu privatizçðanas praktisko norisi (kaut paði pârtikas nozares privatizâcijas likumi tika pieòemti tikai 1993. gadâ). Pavçle, îpaði norâdot nepiecieðamîbu to saskaòot arî ar ministra pirmo vietnieku Andri Ðíçli, bija îsa un skaidra: “Lai nodroðinâtu valsts îpaðuma privatizâcijas sagatavoðanu saskaòâ ar Latvijas Republikas likumu “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu”, pavçlu: 1. Iecelt Lauksaimniecîbas ministrijas privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisiju ðâdâ sastâvâ: komisijas priekðsçdçtâjs, ministrs — D. Ìçìers

komisijas locekïi: A. Ðíçle — ministra vietnieks ar tiesîbâm aizvietot komisijas priekðsçdçtâju viòa prombûtnes laikâ V. Atkaèûns — Agrârâs reformas pârvaldes priekðnieks J. Lapðe — Lauku privâtuzòçmçjdarbîbas pârvaldes priekðnieks A. Elksne — Juridiskâs pârvaldes priekðniece I. Feiferis — Valsts agrârâs ekonomikas institûta direktors.”

Turklât nozîmîgs bija ðîs pavçles pielikums, kurâ bija minçti astoòi desmiti uzòçmumu — faktiski viss Latvijas paðmâju pârtikas rûpniecîbas zieds, tostarp gan vesela virkne reìionâlo maiznieku, Abra un Baltmaiznieks, gan putnu fabrika Iecava, gan uzòçmumi Laima, Uzvara un Staburadze, gan Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâts. Atlika tikai tâds sîkums kâ likumi par konkrçto nozaru — piena, gaïas, maizes raþoðanas — uzòçmumu privatizâciju; tie paði, par kuriem lîdz pat ðai baltai dienai ir dzirdama versija — pats Andris Ðíçle, ministrijâ darbodamies, esot sagatavojis un sarakstîjis tâdus likumus, pçc kuriem viòam paðam bijis çrti un vienkârði privatizçt visu, ko vien sirds kârojusi. Protams, pats viòð to nekad un nemûþam neatzîs — lûk, vçl viens fragments no kâdas deviòdesmito gadu beigu intervijas. – Kâdâ stâvoklî bija tâs saimniecîbas lietas, ko jûs uzraudzîjât? – Domâju, ka viòas bija stadijâ, ko var nosaukt par samçrâ neapskauþamu. Neapskauþamu no situâcijas, kura vçlâk nâca un kuru tanî brîdî varbût neviens neprognozçja. Tie bija uzòçmumi, kuri tika administratîvi vadîti, kuriem bija administratîvi iedalîti tirgi. Uzòçmumos tâdi kâ mârketinga, preèu un tirgzinîbas speciâlisti vispâr nebija. Bija sistçma, kas noteica — no tâ uzòçmuma tûkstoð tonnas to un to sûtît uz turieni un viss. Tâdu sistçmu es saòçmu tûkstoð deviòi simti deviòdesmitâ gada èetrpadsmitajâ augustâ, kad kïuvu par ministra vietnieku, un tâ bija sistçma, kurai skaidri bija ieprogrammçts milzîgs risks, kas saistîjâs ar administratîvo vadîbas sistçmu. Visas cenas pârtikas produktiem tika noteiktas no augðas, tâs apstiprinâja Ministru padome. Ðî sistçma nebija orientçta uz tirgus saimniecîbu, un, ja nebûtu bijuðas veiksmîgas pârmaiòas sistçmâ, domâju, ka mçs arî pârtikas pârstrâdes nozarç piedzîvotu VEF, Alfas un citu lielo flagmaòu likteni. – Ko jûs darîjât, lai tâ nenotiktu, un kâ jums izdevâs pasargât pârtikas rûpniecîbu no iznîcîbas?

– Tas nav jautâjums, ko darîja viens Ðíçle. Tur bija daudzu cilvçku un daudzu speciâlistu, arî to, kas sçdçja Augstâkajâ padomç un Ministru padomç, arî toreizçjâ premjera Ivara Godmaòa, izpratne, ka ðis process kaut kâdâ veidâ ir jâpadara mazâk riskants. Nekïûdîgi mans viedoklis ir, ka, notiekot kâdâm izmaiòâm, pârmaiòâm vai, kâ tautâ saka, reformâm, ja tâs ir permanentas, nepârejoðas, tad tâs vienmçr beidzas ar noplçstiem jumtiem, izlauztâm durvîm un izsistiem logiem vai tûkstoð cilvçkiem stâvoðiem uz ielas, bez darba un raudoðâm mâtçm ar bçrniem uz rokâm. Tâdçï cînîjos, lai lielai daïai pârtikas pârstrâdes uzòçmumu bûtu speciâla likumdoðana, kas ïâva âtrâk uzsâkt privatizâciju. Tâ savukârt ïâva saglabâties ïoti daudziem uzòçmumiem. Tobrîd gan tam tika likti ïoti lieli ðíçrðïi — bija virkne daþâdu nacionâïu un pretçjâs puses deputâtu, kas negribçja ïaut Ivaram Godmanim realizçt konsekventu valsts pârmaiòu politiku visâ tautsaimniecîbâ. Bija mçtâðanâs no vienas koncepcijas pie otras, bet nekas noteikts, un es skaidri apzinos, kâds liktenis piemeklçtu, piemçram, Liepâjas piena kombinâtu, ja tâ privatizâcija bûtu ilgusi piecus gadus. Virkne citu tâ laika amatpersonu savos izteikumos ir pietiekami izvairîgas. Valdis Dzenis — tas pats, kurð pieminçja 1990. gada “jçlo olu”, — saka: “Tajâ paðâ laikâ Ðíçlem bija spçcîga loìiskâ domâðana, ass prâts. Viòam radâs aizvien vairâk padomdevçju, kas varçja iedot normâlu padomu. Un, ja tu saliec visu kopâ, tad tu normâli izspçlç . Pçc kâda gada viòu vairs nevarçja pazît. Viòð bija riktîgi savâ vietâ...” Kâ tieði tas izpaudâs? “Principâ ministrijas darbu vadîja vietnieks. Ðíçle bija labi ieredzçts Augstâkâs padomes Lauksaimniecîbas komisijâ, jo Ðíçle tieðâm ir gudrs cilvçks. Tad tie likumi tika izstrâdâti samçrâ âtri, jo lielâkajai daïai bija tâds ieskats, ka privatizâcija atrisina visas problçmas. Arî man, godîgi sakot, es iedomâjos — ja noprivatizç, tad viss notiek, nekâdu problçmu vairs nav. Tâ ideja jau bija laba: privatizç, pçc tam zemniekiem ir iespçjas ieiet iekðâ uzòçmumâ kâ îpaðniekiem. Visi bija dzirdçjuði, ka ârzemçs lielâkâ daïa pârstrâdes uzòçmumu pieder zemniekiem. Arî te to taisîja. Diemþçl tâ nebija patiesîba. Un Ðíçle perfekti zinâja privatizâciju.” Par to, vajadzçja vai nevajadzçja privatizçt, ðaubu nav, jo situâcija deviòdesmito gadu sâkumâ bija gana dramatiska — lûk, atkal Jevgeòija Lukaðenoka atmiòas. – Atgriezîsimies pie tiem laikiem, kad Latvijâ varçja trûkt maizes. Kâpçc mums varçja trûkt? Mçs neizaudzçjâm graudus maizei?

– Bijuðajâ PSRS specializâcijas prakse bija tâda, ka Latvija specializçjâs lopkopîbâ. Mçs raþojâm ïoti daudz produkcijas Maskavai un Ïeòingradai, tâ bija gaïas produkcija un piena produkcija, un mçs strâdâjâm uz ievesto graudu izejvielâm. Mums bija labi râdîtâji lopkopîbâ, un tâpçc graudus ieveda. Caur Latvijas ostâm bijusî PSRS iepirka graudus, un viòiem bija izdevîgâk atstât maizei tos graudus, kas nâca no Anglijas vai citâm valstîm, nekâ paðiem te kaut ko darît. Bet es nostrâdâju Dobelç gandrîz piecus gadus, laboratorijas apstâkïos es izdevu maizes paraugus, un no Tçrvetes kvieðiem maize iznâca normâla. Tâtad Zemgalç kvieðus maizei izdevâs izaudzçt, bet nebija nepiecieðamîbas. Viss bija sadalîts, un varas diktâts noteica, kas kuram jâdara. Un graudu rezerves bija tâs, kas tajos apstâkïos bija izmantojamas. Bet graudu rezerves, kâ viòas veidojâs, — tas bija uz personîgu kontaktu rçíina ar Maskavu. Latvijâ tad daþus mçneðus bija graudi, bet agri vai vçlu tie bûtu beiguðies, tâpçc izveidoja tâ saukto apmaiòas fondu, kur no Latvijas bija elektroinstrumenti, slaukðanas aparâti, veïas maðînas, ledusskapji, Straumes produkcija, un man tas fonds bija uzticçts maiòai pret graudiem. Apmaiòai ar Krievijas apgabaliem pret graudiem pçc ekvivalenta. – Kâ tad izpaudâs tâs caursiðanas un darba spçjas? – Ðíçlem? Ðíçle tad ar Godmani — lai izveido ðâdu fondu, un bija noteikumi, lai nebûtu kâdu nelikumîbu. Un tad vçl materiâlo resursu ministrs bija [Edgars] Zausâjevs, viòam bija vietnieks, bija izveidots speciâls ðtâbs, kur katru nedçïu bija jâatskaitâs, kas ir iztçrçts, kas ievests, un bija uzskaite. Tâlâk bija Godmaòa personîgie kontakti, mçs lidojâm uz Alma– Atu, Godmanis vadîja delegâciju, notika pârrunas ar Kazahstânu par graudu iepirkðanu tur, pats Godmanis tajâs piedalîjâs. Maskavâ bijâm gan es, gan Ðíçle, gan Godmanis, un ne vienu reizi vien, jo no turienes ar’ kaut ko varçja dabût, atdodot tur lopkopîbas produkciju. Mani var kritizçt pârstrâdes dalîbnieki, kaut es pats par to nozari tajâ laikâ atbildçju, un bija arî Dobeles dzirnavniekam smagi finansiâlie laiki, mçs pirmajâ patstâvîbas gadâ uzlikâm graudiem pietiekami augstu cenu, tâ bija gandrîz ðodienas cena, bet tâ bija zemniekam izdevîga. Ja jûs pajautâtu jebkuram zemniekam, kâda bija tûkstoð deviòi simti deviòdesmit pirmâ, deviòdesmit otrâ gadâ cena, tad jebkurð teiktu, ka cena bija ïoti laba. Tirgus vçl nebija, nebija paðregulçðanâs, iepirkðana bija ar zaudçjumiem pârstrâdâtâjam, bet privâtajam graudu raþotajam tâ bija izdevîga. Jâ, un tajâ gadâ dzirnavâm bija ïoti smagi apstâkïi, bet zemniekiem bija stimuls. Lûk, tur arî ir Ðíçles, Godmaòa un Ìçìera nopelns.

Un tad zemnieki tûlît uzsâka kvieðu sçju. Un visu seðpadsmit gadu laikâ, kopð Latvija eksistç kâ neatkarîga valsts, Latvija nevienu gadu nav ievedusi kvieðu graudus no ârpuses. Bija problçmas ar rudziem daþus gadus, bet ar kvieðiem esam nodroðinâti. Jebkuros laika apstâkïos. Jau no paða pirmâ sçjas gada. Mçs ðodien kvieðus eksportçjam, jûs zinât par to? Man toreiz direktori teica — tev mûs jâatbalsta, bet tu mûs nostâdîji finansiâli smagos apstâkïos, ar zaudçjumiem. Bet sâkums taèu nav pârstrâdç, bet gan graudu raþoðanâ. Ja nebûs ko pârstrâdât, tad ko darîs dzirnavas? – Tad tas nozîmç, ka dzirnavnieki cieta zaudçjumus un bija ïoti viegli tos privatizçt par kapeikâm? – Vispârçjâ privatizâcija gâja par sertifikâtiem, ne jau par naudu. Privatizçjot par sertifikâtiem, jau saprata, ka dzirnavniekiem ir zaudçjumi par iepriekðçjiem gadiem. Ja jûs pajautâsiet tam paðam [Vitautam] Paðkauskam, viòam ir superkontroles pakete Dobeles dzirnavniekâ, un es viòu ïoti cienu, es viòu pazîstu ïoti sen, — viòð paòçma, zaudçjumi bija lieli, bet ðîs problçmas bija izlabojamas. Un visas dzirnavas pçc kâda laika sâka strâdât normâli. Ja mçs pirmajâ gadâ nebûtu atbalstîjuði zemniekus, dzirnavas bûtu bijuðas spiestas iepirkt graudus kaut kur, bet nebija vçl noformçta konvertâcija kâ tâda, kas to atïautu. Mçs taèu pirmajâ neatkarîbas gadâ braucâm komandçjumâ, un tâ puse, kas mûs uzòçma, apmaksâja viesnîcu — Polijâ un visur, kur mçs meklçjâm graudu iepirkðanas iespçjas, jo mums jau nebija, ar ko maksât... Bet kurð tad îsti radîja lauksaimniecîbas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas likumu pirmâs redakcijas, kurâs komisijâs vai ministriju struktûrâs tâs piedzîvoja izmaiòas, kas ðîs izmaiòas ierosinâja, un pçc kâdiem priekðlikumiem tika pieòemtas galîgâs versijas? Îsi sakot — kas bija tas, kurð, piemçram, noteica, ka darbiniekiem nekâdâ gadîjumâ nevajadzçtu atdot vairâk kâ 10—25 procentus no privatizçjamo uzòçmumu akcijâm? Kurð, piemçram, pieðíîra tik lielu lomu valsts uzòçmumu “saimniecisko partneru” vçlmçm pçc uzòçmumu akcijâm? Kurð izlçma, kas jâprivatizç tagad un tûlît, bet kas — kaut kad vçlâk? Kâ tika izlemts, ka pirmpirkuma tiesîbas jâpieðíir tâs zemes îpaðniekiem, kas atrodas zem uzòçmumu objektiem — un kam tika (vai netika) dotas tiesîbas ðos lçmumus tulkot atbilstîgi konkrçtajai situâcijai? Un kâpçc, piemçram, tikai 1994. gadâ Zemkopîbas ministrijai ienâca prâtâ, ka nebûtu slikti, ja lauksaimniecîbas produkcijas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas komisijâs bûtu vairâk zemniecîbas pârstâvju (kad toreizçjais Latvijas Zemnieku federâcijas

vadîtâjs Andris Rozentâls bija spiests atzît, ka ðî ideja ir mçìinâjums ielçkt aizejoðâ vilcienâ)? Ðie lçmumi bija, maigi izsakoties, ârkârtîgi bûtiski — to sekas vçl tagad jût liela daïa Latvijas pârtikas rûpniecîbas. Jevgeòijs Lukaðenoks min tikai vienu piemçru: “Ja kritiski izturçties pret privatizâciju kâ tâdu, tad es jau toreiz tâ teicu un arî tagad, pçc seðpadsmit gadiem varu pateikt, ka ar graudu pârstrâdes privatizâciju vajadzçja pagaidît. Novilcinât par kâdiem trim lîdz pieciem gadiem. Mçs tikko bijâm atdevuði zemes zemniekiem, tikko, tikko, un viòi vçl nebija gatavi izglîtoties un apvienoties tâ, lai tâ bûtu ne tikai apvienoðanâs uz papîra, bet apvienoðanâs, kas darbojas. Un nâkotnç — kâ tagad Zviedrijâ, Norvçìijâ zemnieku apvienîbas eksistç vairâk nekâ desmit gadus un viòiem pieder graudu pârstrâdes uzòçmumi. Tad ðis process bija spontâns, likumu ta’ taisîja un pareizi taisîja, bet izmantot to par graudu pârstrâdi vajadzçja nedaudz vçlâk. Zemnieki bûtu kïuvuði spçcîgi, un viòi sev uz daudziem gadiem bûtu varçjuði nopirkt graudu pârstrâdes uzòçmumus. Bet ðodien iznâk tâ, ka faktiski visâs attîstîtajâs kapitâlisma valstîs graudu raþotâjiem ir savi elevatori graudu glabâðanai, kâ arî dzirnavas vai kombikorma rûpnîcas, bet elevatori — noteikti. Bet ðodien ðeit viòi ir palikuði vieni paði, viòi izaudzç un ir spiesti tûlît pârdot, bet parasti Eiropas valstîs, îpaði Skandinâvijâ, viòiem ir paðiem savi elevatori, kur glabât. Un es vienu periodu ïoti kritiski vçrtçtu, jo graudu pârstrâdes uzòçmumus vajadzçja atdot privâtâs rokâs nedaudz vçlâk. Bet mçs Latvijâ steidzâmies to izdarît, cik vien iespçjams, âtri, un to nevajadzçja darît.” Nâkamajâs nodaïâs mçs vçl tiksim lîdz konkrçtâm amatpersonâm, kuras, pamatîgi pârsniedzot savas pilnvaras un brîvi traktçjot likumus, var teikt, faktiski pasniedza vçrtîgas dâvanas Andrim Ðíçlem un viòa biznesa partneriem. Tâpat nevajadzçtu aizmirst arî konkrçtus politiíus, kuru dçï Jevgeòija Lukaðenoka pieminçtie zemnieki tâ arî palika pie sasistas siles, — piemçram, vçlâko Andra Ðíçles domubiedru Gundaru Bçrziòu, kura uzstâjîbas dçï kâdam tik nevçlamais vârds “zemnieki” tika izsvîtrots no maizes raþoðanas uzòçmumu privatizâcijas likuma grozîjumiem, kas paredzçja: “Ja uz akciju nedalâmo paketi iesniegti vairâki pieteikumi, priekðrocîbas ir pieteikumiem, ko iesniedz lauksaimniecîbas produktu raþotâji — zemnieki, raþotâju kooperatîvâs sabiedrîbas, kuri akcijas var iegâdâties arî par privatizâcijas sertifikâtiem.” Bet galvenais tomçr bija pieòemto likumu konkrçtie formulçjumi un normas, un te nu katram, kam uznâk vçlme aizrakties lîdz pirmsâkumiem,

sâkas îstais Sîzifa darbs. Pati ministrija un Valsts arhîvs jau tradicionâli atsaucas uz deviòdesmito gadu sâkumu haosu, kâ rezultâtâ pamatîgi dokumentu apjomi — faktiski veseli slâòi — ir vienkârði un çrti pazuduði. (“Izskatot Jûsu pieprasîjumu par iepazîðanos ar pârtikas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas likumu pieòemðanas gaitas dokumentâciju, darâm zinâmu, ka Zemkopîbas ministrijas rîcîbâ nav dokumentu par minçto likumu tapðanas gaitu 1992.—1993. gadâ. Dokumentâcija, kuras ilgums pârsniedz 10 gadus, nodota Valsts arhîvâ,” — tâ 2006. gada decembrî raksta Zemkopîbas ministrijas valsts sekretâra vietniece Baiba Bâne. Lieki teikt — ko tâdu velti meklçt arî arhîvâ.) Tiesa, mûsu galvenais varonis tam nekad nepiekritîs — lûk, fragments no intervijas deviòdesmito gadu beigâs. – Jûs bijât pçdçjâ Lauksaimniecîbas ministrijas augstâkâ amatpersona, pçc tam ðo ministriju pârdçvçja par Zemkopîbas ministriju. Ðajâ reorganizâcijas procesâ esot pazuduði daudzi dokumenti. Kâ jûs to varat izskaidrot un komentçt? – Ïoti apðaubu, ka tur bûtu pazuduði kaut kad dokumenti, bet, ja ir pazuduði, turklât daudzi, bûtu labi nosaukt — kâdi. Neesmu gan dzirdçjis, ka no ministrijas kaut kas bûtu pazudis, un ïoti apðaubu ðâdu iespçju. Kancelejas vadîtâjs Âdolfs Ruskulis bija ïoti profesionâls cilvçks, strâdâjis gan pie [Miervalþa] Ramâna, gan pie Viïòa Edvîna Breða, labs kanclers, un visa lietvedîba bija viòa pienâkums. Domâju, ka viòð ir sameklçjams un varçs paskaidrot, ka nekas nav zudis. – Ðobrîd, kad Privatizâcijas aìentûra no Zemkopîbas ministrijas pâròem ðos te privatizâcijas dokumentus, tur viòi konstatç, ka trûkst tâdi un tâdi dokumenti — tam nav statûtu, tam nav pilnsapulces protokolu. – Statûti un pilnsapulces dokumenti ir atrodami Uzòçmumu reìistrâ, un diezin vai ministrijai bija prasîba glabât ðâdus dokumentus. To likumâ iestrâdâja vçlâk, manâ laikâ, ka visiem dokumentiem ir jâglabâjas vienviet. Privatizâcijas aìentûra jau nemaz negribçja pâròemt dokumentus no Ekonomikas ministrijas un Zemkopîbas ministrijas. Mçs uzstâjâm, ka visiem dokumentiem ir jâglabâjas vienâ vietâ, lai nenotiktu ðâdas dokumentu zuðanas. Domâju, ka Zemkopîbas ministrijai bija saistoði un svarîgi glabât tikai tâs pavçles un tos dokumentus, kas ir svarîgi to darbiniekiem. Domâju, ka pârçjais viòiem nav jâglabâ un tie visi ir atrodami Uzòçmumu reìistrâ. Domâju, ka tur tie visi arî ir.

Nav, ïoti daudzu dokumentu vienkârði nav — par to mçs pârliecinâsimies arî nâkamajâs nodaïâs. Savukârt bijuðo amatpersonu atmiòas nav gluþi viennozîmîgas — sâkumâ ieklausîsimies vienâ no tâlaika ministriem, kurð ïoti kategoriski vçlas lasîtâjiem palikt anonîms. – Vai var teikt, ka Andris Ðíçle bija atbildîgs par lauksaimniecîbas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju? Viòa kompetencç bija izstrâdât likumus, noteikumus... – To jau vairâk [Andris] Miglavs, bet Augstâkâ padome tos likumus pilnîbâ izmainîja, mçs virzîjâm citu versiju. – Kâdçï? – Tâds toreiz bija uzstâdîjums, toreiz Augstâkajai padomei bija lielâka vçlme piedalîties likumdoðanas iniciatîvas procesâ. – Kâda bija jûsu sadarbîba ar Ðíçli? – Pçc pirmajiem trîs mçneðiem viòð ïoti izmainîjâs. – Kâdâ veidâ? – Mums pirmdienâs bija tikðanâs ar Augstâkâs padomes komisijas vadîbu, viòð parasti mçìinâja kaut kâdus jautâjumus virzît, es viòam teicu — ja ir vçlçðanâs par kaut ko parunât, piesakieties uz tikðanos. – Vai jau tobrîd varçja manît, ka viòð varçtu vçlçties kâdus uzòçmumus iegût savâ îpaðumâ? – Un kâ jûs domâjat? Es nedomâju, ka tâ bija viòa paða iniciatîva. – Jûs vçlaties teikt, ka viòð pildîja kâda uzdevumu? – Man tâ ðíiet. – Kura? – ... Pçdçjais jautâjums tâ arî paliek neatbildçts. Savukârt nâkamais iztaujâtais ir jau vairâkkârt pieminçtais Valdis Dzenis: viòam jau nu gan daudzajos gados ministrijâ vajadzçtu bût visu pamanîjuðam, visu piefiksçjuðam. – Daudzi pârtikas pârstrâdes uzòçmumi tika privatizçti pçc îpaðiem likumiem. Kurð bija idejas autors, ka vajag privatizçt tieði ðos? – No paðiem pirmsâkumiem izstâstîðu. Kad ievçlçja Augstâko padomi, es biju [Daiòa] Ìçìera preses sekretârs. Tad bija Augstâkâs padomes Lauksaimniecîbas komisija, kuru vadîja [Jânis] Kinna vai [Voldemârs] Strîíis, viens no viòiem. Pirmais sitiens bija pa kolhoziem un sovhoziem, ka tos vajag privatizçt. Par to stipri strîdçjâs, kâ viòus privatizçt — âtrâk vai

lçnâk. Strîdçðanâs bija tâda — vai pamazâm privatizçt, vai uzreiz. Tur bija arî zinâtnieki. Arî es kâdreiz biju. Visiem prasîja — nu, kâ labâk. Bet beigâs uzvarçja viedoklis, ka davaiíe — kâ mauksim, tâ lai vairs kolhozu, sovhozu nav. [Guntis] Grûbe pat izteicâs — iztaisîsim tâ, lai vairs nav atpakaïceïa. Nu, un iztaisîja arî, kas beidzâs ar to, ka sagrâva visus objektus. Un tagad vçl Kinnam pârmet, ka viòð bija tas ideologs. Viòð bija viens no ideologiem. Bet tad bija cilvçku bailes, ka var atgriezties kolhozi un sovhozi... Kâpçc man ðis jautâjums ir sâpîgs? Man daudzi draugi strâdâja kolhozâ, bija labas saimniecîbas izveidojuði, un vienâ brîdî bija cauri ar to saimniecîbu. Mçs ar Ìçìeru aizbraucâm tikties ar zemniekiem, un, saprotams, esmu preses sekretârs, es nevaru pûst, ko iedomâjos. Stâstu — atceraties, kâdreiz bija vîrs ar ûsâm, Staïins, kurð teica, ka tagad cauri ar jûsu individuâlo saimniekoðanu, atpakaïceïa nav. Pçc tam pie manis pienâca viens vecs zemnieks un teica — dçls, vai tagad bija kaut kas savâdâk? Tev pateica, un tev cita ceïa nav. Tas bija sâpîgi. Daudzi cilvçki riktîgi dabûja pa kâju. Tâ kolhozu privatizâcija sanâca pa kaklu, pa galvu, lai nav atpakaïceïa. Un tad nebija neviena zinâtnieka, kas bûtu pamodelçjis, kâ tas bûs uz priekðu. Es uzskatu, ka tad, ja tev ir resursi un tu vari apmaksât zinâtniekus, kaut drusku process ir jâmodelç . Nekâ tâda nebija. Buh, bah! – Un pârtikas pârstrâdes uzòçmumi? – Tâlâk nâca pârtikas pârstrâdes uzòçmumi. Ar pârstrâdes uzòçmumiem bija tâ. Tajâ laikâ atnâca uz ministriju strâdât Ðíçle. Un Ðíçle ieòçma Ìçìera pirmâ vietnieka amatu, tas bûtu pielîdzinâms tagad valsts sekretâram. Principâ ministrijas darbu vadîja pirmais vietnieks. Tâpat kâ tagad ðos likumus par privatizâciju izstrâdâ Ministru kabinets, pçc tam nes uz Saeimu un nobalso. Bija tas, ka Ðíçle bija labi ieredzçts Lauksaimniecîbas komisijâ, jo Ðíçle tieðâm ir gudrs cilvçks. Palîdzçja viòam izstrâdât Miglavs. Tad tie likumi tika izstrâdâti samçrâ âtri, jo lielâkajai daïai bija tâds ieskats, ka privatizâcija atrisina visas problçmas. Arî es, godîgi sakot, iedomâjos — ja noprivatizç, tad viss notiek. Nekâdu problçmu vairs nav. Diemþçl tâ nebija patiesîba. Tâ ideja jau bija laba. Privatizç, pçc tam zemniekiem ir iespçjas ieiet iekðâ uzòçmumâ kâ îpaðniekiem. Visi bija dzirdçjuði, ka ârzemçs lielâkâ daïa pârstrâdes uzòçmumu pieder zemniekiem. Arî te to taisîja. Bet te, lai kâ mçs gribçtu, iznâca tâ. Perfekti privatizâciju zinâja Ðíçle. Likumus. Un ïoti labi viòos orientçjâs. Viòð jau pats nerakstîja, bet ar viòu konsultçjâs. – Iniciatîva nâca no Ðíçles? – Iniciatîva nâca ne tikai no viòa, bet arî no sabiedrîbas. Tas ir valsts, ko tad tagad darît? Ïaut sabrukt? Privatizçsim! Man nav nekâdu datu, bet es

esmu runâjis ar cilvçkiem, pie kuriem bija griezuðies, teikuði — tu paòem, devuði naudu, lai var nopirkt kapitâla daïa, un pçc tam viss aizgâja ðuri muri, kur visu pârdeva tâlâk. Jo visi privatizçtie uzòçmumi pçc tam tika pârdoti. Principâ tâ visa ideja sanâca ne uz priekðu, ne atpakaï. Ðíçle saka — labi, ka viòi strâdâ. Man ir þçl, ka viòi tâdâ veidâ strâdâ, jo kâds no tâ ieguva peïòu. – Kurð izlçma, cik ïaus darbiniekiem privatizçt, kur jâpiesaista stratçìiskais investors? – Sagatavoja materiâlus Ðíçle, Miglavs palîdzçja, Lauksaimniecîbas komisijâ strâdâja veèi, Godmanis toreiz bija Ministru prezidents. Visi tie darîjâs. – Pçc kâdiem kritçrijiem to noteica? – To es nezinu. – Kurð to varçtu zinât? – Miglavs. Ja vien viòð gribçs runât. Tâtad — it kâ sanâk, ka no Lauksaimniecîbas ministrijas nâca vieni privatizâcijas likumu varianti, bet aktîvie Saeimas deputâti tos mainîja vai lîdz nepazîðanai? Jânis Kinna ðos procesus atminas bûtiski citâdâk. – Tiek apgalvots, ka Lauksaimniecîbas ministrija privatizâcijas likumus par gaïas, piena un graudu pârstrâdi radîja citâdâkus, un tad Augstâkajâ padomç viòi ieguva to veidolu, kas viòiem ir, kâdâ viòi tika pieòemti... Kâpçc tie tika mainîti, kur bija tas ieguvums? – Tad man jâjautâ, kâdâ jomâ jûs domâjat — citâdâkus? – Es runâju ar cilvçkiem no ministrijas, un viòi teica: “Vai! Mçs izstrâdâjâm pilnîgi citus likumus, un tad Augstâkâ padome tos sagrieza ar kâjâm gaisâ. Bet tas, kâdi viòi tika izstrâdâti, tas vairs nav pieejams, pat arhîvos vairs nav pieejams...” – Es nemâku atbildçt uz jûsu jautâjumu, jo, manuprât, tâ nebija. Es nevaru identificçt nevienu problçmu, kur Augstâkâ padome bûtu kaut ko ïoti bûtiski izmainîjusi no tâm koncepcijâm, turklât Augstâkâ padome ïoti jaucâs likumdoðanâ, bet tomçr viòa pati nebija autore nevienam likumam. Ja mçs runâjam par zemes reformas likumu, kas bija pirmais, tad to ir izstrâdâjusi darba grupa, tur Augstâkâ padome pamainîja, ja es tagad pareizi atceros, slavenâ divpadsmitâ panta redakciju, liekot uzsvaru uz tûkstoð deviòi simti èetrdesmitâ gada septiòpadsmitâ jûnija îpaðuma tiesîbâm. Tajâ darba grupas izstrâdâtajâ variantâ tas uzsvars bija mazâks mazliet, tur [Stefans] Râzna ar [Annu] Seili iesniedza kopîgi, un deputâti arî par to

nobalsoja, kur bija skaidrâk pateikts. Patiesîbâ saturs un bûtîba droði vien bûtu viena un tâ pati. Privatizâcijas likumus izstrâdâja Agrârâs ekonomikas institûts, Zîle, nu, tur tika diskutçts... – Zîle? – Roberts Zîle. Tagadçjais ekonomisko zinâtòu doktors. Un, starp citu, arî to doktora grâdu viòð nopelnîja ïoti daudz ar likumdoðanas aktiem. Tur varçtu bût tâ, ka tas likums tika rakstîts diskusijâ, ka viòi nebija tâdi, ka uzraksta — te viòð ir gatavs, jo nu pieredzes, kâ privatizçt, jau vispâr nebija valstî, vispâr pasaulç nebija. Kâ kolektivizçt — bija pieredze, cik tur vajag — izsûtît un kâ to izdarît. Un tas likumprojekts, manuprât, tapa diskusijâ, un nevar uzskatît, ka viòð bija uzrakstîts tâds gatavs. Kas attiecâs uz privatizâcijas likumiem, es tieðâm nezinu nevienu principu, ko Augstâkâ padome bûtu ïoti bûtiski izmainîjusi, izòemot — palielinâjusi uzsvaru uz, nu, tâdu sociâldemokrâtisku uzsvaru uz tiesîbâm iegût ðos îpaðumus lauksaimniecîbas produkcijas raþotâjiem tieði vai viòu apvienîbâm. Nu, teiksim, pârstrâde arî tika ïoti konsekventi ðâdâ veidâ privatizçta un realizçta, bet tas ðos raþotâjus nepaglâba, jo ïoti âtri viòi savas kapitâldaïas pârdeva. Un tagad piena pârstrâde ir pilnîgi privâta, un tur nu raþotâju teikðanas, izòemot daþiem uzòçmumiem, nav pilnîgi nekâdas. Bet privatizâcija, it seviðíi piena nozarç, viòiem deva iespçju, un viòi reâli saòçma akcijas — kâda Rîgas piena kombinâta vai kâda Valmieras piena kombinâta. Bet citas izmaiòas es nevaru identificçt nekâdas, tâ ka es domâju, ka tas ir... Augstâkâ padome tieðâm daudz strâdâja, mçìinâja uzrakstît, kâ viòi domâja, bet, ka bûtu bijis kaut kâds, nu, principiâli cits uzstâdîjums... Tad mums jâsatiekas ar to cilvçku, kas to teica, tad mçs varçtu diskutçt. – Un kâda jums bija ðî te tâlaika sadarbîba ar Ðíçles kungu, kâ jûs viòu raksturotu? – Viòð ïoti bieþi nâca uz komisijas sçdçm, viòð ir cilvçks, kas ïoti labi prot pamatot un atbildçt, un tâ tâlâk... Un patiesîbâ arî jau Ìçìera ministrçðanas laikos, tad, kad viòð tika iecelts, tur jau bija kaut kâds zinâms laiks, kad Ðíçli neiecçla, kurð strâdâja kopâ ar [Andri] Miglavu, Zîli pie privatizâcijas likumiem un kuram bija tâ saikne no ministrijas ar parlamentu, Lauksaimniecîbas un meþsaimniecîbas komisiju. Tâ kâ tâdâ izpratnç, es gribçtu teikt, ka uz ðo reformu virzienus Ðíçle uz sevi liktâs cerîbas attaisnoja, jo lauksaimniecîbas nozare bija gan, pateicoties tam, ka bija jau iepriekðçjâs iestâdes, gan pateicoties arî, nu,

teiksim, zinâmai Ðíçles darbîbai vai ministrijas darbîbai, lauksaimniecîbas nozarei jau bija pirmie privatizâcijas likumi Augstâkajâ padomç . – Un pçc tam? – Tad jau ir mazliet jâpieskaras, manuprât... nu, cits laiks. Un tâ vairs nav Augstâkâ padome, tâ ir [Valda] Birkava valdîba. Birkava valdîba jau, ja tâ vçsture, ja jûs pieskaraties tur... Tad, kad ievçlçja piekto Saeimu un izveidoja Birkava valdîbu, tad, protams, viens no uzsvariem bija, ka lauksaimniecîba bija privatizçta vai atradâs privatizâcijas procesâ, bet visai pârçjai tautsaimniecîbai vçl nebija priekðstatu par ðo jomu. Un tad Birkava valdîbas deklarâcijâ bija liels uzsvars uz privatizâciju — ka nevar privatizçt vienu lauksaimniecîbu, nevar vienâ tautsaimniecîbas nozarç valdît kapitâlisms un otrâ sociâlisms, tâ ir valsts regulçta ekonomika. Un tad bija pat tâds privatizâcijas valsts ministrs Druvis Skulte. Tad bija diskusija par to, kâ tas viss notiks, un tad bija Vâcijas pieredze, un tad bija skaidrs, ka nu it kâ izvçlçts ðis Vâcijas ceïð, jo nekâda cita ceïa nebija — demokrâtiskâs Vâcijas ceïð. Un tad Ðíçle bija tas, kas, bet tas jums precîzâk ir jâjautâ Skultem, bet Ðíçle bija tas, kas rakstîja vai vadîja darba grupu, nebûdams formâlâ amatâ, visai tai privatizâcijas procedûrai. Savukârt Jevgeòijs Lukaðenoks apgalvo, ka galvenais “bîdîtâjs” pats Jânis Kinna nebija pilnîgi noteikti — un arî Andris Ðíçle vienpersoniski ne: “Es nedomâju, ka Ðíçle deva norâdîjumus tâ laika Augstâkajai padomei, kâ taisît likumu. Man liekas, ka paði deputâti steidzâs ar privatizâciju, pâròemot shçmas, jo tâs shçmas ne jau Latvija taisîja no nulles. Es daþâdi varu domât par Kinnu, bet es... jo pats viòð tos likumus, par cik es saprotu, ka caur viòu tie gâja, viòð pats nav tik gudrs, lai varçtu izlaist tâdus likumus, pats tâ personîgi tajos iesaistoties. Es neuzskatu viòu par tik spçjîgu cilvçku. Tas ir mans personîgais viedoklis.” Beigu beigâs nonâkam arî lîdz Andrim Miglavam, kurð joprojâm strâdâ tai paðâ Valsts agrârâs ekonomikas institûtâ, — izrâdâs, pretçji daþâm prognozçm, viòam nav nekas pret atmiòâm par vecajiem laikiem. – Jûs savulaik izstrâdâjât likumus par pârtikas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju. Kâ tas notika? – Man uzreiz jûs jâbrîdina, ka man atmiòa nav ïoti laba, îpaði uz gada skaitïiem un tâdiem stâstiem. – Kâpçc pie jums nonâca ðie te likumi, kâpçc jums viòus uzticçja izstrâdât?

– Uz to es gan pat nevaru atbildçt. – Kurð to uzdeva? – Es nezinu. – Kâds taèu pateica — tâ, tas tagad ir tavs darbs... – Jûs man uzdevât jautâjumu, par kuru es vispâr nekad neesmu domâjis. Tâ notiek, ka ir procesi, kas vienkârði ir procesi. Un tajâ procesâ tâs zvaigznes sabîdâs tâ un ne citâdâk, un, kâpçc viòas tâ ir sabîdîjuðâs, es pat nezinu. Es negribu teikt, ka es esmu zvaigzne, bet tajâ izpratnç, ka tas nav bijis atkarîgs no manis. Es nevarçtu teikt, ka tas bija no manis vai ne no manis, bet noteikti, ka tas bija arî no manis atkarîgs, no manis, no mana kolçìa... – No kâda kolçìa? – Tagad eiroparlamentârieða, Tçvzemes lîdera Roberta Zîles. Kaut kas bija atkarîgs no Ìçìera, kaut kas bija atkarîgs no Ðíçles, no Zemkopîbas ministrijas, no Godmaòa valdîbas stila. Nu, tas bija tâds laiks, kad lietas notika varbût ne gluþi tâdâ loìiskâ secîbâ, kâ tas ir ðobrîd. Ðobrîd, kad visas reformas pârsvarâ ir beiguðâs, tas likumdoðanas process ir iegâjis vairâk vai mazâk tâdâ akadçmiskâ gultnç . Un tie procesu veidi, kâ tas notika deviòdesmitajos gados, ðodien vienkârði vairs nebûtu iespçjami. Ðobrîd ir pilnîgi skaidri definçts, kam ir likumdoðanas iniciatîva, principâ viòa joprojâm ir arî deputâtiem, ne tikai ministrijâm un ministriem. – Jûs tajâ brîdî bijât agrârâs... – Tajâ laikâ es biju gandrîz tas pats, kas ðobrîd, tobið nekas. Tas ir, es faktiski biju neatkarîgais pçtnieks, strâdâju tajâ paðâ Agrârâs ekonomikas institûtâ, es nebiju nedz direktors, nedz pat nodaïas vadîtâjs, es biju zinâtniskais lîdzstrâdnieks, pat ne vecâkais. Vienkârði parasts zinâtniskais lîdzstrâdnieks. Bet nu lielos vilcienos droði vien — kaut kas bija atkarîgs arî no manis un mana kolçìa, tâpçc ka astoòdesmito gadu beigâs, vienkârði pildot sava amata pienâkumus... Tajâ laikâ ienâca tâ saucamie saimnieciskâs uzlaboðanas formas meklçjumi, kad padomju reþîms jau bija sapratis, ka visu nodiktçt no augðas nevar, Maskavâ nolemt, tur Valsts plâna komiteja viena, otra... Tika meklçts veids, kâ atraisît darbinieku iniciatîvu, saimniecisko aktivitâti, lçmumu pieòemðanu un tamlîdzîgi. Un, strâdâjot pie ðâdiem projektiem, mums jau toreiz bija vairâki konsultâciju projekti ar toreizçjâm padomju saimniecîbâm un kolhoziem, mçs kâ nosacîti jaunâkâs paaudzes speciâlisti abi ar Robertu bijâm spiesti aizdomâties mazliet dziïâk, jo mums nebija pieòemams tas veids, kâ bija nolemts, kâ tas bûtu darâms. Tur bija

dziïas pretrunas starp tiesîbu un pienâkumu sistçmu, kas izveidojâs uz katru ðo saimnieciskâs darbîbas subjektu, sâkot no strâdnieka, beidzot ar brigadieri vai iecirkòa vadîtâju, kas aiziet tâlâk uz visâm îpaðuma attiecîbâm, visâm lietoðanas attiecîbâm utt. Par pienâkumu un tiesîbu sabalansçðanu, lai vispâr varçtu runât par saimnieciskâs darbîbas veikðanu, kas nebûtu dçvçjama par kaut kâdu izsaimniekoðanu vai apzagðanu, bet kas bûtu dçvçjama par mçrítiecîgu, progresîvu ekonomiskâs darbîbas virzîbu. Otrs faktors, kas ðajâ laika posmâ ienâca, — bija runa par kapitâlistiskâs ekonomikas, tirgus ekonomikas principu atjaunoðanu arî ðajâ teritorijâ. Un tas, ko mçs redzçjâm, — tâtad mums ir viena îpaðuma saimnieciskâ struktûra, kas radusies ðajos èetrdesmit padomju ekonomikas gados, un vairâk vai mazâk tas nosacîtais rezultâts, ko mçs it kâ gribçtu redzçt. Tâtad îpaðums, îpaðnieki, darbinieki un tiesîbas pieòemt saimnieciskos lçmumus, tiesîbas izmantot raduðos rezultâtu, tâtad piesavinâties peïòu, kâ tur toreiz teica. Un no otras puses — pienâkumi, kas no tâ izriet, pienâkumi mobilizçt raþoðanas resursus, gan zemi, gan darbiniekus, gan raþoðanas lîdzekïus, pienâkumi pildît saistîbas pret biznesa partneriem, pret produkcijas pircçjiem, resursu piegâdâtajiem, darbiniekiem, norçíinâties ar viòiem par resursu izmantoðanu, pienâkumu pret valsti, pret nodokïiem, vides prasîbas un tamlîdzîgi. Tâtad faktiski ir kaut kâda sistçma, kuru mçs gribam sasniegt, un starp ðîm sistçmâm faktiski ir pilnîgs vakuums. Vakuums gan izpratnç, kâ ðos ceïus iet, gan... Nu, tagad mçs teorçtiski varam redzçt, kâ tas tika darîts vienâ valstî, otrâ, treðajâ, bet pasaulç tajâ brîdî bija tikai divas pieredzes no Eiropas un daþas no Âfrikas, Indijas un tamlîdzîgi. Kur sâkotnçji tika veikta privatizâcija un pçc tam reprivatizâcija. Un Eiropâ pieredze bija Lielbritânijâ, kur konservatîvâ [Mârgaretas] Teèeres valdîba privatizçja dzelzceïus, — tas bija viens tâds liels gadîjums, kad Rietumu kapitâlistiskajâ sistçmâ notika kaut kâda privatizâcija, jo principâ nekas tamlîdzîgs vispâr pat attîstîtajâ ekonomikâ nebija bijis. Un otrs — ka bija apvienojusies Vâcija un lîdz ar to Austrumvâcijâ arî bija ðis reprivatizâcijas process veidojies. Un valstî valdîja zinâma veida eiforija, kad teica — okei, nu mums visi bûs akcionâri, sadalîsim akcijas, un viss notiks. Mûsu filozofija bija, ka gluþi tâ vis nenotiek — vienkârði sadalîsim tur kaut kâdas kapitâla daïas, un uzreiz tas uzòçmums turpinâs darîties, un viss. Bija kolhozs, tagad bûs akcionçts kolhozs — ceïð ko principâ gâja Krievija, Baltkrievija, Ukraina. Un kâpçc vispâr Baltkrievijâ vçl ðodien kolhozi nav nomiruði? [Aleksandra] Lukaðenko valdoðais reþîms vienkârði tos kolhozus

tâdâ îpatnçjâ formâ pieðíir ðefiem, kaut kâdiem ministrijas uzòçmumiem vai lieliem privâtajiem uzòçmumiem, pilsçtâ strâdâjoðiem ar diezgan striktiem nosacîjumiem — jums viòð ir jânotur, jâpaceï, ja ne, tad savukârt nobeigsies tas jûsu bizness. Tas mûsu viedoklis bija: ja reiz tu esi îpaðnieks, tad îpaðnieks arî pieòem lçmumu, kas ar to notiek. Un jautâjums bûtîbâ ir tikai par vienu — kâ lîdz tai îpaðumu struktûrai nonâkt. – Mûs interesçja lauksaimniecîbas produkcijas pârstrâdes uzòçmumi... – Un pie pârtikas pârstrâdes mçs nonâcâm tâpçc, ka mçs sâkâm ar lauksaimniecîbu. Bija divi koncepti — viens maigais koncepts, ka ir jau labie kolhozu priekðsçdçtâji, labie darbinieki, kuriem vienkârði vajag atbrîvot rokas, un tad ir sliktie kolhozi un sovhozi, kurus vajag privatizçt. Un mûsu viedoklis bija — kapitâla daïas tomçr jânosaka visiem, un tad lai viòi paði pieòem lçmumu. Un faktiski tas mûsu koncepts vinnçja. Kaut kâdu apstâkïu pçc Lauksaimniecîbas ministrija virzîja drîzâk to pirmo konceptu, Godmaòa valdîba lîdz ar to arî, un nonâcâm parlamenta debatçs kaut kâ un uzstâjâmies ar savu redzçjumu, un parlamentam tas vairâk iepatikâs nekâ Ministru kabineta redzçjums. Un tâ tas aizgâja, faktiski tas bija pirmais likums, un tad tâlâk principiâli loìika bija izveidojusies, izpratne par ðo privatizâcijas procesu, un tad man vienkârði lûdza pastrâdât pie piena jomas, kas bija nâkamâ. Privatizâcijas process, ja nemaldos, tad sâkâs tieði ar piensaimniecîbas sektoru. – Tâtad to visu sâkât jûs? – Tam sâkumam jau ar’ mçs nebijâm ne viens, ne otrs, ne treðais klât. Tur klât bija tâda joprojâm pazîstama personîba, rûjienietis, vârdâ Jânis Jasâns, vçlâk Valmieras piena prezidents. Un viòi no tâ gala nâca ar ideju, bija brîniðíîga lieta, kas veidoja íçdi — tâtad ir lauksaimnieks, lauksaimnieks pats par sevi nekas, tâpçc, ka viòð raþo tikai izejvielu, bet pircçjs pçrk gala produktu, kas ir pârstrâdes produkts un ir nolikts tirgû. Tâtad jautâjums bija par to, kâ lai dabû no lauka lîdz turienei. Un pa vidu ir uzòçmums, kam tâdâ vai citâdâ veidâ vajadzçtu piederçt raþotâju kooperatîvam. Pirms kara bija ïoti spçcîga Latvijas piensaimnieku kooperâcijas sistçma, un tâ biedrîbu darbîba tika izbeigta vardarbîgi, tûkstoð deviòi simti èetrdesmitajâ gadâ nacionalizçjot. Un uz tâ pamata radâs valsts piensaimniecîbas sistçma. Pirms padomju varas ienâkðanas neviens piensaimniecîbas uzòçmums nepiederçja valstij un, cik man zinâms, tad nepiederçja arî nevienam indivîdam, bet piederçja kooperatîviem. Tad rûjienieði Jasâna kunga ideoloìiskajâ vadîbâ teica — mums pat ir vecie piensaimnieku kooperatîvu biedri! Atjaunojam taèu to biedrîbu! Pçc

likuma, ja mçs runâjam par restitûciju, tad mums ir visas iespçjas to atjaunot, tur statûtos teikts, ka vajadzîgi tie pieci biedri, lai tur notiktu, lûk, mçs esam pârmantotâji. Tâtad viòi atjaunoja Rûjienas piensaimnieku kooperatîvu un teica — redz, mums ir Rûjienas piensaimnieku biedrîba un viòai bija ðî pienotava. Atdodiet tos îpaðumus, kas bija Rûjienas biedrîbai, mçs turpinâsim to, ko mçs darîjâm agrâk, òemsim no saviem biedriem pienu, pârstrâdâsim un laidîsim tirgû. Un faktiski ðâ cilvçka enerìija, par kuru es vienmçr esmu sajûsminâjies, kura ir vçl lîdz ðai dienai, guva parlamentâ atbalstu, un tika pieòemts atseviðís Augstâkâs padomes lçmums, ka ðis piensaimnieku kooperatîvs ir atjaunojams un ðie îpaðumi atdodami. Bet tagad skatâmies to otru pusi — arî visi lielie uzòçmumi ir raduðies uz ðo uzòçmumu bâzes. Daþi no viòiem tika slçgti, jo dzîve iet uz priekðu un kaut kas apvienojas un kïûst lielâks, un tâ ir vispârçja biznesa likumsakarîba. Piemçram, kâdreiz velosipçdus skrûvçja mâjas darbnîcâ, un tad ir milzîgas velofabrikas, un ðodien atkal paskatâmies, ka iet atpakaï un skrûvç velosipçdus darbnîcâ. Un tas bija normâli, ka no agrâkajiem kooperatîviem bija izveidojusies padomju lielrûpnieciskâ piena pârstrâdes sistçma. Lîdz ar to bija saasinâjies jautâjums, ko darît ar ðo sistçmu. Nu, un, tâ kâ tas kolhozu, sovhozu laiks bija beidzies, nevarçtu gan teikt, ka man ar’ nebija ko darît, bet tad mani tieðâm kâds lûdza, vai es neòemtos to darbu darît. Un tieði tâ iznâca, ka mans partneris tajâ pirmajâ procesâ laikam bija aizbraucis no Latvijas un es biju palicis viens, un es kâdâ vasaras laikâ sçdçju viens un domâju, kâ tas varçtu izskatîties uz papîra. Ievçrojot to, kâdai filozofijai vajadzçtu bût. Un tâs filozofijas pamats bija tas, kas ir tagad un ko mçs gribam panâkt. – Tâ tas arî sâkâs? – Tur bûtu garâk jâstâsta par to pretstatu cîòu, kas bija radusies jau padomju laika beigâs, par to, ka vienîgie monopoliepircçji bija valsts uzòçmumi, ka faktiski atseviðíais uzòçmums, atseviðíais iepircçjs lîdz tirgum pat nedrîkstçja tikt. Un tie uzòçmumi èakarçja tos kolhozus, kâ viòiem labpatikâs, nemaz nerunâjot par individuâlajiem, mazâkiem saimniekiem. Un faktiski tâ pretstatu cîòa bija viens no faktoriem, kas veicinâja neatkarîbas atjaunoðanos. To, ka tie ir valsts uzòçmumi, kas izsûc labos zemniekus, mçs pat neapzinâjâmies tai laikâ, — ka caur ðo valsts sistçmu arî tika dotçta lauksaimnieciskâ daïa, ne tikai Latvijas, bet visas Padomju Savienîbas apmçros, tik drausmîgos apjomos, ka nevienâ Eiropas Savienîbas dotâciju daïa nav tik liela, kâ tika dotçta Latvijas lauksaimniecîba.

Mçs pat reiz parçíinâjâm, ka, ja paòemtu to cenu lîmeni, kâdam vajadzçtu bût bijuðam, vairâk nekâ seðdesmit procenti, faktiski astoòdesmit procenti ðai cenai pievienoja valsts ar subsidçto budþetu. Tas bija tas absurds, ka veikalâ varçja nopirkt pienu par divdesmit divâm kapeikâm litrâ, kamçr no saimniecîbas pirka jçlpienu par trîsdesmit septiòâm kapeikâm litrâ. Ðodien mçs par to pat neiedomâjamies, kâpçc padomju laikâ lauksaimniecîba un pârtikas sektors dzîvoja tik labi un kâpçc ðodien ir tik grûti. Un tâpçc ðodien vçl diezgan daudzu laucinieku apziòâ ir tas, ka, lûk, atnâca privatizâcija un sagrâva. Principâ jau bija divi paralçli procesi — privatizâcija un vienlaikus arî cenu atlaiðana un dotâciju atòemðana. Un izrâdîjâs, ka Latvijas ekonomikâ nav tâdu resursu, lai varçtu maksât lauksaimniekam divreiz vai pat trîsreiz vairâk par to, ko spçj samaksât gala patçrçtâjs tirgû. – Un ko tad jûs izlçmât? – Nu, tâtad tâdâ veidâ jâmçìina iziet to saikni lîdzi un pa ceïam jâatsijâ ðajâ procesâ... Jo biznesâ viens no dzenoðajiem spçkiem ir iniciatîva un atbildîba, tu nevari iemest divus tûkstoðus cilvçku ar akcijâm un gaidît, ka tur uzreiz kaut kas notiks. Ja no ðiem diviem tûkstoðiem vai nu viòiem visiem, vai pietiekami ietekmîgai grupai nebûs apziòas un vçlmes to uzòçmumu darbinât, meklçt iespçjas — kâ salikt raþoðanas faktorus, lai labâks produkts, lçtâks, stingrâkas pozîcijas tirgû, kâ tas aizies lîdz patçrçtajam, — tad nekas no tâ nenotiks. Un savukârt, lai notiktu kaut kas, ðîs iniciatîvas grupas rîcîbâ ir jâbût pietiekamiem vadîbas instrumentiem, lai ðî iniciatîva varçtu îstenoties. Jo, ja ir divi tûkstoði îpaðnieku un kaut vai desmit visu grib, tie ir tikai trîs procenti balsu... un tie progresîvie lçmumi parasti ir nepopulâri, jo tiek ierobeþotas kaut kâdas grupas tiesîbas, tâ ka progresîvais, nepopulârais lçmums nekad neîstenosies. Un tâpçc tas nâkamais princips, kas tika pielikts pamatâ, ir iniciatîvas princips, tas ir, tiek pieðíirtas tiesîbas, bet netiek uzlikts par pienâkumu. Tâtad — jums nav obligâti jâizmanto savas tiesîbas kïût par îpaðniekiem. Tie arî bija ðie trîs galvenie faktori: ievçrtçt ðos trîs aspektus — kooperâciju, sasaisti un iniciatîvu. Plus vçl ceturtais, ka principâ valsts uz tâ negrib pelnît. Valstij nav svarîgi ieòemt naudu budþetâ îstermiòâ, valstij svarîgâk ir, ka uzòçmumi turpinâtu darboties iespçjami efektîvâk. Jeb valstij svarîgâk panâkt, ka ir privâts lauksaimniecîbas un pârtikas sektors, kas tâlâk strâdâ jau ar saviem iekðçjiem biznesa principiem un spçj paðregulçt gan savu iekðçjo, gan ârçjo darbîbu. – Un tâtad bûtîba bija...?

– Tâ koncepta bûtîba vairâk vai mazâk bija — kvotçðana, objektçðana, akcionçðana un tâlâk jau privatizçðana. Ko nozîmç objektçðana? Tas nozîmç to, ka no ðîm lielajâm piensaimniecîbas sistçmâm Lauksaimniecîbas ministrijai bija jâizskata, kuras atdalît nost, kurâm nebûtu jâbût tai kopîgajâ biznesa struktûrâ. Jo piena kombinâts nozîmçja centrâlo raþotni ar daudzâm filiâlçm. Tâtad, vai ðîs filiâles ir atdalâmas un izveidojamas kâ atseviðías uzòçmumu vienîbas, vai viòas paliek vienotajâ kombinâta sistçmâ. Un tâ pamatideja bija, ka viss, ko var atdalît, tas ir atdalâms, un, kas ir atdalâms un atdodams biedrîbâm bezatlîdzîbas ceïâ, tas ir atdodams, bet tas, kas nav atdalâms, paliek kâ objekts akcionçðanai. Atdalâmie mazie objekti ir atdodami biedrîbâm vai viòu mantiniekiem, kas var pierâdît ðo saikni tâdâ vai citâdâ veidâ, un savukârt lielie objekti ir akcionçjami. Un tad seko privatizçðana. Sâkotnçji visas akcijas pieder valstij, un tiek izveidotas akciju paketes un kvotas. Paketes — kâdas intereses mums ir jâievçrtç . Jâ, un bija jau tad vispârçjie privatizâcijas noteikumi, par kuriem parlaments un sabiedrîba bija vienojuðies, un tas arî bija jâòem vçrâ. Tie paredzçja arî diezgan lielu nozîmi darbinieku kolektîviem, — ka uzòçmumu darbinieki ir lîdzîpaðnieki kaut kâdâ apjomâ. – Bet, piemçram, Rîgas piena kombinâts jau sen nepieder ne piensaimniekiem, ne darbiniekiem. – Ðo pakâpi, kâ ir ðodien, jûs nevarçsiet saprast, ja jûs neiesiet ðo ceïu lîdz tam. Tâtad tika kvotçts valstij, viòai tur tika kaut kas pensiju fondâ, darbiniekiem tur kaut kas, bet pârçjais savukârt piensaimniecîbas gadîjumâ tika kvotçts atkarîbâ no raþotâja piegâdâtâ piena apjoma. Katrai teritorijai bija iespçjas piesaistîties tai vai citai kooperatîvajai biedrîbai, un attiecîgi ðai teritorijai atbilstîga piena piegâdes masa kïuva par pamatu kvotas sadalîjumam, par tiesîbâm uz ïoti atvieglotiem noteikumiem, par privatizâcijas sertifikâtiem toreiz tika dota iespçja parakstîties uz akcijâm un viòas izpirkt. Un tad, kad ðis viss tika sarçíinâts, aprakstîts un apstiprinâts nolikums, tad tâlâk jau notika darbîba — biedrîbas vai nu veidojâs, vai nu neveidojâs, vai tâs kvotas tika pieòemtas vai noraidîtas, vai parakstîðanâs notika vai nenotika. Bija faktiski divi ekstrçmi gadîjumi — Valmierâ nepalika neparakstîta neviena no ðîm rezervçtajâm akcijâm, vai arî ïoti maza daïiòa tur palika, un tika dots tas otrais vilnis, savukârt Preiïos palika vairums neparakstîtu. Kâdi iemesli, grûti to tagad pateikt, — vai nu tâ ir vispârçja nabadzîba, vai tirgus neizjuðana, vai uzòçmîbas trûkums. Rezultâtâ visi lielie uzòçmumi kïuva par akciju sabiedrîbâm, visi mazie uzòçmumi kïuva par kooperatîvâm sabiedrîbâm.

Un rezultâtâ no visâm kooperatîvajâm sabiedrîbâm paðlaik laikam ir palikusi tikai viena — Straupe. Paðlaik tâ ir pilnîgi atseviðía saimnieciska vienîba, raþo biezpienu, raþo sieriòus, raþo vispâr labus produktus. Tajâ reìionâ viòi tirgojas, pilsçtâ nekas daudz nenonâk. Viòiem paðiem savs veikals ir, tâds visnotaï labs, es gan neesmu speciâli meklçjis. Mani eksperimenti ar pienu ir beiguðies, es zinu, ko es pçrku un ko es lietoju. Tukuma jogurti, Rîgas piensaimnieks un Valmieras — viss mans piena spektrs, ko es pçrku. Kâpçc es par to ierunâjos? Tâpçc, ka paðlaik ir atpeldçjuðas sarunas par to, ka lauksaimnieki ir palikuði bez pârstrâdes. Tas pats par cukurfabrikâm, par graudiem. Faktiski tâ pârstrâde pirmsprivatizâcijas brîdî bija nonâkusi bankrota stadijâ, un iemesls tam bija lauksaimnieku vçlçðanâs saòemt lielâku samaksu par savu produkciju, bet pârstrâde nespçja pârdot savu produkciju tirgû par tâdu cenu, lai nodroðinâtu ðo samaksu. – Un tas viss? – Mçs izlaidâm vienu starpposmu ðajâ stâstâ, kas it kâ tieði nesaistâs ar privatizâciju, bet tas bija absolûtais priekðnoteikums tam, lai vispâr varçtu runât par privâto uzòçmumu darbîbu, — tas ir cenu brîvlaiðanas process. Un ðajâ procesâ, lai saglabâtu kaut kâdu ekonomisko dzîvotspçju lauksaimniecîbas daïai, bija izveidotas tâ sauktâs cenu komitejas, kurâs toni noteica lauksaimnieki. Nu, tur valsts bija deleìçjusi, ievçlçjusi, noteikusi un tâ tâlâk. Un tagad pilnîgi loìiski, ja es neatbildu... nu, tas klasiskais stâsts par to, ka nepietiek ar akcionçðanu, ka jâiedod gan akcijas, gan tiesîbas, gan iniciatîva, gan pienâkumi. Ðiem komitejas locekïiem bija tiesîbas, bet nebija pienâkumu pret uzòçmumu. Ja man ir tiesîbas izçst skâbu kâpostu mucu, bet man nav pienâkuma ðo mucu piepildît, tad dabiska ir cilvçka reakcija, ka viòð çd to mucu tukðu un nemaz nedomâ par to, vai kâds atliks atpakaï, cik daudz, kâdâ veidâ un kvalitâtç . Un ðâ procesa rezultâtâ, îpaði graudu sektorâ, bet vairâkos novados arî piena sektorâ ðie uzòçmumi bija nonâkuði pirmsbankrota un bankrota stâvoklî. Meklçjot risinâjumus, izkristalizçjâs tâs cilvçku grupas, kuras bija ieinteresçtas ðâ biznesa attîstîbâ, un tâs cilvçku grupas, kurâm bija vienalga, kas tur notiek. Tie, kam bija vienalga, izmantoja pirmâs iespçjas tikt no savâm akcijâm vaïâ, savukârt tie, kam nebija vienalga, meklçja visus iespçjamos veidus, kâ tikt pie tâm akcijâm klât. Daþi varçtu teikt, ka tâ bija nelikumîba, daþi, ka izkrâpðana, bet tâ bija vienkârða cilvçku reakcija — ko saprata par akcijâm, ko saprata par akciju vçrtîbu un kâdas bija intereses

nâkotnç . Un galu galâ valsts uzdevums nebija un arî tagad nebûtu rûpçties par to, lai katrs akcionârs zinâtu, kas ir akcijas un ko ar tâm darît. Galu galâ cilvçkam paðam jâsaprot, kas ir viòa îpaðums un kâ tas varçtu bût izmantojams. Bet man ðíiet, ka tâ arî bija pareiza privatizâcijas ideja: saskaòâ ar ekonomikas un sabiedrîbas priekðstatiem tiek sadalîtas tiesîbas ar lîdzi aizejoðiem, likumdoðanâ noteiktiem pienâkumiem un tirgus diktçtajiem pienâkumiem, bet tâlâk dabiskâ ceïâ... Kâpçc arî tas process tika darîts, lai ðie privâtie lçmumu pieòçmçji atbilstîgi savâm prasmçm, spçjâm un iespçjâm ðîs tiesîbas vai nu stiprinâtu, vai atmestu. – Un Saeimâ izgâja cauri tas variants, ko jûs piedâvâjât? – Tâpçc, ka cita jau tur faktiski nebija. Maizei bija tas pats, kas pienam, tikai tur nebija ðî kooperatîva daïa. Tur bija kontrolpakete, kontrolpaketes izsole, tas pat, varçtu teikt, bija pionierisms vispâr Latvijas privatizâcijas shçmâ, jo Latvijâ lîdz tam nebija pat ideju par ðâdâm paketçm, kas iedotu kâdam îpaðniekam vadîbas tiesîbas. Un konkurss uz ðo paketi bija, ja ir vairâki pieteicçji. Un tas bija nosacîti jauns gan mûsu valstî, gan citâs. – Un kas noteica to, ka pirmpirkuma tiesîbas iegâdâties uzòçmumu ir zemes îpaðniekam? – Tas bija vispârçjais privatizâcijas pamatprincips, laikam tâ viòð arî saucâs, tas Augstâkâs padomes lçmums par valsts îpaðuma privatizâcijas pamatprincipiem. – Tad, kad jûs strâdâjât pie ðiem likumiem, varçja nojaust, ka Ðíçlem ir kaut kâda sava interese? – No ðâ skatpunkta es principâ negribçtu uz ðo jautâjumu skatîties. Tad mçs nonâktu jau atseviðíos personîbu lietu apskatos, jo man ir sava versija par Ðíçli, jo es tomçr visnotaï viòu pazîstu. Es negribçtu ðo jautâjumu aizskart, man nav pieòemama ðî intonâcija. Es zinu, ka tâda eksistç — ka Ðíçle gribçja to visu paòemt, tâpçc viòð uzrakstîja likumus tâdus, kâdi ir. Es tam nevaru piekrist un nevaru pievienoties. Es tam nevaru piekrist tâpçc, ka es viòus rakstîju, man bija partnerîba ar Ðíçli, un Ðíçle man nekâdus uzstâdîjumus, ka — man vajag tâ un ne citâdâk, ar visu atbildîbu es to saku, — viòð to neteica. Nedz viòð, nedz kâds cits. Mums bija diskusijas arî ar viòu, jo viòð bija lauksaimniecîbas ministra vietnieks, tâ bija viòa atbildîba, lai ðie procesi notiktu, viòð bija par to atbildîgs tieði un konkrçti Godmanim un Tautas frontei, bet principâ uzstâdîjuma, lai bûtu tieði ðâda tipa, — nç . Kategoriski un viennozîmîgi. – Starp citu, kâ jûs ar Ðíçli vispâr iepazinâties?

– Es nezinu, kâ mçs ar viòu iepazinâmies. Kâ mçs atkal iepazinâmies... – Kâ — atkal? Jûs kopâ studçjât? – Formâli vçsturiski es viòu pazinu no skolas laikiem, viòð mani mazâk, tâpçc ka es biju jaunâks, bet es viòu ïoti labi atcerçjos no vidusskolas laikiem. – Kâds viòð bija vidusskolâ? – Tâds pats kâ tagad. Gudrs. – Gudrais puisis? – Viòð ir sakarîgs, gudrais puisis. – Bet nebija tâds îpatnis? – Nu, ko nozîmç “îpatnis”? Viòð nekad nav piederçjis pie to kategorijas, ko varçtu saukt par zubrilku. Viòð bija patieðâm gudrais puisis. Viòam ir dabas dots talants un spçjas, un to viòam vienkârði nevar atòemt. Viòam var ierobeþot iespçjas un tiesîbas to izmantot, bet viòam vienkârði viòas ir! – Tâds draudzîgs bija ar pârçjiem? – Stop! Prasiet viòa skolas biedriem, es saku, mçs bijâm divas paaudzes skolâ, viòð — vidusskola, es — pamatskola, es nevaru teikt, kâdas viòam bija attiecîbas vidusskolâ… es zinu to, ka es viòu skolâ biju ievçrojis, tas jau kaut ko nozîmç, jo pamatskolnieks neievçro visus vidusskolniekus. Un turklât biju ievçrojis drîzâk pozitîvi, nekâ negatîvi, kas arî kaut ko nozîmç ... Es labi neatceros, kâ tas bija, bet kaut kur tajâ diskusiju procesâ, laikam par to paðu lauksaimniecîbas uzòçmumu privatizâciju tas, kas mûs laikam saveda kopâ, bija tas, ka ne viens, ne otrs no mums nebaidîjâs pastâvçt par savu viedokli. – Viòam patîk ar gudriem cilvçkiem...? – Jo... es nekad neesmu par ðiem likumiem diskutçjis ministrijâ, jo ministrija negribçja ar mani diskutçt, vismaz sâkotnçjâ procesâ un arî valdîbâ ne. Bet, tâ kâ es sadarbojos tieði un nepastarpinâti ar Augstâkâs padomes Lauksaimniecîbas komisiju, kuru vadîja toreiz sâkotnçji Guntis Grûbe... – Nevis Kinna? – Kinna nç, Kinna, starp citu, nekad nav vadîjis Lauksaimniecîbas komisiju. Un tas, ko atkal piedçvç Kinnam, ka viòð tur to un ðito, tas ir muïíîbas. Tâ nav taisnîba. Jâ, zemes likumdoðana bija viòa lauks, viòð bija Zemes komisijas vadîtâjs, bet viòð nekad nav bijis... Viòð bija Tautas frontes lîderis, viens no lîderiem, bet viòð nekad nav bijis Lauksaimniecîbas komisijas vadîtâjs. Ja es kaut ko nejaucu. Toreiz bija divi citi partneri, atbildîgie deputâti, kas visvairâk iedziïinâjâs ðajos jautâjumos, — tie bija

Andris Apinîtis un Raimonds Krûmiòð. Jâ, jâ, jâ, jâ, jâ! Îstenîbâ ekselenti cilvçki tajos laikos, îstenîbâ neko sliktu par viòiem es arî tagad nevaru teikt. Andris ir, ja nemaldos, Gulbenes hipenes* vadîtâjs, Raimonds, es pat nezinu, Rîgas domç bija, tur viòu izmeta âra, kâ jau tur tie cîniòi... un Guntis Grûbe kâ komisijas vadîtâjs. – Tad jums tos likumus vajadzçja pie viòiem aizstâvçt? – Principâ — jâ. Tas pirmais filtrs mums bija no deputâtu puses — ðie abi koordinatori, Andris un Raimonds, pçc tam tâs bija komisiju sçdes un ðîs komisijas, tâs, kas virzîja tâlâk ðo likumdoðanu, pçc tâ viòu iekðçjâ sadalîjuma ðîs nozares, privatizâcijas un restrukturizâcijas likumdoðana bija Lauksaimniecîbas komisijai, nevis Ekonomikas komisijai, kur bija [Einars] Repðe, Andris Bçrziòð, tie savukârt nodarbojâs ar lielo privatizâciju un banku sektoru. – Ja paskatâmies ar ðodienas aci, tas bija labâkais variants lauksaimniecîbas pârstrâdes uzòçmumiem? – Es daþreiz esmu uzdevis sev ðo jautâjumu, jo galu galâ es esmu bijis klât tieði un nepastarpinâti pie seðiem likumiem. Pirmais bija lauksaimniecîbas un zemnieku saimniecîbu privatizâcijas, pienrûpniecîbas, pçc tam bija gaïas, pçc tam bija par labîbas tirgu vispâr likums, tad bija par maizes raþoðanas uzòçmumiem, par labîbas uzòçmumiem, vçl pçc tam bija likums par kooperâciju un pçc tam likums par lauksaimniecîbu. Îstenîbâ diezgan daudz likumu es priekð tâda neoficiâla cilvçka esmu uzrakstîjis — vai nu viens pats, vai kopâ ar daþâdiem kolçìiem. Un cilvçks tomçr kaut kâdu atbildîbu par to savu pagâtni jût, un es tieðâm esmu daudzreiz to pârdomâjis. Un man jâteic, ka varbût kaut kâdas minoras nianses ðodien bûtu citâdâkas no manas puses, bet priekð tiem laikiem tas bija visnotaï labâkais risinâjums, ievçrojot visus tos apstâkïus, par ko es pirmît teicu. Tâtad sabiedrîbas vispârçjâ izpratne, jau iepriekð nolemtie vispârçjie principi par zemes privatizâcijas prioritâtçm, par zemes reformu, kas gûlâs virsû visai lauksaimniecîbas zemju privatizâcijai, — tu nevarçji nerçíinâties ar to, ka ir zemes reformas likums. Un to daudzi aizmirst, ka zemes reformas likums pilnîgi apgriezâs gaisâ reformas procesâ. Pilnîgi apgriezâs gaisâ. Jo sâkotnçji bija zemes privatizâcija caur lietoðanu, un tad bija viens brîdis, kad apgrieza gaisâ un parâdîjâs absolûtâ prioritâte restitûcijai. Un princips fundamentâli nomainîjâs. Lauksaimniecîbas un zvejnieku saimniecîbu likums bija balstîts uz sâkotnçjo principu, un tad tur aizgâja lîdzi visa tâ sâkotnçjâ îpaðumu —————————— * Hipotçku bankas nodaïas. — Aut. piez.

privatizâcija. Tad, kad zemes likums tika apgriezts otrâdi, tad ðî saikne pazuda, un tâpçc daudzviet arî radâs ðie objekti bez zemes un zeme bez objektiem. Nu, tas ir tas, kâ sabiedrîbas apziòa attîstîjâs. Tâpçc es domâju, ka tas bija labâkais iespçjamais risinâjums, un man nav kauns nedz par sevi, nedz par Saeimas deputâtiem, Augstâkâs padomes deputâtiem, kas tai procesâ tieði piedalîjâs, nedz par Augstâko padomi, kas par to rezultâtu nobalsoja. – Tik vienkârði? – Cits jautâjums, kas pçc tam un kas pietrûcis ðai procesâ, un ko ðodien es bûtu pielicis klât, tas ir — lielâku akcentu uz sabiedrîbas izglîtoðanu. Bet tas laikam ir jâsaprot, ka bija vajadzîgi desmit gadi, lai saprastu, ka nepietiek likumdevçjam uzrakstît likumu, ka ir vajadzîgs izskaidrojoðais darbs ar sabiedrîbu, lai sabiedrîba saprastu, kâ tas funkcionç . Un îpaði deviòdesmitajos gados, kad vispâr bija tikai trîs vai èetri cilvçki, kas vispâr saprata, ko nozîmç sabiedrîba ar ierobeþotu atbildîbu un kâ tirgojas akcijas, kâ notiek akcionâru sapulces... Ðî ir tâ daïa, kuras sabiedrîbai pietrûka, ðo zinâðanu kaut kâdâ mçrâ, lai gan no otras puses — viòi negribçja viòas! Viòi negribçja, tâpçc ka cilvçki lielos vilcienos grib dzîvot saskaòâ ar to anekdoti par tiem poïiem. Bija tâds poïu stâsts vçl padomju izskaòâ, kâpçc Polijâ ir tie nemieri, pusrevolûcija — viòi grib dzîvot kâ amerikâòi un strâdât kâ mçs. Ar to ideju, ka paòemt jau grib no tâs ekonomikas tâs tiesîbas, bet tos pienâkumus, kas tâm tiesîbâm aiziet lîdzi, kad tie pienâkumi ir lieli un smagi, bet tâ atbildîba ir ne tikai nopelnît, bet tu esi atbildîgs arî par to, lai tavs uzòçmums nebankrotç, lai viòð tai tirgû izdzîvotu, — to cilvçki negrib pieòemt. Tâpat kâ viòi negrib pieòemt to, ka... viòi grib eksportçt produktu, viòi grib, lai citâs valstîs to produktu pirktu... Ðodien atkal: mums ir jâaiztaisa tâ robeþa ciet, lai pie mums nevarçtu ievest lçtâku cukuru, — bet pilnîgi loìiski. Kâpçc tu vari pârdot to savu sieru Vâcijâ? Tâpçc, ka tavs siers ir lçtâks un ne sliktâks par to sieru. Ja mçs iziesim no ðâ paða principa un aiztaisîsim robeþu, tad mums nebûs kur pârdot pienu, graudus. Mçs esam noeksportçjuði kâdu treðdaïu no Latvijas graudiem ðogad. Tas ir tas, ko sabiedrîba vçl ðodien nevar... – Bet nevar zaptes izvârît... – Nav taisnîba. Nu nevajag pirkt cukuru par èetrdesmit santîmiem, vajag pirkt normâlu Danisco Sugar cukuru, un bûs labi. Es domâju, ka zapti izvârît var, es savâ naivumâ tâ domâju. Nu, nav tâ, ka visa Eiropa çstu saindçtu cukuru. Un mums tas bûs jâmçìina. Kad es trâpîjos televîzijas

intervijâ, man prasîja, ko tad patçrçtâjiem tas nozîmçs. Patçrçtâjiem tas vienkârði nozîmçs, ka bûs jâizvçlas cita tirdzniecîbas marka, sev uzticama tirdzniecîbas marka. Un savukârt tirgotâjiem bûs viòa jâpiedâvâ. Un savâ naivumâ es tâ domâju, ka, ja bûs patçrçtâju pieprasîjums pçc ievârîjumam derîga cukura, tad tirgotâji viòu atradîs. Es neticu, ka nekur neraþo cukuru, no kura var izvârît ievârîjumu, tâpat kâ es neticu, ka Eiropâ neraþo cukuru, no kura bites nemirst. Neticu es tam. Tikai tas nozîmç, ka tas bûs jâsameklç, jâpârbauda un — jâ, tas prasîs kaut ko. Bet tas ir izdarâms... Ko mçs no tâ visa varam droði — bez pieïâvumiem un fantâzijâm — secinât? Pirmkârt jau — nav ne vismazâkâ reâlâ pierâdîjuma, ka Andris Ðíçle kaut kâdâ mistiskâ veidâ bûtu rakstîjis likumus “speciâli sev”. Atminçsimies — mûsu varoòa “1990. gada izlaiduma” modelis vçl bija tikai provinciâlis ar lielâm ambîcijâm, tikai strauji progresçjoða “jçlâ ola”. Ir virkne tolaik nesalîdzinâmi pazîstamâku un ietekmîgâku cilvçku, kuri arî paðlaik ir gatavi uzòemties gandrîz vai jebkâdu atbildîbu par saviem kâdreizçjiem lçmumiem, turklât ir pârliecinâti, ka visus likumus un noteikumus ir izstrâdâjuði — turklât caurmçrâ pareizi izstrâdâjuði — viòi, un neviens cits. Skaidrojumu atðíirîbas ir tikai detaïâs — kurð vairâk piedalîjâs likumu un koncepciju sagatavoðanas, kurð — mainîðanas un galîgâs versijas apstiprinâðanas procesos. Neviens neapstrîdçs — likumdoðanas process (gluþi tâpat kâ likumu îstenoðana) notika pilnîgi citâdi nekâ gadus padsmit vçlâk: nekas nebija skaidri definçts un noteikts, valdîbas un arî ministriju vadîbas pârstâvjiem bija milzîga ietekme un praktiskâs iespçjas — no likumu tulkoðanas lîdz “vajadzîgu” cilvçku un struktûru piesaistîðanai un “nevajadzîgu” atraidîðanai bez kâdiem argumentiem. Jâ, Andris Ðíçle ðajos procesos aktîvi piedalîjâs, taèu viens cilvçks ðajos procesos neko ietekmçt nevarçja: tâ sacît, procesi notika, “zvaigznes stâvçja”, un rezultâtâ lçmumi, kas nosacîja miljardus vçrtu nozaru likteni, tika pieòemti pietiekami lielâ kolektîvâ (bez)atbildîbâ. Var ticçt Edvîna Inkçna teiktajam Astras Milles grâmatâ Labvakar, Edvîn Inkçn. Varas fizioloìija I: “Godmaòa laikâ valdîja pilnîgs revolucionârais romantisms. Ivars bûtu ar mieru rîkli pârgrauzt, ja kâds to [izmantot valsti savtîgâs interesçs] iedomâtos darît. Tas, ka viòa ministri aiz muguras varbût kaut ko darîja, bet Ivars nezinâja, ir cits jautâjums. Arî [Valda] Birkava laikâ tas vçl nevçdîja gaisâ.” Pajautâsim vçl skaidri un gaiði Jevgeòijam Lukaðenokam:

– Vai tajâ laikâ, kad tika izstrâdâti pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas likumi, varçja just, ka Ðíçle varçtu vçlçties pats tos savâkt? – Es nevaru teikt, ka bûtu jûtams, jo likumi bija pietiekami demokrâtiski, to nevarçtu teikt, ka Ðíçle tos bûtu taisîjis sev. Es to tâ nenosauktu, to es godîgi varu teikt. Iespçjas bija arî daudziem citiem. Cita lieta — ka par “plaðajâm tautas masâm” privatizâcijas likumu pieòçmçji bija pietiekami vienisprâtis — cilvçkam paðam jâsaprot, kas ir viòa îpaðums un kâ tas varçtu bût izmantojams, savukârt valstij nav jârûpçjas, lai katrs akcionârs zinâtu, kas ir akcijas un ko ar tâm darît. Un tâpat bez kâdâm ðaubâm: kolektîvâs atbildîbas apstâkïos pieòemtie likumi bija pietiekami vispârîgi un nekonkrçti, lai milzîga nozîme bûtu daþâdâm detaïâm, termiòiem un arî amatpersonu lçmumiem, kuriem vajadzçja bût tikai formâli pamatotiem. Ðos lçmumus sâka pieòemt jau laikâ, kad privatizâcijas likumu vçl nebija, — un to nu nenoliedz neviens, ka lauksaimniecîbas pârstrâdes uzòçmumu jomâ ðo lçmumu pirmais un galvenais pieòçmçjs bija tieði Andris Ðíçle. Tieði viòam kolektîvâs (bez)atbildîbas apstâkïos bija ârkârtîgi plaðas — daïçji oficiâlas, daïçji neformâlas tiesîbas. Tas bija laikâ, kad mûsu varonis rûpçjâs par podiem, izrakstîja sev prçmijas un kad neviens viòu vçl nesauca par nacionâlâ kapitâla pârstâvi. Un — laikâ, kad, paða mûsu galvenâ varoòa vârdiem izsakoties, “es biju atbildîgs par raþoðanas nozari, toreiz ministrijai bija tieða ietekme uz valsts uzòçmumiem. Daudz kas tika iesâkts, un daudzi projekti ir realizçti. Tas, protams, nav tikai Ðíçles nopelns, bet es redzçju, ka daudz ko varu iespaidot”. Tad nu palûkosimies uz konkrçtiem uzòçmumiem un — teiksim vienkârði — “Ðíçles faktoru” to nonâkðanâ pie vieniem îpaðniekiem. Un — kâ gadîjumâ ar visas Latvijas pârtikas rûpniecîbas pçrli Laima — nenonâkðanâ pie citiem. Uz to, kas un kâ tad reâli tika iespaidots.

III

Saldais kumoss kampiena uztrençðanai

Mûsu priekðâ guï nedaudz nobruþâta pensionâra apliecîba, kas apliecina — 1992. gada 26. decembrî Elmâram Pçtera dçlam Gozîtim ir pieðíirta vecuma pensija — apaïi 2400 rubïi, kas, pârrçíinot nâkamajâ gadâ ieviestajos latos, sanâk precîzi 12 lati. Ja vçlaties salîdzinâjumu — seðreiz mazâka summa par to, ko lauksaimniecîbas ministra vietas izpildîtâjs Andris Ðíçle 1993. gada 1. jûlijâ ar oficiâlu pavçli no valsts lîdzekïiem sev pieðíîra “veselîbas uzlaboðanai”. Mûsu dienâs Elmâra Gozîða vârds reti kuram kaut ko izteiks. Cita lieta astoòdesmito gadu beigas un deviòdesmito sâkums, kad ðis cilvçks presç tika pieminçts bieþi un goddevîgi — kâ leìendârâs saldumu rûpnîcas Laima direktors un ðíietami neatòemama tâs sastâvdaïa. Un bija jau, par ko: vispârçjâ ekonomiskâ posta apstâkïos Laima Elmâra Gozîða vadîbâ, piemçram, 1991. gadu beidza ar gandrîz 29 miljonu rubïu peïòu un bruto ieòçmumiem virs 72 miljoniem rubïu; valsts uzòçmuma rîcîbâ esoðie naudas lîdzekïi 1993. gada sâkumâ bija 14,6 miljoni rubïu, aizdevumi — vçl 6,5 miljoni rubïu. Ar vârdu sakot, uzòçmums bija gards kumosiòð — gana naudîgs, pelnoðs, ar virkni pietiekami jaunu tehnoloìisko iekârtu, pieprasîtu produkciju un izcilu vârdu. Sirmo kungu mçs satiekam Olaines viesnîcâ Andromeda — to viòð noskatîjis no vâcieðiem, kur pensionâriem piederot nelielas trîszvaigþòu viesnîcas, ar ko viòi var nodroðinât sev cienîgas vecumdienas. Elmârs Gozîtis visu ðajâ viesnîcâ esot darîjis pats savâm rokâm, nekâdu sveðu naudu tâs iekârtoðanâ neesot izmantojis.

Par Laimu viòð ir gatavs stâstît uzreiz, taèu acîs aiz brillçm sarunas laikâ vairâkkârt tieðâm sarieðas asaras. Brîþiem ðíiet, ka viòð visiem spçkiem cenðas apslâpçt emocijas, kad runa ir par viòa atlaiðanu no Laimas direktora amata tieði 60 gadu dzimðanas dienâ. Stâstot par piecpadsmit gadu seniem notikumiem Laimâ, bijuðais direktors visu laiku ðíirsta dokumentus, kas varçtu apliecinât viòa teiktâ patiesumu. Vienîgais, kam viòam nav pierâdîjumu, — viedoklim, ka Laimas kolektîva iecerçtâ privatizâcijas projekta bremzçtâjs bijis tieði Andris Ðíçle. Taèu, par spîti pierâdîjumu trûkumam, bijuðais direktors sakâs esam par to pilnîgi un kategoriski pârliecinâts. – Es sâku strâdât Laimâ astoòdesmito gadu vidû. Precîzi neatceros, jâpaskatâs dokumentos. Sâkumâ biju galvenais inþenieris, kâdas pâris nedçïas. Iepriekðçjais direktors bija sanîdies ar partijas orgâniem, es vçl nebiju paspçjis sanîsties, un man piedâvâja kïût par direktoru. – Kad kïuvât par Laimas direktoru, vai uzòçmums jau bija plaukstoðs un daudzsoloðs? – Ne visos jautâjumos. Galvenais, kas Laimai bija — labs imidþs jeb zîmols. Bet, kas attiecas uz ekonomiskiem râdîtâjiem un tehnisko pusi, bija vçrojama liela atpalicîba. Pirmais, ar ko bija jâsâk, bija apkures sistçma. Mums bija paðiem sava apkures sistçma, bet bija tikai viens katls bez kaut kâdâm rezervçm. Katls kuru katru brîdi varçja iziet no ierindas, un tad uzòçmuma darbîba bûtu jâpârtrauc. Katrâ raþotnç ir pamattehnoloìiskâ íçdîte. Iekârtas bija diezgan vecas. Daïu nomainît nebija iespçjams, piemçram, pat tâ íçdîte, kur kakao pupas pârvçrð ðokolâdç, nebija stabila. Tas bija ïoti nopietns darbs. – Kâ iepazinâties ar Andri Ðíçli? – Es ar viòu iepazinos Lauksaimniecîbas ministrijâ. Pa visu manu darbîbas laiku viòð ne reizi neieradâs uzòçmumâ. Ne par kâdiem jautâjumiem, kas saistîti ar raþoðanu, îpaði juku laikâ, kad bija vajadzîga augstâk stâvoðo instanèu palîdzîba, mçs nekâdu atbalstu nesaòçmâm. Seviðíi nopietns jautâjums mums bija privatizâcija. Atmodas laikâ bija ap astoòsimt cilvçku liels kolektîvs, man bija jâtiek galâ ar to, lai normâli strâdâtu latvieðu un krievvalodîgo kolektîvs, lai nebûtu savstarpçjas antipâtijas. Tas mums izdevâs. Mums arî izdevâs ïoti nostiprinât Laimas ekonomiku. Ja citâs rûpnîcâs trûka strâdâjoðo, tad mums netrûka. Katrs uzòçmums centâs tikt pie labiem darbiniekiem, tika ievesti darbinieki no Baltkrievijas, Krievijas. Mçs bijâm pirmie, kas Laimas skatlogâ izlika paziòojumu, ka mums darbinieki nav vajadzîgi.

Kâ mçs to panâcâm? Ne jau es viens. Mums bija labi tehniskie darbinieki. Mçs domâjâm par kolektîvu. Un tikai pçc tam mçs paði. Padomju laikâ bija tâda sistçma, ka atkarîbâ no peïòas tika veidoti divi lieli fondi, kuri palika uzòçmuma rîcîbâ. Viens bija attîstîbas fonds, otrs — sociâlais. Tâ kâ mums raþoðana sâka iet labâk, to, kas bija sociâlâ fondâ, mçs centâmies visu izdalît darbiniekiem. Ja mums palika pâri, to mums atòçma. Mums bija katram darbiniekam brîvpusdienas, atalgojums diezgan labs, prçmijas. Lai gan bija visâdi ierobeþojumi, mçs to centâmies apiet. Atmodas laikâ mums radâs ideja, ka Laimai tâpat kâ Latvijas laikâ ir jâkïûst par akciju sabiedrîbu. Mçs vçrsâmies pie Lauksaimniecîbas ministrijas vadîbas. Mçs rakstîjâm vçstuli [Ivaram] Godmanim uz Ministru padomi. Mçs bijâm vieni no pirmajiem, kuriem bija interese veidot akciju sabiedrîbu, toreiz ar to nodarbojâs Ministru padome. Mçs rakstîjâm, lai mums, kolektîvam, pârdod Laimu. Tas bija tûkstoð deviòi simti deviòdesmitajâ gadâ, toreiz nebija vçl nekâdu lçmumu par privatizâciju. Vçlâk ar privatizâciju sâka nodarboties attiecîgâs ministrijas. Ïoti gribçjâm ðo lietu risinât, ar ârzemju partneriem konsultçjâmies, arî ar mûsu ekspertiem, ekonomistiem. Mçs piedâvâjâm, ka — daïa Laimas pieder kolektîvam, daïa valstij. Mçs bijâm naivi tajâ laikâ. Mçs domâjâm, ka visi kopâ to ir radîjuði un tad arî visiem kopâ tas piederçs. Mçs vçrsâmies Lauksaimniecîbas ministrijâ ar saviem privatizâcijas projektiem, bet nekâdu atbildi nesaòçmâm vispâr. Iesniedzâm kâdus èetrus, piecus priekðlikumus. Tieði tajâ dienâ, kad man palika 60 gadu, es tiku atlaists no darba ar tâdu formulçjumu — mçs ar jums lîgumu nepagarinâm. Parakstîjis bija [Dainis] Ìçìers, bet iniciators bija Ðíçle, viòam jau tolaik bija nodomi. – Kad tikâties ar Ðíçli ministrijâ, par ko runâjât? – Viòam nebija laika ar mani runât. Kad vçrsos ministrijâ ar kaut kâdiem jautâjumiem un vçlçjos ar viòu tikties, viòam nekad nebija laika. Es tâdas atbildes saòçmu. Mums bija gan Amerikas viesi, gan viceprezidents ar savu sievu, man ir dokumenti, ko viòi teica par privatizâcijas jautâjumiem. Tâ sauktajâ krievu laikâ darîjâm tâ: mums visa produkcija bija jâatdod tirgoòiem. Viòi lika lielu uzcenojumu un labi pelnîja. No cilvçkiem tika plçsta liela nauda, bet mums no tâ nekas netika. Tad mçs nospriedâm, ka mums ir jâtaisa savi veikali. Kâpçc mums jâïauj viòiem pelnît? Bûs kaut kâds labums cilvçkiem un arî Laimai. Mçs pakâpeniski izveidojâm veikalu tîklu. Mums ir vçstule no Godmaòa, kur viòð atïauj atvçrt veikalus. Arî [Alfreds] Rubiks mûs atbalstîja par veikalu tîkliem. Bet no Lauksaimniecîbas ministrijas nekâdu palîdzîbu neesam saòçmuði.

Mums bija grûtîbas juku laikâ ar strâdâðanu. Krievu laikâ kakao pupas mçs saòçmâm no Krievijas. Apgâdes sistçma bija tâda — kakao pupas nekur tuvumâ neaug, tâs tika vestas no Âfrikas un Amerikas. Krievijâ bija tâda sistçma — nopçrk kuìi ar kakao pupâm, un viòð nâk pa jûras ceïu. Viens ceïð bija caur mums. Ieveda Ventspils vai Rîgas ostâ. Pçc tam ar vagoniem sûtîja tâlâk uz Krieviju. Mçs saòçmâm pupas no kuìa. Labums bija tâds, ka mums kakao pupas vienmçr bija. Juku laikâ Krievija mums tâ kakao pupas vairs nedeva. Mums bija nelielas rezerves, bet bez kakao pupâm ðokolâdi uztaisît nevar. Ko tik mçs nedarîjâm! Mçs taisîjâm balto ðokolâdi, kâdreiz bija sakrâjies kakao sviests, kuru var izmantot, lai vismaz kaut kâda piegarða ir. Bija ïoti grûti, bet no saviem ministrijas kungiem nekâdu informâciju vai palîdzîbu nevarçja dabût. Visâdos veidos prâtojâm, kâ tikt pie pamatizejvielas. Viena ideja bija saistîties ar ârzemju kolçìiem, kas jau iepçrk kakao pupas, un vienoties, ka viòi daïu iepirks priekð mums. Mçs nodibinâjâm kontaktus ar zviedru ðokolâdes raþotâju Marabou, viòiem ir èetras raþotnes. Mums bija nodomu protokoli, iesniedzâm Lauksaimniecîbas ministrijâ papîru. Priekðlikums paredzçja, ka Marabou nâk ar savu kapitâlu un kïûst par Laimas lîdzîpaðnieku. Tas viss tika nokârtots, bet mums Ðíçle aizlika kâju priekðâ. Kad Marabou ìenerâldirektors aizbrauca uz Lauksaimniecîbas ministriju uz tikðanos ar Ðíçli vai Ìçìeru, viòi vienkârði nepiedalîjâs ðajâs sarunâs. Man pateica, ka to nedrîkst darît. Zviedru firma nospïâvâs un pçc pievienoðanâs Kraft Foods pârvâcâs uz Lietuvu. Tur bija tâda maza rûpnîciòa, ieguldîja ap 12 miljoniem jaunâs iekârtâs un tagad raþo Karûnu. Tas mums aizgâja garâm. Otrs variants, kâ mçs domâjâm tikt pie kakao pupâm, — to izdomâja Pârtikas apgâdes pârvalde. Viòi izdomâja — kâdçï mums sûtît uz Krieviju kakao pupas, sûtîsim jau gatavu ðokolâdes masu. Pusfabrikâtus. Ar viòu palîdzîbu tika iepirktas trîs pamatprodukcijas raþoðanas lînijas, kur katra varçja raþot piecus tûkstoðus tonnu gadâ. Toreiz pieci tûkstoði tonnu bija Laimas raþoðanas jauda. Iekârtas tika noliktas Latvijas Balzamâ. Toreiz [Mihails] Gorbaèovs bija kritis uz dzerðanas samazinâðanu, un palika neizmantota liela çka Latvijas Balzamâ. Nospriedâm, ka tur jâtaisa Laimas filiâle. Uzstâdîtas iekârtas netika. Tur bija vajadzîgas vçl daþas komponentes. Tad nâca priekðlikums, ka varçtu raþot Uzvarâ, jo tur arî pienâca klât dzelzceïa lînija. Bet mums to aizliedza. – Kurð? – Nu, atkal Ðíçle un Ìçìers. Kad mani padzina no darba, es skatîjos, kas notiek ar tâm iekârtâm. Tâ bija liela vçrtîba — vairâki miljoni. Ðîs iekârtas

Ðíçle ar saviem kompanjoniem, varu vienu konkrçti nosaukt — Hokeja federâcijas priekðnieks, abi divi nocenoja iekârtas, it kâ tâs bûtu bijuðas lietotas, un pârdeva atpakaï uz Vâciju. Un naudu iebâza kabatâ. Tur arî G–24 pazuda. Es nezinu, kâdas tur tâs kombinâcijas, zinu tikai, ka presç bija rakstîts, ka viòð un [Kirovs] Lipmans to G–24 òçmuði un nav atdevuði. Mani informçja darbinieki, ka iekârtas nocenotas un nosûtîtas atpakaï uz Vâciju. Nauda uzòçmumâ, protams, nenonâca. – Jûs teicât, ka iesniedzât Lauksaimniecîbas ministrijai privatizâcijas priekðlikumus. Kâdas bija ministrijas atbildes? – Nekâdas. – Vai tad, kad jûs strâdâjât Laimâ, bija jûtams, ka uzòçmumu varçtu bût iekârojis Ðíçle? – Nç . Tas viss tika darîts lielâ slepenîbâ. Man kâdâ sanâksmç teica, ka es par daudz informçjot sabiedrîbu. Te ir vçstule, kur es rakstu Ìçìeram, ka nesaòemu nekâdas atbildes. – Kâ tad Ðíçle varçja zinât, ka uzòçmums ir tik stabils un labi strâdâjoðs, ja ne reizi nebija tur bijis? Tikai no atskaitçm? – Protams. Viòiem bija visa informâcija. Mums bija ideja, ka mçs varçtu pirkt kakao pupas no tiem, kuri paði audzç . Mçs lûdzâm valdîbu, lai tos lîdzekïus, ko firma samaksâs par privatizâciju, atïauj izmantot kopuzòçmuma dibinâðanai ar kâdu kakao pupu audzçtâju. Viens no privatizâcijas priekðlikumiem bija tâds, ka tiek izveidota valsts akciju sabiedrîba Laima, bet uz veikalu tîkla bâzes nodibinâjâm savu akciju sabiedrîbu un nosaucâm par Laimîti. Lai tâ ar savu bilanci nejaucas un lai mums nepârmet, ka mçs tur kaut ko prasâm no valsts. – Jûs ïoti pârliecinâti izsakât viedokli, ka Ðíçle neïâva kolektîvam privatizçt Laimu. Kas jums liek tâ domât? – Visam pamatâ ir kaut kâda ieinteresçtîba. Pçc atlaiðanas man bija baigâ depresija. Es nevarçju saprast, kâ tas var notikt. Paðu neatkarîgâ valstî notiek ðâdas lietas. Es visur vainoju sevi — kaut ko neesmu izdarîjis kâ vajag. Kad kïuva zinâms, ka Laimu privatizçjis Ave Lat, aiz kura stâvot Ðíçle, tad man viss bija skaidrs. Mums tik daudz tika likta kâja priekðâ. Te ir argumentâcija par tâm kakao pupâm un ðokolâdes masas raþoðanu. Mani padzina tieði manâ dzimðanas dienâ, un te ir viens no pçdçjiem lûgumiem veidot kopâ ar Marabou akciju sabiedrîbu. Es vçl cînîjos, lai atrastu Laimai papildu telpas. Pilsçtas centrâ bija grûti atrast papildu teritoriju attîstîbai. Biju atradis rûpnîcu, kur raþoja militâras lietas, es biju noskatîjis, ka tâ varçtu noderçt Laimai. Bet tas viss iesprûda ministrijâ. Ir

dokuments, ka tiek nodots Lauksaimniecîbas ministrijai, bet lîdz Laimai tas nenonâca. Ðî ir pavçle, kur Ìçìers uzrakstîjis, ka vajag privatizâcijas komisiju, diemþçl par komisijas priekðsçdçtâju iebâzis Ðíçli, kurð, kâ es uzskatu, privatizçja sev. – Viens no argumentiem, kuru mçdz piesaukt, attaisnojot Ðíçles netieðo lîdzdalîbu paða pakïautîbâ esoðo uzòçmumu privatizâcijâ, ir tas, ka visi ðie uzòçmumi strâdâ un labi attîstâs. Vai Laima bûtu nogrimusi, ja Ave Lat nebûtu privatizçjis? – Nç . Ave Lat tur, manuprât, ir tikai òçmis ârâ. Cik es zinu, tad viòð to ieíîlâja. Man pieðíîra 12 latu pensiju, tas bija par manu ieguldîjumu Laimas direktora amatâ. Es rakstîju Ðíçlem, lai pieðíir man kâ ilggadîgam direktoram Laimas akcijas, bet, protams, neko nesaòçmu. Pat atbildi nesaòçmu. Viss ðis, protams, ir tikai un vienîgi sirmâ pensionâra — 2007. gada beigâs Elmârs Gozîtis nosvinçja 75. dzimðanas dienu — personiskais viedoklis. Taèu ir jau vçl arî dokumenti — dîvainâ kârtâ vismaz daïa no gandrîz neskaitâmajiem bijuðâ Laimas direktora un darba kolektîva iesniegumiem un vçstulçm valdîbai un Lauksaimniecîbas ministrijai no arhîviem nav pazuduði. Lûk, viena no pirmajâm, vçl pirms “Godmaòa laiku” sâkuma — 1990. gada 27. aprîlî Elmâra Gozîða parakstîta, Latvijas PSR Ministru padomes priekðsçdçtâjam Vilnim Edvînam Bresim adresçta vçstule: “Fabrikas Laima darba kolektîva padome ar savu 1990. g. aprîïa lçmumu Nr. 20 izvçlçjâs no ð. gada 1. jûlija akciju sabiedrîbas saimniekoðanas formu. Ðî saimniekoðanas forma tika pielietota Laimâ arî Latvijas neatkarîbas gados. Uz ðâ gada 1. aprîli fabrikas pamat un apgrozîbas lîdzekïu kopîgâ summa sastâda 11 533 tûkstoði rubïu. Òemot vçrâ LPSR Saeimas 1940. gada 22. jûlija deklarâciju un to apstâkli, ka Laimâ no 1940. gada ne viena jauna raþoðanas çka nav uzcelta, tehnoloìisko iekârtu un citu pamatfondu, lielo nolietojuma procentu (60%), kâ arî apstâkli, ka fabrika visu pçckara periodu ir pârskaitîjusi budþetâ daudzkârt lielâkas summas, nekâ ir izdalîts tâs attîstîbai, fabrikas kolektîvs lûdz fabriku nodot, balstoties uz PSRS likumu par îpaðumu: I daïa 3. p. (îpaðuma tiesiskais objekts), 3. daïa — 10. p. (kolektîvais îpaðums), 15. p. (akciju sabiedrîbu îpaðums), fabrikas kolektîvam bez samaksas ar ðâ gada 1. jûliju.

Saòemtais îpaðums tiks izmantots fabrikas darbinieku akciju sabiedrîbas Laima radîðanai.”

Nepilnus piecus mçneðus vçlâk, 12. septembrî tapa jauna vçstule ar nosaukumu “Par fabrikas Laima nodoðanu kolektîva îpaðumâ” — tâ adresçta jau jaunajam Ministru padomes priekðsçdçtâjam Ivaram Godmanim: “Lai tâlâk palielinâtu pârtikas preèu raþoðanu, likvidçtu tehnisko un ekonomisko atpalicîbu, nostiprinâtu mûsu ekonomikas pamatus — raþoðanas bâzi, fabrikas Laima administrâcija un darba kolektîva padome lûdz Ministru padomi dot atïauju izpirkt no valsts darba kolektîvam fabriku, veicot tâs privatizâciju un izveidojot kâ tas bija lîdz 1940. gada 22. jûlijam ðokolâdes un konfekðu raþojumu tirdzniecîbas — rûpniecîbas akciju sabiedrîbu Laima. Akciju sabiedrîba arî turpmâk apòemas godprâtîgi pildît valsts pasûtîjumus pie nodroðinâjuma ar izejvielâm. Ierosinâm jaunizveidoto AS Laima izmantot kâ bâzi turpmâko privatizâcijas un jaunu saimniekoðanas metoþu, arî likumdoðanas pilnveidoðanai.”

Tepat arhîvos atrodams arî jau plaðâks dokuments — tâ paða laikam jau tieðâm panaivâ Elmâra Gozîða parakstîti “ierosinâjumi Latvijas Ministru padomes priekðsçdçtâja vietniekam [Arnim] Kalniòa kungam”: “I. Latvijas sabiedrîba ïoti gaida no valdîbas radikâlus soïus ekonomikas uzlaboðanâ. Viens no visuzskatâmâkajiem râdîtâjiem ir veikalu plaukti. Neskatoties uz fabrikas kolektîva darbu produkcijas apjoma un kvalitâtes uzlaboðanâ, par noþçlu jâkonstatç, ka veikalu tukðums, fabrikai nododot preci tirdzniecîbas organizâcijâm, katastrofâli palielinâs. Lai darîtu visu iespçjamo apgâdes uzlaboðanai ar pârtikas precçm, fabrika Laima, sâkot ar ð. g. septembri, pâriet uz trîs maiòu darbu. Pçc mûsu domâm, nav mçrítiecîgi papildus saraþotu preci no decentralizçti sagâdâtâm izejvielâm atdot tirdzniecîbas organizâcijâm, jo tâ neglâbjami pazudîs ðîs mafiozâs organizâcijas labirintos, un ierindas pircçjs to nopirkt nevarçs. Tanî paðâ laikâ Laimas produkciju var nopirkt par spekulatîvâm cenâm pie pagrîdes darboòiem Rumbulâ, Centrâltirgû, Pleskavâ un citur lîdz ar desmitkârtîgu uzcenojumu — lielos daudzumos. Ierosinu radît alternatîvu firmas tirdzniecîbas tîklu pie rûpniecîbas uzòçmumiem, firmas veikalu veidâ, izslçdzot starpposmu — tirdzniecîbas

organizâcijas, pagaidâm papildus saraþotâs produkcijas tieðai realizçðanai patçrçtâjiem ar pakâpenisku turpmâku plânveidîgu fondu izdalîðanas samazinâðanu tirdzniecîbas organizâcijâm. Pçc mûsu domâm, tas varçtu bût visradikâlâkais pasâkums samâkslotâ deficîta likvidçðanâ kaut vai uz Laimas produkciju. Laima ðo ceïu jau ir uzsâkusi un mçs savu produkciju tirgojam, neaizmirstot arî lauku prioritâti, Madonâ, Jçkabpilî, Rçzeknç, Kuldîgâ, Rîgâ. Gatavojamies atvçrt veikalu Talsos. Savus ierosinâjumus, ka katrâ Rîgas rajonâ nepiecieðama vismaz viena mûsu firmas veikala filiâle, esam nosûtîjuði [Andrejam] Inkuïa kungam, kâ arî Centra rajona un Vidzemes priekðpilsçtas rajona izpildkomiteju priekðsçdçtâjiem. Lûdzu atbalstît mûsu iniciatîvu un, ja iespçjams, dot mums tiesîbas mûsu firmas veikalos regulçt arî pârdodamâs produkcijas cenas, atkarîbâ no pieprasîjuma, tâ samazinot spekulantu ienâkumus. 2. Fabrika Laima neatkarîgâs Latvijas laikâ bija akciju sabiedrîba (sk. pielikumu). “Attîstîtâ” sociâlisma celtniecîbas laikâ novesta “lîdz kliòíim”. No 1940. g. Laimâ nav uzcelta ne viena jauna raþoðanas çka, tikai pa beidzamajiem 20 gadiem fabrika ir pârskaitîjusi budþetâ vairâk nekâ 400 miljoni rubïu, atpakaï saòemot centralizçto kapitâlieguldîjumu veidâ tikai 9. Rentabilitâte 1988. gadâ bija tikai 8%. Lai izkïûtu no atpalicîbas, fabrikas kolektîvs ir nolçmis atkal pâriet, sâkot ar 1991. gada 1. janvâri, uz akciju sabiedrîbas saimniekoðanas formu. Sakarâ ar ieilguðo likumprojekta par valsts uzòçmuma decentralizâciju, izstrâdâðanu, lûdzam Jûsu piekriðanu un palîdzîbu un Ministru padomes atïauju veikt Laimas decentralizâciju eksperimenta kârtâ, nekavçjoði izmantojot Laimu kâ eksperimentâlu bâzi, likumu par decentralizâciju un akciju sabiedrîbâm noslîpçðanâ. Atlikusî Laimas pamatlîdzekïu un apgrozîbas lîdzekïu kopvçrtîba uz ðo brîdi sastâda nepilnus 12 milj. rubïu.”

Laimas vadîba turklât neaprobeþojâs ar vçstuïu rakstîðanu vien — Privatizâcijas aìentûras materiâlos atrodams pat sagatavots projekts “Lîgumam par akciju sabiedrîbas Laima izveidoðanu starp Latvijas Republikas Lauksaimniecîbas ministriju un konditorejas fabriku Laima”, kura pirmais punkts paredz: “Ðis lîgums noslçgts, lai likumâ noteiktajâ kârtîbâ apvienotu konditorejas fabrikas Laima darba kolektîva un valsts

(pârstâvis — Latvijas Republikas Lauksaimniecîbas ministrija) lîdzekïus, kuri ir ieinteresçti akciju sabiedrîbas Laima nodibinâðanâ, augstas kvalitâtes konditorejas izstrâdâjumu raþoðanâ un citu uzdevumu veikðanâ, kas atbilst akciju sabiedrîbas mçríiem un uzdevumiem.” Saskaòâ ar ðo dibinâmâs akciju sabiedrîbas akciju sadales plânu 8,7% (miljons rubïu) akciju bija paredzçti valstij, 17,4% (divi miljoni) — uzòçmuma darbiniekiem, bet 73,9% (8,5 miljoni) — uzòçmuma kolektîvam kâ juridiskai personai. Statûtu fonds — 11,5 miljoni rubïu, plânotâs dividendes par 1991. gadu valstij — 87—268 tûkstoði rubïu. Vienlaikus notika arî tiem laikiem gana nopietnas pârrunas ar potenciâliem ârvalstu investoriem — re, piemçram, nodomu protokols par Laimas un Zviedrijas kompânijas Marabou pârstâvju sarunâm Rîgâ, 1991. gada septembrî: “Firmu Laima sarunâs pârstâvçja ìenerâldirektors Elmârs Gozîtis, firmu Marabou — tâs Austrumeiropas eksporta menedþeris Jânis Ritums. Sarunu gaitâ abas puses vienojâs izskatît iespçjas uzsâkt sadarbîbu sekojoðos virzienos. 1. Izskatît jautâjumu par kopuzòçmuma dibinâðanu koðïâjamâs gumijas raþoðanai. Ðîs raþotnes vajadzîbâm Laima nodroðina raþoðanai piemçrotas telpas (no 1000 lîdz 2000 m2), infrastruktûru, darba spçku, raþoðanas organizâciju, vairâkus izejvielu komponentus (cukurs, esences, u. c.), kâ arî apòemas organizçt ðîs produkcijas realizâciju Latvijas, pârçjo Baltijas valstu un arî PSRS tirgû. Marabou savukârt nodroðina ðo raþotni ar tehnoloìisko iekârtu (jaunu vai lietotu), bâzes komponentiem, kâ arî ar iepakojumu. 2. Laima ir gatava uzòemties Marabou produktu realizçðanu Latvijâ, citâs Baltijas valstîs un Padomju Savienîbâ. Lai pârbaudîtu ðîs produkcijas noieta iespçjas, Laima vçlas saòemt firmas Marabou izstrâdâjumus (4—5 veidus) 500—1000 kg apmçrâ. Ðî piegâde bûs ar noteikumiem CIF Rîga ar samaksu brîvi konvertçjamâ valûtâ 60 dienu laikâ. Marabou vistuvâkâ laikâ (30 dienas) atsûtîs piedâvâjumu ar cenâm. 3. Abas puses izskatîs iespçjas kopîgi izmantot vienu no Laimas raþoðanas lînijâm (Winkbr–Dunnebier, 1990) konfekðu Asorti raþoðanai. Lînijas jauda ir 14 tonnas divâs maiòâs, gadâ — 3500 tonnas. Ðî projekta îstenoðanai Laima dod tehnoloìisko lîniju, infrastruktûru, darba spçku, bet Marabou — kakao pupiòas un iepakojumu. Norçíinâðanâs

par Marabou piegâdçm notiek brîvi konvertçjamâ valûtâ (pastâv iespçja izveidot kopuzòçmumu). 4. Abas puses izskatîs iespçjas kopîgi izmantot firmas Laima tehnoloìisko lîniju (Carle Montanari, 1985) ðokolâdes tâfelîðu raþoðanai. Lînijas jauda 10 tonnas divâs maiòâs, jauda gadâ 2500 tonnas. Pastâv iespçjas: a) raþot kopçju produktu ar vietçjâm izejvielâm (izòemot kakao pupiòas), Laima piedalâs ar tehnoloìisko iekârtu infrastruktûru, darba spçku, Marabou ar kakao pupiòâm un iepakojumu; b) raþot kâdu no Marabou produktiem pârdoðanai Latvijâ, pârçjâs Baltijas valstîs un Padomju Savienîbâ, kâ arî Marabou tradicionâlajâ tirgû. Arî ðeit iespçjama kopuzòçmuma izveidoðana. 5. Laima vistuvâkajâ laikâ tiek pârveidota par akciju sabiedrîbu. Ðajâ sakarîbâ firmai Marabou tiek piedâvâts kïût par ðîs akciju sabiedrîbas lîdzîpaðnieku ar maksimâlo akciju daudzumu 20%. Akciju sabiedrîbas kopçjais kapitâls ir 22,7 milj. rbï. Valûtas kurss ðai iespçjamai transakcijai tiks precizçts vçlâk. Laima vçlas iepriekð saòemt sîkâku informâciju par firmas Marabou darbîbu un ekonomisko stâvokli (gada atskaite vai tml.). Marabou lîdzîpaðums akciju sabiedrîbâ Laima var realizçties arî kâ tâs piedalîðanâs projektos, kas izklâstîti punktos 1, 3, 4 ðajâ nodomu protokolâ. 6. Laima vçlas izmantot firmas Marabou zinâðanas un kompotenci tâdâs nozarçs kâ mârketings, tirgus ekonomika un modernâ raþoðanas tehnoloìija. 7. Laima ierosina organizçt abpusçjus iepazîðanâs braucienus firmu darbiniekiem ar mçríi iepazît uzòçmumu darbîbas veidu un pârçjos dzîves apstâkïus katrâ no valstîm. Katra puse sedz savus ceïa izdevumus un pretçjâs puses uzturçðanâs izdevumus savâ zemç . [..] 9. Abas firmas centîsies panâkt savu zemju valdîbu labvçlîgu attieksmi un atbalstu ðiem sadarbîbas projektiem.”

Taèu laiks gâja, bet Latvijas valsts stûrgalvîgi izlikâs nemanâm nevienu no Laimas vadîbas un darba kolektîva ierosmçm. Vienîgâ liecîba par kâdu amatpersonu reakciju — lauksaimniecîbas ministra pirmâ vietnieka Andra Ðíçles 1992. gada 1. aprîïa pavçle “Par valsts firmas Laima privatizâciju”, ar kuru tiek izveidota speciâla darba grupa: lai “objektîvi novçrtçtu akciju sabiedrîbas Laimîte priekðlikumu privatizçt valsts raþoðanas — tirdzniecîbas firmu Laima”, darba grupai nepilnu divu nedçïu laikâ tika uzdots “izvçrtçt

valsts firmas Laima un akciju sabiedrîbas Laimîte sadarbîbas rezultâtus un lîdz ð. g. 13. aprîlim iesniegt priekðlikumus izskatîðanai ministrijas operatîvajâ sanâksmç”. Zîmîgi, ka dokumenti par darba grupas atzinumu un Andra Ðíçles lçmumu ðajâ jautâjumâ jau atkal ir mistiski pazuduði. Tomçr par tiem netieði liecina vçl viena Elmâra Gozîða vçstule — 1992. gada 29. oktobrî tâ adresçta lauksaimniecîbas ministram Dainim Ìçìeram: “Baltijas valstu starpâ lauksaimnieciska rakstura objektu privatizâcijâ Latvijas Republika iet priekðgalâ, ko nevarçtu teikt par rûpnieciska rakstura objektu privatizâciju, kaut gan esoðâ likumdoðana ïauj ar attiecîgu pieeju risinât ðos jautâjumus jau ðobrîd. No iesniegtajiem seðiem vairâku gadu laikâ privatizâcijas projektiem tâlâku risinâjumu un pat atbildi neesam saòçmuði ne uz vienu, tanî skaitâ arî ðogad iesniegtajiem (ð. g. 18. februâra vçstule Nr. 202/1–1/–2 un ð. g. 22. septembra vçstule Nr. 849/1). Tâpat uzmanîbu nav izpelnîjusies mûsu “Programma izieðanai no krîzes situâcijas 1993. gadam” (ð. g. 9. oktobra vçstule Nr. 892/1–1). Lîdz ar to netiek dota arî principiâla piekriðana zviedru partnera — firmas Marabou iespçjâm veikt investîcijas Laimâ. Ðî firma jau gadu gaida problçmas risinâjumu. Laima neatkarîbas gados bija akciju sabiedrîba. Arî nodarbojoties ar firmas veikalu tîklu, esam uzkrâjuði zinâmu pieredzi ðâdai saimniekoðanas sistçmai. Lûdzam Jûs dot norâdîjumus ðo jautâjumu operatîvai izskatîðanai un risinâðanai. Mûsu kolektîvs ïoti vçlçtos sâkt saimniekoðanu kâ akciju sabiedrîba ar 1993. gada 1. janvâri.”

Vai panaivais Elmârs Gozîtis ar darba kolektîvu vçlçjâs kaut ko neiespçjamu — ko tâdu, kas tâbrîþa likumdoðanâ vispâr nebija paredzçts? Nç, nekâdâ ziòâ: kâ râda septiòus gadus vçlâk pieòemtais Privatizâcijas aìentûras valdes lçmums — faktiski atskaite par Laimas privatizâcijas pabeigðanu, uzòçmums tika nodots privatizâcijai ar Ministru padomes 1992. gada 10. augusta lçmumu Nr. 317 “Par privatizçjamo valsts îpaðuma objektu (uzòçmumu) sarakstiem”. Savukârt privatizçta Laima tika saskaòâ ar 1992. gada 16. jûnija likumu “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” un 1992. gada 7. jûlija likumu “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs”. Tâtad — visi bûtiskie lçmumi un likumi 1992. gadâ bija jau pieòemti, taèu... Elmâra Gozîða un kompânijas pieteikumi neizrâdîjâs tie îstie, gaidîtie un vajadzîgie.

