JANVĀRIS 2014
SP
NR. 5 (23)
FORMĀTS
Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes ikmēneša informatīvais izdevums
DEJU VAKARA ATSKATS
Brīnumu nakts aizvadīta!
Korespondente: SABĪNE KAIRĒNA Foto: SANTA PETROVIČA
Neilgi balles,
pirms 10.
Ziemassvētku
decembrī,
Biznesa
augstskolas Turība studenti tika aicināti apmeklēt deju vakaru, lai pienācīgi ballei.
sagatavotos Trīs
studenti
greznajai
stundu
Edgara
garumā
Ignatāna
un
Ineses Ignatānes vadībā apguva lēno valsi, Vīnes valsi, salsu un ča-ča-čā. Korespondente: ILZE GASIŅA
Foto: SANTA KOZLOVA
Kopumā
pasākumu
apmeklēja 10 cilvēki.
Šā gada brīnumu nakts nav saistīta ne ar fejām, ne pārdabiskām būtnēm vai pat princesēm un
Kaut arī meitenes bija skaitliskā
burvjiem. Vairāk nekā pustūkstotis saposušos studentu 12. decembrī Biznesa augstskolas Turība
vairākumā, tas netraucēja puišiem
telpās aizvadīja gada gaidītāko notikumu — Ziemassvētku balli, kura šogad tika apburta ar īpašu
izdancināt ikvienu dejot gribētāju.
masku balles šarmu!
Lai pasākumu padarītu interesantāku
Par īpašo noskaņu pasākumā rūpējās Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe, kurš visiem lika sajust Brīnumu nakts īpašo burvību. Šogad balli atklāja jau aizsākta tradīcija — konkurss „Dejo ar pasniedzēju”. Lai visiem balles viesiem būtu lustīgāks prāts un kājas nestos dejas soļos līdz pat rīta gaismai, zāli pieskandināja grupas „The Picture” un „Headline”, kā arī negaidītu noskaņu radīja saksofonists Reinis Krilovskis. Lai arī acīm tiktu kāds prieciņš, ar apbrīnojamiem priekšnesumiem mūs pārsteidza mazie dejotāji — Oļesja un Ralfs, kā arī Veizāna deju skolas audzēkņi — deju grupa „VDS Crew’’.
un palīdzētu dalībniekiem atraisīties, deju
starplaikos
tika
piedāvātas
dažādas aktivitātes, kurās klātesošie labprāt iesaistījās. Lūdzu dalībniekiem padalīties ar iespaidiem
un
saņēmu
visnotaļ
pozitīvas
atsauksmes.
Mikus
Arājums stāsta, ka deju vakars esot
Pasākuma izklaides turpinājās arī ārpus deju grīdas. Studentiem bija iespēja atpūtināt kājas Atpūtas
bijis gada labākais un viennozīmīgi
istabā. Tika dota iespēja izgatavot Ziemassvētku dāvanas tuviniekiem — Brīnumu darbnīcā. Novērtēts tika
jautrākais pasākums, arī Lita Retko
arī karaoke, kur studenti varēja atklāt sevī apslēptas dziedāšanas prasmes kopā ar rokeri Frīdi. Vakara gaitā
piekrīt, ka vakars bija jautrs un
visiem bija iespēja iemūžināt atmiņas tematiskajā foto stūrītī, un fotogrāfijas nu jau ir iespējams aplūkot www.batsp.lv.
atmosfēra
bijusi
lieliska.
Visi
dalībnieki pēc pasākuma atzina, ka ir gatavi ballei un noteikti iemēģinās
Lai šis krāšņais pasākums izdotos un būtu tik brīnišķīgs, mums pasākuma veidošanā palīdzēja:
apgūtos deju soļus. Atliek vien
weekendbox.lv, MaxFactor, DanceStar, Alises Rozes dizaina studija, MaiŠoko, FantasyPark, Skrīveru
secināt, ka deju vakars bijis izdevies
saldumi, Četri balti krekli, Siguldas ūdens, RedBull, RiDress, Lauma, ISIC.
un mūsu skolā mācās atraktīvi un aizrautības pilni studenti.
1
Redaktores sleja ES ESMU MĀJĀS Redaktore: ELEONORA MATULE
Absolventes stāsts
PAR KRĒTU, GRIEĶIEM UN LATVIEŠIEM Korespondente: LAUMA BĒRZIŅA
Foto: no SINTIJAS KEIŠAS personīgā arhīva
Raksts tapis sadarbībā ar Biznesa augstskolas Turība Attīstības daļu.
Sintija Keiša ir Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente, kura pagājušā gada decembrī absolvēja maģistra studiju programmu. Jau kādu laiciņu Sintijas mājas ir Krētā, bet Latvija – mājas, kurās atgriezties. Krēta ir Grieķijai piederoša sala Vidusjūrā, kas ir arī lielākā un apdzīvotākā sala Grieķijā, tai ir bagāta kultūra un tajā dzīvo ļoti interesanti un atvērti cilvēki. Par to, kādas ir krēTik tikko bija septembris, kad uzsāku savas studijas Biznesa augstskolā Turība, un nu jau klāt ir decembris, kad esmu kļuvusi par “SP Formāta” galveno redaktori. Kas es esmu, jautāsiet? Esmu cilvēks, kurš tēmēts uz izaugsmi un nepārtrauktu pilnveidošanos, ņemot no dzīves visu, ko var paņemt un no kā var mācīties. Esmu šeit, lai ieguldītu savu enerģiju un laiku, ko , iespējams, vēlāk saņemšu atpakaļ, tikai nedaudz citādā matērijā. Jūs jau zināt – enerģijas nezūdamības likums.
tiešu tradīcijas, dzīves ritms un kā Sintija nonāca līdz pastāvīgai dzīvošana Krētā, uzzināju kādā novembra Fonā Balos pludmale Krētā, kas ir iekļauta pasaules TOP 100 labāko pasaules pludmaļu sarakstā.
piektdienas rītā. Ne vienu reizi vien studiju procesa laikā esi bijusi ārpus Latvijas. Pastāsti, lūdzu, vairāk – kāda ir Tava starptautiskā pieredze? Var teikt, ka bakalaura studiju programmu apzināti izvēlējos Starptautiskā tūrisma fakultātē, jo zināju, ka man būs iespēja paceļot. Sākumā bija nedaudz bail no došanās
Cilvēkam mūža laikā ir vairāki posmi, kuriem viņš iet cauri un mācās, un aug, un pilnveidojas. Arī man šādi posmi ir bijuši, ir un būs. Viens no tiem ir studiju uzsākšana Biznesa augstskolā Turība.
ārpus Latvijas, jo projām var aizbraukt uz kādiem 3 – 4 mēnešiem, ne mazāk. Bet tad, kad bija pienācis bakalaura 3. kurss, ar draudzenēm sapratām, ka, ja tagad neaizbrauk-
Es necerēti labi šeit iejutos. Man patīk cilvēki, kuri ir ikdienā man līdzās – kursabiedri, pasniedzēji, apkalpojošais personāls un arīdzan tie, kurus es nesatieku - vadība. Man patīk tā sajūta, ka jūtos kā mājās. Visi viens par otru domā, ir abpusēja sadarbība, cilvēkiem patīk tas, ko viņi dara un tas šai vietai piešķir patīkamu atmosfēru.
sim un turpināsim marinēt, tad, nu, tiešām nekad to arī
Augstskolā mācās divu veidu studenti – tie, kuri šeit tikai mācās un tie, kuri mācās un iegulda skolā un tās vērtīgumā savu brīvo laiku, neprasot pretim neko. Tie ir pašpārvaldes aktīvie rūķi. Es nekad nebiju redzējusi tik daudz pašaizliedzīgu, aktīvu un harizmātisku cilvēku vienkopus. Viņi taču ir lieliski! Sagaida Tevi jau augustā „Iesoļo Turībā” sadraudzības/ iepazīšanās pasākumā, tad, caur uguni un ūdeni ejot, kārtīgi iesvēta studenta kārtā, palīdz iejusties, ir vienmēr atvērti jautājumiem, rūpējas par to, lai mēs justos atbalstīti, ziņo par jaunumiem sociālajos tīklos, uzrīko maģisku pirmssesijas nakti un brīnumskaistu Ziemassvētku balli. Un tā ir tikai daļa viņu darītā.
Latvijas un ierastās vides, skumu pēc mājām, bet to, ka
neizdarīsim. Un tā nu mēs ,visas piecas draudzenes, pieņēmām izaicinājumu un devāmies uz Krētu. Varu teikt, ka bijām ļoti laimīgas, pat vairāk – šis brauciens izmainīja visu manu dzīvi. Protams, esot ārpus devos uz Krētu, nenožēloju nevienu brīdi, jo šī brauciena laikā ieguvu pieredzi, satiku jaunus cilvēkus, kā arī ieguvu neaizmirstamu pieredzi, strādājot restorānā kopā ar cilvēZakintas sala Grieķijā, kas arī ierindota pasaules 100 labāko pludmaļu sarakstā, tur bijām šī gada vasarā.
mājās, tad kaut kas tā kā pietrūka. Jau nākamgad ar labāko jām to. Šis ceļojums bija mani iedrošinājis. Ņemot vērā, ka gribēju turpināt mācības maģistrantūrā, tad tās ietvaros aizbraucu dubultā diploma apmaiņas programmā uz Franciju. Ja es iepriekš nebūtu aizbraukusi praksē uz ārzemēm, tad es noteikti arī uz Franciju nepieteiktos doties – kur nu
Ir pavisam citādi, kad skolā esi ne tikai uz lekcijām un pusdienām starpbrīdī. Tad skola Tev ir tikai iestāde, caurskrējiena punkts, bet, kad paliec pēc pēdējās lekcijas, lai sava virziena sēdē lemtu par dažādiem svarīgiem pasākumiem, tu jūties varens, jo tev ir iespēja kaut ko mainīt, kaut ko papildināt un kaut kur piedalīties.
vēl studēt citā valodā! Tagad man ir franču draudzenes – braucam ciemos, satiekamies. Francijā bija nedaudz cita veida pieredze kā Krētā. Šeit studēju kopā ar patiešām profesionāliem pasniedzējiem, kuri lika man vēlreiz saprast to, cik ļoti man patīk un
Turība sniedz nebeidzamas iespējas pilnveidoties. Autoritatīvi pasniedzēji, apjomīgā bibliotēka, vieslekcijas, pašpārvalde, ārzemju prakses iespējas, ERASMUS programma, stipendiju/budžeta vietu motivācija – viss, lai kļūtu par inteliģentu un zinošu cilvēku. Atliek tikai to visu izmantot. Kā teicis gudrais Aristotelis: „Labuma vērtība pieaug tikai tad, ja tas tiek papildināts ar labumu”.
