SP Formāts Nr.17 by Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde

SP FORMĀTS

APRĪLIS 2013

NR.8 (17)

, L I APR L! I R P A

Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes ikmēneša informatīvais izdevums

Nepeldot parādos, iepeldi sesijā

IKGADĒJĀ LIELĀ TALKA JAU 27. APRĪLĪ Informācija sagatavota ar Ārējās komunikācijas virziena vadītājas SINTIJAS STRAZDIŅAS starpniecību Foto: no interneta resursiem

Korespondentes: SANDA BEMBERE, ILZE GASIŅA

Foto: IĻJA SAVEĻJEVS

Arī šogad pēc garā ziemas miega un līdz ar sesijas tuvošanos Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde organizēja pasākumu ,,Iepeldi sesijā”, kas, kā ierasts, norisinājās Līvu Akvaparkā. Pasākuma tēma bija Hawaii, un iespēju atpūsties un izbaudīt vasarīgo atmosfēru izmantoja vairāk kā 700 studentu un viņu draugu. Par apmeklētāju labsajūtu rūpējās vakara vadītāji Līga Pētersone un Jānis Bukšs. Ikviens viesis varēja izbaudīt visas Līvu Akvaparka piedāvātās iespējas, kā arī piedalīties dažnedažādos konkursos, iemūžināt mirkli tematiskajā Hawaii fotostūrī, piedalīties enerģiskajā ūdens aerobikā un flešmobā, kur kopā ar citiem pasākuma apmeklētājiem tika dejota Makarena. Pasākums neizpalika arī bez īpašiem pārsteigumiem. Biznesa augstskolas Turība karsējas priecēja skatītājus ar jauniem un visnotaļ interesantiem deju priekšnesumiem. Par muzikālo noskaņu parūpējās Dj Duckling & Rinis one. Bez atzinības neizpalika arī deju grupa Demd crew. Šogad tematiskais pasākuma fotostūris bija īpaši noslogots – katrs izpaudās kā nu spēja. Katrā gadījumā, krāsainības un jautrības netrūka. Liela piekrišana bija enerģiskajai ūdens aerobikai, kura iekustināja pat vispasīvāko ūdens mīlētāju. Vēl ilgi pēc tās tika saukts: ,,Atkārtot, atkārtot!’’ Lai atvieglotu nokļūšanu uz Līvu Akvaparku, tika nodrošināti divi autobusi gan turp, gan atpakaļ uz Turību. Arī šai pasākuma daļai bija savs šarms. It īpaši to varētu teikt par atpakaļceļu no pasākuma. Cits no piedzīvotā jau iekārtojies miegam, kāda cita kompānija mēģināja turpināt Hawaii ballīti, citam savukārt līdzi bija maizītes, ar kurām uzcienāti tika arī citi. Bet kā tad ar konkursiem un pārsteigumiem? Par to trūkumu sūdzēties nevarēja. Kā jau solīts, pasākuma laikā tika apbalvoti arī fotostūra bilžu konkursa uzvarētāji – Agita Unzule un Viesturs Gailītis. Par īpašu notikumu izvērsās BAT SP rīkotais flešmobs, kura ietvaros tika dejota Makarena. Uh, kas gan tās bija par emocijām un mirkļa atklāsmēm! Jā, dažs labs pat saprata, kas ir viņa nākamais dzīves aicinājums – deja! Pēc pasākuma ikviens var droši sacīt: ,,Sesija ir sagaidīta godam!”. Par to pārliecinājāmies aptaujājot arī dažus no pasākuma apmeklētājiem: „Ar draugiem bija forši papeldēt. Tuc-tuc arī bija labs!” (Jorgens) „Forši! Patika aktivitātēs.’’ (Sandra) „Awesome! Forši! Nav spēka vairs neko vairāk pateikt.’’ (Sabīne & Sabīne) „Ļoti patika! Īpaši superīgs bija dīdžejs. Flešmobs bija lielisks nobeigums – bija jautri!’’ (Anete) „Bija super! Tiešām jautri! Ar draugiem visas trubas izbraukājām! Plus, laba mūzika!” (Jānis) Atliek vien tikt galā ar eksāmeniem un ar nepacietību gaidīt nākamo studiju gadu un nākamo “Iepeldi sesijā”. ,,Iepeldi sesijā’’ atbalstīja: udensbumbas.lv, AVON, masāžas salons ,,Samana”, Hotel Jūrmala SPA, weekendbox.lv, Red Bull, Fazer, offroadadveture.lv, Mikado Sushi, Sporta Klubs KL, FunkyFish, ISIC, Berga foto, Sportland, Ādažu čipsi.

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Tu noteikti kaut reizi esi piedalījies ikgadējā pavasara Lielajā Talkā, vai nu pēc paša iniciatīvas vai kopā ar kādu kolektīvu, un, kā Tu noteikti jau zini, pasākuma ideja ir balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Arī šogad tiek organizēta Lielā Talka, kurā tiks akcentēta Vides izglītība, kā arī pasākumu kuplinās Pagalmu labiekārtošanas kustība. Projekta mērķis ir līdz 2018. gadam, Latvijas 100. dzimšanas dienai, padarīt Latviju par tīrāko un sakoptāko valsti pasaulē – dot iespēju dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi sev apkārt. Mazliet no vēstures. Lielās Talkas tradīcija aizsākās pirms trim gadiem – ar talku 2008. gada 13. septembrī, kas bija kā iedzīvotāju dāvana Latvijai tās 90. dzimšanas dienā. Nākamās talkas notika 2009. gada 18. aprīlī un 2010. gada 24. aprīlī. Aptuvenie aprēķini liecina, ka šajos trīs vides sakopšanas pasākumos kopumā ir piedalījušies 310 000 entuziastu. Lielajā Talkā mīļi aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, kam rūp ilgtspējīga valsts attīstība un iespēja dzīvot nepiesārņotā, skaistā vidē. Lielās Talkas dalībnieki tiek aicināti ne tikai vākt atkritumus, bet darīt arī citus labus darbus – stādīt kokus, radīt brīnišķīgas puķu dobes, izgatavot putnu būrīšus, atjaunot žogus, soliņus, tiltiņus un vēl daudzus citus mazus, bet nozīmīgus darbus. Arī Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde iesaistās Lielajā Talkā. Šogad 27. aprīlī BAT SP Ārējās komunikācijas virziens kopā ar Tehnisko virzienu organizēs talku, kurā varēs iesaistīties jebkurš interesents. BAT SP jau agrāk ir organizējusi dažādas talkas sadarbībā ar citām augstskolām. Pagājušogad kopā ar RTU SP tika organizēta sadraudzības talka, kura notika Rīgas sociālās aprūpes centrā „Mežciems’’. Ja arī Tu vēlies piedalīties Lielajā Talkā, bet vēl nezini kur un kā, tad ieskaties šeit:

Redaktores sleja ŠĶĒRŠĻI, KURI JĀPĀRVAR, UZVARAS, KURAS JĀIZCĪNA Redaktore: LAUMA BĒRZIŅA Foto: IĻJA SAVEĻJEVS

Aprīlis un pilieni. Ar ko Tev saistās šis skanīgais mēnesis? Jā, jā – skanīgais! Putni čivina, upes un cilvēki čalo... Tas ir atgriešanās laiks. Pavasara, vasaras un visas dzīvās dabas atmodas laiks. Laiks, kad arī mums atveras acis. Mostamies! Mostamies vien augšā, draugi! Lai uz visu raudzītos vēl pozitīvāk, padomā tik – vien nieka astīte palikusi! Studijas Turībā aprīlī, maijā un vēl nedaudz jūnijā tāds studiju gada kopsavilkums vien ir. Un tad jau VASARA var sākties! Aidā jūriņā! Par jūriņu runājot, kā iepeldēji sesijā? Vai veiksmīgi? Ko sola Havajiešu ziedu virtenes Tev šajā sesijā? Visticamāk, ka uztraukumam nav pamata, jo Tu, kārtīgs students būdams, esi apmeklējis visas lekcijas un cītīgi pirms katras nodarbības atkārtojis iepriekš izņemto vielu. Un pat, ja tā nav, zinu, ka veiksmes zvaigzne būs Tev blakus. Svarīga ir pārliecība, ka Tu zini to, ko Tu zini. Nemelošu – kaut kas arī ir jāzina, lai veiktos. Aprīlis un peļķes. Krāsaini gumijnieki, vieglas šallītes un nekāda ziemas mēteļa! Vai Tu kaut reizi esi ielūkojies dziļāk peļķes pelēkajā vienmulībā? Ieskaties, jo tur ir gan zilas debesis, gan ēkas, gan Tu pats. Dažreiz mēs neieraugām to, kas ir acīmredzams, vien tāpēc, ka uz to skatāmies virspusēji. Ir nepieciešama īpaša vērība, lai apkārt sev, citos un sevī ieraudzīto to, kas tur vienmēr ir bijis, bet nav ticis pamanīts vai novērtēts. Pavasaris ir jaunu apvāršņu izzināšanas laiks, kad acis atveras daudz plašāk un skatam paveras pasaule visās varavīksnes krāsās. Bet kāpēc gan slejas nosaukums ir „Šķēršļi, kuri jāpārvar, uzvaras, kuras jāizcīna”? Tieši tāpēc. Tu veido savu dzīvi, savas iespējas un diemžēl arī daži šķēršļi ir paša radīti. Novēlu Tev šajā pavasarīgajā laikā izveidot kaut ko jaunu – kaut ko savu, kaut ko svaigu un zaļu. Un nobeigumā kāds aprīļa joks no manas dzīves. Bērnībā jau tie joki tika izteikti ik uz soļa, tā nu, lūk, kādā 1. aprīlī, man pašai neticot, ka šis joks izdosies, saucu māsai: „Gar logu tikko aizlidoja Dambo!” Ticiet vai nē – viņa pieskrēja pie loga un bija nu ļoti saskumusi, ka Dambo tur vairs nav. Jebkurā gadījumā – mums ar māsu šis atgadījums vienmēr liek pasmaidīt. Lai arī Tev, dārgais lasītāj, izdodas notvert pavasarīgo svaigumu un brīvību, ko tas nes sev līdzi!