Vairâk nevienu ðâdu vçstuli Laimas direktors ne valdîbai, ne Lauksaimniecîbas ministrijas vadîbai tâ arî nespçja nosûtît: 1992. gada decembrî, kâ jau minçts, ministrija Elmâru Gozîti paklusâm aizsûtîja pensijâ, publiski pieminot gan pastâvoðu intereðu konfliktu, paðam piedaloties jau pieminçtajâ uzòçmumâ Laimîte, gan pagalam neveiksmîgo Laimas projektu, mçìinot Ugandâ iegâdâties saldajai produkcijai nepiecieðamâs izejvielas. Pçdçjais bija retais gadîjums, par kuru publiski izteicâs arî ministra vietnieks Andris Ðíçle: “Te nu redzam, ka jâlûdz palîdzîba un konsultâcijas mûsu diplomâtiskajiem vîriem, kas par ârvalstîm tomçr zina daudz vairâk.” Un tad... jâ, un tad dîvainâ kârtâ jau daþus mçneðus pçc Elmâra Gozîða aizsûtîðanas pensijâ privatizâcijas lietas sâka strauji virzîties uz priekðu. 1993. gada aprîlî dienas gaismu ieraudzîja pavçle, ar kuru tika apstiprinâta valsts raþoðanas–tirdzniecîbas firmas Laima privatizâcijas komisija ar Lauksaimniecîbas ministrijas Agrârâs reformas pârvaldes sektora vadîtâju Ilzi Martinsoni priekðgalâ (vçlâk mçs ar ðo kundzi un viòas kolçìi Anitu Elksni sastapsimies itin bieþi). Vçl brînumainâk, ka jau tajâ paðâ aprîlî tika izdota Lauksaimniecîbas ministrijas pavçle (iesniedzçja — tâ pati Ilze Martinsone; cita starpâ saskaòota arî ar mûsu galveno varoni), un izrâdîjâs, ka vajadzîbas gadîjumâ privatizâcijas process var norisçt arî ïoti strauji un ka reizçm ministrija var rîkoties ïoti operatîvi un atsaucîgi. Lûk, pavçles teksts: “Atbilstoði Latvijas Republikas likumam “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu privatizâcijas kârtîbu” un saskaòâ ar Lauksaimniecîbas ministrijas privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas 1993. gada 30. marta sçdes lçmumu Nr. 2, pavçlu: 1. Apstiprinât firmas Laima ìenerâldirektora I. Kalviðía, galvenâs ekonomistes R. Turlas, ekonomikas daïas priekðnieces V. Veinaldes, kadru juridiskâs daïas priekðnieka M. Vitkovska, direktora vietnieka reklâmas jautâjumos D. Zelmeòa un galvenâs grâmatvedes vietnieces A. Cçsnieces izstrâdâto Valsts raþoðanas–tirdzniecîbas firmas Laima privatizâcijas projektu, kurð paredz pârveidot valsts raþoðanas–tirdzniecîbas firmu Laima par akciju sabiedrîbu Laima ar ðâdu kapitâla sadalîjumu: — 5% no sabiedrîbas kapitâla nodot Latvijas Republikas pensiju fondam; — 25% no sabiedrîbas kapitâla realizçt par sertifikâtiem;

— 50% no sabiedrîbas kapitâla rezervçt uz 3 gadiem uzòçmuma saimnieciskajiem partneriem; — 20% sabiedrîbas kapitâla realizçt uzòçmuma darbiniekiem.”

Vçl trîs mçneðus vçlâk, 1993. gada 29. jûlijâ Andris Ðíçle jau kâ lauksaimniecîbas ministra vietas izpildîtâjs izdeva pavçli Nr. 377, ar kuru tika pielikts punkts jautâjumam par Laimas akciju sadalîjumu: “5% nodot pensiju fondam, 25% pârdot par sertifikâtiem (t. sk. pusi uzòçmuma darbiniekiem), 20% pârdot uzòçmuma darbiniekiem par naudu, 50% pârdot saimnieciskiem partneriem 3 gadu laikâ.” Tâtad: ja iepriekð Elmâra Gozîða un darba kolektîva privatizâcijas priekðlikumi ministrijâ laikam jau tika vienkârði ignorçti, tad tagad, lîdz ar jauna uzòçmuma ìenerâldirektora iecelðanu (uzminiet nu, vai ministrijâ ir saglabâjies kaut viens dokuments par direktora izvçli un apstiprinâðanu!) viss atrisinâjâs daþu mçneðu laikâ. Faktiski nekavçjoties tika atrisinâts arî jautâjums par saimnieciskajiem partneriem, kam pârdot uzòçmuma kontrolpaketi. “Neçrtie” iepriekðçjâs vadîbas organizçtie investori, kuri “pareizajos” privatizâcijas plânos acîmredzot neietilpa tâpat kâ Elmârs Gozîtis un darba kolektîvs, bija laimîgi atbiruði — vienâ no pirmajâm privatizâcijas komisijas sçdçm jaunais Laimas ìenerâldirektors Ivars Kalviðíis paziòoja, ka Marabou interese par Latvijas uzòçmumu esot izzudusi lîdz ar zviedru kompânijas îpaðnieku maiòu. Taèu jau 1993. gada sâkumâ, faktiski uzreiz pçc vadîbas maiòas pie apvârðòa bija parâdîjuðies jauni “saimnieciskie partneri”, kuriem atbilstîgi likumdoðanai bija tiesîbas uz nozîmîgu privatizçjama valsts uzòçmuma daïu. Ivars Kalviðíis privatizâcijas komisiju varçja oficiâli informçt, ka Laima sadarbojoties ar 200—300 kompânijâm un katru dienu pienâkot èetri pieci zvani no vietçjiem uzòçmumiem un tikpat no ârvalstu, bet nopietna un ilgstoðâka sadarbîba esot izveidojusies tikai ar trîs uzòçmumiem. Tiesa, arî no tiem divi — tostarp Centrâlâ savienîba Turîba, tobrîd vçl iespaidîgs ekonomiskais veidojums, kuras veikalos tika pârdoti 25—30 procenti Laimas produkcijas, — nekâdi îpaði perspektîvie neesot. Toties treðais... un te mçs pirmo, bet ne pçdçjo reizi saskaramies ar vçlâk tik pazîstamo nosaukumu Ave Lat. Lûk, 1992. gada 13. janvârî dibinâtâs SIA Ave Lat direktora Çrika Masteiko — tobrîd tâpat plaðâkai sabiedrîbai pilnîgi nezinâma cilvçka — parakstîtais “Investîciju plâns”:

“Pamatojoties uz nodomu protokolu par sadarbîbu konditorejas izstrâdâjumu raþoðanâ, kas noslçgts 1993. gada 27. janvârî, Nomas lîgumu, kas noslçgts 1993. gada 03. martâ, un Uzòçmuma lîgumu, kas noslçgts 1993. gada 05. martâ, SIA Ave Lat paredz investçt lîdzekïus konditorejas izstrâdâjumu raþoðanas tehnoloìiskâ procesa modernizçðanai VRTF Laima. 1. Iepakoðanas tehnoloìiskâ procesa modernizçðanai ir paredzçts uzstâdît Snikera tipa pakojamo maðînu un konditorejas izstrâdâjumu celofanizçðanas maðînu par kopçjo summu 300 000 USD, kâ arî paredzçts uzstâdît produkcijas svîtrzîmju kodçðanas iekârtu par kopçjo summu 120 000 USD. 2. Raþoðanas un vadîbas uzdevumu automatizâcijai tiek plânots ieviest automatizçto grâmatvedîbas, finansu un raþoðanas tehnoloìiskâ cikla uzskaites sistçmu. 3. Pçc abu puðu vienoðanâs SIA Ave Lat bûtu gatava investçt lîdzekïus divvalèu dzirnavu iegâdei par kopçjo summu 190 000 DM. Augstâk minçtâs iekârtas SIA Ave Lat paredz investçt tuvâko divu gadu laikâ.”

Tâtad — 1993. gada sâkumâ Ave Lat tikai noslçdza ar Laimas jauno vadîbu nodomu protokolu un vçl divus lîgumus. Taèu ar to pilnîgi pietika, lai jau pâris mçneðus vçlâk Ave Lat tiktu atzîta par to perspektîvo Laimas saimniecisko partneri, kam vajadzçtu dot tiesîbas par lçtu naudu (kâpçc lçtu? nonâksim arî lîdz tam) iegâdâties uzòçmuma akciju paketi. Tiesa, lîdz rudenim Ave Lat jau bija veicis Laimâ zinâmus ieguldîjumus, ïaujot Çrikam Masteiko vçlâk presei apgalvot: “Mçs spçjâm kopâ ar Laimas speciâlistiem vispirms atrast iekârtu konfekðu saiòoðanai, pçc tam finanses. Tagad tâ saiòo konfekti Miks. Iegâdâjâmies iekârtu, ko uzstâdîja Laimâ, tâ kïuvâm par sadarbîbas partneriem. Vçl piemçrs — tolaik pasaulç jau pietiekami populâra bija kârbu celofanizçðana. Bijâm pirmie, kas Baltijas valstîs uzstâdîja tâdu iekârtu un celofanizçjâm Asorti kârbas, gûstot pietiekami lielu efektu — spçjâm palielinât realizâcijas laiku.” Ieguldîjumu kopapjoms gan tikai vairâkas reizes pârsniedza Andra Ðíçles podu iegâdes kopsummu, taèu ar tiem pietika, lai Çriks Masteiko jau varçtu bût faktiski droðs par iecerçtâ mçría sasniegðanu — lûk, 1993. gada oktobrî notikuðâs privatizâcijas komisijas sçdes protokols:

“Uzòçmuma direktors I. Kalviðíis informç, ka uz komisijas sçdi ir ieradies SIA Ave Lat direktors Ç. Masteiko. Ç. Masteiko iesniedz komisijai sabiedrîbas reìistrâcijas apliecîbas kopiju un iepazîstina ar firmas statûtos noteiktajiem darbîbas veidiem. V. Nesaule interesçjas, ar kâdam firmâm SIA Ave Lat sadarbojas. Ç. Masteiko min ârzemju firmas Tetra–Pak, Alfa Laval, Nestle, kas sabiedrîbai piegâdâ informâciju par jaunâkajâm pakoðanas maðînâm pasaulç, par iespçjâm tâs iegâdâties un modeïiem, kuru izmantoðana bûtu perspektîva, òemot vçrâ konkrçtos ekonomiskos apstâkïus. I. Auziòa interesçjas par paredzamo noieta tirgu. Ç. Masteiko norâda, ka Ave Lat ir plaðas noieta iespçjas Baltkrievijâ, kuras pilsonis ir viens no sabiedrîbas dalîbniekiem. Labs pieprasîjums pçc Laimas produkcijas ir arî Krievijâ. Firma jau veic preèu piegâdi Krievijai, kâ norçíinu lîdzekli saòemot no Krievijas kokmateriâlus. I. Martinsone lûdz Ç. Masteiko precizçt SIA Ave Lat dalîbnieku sastâvu. Ç. Masteiko paskaidro, ka sabiedrîbas dibinâtâji ir trîs Latvijas Republikas pilsoòi. Baltkrievijas pilsonis ir tikai SIA dalîbnieks, kuram saskaòâ ar sabiedrîbas dibinâðanas dokumentiem ir ierobeþotas tiesîbas. I. Martinsone lûdz firmas pârstâvi sîkâk informçt par savu sadarbîbu ar Laimu un plânotajâm investîcijâm. Ç. Masteiko norâda, ka lîdz ðai dienai, faktiski bez kâdâm garantijâm no Laimas puses firma jau ir ieguldîjusi VRTF 57 000 DM un 30 000 $ svîtru kodçðanas iekârtas iegâdei. Vçl plânots iemaksât 12 000 $. Kopçjais paredzamais investîciju lielums par pamatu òemot jau noslçgto sadarbîbas lîgumu — 150 000 $. I. Driksna precizç, kâpçc ðâdus naudas ieguldîjumus jaunu tehnoloìisko iekârtu iegâdei nevarçja izdarît pati rûpnîca Laima, kurai trûkst apgrozâmo lîdzekïu, pie 100% iekârtu priekðapmaksas, ko pieprasa ârvalstis, nevar atïauties iesaldçt ðos lîdzekïus uz gadu. V. Nesaule lûdz informçt, cik modernas iekârtas, vadoties no pasaules standartiem, ir iegâdâjusies firma Ave Lat. I. Kalviðíis paskaidro, ka iekârtas ir vienas no modernâkajâm, lai gan nav paði pçdçjie modeïi. Komisijas locekïi debatç par firmai Ave Lat pârdodamo akciju daudzumu. I. Auziòa ierosina pârdot 25%. V. Nesaule un I. Martinsone iebilst, norâdot, ka optimâlais pârdodamo akciju daudzums ir 30%, motivçjot savu viedokli ar to, ka visus bûtiskos lçmumus akciju sabiedrîba pieòem ar 3/4 balsu. Ja valsts îpaðumâ paliek 30% akciju, bet kopâ ar

pensiju fondu — 35%, bûtiska lçmuma pieòemðana kïûst praktiski neiespçjama.”

Rezultâtâ privatizâcijas komisija jau tajâ paðâ 1993. gada oktobrî nobalsoja par iespçju Ave Lat iegâdâties 30% Laimas akciju. Turklât ar to Ave Lat iespçjas tikt pie Laimas akcijâm nebeidzâs: vienâ no privatizâcijas komisijas sçdçm dzirdîgas ausis atrada ierosinâjums “nepaplaðinât akcionâru loku un vçl neparakstîtas akcijas, kuras saskaòâ ar privatizâcijas projektu ir jârealizç par sertifikâtiem, pârdot tâm personâm, kuras uz akcijâm jau ir parakstîjuðâs vai strâdâs nâkoðajâ akciju sabiedrîbâ. Kâ iespçjamos pretendentus uz akciju iegâdi L. Skrebelis min nâkoðâs akciju sabiedrîbas menedþmenta grupu vai nâkoðâ saimnieciskâ partnera SIA Ave Lat dalîbniekus un strâdâjoðos”. (Kâpçc “saldâs” akcijas vispâr palika pâri? Viens no iespçjamiem iemesliem: privatizâcijas nolikumâ kaut kâ pilnîgi “nejauði” bija ierakstîjies, ka informâciju par parakstîðanos uz akcijâm tikai piecu darba dienu laikâ nevis izziòo masu saziòas lîdzekïos, bet vienkârði izvieto rûpnîcâ, lîdz ar ko bijuðie darbinieki — pensionâri, kuri, protams, ik pârdienas dzimto Laimu neapmeklçja, par viòiem doto iespçju varçja arî nemaz neuzzinât.) Protams, viena lieta — iespçja tikt pie akcijâm, cita — ðo akciju cena. Tâpat viena lieta — zinât, kâdi naudas lîdzekïi ir uzòçmuma rîcîbâ, kâda ir tâ peïòa un produkcijas noieta perspektîvas, bet cita — zinâtniski un pamatoti, tâ, lai nevienam neienâk prâtâ ko apstrîdçt, novçrtçt uzòçmumu un noteikt tâ privatizâcijas cenu. Viens no vçrtçtâjiem, kas tâ vai citâdi piedalîjies gandrîz visu privatizçjamo pârtikas rûpniecîbas uzòçmumu vçrtçðanâ, ir tagadçjâ AS BDO Invest Rîga, kas deviòdesmito gadu pirmajâ pusç saucâs vienkârði SIA Invest Rîga. Apjautâsimies tâs pârstâvim Andrim Deniòam — kâ tad viòð tagad skaidrotu toreiz izmantoto metodiku un tâs rezultâtus. – Kâ jûs tikât pie pasûtinâjumiem vçrtçt privatizçjamos uzòçmumus? – Tas notika konkursa kârtîbâ. Tajâ laikâ mçs bijâm vienîgâ firma, kurai bija zinâma pieredze un kvalificçti cilvçki gan no ekonomiskâs, gan tehniskâs puses, jo bija nepiecieðamas kâ ekonomiskâs zinâðanas, tâ arî tehniskâs puses pârzinâðana. Mçs bijâm pirmie visâ valstî, kas sâka nodarboties ar uzòçmumu vçrtçðanu. Uz ðîs bâzes pçc tam izveidojâs vesela nozare. Kad uzòçmumi tika privatizçti caur Privatizâcijas aìentûru, nevis nozaru ministrijâm, tad arî ðeit liels konkurss bija. Mçs nemaz nevarçjâm tur nebût.

– Kâdas kompânijas vçl piedalîjâs konkursâ? – Man grûti pateikt. Lielas daïas no tâm ðodien vairs nemaz nav. Pçc tam atkârtoti konkursi bija, bet liela daïa ðo firmu vairs nebija. Atceros, ka piedalîjâs SIA Grâmatvedis, Invest Rîga. Bija konkurss, kura kârtîbâ tika atlasîtas firmas, kas var sniegt ðos pakalpojumus. Pçc tam Privatizâcijas aìentûras vadîba slçdza lîgumus ar ðîm kompânijâm par katru uzòçmumu atseviðíi. Bija atlasîtas piecas kompânijas. Izvçli, kurð veiks novçrtçjumu, veica aìentûras valde. – Kâ tas gadîjâs, ka uzòçmumus, kurus privatizçja, tâ sacît, “Ðíçle”, vçrtçjât tieði jûs? – Diez vai tas tâ ir. Mçs jau strâdâjâm arî tajâ laikâ, kad aìentûra vçl nebija izveidota. Toreiz uzòçmumus privatizçja nozaru ministrijas. Gan Transporta ministrija, gan Lauksaimniecîbas ministrija. Kurâs nozarçs aktîvâk privatizâcijas process tika sâkts, tur arî piesaistîja ekspertus. Ðajâ periodâ privatizâcijas process un pamatoti notika tieði Zemkopîbas ministrijâ. Praktiski mçs bijâm vienîgâ profesionâlâ kompânija. Vçl bija Inter Audits, kas bija valsts kompânija. Lielâs auditorfirmas Latvijâ ienâca tikai pçc tam. No visâm lielajâm auditorkompânijâm man ir piedâvâts iekïauties to sastâvâ, bet es zinâju profesionalitâti un izglîtîbu. Es vienlaikus esmu bijis praksç gan Amerikâ, gan Rietumeiropâ, gan Austrumeiropâ. Arî aspirantûrâ papildinâjis zinâðanas. Kâ ðis process sâkâs Latvijâ? Mans kolçìis, ar kuru es sastapos aspirantûrâ Pçterburgâ, bija sâcis uzòçmumu vçrtçðanu Polijâ, kur arî notika privatizâcijas process. Viens no pirmajiem uzòçmumiem, kurð pasûtîja uzòçmuma vçrtçjumu, bija EBB, kurð privatizçja Energoremontu. Tas bija viens no pirmajiem darbiem. Vçl viens no pirmajiem darbiem bija Olainfarm, toreiz bija [Ilmârs] Penkes kungs ìenerâldirektors. Ðos darbus mçs veicâm kopâ ar poïiem. Mçs izstrâdâjâm metodikas, ir sarakstîtas grâmatas par to. – Vai jûs varat izstâstît metodiku, kâ tika vçrtçti uzòçmumi? – Toreiz vçrtçja, òemot vçrâ pamatlîdzekïu tirgus vçrtîbu. Vçl bija izstrâdâti ekonomiskie nosacîjumi, jo katra pamatlîdzekïu summa nav uzòçmuma vçrtîba, par kuru tas bûtu jâprivatizç . Ja uzòçmums nestrâdâ, tad kâda ir uzòçmuma vçrtîba? Nulle. Vçrtîbas zemei un çkâm gâja uz augðu pçdçjos desmit gados. Çkâm un bûvçm tika noteiktas bûvizmaksu vçrtîbas jeb tâ saucamâ izmaksu aizstâðanas metode. Pçc tam tika veiktas korekcijas, bija izstrâdâts nolikums, kas bija apstiprinâts Ekonomikas ministrijâ. [Andrejs] Tiknusa kungs darbojâs ar ðo metodiku. Ðî metodika tika

apstiprinâta Ministru kabinetâ, un atbilstoði ðai metodikai mçs arî vçrtçjâm. Atseviðíâm ministrijâm arî sâkumâ bija metodikas nostâdnes, kas bija jâievçro. Mçs noteicâm pamatlîdzekïu tirgus vçrtîbu, par çkâm un bûvçm bija izmaksu aizstâðanas metodika, pçc tam bija ekonomiskie koeficienti, òemot vçrâ ekonomiskos nosacîjumus, vai uzòçmumam ir attîstîbas iespçjas un tirgus, vai uzòçmuma tehnoloìija atbilst ðodienas prasîbâm utt. Nauda, kas bija likvidîts numur viens, tika òemta vçrâ. Un debitoru un kreditoru saistîbas. Bija nostâdnes arî no citiem ekonomistiem. Es esmu ne tikai profesionâls vçrtçtâjs un biznesmenis, man ir arî akadçmiskais grâds un izglîtîba ekonomikâ. Es vçl ðodien esmu Latvijas Universitâtes profesors. Stabilizçjoties ekonomikai, mçs arî ðodien esam nonâkuði vçrtçðanâ pie naudas plûsmas metodikas pamatizmantoðanu novçrtçðanâ. Bet ir atseviðíi gadîjumi, kad naudas plûsmas metodika neder, tas ir uzòçmumiem, kas nav tirgus priekðmets vai objekts. Tad ir jâizmanto atvasinâjumi. Pamatâ toreiz bija pamatlîdzekïi, kas tika koriìçti ar koeficientiem, kas bija ekonomiski pamatoti. – Kas uzòçmâs atbildîbu par vçrtçjumiem? – Par vçrtçjumiem atbildîbu uzòçmâs atbildîbu privatizâcijas komisija. Mçs vienmçr arî esam uzòçmuðies atbildîbu lîguma ietvaros. Vçrtçja vienmçr vairâku cilvçku grupa, nevis viens cilvçks. Ðeit ir vesela komanda. Katrâ nozarç bija speciâlists. Pârtikas pârstrâdes uzòçmumos piedalîjâs cilvçki, kas pârzina raþoðanas procesus un tehnoloìiskos procesus. Ðodien arî tas nav mainîjies. – Ja toreiz bûtu bijuðas tâs zinâðanas, kas jums ir ðodien, vai vçrtçjumi bûtu tâdi paði? – Metodiskâ pieeja bûtu lîdzîga. Mçs iegâjâm pilnîgi jaunâ ekonomiskâ situâcijâ un formâcijâ. Mçs ïoti strauji iegâjâm jaunâ situâcijâ un tas nebija nekâds pârejas periods. Tur darbojâs pilnîgi citi ekonomiskie nosacîjumi, un tu nevarçji zinât, vai tavs uzòçmums tur bûs spçjîgs darboties. Bija ârkârtîgi liels risks tiem, kuri darbojâs privatizâcijâ. Cilvçki, kas darbojâs privatizâcijâ un uzòçmâs ðo risku privatizçt, — acîmredzot viòiem bija kâds zinâðanu uzkrâjums katrâ atseviðíâ nozarç, ka viòi spçra ðo soli un apzinâjâs, ka tas bûs izdevîgi. Naudas plûsma tobrîd, mainoties valûtâm no rubïiem uz Latvijas rubïiem un latiem, nebija iespçjama. Ðodien mçs vçrtçjumu balstâm uz diskontçðanu, bet kâ mçs toreiz varçjâm balstît uz peïòu piecus gadus uz priekðu? Tas nebija iespçjams. Mainîjâs naudas vienîbas, un bija pilnîgi neiespçjami prognozçt. Privatizçt

vai ne, tas bija kompetentu un uzòçmîgu cilvçku rokâs. Man ir skumji skatîties, kas notiek, piemçram, Elektrospuldþu rûpnîcâ. Ja bûtu bijusi pareiza vadîba un pârstrukturçðana, tad bûtu gan atrasts pircçjs, gan novçrtçts atbilstoði. – Gan toreiz, gan tagad ir cilvçki, kuri apgalvo, ka novçrtçjumi ir bijuði ïoti zemi. Kâ jûs to komentçtu? – Tas ir subjektîvs jautâjums. Ja mçs kâdu vçrtçjumu veicam un ja ir kâdas problçmas un jautâjumi, tad liekam galvas kopâ. Ðeit strâdâ èetri ekonomikas doktori, tas arî ir pamats, lai objektîvo vçrtîbu noteiktu. Mainoties pa piecpadsmit gadiem, tad var ðíist, ka tas bija pa velti. Bet arî ðie divi simti tûkstoði, èetri simti tûkstoði ðodienas latos toreiz bija liela nauda. Pirmatnçjais uzkrâjums vçl nebija izveidojies. Kam ðî nauda bija, tas nav manâ kompetencç . Tas tika darîts atbilstoði tiem ekonomiskajiem nosacîjumiem, kâdi bija toreiz. Jâ, ðodien ðîs vçrtîbas ir mainîjuðâs desmitkârtîgi. – Pçc kâdiem kritçrijiem vçrtçjât mâkslas darbus? – Mçs îstenîbâ nevçrtçjâm, kâ tirgus objekts toreiz tas netika uzskatîts. Mâkslas darbus vçrtçt mçs pieaicinâjâm ekspertus. Vadîjâmies no ekspertu slçdzieniem. Es varçtu iedomâties, kâdi jautâjumi varçtu rasties. – Bet, piemçram, ja Jaòa Rozentâla glezna, vçrtçjot Laimu, ir novçrtçta par 200 latiem... – Tajâ laikâ varbût arî tâda bija tâ vçrtîba. Es tikko skatîjos, ka ir gleznas, kas ir izsolç pârdotas par piecsimt latiem ðodien. Tas ir jâskatâs konkrçti. Tâ arî nav nekâda cena. Man mâjâs arî ir Rozentâla glezna, kas ir pirkta salonâ, kas arî maksâja dârgâk. Ir jâskatâs, kas tâ ir par gleznu. Mçs pieaicinâjâm ekspertus, tas nav mûsu darbîbas profils. Mçs esam uzòçmumu pamatlîdzekïu, naudas plûsmas un tehnoloìisko procesu vçrtçtâji. – Ko jûs pieaicinâjât kâ mâkslas ekspertus? – To man grûti pateikt, es to uzreiz nevaru atbildçt, tas bija tik sen. Bija arî tâdi gadîjumi, kad daþas lietas neparâdâs sarakstâ kâ novçrtçðanas objekts, jo reizçm privatizâcijas komisija mums deva konkrçtu sarakstu, kas jânovçrtç . Novçrtçjamo objektu sarakstus deva, pçc tiem mçs arî vadîjâmies. Privatizâcijas komisija ar savu parakstu atbild par to, kâdas ir ðîs vçrtîbas. Ar [antikvariâta speciâlistu] Artûru Avotiòu arî strâdâjâm. – Cik lielâ mçrâ, skatoties ðodien uz tâlaika vçrtçjumiem, ir jâòem vçrâ, ka ir pagâjis krietns laiks, un jâvçrtç ar laika distanci? – Mçs skatâmies uz visu mûsu ekonomiku un dzîvi, un tieði tâdâ paðâ griezienâ jâvçrtç vçrtçtâju profesionâlâ darbîba. Skaidrs, ja mçs apskatâm

tâs grâmatas, ko mçs tolaik rakstîjâm, tad var redzçt, kâ tas viss ir pilnveidojies. Tâ ir vesela nozare, ko mçs esam izveidojuði. Protams, ðodien tas ðíiet savâdâk, bet atbilstoði tâ laika situâcijai un zinâðanâm varu pateikt, ka tika darîts metodiski precîzi. Kad tu esi izgâjis cauri tûkstoðiem uzòçmumu, tad tu skaties uz ðo procesu citâdâk, bet toreiz tika vçrtçts ar tâm zinâðanâm, kâdas bija. Tas bija pietiekami pamatoti un objektîvi. Bija arî cita ekonomiska pieeja, ka jâliek visi uzòçmumi uz izsoli un tur jau tirgus vçrtîba parâdîsies. Tur parâdîtos gan Latgalîtes un Zîlîtes, kâ tas bija finanðu sektorâ. Tieði tâ bûtu, ja tiktu palaists bez atbildîgas personas vai privatizâcijas komisijas vadîtâja atbildîbas par vçrtîbu. Tad cilvçks, kas kaut ko bûtu iegâdâjies, pat nezinâtu, ka viòam pieder kaut kas par vienu latu. Uzòçmumu, kura vçrtîba ðodien varbût ir miljoni. Es zinu, ka nedrîkst atlaist visu vaïâ ar domu, ka tirgus pats atrisinâs. Toreiz jau nebija tirgus. Un bûsim godîgi, paskatîsimies, kâda bija tâ sabiedrîba biznesâ, kas tolaik darbojâs. Tur bija daþâdas biznesa kultûras un bija arî visâdi kriminâli formçjumi. Ja tas viss bûtu palaists pilnîgi vaïâ, tad ðodien bûtu pilnîgi cita situâcija... Viss glîti un saprotami, vai ne? Tad kâ varçja gadîties, ka viss uzòçmums Laima tika novçrtçts par nieka miljonu latu (ja precîzi, tad miljonu un vçl deviòdesmit tûkstoðiem)? Un ne jau tikai Laima vien oficiâlo valstisko vçrtçtâju acîs izrâdîjâs kapeiku cenâ. Lûk, ilustrâcijai — uzòçmuma Baltmaiznieks 3. maizes fabrikas mantas vçrtçjums 1993. gada septembrî: metinâtâja kombinezona vçrtîba inventarizâcijas komisijas skatîjumâ — 49 santîmi, kleitas — 17 santîmi, zâbaku — 21 santîms, bikðu — 62 santîmi, seifa — 6 santîmi, telefona aparâta — 17 santîmi, eïïas radiatora — 6 santîmi, galda — 52 santîmi, trîs krçslu — 9 santîmi, karoga — arî 9 santîmi, ledusskapja — veseli 1,86 lati. Rçzeknes dzirnavnieka privatizâcija: autoizkrâvçjs tiek novçrtçts ar 30 latu, graudu kaltçjamais agregâts — 55 lati, miltu fasçðanas automâts — 62 lati, vesela graudu noliktava — 520 latu. Rçzeknes maiznieka privatizâcija — tas pats: miltu uzglabâðanas bunkurs — 300 latu, divas elektriskâs cepðanas iekârtas — 1800 latu, visas maizes cepðanas ceha iekârtas un maðînas — 129 tûkstoði latu... Ðo sarakstu varçtu turpinât un turpinât. Savukârt jebkuras citas vçrtçðanas metodes tika atzîtas par nepiemçrotâm un neizmantojamâm — re, piemçram, fragments no tâs paðas Ilzes Martinsones vadîtâs Laimas privatizâcijas komisijas sçdes 1993. gada 18. augustâ, pieminot uzòçmuma novçrtçjumu 1,15 miljonu latu apmçrâ: “Komisija uzskata, ka ekonomiskâ

stâvokïa nestabilitâte Republikâ (inflâcijas lîmenis, ïoti atðíirîgie banku diskonta procenti, monetârâs sistçmas izmaiòas, uzòçmuma raþoðanas jaudu izmantoðanas pakâpe, raþotâs produkcijas cenu bûtiskas izmaiòas u. c.) neïauj izmantot peïòas diskontçðanas metodi adekvâtai uzòçmuma vçrtîbas noteikðanai.” Neïauj — un viss. Nevajadzçtu gan iedomâties, ka arî ðîs reiþumis atklâti smieklîgâs naudiòas pilnîbâ ienâca tolaik hroniski tukðajâ valsts budþetâ (tieði 1993. gadâ pie valdîbas çkas protesta mîtiòâ pirmoreiz pulcçjâs vairâki simti pensionâru), — kâ nekâ daïu summas bija iespçjams maksât privatizâcijas sertifikâtos. Tâ nu nav ko brînîties par summâm, kas uzskaitîtas jau pieminçtajâ daudzus gadus vçlâk pieòemtajâ Privatizâcijas aìentûras valdes lçmumâ par Laimas privatizâcijas pabeigðanu: “Samaksa par Valsts raþoðanas tirdzniecîbas firmas Laima privatizâcijas rezultâtâ, saskaòâ ar privatizâcijas projektu, pârdotajâm akcijâm izdarîta naudâ 545 000 latu apmçrâ un privatizâcijas sertifikâtos 243 875,24 latu apmçrâ jeb 8709,83 privatizâcijas sertifikâti...” Turklât uzòçmums “pa lçto” vçl nebija vienîgais, kas tika veiksmîgajiem privatizçtâjiem. Izrâdîjâs — kompânijai, kam it kâ trûka naudiòas jaunu iekârtu iegâdei, “pçkðòi” ir atklâjuðies iespaidîgi apgrozâmie lîdzekïi. Lûk, fragments no Laimas privatizâcijas komisijas sçdes 1993. gada 29. decembrî: “I. Driksna un I. Kalviðíis iepazîstina komisiju ar akciju sabiedrîbas Laima sâkuma bilanci un valsts raþoðanas–tirdzniecîbas firmas Laima slçguma bilanci. Apgrozâmie lîdzekïi, kuri tiek pieòemti akciju sabiedrîbas sâkuma bilancç, ievçrojami pârsniedz to summu, kas tika iekïauta uzòçmuma nosacîtajâ cenâ. Iepriekðçjâ komisijas sçdç jau tika nolemts, uz kâdiem principiem noformçjama ðo apgrozâmo lîdzekïu summa. Tâ sastâda 622 343 Ls un noformçjama kâ kredîts akciju sabiedrîbai Laima.” Un... ðî tik laimîgi saòemamâ kredîta (Laimas daïa bija 497 tûkstoði latu) atmaksa tika noteikta uz diviem gadiem ar tiem laikiem fantastiski zemu procentu likmi — 15% gadâ... Tiesa, pçc akciju sabiedrîbas Laima izveides 1993. gada 25. novembrî Ave Lat par 327 tûkstoðiem latu bija izdevies iegâdâties tikai 30 procentus “saldo” akciju. Taèu tâlâkais, òemot vçrâ Laimas jaunâs valdes sastâvu (trîs no pieciem tâs locekïiem — Ivars Kalviðíis, Jânis Naglis un Ave Lat pârstâvis Normunds Putâns), jau bija tikai, tâ sacît, tehnikas jautâjums. Saskaòâ ar 1994. gada 22. decembra Laimas valdes sçdes lçmumu papildus tika emitçtas 8125 akcijas, par kuru îpaðnieku kïuva Ave Lat, lai Laima oficiâli savâ îpaðumâ iegûtu iepriekð Ave Lat iznomâtâs iekârtas — Snikera tipa

pakojamo iekârtu, divas konditorejas izstrâdâjumu celofanizçðanas iekârtas, vienu apgriezçju un divus “konèus”. Ðîs iekârtas tika oficiâli novçrtçtas par 325 tûkstoðiem latu — tâtad gandrîz treðo daïu no summas, par kâdu iepriekð novçrtçta visa Laima. Taèu arî tas nevienu nemulsinâja — jo vairâk tâpçc, ka viss atkal tika nostrâdâts pilnîgi likumîgi. Lûk, fragments no valdes sçdes protokola: “Valdes priekðsçdçtâjs I. Kalviðíis informç, ka rûpnîcai raþoðanas tâlâkai modernizâcijai ir nepiecieðami vçl papildus lîdzekïi. Diemþçl, pieðíirtais G–24 kredîts nesedz rûpnîcas vajadzîbas. Direktors uzskata, ka nebûtu lietderîgi izmantot kâdas bankas kredîtu ar patlaban ievçrojami lielo kredîta procentu, bet gan citâdâ veidâ piesaistît sabiedrîbai nepiecieðamos lîdzekïus. Ðai nolûkâ bûtu lietderîgi apspriest jautâjumu par pamatkapitâla palielinâðanas uzsâkðanu ar nosacîjumu, ka jaunâs — pirmâ laidiena akcijas tiek apmaksâtas ar íermeniskâm lietâm — rûpnîcai nepiecieðamâm iekârtâm un maðînâm. Pamatojoties uz AS Laima statûtu 2.6. punktu, valdei ir tiesîbas palielinât statûtkapitâlu par summu, kas nepârsniedz 30%, bez AS dalîbnieku pilnsapulces sasaukðanas. Nepiecieðamos statûtu grozîjumus ðajâ gadîjumâ apstiprinâs nâkoðâ dalîbnieku kârtçjâ sapulce. N. Putâns ierosina nepaplaðinât AS dalîbnieku loku. Pirmâ laidiena akcijas realizçt esoðajiem AS dalîbniekiem, kuri var akcijas apmaksât ar sabiedrîbai nepiecieðamajâm iekârtâm, t. i. mantisko ieguldîjumu. I. Kalviðíis uzskaita iekârtas, kuru iegâde bûtu nepiecieðama jau tuvâkajâ laikâ. Ç. Masteiko informç valdi, ka SIA Ave Lat bûtu iespçjams pârdot AS ðâdas iekârtas, ieguldot tâs pamatkapitâlâ. Atseviðías no tâm, piemçram, Snikera tipa pakojamo iekârtu un vienu konditorejas izstrâdâjumu celofanizçðanas maðînu firma Ave Lat 1993. gada 3. martâ jau ir nodevusi AS Laima lietoðanâ, noslçdzot par to nomas lîgumu. Firmai bûtu iespçjams nopirkt arî pârçjâs iekârtas. Ðajâ gadîjumâ firma ir ar mieru tâs pârdot akciju sabiedrîbai. [..] I. Driksna paskaidro, ka iekârtas vçl nav novçrtçtas tirgus cenâ, un ja iekârtu vçrtîba pârsniegs pamatkapitâla palielinâðanas summu, tad ðo summu samaksâs AS Laima pati pârdevçjam.”

Jâ, bet kas notika tâlâk? Jaunas pamatkapitâla palielinâðanas, Laimas apvienoðana ar akciju sabiedrîbu Uzvara (kur Ave Lat tâpat jau bija akciju kontrolpakete), lîdz beidzot reorganizçtajai Ave Lat grupai 1999. gadâ

Laimâ piederçja jau 73,2% akciju. Diezgan drîz izrâdîjâs, ka Laima, kurai pirmsprivatizâcijas laikâ it kâ trûka apgrozâmo lîdzekïu jaunu iekârtu iegâdei, spçj saviem jaunajiem îpaðniekiem nest îstas zelta oliòas: piemçram, atskaites par 1996. gadu râda, ka jaunie saimnieki no Laimas spçjuði iekasçt vairâk nekâ 165 tûkstoðu latu dividendes, savukârt Ave Lat grupas koncerna 1996. gada pârskats râda, ka tâ kreditoru vidû ar 1,9 miljoniem latu ir... tâ pati Laima (salîdzinâjumam — tâpat norâdîts, ka oficiâli Ave Lat grupas ieguldîjums tâ meitas uzòçmumâ Laima ir tikai 670 tûkstoði latu). Visbeidzot — kad Andris Ðíçle jau oficiâli bija kïuvis par Laimas un visas Ave Lat grupas saimnieku, izrâdîjâs, ka arî 1993. gadâ tik noderîgais un nepiecieðamais Laimas ìenerâldirektors Ivars Kalviðíis nu, íeroties pie Laimas pârdoðanas, var tikt iesçdinâts ragaviòâs un pasûtîts uz meþa pusi tieði tâpat kâ savulaik panaivais Elmârs Gozîtis. Ko Ivars Kalviðíis par to var teikt tagad? – Kâ jûs uzzinâjât, ka uzòçmumus grib pârdot? – Pçc Krievijas krîzes visa Ave Lat grupa bija pamatîgi cietusi. Es domâju, ja Uzvara netiktu apvienota ar Laimu, tad Uzvara bankrotçtu. Arî zivju pârstrâdei bija ïoti smagi. Krîze parâdîja, cik rûpniecîbas nozare ir viegli ievainojama. Îpaðnieki katrs vçlçjâs redzçt kaut ko citu. Andris vairâk ar politiku aizrâvâs. Tâdçï arî uzòçmumiem tika meklçti jauni îpaðnieki. – Jûs gribçjât pirkt Laimu. Kâdçï neizdevâs? – Bija informâcijas noplûde, konkurenti bija gatavi maksât vairâk. Pârdevçjs uzskatîja, ka ðajâ ziòâ galvenais ir nauda. – Kâpçc bija informâcijas noplûde? – Mçs veidojâm komandu, un tas saucâs — uzòçmuma vadîbas izpirkðanas metode. Mums savâ laikâ piederçja 5% akciju, ðîs akcijas bija ieíîlâtas vienâ Latvijas komercbankâ. Baltijas Tranzîtu bankâ, kur par vadîtâju strâdâja Zenons Olbriss. Viòð bija mans ïoti tuvs draugs, viòð arî Ave Lat grupâ strâdâja. Viòð vienkârði uzprasîja, kâpçc mums tas nepiecieðams. Pçc tam viòð ðo informâciju pârdeva ieinteresçtajai pusei un ieinteresçtajai pusei palîdzçja sakontaktçties ar pârdevçju. – Tâ teikt — jûs uzmeta? – Ne jau pirmo un pçdçjo reizi ðajâ valstî kâds tiek uzmests. No paðreizçjâ viedokïa raugoties, es nedomâju, ka noþçloju. Tas pavçra citas iespçjas, es pçc kâda brîþa sapratu, ka saldumu raþoðanâ, ja esi tur iekðâ, nekam citam neatliek laika. Tagad paveras pavisam cits apvârsnis. – Runâ, ka Laimas pârdoðanas laikâ pircçjs — Gisli Reinisons esot izpïâpâjies, ka ðajâs pârrunâs piedalîjies arî Ðíçle, kuram taèu oficiâli ar

Laimu sen nebija nekâdas saistîbas... Vai Ðíçle bieþi mçdz uzmest savus partnerus? – Vai tas bija Ðíçle vai kâds cits, nosauksim tos par pârdevçjiem. Pârstâvçja ðo kompâniju [Harijs] Krongorns, viòð vadîja ðo pasâkumu. Vai vajadzçtu tagad saukt, kas aiz tâ visa stâvçja. Nedomâju, ka man par to jârunâ. To droði vien vajadzçtu prasît tiem cilvçkiem, ar ko viòð kopâ strâdâjis. Es vienkârði biju darbinieks, uzòçmuma vadîtâjs. – Ðíiet, gluþi labs... – Labs vai ne labs. Astoòus gadus es tur pavadîju, un daudzas lietas Laimâ tika izdarîtas. Un man arî prieks, ka tur arî tagad viss iet uz priekðu. Pirmos trîs èetrus gadus pçc manas aizieðanas tâ politika bija pilnîgi nesaprotama. Viòi gâja caur to, ka viss, ko darîjuði iepriekðçjie, ir slikts, bet, laikam ejot, viòi laikam nâkuði pie secinâjumiem, ka viss notiekas. – Palika tâda sajûta, ka jûs uzmeta? – Dabiski, ka palika. – Vai jums ar Ðíçli tagad labas attiecîbas? – Nav nekâdu. Man nav pçc viòa vajadzîbas, viòam arî droði vien nav. Lai nu ko, bet mçs ðíîrâmies ïoti korekti. Tâ kâ visâ sagatavoðanas procesâ, naudas resursu meklçðanâ vadîbas grupai bija zinâmi zaudçjumi, mçs vienojâmies par atkâpðanâs summu, ko viòð arî izmaksâja. Dabiski, tas nebija plânotais kumoss, bet mçs korekti ðíîrâmies. – Par atkâpðanâs naudu runâjât ar Ðíçli vai Krongornu? – Vairs neatceros, man ðíiet, ka arî ar Krongornu. Ïoti iespçjams, ka arî ar Ðíçli. – Kâds Ðíçle bija sarunâs? – Ïoti konkrçts, lietiðís, nekas lieks, nekâdas papïâpâðanas, visiem viss skaidrs, visiem zinâms, kas jâdara. Parasti tikâmies Antonijas ielâ. – Gribçtu ar Ðíçli taisît kopâ biznesu? – Nç . – Kâpçc? – No pieredzes. – No kâdas pieredzes? – No savçjâs. – No tâ, ka viòð tâ kâ uzmeta? – Redziet, Laima bija viens no pirmajiem uzòçmumiem, kas tika noprivatizçts. Laima savulaik aizdeva daudz naudas, lai varçtu attîstît Ave Lat grupu, liela daïa uzòçmumu tika iegâdâta par Laimas naudu. Laimas vadîba vienmçr ir bijusi ïoti lojâla.

100

Mçs sagatavojâm uzòçmuma pârdoðanas prospektu, mums bija iespçjami labâk jâsagatavo ðis prospekts. Mçs zinâjâm, ka notiks pârmaiòas uzòçmuma vadîbâ, parasti, ja notiek îpaðnieku maiòa, nâk jaunas personas pirmajos posteòos. To, ka notiks kâdas pârmaiòas, mçs zinâjâm. Lîdz ar to mçs paralçli attîstîjâm savu redzçjumu, kâ mçs varçtu uzòçmumu vadît. Mçs vienojâmies ar Jâni Leimani, ka viòð arî varçtu piedalîties uzòçmuma vadîðanâ. Priekðlikums izpirkt uzòçmumu nâca no îpaðniekiem. Konsultants Pricewaterhouse Coopers sâka vest ðâdas sarunas, tad mçs pateicâm — jâ, kad bijâm par visiem jautâjumiem vienojuðies, tad notika informâcijas noplûde. Ja cilvçks cilvçkam paspieþ roku, man ar to pietiek, seviðíi zinot mûsu ilgstoðâs attiecîbas. Bet tâ pçkðòi pagriezt kaþoku uz otru pusi un visu to komandu, kas seðus vai astoòus gadus ir strâdâjusi... Tas bija ïoti nepatîkams mirklis. – Vai Ðíçle savulaik uzaicinâja jûs strâdât par Laimas vadîtâju? – Es domâju, ka Ðíçle tas nebija. Tad, kad bija nominçðana, saruna par to, vai es varçtu atbilst, bija ar Ðíçli. Virzîtâjs bija Atis Sausnîtis, jo mçs bijâm pazîstami pirms tam, — tâ kâ viòð bija ministra vietnieks, tad pârrunâja, vai es varçtu, kâdas ir manas vîzijas. – Kad Ave Lat piederçja Laima, vai Ðíçle arî mçdza regulçt un iejaukties? – Nç, mums bija liela brîvîba. – Bet vai varçja just, ka viòð ir îpaðnieks? – Cik es zinu, viòam piederçja Bolster Management, kas bija îpaðnieks Laimai L. Viòa tâdu vadîðanu jeb iejaukðanos varçja just, kad viòð bija stratçìiskais direktors, kad viòð Ave Lat grupâ strâdâja. Tad viòð aktîvi darbojâs. Man vairâk bija jâsadarbojas ar Çriku Masteiko. – Cik liela bija Ðíçles loma Laimas privatizâcijâ? – Domâju, ka bez Andra tajâ laikâ nekas nenotika. – Vai var teikt, ka viòð jau sâkumâ bija ieplânojis pievâkt Laimu sev? – To es nevaru pateikt. Manas izjûtas ir tâdas — Ave Lat impçrija tika radîta. Ne jau viòð viens pats privatizçja, likumdoðanâ paredzçtajâ kârtîbâ tas notika. Neviens nevar pârmest. Notika privatizâcijas process, kur cilvçki izmantoja savu stâvokli, galvu. Tie cilvçki, kas pârdeva savus sertifikâtus par piecdesmit santîmiem, bûtu paturçjuði un tagad ieguvuði tirgus cenu, vai privatizçjuði dzîvokli. Viòi bûtu stâvus bagâti. Man reizçm arî diezgan skumji skatîties, kad mçìinâm interpretçt to dienu notikumus ar mûsdienu acîm. Ðî pâreja no vienas tirgus formâcijas uz

101

otru kapitâlismâ nekad nav bijusi taisnîga. Tie, kas kaut ko dara, kas ir pie varas, tiem ir ietekme un nauda. Nekad nebûs tâ, ka visiem bûs, neskatoties uz ieòemamo amatu un prâta spçjâm. Ir cilvçki, par kuriem es vispâr brînos, kur viòi tikuði pie naudas... Jâpiebilst — pastâv tçma, par kuru Ivars Kalviðíis nevçlas runât vçl tagad. Laikâ, kad notika sarunas par Laimas pârdoðanu un jau bija zinâms, ka ir uzradies cits pircçjs, uzòçmuma vadîba turpinâja spirinâties cerîbâ tomçr realizçt iecerçto darîjumu. Taèu tad, 2000. gada 14. decembrî gandrîz tika nolaupîta uzòçmçja meita — mâjas kâpòu telpâ divi vai trîs vîrieði bija pârgriezuði viòas suòa pavadu un stiepuði uz maðînu, bet meitenei tomçr izdevies izrauties. Bez paða Ivara Kalviðía komentâriem grûti nonâkt pie skaidrîbas, cik liela loma ðim notikumam bija Laimas vadîbas lçmumâ atteikties no cîòas, taèu fakts — nepilnu mçnesi vçlâk Laimas valdes priekðsçdçtâjs un ìenerâldirektors darbu uzòçmumâ pârtrauca... Jâteic gan, ka Andra Ðíçles loma procesos ap Laimu no deviòdesmito gadu sâkuma ir tikai nojauðama, bet ne precîzi pierâdâma: ne viòð pats personiski vadîja privatizâcijas procesu, ne piedalîjâs privatizâcijâ (oficiâli Ave Lat tolaik piederçja citâm personâm), — tik vien kâ bija tâ Lauksaimniecîbas ministrijas amatpersona, no kuras lçmumiem un rîcîbas bija atkarîgs, var teikt, faktiski viss. Bet var taèu bût, ka iepriekðçjâs fabrikas vadîbas privatizâcijas ierosinâjumi tika ignorçti pilnîgi citu iemeslu dçï; var taèu bût, ka uzòçmuma vadîtâjs brîdî, kad privatizâcija vairs nevarçja nenotikt, tika nomainîts tikpat nejauði, cik nejauði no arhîviem izzuda “neçrtâkie” dokumenti; var taèu bût, ka arî Ave Lat kâ izdevîgâkais saimnieciskais partneris tika izvçlçts vienkârðas sakritîbas rezultâtâ — un tâ tâlâk, un tâ tâlâk. Tâpçc nâkamajâ nodaïâ palûkosimies uz Andra Ðíçles aktivitâtçm gadîjumâ, kurâ viòð jau tieði bija iesaistîts uzòçmuma privatizâcijas procesa vadîbâ, — un uz to, kas no tâ visa sanâca.

Pri(h)vatizâcija ar burbulîðiem: rokraksta veidoðanâs

Katram gadîjumam atkârtosim — varam pieòemt, ka Laimas privatizâcijas gadîjumâ Andris Ðíçle vismaz oficiâli stâvçja nomaïus. Tieðâm — varbût tas bija kâds cits, kurð tâlâkajâ un putekïainâkajâ plauktâ sekmîgi slçpa panaivâ Elmâra Gozîða un darba kolektîva privatizâcijas priekðlikumus. Varbût kâds cits brîdî, kad privatizâcijas priekðlikumus vienkârði nebija iespçjams neizskatît, aði aizsûtîja Elmâru Gozîti pensijâ un vietâ tikpat aði ielika Ivaru Kalviðíi, kam “pareizâks” privatizâcijas projekts jau bija, var teikt, kabatâ. Varbût kâds cits nokârtoja, ka “îstie” saimnieciskie partneri — SIA Ave Lat lîgumus ar Laimu noslçdz îstajâ brîdî un pçc tam citu vidû tiek izvçlçti kâ îstâkie un atbilstîgâkie. Varbût Lauksaimniecîbas ministrijas dâmas, kuras vçlâk tika pie labi apmaksâtiem amatiem Ave Lat grupâ vai tâs uzòçmumos, ar vistîrâko sirdsapziòu virzîja privatizâcijas procesu “saimnieciskajiem partneriem” — lai kas arî aiz tiem stâvçtu — vajadzîgajâs sliedçs. Ar Laimas privatizâciju viss var bût; pilnîgi cita lieta — vçl viens gards privatizçjamais kumoss, kas deviòdesmito gadu sâkumâ bija pazîstams ar nosaukumu “Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâts”, ar kura pri(h)vatizâciju kâdreizçjâ lauksaimniecîbas ministra vietnieka vârds ir saistîts neðíirami. Kurð nu ðâdu uzòçmumu atminas ðodien, bet ap 1993. gadu tas bija îsts milzenis, pçc atseviðíiem finanðu râdîtâjiem pârspçjot pat Laimu: piemçram, atlikusî bilances vçrtîba 1993. gada 1. aprîlî — 63,484 miljoni Latvijas

103

rubïu, apgrozâmie lîdzekïi — 1,068 miljardi Latvijas rubïu (pârrçíinot tâtad — 5,34 miljoni latu). 1992. gadâ kombinâts saraþoja 9,575 miljonus pudeïu ðampanieða, 669 tûkstoðus pudeïu vîna, 2800 dekalitru konjaka; tajâ paðâ gadâ firmas veikalos Bravo vien tika pârdoti 600 tûkstoði pudeïu kombinâtâ raþotâ ðampanieða. Protams, ka ðâds uzòçmums bija jâprivatizç: Rîgas vîna un ðampanieða kombinâts to valsts uzòçmumu sarakstâ, kuri privatizçjami, pârveidojot ðos uzòçmumus statûtsabiedrîbâs, tika iekïauts ar Ivara Godmaòa vadîtâs Latvijas Republikas Ministru padomes 1993. gada 22. februâra lçmumu Nr. 91. Tiesa, jau pirms tam — 1992. gada novembrî — “autoru grupa” bija iesniegusi pirmo kombinâta privatizâcijas projektu, taèu tas pçc vecâs labâs Laimas shçmas vairâk nekâ pusgadu tika nomarinçts Lauksaimniecîbas ministrijâ, autoriem “palûdzot” to papildinât un precizçt. Uzstâjîgâ palûdzçja bija ar valdîbas lçmumu izveidotâ privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisija (priekðsçdçtâjs — tobrîdçjais lauksaimniecîbas ministrs Dainis Ìçìers, viòa vietnieks ar tiesîbâm aizvietot komisijas priekðsçdçtâju viòa prombûtnes laikâ — Andris Ðíçle, tajâ darbojâs arî Anita Elksne un Ilze Martinsone). Sprieþot pçc komisijas 1993. gada jûnija protokola (vçlâk to pamanîja arî Valsts kontroles revidenti), tai nebija paticis, ka projektâ paredzçts 50 procentus kombinâta akciju pârdot saimnieciskajiem partneriem konkursa kârtîbâ. Komisijas vçlmes tika saprastas, un rezultâtâ “pârstrâdâtais un precizçtais” privatizâcijas projekts, kas tika iesniegts 1993. gada jûlija sâkumâ, jau paredzçja “pareizu” privatizçjamâ kombinâta akciju sadales sarakstu. Turklât nekâdu aizdomîgu Avelatu, kuri bûtu nule tikuði pie saimniecisko partneru statusa ar svaigi noslçgtu lîgumu palîdzîbu, tajâ nebija: 52 procentus akciju tika ierosinâts pârdot virknei saimniecisko partneru, no kuriem SIA Latvijas vîni tiktu 40%, SIA Bravo — 20%, SIA Grîziòkalns un SIA Intrad — pa 10%, SIA Virbi — 5%, bet Lietuvas akciju sabiedrîbai Eurolita — 15%. Saimniecisko partneru loks bija tieðâm plaðs, un arî ar izvçles argumentâciju viss bija dzelþainâ kârtîbâ: Latvijas vînu stiprâ puse bija izejvielu sagâde, Bravo — produkcijas realizâcija, Grîziòkalna — pudeïu raþoðana, Eurolita bija kombinâta produkcijas izplatîtâjs Lietuvâ, Intrad “sniedz kombinâtam palîdzîbu uzskaites un atskaites veikðanai ar kompjûteru palîdzîbu, kârto apmaksas jautâjumus par izejvielâm un gatavo produkciju”, bet Virbi piegâdâja nepiecieðamo spirtu. Savukârt privatizâcijas pârraudzîtâju un veicçju sadarbîba nu bija vienkârði ideâla. Tik ideâla, ka apmçram ðajâ paðâ laikâ kombinâta direktors

104

Vitolds Kokars rakstîja oficiâlu vçstuli nu jau Andra Ðíçles vadîtajai Lauksaimniecîbas ministrijai (Dainim Ìçìeram Augstâkâ padome 1993. gada 4. maijâ bija izteikusi neuzticîbu), lûdzot nozîmçt privatizâcijas komisiju ðâdâ sastâvâ — paðu lauksaimniecîbas ministra vietas izpildîtâju Andri Ðíçli kâ komisijas priekðsçdçtâju, bet tâs locekïus — “V. Kokaru, arodbiedrîbas pârstâvi un kombinâta vîna raþoðanas galveno tehnologu I. Sirotkinu, Vidzemes priekðpilsçtas Tautas deputâtu padomes valdes priekðsçdçtâja pirmo vietnieci V. Nesauli, lauksaimniecîbas ministra padomnieci A. Jansoni un Ziemeïu rajona Tautas deputâtu padomes valdes locekli V. Ðmiti”. Atðíirîbâ no kâdreizçjâm Laimas vadîbas vçstulçm un arî no pirmâ, vçl “neuzlabotâ” kombinâta privatizâcijas projekta ðî ierosme faktiski nekavçjoties atrada dzirdîgas ausis — un komisija íçrâs pie darba. Pçc çrtâkajâm un atbilstîgâkajâm iepriekð aprakstîtajâm metodçm tika aplçsta kombinâta mantas tirgus vçrtîba: saskaòâ ar privatizâcijas komisijas kolektîvi apstiprinâto uzòçmuma pamatlîdzekïu novçrtçðanas aktu galda virpas cena izrâdîjâs 6,50 lati, 2500 litru cukura reaktora — 6,75—35 lati, 6300 dekalitru cisternas — 55 lati, transportieru — 27,50 lati, pudeïu aizkoríçðanas automâta — 30,50 un 87 lati, pasterizçðanas iekârtas — 82,75 lati, pildîðanas automâta — 108,50 lati, atslçdznieka darbgalda — 2,50 lati, frçzmaðînas — 7,50 lati, elevatora — 28 lati, ìeneratora — 13,70 lati, ledusskapja — apaïa nulle latu. Un tâ tâlâk, un tâ tâlâk. Ar vârdu sakot, ko brînîties, ja privatizâcijas komisija kombinâta galîgo nosacîto cenu aplçsa 400 tûkstoðu latu vçrtîbâ (ar nosacîjumu, ka izveidojamâ akciju sabiedrîba pâròem kredîtsaistîbas apmçram 1,78 miljonu latu apmçrâ), bet jau pieminçtâ auditorkompânija Invest–Rîga — nepilnu 898 tûkstoðu latu apmçrâ. (Jâpiebilst, ka ekonomisko zinâtòu doktora Daiòa Tunsta parakstîtais Invest–Rîgas izstrâdâtais “Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta îpaðuma novçrtçjums” kopçjo objekta vçrtîbu, atskaitot sociâlos objektus, uz 1993. gada 10. jûliju lçsa salîdzinoði dâsnâk — uz veseliem 1 017 787 latiem.) Jaunievçlçtajai Saeimai apstiprinot jaunu valdîbu, Andrim Ðíçlem vieta Zemkopîbas ministrijas vadîbâ gan vairs neatradâs (“Kinna mani nepaturçja...”), toties no privatizçjamajiem burbuïvîniem izbijusî amatpersona neatkâpâs neparko: ja 20. jûlijâ viòð vçl kâ lauksaimniecîbas ministra vietas izpildîtâjs bija apstiprinâjis “pareizo” kombinâta privatizâcijas projektu ar personiski parakstîtu pavçli Nr. 363, kuras parakstîtâju vidû bija arî ministrijas ierçdnis Jânis Lapðe, tad mçnesi vçlâk ðis pats Jânis Lapðe kâ Zemkopîbas ministrijas valsts sekretârs jau lûdza Ekonomikas ministrijai

105

Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcijas komisijas sastâvâ iekïaut Andri Ðíçli un nozîmçt viòu par komisijas priekðsçdçtâju. Un tâ arî notika — jau daþas dienas vçlâk. Pirmâs komisijas priekðsçdçtâja iniciatîvas, kuras îsti neizskatîjâs pçc rûpçm par plânâ valsts maka pildîðanu, gan vajadzîgo atbalstu neguva — ne priekðlikums “ieviest papildus koeficientu saskaòâ ar galçji kritisko kombinâta finansiâlo stâvokli” (faktiski tas nozîmçtu samazinât jau tâ nelielo uzòçmuma privatizâcijas cenu), ne ierosinâjums vçl pirms privatizâcijas procesa noslçgðanâs pârdot saimnieciskajam partnerim — Latvijas vîni daïu kombinâta îpaðumu. Pçdçjâ valstiskâ iniciatîva privatizâcijas komisijas 1993. gada 17. septembra protokolâ tika aprakstîta ðâdos vârdos: “A. Ðíçle atgâdina, ka rûpnîca ir parâdâ valsts budþetam. Maksâjuma pagarinâjuma termiòð izbeigsies 01.11.93., t. i. jau lîdz brîdim, kad valsts uzòçmums tiks pârveidots par akciju sabiedrîbu. Tâdçjâdi pastâv iespçja, ka Finansu ministrija uzòçmuma pârveidoðanas procesâ ceï prasîbu par kombinâta atzîðanu par maksât nespçjîgu. A. Ðíçle ierosina norçíinâties ar valsts budþetu privatizâcijas procesa laikâ. Parâda dzçðanai nepiecieðamo naudas lîdzekïu iegûðanai tiek piedâvâts noteikt apgrozâmo lîdzekïu normatîvo daudzumu (kas nepiecieðami pilnam vîna un ðampanieða raþoðanas ciklam), nodalît tos dabâ un atlikuðos apgrozâmos lîdzekïus realizçt par skaidru naudu, nepiemçrojot apgrozâmo lîdzekïu novçrtçðanas koeficientu. No apgrozâmo lîdzekïu realizâcijas iegûto naudu ieskaitît valsts budþetâ. Tiek ierosinâts kâ iespçjamu variantu nepiecieðamo lîdzekïu iegûðanai budþeta parâda segðanai piedâvât SIA Latvijas vîni, kas nomâ vîna materiâlu glabâtuvi Ostas ielâ 4, pirkt par naudu tai iznomâtos objektus.”

Taèu sekoja sekmîgâkas darbîbas — pirmkârt jau ne tik uzticamu “saimniecisko partneru” atsijâðana. Pirmkârt jau Virbu vietâ par “faktisko kombinâta saimniecisko partneri” kïuva Daiòa Peimaòa kompânija Jaunpagasts — vienlaikus bez vârda runas pâròemot arî tiesîbas uz attiecîgo privatizçjamo akciju daïu. Taèu tas nebija viss: vçl 7. oktobrî, atbildot uz Andra Ðíçles vçstuli SIA Bravo, aicinot vçlreiz apliecinât — kompânija tieðâm iegâdâsies kombinâta akcijas, Bravo direktors Linards Avots to arî nekavçjoties rakstiski apliecinâja. Toties jau mçnesi vçlâk, 11. novembrî situâcija pçkðòi bija mainîjusies tik ïoti, ka Bravo un arî kompânijas darbinieki pçkðòi vairs neparko nevçlçjâs iegâdâties bûtisko kombinâta akciju paketi.

106

Ðî nevçlçðanâs bija tik nepârvarama, ka Linards Avots íçrâs pie jaunas Andrim Ðíçlem adresçtas vçstules rakstîðanas: “SIA Bravo, vçlreiz izvçrtçjot savu finansiâlo stâvokli, ir spiesta pieòemt lçmumu par atteikðanos piedalîties Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcijas procesâ, izpçrkot 10,4% dibinâðanas pamatkapitâla akcijas. Lîdz ar to, protams, mûsu firmas darbinieki nepretendç uz akciju parakstîðanos par sertifikâtiem. Atvainojamies par radîtâm neçrtîbâm Privatizâcijas komisijai un saimnieciskajiem partneriem.” Pasts acîmredzot strâdâja izcili operatîvi, vçstule nekavçjoties guva vajadzîgo vçrîbu, un nâkamajâ kombinâta privatizâcijas kombinâta sçdes protokolâ lasâms ðâds ieraksts: “A. Ðíçle informç, ka 12.11.93. vçlreiz kâ komisijas priekðsçdçtâjs caurskatîjis debitoru–kreditoru sarakstu un konstatçjis, ka viens no saimnieciskajiem partneriem SIA Bravo ir liels debitors kombinâtam. A. Ðíçle uzskata, ka SIA Bravo bûtu izslçdzams no pretendentu loka Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcijas procesâ. Pçc pârrunâm ar SIA Bravo vadîbu par ðo iespçjamo komisijas lçmumu ir saòemta vçstule no SIA Bravo par atteikumu izpirkt akcijas Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcijas procesâ, t. sk. arî SIA Bravo darbiniekiem un dalîbniekiem domâtâs akcijas par sertifikâtiem. Pârçjie komisijas locekïi piekrît ðâdai nostâdnei. M. Orleâne izsaka arî atbalstu no Finansu ministrijas puses. A. Ðíçle izsaka apmierinâjumu, ka komisijas locekïu domas neatðíiras no komisijas priekðsçdçtâja domâm, neapðaubâmi nepatîkamâ lçmumâ — par SIA Bravo izslçgðanu no pretendentu loka. Ir sastâdîts jauns vienoðanâs protokols par 12,5% akciju, kas realizçjamas par sertifikâtiem, sadalîjumu starp saimnieciskajiem partneriem. Ir saòemts apstiprinâjums, ka SIA Bravo daïu ir gatava iegâdâties SIA Jaunpagasts.” Un tieðâm — Jaunpagasts sava valdes priekðsçdçtâja Daiòa Peimaòa personâ nekavçjoties paziòoja: “Apstiprinâm, ka firma SIA Jaunpagasts vçlas iegâdâties 260 akcijas 10 400 Ls vçrtîbâ privatizçjamâ Rîgas vîna un ðampanieða kombinâtâ.” Sekoja Andra Ðíçles triecientempâ rakstîta vçstule Ekonomikas ministrijas privatizâcijas valsts ministram Druvim Skultem, lûdzot atïaut ðîs akcijas iegâdâties SIA Jaunpagasts, un ministra piekriðana. Tâtad — tieði iesaistoties privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjam Andrim Ðíçlem, sâkotnçji apstiprinâtais privatizçjamo akciju sadalîjums âtrâ laikâ tika bûtiski mainîts uz “vçl pareizâku”. Turklât godîgi jâatzîst, ka

107

pârçjie komisijas locekïi neatpalika no sava priekðsçdçtâja: piemçram, kad 1993. gada 8. oktobrî komisijâ tika spriests, ko darît ar neizpirktajâm akcijâm, arî citi komisijas locekïi — tostarp nu jau pilnîgi “pareizi” noorientçtais Vitolds Kokars — demonstrçja vienkârði pasakainu loìiku, pieòemot lçmumu par ðo akciju likteni: “V. Kokars ierosina ðîs akcijas piedâvât iegâdâties uzòçmuma saimniecisko partneru dibinâtâjâm — fiziskajâm personâm. A. Tiknuss un V. Nesaule debatç par iespçju izsludinât presç brîvu parakstîðanos un privatizâcijas komisijas iespçjâm nodroðinât ðâdas brîvas parakstîðanâs likumîgu, demokrâtisku un pareizu norisi. Tiek atzîmçts, ka komisijas rîcîbâ nav mehânisma, kâ novçrst daþâdu noziedzîgu grupçjumu ietekmi pie pilnîgi brîvas parakstîðanâs (rindas kârtîbâ) uz akcijâm par sertifikâtiem. Tiek izvirzîts jautâjums par iespçjâm rîkot parakstîðanos pretendentu izlozes kârtîbâ. V. Kokars iebilst pret ðâdas izlozes lietderîbu. Notiek debates.”

Ar ko debates beidzâs? Lai atkratîtos no “daþâdiem noziedzîgiem grupçjumiem” un citâm nepiederoðâm personâm, kurâm var ienâkt prâtâ par valsts likumîgi izsniegtajiem sertifikâtiem iegâdâties privatizçjama uzòçmuma akcijas, Andra Ðíçles vadîtâ komisija nolçma “12,5% akciju, kas realizçjamas par sertifikâtiem citâm fiziskâm personâm, realizçt kombinâta saimniecisko partneru fiziskajâm personâm”. Vienlaikus Andrim Ðíçlem tika uzdots “informçt par ðo komisijas lçmumu uzòçmuma saimnieciskos partnerus”, kâ arî “pieprasît no saimnieciskajiem partneriem priekðlikumus par iespçjamo akciju sadalîjumu starp atseviðíâm fiziskajâm personâm”. Lieki teikt, ka gribçtâji atradâs tikai trîs uzòçmumos — Latvijas vînos, Jaunpagastâ un Bravo, no kuriem pçdçjais, kâ jau minçts, sekmîgi tika atsijâts mçnesi vçlâk. Tai paðâ 1993. gada rudenî parâdîjâs vçl citi “nepareizi” kombinâta akciju tîkotâji — valsts Rîgas dzçrienu rûpnîcas Mîlgrâvis darbinieki, kuru vârdâ uzòçmuma direktors nâca klajâ ar ðâdu atgâdinâjumu: “Saskaòâ ar lîgumu Nr. 40 no 1993. gada 13. jûlija, kurð tika noslçgts starp vîna un ðampanieða kombinâtam un mûsu rûpnîcai, kombinâts no savas puses apòemas kombinâta privatizâcijas gadîjumâ dot iespçju piedalîties rûpnîcas darbiniekiem lîdztiesîgi ar kombinâta darbiniekiem (p. 2.2., IV daïa). Lûdzam Jûs izpildît savus pienâkumus saskaòâ ar iepriekðminçto lîgumu un dot mûsu rûpnîcas darbiniekiem iespçju piedalîties kombinâta privatizâcijas procesâ.”

108

Atbildç uz ðo vçstuli (kura dîvainâ kârtâ no arhîviem nav izzudusi) Andris Ðíçle pat nepûlçjâs piemeklçt kâdus îpaðus juridiskus argumentus — sak’, bija apòemðanâs un izbija. Lûk, kombinâta galvenâ privatizçtâja atbilde pârâk daudz sagribçjuðajiem nesaprâtîgajiem Mîlgrâvja darbiniekiem: “Izskatot Jûsu vçstuli par rûpnîcas Mîlgrâvis darbinieku iespçjamo piedalîðanos Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta (VRVÐK) privatizâcijas procesâ, ko Jûs esat nosûtîjuði privatizçjamâ kombinâta direktoram V. Kokaram, varu paskaidrot sekojoðo: 1) VRVÐK privatizâcijas komisija rûpîgi noklausîjâs V. Kokara paskaidrojumus un iepazinâs ar Jûsu vçstuli komisijas sçdç ð. g. 17. novembrî. 2) Privatizâcijas projekts ir apstiprinâts bez îpaða ieraksta par Jûsu rûpnîcas darbiniekiem kâ potenciâlajiem akcionâriem VRVÐK. 3) Tiem bijuðajiem Jûsu rûpnîcas darbiniekiem, kas pârveduma kârtîbâ tika pârcelti darbâ VRVÐK, tika dotas iespçjas parakstîties un izpirkt akcijas. 4) Tâpat esam spiesti atzîties, ka Jûsu vçstule ir saòemta pçdçjâ privatizâcijas komisijas sçdç pirms akciju sabiedrîbas dibinâðanas un nav vairs iespçjams veikt jebkâdas izmaiòas, jo visas VRVÐK pamatkapitâla akcijas ir jau parakstîtas. 5) Privatizâcijas komisija izsaka iespçju, ka Jûsu rûpnîcas darbinieki varçs savas intereses realizçt rûpnîcas Mîlgrâvis privatizâcijas procesâ, kas, protams, prasa atbilstoði likumdoðanai sagatavotu un apstiprinâtu privatizâcijas projektu.”

Te jâteic, ka ðâdas atklâti “atðujoðas” atbildes tajâ laikâ nebija nekâds retums. Piemçram, privatizâcijas valsts ministrs Druvis Skulte citas Ave Lat iekârotas fabrikas — Uzvaras direktoram un privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjam 1994. gada 4. jûlijâ saistîbâ ar ðâ uzòçmuma darbinieku “nesaprâtîgajâm” vçlmçm rakstîja tâ: “Ekonomikas ministrija ir saòçmusi Valsts konditorejas fabrikas (VKF) Uzvara darbinieku grupas rakstîto iesniegumu Ministru prezidentam V. Birkava kungam, izmainît VKF Uzvara Privatizâcijas projektu. Esmu spiests norâdît, ka iesniegumâ ir minçti atseviðíi maldinoði apgalvojumi. Tâ, piemçram, jâatzîmç, ka VKF Uzvara administrâcija, tâs direktora V. Venediktova personâ (tas redzams Privatizâcijas projekta

109

autoru daïâ), ir bijusi projekta izstrâdâðanas lîdzautore un òçmusi aktîvu dalîbu tâ sagatavoðanâ. Ðajâ projektâ darbiniekiem pârdodamâ kapitâla daïa ir noteikta 31%, kas ievçrojami pârsniedz likumâ “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs” paredzçtos 20%, un tâpçc realizçjot projektu ir proporcionâli jâsamazina darbiniekiem pârdoto balsstiesîgo akciju skaits. Neesmu pârliecinâts, ka darba kolektîva vçlme izpirkt akcijas parakstîðanas normâlajâ ritçjumâ bija vçl lielâka, jo noslçdzoðie ieraksti akcionâru grâmatâ liecina par to, ka pçdçjie no darba kolektîva papildus vçl 151 akciju parakstîja Valsts uzòçmuma galvenais inþenieris A. Ivanovs un direktors V. Venediktovs. Nevçlos vairâk komentçt iesniegumu, it seviðíi tos apgalvojumus, kuri neattiecas uz iesnieguma prasîbu, t. i. Privatizâcijas projekta grozîðanu. Privatizâcijas valsts ministram ir pienâkums veicinât privatizâcijas procesa straujâku gaitu valstî un nodroðinât tâ atbilstîbu likumdoðanas normâm. Lûdzu ar to atbildes daïu, kurâ uz iesniegumu atbildçts pçc bûtîbas, iepazîstinât tâ autorus, kâ arî pârçjo uzòçmuma kolektîvu. [..] Sekojoði, nav pamata apgalvot, ka Privatizâcijas projekts nav izpildâms un ir kâdi objektîvi iemesli tâ maiòai. Privatizâcijas projekti netiek mainîti pamatojoties uz kâda pircçja (pircçju grupas) vçlmju pamata (it seviðíi tâ realizâcijas beigu posmâ) iegâdâties lielâku daïu pârdodamâ kapitâla.”

Ðai “atðûðanai” punkts tika pielikts trîs dienas vçlâk, kad “uz Rîgas VKF Uzvara bâzes” izveidotâs akciju sabiedrîbas pilnsapulcç — un tagad precîzi citçsim sapulces protokolu — “raksturojot privatizâcijas projektu, [privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjs — Zemkopîbas ministrijas Likumdoðanas departamenta Privatizâcijas nodaïas vadîtâjs] R. Sproìis atzîmç, ka ðajâ projektâ, salîdzinot ar pârçjiem Zemkopîbas ministrijas privatizçjamajiem uzòçmumiem darbiniekiem realizçjamo akciju skaits ir viens no lielâkajiem. Apstiprinot privatizâcijas projektu, Zemkopîbas ministrija òçma vçrâ apstâkli, ka viens no projekta autoriem ir uzòçmuma direktors, kas zin reâlo situâciju uzòçmumâ, un izòçmuma kârtâ rada iespçju pârdot strâdâjoðajiem lielâku skaitu akciju nekâ paredz spçkâ esoðâ likumdoðana. Konkrçti runa ir par 1992. gada 7.07. likuma “Par valsts un paðvaldîbas uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs” 18. pantu, kas nosaka, ka uzòçmuma darbiniekiem pârdoðanai paredzçta kapitâla daïa nedrîkst bût lielâka par 20%. Minçtais likuma pants paredz, ka gadîjumâ, ja

110

darbiniekiem tiek pârdots lielâks akciju skaits, tiem var atïaut parakstîties tikai uz vienu noteiktu akciju kategoriju — akcija bez balsstiesîbâm. Privatizâcijas komisija tomçr par ðâdu soli neizðíîrâs un privatizâcijas gaitâ nepieòçma lçmumu visas darbinieku parakstîtâs akcijas iedalît bezbalss akciju kategorijâ. Vienlaicîgi R. Sproìis uzsver, ka likums ðâdu iespçju pieïâva. Par spîti tam, privatizâcijas gaitâ tika saòemts darbinieku iniciatîvas grupas iesniegums ar lûgumu grozît Zemkopîbas ministrijas apstiprinâto un jau realizâcijas stadijâ atrodoðos privatizâcijas projektu. Darbinieku grupas iesniegumu, kas bija adresçts Ministru prezidentam V. Birkava kungam, izskatîja Ekonomikas ministrijas un Privatizâcijas aìentûra. Visas par privatizâcijas gaitu valsts atbildîgâs institûcijas deva vienbalsîgu slçdzienu par to, ka privatizâcijas projekta realizâcija norit sekmîgi un projekta grozîðanai nav ne juridiska, ne kâda cita motivçta pamata. Darbinieku iniciatîvas grupas iesniegumu izskatîja arî Zemkopîbas ministrijas speciâlisti un vadîba — parlamentârais sekretârs G. Bçrziòð un valsts sekretârs J. Lapðe. Ministrijas viedoklis bija sekojoðs: privatizâcijas projekta grozîðanas lietderîbu varçtu izskatît tâ izstrâdâðanas, vçlâkais — izskatîðanas stadijâ. Gadîjumâ, kad projekts jau apstiprinâts un uzsâkta tâ realizâcija, privatizâcijas projektu var pârskatît tikai pastâvot objektîviem apstâkïiem, piemçram, ja bankrotçjis vai atteicies pirkt akcijas kâds no projektâ paredzçtajiem pircçjiem. Subjektîva vçlçðanâs mainît akciju sadalîjumu, nevar bût par pamatu projekta grozîðanai. Bez tam, situâcijâ, kad 31% no uzòçmuma dibinâðanas pamatkapitâla izpçrk strâdâjoðie, projekta grozîðanai varçtu bût nelabvçlîgas ekonomiskâs sekas — nebûtu neviena, kas spçjîgs investçt lîdzekïus raþoðanas attîstîbai un tâlab arî samazinâtos iespçja veikt sekmîgu saimniecisko darbîbu konkurences apstâkïos.” Ar vârdu sakot, valsts savu pârstâvju personâ daþâdiem nesaprâtîgiem strâdâjoðajiem pârliecinoði paskaidroja — ziniet savu vietu. Un tieði tâpat — te mçs atkal atgrieþamies pie ðampanieða kombinâta — privatizâcijas procesâ tika atrisinâtas sîkâkas problçmas. Piemçram, tai paðâ oktobrî tika atskârsts, ka vispâr jau Vitoldam Kokaram tomçr nevajadzçtu reizç bût privatizâcijas projekta autoram un privatizâcijas komisijas loceklim. Kâds atrisinâjums tika atrasts? “Sava uzvârda parâdîðanos privatizâcijas projekta autoru grupas vadîtâja kategorijâ V. Kokars vçrtç kâ projekta autoru vçlçðanos pasvîtrot viòa lomu darba nodroðinâðanâ ar vajadzîgo informâciju un citu sniegto palîdzîbu,” lasâm komisijas sçdes protokolâ. Un... komisija

111

bez îpaðâm diskusijâm nosprieda “atzît, ka Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta direktors V. Kokars nav uzskatâms par uzòçmuma privatizâcijas projekta lîdzautoriem”. Tâ nu visas grûtîbas sekmîgi tika pârvarçtas, un 1993. gada 26. novembrî notika pirmâ jaunâs akciju sabiedrîbas Rîgas vîni pilnsapulce. Galîgais akciju sadalîjums: valstij — 1000 akciju, fiziskajâm personâm — 3800 akciju, saimnieciskajiem partneriem — 5200 akciju (SIA Latvijas vîni — 2080, SIA Jaunpagasts — 1300, AS Eurolita — 780, SIA Grîziòkalns un SIA Intrad — pa 520). Rîgas vînu akcionâru pilnsapulci atklâja neviens cits kâ “Zemkopîbas ministrijas pilnvarotais pârstâvis — Privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjs A. Ðíçle, kurð saskaòâ ar Zemkopîbas ministrijas 11.11.93. pavçli Nr. 99 ir pilnvarots izpildît valsts kâ akciju sabiedrîbas dibinâtâjas funkcijas”. Turklât òemsim vçrâ, ka ðajâ brîdî ðis vçl bija nevis nacionâlâ kapitâla personificçtâjs, bet tas pats “podu Ðíçle”, kurð nesmâdç mazumiòu: piemçram, atskaitçs par privatizâcijas komisijas locekïiem samaksâto atlîdzîbu atrodams paða Andra Ðíçles parakstîts saraksts, kura galvgalî ar 39 latiem atrodas viòð pats; sprieþot pçc Rîgas vînu dokumentiem, tieði Andra Ðíçles vadîbâ tika izlemts arî bûtiskais jautâjums, kam jaunajâ uzòçmumâ maksât vairâk — valdei vai padomei (kurâ pçc attapîgâ Vitolda Kokara ierosinâjuma tika ievçlçts mûsu galvenais varonis). Kâ mçneða ienâkumiem par labu tad tika pieòemts ðis lçmums? Kârtçjais fragments no protokola: “Noteikt: 1. Padomei izmaksâjamâs summas lielumu vienâdu ar rûpnîcas darbinieku vidçjo algu, reizinot to ar koeficientu 2 un padomes locekïu skaitu. 2. Valdei izmaksâjamâs summas lielumu vienâdu ar rûpnîcas darbinieku vidçjo algu, reizinot to ar koeficientu 1,8 un valdes locekïu skaitu...” Ar vârdu sakot, 1995. gada decembrî Andris Ðíçle gluþi pamatoti varçja ziòot presei: “Paðlaik esmu padomes priekðsçdçtâjs Rîgas miesniekâ, Kaijâ, Rîgas vînos, Rîgas alû un Latvijas kuìniecîbâ, kâ arî akciju sabiedrîbas Uzvara valdes priekðsçdçtâjs. Tâs ir labi atalgotas darba vietas.” Protams, lieki teikt, ka pats Andris Ðíçle daþus gadus vçlâk ðos notikumus presei izklâstîja nedaudz vienkârðâk: “Rîgas vînu akcijas Ave Lat ieguva tikai 1997. gada decembrî. Rîgas vînos es vadîju privatizâcijas procesu un saskaòâ ar tâ laika likumdoðanu un visu pârçjo, akcionâri, redzot, ka no smagâ situâcijâ esoða uzòçmuma ar lieliem parâdiem... akcionâri man teica — paliec par padomes priekðsçdçtâju...” Un — viss. Tikmçr reâlajâ dzîvç uzòçmumâ notika ierastâs — vismaz tur, kur tieði vai netieði bijis klât Andris Ðíçle — brînumainâs pârvçrtîbas. 1994. gada

112

decembrî notikuðajâ Rîgas vînu akcionâru ârkârtas sapulcç pçkðòi izrâdîjâs, ka iepriekð gandrîz finanðu katastrofas priekðâ esoðajâ uzòçmumâ (ja ticam Andra Ðíçles pirmsprivatizâcijas apgalvojumiem) nu, izsakoties ìenerâldirektora Aleksandra Rudzîta vârdiem, stâvoklis ir fantastiski un negaidîti uzlabojies — “ðo desmit mçneðu darba rezultâti ir vienkârði rekords, visâ kombinâta eksistçðanas laikâ ne reizes netika sasniegti tik augsti rezultâti”. Taèu lieliskie rezultâti nemazinâja vadîbas vçlmi “ar 2 miljonu USD investîcijâm pamatkapitâlâ piesaistît Lielbritânijas firmu Henstridge Investments Ltd, bet 0,8 milj. USD segt paðiem no savas darbîbas”. Sapulci vadîja Andris Ðíçle un ne ar vienu izbrîna saucienu — vismaz sprieþot pçc sapulces protokola — nereaìçja, kad tika apgalvots, ka “specializçtas investîciju firmas pozitîva îpatnîba ir tâ, ka tâs neprasa tiesîbas aktîvai uzòçmumu pârvaldei, bet tikai zinâmas garantijas gût peïòu virs viòu valsts banku depozîtu likmes”. Rezultâtâ tika pieòemts lçmums Rîgas vîniem palielinât pamatkapitâlu par miljonu latu un “ârzemju investîciju kompânijai Henstridge Investments Limited atïaut iegâdâties pirmâ akciju laidiena pirmâs kârtas akcijas 200 000 Ls apmçrâ 1994. gadâ ar tûlîtçju nomaksu naudâ, vienlaicîgi liedzot citiem akcionâriem uz ðo akciju daïu pirmpirkuma tiesîbas”. Savukârt 1995. gada jûlijâ Rîgas vînu padome (par kuras priekðsçdçtâju 1994. gada decembrî bija apstiprinâts Andris Ðíçle) nolçma Henstridge Investments dot tiesîbas uz vçl 10 tûkstoðiem akciju par 400 tûkstoðiem latu, bet tikpat daudz atvçlçt arî Latvijas vîniem. Kas tad bija ðî Menas salâ reìistrçtâ “specializçtâ investîciju firma” un “ârzemju investîciju kompânija”, kura pretçji sâkotnçjiem apgalvojumiem jau 1996. gadâ bija kïuvusi par Rîgas vînu lielâko akcionâri ar 41,7% akciju (Latvijas vîniem — 40,4%)? Divus gadus vçlâk, 1998. gadâ mçs uzòçmuma gada pârskatâ atrodam jau ðâdu ierakstu: “Ave Lat grupai pieder 100% ieguldîjums Henstridge Investment Limited.” Vai tâ bûtu kâda kïûda? Vai tad nu tieðâm tâ varçtu bût tâ pati “ârzemju investîciju kompânija”? Lûk — paskaidrojumi Ave Lat grupas gada pârskatos. Vienâ: “Koncerns ir iegâdâjies 100% îpaðumtiesîbu uzòçmumâ Henstridge Investments Limited. Ðis ieguldîjums finansçts ar aizòçmumu USD 6 000 000 apmçrâ.” Otrâ: “1999. gada 10. aprîlî starp AS Ave Lat grupa un Henstridge Investments Limited tika noslçgts akciju apmaiòas lîgums, kura rezultâtâ par Henstridge Investments Limited piederoðo AS Rîgas vîni akciju îpaðnieci kïuva AS Ave Lat grupa.” Vçl citviet Ave Lat grupas dokumentos detaïas nedaudz atðíiras: “1999. gada 13. maijâ starp

113

AS Ave Lat grupa un Henstridge Investments tika parakstîts akciju apmaiòas lîgums, kâ rezultâtâ AS Ave Lat grupa ieguva savâ îpaðumâ Henstridge Investments piederoðâs AS Rîgas vîni akcijas.” Taèu bûtîba vienalga skaidra — “specializçtâ investîciju firma” un “ârzemju investîciju kompânija”, ðíiet, izrâdîjâs laikam taèu ne îsti ârvalstu un arî specializçjusies galvenokârt tikai konkrçtu cilvçku intereðu nomaskçðanâ. Savukârt pçdçjo punktu bijuðâ ðampanieða kombinâta brînumainajâs pârvçrtîbâs pielika Latvijas balzama akciju paketes izsole 1998. gada 10. janvârî, kad sîvâ cîòâ ar Ventspils uzòçmçjiem to par gandrîz 5,15 miljoniem latu iegâdâjâs neviens cits kâ Rîgas vîni. Savukârt vçl gadu vçlâk — 1999. gada 11. maijâ tas pats Latvijas balzams “no mazâkuma akcionâra” jau iegâdâjâs atlikuðos 33 procentus Rîgas vînu akciju... Taèu atðíirîbâ no citiem krâðòiem pri(h)vatizâcijas gadîjumiem ðajâ stâsts nebeidzas, un vainîgais ir skaidrs — visos laikos neçrtâ Valsts kontrole, kurai 1998. gadâ bija ienâcis prâtâ pârbaudît ðampanieða kombinâta privatizâcijas procesa likumîbu. Tâ pati Valsts kontrole, kurai mûsu galvenais varonis deviòdesmito gadu beigâs kâdâ intervijâ labi nojauðamu iemeslu dçï veltîja ðâdus vârdus: “Ziniet, es negribçtu nevienu lietu, ko ir pârbaudîjusi Valsts kontrole, vispâr komentçt un neiesaku jums uz to vispâr balstîties.” Kâdçï? “Tâdçï, ka tur nav bijuði speciâlisti, viòu nav, un viòi tur tuvâkajâ laikâ arî nebûs,” skançja sakaitinâtâ atbilde. Un ne bez pamata: pilnie atzinumu teksti atrodami ðîs grâmatas pielikumos, taèu, ja îsi, Valsts kontrolei izrâdîjâs daudz kas sakâms gan par Andra Ðíçles vadîtâs privatizâcijas komisijas apstiprinâto “pareizo” kombinâta privatizâcijas projektu, gan par uzòçmuma vçrtçjumu, gan par privatizâcijas procesu kopumâ, gan par akciju apmaksu. Saistîbâ ar privatizâcijas projektu Valsts kontrole norâdîja kâ uz jau zinâmiem, tâ arî jaunatklâtiem pârkâpumiem: pirmkârt, “attiecîgâ îpaðuma objekta (uzòçmuma) privatizâcijas komisijas locekïi nedrîkst bût privatizâcijas projekta autori. V. Kokars vienlaikus ir privatizâcijas projekta autoru grupas vadîtâjs un VRVÐK Privatizâcijas komisijas loceklis”; otrkârt, privatizâcijas projektâ neatbilstoði [..] likuma prasîbâm iespçjamo 52% kapitâla daïu iespçjamo pircçju vietâ paredzçts realizçt konkrçtiem saimnieciskiem partneriem”; treðkârt, “privatizâcijas projekts neparedz kapitâla daïu pârdoðanas kârtîbu, nenosaka akciju veidus un to proporcijas, kâ to nosaka [..] likums”; ceturtkârt, “projektâ nav noteikti termiòi, kâdos veicami maksâjumi par akcijâm un pirmâ iemaksa, kâ to nosaka ar 30.12.1992. LR MP lçmumu Nr. 562 apstiprinâtâ valsts (paðvaldîbas)

114

îpaðuma objekta (uzòçmuma) privatizâcijas projekta parauga 2.9. punkts”; piektkârt, projektâ “netiek risinâta valsts îpaðuma (akciju) privatizâcija (pârdoðana) atbilstoði 16.06.1992. likumam “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu”. Savukârt trîs citas rindkopas no Valsts kontroles atzinuma ir tâ vçrtas, lai tiktu citçtas pilnîbâ: “Saskaòâ ar 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu privatizâcijas kârtîbu” 9. pantu “Maksâðanas lîdzekïi un kârtîba”: sertifikâtu îpaðniekiem ir priekðrocîbas tiesîbas pirkt par sertifikâtiem jebkuru privatizçjamo îpaðuma objektu, izòemot îpaðuma objektus, kurus pârveido uzòçmçjsabiedrîbâs un kuru apstiprinâtajâ privatizâcijas projektâ par sertifikâtiem pârdodamâ kapitâla daïa nav mazâka par 25 procentiem. Saskaòâ ar treðo apakðpunktu sertifikâtu îpaðniekiem, kuri vçlas izmantot priekðrocîbas tiesîbas, jâpiesakâs mçneða laikâ no apstiprinâtâ privatizâcijas projekta publicçðanas dienas. EM informâcija par apstiprinâto VRVÐK privatizâcijas projektu saskaòâ ar minçtâ likuma 7. panta prasîbâm netika publicçta ne “Latvijas Vçstnesî”, ne “Rîgas Balsî”. Lai gan VRVÐK privatizâcijas projekts neatbilst iepriekð minçtajâm tiesîbu aktu normâm un to nav izskatîjusi LR ZM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisija, tomçr 19.08.1993. LR EM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas sçdç (protokols Nr. 19) nolemts atbalstît LR LM 21.07.1993. lçmumu (pavçle Nr. 373) “Par VRVÐK privatizâcijas projekta apstiprinâðanu” (Komisijas priekðsçdçtâja vietnieks A. Tiknuss, viòð arî VRVÐK privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâja vietnieks) ar nosacîjumu, ka privatizâcijas projekta autori papildinâs privatizâcijas projektu, saskaòâ ar EM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas 19.08.1993. slçdzienu. 19.08.1993. EM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas slçdzienâ norâdîts, ka nav ievçrotas 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 2. panta prasîbas un komisija uzskata, ka privatizâcijas projektu var atbalstît ar nosacîjumu, ka to papildina un papildinâjumus iesniedz atkârtotai izskatîðanai. Saskaòâ ar iepriekð minçtâ likuma 6. panta 6. punktu privatizâcijas projektu var apstiprinât ar zinâmiem nosacîjumiem. Ja ðie nosacîjumi lîdz noteiktam termiòam netiek izpildîti, projekta apstiprinâjums zaudç spçku. 01.09.1993. VRVÐK direktors V. Kokars iesniedz VRVÐK privatizâcijas projekta papildinâjumus, kuros nav izdarîtas izmaiòas privatizâcijas

115

projektâ atbilstoði 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 2. panta prasîbâm, bet tikai izdarîts solîjums, ka panta 2. prasîbu izpilde tiks izdarîta pçc kombinâta privatizâcijas komisijas slçdziena, nenorâdot konkrçti. Tomçr 06.09.1993. EM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas sçdç nolemts atbalstît VRVÐK privatizâcijas projekta papildinâjumus, kuri iesniegti 01.09.1993...”

Îsumâ pârtulkojot birokrâtu valodu, var teikt, ka Valsts kontrole paziòoja — ðampanieða kombinâta privatizçtâjiem “îstais” privatizâcijas projekts ir ðíitis tik “pareizs”, ka reâlu darbu vietâ viòiem pieticis tikai ar solîjumiem un mulsinoða nav ðíitusi ne publiskojamâs informâcijas paturçðana “draugu lokâ”, ne privatizâcijas projekta neatbilstîba konkrçtiem normatîvajiem aktiem. Tâpat Valsts kontrole par normatîvajiem aktiem neatbilstîgu atzina gan privatizâcijas komisijas iedibinâto lçmumu pieòemðanas sistçmu (ieskaitot formulçjumu — “komisijas priekðsçdçtâjs, ja tiek balsots pret viòa viedokli, ir tiesîgs likt jautâjumu uz atkârtotu izskatîðanu” un “komisijas priekðsçdçtâjs, ja ir balsots pret viòa viedokli, ir tiesîgs pieaicinât papildus ekspertus uz jautâjuma atkârtotu izskatîðanas reizi”), gan îpatno kombinâta nosacîtâs cenas noteikðanas metodi, gan to, ka ar Andra Ðíçles pavçli dienu pçc datuma, uz kuru tika veikta uzòçmuma inventarizâcija, no jau pieminçtâ “nevajadzîgâ” Mîlgrâvja “vajadzîgajam” ðampanieða kombinâtam nodoti pietiekami iespaidîgi pamatlîdzekïi — vîna glabâtuves çka un trîs desmiti vîna glabâtuves tilpòu. Valsts kontroles atzinumâ tika arî norâdîts, ka privatizâcijas komisija nav uzskatîjusi par nepiecieðamu novçrtçt privatizçjamâ kombinâta intelektuâlo îpaðumu — teiksim, jaunu vînu un bezalkoholisko dzçrienu tehniskâs izstrâdnes. Un tas — par spîti faktam, ka uzreiz pçc kombinâta nosacîtâs cenas noteikðanas, dibinot SIA Vîna pagrabs, ðampanieða kombinâts daïu sava ieguldîjuma sedza kâ reiz ar intelektuâlo îpaðumu 130 tûkstoðu latu kopvçrtîbâ. Turklât pri(h)vatizatoriem nelaimîgâ kârtâ ðis intelektuâlais îpaðums bija arî detalizçti uzskaitîjies — tâs bija jaunu vînu un bezalkoholisko dzçrienu (tostarp Rîgas ðampanietis, Latvijas Dzirkstoðais baltais vîns, vîns Rislings dzirkstoðais, dzirkstoðais dzçriens Ðarlote u. c.) “tehniskâs izstrâdnes, kuras sagatavotas VRVÐK un atïautas raþoðanâ Latvijas Republikas teritorijâ”. Un ko nu tad runât par tâdu sîkumu, ka “atseviðíi apgrozâmo lîdzekïu inventarizâcijas akti sastâdîti, nenorâdot materiâli atbildîgo personu, kâ arî

116

uz aktiem nav attiecîgo materiâli atbildîgo personu parakstu”, vai par to, ka privatizçtâjiem kaut kâ bija “piemirsuðies” uzòçmuma apgrozâmie lîdzekïi vairâk nekâ 570 tûkstoðu latu apmçrâ. Valsts kontrolei bija ko teikt arî par operatîvo SIA Bravo atskaitîðanu no “pareizajiem” privatizçtgribçtâjiem — citçsim atkal: “Kaut arî 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 8. panta 1. punkts nosaka, ka apstiprinâtu projektu var grozît un papildinât institûcija, kas projektu apstiprinâjusi, tomçr 17.11.1993. privatizâcijas komisija pieòçmusi lçmumu (protokols Nr. 10) apstiprinât izmaiòas, ka SIA Bravo paredzçtâs daïas iegâdâjas SIA Jaunpagasts, privatizâcijas projekta daïâ — saimnieciskie partneri ar noteikumu, ja tiks saòemta LR EM piekriðana. Privatizâcijas komisijas sçþu protokoli neliecina, ka bûtu atkârtoti skatîta saimniecisko partneru gatavîba iegâdâties VRVÐK akcijas un lemts jautâjums par SIA Bravo privatizâcijas projektâ paredzçto akciju pârdoðanu, tomçr privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjs A. Ðíçle jau 15.11.1993. ar vçstuli adresçtu LR EM privatizâcijas valsts ministram D. Skultem lûdz saskaòot izmaiòas, atïaujot SIA Bravo paredzçtâs akcijas iegâdâties SIA Jaunpagasts. Lai gan iepriekð minçtais likums un LR MP 30.12.1992. lçmuma Nr. 562 “Par privatizâcijas projektiem, to apstiprinâðanas, grozîðanas un papildinâðanas kârtîbu” 4.3. un 4.4. punkts nosaka, ka pieprasîjumu attiecîgâ institûcija reìistrç un izskata tâdâ paðâ kârtîbâ kâ privatizâcijas projektu autoru iesniegtos projektus, pieprasîjumu grozît vai papildinât privatizâcijas projektu, izskata institûcija, kas ir apstiprinâjusi privatizâcijas projektu, tomçr 17.11.1993. LR EM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisija (sçdi vada Privatizâcijas departamenta direktors A. Tiknuss, viòð arî privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâja vietnieks) nolemj (protokols Nr. 25) atbalstît privatizâcijas komisijas priekðlikumu par grozîjumu izdarîðanu privatizâcijas projektâ, mainot akciju sadalîjumu starp saimnieciskajiem partneriem, nemainot kopçjo paredzçto akciju skaitu saimnieciskajiem partneriem. 23.11.1993. LR EM (privatizâcijas valsts ministrs D. Skulte) ar vçstuli Nr. 3–31–1–150 “Par izmaiòâm privatizâcijas projektâ” privatizâcijas komisijai dara zinâmu EM tiesîbu aktu normâm neatbilstoðo lçmumu.”

Ar vârdu sakot, steiga ir bijusi pârâk liela, lai ievçrotu kaut kâdus nenozîmîgus sîkumus...

117

Savukârt no Valsts kontroles revîzijas atzinumâ minçtajiem secinâjumiem îpaði iespaidîgs bija 4. punkts: “VRVÐK privatizâcijas projektâ un LR Lauksaimniecîbas ministrijas (ministra v. i. A. Ðíçle) pavçlçs noteiktâ VRVÐK privatizâcijas kârtîba liedza privatizâcijâ iesaistîties iespçjami plaðâkam privatizâcijas subjektu lokam. Saskaòâ ar Civillikuma 1439. pantu privatizâcijas projektâ noteiktâ kârtîba ir uzskatâma par darîjumu, kurâ it kâ aiz likumdoðanâ noteiktâs procedûru veikðanas, griba privatizâciju veikt likumîgi izteikta tikai izskata pçc, bez vçlçðanâs radît iespçjas plaðâkam privatizâcijas subjektu lokam piedalîties VRVÐK privatizâcijâ...” Pçc tam gan ar Valsts kontroles atzinumu sâkâs daþâdas dîvainas lietas. Valsts kontroles Privatizâcijas procesa revîzijas departamenta kolçìijas 1999. gada 10. februâra sçdç konstatçtais gan vçl bija pietiekami strikts — lûk, atseviðíi fragmenti: “LR Ekonomikas ministrija nav ievçrojusi [..] likuma 7. panta prasîbas par to, ka informâciju par ministrijas apstiprinâto valsts îpaðuma objekta (uzòçmuma) privatizâcijas projektu Ekonomisko reformu ministrija ne vçlâk kâ èetras nedçïas pçc tâ saòemðanas dienas publicç privatizâcijas biïetenâ vai LR Augstâkâs padomes un Ministru padomes oficiâlâ izdevumâ. Informâcija par apstiprinâto VRVÐK privatizâcijas projektu presç publicçta tikai pçc 2 mçneðiem un tajâ nav iekïautas tiesîbu aktu normâm atbilstoðas ziòas: îss kapitâla daïu realizâcijas apraksts, investîciju garantijas un lielâkie kapitâla daïu pircçji. [..] VRVÐK bija rentabls uzòçmums (1992. gada tîrâ peïòa Ls 512 555, 1993. gada pusgada tîrâ peïòa Ls 117 600), privatizâcijas komisija, vçrtçjot uzòçmumu pçc peïòas diskonta metodes, noteica tâ vçrtîbu Ls 1 967 550, bet, vçrtçjot pçc uzòçmuma mantas vçrtîbas (substances), noteica vçrtîbu Ls 405 492. Galîgo nosacîto uzòçmuma cenu privatizâcijas komisija noteica Ls 400 000. Nosakot galîgo nosacîto cenu, privatizâcijas komisija nav pildîjusi “Nolikuma par novçrtçðanu” 12. punkta prasîbas, kurð nosaka, ka privatizâcijas komisija izvçrtç ar abiem paòçmieniem noteikto uzòçmuma nosacîto cenu un nosaka tâ galîgo nosacîto cenu. [..] Privatizâcijas komisija, izskatot jautâjumus, kam dodamas tiesîbas iegâdâties VRVÐK akcijas, nav pildîjusi iepriekðminçtâs tiesîbu aktu normas un nav arî organizçjusi kapitâla daïu (akciju) pârdoðanu atbilstoði privatizâcijas projektâ paredzçtajiem saimnieciskajiem partneriem. Arî 12,5% akciju, kuras privatizâcijas projektâ paredzçts par sertifikâtiem

118

realizçt citâm personâm, privatizâcijas komisija nolçmusi realizçt saimniecisko partneru fiziskâm personâm.”

Taèu pçc tam... nç, politiskâ spiediena pastâvçðana gan tâ arî netika atzîta, tomçr solîti pa solîtim Valsts kontroles pârstâvju izteikumi acîmredzami kutelîgajâ Rîgas vînu lietâ kïuva aizvien diplomâtiskâki, lîdz 2000. gada janvârî Valsts kontroles padome izlçma atdot atzinumu atpakaï tâ izstrâdâtâjiem — Privatizâcijas procesa revîzijas departamenta kolçìijai. Kolçìija, atkârtoti izskatîjusi revîzijas materiâlus, gan stûrgalvîgi palika pie sava un nolçma materiâlus nosûtît Ìenerâlprokuratûrai “nodarîto zaudçjumu piedziòai un vainîgo amatpersonu saukðanai pie atbildîbas”. Aplçstie zaudçjumi gan bija bûtiski sarukuði, taèu Ìenerâlprokuratûras pârstâvis arî par tiem atbildçja skaidri un gaiði: “Izvçrtçjot Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcijas procesu kopumâ, uzskatu, ka privatizâcijas procesâ valsts neiegûto lîdzekïu piedziòa nav iespçjama.” Patiesîbâ gan toreizçjâ Ìenerâlprokuratûras Personu un valsts tiesîbu aizsardzîbas departamenta prokurora Jura Galeja 2000. gada 30. jûnijâ parakstîtâ atbilde (pilnâ formâ — ðîs grâmatas pielikumu sadaïâ) bija tik krâðòa, ka jau 2007. gada rudenî lika ðîs grâmatas autoram jaunajam LR ìenerâlprokuroram Jânim Maizîtim uzdot virkni jautâjumu ar vienu kopsaucçju — vai tieðâm Ìenerâlprokuratûra vçl joprojâm ir tâdos paðos uzskatos kâ “vecajos laikos”. Lûk, ðie jautâjumi: “2000. gada 30. jûnijâ LR Ìenerâlprokuratûras Personu un valsts tiesîbu aizsardzîbas departamenta prokurors J. Galejs ir sniedzis rakstisku atzinumu par Valsts kontroles veikto revîziju par Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâciju. Lûdzu sniegt atbildi, vai arî paðreizçjo LR Ìenerâlprokuratûras viedokli par likumîbas ievçroðanu atspoguïo ðâdi prokurora J. Galeja atzinuma fragmenti (varat sniegt atbildi par katru fragmentu atseviðíi vai par visiem kopâ): 1) “Neviena likuma norma skaidri nenosaka, kura ministrija ir civiltiesiski atbildîga par privatizâcijas komisijas darbîbas rezultâtâ radîtajiem zaudçjumiem”; 2) “Zaudçjumi valstij ir radîti, apstiprinot privatizçjamâ objekta cenu, pamatojoties uz inventarizâcijas dokumentiem, kuros nav iekïauta un novçrtçta visa privatizçjamâ objektâ iekïautâ manta. Ðâdâ situâcijâ, neskatoties

119

uz faktu, ka nav ievçrotas normatîvo aktu prasîbas, nav pierâdîjumu tam, ka privatizâcijas komisijas locekïi ir ar nodomu apstiprinâjuði tieði ðâdu privatizçjamâ objekta cenu, kurâ nav òemta vçrâ visa objekta vçrtîba, t. i., nav pierâdîjumu faktam, ka privatizâcijas komisijas locekïi, nosakot objekta cenu, ir paredzçjuði sabiedriski bîstamâs sekas — zaudçjumu nodarîðanu valstij — un vçlçjuðies ðo seku iestâðanos. Ievçrojot ðo apstâkli, ir izslçgta privatizâcijas komisijas locekïu iespçjamâ kriminâlatbildîba par tîðu noziedzîgu darbîbu izdarîðanu”; 3) “Jautâjumâ par privatizâcijas komisijas locekïu nevçrîgu pienâkumu pildîðanu no kriminâltiesiskâ viedokïa ir jâòem vçrâ, ka iespçjamâ atbildîba varçtu iestâties tikai tad, ja bûtu pierâdâma ne tikai privatizâcijas komisijas kâ koleìiâlas lçmçjinstitûcijas, bet arî katra tâs locekïa vaina, ievçrojot to, vai konkrçtajam privatizâcijas komisijas loceklim vajadzçja paredzçt zaudçjumu nodarîðanu valstij.” 4) “Lçmums par privatizçjamâ objekta cenas noteikðanu juridiski ir noformçts pareizi un bûtu pieòemts atbilstoði likuma prasîbâm, ja vien privatizâcijas komisija bûtu vadîjusies no likuma prasîbâm atbilstoðiem inventarizâcijas dokumentiem”.”

Tâtad — 2000. gadâ Ìenerâlprokuratûra uz Valsts kontroles slçdzienu atbildçja ar apsvçrumiem, ka privatizâcijas organizçtâju atbildîba esot bijusi kolektîva, individuâlâ vaina neesot nosakâma un pat vainîgâ ministrija ne, turklât neesot taèu pierâdîjumu, ka, pârkâpjot neskaitâmâs normatîvo aktu normas, Andris Ðíçle un pârçjie privatizâcijas komisijas locekïi bûtu vçlçjuðies nodarît valstij kâdus zaudçjumus. Savukârt septiòus gadus vçlâk tâ pati Ìenerâlprokuratûra vienkârði mazgâ rokas — viss esot aizmirsies, viss esot pazudis, ko nu tur vairs. Lûk, fragments no Ìenerâlprokuratûras Personu un valsts tiesîbu aizsardzîbas departamenta prokurora Aivara Buliòa atbildes: “Ìenerâlprokuratûrâ 2007. gada 1. novembrî tika saòemts Jûsu iesniegums, kurâ lûdzat izteikt paðreizçjo Ìenerâlprokuratûras viedokli par prokurora J. Galeja 2000. gada 30. jûnijâ sniegtâ atzinuma atseviðíiem fragmentiem sakarâ ar Valsts kontroles veikto revîziju par Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâciju. 2000. gada 30. jûnijâ Ìenerâlprokuratûras Personu un valsts tiesîbu aizsardzîbas departamenta prokurors J. Galejs atzinumu par Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcijas materiâlu izvçrtçðanas rezultâtiem

120

nosûtîja Valsts kontroles Privatizâcijas procesa revîzijas departamentam, kas likumâ noteiktajâ kârtîbâ to nav apstrîdçjis. Izskaidroju Jums, ka prokuratûra nevar dot vçrtçjumu par atseviðíiem jautâjumiem, kuri izòemti no konteksta. Bez tam, kopð minçtâ atzinuma ir pagâjis ilgs laika posms, un J. Galejs prokuratûrâ vairs nestrâdâ, tâdçjâdi, prokuratûrai nav informâcijas par to, kâdi materiâli bija prokurora rîcîbâ, kad tika gatavots atzinums Valsts kontrolei...”

Jâ, bet kâpçc Valsts kontrole — ja reiz tâ bija tik pârliecinâta par valsts îpaðuma privatizâcijâ pieïautiem megapârkâpumiem — tâlajâ 2000. gadâ ij nemçìinâja pârsûdzçt acîmredzami smieklîgo, pat absurdo Ìenerâlprokuratûras atzinumu? It îpaði òemot vçrâ, ka arî visas privatizâcijas procesâ iesaistîto personu sûdzîbas par atzinumu pçc tâ publiskoðanas bija visnotaï formâlas un neviens no sûdzîbu iesniedzçjiem nenoliedza, ka valstij tieðâm nodarîti zaudçjumi, — runa bija tikai par detaïâm: piemçram, Rîgas vîni iebilda pret to, ka tiek sodîta kompânija un nevis amatpersonas, kas pieïâvuðas pârkâpumus, savukârt Zemkopîbas ministrija norâdîja, ka tâ nu ne pie kâ neesot vainîga, — tad jau drîzâk Ekonomisko reformu ministrija vai tâs pçctece, Ekonomikas ministrija. Vçl vairâk, ministriju pârstâvji savâs atbildçs par atseviðíiem jautâjumiem pat atklâti putrojâs. Tâ, piemçram, bijuðais Ekonomikas ministrijas privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas priekðsçdçtâja vietnieks Andrejs Tiknuss paskaidrojumâ Valsts kontrolei 1998. gadâ skaidri un gaiði apliecinâja: “Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcijas projektu izstrâdâja viens autors — darba grupa, un projektu iesniedza grupas vadîtâjs — kombinâta direktors V. Kokars.” Savukârt Zemkopîbas ministrija ðo paðu jautâjumu skaidroja pilnîgi citâdi: “Lauksaimniecîbas ministrijâ tika saòemts un izskatîts tikai viens Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta (turpmâk tekstâ VRVÐK) privatizâcijas projekts, kuru bija izstrâdâjusi autoru grupa uzòçmuma direktora vadîbâ. 1992. gada 17. novembrî, t. i. sâkotnçjâ privatizâcijas projekta iesniegðanas laikâ, par direktoru strâdâja J. Posmetnijs. Ar 1993. gada 14. jûniju par VRVÐK direktoru sâka strâdât V. Kokars un tâpçc viòð kâ direktors ir parakstîjis papildinâto privatizâcijas projekta variantu, kas tika ministrijâ iesniegts 1993. gada 1. jûlijâ. Par to, ka ir tikai viens un tas pats privatizâcijas projekts, liecina, ka pârstrâdâtajâ un precizçtajâ privatizâcijas projekta teksta 4. punkts norâda to, ka atkârtoti

121

tiek iesniegts tieði 1992. gada 17. novembrî sagatavotais un iesniegtais sâkotnçjais projekts. Lauksaimniecîbas ministrijas neprecizitâtes lietvedîbâ ir bijuðas par pamatu Valsts kontroles darbinieku pieòçmumam par it kâ diviem atseviðíiem VRVÐK privatizâcijas projektiem. [..] Jautâjums par to, vai V. Kokars ir uzskatâms par privatizâcijas projekta autoru, tika vçlâk detalizçtâk izskatîts arî paða VRVÐK privatizâcijas komisijas sçdç . Sçdes protokoli kopâ ar pârçjiem materiâliem 28.10.1997. uz 482 lapâm iesniegti Privatizâcijas aìentûrâ. Sçdç V. Kokars paskaidro, ka projekta autoru grupa J. Posmetnijs, A. Jeròevs, Â. Jûbele, A. Vitovska, P. Belokurovs, A. Rudzîts ir noslçguði savstarpçju vienoðanos par atlîdzîbas sadali par projekta izstrâdâðanu, ka viòð, kâ uzòçmuma direktors, ir sniedzis darba grupai visu nepiecieðamo informâciju, tâdçjâdi nodroðinot projekta sagatavoðanu...”

Taèu, par spîti ðîm plaðajâm iespçjâm, Valsts kontrole ðajâ gadîjumâ par nepiecieðamîbu valsts intereses aizstâvçt lîdz pçdçjai iespçjai kaut kâ piemirsa — un toreizçjos notikumus tagad atcerçties vienkârði nevçlas. “Labdien! Nosûtîju Ðíibeïa kungam jautâjumus, viòð ar tiem iepazinâs un informçja, ka nevarçs îsti uz tiem atbildçt. Valsts kontrole savu oficiâlo viedokli ir sniegusi saistîbâ ar ðiem jautâjumiem jau 1999. gadâ, un diskutçt par to, kâpçc Ìenerâlprokuratûra, kam tika nosûtîti materiâli, neko nedarîja, nebûtu korekti,” — ðâda ir Valsts kontroliera padomnieces Lîvas Ulmanes atbilde uz jautâjumiem vienam no toreizçjiem revidçtâjiem — Valsts kontroles padomes loceklim Indulim Ðíibelim. Lîdzîga atbilde ar Lîvas Ulmanes starpniecîbu tiek saòemta arî no nu jau bijuðâ Valsts kontroles kolçìijas locekïa Viïòa Puèa: “Diemþçl arî Puèa kungs nevarçs atbildçt uz jautâjumiem — viòa pamatojums: Valsts kontrole savu viedokli izteica atzinumâ. Atzinums pamatots uz revîzijâ konstatçtiem faktiem un netika apstrîdçts. Kas attiecas uz tiesîbsargiem, tad skatîja gan, un domâju, ka lietâ vajadzçtu bût tiesîbsargu slçdzienam. Nejûtu nekâdu aicinâjumu runât par tik vecâm lietâm.” Un ðîs nu patieðâm ir stâsta beigas — atliek tikai pavilkt svîtru zem tâs smieklîgâs naudiòas, kuru par uzòçmumu saòçma Latvijas valsts. Lûk, privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâja Andra Ðíçles savulaik paðrocîgi parakstîts dokuments par to lîdzekïu izlietojumu, kas ienâkuði un ienâks no Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcijas:

122

“Par privatizâcijas fondos ieskaitâmo lîdzekïu maksâðanas grafiku Uz privatizçtâ Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta bâzes izveidotâs AS Rîgas vîni: dibinâðanas pamatkapitâls — 400 000 Ls vienas akcijas nominâls — 40 Ls akciju skaits — 10 000. Privatizâcijas fondos tiek ieskaitîti sertifikâti un naudas lîdzekïi, kas iegûti, realizçjot 9500 akcijas (realizçti netiek 5% jeb 500 akcijas 20 000 Ls vçrtîbâ, kuras tiek nodotas pensiju fonda rîcîbâ). Sertifikâtu ieskaitîðanas kârtîba un termiòi Par sertifikâtiem tiek realizçtas 1500 akcijas 60 000 Ls vçrtîbâ. 1) realizçjot akcijas kombinâta darbiniekiem uzòçmuma sertifikâta kontâ tiks ieskaitîti 1250 sertifikâti, kas iegûti pârdodot 12,5% jeb 1250 akcijas 50 000 Ls vçrtîbâ ar 30% atlaidi; 2) realizçjot akcijas saimniecisko partneru — uzòçmçjsabiedrîbu dalîbniekiem un darbiniekiem, uzòçmuma sertifikâta kontâ tiks ieskaitî 1785,7 sertifikâti, kas iegûti pârdodot 12,5% jeb 1250 akcijas 50 000 Ls vçrtîbâ bez atlaides. Kopâ: 3035,7 sertifikâti. No tiem tiks ieskaitîti: — Vidzemes priekðpilsçtas paðvaldîbas privatizâcijas fondâ — 5% jeb 151,785 sertifikâti — Rîgas priekðpilsçtas paðvaldîbas privatizâcijas fondâ — 5% jeb 151,785 sertifikâti — Valsts privatizâcijas fondâ — 90% jeb 2732,13 sertifikâti. Iemaksas termiòð — 15.01.96 Naudas ieskaitîðanas kârtîba un termiòi Par naudu tiek realizçtas 8000 akcijas 280 000 Ls vçrtîbâ. No tiem: 1) 6559,8 Ls ir iztçrçti privatizçðanas procesa organizçðanai; (Privatizâcijas komisijas izdevumu galîgâ tâme) 2) 65 000 Ls — ieskaitîti valsts budþetâ, Vidzemes priekðpilsçtas paðvaldîbas un Valsts privatizâcijas fondos (11.02.94 maksâjuma uzdevums Nr. 108, 109, 110) 3) atlikuðie 208 440,2 Ls sadalâs sekojoði (òemot vçrâ, ka no pirmâs iemaksas nauda netika ieskaitîta Rîgas pilsçtas paðvaldîbas privatizâcijas fondâ): — Valsts budþetâ (18% a/n) — 37 519,24 Ls — Rîgas pilsçtas paðvaldîbas privatizâcijas fondâ — 11 300,29 Ls — Vidzemes priekðpilsçtas paðvaldîbas privatizâcijas fondâ — 8546,05 Ls

123

— Valsts îpaðuma privatizâcijas fondâ — 151 074,62 Ls Naudas iemaksas termiòð — 1995. gada 15. janvâris.”

Kâdas bija galîgâs valsts saòemtâs summas? Lûk, Privatizâcijas aìentûras valdes priekðsçdçtâja vietnieka Viktora Ðadinova parakstîtais 2000. gada 4. aprîïa aìentûras valdes lçmums par kombinâta privatizâcijas pabeigðanu: “Samaksa par Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcijas rezultâtâ saskaòâ ar privatizâcijas projektu pârdotajâm akcijâm izdarîta naudâ 280 000 latu apmçrâ un privatizâcijas sertifikâtos 89 093,48 latu apmçrâ. Akciju sabiedrîba Rîgas vîni ir izpildîjusi visus Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcijas noteikumus.” Var piebilst vçl tikai to, ka ðîs paðas akciju sabiedrîbas Rîgas vîni statûtus saskaòâ ar 1993. gada 1. oktobrî noslçgtu lîgumu bija izstrâdâjusi SIA Padoms ar... jâ, ar to paðu Viktoru Ðadinovu priekðgalâ, pasûtinâtâjs — Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcijas komisija Andra Ðíçles personâ, maksa — 250 latu. Tikpat, cik èaklajam Padomam tika samaksâts arî par Laimas statûtiem...