2
Tiesa gan, ļoti gribējās mājās, bet, kad atbraucu draudzeni devāmies atkārtoti uz šo zemi – tā teikt, iemīlē-
Jau augusta pasākumā, kad pašpārvaldes virzieni prezentēja sevi un aicināja pievienoties, es sapratu, ka tie ir mani cilvēki un es vēlos būt daļa viņu, daļa to cilvēku, kuri skolas dzīvi dara krāšņāku. Un tad tas sākās...
Tāpēc savu pirmo redaktores sleju veltu Biznesa augstskolai Turība un tās brīnišķīgajai pašpārvaldei. Paldies, ka liekat man justies kā mājās!
kiem no 10 dažādām valstīm.
interesē tas, ko studēju. Šajā laikā izmainījās mana dzīve, mani uzskati par došanos uz ārzemēm. Pirms pieciem gadiem es visam tam būtu teikusi nē, bet tagad viss ir izmainījies par 360 grādiem. Tagad esmu Krētā, uz Latviju atbraucu ciemos – jūtu, ka tās tomēr ir manas mājas, bet uzMūsu iecienītais itāļu-grieķu virtuves restorāns "La Scala" vasarā, kur vienmēr var baudīt svaigas zivis un izcilus ēdienus. Restorānu īpašu dara arī atmosfēra un vide, kurā tas atrodas- jūras krastā.
reiz atkal pietrūkst Krētas – tagad manas mājas ir tur. Krētā esmu bijusi trīs vasaras, bet pastāvīgi dzīvoju tur jau kopš janvāra. Šo pusgadu man bija iespēja nestrādāt, tāpēc varu droši teikt, ka šis gads pagāja, iepazīstot Krētu. (turpinājums 3.lpp.)
(turpinājums no 2.lpp.)
Bet tomēr – kas bija tas, kas pirms pieciem gadiem Tevi atturēja doties uz ārzemēm? Kas ir pārvarēts līdz šim? Lielākoties tās bija bailes kaut ko mainīt savā dzīvē, zaudēt stabilitāti – kaut ko, kas ir jau iesakņojies. Visvairāk traucēja uzskats: „Kur tad nu es! Nekad neesmu bijusi tik tālu no mājām – un ja nu kaut kas notiek – tur tālumā?’’, bet tas bija jāpārvar. Ļoti priecājos, ka es to izdarīju, jo daudzi, kas studijas ir pabeiguši, atzīst, ka vajadzēja tomēr aizbraukt, iztiekot bez liekām atrunām.
Janvāra fakti
Domāju, ka es saņēmos, jo mēs, draudzenes, braucām kopā, savukārt viena pati es šādu soli noteikti nebūtu spērusi. Vajag kādu, kas tevi nedaudz pabīda, un galvenais – lai atbalsta. Dzīves piedāvātās iespējas ir jāizmanto. Salīdzinot ar to, kā tiek organizētas ārzemju prakses citur pasaulē, Turībā tā ir patiešām lieliska iespēja, jo ir tāda opcija kā stipendija un Eiropas stipendija, kas, piemēram, daudziem citiem nav – meitenēm no Ukrainas bija jāizdzīvo no tā, ko viņas nopelna.
“ŠIS BRAUCIENS IZMAINĪJA MANU DZĪVI”
Cik saprotu, tad Tev šī ārzemju prakse un plašās iespējas ir liela vērtība. Ko par to saka Tavi mājinieki? Mana māsa izmantoja iespēju aizbraukt uz Turciju, viņa ir tikai par. Mammai arī sākumā viss šķita ļoti forši, bet tagad, kad saprot, ka nu jau esmu tā iedzīvojusies, ka palikšu tur uz dzīvošanu, tad viņai tas neliekas tik forši. Bet tad,
kad viņa pati atbrauca un iepazinās ar manu grieķu puisi, redzēja, kā mēs ejam ciemos, ka es visus pazīstu, kā komunicēju, ka cilvēki mani pieņem un mīl un ir kā ģimene, tad mamma saprata, ka esmu drošībā un viss ir labi. Tagad tik brauc ciemos. Mana ģimene – mamma, māsa un cilvēki, kurus mīlu un kuri mani vienmēr gaida. Savā ziņā arī Latvijas atmosfēra. Ļoti pietrūkst sniegs. Nākotnē noteikti Krētā varētu dzīvot vasaras, pavasarus, bet pa Ziemassvētkiem atbraukt uz Latviju, jo Rīgai ziemā ir tāda īpaša aura – tas ir tas savējais, kas pietrūkst. Ziemeļgrieķijā arī ir sniegs, bet uz turieni tālu jābrauc. Krētā arī ir iespējams atrast sniegu, bet tikai augstu kalnos, ne pilsētā. Ziemeļgrieķija ir ļoti līdzīga Latvijai, tikai papildus vēl ir kalni. Latvijā viss uz vietas – Rīga, Sigulda, Jūrmala ar jūru. Grieķiem patīk zaļā Latvijas daba, sakoptie parki un pozitīvie cilvēki. Latvijā tomēr ir tie četri gadalaiki ar visām tās izpausmēm. Krētā tas nav tik izteikti. Ja gribas izbaudīt 4 gadalaikus Grieķijā, tad tos
ir ar grieķiem? Kādas ir grieķu tradīcijas – kā tiek svinēti svētki? Atmosfēra Ziemassvētku laikā Krētā ir citādāka nekā Latvijā. Nav stindzinošā aukstuma un sniega, uz kuru fona piparkūkas un mandarīni ievelk Ziemassvētku sajūtā. Taču tāpat kā pie mums, arī viņi svin Ziemassvētkus. Šie ir mani pirmie Ziemassvētki Grieķijā, tāpēc esmu novērojusi, ka cilvēki tam gatavojas-
apņemšanos.
Pēc
seno
sakšu
tradīcijām, 2. janvāris tiek uzskatīts gan darba dienas pēc brīvdienām vienmēr ir smagas. Dienvidu puslodē janvāris ir viens no gada karstākajiem mēnešiem, bet
Vai pašiem grieķiem patīk ziema kā gadalaiks?
Latviešiem Ziemassvētki bez sniega nav pilnvērtīgi, kā
Jaunais gads daudziem iesākas ar
par gada neveiksmīgāko dienu. Lai
Kas Tev pietrūks no Latvijas un kas ir tas, kāpēc atbrauc uz šejieni?
iespējams atrast Ziemeļgrieķijā.
Korespondente: LINDA LIEPA Foto: no interneta resursiem
“DZĪVES PIEDĀVĀTĀS IESPĒJAS IR JĀIZMANTO”
cep cepumus, kas īpaši tieši Ziemassvētku gaidīšanas laikam. Grieķi rotā Ziemassvētku egli, rotā māju, aicina radiniekus un draugus pie sevis mājās uz svētku mielastu, dāvina dāvanas un dzied Ziemassvētku dziesmas. Pēc senajām grieķu tradīcijām cilvēki, kas dzīvoja salās, Ziemassvētkos dekorēja „laivas”- maza izmēra laivas, kuras novieto mājās un izrotā ar dekorācijām, ar kādām pušķojam Ziemassvētku egli. Tas tāpēc, ka Grieķijā galvenā nodarbošanās bija saistīta ar kuģniecību, pārvadājumiem un zvejošanu. Joprojām Krētas pilsētu centros iespējams manīt lielas izrotātas laivas. Interesanti tas, ka Ziemassvētku dienā un Jaungada pirmajā dienā bērni staigā pa mājām un dzied Ziemassvētku dziesmas, lai dabūtu kabatas naudu vai saldumus par viņu priekšnesumu. Viņi rokās tur laivu, kurā tiek ieliktas viņu dāvanas. Ko tu šobrīd dari? Tagad uz brītiņu esi bijusi Latvijā, tūliņ dosies atpakaļ uz Grieķiju – kādi ir Tavi nākotnes plāni? Šoreiz Latvijā viesojos 2 mēnešus – apguvu autovadīšanu, tagad došos projām. Šajā sezonā dzīvoju Krētā, izbaudīju kultūru, mācījos grieķu valodu. Jo, ja es strādāju, tad es to daru no visas sirds. Protams, vēlos strādāt viesnīcā to, ko esmu mācījusies. Nākotnē vēlētos būt viesnīcas vadītāja, bet zinu, ka jāsāk no pamatiem – administrācijas. Francijā studēju luksusa tūrismu – vēlētos Krētā attīstīt arī to. Šobrīd palīdzu savam draugam palīdzēt man grāmatvedībā, jo viņš strādā grāmatvedības uzņēmumā, strādājot ar pavadzīmēm un grāmatvedības sistēmu. Šīs zināšanas arī man palīdzēs saistībā ar nākotnes profesiju. Šobrīd mācos grieķu valodu pie privātskolotājas, lai varētu pilnvērtīgāk komunicēt un vēl labāk saprasties ar pašiem grieķiem. Pati jūtos kā viena no viņiem – kā savējā, jo pēc dabas esmu ekspresīva un pozitīva – tas mani arī piesaista šai kultūrai. Domāju, ka pat tad, ja būtu intraverta, šī kultūra man būtu ļoti tuva – tā mani atvērtu. Daudzi man jautā, vai tur nejūtos kā ārzemniece, un mana atbilde ir nolie-
mēs, ziemeļnieki, tikmēr izbaudām ziemas auksto burvību. Janvāris ir arī vienīgais mēnesis, kad Ziemeļpols ir aukstāks
par
Dienvidpolu.
