APRĪLIS 2016
SPFORMĀTS
NR. 6 (42)
Binzesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes ikmēneša informatīvi izklaidējošais izdevums
Veiksmīgi iepeldēts sesijā!
Korespondente: MONTA REINIKA
Foto: KRISTA PAŽARAUSKA
Ceturtdien, skaistā un saulainā 17. marta vakarā vairāk nekā 450 studenti lieliski pavadīja laiku Līvu Akvaparkā, lai pirms gaidāmās sesijas uzņemtu spēkus un
pozitīvas emocijas. Šogad pasākums tika aizvadīts kruīza kuģa tematikā. Relaksējoties džakuzi, šļūcot pa kādu no akvaparka trubām, kā arī metoties dejā DJ Regmix pavadībā, studenti pavadīja lieliskas 4 stundas. Pasākuma vadītāji parūpējās par dažādām jautrām aktivitātēm, tāpat klātesošos izklaidēja iluzionists Krišjānis Kallings. Katram bija iespēja laimēt kādu no sponsoru sarūpētajām dāvanām, īpaši saspringušie varēja doties pie masieriem, lai pirms sesijas būtu relaksēti un mierīgi. Pēc pasākuma akvaparkā, bārā „Just” norisinājās afterparty, kur studenti turpināja izdejot un izdziedāt savas alkas pēc vasaras brīvlaika. Lai parūpētos par patīkamām atmiņām fotogrāfs un filmētājs iemūžināja pasākumu un atskats no pasākuma būs manāms jau pavisam drīz! Paldies visiem, kas ieradās, un vēlam veiksmi pēdēja aisberga – sesijas, pārvarēšanā! Par veiksmīgu pasākuma norisi mums ir jāpasakās – Red Bull, Fantasy Park, Mevi Gym, BTA apdrošināšana, Turbīndēlis, Golfa klubs “Viesturi, VisasDāvanas.lv, Coffee Inn, Madonas karameles, Nuteko, Max Supreme, Blue Box, Wood koozie, Padejosim?, Izjādesarzirgiem.lv, Joker taxi, Fly taxi, Power Balance, Lavender Toys, Lūzumpunkts, Tymbark, Radari.lv, Discomania, Coffee Inn, Cinamon, Long Chips, Streetburger un Nīke-E!
Redaktores sleja APRĪĻA PILIENS!
Redaktore: KRISTA PAŽARAUSKA
3 padomi, kā saudzēt pasauli, kurā dzīvojam! ZEMES DIENA - 22. APRĪLIS Korespondente: KRISTĪNE ŠŅEPSTE
Foto: no interneta resursiem
Kopš 1990. gada, 22. aprīlī arī Latvijā tiek svinēta Starptautiskā Zemes diena. Pirmo reizi Zemes diena
tika atzīmēta 1970. gadā Amerikas Savienotajās valstīs, tātad 2016.gadā to sagaida jau 46.reizi. Tradīciju Amerikas Savienotajās Valstīs aizsāka senators Gejlords Nelsons (Gaylord Nelson), vēršoties pret apjomīgu naftas noplūdi Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Zemes dienas mērķis ir atgādināt sabiedrībai, cik trausla ir Zeme, un aicināt visus saglabāt tās dabisko vidi un novērtēt to, cik Zeme ir skaista. Arī tepat mūsu Latvijā. Mums ir zaļākās pļavas, zilākie ezeri un krāsainākais rudens, kurš citās valstīs nemaz nav sastopams. Ikviens savā ikdienā var kaut ko mazliet izmainīt, tādējādi saudzējot vidi un apkārtni, kurā dzīvojam. Mašīnas vietā izvēlaties pārvietoties kājām vai ar velosipēdu. Pavasarī, paliekot siltākam laikam, ir vērts pievērsties veselīgam dzīvesveidam, tāpēc tā vietā, lai brauktu ar mašīnu, labāk izvēlēties pārvietoties kājām vai ar velosipēdu. Tādā veidā Jūs nepiesārņosiet gaisu, ko elpojat, un izbaudīsies silto pavasara sauli un dabas skatus. Taupiet enerģiju – izslēdziet gaismu vai elektronisko ierīci, ja to nelietojat. Ja nelietojat kādu elektroierīci, piemēram, TV, matu fēnu, datoru, tad izraujiet kontaktdakšu no rozetes, jo, atstājot to ieslēgtu, tiek patērēta elektroenerģija. Un, ja neviens neatrodas istabā, tad, ejot projām, izslēdziet gaismu. Apzaļumojiet savu apkārtni. Mūsdienās ļoti daudzi pasaulē un Latvijā izcērt kokus, kas ir mūsu skābekļa avots. Ikvienam cilvēkam būtu savas dzīves laikā jāiestāda koks savas mājas pagalmā, mežā vai parkā, tādējādi padarot apkārtējo vidi zaļāku.
Tautu deju burvība!
Foto: no personīgā arhīva
Vai šis ir pēdējais „SP Formāts”? Jā! April,
DEJOT IR PRIEKS!