“Tad viòð ieraudzîja, ka maize ir pieprasîta...”

Saldumi, dzçrieni, gaïa, piens... nu, kâpçc gan arî ne graudi, milti un maize? Godmaòlaiku maizes nozares — vçl neprivatizçtas, pilnîbâ valsts kontrolçtas — galvenais pârzinâtâjs Jevgeòijs Lukaðenoks tagad atminas: “Es varu atcerçties 1991. gada 19. augustu, kad es Istras pagastâ, savâ dzimtenç palîdzçju vietçjai baznîcai, kas tur atjaunojâs, es sponsorçju pat materiâlus. Un bija liturìija, un tad mani atrada, un uzdeva jautâjumu, Ðíçle laikam, — un jautâja, vai ar maizi bûs problçmas, jo Maskavâ puès. Mçs politikâ nepiedalâmies, es garantçju... jo tie, kas nodarbojâs ar maizi, ir îsti maiznieki, kuri zina tikai, kas ir maize un ka maizi vajag, lai dotu cilvçkiem. Un es atbraucu no Latgales, un te jau tanki stâv. Bet maize kâ bija, tâ ir. Un, kad mçs reizi mçnesî savâcâmies, protams, bija visâdi viedokïi, bet mana prasîba bija, ka maize — tâ nav politika un nekad nevar bût politika, tai jâbût ârpus politikas. Un, ja runâjam par efektivitâti un kvalitâti, tad es nevaru pateikt, kâdas Ðíçlem toreiz bija domas, bet kvalitâtes jautâjumi interesçja arî ministriju — kâdas cenas, kâdi milti, kâdi graudi. Mums vajadzçja Godmanim râdît, viòam patika diagrammas, un mçs viòam taisîjâm — izdevumi, zaudçjumi, algas, izejvielas utt. Îpaði, lai cenas atbilstu tam, ka uzòçmumi var attîstîties. Un tâs diagrammas taèu mçs taisîjâm kopâ ar Ðíçli, vçl 1989. gadâ, es nedomâju, ka viòð tad bûtu domâjis... viòð vienkârði saprata maizes rûpniecîbas bûtîbu, tâ biznesa. Tad mçs tikai glâbâm maizi, tad tâdas domas nevienam nebija. Varbût vçlâk, tad viòð ieraudzîja, ka maize ir pieprasîta, ieraudzîja uzòçmumus, tad...”

125

Formâli, protams, Andris Ðíçle lîdz pat 1993. gada vasaras beigâm, kad viòð atvadîjâs no lauksaimniecîbas ministra pienâkumu pildîðanas, uz labîbas pârstrâdes un maizes raþoðanas uzòçmumiem varçja tikai noskatîties, tikai un vienîgi valsts interesçs uzraudzît to darbîbu un rûpçties par ðo uzòçmumu sekmîgu privatizâciju, taèu nekâdâ gadîjumâ ne iekârot ðîs raþotnes pats sev. Labi, iekârot varbût arî drîkstçja, taèu — nekâdâ gadîjumâ ne îstenot ðâdas vçlmes. Un tas arî formâli nenotika. Notika kas cits — jau 1992. gada oktobrî Lauksaimniecîbas ministrijas uzòçmums Baltmaiznieks un tâ pati SIA Ave Lat (kura oficiâli ar Andri Ðíçli tolaik nebija saistîta ne vismazâkajâ mçrâ) kopâ ar vâcieðiem Raineru Pitcu un Akselu Goebelu noslçdza nodomu protokolu par sadarbîbu maizes raþoðanas kopuzòçmuma veidoðanâ. Tam savukârt jau sekoja SIA Lize radîðana: dibinâtâji bija Ave Lat un vâcieði — Vâcijas kompânijas Euro Business pârstâvji. Ðis fakts deva pamatu Andrim Ðíçlem arî daudzus gadus vçlâk apgalvot — klau, bet tas taèu nav bijis nekâds Ave Lat, kas viòa Lauksaimniecîbas ministrijas laikos privatizçja kâdu viòa pârraudzîtu maizes uzòçmumu: “Tur tas ir kopâ ar kâdu vâcu firmu, un par to nevar teikt, ka tas ir Ave Lat. [..] Ave Lat nebija specifisku zinâðanu ðajâ jomâ. Es savukârt tanî laikâ strâdâju ministrijâ un nevarçju darboties biznesâ. Domâju, ka no vâcieðiem Ave Lat arî daudz ko iemâcîjâs, bet pats ðî kombinâta privatizâcijâ nav piedalîjies, to privatizçja Latvijas–Vâcijas kopuzòçmums.” Vienlaikus mûsu galvenais varonis gan nekad neapgalvoja, ka nebûtu bijis lietas kursâ par “Vâcijas–Latvijas kopuzòçmuma” privatizâcijas plâniem: kâ nekâ nodomu protokolâ bija pieminçts, ka jaunajam uzòçmumam nekas nebûtu pretî privatizçt visas èetras valsts uzòçmuma Baltmaiznieks maizes ceptuves (divas Rîgâ, divas Jûrmalâ), un Baltmaiznieka privatizâcijas dokumentâcijâ saistîbâ ar nodomu protokolu bija skaidri un gaiði ierakstîts — “oriìinâls pie A. Ðíçles” (kas, protams, nebija nekas kompromitçjoðs vai ârkârtçjs — skaidrs, ka ðâdi dokumenti varçja, tiem pat vajadzçja glabâties pie tâdas valstiski atbildîgas amatpersonas kâ lauksaimniecîbas ministra vietnieks). Kas tad tâlâk notika ar Baltmaiznieku un Lizi? Vismaz lîdz noteiktam punktam viss savâ ziòâ risinâjâs pçc jau atstrâdâtâ Laimas scenârija. Pirmâm kârtâm Lize âtri vien izrâdîjâs pilnîgi neaizstâjams un neaizvietojams vienas Baltmaiznieka daïas — maizes rûpnîcas Nr. 3 saimnieciskais partneris. Tiesa, oficiâlo dokumentu ðíirstîtâjam var rasties iespaids, ka ðajâ gadîjumâ mâja uzbûvçta krietni vien pçc jumta: lieta tâ, ka maizes rûpnîcas Nr. 3

126

privatizâcijas projekts pirmoreiz Lauksaimniecîbas ministrijâ tika iesniegts jau itin drîz pçc nodomu protokola parakstîðanas, 1992. gada 16. novembrî, kad jaunie ceptuves “saimnieciskie partneri” vçl gandrîz droði nekâdu saimniekoðanu nebija sâkuði — kas, protams, tiem netraucçja atrasties ðâdâ iespaidîgas priekðrocîbas dodoðâ statusâ. Tikai apmçram pusgadu vçlâk, jau 1993. gada maijâ SIA Lize noslçdza konkrçtu un skaidru lîgumu ar valsts firmas Baltmaiznieks 3. maizes fabriku tâs direktora personâ, paredzot, ka “1. “Piegâdâtâjs” apòemas piegâdât un nodot “saòçmçjam” vienu maizes cepðanas elektrokrâsni Elektro–Backofen Picolo 1—4 Winkler Wachtel un vienu mîklas dalîtâju Rotamat Nr. 139681 Werner Pflederer, Stutgart jaunu maizes izstrâdâjumu raþoðanas tehnoloìijas izpçtei un tirgus analîzei. 2. Iekârtas tiek nodotas “saòçmçjam” bez maksas uz laiku lîdz 14.06.93. ar tiesîbâm pagarinât lietoðanas laiku pçc abu puðu papildus vienoðanâs. 3. Maizes izstrâdâjumu realizâcijas finansiâlie noteikumi tiek saskaòoti papildus protokolâ, kas ir ðî lîguma neatòemama sastâvdaïa”. Un, kaut gan par Lizi “nevar teikt, ka tas ir Ave Lat”, lîgumu parakstîja arî mums jau labi pazîstams cilvçks — Çriks Masteiko, kurð cita starpâ izrâdîjâs arî Lizes finanðu direktors. Savukârt mçnesi vçlâk noslçgtais lîgums par elektrokrâsns izmantoðanu paredzçja ne tikai to, ka “Raþotâjs apòemas raþot baltmaizes izstrâdâjumus — 50 g, 70 g un 100 g maizîtes Mazulis — ar bezmaksas lietoðanâ nodoto cepðanas elektrokrâsni Elektro–Backofen Picolo 1—4, saskaòojot saraþoto maizîðu apjoma un sortimenta izmaiòas ar Piegâdâtâju”, bet arî to, ka tâ pati valsts maizes ceptuve kâ “Raþotâjs apòemas saraþoto produkciju realizçt Piegâdâtâjam par paðizmaksu, kuru nosakot iespçju robeþâs tiek òemta vçrâ krâsns nodoðana bezmaksas lietoðanâ”. Vai tieðâm pietiekami modernajai maizes rûpnîcai Nr. 3 ðî elektrokrâsns bija tik nepiecieðama un bûtiska, it îpaði òemot vçrâ tâs paðas rûpnîcas biznesa plânu, kurâ skaidri norâdîts, ka “rûpnîcâs izmantotas 10 ârzemju maizes cepðanas krâsnis, kas raþotas Èehoslovâkijâ un Dienvidslâvijâ”? Vai arî bûtiskâka tâ bija paðas “nevis Ave Lat, bet Lizes” saimnieciskajai labsajûtai, gûstot iespçju saòemt daïu valsts maizes rûpnîcas izgatavotâs produkcijas par paðizmaksu? Jebkurâ gadîjumâ Lizes direktors tâ paða gada augustâ varçja ar droðu sirdi parakstît ðâdu “Investîciju plânu”: “1. Latvijas–Vâcijas kopuzòçmums SIA Lize ir valsts firmas Baltmaiznieks saimnieciskais partneris. Saskaòâ ar lîguma Nr. 1 no 1993. g. 14. maija

127

valsts firmas Baltmaiznieks rûpnîcâ Nr. 3 ir uzstâdîtas un nodotas bezmaksas lietoðanâ sekojoðas iekârtas: 1) maizes cepðanas elektrokrâsns Elektro–Backhofen Picolo 1—4 Winkler Wachtel; 2) mîklas dalîtâjs Rotomat Nr. 139681 Werner Pflederer, Stutgart par kopçjo summu — 3,35 milj. LVR. 2. Maizes cepðanas tehnoloìiskâ procesa modernizçðanai paredzçts uzstâdît jaunas iekârtas mîklas jaukðanai un dozçðanai, kas nodroðinâtu trîs maizes cepðanas lînijas. Minçto iekârtu kopçjâs izmaksas — 12,5 milj. LVR. 3. Jaunâs mârketinga koncepcijas realizâcijai tiek plânots iegâdâties specializçtas automaðînas maizes izstrâdâjumu piegâdçm klientiem par kopçjo summu 3,15 milj. LVR. 4. Raþoðanas un vadîbas uzdevumu automatizâcijai sakarâ ar elektroniskâs datu apstrâdes ievieðanu paredzçts uzstâdît datortehniku par kopçjo summu — 1 milj. LVR. Lîdz 1993. g. 10. augustam SIA Lize valsts firmas Baltmaiznieks rûpnîcâ Nr. 3 ir ieguldîjusi 3,35 milj. LVR (punkts 1) un lîdz 1993. gada beigâm plâno ieguldît 16,65 milj. LVR (punkti 2, 3, 4), kas kopâ sastâda 20 milj. LVR.”

Ar vârdu sakot, iespaidîgas investîcijas — tiesa, tikai tik ilgi, kamçr neòemam vçrâ paða Baltmaiznieka jaudas un finansiâlos râdîtâjus. Un tie nemaz nebija tik slikti: 3. maizes rûpnîcas apgrozâmie lîdzekïi 1993. gada sâkumâ bija 47 miljoni Latvijas rubïu, pamatlîdzekïi — 48,8 miljoni Latvijas rubïu, 1992. gadâ saraþotas 8754 tonnas produkcijas (“radniecîgajâ” 2. rûpnîcâ — 16 404 tonnas), produkcijas rentabilitâte — 26%, tîrâ peïòa 1992. gadâ saskaòâ ar pieejamajiem dokumentiem — 80 miljoni Latvijas rubïu. Turklât, par spîti nodomam protokolâ ierakstîto, “vâcieðu” investîcijas, vismaz sprieþot pçc oficiâlajiem dokumentiem, aizplûda nevis uz visâm èetrâm Baltmaiznieka ceptuvçm, bet tikai uz vienu — to paðu, ko Andris Ðíçle vçlâk kâ 3. maizes kombinâtu publiski nodçvçja par “vienu no mazâkajiem, bet labâkajiem Rîgas maizes kombinâtiem”. Taèu Lauksaimniecîbas ministrija pret ðo procesu izturçjâs izprotoði, un droði vien tîras sakritîbas dçï jau daþas dienas pçc Lizes un maizes rûpnîcas Nr. 3 lîguma par maizîðu Mazulis raþoðanas sâkumu un nodoðanu Lizei par paðizmaksu dienas gaismu ieraudzîja ministra vietas izpildîtâja Andra Ðíçles 1993. gada 19. jûnija pavçle “Par v/u Baltmaiznieks reorganizâciju”, ar kuru tika uzdots “reorganizçt Rîgas valsts firmu Baltmaiznieks, nodalot no tâs rûpnîcu Nr. 3,

128

Rîgâ, Mûkusalas ielâ Nr. 51 kâ “tehnoloìiski un organizatoriski patstâvîgu saimniecisku vienîbu, kas privatizçjama kâ atseviðís objekts”. Ar 1. jûniju — kas interesanti, gandrîz trîs nedçïas pirms Baltmaiznieka reorganizâcijas oficiâlâ lçmuma — datçta arî cita Andra Ðíçles parakstîta pavçle, ar kuru jau faktiski tika salikti punkti uz “i”: “Apstiprinât SIA Invest–Rîga izstrâdâto Rîgas Valsts firmas Baltmaiznieks objekta — 3. maizes rûpnîcas (Rîgâ, Mûkusalas ielâ 51) privatizâcijas projektu, kurð paredz: izveidot akciju sabiedrîbu Baltmaiznieks ar ðâdu pamatkapitâla sadalîjumu: 5% nodot pensiju fondam, 25% realizçt tikai par LR privatizâcijas sertifikâtiem (t. sk. pusi objekta darbiniekiem), 70% realizçt saimnieciskam partnerim SIA Lize (kâ vienotu akciju paketi).” Pirms tam privatizâcijas projekts jau bija apstiprinâts Lauksaimniecîbas ministrijas privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijâ. Sekoja vçl viena — jau 1993. gada 30. jûlijâ izdota lauksaimniecîbas ministra vietas izpildîtâja Andra Ðíçles pavçle “Par Rîgas VF Baltmaiznieks maizes rûpnîcas Nr. 3 privatizâciju”: “Saskaòâ ar Latvijas Republikas likuma “Par valsts un paðvaldîbas objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 13. panta prasîbâm un pamatojoties uz to, ka Rîgas valsts firmas Baltmaiznieks atseviðíi privatizçjamâ objekta — Maizes rûpnîcas Nr. 3 privatizâcijas projektu 1993. gada 22. jûlijâ ir apstiprinâjusi Ekonomisko reformu ministrija (Sçdes protokols Nr. 15) un ar 1993. gada 29. jûlija pavçli Nr. 193 ir iecçlusi tâs Privatizâcijas komisiju, pavçlu: 1. Privatizçt Maizes rûpnîcu Nr. 3 saskaòâ ar privatizâcijas projektu, kurð paredz to pârveidot par akciju sabiedrîbu Baltmaiznieks un realizçt akcijas ðâdâs proporcijâs: 5% nodot pensiju fondam, 25% pârdot tikai par sertifikâtiem (t. sk. pusi uzòçmuma darbiniekiem), 70% pârdot saimnieciskam partnerim — SIA Lize kâ nedalâmu paketi. 2. Pilnvarot Maizes rûpnîcas Nr. 3 Privatizâcijas komisiju, pamatojoties uz LM 1993. gada 19. jûnija pavçli Nr. 329 veikt Rîgas valsts firmas reorganizâciju, nodalot no tâs minçto saimnieciski patstâvîgo struktûrvienîbu. 3. Noteikt, ka Lauksaimniecîbas ministrijas pârstâvis Privatizâcijas komisijâ — Arnis Bçrziòð ir valsts pilnvarnieks, kurð pârstâv rezervçto valsts kapitâlu lîdz tâ pilnîgai pârdoðanai un ir tiesîgs parakstît akciju sabiedrîbas Baltmaiznieks dibinâðanas dokumentus.”

129

Tâtad — ar reâlajiem ieguldîjumiem nepilnu 17 tûkstoðu latu apmçrâ “nevis Ave Lat, bet Lize” tika pie iespçjas iegût vairâk nekâ divas treðdaïas no uzòçmuma, kura pamatlîdzekïu vçrtîba vien bija vairâk nekâ èetrpadsmit reizes lielâka. Tiesa, ðie 70 procenti bija jâizpçrk par naudu, taèu, pateicoties vçrtçtâjiem un privatizâcijas komisijas pûlçm, summa nudien nebija pârâk iespaidîga: kaut komisija bija atzinusi, ka objekta tirgus cena 1993. gadâ ir 259 tûkstoði latu, maizes rûpnîcas Nr. 3 galîgâ nosacîtâ cena tika noteikta 190 tûkstoðu latu apmçrâ. Un kâ gan citâdi, ja saskaòâ ar inventarizâcijas komisijas novçrtçjumu rûpnîcas inventâram 1993. gada septembrî seifa vai eïïas radiatora vçrtîba bija seði, krçsla — trîs, karoga — deviòi santîmi... Tiesa, neiztika arî bez sertifikâtu izmantoðanas — un te nu, lai ko teiktu Andris Ðíçle vçlâk, viòð kâ lauksaimniecîbas ministra vietas izpildîtâjs izdeva pavçli, kas vistieðâkajâ veidâ attiecâs ne jau uz “nevis Ave Lat, bet Lizi”, bet gan tieði uz Ave Lat, precîzâk — tâ îpaðniekiem. Lûk, mûsu galvenâ varoòa kâ lauksaimniecîbas ministra vietas izpildîtâja pavçle 1993. gada 13. jûlijâ: ar to tika apstiprinâtas izmaiòas 3. maizes rûpnîcas privatizâcijas projektâ, nosakot, ka “priekðroka akciju iegâdç par sertifikâtiem, atskaitot uzòçmuma darbiniekiem pârdodamos 12,5%, ir SIA Lize dibinâtâja — SIA Ave Lat fiziskajâm personâm”. Jâpiebilst, ka ðie papildinâjumi tika apstiprinâti ministrijas privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas sçdç 12. jûlijâ, un sçdi vadîja komisijas priekðsçdçtâja vietnieks Andris Ðíçle... Apsteidzot notikumus, citçsim kâdu nelielu fragmentu no piecus gadus vçlâk tapuða Valsts kontroles atzinuma tieði saistîbâ ar “Ave Lat fiziskajâm personâm” doto dâsno iespçju un tâs izmantoðanu: “Termiòâ nav noticis neviens maksâjums par SIA Lize fizisko personu A. Masteiko [acîmredzot domâts tas pats Çriks Masteiko], V[ara]. Jakovicka un N[ormunda]. Putâna parakstîtajâm, par sertifikâtiem iegâdâtajâm 594 akcijâm Ls 23 760 nominâlvçrtîbâ. SIA Lize fiziskâs personas maksâjumu ir veikuðas tikai 1995. gada oktobrî...” Jâ, piecus gadus vçlâk Valsts kontrolei, ðíiet, bija pamats vçlçties ïoti uzmanîgi pârlapot 3. maizes rûpnîcas privatizâcijas dokumentus, taèu izrâdîjâs, ka nekâda rûpîgâ pârðíirstîðana nesanâks, — lûk, fragments no atzinuma: “Valsts kontrole konstatçja, ka privatizâcijas projekts vairâkos eksemplâros ar pielikumiem uz 257.lpp., un ievçrojama daïa pievienoto dokumentu, nav uzskatâmi kâ privatizâcijas procesu apstiprinoði un pamatojoði. Privatizâcijas lietâ nav dokumentu oriìinâli, vai arî oriìinâlu apstiprinâtas kopijas, kâ arî uz tiem nav visi nepiecieðamie paraksti. Daïa

130

privatizâcijas dokumentu, pçc kuriem varçtu apzinât privatizâcijas procesu, nav pievienoti lietai. Privatizâcijas procesa likumîbu apstiprinoðus dokumentus uz pieprasîjumu bijuðâ valsts uzòçmumâ Baltmaiznieks un no tâ atdalîtajâ uzòçmumâ 3. maizes rûpnîca un tâs vietâ izveidotajâ AS Rîgas maiznieks neuzrâdîja. Tos uzrâdît nevarçja arî LR Zemkopîbas ministrija, kuras valdîjumâ atradâs privatizçjamais valsts uzòçmums 3. maizes rûpnîca un LR Ekonomikas ministrija (Ekonomisko reformu ministrijas funkciju pâròçmçja), kurai bija jâkontrolç privatizâcijas atbilstîba tiesîbu aktu normâm.” Brînumu lietas Valsts kontrole konstatçja arî valsts Baltmaiznieka reorganizçðanâ, kura, kâ atceramies, oficiâli notika jau pçc “ne Ave Lat, bet Lizes” iekârotâs ðâ uzòçmuma sastâvdaïas — 3. maizes rûpnîcas privatizâcijas projekta apstiprinâðanas. Vçl viens sauss fragments no Valsts kontroles atzinuma: “Likuma “Par uzòçmçjdarbîbu” 35. pants nosaka, ka uzòçmumu sadalot vai atdalot daïu no tâ, tiesîbas un saistîbas tiek sadalîtas saskaòâ ar îpaðuma sadalîðanas aktu. Valsts firmas Baltmaiznieks reorganizâcijâ, nodalot 3. maizes rûpnîcu, mantas sadales akts netika noformçts. Valsts kontroles rîcîbâ ir tikai Baltmaiznieks mantas nodoðanas akts Valsts uzòçmumam 3. maizes rûpnîca, kurâ nav norâdîts akta sastâdîðanas datums, kâ arî nav norâdîts, uz kuru laika periodu valsts manta uzskaitîta.” Kâ tad tika nodalîta privatizçjamâ manta, kuras privatizâcijas projekts jau bija apstiprinâts. Izrâdâs — itin vienkârði: “Ar 19.06.1993. LR Lauksaimniecîbas ministrijas pavçli Nr. 329 tika veiktas izmaiòas v/u Baltmaiznieks statûtos, vadoties pçc LR Lauksaimniecîbas ministrijas Agrâro reformu pârvaldes priekðnieka vietnieces I. Mârtinsones [acîmredzot domâta Ilze Martinsone] parakstîta valsts uzòçmuma firmas Baltmaiznieks statûtu fonda sadales aprçíina, veicot uzòçmuma reorganizâciju (Valsts kontrolei netika uzrâdîti, kas pamatotu I. Mârtinsones sadales aprçíina atbilstîbu faktiskajam stâvoklim). Dokumentâ atsauce, ka Baltmaiznieks statûtu fonds noteikts pçc bilances uz 01.04.1993. Dokumentam nav pievienoti Baltmaiznieks inventarizâcijas akti. Iepriekðminçtais norâda, ka nav ievçrotas LR likuma “Par grâmatvedîbu” 11. un 13.panta prasîbas, jo pirms reorganizâcijas nav veikta aktîvu un pasîvu inventarizâcija.” Interesantas lietas jau piecus gadus pçc privatizâcijas atklâjâs arî par potenciâlajiem privatizçtkârotâjiem — izrâdîjâs, ka vajadzîbas gadîjumâ Andra Ðíçles reâli vadîtâ Lauksaimniecîbas ministrija bija spçjusi pat precîzi nereìistrçt privatizâcijas projektus un to iesniedzçjus. Atkal fragments — ar atsauci uz valdîbas apstiprinâto un it kâ stingri ievçrojamo nolikumu “Par

131

privatizâcijas projektu apstiprinâðanas, grozîðanas un papildinâðanas kârtîbu”: “Informâciju par to, ka Zemkopîbas ministrijâ nav ievçrota ar iepriekðminçto nolikumu noteiktâ kârtîba, apstiprina I. Mârtinsones ziòojums 27.05.1993. privatizâcijas projektu apstiprinâðanas sçdç (protokols Nr. 4). I. Mârtinsone ziòo, ka valsts firmas Baltmaiznieks privatizâcijai sagatavoti un 1992. gada novembrî iesniegti 3 privatizâcijas projekti, kuri atdoti autoriem, to precizçðanai un papildinâðanai. Privatizâcijas projektu reìistrâcijas þurnâlâ un privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas protokolos (Nr. 1—3) nav atzîmju, kas apstiprinâtu I. Mârtinsones ziòoto.”

Arî “îstais” — “ne Ave Lat, bet Lizes” privatizâcijas projekts pat pçc pârstrâdâðanas (par to, kas notika ar diviem citiem 1992. gadâ iesniegtajiem privatizâcijas projektiem, ziòu vispâr nav) apstiprinâts tika ïoti îpatnâ veidâ: 1993. gada 27. maijâ (interesanti — jau dienu pçc oficiâli reìistrçtâs precizçtâ privatizâcijas projekta iesniegðanas) to it kâ apstiprinâja Lauksaimniecîbas ministrijas privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisija ar Andri Ðíçli priekðgalâ, taèu... lai gan saskaòâ ar Valsts kontroles atzinumu ðâdu nozîmîgu lçmumu par valsts îpaðuma objekta (uzòçmuma) privatizâcijas projekta apstiprinâðanu vai noraidîðanu likumîgi bûtu jâparaksta visiem komisijas locekïiem, ðo nozîmîgo dokumentu parakstîjis tikai Andris Ðíçle un komisijas sekretâre Ilze Martinsone... Valsts kontrolei bija viedoklis arî par privatizçjamâs maizes rûpnîcas vçrtîbas noteikðanu. Jau pieminçtajâ 27. maijâ Andra Ðíçles vadîtâs komisijas sçdes protokolâ vçl bija pieminçts, ka auditorkompânija Invest–Rîga rûpnîcu novçrtçjusi ar 96 miljoniem Latvijas rubïu vai 480 tûkstoðiem latu. Kâ tad uzòçmuma privatizâcijas komisijai — to vadîja Valsts labîbas biroja direktors Arnis Bçrziòð — izdevâs to “nosist” lîdz 190 tûkstoðiem? Te nu neiztiksim bez pagarâkiem Valsts kontroles atzinuma fragmentiem: “Privatizâcijas komisija pirmajâ sçdç 1993. gada 6. augustâ (protokols Nr. 1), pamatojoties uz SIA Invest–Rîga sastâdîtajiem inventarizâcijas sarakstiem un, òemot vçrâ SIA Invest–Rîga 1993. gada maijâ doto slçdzienu par pamatlîdzekïu tirgus un pamatfondu kopçjo nosacîto vçrtîbu 37 750 tûkstoði LVR (Ls 188 750), koriìçja pamatlîdzekïu vçrtîbu un pieòçma lçmumu, apstiprinât privatizçjamâ objekta pamatlîdzekïu vçrtîbu tirgus cenâs Ls 150 000.

132

Tomçr privatizâcijas lietai pievienotâs 3. maizes rûpnîcas nosacîtâs cenas kopsavilkuma akta norakstâ, ko apstiprinâjis A. Bçrziòð, pamatlîdzekïu vçrtîba tirgus cenâs noteikta Ls 219 305. Privatizâcijas lietai nav pievienoti un Valsts kontrolei neizdevâs iegût LR likumam “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanu” noteiktâm prasîbâm atbilstoðus pamatlîdzekïu inventarizâcijas un novçrtçðanas aktus. [..] Par SIA Invest–Rîga veiktâs inventarizâcijas neatbilstîbu faktiskajam stâvoklim liecina arî v/u 3. maizes rûpnîca pieòemðanas–nodoðanas akti (28.10.1993. apstiprinâjis privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjs A. Bçrziòð), kuri apstiprina valsts uzòçmuma mantas nodoðanu AS Rîgas maiznieks. [..] Piemçram, aktâ 106. pozîcijâ norâdîts “Teritorijas labiekârtojums (ceïi, íieìeïu þogs)”, bet nav norâdîts, vai ðajâ pozîcijâ tiek ietvertas arî grâmatvedîbas uzskaites pozîcijas “Elektromehâniskie vârti” (inventâra Nr. 32000005) un “laukuma segumi” (inventâra Nr. 32000002) un ðâda veida nesaderîbas ir bijuðas vçl vismaz 20 pozîcijâs, kuras pie nodoðanas papildinâtas ar pamatlîdzekïu inventarizâciju un novçrtçjuma aktâ neuzskaitîtiem pamatlîdzekïiem. Lai gan LR Uzòçmumu reìistrâ iesniegtâ LR Lauksaimniecîbas ministrijas Agrârâs reformas pârvaldes priekðnieka vietnieces I. Mârtinsones parakstîtajâ dokumentâ “Valsts uzòçmuma firmas Baltmaiznieks statûtu fonda sadales aprçíins, veicot uzòçmuma reorganizâciju” norâdîts, ka no Baltmaiznieks nodalîta arî nepabeigtâ celtniecîba 3 752 tûkst LVR (Ls 18 760), un arî aktâ, ar kuru Baltmaiznieks nodod mantu valsts uzòçmumam “3. maizes rûpnîca” nodota nepabeigtâ celtniecîba (neuzrâdîtâs iekârtas) Ls 1 980,10 vçrtîbâ, tomçr privatizâcijas komisija 1993. gada 6. augustâ (protokols Nr. 1) nolemj, ka nepabeigtâs celtniecîbas nav. [..] Nepabeigtâ celtniecîba Ls 1 980,10 vçrtîbâ, kura netika uzrâdîta privatizçjamâ valsts uzòçmuma 3. maizes rûpnîca novçrtçtâs mantas sastâvâ, tomçr nonâkusi privatizçtâs AS Rîgas maiznieks mantas sastâvâ bez izpirkðanas. Privatizâcijas komisija nolçma novçrtçt apgrozâmos lîdzekïus Ls 40 000 apmçrâ pçc stâvokïa uz 01.09.1993., ðo summu iekïaujot privatizâcijas objekta galîgajâ nosacîtajâ cenâ. Apgrozâmo lîdzekïu apjomu virs Ls 40 000 nolçma nodot valsts firmai Baltmaiznieks vai pârdot reâlajâs tirgus cenâs. Privatizâcijas komisija savâ pirmajâ sçdç nolçma apstiprinât arî korekcijas koeficientu, saskaòâ ar SIA Invest–Rîga vçrtçjumu (SIA Invest–Rîga vçrtçjumâ pielietojusi koeficientu 0,6156) un apstiprinât privatizçjamâ objekta nosacîto cenu Ls 190 000. Sçdç nolemts, ka privatizâcijas procesa rezultâtâ izveidotâs akciju sabiedrîbas pamatkapitâls bûs Ls 190 000.”

133

Lai gan — ko runât par niekiem: saskaòâ ar Valsts kontroles atzinumu pati “pareizo privatizçtâju” izvçle ir bijusi caur un cauri nelikumîga: lai gan neviena no likumdoðanâ noteiktajâm metodçm neparedzçja tiesîbas valsts îpaðuma (akciju) pircçju noteikt privatizâcijas komisijai bez izsoles vai konkursa, “privatizâcijas komisija pieïâvusi valsts kapitâla daïu (akciju) pârdoðanu privatizâcijas projektâ minçtajiem “iespçjamajiem pircçjiem” — SIA Lize 70% un SIA Lize dibinâtâjiem: SIA Ave Lat fiziskajâm personâm 12,5%, SIA Hanzas maiznîca 1,9% (SIA Hanzas maiznîca nav minçta arî privatizâcijas projektâ), neorganizçjot izsoli vai piedâvâjumu konkursu, kâ tas noteikts iepriekðminçtajâ likumâ par pârdoðanu. Neievçrojot tiesîbu aktu normas, ir liegta iespçja privatizâcijas projektâ iesaistîties citiem privatizâcijas pretendentiem (subjektiem)”... Taèu, kamçr suòi ar novçloðanos rçja, karavâna jau sen bija aizgâjusi tâlâk: ar 3. maizes rûpnîcu kampçjiem viss beidzâs gludi, un pienâca laiks íerties pie citiem iekârojamiem objektiem — galu galâ tam paðam Baltmaizniekam Rîgâ bija vçl viena pietiekami vçrtîga maizes ceptuve. Tiesa, var teikt, ka 3. maizes rûpnîcas privatizâcijas aizsâkðana savâ ziòâ bija Andra Ðíçles gulbja dziesma Lauksaimniecîbas ministrijâ, — vçl tikai izdevâs 1993. gada 9. jûlijâ izdot pavçli par maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisijas izveidi, tajâ iekïaujot virkni mums jau labi zinâmu cilvçku — gan Anitu Elksni, gan Ilzi Martinsoni, bet kâ ekspertus savukârt pieaicinot gan Andri Miglavu, gan Daini Tunstu no Invest–Rîgas. Savukârt sekmîgai pri(h)vatizâcijai vajadzçja meklçt jaunas, progresîvas metodes — varbût pat tâdas, kur varçtu iztikt bez puslîdz skaidri prognozçjamiem Valsts kontroles atzinumiem ar pârkâpumu uzskaitîjumu uz neskaitâmâm lappusçm. Jo vairâk, ka bija skaidrs — laiki pamazâm mainâs, pie varas ir citi cilvçki ar citâm interesçm, kâ rezultâtâ objektus, kuru privatizâcijas cenu izdevies noteikt visnotaï vilinoðu, nejauði var pakampt kâds cits — nepiederoðs. Nç, to nedrîkstçja pieïaut — tad jau labâk par kâdu objektu vismaz daïçji samaksât arî naudâ. Protams, jo mazâk, jo labâk... Pirmoreiz ðî metode tika izmçìinâta saistîbâ ar atlikuðo Baltmaiznieka Rîgas maizes rûpnîcu Nr. 2 — un kâpçc ne, ja priekðdarbi bija veikti sekmîgi: Invest–Rîga un licencçtais auditors Dainis Tunsts rûpnîcu sâkotnçji bija novçrtçjuði ar gandrîz 672 tûkstoðiem latu, taèu pçc daþâdu korekcijas koeficientu piemçroðanas uzòçmuma nosacîtâ cena tika noteikta 307 470 latu apmçrâ, bet galîgâ privatizâcijas cena tika noapaïota lîdz 310 000 latu. Un... jau vairâkus mçneðus pçc Andra Ðíçles atvadîðanâs no Lauksaimniecîbas

134

ministrijas Baltmaiznieka privatizâcijas dokumentos parâdîjâs cienîjamu gadu kundzes Ievas–Inâras Tapiòas iesniegums — glîtâ datorrakstâ, kuram gauþi lîdzîgs droði vien nejauðas sakritîbas dçï atrodams arî pâris citu “atgûstamu” uzòçmumu privatizâcijas lietâs: “Saskaòâ ar Rîgas pilsçtas Zemes komisijas 1994. gada 22. janvâra lçmumu Nr. 2132 man ir atzîtas îpaðuma tiesîbas uz zemes gabalu Rîgâ, Ventspils ielâ 51/55, 75. grupa, punkts, 34 864 kv. m. platîbâ. Paðlaik zemes komisijas lçmums ir nodots apstiprinâðanai Rîgas pilsçtas Valdç un pçc attiecîga lçmuma pieòemðanas tâ kopija tiks iesniegta ministrijâ. Uz man piederoðâs zemes platîbas atrodas vairâki uzòçmumi, t. sk. arî valsts uzòçmums–firma Baltmaiznieks, kurð ar 18.08.92. lçmumu Nr. 317 ir iekïauts privatizçjamo valsts îpaðuma objektu sarakstâ...”

Ko tas nozîmçja? Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisijai, kas uz sçdi sanâca faktiski vienlaikus, vismaz saskaòâ ar oficiâlo protokolu nekâdu ðaubu nebija — viss nekavçjoties bija pilnîgi skaidrs: “Komisijas priekðsçdçtâjs A. Bçrziòð informç, ka 08.02.1994. Zemkopîbas ministrijâ un privatizâcijas komisijâ ir saòemts zemes îpaðnieces, uz kurai piederoðâs zemes atrodas visa valsts firmas Baltmaiznieks teritorija, iesniegums par pirmpirkuma tiesîbu izmantoðanu uz privatizçjamâ uzòçmuma iegâdi. A. Bçrziòð vçlreiz atgâdina komisijas locekïiem, ka atbilstoði 07.07.1992. Augstâkâs padomes lçmuma “Par atjaunotâ Latvijas Republikas Civillikuma ievada, mantojuma tiesîbu un lietu tâs dalâs spçkâ stâðanâs laiku un kârtîbu” 14. p. treðajai daïai zemes îpaðniekam ir paredzçtas priekðrocîbas tiesîbas iegâdâties pârdodamo objektu. A. Bçrziòð informç, ka komisijai pçc ðâda iesnieguma saòemðanas objekta privatizâcija ir jâpârtrauc, uzòçmums nav jâpârveido par valsts akciju sabiedrîbu. Pirkuma–pârdevuma lîguma noslçgðana ir Zemkopîbas ministrijas kompetencç, kurai tiks nodots pirkuma–pârdevuma lîguma projekts un objekta novçrtçðanas materiâli. Pçc lîguma noslçgðanas komisijas sekretariâts valsts firmas Baltmaiznieks privatizâcijas materiâlus apkopos un nodos glabâðanai Ekonomikas ministrijai.”

Arî tâlâk viss strâdâja kâ pulksteòa mehânisms: ðajâ paðâ laikâ Ieva–Inâra Tapiòa nodibinâja SIA Apalîtis, tâ jau mçnesi vçlâk ar

135

Zemkopîbas ministrijas valsts sekretâru Jâni Lapði noslçdza lîgumu, kâroto rûpnîcu iegâdâjoties par tiem paðiem 310 tûkstoðiem latu. Savukârt vçl pçc divâm nedçïâm âþa kâja atkal izlîda visâ godîbâ: jau 23. martâ Ieva–Inâra Tapiòa oficiâli nolçma 90 kapitâldaïas (tas ir, deviòas desmitdaïas) jaunajâ SIA Baltmaiznieks par nominâlvçrtîbu pârdot “pilsonim Andrim Ðíçlem”, nosakot, ka “sabiedrîbas dalîbnieks Andris Ðíçle iegûst visas sabiedrîbas dalîbnieka tiesîbas un pienâkumus likumâ “Par sabiedrîbâm ar ierobeþotu atbildîbu” noteiktajâ kârtîbâ”. Kas tad bija noticis patiesîbâ? Pats Andris Ðíçle gadus piecus vçlâk to presei skaidroja tâ: – Interesanti notiek [..] SIA Baltmaiznieks privatizâcija — Ieva Tapiòa, kurai ir pirmpirkuma tiesîbas, 8. martâ noslçdz lîgumu, ka savas tiesîbas izmantos, un nâkamajâ dienâ jûs akurât par ðâdu summu izòemat kredîtu Zemes bankâ. Vai jûs ðo naudu iedevât Tapiòas kundzei, lai viòa var samaksât par pirkumu? – Protams es palîdzçju Tapiòas kundzei, jo viòai bija bezcerîgi kâ zemes îpaðniecei, bijuðajai represçtajai gût kaut kâdu labumu no tâ posta, ko bija izdarîjusi padomju vara, un bija cilvçki, kas mûs saveda kopâ. Protams, riskçju ïoti daudz, un jâsaka, ka sievai es pateicu tikai vçlâk, ka mûsu mâja ir ieíîlâta. Paòçmu kredîtu, un neþçlîgi dârgs toreiz bija [Zemes bankas prezidents Andris] Ruselis. Vienmçr uz baòíieriem esmu zobu turçjis, bet tâds ir viòu bizness — lçtâk naudu nopirkt un dârgâk pârdot. – Vçlâk ðâ uzòçmuma akcijas iegâdâjâs Hanzas maiznîca un Ave Lat? Kâ jûs ienâcât ðajâ SIA Baltmaiznieks, arî jums tur ir daïas? – Es tâtad palîdzçju Tapiòas kundzei ar ðo te finansçjumu, un mums bija attiecîga vienoðanâs, ka viòai acîmredzot nebûs tâdas iespçjas ðo naudu atdot un es savukârt varçðu iegâdâties ðîs te kapitâla daïas. Tâtad es biju kâdu laiku lîdzîpaðnieks Baltmaizniekâ. Protams, vçlâk es spriedu, ka nav man tur obligâti jâatrodas, un man ir pirkðanas–pârdoðanas lîgums, man samaksâja kaut kâdu naudu, un ar to es norçíinâjos ar banku. Tâtad — Andris Ðíçle vienkârði izlîdzçja padzîvojuðai represçtai sievietei, tad saòçma “kaut kâdu naudu”, norçíinâjâs ar banku par 310 tûkstoðu kredîtu un dzîvoja tâlâk — bez uzòçmuma, toties ar gaiðu labi padarîta darba sajûtu? Un tikai tâ — katram gadîjumam — Baltmaiznieka statûtos nekavçjoties tika iestrâdâts punkts, kas paredzçja, ka, “ja gada laikâ pçc attiecîgu likumu, kas ïauj juridiskâm personâm iegâdâties savâ îpaðumâ

136

zemi, dibinâtâjs, uz kuram piederoðâs zemes atrodas uzòçmums, bez atlîdzîbas nenodod ðo zemi sabiedrîbas îpaðumâ, viòam bez atlîdzîbas ir jânodod sabiedrîbas îpaðumâ visas sev piederoðâs daïas”? Paðai Ievai–Inârai Tapiòai mçs neko pajautât nevaram, jo viòa jau ir aizgâjusi viòsaulç, toties uz daþiem jautâjumiem bija gatavs atbildçt viòas dçls Armands: – Vai jûsu mâte bija iepriekð pazîstama ar Andri Ðíçli? – Nç, nç . Nekâdas saistîbas nebija. Es tajâ laikâ îpaði tam nesekoju lîdzi. Mamma bija tikko atguvusi atpakaï zemi, kas padomju laikos bija atòemta. Viòa bija priecîga par to. Testamentu bija saglabâjusi atvilktnç un bija priecîga, ka ir to atradusi. Izdevâs dabût zemîti atpakaï. Es pats Ðíçli nekad neredzçju, viòa tikai stâstîja, ka satiksies ar Ðíçli. – Ar ko Jûsu mâte nodarbojâs? – Ar visu kaut ko. Skorpiona zîmç dzimusi, sieviete, kas visu laiku kaut ko darâs. Viòa bija kasiere, ðuvçja. Cilvçks, kas godîgi strâdâja un pelnîja. – Nekâdas citas idejas, kâ apsaimniekot atgûto zemi, nebija? – Dabûja atpakaï zemi caur vispârçjo kârtîbu. Kâ tas Ðíçle tur kurâ brîdî uzradâs, es nezinu. Man bija astoòpadsmit deviòpadsmit gadu, un es îpaði neinteresçjos. Nebija sajûta, ka mamma kaut kâdu baigo afçru taisa. Ðíçle ir iedevis mammai naudu, iegâdâjusies îpaðumu, izmantojot pirmpirkuma tiesîbas, es tieðâm nezinu. Nekad nebija tâda sajûta, ka baigo afçru taisa. Es jau arî nezinu, cik tas ir pretlikumîgi vai nelikumîgi. Tas jau nekas nelikumîgs nav. Ja Ðíçle bûtu bijis labs draugs, es domâju, ka jûs tâpat izdarîtu. – Bet Ðíçle taèu nebija viòai labs draugs... – Nç, nebija. Es nezinu, kâ viòi sapazinâs. Savâ ziòâ Ðíçle mammai arî simpatizçja. Viòð pçc kâda laika sâka arî politikâ iesaistîties. Mana mamma arî nebija tâda, kas skaitîtu lîdzi, lai tikai kâdam kaut kas netiek. Viòa bija priecîga, ka tikusi pie savas zemîtes. – Vai viòa kaut ko nopelnîja ar to savu atgûto zemi? – Ar to, ka caur to Ðíçli — es nezinu. Katrâ ziòâ es nejutu, ka bûtu kaut kas nopelnîts. Viòa nebija no tâdâm, kas varçtu kaut ko iebâzt sev kabatâ. Es pieïauju, vai tik tur nebija tâ, ka Ðíçle palîdzçja ar zemes atgûðanu. Varbût kaut kas tamlîdzîgs bija. Viòa pateicîbas vârdâ... – Kâda jçga atgût zemi, ja no tâ neko neiegûst? – Kâdâ ziòâ? Zeme jau nav pârdota, mçs joprojâm saòemam nomas maksu. Es viòu mantoju, kad mamma nomira.

137

– Hanzas maiznîcas maksâ nomas maksu? – Jâ, kaut kâdu maziòu. Nav jau tâ, ka nekâ. Es tikai domâju, vai tur Ðíçle samaksâjis par to, ka viòa izmanto pirmpirkuma tiesîbas. Zeme nav pârdota. Cik nu viòi tur maksâ?! Tas jau nav gabals, kur var kaut ko baigi celt. Tas ir rûpnieciskais rajons. Nevaru nekâdi pateikt, klapçjiet savu rûpnîcu ciet, celsim mâju. Piespiedu noma. – Cik viòi maksâ? – Par tâm summâm es nestâstîðu. [Viòa amatpersonas deklarâcijâ par 2006. gadu kâ ieòçmumi no kâdas nomas maksas minçti 12 926 lati.] Man vienu brîdi likâs, ka neko daudz viòi nemaksâ. Viòus piesedz arî likumi. Savulaik tie uzòçmumi tika uzcelti, tur kaut kâda saimnieciskâ darbîba notiek. Ja visi tagad teiktu, vâcieties projâm, tâ bûtu liela katastrofa Latvijas ekonomikai. Tâpçc ir piespiedu noma. – Vismaz zemes nodokli nosedz? – Jâ, jâ, un vçl drusku pâri paliek. Nevar teikt, ka ir nenormâli lieli ienâkumi. Vienmçr ir radinieki, kuriem var palîdzçt, ja ir papildus naudiòa. Tie nav nekâdi n–tie miljoni. – Mamma îpaði ìimenei nestâstîja par ðo darîjumu? – Varbût arî stâstîja, bet mani îpaði neinteresçja. Mums nebija tâdas attiecîbas, ka tad, kad ir runas par naudâm, visi sadegâs — nu, cik tad man bûs. It kâ tas notiek pats par sevi. Labi, ka ir kâda papildu naudiòa. Visi priecîgi. – Varbût tçvs vairâk zina par ðo darîjumu? – Nç, nç, tçvs ne. Mamma bija tâda, kura visu organizçja. Viòai Ðíçle patika, tajâ laikâ viòð bija nepazîstams. Man nepatîk visas tâs intrigas, kad skaita citiem naudu. Man paðam ir daudz, ko darît. – Jûsu mâte vienu brîdi bija arî uzòçmuma îpaðniece. – Îpaðniece? Es nezinu. Man tajâ laikâ bija vienalga. Ne nu tâ, ka pavisam vienalga. Biju priecîgs, ka mamma atguvusi zemi, bet nav nekâdas jausmas par to, kâ tas notika. – Ðíiet, Ðíçle kâdâ intervijâ izteicies, ka palîdzçjis represçtai kundzei tikt pie îpaðuma. Vai mâte bija represçtâ? – Cik zinu, tad ne. Varbût viòð drusku pârspîlçjis. Palîdzçjis viòð noteikti bija nokârtot tos visus papîrus. Mamma nekâda jaunâ nebija, nekad nebija òçmusies ar papîru lietâm. Viòai bija liels prieks, ka atrodas kâds, kas palîdz. Protams, par velti jau neviens neko nedara, viòam tur bija savas intereses. – Pçc tam ar Ðíçli nav bijuði nekâdi kontakti? – Nç . Kopð tâ laika ne.

138

– Vai viòð pats sameklçja jûsu mâti? – Nu, droði vien. Droði vien, ka viòam kaut kâdi gali bija un viòð atrada zemes îpaðnieci... Kurð kuru meklçja un atrada un cik liela ðajâ gadîjumâ bija advokâta Andra Grûtupa loma, — to mçs droði vien tâ arî neuzzinâsim. Taèu vçrâ òemams ir kâdreizçjais preses atzinums — “ðis ir vienîgais gadîjums, kad bijuðais lauksaimniecîbas ministra vietas izpildîtâjs A. Ðíçle kïûst par tâda uzòçmuma îpaðnieku, kurð savulaik bija tieðâ viòa pârziòâ”. Tiesa, tas nebût nenozîmç, ka ðis bija pçdçjais gadîjums, kad Andra Ðíçles deviòdesmito gadu sâkumâ labi iepazîtâs un novçrtçtâs graudu pârstrâdes un maizes raþoðanas nozares uzòçmumi pie jauniem saimniekiem tika, kâdam ðíietami mazturîgam cilvçkam izmantojot savas pirmpirkuma tiesîbas. Viens no uzòçmçjiem, kuri to uzzinâja âtrâk un labâk par daudziem citiem, bija Austrâlijas latvietis Valdis Bçrziòð, kura pârstâvis Arnis Gromovs vçl tagad uz jebkuriem jautâjumiem þçlîgi atbild: “Valdis Bçrziòð nav Latvijâ un vispâr ðeit reti parâdâs. Viòð principâ nerunâ ar presi. Sâkumâ viòð nerunâja ar presi, tad kâdu brîdi runâja, un palika sliktâk, tâpçc tagad atkal kâdu laiku nerunâs. Tas neattiecas tikai uz jums. Tas attiecas uz visiem þurnâlistiem. Lûdzu, neòemiet ïaunâ.” Austrâlijas latvieti, maizes cepçju dinastijas pârstâvi var saprast — ierodoties senèu dzimtenç deviòdesmito gadu sâkumâ, viòð plânoja ne tikai virknes nekustamo îpaðumu atgûðanu vien. Ar tiem viss kârtîbâ — jau vairâkus gadus Valda Bçrziòa vârds atrodams kâ Latvijas miljonâru, tâ arî Rîgas vçrtîgâko nekustamo îpaðnieku sarakstos. Taèu vienlaikus Valdis Bçrziòð tika pie ilgas un íçpîgas kriminâllietas it kâ par mâkslas vçrtîbu kontrabandu, un ïoti iespçjams, ka vçl sâpîgâku vilðanos viòð piedzîvoja, Latvijâ naivi mçìinot iesaistîties privatizâcijas procesâ. Maiznieku dinastijas pârstâvim tieðâm varçja ðíist, ka privatizçjamais objekts ir gana interesants: 1991. gada augustâ ar Andra Ðíçles kâ lauksaimniecîbas ministra pirmâ vietnieka pavçli par Rçzeknes dzirnavnieku pârdçvçtais Rçzeknes labîbas produktu kombinâts — tâs bija ðíirnes miltu dzirnavas, kombinçtâs lopbarîbas rûpnîca, lopbarîbas koncentrâtu rûpnîca, elevators, trîs labîbas pieòemðanas iecirkòi un lauksaimniecîbas palîgsaimniecîba. Savukârt par valsts akciju sabiedrîbu valsts firma Rçzeknes dzirnavnieks tika pârveidota ar Zemkopîbas ministrijas pavçli; turklât ar ðo paðu pavçli tika apstiprinâta arî darba grupa valsts labîbas produktu kombinâtu privatizâcijas koncepcijas sagatavoðanai, par tâs vadîtâju tika

139

iecelts Zemkopîbas ministrijas parlamentârais sekretârs Gundars Bçrziòð, un tepat kâ oficiâls “eksperts” figurçja arî Andris Ðíçle. Saskaòâ ar privatizâcijas komisijas apstiprinâto nolikumu vietçjiem lauksaimniecîbas produkcijas raþotâjiem bija plânots pârdot 20 procentus Rçzeknes dzirnavnieka akciju, darbiniekiem bija paredzçti 10 procenti, savukârt labâkâ privatizâcijas projekta iesniedzçjam bija paredzçts pârdot 65 procentus uzòçmuma akciju. Ar vârdu sakot, bija paredzçts gana godîgs konkurss — ar punktu sistçmu un pamatîgu komisiju, kuras galvgalî turklât nestâvçja ne pats Andris Ðíçle, ne kâda no Lauksaimniecîbas–Zemkopîbas ministrijâ vçl strâdâjoðajâm izpildîgajâm dâmâm. Novçrtçts uzòçmums bija pçc jau ierastajiem izcenojumiem (autoizkrâvçjs — 30 latu, graudu kaltçjamais agregâts — 55 lati, miltu fasçðanas automâts — 62 lati, graudu noliktava — 520 latu), un, lai gan uzòçmuma kopçjâ tirgus vçrtîba par spîti tam bija sanâkusi ap 2,67 miljoniem latu, privatizâcijas komisija nosacîto vçrtîbu vienalga noteica 1,048 miljonu latu apmçrâ. Turklât arî pietiekami nopietnu pretendentu izrâdîjâs gana — papildus Valda Bçrziòa kompânijai uz privatizâciju arî pretendçja SIA Linda un SIA K un Co. Ar vârdu sakot, kumoss bija pietiekami gards, taèu tâ iegûðanas nosacîjumi bija izveidoti kaut kâ neçrti vienlîdzîgi. Privatizâcijas komisijas locekïi arî bija parakstîjuði svinîgus solîjumus — ðâdus te: “Es, Arnis Bçrziòð, piekrîtu piedalîties Valsts akciju sabiedrîbas Rçzeknes dzirnavnieks privatizâcijas konkursa komisijas darbâ un uzòemties ar komisijas darbu saistîtos pienâkumus un atbildîbu. Apliecinu, ka neatrodos tieðâ privatizâcijas konkursa rîkotâja (Zemkopîbas ministrijas) administratîvâ pakïautîbâ un neatrodos ar to darba attiecîbâs. Apòemos nepiedalîties valsts akciju sabiedrîbas Rçzeknes dzirnavnieks privatizâcijas konkursâ nedz personiski, nedz ar treðo personu starpniecîbu, kâ arî neatrasties tieðâ administratîvâ pakïautîbâ un darba attiecîbâs ar konkursa dalîbniekiem. Apòemos neatklât un ïaunprâtîgi neizmantot informâciju par konkursa dalîbniekiem un viòu iesniegtajiem projektiem.” Lîdz pat 1994. gada pavasarim viss izskatîjâs gana nopietni — pretendenti iesniedza privatizâcijas pieteikumus un biznesa plânus (Linda — uz 17 lappusçm, K un Co — uz 15), kuros turklât vçl tika solîts vismaz lielâko daïu no uzòçmuma cenas nomaksât latos (SIA Linda — 75% naudâ un 25% sertifikâtos, bet SIA K un Co pieteikumâ ierakstîja, ka “ar naudu norçíinâs par akcijâm SIA K un Co”). Ðos pieteikumus nopietni un atbildîgi izvçrtçja svinîgos solîjumus devusî komisija, kas pçc lielas sprieðanas un rçíinâðanas nosprieda: Linda kopâ saòem 196 balles, K un Co — 203 balles, Berzins

140

Investment — 323 balles. Lîdz ar to 1994. gada 7. aprîlî komisija par uzvarçtâju atzina SIA Berzins Investment, kura taèu, redz, pârstâvot Austrâlijâ pazîstamu maizes cepðanas meistaru dinastiju. Ðajâ paðâ dienâ komisija apstiprinâja arî nolikumus par akciju iegâdes kârtîbu uzòçmuma darbiniekiem un kombinâta apkalpes zonas lauksaimnieciskâs produkcijas raþotâjiem. Valsts jau varçja pamazâm sâkt skaitît gaidâmos ienâkumus: lai nu kâ bûtu vçrtçts uzòçmums, apstiprinâtajâ privatizâcijas konkursa nolikumâ skaidri un gaiði bija ierakstîts, ka “privatizâcijas konkursa uzvarçtâjs norçíinâties var tikai ar naudu”, un tas nozîmçja — valsts bûtu naudâ saòçmusi 65% no noteiktajiem 1,048 miljoniem latu. Un tad — jâ, un tad atnâca pârsteigums. Daudzus gadus vçlâk Lindas saimnieks, miljonârs Jânis Íirsis, atminoties to dienu notikumus, nevçrîgi paziòoja: “Tas galîgi nebija nopietni, es tam vispâr nepievçrsu uzmanîbu. Es tur tiku piesaistîts tikai tâdçï, ka Valdis Bçrziòð, kurð bija iecerçjis piedalîties privatizâcijâ, nebija Latvijas iedzîvotâjs. Pilnîgi nenopietns projekts, es tur tâ îsti pat nepieslçdzos. Bet tur jau viss skaidrs. Kur iet Ðíçle, tur citiem vairs nav, ko darît. Toreiz nezinâjâm, ka Ðíçle uzlicis aci...” Nezinâja — un uzzinâja. Lûk, fragments no uzòçmuma privatizâcijas komisijas protokola: “Komisijas priekðsçdçtâjs A. Bçrziòð informç, ka 22.04.1994. ir saòemts iesniegums no pils. A[nnas]. Borises, uz kuras îpaðumâ esoðâs zemes atrodas daïa no VAS Rçzeknes dzirnavnieks teritorijas, par pirmpirkuma tiesîbu izmantoðanu uz privatizçjamo objektu. A. Bçrziòð lûdz sekretariâta darbiniekus A. Elksni un E. Punkstiòu izteikt savu viedokli par zemes îpaðnieka priekðrocîbas tiesîbâm uz minçtâ objekta iegâdi. A. Elksne atgâdina, ka atbilstoði 16.06.1992. likumam “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu”, saskaòâ ar kuru notiek uzòçmuma privatizâcija, zemes îpaðniekam privatizâcijas procesâ ir tiesîbas izmantot savas pirmpirkuma tiesîbas. E. Punkstiòð atbalsta ðo viedokli un piebilst, ka ðajâ gadîjumâ nevar tikt piemçrotas jaunâ vispârçjâ privatizâcijas kârtîbas likuma normas, kas nosaka, ka pirmpirkuma tiesîbas zemes îpaðniekam uz objektu ir tikai tad, ja uz viòam piederoðâs zemes atrodas ne mazâk par 50% privatizçjamâ uzòçmuma teritorijas. E. Punkstiòð citç 17.02.1994. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu privatizâciju” pârejas noteikumu 2. punktu, kurð nosaka, ka valsts îpaðuma objekta, kuru bija paredzçts privatizçt, pârdot to piedâvâjumu konkursâ, privatizâcija tiek veikta saskaòâ ar likumiem, kas bija spçkâ piedâvâjumu konkursa nolikuma apstiprinâðanas

141

dienâ. E. Punkstiòð atgâdina, ka sludinâjums par VAS Rçzeknes dzirnavnieks privatizâcijas uzsâkðanu bija publicçts Latvijas Vçstnesî ð. g. 24. februârî.” Ar vârdu sakot, atkal tika iedarbinâta tâ pati “Baltmaiznieka shçma” — kâ vçstîja Annas Borises (teju seðdesmitgadîgas kundzes bez mazâkâs pieredzes uzòçmçjdarbîbâ) iesniegums, “lûdzu privatizâcijas komisiju noslçgt ar mani valsts akciju sabiedrîbas Rçzeknes dzirnavnieks pirkuma–pârdevuma lîgumu. Atbilstoði likuma par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu privatizâcijas kârtîbu 9. pantam par maksâðanas lîdzekli vçlos izmantot gan latus, gan — pçc saviem ieskatiem un iespçjâm — arî sertifikâtus. Pârstâvçt savas intereses pirkuma–pârdevuma lîguma slçgðanas procesâ esmu pilnvarojusi zvçrinâtu advokâtu A. Grûtupu”. Un par to, kas bija ðîs shçmas darbinâtâji, uzskatâmi liecina privatizâcijas materiâlos atrodama advokâta Andra Grûtupa vçstule, kurâ viòð Arnim Bçrziòam detalizçti izklâstîjis, ko un kâ tad vçlçtos Anna Borise: “A. Borises kundze parakstâs uz visâm tâm akcijâm, kas paliek pâri, kad — ir pirmajâ kârtâ parakstîjuðies zemnieki, — ir parakstîjuðies darbinieki. Orientçjoði uz dibinâðanas dienu A. Borises kundzes daïa varçtu bût ap 88% pamatkapitâla akciju. A. Borises kundze piekrît normai, ko Privatizâcijas komisija fiksç un kas tiek iestrâdâta statûtos, ka kopumâ lîdz 7% no dibinâðanas pamatkapitâla akcijâm gada laikâ tiek pârdotas zemniekiem vai to kooperatîvajâm organizâcijâm, ja tie (tâs) nodod graudus Rçzeknes dzirnavniekam. Tâtad viena gada laikâ A. Borises kundze no savâm akcijâm pârdoðanas kârtîbâ ðíirsies par labu fiziskâm vai juridiskâm personâm. Akcijas tiks realizçtas par nominâlvçrtîbu. Pârdoðana notiks saskaòâ ar Nolikumu ko izstrâdâs Valde un apstiprinâs Padome. [..] A. Borises kundze lûdz apstiprinât sekojoðu maksâðanas kârtîbu un grafiku: — ne mazâk kâ 25% no akciju vçrtîbas kopsummas lîdz akciju sabiedrîbas dibinâðanas sapulcei. Iemaksa latos, — ne vairâk kâ 75% no akciju vçrtîbas kopsummas lîdz 31.12.1995. Iemaksa sertifikâtos.”

Privatizâcijas komisija ðîm vçlmçm nâca pretî un bez kavçðanâs izlçma Annai Borisei pârdot 37 758 Rçzeknes dzirnavnieka akcijas 943 950 latu nominâlvçrtîbâ, nosakot, ka no pirkuma summas 25 procenti jâmaksâ latos, bet 75 procenti — mazvçrtîgajos sertifikâtos (1994. gadâ Parex no

142

iedzîvotâjiem sertifikâtus iepirka par trîsarpus latiem gabalâ; bija brîþi, kad sertifikâta cena bija tikai lats). Savukârt vçl pçc brîþa Anna Borise jau kïuva par Zemkopîbas ministrijas pieïautu nelikumîbu upuri, kas pie sava zemesgabala tikusi, tikai pateicoties personiskajai modrîbai — lûk, fragments no Rçzeknes dzirnavnieka pârveidoðanas pilnsapulces protokola 1994. gada 25. maijâ: “Diemþçl savlaicîgi netika izpildîtas likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu privatizâcijas kârtîbu” 2.2. panta 4. punkta prasîbas, kas uzlika par pienâkumu Zemkopîbas ministrijai ne vçlâk kâ 3 dienas pçc tam, kad publicçts paziòojums par uzòçmuma privatizâciju, nosûtît personâm, kuru îpaðumâ ir zemes gabals, uz kura atrodas privatizçjamais objekts, ierakstîtu vçstuli ar uzaicinâjumu pieteikties uz pirmpirkuma tiesîbu izmantoðanu. Zemkopîbas ministrija par privatizâciju zemes îpaðnieci A. Borises kundzi neinformçja un mçnesi pçc konkursa noteikumu publikâcijas uzsâka uzòçmuma privatizâciju atbilstoði izsludinâtajiem konkursa noteikumiem. [..] Tomçr zemes îpaðniece A. Borises kundze bija iepazinusies ar publikâciju par uzòçmuma privatizâcijas uzsâkðanu un 1994. gada 22. aprîlî privatizâcijas komisijai tika iesniegts viòas iesniegums par savu pirmpirkuma tiesîbu izmantoðanu uz privatizçjamâ objekta iegâdi.”

Jau pirms tam, 20. maijâ Anna Borise advokâta Andra Grûtupa klâtbûtnç bija parakstîjusi pilnvaru tam paðam Çrikam Masteiko, ar kuru avelatietis tika pilnvarots “pârstâvçt manas intereses AS Rçzeknes dzirnavnieks dibinâðanas procesâ, t. sk. balsot ar man piederoðo kapitâlu — akcijâm, kâ arî manâ vârdâ veikt visas ar AS dibinâðanu saistîtâs darbîbas, dot paskaidrojumus manâ vârdâ un visur, kur vajadzîgs, manâ vietâ parakstîties”. Un likumsakarîgi, ka pusgadu vçlâk parâdîjâs îstie saimnieki: 1994. gada 14. decembrî starp Annu Borisi, SIA Ave Lat kâ “atbildîgo pircçju” un AS Hanzas maiznîca kâ “Hanzas pircçju” tika noslçgts lîgums, 34 372 Rçzeknes dzirnavnieka akcijas pârdodot par 859 300 latiem. Vai kâds no tâ visa cieta? Pârskaitîsim. Darbinieki un lauksaimniecîbas produkcijas raþotâji? Faktiski ne: kâ râda ieraksti oficiâlajâ dokumentâcijâ, Anna Borise “atrada par iespçjamu atïaut ne vien darbiniekiem parakstîties uz visu paredzçto akciju skaitu, bet arî 1 gada laikâ pârdot lauksaimniecîbas produkcijas raþotâjiem uzòçmuma akcijas”. (Tiesa, no 229 darbiniekiem 1994. gadâ Rçzeknes dzirnavniekâ strâdâjoðo skaits 1998. gadâ bija sarucis

143

lîdz 145, bet — kas nu tur tâds?) “Godîgâs privatizâcijas” neveiksmîgie pretendenti? Neviens no tiem publiski pat neiepîkstçjâs, jo zaudçjumi galu galâ nebija lieli — tik vien kâ privatizâcijas pieteikuma un biznesa plâna izstrâdei. Valsts? Neko neteica arî valsts intereðu “pârstâvji”, kaut gan, kâ râda Privatizâcijas aìentûras informâcija, Anna Borise par savâm akcijâm (viòai tika 90,1% akciju) kopâ samaksâja 236 tûkstoðus latu un 25 284 sertifikâtus, — rupji rçíinot, var teikt, ka valsts, pateicoties îstenotajai shçmai, neieguva vairâk nekâ 300 tûkstoðus latu. Tâ pati shçma tika îstenota ar vçl vienu Rçzeknes uzòçmumu — Rçzeknes maiznieku, kas tika uzskatîts par vienu no Latvijas tâlaika modernâkajiem maizes raþoðanas uzòçmumiem. Notikumu secîba jau atkal bija lîdzîga: 1992. gada augustâ valsts firma Rçzeknes maiznieks tika nodota privatizâcijai, 1993. gada jûlijâ (tâtad — vçl “Ðíçles laikos”) Lauksaimniecîbas ministrija izveidoja maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisiju, tâ paða gada augustâ SIA Grifs bija sagatavojusi Rçzeknes maiznieka privatizâcijas projektu, nâkamâ gada februârî uzòçmums tika pârveidots par valsts akciju sabiedrîbu, bet jau 12. aprîlî klât bija Anna Borise — atkal ar juridiski ðíietami nevainojami sakârtotiem dokumentiem, no kuriem izrietçja: viòa 1993. gada decembrî kâ iepriekðçjâ îpaðnieka mantiniece ir atguvusi zemi zem uzòçmuma, lîdz ar ko nu vçlas, lai ar viòu tiktu noslçgts valsts firmas Rçzeknes maiznieks pirkuma–pârdevuma lîgums. (No kurienes nauda? Andrim Ðíçlem vairâk ieíîlâjamu ìimenes mâju nebija, taèu atbildi presç deva tas pats advokâts Andris Grûtups: “Anna Borise paòçmusi no bankas aizdevumu. Banka, kas ðo kredîtu atvçlçja, pârstâv Latvijas nacionâlo kapitâlu, tai nav nekâda sakara ar mafioziem grupçjumiem vai ko tamlîdzîgu.”) Tiesa, vietumis dokumenti nemaz nebija tik nevainojami, un uzmanîgam vçrotâjam varçja rasties nevilðs priekðstats, ka Anna Borise (bet varbût tomçr viòas advokâti vai kâds kampçjs) kaut kâdâ veidâ bijusi lîdzdalîga arî jau aprakstîtajâ Rîgas Baltmaiznieka privatizâcijâ: kâ gan nu citâdâk skaidrot to, ka 1994. gada 29. jûlijâ kundzes parakstîtajâ “Ziòojumâ par mantisko ieguldîjumu”, kurð caurcaurçm it kâ attiecâs uz Rçzeknes maiznieka privatizâciju, cita starpâ bija minçts, ka tam nez kâpçc pievienoti “auditorfirmas SIA Invest–Rîga sagatavotie uzòçmuma firmas Baltmaiznieks novçrtçðanas materiâli, kas satur mantas uzskaitîjumu un nekustamo pamatlîdzekïu — çku, bûvju un nepabeigtâs celtniecîbas aprakstu”. Tomçr valstij Annas Borises argumenti ðíita dzelþaini — jau maijâ tika pârtraukts Rçzeknes maiznieka privatizâcijas process, bet vçl mçnesi vçlâk

144

Zemkopîbas ministrija ar Annu Borisi parakstîja pirkuma–pârdevuma lîgumu par maizes raþoðanas valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks pirkðanu. Ja Baltmaiznieka gadîjumâ zemes îpaðniece dibinâja SIA Apalîtis, tad Rçzeknes maiznieka pircçja bija Annas Borises dibinâta SIA Lejas Anèupâni, kas lîdz ar valsts uzòçmuma iegâdi tika pârsaukta par SIA firma Rçzeknes maiznieks. Un... jau atkal tâ paða 1994. gada decembrî Anna Borise no viòai piederoðajâm 100 Rçzeknes maiznieks kapitâla daïâm 46 daïas pârdeva SIA Ave Lat un 50 daïas — akciju sabiedrîbai Hanzas maiznîca. Kas ðîs shçmas îstenoðanas rezultâtâ palika zaudçtâjos? Ieskatîsimies Annas Borises un Zemkopîbas ministrijas parakstîtajâ pirkuma–pârdevuma lîgumâ par valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks iegâdi, un jautâjumu vairs nebûs: “Kâ maksâðanas lîdzekli, apmaksâjot ðo uzòçmuma nosacîtâs cenas daïu, Pircçjs var izmantot latus vai privatizâcijas sertifikâtus pçc saviem ieskatiem un iespçjâm.” Tas nozîmç — Annai Borisei (vai varbût precîzâk bûtu teikt — konkrçtiem kampçjiem vai kampçjam, kas aiz viòas stâvçja?) tika dota iespçja sertifikâtos samaksât 85% no uzòçmuma jau tâ gana pieticîgâs vçrtîbas (jau tradicionâli uzòçmuma vçrtîba tirgus cenâs bija noteikta 981 313 latu apmçrâ, bet ar koeficientu izmantoðanu tâ bija sarukusi lîdz 680 tûkstoðiem latu). 578 tûkstoði latu bija lîdzvçrtîgi 20 643 sertifikâtiem, kuri 1994. gada nogalç bija iegâdâjami par apmçram 72 tûkstoðiem latu. Tos tad Anna Borise arî nomaksâja tâpat kâ 102 tûkstoðus latu naudâ. Interesanti, ka ðajâ gadîjumâ valsts pilnâ apmçrâ netika pat pie visas ðîs noþçlojamâs naudiòas. 2003. gada februârî Privatizâcijas aìentûras Kontroles departamenta direktors Arvis Freibergs bija spiests nosûtît Annai Borisei ðâdu vçstuli: “1994. gada 7. jûnijâ Zemkopîbas ministrija ar Jums noslçdza pirkuma–pârdevuma lîgumu par valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks pârdoðanu. Saskaòâ ar minçtâ pirkuma–pârdevuma lîguma 9.1. punktu Jums bija jâiemaksâ valsts un paðvaldîbas îpaðuma privatizâcijas fondâ kopâ 102 000 lati, t. sk. 91 800 lati Valsts îpaðuma privatizâcijas fondâ un 10 200 lati Rçzeknes pilsçtas paðvaldîbas îpaðuma privatizâcijas fondâ. Lîdz ðim brîdim par valsts uzòçmumu Rçzeknes maiznieks Valsts îpaðuma privatizâcijas fondâ ir iemaksâti 73 663 lati un Rçzeknes pilsçtas paðvaldîbas îpaðuma privatizâcijas fondâ 8184,86 lati. Òemot vçrâ iepriekð minçto, lûdzam Jûs nekavçjoties iemaksât 18 137 latus Valsts îpaðuma

145

privatizâcijas fondâ un 2015,14 latus Rçzeknes pilsçtas paðvaldîbas îpaðuma privatizâcijas fondâ. Ja minçtâs summas tuvâkajâ laikâ netiks samaksâtas, Privatizâcijas aìentûra griezîsies tiesâ ar prasîbu par parâda piedziòu.”

Vienlaikus Privatizâcijas aìentûra arî Zemkopîbas ministrijai nosûtîja vçstuli, kurâ pietiekami skarbi izteica pârmetumu par pavirðîbu: “Neskatoties uz to, ka Anna Borise nebija veikusi visu pirkuma–pârdevuma lîguma 9.1. punktâ noteikto samaksu par valsts uzòçmumu Rçzeknes maiznieks, Zemkopîbas ministrija 1994. gada 9. augusta vçstulç Nr. 3–698 Uzòçmumu reìistram apliecinâja, ka atbilstoði 1994. gada 7. jûnijâ noslçgtajam pirkuma–pârdevuma lîgumam valsts uzòçmums Rçzeknes maiznieks ir pârgâjis Annas Borises îpaðumâ.” Ar vârdu sakot, valsts no pircçjiem nebija saòçmusi pat visu pieticîgo naudiòu, taèu tas nebija tai traucçjis pilnîbâ atteikties no sava jau bijuðâ uzòçmuma. Savukârt Zemkopîbas ministrija (un konkrçti tâs valsts sekretâre Laimdota Straujuma) tradicionâli mazgâja rokas nevainîbâ — tas viss esot bijis tik sen, un dokumenti sen esot izklîduði tâpat kâ (bez)atbildîgie cilvçki: “Darâm zinâmu, ka maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju veica ðim nolûkam izveidota privatizâcijas komisija, kurâ bez Zemkopîbas ministrijas pârstâvjiem darbojâs arî Ekonomikas ministrijas un Privatizâcijas aìentûras darbinieki. Ar 02.09.1997. pieòemðanas nodoðanas aktu valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks dokumenti uz 228 lapâm tika nodoti Privatizâcijas aìentûrai. Ðobrîd kopð ðî laika ir pagâjuði vairâk kâ 5 gadi. Pçc maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas pabeigðanas ðî centralizçtâ privatizâcijas komisija tika likvidçta. Ðobrîd neviens no ðîs komisijas locekïiem Zemkopîbas ministrijâ vairs nestrâdâ. Zemkopîbas ministrijas rîcîbâ nav nekâdas informâcijas par Jûsu uzrâdîtâ dokumenta 09.08.1994. ar Nr. 3–698 tapðanu un pamatotîbu. Sakarâ ar to, ka uz minçtâ dokumenta ir SIA Rçzeknes maiznieks apaïais zîmogs, lielâku skaidrîbu var rast tikai minçtajâ uzòçmçjsabiedrîbâ uz vietas.” Ja Zemkopîbas ministrija vismaz atrakstîjâs, tad Anna Borise valsts aizvien uzstâjîgâkos lûgumus beidzot samaksât to, kas valstij pienâkas, vienkârði ignorçja — par spîti tam, ka lîdzîga Privatizâcijas aìentûras vçstule viòai tika nosûtîta arî 2004. gada beigâs, bet 2005. gada septembra vçstule jau beidzâs ar vârdiem: “Ja mçneða laikâ Privatizâcijas aìentûrâ netiks iesniegti dokumenti, kas apliecina iepriekðminçto summu samaksu, Privatizâcijas aìentûra griezîsies tiesâ ar prasîbu par parâda samaksu.”

146

Turklât brîþiem sâka ðíist, ka viena no Latvijas visnoslçpumainâkajâm privatizçtâjâm ir vienkârði izgaisusi: viòai gan oficiâli pieder îpaðums Lejas Anèupâni Rçzeknes rajona Verçmu pagastâ, taèu tas iznomâts, un nomniece sakâs nezinâm, kâ var sazinâties ar paðu saimnieci. Verçmu pagasta padomç apgalvo, ka Anna Borise tieðâm vairs nedzîvojot pagastâ, savu mâju izîrçjusi, bet pati pârcçlusies uz Rçzekni, uz kurieni îsti — vietçjie nezinot. Èetras reizes gadâ viòa kârtîgi ierodoties nomaksât zemes nodokli, un tieðâm — pçc pâris nedçïâm pagasta padomç informç — kâdreizçjâ privatizçtâja tieðâm atbraukusi, taèu paziòojusi, ka par “vecâm lietâm” runât vienkârði negribot. Savukârt, kas attiecas uz jaunâkâm lietâm, Latvijas valstij nesamaksâto naudu beidzot, divpadsmit gadus pçc privatizâcijas izdevâs atgût no tagadçjâ Rçzeknes raþotnes îpaðnieka — akciju sabiedrîbas Hanzas maiznîcas. Turklât ne bez pûlçm: tikai pçc divu “draudu” vçstuïu nosûtîðanas 2005. gada septembrî un 2006. gada februârî Hanzas maiznîcu valdes priekðsçdçtâjs Vesa Jelava oficiâli atbildçja, ka uzòçmums atvainojoties par novçloto atbildi un esot gatavs parâda summu samaksât. 2006. gada marta beigâs nauda arî tika saòemta. Taèu ðie, protams, ir tîrie nieki, salîdzinot ar daudz bûtiskâko jautâjumu — cik nevainojama tad patiesîbâ bija Baltmaiznieka un Rçzeknes dzirnavnieka/maiznieka shçma? Vai patieðâm valsts bija spiesta visos ðajos gadîjumos atteikties no pietiekami nozîmîgâm summâm, ko solîja “standarta” privatizâcijas process, lai pie rûpnîcâm tiktu acîmredzami treðo personu interesçs strâdâjoði “pirmpirkuma tiesîbu subjekti” ar saviem privatizâcijas sertifikâtu þûkðòiem? Privatizâcijas aìentûras arhîvos atrodama arî ðâda privatizâcijas valsts ministra Druvja Skultes 1994. gada 6. janvâra vçstule–skaidrojums Nr. 3–10, kas adresçts arî mums jau pazîstamiem ïaudîm — Zemkopîbas valsts sekretâram Jânim Lapðem un Maizes pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjam Arnim Bçrziòam. Dîvainâ kârtâ ðis skaidrojums izskatâs sniegts jau tajâ paðâ dienâ, kad it kâ saòemts pieprasîjums, turklât, kas jau pilnîgi neraksturîgi valsts iestâdçm, — ðíiet, ka ðajâ gadîjumâ valsts amatpersonas par kâdu problçmu sâkuðas uztraukties, vçl pirms ðâda problçma vispâr radusies. Savukârt problçma ir tieði tâ, par kuras atrisinâjumu acîmredzami bija jâbût pârliecinâtiem potenciâlajiem kampçjiem pirms Baltmaiznieka tipa shçmu izmantoðanas: “Ekonomikas ministrija ir izskatîjusi Jûsu 06.01.94 iesniegumu un paskaidro, ka zemes îpaðnieku tiesîbas uzòçmumu privatizâcijas procesâ nedrîkst tikt ignorçtas.

147

Òemot vçrâ, ka likuma “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” 3. pants detalizçti nosaka privatizâcijas procesa kârtîbu, ir iespçjamas divas atðíirîgas situâcijas attiecîbâ uz bijuðo zemes îpaðnieku (mantinieku) intereðu ievçroðanu: 1. Ja iesniegums privatizâcijas komisijâ (Zemkopîbas ministrijâ vai privatizçjamajâ uzòçmumâ) no bijuðâ zemes îpaðnieka (mantinieka) saòemts lîdz valsts akciju sabiedrîbas reìistrçðanai Uzòçmumu reìistrâ, tad bijuðie zemes îpaðnieki (mantinieki) savas pirmpirkuma tiesîbas uz çkâm (uzòçmumu), kas uzbûvçts uz viòu zemes, var realizçt saskaòâ ar LR AP 07.07.92. lçmuma “Par atjaunotâ Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojumu tiesîbu un lietu tiesîbas daïas stâðanâs laiku un kârtîbu” 14. pantu. Pçc zemes îpaðnieka (mantinieka) iesnieguma saòemðanas par pirmpirkuma tiesîbu izmantoðanu privatizâcijas komisija apstiprina uzòçmuma nosacîto cenu, kas saskaòâ ar spçkâ esoðo likumdoðanu ir tikai tâs kompetencç . Pçc objekta cenas noteikðanas novçrtçðanas materiâli kopâ ar komisijas lçmumu par uzòçmuma privatizâcijas procesa, atbilstoði likumam “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” pârtraukðanu, ir nododami Zemkopîbas ministrijai pirkuma–pârdevuma lîguma noformçðanai ar bijuðo zemes îpaðnieku (mantinieku). 2. Ja bijuðâ zemes îpaðnieka (mantinieka) iesniegums par pirmpirkuma tiesîbu izmantoðanu komisijai (Zemkopîbas ministrijai vai privatizçjamam uzòçmumam) iesniegts pçc tam, kad uzòçmums pârveidots par valsts akciju sabiedrîbu, bijuðâ zemes îpaðnieka (mantinieka) pirmpirkuma tiesîbas uz çkâm (uzòçmumu) kâ vienotu kopumu nevar tikt realizçtas. Likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 1. pants nosaka, ka ðis likums neattiecas uz valsts îpaðuma objektiem (uzòçmumiem), kuri privatizçjami saskaòâ ar citiem LR likumiem. Sekojoði pirmpirkuma tiesîbas realizçjamas saskaòâ ar LR AP 07.07.92. lçmumu “Par atjaunotâ Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojumu tiesîbu un lietu tiesîbas daïas stâðanâs laiku un kârtîbu”. Bet tur precîzi ir noteiktas pirmpirkuma tiesîbas uz çkâm, bet nevis uz vçrtspapîriem — akcijâm. Tâtad atteikuma iemesls ir apstâklis, ka pçc akciju sabiedrîbas reìistrâcijas realizçtas tiek nevis çkas un bûves, bet gan vçrtspapîri — akcijas, pirmpirkuma tiesîbas uz kurâm spçkâ esoðâ likumdoðana neparedz. Òemot vçrâ, ka arî maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija darbojas uz analogas likumdoðanas bâzes, uzskatâm par lietderîgu nosûtît minçtos metodiskos norâdîjumus arî ðai komisijai.”

148

Ðî vçstule faktiski deva privatizâcijas komisijâm vismaz ðíietami pilnîgu skaidrîbu, kâ rîkoties, ja kâda uzòçmuma privatizâcijas procesâ pçkðòi parâdâs persona, kam ir pirmpirkuma tiesîbas uz zemi. Un komisijas, kâ redzam, arî rîkojâs bez mazâkajâm ðaubâm. Tikai èetrus gadus vçlâk — 1998. gada oktobrî tapa Privatizâcijas aìentûras vajadzîbâm speciâli pasûtinâts (un tobrîd konfidenciâls) nevis kaut kâdas neprofesionâlas (ja atbalstâm Andra Ðíçles viedokli) Valsts kontroles, bet gan zvçrinâtu advokâtu biroja Bluíis, Elksne & Rozentâls “Slçdziens par valsts firmas Rçzeknes maiznieks privatizâciju”, no kura pçkðòi izrietçja, ka Ekonomikas ministrijai nemaz nav bijis tiesîbu tulkot likumus (pat nerunâjot par to, ka Druvja Skultes izðíirîgajâ vçstulç likums vispâr bija nodçvçts par lçmumu). Ðajâ slçdzienâ skaidri un gaiði bija norâdîts, ka Druvja Skultes parakstîtais likuma skaidrojums ir bijis nepamatoti plaðs un ka Ekonomikas ministrijas “skaidrojuma obligâtumu Zemkopîbas ministrijai var apðaubît. Ir ïoti apðaubâms, vai tiesa atzîs ðî skaidrojuma obligâto raksturu”. Vçl vairâk — “Zemkopîbas ministrija ïoti riskçja, izmantojot kâ tiesisko pamatu valsts firmas Rçzeknes maiznieks pârdoðanai ðo apstrîdamo likuma iztulkojumu. Zemkopîbas ministrijai skaidrojums bûtu saistoðs tajâ gadîjumâ, ja ðo skaidrojumu izsniegtu pats likumdevçjs”. Savukârt “Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija maldîgi izprata likumu par bijuðâ zemes îpaðnieka mantinieku pirmpirkuma tiesîbâm uz privatizçjamo valsts uzòçmumu, un vadoties no apstrîdamâ Ekonomikas ministrijas skaidrojuma par bijuðo zemes îpaðnieku mantinieku pirmpirkuma tiesîbâm privatizâcijas procesâ, pieòçma lçmumu par valsts firmas Rçzeknes maiznieks privatizâcijas procesa pârtraukðanu”. Taèu... vilciens, kâ saprotams, 1998. gadâ jau sen bija aizgâjis, un arî advokâtu birojs godîgi atzina, ka Rçzeknes maiznieka nosacîtâ cena bijusi Cooper&Lybrand izdarîto novçrtçjumu robeþâs, likums nav paredzçjis ne to, kâda maksâjumos ir latu un sertifikâtu attiecîba, ne to, ka vienîgie izmantojamie maksâðanas lîdzekïi, pârdodot valsts firmu Rçzeknes maiznieks, varçtu bût tikai lati. Lîdz ar to “stipri apðaubâma bûtu Privatizâcijas aìentûras iesaistîðanâs tiesas procesâ, kura rezultâtâ tiktu konstatçts, ka valstij nav nodarîti nekâdi materiâli zaudçjumi valsts firmas Rçzeknes maiznieks pârdoðanas rezultâtâ”. Un te nu lielais jautâjums. Òemot vçrâ visus kampçju (kampçja) pârkâpumus, kïûdas, neprecizitâtes, pârsteidzîbas un vienkârði neveiklîbas, tieðâm grûti saprotams — kaut arî deviòdesmito gadu pirmâs puses Latvija

149

nebija nekâda îpaði tiesiskâ valsts, kâ viòiem (viòam) tas viss izdevâs, izgâja cauri? Kâpçc, redzot tik primitîvas shçmas un, kâ varçtu ðíist, acîmredzamus likumu un noteikumu pârkâpumus, valsts tâs intereðu aizstâvju personâ faktiski nekustinâja ne pirkstu? Vienîgais atbildes variants, kas nâk prâtâ: kampçjiem (kampçjam) patiesîbâ bija krietni nopietnâka aizmugure, nekâ mums ðíitis lîdz ðim, — kazi, pat kaut kas attâli lîdzîgs îstai un kârtîgai mafijai. Vai tas tâ tieðâm varçtu bût — par to nâkamajâ nodaïâ.

Kampçju “brâlîba” — mîti un realitâte

1996. gada marta sâkumâ tobrîd jau izbijuðais iekðlietu ministrs Jânis Âdamsons televîzijâ nâca klajâ ar daudzus uzjautrinoðu, daudzus tomçr intriìçjoðu paziòojumu. Latvijâ, lûk, eksistçjot divi lieli augstâkajos varas eðelonos atbalstîti grupçjumi — “strîpainie” un “pumpainie”, no kuriem pirmie esot saistîti ar naftas biznesu, bet otrie — ar daþâdâm biznesa aktivitâtçm. Turklât “pumpainie” kontrolçjot lielâko daïu lauksaimniecîbas produkcijas pârstrâdes uzòçmumu, un esot skaidri redzama viòu vçlme pâròemt arî Latvijas ostas un sagrâbt naftas monopolu. Tas gan nebija nekâds pirmâ svaiguma jaunums. Jau gandrîz gadu iepriekð Demokrâtiskâs partijas Saimnieks lîdzpriekðsçdçtâjs Ziedonis Èevers pirmsvçlçðanu gaisotnç bija paziòojis, ka “ðodien visu Latvijas ekonomiku regulç trîs draugu pulciòi, kas ïoti labi darbojas, kas pat brâïojas savâ starpâ”. Vçl vairâk — lai cik tas bûtu dîvaini, jau tajâ paðâ 1995. gadâ arî kaimiòzemes Lietuvas presç bija pieminçts kâds “Valmieras grupçjums”, taèu ðî publikâcija faktiski nekâdu rosîbu Latvijâ nebija izsaukusi. Arî Andrim Ðíçlem, pirmoreiz gatavojoties iesçsties premjera krçslâ, prese jau 1995. gada decembrî pajautâja: “Kas ir jûsu draugi? Ir dzirdçts arî par domubiedru grupu “Valmieras grupa”, ar kuru esat saistîts.” Atbilde nebija pârâk izsmeïoða: “Es arî tâdu formulçjumu esmu dzirdçjis, bet nezinu tâ saknes. Man nav nekâdas saistîbas ar Valmieru, esmu no Jelgavas. Bet es nevaru noliegt, ka manu draugu un paziòu vidû ir cilvçki no Valmieras, piemçram, Edmunds Krastiòð, Atis Sausnîtis, Andris Piebalgs. Noteikti ir jâmin Andris Grûtups — augstas klases advokâts.” Un... tas arî bija viss.

151

Tiesa, tâpat jau arî Ziedonis Èevers tâ arî nenosauca nevienu paðu uzvârdu un arî pçc vçlçðanâm izpalika viòa solîtâs “kriminâllietas par Latvijas izlaupîðanu fantastiskos apjomos”. Toties Jânis Âdamsons izrâdîjâs salîdzinoði izlçmîgâks. Vârdi tika nosaukti: “pumpaino” nometnç lîdz ar viòa nedraugu, tobrîdçjo premjeru Andri Ðíçli esot arî kâdreizçjais lauksaimniecîbas reformçtâjs Jânis Kinna, premjera “mazâ biroja” — Ministru prezidenta tuvâko lîdzgaitnieku, bieþi sauktu par “asiòainajiem punduriem” — pârstâvji Edmunds Krastiòð un Gundars Bçrziòð, kâ arî advokâts Andris Grûtups. Iespaidu gan samaitâja tas, ka jau nâkamajâ dienâ, kad it kâ varçtu celt galdâ pierâdîjumus, Jânis Âdamsons sâka taisnoties un apgalvot, ka vispâr jau viòa izteikumi bûtu jâuztver ne tik nopietni — drîzâk jau humoristiski. Turklât farsa pieskaòu viòa paziòojumiem pieðíîra arî “Ðíçles komandas” rîcîba, nâkamajâs dienâs visiem interesentiem demonstrçjot savas pumpainâs kaklasaites. “Tajâ laikâ Ðíçli bija grûti pierunât uz jokiem, taèu uz ðo viòð piekrita,” daudzus gadus vçlâk ðo situâciju atcerçjâs vçl viens “mazâ biroja” pârstâvis Mârcis Bendiks. “Izpurinâju savu skapi un otrdien birojâ ierados ar divdesmit pumpainâm ðlipsçm. Tâlâk jau bija izòirgâðanâs. Staigâjâm pa Saeimu pat ar divâm ðlipsçm. No sabiedrisko attiecîbu viedokïa tas bija labs gâjiens, kâ neiekrist debilâ diskusijâ, bet padarît to visu par humoru. Man tas sagâdâja lielu gandarîjumu.” Par paðu Jâòa Âdamsona paziòojumu bûtîbu bijuðais premjera padomnieks gan vçl arî daudzus gadus vçlâk cîtîgi palika pie sava — ðî versija esot radusies miniatûrajâ Tautsaimniecîbas pçtniecîbas fondâ un “kaut kâdâ izkompilçtâ formâ nonâca lîdz Raitam Gailim, kas tolaik ganîjâs Maskavâ un bija uzsâcis aktîvu cîòu pret saviem Depozîtu bankas partneriem. Bija izdomâjis, ka Ðíçle pie vainas, un bija nolçmis tikt atpakaï pie bankas un izèakarçt Ðíçli. Un Âdamsons bija saklausîjies ðâdas èekistiskas, bandîtiskas baumas”. Tiesa gan, zîmîgi jau tobrîd bija pieminçtâ Edmunda Krastiòa izteikumi — viòð tikai noliedza, ka piederçtu “pie kâda grupçjuma, kas bûtu sagrâbis pârtikas rûpniecîbu”, taèu nez kâpçc neapgalvoja, ka tâds tik tieðâm nepastâvçtu. Vçl vairâk — “asiòaino punduru” pârstâvis piebilda, ka vispâr jau finanðu grupçjumi esot normâla strukturçtas pilsoniskas sabiedrîbas pazîme un tikai to savstarpçjâ konkurence varot nodroðinât arî visas sabiedrîbas interesçm atbilstîgu lçmumu pieòemðanu. Tâ tas 1996. gadâ arî palika — tie, kas kaut jel kâ komentçja izbijuðâ ministra apgalvojumus, palika pie sava: runas par kaut kâdiem domubiedru

152

grupçjumiem, varbût pat mafijâm esot labâkajâ gadîjumâ smieklîgas sazvçrestîbu teorijas izpausmes, sliktâkajâ — “èekistiskas, bandîtiskas baumas”. Savukârt vairâkums vienkârði klusçja. Tiesa, “bandîtiskâs baumas” nerimâs un nerimâs. Tâ 1998. gada novembrî Privatizâcijas aìentûras ìenerâldirektors Jânis Naglis publiski paziòoja, ka ekonomisko grupçjumu iespaids uz politiíiem esot sasniedzis kulminâciju, bet Saeimas deputâts Edvîns Inkçns tikpat publiski atzina, ka visi masu mediji esot nonâkuði triju ekonomisko grupçjumu — “Ventspils”, Pareksa un Ave Lat — tieðâ finansiâlâ atkarîbâ. Vçl pusgadu vçlâk Ministru prezidenta biedrs Guntars Krasts, jau atkal pieminot Ave Lat un “Ventspils grupu”, apgalvoja, ka ðâdi ekonomiskie grupçjumi apdraudot arî valsts politisko neatkarîbu, bet premjers Vilis Kriðtopans publiski paziòoja, ka acîmredzama esot ekonomisko grupçjumu vçlme gâzt viòa valdîbu. Un tâ tâlâk, un tâ tâlâk. Sava veida apogeju ðâdas runas sasniedza 2000. gada nogalç — 10. decembrî tas pats Edmunda Inkçna raidîjums Nedçïa, kurð iepriekð bija cçlis atklâtîbâ Andra Ðíçles “podu lietu”, nâca klajâ ar ðíietami vçl daudz sensacionâlâku paziòojumu: izrâdâs, Latvijâ pastâvot slepena politiíu un uzòçmçju brâlîba, kas cenðoties kontrolçt varu. Ziòu aìentûra LETA ðo informâciju pasniedza ðâdi: “Latvijâ pastâvot slepena politiíu, baòíieru un uzòçmçju brâlîba, kas pretendç uz valsts varas kontroli, ðâda informâcija ðodien tika sniegta Latvijas Neatkarîgâs televîzijas raidîjumâ Nedçïa. Ðâda slepena organizâcija pastâvot jau astoòus gadus un kâdu laiku pat esot reâli kontrolçjusi varu. Slepenajâ brâlîbâ darbojoties advokâts Andris Grûtups, Iekðlietu ministrijas valsts sekretârs Andris Staris, Privatizâcijas aìentûras ìenerâldirektors Jânis Naglis, ekspremjers un Tautas partijas lîderis Andris Ðíçle, Latvijas Hipotçku un zemes bankas prezidents Inesis Feiferis, Latvijas Unibankas prezidents Andris Bçrziòð un daudzas citas sabiedrîbâ zinâmas personas. Nedçïa norâda, ka ðî slepenâ organizâcija esot uzskatâma par ietekmîgâko slepeno organizâciju Latvijâ, ar kuras darbîbu, iespçjams, varot skaidrot vairâkus politiskos un ekonomikas notikumus, kâ arî daþâdu skandâlu virzîbu un attîstîbu. Brâlîbas biedri parasti tiekoties netâlu no Rîgas, vietâs, kur ir plaðas telpas un iespçjas novietot daudz automaðînu. Raidîjuma veidotâji gan norâda, ka neapgalvojot, ka ðâda slepena brâlîba esot kas kriminâls vai slikts, taèu atseviðíu iespçjamo organizâcijas

153

biedru nervozâ reakcija uz jautâjumu par ðâdas organizâcijas esamîbu varot liecinât par pretçjo.” Ðis tad arî bija nopietnâkais siþeta tçmas atspoguïojums citos masu saziòas lîdzekïos — pret tobrîd lielajâ politikâ ðíietami neglâbjami iestiguðâ Edvîna Inkçna kûrçtâ raidîjuma jauno atklâjumu mediji caurmçrâ izturçjâs vçl vçsâk nekâ pret trîsarpus gadus senajiem Jâòa Âdamsona paziòojumiem par “pumpainajiem” un “strîpainajiem”. Pat nosaukums “brâlîba” izklausîjâs reâlajai dzîvei neatbilstîgi komisks, savukârt vçl atvçsinoðâka izrâdîjâs nosaukto personu reakcija. Visi kâ viens noliedzot ðâda pusmistiska grupçjuma eksistenci, siþetâ pieminçtie kungi neskopojâs ar Edvînam Inkçnam, siþeta autoriem un iespçjamiem iedvesmotâjiem adresçtâm ironiskâm piezîmçm. “Atnâk mazs, briïïains Ziemassvçtku vecîtis un sâk stâstît pasaciòas. Domâju, ka tur ir kaut kâdi zemteksti,” klâstîja, piemçram, Andris Ðíçle. Un tobrîd ðie apgalvojumi izklausîjâs visnotaï ticami — neviens lâga pat nepamanîja, ka mûsu varonis nebût nesteidz kategoriski noliegt ðâda grupçjuma eksistenci vai vismaz savu lîdzdalîbu tajâ. Gluþi tâpat kâ savulaik, “atbildot” uz jautâjumu par to, ka tiek runâts — tieði Andris Grûtups viòu ieteicis premjera amatam: “Mçs jau sen esam pazîstami, un mums ir diezgan precîzas draugu attiecîbas. Tâ kâ esmu atradies aktîvâ dzîvç, tad pazîstu ïoti daudzus valdîbas un varas pârstâvjus, politiíus no daþâdâm partijâm...” Uzmanîba no siþeta bûtîbas tika novçrsta gan ar ðâdiem, gan vçl citiem, tikpat tradicionâliem paòçmieniem. Citi siþetâ pieminçtie izvirzîja, piemçram, ðíietami gluþi loìiskas versijas par siþeta tapðanas iemesliem. Jânis Naglis pieïâva — vai tik pie vainas neesot paðvaldîbu vçlçðanas, savukârt Andra Grûtupa viedokli ziòu aìentûra LETA atspoguïoja ðâdi: “Kâ aìentûrai LETA norâdîja Grûtups, iespçjamais siþeta idejas autors varçtu bût Ventspils mçrs Aivars Lembergs. Grûtups atgâdinâja, ka saistîbâ ar televîzijas siþetu Lembergs vakar preses konferencç paziòojis, ka pastâvot tâ saucamâ “Grûtupa grupa”, kura realizçjot valdîbas stratçìiju, kontrolçjot un dibinot partijas, sagrâbjot televîzijas, regulçjot premjeru Andri Bçrziòu, “dzerot” cilvçku asinis un tamlîdzîgus izteikumus. “Atseviðíi Lemberga izteicieni preses konferencç ir gandrîz identiski tiem, kuri izskançja Nedçïas siþetâ, piemçram, Grûtupa mûþîgâs uzvaras tiesâs, Nagïa neaizvietojamîba, Ðíçles nesodâmîba, Krastiòa stabilitâte. Tas vedina domât, ka îstenais Nedçïas siþeta autors ir Aivars Lembergs,” paskaidroja Grûtups.

154

Pçc Grûtupa domâm, “tâdu godu” viòð izpelnîjies, jo Finanðu ministrija Rîgas apgabaltiesâ ir cçlusi prasîbu tâ saucamajâ Kâlija parka lietâ, kurâ kâ solidârs atbildçtâjs uzstâjas arî Ventspils dome. Valsts interesçs celtajâ prasîbâ Finanðu ministrija, kuru pârstâv Grûtups, no Ventspils domes prasa ne mazâk ne vairâk kâ 17 miljonus latu, atgâdina advokâts. Ar to arî izskaidrojams Lemberga satraukums par “Grûtupa panâkumiem tiesâs” un tâ saucamo “Grûtupa grupu”, domâ advokâts.”

Papildus tam pieminçtâs personas arî loìiski norâdîja — galu galâ Satversmç cilvçkiem ir paredzçtas pulcçðanâs tiesîbas, un esot tikai paðsaprotami, ka pazîstami ïaudis tiekas (Andris Ðíçle), taèu procesus valstî varot ietekmçt politiskie grupçjumi, nevis apvienîbas vai “rokdarbu pulciòi” (Jânis Naglis). Izskanot Nedçïas siþetam, sociologi prognozçja, ka tas aþiotâþu sacels vismaz uz pâris nedçïâm. Taèu viòi kïûdîjâs — medijiem un arî sabiedrîbai ðî tçma visu uzskaitîto iemeslu dçï ðíita tik nenopietna, ka nekâda aþiotâþa vispâr nesâkâs. Vienîgi tobrîdçjais ekscentriskais Saeimas Nacionâlâs droðîbas komisijas priekðsçdçtâja vietnieks Oskars Grîgs paziòoja, ka ierosinâðot komisijai uzklausît Satversmes aizsardzîbas biroja un Droðîbas policijas pârstâvjus, “lai noskaidrotu, vai mûsu valstî darbojas slepeni grupçjumi, kas pieòem valstiski svarîgus lçmumus”. Gadiem ejot, virkne pieminçto argumentu gan kaut kâ izèâkstçja tâpat kâ Oskara Grîga paraugapòçmîba. Paðmâju “pusoligarhu” reâlâs iespçjas kïuva aizvien redzamâkas, savukârt nepilnus divus gadus vçlâk, 2002. gada oktobrî, kad jau bija notikusi Andra Ðíçles un Aivara Lemberga mitoloìizçtâ vienoðanâs par “uzòçmçjdarbîbas vides sakârtoðanu”, valsts tobrîdçjâ finanðu ministra Gundara Bçrziòa personâ atteicâs arî no reâlâs iespçjas tikt pie 17 miljoniem latu, kura, kâ atceramies, iepriekð tika minçta kâ “brâlîbas siþeta” parâdîðanâs iemesls. Taèu tobrîd nekâdus “murgus” un “izdomâjumus” par kaut kâdâm brâlîbâm neviens vairs neatcerçjâs... Bet te nu kas jauns: Nedçïas siþets izskançja nedaudz vairâk kâ pusotru gadu pçc kâdas, ðíiet, diezgan labi apmeklçtas sanâksmes Rîgas tuvumâ. Par ðîs sanâksmes vietu, laiku un dalîbniekiem labi saprotamu iemeslu dçï — arî jûs, domâjams, tos nopratîsiet — medijiem netika ziòots, taèu ar diezgan lielu ticamîbas pakâpi var apgalvot, ka tâ notika 1999. gada 17. maijâ. Ðajâ dienâ savienîbas Latvijas ceïð valde tobrîd sakaitçtajâ politiskajâ atmosfçrâ izteica uzticîbu ne tikai “savam” premjeram Vilim Kriðtopanam,

155

bet arî Privatizâcijas aìentûras ìenerâldirektoram Jânim Naglim, kura krçsls jau kârtçjo reizi bija saðíobîjies (bet beigu beigâs galîgi apgâzâs tikai 2001. gada novembrî). Notikums bija pietiekami bûtisks, lai to savâs sarunâs pieminçtu arî neformâlâ gaisotnç sanâkuðie cienîjamie ïaudis — sarunu atðifrçjumâ precîzi vârdos un uzvârdos neminçti, taèu uzrunâs bieþi lietojoði ïoti pazîstamu cilvçku vârdus un uzvârdus — un lîdz ar to tagad bûtu iespçjams pietiekami ticami datçt ðo tikðanos. Kâ datçt? Ðíiet, ka ne visi sanâkuðie bija vienlîdz lojâli kopçjiem mçríiem un idejâm. Vismaz viens no sanâkuðajiem kabatâ bija paíçris arî diktofonu, un tâ ieraksta atðifrçjums jau kopð 2007. gada vasaras (ja ne vçl agrâk) atrodas arî LR Ìenerâlprokuratûras rîcîbâ. Pateicoties ðim atðifrçjumam, mçs tad nu arî varam uz Jâòa Âdamsona, Edvîna Inkçna un raidîjuma Nedçïa “bandîtiskajâm baumâm” — ja pagaidâm vçl turpinâm lietot Mârèa Bendika terminoloìiju — paraudzîties no cita, iespçjams, reâlistiskâka redzes punkta. Un tâtad — ja ðis atðifrçjums atbilst reâli notikuðâ sapulcç reâli notikuðai domu apmaiòai (kaut droði vien netrûks kâdreiz cienîtu un godâtu advokâtu, kuri kârtçjo reizi apgalvos, ka ïauni spçki ar ïauniem nodomiem atkal esot visu samontçjuði un falsificçjuði), runa acîmredzami ir par apmçram astoòus gadus eksistçjuða neformâla domubiedru loka sanâksmi, kurâ tiek apspriestas tâ sasâpçjuðâs problçmas. (Pilns atðifrçjuma teksts lasâms ðîs grâmatas beigâs — pielikumu sadaïâ.) Kâdas problçmas? Pirmâm kârtâm jau izskatâs, ka tobrîdçjais ðâ grupçjuma — romantiskâk noskaòotu sapulces dalîbnieku arî tieðâm nodçvçta par “brâlîbu” — pârstâvju kopçjais noskaòojums un stâvoklis nav no spoþâkajiem. “Cik ilgâ laikâ mûs apsitîs vai neapsitîs, kas notiks... Pçteris teica, ka izskatâs tâ, ka visi uz bçrçm sabraukuði,” — tâ jau sapulces sâkumâ, visiem dzirdot, paziòo viens no tâs dalîbniekiem. Tâ vien ðíiet, ka sapulces dalîbnieki ir nelielâ mulsumâ gan par tagadni, gan nâkotni. “Ja jau mçs esam kopâ, — ko mçs varam darît, ko mçs sprauþam sev par mçríi, uz kurieni mçs ejam. Un, ja mçs zinâm mçríi, tad mums ir arî iespçjas izvçlçties lîdzekïus, lai sasniegtu. Un tâpçc arî, zinot, ka katrs droði vien ir pârdomâjis to, kâdâ veidâ darboties, kâdâ veidâ viòð grib sasniegt to mçríi, kurð mums bûtu jânoformulç, tad varçtu parunât par to, kâdâ veidâ ðim mçríim tuvoties...” publiski paziòo viens no runâtâjiem. Cits viòam piebilst tâdâ paðâ noskaòâ: “Mçríus mçs visi labi zinâm, es domâju, ka uzstâdîjums tâds, ka paðreizçjais stâvoklis gan iekðçji grupâ, gan

156

kopumâ ir vairâk nekâ riebîgs gan subjektîvu, gan objektîvu apstâkïu dçï. Vajag visiem izteikties, ko tad mçs tâlâk darîsim... Ko mçs darîsim?... Ko mçs ar telefoniem apmainîsimies? Te jânoskaidro...” Ar aizkustinoðu sentimentu un patiesâm skumjâm sapulces dalîbnieki atminas laikus, kad spçki vçl bijuði pilnbriedâ, resursi — milzîgi, bet menedþments — perfekts. Viens no runâtâjiem, kura pieminçðana atðifrçjumâ liek domât par advokâtu Andri Grûtupu, “vecos labos laikus”, ðo laiku beigu sâkumu un tâ iemeslus apcer ðâdâ pagarâ monologâ: “Tâlâk par mûsu grupu runât es tomçr arî gribçtu, varbût pietiekami... Faktiski tâ, apogeju viòa sasniedza tad, kad mçs, pirmkârt, Ulmani kopîgiem spçkiem... Tad, kad mçs, Andris tapa par premjeru, bet jau uz to brîdi, es gribu teikt, ka uz to brîdi sâkâs arî mûsu savâ ziòâ noriets, ja, kuru es domâju, ka mçs kaut kâdi novçrsîsim, ja, jo es tieðâm arî piekrîtu — mums bija lieli projekti, un es negribu te saukt ne vârdâ, ne nosaukumos, ja, meitenes staigâ apkârt. Es domâju, ka visi, kas zina, tie sapratîs. Mums bija lieli projekti. Toreiz man Kazimirs teica, viòð saka — tie lielie projekti laba lieta, bet ka tikai bankas nesastrîdas. Nu, sastrîdçjâs. Daïa uzskatîja, ka lîdz zinâmam etapam, nu, paldies par palîdzîbu, un tâlâk mçs paði. Tâlâk mçs paði... Zigurds, to viòð labi teica, viòð teica, kaut kâ tâ tendence... vajadzîga tâ kompânija tik ilgi, kamçr viòi atrisina savas problçmas. Problçmas ir atrisinâtas, kompânija nav vajadzîga. Bet, redziet, mums kïûdaini ir iedomâties, ka tâdi lieli projekti, teiksim, var pastâvçt paði par sevi, un viens, divi, trîs, èetri cilvçki varçs viòus aizstâvçt. Nu, nevar. Un rezultâtâ mçs zaudçjam visu. Es negribu uzskaitît, kâdas tâs sekas katram ir, varbût kâds izteiksies, bet, cik es dzirdu, tad nevienam seviðíi labi neiet, nevienam seviðíi labi neiet. Domâjot arî, kâ bûs tâlâk. Nu tâlâk. Es negribu tikai kritizçt ðo projektu, variants un cilvçks... mçs pietuvojâmies pie Andra valdîbas veidoðanas — faktiski tas bija tas moments, kad mçs bijâm visspçcîgâkie vai arî citi domâja, ka mçs esam visspçcîgâkie. Faktiski mçs iekðçji zinâm, ka daudz kas mums pamatojâs uz tâdu mitoloìiju, kâ mçs toreiz to saucâm. Mçs to mitoloìiju milzîgi aktîvi toreiz attîstîjâm, ja, un faktiski mçs ðajâ gadîjumâ arî dçï tâs mitoloìijas daudz ko dabûjâm, ja, jo mums tur pieraksta, vai dieniòâs, ko tik ne... Kas ir noticis ekonomikas sfçrâ ar mûsu palîdzîbu. Tad no deviòdesmit piektâ gada beigâm sâkâs arî zinâmâ mçrâ kaut kâda eiforija, ka mçs varam tâ ne vairs viltîgi, bet vienkârðâk un skarbâk, un

157

skaïâk, ja, nu kaut ko mçs acîmredzot pa visiem kopâ esam tur sastrâdâjuði arî pa to laiku, daudz ko. Mums pat parâdîjâs tâdas tendences pirms Tautas partijas, tagad pçdçjais etaps, dibinâðanas, ja, ka nu drîz grupai ir vakars, grupa vairs nebûs vajadzîga. Taèu bija tâ. Es pats personîgi kuluâros runâjos un teicu, nu, es nezinâju to, nu bûs, nebûs vajadzîga, kâ tas izskatîsies, nekâdas pieredzes nebija. Bet, kâ arî mçs te nespriestu, mçs redzam, ka mçs nekâdi iztikt nevaram. Jo, ja mçs tagad sâksim paðíîst un tâ pasprukt, ja, bûs vçl trakâk. Tikko viòi jutîs, viòi jau tâ... no tâ brîþa, kad pajuka lielais projekts, tas bija signâls, ka nav vairs monolîtisma, nav vairs pieseguma, nav vairs attiecîgâs bâzes, ka var sâkt uzbrukt. To es jutu un dzirdçju i no Latvijas Bankas klerkiem, i no droðîbniekiem un tâ tâlâk. Kâda ir izeja, es nezinu. Laikam taèu jâatgrieþas pie kâdreizçjâs, ja tas ir iespçjams, sistçmas, pçc principa, ka vecs draugs ir labâks nekâ divi jauni draugi, un jâmçìina to paðu mitoloìiju ar lielâku segumu attîstît uz priekðu. Es cita ceïa neredzu. Kas attiecas uz mani, es esmu ar mieru aizmirst tur daþâdus apvainojumus, atvainoðanos. Bet arî mums jâsaprot — mums aparâta nav. Es kâdreiz gadiem organizçju, tas prasîja milzu enerìiju, un man tas resurss nav ðajâ ziòâ.” Kâ tieði tika izmantoti domubiedru grupas “kopîgie spçki”, lai vârdâ nenosaukto Ulmani — kurð ðaubîsies, ka runa ir par Valsts prezidentu Gunti Ulmani? — ieliktu augstajâ krçslâ? Kâ tieði precîzi nenosauktie “mçs” veidoja it kâ politiski absolûti neitrâlâ — tâ taèu mums vismaz mçìinâja iestâstît — Andra Ðíçles valdîbu? Kas bija “lieli projekti” un “lielais projekts”? Kas tad îsti ir “noticis ekonomikas sfçrâ ar mûsu palîdzîbu”? Par to ðajâ sapulcç nekas konkrçtâk runâts netiek — varbût tâpçc, ka apkârt ar paplâtçm staigâ domubiedriem nepiederoðas meitenes, varbût tâpçc, ka svarîgâkas ir tûlîtçjâs, sasâpçjuðâs aktualitâtes. Viena no, ðíiet, galvenajâm — acîmredzot svaigâ atmiòâ palikusî “domubiedra”, kâda Roberta demonstrçtâ nepietiekamâ ieinteresçtîba apstiprinât amatâ kâdu Andreju, kurð sapulcç tiek pieminçts kâ grupâ acîmredzami lîdzdalîgs, vajadzîgs un tuvs cilvçks. Nez vai kïûdîsimies, ja pieïausim, ka runa ir nevis par kâdu nevienam nenojauðamu Robertu, bet tieði finanðu ministru Robertu Zîli, kurð tikai pçc ilgstoða “pârrunu procesa” 1998. gada rudenî uz diviem gadiem pagarinâja darba lîgumu nevis kâdam abstraktam Andrejam, bet gan Valsts ieòçmumu

158

dienesta ìenerâldirektoram — ikvienam un jebkuram “domubiedru grupçjumam” ârkârtîgi bûtisks postenis — Andrejam Sonèikam. “Pârrunu process” acîmredzami nav bijis vienkârðs, — daþiem pat acîmredzami saniknojoðs. Sapulces dalîbnieks, kura izteiksmes veids atkal liek domât par advokâtu Andri Grûtupu, izteikumos ir îpaði skarbs: “Runâjot par Robertu, nu, piedodiet, veèi, par Robertu runâjot, sekojoði: Andri, nâkoðajâ nedçïâ, kad tu vairs nebiji premjers, viòð mums uzkakâja uz galvas pirmajâ publikâcijâ, ka viòam neviens neprasîja. Tu ïoti labi to atceries...” Un tas nav viss sakâmais: “Glums cilvçks diemþçl, pie mums vienmçr ir, ko mçs par viòu vairâk runâjam? Ko mçs vçl no viòa prasâm? Es ar viòu esmu ticies Finanðu ministrijâ vairâkas reizes, tas ir izspïautais tçvzemietis, bez kaut kâdâm citâm idejâm. Es ar viòu esmu runâjis tikai par valstiskâm idejâm, tikai par valstiskâm un ne jau par prezidenta pils remontu, ticiet man, lai tas nâkoðais prezidents remontç to savu pili.” Vçl cita klâtesoðâ viedoklis — tikpat spîvs: “Tas gadîjums ar Andreju un Robertu, ja, ka normâli tomçr bûtu, ja mçs varam uzaicinât Robertu un pateikt: atvaino, Robert, tev ir jânâk — un iegûstam kaut kâdu konkrçtu viedokli. Un kas ir par iemeslu, kas tev tai mûsu cilvçkâ neder, jo tai gadîjumâ skaidri izpaudâs Roberta intereses par labu citiem cilvçkiem, kas mums ir galîgi sveði un strâdâjuði tikai pret mums...” Kâds cits sapulces dalîbnieks dalâs pieredzç par paða “procesa” gaitu: “Nedomâju piespiedu metodes, man baigi nepatîkami, es daudz dabûju ar Robertu strâdât, to pozîciju ieòemt nebija vieglâkais moments, toreiz strâdâja visi, pçc tam cauri un cauri viens savtîgs kadrs, ja, nu vairâk nekâdîgi es viòu nevaru nosaukt. Varçja bût, ka arî par mûsu Andreju simtiem labâku cilvçku, bet nu labi, lai tâ bûtu, bet mûsu paðu cilvçki ieteikuði bija, kamçr neredz labâku, par viòu jâcînâs.” Klât gan ir arî cilvçki, kuri “procesâ” tomçr saglabâjuði vçsu galvu un domâ nevis par konkrçtâm personâlijâm un konkrçtiem aizvainojumiem, bet par principiâliem jautâjumiem: kas tad vispâr sâcis notikt situâcijâs, kad grupçjuma intereses saduras ar kâdas konkrçtas partijas interesçm un grupçjuma biedrs (ðajâ gadîjumâ — nojauðamais Roberts) izrâdâs arî attiecîgâs ieinteresçtâs partijas pârstâvis. Un tâ turklât — vçl tikai aisberga virsotne: “Gadîjums, kas mums bija saistîbâ ar Sonèika darba lîguma parakstîðanu, pirmo reizi radîja nopietnas problçmas mûsu vidû, jo tas laikam bija jâpieòem Robertam, tas bija skâris tieði mûsu cilvçku, no mûsu vidus, un

159

aptuveni pusotru mçnesi, divus nâcâs visâdâm manierçm runât, spriest par to, un nebija neviena argumenta. Galu galâ nebija neviena argumenta no Roberta puses, kas ir slikti vai kas ir nepareizi, kad nu beigâs parâdîjâs viòa partejiskâs intereses, bet nu tas bija manâ uztverç ïoti liels atbalsts konkrçtam mûsu cilvçkam, kas nav bijis sliktâkais Ieòçmumu dienesta vidû, kuram droði vien varçtu taisni otrâdi pastiprinât savus cilvçkus, bet dienests nav nostiprinâjis. Un tâ ir tâ viena problçma. Mçs attiecîgos brîþos nespçjam kaut kâdi pieòemt atbildîgus lçmumus, lai aizstâvçtu savas kaut kâdas ilgtermiòa intereses un savu cilvçku. Tas tâds... Esam priecîgi, ka kaut kâ esam palikuði vâjâki, kaut gan jâatzîst, ja pietiekami daudz mûsu cilvçku ðobrîd: teiksim, ir divi valsts sekretâri, ja, viòi gan nesçþ pie galda, viòi ir saistîti ar partijas lietâm. Viena sekretâre puslîdz, teiksim tâ, nostiprinâta. Visâdâ ziòâ mums ir resursi, un mçs varam strâdât, lai gan mçs daþreiz kaut kâdu nezinâmu iemeslu nespçtu... Un tagad par to mûsu kârtîbas reformçðanu arî, es domâju, ka ir ïoti labi jâdomâ, jo es negribçju varbût minçt, bet tomçr uzskatu, ka pçdçjo reizi jâmin, es uzskatu, viens liels projekts, kas bija saistîbâ ar bankâm. Mums tâ ietekme bûtu bijusi pavisam cita. Bet nu no kïûdâm ir jâmâcâs. Es domâju, ka mçs visi mâcâmies, un tâdçï vajadzçtu domât, ko mçs varam atkal uz tâdu bâzi, kas mums ir, ar tâm iespçjâm, kas mums ir, attîstît, ko mçs varçtu izdarît.” Vârdu òem vçl viens skumîgu pârdomu pilns klâtesoðais: “Patiesîbâ mçs aizmirstam to, ka ir daþâdas intereses. Ikvienam indivîdam, ja. Un tâs intereðu kopas, intereses var bût kolîzijâ viena ar otru. Teiksim, vienâ brîdî vienai grupai, teiksim, kolîzija interesç ar Roberta interesi, pastâvçt tanî partijâ, caur kuru viòð ieòem attiecîgu amatu, ja. Lîdz ar to viòiem jâizdabâ... lai viòð varçtu realizçt savu pozîciju, un tâpçc viòam tanî îstermiòa kolîziju periodâ ir çrtâk paciest dejas, teiksim, nevis ar mums, kuri paðreiz nenodroðina viòam ðo situâciju, nekâ paciest dejas ar to vidi, kuri rada ðo labvçlîgo situâciju. Un viòð ir tas, kas izvçlas, ja. Un jautâjums ir par to, ja mçs domâjam par ilgstoðâku periodu, kâdâ mçs gribam darboties kâ intereðu klubs, patiesîbâ tad katram indivîdam ir jâizvçrtç ðî situâcija, ðîs te situâcijas laicîgums un ilgtspçja. Un lîdz ar to arî te teica, ka labâk vecs draugs, nekâ divi jauni, un par tiem sistajiem un nesistajiem. Patiesîbâ mçs viens otru pazîstam un zinâm arî reakciju daudzmaz. Te ir patiesîbâ indivîda intereðu konflikta pieeja, katra no mums konkrçta pieeja, cik ilgstoði mçs gribam atrasties komfortâ, un tâs vietas arî

160

viss, kurâ mçs un ietekmçjas, ja, un kurâ brîdî mçs pieïaujam sev diskomfortu, ejot kolîzijâ ar vidi, kurâ darbojamies. Un tas bûs arî katram ar saucamo partiju konkurenci, un ðî indivîda konflikts paðâ partijâ un virzîba, teiksim, uz viòu, uz labklâjîbu, pozîcijas piepildîjumu. Tâpçc arî ðî te amatprasme ir izlîdzsvarojoða, jo darba centralizâcija var arî bût zinâmâ iedîglî, kas viòu izârda, ja. Un, ko es gribçju teikt, ka principâ mçs jau nodroðinâjâm ðo te sadarbîbas mçríi, ideju, mûsu pleca ideju patiesîbâ. Un te ir tas jautâjums, kâ risinât tâs iekðçjâs kolîzijas, Robertam ieskaidrot, ka viòa interesçs ir, ilgstoðâkâs interesçs ir, teiksim, sadarboties ar mums un palîdzçt mums... Tâ es domâju, ka arî jebkurai organizçtai struktûrai vajadzîga kaut kâda materiâlâ bâze, jo skaidrs, ka man nav tîrâ... un man nav tik daudz radinieku, tâtad nu var nâkt pie manis mâjâs un pieòemt tos cilvçkus, bet tas ir daudz sareþìîtâk nekâ, teiksim, aiziet un tikties uz kâdu konkrçtu vietu. Tâtad ir ðî te pults, kurâ var jebkurâ brîdî ierasties un sazvanîties. Un otrs jautâjums ir uzticîbas jautâjums, un arî tas, kuru cilvçku izvçlas. Tas nav nemaz tik vienkârði. Jo katram savs kaut kâds kutelîguma vai jûtîguma slieksnis, kur viòð païaujas uz vienu vai otru spriedumu, un nemaz tik vienkârði nevar rast ðo te konstantu vienprâtîbu, ja. Òemot vçrâ Andra taktu un visu pârçjo, tas, ka viòð it kâ ar jautâjumiem, bet neuzbâzîgi veicina to sistçmu, iespçjams, viòð ir piemçrotâkâ persona, kas var risinât ðâdas konversijas bez asâm domstarpîbâm, cenðoties neapvainot indivîdus, jo tomçr katram ir tiesîbas uz savu viedokli un uz savas personas nepazemoðanu. Tur jâmeklç ðî situâcija, tas ir uzticîbas jautâjums, nevar ðî persona izðíirt strîdu, bet bûtu tas mçríis... Veidot ðeit kaut kâdu piespiedu mehânismu un bez izpratnes, un vajadzîbas un kâdâ veidâ, lai ðî sistçma un íçde... mçs varam redzçt, teiksim, tajâ negatîvajâ pieredzç, kâda mums ir izveidojusies. Kluba biedri ir arî palikuði bez darba, ja, un cik grûti ir situâcijâ palîdzçt atrast... teiksim, ðo te, nemaz nedomâjot par to, ka viòiem nebûtu ðî kvalifikâcija vai spçja. Bet tai paðâ laikâ, kad saule spîd, tad neviens neredz jumtâ caurumus. Ja sâk lît lietus, tad caurumus redz un steidz glâbt ciet. Varbût, ka tas ir labi, jo ir vajadzîgs lietus, lai mçs redzçtu, kur jumtâ ir caurumi. Kaut kâdâ veidâ viòus aizlâpît. Tâpçc arî es jau runâju par to mçría definçðanu — ne jau tâdâ nozîmç, ka... Bet mçría definçðana ir vajadzîga katram no mums, lai patiesîbâ mçs saprastu, kâdâ veidâ mçs atrodamies íçdç, un ka ðî íçde ir svarîgâka, prioritârâ pâr visâm pârçjâm íçdçm.