Lai
nedaudz sasildītos šajā aukstajā laikā, iepazīsties ar dažiem vēsturiskiem mirkļiem, kas ir notikuši janvārī. 1.
janvāris – 11 Eiropas valstis sāk
lietot Eiro, un tā kļūst par Eiropas jauno valūtu (1999). 3.
janvāris – Hamiltonu pulksteņu
kompānija iepazīstina pasauli ar pirmo elektrisko pulksteni (1957). 4.
janvāris - Samuels Kolts pārdod
pirmo revolveri ASV valdībai, kas aizsāk rokas pistoļu slavas gājienu pasaulē (1847). 18.
janvāris – Pirmo reizi izmanto
melu
detektoru
un
tas
notiek
Nīderlandē (1951). 9.
janvāris – Pārdošanā tiek izlaista
viena
no
pasaules
populārākajām
galda spēlēm – Scrabble (1955). 29.
janvāris – Pirmo reizi uz
skatuves
tiek
izspēlēts
mūžsenais
mīlas stāsts par Romeo un Džuljetu (1595). 31.
janvāris „3M”, lielākā inovatīvo
tehnoloģiju iepazīstina
kompānija pasauli
ar
pasaulē, skoču
jeb
līmlenti (1930).
dzoša. Par to man prieks. (turpinājums 4.lpp.)
3
(turpinājums no 3.lpp.)
Express jautājumi
Kā grieķi uztver latviešus? Ko tagad viņi zina par mums, kopš Tu esi tur? Runājot par darbu, ja pasaki, ka esi no Latvijas, tad viņiem uzreiz ir skaidrs, ka būs cītīgi un strādīgi cilvēki, kam cieņā ir darba tikums. Esmu pamanījusi, ka viņiem latvieši šķiet labsirdīgi un jauki cilvēki, patīk ar mums komunicēt, jo, lai gan mēs esam no ziemeļiem, bet viņi no dienvidiem, tomēr ir kas tāds, kas mūs vieno, un mēs ļoti labi saprotamies, atrodam kopīgu valodu. Mans mīļākais ēdiens – grilēts astoņkājis.
Pastāv uzskats, ka grieķi vēl tikai mācās tūrisma biznesu. Kā tas ir īstenībā? Tūrisms ir galvenais ienākumu avots Grieķijā, tāpēc tam ir ļoti liela nozīme. Tūrisma produktu virKorespondente: GITA PAVLOVSKA Foto: no interneta resursiem
1. Kura ir Tava mīļākā ziemas aktivitāte? - Slidošana. (Artūrs Vīksna) - Mīļākā ziemas aktivitāte… tādas konkrētas nemaz nav. Svarīgākais, lai jebkura aktivitāte, kas tiek pavadīta ārā, brīvā dabā, ir kopā ar lieliskiem cilvēkiem. Tad pat visvienkāršākās lietas, aktivitātes kļūst vienreizējas! (Liene Blumberga) - Ziemassvētki nav iedomājami bez dāvanu saiņošanas, piparkūku cepšanas un brauciena pēc Ziemassvētku eglītes. (Sabīne Kairēna) - Ar ragavām pa kalnu. (Mikus Arājums) - Snovošana. (Santa Kozlova)
zība tirgū ir atkarīga nevis no valsts, bet gan no privātiem uzņēmējiem. Iespējams, ka valsts nepietiekami atbalsta šo nozari. Viss ir atkarīgs no individuālajiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Tādēļ rodas iespaids, ka tūrisms netiek pietiekami reklamēts un virzīts starptautiskajā tūrisma biznesa tirgū. Uzteicami, ka Latvijā no nekā izveido kaut ko jaunu un saistošu, piemēram, Cinevillu. Mēs, latvieši, protam to reklamēt un virzīt. Šajā ziņā viņi varētu mācīties no mums. Ļoti daudzi atbrauc uz Krētu un jautā, ko tad šeit var apskatīties, jo tā īsti nav dzirdēts, bet, kā izrādās, šeit ir ļoti daudz vietu, kuras apmeklēt, tik par tām maz zina. Tad nu es izvelku karti un rādu. Iespējams, ka cilvēki arī neinteresējās par to, ko var aplū-
2. Kas būs pirmā lieta, ko Tu izdarīsi, atgriežoties Turībā? - Nopirkšu ēdienu. (Artūrs Vīksna) - Noteikti daudz un dikti smaidīšu. Tur vienmēr ir patīkami atgriezties! (Liene Blumberga) - Došos satikt savus lieliskos kursa bierus un draugus! (Sabīne Kairēna) - Sasveicināšos ar komendanti un izdarīšu kādu labu darbu. (Mikus Arājums) - Pārāk sarežģīts jautājums. (Santa Kozlova)
kot. Lielā cieņā ir jūra, pludmales un saule.
3. Kas ir nepieciešams, lai uzceltu sniegavīru? - Sniegs. (Artūrs Vīksna) - Slapjš sniegs, jo citādāk sniegavīrs neturas kopā. Un viennozīmīgi arī entuziasms, radošs skats uz dzīvi un iedvesma! (Liene Blumberga) - Sniegs, prieks un vēl šis tas! (Sabīne Kairēna) - Sniegs, kas mums parādās ātri un pazūd vēl ātrāk. (Mikus Arājums) - Siltas drēbes (man), kārtīgi cimdi, daudz sniega, pacietība, žagaru slota, burkāns, spainis un divas oglītes. (Santa Kozlova)
ļi, vairāk tos cep. Pie tā jāpierod.
4. Ko tu darītu, ja iestātos mūžīgā ziema? - Priecātos. (Artūrs Vīksna) - Noteikti pārceltos dzīvot uz tādu vietu, kur būtu mūžīgā vasara, saule un +30°C. (Liene Blumberga) - Papildinātu karstās šokolādes krājumus un baudītu mūžīgos ziemas priekus. (Sabīne Kairēna) - Ilgāk par nedēļu noteikti sniegs neturētos. (Mikus Arājums) - Mūžīgā ziema? To gan nevajag! (Santa Kozlova)
Tā vien šķiet, ka septiņās dienās tik pasau- Pusdienas Krētas pilsētā Elunda. Ciemos mamma un māsa. ļosies pludmalē, bet, kad apzinās to, ko var aplūkot, tad tās septiņas dienas jau ir par maz. Grieķiem ir sena vēsture un dziļi izkoptas kultūras tradīcijas. Krēta ir Eiropas civilizācijas atklājēja, tā dēļ vien ir vērts apmeklēt Grieķiju. Cik tradīcijām bagāta ir grieķu virtuve? Ko var saukt par īstu grieķu virtuvi un tās ēdieniem? Man personīgi grieķu virtuve ir ļoti tuva. Viņiem ir ļoti daudz ēdienu – tieši dārzeņu, zivju un jūras velšu. Paši grieķi atzīst, ka viņu ilgdzīvošanas pamatā ir zivis, olīveļļa un jūras sāļais gaiss. Olīveļļa viņiem ir visur. Krētā lielākoties katram ir savs dārziņš ar olīvkokiem. Mājas ēdieni ir ļoti eļļaini – tie paši kartupeInteresants fakts – Lieldienās īpašais gaļas ēdiens ir jērs. Kad pirms Lieldienām ir gavēnis, tad neēd gaļu, tikai jūras veltes vai dārzeņus, bet tad, kad pienāk Lieldienas – precīzi pusnaktī visi sēžas pie galda un tad tiek ēsti dažādi gaļas ēdieni. Naktī ir salūts kā Jaunajā gadā. Tāda ir viņu tradīcija. Virtuvē galvenā ir sieviete, tā teikt, pavarda sargātāja. Grieķi patiešām taisa ļoti daudz ēdiena – kad aizej ciemos, viss jāpagaršo – nedod Dievs, ka nepagaršosi! Ja atnāksi cieMēs gatavojam astoņkāji un citas jūras veltes. Tas ir tas mos, tad būs jāēd. laiks, kad pirms Lieldienām ir gavēnis, kad nevar ēst Vēl kas īpatnējs, tradicionālās tavernās pirms esi vēl gaļu.
ko pasūtījis, uz galda būs ūdens, olīveļļa, maize, ie-
spējams, salāti, par ko nav jāmaksā. Savukārt, kad būsi beidzis ēst, tiks pienests saldais ēdiens. Citi joko, ka var atnākt uz restorānu un uzreiz pajautāt rēķinu. Bez maizes nu nekur! Grieķi ir nesteidzīga kultūra – var sēdēt pie galda un ilgi runāt. Ir pieņemts, ka visi ēd no viena galda, uz kura ir salikti daudz mazi trauciņi, katram nav sava šķīvja, kā tas , piemēram, ir gandrīz vienmēr Latvijā. Tā ir draudzīgāk un rodas tā kopības sajūta. Vēl kas, pirms ciemiņu viesošanās namamāte jau visu ir uzspējusi sagatavot – ļoti punktuāla, viss ir laikā, ēdiens silts – gatavs ēšanai. Tad, kad iet ciemos, laipns žests ir mājās, sevis pagatavots ēdiens, piemēram, kūka. Viņiem patīk pamēģināt ko jaunu. Tendence saldumos – kūkas medū un cukurā, piemēram, baklavas. Ļoti populāras vasaras laikā ir saldējumu tortes. Grieķijā saldumi tiek pārdoti ļoti plašā klāstā, un tie ir citādāki nekā mums Latvijā- saldāki. Savējie atbalsta savējos, piemēram, saldējums no kazas piena – tā vieta ir nomaļus, bet visi iet uz turieni, jo tas ir vislabākais. (turpinājums 5. lpp)
4
(turpinājums no 4.lpp.)