Redaktore: KRISTA PAŽARAUSKA
Foto: no personīgajiem arhīviem
Katrs savu dzīvi papildina ar kādu no hobijiem – sporto, dejo, fotografē, dzied utt. Un ar ko īpaša ir
april, šis noteikti nav pēdējais „SP Formāts”, jo
latvju tauta? Protams, ka ar to, ka esam dziedātāju un dejotāju tauta, plaši pazīstami ar Dziesmu un Deju
kas gan informēs Turības studentus par to, kas
svētkiem. 29. aprīlī tiek atzīmēta Starptautiskā dejas diena. Turības studentes Anna un Beāte dejo tautas
noticis skolā un stāstīs daudzas interesantas,
dejas, tāpēc dalās savās domās, par to, ko viņām nozīmē deja.
izklaidējošas ziņas par dažādiem notikumiem.
Anna Karolīna Šaule
Aprīļa mēnesis ir pazīstams ne tikai ar
Savas dejotājas gaitas uzsāku jau trīs gadu vecumā, un deja ir biju-
pirmā aprīļa jokiem, bet arī tiek saukts par
si manas dzīves lielākā aizraušanās. Deja ir lieliskākais veids, kā ļauties
sulu mēnesi. Tāpēc ik vienam novēlu izbaudīt
emocijām, izdzīvot tās, piepildīt sevi, kā arī ļauties brīvībai un sapņiem.
tecinātās bērzu sulas vai arī kļavas sulas, jo kas
Tā man nozīmē manas dvēseles apslēpto valodu, kuru nevar dzirdēt,
var būt vēl gardāks un veselīgāks par to, kas nā-
bet var tikai redzēt. Dejošana ir lielisks veids kā aizmirsties no ikdienas,
cis no dabas. Pavasaris rit pilnā sparā, sesija klāt
izrauties no rutīnas un būt vienkārši laimīgai kopā ar cilvēkiem, kuriem
un tieši šīs sulas Jums palīdzēs uzņemt enerģiju
deja nozīmē to pašu, ko man - mīlestību un dzīvesveidu.
lielajiem darbiem.
Beāte Svarinska
“Ir tikai viens veids, kā kaut ko iemācīties.
„Visa mana dzīve ir deja”, tā es vienmēr atbildu cilvēkiem, ja
Un tā ir darbība./Alķīmiķis” .Novēlu visiem lielu
man jautā, ar ko es nodarbojos. Kāpēc es to daru? Tās ir neaprak-
izturību sesijā, veiksmīgi nokārtot eksāmenus,
stāmas sajūtas, ko man sniedz gan dejošana, gan atrašanās uz
uzrakstīt studiju darbus, un izdarīt pārējos lie-
skatuves. Bet tas nenozīmē, ka kādam vienmēr ir jāskatās, kā es
los augstskolas gada noslēguma darbus.
dejoju. Galvenais iemesls ir tā „strāva”, kas uzrodas manī, kus-
toties mūzikas pavadībā. Liekas, ka ķermenis saplūst ar mūziku,
un, ticiet man, - tā ir labākā sajūta pasaulē. Vienalga, cik gadi
paies, un vienalga, kur es būšu, – es vienmēr dejošu!
2
Aprīlis - sulu mēnesis! PAVASARA DZĪVĪBAS DZĒRIENI! Korespondente: EVIJA SMANE
Foto: no interneta resursiem
Vai Jūs zināt, ko latvieši dēvē par Dievu dzērienu? Šādi mūsu senči nodēvējuši bērzu sulas, kuras tecina no sen seniem laikiem, ko no paaudzes paaudzē šodien esam mantojuši arī mēs. Pat Senajā tautu kalendārā aprīļa mēnesi ir Sulu mēnesis. Un tā tas arī ir, jo tieši šajā mēnesī kokos sāk plūst tik vērtīgās dzīvības straumes. Sulas var tecināt ne tikai no bērziem, bet arī no kļavām, apsēm, ozoliem, liepām, baltalkšņiem un melnalkšņiem, tomēr populārākais ir un paliek klasiskā vērtība-bērzu sulas. Sulas-organisma enerģijas lādiņš pavasarim Daudz un dažādi ir aprakstīta sulu pozitīvā iedarbība uz cilvēka organismu, tomēr, nevar nepieminēt to vēlreiz. Brīvārsts Artūrs Tereško savā grāmatā “Dieva dārza ārstniecības augi” raksta, ka bērzu sulas satur vērtīgus mikroelementus, vitamīnus, skābes un aromātiskās vielas, kuras iedarbojas uz organismu tonizējoši, un veicina nieru darbību, patīra pa ziemu piesārņoto organismu un neļauj veidoties nierakmeņiem. Savukārt, Veselības Profilakses centra mājas lapā atrodama informācija, ka bērzu sulas satur dabiskos cukurus, micvielas un makroelementus, tāpēc palīdz tiem, kurus moka kaulu un locītavu sāpes vai sarežģījumi gremošanas sistēmā, kā arī palīdz cilvēkiem, kuri smēķē, jo attīra bronhus. Īpaša