Dienas gaismu ieraudzījušās Quainton āža kājas no Menas salas.

Tad viņš ieraudzīja, ka maize ir pieprasīta...

Atskaites par podu lietas dokumentu iznÄŤcinÄ ĹĄanu.

Vēl 1993. gadā mūsu galvenais varonis nesmādēja arī mazumiņu.

Aigars Kalvītis, Gundars Bērziņš un Andris Šķēle pie Latvijas lauku labumiem 1996. gadā.

Pārņemot premjera portfeli un krēslu no Māra Gaiļa.

Apaukstējies, bet apņēmības pilns — Andris Šķēle 1995. gada decembrī, parādoties kā bezpartijiskais premjera amata kandidāts.

Mūsu grupa “apogeju sasniedza tad, kad mēs, pirmkārt, Ulmani kopīgiem spēkiem...”

1995. gada jūlijs — kādreizējo lauksaimniecības ministra vietas izpildītāju plašā sabiedrība sen piemirsusi, bet no jauna nav iepazinusi.

Andris Šķēle kopā ar vēl vienu saistībā ar domubiedru grupu bieži pieminētu personāžu — Andri Stari.

Saskaņā ar Andra Šķēles versiju tas esot bijis Ziedonis Čevers, kas viņam 1995. gadā piedāvājis kļūt par premjeru. Taču 2007. gada nogalē Ziedonis Čevers pēkšņi atminējās, ka patiesībā mūsu galvenais varonis, varētu teikt, ieradies un pieteicies pats.

Trīs cilvēki, kuru ceļi laika gaitā ir pamatīgi pašķīrušies — Jānis Naglis, Jurģis Liepnieks, Andris Šķēle 1996. gadā.

Atgriežoties pie saknēm — Andris Šķēle Jurģa Liepnieka pavadībā 1996. gada 4. maijā Saktas tirdziņā meklē ziedus nolikšanai pie Brīvības pieminekļa.

Pie viena galda ar nākamo pretinieku Jāni Ādamsonu un tās pašas politiskās elites pārstāvjiem, kuras liela daļa, Andra Šķēles vārdiem runājot, “manuprāt, ir slima un būtu jāpakļauj terapijai”.

Vai varētu būt, ka pie viena galda ir gan glumais Roberts, gan stingrais Andris?

Nacionālās bibliotēkas būve — viena no neskaitāmajām tēmām, par kurām mūsu galvenā varoņa viedoklis, maigi izsakoties, īsā laikā ir ļoti būtiski mainījies.

Andra Šķēles iekārtotās pirmās tēva mājas.

Atšķirībā no jaunā mitekļa šīs vēl bija reģistrētas uz viņa vārda.

Pirmoreiz atvadoties no Ministru prezidenta posteņa.

Nez, vai jau tad plānojot “atgriezties, lai strādātu”.

Tādi nu izskatījās slavenie podi, kad Andrim Šķēlem 1998. gadā šķita prātīgāk tos parādīt plašākai publikai

Andris Šķēle un Ēriks Masteiko pie viena galda. Lai gan bijis brīdis, kad abi privatizācijas veterāni sarunājušies tikai caur advokātiem.

Ar advokātu Andri Grūtupu mūsu galveno varoni vienojot “diezgan precīzas draugu attiecības”.

Panākot mitoloģizēto vienošanos par biznesa vides sakārtošanu, Andra Šķēles un Aivara Lemberga savstarpējā nepatika pēkšņi pagaisa.

Kārtējo reizi aizejot — šoreiz atsakoties no Saeimas deputāta mandāta.

Andra Šķēles radošajā biogrāfijā ir arī kurmju apkarošanas padomu grāmatiņa.

Viena no Andra Šķēles jauno laiku ēnām — digitalizācijas afēra.

Mūsu galvenais varonis — ar pirmo un otro dzīvesbiedri dažādās dzīves situācijās.

Tostarp — arī aizrautīgi mūkot no uzstājīgiem paparaci.

Visu laiku vislabāk izpirktā Vakara Ziņu numura vāks. Bez komentāriem.

161

Jo ðeit runa ir par savstarpçju atbalstu, ja, un palîdzîbu. Lîdz ar to mums ir aiz muguras cilvçks, un mums nevar uzbrukt no mugurpuses un iegâzt pa galvu. Tâpçc mums jâveido ðî pârliecîba, ka tâ íçde tâdâ veidâ darbojas. Ja ðîs pârliecîbas nav, mçs izvçlamies spçcîgâku struktûru, un viòai dodam priekðroku. Tâpçc jau arî — es nezinu, kâdâ veidâ to visu var formalizçt, bet viòa jau tâpat ir, teiksim, labprâtîga.” “Sonèika problçma” gan jau ir atrisinâta vairâkus mçneðus pirms “domubiedru” sanâkðanas. “Sonèikam galu galâ ir uz divi gadi parakstîts lîgums, stingrs darba lîgums, to var savaldît. Bet tur vajag motivâciju. Tâpat vçl daþâs lietâs mûsu cilvçki pastiprinâti ar daþâdiem lîgumiem un... Es domâju, ka viena lieta, kas nav vieglâkâ priekð manis personîgi, bet tas, protams, ir jâòem vçrâ: mçs tagad ejam pçc principa — mçs ar visiem draudzçjamies. Mçs ar visiem draudzçjamies... Bet tieðâm ceru draudzçties, ceru darboties tâdâ ziòâ — kâdi ir spçles noteikumi, tâdi jâpieòem. Mums jâapstrâdâ viòi ar viltîbu, un pietrûkst vienkârði citu spçku,” — ar ðâdu stratçìisko uzstâdîjumu punktu diskusijâ par “glumo Robertu” un “vajadzîgo Andreju” pieliek sapulces dalîbnieks Andris, kurð liek domât par mûsu galveno varoni. Taèu ir skaidrs, ka konkrçtais gadîjums ir tikai padarîjis uzskatâmâku grupçjuma lielo problçmu — kâdreizçjâ varenîba ir gâjusi mazumâ, nav skaidrs, ko darît un kurp doties, pat tas ne — kâ tad grupçjums, kâdreiz acîmredzot gandrîz vai visvarens, nu ir tik pamatîgi saðïucis. Kâds Gundars, kurð ïoti atgâdina tautpartijieti Gundaru Bçrziòu, klâtesoðajiem problçmu raksturo ðâdos vârdos: “Ir skaidrs, ka pçdçjos, teiksim, gados divos mçs îstenîbâ politiskâs vietâs vairâkâs esam zaudçjuði. Un iemesli varbût ir vairâki. Ir tas, kâ teica, ka ðâda demokrâtijas forma — tas ir ïoti labi, bet reizçm, lai norealizçtu un spçtu kaut ko panâkt, ir vajadzîgas savâdâkas, organizçtâkas struktûras, lai varçtu varbût lçmumu pieòemðanâ, vismaz realizâcijas stadijâ daudz konsekventâk realizçt, lai bûtu konkrçti atbildîgie par ðo pasâkumu realizçðanu. Es domâju, ka ðî savstarpçjâ izpalîdzçðana ir laba lieta, bet, nemainoties bûtîbâ, nepârkonkurçjoties, nepiedâvâjot jaunu uzbûves lçmumu pieòemðanu un tâdu modeli, es domâju, ka ar laiku tas var zaudçt, nu, tâdu ietekmi. Es domâju, ka arî pçdçjais laiks ir. Kaut arî mums it kâ pârstâvniecîba visâs varas struktûrâs nav slikta, mûsu ietekme, manuprât, samazinâs. Un, lai to lauztu, ir jâdomâ, kâds tam iemesls, tâpçc varbût tas, ko iepriekð Grûtupa kungs, kad vçl bija un vadîja, tad bija vairâki piedâvâjumi reformçt, un tâdâ veidâ es domâju, ka tâdâ veidâ ir jâatgrieþas, jo dzîve

162

mainâs, prasa savâdâk, manuprât, izvçrtçt, kas nav ïâvis realizçt tos projektus, kuros mçs esam... Un kas ir vajadzîgs, un kâda ir vajadzîga kopumâ struktûra, varbût ka tâ ir blakus un vai lîdzîga, vai kaut kâda, bez tâ es tomçr neredzu ðâdâ veidâ ðobrîd, tas bûtu varbût vajadzîgs vçl kâdu laiku, bet katra diena iet uz leju, nu, tâ kaut kâdâ brîdî beidzas vai arî, nu, arvien paliek mazâka...” Papildus “katrai dienai, kas iet uz leju” tiek pieminçti arî nezinâmi tumðie spçki, kuri varçtu bût iedragâjuði domubiedru grupas varenîbu: “Pagâjuðajâ nedçïâ viòi tikâs, mûsu brâlîbas kluba biedri... pateiktu to, kâdi mums ir materiâli un kâdi cilvçki iet pa ðiem draudiem, es domâju, ka viòð saprata, un raidîjums svçtdienas televîzijâ ir tam zinâms pierâdîjums. Es arî negribçtu simtprocentîgi piekrist Andrim, tâ ir tikai viena no versijâm, ko strâdâ spçku struktûras un pârbauda, bet es domâju, vai ðis pats arî nav tas gadîjums, kad, zinâdami konflikta situâciju, es tâ maigi izsakos, ðeit darbojas arî, nu, zinâmi treðie spçki. Es negribu saistît to, kâ teica tur ìenerâlis, kurð arî iekrita, uzreiz tika pieskaitîts citam grupçjumam un citai partijai, vai ne, ka kaut kâdi no Krievijas pieteikuði daudz mûsu mazajâ valstî nelabvçïu, kas cenðas izmantot ðo zinâmâ mçrâ arî situâciju, ko paði mçs esam radîjuði kaut kur, jeb arî attîstîjuði tâlâk. [..] Es tomçr aicinâtu mûs nesteigties ar tâdiem pârsteidzîgiem secinâjumiem, mûsu paðu darbîba to ir pierâdîjusi, ka it kâ nepârbaudîtas informâcijas dçï mçs no viena otra grupas biedra jeb brâlîbas biedra diezgan neþçlîgi atsakâmies, pçc tam esam spiesti atzît savas kïûdas. Un tajâ paðâ laikâ diezgan uzmanîgi mums ir jâizvçrtç arî cilvçki, kurus mçs òemam ðajâ lokâ, ja vçl òemsim klât no jauna. Arî ir bijuðas kïûdas, par kurâm tagad arî mûs vienu otru reizi sâpîgi sit.” Ko darît? Kâ bût? Grupçjums acîmredzami sâcis paðíîst gluþi tâpat kâ savulaik Klubs 21, un ir zuduði arî kâdreizçjie “roka roku mazgâ” principi. Kâds klâtesoðais izsakâs skaidri: “Gribat — nosaukðu vismaz piecus uzvârdus no ðeit klâtesoðajiem, no kuriem netika nekas prasîts îpaðs, likuma ietvaros, elementâra palîdzîba. Tâ tika noraidîta. Vienkârði noraidîta, un viss. Atzîstiet, ka tâ ir bijis. Es runâju ne tikai par sevi, bet mçs vârâmies taèu arî savâ starpâ, vai ne. Tad arî ðo jautâjumu vajadzçtu apskatîties. Nedrîkst tâ noraidît. Vai pateikt — es to nevaru izdarît, — velk garumâ. Vçlreiz saku — es varu nosaukt uzvârdus, bet es to nedarîðu, nav vajadzîbas...” Te nu vârdu sapulcç òem kâds tâs dalîbnieku îpaði respektçts kungs, kura uzstâðanâs tiek pieteikta ar vârdiem: “Es lieku priekðâ — Ðíçles kungs

163

lai uzstâjas ar programmatisku runu, ja. Mûs interesç, pirmkârt, parlamentârâ darbîba, legâlâ, ja. Mçs tomçr visi pârstâvam te to ârpusparlamenta darbîbu, bet, lai mçs dzirdçtu, kâ tad mums ârpus parlamenta darboties, mums jânoklausâs”. Lûk, atseviðíi fragmenti no apjomîgâs runas, kurâ gan atðíirîbâ no publiskas uzstâðanâs reizçm netiek pieminçti ne krupji, ne tîìeri, ne citi literârie vai dabas tçli, — tâ ir ïoti un ïoti praktiska un skaidra: “Es domâju, ka mums vajadzçtu bût paðkritiskiem kopumâ pret sevi, varbût kâds ilgâks laika periods, divi gadi gandrîz mums ir pietiekami neefektîvi bijuði, varbût savstarpçjâ palîdzîba, ko mçs esam varçjuði pietiekami labi palîdzçt. Un es domâju, ka tas ir viens no jautâjumiem, kuru vajadzçtu ðodien risinât — pacelt darba efektivitâti, lai nebûtu tâ, ka mçs tikai satiekamies un tad viens otram interesçjoðus jautâjumus risinâm pçc bûtîbas, vai arî netiek saòemta skaidra atbilde — kad nevar palîdzçt vai nevçlas. Man tas ðíiet svarîgi, vçl jo vairâk tai laikâ, kas nebût nav vieglâkais... Tas vienmçr ir bijis tas labâkais un stiprâkais, kad nav bijis autoritâra reþîma, kaut kâdas autoritâras kârtîbas, bet tai paðâ laikâ galîgi nekâda neesamîba lçnâm mûs noved pie anarhijas. Pârlieku liela demokrâtija arî ved pie sabrukuma. Ko es domâju par tiem cilvçkiem, kas darbojas vai palîdz darboties saistîbâ ar paðreiz lielâko partiju — Tautas partiju. Ir skaidri redzams, ka, pçc mana vçrtçjuma, bûs varbût tomçr pietiekami ilgs laiks jâpavada opozîcijâ. Es to vçrtçju varbût arî labi, domâjot no ilgtermiòa investîciju viedokïa, tâpçc ka parâdîsies cilvçki, kuri var turçt, kuri nevar turçt. Kuri nevar turçt, labâk lai viòi âtrâk parâdâs un aiziet. [..] Visnekorektâk, man ðíiet, uzvedas Tçvzemei un Brîvîbai/LNNK, un izskatâs, ka tie ir arî visvairâk pçrkamie un visvieglâk pçrkamie. Jautâjums ir tikai par cenu. Izskatâs, ka arî pagâjuðâs Saeimas laikâ budþeta balsojumâ Dobeli Juri varçja par konjaka glâzi dabût. Es pats esmu maksâjis. Un Juris teica — izmaksâ man 50 gramus... Un tagad neizskatâs, ka labklâjîba valstî aug. Jârçíinâs ar to, ka dabîgi Tçvzeme un Brîvîba bûs tas politiskais partneris, kuru mçs visvairâk mçìinâsim pârpirkt... [..] Tautas saskaòas partija — tie ir ïoti pragmatiski cilvçki, no èetrâm brigâdçm viòi sastâv, savâdâk viòi nesaucâs — Tautas saskaòas partija, Par cilvçka tiesîbâm vai kaut kâ tamlîdzîgi, tie ir pragmatiski cilvçki, deputâts arî ir cilvçks, bet tikai, ja maksâ, tad ir jâstrâdâ, tâ ka tur izskatâs, ka tie pçc bûtîbas nebûs problçma, vienkârði. Ja ar viòiem varçs sarunât kâ nosacîti

164

opozîciju, bet ar viòiem varçs sarunât, ka — kas un cik, kâdâ veidâ to risinât. [..] Es domâju, ka svarîgâkais mums ðajâ periodâ ir darît visu, lai cilvçki, kuri daþâdâs vietâs ar daþâdâm iespçjâm, — mçs tomçr par viòiem iestâtos un palîdzçtu. Diezgan dzelþaini, un tâ ir varçts darît ar Nagli Jâni, un visâdi mçs esam mçìinâjuði. Izskatîjâs, kâ tâ nebija tâda klaji bïaustîðanâs, bet es ceru, ka pamazâm uzlabosies situâcija. Nu, Grûtupam, es domâju, nâkoðreiz spridzinâs tâ riktîgâk augðâ, ja tu neatteiksies no Parex lietâm daþâm. Kâpçc tev tâ jâdara pâri Parex bankai? Solîda banka, jauki cilvçki, daudz naudas... Tâds raksturs. Tâds strîdîbas jautâjums, pietiesât Pareksam tur divi miljoni mçnesî, nu tâ nevar, tâ ir nauda (Balss no malas: “Es pats pastâstîðu!”) Nu ja. Ðeit stâv priekðâ bruòoto spçku komandiera izvirzîðana, kur es domâju, neteiksim, ka Âbols ir pats labâkais bruòoto spçku cilvçks, bet vienîgais, bet ar raksturu. Lîdz ar to es domâju, ka mums ir visas iespçjas paskatîties, jo nâkoðajam apakðpulkvedim Graubem arî tikai strâdnieku fakultâte, nav augstâkâs izglîtîbas... Tautas augstskola. Tâ ka mums ir ðâdas lietas, un mums katrai vajadzçtu mçìinât savâs rindâs un savos cilvçkos, kuriem ir kâdas iespçjas ietekmçt un veidot, vajadzçtu uz to visu mçìinât un pastâvçt, jo, ja mçs ar puslîdz maziem zaudçjumiem pârdzîvosim ðo laiku, tad mçs dzîvosim ilgi. Tad mçs dzîvosim ilgi un laimîgi.” Ar vârdu sakot, klâtesoðo vidû ir gan cilvçki, kurus galvenokârt nopietni skumdina fakts, ka ir pagâjuði labie laiki ar îstenotajiem un neîstenotajiem “lielajiem projektiem”, gan ïaudis, kuri pieòem esoðo situâciju kâ gluþi normâlu un pilnâ sparâ kalkulç, ar ko un kâ runât, ko un kâ pirkt, lai sasniegtu vçlamos mçríus. Vçl gan ir arî daþi îpatòi, kas runâ par kaut kâdiem augstiem ideâliem, kuri bijuði grupas dibinâðanâs laikâ. “Bet, Andri, es vçlreiz uzdodu jautâjumu — ðî ir paðpalîdzîbas biedrîba?” publiski jautâ viens no viòiem. “Bez kâdiem augstâkiem uzstâdîjumiem? Ja ðî ir tikai paðpalîdzîbas biedrîba, cilvçks, kuram ðî biedrîba vairs nespçj palîdzçt, iet uz citu vietu, kur viòam palîdz vairâk. Ja nav nekâdu augstâku uzstâdîjumu, tikai savstarpçja palîdzîba... Kâdreiz es atceros — bija. Ja mçs tagad runâjam tikai par paðpalîdzîbas biedrîbu, tad kâ uz to skatâs...” Kâds cits ir vçl sentimentâlâks: “Es vienkârði gribu par pirms gandrîz septiòiem gadiem atgâdinât, kâdi uzstâdîjumi ir. Ja es pareizi atceros, tur bija divas galvenâs lietas. Viens — par ko mçs esam, un otrs, pret ko mçs

165

esam. Faktiski mums ðobrîd nav ne viena, ne otra, ir palikusi tikai ðî pasaknîte. Tas lîdz ar to rada tikai tâdas ðauras egoistiskas intereses un viòu apmierinâðanu, kas neveido pamatu visai ðai darbîbai vçrsties plaðumâ vai nostiprinâties.” UN vçl viens: “Es tikai gribçtu atgâdinât, ka ðî te sapulcçjusies brâlîba, brâlîbas mçríi kâdi bija. Es domâju, ka tos visus var kaut kâdâ zinâmâ mçrâ arî sakârtot un saistît it kâ augstâkâm interesçm.” Tomçr vairâkumam — tostarp toni uzdodoðajiem Andriem — acîmredzami nav nekâdu iebildumu pret paðpalîdzîbas biedrîbas ideju, ja tikai tâ strâdâ un ir pietiekami efektîva. Cita lieta — apkârt saraduðies jauni, citâdi formçjuðies, citâdi organizçti un citâdi finansçti grupçjumi, kuri aizvien bieþâk izrâdâs spçjîgâki “lielajos projektos”. “Pareizi jau Gundars teica, mums jârçíinâs ar tiem finansiâlajiem grupçjumiem, kas ir. Un diemþçl tad, kad no mums baidîjâs, nu, tad bija drusciò cita struktûra. Tad bija... un tâpçc mûs neaiztika, vai tad bija Blonskis ar... un tie arî saprata, ko var un ko nevar. Tagad tas viss ir pâraudzis daudz citâdâ kvalitâtç . Jâ, diemþçl, kur valda nauda. Ekselence nopçrk informâciju, informatorus un balsoðanu. Diemþçl tie ir latvieði, ar prievîtçm, kas ceï roku un balso pilnîgi ðíçrsâm,” saka viens runâtâjs. Faktiski piebalso vçl viens: “Tad, kad veidojâs, sâkumâ bija savâdâka situâcija... Ðodien faktiski visas struktûras ir kaut kâdi savâ veidâ organizçtas. Laiks ir nedaudz mainîjies, vai tâs ir partijas, vai tâs ir, teiksim, kâ, Robertam. Tas tomçr ir tas grupçjums, kas kaut kâdâ veidâ ir formalizçts. Vai tas ir kaut kâds cits — Ventspils — Parex, vai kaut kâds finanðu. Visas struktûras ir organizçtas ar kaut kâdu skaidru virzîbu. Ðinî laukumâ, ja mçs nopietni gribam dominçt vai vispâr ietekmi, mums ir jâpieòem savâdâka spçle. No dambretes pâriet uz ðahu, vai vçl kaut kâdâ veidâ. Un, ja grib ietekmçt, tad tas ir, es gribçtu, ka ir autoritatîva vadîba, un tas tiek apspriests, un gatavs to ievçrot. Mums ir katram savs. Es ðobrîd esmu partijâ, protams, partija ir ðî te galvenâ. Un lîdz ar to es nevaru ðeit, man ðîs intereses dominç . Ja kâds bûtu augstâk definçts — bruòoto spçku, prezidentu, valdîba vâja, teiksim, vai vçl kaut kas, sadarbîba ar kaut ko, kur mçs formulçjamies, ïoti labprât gribçtos dalîties. Tur vajadzçtu bût tâ, kâ ìimenç . Lçmumu pieòemt pçc klasiskâs teorijas vairâk kâ desmit cilvçku nevar. Tâ ir diskusija. Ja mçs gribam lçmumus, tam ir jâbût sagatavotam...” Vçl vairâk, pie apvârðòa parâdâs jau atklâti ciniíi, kuri klâtesoðajiem “domubiedriem” kaut diplomâtiski, bet pietiekami skaidri paziòo — kâda vispâr esot jçga no ðâdiem “klubiem”, ja lîdzdalîba tajos nedod reâlu labumu:

166

“Gluþi vienkârði katrs cilvçks ir iekârts vairâkos desmitos saiðu, aiz katra var bût gan draugi, gan ìimene, gan politika, gan sports, izklaide, viss kas, ja, un nebûs tâ, ka visu var noreducçt un ielikt iekðâ kâdâ râmî. Un, ja ðî ir viena no tâm lietâm, kur es, teiksim, gan kaut kâdâ veidâ cenðos sevi izpaust, gan arî ceru, ka citi kaut ko gûst, tad tas nozîmç, ka tâ ir tikai viena, bet ïoti nopietna arî priekð manis. Bet ne absolûti vienîgâ, ja. [..] Pirmkârt, man nav varbût laika un gribçðanas bût vçl kâdâ klubâ, kura tâ ietekme ir niecîga, ja, bet tâ ietekme iet caur finanðu sfçru, te ir ietekmîgi finansisti, utt., utt. Tâ ka es domâju, ka tas jau summç to kapacitâti, ja, gan tâ politika, gan pârçjais. Un, ja runâ par paðpalîdzîbu, es domâju, ka pilnîgi pareizi varbût tikai tas niecîgais vârds — paðpalîdzîba. Skaidrs, ka savstarpçja palîdzîba — tas ir primâri. Ja man ðodien varbût nevajag palîdzîbu, varbût rît. Un es ar to rçíinos. Ka tâdu palîdzîbu es ðeit atradîðu, ja tâda bûs vajadzîga. Un tas ir tas, kas mûs saista.” Jâ, tas acîmredzami ir tas, kas pamatâ saista visus klâtesoðos, un tiek meklçts ðai vçlmei atbilstîgs risinâjums. Ðíiet, tâ arî netiek atrasts — atjaunotnes un pârstrukturizâcijas idejas neaiziet tâlâk par domu, ka vajadzçtu piesaistît jauno paaudzi no paðu “domubiedru” ìimençm vai ka varçtu izveidot “kaut kâdu, teiksim, trîs, èetru, piecu cilvçku prezidiju, kur valda absolûti visas grupas ietekme”. Pie tâ tad sapulces dalîbnieki arî paliek, nosaucot ðâdus vârdus un uzvârdus — Gunârs Klindþâns, Ivars Strautiòð, Juris Aizezers, Andris Ðíçle, kuriem triju mçneðu laikâ vajadzçtu grupçjumu savest kârtîbâ un nostâdît uz pareizâkâm sliedçm. Ðíiet, tas tâ arî neizdevâs — varbût tâpçc, ka, gluþi tâpat kâ kâdreiz Klubs 21, arî ðî “brâlîba” bija reâli pârdzîvojusi savu laiku, bet varbût tâpçc, ka reâlâ politisko notikumu gaita îsti neatbilda “domubiedru” prognozçm: jau 1999. gada jûlijâ Andris Ðíçle uz deviòiem mçneðiem treðoreiz tika pie Ministru prezidenta portfeïa un daudz tieðâkâm, bûtiskâkâm svirâm, lai, iespçjams, îstenotu savas un “domubiedru” — nu, vismaz atseviðíu — intereses un vajadzîbas. Jebkurâ gadîjumâ par ðâ domubiedru satikðanâs “protokola” patiesîgumu var un vajag ðaubîties. Galu galâ — vai nu gan pirms, gan pçc tam mçs neesam baroti ar ðausmu stâstiem par daþâdiem grupçjumiem un sazvçrestîbâm, kur ïauno spçku lomâ atkarîbâ no nepiecieðamîbas ir figurçjis Aivars Lembergs un Andris Ðíçle, Dþordþs Soross un “þîdi, kas valda pasauli”, “Maskavas roka” un vçl citi mûsu visu nelabvçïi? Vçl vairâk — vai gan mçs neatceramies kaut atseviðíus fragmentus no Andra Ðíçles publiskajiem paziòojumiem — arî tâdiem, kas attiecas uz

167

atklâtîbas, tiesiskuma un demokrâtijas milzîgo un nepârvçrtçjamo lomu mûsu visu kopçjâ valstî? Minçsim kaut vai daþus piemçrus. Lûk, Andris Ðíçle par demokrâtijas lomu — uzstâjoties televîzijâ 1996. gada 31. decembrî televîzijâ: “Mani dçvç par autoritâru. Jâ, protams, man, tâpat kâ, es domâju, daudziem ðajâ valstî, kâdreiz gribas savâkt visus tos augstos krçslos sçdoðos paðlabuma meklçtâjus, visus tos, kas nejçdz, kas òem kukuïus, kas nespçj, kas vienkârði nestrâdâ, un aizsûtît kaut kur gulðòus kraut, ceïus labot vai darît kâdu citu pietiekami vienkârðu, bet sabiedrîbai noderîgu darbu. Daþâdas domas reizçm nâk prâtâ, un tomçr — es esmu par demokrâtiju. Es dziïi ticu, ka tas ir labâkais cilvçcei zinâmais valsts organizâcijas veids, lai gan atzîstu, ka straujâm reformâm demokrâtija reizçm nav diez ko çrta, ïauj izpausties arî destruktîvajam, atpakaïvelkoðajam un tukðpaurîgajam. Tâ nu tas ir — demokrâtija ir sareþìîts, trausls mehânisms, kurð prasa pacietîbu, izturîbu, iecietîbu un cieòu pret citâdo.” Lûk, tas pats Andris Ðíçle — par tautas lomu un nozîmi 1997. gada augustâ, pçc savas pirmâs demisijas: “Domâju, ka viss ir tautas rokâs, un tautai ir jâlemj paðai. Negribu te atkârtot viena otra teicienus par mazo cilvçku. Pasarg, Dievs! Tauta pati tiks galâ. Protams, tas prasa zinâmas nodevas laikam, jo mçs visi augam. Arî politiíi aug. [..] Nevienu brîdi, nevienâ savâ runâ neesmu mçìinâjis apðaubît ðîs valsts iekârtu, valsts uzbûves pamatprincipus, sareþìîto un ïoti dârgo mehânismu — parlamentâro demokrâtiju. Tas neapðaubâmi ir ïoti dârgs mehânisms. Slikti, ka parlamentârâs demokrâtijas apstâkïos par politiíu mazspçju demokrâtiski ir jâmaksâ visai tautai. Tas ir traìiski.” Lûk, atkal Andris Ðíçle, 1997. gada novembrî runâjot par nepiecieðamîbu noðíirt biznesa un politiskâs intereses: “Nav ðaubu, ka darbîbai biznesâ un politikâ jâbût ðíirtai. [..] Ir vajadzîgi uzstâdîjumi, mehânismi, kas ïautu redzçt, kâdâ veidâ politiskâs partijas saòem atbalstu no daþâdiem uzòçmçjiem un to grupâm. Domâju, nevienam nav ðaubu, ka paðlaik ðâdi mehânismi ir neprecîzi, uzstâdîjumi ir neskaidri un viltoti.” Lûk, Andris Ðíçle, 1997. gada decembrî izziòojot plânu izveidot jaunu partiju, — par nekrietnâs politiskâs elites patieso seju: “Liela daïa paðreizçjâs politiskâs elites, manuprât, ir slima un bûtu jâpakïauj terapijai.

168

Kâ alkoholiíi, kurð zaudçjis realitâtes sajûtu, kura krîze aizvien padziïinâs, kurð pats nespçj pârtraukt dzert un kuram tâpçc ir jâliedz iespçja pïçgurot tâlâk — apmierinât savus netikumus uz valsts rçíina. Mûsu uzdevums nav paðmçríîgi vçrsties pret kâdu partiju. Ir jâvçrðas pret nestabilitâti, trûkumu un bailçm, ko tautâ sçj paðreizçjâ iekðçji satrunçjusî politiskâ elite, tâs patroni un minhauzeni. Beidzot ir laiks sabiedrîbai rast iespçju realizçt savus uzskatus un idejas valsts pârvaldç . ” Un te, lûk, Andris Ðíçle, vçl kâdâ deviòdesmito gadu beigu runâ kritizçjot ïaunos politiíus par vçlmi visos amatos salikt “savus cilvçkus”, ignorçjot valstiskâs intereses: “Jau kuro reizi nevar apstiprinât vçrtspapîru komisijas pilnu sastâvu. Tâpçc, ka gribas savus cilvçkus ielikt, bet konkurents, kam gribas atkal savus, neïauj un vienoðanos partijas nespçj panâkt. Balso vienreiz, balso otrreiz, un nekas. Cik ilgi vajadzçja gaidît, lîdz izdevâs apstiprinât Cilvçktiesîbu biroja vadîtâju? Gandrîz divus gadus. Vai cienîgu kandidatûru trûka? Nç, nevarçja vienoties, kurð ieliks savu cilvçku. Nomenklatûra rûpçjas par sevi, tas aizòem visas domas un prâtus. Protams, visi jau nekad nav vienâdi, visi nekad nav vienlîdz slikti, taèu jûs man piekritîsit, ka tos labos darbus diemþçl neredz. Neredz pat ne tâpçc, ka to nebûtu, bet tâpçc, ka to krietno cilvçku mûsu politikâ ir tik satriecoði maz, ka, lai kâ viòi censtos, viòus un viòu darbus aizçno vispârçjâ politïembasta radîtâs jukas un jaunâs nomenklatûras rûpes par sevi. Treðâ ïaunâkâ lieta ir tâ, ka mûsu politika diemþçl lielâ mçrâ ir privâto intereðu bodîte. Mûsu partijas, ðíiet, vairâk strâdâ sev un nereti vairâk atgâdina kaut kâdus klubus vai kâdu slçgtu brâlîbu, kuras augstâkais ideâls ir palîdzçt organizâcijas biedriem gût labumus un pasargât no nepatikðanâm. Kâ kâdreiz teica — lai tev viss bûtu un par to nekas nebûtu, bet cilvçki gribçtu, ka kâds domâ par to, lai arî valstij un cilvçkiem viss bûtu. Aina tieðâm ir skumja...” Vai tieðâm varçtu bût, ka visu ðo cildeno, valstiski atbildîgo lietu runâtâjs ir bijis tas pats Andris, kas 1999. gadâ notikuðajâ “domubiedru saietâ” runâja par politiíu pirkðanu, sava grupçjuma intereðu nozîmîgumu un to, ka “pârlieku liela demokrâtija arî ved pie sabrukuma”? Tas pats Andris, kas ðajâ saietâ ne ar vârdu neiebilda, kad tika paziòots, ka “ir vajadzîgas savâdâkas, organizçtâkas struktûras, lai varçtu varbût lçmumu pieòemðanâ, vismaz realizâcijas stadijâ daudz konsekventâk realizçt”?... Vienu paðu saieta sarunu atðifrçjumu, protams, varçtu nodçvçt par kârtçjo provokâciju, montâþu un falsifikâciju, — vai tad nu pirmâ reize.

169

Taèu ir jau vçl arî mazâk pamanîtas — salîdzinot ar Jâòa Âdamsona vai raidîjuma Nedçïa skaïajiem paziòojumiem — liecîbas. Re, piemçram, fragments no Druvja Skultes teiktâ Astras Milles grâmatâ Labvakar, Edvîn Inkçn. Varas fizioloìija I: “Mitoloìiski tas labi izskatâs, kontakti un tikðanâs notiek daþâdâs vietâs, tas, protams, tâ ir. Mçs esam vienîgie cilvçki no ârpuses, kas ir piedalîjuðies Brâlîbas sanâksmç — Edvîns Inkçns un Druvis Skulte. [..] Bija viena tikðanâs, — it kâ parunâties par dzîvi. Laikam pie Grûtupa, tur arî visi piedalîjâs, par kuriem tiek runâts — Latvijas bankas Ruselis, laikam Unibankas Bçrziòð, Grûtups, Staris tur bija. Pçc tam, es nezinu, — vai nu uzskatîja, ka no mums nav nekâdas jçgas, vai arî kâdam tas nepatika... Es neteiktu, ka tâ ir Brâlîba, kas staigâ apkârt masonu cepurçs. Tâs ir tikðanâs, sarunas, pârrunas. Vari Edvînam pajautât, vai viòð to atzîst, bet katrâ ziòâ es varu pateikt, ka mçs tur bijâm, un viòu kodols tur bija. Nerunâja jau par to, ko tagad zûmçs nost, vai kuru banku laupîs.”

Ðâdas tâdas grupçjuma pazîmes atminas arî nu jau bijuðais Andra Ðíçles lîdzgaitnieks Jurìis Liepnieks: “Visâdi Viktori un citas personas tajâ grupâ, kas pulcçjâs ap Grûtupu, bija vai nu no Grûtupa kantora vai arî Deniòa kantora. Pavâjas personîbas, tâdi puiði platos uzvalkos un drûmâm sejâm. Varbût arî no Unibankas menedþmenta. Tajâ grupâ bija diezgan daudz cilvçku. Jau pamatkodols bija diezgan liels — 20—30 cilvçki. Plus vçl tur bija Droðîbas policijas pamatsastâvs, Apelis. Ruselis ir pilnîgs Ðíçles cilvçks un nekad neko nestâstîs...” Vçl kâds izbijis lîdzgaitnieks nedaudz precizç: “Vienmçr jâsaprot ir tâda lieta, ka ir Ðíçle un ir Grûtups. Un tas nav gluþi viens un tas pats. Sâksim ar to, ka sâkotnçji vispâr Grûtups bija tas, kuram bija politiskas ambîcijas — nevis tâdâ ziòâ, ka par kaut ko kïût, bet, ka jâòem politiskâ vara. Tas viss ir Grûtupa tâdâ ziòâ. Visas ðitâs organizâcijas bûvçt, visi ðitie pumpainie, tâ politiskâ vara, tas viss sâkotnçji ir Grûtups. Un viòam tâ ir arî îstâ kaislîba. Tur arî nekas nevar mainîties. Un visâ tajâ, ka Ðíçle kïuva par premjeru, visâm tâm Grûtupa iestrâdnçm bija izðíiroða nozîme. Un saskares punktu ir daudz, bet vienlaicîgi viòi dzîvo savâs orbîtâs. Un, kad Ðíçle bija augstumos, tad Grûtups bija pavisam tâ çnâ. Tad, kad Ðíçlem sâka iet sûdîgi, tad Grûtups atkal to savu piramîdu kaut kâ... respektîvi, ja kâds kontrolç Ieòçmumu dienestu, ja kâds kontrolç Finanðu policiju, tad visi ðie stâsti attiecas uz Grûtupu. Un, ja uz Ðíçli vai

170

Tautas partiju, tad par tik, par cik. Ja tâ grib pa îstam saprast, tad to nevajag visu jaukt vienâ maisâ. Grûtups to nedara Ðíçlem, ne mazâkâ mçrâ. Tas, ka Ðíçle to resursu var kaut kâ izmantot, nu, protams. Un atkal, ka Grûtups, kad ir izdomâjis, ka neko nesaskaòos ne ar vienu, tas ar’ ir fakts. Viòð jau ar’ neprasîs Ðíçlem vai Tautas partijai, vai tâ darît, vai nedarît, viòð izdarîs, kâ viòam liekas par pareizu. Redz, tâ kïûda ir tâ, ka cilvçki domâ, ka tâ pasaule ir nenormâli hierarhizçta, tur priekðnieks un tâ... bet tâ jau nav! Un îpaði jau nu tagad.” Savukârt vçl tikai 2007. gada beigâs jau citâ Nedçïâ — þurnâlâ — parâdîjâs arî kâdreizçjâ ministra un Kluba 21 dibinâtâja Jâòa Krûmiòa atmiòas — arî ðâdas te: “Varu tev pastâstît, ka deviòdesmit treðajâ gadâ mçs ar [Jâni] Gavaru bijâm pilnvaroti pârstâvçt Klubu 21 un tikâmies ar Valmieras grupçjumu — no viòu puses bija Grûtups, Krastiòð, Ruselis un Andris Bçrziòð, kurð tagad ir Unibankâ, un vçl daþi, kurus vairs neatceros. Mçs runâjâm par ideju, par valsti, bet viòi savukârt par to, kuru cilvçku kurâ vietâ vajadzçtu ielikt. Nekâda saruna mums neiznâca, norunâjâm nâkamo tikðanos pçc kâda mçneða, bet tâs laikâ notika tieði tas pats. Mçs ar Gavaru aizgâjâm un savam klubam pateicâm, ka tie cilvçki domâ tikai par savâm lietâm un par savçjo ielikðanu vajadzîgos amatos. Droði vien, ka vçlâk viòiem tas izdevâs, un tas ir tas, kas ðo valsti lielâ mçrâ ir “saèakarçjis” un no kurienes nâk “tiesu íçíi”.” Tam klât varçtu pievienot vçl vienu nelielu interviju, ko — ar nosacîjumu par vârda nepubliskoðanu — ðîs grâmatas autoriem sniedza vçl kâds bijuðais ministrs, kurð tâpat savulaik cieði bija saistîts ar, tâ sacît, konkurçjoðo komandu — Klubu 21. – Tas, ka bija tâdas tikðanâs, tâ ir taisnîba. Vairâk es neko arî negribu zinât. Jâ, tas bija Valmieras grupçjums... es nezinu, kâpçc viòu sauc par Valmieras, tikpat labi par Jelgavas. Valmieras laikam tâpçc, ka tur bija Andris Bçrziòð un Edmunds Krastiòð. – Kâdi cilvçki bija tajâ tikðanâs reizç? – Tur bija Grûtups, es tagad neatceros, vai pats Ðíçle bija. Vienâ reizç noteikti bija. Andris Bçrziòð no Unibankas, Krastiòð Edmunds, Ruselis Andris, Staris arî. Man liekas, ka vairâk nebija. – Pçc kura iniciatîvas notika tikðanâs? – Viòi mûs uzaicinâja. Mçs gâjâm pie viòiem Grûtupa birojâ. Viena tikðanâs bija Unibankâ. – Kâ viòi radîja interesi tikties ar viòiem?

171

– Tâ kâ bija paplaðinâtâ valde Latvijas ceïam, mçs tur bijâm ar Gavaru, tur bija Daudiðs, Birkavs, Kriðtopans un Gailis, Kehris, Andris Bçrziòð un Inkçns laikam. Skulte Druvis arî. Virsis kâdreiz arî bija. Mçs spriedâm par valsti, bet atðíirîbâ no viòiem mçs nespriedâm par kaut kâdu privatizâciju vai labumu vienam vai otram. Vienreiz mçs sçdçjâm 12 stundas un spriedâm par Lattelekom privatizâciju. Nospriedâm, bet nâkamajâ dienâ pieòçma pilnîgi otrâdu lçmumu. Birkavs teica, ka Meidþors zvanîjis un ko tur. Ar tâdâm nodarbîbâm mçs tur íçpâjâmies. Dzçrâm vînu un spriedâm par stratçìisko attîstîbu. Tâdçï es biju ïoti vîlies, ka viòi tâ... – Kâdas personas kâdos amatos viòi vçlçjâs iedabût? – Es neatceros. Tie nebija nekâdi augstie plaukti un lielo plauktu amati. Tie bija vispârçji. Tie nebija tiesas priekðsçdçtâjs vai Saeimas spîkers. Tie bija saimnieciski, ikdieniðíi. Mçs zinâjâm, ka ir tâds grupçjums, kâpçc gan netikties? Mûs uzaicinâja, un mçs aizgâjâm. Mçs bijâm naivi un godîgi, un ideâlistiski labâ nozîmç . Mçs teicâm, ka viòiem jâmaina stils un tad mums ir jçga par kaut ko runât. Pamâcîjâm lielos onkuïus. Pçc mçneða bija otrâ tikðanâs, bet arî tur nekas neiznâca. Varbût tur kâds ar ko tikâs un kaut ko runâja, bet es nezinu, Latvijas ceïa birojâ godîgi noziòojâm. – Kurð no viòu puses bija galvenais runâtâjs? – Otro reizi bija Andris Bçrziòð kâ jau saimnieks, pirmo reizi runâja visi, nebija tâ, ka kâds dominçtu. Gan Grûtups, gan Ruselis. – Pçc iepazîðanâs ar ðo grupçjumu jums bija pârsteigums, ka Ðíçle nâk pie varas? – Es zinâju, ka ir tâds veikls puisis, kurð jau tur bija noprivatizçjis lauksaimniecîbas nozari. Nekâda pârsteiguma man nebija... – Radâs iespaids, ka ðajâ grupçjumâ toni nosaka viena persona? – Nç, tâds iespaids neradâs. Visi kaut ko runâja. Vismaz ârçji neviens nedominçja. Iekðçji varbût. Ne es viòus tur îpaði atceros, ne gribu atcerçties. Protams, varçtu ar vieglu roku kâ jokupçterus vai “bandîtisku, èekistisku baumu” izplatîtâjus noraidît arî ðos ïaudis. Taèu to bûtu grûti izdarît pat Andrim Grûtupam vai Andrim Ðíçlem — lai arî kâ mçs vçlçtos iztulkot ðos viòa tikai 2006. gada rudenî presei teiktos vârdus: “Latvijas valstî ðobrîd, manuprât, nav vispâr iespçjams bez kaut kâdiem cilvçkiem skaita ziòâ 50, 100 kaut ko bûtisku izdarît. Ðo cilvçku spektrâ ir noteikti inteliìence, masu mediju vadîtâji, daudzi vadoði politiíi, Valsts prezidente.

172

Latvijâ situâcija ir mainîjusies. Bet, saprotams, visvieglâk ir tirgot ideju par sazvçrestîbâm un ietekmîgu personu slepenâm vienoðanâm...” Turklât — grozi, kâ gribi — ðâdas augstos amatos esoðu, lielus resursus pârvaldoðas domubiedru grupas eksistence labi izskaidro daudz ko no tâ, kas noticis un varbût ir palicis neskaidrs no iepriekðçjâm nodaïâm. Grupçjums tâdâ vai citâdâ formâ ir pastâvçjis, tam ir bijuði “lieli projekti”, roka ir cîtîgi mazgâjusi roku, pat premjera, Valsts prezidenta un ìenerâlprokurora posteòos ir ievietoti vai nosargâti vajadzîgie ïaudis, — vai gan nu kâds brînums, ka ðâdâ situâcijâ cilvçks var izsprukt sveikâ, pat visas savas kampðanas shçmas neveikli, bet enerìiski îstenojot, tâ sacît, ar lauzni adatas un ar cirvi skalpeïa vietâ. Vai tas nozîmç, ka jâbrînâs nav vispâr ne par ko? Par to — nâkamajâ nodaïâ.

VII

“Sniega maðîna, kas visu grâbj uz sevi”

Par ietekmi viss skaidrs. Bet no kurienes tomçr atnâca lielâ nauda? Un kâ tieði laika gaitâ tâs kïuva aizvien vairâk un vairâk, lîdz — vismaz pagaidâm — beidzâs ar bçdîgi slaveno vekseli 29 miljonu dolâru vçrtîbâ? Neaizmirsîsim: no puíu naudas mûsu galvenais varonis bija labi pârticis, bet ne bagâts mûsdienu izpratnç, — par to faktiski nav îpaðu ðaubu. Vçl deviòdesmito gadu sâkumâ viòð nesmâdçja ne paðpieðíirtas prçmijiòas “veselîbas uzlaboðanai”, ne potenciâli riskantas santehnikas iegâdes shçmas. Turklât, lai kâ viòð par jaunâ zemkopîbas ministra Jâòa Kinnas 1993. gada rudenî izsniegto “kurvîti” publiski apgalvotu, ka “tas bija jauns pavçrsiens — savâ ziòâ izaicinâjums, — lai es mestos iekðâ biznesâ pçc labu paziòu uzaicinâjuma, jo viòi uzskatîja, ka var noderçt manas zinâðanas, ekstra pieredze, ko guvu Godmaòa laikâ”, vçl lîdz pat 1994. gadam saglabâjâs iespaids, ka patiesîbâ mûsu varonis labprât atgrieztos jau ierastajâ privatizçðanas darbâ. Tâ tikai asas vairâku politiíu reakcijas dçï Andrim Ðíçlem 1994. gadâ neizdevâs kïût par jaunveidojamâs Privatizâcijas aìentûras ìenerâldirektoru. Kâ jau pieminçts iepriekð, dîvainas sakritîbas dçï arî jelkâdi dokumenti par konkursu, ko Ekonomikas ministrija rîkoja pretendentiem uz ðo posteni, ir pazuduði bez pçdâm. Labi, ka ðo to atceras kâdreizçjais privatizâcijas valsts ministrs Druvis Skulte. – Kas izdomâja, ka Andris Ðíçle bûs tas cilvçks, kas veidos Privatizâcijas aìentûru?

174

– 1993. gadâ Latvijas ceïð startçja vçlçðanâs un vinnçja. Latvijas ceïa programmâ bija ierakstîts, ka ir jâveido ðâda institûcija. Centrâleiropâ un Austrumeiropâ tâ bija, tâ ka mçs neko jaunu nebijâm izdomâjuði. Decentralizçtais variants, kad katra ministrija privatizç kaut ko pati, bija neefektîvs. Savus draugus salika, paði noteica ciparus, pilnîgi anarhija. Vienlaikus ïoti liela pretestîba bija, ministrijas apgalvoja, ka paðas tiks galâ. Latvijas ceïð to izdarîja. 1993. gadâ, sâkot Saeimai strâdât, tika pieòemts likums par privatizâciju, kurð paredzçja tâdas lietiòas kâ Privatizâcijas aìentûras veidoðanu. Un veidot Privatizâcijas aìentûru Ekonomikas ministrijas paspârnç . Tur bija Ojârs Kehris ministrs un divi valsts ministri, viens privatizâcijas valsts ministrs Skulte, bet [Andris] Krçsliòa kungs bija enerìçtikas ministrs. Ministrijas paspârnç bija Îpaðuma konversijas departaments vçl no [Jâòa] Âboltiòa laikiem. Tâ bija bâze. To vadîja tâds slavens cilvçks, kas tagad ir Iepirkumu uzraudzîbas biroja ðefs, Andrejs Tiknuss. Ðî departamenta paspârnç tika radîti dokumenti. Nav tâ, ka viens cilvçks visu organizçja. Ðíçle tajâ laikâ bija Ekonomikas ministrijâ kâ konsultants un bija viens no cilvçkiem, kas tajâ procesâ piedalîjâs. Viens no desmit vai piecpadsmit. Nedrîkstçja pazaudçt tempu. Ministrijas, redzot, ka viòâm noòems to saldo kumosu, arî steidzâs. Visu, ko var, lika iekðâ. Noma ar izpirkumu un tâ tâlâk. Bija daþas saíerðanâs aìentûras statûtu un likumu pieòemðanas laikâ ar Valsts prezidentu, jo Zemnieku savienîba gribçja savas intereses. Un to viòi arî panâca, kas bija ïoti liela kïûda, ka daudzi zemnieku uzòçmumi nepagâja apakðâ zem ðî likuma. Tâdâ prastâ formâ noprivatizçja. Kad bija visi normatîvie dokumenti, tika sludinâts konkurss. Toreiz tas viss bija sâkuma stadijâ. Tagad saka, ka visu vajag konkursa kârtîbâ, arî ministrus izvçlçties, bet tâ toreiz bija moderna tçma. Tehniskais vadîtâjs biju es, visi priekðlikumi tika sûtîti. Komisijas priekðsçdçtâjs bija Kehra kungs, ja nemaldos. Bija tur Edmunds Krastiòð, pietiekami daudz, tâda þûrijas komisija. Bija pirmâ atlase pçc dokumentiem, kam tur nav augstâkâ izglîtîba, tad bija pirmâ kârta, un tad pçdçjâ kârtâ bija kâdi desmit cilvçki. Mçs veselu dienu sçdçjâm tâdâ zâlîtç, priekðlikumus uzklausot. Viss bija atkarîgs no tâ, kâdas ir cilvçkam ekonomiskâs zinâðanas un kâ viòð ir iepazinies ar citu valstu pieredzi. Toreiz aìentûras bija Èehijâ, Polijâ, arî Igaunijâ, Latvija bija viena no pçdçjâm, kas bija uzsâkusi centralizçto privatizâciju. Ðajâ konkursâ vislielâko punktu skaitu ieòçma tâds cilvçks, ko sauc par Andri Ðíçli. Ne glaimojot, neko, bet tâ pieredze, kas bija iegûta valdîbâ, zinâðanas, asais prâts parâdîja, ka viòð bûtu labâkais pretendents.

175

– Un tâlâk? – Tad sâkâs jezga. Latvijas ceïa frakcijâ tika skatîts ðis jautâjums. Kâ tâ? Kâ var uzvarçt cilvçks, kas nav Latvijas ceïa biedrs? Man reâli iepazîðanâs ar Ðíçli bija tajâ komisijâ. Es personîgi nekâdâ veidâ nebiju pazîstams. Bija zinâms, ka viòð tur ministra vietnieks [Ivara] Godmaòa valdîbâ. Sacçlâs jezga, kâ mçs varam likt. Viòð ir lauksaimniecîbâ strâdâjis, tuvs [Jânim] Kinnam, to nevar likt, kâ tad mçs tâ. Vislielâkais oponents bija tagadçjais Ðíçles partijas biedrs Jânis Lagzdiòð. Viòð vienmçr tâ asi reaìç uz visâm lietâm. Lika uz frakcijas un valdes kopîgu balsojumu, es balsoju un Kehris laikam, par cik mçs komisijâ bijâm atzinuði. Kâdi èetri pieci bija par, bet pârçjie bija pret. Pateica — tâ, mîïie draugi, jûs nemâkat uztaisît normâlu konkursu. Konkurss jau nebija obligâts. Tâ bija mûsu paðu vçlme. Ðíçles kungs nebija iepriecinâts. Viòð teica, ka jau sâkumâ zinâjis, ka tâ bûs politiska lieta. Lîdz ar to viòð arî pârâk nepârdzîvoja. Tad notika ðâdas tâdas aptaujas un meklçðanas, Nagïa kungu laikam atrada Kehris. Un viòð bija ceïâ iestâjies jau no dibinâðanas. Tika frakcijâ likts priekðâ. Un viòð tâ nekas. Un tâlâk Jânis bija tas, kas to veidoja. Bet Ðíçles kungs aizgâja privâtajâ biznesâ, sâka Ave Lat veidot, lîdz tam laikam, kad viòu uzaicinâja par premjeru. No tiem pretendentiem, kas bija uz aìentûras ìenerâldirektora vietu, — viòi tika pieaicinâti kâ eksperti Privatizâcijas aìentûrâ. Bija privatizâcijas projekts, un tas tiek izlases veidâ aizsûtîts vairâkiem ekspertiem, kas dod savu slçdzienu. Daþi projekti tika vçlreiz pârskatîti, citi atbalstîti. Komisijâ viòð bija. Tajâ laikâ, kad tika lemts par Kuìniecîbas pârveidoðanu, kas bija pilnîgi nenormâls variants, lielâkais uzòçmums ar vienu direktoru ar lielu varu... Tad tika veidota ðî struktûra, valsts akciju sabiedrîba. Un viòð tika uzaicinâts par padomes priekðsçdçtâju. Es biju uzaicinâts kâ vietnieks. Tas bija tik politisks, tur sçdçja iekðâ kâdi trîs vai èetri bijuðie premjeri. [Mâris] Gailis, [Guntars] Krasts, viss politiskais spektrs. Toreiz bija tâda politiskâ mode. Visiem ir jâbût, tad visi sarunâs. Kâdas divas sçdes viòð novadîja, tas bija tieði tajâ laikâ, kad bija vçlçðanas. Un tad kïuva par premjeru. – Kâpçc tad pastâv tâds viedoklis, ka reâli Privatizâcijas aìentûru veidoja Ðíçle? – Daudz kas jau tiek mitoloìizçts. Ðíçle apzaga pensionârus, uztaisîja digitalizâciju... Nenoliedzami, ka viòð bija viens no tiem, kas veidoja. Mums bija arî PHARE konsultanti, kas palîdzçja ðo struktûru veidot. Vispâr tika spriests, kâ ðîs îpaðuma lietas sastrukturizçt. Tad izveidojâs Valsts îpaðuma

176

fonds un Privatizâcijas aìentûra. Tâda vâcu konsultantu firma, kas bija Vâcijâ taisîjuði privatizâcijas aìentûru, viòi jau tur bija no Âboltiòa laikiem. Kâ konsultanti, Eiropa maksâja, — kas konsultçja Latvijas valdîbu, kâ izveidot ðîs struktûras. Par shçmâm mçs strîdçjâmies jau pirms virzîðanas Saeimâ. Galvenais strîds bija par to — konsultanti ieteica, ka pie Privatizâcijas aìentûras ir jâbût arî Valsts îpaðuma fondam. Nevis citâ ministrijâ projâm. Bet diemþçl bija koalîcijas valdîba. Zemnieki pateica — a kas mums bûs? Tâ greizsirdîba bija liela. Tad mums vajag to valsts îpaðumu... Principâ viens lieks posms tika uztaisîts. Kâ dzîve pierâdîja, tas nebija pareizâkais variants. Tâ struktûra jau bija pilnveidojusies. Mums tur arî gâja diezgan interesanti. Es biju padomes priekðsçdçtâjs. Padomç bija no katras frakcijas pârstâvji, — pietiekami demokrâtiski izveidota. Arî interfronte sçdçja iekðâ. Tas nebija tas sliktâkais variants. Protams, milzu laika patçriòð tukðâs runâs, bet, ja kaut kâda lieta… Mçs izbraucâm izbraukuma sçdç kâ vecos laikos uz rûpnîcu Straume. Tas skats labi iedeva pa galvu. Tur stâvçja vçl rotaïlietas — tie pavâriòi uz konveijera, it kâ cilvçki aizgâjuði mâjâs un nav atgriezuðies. Kafijas dzirnaviòas vienâ stûrî. Ko darît? Tad viens bijuðais Augstâkâs padomes deputâts izvirzîja — valsts îpaðums izlaupîts, lai laiþ to konveijeru vaïâ, lai raþo pavâriòus. Tâda bija tâ sapratne tajâ laikâ: kâ var kaut kâdâ izsolç atdot kâdam ârzemniekam?! – Galvenie iebildumi pret Ðíçli bija tas, ka viòð nav Latvijas ceïa biedrs? – Tajâ brîdî — jâ. Racionâlu argumentu nebija, ka viòð tur kaut ko, ka nâkotnç varçtu bût blçdis... tâda pat nebija. Es pat domâju, ka tie pârçjie frakcijas locekïi nebija ne redzçjuði, ne dzirdçjuði. Viòð nebija tâdâ sabiedrîbas uzmanîbas lokâ, ka uz visâdâm pieòemðanâm skrietu un pa þurnâliem. Viòð bija noslçgtâks cilvçks. – Kâ izpaudâs Ðíçles pârâkums pâr pârçjiem Privatizâcijas aìentûras ìenerâldirektora amata kandidâtiem? – Viòð pietiekami precîzi, strukturçti ðîs te secîbas parâdîja. Pietiekami ideoloìiski pârliecinâts tirgus ekonomikas piekritçjs. Viòð nemçìinâja laipot, ka kaut ko tur atstâsim. Nç, ja dara, tad dara. No Latvijas ceïa bija viens pretendents — Jânis Gavars, kurð neuzvarçja tajâ konkursâ. Bija no Ekonomikas ministrijas kâds cilvçks. Ja man tagad bûtu jâbalso pçc tiem materiâliem, es tâpat balsotu, neskatoties uz to, vai viòð man patîk vai nepatîk, draugs vai nedraugs. Par to jau nav runa. Ja tas uzstâdîjums bija okei un tas bija tas, ko likumdevçjs paredzçjis, konsultanti likuði priekðâ, arî temps apmierinâja.

177

– Tajâ laikâ nevienam nebija aizdomas, ka viòð varçtu kaut ko sabâzt sev kabatâ, òemot vçrâ viòa darboðanos Lauksaimniecîbas ministrijâ? – Nç, nu, tajâ laikâ, kas tur bija. Visi zagïi, laupîtâji... Tas jau visu laiku ir bijis. Kas pie varas, tas sliktais, pârçjie ir labie. Tâ polemika jau mums bija ar Tçvzemei un Brîvîbai. Tagad visu noprivatizçs, kas latvieðu tautai pieder... Tâdâ variantâ bija daudz citu lietu. Baòíierus ðâva nost, Banka Baltija tur bija. Tur bija pietiekami citi aktuâli jautâjumi. [Aleksandrs] Lavents bija aktuâls. Katru nedçïu kâdu nomuðîja. Maðînu nodedzinâja vai paðu. Kad cilvçkam ir ass prâts, tad ir interesanti diskutçt, var piekrist, var nepiekrist... Tiesa, Andra Ðíçles nedraugs Edvîns Inkçns ðos notikumus Astras Milles grâmatâ Labvakar, Edvîn Inkçn. Varas fizioloìija I i ir atstâstîjis nedaudz citâdâk: “Kad Latvijas ceïa valde lçma par Privatizâcijas aìentûras direktora vietu, Andris bija viens no reâlâkajiem kandidâtiem. Mçs ar Druvi Skulti viòu aizstâvçjâm. Lielâkâ daïa bija pret. Viòi zinâja vairâk. Man savukârt nebija seviðíi lielu aizspriedumu. Jo privatizâcijas rezultâts ir privatizâcija. Zinot, cik Ðíçle ir lietiðís, domâju, ka valstij tas nâks par labu. Es nevarçju iedomâties, ka mantkâre ir bezgalîga...” Ðâ vai tâ, “roku uz privatizâcijas pulsa” Andris Ðíçle saglabâja arî pçc neveiksmîgâs piedalîðanâs konkursâ uz Privatizâcijas aìentûras ìenerâldirektora posteni, — ar aìentûras padomes 1994. gada 8. jûlija lçmumu viòð tika iekïauts Privatizâcijas aìentûras Ekspertu padomes sastâvâ un ðajâ statusâ palika lîdz pat 1995. gada decembrim. Tomçr lîdzðinçjâs iespçjas ðis darbiòð ne tuvu vairs nenodroðinâja (gluþi tâpat kâ Valsts prezidenta Gunta Ulmaòa ârðtata padomnieka postenis), un te nu varam íerties pie atbilþu meklçjumiem: kas tad patiesîbâ bija “labie paziòas” (saskaòâ ar publisko versiju — vçlâkâs Ave Lat grupas uzòçmumi un to oficiâlie îpaðnieki), pçc kuru uzaicinâjuma Andris Ðíçle izlçma “mesties iekðâ biznesâ”, kur viòi îsti radâs un kas bija tas kapitâls, ko viòð ðajâ biznesâ varçja ienest? Varçtu, protams, aprobeþoties ar to versiju, kuru daþâdâ formâ ir tiraþçjis pats Andris Ðíçle un kuras koncentrçta versija 1997. gadâ bija atrodama kâdâ intervijâ presei: “Nav problçmu paòemt attiecîgo uzòçmumu bilances — manas valdîbas laikâ pieòçmâm, ka tâs ir publisks dokuments un nododamas Uzòçmumu reìistrâ, nevis Valsts ieòçmumu dienestâ. Tur var redzçt, kas ar ko ir sâcies. Es diemþçl neesmu no paða sâkuma bijis klât, es strâdâju publiskâ darbâ, biju ministra vietnieks lîdz 1993. gada jûlijam, tad aizgâju privâtâ sfçrâ. Jâ, paðâ Ave Lat grupâ vai SIA Ave Lat nekad neesmu bijis tieðais darbinieks. Neesmu saòçmis tur algu. Esmu tur ar patiesu prieku

178

darbojies vairâk kâ tâds stratçìijas uzstâdîtâjs. Tâ ir bijusi veiksmîga, un, ja likums man atïaus to darît bez problçmâm, turpinâðu. Esmu bijis vairâku uzòçmumu padomçs, kuru uzdevums ir formçt uzòçmumu stratçìiju, veidot grupai kopîgas pazîmes, procedûras, biznesa lietas. Tas mani ir priecçjis, nekad neesmu nodarbojies ar sîkâm lietâm.” Vçl îsâkâ formâ ðî pati versija skançja kâ ðâda atbilde uz jautâjumu — kas jûs, Ðíçles kungs, esat Ave Lat: “Pçc mûsu vienoðanâs, man ir atïauts sevi stâdît priekðâ kâ galveno stratçìisko menedþeri. Tur es nesaòemu atlîdzîbu, un man nav paraksta un finansiâlas rîcîbas tiesîbu.” Un — viss. Taèu, ðíiet, jau “podu lietas” apstâkïu detalizçtâks izklâsts, neaprobeþojoties tikai ar “Ðíçles versiju”, pietiekami labi parâdîja mûsu galvenâ varoòa maskçðanâs un lîkumoðanas talantus un to robeþas. Tâ ka atgriezîsimies vien paðâ deviòdesmito gadu sâkumâ, lai iespçjami precîzi saprastu — kur un kâ tad radâs ðie Ave Lat, Ave Lux un pârçjie Ave (un arî ne–Ave), kurus kopð deviòdesmito gadu pirmâs puses ilgâku laiku varçja manît visdaþâdâko pârtikas nozares uzòçmumu privatizâcijas procesos — te kâ “saimnieciskos partnerus”, te kâ citu personu privatizçto akciju pârpircçjus, te kâ kompânijas, kas konkrçtos privatizâcijas projektos lîdz noteiktam brîdim turçjâs aizsegâ, lai tikai noteiktâ brîdî parâdîtos dienas gaismâ. Un tâtad: 1991. gada 25. novembrî trîs kungi — Çriks Masteiko, Valdis Dundurs un Normunds Putâns — kopâ nodibinâja SIA Ave Lux. Nelielajâ SIA no 25 tûkstoðu rubïu (pârrçíinot vçlâkajos latos — tâtad Ls 125) pamatkapitâla deviòas desmitdaïas uz pusçm sadalîja pirmie divi lîdzîpaðnieki, atlikuðo desmitdaïu paòemot Normundam Putânam. Savukârt pusotru mçnesi vçlâk tie paði Normunds Putâns un Çriks Masteiko, kâ arî plaðâkai sabiedrîbai tikpat mazpazîstamais Varis Jakovickis nodibinâja vçl vienu firmiòu ar lîdzîgu nosaukumu, pamatkapitâlu un kapitâldaïu sadalîjumu: starpîba tikai tâ, ka jaunajâ SIA Ave Lat deviòas desmitdaïas daïu Çriks Masteiko uz pusçm sadalîja ar Valda Dundura vietâ klâtnâkuðo kompanjonu. Jauno kompâniju statûti bija ârkârtîgi lîdzîgi: kâ jau deviòdesmito gadu sâkumâ pierasts, abas SIA “katram gadîjumam” gatavojâs nodarboties ar gandrîz visu — dzîvojamo mâju un apkalpoðanas sfçras objektu celtniecîbu un remontu, individuâlajai celtniecîbai nepiecieðamo elementu, materiâlu un izstrâdâjumu raþoðanu, individuâlâs apbûves projektçðanu, atpûtas un sporta bâþu celtniecîbu un ekspluatâciju, lauksaimniecîbas produkcijas pârstrâdi un bçrnu produktu raþoðanu, paðraþotâs un iepirktâs produkcijas realizâciju, protams, arî citu darbu un pakalpojumu sniegðanu, kuri “ir

179

atïauti ar likumu un atbilst sabiedrîbas darbîbas mçríiem”. Savukârt kâ kompâniju dibinâðanas mçríis bija minçta vçlme “veikt ilgstoðu, sistemâtisku ekonomisko darbîbu un kapitâla ieguldîðanu, kas vçrsta uz pakalpojumu sniegðanu, darbu izpildi, preèu raþoðanu un realizâciju ar nolûku attîstît Latvijas Republikas tirgu un gût peïòu”. Ko tad nâkamie kompanjoni lîdz tam bija darîjuði un kâ viòi jau vçlâk skaidroja savu kopâsanâkðanu? Andris Ðíçle, kurð tolaik vismaz oficiâli vçl bija ðim jaundibinâto kompâniju îpaðnieku lokam pilnîgi nepiederoða persona, kâdâ intervijâ deviòdesmito gadu beigâs stâstîja tâ: – Ar Normundu Putânu nekad neesmu bijis kolçìis. Tiesa, institûtâ, kurâ es strâdâju, laboratorijâ strâdâja viens cienîjams cilvçks Henrihs Putâns, bet tas nekad nav bijis Ave Lat Putâns, turklât viòi pat nav radinieki. Ar Normundu Putânu es nekad neesmu bijis kolçìis. – Ar Çriku Masteiko gan laikam ðî situâcija ir savâdâka? – Jâ, Çriks Masteiko kopâ ar èetriem pieciem citiem studentiem pçc augstskolas beigðanas tika atsûtîts darbâ uz institûtu. Es tobrîd jau biju institûta direktora vietnieks komercjautâjumos, un man vajadzçja jaunus cilvçkus, jo es pats biju ïoti jauns, ap trîsdesmit gadiem. Direktors mûs iepazîstinâja, un viens no viòiem man ðíita tâds þiperîgs. Viòð kaut ko dzîvç jau bija arî administrçjis, cik zinu, vadîjis studentu vienîbu un bijis padomju armijâ jefreitors vai kaut kas tamlîdzîgs. Sapratu, ka viòam bez studentu gados gûtâm zinâðanâm ir arî kaut kâda dzîves pieredze, un es viòu pieòçmu savâ dienestâ. – Vai jûs zinâjât, ka Çriks Masteiko dibina Ave Lat un Ave Lux? – Jâ, protams, kâ gan es to nezinâðu, jo mçs taèu dzîvojam arî vienâ ciemâ. Tas bija skaidrs, ka ðim institûtam vai tai zinâtniskajai raþoðanas apvienîbai, kur es uzskatu, ka cilvçkiem, kuri palika, pietrûka biðíi vadîtâja, pietrûka iespçjas padomât, ka ir jâpârkârtojas tâlâk, un viòð vçl joprojâm ir ïoti nîkulîgâ stadijâ, un es vienmçr esmu uzskatîjis, ka ðîs mocîbas bûtu jâbeidz — viòð nîkuïo uz nodokïu maksâtâju rçíina, dala varbût arî veìetç tur. Lai man piedod tur strâdâjoðie un bijuðie kolçìi, bet es tâ uzskatu. Dabîgi, ka zinâju, ka jaunais cilvçks Çriks Masteiko nevar nosçdçt vairs tajâ kolektîvâ, viòam tas atbalsts, ko es, bûdams ministra vietnieka amatâ, un visas tâs lietas, ko es sâku ievirzît, — mçs sâkâm sadarbîbu ar ârzemçm, mçs sâkâm attîstît paðfinansçjoðus projektus institûtam. Sâkt ìenerçt naudu, cilvçki sâka vairâk strâdât, sâka labâk pelnît. Tas bija kooperatîvu un pçckooperatîvu laiks, kad cilvçki sâka strâdât otrajâs maiòâs, kad mums

180

izdevâs ieviest dzîvîbu, bet tas diemþçl negâja uz priekðu, un domâju, ka tâ bija viena no galvenajâm motivâcijâm, kâpçc viòð iesaistîjâs privâtajâ biznesâ. Tanî laikâ faktiski visi jaunieði no institûta aizgâja projâm un nodibinâja savas privâtfirmas. – Varbût jûs zinât arî, kâdçï ðajâ kompânijâ bija tieði Çriks Masteiko, Normunds Putâns un Varis Jakovickis? – Es saprotu, ka ar Normundu Putânu viòi ir skolas biedri vai kas tamlîdzîgi, bet to jums jâprasa viòam, jo es Normundu Putânu pat nepazinu. Çriks Masteiko gâja taisît savu biznesu, òçma cilvçkus un skatîjâs, bet, kâdçï tieði viòi, nezinu. Lîdzîgi uzòçmçjdarbîbas pirmsâkumus deviòdesmito gadu nogalç presei atstâstîja arî Çriks Masteiko. – Atgriezîsimies seðus gadus tâlâ pagâtnç, kad radâs Ave Lat pirmâ ðûniòa. Kâdçï toreiz tika dibinâti Ave Lat un Ave Lux? – Protams, lai veiktu saimniecisko darbîbu. Man jau bija zinâma pieredze. Strâdâjot Mehanizâcijas un elektrifikâcijas zinâtniskâs pçtniecîbas institûtâ, biju konstruktors. Viena no svarîgâkajâm specialitâtçm, ko es apguvu valsts uzòçmumâ, bija pasûtîjuma apkopoðana. Pçc tam darbîba bija saistîta ar informâtiku un informâcijas nodaïu, kurai bija pakïauti ârçjie sakari. Laiks râdîja, ka spçju nodroðinât visu komercdarbîbas struktûru ar pietiekami lielu atalgojumu. Lai labâk varçtu saprast, paskaidroðu, ka toreiz visasâkâs diskusijas bija par to, cik kapeikas no nopelnîtâ rubïa var saòemt algâ. Tas bija arî kooperatîvu laiks, un gribot negribot nâcâs secinât, ka kooperatîvâ tas koeficients ir augstâks. Vçl tagad atceros diskusijas ar vadoðo ekonomistu, kurð deva normatîvu, cik no nopelnîtâ rubïa tajâ laikâ varçja saòemt darba algâ. Institûtâ mçs visu laiku bijâm spiesti rçíinâties ar papildus pieskaitâmajâm izmaksâm, jo tas bija pçtniecîbas institûts zinâtniekiem. Lielâkâs diskusijas bija par ieguldîjumu vienas kapeikas lielumâ. Vai vienu kapeiku vairâk, vai vienu kapeiku mazâk. Kâ izrâdâs, tad tikai nedaudz cilvçku no zinâtniskâs padomes mâcçja novçrtçt — kas tad bûs no tâs kapeikas gada beigâs. Nu, un, iespçjams, rezultâti bija tâdi, ka saòçmâm ïoti lielu atalgojumu, ko varçja salîdzinât ar varbût visa institûta atalgojumu. Un tas radîja atziòas: tu spçj, tu vari, un tas ir jâdara. Protams, tieksme dzîvot labâk, spçt nodroðinât ìimenei, bçrniem nâkotni, labu izglîtîbu — tas ir tas, kas virza uz priekðu.

181

Viena no svarîgâkâm lietâm, ko biju apguvis, strâdâjot institûtâ, bija informâcijas lietoðana. Tajâ laikâ sâka attîstîties zemnieku kustîba. Konjunktûra — piedâvâjums, pieprasîjums, kas tajâ laikâ varbût netika uztverts tik asi, bet tâs nu reiz bija tâs lietas, ko mums laiks iemâcîja lietot. Mani kompanjoni, dibinot Ave Lat un Ave Lux, bija augstas klases speciâlisti lauksaimniecîbas tehnikas jomâ. Izveidojâs sadarbîba ar Minskas traktoru rûpnîcu. Ave Lux bija viens no lielâkajiem traktoru piegâdâtâjiem Latvijâ. – Ave Lat un Ave Lux tiek dibinâtas ar pâris nedçïu atðíirîbu. Kâdçï gandrîz vienlaicîgi tika dibinâtas divas firmas? – Varbût mums jau tajâ laikâ radâs doma, ka risks ir jâsadala, ko mçs esam îstenojuði ðobrîd, izveidojot grupu un citus uzòçmumus. Toreiz mçs nolçmâm, ka vienai firmai vajadzçtu nodarboties ar tirdzniecîbu, otrai ar tehnoloìisko iekârtu iegâdi. – Savulaik presç parâdîjâs minçjumi, ka AVE radies no trîs cilvçku vârdu pirmajiem burtiem, proti, Andris Ðíçle, Varis Jakovickis un Çriks Masteiko. Taèu Ðíçles kungs ðo baumu noliedzis un izteicis citu versiju par nosaukumâ ietverto vârdu. Vai tiesa, ka nosaukumi firmâm raduðies no latîòu vârda ave, kas nozîmç — sveika? – Sâkumâ ilgi domâjâm, kâ tad varçtu nosaukt. Sveika Latvija — tas mums ir svarîgâkais. Otrais bija — Sveika kvalitâte — un varbût tas mums ir raksturîgs arî ðodien. Lux kâ kvalitâte. Neko îpaði spoþi — vismaz sprieþot pçc oficiâlajiem uzòçmuma apgrozîjuma datiem — Ave Lux ar traktoru tirdzniecîbu negâja. Lâga nelîdzçja arî Baltkrievijas pilsoòa Ivana Guzenoka piesaistîðana Ave Lux îpaðnieku lokam — baltkrievs, dodot vielu versijai par viòa piesaistîðanu tikai nodokïu atvieglojumu vârdâ, Ave Lux dalîbnieku vidû bija no 1993. gada februâra lîdz 1995. gada sâkumam. Tâpat baltkrievs uz pâris gadiem parâdîjâs arî Ave Lat, un oficiâlâ versija par viòa aizieðanu no abâm kompânijâm bija — dzimtenes tiesîbsargâðanas iestâdes esot sâkuðas izrâdît neveselîgu interesi par sava pilsoòa darbîbu Latvijâ, savukârt neoficiâlâ — vietçjâs likumdoðanas nepatîkamâs izmaiòas, saskaòâ ar kurâm bûtiski palielinâjâs minimâlais ârvalstu ieguldîjums kompânijâ, kas nepiecieðams nodokïu atvieglojumu saòemðanai. Tâpat Çriks Masteiko un kompanjoni kâ redzamus savas biznesa darbîbas pirmsâkumu sasniegumus ir minçjuði gan konsultatîvâs programmas, gan Ulbrokas izstâdes Novators, taèu arî tâs nekâdas lielâs naudas ienesçjas acîmredzami nebija, un publiski pieejamie dokumenti liek domât, ka

182

1993. gada sâkumâ Ave Lat noslçgtie lîgumi ar tobrîd vçl Lauksaimniecîbas ministrijas cieði pârraudzîto Laimu (gan nevis Elmâra Gozîða, bet jau “pareizâ” Ivara Kalviðía vadîbâ) bija kompânijas pirmie nopietnâkie biznesa projekti — lai cik niecîgas summas no mûsdienu viedokïa arî tie nebûtu prasîjuði. Par to, kâdu darbîbu rezultâtâ ðie lîgumi tika noslçgti, ïaujot Ave Lat iegût tik nozîmîgo Laimas “saimnieciskâ partnera” statusu, mçs, kâ saprotams, varam izteikt tikai pieòçmumus — savukârt pats Andris Ðíçle izteikumos par ðo tçmu vienmçr ir bijis ïoti atturîgs. – Jûs labi pârzinâjât pârtikas pârstrâdes sfçru un varçjât Çrikam Masteiko ieteikt un konsultçt, kurâ virzienâ viòam labâk darboties? – Noliegt vai kaut ko iebilst negrasos, bet varu apgalvot, ka vismaz cilvçkiem simt esmu sniedzis daþâdas konsultâcijas un arî uzòçmumu direktorus vienmçr motivçju, ka Latvijâ viena no nozarçm, kurai bûs nâkotne, ja vien viòa spçs tikt pâri politiskajam vâjprâtam un klajai izlaupîðanai un visam pârçjam, — tâ ir lauksaimniecîba un uz tâs izejvielâm balstîta pârstrâde. Man daudzi cilvçki par to ir teikuði paldies — viòi ir attîstîjuði vai nu no nulles savus biznesiòus, vai mazus biznesiòus, ir mazas pienotavas, kuru direktori un vadîtâji man ðodien nâk klât un saka — Ðíçles kungs, jûs toreiz pareizi to teicât. Tâpat es domâju, ka ðobrîd to paðu var teikt Çriks Masteiko. Man liekas, ka viòam tas bizness sâkumâ gan vairâk bija saistîts ar Krieviju un Baltkrieviju, bet to jums jâprasa viòam. Viòð tirgojâs ar tehnikâm, kokmateriâliem un ko gan nedarîja astoòdesmito gadu beigâs un deviòdesmito gadu sâkumâ. Ðâ vai tâ, bet lîdz pat 1994. gada nogalei Ave Lat un Ave Lux nudien nebija nekâdi privatizçðanas giganti — ne ieguvumu skaita, ne summu ziòâ: kamçr “draugu paaicinâtais” Andris Ðíçle darbojâs virknç uzòçmumu kâ labi atalgots darbinieks, ar viòu oficiâli nekâdi nesaistîto Ave kompâniju nozîmîgâkie ieguvumi bija jau detalizçti aprakstîtâs sekmes Laimas pri(h)vatizâcijâ (1993. gada novembrî Ave Lat dalîbnieki Çriks Masteiko, Normunds Putâns, Varis Jakovickis oficiâli nobalsoja par 30 procentu Laimas akciju iegâdi 327 000 latu vçrtîbâ), kâ arî — tâpat izdevîgajâ “pareiza” saimnieciskâ partnera statusâ — tikðana pie prâvas (bet ne izðíiroðas) akciju paketes fabrikâ Uzvara. Abas ðîs privatizâcijas izteikti bija “pa lçto”, turklât Latvijas valsts atseviðíu savu pârstâvju personâ pri(h)vatizçtâjiem bija, maigi izsakoties, acîmredzami labvçlîga. Tâ, piemçram, par tolaik jau tâ ierasti lçti novçrtçtâs

183

fabrikas Uzvara (nosacîtâ privatizâcijas cena — 762 tûkstoði latu) 28 procentu akciju paketi Ave Lat bûtu bijis valstij jâsamaksâ nepilni 214 tûkstoði latu, taèu... nu, spriediet paði no ðîs fantastiski operatîvâs sarakstes îsâ izklâsta. Tâtad — oficiâli viss sâkâs ar to, ka Privatizâcijas aìentûrâ tika saòemta Çrika Masteiko un vçl vienas Uzvaras privatizçtâjas — SIA Nomeda direktores vçstule “Par maksâðanas lîdzekïu proporciju grozîðanu”, kuras saturs bûtîbâ bija vienkârðs: tâ kâ mçs zinâm daudz labâku pielietojumu savai naudai, bûtu labi, ja valstij mçs to varçtu nemaksât, kaut arî esam solîjuði. Oficiâli ðî vçlme bija noformulçta nedaudz cildenâk: “Atbilstoði Zemkopîbas ministrijas un Ekonomikas ministrijas apstiprinâtajam valsts konditorijas fabrikas Uzvara privatizâcijas projektam, kura realizâciju veica privatizâcijas komisija J. R. Sproìa vadîbâ, Latvijas uzòçmçjsabiedrîbâm — firmai Ave Lat un Nomeda privatizçjamâ objekta parakstîtâs akcijas bija jâapmaksâ lîdz 01.07.95. kâ maksâðanas lîdzekli izmantojot latus. Lîdz ðim brîdim abas firmas ir pârskaitîjuðas valsts un privatizâcijas fondos 25% no parakstîto akciju vçrtîbas. Lai nodroðinâtu uzòçmuma konkurçtspçju mûsdienu tirgus apstâkïos, AS Uzvara ir pieòçmusi lçmumu par konfekðu sortimenta paplaðinâðanu, uzsâkot mîksto konfekðu un þelejas raþoðanu. Minçtâs produkcijas raþoðanai ir nepiecieðams uzstâdît jaunas lînijas, kuru kopçjo izmaksu segðanai bez bankas kredîta piesaistîðanas lielâkajiem akcionâriem bûs nepiecieðams izdarît papildus investîcijas sabiedrîbas pamatkapitâlâ vismaz 1,5 milj. Ls apmçrâ. Òemot vçrâ iepriekðminçto, lûdzu Jûs akceptçt mûsu iesniegumu par maksâðanas lîdzekïa nomaiòu, aizstâjot Ls ar sertifikâtiem.”

Faktiski tai paðâ brîdî Zemkopîbas ministrijas valsts sekretârs Jânis Lapðe jau sniedza viennozîmîgi labvçlîgu atbildi: “Zemkopîbas ministrija ir izskatîjusi Jûsu iesniegumu par maksâðanas lîdzekïu maiòu un paziòo, ka neiebilst pret sertifikâtu izmantoðanu veicot atlikuðos maksâjumus par parakstîtajâm akcijâm, ja tâ rezultâtâ Jûs varat investçt papildus lîdzekïus republikas pârtikas pârstrâdes rûpniecîbas attîstîbai. Vienlaikus norâdâm, ka Zemkopîbas ministrija nav tiesîga dot Jums atïauju mainît maksâðanas lîdzekli un iesakâm griezties Privatizâcijas aìentûrâ minçtâ jautâjuma atrisinâðanai pçc bûtîbas.” Savukârt piecas dienas vçlâk arî Privatizâcijas aìentûras (tâs paðas, kur, kâ atminamies, Ekspertu padomç jau kopð 1994. gada vasaras pûlçjâs

184

Andris Ðíçle) valde ar Jâni Nagli priekðgalâ pieòçma tikpat labvçlîgu lçmumu: “Pamatojoties uz 1995. gada 26. janvâra Zemkopîbas ministrijas vçstuli Nr. 3–147, akciju sabiedrîbas Uzvara statûtiem un maksâjuma uzdevumu kopijâm par akciju apmaksu, Valde nolçma: 1. Atbalstît grozîjumus akciju sabiedrîbas Uzvara privatizâcijas projektâ un atlikuðo neizpirkto akciju vçrtîbas apmaksu firmai Ave Lat Ls 160 130 un firmai Nomeda Ls 28 590 veikt ar privatizâcijas sertifikâtiem. 2. Pagarinât atlikuðo neizpirkto akciju vçrtîbas apmaksas termiòu lîdz 1995. gada 1. martam.” Tâtad daþâs dienâs valsts bez îpaðas domâðanas privatizçtâjiem uzdâvinâja vairâk nekâ 100 tûkstoðus latu, — kâpçc gan ðâdâ situâcijâ neprivatizçt pat tad, ja kontâ nav pârâk daudz lîdzekïu?!... Viss strauji un bûtiski mainîjâs 1995. gada sâkumâ — ap to laiku, kad no ievçrojamâs lîdzdalîbas Ave Lat un Ave Lux it kâ dzimtenes aktîvo tiesîbsargu intereses, it kâ ieviestâ vîzu reþîma dçï, kas “neïaujot pilnvçrtîgi kontrolçt savu îpaðumu”, oficiâli atteicâs Ivans Guzenoks. Ðajâ brîdî Ave Lat îpaðnieki (Varim Jakovickim un Çrikam Masteiko piederçja pa 27% pamatkapitâla, Ivanam Guzenokam — 40%, Normundam Putânam — 6%) sanâca kopâ, lai oficiâli protokolâ ierakstîtu, ka ïoti vçlas palielinât uzòçmuma pamatkapitâlu un ka ðîs vçlmes pamatâ ir “nepiecieðamîba papildinât sabiedrîbas rîcîbâ esoðos apgrozâmos lîdzekïus ar jaunâm, modernâm tehnoloìiskâm iekârtâm”. Turklât apgrozâmo lîdzekïu papildinâðanai avelatieði vçlçjâs pieaicinât nevis pirmo garâmgâjçju, bet gan “pieredzçjuðu ârvalstu firmu”. Òemot vçrâ ðo vçlmi, kâ lasâms sapulces protokolâ, dalîbnieki nolçma atteikties “no likumâ “Par sabiedrîbu ar ierobeþotu atbildîbu” un sabiedrîbas statûtos paredzçtajâm priekðrocîbas tiesîbâm jauno daïu iegûðanâ, pieaicinot par sabiedrîbas dalîbnieku Quainton Limited. Jaunajam sabiedrîbas dalîbniekam pilna daïu vçrtîba jâiegulda lîdz 01.02.95. Lîdzðinçjais sabiedrîbas pamatkapitâls ir 200 Ls, kas sadalâs 100 daïâs ar vienas daïas nominâlvçrtîbu 2 Ls. Pamatkapitâla lielums pçc tâ palielinâðanas ir 543 600 Ls, daïu skaits 100, vienas daïas nominâlvçrtîba 5430 Ls. Jaunais sabiedrîbas dalîbnieks kapitâla daïas dividenþu saòemðanâ piedalîsies no 01.07.95”. Un tepat blakus arhîvâ — arî Zemes bankas izziòa Uzòçmumu reìistram 1995. gada 1. februârî: “AS Latvijas Zemes banka apstiprina, ka SIA Quainton Ltd. 1995. gada 31. janvârî ir ieskaitîjusi USD 310 681,40 SIA Ave Lat valûtas norçíinu kontâ Nr. 0000700027 AS Latvijas Zemes banka, pamatkapitâla palielinâðanai.” Ar vârdu sakot, Ave Lat îpaðnieku loku 1995. gada sâkumâ (bet Ave Lux — jau 1994. gada Ziemassvçtku laikâ, iegûstot pat 93 procentus

185

kapitâldaïu) papildinâja acîmredzami turîga ârvalstu kompânija, kura savu naudîgumu apliecinâja jau pçc daþâm nedçïâm. Lûk, Ave Lux dalîbnieku sapulces protokols, kas datçts ar tâ paða 1995. gada 16. janvâri: “Quainton Limited pârstâvis H. Krongorns norâda, ka firmas vadîba ir ieinteresçta paplaðinât savu darbîbu Latvijâ un lûdz Ç. Masteiko iepazîstinât klâtesoðos ar valsts uzòçmuma Kaija privatizâcijas noteikumiem. Ç. Masteiko îsumâ raksturo uzòçmuma privatizâcijas noteikumus, sîkâk pakavçjoties pie Nolikuma, kas regulç akciju kontrolpaketes pârdoðanas kârtîbu. Sapulces dalîbnieki detalizçti iepazîstas ar 12.12.94. apstiprinâto nolikumu un 10.01.95. apstiprinâto Nolikuma grozîjumu tekstu, debatç par sabiedrîbas iespçjâm veikt norçíinus ar valsti.”

Tâtad — Quainton sava pârstâvja, “rezidçjoðâ direktora Latvijâ” Harija Krongorna personâ 1995. gada sâkumâ skaidri un gaiði, pat oficiâlâ lîmenî lika noprast, ka lîdzekïu privatizâcijai tai esot pietiekami. Turklât vienlaikus izrâdîjâs, ka arî citi, jau zinâmie avelatieði nav nekâdi trûkumcietçji (kaut paðas kompânijas vçl joprojâm nekâdas miljonâres nebija — piemçram, Ave Lux gada apgrozîjums bija 244 tûkstoði latu) vai vismaz apveltîti ar lielisku aizòemðanâs talantu. Ko, parâdîjusies “iespçja par naudu un sertifikâtiem (attiecîbâ 1:4) iegâdâties 85% SIA Balticovo” un nepiecieðami privatizâcijas sertifikâti 680 000 latu nominâlvçrtîbâ? Vajadzîgos 24 285,8 sertifikâtus no sava konta uz karstâm pçdçm ieskaitîja tobrîdçjais Ave Lat grâmatvedis Normunds Putâns. Ko, ir iespçja iegâdâties zivju konservu rûpnîcas Kaija kontrolpaketi (turklât par uzòçmuma akcijâm lauvas tiesa jâmaksâ mazvçrtîgajos sertifikâtos)? Re, SIA Ave Lux dalîbnieku pilnsapulces protokols 1995. gada 30. janvârî: “Sabiedrîbas dalîbnieks N. Putâns informç, ka atbilstoði SIA Ave Lux 16.01.95. lçmumam (protokols Nr. 6) ir piedalîjies valsts uzòçmuma Rîgas zivju un konservu kombinâta Kaija akciju kontrolpaketes izsolç 28.01.95. Saskaòâ ar akciju kontrolpaketes iegâdes noteikumiem kâ izsoles vienîgais dalîbnieks SIA Ave Lux akciju kontrolpaketi ir ieguvusi par tâs nominâlvçrtîbu — 1 800 000 Ls. Òemot vçrâ, ka 85% paketes vçrtîbas jâapmaksâ ar sertifikâtiem, SIA Ave Lux ir jâpieòem lçmums par privatizâcijas sertifikâtu ieguldîjumu konta

186

atvçrðanu. Vienlaicîgi dalîbniekiem jâvienojas par to, cik sertifikâtu ieguldîs katrs atseviðís sabiedrîbas dalîbnieks un kâdâs proporcijâs starp sabiedrîbas dalîbniekiem tiks sadalîts pamatkapitâla palielinâjums. N. Putâns norâda, ka pamatkapitâla palielinâðanai nepiecieðamo sertifikâtu skaitu bûs jâiepçrk no starpniecîbas firmâm, kurâm ir atvçrti sertifikâtu tirdzniecîbas konti. H. Krongorns ierosina N. Putânam un Ç. Masteiko uz aizdevuma lîguma pamata sertifikâtu iepirkðanai izmantot firmai Quainton Limited piederoðos naudas lîdzekïus. Pamatkapitâla palielinâjumu H. Krongorns ierosina sadalît starp visiem dalîbniekiem proporcionâli viòiem jau piederoðo daïu skaitam. Quainton Limited aizdotos naudas lîdzekïus daïâ, kas tiks attiecinâta uz N. Putânam un Ç. Masteiko piederoðajâm kapitâla daïâm, H. Krongorns piedâvâ Ç. Masteiko un N. Putânam atgriezt firmai Quainton Limited 3 gadu laikâ.”

Kâds tad bija lçmums? “1. Palielinât SIA Ave Lux pamatkapitâlu lîdz 1 382 237 Ls, pamatkapitâla palielinâjumam ieskaitot 48 215 privatizâcijas sertifikâtus 1 350 000 Ls vçrtîbâ, ar nolûku tâlâk izmantot tos privatizçjamâ valsts uzòçmuma Kaija akciju iegâdç . 2. Piekrist, ka SIA Ave Lux dalîbnieks Ç. Masteiko ieguldîjumu kontâ sertifikâtus neiegulda. Noteikt, ka visus pamatkapitâla palielinâðanai nepiecieðamos sertifikâtus uz aizdevuma lîguma ar firmu Quainton Limited pamata iepçrk un ieguldîjumu kontâ ieskaita N. Putâns.” Tas pats turpinâjâs arî vçlâk — saistîbâ ar citiem pârtikas nozares uzòçmumiem. Lûk, SIA Ave Lat grupa dalîbnieku pilnsapulces protokols Nr. 3, kas datçts ar 1995. gada 15. jûniju: “SIA Ave Lat grupa direktors Ç. Masteiko ierosina apspriest jautâjumu par to, vai nebûtu lietderîgi uzòçmuma rîcîbâ esoðos naudas lîdzekïus ieguldît privatizçjamâ valsts uzòçmuma akciju iegâdei. Quainton Limited pârstâvis H. Krongorns norâda, ka viòa firma ir ieinteresçta paplaðinât savu darbîbu Latvijâ un lûdz Ç. Masteiko iepazîstinât ar valsts uzòçmuma Rîgas raugs privatizâcijas noteikumiem. Ç. Masteiko îsumâ raksturo uzòçmuma privatizâcijas noteikumus un uzòçmuma saimnieciski finansiâlo stâvokli. Òemot vçrâ, ka publiskajâ izsolç realizçjamâs akcijas, atbilstîgi privatizâcijas noteikumiem, ir jâapmaksâ ar sertifikâtiem, SIA Ave Lat grupa ir jâpieòem lçmums par piedalîðanos akciju publiskajâ parakstîðanâ. Vienlaicîgi dalîbniekiem jâvienojas par to, cik sertifikâtu ieguldîs katrs atseviðís sabiedrîbas dalîbnieks un kâdâs proporcijâs starp sabiedrîbas

187

dalîbniekiem tiks sadalîts pamatkapitâla palielinâjums. N. Putâns norâda, ka pamatkapitâla palielinâðanai nepiecieðamo sertifikâtu skaitu bûs jâiepçrk no starpniecîbas firmâm, kurâm ir atvçrti sertifikâtu tirdzniecîbas konti. H. Krongorns ierosina pârçjiem sabiedrîbas dalîbniekiem uz aizdevuma lîguma pamata sertifikâtu iepirkðanai izmantot firmai Quainton Limited piederoðos naudas lîdzekïus. Pamatkapitâla palielinâjumu H. Krongorns ierosina sadalît starp visiem dalîbniekiem proporcionâli viòiem jau piederoðo daïu skaitam. Quainton Limited aizdotos naudas lîdzekïus daïâ, kas tiks attiecinâta uz N. Putânam, Ç. Masteiko un V. Jakovickim piederoðajâm kapitâla daïâm, H. Krongorns piedâvâ viòiem atgriezt firmai Quainton Limited 3 gadu laikâ. Sapulces dalîbnieki debatç par minçto jautâjumu. Balsojot ar kapitâlu ar 100% klâtesoðâ kapitâla, nolçma: 1. Palielinât SIA Ave Lat grupa pamatkapitâlu lîdz 386 000 Ls, pamatkapitâla palielinâjumam ieskaitot 5 500 privatizâcijas sertifikâtus 154 000 Ls vçrtîbâ, ar nolûku tâlâk izmantot tos privatizçjamâ valsts uzòçmuma Rîgas raugs akciju iegâdç . ”

Lûk, vçl viens — SIA Ave Lat grupa jau 1996. gada 17. janvârî notikuðas dalîbnieku pilnsapulces protokols (piedalâs Çriks Masteiko, Normunds Putâns, Varis Jakovickis, kâ arî Quainton Limited rezidçjoðais direktors Harijs Krongorns): “Quainton Limited pârstâvis H. Krongorns norâda, ka viòa firma ir ieinteresçta paplaðinât savu darbîbu Latvijâ un lûdz Ç. Masteiko iepazîstinât ar AS Salacgrîva–95 privatizâcijas noteikumiem un pirmo akciju pirkuma lîgumu, kuru 1995. gada 16. jûnijâ SIA Spole–3 noslçdza ar Privatizâcijas aìentûru.” Lçmums — ðim mçríim iespçjams atvçlçt 284 tûkstoðus latu, no tiem gandrîz 167 tûkstoðus — naudâ. Turklât interesanti, ka saskaòâ ar kâdu 1995. gada sâkuma avelatieðu sapulces protokolu — piedalîjâs Varis Jakovickis, Normunds Putâns, Çriks Masteiko — pçdçjais no viòiem “informç, ka atbilstoði iepriekðçjâs pilnsapulces (protokols Nr. 7) lçmumam N. Putâns ir iegâdâjies 13 382 sertifikâtus par kopçjo summu 374 700 Ls (noapaïojot 374 690 lîdz 374 700). Minçtie sertifikâti ir iepirkti par naudas lîdzekïiem, kurus N. Putâns aizòçmies no firmas Spole–3. Parâda dzçðanas termiòð 01.05.95.” Ar vârdu sakot, vienubrîd uzòçmums Spole–3 (kuram taèu nebija nekâda redzama sakara ar Ave uzòçmumiem) tika izmantots kâ çrts aizdevçjs, citubrîd — kâ ieprivatizçtâ tâlâkpârdevçjs... Taèu, ðíiet, tieði ðâdu iemeslu dçï Andris Ðíçle arî deviòdesmito gadu beigâs tik droði varçja visâdas “murgainâs aizdomas” pasludinât par tîrajâm blçòâm:

188

– Privatizâcijas procesâ kâ privatizçtâjs daudziem uzòçmumiem parâdâs SIA Ave Lat, kuras îpaðnieki ir jûsu bijuðie kolçìi Çriks Masteiko un Normunds Putâns. Cik cieðas bija jûsu draudzîbas saites? – Arî viena mitoloìija, ka Ave Lat ir tas, kas privatizç — ja nemaldos, tad tieði Ave Lat ir piedalîjies tikai divu uzòçmumu privatizâcijâ — AS Laima un AS Uzvara. Pçc tam vçl Ave Lux piedalîjâs atkârtotâ AS Kaija izsolç . Pârçjos uzòçmumos ir pârpirkðanas lîgumi no daþâdiem privatizçtâjiem. Ar vârdu sakot, no 1994. gada beigâm — 1995. gada sâkuma Ave kompâniju privatizâcijas maðîna sâka kampt un raust îsti apjomîgi. Kâ râda oficiâlie dokumenti — acîmredzot tâpçc, ka avelatieðiem bija palaimçjies piesaistît “pieredzçjuðu ârvalstu firmu”, kura izrâdîjâs vienlîdz ieinteresçta, aktîva, apsviedîga, naudîga un gatava katrâ izdevîgâ gadîjumâ savus lîdzekïus ieguldît tur, tur, tur un vçl tur. Tiesa, Ave Lat formâli pirmâ persona Çriks Masteiko daþus gadus vçlâk publiski centâs pârliecinât, cik nelielus lîdzekïus patiesîbâ esot izmantojis Quainton. – Vienâ no raidîjuma Nedçïa siþetiem izskançja minçjums, ka Quainton Latvijâ ir iepludinâjis miljonus dolâru neskaidras izcelsmes kapitâla. – Es varçtu teikt, ka ðie cilvçki vienkârði ar skaitïiem nedraudzçjas. Arî pie manis mçdz nâkt cilvçki, kuriem ir zinâmas grûtîbas skaitïu pasaulç . Tad es vienkârði saku, ka viòam ar skaitïiem nevajadzçtu nodarboties. Ja runâjam konkrçti, Ouainton ir veicis iemaksas uzòçmumu pamatkapitâlos 650 000 USD apjomâ. SIA Ave Lat grupa 29.12.1994. 68 634 USD SIA Ave Lux 29.12.1994. 51 000 USD AS Hanzas uzòçmçjs 29.12.1994. 51 000 USD SIA Ave Lat 31.01. 1995. 310 681,4 USD A/s Grauss 28.03.1995. 51 000 USD A/s Hanzas tirgotâjs 28.03.1995. 51 000 USD A/s Monologs 28.03.1995. 51 000 USD SIA Ave Lux 24.12.1996. 15 000 USD Kopâ: 649 315,4 USD.

189

Tiesa, demonstratîvi smînot par cilvçkiem, kas, lûk, nedraudzçjoties ar skaitïu pasauli, Ave Lat grupas ìenerâldirektors “aizmirsa”, ka Quainton ieguldîjumi Latvijâ ne tuvu neaprobeþojâs tikai ar iemaksâm pamatkapitâlos vien. Bet finansiâlo âþa kâju noslçpt, protams, neizdevâs — tâ uz âru izlîda pat oficiâlos dokumentos. Turklât, gadiem ejot, ar Quainton finansiâlo klâtbûtni saistîtâs summas auga un auga — kâdi nu vairs te nepilni 650 tûkstoði dolâru... Lûk, AS Ave Lat grupa dalîbnieku pilnsapulces protokols 1997. gada 22. decembrî: “Sabiedrîbas galvenâ grâmatvede V. Endzele informç, ka saskaòâ ar 1997. gada 15. decembrî noslçgtajiem cesijas lîgumiem Ç. Masteiko, N. Putâns un firma Quainton Ltd. ir nopirkusi no sabiedrîbâm ar ierobeþotu atbildîbu Ave Lat un Ave Lux prasîjuma tiesîbas pret AS Ave Lat grupa, tâdçjâdi kïûstot par tâs kreditoriem. Tâ kâ jaunie kreditori vienlaikus ir arî AS Ave Lat grupa akcionâri, bûtu lietderîgi izskatît jautâjumu par to, kâdâ veidâ tiks veikti savstarpçjie norçíini. Ç. Masteiko izsaka viedokli, ka minçto parâda summu varçtu kapitalizçt, pamatojot ðo viedokli ar to, ka nav principiâlas atðíirîbas starp to, kâdâ veidâ akcionârs saòem savu sabiedrîbâ ieguldîto naudu — kâ parâda summu vai kâ dividendes. Parâda summas kapitalizâcija ïautu arî nostiprinât sabiedrîbas saimnieciski–finansiâlo stâvokli. Pârçjie akcionâri piekrît Ç. Masteiko izteiktajam viedoklim. Ç. Masteiko iepazîstina klâtesoðos ar pirmâ slçgtâs emisijas akciju laidiena noteikumiem un to dokumentu projektiem, kuri jâapstiprina pilnsapulces dalîbniekiem. Sapulces vadîtâjs lûdz balsojot pieòemt lçmumu par izskatâmajiem jautâjumiem. Balsojot ar kapitâlu, ar 100% sabiedrîbas pamatkapitâla nolçma: 1. Palielinât sabiedrîbas pamatkapitâlu lîdz 6 090 025 Ls, likumâ “Par akciju sabiedrîbâm” un sabiedrîbas statûtu 2.6. punktâ paredzçtajâ kârtîbâ aizstâjot sabiedrîbas parâdu ar tâs akcijâm un nododot tâs kreditoriem: Çrikam Masteiko — par kopçjo summu 3 039 214 Ls; Normundam Putânam — par kopçjo summu 576 403 Ls; firmai Quainton Ltd. — par kopçjo summu 1 624 408 Ls.”

Tâtad — 1997. gada beigâs Quainton skaitîjâs aizdevusi Ave Lat grupai jau vairâk nekâ 1,6 miljonus latu. Gadu vçlâk, 1998. gada 23. novembrî atkal notika Ave Lat grupas akcionâru pilnsapulce, dalîbnieki — Çriks Masteiko, Normunds Putâns un Quainton pilnvarotâ persona Harijs

190

Krongorns. Fragments no sapulces protokola — pilns ar tikpat pârliecinoðiem skaitïiem: “Sabiedrîbas galvenâ grâmatvede V. Endzele informç, ka atbilstoði sabiedrîbas grâmatvedîbas dienesta datiem uz patreizçjo brîdi sabiedrîbas lielâkie kreditori ir tâs akcionâri. Tâ Ç. Masteiko ðajâ gadâ ir investçjis sabiedrîbas pamatkapitâlâ 717 359 Ls un sabiedrîbas vietâ samaksâjis kreditoru parâdus par kopçjo summu 1 966 281 Ls, kâ rezultâtâ kopçjâ sabiedrîbas parâdu summa pret savu akcionâru ir sasniegusi 2 683 640 Ls. Akcionârs N. Putâns sabiedrîbas pamatkapitâlâ ir investçjis 474 720 Ls, bet firmai Quainton Limited pçc veiktajiem naudas pârskaitîjumiem bûtu tiesîbas pieprasît no sabiedrîbas debitoru parâdu 1 441 640 Ls apmçrâ. V. Endzele ierosina akceptçt dalîbnieku veiktos ieguldîjumus, kas sabiedrîbas bilancç parâdâs kâ kreditoru parâdi, kapitalizçjot tos likumâ “Par akciju sabiedrîbâm” un sabiedrîbas statûtos noteiktajâ kârtîbâ. Akcionârs N. Putâns norâda, ka visi ieguldîjumi, ar nelieliem izòçmumiem, ir veikti proporcionâli katram dalîbniekam piederoðajai pamatkapitâla daïai. Pieòemot lçmumu par parâda saistîbu kapitalizâciju, bûtu lietderîgi ievçrot ðo paðu principu. Ðai sakarâ N. Putâns ierosina pçc parâda saistîbu kapitalizâcijas to akciju daïu, kuras viòð iegûs, kapitalizçjot savu parâdu, un kuras pârsniegs 1 087 302 akciju skaitu, tâdçjâdi palielinot viòa îpaðuma îpatsvaru virs patreizçjiem 10,7% sabiedrîbas pamatkapitâla, nodot valdes rîcîbâ, palielinot valdes rezerves akciju skaitu no 8 500 akcijâm lîdz 15 400 akcijâm. N. Putâns norâda, ka pozitîva lçmuma pieòemðanas gadîjumâ viòð nekavçjoties noslçgs akciju pirkuma–pârdevuma lîgumu, paredzot, ka pilnas un ne ar ko neapgrûtinâtas îpaðuma tiesîbas uz pârdodamajâm 6 900 akcijâm sabiedrîba iegûst ar ðî lîguma parakstîðanâs brîdi.”

Tâ kâ pârçjie akcionâri ne ar vârdiòu neiebilda, tika pieòemts atbilstîgs lçmums — atkal pilns ar iespaidîgâm summâm: “Palielinât sabiedrîbas pamatkapitâlu no 6 090 025 Ls lîdz 10 690 025 Ls, likumâ “Par akciju sabiedrîbâm” un sabiedrîbas statûtu 2.6. punktâ paredzçtajâ kârtîbâ aizstâjot sabiedrîbas parâdu ar tâs akcijâm un nododot tâs kreditoriem: Çrikam Masteiko — par kopçjo summu 2 683 640 Ls; Normundam Putânam — par kopçjo summu 474 720 Ls; firmai Quainton Ltd. — par kopçjo summu 1 441 640 Ls.” Savukârt vçl pçc mçneða atkal jaunâ akcionâru sapulcç izrâdîjâs, ka “noderîgo” ârzonas kompâniju skaits patiesîbâ ir bijis krietni plaðâks un ka Quainton finansiâlâs iespçjas ir patieðâm iespaidîgas:

191

“Sabiedrîbas finansu direktora vietnieks M. Gulbis informç, ka saskaòâ ar 1998. g. noslçgtajiem cesijas lîgumiem Ç. Masteiko, N. Putâns un Quainton Ltd. ir nopirkuði no sabiedrîbas Mercado International Ltd. prasîjuma tiesîbas pret AS Ave Lat grupa, tâdçjâdi kïûstot par tâs kreditoriem. N. Putâns bez tam vçl no firmas Windmill Haulage Ltd. nopircis prasîjuma tiesîbas pret AS Ave Lat grupa. Tâ kâ jaunie kreditori vienlaicîgi ir arî AS Ave Lat grupa akcionâri, bûtu lietderîgi izskatît jautâjumu par savstarpçjo norçíinu kârtîbu. Ç. Masteiko izsaka viedokli, ka minçto parâda summu varçtu kapitalizçt, jo nepastâv principiâlas atðíirîbas starp to, kâdâ veidâ akcionârs saòem savu sabiedrîbâ ieguldîto naudu — kâ parâda summu vai kâ dividendes. Parâda summas kapitalizâcija nostiprinâtu arî sabiedrîbas finansiâlo stâvokli un sasniegtu statûtos noteikto reìistrçtâ pamatkapitâla summu. Pârçjie akcionâri piekrît Ç. Masteiko viedoklim.”

Rezultâtâ pieòemtajâ lçmumâ miljonu summas bija vçl iespaidîgâkas: “Palielinât sabiedrîbas pamatkapitâlu lîdz 15 000 000 Ls, likumâ “Par akciju sabiedrîbâm” un sabiedrîbas statûtu 2.6. punktâ paredzçtajâ kârtîbâ, aizstâjot sabiedrîbas parâdu ar tâs akcijâm un nododot tâs kreditoriem, kam pçc pamatkapitâla palielinâjuma bûs akcijas par sekojoðâm summâm: Ç. Masteiko — par kopçjo summu – 8 751 254 Ls; N. Putânam — par kopçjo summu 1 532 092 Ls; Quainton Ltd. — par kopçjo summu 4 701 254 Ls.” Vçl tikai jâpiebilst, ka presç tika pieminçta arî Liepâjas metalurgs lîdzîpaðnieka Kirova Lipmana atklâsme par to, kâ viòð savulaik savam ofðoram — Îrijâ reìistrçtajai firmai Gesil Limited piederoðâs AS Uzvara akcijas izdevîgi pârdevis mums jau zinâmajiem “partneriem”, tobrîd — kâ reiz ârzonas kompânijas Windmill Haulage Limited “izskatâ”... Kas îpaði jauki — atseviðíi bûtiskus amatus ieòemoði Latvijas valsts pârstâvji paspçja pieòemt nozîmîgus lçmumus kâ reiz pirms “pieredzçjuðâs ârvalstu firmas” Quainton klâtbûtnes parâdîðanâs Ave uzòçmumos. Viens no spilgtâkajiem piemçriem ðajâ ziòâ bija notikumi ap bijuðâs valsts putnu fabrikas Iecava privatizâciju (to paðu, kam bija nepiecieðams sameklçt 24 tûkstoðus privatizâcijas sertifikâtu). Tâtad — daiïrunîgs Iecavas privatizâcijas komisijas sçdes protokols Nr. 5, kas datçts ar 1994. gada 10. decembri: “Komisijas priekðsçdçtâjs G. Kleinbergs informç komisijas locekïus, ka Zviedrijas firma Kallbergs Industri AB, kurai saskaòâ ar apstiprinâto

192

privatizâcijas projektu lîdz 31.12.94. g. vajadzçja izpirkt valsts kapitâla daïas SIA Balticovo, neveiksmîgas saimnieciskâs darbîbas rezultâtâ ir bijusi spiesta pârdot visas sev piederoðâs SIA Balticovo kapitâla daïas. LR Zemkopîbas ministrija, kurai saskaòâ ar SIA Balticovo statûtiem bija pirmpirkuma tiesîbas iegâdâties Kallbergs Industri AB pârdodamâs daïas, ir atteikusies no pirmpirkuma tiesîbu izmantoðanas un piekritusi sabiedrîbas daïu îpaðnieku maiòai sabiedrîbâ. Lielâkais SIA Balticovo kreditors — Latvijas uzòçmçjsabiedrîba SIA Ave Lat pçc pârrunâm ar Kallbergs Industri AB vadîbu ir piekritusi iegâdâties visas tam piederoðâs kapitâla daïas un kïût par sabiedrîbas jauno dalîbnieku. [..]”