Atskats

DISKUSIJA “PRAKSES IESPĒJAS LATVIJĀ UN EIROPĀ” Korespondente: SANDA BEMBERE Foto: IĻJA SEVEĻJEVS Daudzi pirmā kursa studenti vēl nekad nav bijuši praksē un varbūt arī vecāko kursu studentiem vēl palicis kāds neatbildēts jautājums vai aizmirsts ieteikums, tādēļ 19. martā Biznesa augstskolā Turība norisinājās diskusija „Prakses iespējas Latvijā un Eiropā”, kur iegūt atbildes un varbūt arī izteikt kādu ieteikumu uzņēmumu pārstāvjiem par to, ko tieši praktikanti sagaida savā prakses laikā, bija ieradušies vairāk kā 20 studentu. Diskusija sākās ar ļoti motivējošu vienīgā vīriešu kārtas pārstāvja SIA „Piche” vadītāja Pētera Senkāna runu, kurš pastāstīja par sava uzņēmuma augstajām prasībām no praktikanta, jo šajā uzņēmumā tiek gaidīti cilvēki, kuri nebaidās no darba un vēlas būt labākie savā nozarē. Nākamā uzstājās SIA “Zaļā josta” mārketinga daļas vadītāja Laima Jekšiņa, kura savā prezentācijā visnotaļ sīki izklāstīja praktikanta darba pienākumus uzņēmumā un iepazīstināja ar uzņēmuma darbību, kā arī pastāstīja, ko no tā visa būtu svarīgi zināt un atcerēties pašam praktikantam un, protams, pastāstīja arī par SIA „Zaļā josta” darbību. Šajā uzņēmumā gaida sabiedrisko attiecību un mārketinga studentus. Karjeras portāla prakse.lv pārstāve Annemarī Šperliņa studentus informēja par portāla dažādo piedāvājumu un sniegtajām iespējām un par to, kā pareizi sagatavot CV, rakstīt motivācijas vēstules un veidot savu tēlu, lai darba devējs būtu ieinteresēts aicināt uz tālāku darba vai prakses interviju. Izrādās sagatavošanās intervijai ir ļoti svarīga, tāpat kā laicīga ierašanās. Tika minētas dažādas smieklīgas jauniešu pieļautās kļūdas un uzvedība, kas nerada uzticama un kompetenta darbinieka iespaidu. Ierodoties nevīžīgā izskatā un izturoties kā pret labāko draugu, darba devējs jūs diez vai vēlēsies redzēt atkal. Un silts ieteikums bija nemelot par savām prasmēm un pieredzi. Visvairāk jaunieši melojot tieši par savām krievu valodas zināšanām. Diskusijā piedalījās arī Biznesa augstskolas Turība absolvente Inga Stiprais, kura ar savu krāšņo pieredzi un aizrautību lielā daļā klausītāju iededza vēlmi doties praksē un izmēģināt daudz jauna un pierādīt savas spējas. Inga praksē ir bijusi gan vairākās viesnīcās Grieķijā, gan pēc augstskolas beigšanas gadu pavadījusi ASV, kur prasības esot daudz augstākas. Visi tika aicināti izmantot Biznesa augstskolas Turība sniegtās iespējas doties ārzemju praksēs, kas dod lielisku pieredzi, rūdījumu un jaunus dragus no dažādām valstīm. Visi varējām redzēt, kā mirdz Ingas acis, kas daudzus iedvesmoja savam prakses laikam. Diskusijas dalībnieku uzstāšanos noslēdza AS „Swedbank” personāla vadības partnere Inese Bērzabinde, kura parādīja, ka bankā strādā ļoti radoši, enerģiski un draudzīgi cilvēki, kuri ir gatavi palīdzēt jauniešiem pilnveidoties un iegūt pieredzi. Banka ir ļoti atvērta studentiem arī bez jebkādas pieredzes un ar nesaistītu studiju programmu, jo šī tieši ir vieta, kur augt. AS „Swedbank” ir sava akadēmija un dažādas iekšējās studiju programmas, kas dos iespēj apgūt ļoti daudz jauna. Šī prezentācija noteikti mainīja daudzu domas par to, kāds ir darbs bankā un ka bankā nestrādā tikai ļoti ieturēti un nopietni cilvēki. To mums apliecināja arī dažādās fotogrāfijas ar vadību krāsainās cepurēs. Tikai esiet atvērti un draudzīgi, ar lielu vēlmi sevi pierādīt. Izsakām lielu paldies visiem diskusijas dalībniekiem, un novēlam visiem studentiem atrast prakses vietu, kur jums būs iespēja sevi pierādīt un pilnveidoties. Nebaidieties no tā, ko jūs vēl nezināt un droši uzdodiet jautājumus, kas parādīs jūsu interesi. Atcerieties smaidiet, smaidiet un vēlreiz smaidiet!

Pieredze STUDENTU VEIKSMES STĀSTI Korespondente: SANDA BEMBERE Liela daļa no mums vēlētos savu prakses laiku pavadīt vietā, kurā vēlāk vēlētos arī strādāt. Dažiem arī izdodas sevi pierādīt un arī pēc prakses beigām turpināt strādāt, un kļūt par lielisku darbinieku. Vēlējāmies arī Jums pastāstīt par šiem veiksminiekiem un smelties iedvesmu un apņēmību, dodoties praksē vai darba meklējumos. „Šobrīd studēju Tiesību zinātnes 4. kursā. Tiesību zinātnes studiju programmā prakse sākas tikai otrajā studiju gadā. Nu lūk, ilgi domāju, kur vēlos iet praksē, patiesībā diezgan nejauši acīs „iekrita’’ valsts pārvaldes iestāde – Juridiskās palīdzības administrācija – tā ir Tieslietu ministrijai pakļauta iestāde. Ja atmiņa neviļ, prakse ilga aptuveni mēnesi. Šajā laikā man bija milzīga motivācija sevi parādīt kā spējīgu, apņēmīgu un zinošu studentu, un tas vainagojās ar panākumiem. Kad prakses laiks gāja uz beigām, iestādes direktore mani uzrunāja, izteica atzinīgus vārdus un jautāja, vai man būtu vēlme palikt šeit un strādāt, kad prakse būs beigusies. Nevilcinoties piekritu, jo par to biju domājis visu prakses laiku, ka būtu ļoti patīkami, ja man piedāvātu darbu. Drīz jau būs pagājuši 2 gadi, kopš strādāju Juridiskās palīdzības administrācijā Piedziņas nodaļā kā jurista palīgs un ne mirkli to nenožēloju. Manuprāt, tas ir milzīgs ieguvums strādāt savā specialitātē, kamēr vēl studē, jo tā ir liela praktiska pieredze, kas noderēs arī turpmāk,” stāsta Edgars Mednis. Ar savu veiksmes stāstu dalījās arī Inga Stiprais: „Pašlaik studentiem Latvijā paveras aizvien plašākas iespējas gūt darba pieredzi ne tikai Latvijas uzņēmumos, bet arī ārzemēs, un Biznesa augstskola Turība paver lielisku iespēju iemācīto teoriju izmantot arī praksē. Mācos Turībā jau piekto gadu (bakalaurs – 4 gadi, tagad maģistros) un visus šos gadus esmu cītīgi izmantojusi šo iespēju. Prakšu laikā iespējams ne tikai pilnveidot savas prasmes un zināšanas, bet arī iegūt jaunus draugus, dibināt jaunus kontaktus, kas ir noderīgi turpmākās karjeras laikā, un apvienot to visu ar atpūtu – ceļot, iepazīties ar jaunu kultūru, ja šī prakse ir ārzemēs. Pati šo gadu laikā esmu bijusi jau piecās praksēs: trīs reizes dažādās piecu zvaigžņu kūrortviesnīcās Grieķijas salās, pirmā prakse latviešu tūrisma uzņēmumā „Travel Art’’, un pat prakse ASV Broadmūras viesnīcā Kolorado štatā. Turība mani ir „saslimdinājusi” ar ceļošanu un parādījusi, cik krāšņa var būt pasaule, cilvēki un iegūtā pieredze. Katrā praksē esmu iemācījusies ko jaunu, un studentiem iesaku doties praksē, jo, kamēr esi praksē, vari pārliecināties, vai tas tiešām ir vai nav domāts tev. Galvenais, lai ir degsme, vēlme iemācīties un ieguldīt sevi darbā uz visiem 100%, tad viss izdosies! Turība ikvienu padara par profesionālu ekspertu noteiktā jomā, dalieties savā savu profesionalitātē ar citiem! ‘’ Ja tieši šobrīd Tu saproti, ka arī Tu vēlies veidot pats savu veiksmes stāstu, tad izmanto iespēju! Portāls prakse.lv ikvienam interesentam, arī Tev, piedāvā no 15. līdz 17. aprīlim doties ekskursijās uz uzņēmumiem, lai iepazītos – kā tas ir strādāt šeit. Izmanto iespēju u ieskaties šeit: www.prakse.lv .