ir koka enerģija, kas liek sasparoties dzīvespriekam, kliedē satraukumu un rosina pasauli pieņemt lielākā mīlestībā. Ne mazāk augstvērtīgas ir arī kļavu sulas, tās ir īsta dabas limonāde. Dziednieks Ziedonis Kārkliņš atklāj, ka šī sula palīdz mazināt emocionālos sprādzienus, tādus kā dusmas, naids, agresivitāte, vietā dodot mieru, pārliecību par saviem spēkiem. Kļavu sulu dzeršana spēj ietekmēt pat karjeras izaugsmi un piesaistīt naudu. Sulas sastāvā ir 99% ūdens, kurā ieprogrammēta koka enerģētika. Dzerot sulu, tā tiek pārnesta uz cilvēku. Kur vislabāk iegūt dabas dzīvo ūdeni? Pieredzējuši sulu tecinātāji iesaka izvēlēties kokus, kas aug nomaļās vietās, tad sulas ir tīras. Par bērziem ir dots padoms, ka tie jāizvēlas kārpaini, kā arī vislabāk sulas urbt augošā mēnesī, tad visa koka enerģija nāk no saknēm uz augšu. Dzīvo ūdeni ieteicam tecināt no koka, kura diametrs nav mazāks par 20 cm. Ja sulas tecini agri, tad labāk urbt bērzā no Dienvidu puses, ja vēlāk – Ziemeļu pusē. Der atcerēties, ka nesaskaņojot ar meža īpašnieku, svešā īpašumā tecināt sulu nedrīkst. Kā bērzu sulas baudīt līdz pat vasarai? Viens no uzglabāšanas veidiem ir piepildīt sulas pudelēs, pieliekt klāt rozīnes un upeņu zariņus, hermētiski aizkorķēt un noglabāt tās pagrabā līdz vasarai. Ja vien pa rokai ir kāds koka kubls, sulas var raudzēt pēc sentēvu metodes. Vispirms kublā ielej svaigas bērzu sulas, tad tam virsū uzber pelavas, miežu graudus vai auzas. Pēc laika virsējā kārta sazels un izveidos noslēdzošo slāni, kas kalpos kā vāks. Zem tā taps garšīgs un veselīgs dzēriens, ar ko varēs veldzēt slāpes vasaras svelmē. Sulu daudzveidīgais pielietojums Vai Jūs zinājāt cik daudz un dažādi var izmantot sulas arī ikdienā? Viens no populārākajiem veidiem ir to pielietojums skaistum kopšanā. Ar svaigām sulām var mazgāt seju vai izmantot pat losjona vietā. Ādai uzlabosies krāsa un elastība. Lai saglabātu ilgstoši dabīgo kosmētikas līdzekli, to var sasaldēt kubiciņos un ik rītu atsvaidzināt sejas ādu, tas palīdzēs atmosties, kā arī noņems sejai tūkumu. Sulas patiks arī matiem, ja tie tiks izskaloti ar bērzu sulu, tad kļūs veselīgāki, biezāki, kā arī palīdzēs pret blaugznām. Bērzu sulu varot izmantot arī ūdens vietā, tajā vārīt tēju, zupu vai arī mērci. Ēdiena garša uzlabojoties, lai gan termiski apstrādātas tās zaudē savu bioloģisko aktivitāti, taču mikroelementi saglabājoties. Bērzu sula pieder pie tām sulām, kuras neizraisa alerģiskas reakcijas, tāpēc tās varot lietot gan mazi bērni, gan veci cilvēki.
No sulām var izgatavot arī dzirkstošo dzērienu, pieliekot klāt nedaudz cukura un piparmētras, sanāk atspirdzinošs un svaigs dzēriens. Savukārt, pop-
ulārais pavārs Mārtiņš Rītiņš no bērzu sulām pagatavojis pat kokteili “Mojito”.
Smieklu diena – 1.aprīlis!
SMEJIES VESELS!
Redaktore: KRISTA PAŽARAUSKA
Foto: no interneta resursiem
Kā visiem zināms, 1.aprīlis ir pazīstams, kā joku diena, jo visi jokojas, izjoko citus, paši uzķeras uz jokiem un pavada nedaudz nenopietnāku dienu. Pro-
tams, joki var būt visdažādākie, un tieši pirmajā aprīlī ir grūti kādam noticēt, jo liekas, ka viņš joko. Joki izraisa smieklus, kas dienu padara priecīgāku, tāpēc arī smieties ir ļoti veselīgi, un „SP Formāts” piedāvā Tev uzzināt dažus interesantus faktus par smiekliem. •Pieaugušie smejas vidēji 15 reižu dienā, bērni – pat līdz 400 reizēm. •Sievietes smejas vairāk nekā vīrieši. •Smiešanās palīdz zaudēt svaru. •Smiešanās laikā veidojas prieka jeb laimes hormons. •Smiekli ne tikai nostiprina imūnsistēmu, bet ir lielisks antistresa līdzeklis. •Smiekli veicina vielmaiņu un holesterīna noārdīšanos organismā.