Taèu kâds “sîkums” — no neveiksmîgajiem zviedru investoriem bija paredzçts iekasçt naudiòu dolâros. Toties tagad vçlâkâ Ave Lat grupas darbiniece Anita Elksne — cik dîvaini, ka ðis protokols nav pazudis! — “ierosina sakarâ ar to, ka ârvalstu pircçja vietâ ir Latvijas uzòçmçjsabiedrîba, vajadzçtu mainît arî maksâðanas lîdzekïu veidu no ASV dolâriem uz Latvijas Republikâ spçkâ esoðajiem maksâðanas lîdzekïiem. Komisija atbalsta ierosinâjumu”. Un jau itin drîz “G. Kleinbergs informç, ka ir saòçmis no SIA Ave Lat dokumentâlu apliecinâjumu — izziòas no sabiedrîbu apkalpojoðâs Zemes bankas un VAS Latvijas Krâjbanka, ka uzòçmuma kontâ un privatizâcijas sertifikâtu uzkrâðanas kontâ ir pârskaitîti 93 500 Ls un 13 310 sertifikâti. Lîdz ar to SIA Ave Lat ir izpildîjusi valsts putnu fabrikas Iecava privatizâcijas projekta II posmâ minçtâs prasîbas un ir kïuvusi par 85% valstij piederoðo kapitâla daïu îpaðnieku”... Lieki teikt, ka paðam Andrim Ðíçlem, publiski stâstot par Iecavas privatizâciju, bija pilnîgi citi priekðstati par svarîgâm un ne tik svarîgâm lietâm. – Daudziem radies priekðstats, ka uzòçmumi, kuri vçlâk pakïâvâs Ave Lat, tika mâkslîgi nîcinâti. Putnu fabriku Iecava sâkotnçji privatizçja zviedri, bet sakarâ ar to, ka Lauksaimniecîbas ministrijas Luksemburgas konts, uz kura atradâs arî fabrikas valûtas lîdzekïi, tika iesaldçts, zviedri nespçja nokârtot savas saistîbas, un tad ieradâs glâbçjzvans Ave Lat... – Uz to pusi ir, bet tâ lieta ir nedaudz savâdâka. Ar putnu fabrikas Iecava privatizâcijas sâkumu man nebija absolûti nekâdu sakaru, tur tika savulaik manîts direktors, ja nemaldos, slavenais Pommers tika nomainîts ar jauno censoni Valdi Dubrovski, kurð uzvarçja konkursâ, un viòð kârpîjâs kâ varçja. Uzòçmumam, kas katru dienu producç pusmiljonu lîdz 700 tûkstoðus olu,

193

inflâcija dara tikai ïaunu, jo katra ola, kas tiek izdçta, ir zaudçjumi. Cilvçki ar raudoðâm acîm skatîjâs — ja tas putniòð vçl dçs, tad ir vakars visiem. Bija ðausmîgas nemaksas par gâzi un viss pârçjais. [..] Tur bija apstiprinâts privatizâcijas projekts un ministrs tanî laikâ jau bija atbrîvots no amata, un man ðíiet, ka to pçdçjo dokumentu, ka jâpârdod, esmu parakstîjis es, bûdams ministra vietas izpildîtâjs. Tad viòi kâdus gadus trîs saimniekoja, bet nespçja tikt galâ, un tur strâdâjoðie cilvçki meklçja kontaktus un palîdzîbu, jo ko dod, ka ir ienâkuði ârzemnieki, kas nespçj neko bûtisku palîdzçt. Man kâ cilvçkam, kuram bija jâvada stratçìija, teica — novçrtç . Es aizbraucu, tikos gan ar zviedru vadoni, gan ar Dubrovski, apskatîjos un novçrtçju, un teicu — Ave Lat, piedâvâjiet kaut kâdu noteiktu summu, ja viòi tam âtri piekrît, tad pçrciet un, ko varat, to dariet. Tas gan prasîs lielu naudu, jo uzòçmums ir kritiskâ stâvoklî arî ar visu zviedru klâtbûtni. [..] Tagad es ieteiktu aizbraukt un apskatîties, kas tagad ar Ave Lat lîdzdalîbu ir izdarîts — tas ir Eiropas lîmenî. Jaunâkâs lînijas, kas uzstâdîtas olu ðíiroðanai, tiek vadîtas no Holandes, pa kabeïiem. Ja kaut kas notiek un sâk maðîna ne tâ ðíirot olas, nav holandietim te jâbrauc un jâlabo, bet sazvanâs, pasaka, un viòð savâ datorâ visas kïûmes novçrð. Tagad domâju, ka Iecavas uzòçmumâ visiem labi un apzinîgi strâdâjoðiem uzòçmumiem skaidri redzams, ka mçs esam spçjîgi un mçs varam stradât, un ka nebût tas zviedrs vai vçl kâds cits ir tas labâkais. Tâ Ave Lat pârziòâ nonâca Balticovo... Protams, ka bija interesanti — kas tad ir ðîs “pieredzçjuðâs ârvalstu firmas” îpaðnieki, no kurienes viòi òem iespaidîgos lîdzekïus un kâpçc vietçjie avelatieði tik primitîvi mçìina slçpt patiesos Quainton ieguldîjumu apjomus. Un te nu îsti vietâ bûs ïoti, ïoti îss atstâsts — ko Andris Ðíçle un Çriks Masteiko daþâdos laikos presei mçìinâja iestâstît par turîgâs un respektablâs “ârzemju firmas” patiesajiem îpaðniekiem. Andris Ðíçle — 1997. gadâ, radio Biznes&Baltija atbildot uz jautâjumu, kam pieder Quainton Ltd.: “Es nevaru uz ðo jautâjumu atbildçt. Es nedomâju, ka ar ðo firmu bûtu kâdas problçmas. Agri vai vçlu tas kïûs zinâms, bet kâda tur starpîba, kam tâ pieder.” Andris Ðíçle — tajâ paðâ 1997. gadâ, presei atbildot uz jautâjumu, kas ir Ave Lat îpaðnieki: “Tie ir publiski pieejami Uzòçmumu reìistrâ, vienîgais, kam nav tieða atðifrçjuma, ir 31 procenta îpaðnieks — off shore kompânija. Nu man tas ir zinâms, un, tiklîdz bûs beiguðies attiecîgie atvieglojumi (varbût tie jau ir beiguðies), bûs arî attiecîgas izmaiòas... Nedomâju, ka tur ir kâdas

194

problçmas vai noslçpumi. Tur nesçþ neviens ar lîku degunu. Bûsim atklâti — ja vispâr ir kâda îpaði latviska kompânija, tad tâ ir Ave Lat grupa.” Bet vai Quainton reâlie îpaðnieki ir Latvijas nacionâlie uzòçmçji? “Tâ varçtu izrâdîties. Protams, ir daþâdas formas — var bût tieðs kompânijas îpaðnieks, var bût turçtâjs, var bût tâ saucamais labuma guvçjs. Tik tâlu nezinu detaïas, lai paskaidrotu, kâdâ formâ kas tur ir. Varbût izrâdîsies, ka vârds “îpaðnieks” neatbilst patiesîbai.” Vçl kâdâ citâ tâlaika publikâcijâ Andris Ðíçle uz jautâjumu, vai gadîjumâ nav tâ, ka tieði no Quainton un kompânijas tâ arî neatklâtajiem îpaðniekiem ir nâkuði lîdzekïi Latvijas uzòçmumu privatizâcijai, atbildçjis — nç, “nav tâ situâcija tâda”, lîdzekïi privatizâcijai vienkârði tikuði nopelnîti. Savukârt Çriks Masteiko kâdâ 1998. gada intervijâ bija vismaz ðíietami runîgâks — lûk, atseviðíi fragmenti: – Andris Ðíçle vienmçr ir deklarçjis, ka Ave Lat ir viena no vislatviskâkajâm kompânijâm, taèu vçl pirms daudzaprunâtâ Quainton ienâkðanas Ave Lat un Ave Lux tiek iepludinâts ârvalstu kapitâls, proti, par sabiedrîbas dalîbnieku kïûst Baltkrievijas pilsonis Ivans Guzenoks, taèu vçlâk viòð no Ave sabiedrîbâm aiziet... – Intervijas laikâ bûðu spiests atvainoties ïoti daudziem cilvçkiem, kuriem es neesmu spçjis nodroðinât normâlu sabiedrîbas un organizâciju attieksmi. Tajâ skaitâ, arî Ivanam Guzenokam, kurð tieðâm bija viens no firmu dibinâtâjiem, kaut arî ârzemnieks, jo arî Baltkrievija tolaik jau bija ârzemes. Viòð piegâdâja traktoru iegâdi Baltkrievijâ. Atvainojos tâdçï, ka mûsu auditçtâji — masu mediji, tiesîbsargâjoðâs institûcijas, Valsts kontrole, Valsts ieòçmumu dienests — nav nodroðinâjusi normâlu reakciju pret ðiem cilvçkiem. Ja tiesîbsargâjoðâs organizâcijas griezâs pie Baltkrievijas valdîbas, lai izzinâtu, kâ tad ðitas cilvçks ir strâdâjis citâ zemç — Latvijâ. Tad jûs varat stâdîties priekðâ, kâdas neçrtîbas esmu viòam sagâdâjis ar savu veiksmîgo darbîbu ðajâ valstî. Viòu sauca uz Minsku, speciâlâs struktûras prasîja — kâ tad tur bija, ko tad tu tur darîji, ko tad tu esi maksâjis? Vçl tagad vismaz reizi gadâ viòð atbrauc ciemos un saka: tev ir forði, mçs tâ gribçtu arî Baltkrievijâ. Arî nesen viòð bija pie manis, runâjâm, ka vajadzçtu kaut ko uzsâkt, jo Baltkrievija tomçr man ir pazîstama. Man tur ir ïoti daudz palîgu jau no tiem laikiem. Pazîstams Minskas galvenais arhitekts, traktoru rûpnîcas, kas tagad ïoti attîstâs, vadîba. Ivans saprot, ka ir apstâkïi, kuru dçï neko nevar uzsâkt. Vienkârði saku: Ivan, tâ ir iznâcis. – Joprojâm neatbildçts jautâjums — kas ðobrîd ir Quainton îpaðnieki?

195

– Jûs domâjat, ka sabiedrîba ir nobriedusi tâdai atziòai? Vai tas ko maina? Man ðíiet, ðobrîd aktuâlâks ir jautâjums: vai tas ir Ðíçle. Es atbildu: tur nav Ðíçle. Es varu sacît, ka tie ir latvieðu uzòçmçji. Viens no svarîgâkajiem mums ir atziòa: ja mçs bûtu nelikumîgi saòçmuði kaut vienu latu, visa mûsu bûve varçtu sabrukt vienâ dienâ. Nav vçrts bûvçt tik milzîgu projektu, ja tas jau paðos pamatos stâv uz nekvalitatîviem íieìeïiem. Nav jçgas bûvçt to pirmo — pamatu, ja pastâv tik liels risks, domâju, ka nav tâdu cilvçku, kas riskçtu. – Andris Ðíçle tomçr pçrnruden minçja, ka pienâks laiks, kad varçs ðos vârdus nodot atklâtîbai. – Ne es, ne jûs nevarat nodroðinât kaut kâdu relatîvu atbildîbu par ðo atzinumu. – Zinâms, ka Quainton rezidçjoðais direktors ir Harijs Krongorns. – Viòa tçls jau ir izveidots, viòam neko neprasot. Diemþçl, veicot funkcijas kompânijâ, speciâlistiem jârçíinâs, ka var atrasties kâds, kas izplata savus pieòçmumus un sabiedrîbas reakcija var bût neadekvâta. Tas, ka viòð ir direktors, radîja viòam ïoti lielas nepatîkamas situâcijas. Mana vaina ir tâ, ka es nespçju no tâ pasargât. Daudziem par to nav îstas skaidrîbas, bet visi grib par ðo tçmu runât. Tas ir cilvçks ar kontraktu, kuram ir tieðas funkcijas un pienâkumi, jo arî ðai kompânijai ir konkrçti kontrakti, konkrçtas nostâjas, funkcijas un atbildîba. Tas ir normâli, citâdi bût nevar. – Cik tad tomçr lîdzekïu Latvijâ ir iepludinâjis ðis Quainton? – Es jûs saprotu, man arî reizçm pirms gadiem gribçjâs pajautât vienam uzòçmçjam — cik tad viòð saòem algâ. Tas bija normâli, es gribçju paprasît, bet zinâju, ka man to neklâjas darît. Vienkârði uz jautâjumiem par îpaðuma tiesîbâm nemçdz sniegt atbildes. Turklât nezinu, vai ðî atbilde var izmainît viedokli par ðo kompâniju. Ir kaut kâdas lietas, kas ir mani mazie noslçpumi. Varbût tas ir mazais padoms: kâ taisît biznesu. Varbût jau âtri, jau pçc gada sabiedrîba bûs gatava to uzzinât. Protams, îpaðnieki man ir zinâmi, nenoliedzami. Es esmu uzòçmies vadît ðo kompâniju ar pietiekoði lielu îpatsvaru kapitâlâ, turklât man ir dubulta atbildîba — pirmais, kâ îpaðniekam, otrais, kâ direktoram. Taèu es neesmu spçjîgs garantçt normâlu attieksmi pret îpaðniekiem un vçlos no ðî jautâjuma aiziet sâòus. Nav droðu ziòu, vai pçc izrunâðanâs par “lîko degunu” îpaðniekiem Andrim Ðíçlem sanâca vai nesanâca kâda saruna ar tâ paða Quainton Ltd. oficiâlo rezidçjoðo direktoru Latvijâ — Hariju Îzaka dçlu Krongornu, taèu tas arî nav tik svarîgi. Bûtiskâk atcerçties, ka gadiem ilgi Ave Lat grupas

196

pârstâvji un tâs it kâ bez algas strâdâjoðais stratçìiskais menedþeris vai no âdas lîda ârâ, lai tikai nevajadzçtu atklât — kur tad îsti radusies kompânija Quainton un kas ir tâs îpaðnieki. Tiesa, presei viòi gan vairs nemçìinâja iestâstît oficiâlajos protokolos sarakstîtâs blçòas par vajadzîbu piesaistît pieredzçjuðo ârvalstu kompâniju, — tâ vietâ nâca stâsts par nepiecieðamîbu izmantot nodokïu atvieglojumus, ko Latvijas valsts, oficiâli cenðoties piesaistît ârvalstu investorus, bija piesolîjusi katram kaut formâlam ârzemniekam. Lûk, vçl fragments no kâdas preses sarunas ar Andri Ðíçli: – Ja es pareizi sapratu, tad jûs Ave Lat lielâkoties esat ieguldîjis savas smadzenes. Kur îsti Ave Lat òem lîdzekïus, lai iegâdâtos visus ðos uzòçmumus? – Viòa tiek nopelnîta. – Bet vai ârzonas firma nedod naudu? Cik var saprast, pçtot uzòçmuma reìistra datus, tad Quainton Limited ir tâ, kas dod naudu? – Nç, nav tâ situâcija tâda. Tâ ir pilnîgi otrâda, politika, ko piekopj Latvijas ceïð, nostâdîja Latvijas uzòçmumus un uzòçmçjus absolûti nelîdzvçrtîgâs pozîcijâs, jo likums, ko toreiz pieòçma ðîs te ultraliberâlâs un es nezinu uz ko orientçtâs partijas ideologu vadîbâ, bija no sâkuma balstîts uz to, ka, pat sâkot ar simts ASV dolâru klâtbûtni kâdas firmas statûtkapitâlâ, viòi ieguva nodokïu atvieglojumus. Ja ârzemnieks nâca ar simts dolâriem, [viòð] iegûst nodokïu atvieglojumus, bet Latvijas uzòçmçjs, kuram jâstrâdâ hiperinflâcijas apstâkïos, kam ir tûkstoðprocentîga inflâcija, kam kredîtprocenti sasniedz simt un tamlîdzîgi, tam jâpelna vçl valstij nodokïi, tad tur, redziet, ar simt dolâru klâtbûtni var kaut ko tâdu nedarît. Vçlâk ðî norma tika izmainîta uz piecdesmit tûkstoðu dolâru klâtbûtni pamatkapitâlâ, un turpinâjâs tâlâk ðî invâzija ar ðo nevienlîdzîgo apstâkïu radîðanu Latvijas uzòçmçjiem, kas atïâva visâdiem ðarlatâniem, kas uzdevâs no Rietumiem atbraukuði, par milzîgiem gudriniekiem, bagâtniekiem, nezinu par ko. Jûs atceraties, kâ pirms gadiem seðiem skatîjâs uz vizîtkartçm, turklât, ja vçl bija zelta krâsâ. Uh, kâdi te sabraukuði, îstenîbâ daudzi no viòiem bija vistîrâkâs plikadîdas, þurkas pçdçjie, kas bçga no turienes, jo viòi tur neko nespçja nopelnît. Viòi braukâja uz valstîm, kur cilvçki brînâs par vizîtkartçm... Ar vârdu sakot, var ðíist — lîdz noteiktam brîdim Andris Ðíçle un Co. visai pasaulei mçìinâja iestâstît, ka tas, ko acis izlasa oficiâlajos dokumentos, neesot taisnîba. Neesot, nudien neesot tâ, ka Quainton iepludina Latvijâ lielus lîdzekïus, uz nebçdu piedaloties pârtikas uzòçmumu privatizâcijâ.

197

Situâcija nedaudz mainîjâs brîdî, kad, cik zinâms, mûsu galvenajam varonim vai kâdam no viòa lîdzgaitniekiem kïuva skaidrs, ka îlens tûlît, tûlît izlîdîs no maisa — paðmâju þurnâlisti, pretçji Çrika Masteiko ieteikumam nevçloties draudzçties ar Ave Lat pârstâvju sniegtajiem skaitïiem, sâka mest skatienus uz Menas salu — ârzonu paradîzi, kur arî bija oficiâli reìistrçta Quainton Ltd., un tâs kompâniju reìistra datiem. Rezultâtâ, ja atbilst patiesîbai neoficiâlâ informâcija par “apsteigðanas manevra” norisi, tieði viens no Andra Ðíçles lîdzgaitniekiem bija tas, kas Neatkarîgajai Rîta Avîzei 1998. gadâ piegâdâja dokumenta kopiju, kas apliecinâja — jâ, Andris Ðíçle 1994. gada nogalç kïuvis par tâ paða Quainton direktoru. Drîz vien kïuva zinâms, ka vismaz lîdz 1995. gada pavasarim Andrim Ðíçlem piederçjusi arî puse ðîs naudîgâs “pieredzçjuðâs ârzemju firmas” akciju (kaut oficiâli mûsu grâmatas varonis uzòçmumu pametis vçl daudz vçlâk — 1995. gada decembrî, faktiski vienlaikus ar Ziedoòa Èevera veidotâ Ministru kabineta caurkriðanu Saeimâ, pçc kuras premjera krçsls tika piedâvâts Andrim Ðíçlem; paði avelatieði gan apgalvoja — izmaiòas îpaðniekos tik ilgi reìistrçtas tâpçc, ka îpaðnieku sapulces tiekot sasauktas ïoti reti). Bija faktiski acîmredzams, ka pirms “noplûdes” bija veikts rûpîgs sagatavoðanâs darbs: argumenti bija piemeklçti, un galvenais neapðaubâmi bija — jâ, Andris Ðíçle tieðâm bijis cieði saistîts ar Quainton, taèu nu jau ïoti, ïoti sen ir no tâ projâm. Çriks Masteiko pavçstîja, ka nu jau varot “pateikt, kâda konkrçti savulaik bija Ðíçles misija: kopâ ar mani piereìistrçt firmu, veikt pirmos soïus, un, kad kompânija bija stabila, viòa misija beidzâs”. Arî Andrim Ðíçlem, turpinot tçmu par ïauno, vietçjiem uzòçmçjiem nelabvçlîgo likumdoðanu, bija ko teikt: – Nekïûdîgi, ka ðî situâcija bija ïoti nelabvçlîga arî Ave Lat grupai, un es teicu — zçni, ir kaut kas jâdara, citâdi mûs vienkârði izspiedîs no tirgus, kâ latvieðus, kâ vietçjos cilvçkus mûs vienkârði pârpirks, jo tie nâk kaut vai tîri jau ar priekðrocîbâm. Dabîgi, es paòçmu Masteiku un teicu — braucam! Jâpiereìistrç firma, kas dos iespçju nonâkt lîdzvçrtîgos apstâkïos ar simts dolâriem vai tamlîdzîgu summu kabatâ. Tâ ka ðîs firmas reìistrâcija deva iespçju vairâk lîdzekïu novirzît uzòçmumu attîstîbai. – Tâtad Quainton Limited ir jûsu un Çrika Masteiko dibinâta firma? – Nç, mçs to nopirkâm. Otra lieta, kas turpinâs vçl ðodien valsts politikas tuvredzîbas dçï, ir tas, ka ðobrîd daudzi spiesti eksportçt produkciju no Rîgas uz Maskavu, pârdodot uz muitas zonu kaut kâdai Îrijas kompânijai,

198

un tâ ir tâ, kas sûta uz Maskavu, jo, redziet, Îrijai ar Krieviju ir lielâkâs labvçlîbas statuss. Latvijai nekas. Vai arî Lietuvai ar Ukrainu, kur lietuvieði zivju konservus uz Ukrainu var sûtît ar nulles tarifiem, bet mums viens ministrs televîzijâ stâsta — eksportçjiet caur Igauniju. Cilvçks, politiíis, viòð nesaprot, ka ir preèu izcelsmes sertifikâts, ka ir kvalitâtes standarts un visas pârçjâs lietas, viòð aicina uz nezin ko. Tas notiek vçl ðodien, un tas bûs tik ilgi, kamçr politiíi nespçs nodroðinât Latvijas uzòçmçjiem, zvejniekiem, lauksaimniekiem un citiem lielâko labvçlîbas statusu, vai vismaz vienâdi ar citâm valstîm. Ðobrîd tas vçl arvien notiek un tâdçï tiek reìistrçtas ðîs te ârzonâ esoðâs firmas, kas atïauj efektîvâk apiet politiíu neizdarîbas, vai arî apzinât konkurences izkropïojumus ðeit uz vietas. – Varbût jûs atceraties, cik liela nauda bija jâsamaksâ par ðo te ârzonas firmu? – Tâ nebija liela, tie bija pâris tûkstoði dolâru. – Cik liela ieguldîjumu daïa ðajâ firmâ bija no jums un cik liela — no Masteiko puses? – Jums jâsaprot, ka tâ ir vienas mârciòas akcija. Ârzonâs firmas, kas nav rezidçjoðas uz vietas, tiek reìistrçtas pçc minimâlâ kapitâla, tâ saucamâs zelta akcijas principa, ka jums var piederçt vienu mârciòu vçrta akcija, kas arî reâli maksâ vienu mârciòu ðajos uzòçmuma reìistros, bet viòas faktiskâ vçrtîba ir lielâka. Viòas netiek kotçtas birþâ, ne viòas tiek novçrtçtas, tâs ir nerezidçjoðâs kompânijas. Tâdçï varat uzskatît, ka viena mârciòa kâdu laiku ir piederçjusi Ðíçlem. – Vai tâ ârzonas firma, kas jums pieder Îrijâ, ir tâ firma, caur kuru tad tiek eksportçta produkcija no Latvijas uz Krieviju? – Nç tâ nav. Es saprotu, ka jums tâ gribçtos, bet tâ tas nav. Ðî firma Latvijâ nav veikusi nekâdas darbîbas, un es par to varu bût pat ïoti priecîgs, ka tâ ir iznâcis. Nedo’, Dievs, cik jums bûtu daudz darba, lai atkal to visu meklçtu rokâs. Un vçl nedaudz par to paðu tçmu: – Kâ zinât, Ðíçle bija tas, kas ieviesa to, ka Uzòçmumu reìistram jâkïûst pilnîgi publiskam, ieskaitot gada pârskatus. Arî par ârzonu likumu tas, ko Nedçïa runâja, ir pilnîgi... es negribu runât par ðo þurnâlistam lîdzîgo cilvçku. Jûs paskatieties likuma izmaiòas, kas ir likumâ par ienâkumu nodokli. Visas normas, kas skar ierobeþojumu pastiprinâðanu uz ârzonas firmâm, ir ieliktas manâ laikâ. Jebkurð pârskaitîjums uz ârzonas firmu ir

199

automâtiski apliekams ar divdesmit piecu procentu nodokli. To mçs likumâ iestrâdâjâm tûkstoð deviòi simti deviòdesmit sestajâ gadâ. – Tad jau ârzonas firmas ðobrîd principâ nav izdevîgas? – Viòas ir izdevîgas tikai priekð tâ, ka ir jâpârvar zinâmas problçmas, ieejot citu valstu tirgû, kur mums nav labvçlîgs statuss. Vai arî tâm, kurâm ir vçl saglabâjies ienâkumu nodokïu atvieglojums... Par to, ka viens no Quainton iegâdes iemesliem tieðâm bija vçlme optimizçt nodokïus, ðaubu nav, — lûk, situâciju labi ilustrçjoðs fragments no Ave Lat uzòçmumu reorganizâcijas sapulces 1996. gada 14. decembrî: “Sapulce pârrunâ reorganizâcijas gaitu. Sakarâ ar to, ka nododot SIA Ave Lat grupa AS Kaija akcijas un saistîbas pret AS Laima tomçr samazinâs SIA Ave Lux aktîvu daïa, ir jâsamazina arî tâs pamatkapitâls. Tiek ierosinâts pamatkapitâlu samazinât par 8000 Ls. Tiek pârrunâti pamatkapitâla samazinâðanas noteikumi. H. Krongorns iebilst pret SIA Ave Lux pamatkapitâla samazinâðanu, jo tâ rezultâtâ tiek samazinâts viòa pârstâvçtâ ârvalstu ieguldîtâja minimâlais ieguldîjuma apjoms. Lîdz ðim veiktais ieguldîjums ir 50 000 USD, un lîdz ar to firma izmanto likumâ “Par ârvalstu investîcijâm” paredzçtos nodokïu atvieglojumus. Samazinoties ðim minimâlajam ieguldîjumam, kas iekïauts SIA Ave Lux pamatkapitâlâ, firma zaudç nodokïu atvieglojumus un lîdz ar to piedâvâtajâ gadîjumâ Quainton Limited, kâ praktiski vienîgais firmas îpaðnieks, zaudçs plânoto peïòu. Ç. Masteiko ierosina Quainton Limited investçt sabiedrîbas pamatkapitâlâ papildus lîdzekïus, lai arî pçc reorganizâcijas saglabâtos minimâlâs investîcijas apjoms. Tas nozîmç izmantot likumâ “Par sabiedrîbâm ar ierobeþotu atbildîbu” 34. panta noteikto pamatkapitâla palielinâðanas metodi un palielinât SIA Ave Lux pamatkapitâlu dalîbniekam Quainton Limited izdarot papildu daïu ieguldîjumu. H. Krongorns apliecina, ka vçlas papildus ieguldît 15 000 USD.”

To, ka Latvijâ “pârâk strauji nâca atteikðanâs no iepriekðçjâ likumdoðanâ ârzemju investoriem paredzçtajiem atvieglojumiem”, Andris Ðíçle publiski paziòoja jau 1995. gada nogalç . Jâ, bet kas kïûst skaidrs no visas ðîs pçkðòâs gatavîbas pârspriest tçmas, par ko agrâk avelatieði teica îsi — “to neklâjas darît”? Formâli Andris Ðíçle un Co. paziòoja, ka îsu brîdi ir bijis Quainton vadîtâjs un lîdzîpaðnieks, taèu âtri vien no kompânijas

200

aizgâjis — katrâ ziòâ pirms tam, kad 1995. gada beigâs tika izvirzîts par Ministru kabineta vadîtâju, un arî pirms savas pirmâs un otrâs valdîbas laika. Lîdz ar ko jebkâdi pârmetumi par kâdu likumu neievçroðanu, intereðu konfliktiem un lîdzîgiem grçkiem esot tikpat nepamatoti un murgaini kâ Jâòa Âdamsona publiskie apgalvojumi par to, kâ varot secinât — “Ðíçle ir viena no lielâkajiem finansu grupçjumiem lîderis ar plaðiem sakariem, lobijiem valsts un komerciâlajâs struktûrâs, Saeimas deputâtu un valdîbas locekïu aprindâs”... Taèu, saliekot kopâ mums paðlaik zinâmos un dokumentâli apstiprinâtos faktus, sanâk arî kas cits: ðíiet acîmredzams, ka tieði pçc tam, kad Andra Ðíçles un Çrika Masteiko îpaðumâ esoðâ ârzonas kompânija Quainton kïuva par Ave uzòçmumu lîdzîpaðnieci, tie sâka ârkârtîgi aktîvi piedalîties Andra Ðíçles agrâk pârraudzîtâs nozares uzòçmumu privatizâcijâ — kampt ar abâm riekðavâm kâ jau pieminçtâ padomjlaiku sniega vâkðanas maðîna. Turklât Quainton ne tikai oficiâlos dokumentos izteica apgalvojumus par savu lielo interesi privatizçðanâ un finansiâlajiem resursiem, bet tos ar iespaidîgâm summâm — kuru reâlie avoti tieðâm nav skaidri vçl ðobaltdien — arî pierâdîja dzîvç . Vienlaikus avelatieði nekautrçjâs pat savos oficiâlajos dokumentos apgalvot, ka Quainton tiekot piesaistîta kâ “pieredzçjusi ârvalstu firma” (tikai 1998. gada rudenî Çriks Masteiko skaidri paziòoja, ka Quainton paðlaik piederot tieði viòam)... Tikpat mulsinoðas bija arî visas nâkamâs darbîbas ar Quainton un Ave Lat grupas îpaðumtiesîbâm. Kïûstot par Ministru prezidentu, Andris Ðíçle publiski apgalvoja: “Man kapitâla daïas pieder tikai vienâ uzòçmumâ — Baltmaiznieks. Es izpildu padomes priekðsçdçtâja amatu uzòçmumos Rîgas miesnieks, Rîgas vîni, Rîgas alus, Kaija un Latvijas kuìniecîba. Jâ, es esmu labi atalgots padomes priekðsçdçtâjs. Uzvarâ esmu valdes priekðsçdçtâjs. Tie visi ir mani vçlçtie amati. Ja kâds runâ, ka tie ir Ðíçles uzòçmumi, tâ nav taisnîba, es neesmu to îpaðnieks.” Pçc pâris gadiem viòð vismaz publiski jau sâka piemirst arî Baltmaiznieka akcijas: “Te akciju maiòa notika jau 1994. vai 1995. gadâ. Man nekas nav bijis, nevajag to mitoloìiju uzturçt, ka Ðíçle pçdçjâ dienâ kaut ko...” Formâli tâ tik tieðâm bija — Quainton akcija un direktora postenis bija “nodoti” jau pieminçtajam Harijam Krongornam, un Andris Ðíçle vismaz formâli arî netieði vairs nebija saprivatizçto uzòçmumu lîdzîpaðnieks. Turklât interesanti, ka ne Ìenerâlprokuratûrai (mums jau labi zinâmâs “domubiedru grupas” sanâksmç pieminçtâ Jâòa Skrastiòa vadîbâ), ne citiem tiesîbsargiem nenâca ne prâtâ noskaidrot, kas tâ tâda par jokainu

201

“nodoðanu”, kâdas reâlas summas tajâ iesaistîtas (vai nav iesaistîtas), uz kâdiem noteikumiem ðî nodoðana notikusi un vai gadîjumâ reâlais labuma guvçjs joprojâm nav tas pats kampçjs. Lîdz ar to savu “oficiâlâs saimniekoðanas” íçrienu Ave Lat grupâ Andris Ðíçle varçja sâkt parâdît tikai no 1999. gada pavasara. Viòa — tobrîd Saeimas opozîcijas deputâta un izveidotâs Tautas partijas vadîtâja — uzòçmumam Uzòçmumu vadîba un konsultâcijas oficiâli iegâdâjoties Ave Lat grupas koncernu, mûsu galvenais varonis neatklâja ne pirkuma summu, ne nosacîjumus, bet nekavçjoties publiski izteica pârliecîbu (vai cerîbu), ka “vienmçr mani ir mçìinâjuði saistît ar ðo uzòçmumu — it kâ esot îpaðnieks, it kâ neesot. Tagad visi ðie jautâjumi bûs noòemti”. Pirkums bija tieðâm iespaidîgs: Ave Lat impçrijas redzamajâ daïâ (saskaòâ ar koncerna publiski pieejamiem dokumentiem) 1998. gada beigâs ietilpa 72,57% akciju AS Laima, 84,48% — AS Salacgrîva–95, 95,5% — AS Balticovo, 74,17% — AS Kaija, 50,5% — AS Rîgas vîni, 67,97% — AS Rîgas alus, 50,57% — AS Latvijas balzams, 99% — SIA Ave Lat sargs, 47,10% — AS Rîgas piena kombinâts, 44,62% — AS Rîgas maiznieks, 47,83% — AS Abra, 49% — AS Hanzas maiznîca, 46,59% — SIA Baltmaiznieks un 48,61% — SIA Rçzeknes maiznieks. Turklât vçl 1998. gadâ Ave Lat grupas oficiâli lielâkais îpaðnieks, tas pats Çriks Masteiko (gandrîz visi pârçjie jau bija pamazâm aizgâjuði savâs gaitâs) bija visnotaï optimisma pârpilns par koncerna nâkotni — lûk, fragments no uzòçmuma 1998. gada akcionâru pilnsapulces protokola: “Valdes ziòojumu par koncerna 1997. gada saimniecisko darbîbu aizvadîtajâ nolasa valdes priekðsçdçtâjs Ç. Masteiko. Tâpat viòð iepazîstina ar koncerna stratçìiskâs attîstîbas programmas galvenajiem virzieniem. Galvenie koncerna izaugsmes râdîtâji, salîdzinot ar 1996. gadu: apgrozîjums pieaudzis par 45%, peïòa no pamatdarbîbas 23% un paðu kapitâls par 84%. Kopçjais apgrozîjums sastâda 56,670 miljoni latu, bruto peïòa 11,8 miljoni un neto peïòa 3,282 miljoni latu. Tie ir koncerna konsolidçtie râdîtâji. Bruto un pamatdarbîbas peïòas râdîtâji nebûtiski samazinâjuðies, atspoguïojot kopçjo tendenci pieaugt izejvielu iepakojuma un darbaspçka cenâm. Neto peïòas râdîtâjs pieaudzis, pateicoties ârkârtas ieòçmumiem, galvenokârt negatîvâ nemateriâlâ vçrtîba. Bûtisks pamatlîdzekïu pieaugums jaunu ieguldîjumu, kâ arî tehnoloìisko iekârtu pârvçrtçðanas rezultâtâ. Ir bûtisks saistîbu samazinâjums finansçjuma pârstrukturizâcijas rezultâtâ

202

gada beigâs. Neto aktîvu pieaugums ir iegûts akciju kapitâla palielinâjuma rezultâtâ. Raksturojot divîziju rezultâtus, rezultâts ir sekojoðs — 49% no apgrozîjuma un 60% no pamatdarbîbas peïòas ìenerç saldumu divîzija. Eksporta realizâcijas proporcija ir saglabâjusies 56% apjomâ. Galvenie notikumi jau 1998. gadâ — iegûta akciju pakete, kas nodroðina kontroli AS Rîgas vîni un AS Rîgas piena kombinâts, iegûta akciju pakete AS Latvijas balzams 25% un pabeigta AS Laima un AS Uzvara apvienoðana. Bez tam saòemti îstermiòa kredîti un patlaban tiek vestas sarunas par ðo aizdevumu pârformçðanu ar ilgtermiòa sindicçto kredîtu. Bez tam valdes priekðsçdçtâjs informç par grupas svarîgâkajiem stratçìiskajiem mçríiem un uzdevumiem — orientçties uz Baltijas tirgu kâ vietçjo tirgu, izveidot jaunus kopuzòçmumus Baltijâ, Krievijâ un Ukrainâ. Paredzçts iegâdâties arî jaunus uzòçmumus un papildinât piena divîziju. Liels uzdevums ir lîdz 2001. gadam pârveidoties par publisku akciju sabiedrîbu un strâdât tâ, lai akcijas varçtu kotçt arî ârpus Latvijas. [..] Sçdes vadîtâjs Ç. Masteiko paskaidro sapulcei, ka koncerna attîstîbâ ir sâcies jauns attîstîbas posms — koncerna sagatavoðana pârveidoðanai par publisku akciju sabiedrîbu ar stratçìisko mçríi — kotçt akcijas ârpus Latvijas robeþâm. Lai mçríi sasniegtu, ir nopietni jâstrâdâ pie koncerna darba stila pilnveidoðanas.”

Bija vçl arî neskaitâmi citi skaïi paziòojumi. “Grupai ir jâkïûst par Baltijâ spçcîgâko pârtikas koncernu. Jâpelna Latvijai nauda, nodokïi, jâpelna uz citu valstu çdâju rçíina. Jâved naudiòa mâjâs uz ðejieni, kas paòemta citâs valstîs no citiem çdelîgajiem,” — ðis izteikums pieder paðam Andrim Ðíçlem, savukârt Çriks Masteiko savu gaiðo nâkotnes sapni iezîmçja ðâdos vârdos: “Viens no mçríiem ir piepildîjies — mçs esam Baltijas kompânija. Esam reâls koncerns Latvijâ, ar ko arî lepojos. Mçs plânojam attîstîties arî turpmâk. Man ir tâda vîzija: ir ïoti lieli izdevumi, kuros publicçti lielâko uzòçmumu saraksti, ja es tiktu pirmajâ piecsimtniekâ — [..] laikam jau tomçr Eiropas. Tas ir pietiekami garð saraksts par konkrçto industriju.” Savukârt pçc uzòçmuma oficiâlâs pârdoðanas Çriks Masteiko tikai kaut ko lakoniski noteica par biznesam nelabvçlîgu biznesa vidi, savukârt kâds Ave Lat tuvs cilvçks toreiz notikuðo jau daudz vçlâk nedaudz ciniski skaidroja ðâdi: “Masteiko vienîgais neïâva, ka viòam uzkâpj uz galvas. Ðíçle ir uzmetis pilnîgi visus savus partnerus. Masteiko pastâvçja uz savu un arî dabûja. Bet viòð ir vienîgais. Tâpçc, ka viòð ir Masteiko. Visi bandîti baidîjâs

203

no Masteiko, jo viòð ieradâs ar trim suòiem, automâtiem un Ave Lat sarga armiju. Bija brîdis, kad Ðíçle ar Masteiko runâja tikai caur advokâtiem. Viòi biznesâ bija lîdzvçrtîgi partneri. Masteiko nebija nekâds ieliktenis. Masteiko varçja aiziet strâdniekam pa purnu sadot, sabïaut, un viss notika. Kad viòi saprata, ka ar ðâdâm vadîbas metodçm nevar uzòçmuma budþetu sastâdît, parâdîjâs finansists Gulbis, tad vçl Krongorns un citi. Savukârt Putâns vienkârði tika izmests un varbût arî tâdçï tagad ir slims...” 1998. gada Krievijas krîze gan ïoti nopietni skâra arî Ave Lat grupu, kuras stratçìiskais menedþeris savulaik nebija pievçrsis pietiekami lielu uzmanîbu nepiecieðamîbai aktîvâk meklçt noieta tirgus arî Rietumos: ja 1997. gads bija pabeigts ar 45,59 miljonu apgrozîjumu, aktîviem 37,83 miljonu apmçrâ, kreditoru prasîbâm 9,30 miljonu apmçrâ un 2,52 miljonu latu peïòu, tad 1998. gadâ apgrozîjums jau pieauga lîdz 76,59 miljoniem un aktîvi — lîdz 64,13 miljoniem, taèu kreditoru prasîbas gada beigâs bija jau 26,19 miljoni, un gads tika beigts ar 7,84 miljonu zaudçjumiem. Taèu, par spîti tam, jaunais oficiâlais îpaðnieks Andris Ðíçle publiski apsolîja, ka “neviens no uzòçmumiem netiks pârdots vai slçgts. Es ðo nozari pietiekami labi pârzinu”. Savukârt jaunais Ave Lat grupas valdes priekðsçdçtâjs Pîters Mârtins 1999. gada vasarâ tikpat skaïi paziòoja: “Mûsu galvenais mçríis ir pârveidot Ave Lat grupu par patiesi lielisku Latvijas uzòçmumu, kurð veiksmîgi kotçjas birþâ un piesaista starptautiskos investorus.” Tikmçr jau 1999. gada 12. aprîlî bija pârdotas Kaijas akcijas. Lielâ Ave Lat impçrijas izpârdoðana sâkâs, lai 2001. gadâ noslçgtos ar paðas Ave Lat grupas — nu jau ar nosaukumu New Technology and Business Development Corporation — likvidâciju un izslçgðanu no Uzòçmumu reìistra. “Andris Ðíçle nopirka, visu salika vienâ turziòâ un izpârdeva. Pilnîgi vienalga kam, bez jebkâda sentimenta,” vçlâk Astras Milles grâmatâ Labvakar, Edvîn Inkçn. Varas fizioloìija I konstatçja Edvîns Inkçns — un neko viòam nespçja iebilst pat mûsu varonis... Pçc savas pirmâs demisijas Andris Ðíçle publiski apgalvoja: “Pieïauju, ka veltîðu pietiekami daudz laika tam biznesam, kam agrâk esmu palîdzçjis veidot stratçìiju. Gribçtos, lai tâ bûtu no pirmâ trijnieka kompânijâm pçc aktîva. Trîs gadu laikâ to paveikt bûtu izcili. Bûtu patîkami apzinâties, ka atkal ir vairâki tûkstoði jaunu darba vietu, ka ir pietiekami daudz cilvçku, kas saka paldies. Tas ir interesanti, to varçtu saukt par hobiju.” Taèu realitâte pierâdîja — kampçjs nav spçjîgs uz saimniekoðanu un attîstîðanu. Atliek tikai uzdot vçl pâris jautâjumus — kârtîbas labad.

204

– Klau, Miglava kungs, jûs taèu tik labi pârzinâjât privatizâcijas likumus. Kâpçc jûs pats neko nenoprivatizçjât? – Tâpçc, ka cilvçkam ir vajadzîga vçlme to darît. Man viòa tâda speciâla nav bijusi laikam. Jo es neesmu piena tirgotâjs, es neesmu graudu tirgotâjs, maizes tirgotâjs, un es ievçroju to iepriekð teikto, ka man ir ne tikai tiesîbas, bet arî atbildîba un pienâkumi, es vienkârði apzinâjos, ka droði vien ar mani tas nesanâks. – Daudzi apgalvo, ka, piemçram, Ðíçle — viòð tik labi pârzinâja tos likumus un izmantoja savas zinâðanas savâ labâ... – Bet viòam vienkârði ir talants uz ðîm lietâm, un tas ir sekmîgi îstenojies, es viòu par to cienu un respektçju. – Jums joprojâm ir labas attiecîbas? – Es nezinu! Mçs vienkârði vairs nekomunicçjam... – Un jûs, Dzeòa kungs? – Mçs ar Jâni Lapði, kad gâja tâ privatizâcija uz otru pusi, sadomâjâm, nu, velns parâvis, mçs neko neesam privatizçjuði. Izdomâjâm privatizçt vienu sakòu bâzi. Dabûjâm zinât, ka zeme zem sakòu bâzes pieder vienai Zviedrijas latvietei, ar viòu sarunâjâm, ka nav problçmu, viòai pirmpirkuma tiesîbas, mçs visu nokârtojam, viòa paòem bâzi un pçc tam tur visu var sakârtot. Mçs kâ jau latvieðu dþentlmeòi kasîjâmies un taisîjâmies. Un pçkðòi es uzzinu, ka sakòu bâze privatizçta. Es pazinu Nagli, un es viòam saku — johaidî, kâ tas varçja bût. Tur bija kaut kâdas robeþas noteiktas, cik jâbût zemei, lai bûtu pirmpirkuma tiesîbas. Tur juristi bija izdomâjuði, ka pievieno klât citu zemes pleíîti, un ïoti âtri uztaisîja, ka viòai vairs nav pirmpirkuma tiesîbu, visu paòçma un cauri. Es saku Naglim — vai tas ir godîgi? Viòð saka — man ir apnicis strîdçties. Tas parâda, cik mçs bijâm privatizâcijai nesagatavoti. – Un kâ sanâca, ka pats Ðíçle tika pie lielâkâs daïas privatizçto uzòçmumu? – Es vçlreiz saku, ka viòð ir gudrs vecis. Es varu izstâstît vienu gâjienu. Savâ laikâ ârzemnieki bija daudz gudrâki par mums ðajâs lietâs. Viena firma uzrîkoja tikðanos ar Baltijas valstu ministru vietniekiem. Bet viòi zinâja — ja viòi te bûs Rîgâ, tad nekâda jçga nebûs. Viòu uzsçdinâja uz kuìa, viòi kaut kur brauca, un ðî runâðana notika uz kuìa. Tad, kad viòð atbrauca atpakaï, viòð teica — es tagad zinu, kâ taisa naudu. Viòð arî zinâja. Es domâju, ka visos ðajos braucienos viòð iepazinâs ar zçniem, kuri arî lîdztekus kaut kur pasildîja rokas.

205

– Un kas ar jums, Lukaðenoka kungs? Jûs taèu arî bijât augstâ amatâ. Ko jûs pats privatizçjât? – Neko. Tajâ laikâ neviens nesaprata, ka man pieder resursi, ka es stâvu blakus resursiem, kas ir tûlît aiz naftas, bet ka es neko no tâ nepaòçmu. Es nezinu, kâ pavçle tâ bija vai kas, bet ar mani gadu prokuratûra òçmâs. Un pârbaudîja visas manas maiòas, pârdoðanas, un neviens neticçja, ka es neko neesmu pievâcis naudas izteiksmç . Un jûsu kolçìi no preses nâca pie manis un jautâja — vai jums arî bûtu jâsçþ, jo nevar tâ bût, ka bijât klât tâdiem resursiem, bet nekâ neesat paòçmis. Un man pçc gada atrada, ka es pa saviem kanâliem esmu par mikroautobusu Latvija atvedis nevis èetrsimts tonnas graudu, bet seðsimts tonnas, man palika kâdas trîs, èetras Latvijas rezervei. Un tad atnâca pie manis kaut kâda sporta organizâcija, ja nemaldos, sak’, palîdziet, es viòiem pârdevu to Latviju, un manâs darbîbâs neatrada nozieguma sastâva. Un atteica ierosinât kriminâllietu. – Kâpçc jûs negribçjât privatizçt? – Es esmu tâds nedaudz ðèepetiïnijs cilvçks, es biju maizes rûpniecîbas vadîtâjs, un tad tas bûtu bijis kaut kâ tâ... – Bet Ðíçle bija ministra vietnieks... – Nu, es nezinu, iespçjams, ka es kaut kâ pret to attiecos citâdâk. – Jûs viòam palîdzçjât? – Nç . Es viòam, starp citu, privatizâcijâ it nemaz nepalîdzçju. Es palîdzçju tikai tâdâ veidâ, ka palîdzçju izprast, bet viss, ko viòð privatizçja, to visu viòð darîja pats. Mana palîdzîba izpaudâs informâcijâ, ko viòð prasîja, piemçram, kâdas ir potenciâlâs tâ vai cita uzòçmuma iespçjas. – Vai nav tâ, ka, gadiem ejot, Ðíçle aizvien vairâk sâka domât tikai par to kâ sev, sev, sev? – Jûs neapvainojieties, es esmu latgalietis, jûs latvieði, un mums Latvijâ ir tâda ðausmîga... nu, pat ir paruna — kur divi latvieði, tur trîs partijas un lai kaimiòam nevis viena lieka govs, bet lai pçdçjâ nosprâgst. Es pieïauju, ka tad, kad Ðíçle to radîja, viòam radâs daudz cilvçku, kas sâka viòu par to apskaust. Vajag darît, nevis apskaust! Es viòu nosodu par ko, par vienu es nosodu, kad sâk tâ analizçt, jo viòð arî bija par to, lai vietçjiem bûtu viss un attîstîtos un strâdâtu Latvijas labumam. Bet neatkarîbas apstâkïos, es pieïauju, ka viòam nekas cits neatlika kâ pârdot, vekseïus, ne vekseïus, skaudçjiem ir tâda îpaðîba — jo kâds bagâtâks kïûst, jo skaudîba lielâka, un sâk izmantot visâdus instrumentus, tiesas, prokuratûras un tâ tâlâk. Un bûtu sâkuði tur rakòâties visâ tajâ netîrajâ veïâ, tais mçslos. Es pieòemu, ka viòam vienkârði nebija citas izvçles. Par to es nosodu, ka pârdeva, bet, ja analizç,

206

tad domâju, ka tas bija spiests gâjiens. Jo skauìu ir jûra. Un skaudîba pie laba nenoved. Privatizâcija kâ tâda jebkurâs valstîs, kuras tikko sâka savu patstâvîbu, principâ ir, ka kâdam kaut kas ir jânopçrk. Tikai ir jautâjums — kâ nopirkt? Ðíçles nopelns ðajâ ziòâ... nu, es nevaru tâ pateikt, jo man nav simtprocentîgas informâcijas, bet tas deputâtu bloks, kas tajâ laikâ bija Latvijâ, — viòi taisîja tâdus likumus, kas ïâva vietçjiem aktîvajiem uzòçmçjiem privatizçt pçc tiem likumiem, kâdi bija. Ja ðodien pârbaudîtu Ðíçli, tad, lai kas arî pârbaudîtu, viss tika izdarîts likumîgi. Jo likumi tajâ laikâ tika pieòemti tâdi, kuri veicinâja privatizâciju. Un konkrçti cilvçki, vai nu Ðíçle, vai Godmanis, vai Ìçìers, vai kaut kâds tur Pçtersons, bet kâds vienalga bûtu to privatizçjis... – Kâ tad tas viss tâ sanâca, Nagïa kungs? Jûs taèu bijât Privatizâcijas aìentûras ìenerâldirektors. Un lauksaimniecîbas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcija bija viens tâds skaïð process... – Tâ praktiski visa jau bija pabeigta lîdz aìentûras dibinâðanai. Mçs pâròçmâm tikai privatizâcijas lîgumu izpildes kontroli. – Nu, bet tas, ka nonâca viss gandrîz viena cilvçka rokâs, — tas tâ labi bija? – Ja mçs tagad paskatâmies, tad kapitâla koncentrâcija jebkurâ gadîjumâ notiek. Vai viòa îsâkâ laikâ vai ilgâkâ, — jebkurâ gadîjumâ viòa notiek. Tâlâk, kad iespçjas bija visiem pilnîgi vienâdas. Ja kâdam pietrûka smadzeòu, kâ pie tiem uzòçmumiem nokïût, tad jâvaino nevis tie, kas viòus noprivatizçja, bet tie, kuri nebija pietiekami mâcîjuðies, kuriem nebija izpratnes, tai skaitâ par meþonîgo kapitâla uzkrâðanu, — tad tur ir vaina jâmeklç . Jo ar kâdiem likumdoðanas aktiem var nodroðinât aizliegumu iegâdâties vienu vai otru uzòçmumu? Nekâ! Mçs vienu brîdi neatïâvâm privatizçt zemi vai citus îpaðumus, pieòemsim, ârvalstniekiem. Bet ko tad mçs izdarîjâm? Mçs radîjâm profesiju “latvietis”, kurð gâja, parakstîjâs un jau nâkotnç, kad iestâjâs kaut kâdi citi procesi likumdoðanâ, kad viòi tiek saskaòoti ar starptautiskâm normâm, tad arî ðos îpaðumus pârdeva. Nu, un kâda tur starpîba? Nekâdas! Tâpçc pateikt, ka tas ir galîgi noliedzoði, galîgi slikti, ir nepareizi. Dabîgi, ka man, ja bûtu tâdas iespçjas vai izpratne par ðîm lietâm paðâ deviòdesmito gadu sâkumâ, kad notika ðî te meþonîgâ privatizâcija vai noma ar izpirkumu, tai laikâ viòu tâ sauca, tad dabiski, ka bûtu bijis labâk, ja viòð bûtu diversificçts — ðis îpaðums. Pçc iespçjas vairâk îpaðnieku...

Pçcvârds

Protams, ne ar 1999., ne ar 2001. gadu dzîve nebeidzâs. Vçl bija daudz kas. Politiskais bizness. Komerclikuma bizness. Digitalizâcijas bizness. Siltuma bizness. Vçja bizness. Degvielas bizness. Atkritumu bizness. Nekustamo îpaðumu bizness. Bija lietas, kur mûsu galvenâ varoòa rokraksts — ko mçs no aprakstîtajiem notikumiem droði vien jau bûsim iepazinuði pietiekami labi — bija skaidri saskatâms. Bija lietas, kur primitîvâs kampðanas vçlme ðíita kaut nedaudz nomaskçta. Nebija tikai viena — kaut viena skaidri redzama biznesa, kas bûtu izveidots un attîstîts paða spçkiem, lai vienreiz taèu radîtu sen, sen atpakaï pieminçtos darbavietu tûkstoðus. Protams, ir vairâk nekâ skaidrs, ka ar viena enerìiska, taèu gana primitîva kampçja spçkiem viss ðajâ grâmatâ aprakstîtais nebija izdarâms. Cita lieta — ja darîtâji bija pietiekami labi organizçta grupa, kurâ bija cilvçki ar pietiekami daþâdiem mçríiem, kuri darbojâs Latvijâ fantastiski attîstîtajâ kolektîvâs atbildîbas, bet pareizâk jau — bezatbildîbas apstâkïos. Var runât tikai par to, ka atseviðíi cilvçki to savâ labâ izmantoja îpaði efektîvi, gûstot tâdu vai citâdu atbalstu no piejaucçtâm amatpersonâm — vienalga, valsts prezidentiem, premjeriem vai ìenerâlprokuroriem. Joprojâm gan pastâv tçmas, par kurâm ir jçga un pamats uzdot jautâjumus. Piemçram, kâ tad bija ar Andra Ðíçles pirmo ieðanu valdîbâ — vai arî tâs pamatâ bija tikai un vienîgi vçlme atkal kaut ko kampt, kampt, kampt, vai arî ðî nu jau ðíietami nepârvaramâ vçlme atdzîvojâs tikai vçlâk, bet tobrîd bija patiesa vçlme palîdzçt pirmâm kârtâm nevis sev, bet savai valstij? Katram paðam jâizlemj — ticçt vai neticçt nu jau bijuðajam mûsu varoòa lîdzgaitniekam Jurìim Liepniekam: “Kad Andris Ðíçle kïuva par premjeru, viòð tieðâm nâca ar augstiem ideâliem un pretenzijâm, ka viòð ðo valsti var vadît saimnieciski un radît ðeit labklâjîbu. Protams, kïûstot par premjeru, automâtiski tika izbeigtas visâdas [Mâra] Gaiïa laikâ iesâktâs operatîvâs lietas un citas smieklîgas izmeklçðanas, kas traucçja biznesam. Taèu es

208

domâju, ka Ðíçlem nebija vçlmes kïût par premjeru, lai tâdâ veidâ palîdzçtu savam biznesam. Galvenais bija, lai netraucç un nebremzç, bet vienlaikus arî pacelt valsti, lai vispâr ðeit attîstîtos bizness. Nebija tâ, ka Ðíçle katru mîïu brîdi konsultçtos ar Masteiko par to, kas jâdara ar Ave Lat. Premjera dienaskârtîba bija pietiekami noslogota, lai viòam neatliktu laika biznesam. Masteiko pats ir ïoti patstâvîgs, un viòam nekâdi Ðíçles padomi nebija vajadzîgi. Masteiko drîzâk bija apvainojies, jo vçlâk izrâdîjâs, ka Ðíçle kâ premjers nopietni traucç biznesam, jo parâdîjâs sakâpinâta uzmanîba par Ave Lat un Ðíçles uzòçmumiem. Kad Ðíçle otrâs valdîbas laikâ saprata, ka patiesîbâ nevienam te valsts neinteresç un visi tikai skatâs, kâ kaut ko iegrâbt sev, nevarçtu teikt, ka viòð uzmeta lûpu, bet viòð, manuprât, pieòçma lçmumu — ja jau nevienam nevajag manus kâ valsts vadîtâja pakalpojumus, tad es parûpçðos pats par sevi, tâpat kâ to dara visi pârçjie. Un tad arî viòa domâðana aizgâja otrâ virzienâ — kâ izmantot tâs priekðrocîbas, ko sniedz atraðanâs pie varas. Tâ es domâju. Un tagad jau ir pilnîgi skaidrs, ka tad, ja Ðíçle vçlreiz kïûtu par premjeru, viòð noteikti neziedotos uz valsts labklâjîbas celðanas altâra. Viòð ir ïoti mainîjies...” Tieðâm — tik briesmîgi mainîjies no paðaizliedzîga valsts intereðu aizstâvja uz naudas un varas kâru kampçju? Vai kâ reiz otrâdi — palicis tieði tâds pats, kâds bija jau deviòdesmito gadu sâkumâ? Ar jau sen Jâòa Nagïa publiski pieminçto “îpaðîbu sajust momentu, kad var nopelnît”, “fantastisko oþu” un vçl vienu talantu — “ceïâ uz mçríi var bût supernekaunîgs”, bet vienlaikus — absolûti nespçjîgs kaut jel ko izdarît atklâti, godîgi un tîri? Gatavs savâs shçmâs iesaistît pat ìimenes locekïus — bet, kâ to râda deviòdesmito gadu pri(h)vatizâcijas gadîjumi un arî mûsu dienâs no katras “shçmas” uz âru lienoðâs âþa kâjas, laikam taèu nespçjîgs kaut vienu savu shçmu nostrâdât filigrâni, nevis païaujoties tikai uz cilvçku vâjo atmiòu, vâjîbâm un pieejamo administratîvu resursu izmantoðanu? Spçjîgs pagrâbt no valsts — bet ne attîstît pats? Spçjîgs izmantot cilvçkus tikmçr, kamçr tie vajadzîgi, bet tad atkratîties patiesâ neizpratnç — ko tad ðitas vçl grib? Par pârçjo — katram paðam jârod atbildes, bet païauðanâs uz cilvçku vâjo atmiòu — tas nu noteikti. “Varbût deputâti, kuriem Satversme uzdod ar speciâlu likumu noteikt tautas nobalsoðanas procedûru, ir apzinâti uztaisîjuði to tik sareþìîtu. Tas attiecas arî uz Saeimas atlaiðanas kârtîbu. Domâju, ka to bûtu iespçjams vienkârðot. Bûtu ïoti normâli, ja Latvijâ ieviestos prakse vienu vai otru pietiekami svarîgu jautâjumu likt uz tautas

209

nobalsoðanu,” — tas ir Andris Ðíçle pirms savas Tautas partijas dibinâðanas. “Kad man jâiet uz referendumu, kam fonâ rçgojas iespçjama nestabilitâte valstî, draudi mainît valdîbu, padzît parlamentu un sazin kas vçl, tad cilvçki un tâpat arî es, sâk apsvçrt: pag, pag, ap ko te lietas grozâs?” — tas ir Andris Ðíçle nepilnus desmit gadus vçlâk. “Es negribçtu nodarboties ar politiku. Politika nav tîra lieta. Òemot vçrâ valsts ekonomisko stâvokli, arî trîs gadi man bûs ilgs laiks,” — tas ir 1995. gada Andris Ðíçle. Vienîgais iemesls atgriezties politikâ bûtu, ja “viss iesâktais tiktu apturçts un pagriezts atpakaï”; vçl pçc brîþa “nav pârliecîbas, ka visu nevar pagriezt atpakaï vai vismaz bûtiski bremzçt” — tas ir 1997. gada Andris Ðíçle. Desmit gadu vçlâk mûsu acu priekðâ ir Andris Ðíçle, kas savas partijas biedru priekðâ uzstâjas ar programmatiskâm politiskâm runâm un pieprasa uzticîbas balsojumus. “Mçs diemþçl pagaidâm nebûvçsim stikla pilis 100 miljonu dolâru vçrtîbâ. Pat ja tâda nauda bûtu, tad tâ vispirms bûtu jâtçrç mûsu zinâtnei un spçjîgâko studentu sûtîðanai studçt pasaules labâkajâs augstskolâs, taèu, tâ kâ tâdas naudas pagaidâm nav, mçs varam vienîgi solît datorizçt mûsu bibliotçkas, darît visu, lai jûs bibliotçkâs varat strâdât ar internetu un lai bibliotçkâm bûtu nauda jaunu grâmatu iegâdei,” — tas ir 1996. gada Andris Ðíçle. Nacionâlâs bibliotçkas jaunâs çkas celtniecîbas finansçðanas projekts, ievieðot papildmaksâjumu par katru patçrçto elektroenerìijas kilovatstundu, ir “sociâli taisnîgs, visu nâciju aptveroðs projekts, kas kïûs par simbolu mûsu nâcijas zinâðanu alkâm”, — tas ir Andris Ðíçle nieka èetrus gadus vçlâk. Pat stâsti par to, kâ tad notikusi mûsu galvenâ varoòa izraudzîðana premjera amatam 1995. gadâ, ir izrâdîjuðies, maigi izsakoties, nepatiesi. “Tajâ dienâ, kad Saeimas uzticîbu nebija ieguvusi arî Ziedoòa Èevera valdîba, mani sameklçja divu pretçjo bloku pârstâvji, un ar mani runâja gan Mâris Grînblats, gan Ziedonis Èevers. Drîz pçc tam par ðo jautâjumu sâka sarunas arî Aleksandrs Kirðteins. [..] Tâ kâ es pietiekami labi pazîstu un augstu vçrtçju ikvienu no viòiem, tad piekritu apsvçrt ðo iespçju. Viòi ir nopietni politiíi, un, kad vçl viòiem pievienojâs Mâris Gailis, tad sapratu, ka ir neordinâra situâcija un man atkal ir jâsaskaras ar kaut kâdu izaicinâjumu pçc trîs gadu perioda, kurâ biju nodarbojies tikai ar biznesa, saimnieciskajâm lietâm, finansçm un ekonomiku.,” — ðî ilgus gadus bijusi paða Andra Ðíçles versija. Taèu... jau 2007. gada nogalç tas pats Ziedonis Èevers pçkðòi “atcerçjâs”, ka pçc tam, kad viòa veidotais Ministru kabinets neieguva Saeimas atbalstu, pie viòa lietiðíâ vizîtç ieraduðies mums jau labi zinâmi

210

kungi — advokâts Andris Grûtups, Turîbas vadîtâjs Ivars Strautiòð un Andris Ðíçle. Vîzites mçríis acîmredzot — ieteikt padomât, vai par premjeru nederçtu... Andris Ðíçle. Tad kâ — vai vispâr ir kâda joma, kurâ mûsu varonim nebûtu novçrojama ðâda “personîbas dalîðanâs”? Viena — noteikti: visos, visos, visos laikos viòð ir skaïi un uzstâjîgi deklarçjis savu neviltoto rûpi par morâles normâm, likuma prasîbâm un valsts interesçm. “Nu jau gadus èetrus, piecus gaisâ vçdî, ka “valsts politiíiem ir slaucama govs”. Ðîs pârliecîbas ievieðanâ un realizçðanâ Andrim Ðíçlem ir vislielâkie nopelni. Attieksmi pret valsti viòð nekautrîgi, ar savu piemçru ir râdîjis visiem pârçjiem, kuriem vârgâki nervi un raksturi, atraisîjis biðíi rokas: ja viòð var, ar ko tad mçs sliktâki!” — tâ tikmçr par mûsu galveno varoni Astras Milles grâmatâ Labvakar, Edvîn Inkçn. Varas fizioloìija I paziòojis, piemçram, Edvîns Inkçns. Protams, kritizçtâjam var pajautât — vai tu pats daudz labâks? Bet izteiktie vârdi paliek. Un arî ðie, ko intervijâ saka kâds izbijis mûsu galvenâ varoòa lîdzgaitnieks: “Visi cilvçki no viòa ir aizgâjuði ar lielâku vai mazâku skandâlu. Ðíçle ir uzmetis visus savus partnerus tâpçc, ka viòu moka mazvçrtîbas komplekss. Kaut kâdâ brîdî viòam paliek bail, ka cilvçkiem varçtu ðíist, ka viòð vispâr nav vajadzîgs un lîdz ar to viòð bûs vientuïâkais cilvçks pasaulç . Es domâju, ka viòam vienkârði ir grûti samierinâties ar to, ka viòð tâ îsti nevienam nav vajadzîgs. Un tad viòð mçìina it kâ radît vajadzîbu pçc sevis, iet un piedâvâjas — es visu varu sakârtot.” Vientulîbas tçmu piemin arî kâds pilnîgi citu politisko uzskatu pârstâvis — izbijis ministrs, kam ar Andri Ðíçli bijis jâtiekas ne tikai pie sarunu galda vien: – Nevar noliegt, ka viòð ir gudrs vîrs. Sâkumâ tas bija progress, kas pârvçrtâs par regresu. Es katrâ ziòâ negribçtu bût viòa vietâ, es nezinu, vai viòð lasa interneta komentârus, bet man liekas, ka viòð nav ne laimîgs, nekâ. Es pâris reizes esmu viòu uz ielas redzçjis. Nekâdi draugi mçs neesam. Mums ir bijusi tikðanâs ar Ðíçli, bet nekâda saruna nesanâca. Viòð nav nekâds sarunu meistars. Viòð tâds vientuïð vilks, man liekas, ka viòam draugu nemaz nav. Laimîgs arî viòð neizskatâs, kaut arî bagâts. Tâds putns nu viòð mums ir. – Kâ jums ðíiet, kâ vârdâ Ðíçle to visu darîja un dara? – Es domâju, kas tas lielâ mçrâ ir personiskâ rakstura sublimâcijas vai kompensatoriskâ mehânisma íçde. Viòam jau nekâ cita nav. Es nesaprotu, kâpçc viòð tur bçrnus jauc iekðâ. Tur nekas labs nevar bût. Kâdreiz puika skatîsies internetu un lasîs...

211

Es arî nekad neesmu varçjis saprast to alkatîbu. Esmu ticies ar Shell lîdzîpaðnieku, viòð dzîvo 300 kvadrâtmetru mâjâ ar 1500 kvadrâtmetru zemi labâ rajonâ. Es viòam prasîju, kâpçc viòam nav lielâka mâja. Viòð teica — man pietiek, nav pieklâjîgi. Ðíçle varçtu braukât pa pasauli un bût laimîgs. Mçs reiz sçdçjâm Kannâs un dzçrâm baltvînu, un es teicu, ka Aivars arî tâ varçtu. Kâ baltais cilvçks. Çst svaigas austeres un baudît dzîvi. Tieði tajâ brîdî man atnâca îsziòa, ka Lembergs apcietinâts. Tâ ir nemâcçðana apstâties. Tas ir arî lielajiem dziedâtâjiem, sportistiem. Laikâ aiziet. [Mihailam] Hodorkovskim arî nepietika. Sâka piedalîties politikâ un tagad sçþ cietumâ. Es ðo visu stâstu tikai jums bez atsaucçm uz mani. Es vienreiz pateicu, un man pietiek. Neesmu nekâda filmzvaigzne. Es jau tâpat esmu pateicis vairâk par visiem. Lembergs ir vismaz Ventspili uztaisîjis. Ðíçle ir tikai grâvis. Viss ir pârdots. Viòð ir tikai veikls starpnieks, nav nekâdas ekonomiskâs spçjas. Spekulants. Aivars sevi arî nav aizmirsis, bet arî Ventspili sakârtojis. Vismaz kaut kas paliks. Zârkam tâpat nekâdu kabatu nav. Arî bçrniem tâda bagâtîba nekâdu laimi nenesîs. Diez vai viòi bûs laimîgi. Varbût treðâ paaudzç . Es nesen redzçju Ðíçli uz ielas. Viòð izskatîjâs skumjð, vientuïð, tâds vecs, sirms vilks, kas mûk no lamatâm. Es domâju, ka pçdçjâ laikâ ir tikai eksistenciâlâs bailes no cietuma. Nekâ vairâk... Nu, nez, nez, kâ tur ar to cietumu. Bet... padomâjiet, kâ justos jûs paði, ja jums par nepiecieðamîbu un vienlaikus ieradumu bûtu kïuvis slçpt katru savu soli? Ja jûs labi zinâtu, ka viena sabiedrîbas daïa vienmçr un mûþîgi mûþos jûs uzskatîs par zagli un meli? Ja visa pasaule òirgâtos par to, kâ jûs, multimiljonârs, dzîvojat “îrçtâ” mâjâ? Ja jûs bûtu spiests pazemoties un pazemot pats savus ìimenes locekïus, uz viòu vârda reìistrçjot savus biznesus? Ja jûs nevarçtu neapzinâties, kâ nieka padsmit gadu gaitâ no nâcijas glâbçja esat pârvçrties cilvçkâ, kura jebkurâ solî liela sabiedrîbas daïa automâtiski saskatîs kârtçjo blçdîbu?... Un tomçr — kampðanas kâre un tâs dotâ enerìija laikam taèu ir neizmçrojamas. Labi zinâmâs Kârïa Skalbes pasakas noslçgumâ, kâ atceramies, bijuðâ pirtnieku Anða, nu bagâtâ Anða visu mûþu berztais vçrdiòð–velniòð tîriòð un smukiòð devâs savâs gaitâs, bet Ansis palika, tâ sacît, pie sasistas, kaut iespaidîgu apmçru siles. Atðíirîbâ no pasakas mçs no sava galvenâ varoòa neatvadâmies. Lai ko neteiktu nelabvçïi, viòð acîmredzami vçl ir apòçmîbas pilns un turpinâs berzt un berzt...

PIELIKUMI

1. pielikums “Mûsu grupa apogeju sasniedza tad, kad mçs, pirmkârt, Ulmani kopîgiem spçkiem...” 1999. gada 17. maija (pçc dalîbnieku izteikumiem secinâtais datums) “grupas” sanâksmes “protokols”, par kura eksistenci un nonâkðanu atklâtîbâ varam pateikties kâda ne tik ïoti lojâla “grupas” dalîbnieka veiktam diktofona ierakstam. Ðis “protokols” jau vismaz kopð 2007. gada vasaras ir LR Prokuratûras rîcîbâ. – Mçs te esam sanâkuði pçc ilgâka laika, ïoti daudzi patiesîbâ ne tik bieþi tiekas, otrkârt, lai redzçtu kaut kâdu interesi, treðkârt, lai dabûtu koordinâtes no tiem, kuri nomainîjuði savus telefonus, adreses, darba vietas... Un, ja jau mçs esam kopâ, — ko mçs varam darît, ko mçs sprauþam sev par mçríi, uz kurieni mçs ejam. Un, ja mçs zinâm mçríi, tad mums ir arî iespçjas izvçlçties lîdzekïus, lai sasniegtu. Un tâpçc arî, zinot, ka katrs droði vien ir pârdomâjis to, kâdâ veidâ darboties, kâdâ veidâ viòð grib sasniegt to mçríi, kurð mums bûtu jânoformulç, tad varçtu parunât par to, kâdâ veidâ ðim mçríim tuvoties... Ar vârdu sakot, ko es gribçju pateikt. Nav gari jâizklâsta kâdas teorijas, vienkârði jâpasaka savs vçlçjums — un ko katrs konkrçti varçtu pie vçlçjuma rezultâtâ darît. Lîdz ar to tas bûtu îsi, ne garâk par divâm minûtçm... – Edmund, tagad tu. Nekâdas rezolûcijas netiks pieòemtas, ðeit patiesîbâ darbojas konferences princips, kâ mçs zinâm, ja, un tad, ja ir visiem pieòemams, tad arî ir pieòemams, lîdz ar to arî nekâdas redakcijas komisijas nebûs. – Oïeg, man ir cits priekðlikums. Mçríus mçs visi labi zinâm, es domâju, ka uzstâdîjums tâds, ka paðreizçjais stâvoklis gan iekðçji grupâ, gan kopumâ ir vairâk nekâ riebîgs gan subjektîvu, gan objektîvu apstâkïu dçï. Vajag visiem izteikties, ko tad mçs tâlâk darîsim... Ko mçs darîsim?... Ko mçs ar telefoniem apmainîsimies? Te jânoskaidro... – Es lieku priekðâ — Ðíçles kungs lai uzstâjas ar programmatisku runu, ja. Mûs interesç, pirmkârt, parlamentârâ darbîba, legâlâ, ja. Mçs tomçr visi pârstâvam te to ârpusparlamenta darbîbu, bet, lai mçs dzirdçtu, kâ tad mums ârpus parlamenta darboties, mums jânoklausâs, kâda situâcija, kâdas prognozes un cik ilgâ laikâ mûs apsitîs vai neapsitîs, kas notiks... Jo Pçteris teica, ka izskatâs tâ, ka visi uz bçrçm sabraukuði. Tad kâdu dzîvîbu Ðíçle iedod, lai nav tâ kâ uz bçrçm... – Ðíçles kungs, lûdzu, skarbi, kâ jûs runâjat... – Ko jûs domâjat, ko vajadzçtu ðodien apspriest... Es domâju, ka mums vajadzçtu bût paðkritiskiem kopumâ pret sevi, varbût kâds ilgâks laika periods, divi gadi gandrîz mums ir pietiekami neefektîvi bijuði, varbût savstarpçjâ palîdzîba, ko mçs esam varçjuði pietiekami labi palîdzçt. Un es domâju, ka tas ir viens no jautâjumiem, kuru vajadzçtu ðodien risinât — pacelt darba efektivitâti, lai nebûtu tâ, ka mçs tikai satiekamies un tad viens otram interesçjoðus

215 jautâjumus risinâm pçc bûtîbas, vai arî netiek saòemta skaidra atbilde — kad nevar palîdzçt vai nevçlas. Man tas ðíiet svarîgi, vçl jo vairâk tai laikâ, kas nebût nav vieglâkais... Tas vienmçr ir bijis tas labâkais un stiprâkais, kad nav bijis autoritâra reþîma, kaut kâdas autoritâras kârtîbas, bet tai paðâ laikâ galîgi nekâda neesamîba lçnâm mûs noved pie anarhijas. Pârlieku liela demokrâtija arî ved pie sabrukuma. Ko es domâju par tiem cilvçkiem, kas darbojas vai palîdz darboties saistîbâ ar paðreiz lielâko partiju — Tautas partiju. Ir skaidri redzams, ka, pçc mana vçrtçjuma, bûs varbût tomçr pietiekami ilgs laiks jâpavada opozîcijâ. Es to vçrtçju varbût arî labi, domâjot no ilgtermiòa investîciju viedokïa, tâpçc ka parâdîsies cilvçki, kuri var turçt, kuri nevar turçt. Kuri nevar turçt, labâk lai viòi âtrâk parâdâs un aiziet. Milzîgs darbs un milzîgs laiks ðobrîd tiek ieguldîts, strâdâjot ar cilvçkiem ârpus Rîgas, pa nodaïâm, lai nostiprinâtu reâli organizâciju. Jâsaka, atmosfçra kopumâ, man ðíiet, neskatoties uz milzîgo pretdarbîbu, kas darba gaitâ, protams, vienam otram var izraisît izmisumu — cik ilgi tas var turpinâties! — man ðíiet kopumâ laba tâdâ ziòâ, ka frakcija ir ïoti laba un vienota. Un cilvçki, kas nekad nav bijuði politikâ un publiski aktîvi, saliedçjas, un ir darbîgâki. Es domâju, parâdâs arî tas, ka ðobrîd, teiksim, pretçjâs nometnes cilvçki jau sâk to novçrtçt. Reâli sâk to novçrtçt, un daþi nesavaldîgâkie jau skaidri apjûk. Kad gâja budþeta grozîjumi, jaunais finansu ministrs kâ sadedzis skraidîja, izdrukas íçra un nevarçja saprast, kâ tas var bût. Koalîcija ir vienoðanâs, bet visu laiku nenotiek kaut kâ otrâdi, ðíçrsâm, nevarçja saprast, kas tur notiek. Tâ ka ir skaidrs, ka mums ir iespçja pârliecinât cilvçkus. Ïoti labi bûtu, ja mçs zinâtu, ja tas kâdam nav saistîts ar kaut kâdâm citâm lietâm un viòð mums nevar palîdzçt, — es gribçtu zinât, kuri ir tie cilvçki, ar kuriem no ðî esoðâ loka mums kontaktçties. Mçs netaisâmies tur ar visiem plçsties. Un ir skaidrs, teiksim, vçrtçjot ïoti objektîvi, Latvijas ceïð izturas ïoti objektîvi, visgodîgâk no savas pozîcijas, viòiem ir liela pieredze, viòi ir spçcîgi cilvçki, viòiem ir iespçjas piesaistît mazâku partiju, un faktiski viòi nav no sava viedokïa nav paðlaik, no partejiskâ viedokïa neko noderîgu darîjuði. Tas, ka mums nâkotnç var bût, ka tur ar kâdiem citiem mums jâdomâ, kâ mçs risinâsim ðîs lietas, tad no partejiskâ viedokïa viòi izturas pilnîgi korekti. Visnekorektâk, man ðíiet, uzvedas Tçvzemei un Brîvîbai/LNNK, un izskatâs, ka tie ir arî visvairâk pçrkamie un visvieglâk pçrkamie. Jautâjums ir tikai par cenu. Izskatâs, ka arî pagâjuðâs Saeimas laikâ budþeta balsojumâ Dobeli Juri varçja par konjaka glâzi dabût. Es pats esmu maksâjis. Un Juris teica — izmaksâ man 50 gramus... Un tagad neizskatâs, ka labklâjîba valstî aug. Jârçíinâs ar to, ka dabîgi Tçvzeme un Brîvîba bûs tas politiskais partneris, kuru mçs visvairâk mçìinâsim pârpirkt... Acîmredzot problçmas ir arî rajonu struktûrâs, un, kas attiecas par sociâldemokrâtiem un Tautas saskaòas partiju, viòiem paðiem gâja milzîgas problçmas. Tâ neslçpti sociâldemokrâtiem iekðçji jau notiek cîòa par varu, iespçjams, ka kaut kâdâ pietiekami îsâ laikâ gan Bojârs, gan Âdamsons tiks parûpçti no vadîbas ârâ, jo viòi saprot, ka tie neder. Vajadzçtu bût citiem sociâldemokrâtiem. Bet tie, kas nav tajâ lapâ... Bet tas nekas, galvenais, lai ir svaigas asinis, un, un... vienîgais, kas man, tas ir ceïð, un viòi mçìina, protams, sociâldemokrâtus piesaistît, jo viòi, no tâda ilgtermiòa viedokïa raugoties, grib to saukt par sociâldemokrâta cilvçcîgu seju. Viòi rada tâdu iespaidu, ka tomçr ir jâstrâdâ, var strâdât, nu, protams, tur daþi ir normâli un labi cilvçki. Bet jâatzîst, ka... tik traki, es domâju, ja bûtu jâiztur kaut kâds pamatskolas tests vai kaut kas tamlîdzîgs, viòi nav spçjîgi aizpildît, tur ir patieðâm cilvçki — nu apbrînojami, apbrînojami. Tautas saskaòas partija — tie ir ïoti pragmatiski cilvçki, no èetrâm brigâdçm viòi sastâv, savâdâk viòi nesaucâs Tautas saskaòas partija, Par cilvçka tiesîbâm vai kaut kâ tamlîdzîgi, tie ir pragmatiski cilvçki, deputâts arî ir cilvçks, bet tikai, ja maksâ, tad ir jâstrâdâ, tâ ka tur izskatâs, ka tie pçc bûtîbas nebûs problçma, vienkârði. Ja ar viòiem varçs sarunât kâ nosacîti opozîciju, bet ar viòiem varçs sarunât, ka — kas un cik, kâdâ veidâ to risinât. Es domâju, ka vistîrâkais ir tas, kas atkal atkârtojas, ko es pats biju piedzîvojis deviòdesmit piektajâ gadâ, kad bija Gailis Ministru prezidents, — kad cilvçki netiek no tâdiem padomju

216 laiku niíiem vaïâ. Kaut kâdi personîgi naidi un personîgâs vajâðanas kâres. Toreiz, deviòdesmit piektajâ gadâ bija kaut kâdas visâdas operatîvâs lietas un visâdas sekoðanas, un viss pârçjais. Un tas ir tas sliktâkais, par ko es vçlâk arî kritizçju Latvijas ceïu un individuâli cilvçkiem teicu — mçs tâdas lietas negribam ierâdît un atkârtot, un mçs nekad tâdas lietas neesam darîjuði, jo mçs uzskatâm, ka tas ir zemâkais, cik var krist cilvçks. Tur ir kaut kâds paradokss. It kâ ïoti intelektuâla partija, bet rîkojas ar visniecîgâkajâm metodçm, kâdas ir pieejamas. Un izrâdâs, ka viòi atkal ir iekrituði tai paðâ savâ iepriekðçjâ pozîcijâ, ka tie gâjieni jau ir diezgan cûcîgi. Tie ir skâruði daudzus cilvçkus, es par sevi nerunâju. Ðobrîd, protams, jâsaprot, ka mums klât neesoðais Jânis Naglis pilnîgi pareizi izteicâs publiski, ka ðo valdîbu sastâdîja divi cilvçki — Lembergs un Kargins, un, sâkot no jûlija... Tie divi sastâdîja, bet tai paðâ laikâ es saprotu, ka sâk strâdât kaut kâda paðdroðinâðanâs tai paðâ Latvijas ceïâ, jo ðodien Latvijas ceïa valde ir pieòçmusi lçmumu Nagli nenoòemt un atjaunot iepriekðçjo direktoru. Ja tiks izpildîts, tas nozîmç, ka Lemberga kungam atkal ir problçmas kaut kâdâ ziòâ, jo cik var investçt projektâ par Nagïa noòemðanu — astoòas reizes òemt nost, Naglim ir vienpadsmitais ministrs viòa laikâ, kopð viòð ir aìentûras vadîtâjs, viòð jau premjerministru vârdus nevarçs atcerçties, tikai atcerçties pçc sejas, ka tas ir bijis ministrs. Tas nozîmç, ka Latvijas ceïâ sâk strâdât iekðçjâ aizsardzîba. Cik var ilgi padoties. Cik var ilgi padoties. Gan jau ir kâdas sakarîbas, kuras viòi gribçtu pildît, bet nu nebûs tik viegli. Es domâju, ka tas, kas notiek ar cienîjamo kungu, es domâju, ka tas ir tieðâm bîstami valstij. Tas ir tieðâm bîstami valstij, jo nu tur nav nekâdu robeþu, tur nav nekâdas aiztures, tur nav, tur tas viss uzstâdîts — absolûti bandîts varçtu teikt. Es saprotu kaut kâdâ veidâ arî viòu, jo, kamçr nav viòam visi gali nosieti un visas problçmas atrisinâtas, viòam ir bailes, ka tomçr kâds nesâk íerties pie godîbas klât. Un lîdz ar to acîmredzot uz ðo Saeimu un vçl varbût nâkoðo viòam vajadzçs milzîgas naudas guldît, lai kaut kâds atdzesçðanas periods bûtu pagâjis. Manâ uztverç tas ir tas viens no tiem motîviem — varbût ne tik daudz par katru cenu visu sagrâbt, kura arî, protams, ir vçlme, bet tomçr svarîgâkais ir tâs bailes, ka nav kaut kas pabeigts kârtot. Es domâju, ka svarîgâkais mums ðajâ periodâ ir darît visu, lai cilvçki, kuri daþâdâs vietâs ar daþâdâm iespçjâm, — mçs tomçr par viòiem iestâtos un palîdzçtu. Diezgan dzelþaini, un tâ ir varçts darît ar Nagli Jâni, un visâdi mçs esam mçìinâjuði. Izskatîjâs, kâ tâ nebija tâda klaji bïaustîðanâs, bet es ceru, ka pamazâm uzlabosies situâcija. Nu, Grûtupam, es domâju, nâkoðreiz spridzinâs tâ riktîgâk augðâ, ja tu neatteiksies no Parex lietâm daþâm. Kâpçc tev tâ jâdara pâri Parex bankai? Solîda banka, jauki cilvçki, daudz naudas... Tâds raksturs. Tâds strîdîbas jautâjums, pietiesât Pareksam tur divi miljoni mçnesî, nu tâ nevar, tâ ir nauda. (Es pats pastâstîðu!) Nu ja. Ðeit stâv priekðâ bruòoto spçku komandiera izvirzîðana, kur es domâju, neteiksim, ka Âbols ir pats labâkais bruòoto spçku cilvçks, bet vienîgais, bet ar raksturu. Lîdz ar to es domâju, ka mums ir visas iespçjas paskatîties, jo nâkoðajam apakðpulkvedim Graubem arî tikai strâdnieku fakultâte, nav augstâkâs izglîtîbas... Tautas augstskola. Tâ ka mums ir ðâdas lietas, un mums katrai vajadzçtu mçìinât savâs rindâs un savos cilvçkos, kuriem ir kâdas iespçjas ietekmçt un veidot, vajadzçtu uz to visu mçìinât un pastâvçt, jo, ja mçs ar puslîdz maziem zaudçjumiem pârdzîvosim ðo laiku, tad mçs dzîvosim ilgi. Tad mçs dzîvosim ilgi un laimîgi. Tâdçï es aicinâtu katru apdomât, varbût arî dot informâciju, ko Gundars dara ar vislielâko daïu ðobrîd, jo viòam vienîgajam bija aknas apsçsties... ar viòiem visiem kopâ, ar visiem izrunâties. Âdamsonu es nerunâju, tâpçc labâk es eju malâ... Man vectçvs no Latgales, man gribas iekraut pa ausîm, es nevaru. Tâ kâ Gundaram dodat ðo informâciju, un, Gundar, tev arî kaut kâ izdomât, lai ðâdi te brîþi, kuri nâk, nav jâskatâs mazâ skaitâ. Mçs jau tieðâm brîþiem vienu otru jautâjumu spçjam izvilkt cauri ar tiem maziem spçkiem, ka vienkârði jâbrînâs, kâ mums tas izdodas, bet ar viltîbu un gudrîbu mçs to dabûjam cauri. Tâ diezgan atklâti tiek runâts par to, ka tomçr vajadzçtu nomainît ìenerâlprokuroru, ja, pat to runâts atkârtoti. Acîmredzot es domâju, ka bûs kaut kâds spiediens uz viòu, lai viòð pats atkâptos. Nezinu, kurâ brîdî, ar kuru, ar kâdâm lietâm to saistîs, bet gan jau kaut kâdu spiedienu darîs, vismaz to, cik Jûlijs Krûmiòð atïaujas bïaustîties cilvçku klâtbûtnç, tas ir... Es

217 pieïauju, ka Jûlijam Krûmiòam piemît tâ bïaustîðanâs kâre tik liela, ka bûtu jâbïauj pa desmit, bet nu... Tâpat par Augstâkâs tiesas priekðsçdçtâju iet runa, ka jâizdara. Viòi nonâkuði tagad pie varas, viòiem vajadzçtu visus nomainît. Es domâju, ka lielas revîzijas bûs visâdos vârtos. Valsts institûcijâs. Bet beigâs, ka mçs esam atkal kaut kâ drusku satrûcinâjuði pozîciju, ja. Sonèikam galu galâ ir uz divi gadi parakstîts lîgums, stingrs darba lîgums, to var savaldît. Bet tur vajag motivâciju. Tâpat vçl daþâs lietâs mûsu cilvçki pastiprinâti ar daþâdiem lîgumiem un... Es domâju, ka viena lieta, kas nav vieglâkâ priekð manis personîgi, bet tas, protams, ir jâòem vçrâ: mçs tagad ejam pçc principa — mçs ar visiem draudzçjamies. Mçs ar visiem draudzçjamies... Bet tieðâm ceru draudzçties, ceru darboties tâdâ ziòâ — kâdi ir spçles noteikumi, tâdi jâpieòem. Mums jâapstrâdâ viòi ar viltîbu, un pietrûkst vienkârði citu spçku. Îstenîbâ man ðíiet, ka arî tas milzîgais naids, kâds tur tika kurinâts, ka tas mainâs, ka, teiksim, tai paðâ konkrçti Latvijas ceïa valdes sçdç, tâ bija pavisam cita... Ja trîs nedçïas atpakaï bija milzîgs naids, tad tagad cilvçki jau, kâ saka — cik vien ilgi te varçsi, nenervozç, mçs jau tev varbût palîdzçsim. Tâ kâ ïoti normâla situâcija. Mums visiem cilvçkiem, lûdzu, visus konkrçtus, kâdi jums ir iespçjami palîdzçt mums, dot ðîs iespçjas ar cilvçkiem runât, saieties kopâ un attiecîgiem balsojumiem dot to, ko vajag. Mçs netaisâmies kâpt tribînçs par katru jautâjumu, runâsim tikai par svarîgâkajiem jautâjumiem. Mums arî jâmâcâs daudz kas vçl, bet nekas. Pazîmes ir daþâdas jau, jau parâdâs, þurnâlisti lieto — opozîcijas lîderis. Tâ ka mçs lçnâm ejam. Gundar, tu varçtu turpinât. – Es saprotu situâciju tâ, ka izveidojusies neapðaubâmi frakcija vislielâkâ, es domâju — vidusmçra, teiksim, no kopçjâ sastâva lîdzsvarotîbas, es domâju, ka tâ ðobrîd ir labâkâ Saeimâ. Pa ceïam ienâkot, teiksim, jaunajiem, Lapiòai un visiem, un teiksim arî Daugavpils trîs cilvçkiem, vidçjais lîmenis frakcijâ ir ïoti normâls. To ir arî þurnâlisti atzinuði. Es domâju, ka kopumâ lielas problçmas nav gaidâmas, tai ziòâ, kâ teica, ka ðobrîd izskatâs — politikâ lielum lielo lomu spçlç tieði nauda. Manuprât, arvien plaðâk izplatîta teiksim, bûtu — tieði tiek maksâts cilvçkiem. Agrâk tas bija pastarpinâts caur partijâm. Ðobrîd Saeimâ tas, manuprât, ir diezgan raksturîgi, un, protams, òemot vçrâ vçlçðanu rezultâtus, kaut arî mums lielâkâ frakcija, arî resursi kaut kâdu pasâkumu veikðanâ mums ir nesalîdzinâmi. Un lîdz ar to cits ceïð ðobrîd nav ejams. Par pârçjâm frakcijâm — kâ veidosies, teiksim, jaunais Tautas partijas tçls opozîcijâ, pie tâ tiek rûpîgi strâdâts, kâ arî, mums ir piezîmes, kas, protams, nav vçl izdiskutçtas un kas varçtu bût. Tas, ka jau ðodien lçmums, ka Tautas partija nepiedalîsies debatçs, izòemot visos bûtiskajos jautâjumos, bûs viens runâtâjs, mazsvarîgos jautâjumos vispâr nekâps tribînç, runâsim ïoti maz, jo bieþi vien tas kaitina, un tam drîzâk jâbût kvalitatîvam, spçcîgam, nevis tur ïurkstçðanai nepârtrauktai, ar ko bija raksturîga iepriekðçjâ Saeima. To mçs nedarîsim. Visos balsojumos, kas bûs, teiksim, par bûtiskiem jautâjumiem, kas nebûs varbût ðî brîþa kaut kâds politisks jautâjums, tâdi nopietnâki, mçs îstenîbâ esam balsojuði “par”. Jautâjumos, kuros mçs sakoncentrçjâmies lîdz ðim, mçs esam panâkuði savu gaidâmo rezultâtu. Jo arî ðâdâ taktikâ, jo tâ taktika ir vajadzîga, lai vairâk ko sasniegtu, jo es visu laiku esmu pretî — rçíinât, ja labi nav, salasa jau ðîs balsis. Ja zina, ka Tautas partija pret labçjiem balsos, tad nav nekâdas vajadzîbas, tad pietiek kreiso balsu, bet tanî brîdî, kad mçs izdomâjam taktiski, uzliekam politiskâs cîòas, tad pretiniekiem tiek apgrûtinâta ðî rîcîba, un mçs panâkam savu rezultâtu. Frakcija var nebaidîties, jo jaunais finanðu ministrs atnâk atvainoties par saviem izteikumiem partijas priekðsçdçtâjam un frakcijas vadîtâjam, nâkoðâ sçdç nedaudz atvçsis un arî piedâvâ konstruktîvu sadarbîbu tâlâk, teiksim. Es domâju, ka tas ir iespçjams. Ar ceïu mçs publiski necînîsimies, mçìinâsim râdît premjera mazspçju, kas tomçr izskatâs diezgan acîmredzami, bet þurnâlisti to ir konstatçjuði. Vilis varbût pârvalda tâdus jautâjumus, kopumâ lielos politiskos, valsts pârvaldes un stratçìiskos jautâjumus viòð nepârvalda praktiski pavisam. Un, tikko viòð sâk... ne par velti viòð ir atteicies ar þurnâlistiem runât, jo viòð vienkârði nespçj atbildçt uz sareþìîtiem jautâjumiem. Savâ laikâ, manuprât, valsti izârstçja no kauna ar varu, es domâju, ka valsti izârstçt no Kriðtopana var tikai ar varu, izslimojot vieglâ formâ, iegûstot imunitâti. Ðobrîd, es domâju, âtra

218 valdîbas gâðana, ko teica arî Andris, nav iespçjama, es domâju, âtrâkais, kad var sâkt, tas ir pavasaris, pieïauju, ka tas ir varbût pat ilgâk. Bet arî nedomâju, ka ir iespçjams èetrus gadus nostrâdât ðâdâ sastâvâ. Otrs, kas arî apgrûtina viòiem dzîvi — viòiem ïoti viegli vienoties pret Ðíçli, pret Tautas pariju, kas visus ïoti baida, daudz grûtâk ir vienoties par kaut ko... Lîdz ar to, tikko mçs neesam, tikko nav nepârtraukti jâvienojas pret Tautas partiju, tâ viòiem vienkârði problçmas pastiprinâti. Tîri faktiski es domâju. Ar izvçlçtâ budþeta pieòemðanas procedûru bija pilnîga kïûda. Bija viena iespçja to mçìinât maksimâli âtri; divus mçneðus runâjot, es domâju, ka viòiem paðiem pastiprinâsies pretrunas, jo viòð ir ïoti smags un ïoti grûti sabalansçt. Un ðeit ir vajadzîga vai nu pârliecîba, ka ar smaidiem un visâdi uzvaroðâ gâjienâ cauri netiks, ar vienkârðâm frâzçm, lai deputâts nesajauc, kas ir budþets un kâ par viòu jâbalso. Ðeit es domâju, ka arî ðî taktika viòiem apgrûtinâs ðî budþeta pieòemðanu. Ar citâm partijâm, teiksim, tîri cilvçciski attiecîbas veidojas pietiekami normâli. Ður tur mçs esam atbalstîjuði, ður tur mçs esam atbalstîti. Protams, jautâjums par Tçvzemi, jo Tçvzemei tieði tâdâ veidâ kâ ceïam mçs nevaram pârmest nodevîbu, jo nekad nekas nebija sarunâts citâdâk, mçs esam cînîjuðies, viòi izrâdîjuðies pieredzçjuðâki, ar plaðâkiem finansu resursiem, un arî ar citâm lietâm viòi ðinî posmâ ir guvuði pârsvaru pâr mums, un tur mçs varam viòiem pârmest, bet îstenîbâ nelaime ir mûsos, mûsu nepietiekamâ stiprîbâ un varbût vçl veselâ virknç — finansu resursu, ðîs lietas finansçðanâ, ar Tçvzemi ir daudz savâdâk. Var uzskatît, ka viòi ir pârkâpuði veselu virkni vienoðanos, kas mums bija, un ar Tçvzemi îstenîbâ nevienas vienoðanâs nav iespçjamas, tâ kâ viòi vârdu netur vispâr, bet viòiem tas ir ïoti bîstami vispâr tanî ziòâ, ka viòi ir atmetuði faktiski visu, un visiem ar savu nekaunîbu... Un vçl biðku nobriest, jo gan ceïam ir pietiekams pamats, gan sociâldemokrâtiem, utt. Lai tikai turpina ðâdâ garâ, es domâju, ka viòiem bûs grûti. Bûtiskâkais notikums, es domâju, tuvâkajâ laikâ ir prezidenta vçlçðanas. Tâm îstenîbâ ir jâkoncentrç liela uzmanîba, un pie ðîs situâcijas, kâda ir izveidojusies ðobrîd, manuprât, ka situâcija ir bîstama, mçs varam pat dabût, un viss liecina, ka mçs dabûsim, drîzâk, teiksim, uz Krieviju orientçtu prezidentu. Un ðeit ir ïoti rûpîga apsverama ðî taktika, kâdâ veidâ ir iespçjams ðo situâciju labot, tas kopumâ valsts attîstîbâ ïoti liels trieciens. Es domâju, ka kopumâ, tâ kâ Andris stâstîja, kâ viòu spridzina un kâ spridzinâs, lai mçs palielinâtu savu ietekmi, — ir skaidrs, ka pçdçjos, teiksim, gados divos mçs îstenîbâ politiskâs vietâs vairâkâs esam zaudçjuði. Un iemesli varbût ir vairâki. Ir tas, kâ teica, ka ðâda demokrâtijas forma — tas ir ïoti labi, bet reizçm, lai norealizçtu un spçtu kaut ko panâkt, ir vajadzîgas savâdâkas, organizçtâkas struktûras, lai varçtu varbût lçmumu pieòemðanâ, vismaz realizâcijas stadijâ daudz konsekventâk realizçt, lai bûtu konkrçti atbildîgie par ðo pasâkumu realizçðanu. Es domâju, ka ðî savstarpçjâ izpalîdzçðana ir laba lieta, bet, nemainoties bûtîbâ, nepârkonkurçjoties, nepiedâvâjot jaunu uzbûves lçmumu pieòemðanu un tâdu modeli, es domâju, ka ar laiku tas var zaudçt, nu, tâdu ietekmi. Es domâju, ka arî pçdçjais laiks ir. Kaut arî mums it kâ pârstâvniecîba visâs varas struktûrâs nav slikta, mûsu ietekme, manuprât, samazinâs. Un, lai to lauztu, ir jâdomâ kâds tam iemesls, tâpçc varbût tas, ko iepriekð Grûtupa kungs, kad vçl bija un vadîja, tad bija vairâki piedâvâjumi reformçt, un tâdâ veidâ es domâju, ka tâdâ veidâ ir jâatgrieþas, jo dzîve mainâs, prasa savâdâk, manuprât, izvçrtçt, kas nav ïâvis realizçt tos projektus, kuros mçs esam... Un kas ir vajadzîgs, un kâda ir vajadzîga kopumâ struktûra, varbût, ka tâ ir blakus un vai lîdzîga, vai kaut kâda, bez tâ es tomçr neredzu ðâdâ veidâ ðobrîd, tas bûtu varbût vajadzîgs vçl kâdu laiku, bet katra diena iet uz leju, nu, tâ kaut kâdâ brîdî beidzas vai arî, nu, arvien paliek mazâka. Lai mçs iegûtu atkal augðupejoðu tendenci un tâ konkrçti saistîtu varbût ar vienu frakciju, kur ir pietiekama ietekme, varbût izejot arî citâm, es domâju, ka kopumâ, lai mçs nepazaudçtu ietekmi... Sociâldemokrâti var patikt vai nepatikt. Ir, protams, slikti, ka mums nav cilvçku, kas ir pilnîgi pretçji. Sociâldemokrâti politikâ ir ienâkuði uz ilgu laiku. Un mums bûtu svarîgi, lai mums daïa cilvçku no turienes, lai mums ir jâliek kâdiem cilvçkiem par jaunu bût tur iekðâ un maksimâli pietuvinâties lçmumu pieòemðanai. Varbût vçl arî citos jautâjumos. Tâpçc es domâju, ka tas ir tas bûtiskâkais. Saistîba ar frakciju, tas, es arî ðodien, teiksim, ka likumprojekti, kas ir

219 skatâmi, viss tâds bûtiskâkais, vai idejas vai kâ, mçs esam gatavi aizstâvçt un realizçt, tur nav problçmu. Es tieðâm domâju, ka lielâkâ problçma ðodien — es ieskicçju: ja tâda nepiecieðamîba ir, tad ir jâdomâ par reformâm, par reformâm ne tikai valstî, bet mums ðeit iekðienç . – Piebilde tikai. Viens gadîjums, kas mums bija saistîbâ ar Sonèika darba lîguma parakstîðanu, pirmo reizi radîja nopietnas problçmas mûsu vidû, jo tas laikam bija jâpieòem Robertam, tas bija skâris tieði mûsu cilvçku, no mûsu vidus, un aptuveni pusotru mçnesi, divus nâcâs visâdâm manierçm runât, spriest par to, un nebija neviena argumenta. Galu galâ nebija neviena argumenta no Roberta puses, kas ir slikti vai kas ir nepareizi, kad nu beigâs parâdîjâs viòa partejiskâs intereses, bet nu tas bija manâ uztverç ïoti liels atbalsts konkrçtam mûsu cilvçkam, kas nav bijis sliktâkais Ieòçmumu dienesta vidû, kuram droði vien varçtu taisni otrâdi pastiprinât savus cilvçkus, bet dienests nav nostiprinâjis. Un tâ ir tâ viena problçma. Mçs attiecîgos brîþos nespçjam kaut kâdi pieòemt atbildîgus lçmumus, lai aizstâvçtu savas kaut kâdas ilgtermiòa intereses un savu cilvçku. Tas tâds... Esam priecîgi, ka kaut kâ esam palikuði vâjâki, kaut gan jâatzîst, ja pietiekami daudz mûsu cilvçku ðobrîd: teiksim, ir divi valsts sekretâri, ja, viòi gan nesçþ pie galda, viòi ir saistîti ar partijas lietâm. Viena sekretâre puslîdz, teiksim tâ, nostiprinâta. Visâdâ ziòâ mums ir resursi, un mçs varam strâdât, lai gan mçs daþreiz kaut kâdu nezinâmu iemeslu nespçtu... Un tagad par to mûsu kârtîbas reformçðanu arî, es domâju, ka ir ïoti labi jâdomâ, jo es negribçju varbût minçt, bet tomçr uzskatu, ka pçdçjo reizi jâmin, es uzskatu, viens liels projekts, kas bija saistîbâ ar bankâm. Mums tâ ietekme bûtu bijusi pavisam cita. Bet nu no kïûdâm ir jâmâcâs. Es domâju, ka mçs visi mâcâmies, un tâdçï vajadzçtu domât, ko mçs varam atkal uz tâdu bâzi, kas mums ir, ar tâm iespçjâm, kas mums ir, attîstît, ko mçs varçtu izdarît. Un, kas atteicas uz ðo frakciju, es saku — daudziem no jums ir katram savi cilvçki un vçl kontakti ar frakcijâm citâs, bet Tautas partijas frakcija mums ir monolîta. Un, ja mums bûs jautâjums, kas skar mûsu cilvçku pçc bûtîbas, vai jautâjums, kas ir svarîgs mums un nav pret valsts interesçm, ne pret loìisku saprâtu, ja, tad tas tiks vienmçr dzelþaini aizstâvçts. Ar visâm metodçm, kâdas vien bûs, kâdas ir atïautas un ko vien var darît — tâ kâ mums jau pie tâs Tautas partijas frakcijas jâturas jau vien ir. – No Latvijas ceïa var darît pietiekami daudz... – Nç, nç, tas ir. Citiem varbût ar sociâldemokrâtiem iespçja vai Tçvzemi un Brîvîbu, katram mums jâdara tajâ jomâ, ko mçs varam. Un mums jau vispâr tas ir tas spçks. Bet es tikai varu izteikt vçlreiz to apliecinât, ja kâds domâ par to, vai tâ organizâcija, kas lielâkâ ðobrîd, vai tâ... nekïûdîgi. Mçs to darîsim, mums ir tâdi, es gribçtu teikt, ïoti saprotoði cilvçki, un vispâr tâ negâcija, kas tagad pret Tautas partiju ir bijusi vçrsta, manâ uztverç saliedç cilvçkus. Jo vîri sçþ. Ðinî gadîjumâ es izstâstu anekdoti par Tallinu. Mçs bijâm Tallinâ, kad tur, kad tur to Lembergu taisîjâs ðaut un to kucîti nozaga, kuru nespçja atrast. Un pienâk þurnâlisti klât un kaut ko saka, kâ es to komentçtu, — es tâ îsti nesaprotu, tâ informâcija, par ko tur ðaus, kâpçc un kâ. Nu tur kaut ko izstâsta, kaut ko atbild, tur Juris blakus. Juris pienâk klât un saka: Andrej, par ko tu man neticçji? Hahaha! – Varbût divos vârdos par visiem tiem pçdçjiem notikumiem, lai nebûtu nekâdas tur baumas jâklausâs, ko es esmu tur darîjis vai nedarîjis. Tâtad rudenî es uzòçmos divas lietas. Pie mani griezâs vidçja izmçra bankas, pagaidâm nesaukðu, paði sapratîsiet, par ko iet runa. Vârdu sakot, no vienas bankas viena liela banka mçìinâja piedzît divarpus miljonus, no otras — divus. Bija iecerçts ïoti âtri un fiksi, kâ pa sviestu izbraukt cauri attiecîgâm tiesu institûcijâm, un tad, kad uzzinâja, ka bijuði pie manis un es esmu piekritis pârstâvçt, tad radâs jau pirmâs atskaòas, ko varçja dzirdçt — ko tad jûs ðitâ un tâ. Nu, bet labi. Tur patiesâjâmies daþâdâs instancçs, vçl vienâ apgabalâ, ðíîrçjtiesâ, un nesanâca nekas. Tad apmçram kâdu mçnesi atpakaï es jau dzirdçju pirmos tâdus — laikam viss tika darîts, lai man pateiktu, ja, griezâs pie manis apmçram no man zinâmiem cilvçkiem septiòi. Nu, atnâk tâdâ tekstâ — ja jûs tur to neapturçsiet, ja, vai

220 viòð tur nepârstâs darboties tâ aktîvi, tad bûs problçmas. Nu, tas pie daþâdiem cilvçkiem, daþâdâs mçrcçs tika pateikts. Nu, tad piektajâ tas komplekss iestâjâs. Bet ðobrîd, dabiski, es iesniegðu ìenerâlprokuroram savu versiju, bet tikai nekâdâ gadîjumâ, kas ir organizçtâjs, un kas ir spridzinâtâjs. To es ðobrîd nekâdâ veidâ nevaru pateikt juridiski, bet kad piektajâ datumâ kriminâlpolicijas darbinieki man teica — vai jums ir bijuði kâdi draudi, vai ir bijuði kâdi mâjieni, vai kas tamlîdzîgs? — jâ, es teicu, bija daþi, ja. To es ðogad izstâstîju, rîtâ arî es iesniegðu ìenerâlprokuroram personîgi, es jau faktiski jau biju Ìenerâlprokuratûrâ, es jau izstâstîju tâ ïoti skopos vârdos, kas ir par situâciju, ja. Citu kaut kâdu iemeslu, ja, ko raksta, cik iemeslu es saskaitît nevaru, vienîgais iemesls tur ir kaut kâda neapmierinâtîba, ja, saistît ar lietâm, ko es nevaru pierâdît, ja, to es arî negribu. Svçtdien LNT siþets, ja, kas tika râdîts, uzskatu, absolûti tendenciozs. Tur pirmais uzdevums bija vai nu pataisît par joku visu, ja. Ja neizdodas pastâstît par joku, nu, tad uzkûdît viòu virsû Lembergam, ja. Tâds mçríis. Tad es jautâju — kurð varçja tâdu mçríi spraust? Tad ir kriminâlpolicijai jâmeklç, tieði kriminâlajai policijai, ka tas cilvçks vçlas no sevis uzmanîbu, kurð ir jâmeklç . Nav grûti izsekot, kurð kuram tâlâk pateica. Tâ ka pavisam citas absolûti nesaprotamas saistîbas ar kaut kâdâm citâm struktûrâm un parâdiem, vai kaut kâdâm tâdâm piedziòâm man nav, es uzskatu, ka man pastâv morâls pârsvars, es sâkðu saukt tos uzvârdus un datumus tad, kad tas vajadzîgs. Bet es katrâ ziòâ likðu tiem saprast, kuri, es uzskatu, varçja kaut kâdi òemt dalîbu, ja, ka viòiem labâk sargât visu ðo advokâtu biroju, ja, un mani apsargât, ja, jo, nedod dievs, ja kaut kas notiks, tad acîmredzot domâs. Vot, tâda ir paðlaik situâcija. Tâlâk par mûsu grupu runât es tomçr arî gribçtu, varbût pietiekami... Faktiski tâ, apogeju viòa sasniedza tad, kad mçs, pirmkârt, Ulmani kopîgiem spçkiem... Tad, kad mçs, Andris tapa par premjeru, bet jau uz to brîdi, es gribu teikt, ka uz to brîdi sâkâs arî mûsu savâ ziòâ noriets, ja, kuru es domâju, ka mçs kaut kâdi novçrsîsim, ja, jo es tieðâm arî piekrîtu — mums bija lieli projekti, un es negribu te saukt ne vârdâ, ne nosaukumos, ja, meitenes staigâ apkârt. Es domâju, ka visi, kas zina, tie sapratîs. Mums bija lieli projekti. Toreiz man Kazimirs teica, viòð saka — tie lielie projekti laba lieta, bet ka tikai bankas nesastrîdas. Nu, sastrîdçjâs. Daïa uzskatîja, ka lîdz zinâmam etapam, nu, paldies par palîdzîbu, un tâlâk mçs paði. Tâlâk mçs paði... Zigurds, to viòð labi teica, viòð teica, kaut kâ tâ tendence... vajadzîga tâ kompânija tik ilgi, kamçr viòi atrisina savas problçmas. Problçmas ir atrisinâtas, kompânija nav vajadzîga. Bet, redziet, mums kïûdaini ir iedomâties, ka tâdi lieli projekti, teiksim, var pastâvçt paði par sevi, un viens, divi, trîs, èetri cilvçki varçs viòus aizstâvçt. Nu, nevar. Un rezultâtâ mçs zaudçjam visu. Es negribu uzskaitît, kâdâs tâs sekas katram ir, varbût kâds izteiksies, bet, cik es dzirdu, tad nevienam seviðíi labi neiet, nevienam seviðíi labi neiet. Domâjot arî, kâ bûs tâlâk. Nu tâlâk. Es negribu tikai kritizçt ðo projektu, variants un cilvçks... mçs pietuvojâmies pie Andra valdîbas veidoðanas — faktiski tas bija tas moments, kad mçs bijâm visspçcîgâkie vai arî citi domâja, ka mçs esam visspçcîgâkie. Faktiski mçs iekðçji zinâm, ka daudz kas mums pamatojâs uz tâdu mitoloìiju, kâ mçs toreiz to saucâm. Mçs to mitoloìiju milzîgi aktîvi toreiz attîstîjâm, ja, un faktiski mçs ðajâ gadîjumâ arî dçï tâs mitoloìijas daudz ko dabûjâm, ja, jo mums tur pieraksta, vai dieniòâs, ko tik ne... Kas ir noticis ekonomikas sfçrâ ar mûsu palîdzîbu. Tad no deviòdesmit piektâ gada beigâm sâkâs arî zinâmâ mçrâ kaut kâda eiforija, ka mçs varam tâ ne vairs viltîgi, bet vienkârðâk un skarbâk, un skaïâk, ja, nu kaut ko mçs acîmredzot pa visiem kopâ esam tur sastrâdâjuði arî pa to laiku, daudz ko. Mums pat parâdîjâs tâdas tendences pirms Tautas partijas, tagad pçdçjais etaps, dibinâðanas, ja, ka nu drîz grupai ir vakars, grupa vairs nebûs vajadzîga. Taèu bija tâ. Es pats personîgi kuluâros runâjos un teicu, nu, es nezinâju to, nu bûs, nebûs vajadzîga, kâ tas izskatîsies, nekâdas pieredzes nebija. Bet, kâ arî mçs te nespriestu, mçs redzam, ka mçs nekâdi iztikt nevaram. Jo, ja mçs tagad sâksim paðíîst un tâ pasprukt, ja, bûs vçl trakâk. Tikko viòi jutîs, viòi jau tâ... no tâ brîþa, kad pajuka lielais projekts, tas bija signâls, ka nav vairs monolîtisma, nav vairs pieseguma, nav vairs attiecîgâs bâzes, ka var sâkt uzbrukt. To es jutu un dzirdçju i no Latvijas Bankas klerkiem, i no droðîbniekiem un tâ tâlâk. Kâda ir izeja, es nezinu. Laikam taèu jâatgrieþas pie kâdreizçjâs, ja tas ir iespçjams, sistçmas, pçc principa, ka vecs

221 draugs ir labâks nekâ divi jauni draugi, un jâmçìina to paðu mitoloìiju ar lielâku segumu attîstît uz priekðu. Es cita ceïa neredzu. Kas attiecas uz mani, es esmu ar mieru aizmirst tur daþâdus apvainojumus, atvainoðanos. Bet arî mums jâsaprot — mums aparâta nav. Es kâdreiz gadiem organizçju, tas prasîja milzu enerìiju, un man tas resurss nav ðajâ ziòâ, tâpçc es kâdreiz te lûdzu, atceraties vasarâ, kad sçdçjâm, ka lûk, Oïegs lai uzòemas, ja. Bet, par cik mums nav paðiem sava aparâta, katram jâbût, kâ Karlsons teica, kâdreiz cilvçkam–oríestrim. Kâ viòð par savu banku runâja, katrs savâ nodaïâ, ja. Otrs. Mums vajag padomât, vai nevajag, teiksim, vçl kâdu cilvçku Oïegam klât, kas var vçl palîdzçt, ja. Man tâds priekðlikums, ka mums taèu var bût arî divi lîdzpriekðsçdçtâji, ka varçtu mçs papildinât, teiksim, Oïega inteliìentumu, ja, ar, teiksim, Jura Aizezera tâdu skarbo raksturu, ja, un apspriest. Es Jurim par to teicu, ja, viòð pret to neiebilst, bet ðovakar, ja mçs to lemjam, tad vajadzçtu, visiem jau nav konsekvences, principâ lai novienotos, jo tâlâk tâdu eroziju mçs nevaram atïauties, jo citâdi bûs, es te ðajâ gadîjumâ nedomâju sevi, tik daudz ar visiem tiem, es te cînîðos lîdz galam un darîðos, un... nu tâ divos vârdos. – Kamçr Andris vadîja diezgan labi pçc principa — katram ir savas iespçjas, un katram ir savas zinâðanas un kontakti, kas otram var bût nav un ko otram varbût vajag. Un man paðam vairâkas reizes bija, man kaut ko vajadzçja, bet es nespçju ar otru no mûsu vidus sarunât. Varçtu bût — divi runâjam un treðais klausâs, kas tad pçc tam varçtu bût tas soìis un teikt, — nu, ja tu apòçmies, tad pildi, tâdâ veidâ tas iedod tâdu to principu, ka mums tâs saistîbas savstarpçji, ja varçja palîdzçt, labâk strâdât. Tas kaut kâ mums daudzos gadîjumos nav, un neesam spçjuði viens otram palîdzçt, es neesmu spçjis droði vien lielai daïai palîdzçt vai kâds cits atkal citam, tâpçc ka nestrâdâ normâli ðie mehânismi un nav pârliecîbas. Ir zudusi ðî pârliecîba, ka jâpalîdz, ka tas kaut kâdâ veidâ tev paðam atalgosies, noteikti, vienalga kâdâ formâ. Un es domâju, ka tas ir svarîgs princips, lai varçtu strâdât, lai nebûtu tikai tâ, ka mçtâjas citreiz vienam par otru kaut kâds aizvainojums, ka neesam palîdzçjuði vai kaut kâ tamlîdzîgi. Ja var, tad mums ir zinâms, ka var tikt uz priekðu. – Nç, tur ir vairâkas iespçjas. Vienu es domâju ðo te — paðpalîdzîbas moments, kas noteikti ir svarîgs, un arî tagad bûtu jâatjauno, cik var. Un otra lieta arî tâdâ ziòâ tomçr, ka mçs mçìinâm savstarpçji tos kontaktus virzît un to darît, ka mçs paplaðinâm pozîcijas. – Lai ieòemtu labâkâs pozîcijas, tad tomçr darbs ir jâdara. Saprast, kâdâ, atvainojiet par izteicienu, veidojumâ iespçjams sâkt darboties. Ja izplûdîs, tad ir kâdreiz plusi un kâdreiz mînusi. Plusi tâdi, ka viòð rada ðîs te, ko te sauc par mîtiem. Tas ir kaut kas... bet patiesîbâ tur ir arî savi vâjumi. Viens no tiem vâjumiem ir, ka grûti ir saòemties, nav nekâdas organizâcijas, tur tâ nelaime. Es îsti neredzu paðlaik, kâ to pârvçrtçt. Bet ar to manâ skatîjumâ laba lieta, cilvçki var satikties, ja kâdam kâda palîdzîba, — izdodas atrast, tad ir labi, ir gandarîti, bet, tâ kâ vienîgais tâds organizçtais veidojums, ja mçs runâjam par valdîbas lietâm, ir Tautas partija, viòas frakcija. Bet tâ ideja par kaut kâdu starppartiju sadarbîbu, — ja mçs viòu gribam paplaðinât, es baidos, ka ðâdâ formâ attîstîbu bûs ïoti grûti îstenot. – Bet, ja mçs pieòemam kaut kâdus iekðçjus, papildinoðus lçmumus... Kaut vai tas gadîjums ar Andreju un Robertu, ja, ka normâli tomçr bûtu, ja mçs varam uzaicinât Robertu un pateikt: atvaino, Robert, tev ir jânâk — un iegûstam kaut kâdu konkrçtu viedokli. Un kas ir par iemeslu, kas tev tai mûsu cilvçkâ neder, jo tai gadîjumâ skaidri izpaudâs Roberta intereses par labu citiem cilvçkiem, kas mums ir galîgi sveði un strâdâjuði tikai pret mums. – Te jau, Andri, konkurç divas idejas. Mçs nepietiekami iesaistîjâm grupâ, dabiski, ka viòam saikne ar partiju daudz lielâka, intereðu arî, tas svars ir lielâks, vai ne, un viòð izvçlas... Partijas biedri viòam saka, lai kâdu savu kadru liktu un... Labi, viòð neçrti jûtas, ja. Man ir

222 bijusi saruna. Nu, beigâs kaut kâdu kompromisu atrod. Nç, un neapðaubâmi, es nesaku, ka diez vai tagad, kad viòð tur labi jûtas, vai ne, viòiem varas eiforija vçl daudziem nav beigusies, un tagad mums arî bûs grûti ar Robertu kaut kâdu... Jâ, ar papildu metodçm nekâ... – Nç, es nedomâju piespiedu metodes, man baigi nepatîkami, es daudz dabûju ar Robertu strâdât, to pozîciju ieòemt nebija vieglâkais moments, toreiz strâdâja visi, pçc tam cauri un cauri viens savtîgs kadrs, ja, nu vairâk nekâdîgi es viòu nevaru nosaukt. Varçja bût, ka arî par mûsu Andreju simtiem labâku cilvçku, bet nu labi, lai tâ bûtu, bet mûsu paðu cilvçki ieteikuði bija, kamçr neredz labâku, par viòu jâcînâs. – Ja, nu paðlaik kâds tâds kâ Roberts — vai kâ ðo klubu var asociçt jeb neasociçt ar Tautas partiju, kaut kâdu neitrâlâku, vai tas ir iespçjams? – Nu, kâpçc nevar? Nu Gunârs, viòð no Latvijas ceïa sçþ, nu, vai tâpçc es ar viòu plçðos? – Nemaldinâsim viens otru, ja mçs viòu gribam pârveidot par nekvalitatîvu klubu, îsti neredzu, kâ to var izdarît... – Es gribçju pateikt, ka te ir iekðçja pretruna. Patiesîbâ mçs aizmirstam to, ka ir daþâdas intereses. Ikvienam indivîdam, ja. Un tâs intereðu kopas, intereses var bût kolîzijâ viena ar otru. Teiksim, vienâ brîdî vienai grupai, teiksim, kolîzija interesç ar Roberta interesi, pastâvçt tanî partijâ, caur kuru viòð ieòem attiecîgu amatu, ja. Lîdz ar to viòiem jâizdabâ... lai viòð varçtu realizçt savu pozîciju, un tâpçc viòam tanî îstermiòa kolîziju periodâ ir çrtâk paciest dejas, teiksim, nevis ar mums, kuri patreiz nenodroðina viòam ðo situâciju, nekâ paciest dejas ar to vidi, kuri rada ðo labvçlîgo situâciju. Un viòð ir tas, kas izvçlas, ja. Un jautâjums ir par to, ja mçs domâjam par ilgstoðâku periodu, kâdâ mçs gribam darboties kâ intereðu klubs, patiesîbâ tad katram indivîdam ir jâizvçrtç ðî situâcija, ðîs te situâcijas laicîgums un ilgtspçja. Un lîdz ar to arî te teica, ka labâk vecs draugs, nekâ divi jauni, un par tiem sistajiem un nesistajiem. Patiesîbâ mçs viens otru pazîstam un zinâm arî reakciju daudz maz. Te ir patiesîbâ indivîda intereðu konflikta pieeja, katra no mums konkrçta pieeja, cik ilgstoði mçs gribam atrasties komfortâ, un tâs vietas arî viss, kurâ mçs un ietekmçjas, ja, un kurâ brîdî mçs pieïaujam sev diskomfortu, ejot kolîzijâ ar vidi, kurâ darbojamies. Un tas bûs arî katram ar saucamo partiju konkurenci, un ðî indivîda konflikts paðâ partijâ un virzîba, teiksim, uz viòu, uz labklâjîbu, pozîcijas piepildîjumu. Tâpçc arî ðî te amatprasme ir izlîdzsvarojoða, jo darba centralizâcija var arî bût zinâmâ iedîglî, kas viòu izârda, ja. Un, ko es gribçju teikt, ka principâ mçs jau nodroðinâjâm ðo te sadarbîbas mçríi, ideju, mûsu pleca ideju patiesîbâ. Un te ir tas jautâjums, kâ risinât tâs iekðçjâs kolîzijas, Robertam ieskaidrot, ka viòa interesçs ir, ilgstoðâkâs interesçs ir, teiksim, sadarboties ar mums un palîdzçt mums... Tâ es domâju, ka arî jebkurai organizçtai struktûrai vajadzîga kaut kâda materiâlâ bâze, jo skaidrs, ka man nav tîrâ... un man nav tik daudz radinieku, tâtad nu var nâkt pie manis mâjâs un pieòemt tos cilvçkus, bet tas ir daudz sareþìîtâk nekâ, teiksim, aiziet un tikties uz kâdu konkrçtu vietu. Tâtad ir ðî te pults, kurâ var jebkurâ brîdî ierasties un sazvanîties. Un otrs jautâjums ir uzticîbas jautâjums, un arî tas, kuru cilvçku izvçlas. Tas nav nemaz tik vienkârði. Jo katram savs kaut kâds kutelîguma vai jûtîguma slieksnis, kur viòð païaujas uz vienu vai otru spriedumu, un nemaz tik vienkârði nevar rast ðo te konstantu vienprâtîbu, ja. Òemot vçrâ Andra taktu un visu pârçjo, tas, ka viòð it kâ ar jautâjumiem, bet neuzbâzîgi veicina to sistçmu, iespçjams, viòð ir piemçrotâkâ persona, kas var risinât ðâdas konversijas bez asâm domstarpîbâm, cenðoties neapvainot indivîdus, jo tomçr katram ir tiesîbas uz savu viedokli un uz savas personas nepazemoðanu. Tur jâmeklç ðî situâcija, tas ir uzticîbas jautâjums, nevar ðî persona izðíirt strîdu, bet bûtu tas mçríis... Veidot ðeit kaut kâdu piespiedu mehânismu un bez izpratnes, un vajadzîbas un kâdâ veidâ, lai ðî sistçma un íçde... mçs varam redzçt, teiksim, tajâ negatîvajâ pieredzç, kâda mums ir izveidojusies.