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Pasniedzēja stāsta RENĀTE CĀNE: DRĪZ PIEKTAIS DIPLOMS KABATĀ Korespondente: INESE KARPOVIČA

Foto: no RENĀTES CĀNES personīgā arhīva

Par pasniedzēju Renāti Cāni no Turības studentiem var dzirdēt tikai pašas labākās atsauksmes, atzīstot, ka viņa ir radoša, entuziasma pilna, zinoša un enerģiska personība. Viņai darbs ir kā vaļasprieks, bet vaļasprieks – darbs. Renāte Cāne ir pasniedzēja, kura spēj studentus aizraut, ieinteresēt un pat iedvesmot. Tiekamies jau pavisam vēlā vakara stundā kādā no Turības auditorijām, kad pēdējais students jau ir pārkāpis tās durvju slieksni un ir noslēgusies kārtējā pasniedzējas darba diena, taču tas neslāpē Renātes Cānes enerģiju un nav šķērslis, lai viņa dalītos savā bagātīgajā pieredzē un pastāstītu par savām dzīves gaitām. Cik ilgi strādājat Biznesa augstskolā Turība? Jau sesto gadu Turība ir mana pamatdarbavieta. Esmu režisore un visu mūžu esmu veidojusi dažādus projektus. Kad Turībā sāku studēt doktorantūrā, bija piedāvājums strādāt te pamatdarbā, kam es arī piekritu. Kopš tā brīža visu sevi esmu veltījusi šim darbam, taču paralēli joprojām turpinu veidot radošos projektus, sniedzu biznesa konsultācijas, veicu pētījumus, kas ir saistīti ar to, ko es mācu studentiem. Ko jūs darījāt, pirms sākāt strādāt Turībā? Uzreiz pēc skolas beigšanas, kad man bija 18 gadu, varētu pat teikt, ka nākamajā dienā, devos uz Rīgas Kinostudiju un teicu: „Man vienalga par ko, bet es gribu strādāt kino!” Tā arī es tur paliku un samērā ilgi nostrādāju Rīgas Kinostudijā. Sākumā montēju filmas, pēc tam jau kļuvu par montāžas režisori un visbeidzot par režisori. Veidoju daudzas spēlfilmas, dokumentālās filmas. Vēlos piemetināt, ka tieši šobrīd arī rakstu disertāciju par dokumentālo kino un tā komunikāciju ar sabiedrību. Es labprāt būtu turpinājusi strādāt Kinostudijā, ja būtu turpinājies pats kino, jo diemžēl 90. gados laiki mainījās, sabruka sistēma un nācās meklēt ko citu. Zinu, ka jums ir saistība arī ar Vāciju. Vai varat par to pastāstīt? 90. gadu sākumā vairs nepiešķīra valsts finansējumu filmu veidošanai, tādēļ daudzi Latvijas producenti sāka meklēt sadarbības iespējas ārvalstīs. Man paveicās, jo bija vairāki veiksmīgi projekti. Producente bija Helēna Demakova, kura pēc tam bija kultūras ministre, bet tolaik viņai bija izveidojušies ļoti labi kontakti ar Vāciju un citām Eiropas valstīm. Viņa noorganizēja iespēju veidot dokumentālās filmas (lielākoties par latviešu māksliniekiem) Eiropas kultūras kanālā „ARTE”, kas ir kā veiksmīgas Vācijas un Francijas sadarbības rezultāts. Tolaik tika izrādīta ļoti liela interese gan par Latvijas māksliniekiem, gan pašu Latviju. Kura no jūsu veidotajām filmām pašai ir vismīļākā vai arī visvairāk palikusi atmiņā? Pati pirmā manis veidotā filma bija „Vientule Minna”. Tā bija par kādu vecu tantiņu, kura viena pati dzīvoja dziļi Kurzemes mežos un gleznoja. Minnai bija 92 gadi. Uzskatu, ka tā bija ļoti īpatnēja filma, kura ļoti tālu „aizgāja” pasaulē, pat nebiju iedomājusies, ka tā varētu notikt. Kā jūs beigu beigās nonācāt līdz mārketingam? Pēc dokumentālo filmu veidošanas kanālā „ARTE” turpināju jau iesākto un vienkārši darīju to, ko māku, – veidoju televīzijas raidījumus, reklāmas klipus, organizēju pasākumus, dažādas kampaņas. Tā caur režiju es „iegāju” mārketingā. Kāds ir bijis ceļš līdz doktorantūrai? Padomju laikos studēju žurnālistiku Latvijas Universitātē, tomēr jāatzīst, ka tā bija padomju laiku izglītība, un es sapratu, ka runāju ar pavisam citiem terminiem, kā arī nejutos pietiekami kompetenta, kad parādījās tādi vārdi kā „mārketings” un „menedžments”. Tajos laikos neviens to īsti nezināja, taču pēc tam, 2001. gadā, Turība bija pirmā augstskola, kurā kādā no studiju programmām izskanēja vārds „reklāma”. Mani piesaistīja ne tikai studiju programma, bet arī Turības infrastruktūra un augstskolas vide kopumā. Tad ieguvu bakalaura un maģistra grādu uzņēmējdarbībā, taču nu jau pavisam drīz būs doktora grāds komunikācijas vadībā. Kā 2001. gadā sāku studēt, tā arī līdz šim brīdim studēju, drīz jau piektais diploms būs kabatā! Tad varētu teikt, ka Jums jau bija interese par mārketingu, kamēr cilvēki vēl īsti nezināja, kas tas ir. Patiesībā ne tik daudz kā par mārketingu kopumā, bet konkrētāk par reklāmu. Man kā studentei piedāvāja strādāt reklāmas nozarē ap 1985. gadu, kad ar to nodarbojās tikai daži cilvēki. Tā paralēli darbam Rīgas Kinostudijā strādāju arī reklāmas nozarē. Ko šobrīd aktuālu esat novērojusi Latvijas reklāmas tirgū? Kādas ir tendences? Reklāmas nozare Latvijā kļūst profesionālāka. Šobrīd nu jau ir ļoti daudz labu reklāmas speciālistu ar labu izglītību. Līmenis tik tiešām paaugstinās gan kvalitātes, gan profesionālajā, gan reklāmas kampaņu plānošanas ziņā. Daudzi mani studenti, kuriem esmu vadījusi lekcijas, strādā vadošajās reklāmas aģentūrās Latvijā. Jūtu, ka esmu devusi pienesumu Latvijas reklāmas nozarē ar studentu starpniecību. Ir daudz dzirdēts, ka studenti, kuriem jūs lasāt lekcijas, apgalvo, ka tās ir ļoti interesantas un tiešām daudz ko gūst no to apmeklējuma. Kā jums izdodas ieinteresēt jauniešus? Pirmkārt, pasniedzējam ir ļoti labi jāpārzina tas, ko viņš māca. Arī es runāju par to, ko es zinu. Ja kādā jautājumā nejūtos droša, noteikti visu noskaidroju. Uzskatu, ka studentam ir jāsaņem kvalitāte. Otrkārt, jābūt interesei un cieņai pret studentiem. Ja reiz viņi nāk uz augstskolu studēt, apmeklē lekcijas, klausās, tas nozīmē, ka viņi grib augt un izaugt. Tas vien jau ir cienījami. Treškārt, pasniedzējam pašam ir garlaicīgi, ja viņš neiesaista studentus lekcijās. Ir jābūt divvirzienu komunikācijai. Divvirzienu asimetriskajai komunikācijai – smaguma centrs ir manā pusē, bet arī viņiem ir iespēja ar mani komunicēt. Tāds arī ir ideālais variants. Un kā jūs kopumā vērtējat savas attiecības ar Turības studentiem? Jo ilgāk es dzīvoju, jo kļūstu lielāka Turības patriote (smejas). Turībā ir ļoti labi studenti, un man patīk gan līmenis, gan attieksme. Uzskatu, ka tas ir ļoti pozitīvi, ka augstskola galvenokārt liek uzsvaru uz to, lai studenti iegūtu praktiskas iemaņas. Esmu novērojusi, ka studenti ļoti mainās. Tas ir pavisam cits cilvēks, ja salīdzina studentu pirmajā un ceturtajā kursā. Ir patīkami novērot jauniešu izaugsmi, kā pamazām viņi kļūst par profesionāļiem. Vai esat aktīva sociālajos tīklos? Ja man kāds jautātu, bez kā es nevaru iztikt, tas noteikti ir twitteris. Man ir ļoti svarīgs manu draugu, paziņu viedoklis. Es regulāri lasu un sekoju tam. Ko jūs pati visspilgtāk atceraties no studiju gadiem Turībā? Visspilgtāk man atmiņā ir palikuši mani kursabiedri, ar kuriem joprojām komunicējam, un mums ir ļoti labas attiecības. Tā arī ir tā vērtība – komunicēt ar cilvēkiem, kuri man ir interesanti, kā arī intereses mums ir kopīgas. (turpinājums 4.lpp.)...