3
Intervija ar Ārējās komunikācijas virziena vadītāju - Zani Sandru Tērpu!
LIETDERĪGI PAVADĪTS LAIKS Korespondente: ZANE PREISA
Foto: no ZANES SANDRAS TĒRPAS personīgā arhīva
Studējošo pašpārvaldē beidzot tika nokomplektēta visa valde. Šajā intervijā sarunājos ar Zani Sandru Tērpu, lai noskaidrotu, kādas bija viņas sajūtas kandidēšanas procesā, kā viss ir mainījies un kas palīdzēja viņai sasniegt mērķi – kļūt par ārējās komunikācijas virziena vadītāju. Cik reizes Tu kandidēji uz Ārējās Komunikācijas Virziena vadītājas amatu? Ja mēs skaitām tieši priekš Ārējās Komunikācijas Virziena vadītāja amatam, tad trīs. Ja skaitam visas reizes saistībā ar ĀKV (Ārējo Komunikācijas Virzienu), tad sanāk, ka pirmās divas bija ārkārtas vēlēšanu laikā, trešā bija Valdes priekšā, kandidējot kā ĀKV VPI, un ceturtā Kopsapulces priekšā maijā. Kā Tu juties, kad ārkārtas vēlēšanās Tev pietrūka tik maz, lai kļūtu par Ārējās Komunikācijas Virziena vadītāju? Kā gan varēju justies? Diezgan apbēdināta un vīlusies sevī, jo man pietrūka tikai viena balss līdz kvorumam. Es ļoti labi zināju, kur tā balss bija pazudusi – es visā uztraukumā nepaspēju iemest savu biļetenu, tā kā es tikai un vienīgi varu vainot sevi pie tā, ka nekļuvu par vadītāju uzreiz. Vai ir jūtama atšķirība tagad esot Ārējās Komunikācijas Virziena vadītājai no iepriekš esošās pagaidu vadītājas amata? Esmu pārsteigta par to, cik ļoti. Pirmkārt, kopējā attieksme no biedriem ir mainījusies. Izjūtu lielāku cieņu no viņu puses, kā arī sajūta brīžos, kad stādos priekšā kādam kā ĀKV (Ārējās Komunikācijas Virziena) vadītāja, nevis VPI, otra puse mani uztver nopietnāk. Otrkārt, es pati jūtos stabilāk. Beidzot varu plānot virziena darbību mēnešus uz priekšu, varu plānot seminārus un nodibināt ciešākas sadarbības saites ar citu augstskolu ārējo virzienu vadītājiem un studējošo pašpārvaldēm. Kopumā varu teikt, ka atrodoties VPI amatā man bija sajūta, ka es tikai izīrēju šo amatu.
Ko jau esi paspējusi izdarīt atrodoties Ārējās Komunikācijas Virziena vadītājas amatā? Tieši vadītājas amatā esmu mēnesi jeb trīsdesmit diennaktis – tas ir daudz vai maz? Tas pats retoriskais jautājums, kuru es uzdevu kopsapulcei, kad pēdējo reizi kandidēju. Es teiktu –pietiekami daudz, lai iesāktu darīt darbus, bet maz, lai ar tiem lepotos.
Esmu izveidojusi ļoti ciešas, koleģiālas attiecības ar pārstāvjiem no tādām augstskolām kā EKA, RISEBA, RSU, LU, RTU, RAI, TSI, BA, kā arī ir izveidots
kontakts ar SSE SP prezidentu. Sadarbībā ar EKA un RISEBA priekšsēdētājiem esam vienojušies un sapratuši kā mēs kopīgiem spēkiem strādāsim Privāto augstskolu jau izveidotajā platformā. Esmu sākusi darbu pie jauna semināra izveides sadarbībā ar LUSP ārējā virziena vadītāju Artūru Lībieti –Lībaiti, kā arī ļoti cenšos sekot līdzi un palīdzēt virziena projektiem un projekta vadītājiem. Ko Tu esi ieguvusi atrodoties Ārējās Komunikācijas Virziena vadītājas amatā? Drosmi, ticību sev un saviem spēkiem. Vēl šodien atceros, kā novembrī iepriekšējam virziena vadītājam Kalvim Ozolam stāstīju, ka man ir bail, ka labāk paskatīšos vēl gadu un tad varbūt kandidēšu, lai gan man tā gribēšana un spējas bija. Kas ir vispatīkamākais vadot Ārējās Komunikācijas Virzienu? ĀKV(Ārējās Komunikācijas Virziens) ir vienkārši kolosāls virziens un vadīt to ir milzīga atbildība un šķiet, ka tieši tā atbildība un savas studējošo pašpārvaldes pārstāvēšana starp citām augstskolām ir tas, kas man visvairāk patīk. ĀKV nav tikai pāris labdarības un starpskolu projekti, ĀKV ir kas daudz vairāk – tā ir vieta starpskolu informācijas apritē, tā viedokļa, pozīciju paušana uz āru un labu attiecību uzturēšana, kā arī vēl un vēl. Vai esot Ārējās Komunikācijas Virziena vadītājai Tev atrodas brīvais laiks sev? Tā laika ir daudz mazāk nekā bija, bet toties, šis brīvais laiks, beidzot, tiek pavadīts lietderīgāk. Ko Tu dari savā brīvajā laikā? Ja tās ir pāris stundas dienā, tad pavadu tās guļot diendusu. Patiesībā šādi stundu gari powernap bieži vien ir vērtīgāki par četru stundu nakts miegu. Ja tas ir kāds brīvs vakars, tad to noteikti pavadu ar saviem draugiem un brāli, parasti uzspēlējam biljardu, boulingu vai arī es noskatos pāris Lucifer un House of Cards sērijas, bet, ja runa ir par nedēļas nogalēm, tad braucu ciemos pie vecākiem uz mājām – kopā ar mammu pavadu laiku, ar tēti braucu uz laukiem, lai šautu pa bundžām, satieku vecos skolas gadu draugus, kā arī aizbraucu viena uz savām īpašajām vietām, lai sakārtotu domas un paklausītos klusumā.