Esam pārrunājušas to, kāda ir grieķu kultūra, virtuve, bet kādas ir grieķu sievietes? Viņas ir valdonīgas, bet pretēji uzskatiem par valdonīgām sievietēm kā ļoti ekstravertām, klubos viņas nedejo. Arī vīrieši ne. Grieķu sievietēm patīk atpūsties vietējos grieķu klubos, nevis starptautiskā vidē. Temperamentīgas, ekspresīvas. Tomēr daudzi grieķu vīrieši nolemj apprecēt kādu ārzemnieci, jo atrod vairāk kopēja nekā ar vietējo grieķu sievieti. Latvietes ir piezemētākas, nopietnākas un bieži vien pārāk pieaugušas savam vecumam. Ar mums
Spārnotie teicieni
var vairāk sarunāt un izrunāt visu mierīgi. Bet, protams, tas atkarīgs no katra cilvēka personīgi. Grieķijā ir iespējas
PASNIEDZĒJU UN STUDENTU PĒRLES
iepazīt arī citas kultūras, lielāka iespēja satikt otru pusīti no citas valsts, jo tūrisma sezonā ir daudz atpūtnieku un praktikantu no citām valstīm. Ģimene grieķiem ir liels svētums, nedod Dievs pateikt sliktu vārdu vai iesist sievietei, vai arī būt neprecētai sievietei ar bērniem. Tas ir tabu. Pat 40 gadīgs vīrietis ir bērns saviem vecākiem – viņš tiks atbalstīts materiāli. Latvijā ir citādāk – esam tādējādi daudz patstāvīgāki, paši veidojam savu dzīvi. Grieķijā vecāki ar bērniem var dzīvot vienā mājā visu dzīvi. Piemēram, grieķu vīrietim ir sieva, bet brauc katru dienu pie mammas ēst pusdienas. Ir skaidri nodefinētas morālās vērtības, kā pamatā ir reliģija. Kā ir ar pludmalēm un sauli Grieķijā? Kādu valstu tūristi turp dodas? Krētā saule ir 310 dienas gadā. Pusstundiņa saules ziemā neskaitās kā saulaina diena, kā tas ir Latvijā. Ziemās mēdz līt lietus, bet nav iespējams, ka nedēļu pēc kārtas nespīdētu
„Euro nedrīkst apaļot uz augšu, bet studentiem atzīmi drīkst.’’ (J. Načisčionis)
saule. Daži vietēji iedzīvotāji peldas visu sezonu, bet pārējie- tikai sezonā. Grieķiju apmeklē ļoti liels skaits krievu tautības cilvēku. Šajā ziņā priekšrocība tiem latviešiem, kas zina krievu valodu- darbs no-
„Daugavas ūdeni zemu vērtē.’’ (A. Medne) – pirms Finanšu vadības un grāmatvedības eksāmena.
teikti atradīsies. Grieķiem, šķiet, grūti iemācīties krievu valodu, bet tāds ir tirgus pieprasīEsam sanākuši kopā draugu kāzās. Vasarā parasti kāzas notiek vakara jums, tāpēc arī grieķu draudzenes meita arī pusē, jo pa dienu ir ļoti karsts.
apmeklē krievu valodas kursus. Daudzi strā-
dājošie, uzmetot skatienu cilvēkiem vien, zina, kādas tautības cilvēks nāk pretī. Piemēram, ieeju veikalā un man sveicina krieviski. Viesnīcā mācīja, ka jāsaka „sveiki” grieķu valodā, jo nekad nevar skaidri zināt, kādas tautības
„Bērni kļūst vērtīgāki, bet – vai pats cilvēks kļūs vērtīgāks? To mēs vēl nezinām.” (A. Medne) - izmaiņas atvieglojumiem par apgādājamiem algas aprēķinos.
cilvēks esi- ja nu tomēr kļūdies?! Grieķijā var sastapt un iepazīt cilvēkus no ASV, Nīderlandes, Vācijas, Anglijas, Francijas, Itālijas, Grieķijas u.c. Grieķi ir arīdzan aktīvi ceļotāji, ceļo savā zemē. Grieķijai pieder ap 2000 salu, ne visas no tām apdzīvotas, bet ļoti daudz pieprasīti tūristu galamērķi- Santorini, Rodas, Mikēnas u.c. Kā reāli izpaužas krīze Grieķijā? Ir gadījies tā, ka vecāmāte jautā: „Meitiņ, vai Tev viss kārtībā? Tev ir ko ēst?’’ Tad nomierinu viņu un iz-
„Bērni sajūsmā lauza krēslus un sarīkoja masu nekārtības.” (L. Zvejnieks) – par izrādi „Sarkangalvīte un vilks”.
skaidroju, ka Atēnās dzīve ir grūtāka nekā Krētā. Tomēr uz salas cilvēkiem ir savs ienākumu avots – olīvkoku dārzs,
„Cirks no zirga izmucis!” (A. Jesere)
apelsīnu koki. Pretstatā uzskatiem par krīzi Grieķijā, varu teikt, ka grieķi ļoti daudz strādā, taču ir pieraduši ļoti labi dzīvot – tas arī ir pamats nemieriem. Ar krīzi viņi tiek labi galā, pusdienlaikā kafejnīcas tāpat ir pilnas – dzer launagā kafiju. Tā ir viņu kultūra, vakariņot tavernās ar dzīvās grieķu mūzikas pavadījumu. To nevar sagraut pat krīze, jo tā ir kultūras sastāvdaļa – kopā būšana. Grieķi diemžēl ir arī lieli kafijas dzērāji un smēķētāji. Vēl ir interesanti, ka pusdienlaikos vairums veikalu nestrādā. No plkst. 14.30 līdz 17.30 ir klusais laiks, kad visi mazie veikaliņi un ofisi
„Es nezinu, kur man viņš ellē bumbieros pazudis!’’ (A. Medne)
tiek slēgti ciet, cilvēki dodas pusdienlaika atpūtā- paēst vai pagulēt. Tāpēc šis laiks ir jārespektē, lieki mājās netrokšņojot. Ko latvieši var mācīties no grieķiem? Daudz ko... Es minētu miera uzturēšanu sevī. Grieķiem nav plānu, nesteidzas un par sīkumiem nesatraucas. Ja latviešiem ir teiciens,- neatliec uz rītu to, ko vari izdarīt šodien, tad grieķiem – izdarīsi rīt to, ko šodien nepaspēsi! Enjoy the life slowly!* Visu dzīvē var labot, izņemot gadījumu, kad esi miris. Nav nepieciešams sevi lieki noslogot ar domām un uztraukumu, ko var risināt. Vēl mēs varētu mācīties no grieķiem ģimeniskumu. Ģimenes saišu uzturēšanu, cieņu pret sievieti un ģimeni. Šīs te augstās morālās vērtības, kurām daudzi mūsdienās nepievērš uzmanību, ir tieši tas, kam ir vislielākā vērtība mūsu dzīvē. Kaut mēs katrs novērtētu tos brīžus, kurus pavadām kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem!
„Kāds sēž uz poda un klausās radio. Tiek darīts intensīvs darbs.” (L. Zvejnieks) – par radio klausītājiem. Labākā atruna, lai kaut kur nebūtu jāierodas: „Es nevaru, jo man jābūt citur!’’ (L. Bērziņa)
Paldies, manai mīļajai skolai Turībai par dotajām dzīves iespējām, ka esmu tur, kur tagad esmu. Novēlu Turības pasniedzējiem, darbiniekiem, studentiem un viņu ģimenēm laimīgu un mīlestības pilnu 2014.gadu ! Uzdrošinieties dzīvē darīt lietas, ko līdz šim neesat mēģinājuši un jums viss izdosies! *no angļu val.: „izbaudi dzīvi lēnām”
Ja arī Tu esi piefiksējis kāda pasniedzēja asprātīgos izteicienus vai kursa biedra trāpīgās piezīmes, tad
droši
sūti
tās
mums
uz
sp-formats@batsp.lv! Liec pasmaidīt arī citiem!