“UZREIZ PĒC SKOLAS BEIGŠANAS, KAD MAN BIJA 18 GADU, VARĒTU PAT TEIKT, KA NĀKAMAJĀ DIENĀ, DEVOS UZ RĪGAS KINOSTUDIJU UN TEICU: “MAN VIENALGA PAR KO, BET ES GRIBU STRĀDĀT KINO!””

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Pasniedzēju un studentu pērles

„Tu zvani, un tev atbild fakss.” (Mārcis Minders) „Es reti twītoju, bet, kad twītoju, tad mani retwīto.” (Arnis Mīderis) „Vīns aiziet pensijā, kurā viņš vairs nav lietojams.” (Artūrs Bušs) „Drīz telefoni būs tik lieli kā 46. izmēra pēda.” (Sintija Segleniece) „Lietvedība ir – iedomājieties maisu ar lietām, un jūs viņu nesat.’’ (Jolanta Brilte) „Sabalansēts budžets ir tas pats, kas sabalansēts uzturs.” (Beāte Liekna) „Dievs palīdz midžetiem!” (Renāte Bitrsova, kad kāds nošķaudās)

PĒRLES RIPO KĀ OLAS— NOTVER TĀS! Atgādinām, ka arī aprīlī pērles turpina ripot. Varbūt pirms eksāmena kāds Tavs kursa biedrs vai pasniedzējs pateiks liktenīgo frāzi, kuru būs vērts iesūtīt mums publicēšanai – esi vērīgs! Kā arī atceries lietot #SPFormats Twitterī. Ļauj citiem uzzināt par kādu spilgtu atziņu acumirklī. Kā nekā pavasarī ir jāčivina.

TEV IR KO TEIKT? PIEVIENOJIES! Kas meklē, tas atrod! Turpinām meklēt kolēģus – korespondentus „SP Formāta” radošajai komandai. Ja Tev ir interese rakstīt, komunicēt ar dažādiem cilvēkiem, izteikt savu viedokli un Tavs sapnis ir būt notikumu epicentrā, tad pievienojies mums un kļūsti par daļu no šī izdevuma komandas. Galvenā prasība – vēlme darboties un aktīvi iesaistīties „SP Formāta’’ tapšanā. Tu vari arī nebūt pašpārvaldes biedrs un Tev nav nepieciešama liela pieredze šajā jomā. Mēs Tev visu iemācīsim! Iesaisties, un Tu iegūsi neatsveramu pieredzi, kontaktus un iespēju attīstīt savas prasmes. Sīkāka informācija un pieteikšanās BAT SP mājaslapā (www.batsp.lv) sadaļā „SP Formāts” vai rakstot uz e-pastu sp-formats@batsp.lv. P.S. Ja Tev ir kādi citi apslēpti talanti, par kuriem vēlies pavēstīt plašākam cilvēku lokam – raksti dzejoļus, fotografē, zīmē komiksus – sazinies ar mums!

Express jautājumi Korespondents: EDGARS MIKANOVSKIS Kāpēc sievietēm patīk kaķi? - Jo viņi ir mīksti un pūkaini. (Sintija Strazdiņa) - Jo kaķiem ir ūsas, un sievietēm patīk ūsas. (Linards Kālis) - Kaķi ir mīlīgi un sievietēm raksturs kā kaķiem. Ja pāris paņem kaķi, tad tas ir pirmais solis līdz bērnam. (Jānis Gavars) - Man nepatīk kaķi, jo viņi ir pūkaini. (Kristīne Klāne) - Jo sievietes pašas kā kaķi - kad grib, tad nāk. (Šarlote Janoviča) - Sievietēm nepatīk vīrieši! (Arnis Mīderis) - Sievietes ir līdzīgas kaķiem - viņām patīk skrāpēties. (Lauris Leitāns) - Jo kaķi murrā, ir pūkaini un mierīgi. (Iļja Saveļjevs) Kāpēc lieldienu zaķis? Zaķi taču nedēj olas. - Tāpēc, ka Lieldienu zaķa draudzene ir vista. (Sintija Strazdiņa) - Tāpēc, ka zaķi dzīvo alās. (Jānis Gavars) - Viņi dēj olas. Tas notiek vienreiz gadā, kad viņi saņemas! (Kristīne Klāne) - Tāpēc, ka zaķi un vistas satikās mežā. (Šarlote Janoviča) - Komercializēts amerikāņu projekts, lai iekarotu pasauli. (Arnis Mīderis) - Jo viņiem ir divas lielas ausis un pūkaina astīte... (Iļja Saveļjevs) Kāpēc līdz ar sniegu izkūst arī asfalts un parādās bedres? - Zem sniega parokas politiķi un nozog asfaltu! (Linards Kālis) - Latvijā asfaltu taisa no cukura. (Jānis Gavars) - Tāpēc, ka ziema negrib iet prom, un tā ar rokām un nagiem ieķeras asfaltā un nelaiž vaļā. (Kristīne Klāne) - Tāpēc, ka sals apēd asfaltu. (Šarlote Janoviča) - Jo sniegs ir toksisks! (Arnis Mīderis) - Latvijā ir indīgs sniegs. (Iļja Saveļjevs) Kā ar romiešu cipariem raksta nulli? - -1 (Sintija Strazdiņa) - Tukšums. (Linards Kālis) - Viņiem vispār ir nulle? (Kristīne Klāne) - Nav nulles! (Šarlote Janoviča) - Neko neraksta. (Arnis Mīderis) - Divas ovālas svītriņas. (Lauris Leitāns) - Viņi ir optimisti, un viņiem nav nulles. (Iļja Saveļjevs) Kad gliemezim nav gliemežvāka, kas viņš ir? - Bezpajumtnieks. (Sintija Strazdiņa) - Sieva ir izmetusi no mājas. (Linards Kālis) - Kails. (Jānis Gavars) - Tad viņš ir kailgliemezis. (Kristīne Klāne) - Viņš ir mājas meklējumos! (Šarlote Janoviča) - Viņš nekautrējas publikas priekšā. (Arnis Mīderis) - Delikatese. (Lauris Leitāns) - Bezdarbnieks vai students. (Iļja Saveļjevs) „Iepeldi sesijā” var nenokārtot? - Jā, ja tu noslīksti. (Sintija Strazdiņa) - Jā, peldot pretēji! (Linards Kālis) - Ja neaizbrauc uz „Līvu Akvaparku”. (Jānis Gavars) - Ja nemāki peldēt, tad var nenokārtot. (Kristīne Klāne) - Tie, kuri māk peldēt, nokārtos, bet tie, kuri nepratīs, šļūks—pa kalniņu. (Šarlote Janoviča) - Ja iesprūstu caurulē, tad jā! (Arnis Mīderis) - Aizliegts nenokārtot. (Lauris Leitāns) - Jā, ja nepaņem peldriņķi. (Iļja Saveļjevs) Kā „Iepeldi sesijā” tu krāpsies, lai visi domātu, ka māki peldēt? - Demonstrēšu vienpaku un nelīdīšu ūdenī. (Linards Kālis) - Seklumā uz rokām peldēšu. (Jānis Gavars) - Tēlošu, ka slīkstu, lai smukie glābēji mani izglābj. (Kristīne Klāne) - Es izlikšos, ka esmu pīle un peldēšu uz riņķa. (Šarlote Janoviča) - Saelpošos hēliju. (Arnis Mīderis) - Šļūkāšu pa ūdeni. (Lauris Leitāns) Peldbiksēs sabāzīšu putuplastu. (Iļja Saveļjevs)