(turpinājums 5. lpp.)
4
(turpinājums no 4. lpp.) Kādi ir Ārējās Komunikācijas Virziena nākotnes plāni? Vistuvākais pašlaik ir ĀKV neformālais ar saturisko daļu – īpašām vieslekcijām. Pēc šī pasākuma jau finiša taisnē būs visi trīs projekti – Priecīgās ķepas, Pavasara nakts un SP Geocaching. Projektu laikā es biedrus centīšos maksimāli iesaisitīt starpskolu vidē, interešu pārstāvniecībā un lielāku projektu organizēšanā. Vai atrašanās Ārējā Komunikācijas Virziena vadītājas amatā ietekmē Tavu studiju kvalitāti un to, cik kvalitatīvi vari izpildīt uzdotos augstskolas pasniedzēju darbus? Jā. Manu mājas darbu kvalitāte ir pat cēlusies. Es studēju Starptautisko komunikācijas vadību un bieži vien man ir iespēja noprezentēt lietas, ko es praktiski jau daru virziena ietvaros studentu pašpārvaldē, kā arī kontakti no citām augstskolām noder, lai pasmeltos materiālus un iemācītās kompetences no viņiem. Vai šī gada valde, tavuprāt, ir spējīga sasniegt vairāk nekā iepriekšējā gada valde? Pavisam noteikti, jo BAT SP ir koncentrēti uz izaugsmi, lai gan iepriekšējā valde uzlika paaugstu latiņu, es ticu, ka mēs šogad uzliksim vēl augtāku latiņu nākamajai valdei.
Pasaules grāmatu un autortiesību diena! KĀDAS GRĀMATAS IETEIKTU IZLASĪT “SP FORMĀTA” BIJUŠĀS REDAKTORES? Korespondente: KRISTĪNE ŠŅEPSTE
Foto: no personīgajiem arhīviem
23.aprīlī tiek svinēta Pasaules Grāmatu un autortiesību diena, kuras mērķis ir godināt autorus, kā arī aicināt cilvēkus pievērsties gan grāmatu lasīšanai, gan rakstīšanai, gan autoru tiesību aizsardzībai. Lai gan šķiet, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā tās lasa aizvien mazāk cilvēku, tā nebūt nav. Daudzās sabiedriskās vietās, it sevišķi autobusos, ir redzams, kā cilvēki lasa grāmatas gan drukātajā, gan arī elektroniskajā formātā. Grāmatu lasīšana attīsta ne tikai cilvēka iztēli, bet arī pilnveido vārdu krājumu un spēju izteikties, kas it īpaši ir vajadzīgs cilvēkiem, kuri ikdienā nodarbojas ar profesiju, kur nepieciešama dažādu ziņu, relīžu rakstīšana. Tāpēc jautājām 3 “SP Formāta” bijušajām redaktorēm, kādas grāmatas ir viņu mīļākās, un ko noteikti ieteiktu izlasīt cietiem “SP Formāta” lasītājiem. Sintija Segleniece, SP Formāta redaktore 2013. gadā: “Patiesībā nav tādas labākās grāmatas, jo izceļamas ir tik daudzas. Laikam šīs trīs vienkārši uz mani atstājušas vislielāko iespaidu. Pirmā - Ē. M. Remarka “Rietumu frontē bez pārmaiņām”. Stāsts par to, ka ikvienu skar karš, neatkarīgi no tā, vai cilvēks atrodas kaujas laukā vai mājās lasa grāmatu. Remarks manā skatījumā ir viens no lieliskākajiem autoriem, kuri jebkad staigājuši uz šīs zemes – viņa darbos ir kaut kas tāds, kas ļauj iztēloties sižetu acu priekšā un kas notur uzmanību no pirmā līdz pēdējam teikumam. Otrā – V. Igo “Cilvēks, kas smejas”. Viens no smagākajiem stāstiem, ko nācies lasīt – par to, kā nauda un vara izmaina cilvēku, par to, kā sadzīvot ar savu izskatu un pieņemt atšķirīgo. Šī grāmata lasītājam atgādina, ka galvenā vērtība dzīvē ir cilvēki, kuri ir mums līdzās kā priekos, tā bēdās. Ja ir lasīta grāmata, iesaku apmeklēt arī izrādi Nacionālajā teātrī. Trešā - P. Ardēna “Lai ko tu domātu, domā citādi”. Grāmata, ko pārlasu laiku pa laikam, lai gūtu iedvesmu. To pirms vairākiem gadiem izlasīt ieteica viens no ex-turībniekiem, SP