5
Turības studenta 2014. gada horoskops Korespondente: KRISTĪNE ŠŅEPSTE
Foto: no interneta resursiem
Auns Aigūū* @Aiga_Kalbjonoka Vakara turpinājums- ar rūķīšiem ciemojāmies pie Jelgavas pilī :)
@BATSP @LLUSP
Šarlote Janoviča @SarloteJanovica Skaisti, saposušies cilvēki. Tāda burvība. Šo sajūtu dēļ vajadzētu uz @Turiba balli iet katru dienu. Paldies, @BATSP un Kultūras virzienam ;) Kristīne Klāne @kristineklane Paldies, @BATSP čaklajiem par lielisko balli! Man ļoti patika! :) Sintija Strazdiņa @Sinchaaaaaa Viens grandiozs pasākums! Izdejojos, izdziedājos un izsmējos no sirds! Paldies @BATSP un viesiem, kas vakaru padarīja tik lielisku! :) Annemarija G @Anmarii Ziemīšu ballē principā bija viss, kas vajadzīgs - skaisti cilvēki, jautras dejas, īstā noskaņa, draugi, smiekli... Paldies, @BATSP! :) Mikus Dubickis @Dubickis Paldies, @BATSP par lielisko Ziemssvētku balli, kurā varēja paša rokām sarūpēt svētku dāvanas tuvajiem :) Undija Ancēna @UndijaA Ček. Bilde fotostūrī, aproce un dullas dejas ar @BATSP puišiem. Kurš zināja, ka @gaviys tik forši dejo? :) Paldies, ballē bija burvīgi! Santa Petroviča @zaljaafeja Ja pēc balles sāp pēdas, tad tas nozīmē, ka ir dancots kārtīgi. Paldies, @BATSP Kulčām par lielisko balli! ;) Santa Petroviča @zaljaafeja Šovakar @BATSP Deju vakarā gatavojamies Ziemassvētku ballei. Mācāmies vīnes valsi,salsu un ča ča ča. :) Jānis Ābele @Janis_Abele_ Beidzot mājās. Patīkama sajūta un gandarījums, kad @BATSP manu palīdzību ņem par labu ;) Diāna Līdaka @Diana_Ir_Super Šodien SSV @BATSP PĒDĒJAIS šī gada pasākums. Kliņģeris cepas, kleita jau darbā. kurpes notīrītas. Fiziski jūtos -0.0, bet morāli - I'm ready Eleonora Matule @OMG_elly Paldies, @BATSP "SP Formāta" darbarūķiem! Svētku sajūtu noķēru un gardo našķu receptes noteikti izmēģināšu! :)) Agnese Pumpure @Aagneze Ziemassvētki @BATSP sākas ar šodienu:) Neticās, ka tūlīt jau gads apkārt... Kristīne Klāne @kristineklane Dodos tur, kur var izpausties mans radošais gars - @BATSP, gaidiet mani! :* :D
2014. gada horoskopi apstiprina, ka esi lielisks SP līderis un pasākumu organizators. Tev grūti strādāt kāda pakļautībā, tāpēc veiksme un izdošanās vienmēr saistās ar patstāvīgu biznesu. Varbūt tieši Turības Biznesa inkubators palīdzēs uzsākt šo biznesu? Ja arī 2014. gadā Tev nebūs iespēju uzsākt pašam savu biznesu, tad izvēlies profesiju un nodarbi, kurā būsi maksimāli neatkarīgs un spēsi pilnībā izmantot savu organizatora, līdera talantu, tātad sāc aktīvi darboties SP, taču ja jau to dari, tad kandidē Valdes vēlēšanās. 2014. gadā esi atvērts jaunām idejām un sadarbības piedāvājumiem, Turības pasākumu sponsori paši Tevi meklēs, nevis Tu viņus. Jo aktīvāks un enerģiskāks būsi, jo lielāka varbūtība notvert savu laimi. Vērsis 2014. gada horoskopi vēsta, ka veiksmi un izdošanos gūsi tur, kur nepieciešama kvalitāte un precizitāte, tātad studiju darba izstrāde šogad būs īpaši veiksmīga. Zvaigznes vēstī, ka veiksies tām daiļā dzimuma pārstāvēm, kuras stāvēs rindā ēdnīcā „Nīke”. Iespējams, iegūsi jaunus draugus vai pat atradīsi savu īsto mīlestību. Veiksmi 2014. gadā var dāvāt hobijs, kas negaidīti var kļūt par biznesu – Turības fotostūrīšu darināšana, floristika ar skolas telpaugiem. Ja vēlies kardināli mainīt dzīvi, tad izmēģini sākt spēlēt volejbolu vai doties uz aerobikas treniņiem Turības sporta zālē. 2014. gads ir Tavs gads, rīkojies! Dvīņi 2014. gada horoskops vēstī, ka veiksmi un izdošanos gūsi sfērās, kurās vislabāk spēsi izmantot savus talantus – aktierprasmi, spēju manipulēt ar cilvēkiem, oratora prasmi – prezentāciju prezentēšana lekcijās šogad ir domāta tieši Tev! Nekautrējies izmantot savu oratora talantu mērķu sasniegšanai. 2014. gadā veiksmi vari gūt rakstniecībā, žurnālistikā, vari sākt administrēt SP mājaslapu, rakstīt relīzes un pat pieteikties SP formātā par redaktoru. Ja nu Tev nav vēlme darboties šajā nozarēs, tad veiksmīgi vari strādāt jebkurā sfērā, kur nepieciešams pārliecināt klientus. Īpaši veiksmīgs 2014. gads būs daiļā dzimuma pārstāvēm, kuras pārsniegušas 21 gada vecumu, saņemsiet neviltotu vīriešu atzinību no pasniedzējiem un komplimentus no Turības basketbola komandas līderiem. Vēzis 2014. gada horoskopi norāda, ka veiksmi un laimi gūsi, ja atbrīvosies no visiem liekajiem papīriem, kas aizņem Tavu darba galdu. Nodarbojies ar sava biznesa realizēšanu Biznesa inkubatorā, kas varētu nest arī zināmus ienākumus. Uzņemieties pienākumus, kuru veikšanai Tev ir visas nepieciešamās prasmes un zināšanas. Varbūt kļūsti par jauno aerobikas treneri Turībā? Šogad īstais laiks sākt nopietni mācīties, tāpēc Turības bibliotēka Tev būs vienmēr atvērta. Lauva Zvaigznes vēstī, ka 2014. gadā veiksmi gūsi tad, ja nodarbosies ar to, kas patiesi Tevi aizrauj un sajūsmina, tāpēc Turības bieža apmeklēšana ir domāta tieši Tev! Ja jūti, ka pašreizējā mācīšanās nerada gandarījumu, tad steidzami ej apmeklēt 218. kabinetu C korpusā, jo tur atradīsi ko tādu, kas patiesi varētu interesēt. Kas attiecas uz darbības jomām, tad zvaigznes atvērušas visus ceļus. Panākumus gūsi, darbojoties kopā ar ārvalstu studentiem, kur nepieciešams septembrī kļūt kādam par badiju. Jaunava Zvaigznes vēstī, ka 2014. gadā veiksmi gūsi darbības sfērās, kur nāksies uzraudzīt, pārraudzīt, iespējams, arī kritizēt nepilnības, trūkumus, tāpēc atrašanās žūrijā „Dejo ar pasniedzēju” ir kā radīta Tev. Tev piemīt spēja adekvāti izvērtēt esošo situāciju un norādīt uz pieļautajām kļūdām. Acīmredzot, pasākumos „Pirmssesijas nakts” un „Iepeldi sesijā” veiksme un izdošanās gaidāma noteikti. Esi gan gatavs, ka atzinību un slavu par savu darbību lekcijās uzreiz nesaņemsi. Savu vietu zem Saules nāksies izcīnīt plānveidīgi un pamazām, jāpierāda sava centība pasniedzēju acīs, jākļūst redzamam ar savu aktivitāti. Svari 2014. gada horoskopi norāda, ka veiksmi gūsi, ja būsi pietiekami elastīgs un pratīsi pieņemt kompromisa lēmumus dažādās situācijās. 2014. gads solās būt veiksmīgs tiem studentiem, kuri aktīvi apmeklē volejbola treniņus Turībā. Ja neesi apmierināts ar savu līdzšinējo dzīvi un nav izdevies sasniegt vērā ņemamus panākumus, tad pārdomā un izlem, ko vēlies mainīt. Varbūt Tu esi meistarīgs fotogrāfs un vēlies fotografēt Turības pasākumus? Skorpions Lai 2014. gadā gūtu veiksmi un laimi, Tev jāpieņem sava patiesā būtība. Tev jāpārstāj kautrēties un noliegt to būtības daļu, kura šķiet neērta. Piemēram, ja Tevi saista filmēšana, tad dodies uz Turības TV studiju tās izzināšanai. Ja Tevi interesē cilvēku domas par kaut ko svarīgu, tad iejūties žurnālista amatā, intervējot Turības absolventus SP formātam. Šajā gadā Tev noderēs tava iedzimtā intuīcija. 2014. gadā veiksmi un izdošanos gūsi ar neatlaidības un uzcītības palīdzību. Daži pakāpsies augšup pa karjeras kāpnītēm un gūs ievēroju-
6
mus panākumus, veidojot savu biznesu. Tāpēc – uz priekšu!
(turpinājums 7. lpp)
(turpinājums no 6.lpp)
Strēlnieks Kā jau Uguns stihijas pārstāvjiem, Strēlniekam patīk komandēt un vadīt. Jāsaka, ka Tev piemīt vadītāja talants, tāpēc izmēģini iespēju vadīt kādu no SP virzieniem. Ja vēlies, tad vari izmēģināt spēkus Akadēmiskajā virzienā, tur nepieciešama gudrība un vēlme kaut ko mainīt skolas dzīvē. Galvenais priekšnoteikums veiksmes gūšanai – spēja koncentrēties uz nosprausto mērķi, kā arī patiesās būtības apjaušana, kurā strādā. Būs daži sarežģījumi saistībā ar uzdotajiem patstāvīgajiem darbiem, taču strēlnieks sajutīs atbalstu gan no ģimenes, gan draugiem, arī skolas kaķītis Turītis spēs nomierināt pašos grūtākajos momentos. Mežāzis Mežāzis - zodiaka viena no veiksmīgākajām zīmēm. 2014. gads nebūs izņēmums. Lai gūtu panākumus, nav jālauza galva par jomām, kurās darboties. Tev nepieciešams virzīties pa izvēlēto ceļu, neļaujot novirzīt sevi no izvēlētā mērķa, studē, iesaisties pasākumos, apmeklē vieslekcijas, bet neaizraujies ar „tusēšanu” Vecrīgā. Lai arī apkārtējie neizprot un dažreiz nenovērtē tavu rīcību, Tu lieliski apzinies savu mērķi. Veiksme gaidāma tad, ja darbosies aizrautīgi un no visas sirds, varbūt attīsti savu radošo garu, darbojoties SP? Ūdensvīrs Ūdensvīra horoskops 2014. gadam vēstī, ka veiksmi sasniegt palīdzēs iekšējā harmonija un pārliecība par paša spēkiem. Veiksme gaidāma saistībā ar relīžu rakstīšanas darbiem vai studiju darba noformēšanu. Sabiedriskākām būtnēm horoskopi vēstī izdošanos Erasmu programmas apmaiņas braucienā. Atceries, ka pēc saspringta darba nepieciešama atpūta Pirmssesijas naktī un Ziemassvētku ballē. Zvaigznes aicina pirms lekcijām kārtīgi atpūsties Open stūrītī uz tā mīkstajiem dīvāniem. Zivis Kā kļūt veiksmīgam 2014. gadā? Horoskopi Zivīm iesaka “nepeldēt pa straumei”, bet „Iepeldēt sesijā”. Nesamierinies ar mazumiņu, bet “ej uz visu banku”! Pretējā gadījumā draud ieslīgšana pelēkā un ikdienišķā dzīvītē, taču jo vairāk uzturēsies Turībā, tad diezin vai Tevi kaut kas tamlīdzīgs gaidīs. Lai arī cik liels nebūtu kārdinājums apstāties un baudīt garšīgos ēdienus skolas kafejnīcā vai ēdnīcā „Nīke”, centies atrasties kustībā un virzībā uz priekšu. Neļauj nevienam pieņemt lēmumus Tavā vietā. Tāds ir Tavs liktenis – daudzi vēlas pamācīt Tevi, daudzi vēlas vadīt Tavu dzīvi, bet šogad jāvalda ir Tev, tāpēc jāiesaistās skolas valdē, lai būtu arī teikšana. Apkārtējie, lai dzīvo savu dzīvi, risina savas problēmas un neuzmācās ar saviem padomiem, bet Tu tikmēr sāc nodarboties ar sportu – Ziemas sporta spēles Tevi jau gaida!