...(turpinājums no 3. lpp.) Kā jau iepriekš teicāt, esat organizējusi un piedalījusies daudzos un dažādos pasākumos. Vai kāds no tiem it īpaši iespiedies atmiņā? To pasākumu bijis tik daudz, ka pat īsti uzreiz nevar pateikt, bet, jā, vispār atceros. Tā bija mana debija Sabiedrisko attiecību fakultātē. Es biju tikai nesen sākusi strādāt šajā fakultātē, un norisinājās fakultātes Ziemassvētku balle gan pasniedzējiem, gan studentiem. Pasniedzējiem, sadaloties grupās, vajadzēja iestudēt ludziņu. Bija iespēja nopelnīt Ls 100 rektora balvu. Es, kā jau režisore, kopā ar Sabiedrisko attiecību fakultātes pasniedzējiem, kuriem tika piešķirtas lomas, iestudēju ludziņu „Vinnijs Pūks un viņa draugi”. Neatņemama sastāvdaļa bija arī krāšņie tērpi no Rīgas Kinostudijas. Tā nu mēs arī ieguvām rektora balvu. Un projekts? Kurš no jūsu veidotajiem pašai ir vislabāk paticis? Viens no projektiem, kas man pašai ļoti patika, arī viens no pēdējiem, ir „Filmu, starpmediju un interaktīvo spēļu potenciāls Latvijā”. Mēs pētījām to, kā mūsdienās kino ar scenāriju, savu stāstu stāstīšanu var palīdzēt interaktīvām spēlēm, kur ir cilvēki ar tehnoloģiskām zināšanām, bet ir grūti izdomāt, kas tajos „Piktajos putnos” īsti notiks, izdomāt sižetu. Tas bija kā divu nozaru saplūdināšanas projekts. Kā gūstat motivāciju un enerģiju? Viss, ko es daru, ir ļoti interesanti. Arī ar studentiem strādāt ir ļoti interesanti. Ja man nepatiktu mans darbs, es noteikti to nedarītu. Ja es pati tik ilgus gadus nebūtu studente, noteikti arī man būtu daudz grūtāk saprast manus studentus, kuriem vadu lekcijas. Ir jāiegūst mūsdienīga izglītība neatkarīgi no vecuma, kā arī nepārtraukti jāseko līdzi tendencēm un aktualitātēm savā nozarē.

Skola 2013 DZĪVES IESPĒJAS—PIEŅEMT VAI NEPIEŅEMT Korespondente: ILZE GASIŅA

Foto: no Biznesa augstskolas Turība

Ceļā uz skolu aizdomājos par dzīves sniegtajām iespējām un to, kā mēs mākam vai arī otrādi – nemākam tās izmantot. Vienmēr un visur ir izvēle, tikai tā ir jāsaskata. Priecājos, ka 17. janvāra vakarā man tika dota iespēja izlemt – piedalīties četru dienu ilgajā, emocijām bagātajā izstādē „Skola 2013’’ vai arī šīs dienas pavadīt mājās, atpūšoties no ikdienas darbiem. Mana izvēle: „Es PAR ar visām četrām!’’ Tā aizsākās piedzīvojums vairāk nekā mēneša garumā. Biznesa augstskola Turība vienmēr ir domājusi par savu tēlu, tieši tāpēc pirms atbildīgajām četrām dienām izstādē mūs visus, stenda dalībniekus, cītīgi apmācīja, lai kompetenti spētu atbildēt uz apmeklētāju jautājumiem. Mācījāmies cītīgi un ar atbildības sajūtu, vismaz tie daži, kuri šādā pasākumā piedalījās pirmo reizi. Tie, kas izstādē piedalījās otro, trešo vai pat ceturto gadu pēc kārtas, par mums vien tik smīkņāja, teica vien, ka lietas īsto būtību un to, ko un kā stāstīt izstādes apmeklētājiem, apgūsim uz vietas pēc pirmajām pāris stundām. Dažas dienas pirms izstādes sākuma uztraukums bija manāms. Vēl jāiztur bija pārbaude – pasākuma simulācija. Visi sagatavošanās darbi pagāja veiksmīgi, un, apbruņojušies ar vienādiem T-krekliņiem, dalībnieku kartēm, milzīgu motivāciju un zināšanām, 28. februārī ieradāmies izstāžu centrā „Ķīpsala’’. Turpmākās četras dienas paskrēja nemanot. Visvairāk atmiņā ir palicis milzīgais gandarījumus un lepnums, ka pēc tam, kad esi padalījies informācijā un pieredzē par augstskolu, tev pretī stāvošajam topošajam studentam acis mirdz un mute ir vaļā. Tā sajūta, ka tieši TU esi bijis tas, kurš viņu ir ieinteresējis un devis to izšķirošo grūdienu izvēlēties studēt – studēt Turībā. Izstādes laikā uzzināju dažādas tradīcijas. Mēs, Turības stenda dalībnieki, katru dienu vairākas reizes dziedājām skolas himnu, kā arī no rītiem tika vadīta vingrošana, lai ātrāk kopā ar citu augstskolu pārstāvjiem spētu pamosties. Protams, piedalījāmies visvērienīgākajā no izstādes tradīcijām – „Papīru kaujā’’. Pēdējā izstādes pēcpusdienā visi cītīgi vāc papīrus, tos plēš, veido papīra bumbas un smalcina, lai vēlāk apmētātu to augstskolas stendu, kas šo četru dienu laikā visvairāk ir pievērsis uzmanību un palicis atmiņā. Šo notikumu gaidīju visvairāk, jo pēc nostāstiem zināju, ka lielāko papīru kaudzi vienmēr izpelnās tieši Turības stends. Šogad, apstaigājot citu skolu stendus, visi kā viens piekritām apmētāt Latvijas Universitāti. Tā nu mēs ar mierīgu sirdi trīs reizes ar smaidu sejā nodziedājām skolas himnu un skriešus ar saviem papīru maisiem metāmies virsū LU. Taču iekšēji rosījās kaut kāda vilšanās un neliels izbrīns. Vai tad tiešām mūs nemaz neapmētās? Ilgi nebija jāgaida. Tiklīdz tikām atpakaļ savā stendā, visi kā viens ar saviem papīru maisiem un kastēm metās virsū mums. Tas bija fantastiski! Augstskolas himnai skanot fonā, kā nu mācēdami aizsargājām mūsu „posteni’’, taču pēc neilga brīža, jau ar smaidu uz lūpām, izbaudījām papīru lietu. Protams, pēc tam lielā kaudze bija kaut nedaudz jāsavāc, bet tas vairs nešķita nekas briesmīgs, jo mēs visiem bijām palikuši atmiņā. Atbraucot mājās, pārņēma nogurums, bet visnotaļ patīkams. Arī tagad, atceroties visas tās pozitīvās emocijas, sejā parādās smaids. Lielu paldies man jāsaka Madarai Rubei no Attīstības daļas, kura uz šo brīnišķīgo pasākumu izvēlējās uzaicināt tieši mani. Esmu ieguvusi jaunus draugus, pieredzi un noteikti uzlabojusi komunikāciju ar augstskolas pasniedzējiem. Šo dzīves sniegto iespēju es izmantoju, kā arī esmu gatava visām nākošajām. Un Tu? Vai izmanto visu, ko dzīve Tev sniedz?