223 Kluba biedri ir arî palikuði bez darba, ja, un cik grûti ir situâcijâ palîdzçt atrast... teiksim, ðo te, nemaz nedomâjot par to, ka viòiem nebûtu ðî kvalifikâcija vai spçja. Bet tai paðâ laikâ, kad saule spîd, tad neviens neredz jumtâ caurumus. Ja sâk lît lietus, tad caurumus redz un steidz glâbt ciet. Varbût, ka tas ir labi, jo ir vajadzîgs lietus, lai mçs redzçtu, kur jumtâ ir caurumi. Kaut kâdâ veidâ viòus aizlâpît. Tâpçc arî es jau runâju par to mçría definçðanu — ne jau tâdâ nozîmç, ka... Bet mçría definçðana ir vajadzîga katram no mums, lai patiesîbâ mçs saprastu, kâdâ veidâ mçs atrodamies íçdç, un ka ðî íçde ir svarîgâka, prioritârâ pâr visâm pârçjâm íçdçm. Jo ðeit runa ir par savstarpçju atbalstu, ja, un palîdzîbu. Lîdz ar to mums ir aiz muguras cilvçks, un mums nevar uzbrukt no mugurpuses un iegâzt pa galvu. Tâpçc mums jâveido ðî pârliecîba, ka tâ íçde tâdâ veidâ darbojas. Ja ðîs pârliecîbas nav, mçs izvçlamies spçcîgâku struktûru, un viòai dodam priekðroku. Tâpçc jau arî — es nezinu, kâdâ veidâ to visu var formalizçt, bet viòa jau tâpat ir, teiksim, labprâtîga. – Bet, Andri, es vçlreiz uzdodu jautâjumu — ðî ir paðpalîdzîbas biedrîba? Bez kâdiem augstâkiem uzstâdîjumiem? Ja ðî ir tikai paðpalîdzîbas biedrîba, cilvçks, kuram ðî biedrîba vairs nespçj palîdzçt, iet uz citu vietu, kur viòam palîdz vairâk. Ja nav nekâdu augstâku uzstâdîjumu, tikai savstarpçja palîdzîba... Kâdreiz es atceros — bija. Ja mçs tagad runâjam tikai par paðpalîdzîbas biedrîbu, tad kâ uz to skatâs... – Diemþçl to partiju principu te nevar ievçrot. Vienalga, teiksim, Latvijas ceïa pârstâvis Naglis nejustos komfortablâk, ja bûtu vinnçjusi kâda cita partija. Un to paðu par daudziem pârçjiem runâjot. Diemþçl tas îpaði nestrâdâ. Tautas partija atrodas tâdâ paðâ pozîcijâ kâ jebkura, kuru biedri ðeit sçþ. Kamçr tâ orientâcija, kâ tas viss ir veidojies, ir mazliet savâdâk. – Te ir divas lietas. Mums ir viena formâla struktûra — Tautas partija, kas ðeit, liekas, galâ tikusi ar ðo, zinâmâ mçrâ... Es piederu pie ðîm abâm lietâm. Tas ir tas, ko mçs varas struktûrâs vairâk, kâ Andris pateica, vadîbu nodroðinâm caur ðo... bet mûsu vidû ir pietiekami daudz cilvçku, vairâk vai mazâk, kuri strâdâ biznesâ un kuri ir citâs partijâs. Tiek piesiets, nu, jums jau grupu pârstâvji Andris Ðíçle, pârstâvçt to un to, tiem cilvçkiem, kas ir ðai vçsturç, viòiem jâbût vairâk varbût neitrâli, kâ Andrim Starim. Biznesâ daudzâm partijâm savas intereses, spiediens ir lielâks. Tikko mçs vairâk birokratizçjam ðo lietu, tad kâ prese var parâdîties vçl lielâk un bûs smagâka izvçles situâcija. Tâtad izvçle ir kaut kur pa vidu. Tâtad strâdâ ðis pats regulçðanas process un spiediens... Ja òemam vçrâ to nelaimîgo piemçru — Robertu... Mums ir jâizprot, ko vajag un viòam, ja viòam, ja viòð nevar, zçni, ðitas ir varbût mans mâjas darbs un varbût Roberts te nav îstâ vietâ, man tâ situâcija ir, man ir spiediens no manâm formâlâm struktûrâm. Tad skaidri un gaiði pasaki, bet neesi tas... – Es varbût pateikðu tîri no savas intereses, kas saista un vispâr, es gandrîz pie dibinâtâjiem biju un visus ðos gadus arî uzskatu, ka tas ir vçrtîgi. Gluþi vienkârði katrs cilvçks ir iekârts vairâkos desmitos saiðu, aiz katra var bût gan draugi, gan ìimene, gan politika, gan sports, izklaide, viss kas, ja, un nebûs tâ, ka visu var noreducçt un ielikt iekðâ kâdâ râmî. Un, ja ðî ir viena no tâm lietâm, kur es, teiksim, gan kaut kâdâ veidâ cenðos sevi izpaust, gan arî ceru, ka citi kaut ko gûst, tad tas nozîmç, ka tâ ir tikai viena, bet ïoti nopietna arî priekð manis. Bet ne absolûti vienîgâ, ja. Tâtad, pirmkârt, man ir savas intereses, kâpçc es te esmu, ja, un tâtad acîmredzot mçs te visi esam, ka tas ir arî kaut kas kopçjs, un par to uzstâdîjumu derçtu padomât augstâk, kâdu mçs to redzam nâkotnç kopâ. Un viens no tiem kopçjiem variantiem ir pilnîgi skaidrs. Tâ ir, pirmkârt, man nav varbût laika un gribçðanas bût vçl kâdâ klubâ, kura tâ ietekme ir niecîga, ja, bet tâ ietekme iet caur finansu sfçru, te ir ietekmîgi finansisti, utt., utt. Tâ ka es domâju, ka tas jau summç to kapacitâti, ja, gan tâ politika, gan pârçjais. Un, ja runâ par paðpalîdzîbu, es domâju, ka pilnîgi pareizi varbût tikai tas niecîgais vârds — paðpalîdzîba. Skaidrs, ka savstarpçja palîdzîba — tas ir

224 primâri. Ja man ðodien varbût nevajag palîdzîbu, varbût rît. Un es ar to rçíinos. Ka tâdu palîdzîbu es ðeit atradîðu, ja tâda bûs vajadzîga. Un tas ir tas, kas mûs saista. Jautâjums, kâdâ formâ, kâdâ struktûrâ. Es domâju, ka... tas ir viens sitiens. Tâ kâ visstiprâkie stikli atrod vienu punktu, un viòð gatavs, viòð sabirst, es domâju, ka partija tagad tieði tâpçc, ka viòa stingri strukturçta, viòai bija grûtâk tâdu spiedienu atkârtot. Jâ, un es domâju, ka tâ varçtu bût. Jo strukturizçtâks modelis, jo viòð bieþi vien no to spiediena drûp. Nav izdevusies partija. Es domâju, no tâda viedokïa mums ir tieðâm jâpadomâ, kâdas ir mûsu galvenâs intereses, mûsu galvenie virzieni, varbût arî jâuzstâda tie uzstâdîjumi, es domâju, ka ïoti nopietni. Patlaban situâcija valstî, tas ir ârprâts, ja, es atceros, ka mums saruna nu jau cik gadus atpakaï — seðus, jeb cik, ka mçs teicâm — piedod, Bagdâdi gan mçs negribçtu redzçt Rîgâ, ja, bet tad tagad ir Bagdâde. Un es domâju, kâdâ veidâ tâs lietas vçrst kaut kâdâ normâlâ saprâtâ iekðâ. Bet, no ârpuses skatoties, es nezinu, ko mçs te gaidâm. Latvija tagad skatoties — kaut kas traks, tâ nopietni òemot. Un es neredzu kaut kâdas pretrunas vai kaut kâdus îpaðus ðíçrðïus, izòemot paðu gribçðanu darboties un meklçt risinâjumus, un, ja var nokompensçt problçmas, tad arî mçìinât viòas tieðâm risinât. Un tas, ka, piemçram, bûs kâdas saistîbas aiz muguras, var jau bût, ka, piemçram, grupas interesçs jeb citu cilvçku interesçs. Nu, man, piemçram, var bût kaut kâda politiska ìimene, es pateiktu, es domâðu, tas taèu neiet krastâ un meklçðu risinâjumu, jeb meklçjam citus cilvçkus. Bet redz, tas ir îpaði kaut kâdâ nozîmç kaut kâdas pretrunas. – Grupas intereses var bût tikai tad, ja ir ðis augstâkais uzstâdîjums. – Tieði tâpçc es vairâkkârtîgi arî viòu uzsvçru. – Bet viena lieta varçtu bût, lai katrs no mums cilvçkiem bûtu pçc iespçjas augstâkâ ietekmes pozîcijâ. – Jâ, arî taisnîba. – Tas ir tikai mehânisms, lai izpildîtu visaugstâkos uzstâdîjumus. Es vienkârði gribu par pirms gandrîz septiòiem gadiem atgâdinât, kâdi uzstâdîjumi ir. Ja es pareizi atceros, tur bija divas galvenâs lietas. Viens — par ko mçs esam, un otrs, pret ko mçs esam. Faktiski mums ðobrîd nav ne viena, ne otra, ir palikusi tikai ðî pasaknîte. Tas lîdz ar to rada tikai tâdas ðauras egoistiskas intereses un viòu apmierinâðanu, kas neveido pamatu visai ðai darbîbai vçrsties plaðumâ vai nostiprinâties. – Jâatgrieþ jaunîbas ideâlisms un jâpieliek vecuma pragmatisms... – Pirms septiòiem gadiem bija gan par, gan pret. Ðobrîd tas, pret ko mçs bijâm pret, vairs nepastâv. Jauns “pret” nav uzstâdîts, tas, kas bija, par ko mçs bijâm “par”, tas ir aizgâjis. – Jâ, laukos jau, tâ no lauku viedokïa raugoties, rîdzinieki un te centrâ dzîvojoðie daudz filozofç ... vienkârðu lietu pateikt sareþìîti... Vienkârðâ veidâ jau tâ ir, ka sâkotnçji mçríis bija par labu Latvijai, lai bûtu labi mums. Tas uzstâdîjums jau paliek, ja Latvijas interesçm... Un otra lieta: ja sâkotnçji bija izveidojusies grupa, kas vadîja ar radikâlâm diktatoriskâm metodçm, aizmirstot demokrâtiju... taisni ar kâdâm Amerikas metodçm arî vadîja. Tâdçï bija grûti iebilst un teikt “nç”, tas bija vienkârði un skaidri saprotams. Paðreiz es saprotu, ka tas ir kluba princips un pakïaut klubu vienai partijai — tas nav nopietni, un ðeit klâtesoðie uz to neparakstîsies. Pârstâv daþâdas intereses, mçs varam atbalstît, bût kopâ, lîdzi just, bet tâ tîri izveidot partijai... – Mçs varam algot palîgus, tâdus kluba menedþerus, kas, teiksim, palîdzçtu organizçt tiem, kas paðreiz darbojas par neformâlo samaksu, ja jau ðâdu klubu mçs gribam. Es domâju, ka mçs

225 gribam darboties. Bet te nevajag ne baidîties, ne meklçt dziïi filozofiskas sekas, vai tas Latvijai nâks par labu, nu, protams, ka nâks. Vai katram individuâli mums nâks par labu. Manuprât, mçs varam iesaistît jaunus cilvçkus, daudziem no mums jau labâkie gadi nâk, mums jau dçli, meitas, mçs varam iesaistît arî viòus ðajâ jaunajâ darbâ un tanî darbâ, kas ir vajadzîgs. Nevajag ne to tâ òemt noslçpumâ, un mçs tikko sakâm — labâk viens savçjais nekâ divi sveði. Darbîbu finansçt no kluba iemaksâm, no mûsu iemaksâm, un tâlâkâ sadarbîba, kur tad mûsu mçríis, — lai bûtu labi Latvijai, skaidrs, ka tos stiprâkos, kas mûsu vidû ir, viòus var pieòemt amatos. Nu, un partija atbalstîs viòus, esam balstîjuði, un vajadzçs — balstîsim. Daþam izdodas labâk atbalstît, daþam sliktâk. Tâpçc jau nevajag, mçs varam vienoties, ka savus biedrus nepakârsim. Savu iespçju robeþâs darboties. Viòi paði pakârsies. – Es domâju vienu lietu, ka Ervîns pareizi sacîja, ka faktiski mums iznâca tâ, ka mums tie mçríi arvien îsâki, tie lîdzekïi garâki… un viòi drîz sâk mainîties vietâm. Tas ir... Es vienmçr esmu bijis tieðâs ietekmes pretinieks, manuprât, te ir runa par tieðu iespaidu, par tieðu atkarîbu kaut kâdu, ko te runâja, Parex bankas projektu. Tâ ir kïûda. Visefektîvâkâ ir netieðâ vadîba, netieðais iespaids. Pirmkârt jau tad viòð ir lielâks, iespaids rodas lielâks, viòð labâk arî nostrâdâ, mçìinot kaut kâdu procesu tieði, viòð îsâkâ vai garâkâ laikâ vairs nedarbojas. Svarîgâk ir iespaids, un svarîgâka ir vide, kurâ darbojas. Nevis tieði materiâls, ar kuru var tieði rîkoties kâ ar zobenu, ar kaut ko rokâ. Spalvas kâts nav bîstams. – Kazimir, paklausies, vâjuma pazîme ir, kad kâds vispâr atïaujas pret mums kaut ko tâdu lietot, vot, tâ ir vâjuma pazîme. Vot, tâ ir tâ mîkstâ ietekme. Un, ja vçl kâdu atïausies, tad nozîmç, ka divtik vâja. Nekad agrâk, piecu gadu laikâ, seðu gadu laikâ neviens neatïâvâs tâdas lietas pret mums. Es to pârdzîvoju … – Ja mçs tâ nopietni, tâ stingri runâjam, tad acîmredzot ïoti slikti, nu neteiksim, ka ïoti slikti, slikti strâdâjusi partija, kuras biedrs es esmu, un slikti ir strâdâjusi arî grupa, atvainojiet, kungi, vai ne. Bçrziò, tu nesmaidi, tev trâpîsies visvairâk no visiem. Jo, jo, ja runâjam par partiju, tad, godîgi runâjot, gods un slava, ka dabûja 24 balsis ar tik maziem spçkiem, bet grupas iespçjas un grupas ietekme faktiski ðeit bija vispâr minimâla. Mûsu saietos ðeit esoðie cilvçki kuluâros ir runâjuði, ka viòi no malas uzzina daudz vairâk, un es personîgi informâciju pirms vçlçðanâm saòçmu ne tik daudz kâ Andris, bet pietiekami daudz, tâ kâ es visu uzzinâju no malas, nevis no mûsu partijas. Ja runâjam par partiju, tad acîmredzot konkrçti uzdevumi bija jâformulç, kas bija jâdara, ja, un kurus cilvçkus piesaistît. Jo lîdz premjera nominçðanai, ja es runâju par sevi, iespçjas bija milzîgas. Un es daudzkârt, Gundar, tev arî piedâvâju to otru, treðo, ceturto cilvçku piesaistît, runât ar viòu, bet teici — nevajag, mçs ar visu tiksim galâ. Daudzi ðie esoðie cilvçki gribçja piedalîties ar saviem padomiem. Varbût tas reizçm bija naivi, varbût arî manas domas reizçm bija naivas, bet mçs viòas varçjâm stingri izdiskutçt un nospraust mçríus, vai izdarît to jeb ne to. To mçs neizdarîjâm. Tagad pçc vçlçðanâm. Nu ja, ir lielâkâ frakcija, bet mçs esam praktiski bez ietekmes. Visi pârçjie norunâ, nu ja, mçs esam. Tagad sâksies pa komisijâm. Mûs visus mçìinâs izíert pa vienam un to jau dara. Kamçr es nebiju paíçris to nejûtîgo, kâ es iestâjos, es to jûtu ïoti stingri no visâm pusçm, no visâm partijâm, bet, pirmkârt, jâdomâ par partiju kâ tâdu ar konkrçtiem uzdevumiem. Nu, kaut vai konkrçtais uzdevums, kurð arî man ir formulçts, es tieðâm esmu izpildîtâjs, teorijas varat atstât citiem kolçìiem, kuri tagad savienojâs, ja. Tu joprojâm neesi komandieris. Par to ir jâdomâ. Viòð mums ir vajadzîgs vai nav. Neviens vçl ðo jautâjumu nav cilâjis. Pieòemðanas vakarâ, pirms nominçðanas, tad, kad bija Nacionâlâs droðîbas padomes sçde pilî, iepriekðçjâ vakarâ izdarît — es nezinu, kurð to var izdarît. Kungs man teica — es gribçtu saòemt konkrçtus uzdevumus, tieðâm konkrçtus, konkrçtus pildît un izteikt kaut kâdu grupas aizsardzîbu. Mçs nezinâm ne konkrçtus uzdevumus, ne arî jûtam konkrçtu grupas aizsardzîbu... Mçs arî nevaram tâ, kâ zîgeristi stâjâs visiem pretî, nedod dievs, ka mçs izðíîdîsim un vçl bûs vai ne, bet tad vajadzçs padomât, kâdâ veidâ. Sastâdît konkrçtu programmu, un vajadzçtu

226 izdarît to, to, to... tas bûtu viens, runâjot par partiju, par mums visiem kopâ runâjot. Nu, kolçìi, mums ir viens sindroms. Atzîstiet. Ja gribat, saukðu uzvârdos, vismaz no tâ laika, kamçr es ðeit piedalos. Es esmu vienmçr tâ klusîtçm, maliòâ sçdçt, îpaði varbût nepiedalîties daudzos jautâjumos, mçs esam aizmirsuði to principu palîdzçt viens otram. Gribat — nosaukðu vismaz piecus uzvârdus no ðeit klâtesoðajiem, no kuriem netika nekas prasîts îpaðs, likuma ietvaros, elementâra palîdzîba. Tâ tika noraidîta. Vienkârði noraidîta, un viss. Atzîstiet, ka tâ ir bijis. Es runâju ne tikai par sevi, bet mçs vârâmies taèu arî savâ starpâ, vai ne. Tad arî ðo jautâjumu vajadzçtu apskatîties. Nedrîkst tâ noraidît. Vai pateikt — es to nevaru izdarît, — velk garumâ. Vçlreiz saku — es varu nosaukt uzvârdus, bet es to nedarîðu, nav vajadzîbas. Ðeit esoðie cilvçki to zina. Tâtad ðis jautâjums arî jâizskata. Un ja mçs gan partijâ, gan ðeit grupâ neatradîsim konkrçtus uzdevumus un mçríus, Edmunds jau vispâr ar savu vîzdegunîbu ïoti pareizi visu to pateica, ja viòam ðo to noskrâpçtu nost, kârtîgs cilvçks iznâktu. Bet principâ jâpârdomâ gan partijâ, gan grupâ, savâdâk nekas nesanâks. Runâjot par Robertu, nu, piedodiet, veèi, par Robertu runâjot, sekojoði: Andri, nâkoðajâ nedçïâ, kad tu vairs nebiji premjers, viòð mums uzkakâja uz galvas pirmajâ publikâcijâ, ka viòam neviens neprasîja. Tu ïoti labi to atceries... Glums cilvçks diemþçl, pie mums vienmçr ir, ko mçs par viòu vairâk runâjam? Ko mçs vçl no viòa prasâm? Es ar viòu esmu ticies Finansu ministrijâ vairâkas reizes, tas ir izspïautais tçvzemietis, bez kaut kâdâm citâm idejâm. Es ar viòu esmu runâjis tikai par valstiskâm idejâm, tikai par valstiskâm un ne jau par prezidenta pils remontu, ticiet man, lai tas nâkoðais prezidents remontç to savu pili... (Tev par spirtu vajadzçja runât...) Nu, acîmredzot, Ivar, nepareizi vai ne. Jeb arî, kad mçs ar Ivaru tikâmies, bija pâris nopietni, svarîgi valstiski jautâjumi. Es pat nezinu, kur mçs viòus tâlâk varçtu virzît. Grupâ apspriest? It kâ nav pieòemts, tagad partija nodarbojas ar savâm lietâm. Tâ ka, kungi, mums vajadzçtu formulçt uzdevumus un mçríus, un tieðâm mazliet stingrâk. Un visatïautîbu un demokrâtiju, tâda varçtu bût, bet tikai ar nosacîjumu: nu nevar izpildît — neòem, var izpildît — òemiet. Nu tas tâ îsumâ. Jâ, es vçl nepabeidzu vienu lietu. Tomçr ieklausîties daþos padomos. Mûsu datorcilvçki, kuri ðeit neatrodas, uzvârdus es nesaukðu, es esmu pieradis visu rakstît uz papîra, bet jûs jau paði zinât, un ðie cilvçki, es nerunâju par vienu, kurð aizbrauca ðodien komandçjumâ, bet ir arî vçl citi nopietni cilvçki, kas mûs atbalsta, kurus grib nomainît, ar kuriem es esmu ticies un daudz runâjis, kuriem bija daudz konstruktîvu priekðlikumu gan par grupu, gan par partiju, un praktiski viòi netika òemti vçrâ. Varbût tagad mçs varçtu viòus apkopot! Bez uzvârdiem. Partija ir partija. Mums kaut kâ jâskatâs. Te ir partija, ja mums ir divas lietas, ja mçs koncentrçjamies ap partiju, tad ap partiju... (Bet to var savienot...) Tad pasaki, kâdâ veidâ? Tad Tautas partija pâriet blakus zâlç, un, es atvainojos, es tagad biðíiò vulgarizçju, bet katrâ ziòâ es domâju, ka to visu var savienot. Vajag savienot. Un to, ka mûs mçìina paðlaik izíert pa vienam, nu ticiet man, nu ticiet man. Par Andri, tas ir viens signâls, un tâdi vçl ir par daudziem no jums visiem. Un par mani... Nu par tevi arî pietiekami daudz. Ja nav, tad izdomâs, var bût droði, izdomâs. Ja viens var izdomât atentâtu, tad otrs var izdomât nezin ko. – Man varbût vieglâk runât. Kâdreiz kïûdas pçc vienas partijas biedri, kaut gan man te cenðas pierakstît, ka es esmu Ðíçles partijas biedrs, un tas ir no tâ laika, kad tika radîts zinâms mîts par mûsu brâlîbas visu varenîbu, spçcîgumu. Es tikai gribçtu atgâdinât, ka ðî te sapulcçjusies brâlîba, brâlîbas mçríi kâdi bija. Es domâju, ka tos visus var kaut kâdâ zinâmâ mçrâ arî sakârtot un saistît it kâ augstâkâm interesçm. Kâ ðodien te izskançja, tâs augstâkâs intereses arî tika formulçtas mûsu tâdâ nelielâ dokumentâ. Ko es gribu pateikt. Es daudzkârt piekrîtu tam, ko teica Ivars un arî Andris, un varbût tâds konkrçts priekðlikums, tik tieðâm demokrâtija nav visatïautîba un es ierosinu, pilnîgi piekrîtu Grûtupa idejai, ka ir varbût jânostiprina ðîs brâlîbas vadîba, ar diktatoriska tipa cilvçku, kâds ir Aizezers, un inteliìento Oïegu. Pirmais ierosinâjums. Otrais ir, ko es gribçtu akcentçt, varbût mums bûtu vieglâk strâdât varbûtâs brâlîbai un arî partijai, te divi runâtâji pirms manis drusku jau kritizçja partiju. Ka partija tomçr bûtu izvçlçjusies citâdu aìitâcijas un propagandas ceïu, nekâ tas bija. Es domâju, ka bûtu daudz vairâk domubiedru, daudz vieglâk bûtu bijis strâdât. Treðkârt. Es domâju, ka arî

227 varbûtâs mums paðiem jâdara viss iespçjamais, es saprotu, ka to ir grûti pârkâpt, it seviðíi vienam otram brâlîbas biedram, vienam otram partijas biedram, bet tomçr mçs paði tâlâk nekurinâtu ðîs kaislîbas — tranzîts un raþotâji. Jeb lauksaimniecîbas pârstrâdâtâji. Katrâ gadîjumâ es varu... – Pagâjuðajâ nedçïâ viòi tikâs, mûsu brâlîbas kluba biedri... pateiktu to, kâdi mums ir materiâli un kâdi cilvçki iet pa ðiem draudiem, es domâju, ka viòð saprata, un raidîjums svçtdienas televîzijâ ir tam zinâms pierâdîjums. Es arî negribçtu simtprocentîgi piekrist Andrim, tâ ir tikai viena no versijâm, ko strâdâ spçku struktûras un pârbauda, bet es domâju, vai ðis pats arî nav tas gadîjums, kad, zinâdami konflikta situâciju, es tâ maigi izsakos, ðeit darbojas arî, nu, zinâmi treðie spçki. Es negribu saistît to, kâ teica tur ìenerâlis, kurð arî iekrita, uzreiz tika pieskaitîts citam grupçjumam un citai partijai, vai ne, ka kaut kâdi no Krievijas pieteikuði daudz mûsu mazajâ valstî nelabvçïu, kas cenðas izmantot ðo zinâmâ mçrâ arî situâciju, ko paði mçs esam radîjuði kaut kur, jeb arî attîstîjuði tâlâk. Es domâju, ka mans viedoklis tâds ir, ka mums tomçr jâturpina ðî brâlîbas ideja, un labâk ir pârbaudîti draugi nekâ jauni, kaut gan es neizslçdzu, mçs tieði pirms gada ðajâ paðâ zâlç runâjâm par jaunâs paaudzes piesaistîðanu, tieði jaunâs, kas nâk varbût no mûsu paðu ìimençm, toreiz es te arî atbalstîju ðo ideju, un es tomçr aicinâtu mûs nesteigties ar tâdiem pârsteidzîgiem secinâjumiem, mûsu paðu darbîba to ir pierâdîjusi, ka it kâ nepârbaudîtas informâcijas dçï mçs no viena otra grupas biedra jeb brâlîbas biedra diezgan neþçlîgi atsakâmies, pçc tam esam spiesti atzît savas kïûdas. Un tajâ paðâ laikâ diezgan uzmanîgi mums ir jâizvçrtç arî cilvçki, kurus mçs òemam ðajâ lokâ, ja vçl òemsim klât no jauna. Arî ir bijuðas kïûdas, par kurâm tagad arî mûs vienu otru reizi sâpîgi sit. Bet, ja kas, esmu ar mieru bût par ðíîrçjtiesnesi, pensijâ aizies... – Katrâ gadîjumâ es gribu pateikt arî to, ka man ir zinâmas problçmas. Es esmu pateicîgs mûsu grupas, brâlîbas biedriem, kuri strâdâ, zinâmâ mçrâ arî risina, tajâ paðâ laikâ es varu atklâti pateikt, ja, protams, tâ nav spçle, kaut gan es arî neizslçdzu, ka tâ ir spçle zinâma, arî Latvijas ceïð pagaidâm atbalsta premjera personâ, ir tâdi, kaut gan mçs pârliecinâjâmies nedçïu pirms vçlçðanâm, pâris dienas, kâda bija situâcija, kâ mûs mçìinâja, kâdâ veidâ un kas no tâ sanâca, zinâmu kompromisu ar kaut kur, grûti pateikt. Es ceru, ka izturçsim. Vienîgais varu, attiecîbâs, man negribçtos par to runât, es saprotu Roberta problçmas ar Sonèiku, tur ir grûti kaut ko pârmest. Bet tajâ paðâ laikâ, kad mûsu grupai, mûsu brâlîbai un mûsu partijai cits pieòemams Ministru kabinetâ, Andrejs Krastiòð, tad arî Roberts bija viens no tiem, kas strikti iestâjâs pret Andreju. Jâ, tajâ naktî tik tieðâm izdevâs sasist divus ïoti nevçlamus kandidâtus, tâpçc arî paðlaik ir tâda situâcija. – Jâ, Roberts, man arî personîgi teica, ka viòð ir pret Andreju Krastiòu. Motivâcija nebija saprotama. – Nu motivâcija tur — gan ar Latvijas ceïu draudzçjas, gan ar Ðíçles partiju draudzçjas, un arî nepilda partijas striktos uzdevumus. Pirmâm kârtâm, nav atjaunots ìenerâlis, otrâm kârtâm, nav robeþbûvçm noraidîts, un vairâki apsûdzîbas punkti... – Kungi, tâtad mçs taisâm nelielu kopsavilkumu, par ðî vakara sarunâm. Tâtad, kâ es jau teicu, mçs patiesîbâ zinâmâ mçrâ esam izanalizçjuði savas darbîbas principus un veidus, neapðaubâmi, te no vairâkiem izskançja ðî ideja par divu lîniju — par inteliìences un spçku pozîcijas salikðanu starp mums vadîbâ, ja, tâtad es nedzirdçju, ka kâds pret to arî iebilstu, principâ acîmredzot klubs to visu akceptç, atbalstîja. Jeb kâds ir pret ðâdu priekðlikumu?... – Manuprât, vajadzçtu bez diviem cilvçkiem veidot nedaudz lielâku, un nesavtîgi lielâka autoritâte ir pats Andris... Un es piedâvâtu apsvçrt arî tâdu, ka tiek veidots kaut kâds, teiksim, trîs, èetru, piecu cilvçku prezidijs, kur valda absolûti visas grupas ietekme. Un tur nekâdâ ziòâ

228 nevar bût dominante. Es domâju, ka divu cilvçku spçka lînijas ievieðana neatrisinâs ðîs problçmas. Es esmu pârliecinâts. Varbût trîs, èetri, varbût pieci cilvçki, kam ir absolûta autoritâte pârçjo vidû. – Es gribçtu iebilst attiecîbâ pret ðo formulçjumu. Es domâju, ka tas nav jâlasa kâ diktâts, un ìenerators, kas ìenerçs tâs idejas, pârçjie visi kâ izpildîtâji, ja. Acîmredzot tas tâ nebija domâts, kad runa ir vairâk par spçku sadalîðanu un pârdalîðanu. Nevar uzticçt, teiksim, ðîs ìenerâllînijas ìenerçðanu diviem cilvçkiem. Tas absolûti nesaskan ar... Es ðaubos, vai visi tam piekritîs. Ðim viedoklim patiesîbâ ir jâizkristalizçjas, jâìenerç gandrîz vai katram, jo katrs no mums spçjîgs to darît. Pamatideja, protams, ir, un ðî problçma, kur kam tuvâka, viòa ir apsprieþama un izdiskutçjama, un mçs jau tiekamies ne tikai divreiz gadâ, bet mçs tiekamies arî bieþâk, ja. Lîdz ar to tâ tikðanâs, kas mums notiek katru nedçïu, varçtu sastâvçt no divâm daïâm. Pirmâ daïa ir ðî te problçmas analîze, kâda radusies, un pçc tam risinâjuma meklçjums, un tad mçs arî atrodam attiecîgos cilvçkus, kas to var darît. Un otrâ daïa varçtu bût tas, ðis te savstarpçjais, individuâlais postenis, kas, kur risina tâs problçmas, kur pârçjiem nav jâiejaucas. Tâpçc arî veidot kaut kâdu pastâvîgu prezidiju, vienkârði smagnçja struktûra bûs, kas nedarbojas. Katram konkrçtam jautâjumam jâbût individuâlam risinâjumam. Ko es vçl varçtu teikt. Tad, kad veidojâs, sâkumâ bija savâdâka situâcija... Ðodien faktiski visas struktûras ir kaut kâdi savâ veidâ organizçtas. Laiks ir nedaudz mainîjies, vai tâs ir partijas, vai tâs ir, teiksim, kâ, Robertam. Tas tomçr ir tas grupçjums, kas kaut kâdâ veidâ ir formalizçts. Vai tas ir kaut kâds cits — Ventspils — Parex, vai kaut kâds finansu. Visas struktûras ir organizçtas ar kaut kâdu skaidru virzîbu. Ðinî laukumâ, ja mçs nopietni gribam dominçt vai vispâr ietekmi, mums ir jâpieòem savâdâka spçle. No dambretes pâriet uz ðahu, vai vçl kaut kâdâ veidâ. Un, ja grib ietekmçt, tad tas ir, es gribçtu, ka ir autoritatîva vadîba, un tas tiek apspriests, un gatavs to ievçrot. Mums ir katram savs. Es ðobrîd esmu partijâ, protams, partija ir ðî te galvenâ. Un lîdz ar to es nevaru ðeit, man ðîs intereses dominç . Ja kâds bûtu augstâk definçts — bruòoto spçku, prezidentu, valdîba vâja, teiksim, vai vçl kaut kas, sadarbîba ar kaut ko, kur mçs formulçjamies, ïoti labprât gribçtos dalîties. Tur vajadzçtu bût tâ, kâ ìimenç . Lçmumu pieòemt pçc klasiskâs teorijas vairâk kâ desmit cilvçku nevar. Tâ ir diskusija. Ja mçs gribam lçmumus, tam ir jâbût sagatavotam. – Mums jâformulç . Saikne ar citâm partijâm, ietekmes sfçras palielinâðana citâs partijâs. Ietekmes sfçras palielinâðana valdîbas aparâtâ, mums ir jâbût tur iekðâ. Laukos... tas ir uzdevums, ja man ko vajag nokârtot, pensijas, es zvanu tam vienam vîram, un gatavs, ja. – Man nav iebildumu darboties, ja mçs varam formulçt konkrçti. Un pareizi jau Gundars teica, mums jârçíinâs ar tiem finansiâlajiem grupçjumiem, kas ir. Un diemþçl tad, kad no mums baidîjâs, nu, tad bija drusciò cita struktûra. Tad bija... un tâpçc mûs neaiztika, vai tad bija Blonskis ar... un tie arî saprata, ko var un ko nevar. Tagad tas viss ir pâraudzis daudz citâdâ kvalitâtç . Jâ, diemþçl, kur valda nauda. Ekselence nopçrk informâciju, informatorus un balsoðanu. Diemþçl tie ir latvieði, ar prievîtçm, kas ceï roku un balso pilnîgi ðíçrsâm. Nu, un es domâju, ka tâ izolâcija — apkârt viss ir slikts, tikai viena Latvija laba. – Patiesîbâ piegâjâm pie tâs tçmas, par kuru jârunâ... – Nauda un vara, liels pârbaudîjums... – Man ir priekðlikums, lai ir Gunârs Klindþâns, lai ir Ivars Strautiòð, ja, rîcîbas cilvçki, nopietni. Ðie visi ir organizatori, tieðâm es runâju to, ko domâju. Tie, kas ir rîcîbas cilvçki, labi organizatori, ja, varçs piefilozofçt, varçs, un Ðíçle. Lai ir, lai nâk, kad mums vajag kaut ko izbîdît, pateikt — tas neder. Nu, vienam jâbût. Nevar visi apkârt staigât. Andrim jâuzòemas atbildîba. Tâpat var bût visâdi deputâtu pieprasîjumi ministriem, ja, tas ir opozîcijas darbs... Mçs piemçram...

229 – Deputâts izgâjis visas cenu likmes, drusku pieaugums. Tas ir atðíirîbâ no tâ, par ko balso. Kas jâmaksâ, jâmaksâ. Nu tad piekrît ðiem cilvçkiem? Es vçlreiz nosaucu — Gunârs Klindþâns, Ivars Strautiòð, Juris Aizezers, Andris Ðíçle. – Un dodam viòiem trîs mçneðus laika, lai sevi pierâda par karavîriem. – Visi piekrît? – Es saku — jâ. – Es esmu par absolûtu demokrâtiju. Kâ mçs teiksim, tâ bûs.

2. pielikums “Kâ matrozis Þeïezòaks...” Ðis deviòdesmito gadu otrajâ pusç tapuðais “dokuments”, kurâ tâ radîtâju pasaules uzskata demonstrçðanas nolûkâ saglabâti oriìinâlie formulçjumi un izteiksmes veids, pçc visa sprieþot, nâcis no kârtçjo valstisko analîtiíu arhîviem — cik zinâms, arî tas atrodas LR Prokuratûras rîcîbâ. Par spîti brîþam komiskajam, iespçjams, pat absurdajam saturam, ðî “analîze” iezîmç pirmajâ pielikumâ minçtâs “grupas” iespçjamos darbîbas virzienus un metodes. “Valmieras grupçjuma” aptuvenais sastâvs (tâ redzamâkie un ietekmîgâkie pârstâvji): Andris Ðíçle, Çriks Masteiko, Andris Grûtups, Jânis Skrastiòð (prokurors), Andris Guïâns (Augstâkâs tiesas priekðsçdçtâjs), Lainis Kamaldiòð (Satversmes aizsardzîbas biroja priekðsçdçtâjs), Andris Bçrziòð (AS Unibanka prezidents), Raimonds Krûmiòð (Rîgas domes finanðu direktors), Jânis Naglis (Privatizâcijas aìentûras direktors), Ivars Strautiòð (AS Turîba valdes priekðsçdçtâjs), Andrejs Sonèiks (Valsts ieòçmumu dienesta direktors). J. Skrastiòð Izmantojot savas dienesta iespçjas, “gremdç” praktiski visus materiâlus, ko nosûta Valsts kontrole vai policija, lai ierosinâtu kriminâlizmeklçðanu pret cilvçkiem, kas ietilpst iepriekðminçtajâ grupçjumâ, vai par notikumiem, ko sedz ðîs grupas dalîbnieki. Tâ, piemçram, 1996.—1998. gadâ Valsts kontrole, balstoties uz daudzu Ave Lat grupâ ietilpstoðu uzòçmumu pârbaudçm, ne vienu reizi vien ir sûtîjusi pârbaudes rezultâtus uz Ìenerâlprokuratûru pârbaudei un kriminâllietas ierosinâðanai, tomçr, neskatoties uz acîmredzamu pârkâpumu esamîbu (Rîgas vîni, Rîgas maiznieks, Balticovo u. c. privatizâcija), visi ðie jautâjumi tika prokuratûrâ veiksmîgi norakti. Svaigâks piemçrs, kas ilustrç iepriekð minçtâs iestâdes taisnîgumu, ir skandalozais stâsts par pârkâpumiem, ko pieïâvis Bankas Baltija likvidators Deivids Berijs ðîs bankas likvidâcijas procesâ. Neskatoties uz Latvijas Bankas iesniegumu par Berija kunga pârkâpumiem likvidâcijas procesâ, Ìenerâlprokuratûra viòa lietu nobremzç, jo viens no vissvarîgâkajiem punktiem apsûdzîbâs, ko Latvijas Banka izvirza minçtajam likvidatoram, ir nepamatota honorâru izmaksa Andra Grûtupa advokâtu birojam, kas tikai laika periodâ no 29.11.1996. — 03.07.1998. no likvidatora kopsummâ saòçma 413 125 latus bez jebkâdiem attaisnojoðiem dokumentiem (viss noformçts kâ honorâru izmaksa un juridisko pakalpojumu sniegðana). Ðajâ sakarâ ir vçrts atgâdinât, ka Andris Grûtups, kas vârdos ir Latvijas super–patriots, nodokïus no saòemtajiem honorâriem dzimtajai valstij cenðas nemaksât. Tâ par visu 1997. gadu viòð nodokïos samaksâja apmçram 27 tûkstoðus latu un apmçram tikpat nomaksâja arî 1998. gadâ. Salîdzinot visu viòa ðajâ laikâ saòemto honorâru summu ar nomaksâto nodokïu apjomu, mçs varam noteikt “Grûtupa kunga mîlestîbas apjomu pret Latvijas valsti”... (Izziòai — advokâtiem no saviem honorâriem ir jâmaksâ ienâkuma un sociâlais nodoklis 28% apmçrâ.) Ne mazâk interesants ir arî ðâds fakts — 1997. gadâ rajona nodokïu inspekcija pçc Grûtupa advokâtu biroja adreses mçìinâja veikt ðî “izslavçtâ kantora” finanðu darbîbas pârbaudi, bet nepagâja ilgs laiks, kad atskançja Sonèika kunga — Valsts ienâkumu dienesta direktora — zvans attiecîgâ rajona VID priekðniekam, kas vadîja pârbaudi, un visa ðî pârbaude beidzâs tâ arî nesâkusies...

231 Andris Guïâns Aktîvâkajâ veidâ (ar konkrçtu tiesneðu palîdzîbu) lobç Grûtupam nepiecieðamos spriedumus Augstâkajâ tiesâ. Apmaiòâ pret to viòð periodiski saòem neformâlu materiâlu atlîdzîbu, kas pârsniedz viòa oficiâlo algu, kâ arî gadîjumâ, ja nepiecieðams nosegt kâdas nevçlamas lietas. Tâ, piemçram, Valsts kontrole pârbaudîja lîdzekïu izmantojumu Augstâkâs tiesas remontam 1997. gadâ. Ðîs pârbaudes rezultâtâ tika secinâts, ka par summu vairâk nekâ 200 tûkstoðu Ls apjomâ no procesâ iztçrçtajiem lîdzekïiem trûkst attaisnojoðo grâmatvedîbas dokumentu. Sadarbîbâ ar lîdzbiedriem no “Valmieras grupçjuma” iespçjamais skandâls tika likvidçts jau aizmetnî, un neviens no nepiederoðajiem tâ arî neuzzinâja par “Guïâna kunga tirgotâja dvçseles plaðumu”. Bûtu vietâ atgâdinât, ka “kabatas tiesneðu Grûtupa un Guïâna kunga izslavçtajâ kohortâ” ietilpst [..] Senâta, Augstâkâs un Apgabaltiesas locekïi [..]. Lainis Kamaldiòð “Jauns, bet centîgs un daudzsoloðs” uz to, ka viòa piekritçju amatu zaudçðanas gadîjumâ viòð vienkârði var pârvçrsties no “Valmieras grupçjuma” locekïa par Valmieras cietuma ieslodzîto. Tomçr paðlaik bez Kamaldiòa paðreizçjâs piesegðanas iepriekð minçtâs grupas locekïu darbîba jau sen bûtu nonâkusi varas orgânu uzmanîbas lokâ. Pçc neoficiâlas informâcijas Kamaldiòð atrodas Grûtupa “îsâ pavadâ”. Pçc informçtu personu ziòâm, pie Grûtupa glabâjas Kamaldiòa vçstule, kurâ viòð solâs saglabât lojalitâti Satversmei un “ðîs vçstules uzrâdîtâjam” jeb Grûtupam. Andris Bçrziòð Viens no ietekmîgâkajiem grupas locekïiem, kas nodroðina tâs finansçjumu. Pçc rakstura piesardzîgs un îpaði “neizrâdâs”. Neskatoties uz to, pçdçjâ laikâ Bçrziòa pozîcijas saðíobîjuðâs, jo, zviedriem ienâkot Unibankâ (Svenska Enskilda Banken), Bçrziòa esamîbas dienas prezidenta amatâ var bût skaitîtas... kas nenovçrðami ietekmçs visa grupçjuma finanðu stâvokli. Raimonds Krûmiòð Galvenais Tautas partiju intereðu lobçtâjs Rîgas domç . Ieòemot domes finanðu direktora amatu, ir viena no atslçgas figûrâm, ar kuru palîdzîbu notiek ne tikai partijas finansçðana, bet arî grupai nepiecieðamo pilsçtas mçroga lçmumu “virzîðana cauri domei”. Savukârt grupçjums palîdzçja Krûmiòam “izsist” izmaiòas likumâ par budþetu, saskaòâ ar kuru domes paðvaldîba tika atbrîvota no nepiecieðamîbas paðvaldîbu izlîdzinâðanas budþetos ienest 10 miljonus latu. Galveno lomu ðajâ smagajâ lietâ ieòçma mûsu vecais “neredzamâs frontes zaldâts” Andris Grûtups. Visinteresantâkais ðajâ stâstâ ir tas, ka iepriekð aprakstîto “Krûmiòa un Grûtupa varoòdarbu” rezultâtâ Rîgas budþetâ veidojâs pârpalikums, kas tiek izmantots, iegâdâjoties ekskluzîvas automaðînas domes ierçdòiem un nodroðinot ðos paðus ierçdòus ar “lieliskâm piemaksâm” ar tâ saucamo “vadîbas lîgumu” noslçgðanas palîdzîbu. Tajâ paðâ laikâ liela daïa paðvaldîbu provincç izjût paða nepiecieðamâkâ trûkumu, savukârt nomâcoðais vairâkums “barojoðo” uzòçmumu, kuri maksâ lielâko daïu nodokïu, izvietoti Rîgâ un Ventspilî. Jânis Naglis Ar boïðevikiem raksturîgo tieðumu un pârliecîbu var droði paziòot, ka neviens nav darîjis tik daudz, lai nostiprinâtu Ave Lat grupas bijuðo varenumu, kâ AS Privatizâcijas aìentûra ìenerâldirektors Jânis Naglis. Formâli ieòemot partijas Latvijas ceïð locekïa vietu, Nagïa kungs visu savu apzinîgo dzîvi, kas pavadîta ðajâ amatâ, kalpoja Ave Lat grupai un tâs avangardam — Tautas partijai. Lai aprakstîtu ðî kunga varoòdarbus, nepietiktu ne laika, ne spçku. Îpaðas vajadzîbas gan nav, gan ir, jo lielâkajai daïai cilvçku, kas seko notikumu attîstîbai Latvijâ, Nagïa kunga figûra îpaðus komentârus neizraisa, jo, kâ saka, apsûdzîbu nav, kur likt... Vietâ pieminçt tikai vienu no “divseja Nagïa” pçdçjiem varoòdarbiem, kas veltîti dzimtajai Ave Lat, proti — palîdzîbu “avelatieðiem” privatizçt AS Latvijas Balzams. Ave Lat îpaðnieki ir pateicîbu parâdâ tieði Naglim par unikâlo iespçju iegâdâties LB kontrolpaketi, ienesot ðî uzòçmuma

232 pamatkapitâlâ tehnoloìiskâs lînijas, kuru cena tik izteikti sakrît ar bilances vçrtîbu, kâ Tautas partijas programma sakrît ar tâs lîderu patiesajiem centieniem... Ivars Strautiòð AS Turîba (bijusî Latvijas Republikas patçrçtâju biedrîba) valdes priekðsçdçtâjs. Viens no “vispieticîgâkajiem” iepriekð minçtâ grupçjuma biedriem. Uzticîgs devîzei “Nelien varoòos, kamçr nepasauks”. Tomçr, ja pasauc, tad kâ matrozis Þeïezòaks — gatavs “izdzert visu, lai neapkaunotu floti”. Izgâjis çrkðíaino ceïu no rajona patçrçtâju biedrîbas padomju darbinieka, lieliski saprot, ar ko un pret ko jâdraudzçjas: ar Grûtupu, ìenerâlprokuroru un Augstâkâs tiesas priekðsçdçtâju pret visiem, ar kuriem augstâkminçtie kungi nevar draudzçties...

3. pielikums “Es domâju, ka viòa mçríis ir vara.” 2006. gada 23. novembrî Jurìis Liepnieks ðokçja daudzus — Andra Ðíçles pâþs un ieroèu nesçjs pçkðòi, kâ ðíita, vienkârði nodeva savu ilggadçjo ðefu, atklâjot viòa lomu bçdîgi slavenajâ digitalizâcijas lietâ. Kas tad tâds bija noticis? Un ko tagad viòð var teikt par savu, ðíiet (kaut gan ar Andri Ðíçli nekad un ne par ko nevajadzçtu bût pilnîgi pârliecinâtam), jau izbijuðo aprûpçjamo? – Tu esi cilvçks, kas ilgu laiku esi bijis Andrim Ðíçlem ïoti tuvu lîdzâs. Vari atgâdinât, kâ tas notika? – Nu, ïoti vienkârði, bija tâda aìentûra EPI, pirmâ PR aìentûra Latvijâ. Un tad nu mums arî bija visi pirmie PR klienti. Un cita starpâ Ave Lat grupa. Ave Lat grupâ Andris toreiz bija stratçìiskais konsultants vai kaut kas tâds. Un es kâ reiz biju tur projekta vadîtâjs. Tur, protams, arî citi puikas strâdâja, bet tas bija tas, kâ es personîgi iepazinos ar Andri Ðíçli. Nu, un tad, kad viòð kïuva par premjeru, tad bija skaidrs, ka vajadzçja kâdu “piristu”, un kur tad citur skatîties, kâ vienîgajâ PR aìentûrâ, un tâ nu mçs kopâ strâdâjâm. Un tad bija kâdas trîs kandidatûras... – Kas tie bija? – Nu, es nezinu vai bûtu korekti tagad tos cilvçkus nosaukt... – Labi, kas bija tas, kâpçc izvçlçjâs tevi? – Nu, bija trîs kandidatûras, viens puisis atteicâs pats, tâpçc ka viòam bija citi biznesa plâni, un no diviem puiðiem izvçlçjâs mani. Kâpçc es, man grûti pateikt, tas nebiju es, kas to izdarîja, tâpçc grûti pateikt. Nebija tâ, kâ tagad Bendiks stâsta, ka viòð tur ieskrçja telpâs, nu, tik vienkârði nebija îsti, tâ biðíi tâda mitoloìija, protams, ka tas tika apspriests, bet tas notika ïoti âtri, divâs dienâs. – Un kâds bija pirmais iespaids, kâds izveidojâs par Ðíçli? – Nu, viòð ir tas cilvçks, viòð vispâr ir tâds cilvçks, kas atstâj ârkârtîgi labu pirmo iespaidu. Es domâju — uz visiem. Ðíçlem ir ðis dabiskais talants. – Jau toreiz viòam bija? – Jâ, noteikti, absolûti. Un, ja viòð vçlas atstât labu iespaidu, tad viòð var atstât vienkârði debeðíîgi labu iespaidu. Un, protams, uz mani arî Ðíçle atstâja debeðíîgi labu iespaidu! – Kâdâ ziòâ brîniðíîgu? – Nu, saproti... to ir grûti tâ verbalizçt, ir cilvçki, kuriem piemît tâda, nu, harizma. Kaut kâds tâds dabisks valdzinâjums. To jau ir ïoti grûti tâdos vârdos aprakstît. Mçs, protams, varam sâkt un mçìinât, bet ir ïoti daudz gudru cilvçku, ïoti daudz bagâtu cilvçku, visvisâdu cilvçku, bet tas vçl nenozîmç, ka viòi atstâj labu pirmo iespaidu. Tas ir grûti. Bet Ðíçlem ðî îpaðîba noteikti piemît. – Vai jau toreiz to varçja nojaust, ka viòam ir, teiksim, mçríis kïût par ïoti bagâtu cilvçku, sagrâbt milzu îpaðumu...? – Nu, viòð jau bija... es domâju, ka viòð nekad nav bijis tik bagâts kâ... nu, kâ... nu labi, formâlo vai neformâlo Ave Lat grupas lîderi, bet mçs visi tomçr viòu pazinâm tajâ laikâ kâ tâdu Ave Lat grupas lîderi. Un Ave Lat grupa bija neiedomâjami liela izmçra un ietekmes, un jaudas

234 uzòçmums. Es nedomâju, ka Ðíçle jebkad bûtu bijis bagâtâks kâ tad, tâ ka nauda nebija motivâcija. – Tu domâ, ka viòð tad bija bagâtâks nekâ tagad? – Es domâju, ka viòð nekad nav bijis bagâtâks kâ tad. Tâ es domâju. – Tagad viòam ir mazâk naudas? – Protams! Nu kâ, padomâjiet... toreiz Ave Lat grupai piederçja, paskaitiet, cik fabrikas vien... – Nu, labi, bet vai tad nav tâ, ka viòam visi ienâkumi no ðiem îpaðumiem tagad ir kaut kâdos finanðu instrumentos sadalîti? – Es domâju... nu... nezinu, bet es domâju, ka viss tas projekts ar Ave Lat grupas pârdoðanu — viòð finansiâli bija katastrofâls, tas bija niecîgi... tas bija vissliktâkais brîdis vispâr kaut ko pârdot. Un es nedomâju, ka tur bûtu bijuði kâdi pârsteidzoði rezultâti. Bet nu, es nevaru uzòemties skaitît kaut kâdu sveðu naudu, tik, nu... tâ... bet pçc mçroga un ietekmes Ave Lat grupa... Tûkstoð deviòsimt deviòdesmit piektajâ gadâ Ave Lat grupai piederçja visi pârtikas uzòçmumi, starp citu... alkohola raþoðana, bankas... loìistika, transports, ostas! Nu, tâda izmçra kompânija neviena cita nebija, un otrkârt, pçc tâs ietekmes un vçrtîbas nedomâju, ka Ðíçlem bûtu vçl bijis kaut kas lîdzîgs. – Kâpçc tad viòð gâja par premjeru, ja viòam bija tik milzîga ietekme un tâdi resursi? Kam viòam to premjera amatu? – Es domâju, vienmçr dzîvç, kad tâdus lçmumus pieòem, ir vairâki iemesli, tas nav kaut kâds viens iemesls. Viens iemesls pilnîgi noteikti, es domâju, bija Mâris Gailis. Un Mâra Gaiïa un Âdamsona visas ðitâs pasûtîtâs operatîvâs lietas, noklausîðanâs un izsekoðanas, es domâju, bija ïoti bûtiskas. Nenormâli bûtiskas, tâds svarîgs faktors. Jo tas, ko mçs arî redzçjâm Repðes laikâ un redzam tagad, ir cilvçki, kurus tas pçkðòi ârkârtîgi ïoti uztrauc. Kâ izskatâs valstî, ka, ja tev nav kaut kâdas politiskas ietekmes un tu nespçj sevi aizstâvçt ar politiskiem lîdzekïiem, tad ar tevi var izdarît jebko! Ar policijas vai specdienestu rokâm. Tâ kâ nu... un vçl tai operatîvajai lietai nosaukums bija Pasûtîjums! – Tev nav kaut kur aizíçrusies tâ operatîvâ lieta? – Es nezinu, man nav... nu, tur kâdi septiòi sçjumi bija ar pilnîgâkajâm muïíîbâm. Kaut kâdi tie ziòotâji, nu, tâdas baumas... varçja redzçt, cilvçki izgudro kaut ko, lai vispâr bûtu kaut ko pateikuði, un tâ tâlâk... nu, tâdas hrestomâtiskas muïíîbas. Bet nu labi, ne par to ir stâsts, stâsts ir par to, ka... nu... tas prettiesiskums bija dramatisks, un bija skaidrs — ja tev nav politiskâs ietekmes un tu atsakies tur maksât Gailim vai Latvijas ceïam, nu, tad nevar zinât, kâ tur viss ar tavu biznesu vçl beigsies. Un, protams, ka tas bija pamatâ arî tam naidam ar Latvijas ceïu, kas tâ arî nekad nepazuda, un arî visam citam nicinâjumam. – Respektîvi, viòð par premjeru kïuva ar mçríi savu biznesu attîstît, saglabât vai kâ? – Tajâ laikâ es nedomâju, ka par to bija stâsts. Stâsts bija viss tas, kas bija saistîts ar to visu. Un es domâju, ka tas bija tâds ideâlisms ar vçlmi paðapliecinâties! Tas tieðâm... tas tieðâm tajâ laikâ tâ bija. Nu kâ, saproti, nu... no citas puses tu jau esi, uz to brîdi tu it kâ esi visu sasniedzis, tev viss it kâ ir, viss tâ... tu esi pieradis strâdât èetrpadsmit stundas dienâ, un tu redzi visas tâs nejçdzîbas valstî, un tu domâ, ka tu esi tas, kas to visu varçs izdarît! Normâls tâds paðapliecinâðanâs un ideâlisma kombinçts tçls. Es domâju, ka tas tâ bija, nebija nekâdas vajadzîbas biznesu ar politiskiem lîdzekïiem... viss bija noprivatizçts, nekas... nu, kâ... nekas nebija vairs jâdara. – Bet Latvijas ceïð tomçr varçja izrçíinâties... – Nu, tas ir faktors, kuru es minçju. Pat ne tâ, ka kaitçt, bet tâda personîga... es nedomâju, ka viòð reâli baidîjâs, ka viòam tur kaut ko izdarîs, bet tas ir ïoti aizskaroði. Jâatceras arî tas, ka Masteiko lîdz pçdçjam bija pret visu ðito. Viòð teica, ka tas traucçs biznesam, ka tas kavçs biznesu, ka tas ieraus visâdos un tâ un tâ... un nekad, nekur, ne parâdîjâs, ne gâja, ne lîda, nekur, tajos Ðíçles visâdos, nekur, nekad! Un principâ viòð uzskata, ka viòam bija taisnîba, ka tas arî pierâdîjâs. Jo Ðíçle tajâ politikâ to biznesu arî piebeidza. – Vaina bija iekð tâ, ka viòð iegâja politikâ?

235 – Es domâju, tur tam visam ir kaut kâds... – Ka viòiem pietrûka Ðíçles smadzeòu? – Es teiktu tâ, ka viòð kïuva politiski eksponçts un lîdz ar to kaut kâdas manevru iespçjas samazinâjâs. – Tu minçji, ka viòð bija pieradis strâdât èetrpadsmit stundas dienâ, pirms tam mçs runâjâm par cilvçkiem, kuriem nauda ir mçríis, nevis lîdzeklis... – Es domâju, ka viòa mçríis ir vara. Es esmu pârliecinâts, ka Ðíçle naudu ikdienâ tçrç mazâk nekâ es, piemçram. Respektîvi, Ðíçlem naudu nevajag... Ðíçle netçrç naudu... Ðíçles budþets ir salîdzinâms, ar tâdu... nu... tâdu... es nezinu... nç nu, labi, laulîbas vai kâ, bet tas, nu tu saproti, tas arî ir vienîgais visas dzîves garumâ... nu... nekad, nekâ... – Tikai varas dçï? – Es tâ domâju. – Kâpçc viòam to varu vajadzçja? – Vara ir kaifs! Tâ ir viena no baudâm, spçcîgâm kaislîbâm. Nevis kâpçc, bet tas pats par sevi ir mçríis. – Bet ðobrîd reâli viòam nav varas. Vai tomçr ir? – Nu, ðobrîd jau atkal ir, es domâju. Nu, Kalvîða valdîbâ, tâ varçtu teikt, ka Ðíçles ietekme bija kritusies, kas arî bija mûsu konflikta cçlonis, bet nu jau lçnâm atkal... – Kas bija jûsu konflikta cçlonis? – Tas sâkâs ar to, ka... nç, nu saproti, ir ïoti grûti saglabât ietekmi uz premjeru, paðam esot kaut kur pilnîgi ârpusç . Tehniski nav iespçjams. Tâpçc, ka premjers pieòem lçmumus nemitîgi. Uz vietas... sçdç vai kâ. Un, lai kâ tu gribçtu, nav iespçjams, reizi nedçïâ tiekoties, nav iespçjams... situâcijas mainâs. Un, protams, ka Ðíçlem kâ cilvçkam, kas tur trîskârðais premjers un viss tur... protams, ka ïoti bieþi, sçþot malâ, liekas, ka visu vajadzçtu darît savâdâk. Ja ne visu, tad lielâko daïu. Un Ðíçle nevainoja Kalvîti pie tâ, ka viss tiek darîts nepareizi, bet vainoja mani pie tâ, kas viss tiek darîts nepareizi. – Reizi nedçïâ bija tikðanâs, un Ðíçle teica Kalvîtim, kas jâdara? – Nç, nu tâ nebija. Tâ arî nebija. Tas bûtu pârspîlçti. Kaut kâdas tikðanâs bija, îpaði sâkumâ, bet tas viss âtri kaut kâ izðíîda. Jo tas kaut kâ nedarbojâs, ko tu tur vari tâ sarunât uz priekðu. Jo premjers strâdâ ïoti intensîvi. Un Ðíçlem likâs, ka nezin kâpçc tas esmu es, kas tur pret viòu vai kâ, ka pârliecinu pârçjos, ka nevajag viòam klausît un tâ. Savukârt es vadîjos tikai no tâdiem, nu, kopîgâ labuma, vai... man jârûpçjas par premjera PR vai par vçlçðanâm, tad es to daru, tas ir mans darbs. Un mums uz ðîs bâzes radâs visâdas domstarpîbas. Un daudziem kolçìiem Ðíçle esot teicis, ka mana ietekme ir pârâk liela un vajadzçtu tikt galâ, jo es slikti ietekmçjot Kalvîti. Bet tagad jau atkal, es domâju... – Kâ viòð tagad îsteno savu ietekmi? – Nu kâ, saproti, vienmçr ir jâsaprot, ka Ðíçle ir cilvçks, kas izveidoja Tautas partiju. Visi cilvçki ðai partijâ ir iestâjuðies tâpçc, ka viòiem patîk Ðíçle! Viòi uzskata viòu par labâko, talantîgâko un tâ tâlâk politiíi. – Nu ne visi jau vairs... – Bet nu labi, tu jau saproti, ka tâpçc viòi ir Tautas partijâ, ka tâ viòi ir uzskatîjuði, un, ja tur ir kaut kâdas atrunas, tad nu tomçr... Lîdz ar to, saproti, Ðíçlem nav grûti realizçt ietekmi Tautas partijâ. Viòam ir ietekme jau pçc definîcijas, tâ taèu ir viòa partija. Protams, ka ir cilvçki, kas nav tik lieli piekritçji, bet... – Reizi nedçïâ atnâk un pasaka, tagad darîsim tâ, ðitâ, un visi tâ tad arî dara? – Tieðâm, nepiesienies tam reizi nedçïâ, tâ jau nav. Ðíçle ir attâlinâjies no tâs politikas, un lielâko daïa jautâjumu, kas tiek skatîti, nu, viòð nekâdâ veidâ neietekmç ðo lçmumu pieòemðanu. Ir atseviðíi jautâjumi ik pa brîdim, kas viòu interesç kaut kâ vairâk, kur viòam ir savs aktîvs viedoklis, kâ tam vajadzçtu risinâties. Un tad viòð rûpçjas par to, lai visi ðo viedokli zinâtu, teiksim tâ. Un viòam nav grûti to izdarît, tas ir skaidrs. – Kâdâ veidâ? – Nu, kâ, cilvçki tiekas, sazvanâs...

236 Ðíçles ietekme, protams, ir milzîga, bet neviens neskrien, piemçram, Kalvîtis neskrien uz Dzirnavu ielu uzklausît viedokli, tas nav tik triviâli. Kalvîtis varbût ir divas reizes divu gadu laikâ bijis Dzirnavu ielâ, bet visumâ tas nav... nu tâ... pamatâ jau, protams, Ðíçle Dzirnavu ielâ dzîvo, skaidrs. Nu, kâ jau, visi... nu... nekas tur tâds îpaðs, satiekas pilsçtâ. – Kâ tu domâ, kuras ir labâkâs Ðíçles îpaðîbas? – Es teiktu, tâda — uzcîtîba. Viòð izdarîs visu, lai izdarîtu visu. Viòð strâdâs ïoti daudz, viòð strâdâs ïoti precîzi, viòð ieguldîs ïoti lielu piepûli, lai izspiestu to maksimâlo rezultâtu. Ne katram cilvçkam, ko es zinu, ir ðâdas îpaðîbas. Cilvçki ir slinki, viòi mçdz atmest ar roku, domâ, ka viòi visu jau ir izdarîjuði, ko izdarîjuði, tas noteikti ir tas, kas Ðíçli ïoti atðíir no citiem cilvçkiem. Viòð ir ïoti centîgs. Tâds, kas neatkâpsies, neatmetîs ar roku, neatstâs pusratâ. Viòð izvilks, cik vien var, to, kam viòð pieíçries. Un tas dod augïus, visur — biznesâ, politikâ. Un personîbas spçks! Viòð ir harizmâtiska personîba. Viòð atstâj iespaidu uz cilvçkiem. Un viòð ir ïoti disciplinçts. Viòa dzîvi nevar izjaukt iedzerðana... nu, viòð mçdz iedzert glâzi vîna, nu... tâ viss kârtîbâ, var iedzert, nu, ja vajag... [Jâpiebilst, ka te nu Jurìis Liepnieks nav vienîgais no Andrim Ðíçlem kâdreiz tuvajiem cilvçkiem, kas îpaði piemin tieði uzcîtîbu. “Ârprâtîgo uzcîtîbu, kârtîbu un centîbu”, ar kâdu pat noðauti fazâni “piedzîti” pilni ar skrotîm, bet burkânu dobe var tikt ravçta pat trîs svçtdienas pçc kârtas, tâ ka, “kur viòð pâri gâjis, tur nezâle vairs neaug”.] – Nevar tâ — viskija pudeli izlaizît...? – Es nekad neko tâdu neesmu ne redzçjis, ne dzirdçjis. Es nekad neesmu redzçjis Ðíçli piedzçruðos, pat tâ, ka ne iereibuðu. Un tas ir tajâ kompânijâ, kur varçja ieòemt riktîgi — Gundariòð, piemçram, Bçrziòð, ja? Visi varçja... nu tâ, kâ nu sanâk! Nç, Ðíçle nç . – Man savulaik radâs iespaids, ka Ðíçle ir tâda ikona, bet pârçjie... – Absolûti, jâ, protams! Tâ tâ partija tika bûvçta. Tâpçc diezgan smagi bija pâriet uz kaut kâdu citu funkcionçðanas reþîmu. – Tâpçc tas tuvâkais ïauþu pulks — Krastiòð, Bendiks, Bçrziòð... – Nu, sâkumâ pirmais mazais birojs ir... tâ... es, Mârcis, Gundars, Edmunds... Ðíenderis... â, Edgars... nu, ir turpat apmçram, jâ. – Viòð visu laiku ir bijis viòa biroja vadîtâjs? – Nu, nç . Ðíenderis bija galvenais notârs, notâra vietnieks, kad viòð atnâca uz biroju. Viòð nebija Ave Latâ. – Ðíenderim ar Ðíçli ir perfekta saskaòa, ja? – Nu, tâ var teikt, jâ. Bet saproti, Ðíenderis ir cilvçks, ar kuru, es domâju, visiem ir perfekta saskaòa. – Mârcis jau ir tâ nedaudz attâlinâjies... un arî tu esi projâm. Kâpçc tâ sanâk? – Ðíçlem ir îpaðîbas... tad, kad tu viòu iepazîsti tuvâk, kas daudziem var ðíist ïoti nesimpâtiskas. Bet es negribu, tâs tâdas klaèas... tâda tîri aprunâðana... katram no mums ir... îpaðîbas, kuras kâdiem citiem var likties nesimpâtiskas. Un tâdas ir arî Ðíçlem, un daudzas no tam ilgtermiòâ atgrûþ cilvçkus vai rada kaut kâdas problçmas. Bet tas ir normâli. Vismaz mçs politiskajâ PR reizçm cenðamies radît cilvçkus bez trûkumiem, bez kïûdâm, protams, tas viss bija diezgan primitîvi, bet mums jau visiem vajadzçtu saprast, ka tâ jau dabâ nemaz nav. Un Ðíçle nav tas cilvçks, pie kura kâds bûtu noturçjies ilgi. Es domâju, ka es diezgan droði varu teikt, ka viòð ir cilvçks, kuram nav neviena drauga. – Diezgan baisi... – Es pat domâju, ka tas nav tâ, ka tâ bûtu kâda traìçdija, es domâju, ka viòð nekad nav vçlçjies, lai viòam bûtu kâds draugs. Vai arî tas viòam ir kaut kas sveðs tâdâ ziòâ. Tas nav ar to traìisko, nu, es tur palicis viens... – Visa komunikâcija, visa saskarsme, viss tikai caur varu? – Es domâju, ka tas ir tas çrtais, komfortablais veids. – Tâ kâ monarhiòð? – Kaut kas tâds, jâ. Pats Ðíçle tur nesajût nekâdu problçmu. Viòð pat nesaprot, ko ta viòi tur èupojas, ko viòi tur òemas, ko viòi tur dara. – Ðíçle vel joprojâm strâdâ èetrpadsmit stundas dienâ?

237 – Nu, varbût ne èetrpadsmit, bet desmit. Nu, nemâk savâdâk. – Viòð nevar citâdâk? Par spîti tam, ka viòam ir jauna sieva, mazs bçrniòð. – Bet visâ tajâ nevajag ieviest nekâdu tâdu — ak tu nabadziòð. Tas ir tas, kâ viòam patîk, kâ viòð izvçlçjies, kâ viòð dara! Protams, viòð varçtu nestrâdât vai nu tur... tas, ka viòð dzîvo dzîvi, kâdu lielâkâ daïa no mums neizvçlçtos, tas nav kaut kâdâ piespiedu kârtâ... Viòam tâ ir labi! – Tu minçji, ka Ave Lat tika pârdots pilnîgi nepiemçrotâ laikâ. Kas pie tâ bija vainîgs? Ðíçle? – Politika! Politiskâ motivâcija bija svarîgâka par ekonomisko. Goda vârds! Jâ, es tâ domâju! Likâs, ka tas ir labs brîdis, kâ to visu atrisinât, atbrîvoties un tâ tâlâk... tam bija tikai politiska motivâcija. Tâpçc tas brîdis arî kâds bija, tâds bija. – Man radies iespaids, ka Ðíçle nemâk risinât vienâdojumus, kur viens plus viens ir divi. Ka viòð vienmçr ðitâdus te gâjienus... Ave Lat... Digitâlgeita... nav tâ, ka vienkârði cilvçks iet un dara, lûdzu, re, kur mans projekts... tas pats Jûrmalas projekts... – Nu, redzi, Ave Lat grupas ðitâ pârdoðana, nu vekselis, domâju, ka Ðíçlem bija mâcîba, ka nevajag neko darît atklâti! Da ne par ko viòð nav vairâk tâ apd...sts un gânîts! Par vienîgo, acîmredzamo, caurspîdîgo, pârskatâmo, godîgo transakciju! Varçja taèu atstât! Jau pirms tam UVK taèu jau bija îpaðnieks! Vajadzîbas nebija nekâdas! Vienîgâ vajadzîba bija izdarît labi, tâ kâ vislabâkajâ pasaules praksç . Tâ izvçrtâs par katastrofu. Es domâju, ka cilvçki pçc tâdam pieredzçm domâ — nu, labâk mçs tur kaut kâ... pa maliòu... Cilvçciski to var ïoti labi saprast... kâ izrâdîjâs, digitâlgeitâ tas nebija labâkais variants, bet cilvçcîgi to var saprast. – Kâ tu domâ, kuras ir sliktâkâs Ðíçles îpaðîbas? Teiksim tâ, kuras viòam paðam traucç? – Es negribu, tas bûtu tâda pavisam prasta aprunâðana. – Ðíçlem ir pierakstîtas visâdas lietas, nu, baumu lîmenî, mçìinâts piekarinât... sâksim no viena gala — pedofilija. Tam ir kaut niecîgs pamats? – Pirmais jau bija tas zaglis un kas... pedofils arî bija, ko lapiòâs lîmçja? Pirmais nav pedofilija! Pirmais ir Âdamsons ar to operatîvo lietu. – Nu, jâ, ka viòð ir visus Ave Lat uzòçmumus izkrâpis no valsts. – Ðâdi teikt gan nav pamats, ka Ðíçle bûtu par sviestmaizi dabûjis... nu, tu saproti... paskatîsimies, kas tie par gadiem. Mûsdienâs tâ teikt, ka nopirkt Balticovo par tur... graðiem, bet kurð òçma tajâ laikâ bankâ kredîtus ar tâ laika procentiem, lai nopirktu Balticovo! Tâpçc jau Ðíçlem nekad nav varçjis neviens piesieties, jo tur ir îsta nauda, îsti kredîti... – No kurienes tas? Îsta nauda, îsti kredîti? – Nu, kâ... nauda, nu... banka... nauda, nu, kredîti... Ðíçle nabags nebija, var jau òirgâties kâ grib par to puíu audzçðanu, bet, ja parunâ ar cilvçkiem, kas to drçbi zina, tad Ruselis ar Ðíçli bija gigantiska mçroga. Bet kâds vçl varçtu?... Nu, labi, ja kâds skeptiíis tam netic, tad kâds cits tam ir izskaidrojums? Kâpçc tad pçkðòi kaut kâds viens vietnieks, no ministra cik tur... kâpçc tad viens tâ pçkðòi varçja visu sagrâbties? Kas tad ir tâ noziedzîgâ firma? Man nav skaidrs. Bet es neredzu îpaðu pamatu ðaubîties. Es domâju, ka viss ir tâ laika likumdoðanas ietvaros. Ïoti precîzi, ïoti skaisti, liekot iekðâ dzîvu naudu, uzòemoties lielus riskus. Nu, tâ laika ekonomikâ! Tur jâbût ðausmîgi trakam, ðausmîgi kaislîgam, azartiskam cilvçkam, lai uzòemtos to visu darît. Un tas izrâdîjâs ârkârtîgi pareizi. Bet tas varçja arî tâ neizrâdîties. Tâ ka par to sâkumu es domâju, ka tur viss ir kârtîbâ. Nu, zaglis, skaidrs. Nu, pedofils, nu... nu... nu... man trûkst vârdu. Tas nu... tas... par mums visiem, latvieðiem, neko labu neliecina, tas pedofilijas skandâls, tas ir pilnîgs vâks! Nu kâds pedofils! Nu, pa kuru laiku! Nu, kur! Par ko ir stâsts! Nu kas! – Âdamsons jau pievilka to, ka viòð ir mâcîjies universitâtç, pederastija... un tad kâds prokurors Grûtups to lietu tâ... un tad Ðíçle âtri sameklç Dzintru, apprecas, nu tâ... tâds ir stâsts... – Nu, ðito es dzirdu pirmo reizi. Ne nu... es tam visam neticu. – Kâ tu domâ, vai Ðíçle bûtu gatavs uz pasûtîjuma slepkavîbu, lai bizness ietu? – Nu, es saprotu, ka manâ izklâstâ Ðíçle sâk izskatîties atkal nenormâli skaists un pûkains, bet nu tomçr salîdzinâjumâ ar... Nu, piemçram, Ðíçle uzskatîja, ka nedrîkst izmantot represîvâs

238 iestâdes kaut kâdu rçíinu kârtoðanai, un Ðíçles laikos, Tautas partijas laikos nekad nav, piemçram, ieòçmumu dienests braucis pie ienaidniekiem vai pie konkurentiem, nekâdas policijas, visâdi SABi, KNABi... viss, kas tagad notiek griezdamies. Griezdamies! Kopð Repðes. Un lai man nestâsta, ka tas viss ir sagadîðanâs. Un es uz savas âdas ar’ ðo to esmu redzçjis un... piemçram, Ðíçle uzskatîja, ka tas nav pçc noteikumiem. Kas ir pçc noteikumiem, tas ir — mçs varam tur lamâties, kompromati, piemçram, PR, tas viss ir pçc noteikumiem, mûs lamâja, mçs lamâjâmies, visâdi òçmâmies, normâli. Bet izmantot tâdu valsts resursu pret indivîdu, lai sabradâtu? Tas bija formulçts tieði, ka nç . To mçs neatbalstâm, nepieïaujam un nedarâm. Un Ðíçles çtiskie principi tâdâ komerccîòâ tagad ir virs vidçjâ. Tas toreiz varbût tâ nelikâs, bet tagad iznâk, ka Ðíçle vispâr ir ideâls dþeks salîdzinâjumâ ar tagad visâdiem taisnîbas cînîtâjiem, kuriem nav nekâdu principu! Tikai visbanâlâkâs, vissavtîgâkâs intereses. Visi ðitie lupatlaði, viss ðitas lumpenproletariâts, viss ðitas uznirums Jaunâ laika izpratnç, tad uz tâ fona Ðíçle izskatâs vçl vairâk pçc izcila valstsvîra, nekâ pirms tam. – Ir cilvçki, kas mçdz uzskatît, ka Peimaòa nâve esot uz Ðíçles sirdsapziòas. – Kâdâ sakarâ, nu? Kâdâ tâdâ sakarâ? Kâpçc? Kur ir kaut kâda motivâcija? – Tas Peimaòa projekts varçjis apdraudçt kontrabandu, kuru it kâ kontrolçjot Ðíçle. – Kâdu kontrabandu kontrolç Ðíçle? Nu, labi, es nemaz nejautâðu. Kâ var bioetanols apdraudçt kontrabandu? Bioetanols ir dârgâks ne tikai par kontrabandu, viòð ir dârgâks par parasto benzînu, par kuru ir nomaksâti visi nodokïi! Pçc definîcijas! Tâpçc jau viòð tiek subsidçts. Kâ bioetanols var apdraudçt kontrabandu?! Kâdâ tâdâ veidâ?! Tie ir kaut kâdi murgi! Es ðito, es... nu... saproti... Ðíçlem tieðâm ir ârkârtîgi daudz nesimpâtisku îpaðîbu, bet nekad viòð nav bijis saistîts ar kontrabandu vai noziedzîbu. Tieði otrâdi. Atkal, kâpçc? Tâpçc, ka tad, kad veidoja Ave Lat, fabrikâm bija tie reketieri, un viòð ar viòiem karoja. Kâpçc tad Ave Lat sargs bija îsta armija? Viòi karoja ar bandîtiem! Tâpçc, ka tie bandîti jau visur sçdçja priekðâ un tos vajadzçja visus izsvçpçt ârâ, un viòð reâli karoja ar bandîtiem. Viòð vienmçr ir bijis nenormâli ciets visu bandîtu apkarotâjs, godavârds! Nu, godavârds! Visâdi ir bijuði, visâdi Dinazi ir braukuði savâ laikâ, nekad nav... tâ kâ... nu... nezinu es tâ kâ! Katrâ ziòâ bioetanols nevar apdraudçt kontrabandu, to es toèna zinu. – Tur jau tâ lieta! – Es domâju, jâbût nezin kâdiem apsvçrumiem, lai tâ teiktu. Es nekad tuvu tam neesmu neko redzçjis. Drîzâk es teiktu: ja Latvija izdzîvoja visu to briesmîgo kapitâlismu bez cilvçku ðauðanas un spridzinâðanas pa lielam, tas kâ reiz ir viens no Ðíçles nopelniem. Nu, ne jau, ka tas ir Ðíçles nopelns, ka viòð viens un tur tâ, bet tas ir Ðíçles nopelns. – Vçl viens mîts, ka viss ko Ðíçle dara, ir kaut kâds Maskavas... – Bïâviens! K... kas... nu, izbeidz man ðitos visus vaicât, ja? Kas, kas... es nevaru, es nevaru...! Nu, bïâviens! Tie cilvçki nav... kompetenti. – Ko, ko? – Paga, kas? Nav, nav Ðíçle ticies ar Mihasju, nav viòi tikuðies. Ak, nu nav tâ... tas ir tanî lîmenî, kad viens cienîjams politologs bija kaut kur kuluâros stâstîjis, ka mçs esot izgâzuði robeþlîgumu tâpçc, ka Ðíçlem vajag, lai tur tâ robeþa ir, lai var vest kontrabandu, tipa ar maisiem, grûbas, es nezinu, ko... nu, labâk lai ir tâ! Tur Ðíçle vienojas ar Putinu! Nu kâ! Tâ nav reâlâ pasaule, kurâ ðie stâsti eksistç . – To stâsta solîdi cilvçki, ar augstâko izglîtîbu, kâdas kredîtiestâdes viceprezidents... – Nu, varbût viòð kaut ko zina, ko es nezinu. Bet, cik es zinu, tad Ðíçlem nav nekâdu intereðu nedz Krievijâ, ne Ukrainâ. Es pat nezinu, kad viòð pçdçjo reizi bûtu bijis Krievijâ vai Ukrainâ. Es domâju, ka premjerçðanas laikâ oficiâlâ vizîtç . – Kas ir tas, ko tu esi iemâcîjies no Ðíçles? – Es personîgi, neteiksim, ka es esmu iemâcîjies, bet Ðíçle ir brîniðíîgs piemçrs un apliecinâjums tam, ka piepûle vienmçr dod panâkumus, pat ja jums nav daudz talantu, ja nav daudz tieði spçju, tad piepûle un menedþments, disciplîna dod rezultâtus. Tâ ir svarîga atziòa, es domâju, ïoti uzmundrinoða atziòa. Jo Ðíçle nav talantîgs politiíis. Es negribçtu, ka tu to uzliec kâ virsrakstu sarunai ar mani, bet Ðíçle nav pats talantîgâkais politiíis, kâdu es esmu saticis. Bet

239 ar piepûli, ar disciplînu, ar pareizu menedþmentu tu dabû reizçm pat ïoti labu politiku. Cîtîgi strâdâjot tu vienmçr apsteigsi tos, kuri iegulda mazâk piepûles, pat ja viòi ir talantîgâki par tevi. Jo Ðíçle ienâca politikâ vispâr no nulles. Jau tad tika uzskatîts, ka nevar pat cilvçku no parlamenta likt par premjeru, ka jâbût kâdai ministra vai izpildvaras pieredzei, kur nu vçl cilvçku, kuram nav vispâr...! – Kâ tu domâ, Tautas partijas veidoðana bija pareizs solis? – Nu, no kâda viedokïa? – No Ðíçles intereðu viedokïa. – Tâ grûti to novçrtçt, tas jâprasa viòam, protams, varçtu domât, ka bûtu viòam daudz labâk bijis palikt atmiòâ kâ pilnîgam dievam un kïût par tâdu cienîjamu, visu mîlçtu pilsoni. Bet no otras puses, nez vai tas dabâ bûtu bijis iespçjams. Ðíçle nevar palikt par cienîjamu pilsoni kaut kâdâ atmiòâ, Ðíçle grib darboties tagad, vienmçr. Tâ ka var gadîties, ka Ðíçlem tâds scenârijs vienkârði nebija iespçjams. – Kad viòð bija premjers, viòð kâdos privatizâcijas, biznesa projektos piedalîjâs, aktîvi iesaistîjâs? Nu, piemçram, zvanîja Masteiko un teica, tâ, tagad dari ðitâ. – Nu nç, nebija nekas tâds. Tur viss ir gâjis tikai mazumâ! Tikai mazumâ! Neko nezinu, neko nezinu tâdu. – Nebija tâdas sajûtas, ka viòð bija Ministru prezidents un vienlaikus... – Nç, nç ... nu, viòam jau tas statuss nebija tur nekâds tai Ave Latâ, nebija ne kâds direktors, ne kâds paraksta... – Bet nu, ja tu esi reâlais îpaðnieks, tu vari bût kaut sçtnieks tur... – Nu, skaidrs, nu! Nç, nebija nekâ tâda, ka viòð tur menedþçtu. – Kâdçï Ðíçle savulaik ieguva Lembergu par savu ienaidnieku numur viens? Un tad atkal salaba? – Es domâju, ïoti vienkârði! Domâju, ka tur atkal vairâki iemesli. Viens no tiem, es domâju, ko arî abi saprata, ka viens otru viòi neuzvarçs. Nebûs tâ, ka tas otrs sçþ mâjâs un raud, un viòam nekâ nav, ja? Tâ jau tâs cîòas bezjçdzîba, ka tur nevar gût uzvaru. Tas jau tâds politiskais briedums, sâkumâ jau cilvçks nezin kâpçc domâ, ka bûs tikai viòð viens. Otrs, es domâju, tâ konflikta cena! Nu, tas taèu ir nenormâli! Tas, ka mums Latvijâ ir visdârgâkâs reklâmas kampaòas, ka visdârgâkâs... ðitâs te... tas jau viss radâs tur, dçï ðî te! Tas radâs tajâs milzîgajâs kaislîbâs, kas ap to virmoja, un lîdz ar to tika grûsta nauda... nauda nebija faktors, kâ rezultâtâ tâs izmaksas tika uzdzîtas diezgan augstu. Un tas, ka Ventspils nafta iegâja preses biznesâ, tas viss ir saistîts tikai ar ðo cilvçku kaislîbâm. Un kaut kâdâ brîdî cilvçks saprot, ka tas viss ir biðíi kreizî, ka tâs ir kaut kâdas milzîgas izmaksas, kaut kâdas milzîgas maðinçrijas, kas darbojas, bet tâ îsti... bez iespçjas gût kaut kâdu uzvaru. Un tad jau tâlâk... pçkðòi jau var pârslçgties, tâdâ ziòâ, ka uz tâdu racionâlu reþîmu. Un nevajag jau arî pârspîlçt! Ne jau tas, ka tur pastâvçtu pilnîga draudzîba un saskaòa, kaut kâda vienoðanâs, ka tagad tur, nu, nezinu... Teiksim tâ, tur nepastâv kaut kâds karð kâ agrâk, bet es neteiktu, ka tagad ar’ notiek tâ, ka viss tiek saskaòots, tiek pârrunâts, ka nekas nekustas bez... tâ jau arî nav. Bet ir iespçja tajos jautâjumos, kur ir vajadzîba vai ir interese, tur ir iespçja tos jautâjumus pârrunât. Es domâju, ka viòi abi ir tikai ieguvuði no tâ. Pareizs solis! – Bet tâ pati digitâlgeita, ir viens no darîjumiem, par kuru ir radies iespaids, ka Ðíçle varçtu bût gribçjis izdabût no valsts diezgan lielus miljonus... Respektîvi, bizness tiek veidots, rçíinoties, ka haïavas lîdzekïi bûs no valsts. – Tas jau ir stipri vçlâks periods, tas nav... nu, labi... tur... Man tâ riebjas par to runât, beigu beigâs... nu, tas nav nekur nolemts bijis, ka valsts subsidçs, ir bijis, ka centrs iepirks kastîtes un tâlâk rîkosies attiecîgi, kâ nu lems un dalîs pa velti, nezinu, pârdos vai pârdos par subsidçtu cenu. Manuprât, tas ir, no sirds domâjot, okei, tas citâdâk nav iespçjams. Vai nu ieviest tâdu çtera televîziju, ar kuru pirmâm kârtâm varçtu izslçgt ðito, tad tev ir jânodroðina cilvçki ar tâm kastîtçm. Maksât viòiem simts dolârus par tâm kastîtçm? Kâpçc? Tas bûtu dîvaini, nu nevar tâ darît. Tâ Eiropas pieredze ir, ka kaut ko liek maksât, pilnîgi pa velti nav, nu lai tie cilvçki... Viena lieta jâsaprot, ka digitâlâs televîzijas bizness, vispâr visa tâ ideja, biznesa ideja vai naudas ideja nav kastîtçs! Neviens nekad nepierâdîs, ka tâs kastîtes cenas uzskrûvçja

240 vai kâ, nedz arî tajâ ievieðanâ. Bizness ir paketçðanâ. Visa tâ rozînîte, vispâr, kâpçc ieviest digitâlo televîziju, ir tâpçc, ka pçkðòi tev bûs tur nevis divi vai èetri kanâli, bet, piemçram, divdesmit seði, un tad var izrâdîties, ka pçkðòi viens bûs tas, kas, piemçram, noteiks visus ðos kanâlus. Teiksim, visu ðo kanâlu saturu, veidu un tâ tâlâk un tâ joprojâm. Vai arî bûs daþi tâdi. Un visa tâ îstâ intriga ir tajâ paketçðanas daïâ! Jo tur sâkas reklâma, tur sâkas visi ðitie — pakalpojumi, da jebkas... Tas, protams, netraucç nopelnît arî uz kastîtçm un ðito visu. Bet tâ nav îstâ lieta. Nu, divtûkstoð otrajâ gadâ ieinteresçt nopietnus cilvçkus ar ðitâdu ievieðanas èakaru, lai tur nopelnîtu piecus vai seðus miljonus! Tas labi, bet tas tâ, nu viss... tas stâsts jau ir tajâ paketçðanas daïâ, tur ir nauda, tur ietekme, viss, tas ir interesants lauciòð. Un skaidrs, ka digitâlâs televîzijas autori galvenokârt domâja tajâ virzienâ. Ne velti, par ko nez kâpçc neviens nerunâ, bet, ja mçs paskatâmies, tad tur ir Çía un Ðmidres dibinâta kompânija, es aizmirsu, kâ to sauca, kura jau bija noslçgusi lîgumu par to paketçðanu ar to digitâlo centru, lîdz ko bija ðis lîgums, tâ bija arî tas lîgums. Atkal tikai viena iemesla dçï, jo visus tos televîzijas konkurentus, piemçram, Ðmidri, ja, viòu jau interesçja tikai tas. Digitâlâ televîzija iznîcina kabeïus, nav kabeïi vajadzîgi un kaut kâ baigi samazina problçmas, nu, ja tu tur gribi kâdus simts kanâlus. Bet, ja tu tiec paketçðanâ! Viss stâsts bija, kâ salikt to tur! Un tas reâli izmainîtu valsti. Bet nevis kastîtçs! – Bet Ðmidre jau saprata, ka viòu nelaidîs klât pie paketçðanas... – Nç, nu viòu ielaida. Es saku, viòiem bija forma ar Çíi. Viòi noslçdza lîgumu ar digitâlo... jâ! Nu, un tur svarîgi bija no paða sâkuma parûpçties par Ðmidri, lai viòð sçþ râms, un viòð sçdçja râms. – ...un tos miljonus? – Repðe, ne jau Ðmidre. – Un tad Ðmidre saprata, ka tas projekts izgâzîsies, un aizgâja taisît savu projektu? – Viòð tagad ir saðiverçjies, jo tagad ðitie... bet viòam jau nekâda sava projekta nav bijis... nu, tas ir cits, tur digitâlâ kabeïtelevîzija, tas ir pavisam kas cits, tur sakrît tikai pçc nosaukuma. Faktiski tâs ir divas pilnîgi daþâdas lietas. Digitâlajâ televîzijâ Ðíçle nebija pirmâ vijole. Patîk tas kâdam vai ne. – Bet kâpçc viòð vispâr tur ielîda? Varbût nauda sâk beigties? – Neticu. – Septiòi miljoni... – Jâ, un, otrkârt, nevienu veiksmîgu projektu mçs nezinâm. Nu tâ, stingri òemot. Tagad varbût daþi iezîmçjas. – Kuri? – Nu, kaut kâdi nekustamie, es pieòemu, ka tur ielidot nevar. Jûrmalâ vai Andrejsalâ, vai nu... tur viss ir stipri pareizi, tâ... plus mînus. Es gan nezinu detaïas, bet nu... Un tâ principâ arî man nav zinâms neviens veiksmîgs Ðíçles projekts. Finansiâli veiksmîgs. Nu, labi, izòemot tur daþas tâdas valstiskas blçdîbas. – Piemçram? – Nu, piemçram, teiksim... ir tur daþi... – Bet nu labi, tu teici, ka ar izcilâm darba spçjâm, tur vçl kas, bet neviena tâda izcila biznesa projekta. – Nu, Ðíçle nav biznesa cilvçks. Es domâju, ka tas tomçr jâatzîst. Es zinu daþus viòa biznesa projektus, kur tâs biznesa kïûdas ir tâdas, ka mati ceïas stâvus. Es ar’ neesmu nekâds stiprs biznesmenis, bet nu pat man liekas, kur tad nu tâ, nu kas tâ dara! Nu kas tas ir par sviestu! Nç, nu, Ðíçle nevar strâdât viens, viòam ir vajadzîga komanda, bet tai biznesâ viòð mçìina pats bût gudrs, bet nu... Kaut kas tâds, es nezinu... varbût neveicâs. Nu, tâ ir katastrofa. Nu, it kâ normâli dþeki, Krongorns un tâ, tieðâm sakarîgs puika, es nezinu... – Harijs Krongorns...? – Krongorns ir forðs, super puika, tieðâm! Finansists, grâmatvedis, gudrs puika. Viss kârtîbâ. Bet vairâk ar’ tur neviena nav, droði vien tâ arî ir tâ problçma. Viòð jau, protams, domâ, ka viòð, kâ jau premjers, ekonomiku saprot tâ — virs vidçjâ! Bet es nezinu nevienu veiksmîgu piemçru. Es zinu milzîgas, tik dârgas kïûdas. Es nezinu, kas tas ir. Es neesmu bijis tur tajâ viòa biznesa pasaulç baigi iesaistîts, bet tur... mmm...

SLHOLNXPV 0XUJL XQ WLNDL PXUJL" JDGÂ£ SODÂ¯X UH]RQDQVL UDGÂMD DWNOÂ£WÂEÂ£ QRQÂ£NXÂ¯LH IUDJPHQWL QR GDXG]XV VÂ§MXPXV ELH]Â£V 'URÂ¯ÂEDV SROLFLMDV RSHUDWÂYÂ£V OLHWDV 3DVÂºWÂMXPV 7Â£V JDOYHQDLV YDURQLV ELMD YLHQV i $QGULV Â&#x2018;Â¬Â§OH NXUÂ¯ SDWV WR VDXFD SDU SROLWLVNX SDVÂºWÂMXPX 1X NDWUV SDWV DU Â¯ÂV GLHQDV DFÂP YDU L]ODVÂW RSHUDWÂYÂ£V OLHWDV PDWHULÂ£OX IUDJPHQWXV XQ VHFLQÂ£W i YDL WLH WLHÂ¯Â£P LU ELMXÂ¯L PXUJL WLNDL PXUJL XQ QHNDV FLWV NÂ£ PXUJL

5. pielikums “Esi precîzs pat sîkumos” Andra Ðíçles izpratnç Valsts kontroles 1998. gada atzinums Par Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcijas procesa likumîbu (ar nenozîmîgiem saîsinâjumiem). “Privatizâcijas procesa organizçðana un atbildîba par tâ norisi Privatizâcijas procesa organizçðana un tâ norises kontrole tiek veikta saskaòâ ar 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 13. pantu, ka valsts îpaðuma objekta (uzòçmuma) privatizâciju organizç ministrija (komiteja), kuras pârziòâ ir valsts îpaðuma objekts (uzòçmums), bet privatizâcijas norises atbilstîbu LR likumiem LR Augstâkâs padomes (AP), un MP lçmumiem un apstiprinâtajam privatizâcijas projektam kontrolç Ekonomisko reformu ministrija (Ekonomikas ministrija). Likuma 14. pants nosaka, ka par ðî likuma pârkâpðanu vainîgâs amatpersonas saucamas pie atbildîbas LR likumos noteiktajâ kârtîbâ. Valsts un paðvaldîbas institûcijâm un to amatpersonâm, kas pârkâpuðas ðo likumu vai citus ar privatizâciju saistîtus normatîvos aktus, jâatlîdzina valsts, fizisko un juridisko personu interesçm un îpaðniekiem nodarîtais zaudçjums. Privatizâcijas projekts Saskaòâ ar 30.12.1992. LR MP lçmumu Nr. 562 “Par privatizâcijas projektiem, to apstiprinâðanas, grozîðanas un papildinâðanas kârtîbu” apstiprinâto “Nolikumu par privatizâcijas projektu apstiprinâðanas, grozîðanas un papildinâðanas kârtîbu” 3.2. punktu LR LM 17.11.1992. ar pavçli Nr. 295 izveidoja un 29.04.1993. ar pavçli Nr. 234 papildinâja privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisiju (normatîvie akti paredz izveidot darba grupu) ðâdâ sastâvâ: komisijas priekðsçdçtâjs: lauksaimniecîbas ministrs D. Ìçìers, komisijas locekïi: A. Ðíçle — lauksaimniecîbas ministra vietnieks ar tiesîbâm aizvietot komisijas priekðsçdçtâju viòa prombûtnes laikâ, V. Atkaèûns — LR LM Agrârâs reformas pârvaldes priekðnieks, J. Lapðe — LR LM Lauku privâtuzòçmçjdarbîbas pârvaldes priekðnieks, A. Elksne — LR LM Juridiskâs pârvaldes priekðniece, I. Feiferis — Valsts agrârâs ekonomikas institûta direktors. Komisijas sekretâre — LR LM Agrârâs reformas pârvaldes priekðnieka vietniece I. Mârtinsone. VRVÐK privatizâcijas projekts reìistrçts LR LM privatizâcijas projektu reìistrâcijas þurnâlâ 1992. gada 17. novembrî. Projekts izskatîts LR LM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas 02.06.1993. sçdç, kur pieòemts lçmums privatizâcijas projektu atgriezt autoriem, lai pârstrâdâtu un papildinâtu. Valsts kontrolei minçtais projekts uzrâdîts netika. No LR LM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas 02.06.1993. sçdes protokola Nr. 5 (sçdi vada ministra v. i. A. Ðíçle) redzams, ka privatizâcijas projektâ bijis paredzçts 50% akciju pârdot saimnieciskajiem partneriem konkursa kârtîbâ. Konkursu

258 noteikumus paredzçts izsludinât LR LM, tomçr tas nav apmierinâjis privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisiju. 15.07.1993. privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisija (protokols Nr. 8) pieòçma lçmumu apstiprinât darba grupas J. Posmetnija vadîbâ izstrâdâto VRVÐK privatizâcijas projektu, kurð paredz VRVÐK pârveidot akciju sabiedrîbâ ar kapitâla (akciju) sadalîjumu konkrçtiem pircçjiem, lai gan tiesîbu aktu normas paredz privatizâcijas projektâ ietvert ziòas par iespçjamo pircçju. Privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas 15.07.1993. sçdç (protokols Nr. 8) nav piedalîjies paðvaldîbu pârstâvis (lietâ nav dokuments par to, vai paðvaldîbai ir darîts zinâms par sçdes sasaukðanu) un protokolu nav parakstîjuði visi komisijas locekïi, kâ to paredz 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 6. pants un ar 30.12.1992. LR lçmumu Nr. 562 apstiprinâtais “Nolikums par privatizâcijas projektu apstiprinâðanas, grozîðanas un papildinâðanas kârtîbu” 3.5 un 3.12 punkts. Protokolâ minçts, ka privatizâcijas projektam pievienots audita firmas Invest–Rîga veiktais VRVÐK îpaðuma novçrtçðanas akts. Vçrtçðana veikta 1993. gada aprîlî un noteikta VRVÐK nosacîtâ cena — Ls 897 688. J. Posmetnija vadîbâ izstrâdâtais VRVÐK privatizâcijas projekts uzrâdîts netika un privatizâcijas lietâ nav. Pamatojoties uz LR LM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas 15.07.1993. lçmumu (protokols Nr. 8) LR LM (ministra v. i. A. Ðíçle) 20.07.1993. izdeva pavçli Nr. 363, ar kuru apstiprinâja darba grupas J. Posmetnija vadîbâ izstrâdâto VRVÐK privatizâcijas projektu, bet 28.07.1993. izdeva pavçli Nr. 373, ar kuru apstiprinâja darba grupas V. Kokara vadîbâ izstrâdâto VRVÐK privatizâcijas projektu. Abâs pavçlçs apstiprinâti VRVÐK privatizâcijas projekti, paredzot VRVÐK pârveidot akciju sabiedrîbâ, akciju sadalîjums atbilst 15.07.1993. privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijâ nolemtajam. LR ZM neuzrâdîja un privatizâcijas lietai nav pievienots privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas lçmums par V. Kokara vadîbâ izstrâdâto VRVÐK privatizâcijas projekta izskatîðanu un apstiprinâðanu. Valsts kontroles rîcîbâ un privatizâcijas lietâ ir tikai V. Kokara vadîbâ izstrâdâtais VRVÐK privatizâcijas projekts. Lai gan VRVÐK privatizâcijas projekts neparedz veikt VRVÐK reorganizâciju, nodalot no tâ atpûtas bâzes Knipska un Kalngale, pavçlç Nr. 373 ir iekïauts papildus punkts veikt VRVÐK reorganizâciju, pamatojoties uz LR LM 1993. gada 20. jûlija pavçli Nr. 363, nodalot no VRVÐK tam piederoðâs atpûtas bâzes Knipska un Kalngale. Tanî paðâ dienâ un ar ðo paðu numuru (20.07.1993., pavçle Nr. 363), kad tika izdota pavçle par VRVÐK privatizâcijas projekta apstiprinâðanu, izdota arî LM pavçle “Par VRVÐK mantas noðíirðanu”. Saskaòâ ar minçto pavçli reorganizçts VRVÐK, nodalot no tâ atpûtas bâzi Knipska Jûrmalâ, Poruka ielâ 43 un 45, un atpûtas bâzi Kalngale Carnikavas pagastâ, augstâk minçtos valsts nekustamos pamatfondus nodot valsts uzòçmumam Rîgas tabakas fabrika. Pavçle nosaka pamatfondu noðíirðanu noformçt ar aktu, kuru lîdz 30. augustam iesniegt ministrijâ apstiprinâðanai. Akts sastâdîts 30.09.1993. un nodots apstiprinâðanai ZM 15.10.1993. Nodotie objekti netika iekïauti VRVÐK pamatlîdzekïu novçrtçðanas aktos. Minçtâ rîcîba neatbilst 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 8. panta prasîbâm, kuras nosaka, ka îpaðuma objekts (uzòçmums) privatizçjams tikai atbilstoði apstiprinâtajam privatizâcijas projektam, jo privatizâcijas lietâ esoðais privatizâcijas projekts neparedz reorganizçt VRVÐK. Pârstrâdâtais un precizçtais VRVÐK privatizâcijas projekts, kuru izstrâdâjusi VRVÐK autoru darba grupa (grupas vadîtâjs VRVÐK direktors V. Kokars) iesniegts LR ZM 01.07.1993. (tâ norâdîts privatizâcijas projektâ). Privatizâcijas projektâ nav ievçrotas 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” prasîbas: 3. pants. Privatizâcijas projekta sagatavoðana. Attiecîgâ îpaðuma objekta (uzòçmuma) privatizâcijas komisijas locekïi nedrîkst bût privatizâcijas projekta autori. V. Kokars vienlaikus ir privatizâcijas projekta autoru grupas vadîtâjs un VRVÐK Privatizâcijas komisijas loceklis. 4. pants. Privatizâcijas projekta saturs. Ja îpaðuma objektu (uzòçmumu) paredzçts pârveidot uzòçmçjsabiedrîbâ, papildus jânorâda:

259 2.1.9. punkts — ziòas par iespçjamiem pircçjiem (uzòçmçjsabiedrîbas dalîbniekiem) vai nomniekiem. 2.2.22 punkts — kapitâla daïu pârdoðanas kârtîba. 2.3.23. punkts — akciju veidi un to proporcijas. Privatizâcijas projektâ, neatbilstoði iepriekð minçtâ likuma prasîbâm, iespçjamo 52% kapitâla daïu, iespçjamo pircçju vietâ, paredzçts realizçt konkrçtiem saimnieciskiem partneriem: — SIA Latvijas Vîni Rîga — 40%, — SIA Bravo Rîga — 20%, — SIA Grîziòkalns Rîga — 10%, — SIA Eurolita Lietuva — 15%, — SIA INTRAD Rîga — 10%, — SIA Virbi Latvija — 5%. Privatizâcijas projekts neparedz kapitâla daïu pârdoðanas kârtîbu, nenosaka akciju veidus un to proporcijas, kâ to nosaka iepriekð minçtais likums. VRVÐK privatizâcijas projektâ nav noteikti termiòi, kâdos veicami maksâjumi par akcijâm un pirmâ iemaksa, kâ to nosaka ar 30.12.1992. LR MP lçmumu Nr. 562 apstiprinâtâ valsts (paðvaldîbas) îpaðuma objekta (uzòçmuma) privatizâcijas projekta parauga 2.9. punkts. VRVÐK privatizâcijas projektam nav pievienots ar LR MP 30.12.1992. lçmumu Nr. 562 apstiprinâtâ valsts (paðvaldîbas) objekta (uzòçmuma) privatizâcijas projekta parauga 4. punktâ paredzçtais projekta autoru vienoðanâs lîgums par atlîdzîbas sadali starp projekta autoriem. VRVÐK privatizâcijas projektâ pielietojot tikai vienu no 2. punktâ paredzçtajâm privatizâcijas metodçm (pârveidojot uzòçmçjsabiedrîbâ) tiek atrisinâta valsts uzòçmuma pârveidoðana valsts uzòçmçjsabiedrîbâ, bet netiek risinâta valsts îpaðuma (akciju) privatizâcija (pârdoðana) atbilstoði 16.06.1992. likumam “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu”. VRVÐK akcijas pirms to pârdoðanas saskaòâ ar 07.07.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs” 4. punktu ir valsts îpaðums. Likuma 4. punkts nosaka, ka iekams valsts (paðvaldîbas) statûtsabiedrîbas kapitâla daïas (akcijas, pajas, daïas) tiek pârdotas fiziskajâm vai juridiskajâm personâm, tâs ir valsts (paðvaldîbas) îpaðums, bet 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 2. pants nosaka, ka nevienu îpaðuma objektu (uzòçmumu), kam piemçrojams ðis likums, nevar privatizçt citâdi kâ tikai pçc vienas vai vairâkâm ðâdâm privatizâcijas metodçm (likumâ paredzçtas 7 metodes). Pirmâs trîs un septîtâ metode paredz pârdoðanu, no kurâm vienu vajadzçja pielietot privatizçjot (pârdodot) VRVÐK akcijas. Lai gan 07.07.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs” 19. punkts paredz, ka lîdz statûtsabiedrîbas pilnsapulcei katram parakstîtâjam jâiemaksâ summa, kâda paredzçta apstiprinâtajâ privatizâcijas projektâ, tomçr privatizâcijas projektâ nav noteikta parakstîtâjiem lîdz pilnsapulces sasaukðanai iemaksâjamâ summa. Privatizâcijas projektâ darbiniekiem nav paredzçtas akcijas bez balsstiesîbâm, arî statûti to neparedz, lîdz ar to nav ievçrotas 07.07.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs” 18. panta “Kapitâla daïu pârdoðana un parakstîðanâs uz tâm” prasîbas. Pants nosaka, ka valsts uzòçmuma darbiniekiem pârdoðanai paredzçtâ kapitâla daïa nedrîkst bût lielâka par 20 procentiem. Tikai gadîjumos, kad darbinieku akcijâm statûtos nav paredzçtas balsstiesîbas, darbiniekiem pârdodamâ kapitâla daïa var pârsniegt 20 procentus. AS Rîgas vîni statûtu (reìistrçti 29.11.1993.) 2. daïa “Sabiedrîbas kapitâli” 2.1. punkts nosaka, ka Sabiedrîbas dibinâðanas pamatkapitâls ir 400 000 lati, kas sadalâs 10 000 parastajâs akcijâs. Privatizâcijas projektâ iestrâdâts pârdot: VRVÐK darbiniekiem: 1. par naudu 13%

260 2. par sertifikâtiem 12,5% 3. Rezervçtâs bijuðajiem îpaðniekiem (pçc gada paredzçts pârdot darbiniekiem) 5% Kopâ: 30,5% Privatizâcijas projekta 2.5. punkts “Akciju sadalîjums” nosaka, ka par sertifikâtiem realizçjamâ daïa ir 25%. Saskaòâ ar 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu privatizâcijas kârtîbu” 9. pantu “Maksâðanas lîdzekïi un kârtîba”: sertifikâtu îpaðniekiem ir priekðrocîbas tiesîbas pirkt par sertifikâtiem jebkuru privatizçjamo îpaðuma objektu, izòemot îpaðuma objektus, kurus pârveido uzòçmçjsabiedrîbâs un kuru apstiprinâtajâ privatizâcijas projektâ par sertifikâtiem pârdodamâ kapitâla daïa nav mazâka par 25 procentiem. Saskaòâ ar treðo apakðpunktu sertifikâtu îpaðniekiem, kuri vçlas izmantot priekðrocîbas tiesîbas, jâpiesakâs mçneða laikâ no apstiprinâtâ privatizâcijas projekta publicçðanas dienas. EM informâcija par apstiprinâto VRVÐK privatizâcijas projektu saskaòâ ar minçtâ likuma 7. panta prasîbâm netika publicçta ne Latvijas Vçstnesî, ne Rîgas Balsî. Lai gan VRVÐK privatizâcijas projekts neatbilst iepriekð minçtajâm tiesîbu aktu normâm un to nav izskatîjusi LR ZM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisija, tomçr 19.08.1993. LR EM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas sçdç (protokols Nr. 19) nolemts atbalstît LR LM 21.07.1993. lçmumu (pavçle Nr. 373) “Par VRVÐK privatizâcijas projekta apstiprinâðanu” (Komisijas priekðsçdçtâja vietnieks A. Tiknuss, viòð arî VRVÐK privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâja vietnieks) ar nosacîjumu, ka privatizâcijas projekta autori papildinâs privatizâcijas projektu, saskaòâ ar EM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas 19.08.1993. slçdzienu. 19.08.1993. EM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas slçdzienâ norâdîts, ka nav ievçrotas 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 2. panta prasîbas un komisija uzskata, ka privatizâcijas projektu var atbalstît ar nosacîjumu, ka to papildina un papildinâjumus iesniedz atkârtotai izskatîðanai. Saskaòâ ar iepriekð minçtâ likuma 6. panta 6. punktu privatizâcijas projektu var apstiprinât ar zinâmiem nosacîjumiem. Ja ðie nosacîjumi lîdz noteiktam termiòam netiek izpildîti, projekta apstiprinâjums zaudç spçku. 01.09.1993. VRVÐK direktors V. Kokars iesniedz VRVÐK privatizâcijas projekta papildinâjumus, kuros nav izdarîtas izmaiòas privatizâcijas projektâ atbilstoði 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 2. panta prasîbâm, bet tikai izdarîts solîjums, ka panta 2. prasîbu izpilde tiks izdarîta pçc kombinâta privatizâcijas komisijas slçdziena, nenorâdot konkrçti. Tomçr 06.09.1993. EM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas sçdç nolemts atbalstît VRVÐK privatizâcijas projekta papildinâjumus, kuri iesniegti 01.09.1993. VRVÐK privatizâcijas komisijas izveidoðana un tâs darbîbas uzsâkðana 03.08.1993. LR Ekonomisko reformu ministrija ar pavçli Nr. 216 “Par VRVÐK privatizâcijas komisijas izveidoðanu” un LR EM 27.08.1993. ar rîkojumu Nr. 18 “Par izmaiòâm ar 1993. gada 3. augusta pavçlç Nr. 216 apstiprinâto VRVÐK privatizâcijas komisijas sastâvu” nozîmçja privatizâcijas komisiju sekojoðâ sastâvâ: Komisijas priekðsçdçtâjs: A. Ðíçle — bijuðais lauksaimniecîbas ministra v. i.; Komisijas priekðsçdçtâja vietnieks: A. Tiknuss — LR Ekonomisko reformu ministrijas Valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas departamenta direktors; Komisijas locekïi: I. Sirotkins — VRVÐK vîna raþoðanas galvenais tehnologs; V. Kokars — VRVÐK direktors; V. Nesaule — Rîgas pilsçtas Vidzemes priekðpilsçtas Tautas deputâtu padomes valdes priekðsçdçtâja pirmâ vietniece; A. Jansone — LR lauksaimniecîbas ministra padomniece agrâro reformu jautâjumos.

261 Privatizâcijas komisija savu darbu ir uzsâkusi 07.07.1993. (protokols Nr. 1), pieòemot lçmumu, ka privatizâcijas komisijas darba diena ir katra piektdiena, no plkst. 15:00—17:00 VRVÐK telpâs, Blieíu ielâ 7, Rîgâ, un citus lçmumus, tajâ skaitâ lçmumu par privatizâcijas komisijas lemtspçju. 17.03.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas komisijâm” 7. pantâ noteikts, ka privatizâcijas komisija pieòem lçmumus ar komisijas locekïu balsu vairâkumu, atklâti balsojot, gadîjumos, kad alternatîvi lçmumi saòem vienâdu balsu skaitu, komisijas lçmums tiek pieòemts tajâ redakcijâ, par kuru balsojis komisijas priekðsçdçtâjs, bet viòa prombûtnç — komisijas priekðsçdçtâja vietnieks. Komisijas locekli, kurð nepiekrît komisijas lçmumam, ir tiesîbas rakstveidâ pievienot protokolam savu atseviðío viedokli. Neskatoties uz augstâk minçtâ likuma prasîbâm, privatizâcijas komisija pieòem likumam neatbilstoðus lçmumus (protokola Nr. 1 lemjoðâ daïa): 3. punkts... lçmumus pieòem, ja “par” balso vismaz èetri komisijas locekïi. Komisijas priekðsçdçtâjs, ja tiek balsots pret viòu viedokli, ir tiesîgs likt jautâjumu uz atkârtotu izskatîðanu; 4. punkts... piekrist, ka komisijas priekðsçdçtâjs, ja ir balsots pret viòu viedokli, ir tiesîgs pieaicinât papildus ekspertus uz jautâjuma atkârtotu izskatîðanas reizi; 6. punkts... atïaut komisijas locekïiem îpaðus viedokïus ierakstît atseviðíâ protokolâ, ja ðis viedoklis ir noformulçts iepriekðçjâ sçdç . Komisijas locekïiem savs îpaðais viedoklis jâparaksta atseviðíi paðam. VRVÐK nosacîtâs cenas noteikðana Privatizâcijas komisijas VRVÐK nosacîtâ cena Ls 400 000 noteikta un apstiprinâta 01.10.1993., sçdes protokols Nr. 5. 11.09.1993. privatizâcijas komisija lemj par korekcijas koeficientu apstiprinâðanu (protokols Nr. 2) un apstiprina galîgo korekcijas koeficientu 0,794. Lai labâk varçtu spriest par privatizâcijas komisijas informçtîbu (kompetenci), jâatzîmç komisijas priekðsçdçtâja atbalstu neguvuðais priekðlikums: “Ievest papildus koeficientu, saskaòâ ar galçji kritisko kombinâta finansiâlo stâvokli.” Valsts kontroles rîcîbâ esoðâs VRVÐK 1993. gada bilances un auditoru atzinums (auditore ar licenci Nr. 86 Z. Gromova) par VRVÐK finansiâlo stâvokli uz 01.12.1993. nebût neliecina, ka VRVÐK bûtu kritisks finansiâlais stâvoklis, jo VRVÐK peïòas un zaudçjumu aprçíini liecina, ka VRVÐK tîrâ peïòa 1993.gada pusgadâ bijusi Ls 190 568, bet 9 mçneðos Ls 238 128. Auditoratzinumâ uzrâdîts 11 mçneðu neto apgrozîjums Ls 5 530 445, pârdotâs produkcijas raþoðanas izmaksas Ls 4 816 068, bet tîrâ peïòa Ls 254 491, preèu un materiâlu aprite gada laikâ notiek 3,4 reizes, kontrolskaitlis uzòçmuma maksâtspçjai ir augsts — 4, uzòçmums rentabls ar stabilu finansiâlo stâvokli. Òemot vçrâ iepriekð minçto un to, ka nosakot korekcijas koeficientu finansiâlais stâvoklis un rentabilitâtes koeficients noteikts minimâlais 0,9 ir jâvçrtç kâ privatizâcijas komisijas nekompetence. Ar LR MP lçmumu Nr. 397 apstiprinâtâ nolikuma “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanu” 10. punkts novçrtçjot objekta (uzòçmuma) îpatnîbas, privatizâcijas komisija nosaka ðâdâs robeþâs — finansiâlais stâvoklis un rentabilitâte –0,9 –1,1. Privatizâcijas komisijas protokolam nav pielikumu, lai spriestu, kâdi apsvçrumi òemti vçrâ nosakot minimâlo koeficientu uzòçmumam, kurð strâdâ ar ievçrojamu peïòu. 10.06.1992. likums “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbas îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanas kârtîbu” 3. pants nosaka, ka, pirms privatizçjamâ objekta (uzòçmuma) nosacîtâs cenas noteikðanas, veicama ðâ objekta (uzòçmuma) mantas inventarizâcija. Inventarizâcija valsts un paðvaldîbu uzòçmumos veicama LR MP vai tâs institûciju noteiktajâ kârtîbâ. Privatizâcijas komisija pârbauda un, ja nepiecieðams, koriìç inventarizâcijas rezultâtus atbilstoði LR spçkâ esoðajiem normatîvajiem aktiem. Saskaòâ ar LR MP 21.09.1992. lçmuma Nr. 397 apstiprinâto “Nolikumu par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanu”

262 III. daïu “Objekta (uzòçmuma) novçrtçðana” 6. punktu: “Novçrtçjot objektu (uzòçmumu), òem vçrâ: — pamatlîdzekïus; — apgrozâmos lîdzekïus; — nepabeigtâs celtniecîbas objektus; — maksâjumu saistîbas; — citus nemateriâlos elementus. Pamatlîdzekïu inventarizâciju pçc stâvokïa uz 01.07.1993. (novçrtçðanas komisijas aktos komisijas priekðsçdçtâjs A. Deniòð, komisijas locekïi D. Tunsts, V. Finogenovs, Z. Maèa) lîgums ar SIA Invest–Rîga un pavçle par inventarizâcijas komisijas izveidoðanu uzrâdîti netika. Pamatlîdzekïu novçrtçðanas akti, kurus parakstîjuði privatizâcijas komisija un SIA Invest–Rîga, parâda, ka pamatlîdzekïu inventarizâcija veikta pçc stâvokïa uz 01.07.1993., bet 02.07.1993. LR LM (ministra v. i. A. Ðíçle) izdevusi pavçli Nr. 342 “Par valsts uzòçmuma pamatfondu nodoðanu”, kura paredz nodot bez atlîdzîbas VRVÐK, kas atrodas valsts bezalkoholisko dzçrienu rûpnîcas Mîlgrâvis bilancç, ðâdus valsts pamatlîdzekïus: 40 vîna glabâðanas cisternas bilances vçrtîbâ Ls 35 760. Ar pamatlîdzekïu nodoðanas aktu, kurð sastâdîts 13.07.1993., valsts bezalkoholisko dzçrienu rûpnîca Mîlgrâvis nodod bez atlîdzîbas VRVÐK ðâdus pamatlîdzekïus: — vîna glabâtuves çka — Ls 31 534,40 — 30 vîna glabâtuves tilpnes — Ls 1 745,26 — pârçjâ iekârta — Ls 2 480,34 Kopâ: Ls 35 760,00 Lai gan aktâ norâdîtâ vçrtîba Ls 35 760 atbilst pavçlç Nr. 342 minçtai bilances vçrtîbai, tomçr pavçle neparedzçja nodot vîna glabâtuves çku un pârçjo iekârtu bez atlîdzîbas VRVÐK. Pamatlîdzekïu inventarizâcijas sarakstos nav iekïauti iepriekð minçtie pamatlîdzekïi bilances vçrtîbâ Ls 35 760, to arî apstiprina VRVÐK pamatlîdzekïu saraksts, kas òemti bilancç vai izslçgti no bilances laika periodâ no 01.07.1993. lîdz 01.12.1993. (VRVÐK pieòemðanas–nodoðanas akts pielikums Nr. 1). Pamatlîdzekïu inventarizâcija un uzskaite nav atbildusi 14.10.1992. likumam “Par grâmatvedîbu”. Inventarizâcijas un novçrtçðanas aktos, neuzrâdot pamatlîdzekïus Ls 35 760, valstij nodarîts zaudçjums Ls 35 760 vçrtîbâ. Privatizâcijas komisija, novçrtçjot VRVÐK, nav vçrtçjusi citus nemateriâlos elementus (jaunu vînu un bezalkoholisko dzçrienu tehniskâs izstrâdes, kuras sagatavotas VRVÐK). Lai gan privatizâcijas komisija nav vçrtçjusi VRVÐK intelektuâlo îpaðumu jaunu vînu un bezalkoholisko dzçrienu tehniskâs izstrâdnes, kuras sagatavotas VRVÐK, tomçr jau tûlît pçc VRVÐK nosacîtâs cenas noteikðanas 12.10.1993. dibinot SIA Vîna pagrabs, VRVÐK (kâ dibinâtâjs) daïu sava ieguldîjuma (12.10.1993. ziòojums par mantiskiem ieguldîjumiem SIA Vîna pagrabs pamatkapitâlâ) sedz ar intelektuâlo îpaðumu par kopçjo vçrtîbu Ls 130 000. Intelektuâlais îpaðums: jaunu vînu un bezalkoholisko dzçrienu tehniskâs izstrâdnes, kuras sagatavotas VRVÐK un atïautas raþoðanâ Latvijas Republikas teritorijâ: — vînogu vîns Benifiss, — vînogu vîns Musketals, — vînogu pussaldais vîns Stella, — dzirkstoðais dzçriens Ðarlote, — Latvijas Dzirkstoðais baltais vîns, — Vîns Rislings dzirkstoðais, — Rîgas ðampanietis. Privatizâcijas lietâ nav privatizâcijas komisijas apstiprinâts VRVÐK ieguldîjuma SIA Vîna pagrabi novçrtçjums, lîdz ar to nav ievçrotas LR MP 20.11.1992. lçmuma Nr. 495 “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâciju” 6. punkta prasîbas: uzòçmçjsabiedrîbâ ieguldâmâs valsts kapitâla daïas vçrtîba nosakâma saskaòâ ar likuma “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanas kârtîbu” pirms uzòçmçjsabiedrîbas dibinâðanas.