Goda biedrs Arnis Jēkabsons. Grāmata lieliski patiks arī tiem, kuri ar literatūru ir uz “Jūs” – maz teksta, daudz bilžu, un krietna liste vērtīgu atziņu, ko paņemt sev gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Lauma Bērziņa, SP Formāta redaktore 2014. gadā: “R. S. Šarma „Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari”, Dž. Orvela „1984”, Ē. M. Remarka. „Trīs draugi” - lūk, trīs grāmatas, kas nāk man prātā pirmās, kad jautāts, ko ieteiktu izlasīt arī citiem. Ticu, ka īstā grāmata atnāk pie cilvēka tad, kad viņš tai ir gatavs - tas ir tāpat kā ar īstajiem cilvēkiem mūsu dzīvē, liktenīgajiem dzīves pavērsieniem un iespējām. Šīs trīs grāmatas man ir bijušas tādas - vēl gan ir bijis vesels grāmatplaukts ar tādām, bet tieši šīs trīs iesaku šobrīd. Kāpēc? Īsti pat nezinu. Varbūt man ir jādod iespēja jums uzzināt par kādu no šim grāmatām tieši tagad.”
Liene Circene, SP Formāta redaktore 2015. gadā: “Vienu mīļāko grāmatu nosaukt nevaru - tās ir trīs. Kristīne Muciniece ir sarakstījusi patiesi aizkustinošus darbus no grāmatu sērijas “Eņģeļu acis” - “Kristālu glabātāji”, “Vēstules” un “Atbrīvot sargātāju”. Jau pagājuši divi gadi, kopš tās izlasīju, un neviena cita grāmata nav spējusi mani tā aizkustināt kā šīs trīs, lai gan esmu diezgan aktīva lasītāja. Katram, katram no sirds novēlu tās izlasīt, jo tās ir kā maizīte dvēselei - māca uz visu paraudzīties no nedaudz cita skata punkta. To nevar izstāstīt, tās vienkārši ir jāizlasa!”
5
Fotoreportāža Foto: KRISTA PAŽARAUSKA
6
7
Kā Spānija Sindiju savaldzināja – Erasmus pieredze!
„KAD TAD VĒL, JA NE TAGAD UN KURŠ TAD CITS, JA NE TU PATS? ” Korespondente: LIENE CIRCENE
Foto: no SINDIJAS GRĪNAS personīgā arhīva
Sindija Grīna ir viena no mums, viena no plašā Turības studentu pulciņa. Viņa ir ļoti smaidīga, aktīva, enerģiska, atvērta. Šobrīd Sindija studē Komunikācijas fakultātē, ir pilntiesīga 2. kursa studente. Tomēr viņas zinību bagāžā nav tikai teorētiski apgūtas zināšanas par specialitāti, viņa, semestri pavadot Erasmus programmā Spānijā, ir ieguvusi arī ļoti noderīgas dzīves atziņas. Teju jau apradusi atkal ar Latvijas klimatu un atgriezusies Turības mācību solā, viņa dalās iespaidos, kā ir gājis saules pielietajā Spānijā. Jau laiciņš pagājis kā esi atgriezusies no Spānijas. Pastāsti, cik ilgu laika posmu tur pavadīji un ko Tu tur darīji? Jā, laiciņš jau pagājis,tomēr vēl joprojām liekas, ka atbraucu tikai vakar. Bet, ja atkal no otras puses skatās, tad liekas, ka nemaz nebiju nekur aizbraukusi, jo viss šeit liekas tāds pats kā tad, kad aizbraucu. Mans Erasmus laiks sākās pašā septembra sākumā, kad vēl vasara bijā pilnā karstumā. Tā nu es tur nodzīvoju pus gadu, līdz februāra vidum. Sanāca tā, ka aizbraucu trīs nedēļas pirms skolas sākuma, kā rezultātā man sanāca izbaudīt Spānijas vasaru tās pilnībā. Tas bija lielisks piedzīvojums. Protams, es tur mācījos, nebija tā, ka uz skolu bija jāaiziet vienreiz nedēļā. Spāņu zeme kā tāda mani vienmēr ir vilinājusi, tāpēc arī izbaudīju visu ko tā sniedz. Kultūra, ēdiens, cilvēki gan no Spānijas, gan no citām valstīm sniedza katrs savus iespaidus manā dzīvē. Tomēr šis laiks paskrēja nemanot, vēlētos to visu turpināt. Cik viegli vai grūti bija aprast ar jauno situāciju – mācībām, skolasbiedriem, sadzīvi? No sākuma bija tā