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Izturēt

Piedalies

SESIJA NĀK ĀTRĀK NEKĀ PAVASARIS

DINAMISKĀS DOMAS DARBNĪCA 2013

Korespondente: GRIETA KAMBALA Foto: no interneta resursiem

Tā vien liekas, tikko bija Ziemassvētki, nu jau Lieldienas un arī sesijas laiks pie mums atskrējis vēja spārniem. Bez cītīgas lekciju apmeklēšanas un klausīšanās pasniedzējos vēl papildus jāpaspēj uzrakstīt studiju darbu, jāsameklē prakses vieta un vēl jāpaveic šādi tādi darbiņi. Taču es iesaku domāt, cik lieliska sajūta būs pēc labi padarīta darbiņa, kad būs atnākusi arī vasara un varēsim laiski zvilnēt piemājas saulītē. Lai sesija būtu veiksmīga, došu tev dažus padomus, kas noteikti noderēs: Atpūties! Noteikti labi izgulies, jo tā ir puse no panākumiem. Ja būsi noguris un neapmierināts, daudz kas var palikt nepamanīts, neievērots, un muļķīgu kļūdu dēļ iegūts slikts vērtējums. Dzer kafiju ar draugiem! Kādēļ gan gatavošanos eksāmeniem nepadarīt par aizraujošu piedzīvojumu un gala rezultātā iegūt labu vērtējumu piedevām? Piemēram, baudot kafiju kopā ar draugiem, pārrunājiet, kas vislabāk palicis prātā no šī pusgada lekcijām – ticiet man, būs diezgan daudz noderīgu atmiņu un faktu. Patīkamais apvienots ar lietderīgo! Ko darīt, lai visam pietiktu laika? Neko citu, kā vienīgi beigt gaidīt un sākt darīt jau tūlīt – tagad! Kā tikt galā ar uztraukumu? Gatavojoties eksāmeniem, ne vien smelies informāciju, bet arī sagatavo sevi psiholoģiski. Tomēr atceries, ka nelielam uztraukumam ir jābūt, lai nekļūtu apātisks un vienaldzīgs. Kā iegūt labu vērtējumu? Taisi špikerīšus! Radošs process un zināšanas vienuviet, jo, gatavojot špikerus, kaut kas noteikti paliks arī prātā, un eksāmenā burtiņi paši no sevis birs ārā no pildspalvas bez jebkādiem palīglīdzekļiem. Mēs katrs esam savā vietā, zinām savus mērķus un eksāmeni ir sīciņi, pavisam mazi pārbaudījumi, kam jātiek pāri, lai tiktu tālāk. Negribu baidīt, taču dzīve mums nesīs daudz un dažādus dzīves pagriezienus, kad liksies - tie eksāmeni jau tāds nieks vien bija… Turības studentam - izTurēt sesiju!

Uzvaras

WEEKENDBOX.LV STRĪTBOLA TURNĪRĀ UZVARAS LAURUS PLŪC KOMANDA “ĶEIZARI” Korespondente: LAUMA BĒRZIŅA

Foto: IĻJA SAVEĻJEVS

20. martā no plkst. 13.00 līdz 16.30 Biznesa augstskolas Turība sporta zālē norisinājās Weekendbox.lv strītbola MIX turnīrs, kurā piedalījās 6 komandas MIX sastāvā. Cīņa bija visnotaļ sīva un interesanta, tomēr uzvarētāji beigu beigās tika noskaidroti. Uzvaras laurus šajā turnīrā plūca komanda „Ķeizars” (Kristīne Klāne, Jēkabs Bergs, Sandijs Lielpēteris, Raitis Jurjāns), 2. vietu ieguva „Balleri” (Edžus Topoļskis, Linda Zemzare, Emīls Bendiks, Toms Provējs), bet trešo vietu uz goda pjedestāla izcīnīja komanda „O, funky Liene Candy pie trubas!” (Ruta Pētersone, Arnis Mīderis, Roberts Viziņš, Roberts Jansons). Lai uzzinātu vairāk par iespaidiem un emocijām, apjautājāmies uzvarētāju komandas „Ķeizari” dalībniecei Kristīnei Klānei. „Pēc uzvaras sajūta ir ļoti laba. Varu teikt, ka jūtamies kā čempioni (joks, protams). Uzvaras sajūta, protams, ir patīkama, bet piekritīsi, ka galvenais tomēr ir piedalīties. Cīņa bija ļoti sīva. Visas komandas bija vienlīdz stipras, tāpēc savu komandu par pašu labāko nosaukt gan neatļaušos. Mūsu pusē varbūt vienkārši bija veiksme. Kā komanda mēs sapratāmies ļoti labi. Par to gan jāpasakās mūsu komandas trenerim un morālajam atbalstam – Dāvidam Ķeizaram. Viņam par godu arī komandas nosaukums. Šis nosaukums gan radās smieklīgi. Ilgi nevarējām izlemt, kā tad sauks mūsu komandu, līdz beidzot komandas treneris pateica savu stingro gala vārdu – „jūs būsiet Ķeizari’.’ Domāts darīts. Aizsūtījām pieteikumu, kurā iekļāvām arī trenera vārdu. Treniņi, kā tādi, nebija. Katrs trenējāmies citādāk, bet jāatzīst, ka gatavojāmies diezgan nopietni. Traumas mūsu komandā nebija lielas – viens sasists celis, viens izsists pirksts un trenera sabojātie nervi. Paldies, jāsaka arī turnīra veidotājiem – BAT SP Sporta virzienam. Šis bija superīgs pasākums, mums ļoti patika. Gatavojamies arī nākamajam strītbola turnīram, jo jāatzīst, ka uzvara nenāca tik viegli, kā mums to gribētos. Nu ko, konkurenti, tiekamies uz laukuma!’’ Organizatori bija parūpējušies arī par individuālajām aktivitātēm pasākuma apmeklētājiem un komandu atbalstītājiem. Prognožu spēlē balvu no Weekendbox.lv ieguva Madara Rube, kura visprecīzāk pareģoja komandu vietu kopvērtējumā. Pārbaudījumā „Burtu režģis” visattapīgākais izrādījās Vents Veinbergs, savukārt soda metienos uzvaru izcīnīja Ruta Pētersone un noslēpumainais Ričards. Ar enerģiskiem priekšnesumiem gan spēlētājus, gan līdzjutējus priecēja deju studijas „Kaprīze” dejotāji un Timo jeb Timurs Junusovs. Šis bija otrais strītbola turnīrs šajā studiju gadā, taču nebūt ne pēdējais. Strītbola turnīra tapšanu atbalstīja: Weekendbox.lv, Can Can picērija, Sporta klubs KL, ISIC, Mikado Sushi.

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Informāciju sagatavoja Dinamiskās Domas Darbnīca 2013 organizatori Foto: no interneta resursiem

Nemanot ir piezadzies pavasaris, un arvien tuvāk un tuvāk nāk maijs. Tas nozīmē tikai vienu – klāt Dinamiskās Domas Darbnīca! No 31. maija līdz 2. jūnijam ikvienam būs iespēja pavadīt trīs neaizmirstamas dienas Daudzeses pamatskolā, kur šogad norisināsies „Dinamiskās Domas Darbnīca”. Kā jau katru gadu, būs iespēja iepazīties ar sabiedrisko attiecību profesionāļiem un praktiķiem, kā arī ar citiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, lai papildinātu savu zināšanu krātuvi un smeltos jaunas, vēl neapzinātas idejas. Šogad pie mums viesosies Deniss Vilkoks (Dennis L. Wilcox), sabiedrisko attiecību speciālists no ASV, kā arī būs iespēja klātienē iepazīt un ieklausīties uzņēmēja, 2013. gada Starptautisko Sabiedrisko attiecību asociācijas prezidenta un sabiedrisko attiecību speciālista Kristofa Žinestī (Christophe Ginisty) pieredzes stāstos un padomos. Un pārsteigumi nebeidzas! Tev būs iespēja arī uzzināt, kāds ir noslēpums, lai veiksmīgi iesāktu katru dienu, kā arī uzzināsi vairāk par to, kā efektīvāk sastrādāties komandā, bet arī tas vēl nebūt nav viss. Jau šobrīd gaisā ir jūtams dinamisko domu virpulis, tāpēc nekavējies un piesakies jau tagad, Tu iegūsi pieredzi un zināšanas, ko citkārt neiegūtu. Piedalies pats un aicini draugus! Ieskaties: http:// www.dddarbnica.lv/ . Uz tikšanos dinamiskajā domu lidojumā Daudzeses pamatskolā jau 31. maijā!