263 Saskaòâ ar augstâk minçtâ nolikuma 9. punkta prasîbâm, netika sagatavoti un privatizâcijas komisijai iesniegti naudas lîdzekïu, debitoru, kreditoru, ieguldîjumu citâs uzòçmçjsabiedrîbâs inventarizâcijas akti. VRVÐK nav veikta debitoru un kreditoru inventarizâcija (privatizâcijas lietâ nav un AS Rîgas vîni neuzrâdîja dokumentus, kas apliecinâtu pretçjo). Debitoru un kreditoru saraksti, kuru summas izmantotas VRVÐK novçrtçðanâ un nosacîtâs cenas noteikðanâ, nav sastâdîti pçc stâvokïa uz 01.09.1993., t. i., uz pârçjo apgrozâmo lîdzekïu inventarizâcijas brîdi, bet sastâdîti tikai pçc stâvokïa uz 16.09.1993. Atseviðíi apgrozâmo lîdzekïu inventarizâcijas akti sastâdîti, nenorâdot materiâli atbildîgo personu, kâ arî uz aktiem nav attiecîgo materiâli atbildîgo personu parakstu. VRVÐK grâmatvedîba nav kârtota atbilstoði LR likuma “Par grâmatvedîbu” 2. panta prasîbâm, kurð nosaka, ka uzòçmuma grâmatvedîbai ir uzskatâmi jâatspoguïo visi uzòçmuma saimnieciskie darîjumi un îpaðuma stâvoklis. Grâmatvedîba jâkârto tâ, lai grâmatvedîbas jautâjumos kvalificçta treðâ persona varçtu gût skaidru priekðstatu par uzòçmuma finansiâlo stâvokli un tâ saimnieciskajiem darîjumiem noteiktâ laika posmâ, kâ arî, lai varçtu konstatçt katra saimnieciskâ darîjuma sâkumu un izsekot tâ norisei. 14.10.1992. LR likuma “Par grâmatvedîbu” 2. pants nosaka, ka par grâmatvedîbas kârtoðanu uzòçmumâ ir atbildîgs tâ vadîtâjs. 13. pants nosaka, ka uzòçmumam, uzsâkot vai izbeidzot darbîbu, ir jâparâda savâ îpaðumâ un lietoðanâ esoðo lîdzekïu kopvçrtîba un savi parâdi îpaðâ sâkuma (slçguma) bilancç, kas sastâdîta no inventarizâcijas datiem. Par ðîs bilances sastâdîðanu ir atbildîgs uzòçmuma vadîtâjs. Likuma 17. pants nosaka, ka uzòçmuma vadîtâjs ir atbildîgs par zaudçjumiem, kas, pârkâpjot ðâ likuma noteikumus, viòa vainas dçï, nodarîti uzòçmumam, valstij vai treðajai personai. Privatizâcijas komisija, novçrtçjot mazvçrtîgo inventâru, naudas lîdzekïus, debitorus, kreditorus, ieguldîjumus citâs uzòçmçjsabiedrîbâs, intelektuâlo îpaðumu, nav ievçrojusi ar 21.09.1992. lçmumu Nr. 397 apstiprinâtâ nolikuma “Nolikums par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanu” 9. punkta prasîbas, kuras nosaka, ka augstâk minçtie apgrozâmie lîdzekïi ir jânovçrtç pçc uzòçmuma grâmatvedîbas uzskaites datiem novçrtçðanas brîdî. Par cik ne privatizâcijas lietâ, ne arî AS Rîgas vîni nav VRVÐK bilances uz 01.09.1993., VK griezâs LR Valsts arhîvâ, lai pçc tur esoðajiem dokumentiem (galvenâs grâmatas) konstatçtu apgrozâmo lîdzekïu atlikumus uz to novçrtçðanas brîdi pçc stâvokïa uz 01.09.1993. Valsts kontrole aprçíinâja apgrozâmo lîdzekïu vçrtîbu saskaòâ ar MP lçmumu Nr. 397, pieòemot, ka VRVÐK Privatizâcijas komisijas veiktais (neiegrâmatotais) apgrozâmo lîdzekïu novçrtçjums ir pareizs, un uzrâdîti visi apgrozâmo lîdzekïu novçrtçjuma akti, t. i. summâ pa atseviðíiem privatizâcijas komisijas apstiprinâtiem apgrozâmo lîdzekïu aktiem uzrâdîtais novçrtçjums, un konstatçja, ka apgrozâmo lîdzekïu novçrtçjums sastâda Ls 114 131, kas ir par Ls 62 357 (114131–62357) vairâk kâ Privatizâcijas komisijas sastâdîtajâ nosacîtâs cenas kopsavilkuma aktâ. Lai gan pçc galvenâs grâmatas apgrozâmo lîdzekïu bilances vçrtîba uz 01.09.1993. ir Ls 623 786,18, privatizâcijas komisijas nosacîtâs cenas kopsavilkuma aktâ tâ uzrâdîta tikai Ls 51 774 un novçrtçta Ls 51 774 vçrtîbâ, tâtad nav uzrâdîti apgrozâmie lîdzekïi Ls 572 012 vçrtîbâ. VRVÐK nosakot uzòçmuma nosacîto cenu un kârtojot grâmatvedîbu nav ievçrotas 14.10.1992. likuma “Par grâmatvedîbu” III nodaïa “Inventarizâcijas un pârskati” prasîbas un saskaòâ ar ðo likumu 6.09.1993. izdotie LR Finansu ministrijas norâdîjumi Nr. 832 “Par inventarizâcijâm”. VRVÐK vadîba nav ievçrojusi norâdîjumu Nr. 832 “Par inventarizâcijâm” punktu 4.5., 4.6. un 4.7. prasîbas: starpîba starp grâmatvedîbas uzskaites datiem un datiem pçc inventarizâcijas sarakstiem: iztrûkumus, zudumus jâatspoguïo ar ierakstiem attiecîgajos grâmatvedîbas kontos, pamatojoties uz uzòçmuma vadîtâja norâdîjumiem, ne vçlâk kâ 20 dienu laikâ pçc tâ mçneða beigâm, kurâ inventarizâcija ir veikta. VRVÐK direktors V. Kokars VD apstiprinâja, ka direktora pavçle par inventarizâcijas rezultâtu iegrâmatoðanu pçc stâvokïa uz 01.09.1993. netika izdota, un inventarizâcijas rezultâti netika iegrâmatoti.

264 14.10.1992. Latvijas Republikas likuma “Par uzòçmuma gada pârskatiem” 4. pants nosaka, ka gada pârskatam ir jâsniedz patiess un skaidrs priekðstats par uzòçmuma lîdzekïiem, saistîbâm, tâ finansiâlo stâvokli un peïòu vai zaudçjumiem. 32. pants nosaka, ka apgrozâmajiem lîdzekïiem jâpiemçro tâds novçrtçjums, lai tie bilances sastâdîðanas dienâ tiktu novçrtçti atbilstoði zemâkajai tirgus cenai vai paðizmaksai. Krâjumu atlikumiem obligâti jâlieto zemâkâ novçrtçjuma cena. Krâjumu atlikumu novçrtçjums nedrîkst bût augstâks par tirgus cenu. VRVÐK bilancçs uz 01.09.1993. un 01.12.1993. apgrozâmie lîdzekïi nav uzrâdîti òemot vçrâ inventarizâcijas uz 01.09.1993. rezultâtus, kad apgrozâmo lîdzekïu vçrtîba tika samazinâta. 01.10.1993. privatizâcijas komisija nosakot un apstiprinot VRVÐK nosacîto cenu (kopsavilkuma aktu) nav ievçrojusi ar 21.09.1992. LR MP lçmumu Nr. 397 “Par nolikumu par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanu” apstiprinâtâ nolikuma “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanu 12. punktu, ka privatizâcijas komisija salîdzina un izvçrtç ar abiem paòçmieniem noteiktâs objekta (uzòçmuma) nosacîtâs cenas un nosaka uzòçmuma galîgo nosacîto cenu. Privatizâcijas komisija noteica VRVÐK nosacîto cenu Ls 405 942 pçc mantas vçrtîbas (substances), piemçrojot korekcijas koeficientu k=0,79, bet pçc peïòas diskonta metodes Ls 1 967 550, galîgo nosacîto cenu nosakot Ls 400 000. Auditorfirma SIA Invest–Rîga (auditors D. Tunsts) novçrtçjusi VRVÐK pçc stâvokïa uz 10.07.1993., nosakot pçc substances metodes nosacîto cenu Ls 897 688. Privatizâcijas projekta realizâcija Privatizâcijas projektâ paredzçts par sertifikâtiem realizçt 25% VRVÐK akcijas, t. sk. 50% realizçt VRVÐK darbiniekiem ar 30% atlaidi, bet atlikuðiem 50% par sertifikâtiem realizçjamo akciju pircçjs nav privatizâcijas projektâ noteikts. 08.10.1993. privatizâcijas komisija izskatot jautâjumu, kam dodamas tiesîbas iegâdâties 12,5% VRVÐK akciju par sertifikâtiem nolemj (protokols Nr. 6), ka 12,5% akciju, kas realizçjamas par sertifikâtiem citâm fiziskâm personâm, realizçt kombinâta saimniecisko partneru fiziskajâm personâm. Privatizâcijas komisijas rîcîba neatbilst 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 2. pantam, kurð nosaka, ka nevienu îpaðuma objektu (uzòçmumu), kam piemçrojams ðis likums, nevar privatizçt citâdi kâ tikai pçc vienas vai vairâkâm ðâdâm privatizâcijas metodçm. Likumâ paredzçtas 7 metodes, bet neviena no metodçm neparedz tiesîbas valsts îpaðuma (akciju) pircçju noteikt privatizâcijas komisijai bez izsoles vai konkursa. Privatizâcijas komisija, òemot vçrâ, ka tâ, vçrtçjot uzòçmumu, izslçdza ieguldîjumu AS “Kalkûne” no vçrtçjuma 08.10.1993. un pieòçma lçmumu (protokols Nr. 6) noteikt, ka gadîjumâ, ja VRVÐK saòem no AS Kalkûne uz tam piederoðajâm akcijâm likvidâcijas kvotu, visa summa jâieskaita valsts budþetâ. AS Kalkûne nav likvidçta, lîdz ar to VRVÐK ieguldîjums Ls 6000 jâuzskata par valsts kapitâla daïu. Kaut arî 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 8. panta 1. punkts nosaka, ka apstiprinâtu projektu var grozît un papildinât institûcija, kas projektu apstiprinâjusi, tomçr 17.11.1993. privatizâcijas komisija pieòçmusi lçmumu (protokols Nr. 10) apstiprinât izmaiòas, ka SIA Bravo paredzçtâs daïas iegâdâjas SIA Jaunpagasts, privatizâcijas projekta daïâ — saimnieciskie partneri ar noteikumu, ja tiks saòemta LR EM piekriðana. Privatizâcijas komisijas sçþu protokoli neliecina, ka bûtu atkârtoti skatîta saimniecisko partneru gatavîba iegâdâties VRVÐK akcijas un lemts jautâjums par SIA Bravo privatizâcijas projektâ paredzçto akciju pârdoðanu, tomçr privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjs A. Ðíçle jau 15.11.1993. ar vçstuli adresçtu LR EM privatizâcijas valsts ministram D. Skultem lûdz saskaòot izmaiòas, atïaujot SIA Bravo paredzçtâs akcijas iegâdâties SIA Jaunpagasts. Lai gan iepriekð minçtais likums un LR MP 30.12.1992. lçmuma Nr. 562 “Par privatizâcijas projektiem, to apstiprinâðanas, grozîðanas un papildinâðanas kârtîbu” 4.3. un 4.4. punkts nosaka, ka pieprasîjumu attiecîgâ institûcija reìistrç un izskata tâdâ paðâ kârtîbâ kâ privatizâcijas projektu autoru iesniegtos projektus, pieprasîjumu grozît vai papildinât

265 privatizâcijas projektu, izskata institûcija, kas ir apstiprinâjusi privatizâcijas projektu, tomçr 17.11.1993. LR EM privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisija (sçdi vada Privatizâcijas departamenta direktors A. Tiknuss, viòð arî privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâja vietnieks) nolemj (protokols Nr. 25) atbalstît privatizâcijas komisijas priekðlikumu par grozîjumu izdarîðanu privatizâcijas projektâ, mainot akciju sadalîjumu starp saimnieciskajiem partneriem, nemainot kopçjo paredzçto akciju skaitu saimnieciskajiem partneriem. 23.11.1993. LR EM (privatizâcijas valsts ministrs D. Skulte) ar vçstuli Nr. 3–31–1–150 “Par izmaiòâm privatizâcijas projektâ” privatizâcijas komisijai dara zinâmu EM tiesîbu aktu normâm neatbilstoðo lçmumu. Akcionâru pilnsapulces sasaukðanas tiesiskums 07.07.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs” 19. pants “Akcionâru pilnsapulces sasaukðana” nosaka, ka ministrija sasauc akcionâru pilnsapulci un ka lîdz pilnsapulcei katram parakstîtâjam jâiemaksâ summa, kâda paredzçta apstiprinâtajâ privatizâcijas projektâ. Privatizâcijas projektâ nav noteikta iemaksâjamâ summa. 18.05.1993. likuma “Par akciju sabiedrîbâm” I nodaïa skaidro, ka akcija ir vçrtspapîrs, kas apstiprina akcionâra lîdzdalîbu akciju sabiedrîbas pamatkapitâlâ un dod viòam tiesîbas piedalîties sabiedrîbas pârvaldç un saòemt akciju sabiedrîbas peïòas daïu — dividendi. Akcionârs ir fiziskâ vai juridiskâ persona, kas noteiktâ kârtîbâ iegâdâjusies akciju sabiedrîbas akcijas. Lîdz pilnsapulces sasaukðanai iemaksas 25% apmçrâ no parakstîtâ ir veikuði visi akcionâri. 26.11.1993. AS Rîgas vîni pilnsapulcç privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjs A. Ðíçle, ar LR ZM 11.11.1993. pavçli Nr. 99 pilnvarots izpildît valsts kâ akciju sabiedrîbas dibinâtâjas funkcijas, ziòo par valsts kâ dibinâtâja funkciju izpildi. 26.11.1993. pilnsapulcç privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâja vietnieks A. Tiknuss informç, ka no sekretâra saòemtas ziòas, ka pilnsapulcç piedalâs akcionâri, kas pârstâv 9471 akcijas jeb 94,71% parakstîtâ pamatkapitâla, bet privatizâcijas lietâ nav akcionâru saraksta, kas apliecinâtu, ka tas tâ ir bijis. Nav ievçrots 18.05.1993. likuma “Par akciju sabiedrîbâm” 62. pants, kas nosaka, ka akcionâru pilnsapulces protokolâ jânorâda to akcionâru vai to pârstâvju vai pilnvarnieku vârds un uzvârds, kuri piedalâs sapulcç . Lai gan, kâ iepriekð minçts, pieïauta virkne tiesîbu aktu normu pârkâpumu, tomçr tiek izveidotas likumâ “Par akciju sabiedrîbâm” paredzçtâs pârvaldes un kontroles institûcijas, kâ arî apstiprinâti akciju sabiedrîbas Rîgas vîni statûti, t. i. notiek VRVÐK pârveidoðana par AS Rîgas vîni. Norçíinâðanâs par akcijâm 24.12.1993. privatizâcijas komisija (protokols Nr. 13) nolçma apstiprinât VRVÐK privatizâcijas komisijas izdevumu galîgo tâmi un pilnvarot A. Ðíçli atbilstoði MP 12.04.1993. lçmuma Nr. 183 prasîbâm informçt Vidzemes priekðpilsçtas valsts ieòçmumu dienestu un valsts îpaðuma privatizâcijas fonda rîkotâju par lîdzekïiem, kas ieskaitâmi fondâ un maksâjuma termiòiem. Sastâdot privatizâcijas fondos ieskaitâmo lîdzekïu maksâðanas grafiku, nav ievçrots 09.12.1993. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondiem” 2. panta 2. punkts, ka valsts îpaðuma privatizâcijas fondu veido lîdzekïi, kuri iegûti no akciju pârdoðanas (90 procenti no ieòemtajâm summâm) un 2. panta 3. punkts, ka paðvaldîbas îpaðuma privatizâcijas fondu veido 10 procenti no attiecîgâs pilsçtas vai attiecîgâ pagasta teritorijâ esoðu valsts îpaðuma objektu privatizâcijas rezultâtâ iegûtajiem lîdzekïiem, jo maksâðanas grafikâ paredzçts VRVÐK privatizâcijas rezultâtâ iegûtos naudas lîdzekïus, pçc privatizâcijas procesa organizçðanai iztçrçto lîdzekïu Ls 6 559,80 samaksas, pavisam Ls 273 440,20 pârskaitît neatbilstoði iepriekð minçtai likuma noteiktai kârtîbai. Paredzçts 18% apgrozîjuma nodoklis, lai gan 18.12.1991. likums “Par apgrozîjuma nodokli” to neparedz iegâdâjoties vçrtspapîrus (akcijas).

266 AS “Rîgas vîni” nav atbilstoði maksâðanas grafikam ievçrojusi maksâjumu proporcijas attiecîgajos privatizâcijas fondos. Rezultâtâ ir radîts zaudçjums valsts îpaðuma privatizâcijas fondam Ls 20 672,47 un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondam Ls 16 327,05. Nepamatoti Ls 39 661,01 ieskaitîti valsts budþetâ (kâ 18% apgrozîjuma nodoklis). * Norçíinâðanâs ar sertifikâtiem notikusi atbilstoði tiesîbu aktu normâm. Sastâdot privatizâcijas fondos ieskaitâmo lîdzekïu maksâðanas grafiku, nav ievçrota ar 12.04.1993. LR MP lçmumu Nr. 183 “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondiem” apstiprinâtâ kârtîba, kâdâ lîdzekïi ieskaitâmi valsts îpaðuma un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondos 7. punkts, ka privatizâcijas komisija ir tiesîga dot uzdevumu no ieskaitîtajiem lîdzekïiem samaksât par pieaicinâto ekspertu, auditorfirmu un izsoïu organizçtâjfirmu pakalpojumiem, kâ arî samaksât citus ar îpaðuma objekta privatizâcijas organizçðanu saistîtos rçíinus. Atïauju ðâdâm darbîbâm ik reizi dod valsts îpaðuma privatizâcijas fonda rîkotâjs, ja tiek privatizçts valsts îpaðuma objekts. Atïaujas saòemðanai privatizâcijas komisija iesniedz fonda rîkotâjam komisijas protokolu, lîguma kopiju, kâ arî nodoðanas–pieòemðanas aktu, kas apliecina lîgumâ paredzçto darbu izpildi. Lai gan VRVÐK privatizâcijas komisijas galîgâ izdevumu tâmç, kura Ls 6559,80 vçrtîbâ òemta vçrâ privatizâcijas fondos ieskaitâmo lîdzekïu aprçíinâ, komisijas pastâvîgo ekspertu atalgojums Ls 345,50, t. sk. sociâlais nodoklis Ls 93,3, sekretariâta darba apmaksa Ls 1 219,30, t. sk. sociâlais nodoklis Ls 329,30, tomçr privatizâcijas lietâ nav atïaujas iepriekð minçto Ls 1 564,80 segðanai no valsts îpaðuma un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondiem. Privatizâcijas lietâ nav lîgumu, nav pieòemðanas–nodoðanas aktu par darbu nodoðanu, kas apliecinâtu lîgumâ paredzçto darbu izpildi. Tiesîbu aktu normâm neatbilstoðas rîcîbas rezultâtâ nodarîts zaudçjums valstij (valsts îpaðuma un paðvaldîbu îpaðuma fondiem Ls 1 564,80 vçrtîbâ). LR Zemkopîbas ministrijas valsts kapitâla daïas pârvaldîtâja AS Rîgas vîni Saskaòâ ar privatizâcijas projektu LR ZM valdîjumâ, pçc uzòçmuma privatizâcijas palika 5% akciju (500 akcijas Ls 20 000 vçrtîbâ), kuras tika rezervçtas bijuðajiem îpaðniekiem un 5% akcijas (500 akcijas Ls 20 000 vçrtîbâ) rezervçtâs pensiju fondam. Minçto akciju daïu pârvaldei ZM 25.10.1993. vçstule Nr. 3.1–60 (J. Lapðe) nozîmçja valsts pilnvarniekus: bijuðajiem îpaðniekiem rezervçtajai daïai V. Lukaðevicu, pensiju fondam rezervçtajai daïai Ò. Rijnieci. 30.01.1995. AS “RV” apvienotâs valdes un padomes sçdç (protokols Nr. 19) tika izskatîts jautâjums par akciju sadali, kuras nav izpirkuði bijuðie îpaðnieki. Tika pieòemts lçmums akcijas pârdot AS RV darbiniekiem. 07.04.1995. AS RV pilnsapulces protokola treðajâ punktâ “Peïòas sadale un dividenþu izmaksa” fiksçts, ka nolemts dividendçs par 1994. gadu izmaksât Ls 200 000, kas sastâda 50% akciju nominâlvçrtîbas. 30.04.1996. pamatojoties uz LR MK 21.11.1995. noteikumiem Nr. 357 “Par privatizâcijas procesâ uzòçmçjsabiedrîbâs pârveidojamo valsts un paðvaldîbu uzòçmumu minimâlo kapitâla daïu, kas nododamas pensiju fondam” un 10.04.1996. noteikumiem Nr. 127 “Par valsts un paðvaldîbu kapitâla daïu pârvaldi uzòçmçjsabiedrîbâs”, ZM J. Lapðes personâ nodeva un Valsts sociâlâs apdroðinâðanas fonds, kâ ðîs kapitâla daïas turçtâjs, pieòçma 5% valsts kapitâla daïas 500 akcijas Ls 20 000 nominâlvçrtîbâ. 29.08.1995. AS RV pârskaitîja ar maksâjumu uzdevumu Nr. 1932 Sociâlâs apdroðinâðanas fondam Ls 10 000, dividendes par 1995. gadu. AS Rîgas vîni nav pârskaitîjusi valsts budþetâ dividendes Ls 10 000 apmçrâ, saskaòâ ar 07.04.1995. AS RV pilnsapulces lçmumu, par 1994. gadâ valsts îpaðumâ esoðajâm 5% akcijâm (valsts pilnvarniece I. Lukaðevica), kuras 1994. gadâ bija rezervçtas bijuðajiem îpaðniekiem. Valstij nodarîts zaudçjums Ls 10 000 un saskaòâ ar Civillikuma 1765. pantu likumiskie 6 procenti par 3 gadiem (3x6=18%). Nesamaksâjot valsts budþetâ dividendes, nodarîts zaudçjums Ls 11 800 (10 000 + 10 000x18%=11 800).

267 Secinâjumi 1. LR EM nav veikusi kontroli par privatizâcijas norises atbilstîbu LR likumiem, lçmumiem, kâ arî apstiprinâtajam privatizâcijas projektam, kâ to nosaka 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 13. pants. 2. Lai gan 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 8. panta prasîbas nosaka, ka îpaðuma objekts (uzòçmums) privatizçjams tikai atbilstoði apstiprinâtajam privatizâcijas projektam, bet privatizâcijas projekts neparedz reorganizâciju, tomçr 28.07.1993. pavçlç Nr. 373 “Par VRVÐK privatizâcijas projekta apstiprinâðanu” iekïauts papildus punkts, veikt VRVÐK reorganizâciju, pamatojoties uz LR LM 20.07.1993. pavçli Nr. 363, nodalot no VRVÐK tam piederoðâs atpûtas bâzes Knipska un Kalngale. 3. 19.08.1993. LR Ekonomisko reformu ministrijas atbalstîtais VRVÐK privatizâcijas projekts neatbilst spçkâ esoðajâm tiesîbu aktu normâm: 3.1. 28.07.1993. LR LM (ministra v. i. A. Ðíçle) ap pavçli Nr. 373 apstiprinâja darba grupas V. Kokara vadîbâ izstrâdâto VRVÐK privatizâcijas projektu, kurð nebija izskatîts privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijâ, kâ to paredz ar 30.12.1992. LR MP lçmumu apstiprinâtais “Nolikums par privatizâcijas projektu apstiprinâðanas, grozîðanas un papildinâðanas kârtîbu”. 3.2. Privatizâcijas projektâ nav ievçrotas 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” prasîbas. 3. pants. “Privatizâcijas projekta sagatavoðana attiecîgâ îpaðuma objekta (uzòçmuma) privatizâcijas komisijas locekïi nedrîkst bût privatizâcijas projekta autori”. V. Kokars vienlaikus bija privatizâcijas projekta autoru grupas vadîtâjs un VRVÐK Privatizâcijas komisijas loceklis. 4. pants. Privatizâcijas projekta saturs. Ja îpaðuma objektu (uzòçmumu) paredzçts pârveidot uzòçmçjsabiedrîbâ, papildus jânorâda ziòas par iespçjamajiem pircçjiem (uzòçmçjsabiedrîbas dalîbniekiem) vai nomniekiem, kapitâla daïu pârdoðanas kârtîba un akciju veidi un to proporcijas. Privatizâcijas projektâ, neatbilstoði iepriekð minçtâ likuma prasîbâm, iespçjamo 25% kapitâla daïu, iespçjamo pircçju vietâ bija paredzçts realizçt konkrçtiem saimnieciskâs darbîbas partneriem. Privatizâcijas projekts neparedzçja kapitâla daïu pârdoðanas kârtîbu, nenoteica akciju veidu un to proporcijas, kâ to nosaka iepriekð minçtais likums. 3.3. VRVÐK privatizâcijas projektâ nav noteikti termiòi, kâdos veicami maksâjumi par akcijâm, un pirmâs iemaksas, kâ to nosaka ar 30.12.1992. LR MP lçmumu Nr. 562 apstiprinâtâ valsts (paðvaldîbas) îpaðuma objekta (uzòçmuma) privatizâcijas projekta parauga 2.9. punkts. 3.4. VRVÐK privatizâcijas projektam nav pievienots ar LR MP 30.12.1992. lçmumu Nr. 562 apstiprinâtâ valsts (paðvaldîbas) îpaðuma objekta (uzòçmuma) privatizâcijas projekta parauga 4. punktâ paredzçtais projekta autoru vienoðanâs lîgums par atlîdzîbas sadali starp projekta autoriem. 3.5. Nav ievçrotas 07.07.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs” 18. panta prasîbas, kuras nosaka, ka valsts uzòçmuma darbiniekiem pârdoðanai paredzçtâ kapitâla daïa nedrîkst bût lielâka par 20 procentiem. 3.6. LR EM informâcija par apstiprinâto VRVÐK projektu, saskaòâ ar 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 7. panta prasîbâm, netika publicçta ne Latvijas Vçstnesî, ne Rîgas Balsî. 4. VRVÐK privatizâcijas projektâ un LR Lauksaimniecîbas ministrijas (ministra v. i. A. Ðíçle) pavçlçs noteiktâ VRVÐK privatizâcijas kârtîba liedza privatizâcijâ iesaistîties iespçjami plaðâkam privatizâcijas subjektu lokam. Saskaòâ ar Civillikuma 1439. pantu privatizâcijas projektâ noteiktâ kârtîba ir uzskatâma par darîjumu, kurâ it kâ aiz likumdoðanâ noteiktâs procedûru veikðanas, griba privatizâciju veikt likumîgi izteikta tikai izskata pçc, bez vçlçðanâs radît iespçjas plaðâkam privatizâcijas subjektu lokam piedalîties VRVÐK privatizâcijâ. 5. Privatizâcijas komisija (komisijas priekðsçdçtâjs A. Ðíçle) nav ievçrojusi sekojoðas tiesîbu aktu normas:

268 5.1. Nav ievçrots 17.03.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas komisijâm” 7. punkta prasîbas, t. i., komisijas priekðsçdçtâjs 1. komisijas sçdç panâcis lçmumu, ka, ja komisijas locekïi balso pret priekðsçdçtâja viedokli, ir tiesîgs likt jautâjumu uz atkârtotu izskatîðanu, vai pieaicinât papildus ekspertus jautâjuma atkârtotai izskatîðanai, kâ arî îpaða viedokïa pauðana paredzçta ierakstît atseviðíâ protokolâ, kas neatbilst likumâ noteiktajam. 5.2. Veicot izmaiòas VRVÐK privatizâcijas projekta daïâ — saimnieciskie partneri nav ievçrots 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 8. pants, ka apstiprinâtu projektu var grozît un papildinât institûcija, kas projektu apstiprinâjusi. 5.3. Lai gan 1o.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanas kârtîbu” 3. pants nosaka, ka pirms privatizçjamâ objekta (uzòçmuma) nosacîtâs cenas noteikðanas veicama ðâ objekta (uzòçmuma) mantas inventarizâcija, tomçr — netika sagatavots un privatizâcijai komisijai iesniegts naudas lîdzekïu, debitoru, kreditoru, ieguldîjumu citâs uzòçmçjsabiedrîbâs un citu nemateriâlu elementu inventarizâcijas akti. 5.4. Ar LR MP 21.09.1992. lçmuma Nr. 397 apstiprinâtâ “Nolikuma par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanu” III nodaïa “Objekta novçrtçðana”. 5.5. Nav ievçrotas 9. punkta prasîbas, kuras nosaka, ka apgrozâmie lîdzekïi ir jânovçrtç pçc uzòçmuma grâmatvedîbas uzskaites datiem novçrtçðanas brîdî. Apgrozâmo lîdzekïu vçrtîba, saskaòâ ar MP lçmuma Nr. 397 prasîbâm, novçrtçðanas brîdî bija Ls 114 131. Lîdz ar to Privatizâcijas komisija, nosakot apgrozâmo lîdzekïu vçrtîbu Ls 51 774, nodarîjusi valstij zaudçjumus Ls 62 357 apmçrâ. 6. Novçrtçjot VRVÐK, privatizâcijas komisija nav vçrtçjusi citus nemateriâlos elementus (jaunu vînu un bezalkoholisko dzçrienu tehniskâs izstrâdes, kuras sagatavotas VRVÐK), lai gan, tûlît pçc VRVÐK nosacîtâs cenas noteikðanas 12.10.1993., dibinot SIA Vîna pagrabs, VRVÐK, kâ dibinâtâjs, daïu sava ieguldîjuma (12.10.1993. ziòojums par mantiskiem ieguldîjumiem SIA Vîna pagrabs pamatkapitâlâ) sedz ar intelektuâlo îpaðumu par kopçjo vçrtîbu Ls 130 000. Nevçrtçjot jaunu vînu tehniskâs izstrâdes, radîts zaudçjums valstij Ls 130 000. 7. Privatizâcijas komisijas VRVÐK novçrtçðanas aktos nav uzskaitîti pamatlîdzekïi bilances vçrtîbâ Ls 35 760, kurus VRVÐK pâròçma bez atlîdzîbas no valsts bezalkoholisko dzçrienu rûpnîcas Mîlgrâvis 13.07.1993. Valstij nodarîts zaudçjums Ls 35 760 vçrtîbâ. 8. VRVÐK ieguldîjums AS “Kalkûne” Ls 6000 vçrtîbâ uzskatâms par valsts kapitâla daïu. Valsts kapitâla daïas privatizâcija AS Kalkûne veicama atbilstîgi 17.02.1994. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu privatizâciju” 44. pantam “Valsts un paðvaldîbu kapitâla daïu privatizâcija”. 9. VRVÐK grâmatvedîba netika kârtota atbilstoði LR likuma “Par grâmatvedîbu” 2. panta prasîbâm, kas nosaka, ka uzòçmuma grâmatvedîbai ir uzskatâmi jâatspoguïo îpaðuma stâvoklis. 10. AS Rîgas vîni nav pârskaitîjusi valsts budþetâ dividendes Ls 10 000 apmçrâ, saskaòâ ar 07.04.1995. AS RV pilnsapulces lçmumu, par 1994. gadâ valsts îpaðumâ esoðajâm 5% akcijâm (valsts pilnvarniece I. Lukaðevica), kas 1994. gadâ bija rezervçtas bijuðajiem îpaðniekiem. Nesamaksâjot valsts budþetâ dividendes, valstij nodarîti zaudçjumi Ls 11 800, t. sk. dividendes Ls 10 000 un likumiskie procenti Ls 1800. Kolçìijas loceklis V. Pucis Valsts revidente J. Ikvilde Valsts revidente I. Riekstiòa”

6. pielikums “Lçmums par privatizâciju bûtu pieòemts atbilstoði likuma prasîbâm, ja vien...” LR Ìenerâlprokuratûras Personu un valsts tiesîbu aizsardzîbas departamenta prokurora Jura Galeja oficiâlais slçdziens par Valsts kontroles secinâjumiem saistîbâ ar Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâciju: “Izskatot revîzijas materiâlus, uzskatu, ka valstij nodarîto zaudçjumu piedziòa civiltiesiskâ kârtîbâ paðreizçjâ situâcijâ nav iespçjama ðâdu apstâkïu dçï: — saskaòâ ar likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu privatizâcijas kârtîbu” 14. panta 2. daïu valsts un paðvaldîbas institûcijâm un to amatpersonâm, kas pârkâpuðas likumu vai citus ar privatizâciju saistîtos normatîvos aktus, jâatlîdzina valsts, paðvaldîbu, fizisko un juridisko personu interesçm un îpaðumiem nodarîtais zaudçjums. Izvçrtçjot ðo likuma normu, jâsecina, ka likums skaidri nenodala institûciju un atseviðíu amatpersonu civiltiesisko atbildîbu. No likuma izriet, ka zaudçjumu piedziòu, kas konkrçtajâ situâcijâ no civiltiesiskâ viedokïa ir uzskatâmi par privatizâcijas procesâ neiegûtiem ienâkumiem, var vçrst gan pret valsts institûcijâm, gan atseviðíâm amatpersonâm. Ar privatizâciju saistîtos lçmumus, kuru rezultâtâ valstij ir radîti zaudçjumi, ievçrojot likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas komisijâm” 7. panta 3. daïâ noteikto, ir pieòçmusi koleìiâla lçmçjinstitûcija — privatizâcijas komisija, bet ne patstâvîgi kâda amatpersona. Tâpat uz ðâdu privatizâcijas komisijas iespçjamo atbildîbu norâda likuma “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu un to mantas novçrtçðanas kârtîbu” 8. pants, kurð nosaka, ka privatizâcijas komisijas atbildîba iestâjas likumâ “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas komisijâm” noteiktajâ kârtîbâ. Ievçrojot iepriekð minçto, privatizâcijas komisiju varçtu atzît par institûciju, kurai ir jâatlîdzina nodarîtie zaudçjumi. Tai pat laikâ privatizâcijas komisija nav juridiska persona, un lîdz ar to prasîbas celðana par zaudçjumu atlîdzîbu pret privatizâcijas komisiju nav iespçjama, pie tam privatizâcijas komisija kâ tâda uz paðlaik nepastâv. Pie ðâdiem apstâkïiem uzskatu, ka zaudçjumu piedziòa varçtu bût iespçjama tikai no valsts institûcijâm vai amatpersonâm, kuras bija atbildîgas par privatizâcijas komisijas darbîbu. Privatizâcijas komisijas darbîbu regulçjoðâs tiesîbu normas nenorobeþoja attiecîgâs nozares ministrijas un Ekonomisko reformu ministrija. Tâ, atbilstoði likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas komisijâm” 9. panta 1. daïu domstarpîbas par privatizâcijas komisiju darbîbu, kurâm nav paredzçta citâda izskatîðanas kârtîba, izskata institûcija, kas izveidojusi komisiju. Tomçr, neskatoties uz ðâdu tiesîbu normu, normatîvajos aktos nav precîzi noteikts, kura institûcija izveido komisiju, jo saskaòâ ar likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas komisijâm” 4. panta 3. daïu privatizâcijas komisijas sastâvu nosaka nozares ministrija, bet papildus to apstiprina Ekonomisko reformu ministrija. Tâdçjâdi jautâjums par to, kura no ministrijâm izveido privatizâcijas komisiju, likumdoðanâ nav reglamentçts. Pie ðâdiem apstâkïiem neviena likuma norma skaidri nenosaka, kura ministrija ir civiltiesiski atbildîga par privatizâcijas komisijas darbîbas rezultâtâ radîtajiem zaudçjumiem. Tâpat bûtisks apstâklis, kas ietekmç prasîbas celðanu pret Ekonomisko reformu ministriju vai Lauksaimniecîbas ministriju, ir fakts, ka privatizâcijas komisija bija patstâvîga institûcija un

270 tâs locekïi, pildot savus pienâkumus privatizâcijas komisijâ, nav atzîstami par ministrijas kalpotâjiem vai darbiniekiem Civillikuma 1782. panta izpratnç, kurð pieïautu prasîbas celðanu pret ministriju kâ darba devçju gadîjumâ, ja starp privatizâcijas komisijas locekïiem un ministriju bûtu darbinieka un darba devçja attiecîbas. Pamatojoties uz iepriekð minçto, uzskatu, ka prasîbas celðana pret valsts institûcijâm, kuras organizçja un veica privatizâciju, nav iespçjama. Izvçrtçjot jautâjumu par konkrçtu privatizâcijas komisijas locekïu, kâ arî Lauksaimniecîbas ministrijas un Ekonomisko reformu ministrijas atbildîgo amatpersonu civiltiesisko atbildîbu, bûtisks ir jautâjums par katras konkrçtâs personas lomu privatizâcijâ un tâs darbîbu cçloòsakarîbu ar zaudçjumu nodarîðanu valstij. Zaudçjumi valstij ir radîti, apstiprinot privatizçjamâ objekta cenu, pamatojoties uz inventarizâcijas dokumentiem, kuros nav iekïauta un novçrtçta visa privatizçjamâ objektâ iekïautâ manta. Ðâdâ situâcijâ, neskatoties uz faktu, ka nav ievçrotas normatîvo aktu prasîbas, nav pierâdîjumu tam, ka privatizâcijas komisijas locekïi ir ar nodomu apstiprinâjuði tieði ðâdu privatizçjamâ objekta cenu, kurâ nav òemta vçrâ visa objekta vçrtîba, t. i., nav pierâdîjumu faktam, ka privatizâcijas komisijas locekïi, nosakot objekta cenu, ir paredzçjuði sabiedriski bîstamâs sekas — zaudçjumu nodarîðanu valstij — un vçlçjuðies ðo seku iestâðanos. Ievçrojot ðo apstâkli, ir izslçgta privatizâcijas komisijas locekïu iespçjamâ kriminâlatbildîba par tîðu noziedzîgu darbîbu izdarîðanu. Arî jautâjumâ par privatizâcijas komisijas locekïu nevçrîgu pienâkumu pildîðanu no kriminâltiesiskâ viedokïa ir jâòem vçrâ, ka iespçjamâ atbildîba varçtu iestâties tikai tad, ja bûtu pierâdâma ne tikai privatizâcijas komisijas kâ koleìiâlas lçmçjinstitûcijas, bet arî katra tâs locekïa vaina, ievçrojot to, vai konkrçtajam privatizâcijas komisijas loceklim vajadzçja paredzçt zaudçjumu nodarîðanu valstij. Papildus kriminâlatbildîbas iespçjamîbu un pirmstiesas izmeklçðanu lietâ izslçdz arî Latvijas KPK 5. panta 1. daïas 3. punkts, jo ir pagâjis maksimâlais noilgums (pieci gadi) kriminâllietas ierosinâðanai pçc Latvijas KK 163. panta. Ievçrojot apstâkïus, kâdos valstij ir raduðies zaudçjumi, no kriminâltiesiskâ viedokïa nav pietiekoðu pierâdîjumu to valsts amatpersonu, kuru pienâkums bija kontrolçt privatizâcijas komisijas darbîbas atbilstîbu likuma prasîbâm, nolaidîbai. Likums konkrçtajâ gadîjumâ satur vispârîgu frâzi par Ekonomisko reformu ministrijas pienâkumu kontrolçt privatizâcijas komisijas darbîbas atbilstîbu normatîvo aktu prasîbâm. Ðeit bûtisks ir fakts, ka lçmums par privatizçjamâ objekta cenas noteikðanu juridiski ir noformçts pareizi un bûtu pieòemts atbilstoði likuma prasîbâm, ja vien privatizâcijas komisija bûtu vadîjusies no likuma prasîbâm atbilstoðiem inventarizâcijas dokumentiem. No civiltiesiskâ viedokïa gan attiecîbâ uz privatizâcijas komisijas locekïiem, gan citâm valsts amatpersonâm kâ valsts iestâþu darbiniekiem ir jâòem vçrâ fakts, ka saskaòâ ar Latvijas Darba likumu kodeksa 126. panta 2. daïu darbinieka materiâlâ atbildîba var iestâties vienîgi tad, ja ir tieði reâli zaudçjumi, neòemot vçrâ nesaòemtos ienâkumus, par kâdiem ir uzskatâmi privatizâcijas rezultâtâ neiegûtie finansu lîdzekïi. Tâdçjâdi likums konkrçtajâ gadîjumâ izslçdz zaudçjumu piedziòas iespçjamîbu no valsts amatpersonâm. No Valsts kontroles veiktâs revîzijas materiâliem izriet, ka Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcija nav notikusi atbilstoði likuma prasîbâm un kopumâ varçtu tikt apstrîdçta. Tai pat laikâ saskaòâ ar likuma “Par akciju sabiedrîbâm” 94. panta 3. daïas 3. punktu apstrîdçt tiesiskâs attiecîbas, uz kurâm pamatojas akciju sabiedrîbas dibinâðana, ceïot prasîbu Civilprocesa likumâ noteiktajâ kârtîbâ, var seðu gadu laikâ no akciju sabiedrîbas reìistrâcijas Uzòçmumu reìistrâ. Pie ðâdiem apstâkïiem Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcijas process nav apstrîdams likumâ noteiktâ noilguma prasîbas celðanai dçï. Pamatojoties uz iepriekð minçto, izvçrtçjot Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta privatizâcijas procesu kopumâ, uzskatu, ka privatizâcijas procesâ valsts neiegûto lîdzekïu piedziòa nav iespçjama.”

7. pielikums “Neviena no metodçm neparedz tiesîbas valsts îpaðuma pircçju noteikt bez izsoles vai konkursa...” Valsts kontroles Privatizâcijas procesa revîzijas departamenta kolçìijas 1999. gada 10. februâra sçdç konstatçtais: “1. Valsts Rîgas vîna un ðampanieða kombinâta (VRVÐK) privatizâcija tika noteikta ar Latvijas Republikas Ministru padomes 22.02.1993. lçmumu Nr. 91, pârveidojot ðo uzòçmumu statûtsabiedrîbâ. 2. 28.07.1993. LR Lauksaimniecîbas ministrija ar pavçli Nr. 373 apstiprinâja VRVÐK privatizâcijas projektu. VRVÐK privatizâcijas projektâ nav ievçrotas 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu (turpmâk tekstâ — likums “Par privatizâcijas kârtîbu”) 4. panta prasîbas: — netika norâdîta kapitâla daïu pârdoðanas kârtîba, akciju veidi un to proporcijas; — 52% kapitâla daïu iespçjamo pircçju vietâ paredzçja realizçt konkrçtiem saimnieciskiem partneriem, bet 12,5% akciju (realizâcijai par sertifikâtiem) netika noteikti iespçjamie pircçji. Privatizâcijas projektâ netika noteikti termiòi, kâdos veicami maksâjumi par akcijâm un pirmâ iemaksa, kâ to nosaka ar 30.12.1992. LR MP lçmumu Nr. 562 apstiprinâtâ valsts (paðvaldîbu) îpaðuma objekta (uzòçmuma) privatizâcijas projekta parauga 2.9. punkts. 3. 06.09.1993. LR Ekonomikas ministrijas privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas sçdç nolçma atbalstît VRVÐK privatizâcijas projektu, lai gan privatizâcijas projekts neatbilda iepriekð minçtâm tiesîbu aktu normâm. Saskaòâ ar likuma “Par privatizâcijas kârtîbu” 13. pantu, privatizâcijas norises atbilstîba LR likumiem, LR Augstâkâs padomes lçmumiem bija jâkontrolç LR Ekonomikas ministrijai. LR Ekonomikas ministrija nav ievçrojusi iepriekð minçtâ likuma 7. panta prasîbas par to, ka informâciju par ministrijas apstiprinâto valsts îpaðuma objekta (uzòçmuma) privatizâcijas projektu Ekonomisko reformu ministrija ne vçlâk kâ èetras nedçïas pçc tâ saòemðanas dienas publicç privatizâcijas biïetenâ vai LR Augstâkâs padomes un Ministru padomes oficiâlâ izdevumâ. Informâcija par apstiprinâto VRVÐK privatizâcijas projektu presç publicçta tikai pçc 2 mçneðiem un tajâ nav iekïautas tiesîbu aktu normâm atbilstoðas ziòas: îss kapitâla daïu realizâcijas apraksts, investîciju garantijas un lielâkie kapitâla daïu pircçji. 4. Privatizâcijas komisija, organizçjot un vadot VRVÐK novçrtçðanu, pieïâvusi ðâdu tiesîbu aktu normu neievçroðanu: — 10.06.1992. likuma “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanas kârtîbu” (turpmâk tekstâ — likums “Par novçrtçðanas kârtîbu”) 3. pants nosaka, ka pirms privatizçjamâ objekta (uzòçmuma) nosacîtâs cenas noteikðanas veicama ðâ objekta (uzòçmuma) mantas inventarizâcija. Privatizâcijas gaitâ netika sagatavoti un Privatizâcijas komisijai iesniegti naudas lîdzekïu, debitoru, kreditoru, ieguldîjumu citâs uzòçmçjsabiedrîbâs un citu nemateriâlu elementu inventarizâcijas akti. VRVÐK nosacîtâs cenas noteikðanai izmantoti pamatlîdzekïu inventarizâcijas akti uz 01.07.1993., izejvielas, materiâli uz 01.09.1993., bet debitoru un kreditoru novçrtçjums veikts, izmantojot grâmatvedîbas datus uz 16.09.1993.

272 VRVÐK novçrtçðanas aktos nav uzskaitîti pamatlîdzekïi bilances vçrtîbâ Ls 35 760, kurus VRVÐK pâròçma bez atlîdzîbas no bezalkoholisko dzçrienu rûpnîcas Mîlgrâvis 13.07.1993. Pamatlîdzekïu uzskaite un veiktâ inventarizâcija neatbilda 14.10.1992. likuma “Par grâmatvedîbu” prasîbâm. Inventarizâcijas un novçrtçðanas aktos, neuzrâdot pamatlîdzekïus Ls 35 760 vçrtîbâ, valstij nodarîti tieðie zaudçjumi Ls 35 760 apmçrâ; — novçrtçjot mazvçrtîgo inventâru, naudas lîdzekïus, debitorus, kreditorus, ieguldîjumus citâs uzòçmçjsabiedrîbâs, nav ievçrotas ar 21.09.1992. lçmumu Nr. 397 apstiprinâtâ nolikuma “Nolikums par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanu” (turpmâk tekstâ — “Nolikums par novçrtçðanu”) 9. punkta prasîbas, ka augstâk minçtie apgrozâmie lîdzekïi ir jânovçrtç pçc uzòçmuma grâmatvedîbas uzskaites datiem novçrtçðanas brîdî. Apgrozâmo lîdzekïu vçrtîba saskaòâ ar MP lçmuma Nr. 397 prasîbâm novçrtçðanas brîdî (01.09.1993.) bija Ls 114 131. Privatizâcijas komisija, nosakot apgrozâmo lîdzekïu vçrtîbu Ls 51 774, ir pieïâvusi zaudçjumu nodarîjumu Ls 62 357. Apgrozâmo lîdzekïu vçrtîbas samazinâjums atbilstoði LR Finansu ministrijas norâdîjumu Nr. 832 “Par inventarizâcijâm” punktu 4.5., 4.6. un 4.7. prasîbâm netika iegrâmatots 20 dienu laikâ pçc tâ mçneða beigâm, kurâ inventarizâcija veikta. VRVÐK bilancçs uz 01.10.1993. un 01.12.1993. apgrozâmie lîdzekïi netika uzrâdîti, òemot vçrâ inventarizâcijas uz 01.09.1993. rezultâtus, kad apgrozâmo lîdzekïu vçrtîba tika samazinâta. Tâdçjâdi iepriekð minçtie lîdzekïi bez atlîdzîbas nonâca AS Rîgas vîni mantas sastâvâ. 5. VRVÐK bija rentabls uzòçmums (1992. gada tîrâ peïòa Ls 512 555, 1993. gada pusgada tîrâ peïòa Ls 117 600), privatizâcijas komisija, vçrtçjot uzòçmumu pçc peïòas diskonta metodes, noteica tâ vçrtîbu Ls 1 967 550, bet, vçrtçjot pçc uzòçmuma mantas vçrtîbas (substances), noteica vçrtîbu Ls 405 492. Galîgo nosacîto uzòçmuma cenu privatizâcijas komisija noteica Ls 400 000. Nosakot galîgo nosacîto cenu, privatizâcijas komisija nav pildîjusi “Nolikuma par novçrtçðanu” 12. punkta prasîbas, kurð nosaka, ka privatizâcijas komisija izvçrtç ar abiem paòçmieniem noteikto uzòçmuma nosacîto cenu un nosaka tâ galîgo nosacîto cenu. 6. Privatizâcijas komisija nav rîkojusies atbilstoði 17.03.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas komisijâm” 7. panta prasîbâm, kas nosaka, ka privatizâcijas komisijas patstâvîgi vada attiecîgo objektu privatizâciju saskaòâ ar likumdoðanas aktiem, kuri regulç tautsaimniecîbas objektu privatizâcijas kârtîbu, kâ arî nav ievçrojusi likuma “Par privatizâcijas kârtîbu” 8. pantu, kurð nosaka, ka îpaðuma objekts (uzòçmums) privatizçjams tikai atbilstoði apstiprinâtajam privatizâcijas projektam un saskaòâ ar LR likumiem, LR Augstâkâs padomes un valdîbas lçmumiem. VRVÐK privatizâcijas noteiktâ metode — pârveidojot statûtsabiedrîbâ. Òemot vçrâ, ka, pielietojot privatizâcijas metodi “pârveidojot statûtsabiedrîbâ”, VRVÐK tiek pârveidots par akciju sabiedrîbu, bet pârdoðanas (privatizâcijas) priekðmets kapitâla daïas (akcijas) ir valsts îpaðums un 07.07.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs” 18. pantâ noteikts, ka kapitâla daïas pârdodamas atbilstoði apstiprinâtajâ privatizâcijas projektâ noteiktajam kapitâla sadalîjumam, bet parakstîðanâs uz kapitâla daïâm (akcijâm) tiek organizçta likumâ noteiktajâ kârtîbâ, tad privatizâcijas komisijai bija jâpielieto kâdu no tiesîbu aktu normâm, kas nosaka pârdoðanu. Privatizâcijas komisija, vadot VRVÐK privatizâciju, t. i., organizçjot parakstîðanos uz akcijâm (akciju pârdoðanu), pircçja noteikðanai nav izmantojusi likumâ “Par privatizâcijas kârtîbu” 2. pantâ noteiktâs pârdoðanas metodes. 2. pants nosaka, ka nevienu îpaðuma objektu (uzòçmumu), kam piemçrojams ðis likums, nevar privatizçt citâdi, kâ tikai pçc vienas vai vairâkâm privatizâcijas metodçm, èetras no kurâm nosaka pârdoðanu: — pârdodot atklâtâ izsolç vai izsolç ar pretendentu atlasi; — pârdodot atklâtâ izsolç vai izsolç ar pretendentu atlasi tikai par sertifikâtiem; — pârdodot aizklâtu piedâvâjumu konkursâ; — pârdodot atklâtâ izsolç, izsolç ar pretendentu atlasi vai aizklâtu piedâvâjumu konkursâ bez sertifikâtu izmantoðanas.

273 Neviena no metodçm neparedz tiesîbas valsts îpaðuma (akciju) pircçju noteikt privatizâcijas komisijai bez izsoles vai konkursa. Privatizâcijas komisija, izskatot jautâjumus, kam dodamas tiesîbas iegâdâties VRVÐK akcijas, nav pildîjusi iepriekðminçtâs tiesîbu aktu normas un nav arî organizçjusi kapitâla daïu (akciju) pârdoðanu atbilstoði privatizâcijas projektâ paredzçtajiem saimnieciskajiem partneriem. Arî 12,5% akciju, kuras privatizâcijas projektâ paredzçts par sertifikâtiem realizçt citâm personâm, privatizâcijas komisija nolçmusi realizçt saimniecisko partneru fiziskâm personâm.”

8. pielikums “Zemkopîbas ministrija ïoti riskçja...” “Zvçrinâtu advokâtu birojs Bluíis, Elksne & Rozentâls Konfidenciâli Slçdziens par valsts firmas Rçzeknes maiznieks privatizâciju Ðajâ slçdzienâ ietvertâ informâcija ir paredzçta tikai Privatizâcijas aìentûras valdei lçmuma pieòemðanai par valsts firmas Rçzeknes maiznieks privatizâcijas pabeigðanu. Ðî slçdziena publicçðana, izplatîðana vai parâdîðana jebkurai treðajai personai ir pieïaujama tikai ar slçdziena autora rakstisku piekriðanu. Ðî slçdziena uzdevums ir izvçrtçt firmas Rçzeknes maiznieks privatizâcijas atbilstîbu likuma prasîbâm un atbildçt uz jautâjumu, vai bijuðajam zemes îpaðniekam likums pieðíîra pirmpirkuma tiesîbas uz privatizçjamo valsts uzòçmumu. Izskatîðanai tika nodoti Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisijas valsts firmas Rçzeknes maiznieks privatizâcijas materiâli uz 228 lapâm un turpmâkie secinâjumi ir pamatoti un izriet no ðo materiâlu analîzes. Valsts firmas Rçzeknes maiznieks privatizâcijas hronoloìija 1992. gada 10. augustâ valsts firma Rçzeknes maiznieks tika nodota privatizâcijai ar Ministru padomes lçmumu Nr. 317 “Par privatizçjamo valsts îpaðuma objektu (uzòçmumu) sarakstiem”, ar izmaiòâm, kas izdarîtas ar Ministru padomes 1993. gada 22. februâra lçmumu Nr. 91 un Ekonomikas ministrijas 1994. gada 24. februâra rîkojumu Nr. 93. Valsts firma Rçzeknes maiznieks ir nosaukta Lauksaimniecîbas produkcijas pârstrâdes un agroservisa uzòçmumu sarakstâ, kuri privatizçjami saskaòâ ar îpaðu likumu. Saskaòâ ar minçtajiem lçmumiem, ðie uzòçmumi bija jâprivatizç 1993. un 1994. gadâ. 1993. gada 9. jûlijâ LR Lauksaimniecîbas ministrija ar pavçli Nr. 349 “par maizes raþoðanas uzòçmumu privatizâcijas komisiju” izveidoja maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisiju. 1993. gada 29. jûlijâ maizes raþoðanas uzòçmumu privatizâcijas komisija ar protokolu Nr. 1 apstiprinâja privatizçjamo valsts maizes raþoðanas uzòçmumu sarakstu, kurâ bija nosaukta arî valsts firma Rçzeknes maiznieks. 1993. gada 16. septembrî ap pavçli Nr. 14 LR Zemkopîbas ministrija pavçlçja pârveidot valsts firmu Rçzeknes maiznieks par valsts akciju sabiedrîbu un iecelt valsts firmâ Rçzeknes maiznieks par valsts pilnvarnieku I. Skudru — Rçzeknes rajona lauksaimniecîbas departamenta direktoru. 1993. gada 1. decembrî Rçzeknes pilsçtas valde ar lçmumu Nr. 116–1 nodeva bijuðâ zemes îpaðnieka mantiniecei Annai Borisei îpaðumâ zemi Rçzeknç, Atbrîvoðanas alejâ 167–173, platîba 25 270 kvadrâtmetri. 1994. gada 23. februârî Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisijas sçdç ar protokolu Nr. 31 tika noteikta valsts firmas Rçzeknes maiznieks galîgâ nosacîtâ cena un uzdots direktoram reìistrçt valsts akciju sabiedrîbu. 1994. gada 12. aprîlî Anna Borise, zemes gabala Rçzeknç, Atbrîvoðanas alejâ 167–173, bijuðâ îpaðnieka mantiniece, iesniedza Zemkopîbas ministrijai, Maizes raþoðanas valsts

275 uzòçmumu privatizâcijas komisijai un valsts firmai Rçzeknes maiznieks iesniegumu ar lûgumu noslçgt ar viòu valsts firmas Rçzeknes maiznieks pirkuma–pârdevuma lîgumu. 1994. gada 4. maijâ Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija ar protokolu Nr. 33 nolçma akceptçt valsts firmas Rçzeknes maiznieks privatizâcijas procesa pârtraukðanu un sagatavot valsts firmas Rçzeknes maiznieks pirkuma–pârdevuma lîguma projektu. 1994. gada 7. jûnijâ LR Zemkopîbas ministrija parakstîja ar Annu Borisi pirkuma–pârdevuma lîgumu par maizes raþoðanas valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks pirkðanu. 1994. gada 22. jûlijâ Anna Borise nodibinâja SIA Lejas Anèupâni. Sabiedrîba tika reìistrçta LR Uzòçmumu reìistrâ 1994. gada 26. jûlijâ ar Nr. 000320742. 1994. gada 29. jûlijâ LR Uzòçmumu reìistrâ tika reìistrçtas izmaiòas SIA Lejas Anèupâni statûtos. Sabiedrîba tika nosaukta par SIA firma Rçzeknes maiznieks. 1994. gada 9. augustâ LR Zemkopîbas ministrija ar vçstuli Nr. 3–698 lûdza LR Uzòçmumu reìistra izslçgt no Uzòçmumu reìistra valsts uzòçmumu Rçzeknes maiznieks. 1994. gada 15. septembrî valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks mantas un saistîbu nodoðanas–pieòemðanas komisija un Anna Borise parakstîja valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks mantas un saistîbu nodoðanas–pieòemðanas aktu. 1994. gada 15. decembrî SIA Rçzeknes maiznieks vienîgais dalîbnieks Anna Borise pârdeva no viòai piederoðajâm 100 kapitâla daïâm 46 daïas SIA Ave Lat un 50 daïas akciju sabiedrîbai Hanzas maiznîca. 1994. gada 23. decembrî SIA firmas Rçzeknes maiznieks dalîbnieku pilnsapulce nolçma palielinât sabiedrîbas pamatkapitâlu, pieaicinot ârvalstu investoru — somu firmu Kultur Ltd. 1994. gada 23. decembrî LR Uzòçmumu reìistrs reìistrçja SIA firmas Rçzeknes maiznieks statûtu jauno redakciju, kurâ tiek nosaukti visi jaunie dalîbnieki. 1997. gada 15. maijâ Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija savâ protokolâ Nr. 77 konstatçja, ka SIA Rçzeknes maiznieks îpaðnieki ir pilnîbâ norçíinâjuðies par tiem piederoðajâm daïâm, un nolçma lûgt Latvijas Krâjbanku slçgt SIA Rçzeknes maiznieks privatizâcijas sertifikâtu uzkrâðanas kontu un dzçst sertifikâtus tajâ. Privatizçjamais objekts Ar Ministru padomes 1992. gada 10. augusta lçmumu Nr. 317, ar izmaiòâm, kas izdarîtas ar Ministru padomes 1993. gada 22. februâra lçmumu Nr. 91 un Ekonomikas ministrijas 1994. gada 24. februâra rîkojumu Nr. 93, privatizâcijai tika nodota valsts firma Rçzeknes maiznieks. Valsts firma Rçzeknes maiznieks tika reìistrçta LR Uzòçmumu reìistrâ 1991. gada 28. novembrî ar Nr. 000303993. Saskaòâ ar valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks privatizâcijas projektu, kuru sagatavoja 1993. gada 25. augustâ SIA Grifs un kurð ir pievienots Maizes raþoðanas uzòçmumu privatizâcijas komisijas 1993. gada 22. oktobra protokolam Nr. 16, var secinât, ka valsts firmas Rçzeknes maiznieks pamatkapitâls bija 15 831 000 LVR, kas pârskaitot latos sastâda 79 155 latus. Uzòçmuma statûtos noteiktie galvenie darbîbas veidi — maizes, maizes izstrâdâjumu un konditorejas izstrâdâjumu raþoðana. Uzòçmums aizòem zemes platîbu kopâ 2,43 hektâri. Valsts firmas Rçzeknes maiznieks privatizâcijâ piemçrojamâ likumdoðana Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju nosaka likums “Par maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju”, kas ir pieòemts 1993. gada 1. jûnijâ. Savukârt ðî likuma 2. pants nosaka, ka maizes raþoðanas valsts uzòçmumu pârveidoðanas un privatizâcijas tiesiskais pamats ir ðis likums, kâ arî Latvijas Republikas 1992. gada 10. jûnija likums “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanas kârtîbu”, Latvijas Republikas 1992. gada 7. jûlija likums “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs” un Latvijas Republikas 1993. gada 18. maija likums “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju”.

276 Ar maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju saistîtos jautâjumos, kuri nav noregulçti minçtajos likumos, jâvadâs pçc citiem LR likumdoðanas aktiem. Likumi “Par maizes raþoðanas valsts uzòçmuma privatizâciju” un “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” ir zaudçjuði spçku ar 1997. gada 1. janvâri. Likumâ noteiktâs zemes, uz kuras atrodas privatizçjamais valsts uzòçmums, îpaðnieka pirmpirkuma tiesîbas uz privatizçjamo valsts uzòçmumu Likumâ “Par maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju” jautâjums par zemes, uz kuras atrodas privatizçjamais objekts, bijuðâ îpaðnieka pirmpirkuma tiesîbâm nav risinâts. Ðis jautâjums nav arî risinâts likumâ “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju”. Ðie abi likumi ir speciâlie likumi, kuri reglamentç valsts îpaðuma objektu privatizâciju. 1994. gada 17. februâra likums “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu privatizâciju” nosaka zemes, uz kuras atrodas privatizçjamais objekts, bijuðo îpaðnieku pirmpirkuma tiesîbas, taèu ðis likums nav piemçrojams tajos valsts îpaðuma objektos, kas privatizçjami saskaòâ ar likumu “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” un likumu “Par maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju” (likuma 1. pants). Tâtad bijuðo zemes îpaðnieku un to mantinieku (pçc tolaik pieòemtâs terminoloìijas) îpaðuma tiesîbas uz privatizçjamo maizes raþoðanas valsts uzòçmumu noteica vispârçjâ norma par bijuðo zemes îpaðnieku pirmpirkuma tiesîbâm iegût savâ îpaðumâ çkas, kas bija paredzçta 1992. gada 7. jûlija likumâ “Par atjaunotâ Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesîbu un lietu tiesîbu daïas spçkâ stâðanâs laiku un kârtîbu”. Ir jâpaskaidro, ka 1992. gada 1. septembrî stâjâs spçkâ Civillikuma 3. daïa, kas reglamentçja lietu tiesîbas, tai skaitâ arî 968. pants, kas paredzçja, ka uz zemes uzcelta un ar to cieði savienota çka atzîstama par tâs daïu. Tâtad it kâ varçtu secinât, ka visas sveðas çkas arî pienâkas zemes îpaðniekam. Taèu 1992. gada 7. jûlija likuma “Par atjaunotâ Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesîbu un lietu tiesîbu daïas spçkâ stâðanâs laiku un kârtîbu” 14. pants noteica, ka Civillikuma 968. panta noteikumi nav piemçrojami gadîjumos, kad çka uzcelta (likumîgi iegûta citâ veidâ) saskaòâ ar tajâ laikâ spçkâ esoðajiem likumiem pieðíirtajâ zemes gabalâ, bet îpaðuma tiesîbas uz ðo zemes gabalu atjaunojamas bijuðajam îpaðniekam vai viòa mantiniekam (tiesîbu pâròçmçjam). Bijuðajam zemes îpaðniekam (ja viòð nav saòçmis savas zemes vietâ lîdzvçrtîgu zemes gabalu vai kompensâciju) ir pirmpirkuma tiesîbas iegût savâ îpaðumâ çkas. Tâdas paðas pirmpirkuma tiesîbas ir çku îpaðniekam, ja atsavina zemes gabalu. Tâtad tâ ir vispârçja norma, kura nosaka attiecîbas starp zemes îpaðnieku un çkas, kura likumîgi uzcelta uz sveða zemes gabala, îpaðnieku, gadîjumâ, kad ðî çka tiek pârdota. Ðajâ gadîjumâ zemes îpaðniekam ir pirmpirkuma tiesîbas uz ðo pârdodamo çku, un savukârt, ja zemes îpaðnieks pârdod zemi, tad çkas îpaðniekam ir pirmpirkuma tiesîbas uz to. Vispârîgo pirmpirkuma tiesîbu izmantoðanas kârtîbu noteica Civillikuma 2060.—2063. panti. 2060. pants paredzçja, ka pirmpirkuma tiesîba nav izlietojama, kad pircçjs lietu atsavina nevis pârdodot, bet citâdi. 2061. pants nosaka, ka pârdevçjam tûlît pçc lîguma noslçgðanas jâpiedâvâ lieta pirmpirkuma tiesîgajam, bet pçdçjam par to, vai viòð grib ðo pirkt, jâpaziòo par to divu mçneðu laikâ. Ja pirmpirkuma tiesîgais nedod atbildi noteiktâ laikâ, tad viòa pirmpirkuma tiesîba izbeidzâs. 2062. pants paredz, ka, ja pirmpirkuma tiesîgais vçlas savu tiesîbu izlietot, tad viòam, ja nav citâdi norunâts, jâizpilda tie paði nosacîjumi, ko piedâvâ jaunais pircçjs. Tâ kâ likums “Par maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju” un likuma “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” nenoteica bijuðâ zemes îpaðnieka un tâ mantinieka pirmpirkuma tiesîbas un to realizâcijas kârtîbu uz privatizçjamo valsts objektu, kurð atrodas uz viòa zemes, tad bijuðâ zemes îpaðnieka pirmpirkuma tiesîbas uz privatizçjamo objektu, kurð atradâs uz viòam piederoðâ zemes gabala, reglamentçja 1992. gada 7. jûlija likums “Par atjaunotâ Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesîbu un lietu tiesîbu daïas spçkâ stâðanâs laiku un kârtîbu” un Civillikuma 2060.—2063. panti. Ðo kârtîbu bija grûti piemçrot privatizâcijas procesâ. Piemçroðanas gaitâ radâs daudz jautâjumu, tai skaitâ jautâjums — vai bijuðâ zemes îpaðnieka pirmpirkuma tiesîbas attiecas arî

277 uz gadîjumu, kad tika privatizçtas nevis çkas, bet valsts uzòçmums vai valsts statûtsabiedrîba, un kad vajadzçja zemes îpaðniekam piedâvât izmantot pirmpirkuma tiesîbas — pçc privatizâcijas noteikumu apstiprinâðanas vai tad, kad tika atrasts potenciâlais pircçjs. Salîdzinâjumam ir nepiecieðams izklâstît bijuðâ zemes îpaðnieka pirmpirkuma tiesîbas, kuras bija reglamentçtas 1994. gada 17. februâra likumâ “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu privatizâciju”, kuras gan neattiecâs uz maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju, bet daudz skaidrâk noteica bijuðâ zemes îpaðnieka pirmpirkuma tiesîbu realizâciju uz citiem privatizçjamiem valsts îpaðuma objektiem. Bija noteiktas sekojoðas bijuðo zemes îpaðnieku pirmpirkuma tiesîbas. Ðî likuma 17. pants paredzçja, ka pirmpirkuma tiesîbas ir bijuðajiem zemes îpaðniekam, uz kura zemes atrodas ne tikai privatizçjamais nekustamais îpaðums, bet arî privatizçjamais uzòçmums, uzòçmçjsabiedrîba, kâ arî uzòçmçjsabiedrîbas nekustamâ îpaðuma daïa, manta vai kapitâla daïas. Bijuðajam zemes gabala îpaðniekam, uz kura zemes atradâs minçtais privatizçjamais objekts, un kas likumâ noteiktajâ kârtîbâ bija iesniedzis pieprasîjumu par zemes îpaðuma tiesîbu atjaunoðanu, bija pirmpirkuma tiesîbas uz ðo îpaðuma objektu, ja uz zemes gabala atrodas vairâk nekâ puse no privatizçjamâ objekta aizòemtâs teritorijas. Pirmpirkuma tiesîgais varçja realizçt savas tiesîbas sekojoðâ kârtîbâ — ne vçlâk kâ nedçïas laikâ pçc valsts îpaðuma objekta privatizâcijas noteikumu apstiprinâðanas, privatizâcijas komisijai bija jâpiedâvâ ðai personai noslçgt privatizçjamâ objekta pirkuma lîgumu saskaòâ ar apstiprinâtajiem valsts îpaðuma privatizâcijas noteikumiem, ierakstîtâ vçstulç izsûtot tam ðos noteikumus. Pirmpirkuma tiesîgajam bija jâdod atbilde mçneða laikâ no ierakstîtâs vçstules saòemðanas brîþa. Ja pirmpirkuma tiesîgais nedeva atbildi noteiktajâ termiòâ, tad pirmpirkuma tiesîbas izbeidzâs un privatizâcijas komisija varçja privatizçt ðo objektu citâm personâm. Secinâjums Laikâ, kad tika pârdota valsts firma Rçzeknes maiznieks, tas ir 1994. gada 7. jûnijâ, likums “Par maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju” un likums “Par gaïas pârstrâdes valsts uzòçmumu privatizâciju” nepieðíîra bijuðajam zemes îpaðniekam vai viòa mantiniekam pirmpirkuma tiesîbas uz valstij piederoðajiem privatizçjamiem uzòçmumiem vai uzòçmçjsabiedrîbâm, kuras tika privatizçtas saskaòâ ar minçtajiem likumiem. Bijuðais zemes îpaðnieks vai viòa mantinieks varçja izmantot pirmpirkuma tiesîbas, kuras viòam tika pieðíirtas saskaòâ ar vispârçjâm normâm, kuras noteica likums “Par atjaunotâ Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesîbu un lietu tiesîbu daïas spçkâ stâðanâs laiku un kârtîbu” un Civillikuma 2060.—2063. panti. Iztulkojot ðîs normas, var secinât, ka bijuðajam zemes îpaðniekam vai tâ mantiniekam piederçja pirmpirkuma tiesîbas uz viòa zemes gabala esoðajâm valstij piederoðajâm çkâm un bûvçm, gadîjumâ, ja privatizçjamais objekts bija çkas un bûves. Gadîjumâ, ja tika privatizçta valsts uzòçmçjsabiedrîba vai valsts uzòçmums, likums pirmpirkuma tiesîbas uz ðo objektu bijuðajam zemes îpaðniekam nepieðíîra. Bijuðo zemes îpaðnieku pirmpirkuma tiesîbu iztulkoðana Ekonomikas ministrijas 1994. gada 6. janvâra vçstulç Likumdoðana par bijuðâ zemes îpaðnieka pirmpirkuma tiesîbâm uz çkâm un bûvçm, kas tika uzbûvçtas uz zemes gabala, bija nepilnîga un radîja grûtîbas normu piemçroðanâ praksç . Gaïas pârstrâdes valsts uzòçmumu privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjs griezâs LR Ekonomikas ministrijâ ar lûgumu izskaidrot zemes îpaðnieku tiesîbas uzòçmumu privatizâcijas procesâ. Uz ðo iesniegumu LR Ekonomikas ministrija 1994. gada 6. janvârî ar vçstuli Nr. 3–10 sniedza savu izskaidrojumu jautâjumâ par bijuðo zemes îpaðnieku pirmpirkuma tiesîbâm privatizâcijas procesâ, kuru nosûtîja arî maizes pârstrâdes valsts uzòçmumu privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjam. Ðajâ izskaidrojumâ, kuru parakstîja privatizâcijas valsts ministrs Druvis Skulte, ir teikts, ka ir iespçjamas divas atðíirîgas situâcijas attiecîbâ uz bijuðo zemes îpaðnieku (mantinieku) intereðu ievçroðanu:

278 1) ja iesniegums privatizâcijas komisijâ (Zemkopîbas ministrijâ vai privatizçjamajâ uzòçmumâ) no bijuðâ zemes îpaðnieka (mantinieka) saòemts lîdz valsts akciju sabiedrîbas reìistrçðanai Uzòçmumu reìistrâ, tad bijuðie zemes îpaðnieki (mantinieki) savas pirmpirkuma tiesîbas uz çkâm (uzòçmumu), kas uzbûvçtas uz viòu zemes, var realizçt saskaòâ ar LR Augstâkâs padomes 07.07.92. lçmuma “Par atjaunotâ Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesîbu un lietu tiesîbu daïas spçkâ stâðanâs laiku un kârtîbu” 14. pantu. Pçc zemes îpaðnieka (mantinieka) iesnieguma saòemðanas par pirmpirkuma tiesîbu izmantoðanu, privatizâcijas komisija apstiprina uzòçmuma nosacîto cenu, kas saskaòâ ar spçkâ esoðo likumdoðanu ir tikai tâs kompetencç . Pçc objekta cenas noteikðanas novçrtçðanas materiâli kopâ ar komisijas lçmumu par uzòçmuma privatizâcijas procesa, atbilstoði likumam “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju”, pârtraukðanu, ir nododami Zemkopîbas ministrijai pirkuma pârdevuma lîguma noformçðanai ar bijuðo zemes îpaðnieku (mantinieku); 2) ja bijuðâ zemes îpaðnieka (mantinieka) iesniegums par pirmpirkuma tiesîbu izmantoðanu privatizâcijas komisijâ (Zemkopîbas ministrijâ vai privatizçjamajâ uzòçmumâ) iesniegts pçc tam, kad uzòçmums pârveidots par valsts akciju sabiedrîbu, bijuðâ zemes îpaðnieka (mantinieka) pirmpirkuma tiesîbas uz çkâm (uzòçmumu) kâ vienotu kopumu, nevar tikt realizçtas. Likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 1. pants nosaka, ka ðis likums neattiecas uz valsts îpaðuma objektiem (uzòçmumiem), kuri privatizçjami saskaòâ ar citiem LR likumiem. Sekojoði pirmpirkuma tiesîbas realizçjamas saskaòâ ar LR Augstâkâs padomes 07.07.92. lçmumu “Par atjaunotâ Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesîbu un lietu tiesîbu daïas spçkâ stâðanâs laiku un kârtîbu”, bet tur precîzi ir noteiktas pirmpirkuma tiesîbas uz çkâm, nevis uz vçrtspapîriem — akcijâm. Tâtad atteikuma iemesls ir apstâklis, ka pçc akciju sabiedrîbas reìistrâcijas realizçtas tiek nevis çkas un bûves, bet gan vçrtspapîri — akcijas, pirmpirkuma tiesîbas uz kurâm spçkâ esoðâ likumdoðana neparedz. Vispirms ir jâpiemin, ka izskaidrojumâ normatîvais akts tiek kïûdaini saukts par lçmumu, îstenîbâ tas ir likums. Var secinât, ka ðis izskaidrojums paplaðinâti iztulko jçdzienu “çkas”, attiecinot to arî uz uzòçmumiem. Jçdziena “çkas” attiecinâðana uz uzòçmumu nav pamatota, jo laikâ, kad tika privatizçta valsts firma Rçzeknes maiznieks, spçkâ esoðâ likumdoðana paredzçja, ka valsts uzòçmums ir patstâvîga saimnieciska vienîba ar juridiskas personas tiesîbâm, kura ar tai norobeþoto valsts îpaðuma daïu veic uzòçmçjdarbîbu (likuma “Par valsts uzòçmumu” 1. pants). Likuma “Par uzòçmçjdarbîbu” 6. pants arî definç uzòçmumu kâ uzòçmçja îpaðuma daïu, kas nodalîta uzòçmçjdarbîbas veikðanai kâ vienota materiâlo un nemateriâlo elementu kopîba. Tâtad uzskats, ka uzòçmums sastâv tikai no çkâm un bûvçm, nav pamatots. Var secinât, ka Ekonomikas ministrijas 1994. gada 6. janvâra izskaidrojums par bijuðo zemes îpaðnieku tiesîbâm valsts uzòçmumu un uzòçmçjsabiedrîbu privatizâcijas procesâ nepamatoti plaði iztulko likuma “Par atjaunotâ Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesîbu un lietu tiesîbu daïas spçkâ stâðanâs laiku un kârtîbu” 14. pantâ lietoto terminu “çkas”, attiecinot to arî uz uzòçmumiem. Rodas jautâjums, cik lielâ mçrâ ðis skaidrojums bija saistoðs privatizâcijas komisijai. Ekonomikas ministrija, sâkot ar 1993. gada 31. jûliju, kad stâjâs spçkâ Ministru kabineta iekârtas likums, darbojâs uz ðî likuma pamata. Taèu ðajâ likumâ netika atrunâtas ministrijas tiesîbas un funkcijas. Laika posmâ no 1993. gada 23. aprîïa lîdz 1995. gada 7. martam Ekonomikas ministrijas nolikums nebija pieòemts un apstiprinâts. Var secinât, ka Ekonomikas ministrija darbojâs bez nolikuma un nosakot tâs tiesîbas un funkcijas, piemçroja Ekonomisko reformu ministrijas nolikumu, kas tika pieòemts 1993. gada 26. februârî un zaudçja spçku 1994. gada 10. jûnijâ. Izpçtot Ekonomisko reformu ministrijas nolikumu, kas bija spçkâ laikâ, kad tika privatizçta valsts firma Rçzeknes maiznieks, kuru Ministru padome apstiprinâja 1993. gada 26. februârî ar lçmumu Nr. 100, var secinât, ka ministrijai bija sekojoði uzdevumi: 1) metodoloìiski vadît privatizâcijas procesu valstî (3.5. punkts);

279 2) kontrolçt, ka ministrijas un paðvaldîbu institûcijas ievçro valsts îpaðuma un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas pamatprincipus un likumus ðajâ jomâ (3.6. punkts); 3) apturçt likumâ noteiktâ kârtîbâ valsts îpaðuma objektu privatizâcijas projektu realizâciju, ja ðie projekti neatbilst valsts tautsaimniecîbas interesçm un spçkâ esoðajiem likumiem (3.7. punkts); 4) apkopot un analizçt informâciju par valsts îpaðumu un paðvaldîbu îpaðumu privatizâcijas gaitu (3.8. punkts). Ekonomisko reformu ministrijai bija tiesîbas pieprasît, lai ministrijas un citas valsts un paðvaldîbu institûcijas, kâ arî uzòçmumi un organizâcijas obligâti izpildîtu Ekonomisko reformu ministra pavçles ar valsts îpaðuma un paðvaldîbu îpaðuma privatizâciju saistîtos jautâjumos, un, ja konstatçti LR likumu pârkâpumi vai nav ievçrotas valsts tautsaimniecîbas intereses ðo objektu privatizâcijas procesâ, iesniegt LR Ministru padomei priekðlikumus par attiecîgo objektu privatizâcijas apturçðanu (4.2. punkts). Kaut ministrijai bija ïoti plaðas pilnvaras un funkcijas, tai tomçr nebija pieðíirtas tiesîbas izdot likumu skaidrojumus, kuri paplaðinâti iztulko likumu. Òemot vçrâ, ka Ekonomikas ministrija, kura sniedza izskatâmo skaidrojumu, darbojâs bez nolikuma, tâs skaidrojuma obligâtumu Zemkopîbas ministrijai var apðaubît. Ir ïoti apðaubâms, vai tiesa atzîs ðî skaidrojuma obligâto raksturu. Zemkopîbas ministrija ïoti riskçja, izmantojot kâ tiesisko pamatu valsts firmas Rçzeknes maiznieks pârdoðanai ðo apstrîdamo likuma iztulkojumu. Zemkopîbas ministrijai skaidrojums bûtu saistoðs tajâ gadîjumâ, ja ðo skaidrojumu izsniegtu pats likumdevçjs. Secinâjums Ekonomikas ministrijas 1994. gada 6. janvâra ar vçstuli Nr. 3–10 sniegtais izskaidrojums jautâjumâ par bijuðo zemes îpaðnieku pirmpirkuma tiesîbâm, kurð ir sniegts Maizes pârstrâdes valsts uzòçmumu privatizâcijas komisijai, ir apstrîdams. Par Annas Borises tiesîbâm uz zemi Rçzeknç, Atbrîvoðanas alejâ 167–173 Informâcijas lapâ, kura ir sagatavota 1993. gada 25. jûlijâ, par bijuðo îpaðnieku zemi ir teikts, ka bijuðie îpaðnieki uz 1993. gada 5. martu nav pieteikuðies. Starp dokumentiem, kuri nodoti izpçtîðanai, ir atrodams vienîgi viens dokuments, kurâ apstiprina, ka Annai Borisei ir tiesîbas uz zemi Rçzeknç, Atbrîvoðanas alejâ 167–173 — Rçzeknes pilsçtas valdes 1993. gada 1. decembra lçmums Nr. 116–1 par îpaðuma tiesîbu atjaunoðanu un lietoðanas tiesîbu pieðíirðanu uz zemi. Rçzeknes pilsçtas valde 1993. gada 1. decembrî pieòçma lçmumu Nr. 116–1 “Par îpaðuma tiesîbu atjaunoðanu un lietoðanas tiesîbu pieðíirðanu uz zemi”. Pamatojoties uz zemes un namîpaðumu denacionalizâcijas komisijas 1993. gada 24. novembra sçdes protokolu pilsçtas valde nolçma atjaunot Jâòa Ðirina mantiniecei Annai Borisei, dzîvojoðai Rçzeknes rajonâ Vçremu pagastâ “Lejas Anèupânos”, îpaðuma tiesîbas uz zemi Makaðenu pagastâ “Lejas Anèupânu” sâdþas viensçtâ Nr. 13 (agrâkâ adrese) 99 950 kvadrâtmetru platîbâ. Valde nolçma nodot Annai Borisei îpaðumâ zemi Rçzeknç, Atbrîvoðanas alejâ 167–173, 25 270 kvadrâtmetru platîbâ. Par ceïu joslas aizòemtajiem 4680 kvadrâtmetriem paredzçja kompensâciju. Valsts firmas Rçzeknes maiznieks privatizâcijas lietai nav pievienoti nekâdi citi dokumenti, kuri apliecinâtu, ka Anna Borise ir ðîs zemes bijuðâ îpaðnieka mantiniece. Lietai arî nav pievienoti dokumenti par zemi, uz kuras atrodas valsts firma Rçzeknes maiznieks. Ðî slçdziena uzdevumâ neietilpst noskaidrot Annas Borises îpaðumtiesîbu uz zemes gabalu Rçzeknç, Atbrîvoðanas alejâ 167–173, pamatotîbu. Secinâjums Zemes gabals, uz kura atrodas valsts firma Rçzeknes maiznieks 4300 kvadrâtmetru platîbâ tika nodots Annai Borisei ar Rçzeknes pilsçtas valdes 1993. gada 1. decembra lçmumu Nr. 116–1.

280 Likumu noteikumi un Maizes pârstrâdes valsts uzòçmumu privatizâcijas komisijas darbîbas, privatizçjot valsts firmu Rçzeknes maiznieks Likuma prasîbas Privatizâcijas komisijas darbîbas reglamentçja likums “Par gaïas pârstrâdes valsts uzòçmumu privatizâciju”, kura 3. pants noteica sekojoðu uzòçmumu privatizâcijas kârtîbu. Pirmais solis ir uzòçmumu privatizâcijas komisijas izveidoðana. Nâkoðais solis ir privatizçjamâ objekta novçrtçðana saskaòâ ar likumu “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanas kârtîbu”. Treðais solis ir privatizçjamâ valsts uzòçmuma pârveidoðana par valsts akciju sabiedrîbu saskaòâ ar likumu “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs”. Ceturtais solis ir privatizâcijas noteikumu sagatavoðana un to apstiprinâðana Zemkopîbas ministrijâ. Piektais solis ir privatizâcijas konkursa sarîkoðana un valstij piederoðo akciju pârdoðana un nodoðana. Sestais solis ir akcionâru sapulces sasaukðana. Septîtais solis ir valsts akciju sabiedrîbas juridiskâ statusa maiòa. Astotais solis ir lietu nodoðana un pieòemðana. Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju veica maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija, un par privatizâcijas procesu atbildçja un to koordinçja Zemkopîbas ministrija. Saskaòâ ar minçtâ likuma 4. pantu Zemkopîbas ministrija veica arî sekojoðas funkcijas: 1) izveidoja maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisiju; 2) apstiprinâja objekta privatizâcijas konkursa noteikumus; 3) apstiprinâja uz valsts uzòçmuma bâzes izveidotâs uzòçmçjsabiedrîbas valstij piederoðo daïu privatizâcijas projektus; 4) izskatîja strîdus, kas saistîti ar maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju. Likuma “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” 11. pants noteica valsts akciju sabiedrîbas pamatkapitâla veidoðanas kârtîbu un akciju sadalîjumu. Novçrtçtâ objekta vçrtîba veidoja valsts akciju sabiedrîbas pamatkapitâlu. Akciju skaitu, to nominâlvçrtîbu un konkrçto sadalîjumu katrâ privatizçjamâ objektâ noteica privatizâcijas komisija, ievçrojot ðâdas proporcijas: 1) uzòçmuma darbiniekiem — lîdz 10% akciju; 2) lauksaimniecîbas produkcijas raþotâjiem — 10—40% akciju; 3) citâm personâm — 51—70% akciju. Likuma 14. pants noteica akciju realizâcijas kârtîbu citâm personâm. Citâm personâm rezervçtâs akcijas realizçjamas tikai konkursa kârtîbâ kâ nedalâma pakete. Konkursâ varçja piedalîties atseviðías fiziskas un juridiskas personas vai to grupas, kas izveidotas uz savstarpçja lîguma pamata. Akcijas varçja iegâdâties arî par sertifikâtiem. Likuma 15. pants noteica privatizâcijas konkursa noteikumu saturu, tai skaitâ citu personu akciju apmaksas termiòus, kas nebija ilgâki par trijiem gadiem un nebija mainâmi. Citu personu pirmajai iemaksai jâbût vismaz 50% apmçrâ no akciju paketes nominâlvçrtîbas, kas jâizdara divu mçneðu laikâ pçc konkursa rezultâtu noteikðanas. Ðis likums neparedzçja citu iespçju privatizçt gaïas pârstrâdes uzòçmumu, kâ tikai pârveidojot valsts uzòçmumu par valsts akciju sabiedrîbu un tâlâk privatizçjot akcijas. Secinâjums Tâtad var secinât, ka likumi, kuri reglamentç maizes raþoðanas uzòçmumu privatizâciju, neparedz citu iespçju, kâ pârveidot ðo uzòçmumu akciju sabiedrîbâ un realizçt akcijas. Akcijas varçja pârdot arî par sertifikâtiem.

281 Likuma izpilde Valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks privatizâcijas projektâ, kuru SIA Grifs sastâdîja 1993. gada 25. augustâ, ir norâdîts, ka uzòçmuma nosacîtâ cena pçc firmas Grifs aprçíiniem sastâdîja 246 300 latu. Saskaòâ ar projektu uzòçmumu vajadzçja pârveidot valsts akciju sabiedrîbâ un akcijas privatizçt, nododot 10% pensiju fondam, 25% privatizçjot darbiniekiem un 65% citâm fiziskâm un juridiskâm personâm. Ðis projekts netika realizçts. Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija 1993. gada 20. oktobra sçdç (protokols Nr. 16) deva uzdevumu valsts firmai Rçzeknes maiznieks lîdz 1993. gada 17. novembrim iesniegt privatizâcijas komisijai uzòçmuma inventarizâcijas aktus pçc stâvokïa uz 01.10.1993. Komisija arî nolçma lûgt Zemkopîbas ministriju vienoties ar firmu Coopers& Lybrand par valsts firmas Rçzeknes maiznieks novçrtçðanu un nosacîtâs cenas noteikðanu, kâ arî par starptautiskas izsoles rîkoðanu. Ðajâ sçdç arî tika atzîmçts, ka valsts fabrika Rçzeknes maiznieks ir orientçta uz lielu jaudu izmantoðanu un tas ir republikas jaunâkais maizes raþoðanas uzòçmums. Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija savâ sçdç 1994. gada 23. februârî (protokols Nr. 31) apstiprinâja privatizçjamâs valsts firmas Rçzeknes maiznieks galîgo nosacîto cenu 680 000 latu, kâ arî noteica akciju skaitu 27 200 parastâs akcijas, vienas akcijas nominâlvçrtîba 25 lati. Valsts firmas Rçzeknes maiznieks direktoram tika uzdots reìistrçt valsts akciju sabiedrîbu. Ir nepiecieðams komentçt ðo komisijas lçmumu, jo novçrtçt uzòçmumu tika pieaicinâta konsultantu firma Coopers&Lybrand, kura to novçrtçja pçc daþâdâm metodçm. Uzòçmuma mantas kopçjâ vçrtîba tirgus cena sastâdîja 981 313 latus, pamatlîdzekïu kopçjâ vçrtîba sastâdîja 830 000 latu. Komisija izmantoja savas tiesîbas piemçrot koeficientus un to piemçroðanas rezultâtâ uzòçmuma nosacîtâ pçc mantas vçrtîbas sastâdîja 706 545 latus, pçc peïòas diskonta metodes uzòçmuma vçrtîba bija 278 000 latu, pçc naudas kustîbas diskonta metodes uzòçmuma vçrtîba bija 419 000 latu. Komisija nolçma noteikt uzòçmuma galîgo cenu 680 000 latu. Tâtad tika novçrtçts uzòçmums, nevis uzòçmuma manta. 1994. gada 12. aprîlî Anna Borise, zemes gabala, uz kura atrodas valsts firma Rçzeknes maiznieks, bijuðâ îpaðnieka mantiniece, iesniedza Zemkopîbas ministrijai, Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisijai un valsts firmai Rçzeknes maiznieks iesniegumu ar lûgumu pârtraukt uzòçmuma privatizâciju un nepârveidot to par valsts akciju sabiedrîbu. Savu lûgumu viòa motivçja ar vçlçðanos izmantot likumâ paredzçtâs tiesîbas bijuðajam zemes îpaðniekam uz pirmpirkuma tiesîbu pamata iegût savâ îpaðumâ çkas, kas uzceltas uz viòam piederoðâ zemes gabala. Lai saglabâtu darbojoðos uzòçmumu, viòa vçlçjâs nopirkt visu kustamo mantu un apgrozâmos lîdzekïus pilnâ apjomâ, un pçc uzòçmuma novçrtçðanas noslçgt ar viòu valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks pirkuma–pârdevuma lîgumu. Tâtad Anna Borise lûdz pârdot viòai valsts uzòçmumu Rçzeknes maiznieks. Likums neaizliedz personâm iesniegt lûgumus, taèu likums neparedz, ka gadîjumâ, ja persona maldîgi izprot savas tiesîbas, ðis lûgums ir jâapmierina. Kâ jau tika komentçts ðajâ slçdzienâ, Annai Borisei nebija pirmpirkuma tiesîbu uz valsts uzòçmumu, kurð atradâs uz viòai nodotâs zemes. Bijuðajam zemes îpaðniekam un tâ mantiniekiem piederçja pirmpirkuma tiesîbas uz pârdodamajâm çkâm un bûvçm, kuras uzceltas uz viòu zemes. Tâ kâ tika pârdotas nevis çkas un bûves, bet uzòçmums, nav pamatota atsauce par pirmpirkuma tiesîbu ievçroðanu. Likums arî neparedzçja, ka gadîjumâ, ja uz sveðas zemes atrodas valsts uzòçmuma çkas un bûves, tad ðîs çkas ir jâpârdod bijuðâ zemes îpaðnieka mantiniekiem. Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija 1994. gada 4. maijâ (protokols Nr. 33) nolçma akceptçt valsts firmas Rçzeknes maiznieks privatizâcijas projekta pârtraukðanu un sagatavot valsts firmas Rçzeknes maiznieks pirkuma–pârdevuma lîguma projektu. Pirkuma–pârdevuma lîgumâ iestrâdât ðâdu maksâðanas kârtîbu un grafiku:

282 1) pçc pirkuma–pârdevuma lîguma parakstîðanas, bet ne vçlâk kâ lîdz 1994. gada 1. augustam, pircçjs iemaksâ privatizâcijas fondâ 15% no uzòçmuma nosacîtâs cenas; 2) ne vçlâk kâ divu nedçïu laikâ pçc pieòemðanas–nodoðanas akta parakstîðanas pircçjs iemaksâ privatizâcijas fondâ apgrozâmo lîdzekïu vçrtîbas pieaugumu; 3) 85% no uzòçmuma nosacîtâs cenas pircçjs apmaksâ sekojoðos termiòos — lîdz 01.07.95. 25%, lîdz 01.07.96. 30%, lîdz 01.07.97. 30%. Kâ maksâðanas lîdzekli, apmaksâjot ðo uzòçmuma nosacîtâs cenas daïu, pircçjs izmanto latus vai privatizâcijas sertifikâtus pçc saviem ieskatiem un iespçjâm. Tâtad Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija, maldîgi izprotot Annas Borises tiesîbas, nolçma pârtraukt privatizâcijas procesu un pârdot viòai par sertifikâtiem valsts firmu Rçzeknes maiznieks. Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija no visiem likumâ paredzçtajiem privatizâcijas soïiem veica tikai pirmo soli — novçrtçja uzòçmumu un pieòçma lçmumu par valsts uzòçmuma pârveidoðanu par valsts akciju sabiedrîbu, taèu ðis lçmums tâ arî netika izpildîts. Pçc Annas Borises iesnieguma saòemðanas privatizâcijas process tika pârtraukts, kaut arî likums tâdu iespçju neparedzçja. Secinâjums Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija maldîgi izprata likumu par bijuðâ zemes îpaðnieka mantinieku pirmpirkuma tiesîbâm uz privatizçjamo valsts uzòçmumu, un vadoties no apstrîdamâ Ekonomikas ministrijas skaidrojuma par bijuðo zemes îpaðnieku mantinieku pirmpirkuma tiesîbâm privatizâcijas procesâ, pieòçma lçmumu par valsts firmas Rçzeknes maiznieks privatizâcijas procesa pârtraukðanu. Pçc bûtîbas ðis lçmums nozîmç nevis privatizâcijas procesa pârtraukðanu, bet privatizâcijas procesa turpinâðanu, pârkâpjot likumâ noteikto kârtîbu un procedûru saskaòâ ar maldîgi izprastajâm Zemkopîbas ministrijas tiesîbâm un pienâkumiem. Valsts firmas Rçzeknes maiznieks pirkuma lîgums Likumdoðana, kura reglamentçja maizes raþoðanas uzòçmumu privatizâciju, neparedzçja iespçju privatizçt ðo uzòçmumu citâdi, kâ pârveidojot to akciju sabiedrîbâ un pârdodot akcijas. Akciju pirkuma lîgumu saskaòâ ar likuma “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” 6. pantu bija jâparaksta privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjam. LR Zemkopîbas ministrija 1994. gada 7. jûnijâ noslçdza ar Annu Borisi pirkuma–pârdevuma lîgumu, saskaòâ ar kuru LR Zemkopîbas ministrija pârdod tâs pârziòâ esoðo valsts îpaðuma objektu — maizes raþoðanas valsts uzòçmumu Rçzeknes maiznieks, kas atrodas Rçzeknç, Atbrîvoðanas alejâ 173, uz 4300 kvadrâtmetru liela zemes gabala. Objekts tika pârdots, piemçrojot Civillikuma 2028. pantâ noteikto principu, kâ tas stâv. Objekta nosacîtâ cena bija 680 000 latu un ietvçra sevî pamatlîdzekïu, nepabeigto celtniecîbu, apgrozâmos lîdzekïus, kreditoru un debitoru saistîbas. Valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks pârdoðanas galîgâ cena bija ðî lîguma 4. punktâ minçtâ uzòçmuma nosacîtâ cena plus apgrozâmo lîdzekïu vçrtîbas pieaugums, kas tiks fiksçts uz mantas pieòemðanas–nodoðanas brîdi un tiek reizinâts ar privatizâcijas komisijas apstiprinâto korekcijas koeficientu. Samaksas kârtîba bija sekojoða: 1) pçc pirkuma–pârdevuma lîguma parakstîðanas, bet ne vçlâk kâ lîdz 1994. gada 1. augustam, pircçjs iemaksâ privatizâcijas fondâ 15% no uzòçmuma nosacîtâs cenas; 2) ne vçlâk kâ divu nedçïu laikâ pçc pieòemðanas–nodoðanas akta parakstîðanas pircçjs iemaksâ privatizâcijas fondâ apgrozâmo lîdzekïu vçrtîbas pieaugumu; 3) 85% no uzòçmuma nosacîtâs cenas pircçjs apmaksâ sekojoðos termiòos — lîdz 01.07.95. 25%, lîdz 01.07.96. 30%, lîdz 01.07.97. 30%. Kâ maksâðanas lîdzekli, apmaksâjot ðo uzòçmuma nosacîtâs cenas daïu, pircçjs izmanto latus vai privatizâcijas sertifikâtus pçc saviem ieskatiem un iespçjâm. Îpaðuma tiesîbas uz

283 uzòçmumu pircçjs iegûst no brîþa, kad valsts privatizâcijas fondâ izdarîta pirmâ iemaksa — 15% no uzòçmuma nosacîtâs cenas. Atsavinot sev piederoðo uzòçmumu, pircçjs apòemas nodot to jaunâ ieguvçja îpaðumâ, ar nosacîjumu, ka pçdçjais garantçs ðî lîguma 6. punkta izpildi, kâ arî pilnîbâ nodroðina maksâjuma saistîbu ar valsti izpildi ðî lîguma noteiktajos termiòos. Lîgums paredzçja, ka lîgums tiek korroborçts Zemesgrâmatâ pçc pirmâs iemaksas — 15% no uzòçmuma nosacîtâs cenas — izdarîðanas privatizâcijas fondos pilnîgas samaksas. 1994. gada 14. jûlijâ LR Zemkopîbas ministrija ar pavçli Nr. 243 “Par valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks pirkumu–pârdevumu”, pamatojoties uz Augstâkâs padomes 1992. gada 7. jûlija lçmuma “Par atjaunotâ Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesîbu un lietu tiesîbu daïas spçkâ stâðanâs laiku un kârtîbu” 14. pantu, LR Ekonomikas ministrijas 1994. gada 12. aprîïa iesniegumu par zemes îpaðnieka pirmpirkuma tiesîbu izmantoðanu privatizâcijas procesâ, pavçlçja pârdot valsts uzòçmumu Rçzeknes maiznieks pilsonei Annai Borisei, kurai ir atjaunotas zemes îpaðuma tiesîbas uz zemes gabalu Rçzeknç, Atbrîvoðanas alejâ 173, 4300 kvadrâtmetru platîbâ, uz kura atrodas minçtais valsts uzòçmums. Secinâjums Pirkuma lîguma ar Annu Borisi, kuru parakstîja Zemkopîbas ministrija, noslçgðanas iespçju un noteikumus likums “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” un likums “Par maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju” nereglamentçja. Noslçdzot ðo lîgumu, Zemkopîbas ministrija ignorçja minçto likumu prasîbas: 1) lîgumu vajadzçja parakstît privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjam; 2) pirkuma objektam bija jâbût akcijâm, nevis uzòçmumam; 3) noteikumi par sertifikâtu izmantoðanu bija piemçrojami uz akciju pârdoðanu; 4) nomaksas termiòa noteikðana trîs gadu laikâ tika paredzçta attiecîbâ uz akcijâm. Pirkuma lîguma 3. punktâ norâdîtais lîguma noslçgðanas tiesiskais pamats, t. i. LR Augstâkâs padomes 1992. gada 7. jûlija lçmums “Par atjaunotâ Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesîbu un lietu tiesîbu daïas spçkâ stâðanâs laiku un kârtîbu” 14. pants, LR Ekonomikas ministrijas 1994. gada 6. janvâra izskaidrojums Nr. 3–10, pilsones Borises 1994. gada 12. aprîïa iesniegums par pirmpirkuma tiesîbu izmantoðanu uzòçmuma privatizâcijas procesâ, ir apstrîdams, jo atsauce uz lçmumu ir nepamatota un kïûdaina — ðis likums pieðíîra bijuðajiem zemes îpaðniekiem un to mantiniekiem pirmpirkuma tiesîbas nevis uz uzòçmumu, bet uz çkâm un bûvçm. LR Ekonomikas ministrijas izskaidrojuma juridiskais spçks ir apstrîdams, jo ministrija tolaik darbojâs bez apstiprinâta nolikuma, likums nepieðíir ministrijâm tiesîbas sniegt likuma paplaðinâtu iztulkojumu, kâ tas tika izdarîts minçtajâ izskaidrojumâ, kurâ uzòçmums pielîdzinâts çkâm un bûvçm. Annas Borises iesniegumam likums valsts firmas Rçzeknes maiznieks privatizâcijas procesâ nepieðíîra nekâdu juridisku nozîmi. Par pirkuma lîgumâ noteiktâs pirkuma maksas samaksu 1994. gada 22. jûlijâ Anna Borise nodibinâja SIA Lejas Anèupâni. Sabiedrîbas darbîbas virzieni bija maizes un maizes izstrâdâjumu raþoðana un realizâcija, tirdzniecîba un starpniecîba, tai skaitâ tirdzniecîba ar alkoholiskiem dzçrieniem un tabakas izstrâdâjumiem, paðraþotâs un iepirktâs produkcijas realizâcija un citas darbîbas. Sabiedrîbas statûtu fonds bija noteikts 100 lati. Sabiedrîba tika reìistrçta LR Uzòçmumu reìistrâ 1994. gada 26. jûlijâ ar Nr. 000320742. 1994. gada 29. jûlijâ LR Uzòçmumu reìistrâ tika reìistrçtas izmaiòas SIA Lejas Anèupâni statûtos. Tika mainîts sabiedrîbas nosaukums, sabiedrîba tika pârdçvçta par SIA firma Rçzeknes maiznieks. Tika mainîta sabiedrîbas adrese. Sabiedrîbas adrese bija noteikta Rçzekne, atbrîvoðanas aleja 173. Tika palielinâts statûtu fonds, kurð sastâdîja 680 100 latus. LR Zemkopîbas ministrija 1994. gada 9. augustâ ar vçstuli Nr. 3–698 informçja LR Uzòçmumu reìistru, ka valsts uzòçmums Rçzeknes maiznieks ir pârgâjis Annas Borises îpaðumâ un sâcis veikt saimniecisko darbîbu kâ viena îpaðnieka sabiedrîba ar ierobeþotu atbildîbu, un sakarâ ar ðo lûdza izslçgt no Uzòçmumu reìistra valsts uzòçmumu Rçzeknes maiznieks.

284 1994. gada 15. septembrî valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks mantas un saistîbu nodoðanas–pieòemðanas komisija parakstîja aktu, kurâ vienojâs ar Annu Borisi par mantas, naudas un saistîbu nodoðanu–pieòemðanu, pamatojoties uz inventarizâciju par valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks mantas, naudas un saistîbu stâvokli uz 1994. gada 1. augustu. 1994. gada 15. decembrî SIA Rçzeknes maiznieks vienîgais dalîbnieks Anna Borise pârdeva no viòai piederoðajâm 100 kapitâla daïâm 46 daïas SIA Ave Lat un 50 daïas akciju sabiedrîbai Hanzas maiznîca. 1994. gada 23. decembrî SIA firmas Rçzeknes maiznieks dalîbnieku pilnsapulce pieòçma lçmumu par pamatkapitâla palielinâðanu, pieaicinot jaunu dalîbnieku — somu firmu Kultur Ltd. 1994. gada 23. decembrî LR Uzòçmumu reìistrs reìistrçja SIA firmas Rçzeknes maiznieks statûtu jauno redakciju. Saskaòâ ar SIA firmas Rçzeknes maiznieks dalîbnieku vienoðanos par pamatkapitâla daïu sadalîjumu, akciju sabiedrîbai Hanzas maiznîca piederçja 50 daïas jeb 34,48% pamatkapitâla, SIA Ave Lat piederçja 46 daïas jeb 31,73% pamatkapitâla, Kultur Ltd piederçja 45 daïas jeb 31,03% pamatkapitâla, Annai Borisei piederçja 4 daïas jeb 2,76% pamatkapitâla. Tâtad tas, ka valsts firmas Rçzeknes maiznieks pircçja Anna Borise ieguldîja valsts uzòçmumu Rçzeknes maiznieks sabiedrîbas ar ierobeþotu atbildîbu pamatkapitâlâ un pçc tam atsavinâja ðîs sabiedrîbas daïas treðajâm personâm, nav pretrunâ ar 1994. gada 7. jûnija pirkuma pârdevuma lîguma noteikumiem, jo lîguma 11. punktâ bija ierakstîts, ka atsavinot sev piederoðo uzòçmumu, pircçjs apòemas nodot to jauna ieguvçja îpaðumâ ar nosacîjumu, ka pçdçjais garantç ðî lîguma 6. punkta izpildi, kâ arî pilnîbâ nodroðina maksâjuma saistîbu ar valsti izpildi ðî lîguma 9.3. punktâ noteiktajos termiòos. Lîguma 6. punkts paredzçja, ka uzòçmums tiek pârdots ar nosacîjumu, ka pircçjs pilnîbâ pâròem visas valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks kreditoru saistîbas, kâ arî ir visu pârçjo uzòçmuma tiesîbu un saistîbu pârmantotâjs, kuras fiksçtas pieòemðanas–nodoðanas aktâ. 9.3. punktâ tika paredzçta samaksas kârtîba. Pçdçjâ iemaksa bija jâizdara lîdz 1997. gada 1. jûlijam. Nekâdu citu ierobeþojumu rîkoties ar mantu 1994. gada 7. jûnija lîgums neparedzçja. 1997. gada 15. maijâ Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija (protokols Nr. 77) konstatçja, ka SIA Rçzeknes maiznieks ir pilnîbâ norçíinâjies. Secinâjums 1997. gada 15. maijâ Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija (protokols Nr. 77) konstatçja, ka SIA Rçzeknes maiznieks ir pilnîbâ norçíinâjies par saistîbâm saskaòâ ar 1994. gada 7. jûnija pirkuma–pârdevuma lîgumu.

Par Privatizâcijas aìentûras iespçjamâm darbîbâm Likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu privatizâciju” pârejas noteikumu 1. punkts paredz, ka lîdz 1996. gada 18. aprîlim saskaòâ ar likumu “Par maizes raþoðanas uzòçmumu privatizâciju” izveidotâs îpaðuma privatizâcijas komisijas darbojas tik ilgi lîdz tiek likvidçtas ar Zemkopîbas ministrijas rîkojumu un to privatizçjami valsts îpaðumu objekti tiek privatizçti vai nodoti Privatizâcijas aìentûrai. Likums “Par maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju” un likums “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” atzîti par spçku zaudçjuðiem ar 1997. gada 1. janvâri. Ar kuru brîdi valsts firmas Rçzeknes maiznieks privatizâcija tiek uzskatîta par pabeigtu? Likums “Par maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju” ðo jautâjumu nereglamentçja. Minçtâ likuma 2. pants noteica, ka ar maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju saistîtajos jautâjumos, kuri nav noregulçti ðajâ likumâ, jâvadâs pçc citiem Latvijas Republikas likumdoðanas aktiem. Jautâjumu par privatizâcijas pabeigðanas kârtîbu nosaka likumâ “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu privatizâciju” 30. panta 2. daïa, kas paredz, ka privatizâcija uzskatâma par pabeigtu ar brîdi, kad subjekts, kurð ieguvis privatizçjamo objektu, ir nokârtojis visas saistîbas, kas tam bija jâpilda saskaòâ ar objektu privatizâcijas noteikumiem un pirkuma lîgumu. Privatizâcijas aìentûras valde pieòem lçmumu par objekta

285 privatizâcijas pabeigðanu un paziòo par to valsts îpaðuma privatizâcijas fonda rîkotâjam un attiecîgai paðvaldîbai. Kâdas tiesîbas ir Privatizâcijas aìentûrai gadîjumâ, ja Privatizâcijas aìentûra, veicot privatizâcijas procesa pârbaudi, konstatç, ka ir pieïauti likuma pârkâpumi? Privatizâcijas aìentûrai ir tiesîbas saskaòâ ar likumâ “Par sabiedrîbâm ar ierobeþotu atbildîbu” 53. pantu celt tiesâ prasîbu atzît sabiedrîbu par neesoðu. Minçtais pants paredz, ka ðîs tiesîbas ir pieðíirtas gadîjumâ, ja tiesiskas attiecîbas, uz kurâm pamatojas sabiedrîbas ar ierobeþotu atbildîbu dibinâðana, ir apstrîdamas atbilstoði likuma prasîbâm, ja sabiedrîba izveidota, veicot privatizâciju. Privatizâcijas aìentûra var celt prasîbu 6 gadu laikâ no sabiedrîbas ar ierobeþotu atbildîbu dibinâðanas, ja sabiedrîba izveidota, veicot privatizâciju. Valsts firmas Rçzeknes maiznieks privatizâcijas procesâ ir pieïauti likuma pârkâpumi, vai Privatizâcijas aìentûras tiesîbas celt tiesâ prasîbu nav noilguðas? Sabiedrîba ar ierobeþotu atbildîbu Lejas Anèupâni, kura tika pârdçvçta par SIA firmu Rçzeknes maiznieks, nodibinâta 1994. gada 26. jûlijâ, tâtad Privatizâcijas aìentûras tiesîbas nav noilguðas. Vai sabiedrîba ar ierobeþotu atbildîbu Lejas Anèupâni ir izveidota, veicot privatizâciju? Uz ðo jautâjumu nevar atbildçt viennozîmîgi. No vienas puses maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija 1994. gada 4. maijâ (protokols Nr. 33) ir pieòçmusi lçmumu par valsts uzòçmuma Rçzeknes maiznieks privatizâcijas pârtraukðanu pirms sabiedrîbas ar ierobeþotu atbildîbu Lejas Anèupâni dibinâðanas (reìistrçta Latvijas Republikas Uzòçmumu reìistrâ 1994. gada 26. jûnijâ). No otras puses likums “Par maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju” un likums “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” neparedz, ka privatizâcijas komisija var pieòemt lçmumu par privatizâcijas procesa pârtraukðanu, tâtad minçtais lçmums bûtu jâapstrîd. Taèu pçc pirkuma lîguma noslçgðanas spriest par iepriekðçjiem privatizâcijas komisijas likuma pârkâpumiem nav juridiskas nozîmes, jo ðo pirkuma lîgumu atcelt varçja tikai Civillikuma noteiktajâ kârtîbâ. Ðîs pârdevçja tiesîbas ir notecçjuðas, jo Civillikuma 1633. pants paredz, ka tiesîba celt lîguma atcçluma prasîbu noilgst, notekot seðiem mçneðiem no lîguma noslçgðanas dienas. Civillikuma 2046. pants paredz, ka tiesîba prasît lîguma atcelðanu pârmçrîga zaudçjuma dçï atkrît, ja prasîba nav celta viena gada laikâ no lîguma noslçgðanas. Tâtad, neskatoties uz to, ka privatizâcijas procesâ tika pieïauti likuma pârkâpumi, nav saskatâms pamats apstrîdçt tiesiskas attiecîbas, uz kurâm pamatojas SIA Lejas Anèupâni dibinâðana. Ðo sabiedrîbu nodibinâja Anna Borise ar pamatkapitâlu LVL 100, sabiedrîba tika reìistrçta Latvijas Republikas Uzòçmumu reìistrâ. Valsts firmu Rçzeknes maiznieks Anna Borise ieguldîja SIA Lejas Anèupâni 1994. gada 29. jûlijâ, paaugstinot statûtu fondu un vienlaikus arî mainot SIA nosaukumu un pârdçvçjot to par SIA firmu Rçzeknes maiznieks. Ðîs izmaiòas tika reìistrçtas Latvijas Republikas Uzòçmumu reìistrâ 1994. gada 29. jûlijâ. 1994. gada 7. jûnijâ noslçgtais pirkuma lîgums neaizliedz pircçjai Annai Borisei ieguldît valsts firmu Rçzeknes maiznieks uzòçmçjsabiedrîbâ. Lemjot jautâjumu par minçto tiesîbu izmantoðanu Privatizâcijas aìentûrai bûtu jâòem vçrâ, ka pârkâpumus pieïâva pârdevçja — valsts centrâlizpildvaras iestâdç . Privatizâcijas aìentûrai, kura ir valsts pilnvarnieks, ðî iespçjamâ prasîba ir arî jâpamato. Ja Privatizâcijas aìentûra mçìinâs pamatot to ar Zemkopîbas ministrijas maldîbu, tad saskaòâ ar CL 1443. pantu ðî maldîba savâ paða darîjumâ nav atvainojama. Nav saskatâms arî cits pamatojums Privatizâcijas aìentûras tiesîbu izmantoðanai. Lemjot ðo jautâjumu Privatizâcijas aìentûrai jâòem vçrâ arî tas, ka apstrîdams ir jautâjums, vai valsts ir cietusi materiâlus zaudçjumus ðajâ sakarâ, jo: 1) Ðî uzòçmuma nosacîto cenu maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisija noteica pasaulç atzîtas firmas Cooper&Lybrand izdarîto novçrtçjumu robeþâs; 2) Likums neparedzçja striktus noteikumus par LVL un sertifikâtu attiecîbu maksâjumos; 3) Likums neparedzçja, ka vienîgie izmantojamie maksâðanas lîdzekïi, pârdodot valsts firmu Rçzeknes maiznieks, varçja bût tikai LVL;

286 4) Visus paredzçtos maksâjumus valsts firmas Rçzeknes maiznieks un tâ tiesîbu pâròçmçji ir veikuði, par ko liecina maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas komisijas 1997. gada 15. maija protokols Nr. 77. Stipri apðaubâma bûtu Privatizâcijas aìentûras iesaistîðanâs tiesas procesâ, kura rezultâtâ tiktu konstatçts, ka valstij nav nodarîti nekâdi materiâli zaudçjumi valsts firmas Rçzeknes maiznieks pârdoðanas rezultâtâ. 1998. gada 27. oktobrî Valentîna Elksne”

9. pielikums “Termiòâ nav noticis neviens maksâjums...” “Atzinums Rîgâ, 1998. gada 4. janvârî Par valsts firmas Baltmaiznieks 3. maizes rûpnîcas Rîgâ, Mûkusalas ielâ 51, privatizâcijas procesa likumîbu Pamatojoties uz Latvijas Republikas Valsts kontroles privatizâcijas procesa revîzijas departamenta 1998. gada 28. janvâra revîzijas uzdevumu Nr.5.1–2–26/98, valsts revidents G. Poiðs veica revîziju par valsts firmas Baltmaiznieks 3. maizes rûpnîcas Rîgâ, Mûkusalas ielâ 51 privatizâcijas procesa likumîbu. Paskaidrojumus un izziòas sniedza LR Zemkopîbas ministrijas, LR Ekonomikas ministrijas, LR Bezpeïòas organizâcijas valsts AS Privatizâcijas aìentûra (PA), AS Rîgas maiznieks un SIA Baltmaiznieks atbildîgie darbinieki. LR Zemkopîbas ministrijas un PA 1997. gada 3. decembra noformçtais akts, ko parakstîjuði LR Zemkopîbas ministrijas valsts sekretâra vietnieks V. Elksnis no vienas puses un PA juridiskais direktors V. Ðadinovs no otras puses liecina, ka PA pieòçmusi Rîgas valsts firmas Baltmaiznieks Maizes rûpnîcas Nr. 3 privatizâcijas dokumentus kopskaitâ uz 304 lpp. Iepazîstoties ar ðiem dokumentiem, Valsts kontrole konstatçja, ka privatizâcijas projekts vairâkos eksemplâros ar pielikumiem uz 257 lpp., un ievçrojama daïa pievienoto dokumentu, nav uzskatâmi kâ privatizâcijas procesu apstiprinoði un pamatojoði. Privatizâcijas lietâ nav dokumentu oriìinâli vai arî oriìinâlu apstiprinâtas kopijas, kâ arî uz tiem nav visi nepiecieðamie paraksti. Daïa privatizâcijas dokumentu, pçc kuriem varçtu apzinât privatizâcijas procesu, nav pievienoti lietai. Privatizâcijas procesa likumîbu apstiprinoðus dokumentus uz pieprasîjumu bijuðâ valsts uzòçmumâ Baltmaiznieks un no tâ atdalîtajâ uzòçmumâ 3. maizes rûpnîca un tâs vietâ izveidotajâ AS Rîgas maiznieks neuzrâdîja. Tos uzrâdît nevarçja arî LR Zemkopîbas ministrija, kuras valdîjumâ atradâs privatizçjamais valsts uzòçmums 3. maizes rûpnîca un LR Ekonomikas ministrija (Ekonomisko reformu ministrijas funkciju pâròçmçja), kurai bija jâkontrolç privatizâcijas atbilstîba tiesîbu aktu normâm. Valsts kontrole noskaidroja, ka PA rîcîbâ jau kopð 1995. gada atraduðies valsts firmas Baltmaiznieks, Maizes rûpnîca Nr. 3 privatizâcijas dokumenti (lieta 3 sçjumos uz 193 lapâm, 80 lapâm un 10 lapâm), kuru izmantoja LR Iekðlietu ministrijas Droðîbas policija, Ìenerâlprokuratûras Kriminâltiesiskâ departaments un kuri 1996. gada 30. aprîlî atgriezti Privatizâcijas aìentûrai. Neskatoties uz iepriekðminçto visus dokumentus PA neuzrâdîja. Òemot vçrâ iepriekð konstatçto, atzinums sagatavots, pamatojoties uz LR likuma “Valsts kontroles revîzijas reglaments” 7. pantu, kurð nosaka: ja pieprasîtie revîzijas materiâli un ziòas nav iesniegtas, revîzijas atzinumu dod uz esoðo materiâlu pamata.