Krāšnākā koju , istabina—412. ,
Korespondente: SANDA BEMBERE Foto: no RIHARDA UPENIEKA personīgā arhīva
Arī
šogad
krāšņāko
notika
koju
konkurss
istabiņu
pārsteigumu daudziem
un
par par
stereotipiem,
uzvarēja tajā puišu istabiņa. To, kā puišiem gāja, uzzināju no šīs istabiņas iemītnieka Riharda. Kā uzzinājāt par šo konkursu? No
pašpārvaldes
uzzinājām
par
konkursu jau laicīgi un sākām gatavoties. Vai jutāt sacensības garu ar citām istabiņām? Principā neizjutām konkurenci, jo mūsu stāvā, mūsu blokā nebija izrotātu istabiņu no ārpuses. Noteikti zinājām, ka #309 izrādīs spēcīgu konkurenci, bet bijām visai pārliecināti par savu uzvaru. Kad izdekorējāt istabiņu, kuras bija
Zilā koka zirga gads Korespondente: MONTA VĒTRA
Foto: no interneta resursiem
Gan jau, ka lielākā daļa zina, ka nākamais, 2014. gads, būs zirga gads, taču, ja gribam būt precīzi, tad pēc ķīniešu horoskopa tas būs zilā koka zirga gads. Ķīniešu horoskops vēsta, ka tas iestāsies 2014. gada 10.februārī. Vadoties pēc Austrumu horoskopa koka, tā stihija tiek raksturota kā auglīgums, noturīgas zināšanas, dziļas saknes, tradīcijas, cieņa, bet zirgs simbolizē ātrumu un izturību, dzīves prieku, optimismu un labu reputāciju. Šis gads būs īpašs ar to, ka atnesīs spilgtas emocijas, izmaiņas, notikumu virpuļus, kustību, no kuras neviens neizbēgs, kā arī 2014. gadā daudzus gaidīs izaugsme. Kāda šī izaugsme būs – atkarīgs no Tevis paša. Ja Tu sev katru gadu neizdomā apņemšanos un arī nākamgad to negrasies darīt, tādā veidā neieviešot pārmaiņas jaunajā gadā, bet ļaujies pašplūsmai, tad šis gads pārmaiņas nesīs tāpat vien un piedevām lielas. Iespējams, mainīsi darbu vai pārvāksies, apprecēsies, vai pat tiksi pie ģimenes pieauguma. Kā jau minēju, zilā koka zirga gads nesīs izaugsmi. Ja Tu esi ļoti čakls, strādīgs un velti visus savus spēkus, lai sasniegtu mērķi, tad tie noteikti vainagosies panākumiem un nesīs veiksmi. Tu tiksi patiesi atalgots un Tavu darbu novērtēs. Šis būs gads, kad patiešām būs jāturas pie saviem plāniem un mērķiem. Vai ir kāda vieta, kuru sen jau vēlies apmeklēt un par kuru sapņo jau ļoti sen? Ja jā, tad zirga gads būs ļoti piemērots un labvēlīgs dažāda veida ceļojumiem, ekskursijām un piedzīvojumiem. Nākamgad sargi savu veselību un nostiprini imunitāti. Ēd augļus, uzņemot organismam svarīgus vitamīnus. Šogad visus darbus sāc laicīgi, lai nebūtu jāpārstrādājas un jāuztraucas, jo nākamgad tas ļoti iespaidos veselības stāvokli, kā arī smagās darba dienās ieplāno laiku atpūtai. Zilā koka zirga gads būs labvēlīgs vientuļajām sirdīm. Attiecības, kuras izveidosies 2014. gadā būs stipras un patiesi ilgstošas. Ģimenē un attiecībās centies atrisināt visus sakrājušos konfliktus un problēmas – tāda būs miera cena. Lai arī cik daudz labuma sola nākamais gads, tam ir arī savas negatīvās puses. Ķīniešu kalendārs vēsta, ka Jaunais gads būs emocionāli nestabils, kas var traucēt sasniegt iecerētos mērķus. Daudzi 2014. gadā meklēs sev tikai materiālos labumus, bet otri visāda veida kaislības. Arī finansiāli šis gads nesolās būs stabils, taču tas nebūt nenozīmē, ka būs finansiālas problēmas, iespējams, iegūsi kādu naudas laimestu. Taču, lai kas arī notiktu, turi galvu augšā un stay positive*. Jauno gadu noteikti sagaidi un pavadi kopā ar tuviem draugiem vai ģimenes lokā un nekādā gadījumā nepaliec viens. Tas palīdzēt piesaistīt zilā koka zirga labvēlību. Svinībās, ballēs un pasākumos, kuri notiks Jaunā gada ietvaros, nestāvi malā, citādāk arī veiksme nākamajā gadā paies Tev garām. Laimīgu, piedzīvojumiem bagātu, veiksmes un mīlestības pilnu jauno gadu Tev novēl visa SP Formāta komanda! * no angļu val. tulk. „ paliec pozitīvs”
tās lietas, kuru dēļ jūs uzskatāt, ka uzvarējāt? Dekorējumi — papīra sniegpārslas pie loga, Ziemassvētku uzraksti uz sienas, izrotāta eglīte (kura tika ar virtuves nazi nogriezta tepat Mārupē), ar Ziemassvētku rotājumiem
izrotātas
efekti
diskotēku
(kā
gultas,
gaismas
lampas,
kaut
kas līdzīgs), daudz lampiņu (gan logā,gan eglītē). Vēl papildus, lai radītu labāku noskaņu,
žūrijai
nākot
pa
istabām,
uzslēdzām Ziemassvētku mūziku, kā arī TV uzslēdzām filmu „Home Alone”. Bet atslēgas
rotājums
jeb
galvenais,
mūsuprāt, bija sniegavīrs no papīra, pie mūsu durvīm, par ko sajūsminājās viss ceturtais stāvs. Vai citi nāca skatīties un esat dzirdējuši atsauksmes par savu istabiņu? Nāca gan, šis sniegavīrs pievērsa visai lielu uzmanību no ārpuses, un atsauksmes - tikai pozitīvas. Vai jūs piedalīsieties arī nakamgad un iesakat to darīt arī citiem? Nākamgad atkal piedalīsimies, un iesakam arī citiem sastādīt mums konkurenci. Kā jūs pavadīsiet Ziemassvētkus un vai jums ir kādas ipašas tradīcijas? Ziemassvētku
pavadīšana
vēl
nav
plānota, un īpašu tradīciju nav. Gribētos jau ar ģimeni, protams, pavadīt, bet tas vēl nav zināms.
7
Intervija ar Aneti Janko
Eiro - mūsu jaunā valūta
Korespondents: RITVARS ROSTS
Foto: no interneta resursiem
Nelielai intervijai par mācībām Biznesa augstskolā Turība un savām pārdomām par izvēlēto profesiju piekrita Starptautiskā tūrisma fakultātes 4.kursa studente Anete Janko. Lūkosim,
Korespondente: ANNEMARIJA GRASMANE Foto: no interneta resursiem
kādas ir viņas domas par studijām Turībā un
Kā jau mēs visi zinām, 2014.gads ir jau klāt
un
jauns
gads
nāk
ar
dažādām
pārmaiņām, mūsu gadījumā – valūtas maiņu.
tālākajām iespējām savā izvēlētajā jomā. Kapēc Turība?
Ja līdz šim mūsu naudiņa bija lati un santīmi,
Man viedoklis ir tāds, ka tūrisma studiju
tad nu ir pienācis laiks teikts „paldies
programma Biznesa augstskolā Turība ir labākā
latiņam” un teikt „sveiki!” jaunajiem eiro.
Latvijā, kā arī vide ir moderna.