Diāna Līdaka @Diana_Ir_Super Parādās satraukums, atbildības sajūta aug. Šodien pasākums ārzemju studentiem, ko rīkojam mēs @BATSP SSV meitenes. :p #HANJH :) Madara Ruba @Mazaarube Pārsteigumu pilna diena. @BATSP organizētajā Streetball turnīra prognožu spēlē laimēju super dāvanu! #prieciņš Samanta Balode @Sa_mantaB @BATSP sesijas laiks - brīnumu un cerību laiks #iepeldisesija Kristaps Abelis @KristapsAbelis Prieks bija sovakar redzēt tik daudz studentus uz @BATSP organizēto studiju darbu lekciju @Turiba Jānis Zvirbulis @Janis_Z super! esmu apstiprināts Nordea maratonam :) ar godu pārstāvēšu @Turiba #turbo un @BATSP Ieva Br. @EveBruz 1x šajā gadā peldējos zem klajas debess. 1x nošļūcu pa visām Līvu akvaparka trubām. Un 1x uzvarēju atrakcijā. Paldies @Turiba un @BATSP! :) Angelika Vabule @piparmetrametra Paldies @BATSP par interesanto diskusiju "Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta" . Man patika :) Agija Jesere @Ajesere Svētdienas agrais rīta cēliens. @BATSP valde šodien dodas iepriecināt mazās dzīvnieku sirsniņas. Brauciens uz @Ulubele :) Artūrs Vītols @Arturs_Vitols Prieks par večiem no @BKTuriba par @sbl_lv čempiontitulu. Zinu, cik svarīgi tas ir @Turiba un visai komandai! Turās! Ieva Ansberga @Ievucc Šodienas nelielā vieslekcija ar @KarlisAnitens @Turiba bija interesanta un noderīga – pāris labi padomi, kurus tiešām vērts atcerēties. Linda Gaša @bantiite Ļoti labi var manīt, ka sesija @Turiba tuvojas, bibliotēka netipiski pilna. Marija @marijatwiito Skatos @Turiba nākošā semestra erasmusiešus – visi no mana kursa... Draugi, ar ko es mācīšos, kad atgriezīšos? Evija Kundziņa @QueenAmorphous Kāpēc visi tā ienīst pirmdienas?... Es gan priecājos, jo katru pirmdienu gūstu daudz vērtīgu informāciju, kas mani tiešām interesē @Turiba. Laura @Lavrra Noskatīju izlaiduma kleitu. Tagad tik pats darbs jāuzčikina. @Turiba Alvis Zvirgzds @MrZvirgzds Besteventever! And I mean EVER! Paldies @Turiba un @BATSP par #IepeldiSesijā! :)) Daira Bērtule @Dairadairadaira Lai gan esot oranžajā trubā domāju, ka sesijā iepeldēšu koka mētelītī, tomēr nē. Paldies @BATSP un@Turiba – kolosāāāli! Aivars Šāblis @murcielagor Patīkama iečilošana lieliskajā pasākumā "Iepeldi sesijā" Līvu akvaparkā. Liels paldies par uzaicinājumu@BATSP. #IepeldiSesijā

Absolvents stāsta ŠEIT PIČUKS NO LNT! Korespondente: LĪGA PĒTERSONE Foto: no PĒTERA KRIEVKALNA personīgā arhīva Pirms intervijas, kā likums, ir jāsagatavojas, un cilvēku visur atstātās pēdas sociālajā vidē šo darbu būtiski atvieglo. Taču, saņemot uzdevumu nointervēt Pēteri Krievkalnu, vieglāk nekļuva, jo, redz, Pēteris, par spīti savam 25 gadu vecumam un vispārpieņemtajai cilvēku tieksmei savu dzīvi iepostot feisbukā, tomēr ir ļoti noslēpumains. Twitter profilā pieejamā informācija par to, ka jaunais cilvēks prot stiklot balkonus, programmēt, atbrīvot no ļaunās acs un remontēt kases aparātus, lika man aizdomāties. Neba jau nu tas tāpat vien. Un nav jau arī – Pēteris ir universālais kareivis. Tādu viņu izaudzināja Andreja Ēķa skola. Pēteris Krievkalns ir absolvējis Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības fakultāti. Strādā neatkarīgajā producentu apvienībā SIA „Brīvdienas”. Konkrētāk runājot – veido šovus. Piemēram, skatoties „Gandrīz ideāls randiņš”, „Gandrīz ideālas vakariņas”, „Tikai ar ielūgumiem” vai nākotnē – „Saimnieks meklē sievu 2” - atcerieties, ka otrpus kamerām cītīgi strādājis Pēteris. Ceturtdaļgadsimts aiz muguras. Vai dzīve kļūst nopietnāka? Kļūstu vecāks, bet nepieaugu. Vairāk atbildības ir, bet jaunības vieglums un vienkāršums nepazūd. Ir reizes, kad aizmirstu par oficiālo stīvumu un, zvanot darba jautājumos, sarunu iesāku ar „Labdien, šeit no LNT Pičuks zvana”. Šī rīta īss raksturojums un Bērnības rīta raksturojums. Vai ir kas vēl kopīgs? Riktīgi negribas celties. Man nesanāk. Lai gan, nu jau sāku savākties. Uzņēmējdarbība – bērnības sapnis? Esmu no Liepājas, un bērnībā dzīvoju blakus tramvaja sliedēm. Tad mana sapņu profesija bija tramvaja vadītājs. Likās, ka spaidīt visas tās daudzās podziņas varētu būt aizraujoši. Pirms tam bija posms, kad gribēju būt pārdevējs kioskā, jo man šķita, ka pārdevējs var ēst Turbo košļenes bez maksas, taču, gadiem ejot, sapratu, ka tā tās lietas nekārtojas. Mani vecāki ir uzņēmēji, tāpēc arī es nolēmu, ka vēlos dibināt uzņēmumu, izmācīties un atgriezties Liepājā. Iestājos augstskolā. Patika, labi mācījos, interesējos par mārketingu, taču ciparus nevaru izturēt un laika gaitā atklāju sevī radošo pusi. Uzņēmuma dibināšana ir iesaldēta. Kāpēc Turība? Ar draugiem braucām augstskolas meklējumos un sastādījām karti, kurās skolās iebrauksim. Atpakaļceļā, intereses pēc, sanāca iebraukt arī Turībā. Uzreiz sapratu, ka mācīšos šeit, jo šī skola ir absolūts kontrasts valsts augstākās izglītības iestādēm. Piesaistīja eiropeiskais iespaids, atsaucīgais personāls un, protams, vizuālais izskats. Nevienu brīdi neesmu nožēlojis, ka mācījos tieši Turībā. Cilvēkiem patīk veiksmes stāsti. Pastāsti, kā ieguvi darbu LNT? Kaut kā pieķēros domai, ka gribu praksi televīzijā, un to arī dabūju. Manos pienākumos ietilpa atbildēt uz zvaniem, griezt lapiņas, nēsāt statīvus u.tml. lietas. Prakses laiks beidzās un man pateica „Paldies par darbu! Atā!”. Ļoti saskumu, taču veiksme bija manā pusē un jau pēc pāris dienām zvanīja Inese Supe ar piedāvājumu asistēt „Degpunktā”. Biju asistenta asistents, bet ļoti, ļoti priecīgs asistenta asistents. Man iedeva kameru un teica, lai sāku strādāt. (Tajā laikā tikai nojautu, kur kamerai varētu atrasties ieslēgšanas poga.) Bija jāsāk ķepuroties ārā, ko arī izdarīju. Pēc gada jau sāku aizdomāties par to, ka slinkums iet uz darbu, kas liecināja par to, ka kaut kas jāmaina. Uzrakstīju atlūgumu, taču līdzšinējā darbā biju sevi pierādījis pietiekami labi, lai mani nepalaistu pavisam prom, bet tā vietā uzaicināja strādāt par „Okartes Skatuves” redaktoru. Tur jau sāka ņemt priekšā par reitingiem. Katram gadās kā bullim doties cīņā, bet kā govij atgriezties. Pie tā nevajag apstāties, jāstrādā tālāk! Vai ir kaut kādas lietas, sava rakstura iezīmes, rituāli, pie kuriem pieturies, lai veiksmīgi virzītos savā karjerā? Es nagus griežu tikai ceturtdienās. Saka, ka tad būšot daudz naudas un labi veiksies. Nereti priekšstats par darba vietu vai profesiju ir maldīgs, un, sākot strādāt, atklājas reālā aina. Kas ir tas, kas, uzsākot darbu LNT, tevi pārsteidza? Tas, ka ir jābūt universālajam kareivim. Nav tā, ka katram ir nošķirti darba pienākumi un neko citu viņš nedara. Strādājot televīzijā, ir jādara viss – jāfilmē, jāmontē, jāintervē, jādomā saturs, jāpienes kādam ūdens, jānes statīvi utt. Pateicoties tam, ka varēju strādāt kopā ar Andreju Ēķi, es guvu ļoti vērtīgu pieredzi, un viņš tiešām savā pārraudzībā izaudzina profesionāļus. Kur tu redzi sevi pēc pieciem gadiem? Gribētu izmācīties Vācijā TV lietas, un pēc pieciem gadiem jau būt atpakaļ apritē. Kur smelies spēku un motivāciju? Gandarījumā par paveikto. Lauzies darba tirgū un visu redzi jau tuvāk nekā studenti, kas vēl sēž auditorijās. Ko Tu varētu viņiem ieteikt, par ko brīdināt? 1.Nedzīvot ilūzijās un nedarīt kaut ko statusa dēļ. Ja gribi staigāt uzvalkā, tad esi mācītājs! Uzņēmējs var būt arī džinsos. 2.Ambiciozitāte ir laba lieta, ja tai ir segums. 3.Darbs televīzijā ir darbs. Tas nav nekāds pārākais sasniegums. 4.Ballējieties! Un ballējoties gūstiet jaunus kontaktus.