288 Revîzijâ konstatçts: Îss privatizçjamâ objekta (uzòçmuma) raksturojums Rîgas valsts firma Baltmaiznieks (turpmâk tekstâ Baltmaiznieks) LR Uzòçmumu reìistrâ reìistrçta 1991. gada 25. septembrî, reìistrâcijas Nr. 000302517. Uzòçmuma juridiskâ adrese: Rîgâ, Ventspils ielâ 51, kopð tâ reìistrâcijas direktors I. Volèeks, galvenâ grâmatvede S. Nosireva. Baltmaiznieks reorganizâcijas rezultâtâ izveidotais privatizçjamais valsts uzòçmums 3. maizes rûpnîca LR Uzòçmumu reìistrâ reìistrçta 1993. gada 10. augustâ, reìistrâcijas Nr. 000314174. Uzòçmuma juridiskâ adrese Rîgâ, Mûkusalas ielâ 51, uzòçmuma direktors J. Fjodorovs. Valsts uzòçmuma 3. maizes rûpnîca privatizâcija bija jâveic saskaòa ar LR likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” (16.06.1992.) un likuma “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs” prasîbâm, ievçrojot citus saistîtos normatîvos aktus. Ar LR Ministru padomes 1992. gada 10. augusta lçmumu Nr. 317 apstiprinâts valsts îpaðuma objektu saraksts “Par 1992. un 1993. gadâ privatizçjamajiem uzòçmumiem”, kuri privatizçjami, pârveidojot ðos uzòçmumus statûtsabiedrîbâs. Sarakstâ ar Nr. 4.3.21. tika iekïauta arî Rîgas valsts firma Rîgas valsts firma Baltmaiznieks. Tomçr Baltmaiznieks, kura sastâvâ atradâs vçlâk izveidotâ 3. maizes rûpnîca, netika privatizçts atbilstoði ðim lçmumam, bet tika privatizçts, izmantojot LR Ministru Padomes 1993. gada 22. februâra lçmumu Nr. 91 “Par grozîjumiem LR MP 1992. gada 10. augusta lçmumâ Nr. 317”. Minçtâ lçmuma Nr. 91 3. punktâ uzdots LR Ekonomisko uzdevumu ministrijai turpmâk veikt nepiecieðamos grozîjumus un papildinâjumus privatizçjamo un neprivatizçjamo valsts îpaðuma objektu (uzòçmumu) sarakstos un informâciju par grozîjumiem un papildinâjumiem publicçt presç . LR Ekonomisko reformu ministrijas 1993. gada 19. jûlija pavçlç Nr. 175 “Par grozîjumu izdarîðanu privatizçjamo un neprivatizçjamo valsts îpaðuma objektu (uzòçmumu) sarakstos” tika iekïauta valsts firmas Baltmaiznieks maizes rûpnîca Nr. 3 ar privatizâcijas metodi pârveidojot statûtsabiedrîbâ. Rîgas valsts firmas Baltmaiznieks reorganizâcija Lauksaimniecîbas ministrijas privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisija 1993. gada 27. maija sçdç apstiprinâjusi Baltmaiznieks struktûrvienîbas maizes rûpnîcas Nr. 3 privatizâcijas projektu, kuru 1993. gada 1. jûnijâ ar pavçli Nr. 289 apstiprinâjusi LR Lauksaimniecîbas ministrija. 1993. gada 19. jûnijâ LR Lauksaimniecîbas ministrija (ministra v. i. A. Ðíçle) izdeva pavçli Nr. 329 “Par v/u Baltmaiznieks reorganizâciju”. Pavçle paredzçja nodalît v/u Baltmaiznieks rûpnîcu Nr. 3 Rîgâ, Mûkusalas ielâ Nr. 51 kâ tehnoloìiski un organizatoriski patstâvîgu saimniecisku vienîbu, kas privatizçjam kâ atseviðís objekts. Ar 19.06.1993. LR Lauksaimniecîbas ministrijas pavçli Nr. 329 tika veiktas izmaiòas v/u Baltmaiznieks statûtos, vadoties pçc LR Lauksaimniecîbas ministrijas Agrâro reformu pârvaldes priekðnieka vietnieces I. Martinsones parakstîta valsts uzòçmuma firmas Baltmaiznieks statûtu fonda sadales aprçíina, veicot uzòçmuma reorganizâciju (Valsts kontrolei netika uzrâdîti, kas pamatotu I. Martinsones sadales aprçíina atbilstîbu faktiskajam stâvoklim). Dokumentâ atsauce, ka Baltmaiznieks statûtu fonds noteikts pçc bilances uz 01.04.1993. Dokumentam nav pievienoti Baltmaiznieks inventarizâcijas akti. Iepriekðminçtais norâda, ka nav ievçrotas LR likuma “Par grâmatvedîbu” 11. un 13. panta prasîbas, jo pirms reorganizâcijas nav veikta aktîvu un pasîvu inventarizâcija. Saskaòâ ar LR likuma “Par grâmatvedîbu” 2. panta prasîbâm uzòçmuma grâmatvedîbai ir uzskatâmi jâatspoguïo visi uzòçmuma saimnieciskie darîjumi un îpaðuma stâvoklis. Grâmatvedîba jâkârto tâ, lai grâmatvedîbas jautâjumos kvalificçta treðâ persona varçtu gût skaidru priekðstatu par uzòçmuma finansiâlo stâvokli un tâ saimnieciskiem darîjumiem noteiktâ laika posmâ. Par grâmatvedîbas kârtoðanu uzòçmumâ ir atbildîgs tâ vadîtâjs. Privatizâcijas lietâ nav un Valsts kontrolei nav iesniegta Baltmaiznieks sadales bilance, kâ arî valsts uzòçmuma 3. maizes rûpnîca sâkuma bilance, kuru nepiecieðamîbu nosaka LR likums

289 “Par grâmatvedîbu”. Saskaòâ ar minçtâ likuma 2. pantu, par grâmatvedîbas kârtoðanu uzòçmumâ ir atbildîgs tâ vadîtâjs un vadîtâjam ir jânodroðina visu saimnieciskâs operâcijas apstiprinoðo dokumentu, kopiju vai datu attçlu uzglabâðana. Likuma “Par uzòçmçjdarbîbu” 35. pants nosaka, ka uzòçmumu sadalot vai atdalot daïu no tâ, tiesîbas un saistîbas tiek sadalîtas saskaòâ ar îpaðuma sadalîðanas aktu. Valsts formas Baltmaiznieks reorganizâcijâ, nodalot 3. maizes rûpnîcu, mantas sadales akts netika noformçts. Valsts kontroles rîcîbâ ir tikai Baltmaiznieks mantas nodoðanas akts Valsts uzòçmumam 3. maizes rûpnîca, kurâ nav norâdîts akta sastâdîðanas datums, kâ arî nav norâdîts, uz kuru laika periodu valsts manta uzskaitîta. Ar minçto aktu Baltmaiznieks nodod valsts uzòçmumam 3. maizes rûpnîca apgrozâmos lîdzekïus 37 117,13 vçrtîbâ un pamatlîdzekïus (120 vienîbas) Ls 174 090 vçrtîbâ (kopâ 211 207,73). 10.08.1993. LR Zemkopîbas ministrija (valsts sekretâra v. i. J. Lapðe) izdeva pavçli Nr. 3 “Par valsts uzòçmuma statûtu apstiprinâðanu”, ar kuru apstiprinâja valsts uzòçmuma 3. maizes rûpnîca statûtus. Statûtos noteiktais statûtu fonds Ls 172 390,5 atbilst iepriekðminçtajam I. Martinsones sastâdîtajam dokumentam, bet neatbilst faktiskajam stâvoklim. LR Lauksaimniecîbas ministrijas Agrâro reformu pârvaldes priekðnieka vietnieces I. Martinsones statûtu fonda sadales aprçíins un LR Zemkopîbas ministrijas rîcîba, apstiprinot ðajâ aprçíinâ noteikto statûtu fondu, neatbilst likuma “Par valsts uzòçmumu” 8. panta prasîbâm, kurð nosaka, ka valsts uzòçmuma pamatkapitâls (statûtu fonds) ir valsts mantas norobeþota daïa — pamatlîdzekïi, apgrozâmie lîdzekïi un citas vçrtîbas. Òemot vçrâ iepriekðminçto, statûtu fonds nepamatoti samazinâts par Ls 38 817. Pamatojoties uz LR Zemkopîbas ministrijas iesniegtajiem dokumentiem 1993. gada 10. augustâ LR Uzòçmumu reìistrs reìistrçja valsts uzòçmumu 3. maizes rûpnîca, reìistrâcijas Nr. 000314174. Privatizâcijas projekts Rîgas valsts firmas Baltmaiznieks privatizçjamâ objekta “Maizes rûpnîca Nr. 3” privatizâcijas projekts izstrâdâts 1993. gadâ, paredzot privatizçt Baltmaiznieks struktûrvienîbu Maizes rûpnîca Nr. 3. Paredzçtâ privatizâcijas metode: pârveidot uzòçmçjsabiedrîbâ — akciju sabiedrîbâ ar sekojoðu akciju sadalîjumu (privatizâcijas projekta 2.1. punkts): — pensiju fondam — 5%; — realizâcijai tikai par sertifikâtiem (t. sk. puse uzòçmuma darbiniekiem) — 25%; — saimnieciskajam partnerim pârdodamâ daïa kâ nedalâmâ akciju pakete — 70%. Privatizâcijas projektâ, kâ potenciâlais partneris, minçts SIA LIZE, bet akciju iegâdç par sertifikâtiem: SIA LIZE, dibinâtâja SIA Ave Lat fiziskâs personas. Rîgas valsts firmas Baltmaiznieks privatizçjamâ objekta Maizes rûpnîcas Nr. 3 privatizâcijas projektâ nav ievçrotas likuma “Par valsts uz paðvaldîbu îpaðumu objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 4. panta prasîbas — nav uzrâdîts 22. un 23. punktâ noteiktais: pârveidojot statûtsabiedrîbâ, jânosaka kapitâla daïu pârdoðanas kârtîba un jâuzrâda akciju veidi un to proporcijas. Projektâ nav noteikta kapitâla daïu pârdoðanas kârtîba, uzrâdîti akciju veidi un to proporcijas. Privatizâcijas projektu izstrâdâjusi SIA LIZE un novçrtçtâjs: SIA Invest–Rîga. Privatizâcijas projekts izstrâdâts Baltmaiznieks struktûrvienîbas 3. maizes rûpnîcas privatizâcijai. Rîgas valsts firmas Baltmaiznieks privatizçjamâ objekta Maizes rûpnîca Nr. 3 privatizâcijas projektâ minçts, ka tas iesniegts LR Lauksaimniecîbas ministrijâ 1992. gada 16. novembrî un reìistrçts ar reìistrâcijas Nr. 17, pçc tam precizçts un atkârtoti iesniegts 1993. gada 26. maijâ. Tomçr 1992. gada 16. novembrî LR Lauksaimniecîbas ministrijas privatizâcijas projektu reìistrâcijas þurnâlâ ar iepriekðminçto Nr. 17 reìistrçts Rîgas valsts firmas Baltmaiznieks Rîgâ, Ventspils ielâ 51 privatizâcijas projekts, ko izstrâdâjusi SIA Invest–Rîga. Apstiprinâtais Rîgas valsts firmas Baltmaiznieks privatizçjamâ objekta Maizes rûpnîca Nr. 3 privatizâcijas projekts (izstrâdâts 1993. gadâ), LR Lauksaimniecîbas ministrijas privatizâcijas projektu reìistrâcijas þurnâlâ nav reìistrçts.

290 Lîdz ar to nav ievçrotas ar Ministru Padomes lçmuma Nr. 562 apstiprinâtâ nolikuma “Par privatizâcijas projektu apstiprinâðanas, grozîðanas un papildinâðanas kârtîbu” 2.2. punkta prasîbas, kuras nosaka, ka, saòemot privatizâcijas projektu, ministrija (komiteja) vai paðvaldîba to reìistrç îpaðâ privatizâcijas projektu reìistrâcijas þurnâlâ, atzîmçjot saòemðanas datumu, îpaðuma objekta (uzòçmuma) nosaukumu, privatizâcijas projektu iesniedzçju, kâ arî privatizâcijas projekta autoru (autorus) un to oficiâlâs adreses. Informâciju par to, ka Zemkopîbas ministrijâ nav ievçrota ar iepriekðminçto nolikumu noteiktâ kârtîba, apstiprina I. Mârtinsones ziòojums 27.05.1993. privatizâcijas projektu apstiprinâðanas sçdç (protokols Nr. 4). I. Mârtinsone ziòo, ka valsts firmas Baltmaiznieks privatizâcijai sagatavoti un 1992. gada novembrî iesniegti 3 privatizâcijas projekti, kuri atdoti autoriem, to precizçðanai un papildinâðanai. Privatizâcijas projektu reìistrâcijas þurnâlâ un privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas protokolos (Nr.1—3) nav atzîmju, kas apstiprinâtu I. Mârtinsones ziòoto. Jau 1993. gada 27. maijâ pirms 3. maizes rûpnîcas nodalîðanas, kâ patstâvîgas saimnieciskas vienîbas, un iekïauðanas privatizçjamo uzòçmumu sarakstâ, Lauksamniecîbas ministrijas privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisija (izveidota ar 17.11.1992. LR Lauksaimniecîbas ministrijas pavçli Nr. 295) ðâdâ sastâvâ (protokols Nr. 4): komisijas priekðsçdçtâjs: A. Ðíçle — ministra vietas izpildîtâjs, komisijas locekïi: J. Âdamsons — ministra vietnieks, S. Èulkstene — ekonomikas pârvaldes priekðniece, J. Lapðe — lauku privâtuzòçmçjdarbîbas pârvaldes priekðnieks, komisijas sekretâre: I. Martinsone — agrâro reformu pârvaldes priekðnieka vietniece izskatîja un apstiprinâja Rîgas valsts firmas Baltmaiznieks Maizes rûpnîcas Nr. 3 privatizâcijas projektu. Protokolâ norâdîts, ka 3. maizes rûpnîca novçrtçta 96 milj. LVR (Ls 480 000) vçrtîbâ, novçrtçðanu veikusi auditorfirma Invest–Rîga (Valsts kontrolei minçtais vçrtçjums uzrâdîts netika). Privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisijas 1993. gada 27. maija lçmums (protokols Nr. 4) nav noformçts atbilstoði ar LR Ministru Padomes 1992. gada 30. decembra lçmumu Nr. 562 apstiprinâtâ nolikuma “Par privatizâcijas projektu apstiprinâðanas, grozîðanas un papildinâðanas kârtîbu” 3.12. punktâ noteiktajâ kârtîbâ, kurð nosaka, ka lçmumu par valsts îpaðuma objekta (uzòçmuma) privatizâcijas projekta apstiprinâðanu vai noraidîðanu paraksta visi komisijas locekïi. Iepriekðminçto lçmumu parakstîjis tikai komisijas priekðsçdçtâjs A. Ðíçle un komisijas sekretâre I. Martinsone. 01.06.1993. LR Lauksaimniecîbas ministrija (ministra v. i. A. Ðíçle) ar pavçli Nr. 289 “Par privatizâcijas projektu apstiprinâðanu” apstiprina Rîgas valsts firmas Baltmaiznieks objekta — 3. maizes rûpnîca (Rîgâ, Mûkusalas ielâ 51) privatizâcijas projektu. Pavçlç noteikts izveidot akciju sabiedrîbu, 70% pamatkapitâla (kâ vienotu akciju paketi) realizçjot saimnieciskajam partnerim SIA LIZE. LR Ekonomisko reformu ministrijas privatizâcijas projektu apstiprinâðanas komisija 1993. gada 22. jûlijâ izskatîja 3. maizes rûpnîcas privatizâcijas projektu. Komisijas priekðsçdçtâjs A. Tiknuss (Ekonomisko reformu ministrijas Valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas departamenta direktors), locekïi: G. Legzdiòð, V. Zvejs, J. Karlsbergs, U. Vîtoliòð, J. Cerbulis (22.07.1993. sçdes protokols Nr. 15) izskatîja un nolçma atbalstît Rîgas valsts firmas Maizes rûpnîcas Nr. 3 privatizâcijas projektu. Jâatzîmç, ka LR Lauksaimniecîbas ministrija, apstiprinot privatizâcijas projektu, (pavçle Nr. 289) neatbilstoði tiesîbu aktu normâm, noteica 70% pamatkapitâla realizçðanu saimnieciskajam partnerim SIA LIZE, tâ neievçrojot 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 2. pantu, kurð nosaka, ka nevienu îpaðuma objektu (uzòçmumu), kam piemçrojams ðis likums, nevar privatizçt citâdi, kâ tikai pçc vienas vai vairâkâm ðâdâm privatizâcijas metodçm, èetras no kurâm paredz pârdoðanu tikai izsolçs vai piedâvâjumu konkursos. Privatizçjot valsts uzòçmumu 3. maizes rûpnîca, pielietojot tikai vienu privatizâcijas metodi — “pârveidojot uzòçmçjsabiedrîbâ” — netiek ievçrotas iepriekðminçtâ likuma 2. panta

291 prasîbas, jo, atbilstoði likumam, pircçja izvçle nav notikusi ne izsolç, ne arî aizklâtâ piedâvâjumu konkursâ. Arî 07.07.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs” 18. pants “Kapitâla daïu pârdoðana un parakstîðanâs uz tâm” nosaka, ka kapitâla daïas pârdodamas atbilstoði privatizâcijas projektâ noteiktajam kapitâla sadalîjumam, bet parakstîðanâs uz kapitâla daïâm (akcijâm) notiek likumâ noteiktâ kârtîbâ. Likums nenosaka ðo kârtîbu un lîdz ar to bija jâizmanto kâda no iepriekðminçtâ likuma metodçm. Ekonomisko reformu ministrija nepildîja likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” noteiktâs prasîbas ievietojamâm sludinâjumu publikâcijâm par privatizçjamo valsts uzòçmumu — 3. maizes rûpnîca. Likuma 7. panta 1. punkts nosaka, ka informâcija par ministrijas (komisijas) apstiprinâto valsts îpaðuma objekta (uzòçmuma) privatizâcijas projektu Ekonomisko reformu ministrijai, ne vçlâk kâ èetras nedçïas pçc tâ saòemðanas dienas, jâpublicç privatizâcijas biïetenâ vai LR Augstâkâs Padomes un Ministru Padomes oficiâlajâ izdevumâ. Ekonomisko reformu ministrijas informâcija par privatizâcijas projektu noteiktâ laikâ presç nebija publicçta. Privatizâcijas komisijas izveidoðana un tâs darbîbas uzsâkðana 29.07.1993. LR Ekonomisko reformu ministrija ar pavçli Nr. 193 “Par Rîgas valsts firmas Baltmaiznieks Rûpnîca Nr. 3 privatizâcijas komisijas izveidoðanu” nozîmçja privatizâcijas komisiju sekojoðâ sastâvâ: komisijas priekðsçdçtâjs: A. Bçrziòð — Valsts Labîbas biroja direktors; komisijas locekïi: A. Lahtina — Ekonomisko reformu ministrijas Valsts îpaðuma privatizâcijas daïas galvenâ speciâliste; V. Matijèaka — valsts firmas Baltmaiznieks “3. maizes rûpnîcas” laboratorijas vadîtâja, arodbiedrîbas pârstâve; Z. Strode — Rîgas Ziemeïu rajona TDP valdes priekðsçdçtâja. Likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðumu privatizâcijas komisijâm” 4. panta prasîbas “Par privatizâcijas komisijas sastâvu publicçðanu presç” netika izpildîtas. Privatizâcijas komisija savu darbîbu uzsâka 1993. gada 6. augustâ (sçdes protokols Nr. 1). Valsts kontrolei bija iespçjams iepazîties tikai ar A. Bçrziòa apstiprinâtu protokolu norakstu. 10.06.1992. likuma “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanas kârtîbu” 3. pants nosaka, ka pirms privatizçjamâ objekta (uzòçmuma) nosacîtâs cenas noteikðanas veicama ðâ objekta (uzòçmuma) mantas inventarizâcija, inventarizâcija veicama LR Ministru Padomes vai tâs institûciju noteiktajâ kârtîbâ. Privatizâcijas komisija, jau savâ 1. sçdç pieòçma lçmumu, ka inventarizâcijas komisijas vietâ pamatlîdzekïu novçrtçðanas aktu aizpilda SIA Invest–Rîga, kâ arî atzît par pietiekamu un atbalstâmu SIA Invest–Rîga uz lîguma pamata veikto valsts firmas Baltmaiznieks Maizes rûpnîcas Nr. 3 pamatlîdzekïu inventarizâciju, kura veikta pçc Baltmaiznieks pamatlîdzekïu uzskaites datiem uz 1993. gada 1. maiju. Minçtais lîgums ar SIA Invest–Rîga Valsts kontrolei uzrâdîts netika. Objekta novçrtçðana Privatizâcijas komisija pirmajâ sçdç 1993. gada 6. augustâ (protokols Nr. 1), pamatojoties uz SIA Invest–Rîga sastâdîtajiem inventarizâcijas sarakstiem un, òemot vçrâ SIA Invest–Rîga 1993. gada maijâ doto slçdzienu par pamatlîdzekïu tirgus un pamatfondu kopçjo nosacîto vçrtîbu 37 750 tûkstoði LVR (Ls 188 750), koriìçja pamatlîdzekïu vçrtîbu un pieòçma lçmumu, apstiprinât privatizçjamâ objekta pamatlîdzekïu vçrtîbu tirgus cenâs LS 150 000. Tomçr privatizâcijas lietai pievienotâs 3. maizes rûpnîcas nosacîtâs cenas kopsavilkuma akta norakstâ, ko apstiprinâjis A. Bçrziòð, pamatlîdzekïu vçrtîba tirgus cenâs noteikta Ls 219 305. Privatizâcijas lietai nav pievienoti un Valsts kontrolei neizdevâs iegût LR likumam “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanu” noteiktâm prasîbâm atbilstoðus pamatlîdzekïu inventarizâcijas un novçrtçðanas aktus.

292 Pamatlîdzekïu novçrtçðanas aktu nav parakstîjuði privatizâcijas komisijas locekïi, bet to parakstîjuði tikai privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjs A. Bçrziòð un inventarizâcijas komisijas vietâ SIA Invest–Rîga darbinieki: A. Deniòð, komisijas locekïi P. Tunsts u. c. Privatizâcijas lietai pievienotie dokumenti pretrunîgi. Privatizâcijas komisija, organizçjot valsts uzòçmuma 3. maizes rûpnîca novçrtçðanu, nav rîkojusies atbilstoði likumam “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanas kârtîbu” 3. punkta prasîbâm, kurð nosaka, ka pirms privatizçjamâ objekta (uzòçmuma) nosacîtâs cenas noteikðanas veicama ðî objekta (uzòçmuma) mantas inventarizâcija, un, ka privatizâcijas komisija pârbauda un, ja nepiecieðams, koriìç inventarizâcijas rezultâtus atbilstoði Latvijas Republikâ spçkâ esoðajiem normatîvajiem aktiem. Par SIA Invest–Rîga veiktâs inventarizâcijas neatbilstîbu faktiskajam stâvoklim liecina arî v/u 3. maizes rûpnîca pieòemðanas–nodoðanas akti (28.10.1993. apstiprinâjis privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjs A. Bçrziòð), kuri apstiprina valsts uzòçmuma mantas nodoðanu AS Rîgas maiznieks. Valsts uzòçmuma 3. maizes rûpnîca pamatlîdzekïu novçrtçðanas saskaòoðanas akta 3. punkts norâda uz atðíirîbâm pamatlîdzekïu nosaukumos starp SIA Invest–Rîga un valsts uzòçmuma 3. maizes rûpnîca grâmatvedîbas uzskaiti, kâ arî norâda uz to, ka virkne pamatlîdzekïu, kas uzskaitîti uzòçmuma grâmatvedîbâ ar atseviðíiem inventarizâcijas numuriem pamatlîdzekïu novçrtçðanas aktâ (2. aile), nav uzskaitîti. Piemçram, aktâ 106. pozîcijâ norâdîts “Teritorijas labiekârtojums (ceïi, íieìeïu þogs)”, bet nav norâdîts, vai ðajâ pozîcijâ tiek ietvertas arî grâmatvedîbas uzskaites pozîcijas “Elektromehâniskie vârti” (inventâra Nr. 32000005) un “laukuma segumi” (inventâra Nr. 32000002) un ðâda veida nesaderîbas ir bijuðas vçl vismaz 20 pozîcijâs, kuras pie nodoðanas papildinâtas ar pamatlîdzekïu inventarizâciju un novçrtçjuma aktâ neuzskaitîtiem pamatlîdzekïiem. Lai gan LR Uzòçmumu reìistrâ iesniegtâ LR Lauksaimniecîbas ministrijas Agrârâs reformas pârvaldes priekðnieka vietnieces I. Mârtinsones parakstîtajâ dokumentâ “Valsts uzòçmuma firmas Baltmaiznieks statûtu fonda sadales aprçíins, veicot uzòçmuma reorganizâciju” norâdîts, ka no Baltmaiznieks nodalîta arî nepabeigtâ celtniecîba 3 752 tûkst LVR (Ls 18 760), un arî aktâ, ar kuru Baltmaiznieks nodod mantu valsts uzòçmumam 3. maizes rûpnîca nodota nepabeigtâ celtniecîba (neuzrâdîtâs iekârtas) Ls 1 980,10 vçrtîbâ, tomçr privatizâcijas komisija 1993. gada 6. augustâ (protokols Nr. 1) nolemj, ka nepabeigtâs celtniecîbas nav. Nepabeigtâs celtniecîbas objektu novçrtçðanas aktu nav parakstîjuði privatizâcijas komisijas locekïi, bet tikai komisijas priekðsçdçtâjs un iepriekðminçtie SIA Invest–Rîga darbinieki (reorganizâcija praktiski notika vienlaicîgi ar privatizâcijas komisijas darbîbu un saskaòâ ar privatizâcijas komisijas lçmumiem). Nepabeigtâ celtniecîba Ls 1 980,10 vçrtîbâ, kura netika uzrâdîta privatizçjamâ valsts uzòçmuma 3. maizes rûpnîca novçrtçtâs mantas sastâvâ, tomçr nonâkusi privatizçtâs AS “Rîgas maiznieks” mantas sastâvâ bez izpirkðanas. Privatizâcijas komisija nolçma novçrtçt apgrozâmos lîdzekïus Ls 40 000 apmçrâ pçc stâvokïa uz 01.09.1993., ðo summu iekïaujot privatizâcijas objekta galîgajâ nosacîtajâ cenâ. Apgrozâmo lîdzekïu apjomu virs Ls 40 000 nolçma nodot valsts firmai Baltmaiznieks vai pârdot reâlajâs tirgus cenâs. Privatizâcijas komisija savâ pirmajâ sçdç nolçma apstiprinât arî korekcijas koeficientu, saskaòâ ar SIA Invest–Rîga vçrtçjumu (SIA Invest–Rîga vçrtçjumâ pielietojusi koeficientu 0,6156) un apstiprinât privatizçjamâ objekta nosacîto cenu Ls 190 000. Sçdç nolemts, ka privatizâcijas procesa rezultâtâ izveidotâs akciju sabiedrîbas pamatkapitâls bûs Ls 190 000. Privatizâcijas komisijas rîcîba, realizçjot privatizâcijas projektus Privatizâcijas komisija nav rîkojusies atbilstoði 17.03.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas komisijâm” 7. panta prasîbâm, kurð nosaka, ka privatizâcijas komisijas patstâvîgi vada attiecîgo projektu privatizâciju saskaòâ ar likumdoðanas aktiem, kuri regulç tautsaimniecîbas objektu privatizâcijas kârtîbu. Privatizâcijas komisija nav ievçrojusi 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas

293 kârtîbu” 8. panta prasîbas, kuras nosaka, ka îpaðuma objekts (uzòçmums) privatizçjams tikai atbilstoði apstiprinâtajam privatizâcijas projektam un saskaòâ ar LR likumiem, LR Augstâkâs Padomes un valdîbas lçmumiem. Valsts uzòçmumam 3. maizes rûpnîca noteiktâ privatizâcijas metode — pârveidoðana statûtsabiedrîbâ. Òemot vçrâ, ka pielietojot privatizâcijas metodi “pârveidojot uzòçmçjsabiedrîbâ” v/u 3. maizes rûpnîca tiek pârveidots par akciju sabiedrîbu, bet pârdoðanas (privatizâcijas) priekðmets — kapitâla daïas (akcijas) ir valsts îpaðums un 07.07.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbas uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs” 18. pantâ noteikts, ka kapitâla daïas pârdodamas atbilstoði apstiprinâtajâ privatizâcijas projektâ noteiktajam kapitâla sadalîjumam, bet parakstîðanâs uz kapitâla daïâm (akcijâm) tiek organizçta likumâ noteiktajâ kârtîbâ, tad privatizâcijas komisijai bija jâpielieto kâdu no tiesîbu normâm, kas nosaka pârdoðanu. Privatizâcijas komisija, vadot v/u 3. maizes rûpnîca privatizâciju, t. i., organizçjot parakstîðanos uz akcijâm (akciju pârdoðanu), pircçja noteikðanai nav izmantojusi 16.06.1992. likumâ “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 2. pantâ noteiktâs pârdoðanas metodes. 2. pants nosaka, ka nevienu îpaðuma objektu (uzòçmumu), kam piemçrojams ðis likums, nevar privatizçt citâdi, kâ tikai pçc vienas vai vairâkâm privatizâcijas metodçm, èetras no kurâm nosaka pârdoðanu: — pârdodot atklâtâ izsolç ar pretendentu atlasi; — pârdodot atklâtâ izsolç vai izsolç ar pretendentu atlasi tikai par sertifikâtiem; — pârdodot aizklâtu piedâvâjumu konkursâ; — pârdodot atklâtâ izsolç, izsolç ar pretendentu atlasi vai aizklâtu piedâvâjumu konkursâ bez sertifikâtu izmantoðanas. Neviena no metodçm neparedz tiesîbas valsts îpaðuma (akciju) pircçju noteikt privatizâcijas komisijai bez izsoles vai konkursa. Privatizâcijas komisija pieïâvusi valsts kapitâla daïu (akciju) pârdoðanu privatizâcijas projektâ minçtajiem “iespçjamajiem pircçjiem” — SIA LIZE 70% un SIA LIZE dibinâtâjiem: SIA Ave Lat fiziskajâm personâm 12,5%, SIA Hanzas maiznîca 1,9% (SIA Hanzas maiznîca nav minçta arî privatizâcijas projektâ), neorganizçjot izsoli vai piedâvâjumu konkursu, kâ tas noteikts iepriekðminçtajâ likumâ par pârdoðanu. Neievçrojot tiesîbu aktu normas, ir liegta iespçja privatizâcijas projektâ iesaistîties citiem privatizâcijas pretendentiem (subjektiem). Lai gan, kâ iepriekð atzinumâ minçts, pieïauti tiesîbu aktu normu pârkâpumi, tomçr 1993. gada 28. septembrî akcionâru pilnsapulcç tiek izveidotas likumâ “Par akciju sabiedrîbâm” noteiktâs privatizçjamâ uzòçmuma pârvaldes un kontroles institûcijas, kâ arî apstiprinâti akciju sabiedrîbas Rîgas maiznieks statûti, t. i., notiek valsts uzòçmuma 3. maizes rûpnîca pârveidoðana par AS Rîgas maiznieks. Norçíinâðanâs par akcijâm Privatizâcijas komisija nav pildîjusi LR MP lçmuma Nr. 183 (12.04.1993.) apstiprinâto kârtîbu: Nav norâdîjusi bankas kontus un maksâjumu kârtîbu par privatizçjamo uzòçmumu 3. maizes rûpnîca. Nav rakstveidâ paziòojusi valsts îpaðumu privatizâcijas fonda rîkotâjam un paðvaldîbu privatizâcijas fonda rîkotâjam par lîdzekïiem, kâdi saskaòâ ar apstiprinâto privatizâcijas projektu un privatizâcijas komisijas protokoliem ieskaitâmi privatizâcijas fondos. AS Rîgas maiznieks 1994. gada 22. janvârî, pârskaitot valsts budþetâ Ls 20 288 kâ apgrozîjuma nodokli, ir neatbilstoði tiesîbu aktu normâm samazinâjusi valsts un paðvaldîbas îpaðuma privatizâcijas fondos ieskaitâmo summu par Ls 20 288. Sakarâ ar likuma “Par apgrozîjuma nodokli” skaidrojoðajâ daïâ “lietotie termini” 1. punktâ, izskaidrojot apgrozîjuma nodokïa pielietojumu norâdîts, ka par preci netiek uzskatîti vçrtspapîri. Likuma 1. pants nosaka, ka ar apgrozîjuma nodokli apliekamais objekts ir preèu pakalpojumu un maksas darbu realizâcijas apgrozîjums, tâtad, izpçrkot akcijas, apgrozîjuma nodoklis nebija aprçíinâms un iepriekðminçtâ summa bija ieskaitâma valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondu lîdzekïos.

294 Privatizâcijas projekta 2.8.4. punkts nosaka, ka gadîjumi, kuros iespçjama maksâðanas termiòu pagarinâðana, nav paredzçti. Neskatoties uz to, izpçrkot akcijas privatizâcijas sertifikâtos, samaksa privatizâcijas projekta noteiktajâ termiòâ lîdz 1995. gada jûlijam nebija izpildîta. Lai gan ir notikusi pilnîga norçíinâðanâs par AS Rîgas maiznieks, tomçr pçc privatizâcijas sertifikâtu izraksta AS Latvijas krâjbanka AS Rîgas maiznieks (konta numurs HV — 00000315643 — 0001 — 0003) redzams, ka lîdz akciju izpirkðanas termiòam, kâds noteikts privatizâcijas projektâ, nav notikusi akciju izpirkðana par privatizâcijas sertifikâtiem — 760 akcijas Ls 30 400 nominâlvçrtîbâ, t. sk. nav izpirktas darbinieku parakstîtâs akcijas par Ls 6 640 nominâlvçrtîbâ. Termiòâ nav noticis neviens maksâjums par SIA LIZE fizisko personu A. Masteiko, V. Jakovicka un N. Putâna parakstîtajâm, par sertifikâtiem iegâdâtajâm 594 akcijâm Ls 23 760 nominâlvçrtîbâ. SIA LIZE fiziskâs personas maksâjumu ir veikuðas tikai 1995. gada oktobrî. Privatizâcijas projekts paredzçja uzòçmuma darbiniekiem — sertifikâtu îpaðniekiem pielietot likumâ paredzçto 30% atlaidi. Atlaide izmantota, maksâjot par 350,6 akcijâm, no kurâm 312,6 akcijas to îpaðnieki ir atsavinâjuði. Saskaòâ ar 03.06.1993. LR Ministru Padomes lçmumu Nr.283 “Par uzòçmçjsabiedrîbâs pârveidojamo valsts uzòçmumu un valsts statûtsabiedrîbu kapitâla daïâm un atlaidçm darbiniekiem” apstiprinâtâs kârtîbas, kâdâ uzòçmçjsabiedrîbâs pârveidojamo valsts uzòçmumu un valsts statûtsabiedrîbu darbinieki realizç tiesîbas par privatizâcijas sertifikâtiem iegût kapitâla daïas ar atlaidi, 3. punktâ noteikts, ka ar atlaidi iegâdâtâs uzòçmçjsabiedrîbas kapitâla daïas, to îpaðnieks ir tiesîgs atsavinât, iemaksâjot atlaides vçrtîbu valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondâ atbilstoði LR likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondiem” 2. pantâ noteiktajam lîdzekïu sadalîjumam. Òemot vçrâ iepriekðminçto, atsavinot ar atlaidi iegâdâtâs 312,6 kapitâla daïas (akcijas), valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondos nav iemaksâti LS 3 752. Saskaòâ ar 18.05.1993. likuma “Par akciju sabiedrîbâm” 34. pantu, ja akcionârs vçlas realizçt savas akcijas citâm personâm, ðîs akcijas ar rakstveida paziòojumu iesniedzamas akciju sabiedrîbas valdei, valde piedâvâ esoðajiem akcionâriem. Òemot vçrâ, ka AS Rîgas maiznieks ar atlaidi iegâdâtâs akcijas ir pârdotas esoðajiem akcionâriem, jâkonstatç, ka AS Rîgas maiznieks valde, pârdodot ðîs akcijas, nav nodroðinâjusi atlaides vçrtîbas iemaksas valsts un paðvaldîbu îpaðumu privatizâcijas fondos. Secinâjumi 1. Revîzijas veikðanu apgrûtinâja tas, ka Privatizâcijas aìentûra neuzrâdîja v/u 3. maizes rûpnîca lietu, lai gan òemot vçrâ Ìenerâlprokuratûras kriminâltiesiskâ departamenta sniegto informâciju, v/u 3. maizes rûpnîca privatizâcijas lieta 3 sçjumos 1996. gada 30. aprîlî nodota Privatizâcijas aìentûrâ. 2. Valsts uzòçmums 3. maizes rûpnîca izveidots, reorganizçjot valsts uzòçmumu Baltmaiznieks. LR Uzòçmumu reìistrâ reìistrçta 1993. gada 10. augustâ. 3. Valsts uzòçmuma 3. maizes rûpnîca privatizâcija tika noteikta, pamatojoties uz LR Ministru Padomes lçmumu Nr. 91, ar LR Ekonomisko reformu ministrijas 1993. gada 19. jûlija pavçli Nr. 175 “Par grozîjumu izdarîðanu privatizçjamo un neprivatizçjamo valsts îpaðuma objektu (uzòçmumu) sarakstos”, pârveidojot ðo uzòçmumu statûtsabiedrîbâ. 4. LR Lauksaimniecîbas (vçlâk Zemkopîbas) ministrija nav nodroðinâjusi Rîgas valsts firmas Baltmaiznieks reorganizâciju atbilstoði sekojoðâm tiesîbu aktu normâm: — nav ievçrotas likuma “Par uzòçmçjdarbîbu” 35. panta prasîbas, ka uzòçmumu sadalot vai atdalot daïu no tâ (atdalîja valsts uzòçmumu 3. maizes rûpnîca), tiesîbas un saistîbas tika sadalîtas saskaòâ ar îpaðuma sadalîðanas aktu. Sadalîðanas akts netika sastâdîts;

295 — nav ievçrotas likuma “Par grâmatvedîbu” 13. panta prasîbas, jo netika sastâdîta Baltmaiznieks sadales bilance, nav arî valsts uzòçmuma 3. maizes rûpnîca sâkuma bilance; — LR Lauksaimniecîbas ministrijas Agrâro reformu pârvaldes priekðnieka vietniece I. Martinsone veikusi statûtu fonda sadales aprçíinu un noteikusi to valsts uzòçmumam 3. maizes rûpnîca Ls 172 390,5, neveicot Baltmaiznieks inventarizâciju; — Valsts uzòçmumam 3. maizes rûpnîca nodota Baltmaiznieks manta Ls 211 207,73 vçrtîbâ, bet pamatkapitâls LR Uzòçmumu reìistrâ reìistrçts Ls 172 390,5, kas norâda, ka nav ievçrots likuma “Par valsts uzòçmumu” 8. pants, kurð nosaka, ka valsts uzòçmuma pamatkapitâls (statûtu fonds) ir valsts mantas norobeþota daïa — pamatlîdzekïi, apgrozâmie lîdzekïi un citas vçrtîbas. Valsts uzòçmumam 3. maizes rûpnîca pamatkapitâls neatbilstoði tiesîbu aktu normâm samazinâts par Ls 38 817. 5. LR Lauksaimniecîbas (vçlâk Zemkopîbas) ministrija nav nodroðinâjusi valsts uzòçmuma 3. maizes rûpnîca privatizâcijas procesu, atbilstoði tiesîbu aktu normâm. 01.06.1993. Lauksaimniecîbas ministrija ar pavçli Nr. 289 “Par privatizâcijas projektu apstiprinâðanu” nosaka 70% izveidojamâs akciju sabiedrîbas pamatkapitâla (kâ vienotu akciju paketi) realizçt saimnieciskajam partnerim SIA Lize, lai gan neviena no tiesîbu aktu normâm neparedz tiesîbas ministrijai noteikt privatizâcijas subjektu. 6. Privatizâcijas komisija nav nodroðinâjusi valsts uzòçmuma 3. maizes rûpnîca privatizâcijas procesa atbilstîbu tiesîbu aktu normâm, t. i.,: — nav ievçrotas likuma “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanas kârtîbu” 3. pants, kurð nosaka, ka pirms privatizçjamâ objekta (uzòçmuma) nosacîtâs cenas noteikðanas veicama ðâ objekta mantas inventarizâcija, un ka privatizâcijas komisija pârbauda un ja nepiecieðams koriìç inventarizâcijas rezultâtus, atbilstoði LR spçkâ esoðajiem normatîvajiem aktiem. Valsts uzòçmumâ 3. maizes rûpnîca privatizçjamâs mantas inventarizâcijas sarakstos nav uzrâdîta un vçrtçta nepabeigtâ celtniecîba Ls 1 980,10 vçrtîbâ, kura neizpirkta nonâkusi AS Rîgas maiznieks mantas sastâvâ, tâ nodarot zaudçjumus valstij Ls 1 980,10 vçrtîbâ; — nav rîkojusies atbilstoði 17.03.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas komisijâm” 7. panta prasîbâm, kurð nosaka, ka privatizâcijas komisijas patstâvîgi vada attiecîgo objektu privatizâciju saskaòâ ar likumdoðanas aktiem, kuri regulç tautsaimniecîbas objektu privatizâcijas kârtîbu, kâ arî nav ievçrojusi 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 8. pantu, kurð nosaka, ka îpaðuma objekts (uzòçmums) privatizçjams tikai atbilstoði apstiprinâtajam privatizâcijas projektam un saskaòâ ar LR likumiem, LR Augstâkâs Padomes un valdîbas lçmumiem. Privatizâcijas komisija, organizçjot parakstîðanos uz akcijâm (akciju pârdoðanu), pircçja noteikðanai nav izmantojusi likumâ “par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 2. pantâ noteiktâs pârdoðanas metodes. 7. Akciju sabiedrîbas valde nav ievçrojusi ar 03.06.1993. LR Ministru Padomes lçmuma Nr. 283 “Par uzòçmçjsabiedrîbâs pârveidojamo valsts uzòçmumu un valsts statûtsabiedrîbu kapitâlu daïâm un atlaidçm darbiniekiem” apstiprinâtâs kârtîbas, “kâdâ uzòçmçjsabiedrîbâs pârveidojams valsts uzòçmums un valsts statûtsabiedrîbu darbinieki realizç tiesîbas par privatizâcijas sertifikâtiem iegût kapitâla daïas ar atlaidi” 3. punktu, kurð nosaka, ka ar atlaidi iegâdâtâs uzòçmçjsabiedrîbas kapitâla daïas, to îpaðnieks ir tiesîgs atsavinât, iemaksâjot atlaides vçrtîbu valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondâ atbilstoði LR likuma “Par valsts un paðvaldîbas îpaðuma privatizâcijas fondiem” 2. pantâ noteiktajam lîdzekïu sadalîjumam. Akciju sabiedrîbas valde pieïâvusi ar atlaidi iegâdâto 312,6 akciju atsavinâðanu, nenodroðinot valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondos iemaksu Ls 3 752, tâ nodarot valstij zaudçjumu Ls 3 752 apmçrâ. Saskaòâ ar 03.06.1993. LR Ministru Padomes lçmumu akciju sabiedrîbas valde, pârdodot piedâvâtâs ar atlaidi iegâdâtâs akcijas, nav nodroðinâjusi atlaides vçrtîbas iemaksu Ls 3 752

296 valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondos, atbilstoði LR likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas fondiem” 2. pantâ noteiktajam sadalîjumam. 8. Lai gan privatizâcijas process nav noticis atbilstoði tiesîbu aktu normâm, LR Ekonomisko reformu ministrija (vçlâk Ekonomikas ministrija) nav veikusi kontroli par privatizâcijas procesa norises atbilstîbu LR likumiem, LR Augstâkâs Padomes un Ministru Padomes lçmumiem un apstiprinâtajam privatizâcijas projektam kâ to nosaka 16.06.1992. likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) privatizâcijas kârtîbu” 13. pants. Valsts revidents G. Poiðs”

10. pielikums Trîs îsi, sausi, noderîgi likumi Likums “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” Publicçts: Latvijas Vçstnesis, 01.06.1993. LIKUMÂ LIETOTIE TERMINI Gaïas pârstrâdes uzòçmums — patstâvîgs uzòçmums (uzòçmçjsabiedrîba), kas nodarbojas ar lauksaimniecîbas uzòçmumos izaudzçto lopu un putnu pârstrâdi gaïâ un tâs produktos, to uzglabâðanu, sagatavoðanu realizâcijai un realizâciju. Privatizçjamais objekts — gaïas pârstrâdes valsts uzòçmums, uz tâ bâzes izveidota valsts akciju sabiedrîba vai valsts kapitâla daïa citâs uz gaïas pârstrâdes uzòçmumu bâzes izveidotajâs uzòçmçjsabiedrîbâs. 1. pants. Likuma darbîba un uzdevumi Saskaòâ ar ðo likumu ir privatizçjami: 1) gaïas pârstrâdes valsts uzòçmumi; 2) uz gaïas pârstrâdes valsts uzòçmumu bâzes izveidotas valsts akciju sabiedrîbas; 3) valsts kapitâla dala uz gaïas pârstrâdes uzòçmumu bâzes izveidotajâs uzòçmçjsabiedrîbâs. 2. pants. Gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas tiesiskais pamats Gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas tiesiskais pamats ir ðis likums, kâ arî Latvijas Republikas 1992. gada 10. jûnija likums “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanas kârtîbu” (Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes un Valdîbas Ziòotâjs, 1992., Nr. 27/28) un Latvijas Republikas 1992. gada 7. jûlija likums “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs” (Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes un Valdîbas Ziòotâjs, 1992., Nr. 29/31). Ar gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju saistîtajos jautâjumos, kurus minçtie likumi neregulç, jâvadâs pçc citiem spçkâ esoðajiem Latvijas Republikas likumdoðanas aktiem. Valsts kapitâla daïu uz gaïas pârstrâdes uzòçmumu bâzes izveidotajâs uzòçmçjsabiedrîbâs privatizç saskaòâ ar Lauksaimniecîbas ministrijas apstiprinâtu privatizâcijas projektu. 3. pants. Gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas kârtîba Gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas process ietver: 1) gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas komisijas izveidoðanu un apstiprinâðanu saskaòâ ar ðâ likuma 5. panta noteikumiem — mçneða laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas; 2) privatizçjamâ objekta novçrtçðanu vai tâ atkârtotu novçrtçðanu saskaòâ ar ðâ likuma 10. panta noteikumiem — divu mçneðu laikâ no privatizâcijas komisijas apstiprinâðanas dienas; 3) gaïas pârstrâdes valsts uzòçmumu pârveidoðanu par valsts akciju sabiedrîbâm saskaòâ ar Latvijas Republikas 1992. gada 7. jûlija likuma “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu “statûtsabiedrîbâs” un ðâ likuma noteikumiem — triju mçneðu laikâ no privatizâcijas komisijas apstiprinâðanas dienas; 4) privatizâcijas konkursa noteikumu sagatavoðanu un apstiprinâðanu saskaòâ ar ðâ likuma 15. panta noteikumiem — divu mçneðu laikâ no valsts akciju sabiedrîbas reìistrâcijas dienas;

298 5) privatizâcijas konkursa sarîkoðanu saskaòâ ar ðâ likuma 15. un 16. panta noteikumiem — piecu mçneðu laikâ no privatizâcijas konkursa noteikumu izsludinâðanas dienas; 6) akcionâru sapulces sasaukðanu — mçneða laikâ pçc pârdoðanai paredzçto akciju realizâcijas; 7) valsts akciju sabiedrîbas juridiskâ statusa maiòu — mçneða laikâ pçc akcionâru sapulces; 8) lietu nodoðanu un pieòemðanu — ne vçlâk kâ mçneða laikâ pçc akciju sabiedrîbas juridiskâ statusa maiòas. 4. pants. Lauksaimniecîbas ministrijas funkcijas gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijâ Lauksaimniecîbas ministrija ir valsts pârvaldes institûcija, kas atbild par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju, organizç un koordinç ðo procesu. Lauksaimniecîbas ministrija gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas procesa nodroðinâðanai: 1) izveido gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas komisiju (turpmâk — privatizâcijas komisija); 2) ja nepiecieðams, mçneða laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas apstiprina privatizâcijas komisijai saistoðu, argumentçtu valstij rezervçjamâs kapitâla daïas lielumu gaïas un tâs produktu uzglabâðanas uzòçmumos ðâ likuma 11. pantâ noteiktâ pamatkapitâla sadalîjuma ietvaros; 3) apstiprina katra objekta privatizâcijas konkursa noteikumus; 4) apstiprina uz gaïas pârstrâdes uzòçmumu bâzes izveidotajâs uzòçmçjsabiedrîbâs esoðo valsts kapitâla daïu privatizâcijas projektus; 5) izskata strîdus, kas saistîti ar gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju. 5. pants. Privatizâcijas komisija Gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas procesu organizç un vada privatizâcijas komisija deviòu cilvçku sastâvâ, kura savu darbîbu veic saskaòâ ar ðo likumu un Latvijas Republikas 1992. gada 17. marta likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas komisijâm” (Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes un Valdîbas Ziòotâjs, 1992., Nr. 13/14) 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 13. pantu. Privatizâcijas komisiju mçneða laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas izveido un apstiprina Lauksaimniecîbas ministrija. Privatizâcijas komisijâ iekïauj: 1) Lauksaimniecîbas ministrijas speciâlistu kâ valsts pilnvarotu pârstâvi, kurð ir ðîs komisijas priekðsçdçtâjs; 2) citas personas. Privatizâcijas komisija savâ darbâ var iesaistît ari ekspertus ar padomdevçja tiesîbâm. Privatizâcijas komisija atseviðíu uzdevumu risinâðanai var veidot apakðkomisijas. Privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjs nodroðina privatizâcijas procesa norisi saskaòâ ar ðâ likuma prasîbâm, un par to viòð kâ amatpersona ir atbildîgs likumdoðanas aktos noteiktajâ kârtîbâ. Privatizâcijas komisijas sastâvs jâpublicç vismaz vienâ centrâlajâ laikrakstâ. Privatizâcijas komisiju Latvijas Republikas 1992. gada 17. marta likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas komisijâm” 12. pantâ paredzçtajos gadîjumos reorganizç vai likvidç Lauksaimniecîbas ministrija. 6. pants. Privatizâcijas komisijas funkcijas Privatizâcijas komisija: 1) nodroðina privatizçjama objekta novçrtçðanu vai tâ atkârtotu novçrtçðanu saskaòâ ar ðâ likuma 10. panta noteikumiem; 2) organizç un vada gaïas pârstrâdes valsts uzòçmumu pârveidoðanu valsts akciju sabiedrîbâs, nepiecieðamo grozîjumu izdarîðanu jau reìistrçto valsts akciju sabiedrîbu statûtos, kâ arî visu ðo sabiedrîbu reìistrçðanu. Pirms valsts akciju sabiedrîbu reìistrçðanas vai pârreìistrçðanas Uzòçmumu reìistrâ privatizâcijas komisija apstiprina reìistram iesniedzamos dokumentus;

299 3) sagatavo katra objekta privatizâcijas konkursa noteikumus saskaòâ ar ðâ likuma 15. pantu un iesniedz tos Lauksaimniecîbas ministrijai apstiprinâðanai; 4) pçc konkursa noteikumu apstiprinâðanas izsludina objekta privatizâcijas konkursu saskaòâ ar ðâ likuma 15. pantu; 5) rîko objektu privatizâcijas konkursu saskaòâ ar ðâ likuma 16. panta noteikumiem; 6) realizç valsts akciju sabiedrîbas akcijas; 7) organizç akcionâru sapulci ðâ likuma 8. pantâ noteiktajâ kârtîbâ; 8) izstrâdâ un iesniedz Lauksaimniecîbas ministrijai uz gâjâs pârstrâdes uzòçmumu bâzes izveidotajâs uzòçmçjsabiedrîbâs esoðo valsts kapitâla daïu privatizâcijas projektus. 7. pants. Privatizçjamâ objekta pârvaldes institûcijas funkcijas Privatizçjamâ objekta pârvaldes institûcija turpina vadît tâ saimniecisko darbîbu, atbild par tâ îpaðuma saglabâðanu un pârstâv uzòçmumu attiecîbâs ar valsti, citâm juridiskajâm un fiziskajâm personâm. Privatizçjamâ objekta pârvaldes institûcijas pienâkums ir nodroðinât privatizâcijas komisiju ar nepiecieðamo informâciju, veikt privatizâcijas komisijas dotos uzdevumus objekta sagatavoðanâ privatizâcijai, kâ arî segt ar privatizâcijas procesu saistîtos izdevumus. Privatizçjamâ objekta pârvaldes institûcijas pienâkumi un atbildîba izbeidzas, tiklîdz tâ un uz ðâ objekta bâzes izveidotâs valsts akciju sabiedrîbas izpildinstitûcija ir parakstîjusi lietu nodoðanas un pieòemðanas aktu. Tas izdarâms mçneða laikâ no valsts akciju sabiedrîbas reìistrâcijas dienas. Valsts akciju sabiedrîbas pârvaldes institûcijas pienâkumi un atbildîba izbeidzas, tiklîdz tâ un akcionâru sapulcç ievçlçtâ sabiedrîbas izpildinstitûcija ir parakstîjusi lietu nodoðanas un pieòemðanas aktu. Tas izdarâms mçneða laikâ no sabiedrîbas reìistrâcijas dienas. 8. pants. Akcionâru sapulce Akcionâru sapulcç piedalâs personas, kas saskaòâ ar ðâ likuma noteikumiem ir iegâdâjuðâs sabiedrîbas akcijas. Akcionâru sapulci sasauc privatizâcijas komisija saskaòâ ar Latvijas Republikas 1993. gada 18. maija likumu “Par akciju sabiedrîbâm” un sabiedrîbas statûtiem mçneða laikâ pçc pârdoðanai paredzçto akciju realizâcijas. Akcionâru sapulcç: 1) jâizskata privatizâcijas komisijas pârskats par savu darbu; 2) jâizskata valsts akciju sabiedrîbas pârvaldes institûcijas pârskats par savu darbu; 3) jâizskata statûti vai statûtu grozîjumi un tie jâpieòem; 4) jâievçlç sabiedrîbas pârvaldes institûcijas statûtos noteiktajâ kârtîbâ; 5) jâizlemj citi ar sabiedrîbas darbîbu saistîtie jautâjumi. 9. pants. Privatizçjamâ objekta manta un saistîbas Gaïas pârstrâdes valsts uzòçmuma darbîba izbeidzas ar dienu, kad valsts uzòçmuma administrâcija un uz tâ bâzes izveidotâs un reìistrçtâs valsts akciju sabiedrîbas izpildinstitûcija paraksta lietu nodoðanas un pieòemðanas aktu. Valsts uzòçmuma tiesîbu un saistîbu pâròçmçja ir reìistrçtâ valsts akciju sabiedrîba. Ar lietu nodoðanas un pieòemðanas akta parakstîðanas dienu valsts akciju sabiedrîbai tiek nodota visa privatizçjamâ objekta manta, izòemot denacionalizçjamos un likumîgajiem îpaðniekiem atdodamos îpaðumus, kâ arî dzîvojamâs mâjas un dzîvokïus, kuri nododami paðvaldîbâm un vçlâk privatizçjami saskaòâ ar îpaðu likumu. 10. pants. Privatizçjamâ objekta novçrtçðana Privatizçjamo objektu novçrtç saskaòâ ar Latvijas Republikas 1992. gada 10. jûnija likumu “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanas kârtîbu”. Objekta vçrtîbâ nav iekïaujama saskaòâ ar Latvijas Republikas likumiem denacionalizçjamo un likumîgajiem îpaðniekiem atdodamo îpaðumu vçrtîba, kâ arî paðvaldîbâm nododamo objektu vçrtîba. Ja valsts akciju sabiedrîba ir izveidota pirms ðâ likuma stâðanâs spçkâ un objekta novçrtçjums neatbilst ðajâ pantâ minçtâ likuma noteikumiem, privatizâcijas komisija organizç objekta atkârtotu novçrtçðanu.

300 11. pants. Valsts akciju sabiedrîbas pamatkapitâls un tâ sadalîjums Saskaòâ ar ðâ likuma 10. pantu noteiktâ objekta vçrtîba veido valsts akciju sabiedrîbas pamatkapitâlu. Akciju skaitu, to nominâlvçrtîbu un konkrçto sadalîjumu katrâ privatizçjamajâ objektâ nosaka privatizâcijas komisija. Pamatkapitâla (akciju) sadalîjums nosaka daþâdu pretendentu grupu tiesîbas iegâdâties privatizçjamâ objekta akcijas, ievçrojot ðâdas proporcijas: 1) uzòçmuma darbiniekiem — lîdz 10 procentiem akciju, kas realizçjamas ðâ likuma 12. pantâ noteiktajâ kârtîbâ; 2) lauksaimniecîbas produkcijas raþotâjiem (gaïas un tas produktu uzglabâðanas uzòçmumos — citiem gaïas pârstrâdes uzòçmumiem) no 20 lîdz 40 procentiem akciju, kas realizçjamas ðâ likuma 13. pantâ noteiktajâ kârtîbâ; 3) citâm personâm no 51 lîdz 70 procentiem akciju, kas realizçjamas ðâ likuma 14. pantâ noteiktajâ kârtîbâ. Citâm personâm realizçjamâ akciju daïa samazinâma par valstij rezervçjamo akciju daïu, ko apstiprina Lauksaimniecîbas ministrija. Ja privatizâcijas komisijas noteiktajos termiòos un kârtîbâ sabiedrîbas akcijas nav realizçtas apstiprinâtâ akciju sadalîjuma ietvaros, privatizâcijas komisija var noteikt citu ðo akciju realizâcijas kârtîbu. 12. pants. Akciju realizâcija darbiniekiem Akciju sabiedrîbas darbiniekiem realizçjamas darbinieku akcijas. Ðo akciju îpaðnieku tiesîbas un pienâkumus nosaka Latvijas Republikas likums “Par akciju sabiedrîbâm” un sabiedrîbas statûti. Darbinieku akciju sadalîjumu starp konkrçtâm personâm nosaka privatizâcijas komisijas apstiprinâts nolikums. Ðâ darba veikðanai privatizâcijas komisija var izveidot apakðkomisiju. Darbinieku akcijâm privatizâcijas komisija var noteikt iegâdes atlaidi — lîdz 25 procentiem no akciju nominâlvçrtîbas. Darbinieki akcijas var iegâdâties arî par sertifikâtiem. Darbinieku akciju realizâcijas termiòus nosaka privatizâcijas komisija privatizâcijas konkursa noteikumos. 13. pants. Akciju realizâcija lauksaimniecîbas produkcijas raþotâjiem Saskaòâ ar ðâ panta noteikumiem akcijas var iegâdâties personas, kuru îpaðumâ vai pastâvîgâ lietoðanâ ir lauksaimniecîbâ izmantojamâ zeme privatizçjamâ objekta apkalpes zonâ, kuru noteikusi privatizâcijas komisija privatizâcijas konkursa noteikumos. Privatizâcijas komisija privatizâcijas konkursa noteikumos nosaka saskaòâ ar ðo pantu realizçjamo akciju skaitu uz vienu objekta apkalpes zonâ esoðo lauksaimniecîbâ izmantojamâs zemes platîbas vienîbu un paziòo ðîs akciju daïas realizâcijas vietu, noteikumus un termiòu, kas nedrîkst bût îsâks par mçnesi no paziòoðanas dienas. Pçc privatizâcijas konkursa noteikumu apstiprinâðanas privatizâcijas komisijai tie jâizziòo to rajonu laikrakstos, kuri ietilpst objekta apkalpes zonâ. Lauksaimniecîbas produkcijas raþotajiem akcijas pârdod par to nominâlvçrtîbu. Privatizâcijas komisija var noteikt iegâdes atlaidi — lîdz 25 procentiem no akciju nominâlvçrtîbas. Ar akciju pircçja rakstveida piekriðanu privatizçjamâ objekta parâdu viòam var ieskaitît kâ iemaksu par pçrkamajâm akcijâm. Par akcijâm var maksât arî ar sertifikâtiem. Iegâdâjoties akcijas, pretendentam ir jâdod iespçja iepazîties ar akciju sabiedrîbas privatizâcijas konkursa noteikumos paredzçto akciju sadalîjumu un sabiedrîbas statûtiem vai to projektu. Apmaksât akcijas var gada laikâ pçc noteiktâ akciju realizâcijas termiòa pçdçjâs dienas saskaòâ ar Latvijas Republikas 1993. gada 18. maija likuma “Par akciju sabiedrîbâm” noteikumiem. Ja akcijas noteiktâ termiòâ nav pârdotas, privatizâcijas komisija var noteikt citu ðo akciju realizâcijas kârtîbu. Uz gaïas un tâs produktu uzglabâðanas uzòçmumu bâzes izveidotajâs valsts akciju sabiedrîbâs, realizçjot akcijas, ir jâievçro ðâdi noteikumi: 1) akcijas var iegâdâties gaïas pârstrâdes uzòçmumi, kuri 1992. gadâ ir izmantojuði attiecîgâ gaïas un tâs produktu uzglabâðanas uzòçmuma pakalpojumus;

301 2) privatizâcijas komisija apstiprina realizçjamo akciju skaitu uz vienu pakalpojuma vienîbu. 14. pants. Akciju realizâcija citâm personâm Citâm personâm rezervçtâs akcijas realizçjamas tikai konkursa kârtîbâ kâ nedalâma pakete. Konkurss organizçjams saskaòâ ar ðâ likuma 15. un 16. panta noteikumiem. Konkursâ var piedalîties atseviðías fiziskâs un juridiskâs personas vai to grupas, kas izveidotas uz savstarpçja lîguma pamata (turpmâk — pretendenti). Sâjâ lîgumâ nosakâmas grupas dalîbnieku tiesîbas, pienâkumi un atbildîba, kâ arî ðîs grupas pilnvarotâ persona. Pretendentiem akcijas jâiegâdâjas kârtîbâ, kâda noteikta konkursa rezultâtâ. Ja pretendents noteiktajâ termiòâ neizdara pirmo iemaksu, viòam jâmaksâ soda nauda konkursa noteikumos noteiktajâ apmçrâ. Privatizâcijas komisija ðajâ gadîjumâ akciju paketes iegâdes tiesîbas piedâvâ nâkamajam pretendentam, kurð atbilst konkursa noteikumiem, vai arî izsludina jaunu konkursu, mainot vai nemainot tâ noteikumus. Akcijas var iegâdâties arî par sertifikâtiem. Ja pretendents, kas izdarîjis pirmo iemaksu, nepilda citus konkursa noteikumus, lîdz akciju paketes pilnas vçrtîbas samaksâðanai valstij ir tiesîbas realizçt ðo paketi citâm personâm. No akciju turpmâkajâ realizâcijas gaitâ iegûtajiem lîdzekïiem ðim pretendentam atmaksâ tikai viòa faktiski izdarîtos ieguldîjumus. Ja turpmâkajâ akciju realizâcijâ iegûtie lîdzekïi ðâdiem maksâjumiem ir nepietiekami, pretendentam atmaksâjama summa ir proporcionâli samazinâma. Lîdz akciju pilnas vçrtîbas samaksâðanai pretendents tas nedrîkst atsavinât. 15. pants. Privatizâcijas konkursa noteikumi Privatizâcijas konkursa noteikumus privatizâcijas komisija sagatavo un iesniedz Lauksaimniecîbas ministrijai apstiprinâðanai mçneða laikâ pçc valsts akciju sabiedrîbas reìistrâcijas. Privatizâcijas konkursa noteikumos ir jâiekïauj akciju iegâdes noteikumi un ðâda informâcija par privatizçjamo objektu: 1) objekta nosaukums; 2) ziòas par objekta atraðanâs vietu; 3) ziòas par personâm, kuras nomâ ðo objektu vai tâ daïu, un ziòas par attiecîgajiem nomas lîgumiem; 4) objekta iepriekðçjâ darbîbas gada bilance, kâ arî saimnieciskâs un finansiâlâs darbîbas analîze un novçrtçjums par iepriekðçjiem trijiem darbîbas gadiem; 5) valsts akciju sabiedrîbas statûti; 6) pamatkapitâla sadalîjums, kas noteikts saskaòâ ar ðâ likuma 11. panta noteikumiem; 7) valsts akciju sabiedrîbas saistîbu saraksts pçc stâvokïa konkursa izsludinâðanas dienâ; 8) citu personu akciju apmaksas termiòi, kas nav ilgâki par trijiem gadiem un nav mainâmi; 9) citu personu pirmâ iemaksa, kas ir vismaz 15 procenti no akciju paketes nominâlvçrtîbas un kas jâizdara divu mçneðu laikâ pçc konkursa rezultâtu noteikðanas; 10) minimâlâs privatizçjamâ objekta izmantoðanas, tâ darbîbas virziena un raþoðanas apjoma saglabâðanas garantijas; 11) minimâlâs darbavietu saglabâðanas garantijas; 12) investîciju garantijas; 13) vides aizsardzîbas garantijas; 14) citi noteikumi un garantijas. Katra objekta privatizâcijas konkursa noteikumus apstiprina Lauksaimniecîba ministrija mçneða laikâ pçc to iesniegðanas. Pçc privatizâcijas konkursa noteikumu apstiprinâðanas privatizâcijas komisijai vismaz vienâ centrâlajâ laikrakstâ jâizsludina konkurss, norâdot iespçjas iepazîties ar konkursa noteikumiem un iegût konkursa plâna sastâdîðanai nepiecieðamo informâciju. 16. pants. Privatizâcijas konkursa sarîkoðana Par privatizâcijas konkursa dalîbniekiem uzskatâmas ðâ likuma 14. pantâ minçtâs personas vai to grupas, ja tâs privatizâcijas komisijai èetru mçneðu laikâ pçc konkursa izsludinâðanas ir iesnieguðas:

302 1) pieteikumu; 2) konkursa plânu; 3) savstarpçjo lîgumu, ja kopîgi kïût par konkursa dalîbnieku pretendç vairâk nekâ viena fiziskâ vai juridiskâ persona. Konkursa plânâ ir jâietver informâcija par privatizâcijas komisijas izvirzîto akciju iegâdes noteikumu paredzçto izpildi. Konkursa pretendenti plânâ var iekïaut jebkuru citu informâciju, ko tie uzskata par nepiecieðamu. Privatizâcijas komisija mçneða laikâ pçc privatizâcijas konkursa dokumentu iesniegðanas termiòa beigâm izvçrtç saòemtos konkursa plânus un konstatç to atbilstîbu konkursa noteikumiem. Privatizâcijas komisija nosaka vienu vai vairâkus konkursa uzvarçtâjus. Ja par uzvarçtâjiem ir atzîti vairâki pretendenti, privatizâcijas komisijai ir jârîko ðiem pretendentiem akciju paketes izsole. Sâjâ gadîjumâ privatizâcijas komisija perspektîvâkâ konkursa plâna iesniedzçjiem ir tiesîga noteikt priekðrocîbas koeficientu, bet ne lielâku par 20 procentiem no viòu izsolîtâs summas. Ja noteiktâ termiòâ nav iesniegts neviens konkursa plâns vai ja iesniegtie plâni neatbilst konkursa noteikumiem, privatizâcijas komisija var mainît akciju iegâdes noteikumus, arî akciju iegâdes cenu, un izsludinât jaunu konkursu ðajâ likumâ noteiktajâ kârtîbâ. 17. pants. No akciju realizâcijas iegûto lîdzekïu izmantoðana No akciju realizâcijas iegûtie lîdzekïi izmantojami, lai dzçstu privatizçjamâ objekta parâdus lauksaimniecîbas produkcijas piegâdâtâjiem. Atlikuðie lîdzekli sadalâmi ðâdi: 1) 50 procenti ieskaitâmi valsts privatizâcijas fondâ; 2) 50 procenti ieskaitâmi akciju sabiedrîbas raþoðanas attîstîbas fondâ un izmantojami materiâltehniskâs bâzes un apgrozâmo lîdzekïu papildinâðanai. 18. pants. Strîdu izðíirðana Strîdus par kapitâla sadalîjuma atbilstîbu ðâ likuma prasîbâm, kâ arî citus ar gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju saistîtos strîdus izskata privatizâcijas komisija. Privatizâcijas komisijas lçmumu var pârsûdzçt Lauksaimniecîbas ministrijâ, savukârt tâs lçmumu pçc ieinteresçtâs personas prasîbas izskata tiesa. Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes priekðsçdçtâjs A. GORBUNOVS Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes sekretârs I. DAUDIÐS Rîgâ, 1993. gada 18. maijâ

Likums “Par piena pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” Publicçts: Ziòotâjs, 18.02.1993. LIKUMÂ LIETOTIE TERMINI Piena pârstrâdes uzòçmums — patstâvîgs uzòçmums, kas nodarbojas ar piena pârstrâdi, piena produkcijas sagatavoðanu realizâcijai un uzglabâðanu. Sabiedrîbas — akciju, paju un kooperatîvas sabiedrîbas, kâ arî sabiedrîbas ar ierobeþotu atbildîbu. Kapitâla daïas — daþâdiem sabiedrîbu veidiem atbilstoðâs lîdzîpaðuma daïas, arî akcijas, pajas. Kapitâla personificçðana — bezatlîdzîbas kârtîbâ piensaimnieku kooperatîvajâm sabiedrîbâm nodotâ îpaðuma vçrtîbas sadalîðana starp ðo sabiedrîbu biedriem. Privatizçjamais objekts — piena pârstrâdes valsts uzòçmums, âdu uzòçmumu grupa vai bijuðais piena pârstrâdes valsts uzòçmums, kurð ar valsts pârvaldes institûcijas lçmumu vai rîkojumu nodots citai, juridiskajai personai laikâ lîdz 1992. gada 15. aprîlim. Piena un tâ produktu piegâdâtâji — ðâ likuma izpratnç ir saskaòâ ar ðo likumu privatizçjamie objekti, kuri 1991. un 1992. gadâ piegâdâjuði pienu un tâ produktus citiem saskaòâ ar ðo likumu privatizçjamajiem objektiem. Personificçjamais objekts — piena pieòemðanas un pârstrâdes valsts uzòçmums, kas nodots îpaðumâ piensaimnieku kooperatîvajâm sabiedrîbâm saskaòâ ar Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes 1992. gada 15. aprîïa lçmumu “Par piena pieòemðanas un pârstrâdes

303 uzòçmumu privatizâciju” (Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes un Valdîbas Ziòotâjs, 1992, 18/19). I. NODAÏA VISPÂRÎGIE NOTEIKUMI 1. pants. Likuma darbîba un uzdevumi Saskaòâ ar ðâ likuma 2., 3. un 4. nodaïas noteikumiem privatizçjami: 1) Latvijas Republikas Augstâkas Padomes 1992. gada 15. aprîïa lçmuma “Par piena pieòemðanas un pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” 4. punktâ minçtie valsts uzòçmumi; 2) visi piena pârstrâdes valsts uzòçmumi, attiecîbâ uz kuriem izpildot Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes 1992. gada 15. aprîïa lçmumu “Par piena pieòemðanas un pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju”, piensaimnieku kooperatîvâs sabiedrîbas divu mçneðu laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas nav iesnieguðas pieteikumu un kuri nav nodoti tâm îpaðumâ seðu mçneðu laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas tâpçc, ka ðîs sabiedrîbas nav veikuðas darbîbas, kas paredzçtas ðo uzòçmumu nodoðanu un pieòemðanu reglamentçjoðajos normatîvajos aktos; 3) bijuðie piena pârstrâdes valsts uzòçmumi, kuri ar valsts pârvaldes institûciju lçmumiem un rîkojumiem nodoti citâm juridiskajâm personâm laikâ lîdz 1992. gada 15. aprîlim, izòemot tajos ietilpstoðos Lauksaimniecîbas ministrijas noteiktos piena pieòemðanas un pârstrâdes objektus, kuri saskaòâ ar ðajâ pantâ minçto lçmumu bezatlîdzîbas kârtîbâ nododami piensaimnieku kooperatîvajâm sabiedrîbâm îpaðumâ. Saskaòâ ar ðâ likuma 5. nodaïas noteikumiem ir personificçjams îpaðums piena pieòemðanas un pârstrâdes uzòçmumos, kuri saskaòâ ar ðajâ pantâ minçto lçmumu ir nodoti îpaðumâ piensaimnieku kooperatîvajâm sabiedrîbâm. Ðis likums neattiecas uz tiem ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lçmumu noteiktajiem valsts uzòçmumiem, kas izpilda valsts rezervju glabâtavu funkcijas. Ðâds lçmums Ministru Padomç jâpieòem divu nedçïu laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas. 2. pants. Piena pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas tiesiskais pamats Piena pârstrâdes valsts uzòçmumu privatizâcijas tiesiskais pamats ir ðis likums un Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes 1992. gada 15. aprîïa lçmums “Par piena pieòemðanas un pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju”. Ar piena pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju saistîtajos jautâjumos, kuri nav noregulçti ðajâ likumâ un minçtajâ lçmumâ, jâvadâs pçc citiem Latvijas Republikas likumdoðanas aktiem. 2. NODAÏA PRIVATIZÂCIJAS KÂRTÎBA UN INSTITÛCIJAS 3. pants. Privatizâcijas kârtîba Piena pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas process aptver: 1) privatizâcijas komisiju izveidoðanu — mçneða laika no ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas; 2) pagastu piensaimnieku kooperatîvo sabiedrîbu nodibinâðanu — divu mçneðu laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas; 3) privatizçjamâ objekta novçrtçðanu — seðu nedçïu laikâ no privatizâcijas komisijas apstiprinâðanas dienas; 4) privatizâcijas projekta sagatavoðanu — divu mçneðu laikâ no pivatizâcijas komisijas apstiprinâðanas dienas; 5) privatizâcijas projekta apstiprinâðanu — mçneða laikâ no projekta iesniegðanas dienas; 6) dibinâmâs sabiedrîbas prospekta sagatavoðanu — divu nedçïu laikâ no privatizâcijas projekta apstiprinâðanas dienas; 7) statûtu projekta un citu nepiecieðamo dokumentu sagatavoðanu — divu mçneðu laikâ no privatizâcijas projekta apstiprinâðanas dienas; 8) parakstîðanos uz privatizçjamâ objekta kapitâla daïâm — divu mçneðu laikâ no parakstîðanâs izsludinâðanas dienas; 9) kapitâla daïu iegâdi îpaðumâ — privatizâcijas projektâ noteiktajos termiòos; 10) sabiedrîbas dibinâðanas sapulces sasaukðanu — triju mçneðu laikâ no privatizâcijas projekta apstiprinâðanas dienas;

304 11) sabiedrîbas reìistrâciju; 12) lietu nodoðanu un pieòemðanu — ne vçlâk kâ divu nedçïu laikâ no sabiedrîbas reìistrâcijas dienas. 4. pants. Privatizçjamâ objekta administrâcijas funkcijas ðâ objekta privatizâcijâ Privatizçjamâ objekta administrâcija turpina vadît objekta saimniecisko darbîbu saskaòâ ar ðo darbîbu reglamentçjoðiem normatîvajiem dokumentiem, atbild par uzòçmuma îpaðuma saglabâðanu un pârstâv uzòçmumu attiecîbâs ar valsti, citâm juridiskajâm un fiziskajâm personâm. Administrâcijas pienâkums ir nodroðinât privatizâcijas komisiju ar nepiecieðamo informâciju, kâ arî segt ar privatizâcijas procesu saistîtos izdevumus. Privatizçjamâ objekta administrâcijas pienâkumi un atbildîba izbeidzas, tiklîdz tâ ar sabiedrîbas izpildinstitûciju ir parakstîjusi lietu nodoðanas pieòemðanas aktu. Tas izdarâms divu nedçïu laikâ no sabiedrîbas reìistrâcijas dienas. 5. pants. Privatizâcijas komisijas, to sastâvs un izveidoðanai kârtîba Privatizâcijas procesu organizç un vada privatizâcijas komisijas, kuras veic savu darbîbu saskaòâ ar ðo likumu un Latvijas Republikas 1992. gada 17. marta likuma “Par valsts un paðvaldîbu îpaðu privatizâcijas komisijâm” (Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes un Valdîbas Ziòotâjs, 1992., Nr. 13/14) 7., 8. un 9. pantu. Privatizâcijas komisija iekïauj: 1) Lauksaimniecîbas ministrijas speciâlistu kâ valsts pilnvarotu pârstâvi, kurð ir ðîs komisijas priekðsçdçtâjs; 2) privatizçjamâ objekta vadîtâju; 3) privatizçjamâ objekta uzskaites un ekonomiskâ dienesta vadîtâju; 4) privatizçjamâ objekta darbinieku kopsapulce izvirzîto pârstâvi, kurð neietilpst privatizçjamâ objekta administrâcijâ; 5) to paðvaldîbu pârstâvi, kuru teritoriju apkalpo privatizçjamais objekts; 6) ne mazâk par seðiem privatizçjamâ objekta apkalpes zonâ ietilpstoðo piensaimnieku kooperatîvo sabiedrîbu pârstâvjiem vai pagastu piena raþotâju izvirzîtiem pârstâvjiem, ja ðâdas sabiedrîbas vçl nav izveidotas. Ðos pârstâvjus ievçlç privatizçjamâ objekta apkalpes zonâ ietilpstoðo piensaimnieku kooperatîvo sabiedrîbu vai piena raþotâju sanâksmçs, kuru sasaukðanu koordinç Lauksaimniecîbas ministrija un rajonu lauksaimniecîbas departamenti. Privatizâcijas komisija savâ darbâ var iesaistît arî ekspertus ar padomdevçja tiesîbâm. Privatizâcijas komisija atseviðíu funkciju veikðanai var veidot apakðkomisijas. Katra privatizçjamâ objekta privatizâcijas komisiju apstiprina Lauksaimniecîbas ministrija. Tas izdarâms mçneða laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas. Privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjs nodroðina privatizâcijas procesa norisi saskaòâ ar ðâ likuma prasîbâm, un par to viòð kâ amatpersona ir atbildîgs likumdoðanas aktos noteiktajâ kârtîbâ. Privatizâcijas komisijas sastâvs jâpublicç to rajonu laikrakstos, kuru teritoriju apkalpo privatizçjamais objekts. 6. pants. Privatizâcijas komisijas funkcijas Ne vçlâk kâ seðu nedçïu laikâ no privatizâcijas komisijas apstiprinâðanas dienas tâ veic privatizçjamâ objekta novçrtçðanu saskaòâ ar ðâ likuma 16. panta noteikumiem. Ne vçlâk kâ divu mçneðu laikâ no privatizâcijas komisijas apstiprinâðanas dienas tâ sagatavo objekta privatizâcijas projektu vai organizç tâ izstrâdes konkursu saskaòâ ar ðâ likuma 13. panta noteikumiem un iesniedz to Lauksaimniecîbas ministrijai apstiprinâðanai. Pçc objekta privatizâcijas projekta apstiprinâðanas privatizâcijas, komisija veic ðâdas ar tâ îstenoðanu saistîtâs darbîbas: 1) divu nedçïu laikâ saskaòâ ar ðâ likuma 14. panta noteikumiem sagatavo dibinâmâs sabiedrîbas prospektu; 2) divu nedçïu laikâ paziòo privatizçjamâ objekta darbiniekiem, tâ apkalpes zonâ ietilpstoðo pagastu valdçm, piensaimnieku kooperatîvajâm sabiedrîbâm, kâ arî citâm personâm privatizçjamâ objekta rezervçto kapitâla daïu lielumu un iegâdes nosacîjumus;

305 3) divu mçneðu laikâ saskaòâ ar ðâ likuma 15. panta noteikumiem sagatavo dibinâmâs sabiedrîbas statûtu un citu nepiecieðamo dokumentu projektus; 4) atver bankâ kontu, kurâ izdarâmas iemaksas par kapitâla daïâm, un organizç ðo iemaksu pieòemðanu; 5) saskaòâ ar ðâ likuma 20. un 21. panta noteikumiem organizç parakstîðanos uz sabiedrîbas kapitâla daïâm; 6) organizç sabiedrîbas dibinâðanas sapulci. Privatizâcijas komisija savu darbîbu izbeidz pçc sabiedrîbas reìistrâcijas Latvijas Republikas Uzòçmumu reìistrâ un pçc privatizâcijas komisijas un sabiedrîbas izpildinstitûcijas dokumentu nodoðanas un pieòemðanas akta parakstîðanas. Ðis akts ir jâparaksta, tiklîdz parakstîts akts par lietu nodoðanu un pieòemðanu. 7. pants. Lauksaimniecîbas ministrijas funkcijas piena pârstrâdes objektu privatizâcijâ Lauksaimniecîbas ministrija ir tâ valsts pârvaldes institûcija, kas atbild par piena pârstrâdes objektu privatizâciju, organizç un koordinç ðo procesu. Lauksaimniecîbas ministrija piena pârstrâdes objektu privatizâcijas procesa nodroðinâðanai: 1) ieceï valsts pilnvarotu pârstâvi objekta privatizâcijas komisijâ. Ðis pârstâvis ir Lauksaimniecîbas ministrijas speciâlists un privatizâcijas komisijas priekðsçdçtâjs; 2) mçneða laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas nosaka, kâda kapitâla daïa saskaòâ ar ðâ likuma 17. panta treðâs daïas noteikumiem saglabâjama juridiskajâm personâm, kurâm ar valsts pârvaldes institûciju lçmumu vai rîkojumu laikâ lîdz 1992. gada 15. aprîlim nodoti bijuðie piena pârstrâdes valsts uzòçmumi; 3) ja nepiecieðams, mçneða laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas apstiprina objekta privatizâcijas komisijai saistoðu, argumentçtu valstij paturamâs kapitâla daïas lielumu privatizçjamajos objektos ðâ likuma 17. pantâ noteiktâ pamatkapitâla sadalîjuma ietvaros; 4) koordinç dibinâmo sabiedrîbu pamatkapitâla sadalîjumu starp atseviðíiem privatizçjamajiem objektiem atbilstoði savstarpçji piegâdâtâ piena daudzumam saskaòâ ar ðâ likuma 16. un 18. panta noteikumiem; 5) izskata strîdus, kas saistîti ar piena pârstrâdes objektu privatizâciju; 6) mçneða laikâ no iesniegðanas dienas izskata un apstiprina objektu privatizâcijas projektus, kâ arî kontrolç to atbilstîbu ðî likuma prasîbâm; ja tiek konstatçtas neatbilstîbas, norâda uz tâm privatizâcijas komisijâm. 8. pants. Pagasta paðvaldîbas funkcijas piena pârstrâdes objektu privatizâcijâ Ja pagastâ nav piensaimnieku kooperatîvâs sabiedrîbas vai pagasta teritorija nav iekïauta kâdas piensaimnieku kooperatîvâs sabiedrîbas darbîbas iecirknî, pagasta valde: 1) nodroðina, lai 15 dienu laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanâ dienas pagasta piena raþotâju sanâksmçs tiktu izvirzîti pârstâvji objektu privatizâcijas komisijâm, un paziòo tos rajona lauksaimniecîbas departamentam; 2) nodroðina pagasta piensaimnieku kooperatîvâs sabiedrîbas nodibinâðanu ne vçlâk kâ divu mçneðu laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas. 9. pants. Privatizâcijas sapulce Privatizâcijas sapulcç var piedalîties: 1) fiziskâs un juridiskâs personas, kas ðâ likuma 21. pantâ noteiktajâ kârtîbâ ir parakstîjuðâs uz privatizçjamâ objekta kapitâldaïâm un ir ðîs daïas nomaksâjuðas privatizâcijas projektâ noteiktajâ kârtîbâ, vai ðo personu pilnvarotie pârstâvji; 2) pilnvarotie pârstâvji no tiem privatizçjamajiem objektiem, kuriem rezervçtas kapitâla daïas par piegâdâto pienu; 3) personas, kurâm saskaòâ ar privatizâcijas projektu îpaðuma tiesîbas uz daïu no privatizçjamâ objekta pamatkapitâla saglabâtas vai noteiktas bezatlîdzîbas kârtîbâ, vai ðo personu pilnvarotie pârstâvji. Tâs kapitâla daïas, kuras par piegâdâto pienu rezervçtas citiem privatizçjamajiem objektiem, privatizâcijas sapulcç pârstâv:

306 1) sabiedrîbas pilnvarotâ persona, ja uz privatizçjamâ objekta bâzes sabiedrîba jau nodibinâta; 2) privatizâcijas komisijas pilnvarotâ persona, ja uz privatizçjamâ objekta bâzes sabiedrîba vçl nav nodibinâta. Katram sapulces dalîbniekam paðam vai ar pilnvarotâ pârstâvja starpniecîbu jâpârstâv ne mazâk kâ divi procenti no privatizâcijas projekta noteiktâ sabiedrîbas pamatkapitâla, bet sapulcç ir tiesîbas piedalîties katrai piensaimnieku kooperatîvajai sabiedrîbai, kura parakstîjusies uz privatizçjamâ objekta kapitâla daïâm un nomaksâjusi tâs privatizâcijas projekta noteiktajâ kartîbâ. Ja persona ir parakstîjusies uz vairâk nekâ diviem procentiem no pamatkapitâla, tâ deleìç uz sapulci attiecîgi lielâku pilnvaroto pârstâvju skaitu. Sapulce ir tiesîga, ja tâ ir izziòota privatizçjamâ objekta apkalpes zonas rajonu laikrakstos ne vçlâk kâ 15 dienas pirms sapulces un ja ðâdi izziòotâ sapulcç pamatkapitâla pârstâvîba atbilst privatizâcijas projektâ paredzçtâ statûtsabiedrîbas veida dibinâðanas nosacîjumiem. Ja privatizâcijas projektâ paredzçta kooperatîvâs sabiedrîbas vai ðâdu sabiedrîbu savienîbas dibinâðana, sapulce ir tiesîga, ja tajâ piedalâs ne mazâk par pusi no ðâ panta pirmajâ daïâ minçtajâm personâm. Ja ðâdi izziòota sapulce nav tiesîga tâpçc, ka tajâ nepietiekami pârstâvçts pamatkapitâls, ne vçlâk kâ mçneða laikâ tâdâ paðâ veidâ sasaucama atkârtota sapulce, kura ir lemttiesîga, ja tajâ ir pârstâvçta ne mazâk kâ puse no pamatkapitâla. Ðis nosacîjums neattiecas uz kooperatîvajâm sabiedrîbâm un to savienîbâm. Privatizâcijas sapulce: 1) izskata privatizâcijas komisijas pârskatu par tâs darbu; 2) izskata un pieòem privatizâcijas komisijas sagatavoto dibinâmâs sabiedrîbas statûtu projektu. Lçmumu ðajâ jautâjumâ sapulce pieòem ar vienkârðu balsu vairâkumu, balsojot atbilstoði kapitâla daïâm. Dibinot kooperatîvo sabiedrîbu vai ðâdu sabiedrîbu savienîbu, lçmumu ðajâ jautâjumâ pieòem Latvijas Republikas 1991. gada 6. augusta likumâ “Par kooperatîvajâm (kopdarbîbas) sabiedrîbâm” (Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes un Valdîbas Ziòotâjs, 1991., Nr. 35/36) noteiktajâ kârtîbâ; 3) pieòemtajos statûtos noteiktajâ kârtîbâ ievçlç sabiedrîbas pârvaldes institûcijas un lemj par citiem ar sabiedrîbas darbîbu saistîtiem jautâjumiem. 10. pants. Sabiedrîbas reìistrâcija Piena pârstrâdes uzòçmumu privatizâcijas rezultâtâ izveidotâs sabiedrîbas reìistrçjamas Latvijas Republikas 1990. gada 20. novembra likumâ “Par Latvijas Republikas Uzòçmumu reìistru” (Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes un Valdîbas Ziòotâjs, 1990., Nr. 49) noteiktajâ kârtîbâ. Lai reìistrçtu sabiedrîbu, ir jâiesniedz ðâdi dokumenti: 1) reìistrâcijas pieteikums; 2) statûti, ko parakstîjuði sabiedrîbas ievçlçto izpildinstitûciju locekïi, sapulces vadîtâjs un sekretârs; 3) kapitâla daïu îpaðnieku saraksts; 4) sabiedrîbas dibinâðanas sapulces protokola noraksts; 5) ar sabiedrîbas dibinâðanu un reìistrâciju saistîto maksâjumu un ieguldîjumu izdarîðanu apliecinoðie dokumenti. 11. pants. Privatizçtâ objekta manta un saistîbas Ar lietu nodoðanas un pieòemðanas akta parakstîðanas dienu beidz pastâvçt valsts uzòçmums, kura tiesîbu un saistîbu pârnçmçja ir sabiedrîba. Pçc sabiedrîbas reìistrâcijas ar lietu nodoðanas un pieòemðanas akta parakstîðanas dienu sabiedrîbai tiek nodota visa privatizçtâ objekta manta, izòemot denacionalizçjamos un likumîgajiem îpaðniekiem atdodamos îpaðumus, kâ arî dzîvojamas mâjas un dzîvokïus, kuri nododami paðvaldîbâm un vçlâk privatizçjami saskaòâ ar îpaðu likumu. Privatizçta objekta saistîbas sabiedrîbai ir jâpilda Latvijas Republikas likumdoðanas aktos noteiktajâ kârtîbâ.

307 12. pants. Strîdu izðíirðana Pretenzijas par kapitâla sadalîjuma atbilstîbu ðâ likuma prasîbâm, kâ arî citas ar objekta privatizâciju saistîtâs pretenzijas izskata objekta privatizâcijas komisija. Ja vienoðanâs netiek panâkta, pretenzijas izskata Lauksaimniecîbas ministrija. Ja arî ðajâ instancç vienoðanâs netiek panâkta, jautâjumu pçc ieinteresçtâs personas prasîbas izskata tiesa. 3. NODAÏA PRIVATIZÂCIJAS DOKUMENTI 13. pants. Privatizâcijas projekts Privatizâcijas projektâ jâiekïauj: 1) objekta nosaukums; 2) ziòas par objekta atraðanâs vietu; 3) objekta iepriekðçjâ darbîbas gada bilance, saimnieciskâs un finansiâlâs darbîbas analîze un novçrtçjums par iepriekðçjiem trijiem darbîbas gadiem; 4) objekta inventarizâcijas lieta, kurâ fiksçta objekta un tâ mantas vçrtîba; 5) dibinâmâs sabiedrîbas veida raksturojums un tâ izvçles pamatojums, sabiedrîbas struktûra un perspektîvais darbîbas plâns: 6) pamatkapitâla sadalîjums saskaòâ ar ðâ likuma 17. panta noteikumiem; 7) kapitâla daïu realizâcijas noteikumi (termiòi, atvieglojumi, maksâðanas lîdzekïi), kas izstrâdâti saskaòâ ar ðâ likuma 18., 19. un 20. panta noteikumiem; 8) dibinâmâs sabiedrîbas pâròemamo saistîbu saraksts pçc stâvokïa ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienâ; 9) privatizâcijas projekta un tâ realizâcijas termiòi. Sagatavoto privatizâcijas projektu apstiprina Lauksaimniecîbas ministrija un tikai tai ir tiesîbas izdarît grozîjumus apstiprinâtajâ privatizâcijas projektâ. 14 pants. Sabiedrîbas prospekts Dibinâmâs sabiedrîbas prospektâ jâiekïauj ðâda informâcija: privatizçjamâ objekta nosaukums un sastâvs, tâ jaudas; 2) pamatkapitâla lielums, kapitâla daïu skaits un nominâlvçrtîba; 3) pamatkapitâla sadalîjums; 4) kapitâla daïu iegâdes nosacîjumi, kârtîba un termiòi, kâ arî kapitâla daïu iegâdes atvieglojumi; 5) dibinâmas sabiedrîbas veids, nosaukums, darbîbas mçríis, atraðanâs vieta, privatizâcijas komisijas adrese, telefons un apmeklçtâju pieòemðanas laiks; 6) dibinâmas sabiedrîbas pârvaldes struktûra, tas izveidoðanas kârtîba. Dibinâmâs sabiedrîbas prospekts jâpublicç to rajonu laikrakstos, kuru teritorijâ atrodas privatizâcijas projektâ noteiktie kapitâla daïu parakstîtâji. 15. pants. Sabiedrîbas statûti Dibinâmâs sabiedrîbas statûtos jâiekïauj ðâ likuma prasîbas, un tie jâizstrâdâ saskaòâ ar Latvijas Republikas likumu par izraudzîto sabiedrîbas veidu. Sabiedrîbas statûtos jâparedz: 1) noteikums, ka sabiedrîba ir atklâta piensaimnieku kooperatîvajâm sabiedrîbâm; 2) noteikums, ka sabiedrîbas valdç, bet akciju sabiedrîbâ — arî akcionâru padomç ietilpst viens Lauksaimniecîbas ministrijas pilnvarots pârstâvis, kuram ir visas ðo institûciju locekïu tiesîbas un kuram nav jâbût ðîs sabiedrîbas dalîbniekam; 3) tiesîbas visâm piensaimnieku kooperatîvajâm sabiedrîbâm, kuras darbojas privatizçtâ objekta apkalpes zonâ, divu gadu laikâ no nodibinâtâs sabiedrîbas reìistrâcijas dienas ieguldît ðajâ sabiedrîbâ kooperatîvâs sabiedrîbas îpaðumâ esoðos piena pârstrâdes uzòçmumus mantiskâ ieguldîjuma veidâ. Sâjâ gadîjumâ par ieguldîtâ îpaðuma vçrtîbu attiecîgi palielinâms sabiedrîbas pamatkapitâls un kapitâla daïu skaits, pieðíirot daïas ðai piensaimnieku kooperatîvajai sabiedrîbai. Statûtos var paredzçt arî citus iestâðanâs veidus; 4) tiesîbas tajâ ietilpstoðajâm piensaimnieku kooperatîvajâm sabiedrîbâm izveidot kooperatîvo sabiedrîbu savienîbu, ieguldot tajâ uz privatizçtâ objekta bâzes nodibinâtâs sabiedrîbas kapitâla daïas. Kooperatîvo sabiedrîbu savienîba ir sabiedrîbas dalîbniece;

308 5) iespçja turpmâkas darbîbas gaita iekïaut sabiedrîbas sastavâ arî vietçjos un ârvalstu kapitâla ieguldîtâjus vai veidot ar tiem daþâdus kopuzòçmumus. 4. NODAÏA PRIVATIZÇJAMÂ OBJEKTA NOVÇRTÇÐANAS UN IEGÂDES KÂRTÎBA 16. pants. Privatizçjamâ objekta mantas novçrtçðana un sabiedrîbas pamatkapitâla noteikðana Privatizçjamo objektu novçrtç saskaòâ ar Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes 1992. gada 15. aprîïa lçmuma “Par piena pieòemðanas un pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” noteikumiem. Objekta vçrtîbâ nav iekïaujama saskaòâ ar Latvijas Republikas likumiem denacionalizçjamo un likumîgajiem îpaðniekiem atdodamo îpaðumu vçrtîba, kâ arî ðo objektu sastâvâ ietilpstoðo dzîvojamo mâju un dzîvokïu vçrtîba. Ðâdi noteiktâ objekta vçrtîbas un saskaòâ ar ðâ likuma 18. panta noteikumiem citos privatizçjamajos objektos rezervçtâs kapitâla daïas summa veido dibinâmâs sabiedrîbas pamatkapitâlu. 17. pants. Pamatkapitâla sadalîjums un tâ noteikðana Pamatkapitâla sadalîjums ir privatizâcijas projekta sastâvdaïa, un tas nosaka, kâdas privatizçjamâ objekta pamatkapitâla daïas var iegâdâties daþâdas personu grupas. Tiesîbas iegâdâties privatizçjamâ objekta kapitâla daïas ir ðâdâm personu grupâm: 1) piena raþotâjiem, kâ arî piena un tâ produktu piegâdâtâjiem — ne mazâk kâ 70 procentus no pamatkapitâla; 2) privatizçjamo objektu darbiniekiem — ne vairâk kâ 10 procentus no pamatkapitâla; 3) citâm personâm, kâ arî privatizçjamo objektu pamatkapitâla pârdalîðanai — ne vairâk kâ 20 procentus no pamatkapitâla. Ðâ likuma 1. panta pirmâs daïas 3. punktâ minçtajos privatizçjamajos objektos, kuri bijuði nodoti citâm juridiskajâm personâm, Lauksaimniecîbas ministrija mçneða laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanas dienas nosaka ðîm personâm ðajos objektos saglabâjamo kapitâla daïu proporcionâli ðo personu ieguldîtajiem lîdzekïiem salîdzinâmâs cenâs, òemot vçrâ no privatizçjamajiem objektiem gûtâs peïòas izlietojumu laikâ, kad tos pârvaldîja minçtâs juridiskâs personas. Pârejâ pamatkapitâla daïa ðajos privatizçjamajos objektos sadalâma atbilstoði ðâ panta otrâs daïas noteikumiem. 18. pants. Pamatkapitâla sadalîjums starp piena raþotâjiem, kâ arî piena un tâ produktu piegâdâtâjiem Starp piena raþotâjiem, kâ arî piena un tâ produktu piegâdâtâjiem kapitâla daïas sadalâmas proporcionâli nosacîtâ piena daudzumam kas 1991. un 1992. gadâ kopâ piegâdâts pârstrâdei privatizçjamajâ objektâ. Privatizçjamo objektu savstarpçjâs piena un tâ produktu piegâdes, kuras pârrçíinâmas nosacîtajâ pienâ, tiek dzçstas, rezervçjamâ pamatkapitâla apjoms tiek noteikts tikai par savstarpçjo piegâþu apjomu starpîbu. Piena raþotajiem noteiktas privatizçjama objekta kapitâla daïas privatizâcijas projektâ sadalâmas starp piensaimnieku kooperatîvajâm sabiedrîbâm proporcionâli piena daudzumam, kuru 1991. un 1992. gadâ kopâ pârstrâdei privatizçjamajâ objektâ piegâdâjuði ðo biedrîbu darbîbas iecirkòos ietilpstoðo pagastu piena raþotâji. Privatizçjamajiem objektiem par piena un tâ produktu piegâdçm noteikto kapitâla daïu vçrtîba ir jâiekïauj ðo objektu pamatkapitâlâ. 19. pants. Kapitâla sadalîjums starp piena pârstrâdes uzòçmumâ strâdâjoðajiem Kapitâla sadalîjumu starp privatizçjamâ objekta darbiniekiem un sadalîðanas kârtîbu nosaka privatizâcijas komisija privatizâcijas projektâ. Ðâ darba veikðanai uzòçmuma privatizâcijas komisija var izveidot apakðkomisiju. 20. pants. Kapitâla daïu iegâdes nosacîjumi Privatizâcijas projektâ var paredzçt ðâdas kapitâla daïu iegâdes atlaiþu pakâpes: Pirmâ pakâpe — atlaide lîdz 75 procentiem no kapitâla daïu nominâlvçrtîbas — piemçrojama piensaimnieku kooperatîvajâm sabiedrîbâm, kurâm nav bijis saskaòâ ar Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes 1992. gada 15. aprîïa lçmumu “Par piena pieòemðanas un pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” nododamo piena savâkðanas un pirmapstrâdes raþotòu.

309 Otrâ pakâpe — atlaide lîdz 50 procentiem no kapitâla daïu nominâlvçrtîbas — piemçrojama citâm piensaimnieku kooperatîvajâm sabiedrîbâm. Treðâ pakâpe — atlaide lîdz 25 procentiem no kapitâla daïu nominâlvçrtîbas — paredzçta privatizçjamâ objekta darbiniekiem. Ceturtâ pakâpe — atlaide nav paredzçta — piemçrojama citâm personâm. Ja kâda sabiedrîba vai persona iegâdâjas vairâk kapitâla daïu nekâ tai paredzçts privatizâcijas projektâ, atlaide samazinâma par vienu pakâpi saskaòâ ar ðâ panta pirmo daïu. Privatizâcijas komisija privatizâcijas projektâ var paredzçt piensaimnieku kooperatîvajâm sabiedrîbâm tiesîbas samaksu par parakstîtajâm kapitâla daïâm izdarît laika posma lîdz pieciem gadiem. 21. pants. Parakstîðanâs procesa organizâcija Parakstîðanâs uz privatizçjamâ objekta kapitâla daïâm veicama divos posmos. Parakstîðanâs pirmais posms privatizâcijas projektâ noteiktâ pamatkapitâla sadalîjuma ietvaros veicams mçneða laikâ no sabiedrîbas prospekta publicçðanas un parakstîðanâs izsludinâðanas dienas Parakstîtâs kapitâla daïas neatkarîgi no izraudzîtâ sabiedrîbas veida ir nomaksâjamas Latvijas Republikas 1990. gada 5. decembra likuma “Par akciju sabiedrîbâm” (Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes un Valdîbas Ziòotâjs, 1991., Nr. 7/8) 20. pantâ noteiktajâ kartîbâ, ievçrojot apstiprinâtâ objekta privatizâcijas projektâ noteiktâs atlaides. Parakstîtâs kapitâla daïas var nomaksât arî ar privatizâcijas sertifikâtiem. Pirmajâ posmâ neparakstîtâs kapitâla daïas otrajâ parakstîðanâs posmâ tiek piedâvâtas citiem tâs paðas grupas parakstîtâjiem. Otrâ posma ilgums nedrîkst pârsniegt mçnesi. Pirmajos divos posmos neparakstîtâs kapitâla daïas paliek valsts îpaðumâ, un tâs pçc sabiedrîbas darbîbas uzsâkðanas ir jârealizç sabiedrîbas statûtos noteiktajâ kârtîbâ tâdâ apjomâ, lai valstij nepaliktu vairâk kapitâla daïu, kâ bija paredzçts privatizâcijas projektâ. 22. pants. Iegûto lîdzekïu izmantoðana Proporcionâli citu sabiedrîbu kapitâla îpatsvaram privatizçjamâ objekta pamatkapitâlâ ðâ objekta kapitâla daïu izpirkðanas rezultâtâ iegûtie lîdzekïi pârskaitâmi minçtajâm sabiedrîbâm. Pârçjie kapitâla daïu izpirkðanas rezultâtâ iegûtie lîdzekïi ieskaitâmi nodibinâtâs sabiedrîbas speciâlajâ raþoðanas attîstîbas fondâ kas izmantojams vienîgi sabiedrîbas raþoðanas bâzes rekonstrukcijai un attîstîbai. 5. NODAÏA KAPITÂLA PERSONIFICÇÐANA PIENSAIMNIEKU KOOPERATÎVAJÂS SABIEDRÎBÂS UN PRIVATIZÂCIJAS PROCESA STABILITÂTES GARANTIJA 23. pants. Bezatlîdzîbas kârtîbâ nodotâ îpaðuma sadale star piensaimnieku kooperatîvajâm sabiedrîbâm Ja saskaòâ ar Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes 1992. gada 15. aprîïa lçmumu “Par piena pieòemðanas un pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” piensaimnieku kooperatîvajâm sabiedrîbâm bezatlîdzîbas kârtîbâ nododamâ objekta apkalpes zona aptver vairâku pagastu piensaimnieku kooperatîvo sabiedrîbu darbîbas ieciròus, uz ðâ objekta bâzes dibinâma ðo pagastu piensaimnieku kooperatîvâ sabiedrîba vai ðâdu sabiedrîbu savienîba, kapitâla sadalîjumu tajâ nosakot saskaòâ ar ðâ likuma 18. panta noteikumiem. 24. pants. Bezatlîdzîbas kârtîbâ nodotâ kapitâla personificçðana piensaimnieku kooperatîvajâs sabiedrîbâs Tâ piensaimnieku kooperatîvajâs sabiedrîbâs, kuru darbîbas iecirknî lîdz nacionalizâcijai 1940. gadâ ir bijuðas piensaimnieku sabiedrîbas, bijuðie paju îpaðnieki vai viòu mantinieki saskaòâ ar ðajâ daïâ minçtâ lçmuma noteikumiem ir pieteikuði savas pretenzijas un pierâdîjuði to pamatotîbu, viòiem bez lîdzekïu ieguldîðanas pieðíirams tâds pats paju skaits, kâds piensaimnieku biedrîbâ piederçja bijuðajiem paju îpaðniekiem pirms nacionalizâcijas 1940. gadâ. Zaudçjumi, kuri rodas, bez lîdzekïu ieguldîðanas pieðíirot pajas un ðâdâ veidâ uzòemot par piensaimnieku kooperatîvo sabiedrîbu dalîbniekiem bijuðos paju îpaðniekus vai viòu mantiniekus, jâsedz no ðo sabiedrîbu darbîbas rezultâtâ gûtajiem ieòçmumiem.

310 Piensaimnieku kooperatîvajâs sabiedrîbâs, kuru îpaðumâ saskaòâ ar minçto lçmumu bezatlîdzîbas kârtîbâ nodoti valsts piena savâkðanas un pârstrâdes uzòçmumi, ðim îpaðumam atbilstoðâ kapitâla personificçðana izdarâma divos posmos: 1) pçc stâvokïa uz 1994. gada 1. janvâri personificç pusi no sabiedrîbai bezatlîdzîbas kârtîbâ nodotâ valsts îpaðuma vçrtîbas. To izdara, minçto kapitâla vçrtîbu ieskaitot sabiedrîbas pamatkapitâlâ un attiecîgi palielinot visu paju skaitu vai to nominâlvçrtîbu. Pamatkapitâlâ ieskaitâmas arî tâs pajas, kas par saraþoto pienu iegûtas no jauna pçc sabiedrîbas dibinâðanas (atjaunoðanas) saskaòâ ar sabiedrîbas statûtiem, kâ arî tâs, kuras pieðíirtas bijuðajiem piensaimnieku biedrîbu biedriem vai viòu mantiniekiem; 2) pçc stâvokïa uz 1995. gada 1. janvâri personificç atlikuðo sabiedrîbai bezatlîdzîbas kârtîbâ nodotâ valsts îpaðuma vçrtîbu personificçðanas pirmajam posmam noteiktajâ kârtîbâ. Lîdz îpaðuma personificçðanai sabiedrîba bezatlîdzîbas kârtîbâ tai nodoto valsts îpaðumu nedrîkst atsavinât. Ja sabiedrîbu pçc paðas iniciatîvas vai piespiedu kârtâ likvidç, bezatlîdzîbas kârtîbâ nodotais valsts îpaðums vai tâ nepersonificçtajai daïai atbilstoðâ daïa atdodama valstij. 25. pants. Privatizâcijas procesa stabilitâtes garantijas Ja sabiedrîba, kura saskaòâ ar ðo likumu un ðajâ nodaïâ minçto lçmumu ir nodibinâta uz privatizçjamâ objekta bâzes vai kurai bezatlîdzîbas kârtîbâ nodots piena pieòemðanas un pârstrâdes valsts uzòçmums, izbeidz savu darbîbu pirmajos trijos gados, valstij ir pirmpirkuma tiesîbas ar noteikumu, ka tâ atlîdzina sabiedrîbas dalîbniekiem vienîgi viòu faktiski ieguldîtos lîdzekïus. Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes priekðsçdçtâjs A. GORBUNOVS Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes sekretârs I. DAUDIÐS Rîgâ, 1993. gada 19. janvârî

Likums “Par maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju” Publicçts: Latvijas Vçstnesis, 01.06.1993. l NODAÏA. VISPÂRÎGIE NOTEIKUMI 1. pants. Likuma darbîba un uzdevumi Maizes raþoðanas valsts uzòçmumi ir privatizçjami saskaòâ ar ðo likumu. 2. pants. Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâcijas tiesiskais pamats Maizes raþoðanas valsts uzòçmumu pârveidoðanas un privatizâcijas tiesiskais pamats ir ðis likums, kâ arî Latvijas Republikas 1992. gada 10. jûnija likums “Par privatizçjamo valsts un paðvaldîbu îpaðuma objektu (uzòçmumu) un to mantas novçrtçðanas kârtîbu” (Latvijas Republikas Augstâkas Padomes un Valdîbas Ziòotâjs, 1992., Nr. 27/28), Latvijas Republikas 1992. gada 7. jûlija likums “Par valsts un paðvaldîbu uzòçmumu pârveidoðanu statûtsabiedrîbâs” (Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes un Valdîbas Ziòotâjs, 1992., Nr. 29/31) un Latvijas Republikas 1993. gada 18. maija likums “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju”. Ar maizes raþoðanas valsts uzòçmumu privatizâciju saistîtajos jautâjumos, kuri nav noregulçti minçtajos likumos, jâvadâs pçc citiem Latvijas Republikas likumdoðanas aktiem. II NODAÏA. PRIVATIZÂCIJAS KARTÎBA 3. pants. Privatizâcijas kârtîba Maizes raþoðanas valsts uzòçmumi ir privatizçjami Latvijas Republikas 1993. gada 18. maija likuma “Par gaïas pârstrâdes uzòçmumu privatizâciju” 3.—12. un 14.—18. pantâ noteiktajâ kârtîbâ, ievçrojot ðâ likuma noteikumus. 4. pants. Privatizçjamie objekti Privatizâcijas komisija valsts statûtsabiedrîbu veidoðanas procesâ uz esoðo maizes raþoðanas valsts uzòçmumu atseviðío tehnoloìiski un organizatoriski noðíiramo raþotòu bâzes rada patstâvîgas saimnieciskâs vienîbas, kuras turpmâk privatizçjamas kâ atseviðíi objekti. 5. pants. Pamatkapitâla sadalîjums Privatizâcijas komisija nosaka akciju konkrçto sadalîjumu pretendentu grupâm, ievçrojot ðâdas proporcijas:

311 1) pensiju fondam — 5—10 procenti akciju; 2) darbiniekiem — 10—25 procenti akciju; 3) citiem uzòçmçjiem kâ nedalâma pakete — 65—85 procenti akciju. Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes priekðsçdçtâjs A. GORBUNOVS Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes sekretârs I. DAUDIÐS Rîgâ, 1993. gada 1. jûnijâ

***

Runâðana –– sudrabs, klusçðana –– zelts

Ðo grâmatu veidojot, no jelkâdiem komentâriem par tâs galveno varoni atteicâs daudzi desmiti cilvçku. Lûk, daþi no spilgtâkajiem atteikumiem.

Andris Ruselis: “Es labprât ar jums parunâtu par ðo tçmu, kad bûðu beidzis savu karjeru valsts bankâ. Kad tas bûs, to nevar pateikt, tâpat kâ nevar pateikt, vai ðogad bûs ziema vai nç . Es biju nevis viens no, bet tajâ skaitâ. Toreiz jau deviòdesmit procentu cilvçku ar augstâko izglîtîbu nodarbojâs ar puíçm. Tâ teikt, visa inteliìence. Jûs varat nointervçt daudzus citus, atliek tikai izvçlçties, kuru. Tâdu bija ïoti daudz. Es esmu priecîgs, ka ar katru dienu mans uzvârds paliek arvien mazâk zinâms. Es nealkstu pçc publicitâtes. Nç, bankas noteikumi man neliedz sniegt intervijas, bet, kâ jau jûs bûsiet pamanîjuði, es îpaði nevçlos bût publiska persona.”

Edgars Ðíenderis: “Es ðoreiz teikðu nç . Nç tâpçc, ka nç . Bez îpaðiem paskaidrojumiem. Es nemçdzu sniegt intervijas, un ðis nebûs izòçmuma gadîjums. Es nemâku teikt, vai esmu cilvçks, kurð visilgâk sadarbojies ar Andri Ðíçli. Es tâdu izpçti neesmu veicis.”

Anita Elksne: “Man ir jâpadomâ, vai es gribu jums sniegt interviju. Tas jau bija tik sen, daudz kas aizmirsies, un es nezinu, vai man tas ir vajadzîgs un vai vispâr tas kâdu interesç . Ja jûs kopâ ar Lato Lapsu, tad es vispâr neko nerunâðu. Viòð savulaik Neatkarîgajâ Rîta Avîzç jau visu uzrakstîja. Es jau saprotu, ka þurnâlistiem ir pasûtîjumi un jâraksta tas, kas pasûtîts, bet tur viss bija pilnîgi otrâdi.”

Ilze Martinsone: “Es negribu jums sniegt nekâdu interviju, tik daudz laika jau pagâjis un kuru tas vairs interesç . Par to ir tik daudz rakstîts. Ko es jums tur varu pateikt. Cilvçka atmiòa ir tâ bûvçta, ka viòð atceras bçrnîbu un spilgtâkos privâtâs dzîves, bet neatceras cita lietas. Uz darbu mçs ejam

316 un darâm savu darbu, tas nepaliek atmiòâ. Tagad es dzîvoju tâlu no Rîgas un esmu no tâm lietâm visâm prom. Ave Lat Sarga padomç man tikai èetras reizes gadâ jâaizbrauc uz padomes sçdi, man nedçïu pirms tam atsûta visus materiâlus un tad es varu visu izskatît. Par ðîm lietâm jau ir tik daudz rakstîts, ka tur jûs varat apskatîties un visu uzrakstît. Neko jaunu jau es jums nepateikðu.”

Çriks Masteiko: “Es jûsu telefonu pacçlu tikai tâpçc, ka es jûs pazîstu. Nekâdas intervijas es nesniegðu. Nevienam. Ne jums, ne kâdam citam.”

Kalevi Sâri: Bez paskaidrojumiem.

***

Literatûra

Citçtas publikâcijas no laikrakstiem un þurnâliem Biznes & Baltija, Èas, Diena, Dienas Bizness, Fokuss, Jaunâ Avîze, Klubs, Latvijas Avîze, Lauku Avîze, Neatkarîgâ Cîòa, Neatkarîgâ Rîta Avîze, Neatkarîgâ Rîta Avîze Latvijai, Privâtâ Dzîve, Respublika, Rîgas Balss, Subbota, Telegraf, Vakara Ziòas, Vakara Avîze Vakara Ziòas, Vesti, Vesti Segodòa, kâ arî no Astras Milles grâmatas Labvakar, Edvîn Inkçn. Varas fizioloìija I (apgâds “Atçna”, 2002.), grâmatâm Neçrtais Andris Ðíçle un Premjera Andra Ðíçles otrâ elpa (Jakubâna un Hânberga bibliotçka, 1997.), Mâra Gaiïa grâmatas Varas tehnoloìija (Jumava, 1997.), daþâdu sasaukumu Latvijas parlamenta plenârsçþu stenogrammas, ziòu aìentûras LETA arhîvs, Lursoft, Siets.lv.

Pateicîbas

Patiesa pateicîba par atbalstu vai lîdzdalîbu ðîs grâmatas tapðanâ: — foto aìentûrai AFI, tâs bijuðajiem un tagadçjiem darbiniekiem — fotogrâfiem Kasparam Ûdrim, Dþerardam Jçkabsonam, Romualdam Ramanauskam — fotogrâfam Ojâram Lûsim — Ingai Spriòìei — Ievai Kustovai

Îpaða pateicîba par atbalstu ðîs grâmatas tapðanâ: — Edgaram Jansonam

L. Lapsa, K. Janèevska Kampçjs Stâsts par Andri Ðíçli un vçrdiòu www.skele.lv

SIA “Baltic Screen”, reìistrâcijas nr. 40003769948, a/k 4, Rîga, LV – 1012, e–pasts: balticscreen@com.lv Iespiests un iesiets tipogrâfijâ A/S “Preses nams”