ekstāzes stadija, kad viss jaunais šķita aizraujošs un labāks par to, kas man bija šeit. Esmu ekspresīvs cilvēks, tāpēc iejusties jaunā vidē man nav grūti, man pat patīk mainīt vidi ik pa laikam. Mācības bija diezgan grūtas, jo viss norisinājās tikai spāņu valodā. Tāpēc adaptēties sanāca apmēram tikai pēc diviem mēnešiem. Bet skolasbiedri vienmēr man palīdzēja, it sevišķi Erasmus studenti, kuri zina kā tas ir, kad neko nezini. Ikdienas dzīve man sākās tad, kad sākās arī skolas pirmās dienas. Iegāju jau tādā kā rutīnā. No rīta cēlos, gāju uz autobusu, tad līdz pēcpusdienai mācījos un vakarā gājām ar draugiem uz kādu vietu pasēdēt. Padzērām kādu kafiju vai brīvdienu vakaros ko citu. Dzīvoju ar četrām meitenēm, kuras bija no Amerikas un Itālijas, tāpēc sadzīve bija grūta, katrai savi ieradumi, kultūra, raksturs. Tomēr neizpalika arī pozitīvā puse, sarunas par savām ikdienas gaitām katrai savā valstī un vēl visādām lietām, kuras padarīja tomēr nedaudz savādāku ikdienu no Latvijas. Viena no būtiskākajām atšķirībām bija valoda, kad bija jāsazinās tikai angliski vai spāniski, kas sākumā man traucēja brīvi izteikties. Bet laikam ejot, tas jau likās ikdienišķi. Kā, tavuprāt, mācības Spānijas augstskolā atšķiras no mācībām te, Turībā? Manuprāt, mācības atšķīrās tieši radošumā un kultūrā. Spāņi kā tādi ir ļoti atvērti un brīvi runājoši cilvēki, tāpēc arī katra lekcija bija kā dialogs starp pasniedzēju un studentu, jo studenti nebaidījās izteikt savu viedokli, pat tad, ja tas ir galīgi nepareizs. Šeit Latvijā, man liekas, ka lekcijas ir tādas stīvākas, nav tik brīva un atvērta atmosfēra, kas rada vēlmi iesaistīties lekcijā līdz galam. Arī katrai lekcijai bija praktiskās stundas, kurās bija jāizmanto teorijā iegūtās zināšanas praktiski, vai nu tas bija kāds kolektīvs darbs vai sacerējums, kurš radoši jāpasniedz pārējiem studentiem. Tomēr pasniedzēju attiecības ar studentiem ir ļoti labas gan šeit Turībā, gan Spānijā. Jebkurā laikā ir iespējams vērsties pie pasniedzēja par sev interesējošu jautājumu, kas vienmēr tiks atbildēts. Spānija daudziem ir sapņu zeme. Ar kādiem priekšstatiem uz šo saules pielieto valsti devies Tu? Vai, tur dzīvojot, tie apstiprinājās? Man laikam kā visiem citiem, Spānija ir sapņu zeme. Jau ilgi pirms devos šajā apmaiņas programma , loloju cerības kādreiz aizbraukt uz šo valsti. Tā, man liekas, ir viena no vispusīgākajām valstīm. Spānijā ir gan lielas pilsētas, kuras apžilbina ar savu arhitektūras daudzveidību un pilsētu plānojumiem. Tur ir gan klajumi, gan kalni, gan jūras, gan ezeri, kuri ieskauj kādu pilsētu vai ciematu. Jebkur, kur es devos, man nebija vilšanās iespaida, vienmēr biju sajūsmā par Spānijas skaistumu, tas laikam mani savaldzināja, jo esmu gatava jebkurā brīdī doties atpakaļ. Kā Tu atpūties Spānijā? Vai sanāca arī paceļot pa dažādām pilsētām? Atpūsties var dažādi, tāpēc arī to darīju dažādi. Pirms skolas sākuma devāmies izzināt pilsētu kurā dzīvojām, tad ciematus ārpus mūsu pilsētas. Devāmies uz visdažādākajām aktivitātēm, ballītēm, kuras tika rīkotas Erasmus apmaiņas studentiem. Katru dienu bija kāda iespēja, kā atpūsties. Kāpām kalnos, peldējāmies jūrās un upēs, staigājām pa pilsētām, izbaudījām pilsētās sniegtos kultūras pasākumus – apmeklējām visdažādākos karnevālus, koncertus, gājienus.
(turpinājums 9. lpp.)
8
(turpinājums no 8 lpp.) Sanāca arī paceļot pa dažādām pilsētām, kas atradās Dienvidu pusē kā Valensija, Madride, La Manga, Gibraltārs un vēl mazākās pilsētas un ciemus, kas bija ap šīm lielajām pilsētām. Kā Tu jūties atkal dzīvojot un mācoties Latvijā? Tagad jau jūtos pilnībā kā atpakaļ mājās, tomēr pirmās divas nedēļas man ļoti gribējās braukt atpakaļ. Būt ar cilvēkiem, kurus tur iepazinu. Tomēr visam pienāk beigas, un katras beigas ir kā jauna sākums. Tāpēc cenšos visu uztvert pozitīvi un dzīvot ar jauniem sapņiem un mērķiem. Vai, Tavuprāt, ir vērts izmantot augstskolas sniegto iespēju doties Erasmusā? Ko šī pieredze ir devusi Tev? Noteikti ir vērts izmantot šo iespēju, jo kad tad vēl, ja ne tagad un kurš tad cits, ja ne tu pats? Esmu tikai pozitīvos iespaidos par šo apmaiņas perioda laiku, un noteikti vēlreiz brauktu šādā programmā. Šī ir vienreizēja pieredze jebkuram cilvēkam. Esmu atklājusi sevī jaunas īpašības, emocijas un spējas, kuras nekad sev nebūtu piedēvējusi. Esmu iepazinusi ne tikai spāņu, bet arī ļoti daudz citu valstu kultūru un cilvēkus. Tagad esmu internacionāli domājošs cilvēks, jo iepriekš noteikti tāda nebiju. Šī pieredze man ir devusi spēju būt daudz patstāvīgākai gan domāšanā, gan dzīvošanā. Valodas prasmes ir tās, kas visvairāk tiek nostiprinātas šāda brauciena laika, jo nevaru iedomāties, kur vēl es būtu iemācījusies valodas, ja ne runājot ar citiem. Tāpēc, ja kādam vēl ir šaubas par Erasmus apmaiņas programmu, tad šīs šaubas ir jākliedē. Ir jābrauc, tur pat nav divu domu. Kā saka: kas neriskē, tas nevinnē!
Uzvara Turības basketbola komandai! TURĪBAS BASKETBOLISTI SEPTĪTO REIZI KĻŪST PAR STUDENTU BASKETBOLU LĪGAS ČEMPIONIEM! Korespondents: JĀNIS VECRINKS
Foto: SANTA KOZLOVA
Ar grūtā spēlē izcīnītu uzvaru (86:77) pār Rīgas Stradiņa universitāti, Turības basketbolisti izcīnīja septīto Studentu basketbola līgas čempionu titulu. Spēles gaitā atrodoties zaudētājos pat par 16 punktiem, mūsējie tomēr atrada spēku un enerģiju saņemties un pierādīt, ka šobrīd esam spēcīgākā komanda šajā turnīrā. Vēl pēdējā ceturtdaļā pretinieki pietuvojās līdz pat 2 punktu atstarpei, tomēr spēles galotnē iniciatīva atdota netika. Liels paldies pašreizējiem treneriem Guntaram Jonānam un Līgai Kļaviņai, kā arī Raimondam Feldmanim un Mārtiņam Teteram, kuri ar komandu strādāja līdz pagājušā gada beigām! Par finālspēles vērtīgāko spēlētāju tika atzīts mūsu komandas kapteinis Rihards Adiņš, viņš saņēma arī turnīra 3. apļa vērtīgākā spēlētāja balvu. Rezultatīvākais spēlētājs mūsu komandā bija Arnis Ate ar 18 gūtajiem punktiem, vairāk par 10 punktiem guva arī, jau nosauktais, Rihards Adiņš, Elvis Endzels un Juris Kalniņš. Cerams, ka izcīnītā uzvara sniegs papildus motivāciju cīnīties par godalgām arī Latvijas basketbola līgas 2. divīzijā, kur sacensības turpināsies jau trešdien, 23. martā.
9
Redaktore: Krista Pažarauska Korespondentes: Kristīne Šņepste, Zane Preisa, Liene Circene, Evija Smane, Monta Reinika, Jānis Vecrinks Korektores: Kristīne Šņepste, Liene Circene Maketētāja: Kristīne Šņepste Dizains: Raivis Lindišs Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes rakstiska atļauja. Citējot atsauce uz „SP FORMĀTU” obligāta.
KALENDĀRS 06.04 – Kaspara Breidaka vieslekcija 07.04.– Atvērto durvju diena Turībā 09.04 – Tiesas procesa izspēles 16.04 – Veselības un labsajūtas diena 2016 21.04– Gada Balva “Brīvība. Uzņēmība. Kompetence” 28.04 – Ievas Zemītes promocijas darba aizstāvēšana 28.04 – Sigitas Šimbelītes promocija darba aizstāvēšana