“BIJA POSMS, KAD GRIBĒJU BŪT PĀRDEVĒJS KIOSKĀ, JO MAN ŠĶITA, KA PĀRDEVĒJS VAR ĒST TURBO KOŠĻENES BEZ MAKSAS, TAČU, GADIEM EJOT, SAPRATU, KA TĀ TĀS LIETAS NEKĀRTOJAS”

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Iz vēstures

NESMIEKLĪGAS ANEKDOTES

APRĪĻA FAKTI Korespondente: LINDA LIEPA Foto: no interneta resursiem

Vai Tu zināji, ka aprīlis sākas tajā pašā nedēļas dienā, kad jūlijs? Kādreiz 1. aprīlī svinēja Jēzus Kristus augšāmcelšanos, līdz Svētais Tēvs Jūlijs 350. gadā šos svētkus pārcēla uz 25. decembri. Senie latvieši aprīli dēvēja par sulu mēnesi, tāpēc neaizmirsti aprīlī attīrīt ķermeni ar bērzu sulām! 1.aprīlis – Stīvs Džobss un Stīvs Vozņaks dibina Apple Computer. (1976) 3. aprīlis – Ņujorkā, ASV tiek veikts pirmais mobilā telefona zvans (1973). Šis telefons svēra 1,1 kg, kas 80-tajos gados maksāja 4000 ASV dolāru. 4. aprīlis – Bils Geitss un Pols Alens dibina Microsoft. (1975) 7. aprīlis – pārdod pirmos sērkociņus „Sulphurata Hyper-Oxygenata Frict”, ko vēlāk nodēvēja par Lucifera sērkociņiem. (1827) 15. aprīlis – tiek atvērts pirmais McDonald`s restorāns ASV, Ilinoisā. (1955) 23. aprīlis – doktors Alans Busejs izmet 20,302 yo-yo cilpas. (1977) 26. aprīlis – tiek svinētas pirmās Lieldienas. (1478) 30. aprīlis – Big Ben, Londonā apstājas 12:11 uz 54 minūtēm. (1997)

Anekdotes apkopoja: GAĻINA JAKOVENKO Foto: no interneta resursiem Ko advokāts teica otram advokātam? Mēs esam advokāti.

Kas ir zils un pūkains? Zila pūka

Kā tu nosauktu blondīni bibliotēkā? Meitene, kurai patīk lasīt.

Vingrojam UZTURI SEVI LABĀ FORMĀ NEIZEJOT NO TURĪBAS

Kādreiz tu man pajautāsi , kuru tu mīli vairāk – mani vai dilles? Es atbildēšu: „Dilles.” Tu aiziesi un tā arī nesapratīsi, ka tu esi dilles.

Foto: DAIGA LIEPIŅA

Pavasaris – nekādu silto vilnas džemperu, cimdu un dūnu jaku. Bet! Nenoliedzami, katrs no mums klusībā satraucas par savu fizisko formu. Mums Tev ir lieliski jaunumi! Nekur tālu nav jāmeklē „lieliskās figūras” veiksmes formula. Tepat Turībā ikdienas gaitas ir iespējams izmantot fiziskās labsajūtas uzlabošanai. Dalīsimies ar dažādu situāciju piemēriem: 1. Klīst baumas, ka Turības teritorijā apslēptas visu eksāmenu atbildes. Tad nu, AIZIET! Zosu gājienā medībās. Meklējumi palīdzēs iesildīt absolūti visas muskuļu grupas. 2. Īsts džentlmenis, bez šaubām, meitenei atver durvis. Roku muskuļiem par sliktu nenāks, ja uzkavēsies tur mazliet ilgāk. Daiļais dzimums to spēs novērtēt. 3. Saņēmi izaicinājumu, kurš nosauks precīzāko trepju pakāpienu skaitu Turībā? Skaitīšanu apvieno ar treniņu, lecot abām kājām kopā. Gan kāju, gan preses muskuļi par to tikai priecāsies. 4. Izmanto modernāko augstskolu bibliotēku Latvijā? Nekautrējies! Augstākajos plauktos var atrast ļoti interesantas un noderīgas grāmatas. Neaizmirsti par ieelpu un izelpu! Šis vingrinājums nostiprina ne tikai muskuļus, bet arī to saites. 5. Sesijas laiks! Auditorijas sola rindas kļūst arvien piepildītākas. Sēdvietas uz izķeršanu. Nebēdā! „Korejiešu krēsla” vingrinājums, nenoliedzami, būs lielisks vingrinājums sēžas un kāju muskuļiem. Šādus piemērus mēs varētu dot vēl un vēl. Tavs uzdevums ir pielietot nedaudz izdomas un tikai sākt darīt. Esam pārliecināti, ka draugi un kursa biedri par pozitīvo sajūtu trūkumu nesūdzēsies. Veiksmi apņēmības un pozitīvo sajūtu gūšanā!

APR IL, A P

Ko kaķis teica sunim? Mjeu!

RIL

bu, kad viņa Čaks Noris taisījās iet uz dar otu buču. Viņš sieva viņu aizkavēja, lai ied tevi mīlu!” pasmaidīja un pateica „Es

Korespondente: DAIGA LIEPIŅA

Rozes ir sarkanas, Vijolītes ir zilas. Man ir ierocis, Kāp busiņā.

Nekas tā neizgaismo manu dzīvi kā saule.

Ezis ir ezis!

Skaista mana zaļā šalle, koši sarkanā.

Lidoja divas vārnas : viena zaļa, otra uz dienvidiem.

Pēc katrām 60 sekundēm Āfrikā paiet minūte.

Kāda ir atšķirība starp bruneti un blondīni? Matu krāsa.

Beidzot izdevies noskaidrot, kur radušies mistiskie apļi rudzu laukos. Izrādās, tieši šajās vietās eži iet rotaļās.

APR IL, A P

RIL

jāizstāsta. Reiz stāsts, kas man tev Tēvs: Dēls, ir kāds šīna šorīt. u suni nobrauca ma sen senos laikos tav

Kārlis izkrita eksāmenā. Pa logu.

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Fotoreportāža Foto: IĻJA SAVEĻJEVS, IEVA ANSBERGA, DAIRA BĒRTULE, EDGARS IGAVEŅŠ

Braucam! SĀKUSIES REĢISTRĒŠANĀS SEB MTB MARATONAM

Igo Japiņa aģentūra atklāj reģistrāciju SEB MTB maratonam - tautas populārākajam riteņbraukšanas seriālam, kas vienlaicīgi ir arī lielākās kalnu divriteņu sacensības valstī. Jaunā SEB MTB maratona sezona sāksies 28. aprīlī ar posmu Cēsis – Valmiera. Šogad pasākuma galvenais atbalstītājs SEB banka piedāvā īpašu akciju - visiem dalībniekiem, maksājot ar ibanka.lv starpniecību, tiek piedāvāta 50% atlaide dalības maksai, piesakoties uz visu sezonu. SEB MTB maratons ir Latvijas populārākais kalnu divriteņu seriāls Latvijā. Pagājušajā gadā SEB MTB maratona posmos vidēji startēja vairāk kā 2200 dalībnieki ne vien no Latvijas, bet arī Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un citām valstīm. Šogad populārajā sacensību seriālā paredzēti seši posmi: 1. posms: 28.04.2013. Cēsis – Valmiera 2. posms: 12.05.2013. Smiltene 3. posms: 16.06.2013. Sigulda 4. posms: 14.07.2013. Vietalva 5. posms: 04.08.2013. Cēsis 6. posms: 22.09.2013. Tukums Pieteikšanās sacensībām un sīkāka informācija mājaslapā www.velo.lv, kā arī Veloserviss veikalos.

KALENDĀRS 01.04. Joku diena 02.04. "LĪDZ TURĪBAI. UN TĀLĀK.” Guntis Belēvičs (15.30 Biznesa inkubatorā) 06.04. Dabiskās dzīves pamatprincipi un dzīvošana saskaņā ar dabu. Džons Filders (12.00 Biznesa augstskolas Turība telpās) Ieejas maksa 5Ls. Biznesa augstskolas Turība studentiem un darbiniekiem, uzrādot izdrukātu ielūgumu, ieejas bez maksas. Sīkāka informācija: http://turiba.lv/lv/aktualitates/ pasaule-pazistama-naturopata-dzona-fildera-lekcijaturiba/86/

Redaktore: Lauma Bērziņa Korespondenti: Ilze Gasiņa, Linda Liepa, , Sanda Bembere, Līga Pētersone, Gaļina Jakovenko, Grieta Kambala, Inese Karpoviča, Daiga Liepiņa, Edgars Mikanovskis Korektores: Kristīne Hausmane, Ieva Bruže Dizains: Daira Bērtule Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes rakstiska atļauja. Citējot atsauce uz „SP FORMĀTU” obligāta. Izdevējs: Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde, C218, Graudu iela 68, Rīga, tālr. 67607750 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM