NR.9/ 5.2012
Ieva Vizule, foto: Mārtiņš Garais
Nevienam nav noslēpums, ka daļa Biznesa augstskolas Turības studentu lielu daļu sava laika pavada studējošo pašpārvaldē, kas ir viena no augstāk novērtētajām pašpārvaldēm Latvijā. Kopš pašiem pirmsākumiem ir gājis visādi, daudz kas ir mainījies, bet skaidrs ir viens – pašpārvalde ir pamatīgi augusi un nemitīgi turpina attīstīties, tāpēc nekad nepienāks mirklis, kad kāds teiks: „Nu, viss, mēs vairs nevaram neko mainīt un uzlabot!” Katru gadu arvien vairāk studentu izrāda savu iniciatīvu un vēlmi padarīt interesantāku ne tikai savu, bet arī citu studējošo dzīves. Tiek pilnveidota un uzlabota ne vien pašpārvaldes darbība, bet arī visi tradicionālie kultūras pasākumi, piemēram, Ziemassvētku balle. Turpinājums 2.lpp
REDAKTORA SLEJA ATELPAS BRĪDIS TUVOJAS
Sintija Segleniece: galvenā redaktore
Sveiciens maijā! Ir pagājuši 9 lieliski mēneši, un katrā no tiem Tev ir bijusi iespēja atvērt jaunu, svaigi drukātu ‘’SP Formāta’’ numuru. Šo mēnešu laikā esam izauguši no zīdaiņu stadijas, kurā mācījāmies, kā vispār izveidot šādu avīzīti, taču nu esam kļuvuši pieauguši, jo beidzot zinām, kas un kā. Bet augšanas process nebeidzas nekad – arī pēc 10 gadiem, kad atvērsi „SP Formātu”, mēs nebūsim zaudējuši vēlmi attīstīties un ik mēnesi lutināt Tevi ar pašu labāko. Taču tāpat kā profesionāļiem, kuri savu ikdienu pavada šikā birojā, arī mums un, protams, arī Tev ir nepieciešams atvaļinājums. Ko Tu teiktu par 3 mēnešiem? Skan lieliski, vai ne? Tāpēc, pirms doties pelnītā atpūtā, Tavam vērtējumam esam sagatavojuši pēdējo šī studiju gada numuru, kurā uzzināsi par visām tām iespējām, ko sniedz vasara, saule un Latvijas lieliskās pilsētas, sapņosi par gardām kūkām, lasot interviju ar „Lapsu virtuvē” un vēl, un vēl. Vasara ir ne tikai atpūtas, pikniku un jūrmalas saules un vēja ķeršanas laiks, bet arī brīdis, kad jaunieši sasparojas, meklē darbu un veido uzkrājumus zeķē, ko izmantot studiju laikā. Dažs kļūst par viesmīli, dažs par reklāmas aģentu un vēl kāds cits – par saldējuma tirgotāju pludmalē. Tāda jau ir tā gadalaika būtība – izmanto visu, ko dzīve tev dod, un vēl vairāk. Ja mana vasara mani ieraus spontānā un trakulīgā ceļojumā ar stopiem, es neteikšu nē. Ja vasara man piespēlēs nakšņošanu mežā bez jumta virs galvas, arī tad es neteikšu nē, jo katrs piedzīvojums, katra diena ir kā mācība, kas papildina zināšanas, pieredzi un norūda raksturu. Arī Tev, lasītāj, šajā vasarā vēlam atrast superīgāko atpūtas vietu, apmeklēt vismaz vienu festivālu vai koncertu, nodoties drošai peldēšanai, neapdegt saulē, bet, pats galvenais, uzkrāt spēkus un enerģiju, lai septembrī atgriežoties augstskolā, no Tevis idejas plūstu kā viļņi jūrā un entuziasms un vēlme darboties nezustu par drūmajās rudens dienās. Lai Tev saule!