Bet ,ņemot vērā, ka ne visi paspējuši
Vai tika izskatītas arī citas augstskolas?
iepazīties ar šo, tā teikt, jauno brīnumu, tad ir
Jā, biju izturējusi konkursu Latvijas Universitātes Moderno valodu un biznesa studijās —
būtiski zināt šo un to par eiro. Viss sākās
parakstījusi līgumu, taču pēdējā dienā pārdomāju un iesniedzu dokumentus Turības Starptautiskā tūrisma
1992. gadā, kad Māstrihtas līgums kļuva par
fakultātē.
pamatu Eiropas Savienības izveidei un vienotās valūtas, t.i., eiro ieviešanai. Pēc gadiem ilgas plānošanas un sagatavošanās
Vai, iestājoties Starptautiskā tūrisma fakultātē, Jūs jau redzējāt savu nākotni šajā sfērā? Ja jā,tad kur?
darbiem 2002. gada 1. janvārī 12 Eiropas
Pabeidzot vidusskolu, nezināju, ko tieši vēlos mācīties,taču tūrisms mani vienmēr ir interesējis un
Savienības dalībvalstīs (Austrijā, Beļģijā,
sevi varēju iedomāties tikai šajā nozarē, tāpēc arī pēdējā dienā pārdomāju un iesniedzu dokumentus
|Somijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā,
Biznesa augstskolā Turība. Runājot par nākotni, grūti spriest,taču, ja nāksies strādāt kā parastam
Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē
mirstīgajam,tad augstskolas iegūtā izglītība noderēs, jo tūrisms vienmēr ir aktuāls un šajā sfērā vienmēr
un Spānijā ) apgrozībā beidzot tika laistas
būs nepieciešami darbinieki.
pirmās eiro banknotes un monētas. Nu jau eiro mitinās 18 dalībvalstīs. Bet Dānijā un Lielbritānijā nekad netiks ieviesti eiro, jo tām ir īpašs statuss, lai gan visas pārējās dalībvalstīs notiks pievienošanās monetārajai savienībai, t.i., ieviesīs eiro, bet tikai tad, kad tās būs izpildījušas konverģences kritērijus. Kā
informē
oficiālā
eiro
mājas
lapa - Eiropas sērijas eiro banknošu ieviešana 2013. gadā
ir
nepārtrauktās sērijas
daļa
no
attīstības
banknotēs
eiro procesa.
iestrādāti
banknošu
īpašās
Biznesa augstskolu Turība? Gribētu uzsvērt,ka 4 gadu laikā esmu ne tikai izaugusi zināšanu ziņā/ līmenī, bet arī kā personība. Kā redzat sevi nākotnē darba tirgū ar šo profesiju?
Grūti šobrīd spriest, jo Latvijā situācija darba tirgū ir tāda, kāda viņa ir, taču uzskatu, ka bez darba nepalikšu. Vai ir doma turpināt mācības saistībā ar starptautisko tūrismu?
moderni
Grūti spriest. Nākotne rādīs. Ir cita profesija, ko vēlētos apgūt un tas ir vēl viens bakalaurs. Par
eiro vienmēr būs uzticams maksāšanas Šīs
Kādus ieguvumus redzat, beidzot
Eiropas
pretviltošanas elementi, lai nodrošinātu, ka līdzeklis.
“ESMU NE TIKAI IZAUGUSI ZINĀŠANU LĪMENĪ, BET ARĪ KĀ PERSONĪBA”
pretviltošanas
jeb
aizsardzības zīmes ir mikroburtu raksti, ultravioleto staru gaismā redzamās pazīmes,
maģistru esmu domājusi un, iespējams, tālākā nākotnē apgūšu. Vai šī „cita“ profesija ir apgūstama Biznesa augstskolā Turība? Nē, jo Turība diemžēl nepiedāvā studiju programmu programmēšanā, grafiskajā dizainā vai datorspēļu izstrādē.
īpaši reljefaini raksti uz banknotes un
Vai esat izmantojusi prakses iespējas, ko piedāvājusi Biznesa augstskola Turība?
infrasarkano staru gaismā redzamās pazīmes.
Ārzmeju praksēs neesmu devusies tāpēc, ka savu potenciālu īstenoju vasaras laikā, strādājot ārzemēs,
Mikro burtu raksts ir uzraksti ar patiešām
tur, kur uzskatīju, ka manu darbu arī pienācīgi novērtēs. Esmu dzirdējusi arī par to,ka ne katrs no prakses
sīkiem
kādiem
atbrauc apmierināts un priecīgs, tāpēc nolēmu attīstīt savas perspektīvas un nedoties ārzemju praksēs.
palielinošiem līdzekļiem tas izskatās kā
Pašmāju piedāvātās prakses iespējas arīdzen neesmu izmantojusi, jo vienmēr esmu zinājusi, kurā
parasta, šaura svītriņa. Ultravioleto staru
uzņēmumā vēlos praktizēties, tāpēc augstskolas palīdzība šajā jautājuma nebija nepieciešama.
burtiem,
skatoties
bez
gaismā papīrs nespīd. Redzamas papīrā iestrādātas sarkanas, zilas un zaļas šķiedras, Eiropas Savienības karogs izskatās zaļš un zvaigznes – oranžas. ECB prezidenta paraksts kļūst zaļš. Lielās zvaigznes un mazie apļi banknotes centrā iegūst oranžu spīdumu. Karte,
tilts
un
nominālvērtības
skaitlis
banknotes reversā izskatās dzelteni.
8
(turpinājums 9.lpp.)
Vai Jūs apmierina tas, ka, iegūstot bakalauru, ir nepieciešams 4 gadu posms? Uzskatu, ka konkrēti šo studiju programmu iespējams apgūt 3 gados.Statistiski aprunājoties ar kursa biedriem, esam secinājusi, ka 3.gads ir krīzes punkts, kur tu kā cilvēks reāli nogursti no mācībām. Būtu jauki, ja šis krīzes punkts izrādītos kā pēdējais gads. Būtu lielāka motivācija ātrāk visu izdarīt un iegūt kāroto diplomu.Uzskatu, ka absolventu skaits arī būtu lielāks. Kādā darbības sfērā Jūs redzat sevi nākotnē? Uzņēmējdarbība.Vēlos atvērt savu apģērbu veikalu ārzemēs.Ceru, ka izdosies!
Konkurss “Dejo ar pasniedzēju” noslēdzies! Korespondente: ANNERMARIJA GRASMANE
Foto: SANTA KOZLOVA
Jau trešo gadu pēc kārtas, mūsu Ziemassvētku balles vakarā norisinājās konkurss „Dejo ar pasniedzēju”, kurā sacentās četri pāri – četri mūsu studenti un četri mūsu pārstāvji no akadēmiskās puses, lai iegūtu titulu par labāko dejotāju pāri. Taču pirms konkursa sākšanās, skatītājus priecēja jauns dejotāju pāris – desmit gadus vecie Oļesja un Ralfs, kuri izpildīja ča-ča-ča, kas lika zālē esošajiem patiešām sirsnīgi pasmaidīt.
(turpinājums no 8.lpp)
Aplūkojot
banknotes
aversu
infrasarkano staru gaismā, redzama tikai
galvenā
attēla
labā
puse.
Banknotes aversa kreisajā un labajā malā var sataustīt īsas reljefas līnijas. Tās,
īpaši
cilvēkiem
traucējumiem,
ļauj
ar
redzes
viegli
atpazīt
banknoti. Galvenais attēls, uzraksts un lielais nominālvērtības skaitlis arī šķiet biezāks. Un, protams, pāris fun-facts par
Šī gada konkursā piedalījās Biznesa augstskolas Turība Studiju informācijas centra darbiniece Everita Tomsone un Uzņēmēdarbības vadības fakultātes students Kristaps Kokins kā pirmais pāris, kurš izpildīja deju mix. Nākamie bija Starptautiskā tūrisma fakultātes studente Lita Retko un Tiesību zinātņu katedras lektors Edgars Oļševskis ar showdance izpildījumu. Ar džaivu pārsteidza Starptautiskā tūrisma fakultātes studente Eleonora Matule un Valodu katedras lektors Alberto Sadu, un, visbeidzot, ar pēdējo deju skatītājus priecēja Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes biroja administratore Sintija Lorence un students Gints Krauklis. Katru priekšnesumu izvērtēja žūrija četru cilvēku sastāvā, kura izteica savus komentārus pēc katra pāra uzstāšanās un nobeigumā deva savu vērtējumu. Šoreiz tie bija Andris Pētersons – BAT Komunikācijas fakultātes dekāns, kā arī pagājušā gada uzvarētājs konkursā „Dejo ar pasniedzēju”, BAT SP priekšsēdētāja Šarlote Janoviča, profesionālā dejotāja Lesia Bogachova un Lauma Rotberga, kura divus gadus vadījusi Biznesa augstskolas Turība karsēju komandu. Konkursa dalībnieki sniedza atšķirīgus priekšnesumus un katrs izcēlās ar ko īpašu, kas ikvienam zālē esošajam noteikti palika atmiņā, taču uzvarētājs varēja būt tikai viens un šogad par tādiem kļuva studente Eleonora Matule un Valodu katedras lektors Alberto Sadu, kuri ieguva arī skatītāju simpātiju balvu! Turpinājumā intervija ar Eleonoru pēc uzvaras!
eiro:
Apsveicu ar uzvaru, tiešām esat malači! Cik tad ilgi jūs gatavojāties? Vai jums bija daudz mēģinājumu?
no kā ražo arī apģērba audumu.
Mums kopā bija pieci mēģinājumi, no kuriem viens bija tāds, kur mēs tikai divatā ar Alberto gatavojāmies. Tā lūk, bet tie bija ļoti produktīvi, un mūsu pasniedzēja ļoti cītīgi ar mums strādāja.
dažādās
Ar jums strādāja kāds konkrēts deju pasniedzējs?
- Latvija ir 18. valsts, kas ievieš eiro. - Šobrīd apgrozībā ir eiro monētas jau vairāk nekā 22 miljardu eiro vērtībā. - 2002. gadā, ieviešot eiro, nodrukāja 14,545
miljardus
kopējā
vērtība
banknošu,
bija
kuru
gandrīz
650
miljardi eiro. Ja visas tās novietotu citu līdzās citai, tās stieptos 1,9 miljonus kilometrus – tas ir piecreiz tālāk nekā no Zemes līdz Mēnesim. - Banknošu izgatavošanā izmanto kokvilnas šķiedras – tas ir materiāls, Naudai nepieciešamo kokvilnu iegūst pasaules
malās:
Āfrikā,
Dienvidamerikā un Āzijas stepēs. Astoņu stundu laikā vienā naudas spiestuvē var nodrukāt apmēram 2
Jā, tā bija Natalī no Rīgas Stradiņa universitātes, ļoti jauka un atsaucīga. Brauca pie mums pēc darbiņa, lai cītīgi strādātu.
miljonus banknošu.
Kāds bija tas laika intervāls/periods, kādā jūs mēģinājāt? Nedēļa kopumā vai mēnesis?”
vienots dizains visās 17 valstīs, kurās
Nē, tā bija viena nedēļa. Sākotnēji tika plānots, ka mēnesis, bet gadījās tā, ka tikai pirms divām nedēļām uzzinājām, kurš ar ko dejos, un tad kopumā sanāca nedēļa, lai gatavotos. Nu, kopumā izskatās, ka jums patiešām labi viss izdevās! Mums viss izdevās lieliski! Kā mūsu pasniedzēja teica – šī bija mūsu pati labākā performance!
- Septiņu nominālu eiro banknotēm ir ieviests eiro. Visu banknošu dizaina autors ir austriešu mākslinieks Roberts Kalina. Uz eiro banknotēm redzamas dažādu
Eiropas
vēstures
periodu
arhitektūras stilu iezīmes – klasicisms, romantisms, renesanse u. c. Aversā
Kā bija strādāt kopā? Nebija grūti?
attēlotie logi un durvis simbolizē
Protams, ka bija grūti, jo mēs esam ļoti atšķirīgi ar Alberto, bet kā jūs paši redzējāt – viss izdevās.
brīvību un atvērtību, savukārt reversā
Kas bija tas grūtākais, sarežģītākais vai tieši pretēji – vieglākais?
redzamie tilti ir cilvēku sadarbības
Laikam jau tas, ka mēs esam dažādos līmeņos dejošanas prasmē. Es jau agrāk esmu dejojusi, un tad bija grūtāk pielāgoties vienam otram. Mēs abi uzsvērām otra kļūdas un mēs iemācījāmies strādāt komandā! Kas bija pats labākais, piedaloties šajā pasākumā? Pavisam noteikti labākais bija emocijas! Un kad tev priekšā ir pasniedzējs, kurš tev ir „jāiespārda” (priekšnesumā bija sava veida spārdīšanās), un bija epizodes, kad jākoķetē un, tā teikt, jāatstāj savs kautrīgums mājās. Kādas bija sajūtas pirms uzstāšanās, uzstāšanās laikā un gaidot rezultātus? Pirms uzstāšanās bija ļoti liels uztraukums, bet tas bija tāpēc, ka redzēju citus pāris un nāk tā muļķīgā doma galvā, ka visi citi ir labāki par tevi. Bet tad, kad es uzstājos, bija tā, ka es aizmirsu par visu un, izbaudīju to, ko darīju tajā brīdī. Kā ir tagad pēc uzvaras, pēc rezultātu sagaidīšanas? Vai tu juti, ka uzvarēsiet? Jā, mēs jutām. Mēs jau pašā sākumā tā domājām, un vadītājs mums vēl teica, ka mēs būsim uzvarētāji. Patiesībā, ir arī jāiet ar tādu attieksmi! Un vēlreiz, liels paldies, mūsu pasniedzējai Natalī, simtiem paldies, jo bez viņas mēs nebūtu nekas. Viņa bija stingra, un viņai bija lieli plāni un cerības uz mums! Viņa ticēja mums, ja mums gadījās pašiem sev neticēt. 2. vietu konkursā ieguva Sintija Lorence un Gints Krauklis, 3. vietu – Everita Tomsone un Kristaps Kokins. Alberto Sadu un Eleonora Matule saņēma arī skatītāju simpātija balvu.
simbols. Lai gan tiltiem ir reāli prototipi,
naudas
izgatavošanas
procesā tie pārveidoti, lai izskatītos mazāk konkrēti un būtu pietiekami universāli. - Pretstatā banknotēm dažādās valstīs emitētu eiro monētu dizains atšķiras, tomēr tās visas ir derīgs maksājuma līdzeklis
jebkurā
eirozonas
vietā.
Monētām ir vienāds averss, kur ir attēlota Eiropas kontūra, bet atšķirīgs reverss (monētas aizmugure). - Naudu Latvijas Bankā varēs apmainīt vienmēr - arī pēc desmit un vairāk gadiem.
9
Ziemas ERASMUS semestris noslēdzies INTERVIJA AR fotoreportāža Foto: SANTA KOZLOVA, LAUMA BĒRZIŅA
ELLIOTU NORRISU
Turpinot nu jau izveidojušos tradīciju, intervēju ekstravaganto, pozitīvo un aktīvo Uzņēmējdarbības vadības fakultātes ERASMUS studentu Elliotu Norrisu, kurš nesen atgriezies savā dzimtajā zemē Francijā, lai atvilktu elpu pēc trakulīgi pavadīta semestra šeit, Latvijā, kur viņu noteikti zina teju katrs otrais Biznesa augstskolas Turība students, taču pavisam drīz viņš atgriezīsies. Gribēju noskaidrot, kā viņš pavadījis šo mā- Korespondente: ELEONORA MATULE cību semestri un kā iejuties daudz miermīlīgākā Foto: no ELILIOTA NORISSA personīgā arhīva sabiedrībā- starp latviešiem. Esot Latvijā, savas ikdienas gaitas mainās ikvienam ERASMUS studentam, arī Elliotam, kurš ierasti būtu, neticēsiet – burājis! Šajā hipsterīgajā franču puisī slēpjas arī liels sportotāja gars. Elliotam patīk rāpties kalnos un braukt ar riteni pa tiem. Vislielākais hobijs puisim ir ceļošana, ne velti viņa lielākais sapnis ir apceļot visu pasauli, katru valsti, bet ne jau ar lidmašīnu, bet gan ar LAIVU. Jā, jā, tāds īstenībā ir mūsu Elliots. Kāpēc Tu izvēlējies doties tieši uz Latviju? Izvēlējos Latviju, jo tieši tobrīd tika nodibināta jauna sadarbība starp mūsu skolām. Kā galveno iemeslu varu minēt to, ka vienmēr esmu vēlējies aizbraukt uz Ziemeļeiropu tāpat kā uz Austrumeiropu, un Latvija bija ideāls variants. Kur Latvijā Tu esi pabijis? Ko redzējis ? Šobrīd esmu bijis tikai Rīgā un Jūrmalā, taču nākošajā semestrī būšu atpakaļ, tāpēc „ no hurry for me”*. Kādus vārdus /izteicienus Tu esi iemācījies pateikt latviski? Diez ko daudz es neesmu iemācījies, bet varu pateikt: „smuks dupsis” garāmejošai skaistulei. Pārsvarā meitenes to uztver kā joku, taču ir bijuši gadījumi, kad blakus ir meitenes draugs un tad viņš sāk scēnu. Tas bija apnicīgi redzēt, kā cilvēki visu uztver tik nopietni un tad teikt, ka mēs, ārzemnieki, šeit esam tikai meiteņu dēļ un „blablabla”, bet parasti cilvēki jokus saprata. Kādi mēs latvieši Tev šķietam? Man jāsaka, ka jūs cilvēki neesat tik draudzīgi pirmajā brīdī, tāpēc ir, tā teikt, „jāsalauž ledus” un tad viss notiek, un jūs kļūstat jauki, taču ir daudz vieglāk komunicēt ar cittautiešiem, „no offense”**. Pastāsti kaut ko interesantu no piedzīvotā Latvijā! Īsti nevaru izvēlēties vienu konkrētu stāstu, jo viss pieredzētais bija pastāstīšanas vērts, bet vislabākās noteikti bija ERASMUS ballītes. Vai Tu esi panācis gaidītos rezultātus,mācoties Biznesa augstskolā Turība? Vai Tev te patīk? Noteikti. Jau pirmajā semestrī esmu guvis lielisku pieredzi un zināšanas un ceru, ka arī otrais būs tāds pats. Jā, Turība, manuprāt, ir lieliska ERASMUS studentiem, jo man, piemēram, iegūt labas atzīmes bija „freaking easy”***. Kad Tu dzīvoji šeit,Rīgā, kas Tev no Francijas pietrūka visvairāk? Viennozīmīgi: „THE FOOOOD!”**** * no angļu val. tulk. „ es nesteidzos” ** no angļu val. tulk. „ neapvainojies” *** no angļu val. tulk. „ ļoti viegli” **** no angļu val. tulk. „ēdiens”
10
Fotoreportāža Foto: SANTA KOZLOVA, STUDENTLIFE
Redaktore: Eleonora Matule Korespondenti: Annemarija Grasmane, Sabīne Kairēna, Gita Pavlovska, Linda Liepa, Eleonora Matule, Daira Bērtule, Ritvars Rosts, Lauma Bērziņa, Gunita Ākule, Sanda Bembere, Kristīne Šņipste, Sintija Segleniece, Monta Vētra. Korektore: Kristīne Hausmane. Maketētājs: Sandijs Brīze Dizains: Daira Bērtule Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes rakstiska atļauja. Citējot atsauce uz „SP FORMĀTU” obligāta. Izdevējs: Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde, C218, Graudu iela 68, Rīga, tālr. 67607750
KALENDĀRS 07.02. BAT SP kopsapulce plkst. 17.00 C120 15.02. BAT SP valdes vēlēšanas
9