Turpinājums no 1.lpp. Kultūras virziena darbības rezultāti studentiem ir redzami vislabāk, jo virziena biedru organizētos pasākumus apmeklē vairums Turības studentu un viņu draugu. Septembris, kā ierasts, sākas ar fukšu iesvētībām. Novembra beigās, tieši pirms sesijas sākuma, tiek rīkots pasākums „Ieslido sesijā”, lai studenti izvēdinātu galvu un uz brīdi aizmirstu par grāmatu kalniem, kas viņus sagaida mājās. Decembra atnākšanu gaida ikviens, jo šajā mēnesī notiek gada grandiozākais pasākums, Ziemassvētku balle, kas šogad no augstskolas telpām pārcēlās uz grezno Melngalvju namu. Šim jaunumam februārī sekoja pirmā Turības Mīlestības balle, bet mācību gadu noslēdza pavasara sesijas vēstnesis „Iepeldi sesijā”. Roku rokā ar kultūras virzienu darbojas sabiedrisko attiecību jeb PR virziens . Tas, kad un kā studenti uzzina par pasākumiem, ir atkarīgs no mārketinga plāna, ko virziens izstrādājis. Šķiet, vēl pavisam nesen OPEN stūrī atradās buduārs, kur ikvienam bija iespēja nofotografēties ar indiešu meitenēm. Un vai atceries sapņaino video, kas atgādināja par Ziemassvētku balles tuvošanos? Galu galā arī avīze, ko šobrīd lasi, ir virziena nopelns. Ja pašpārvalde zaudētu finanšu virzienu, Tu to noteikti pamanītu, jo šis virziens spēj sagādāt vislabākās balvas konkursiem un arī gardumus, ko likt uz kārā zoba. Virziena biedrus Tu, iespējams, pat nemanīsi, bet zini - viņu telefoni un e-pasti ir karsti visu gadu. Neviens pasākums nav iedomājams bez tehniskā virziena. Virziens īpaši ir parūpējies par dienesta viesnīcā dzīvojošajiem studentiem, jo autostāvvietā ir izvietoti divi strītbola grozi, kur atpūsties siltajos vakaros. Šinī mācību gadā ievērojami pieaudzis biedru skaits, par ko jāuzteic virziena vadītājs Roberts, kurš ar savu nezūdošo prieku un entuziasmu pievelk cilvēkus un spēj viņus mudināt darboties. Akadēmisko virziens dēvē par vissvarīgāko, jo tas aizstāv studentu intereses ar mācību procesu saistītos jautājumos. Katru gadu tiek veiktas aptaujas, lai uzzinātu, ko par augstskolu un mācību procesu domā ne tikai vietējie, bet arī atvalstu studenti. Šī gada laikā līdztekus ikgadējiem projektiem, tika izstrādāti arī jauni, kā Learn English turnīrs, diskusiju vakari u.c. Nākamajā studiju gadā virziens plāno organizēt Akadēmisko mēnesi, lai izglītotu studentus ar studiju procesu saistītos jautājumos. Starptautiskais virziens palīdz ārzemju studentiem iejusties jaunajā vidē un rūpējas par to, lai viņu un vietējo studentu iespējas būtu vienlīdzīgas. Katram no ārvalstu studentiem tiek nodrošināts buddy jeb draugs, kurš palīdz iejusties augstskolā un orientēties galvaspilsētā. Nākamgad tiek plānota vesela „Introduction week”, lai studentus sagaidītu īpaši jaukā atmosfērā, kā arī projekts „Give and take”, kā ietvaros studentiem būs iespēja ne tikai mācīt, bet arī mācīties valodas. Aizraujoši, vai ne? Ārējie sakari ir nodrošinājuši studentu interešu pārstāvniecību Latvijas Studentu apvienībā (LSA), sadarbojušies ar citām augstskolām, attīstījuši Vecbiedru kustību, organizējušu labdarības akciju, BATSP Goda balvu un neatlaidīgi turpina strādāt pie arvien jauniem projektiem. Pavisam svaigi jaunumi – 14.aprīlī LSA valdē no mūsu pašu SP vidus tika ievēlēta Sabīne Ālmane un Sintija Segleniece. Sporta virzienam šis gads bija īpašs, jo tas iesaistījās liela mēroga pasākumu organizēšanā, rīkojot starpaugstskolu ziemas sporta spēles. Tika turpināts volejbols, uzsākti futbola treniņi, deju nodarbības, kas rezultējās deju vakaros, kuri notis klubā „Četri balti krekli”. Maijā Turībā notiks Sporta konference, kurā piedalīsies nozares profesionāļi Nākamgad plānots atsākt aerobikas nodarbības, kā arī paredzēts pārsteigums dienesta viesnīcā dzīvojošajiem studentiem. Šī ir tikai daļa no Studējošo pašpārvaldes veikuma. Izsaki arī Tu savu viedokli par SP darbību un palīdzi tai kļūt vēl labākai, aizpildot anketu BATIS sistēmā. Izdari savu gājienu!
2
VASARAS VILINĀJUMS Ieva Bruže, foto no interneta resursiem
KO DARĪT, KAD SKOLĀ VAIRS NAV, KO DARĪT? Tūlīt, tūlīt jau studiju darbiem un praksēm tiks pielikts punkts, bet ko tālāk? Tad sāksies vasara - visīstākais piedzīvojumu un krāšņu notikumu laiks. Padomāsim par to, kad parasti notiek visi lielie un skaļie pasākumi? Protams,
pirmie mākslinieki: leģendārā igauņu sieviešu pop-rokgrupa „Vanilla Ninja”, lietuviešu „KeyMono” un pašmāju „Musiqq”, un, kas zina, varbūt arī šis festivāls kļūs par jaunu tradīciju! Tā jau nebūtu vasara, ja Latviju neapmeklētu arī kāda ārzemju zvaigzne, un arī par to, patiešām, ir padomāts. Šajā vasarā gaidāmie koncerti, šķiet, ir īpaši izmeklēti – Rīgā plāno uzstāties vairākas pasaules līmeņa zvaigznes! 2. jūlijs, Arēna Rīga - Braiens Adamss; 29. jūlijs, Arēna Rīga - Stings; 23. augusts, Mežaparka Lielā estrāde - Lady GaGa. Un vēl arī pašmāju slavenās grupas Prāta Vētra vasaras koncerttūre! Izvēle lai paliek Tavā ziņā, taču kādam no šim koncertiem noteikti ir vērts atvēlēt savu kabatas naudu!
vasarā! Un kārtīgai izklaidei pat darbs nevar traucēt, jo vasaras atpūtas piedāvājumu klāsts ir tik plašs, ka laiciņu izrauties varēs atrast ikviens. Jau 26. maijā gatavs pārsteigt skatītājus būs eksotiskais Cirque de Glace. Un eksotisks ne vien tāpēc, ka tas ir cirks, bet arī tā neparastās norises vietas dēļ, tas ir, uz ledus! Cirque de Glace ir pārsteidzis skatītājus daudzās valstīs visā pasaulē, un šomēnes ar savu šovu „Evolution” sola to pašu darīt arī ar skatītājiem Arēnā Rīga. Aizraujošs, brīnišķīgs priekšnesums ar mūziku, gaismām, krāšņiem tērpiem un satriecošu akrobātiku, pārsteidzoša daiļslidošanas mākslas un cirka maģijas kombinācija – jā, tas ir Cirque de Glace! Bet, ja tevi vairāk vilina vienkārši dejas, tad no 4. līdz 6. maijam Tev noteikti jābūt Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala, kur notiks Starptautiskā dejas mākslas izstāde Magic Dance Expo 2012 - gada nozīmīgākais dejas mākslas pasākums Latvijā, kas izstāžu centrā pulcēs visdažādāko stilu deju kolektīvus un individuālos māksliniekus, lai prezentētu ievērojamu dejas mākslas pārdzīvojumu, gan vērojot un baudot, gan piedaloties un mācoties. Magic Dance Expo būs īsti dejas mākslas svētki, kas noslēgsies ar iespaidīgu koncertu, kurā piedalīsies dīdžejs un modelis Markus Rivas, dziedātājas Samanta Tīna un Jenny May, modele Māra Kampernova, TV seja Māra Zālīte un citi pazīstami mākslinieki.
Un kur nu bez vasaras iespaidīgākajiem mūzikas koncertiem un festivāliem? Te nu arī tie – vasara Latvijā būtu neiedomājam bez tādiem festivāliem kā Positivus, Fonofest Cēsīs un Baltic Beach party aizstājēja Liepājā – Summer Sound! Arī šajā vasarā visi šie un vēl citi festivāli priecēs ar lielisku mākslinieku dažādību, tāpēc par biļetēm vērts padomāt jau laicīgi. Tomēr mums jau labi zināmie pasākumi nebūt nav viss - 28. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē pirmo reizi notiks jauns mūzikas un kultūras festivāls Pestivals. Zināmi arī šī pasākuma
Visbeidzot, par sportu. Kurš gan nezina, ka šogad no 27. jūlija līdz 12. augustam Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā notiks 30. Vasaras Olimpiskās spēles. Kvalificēties spēlēm varētu arī apmēram 40 Latvijas sportistu. Lielākās cerības uz olimpiskajiem panākumiem tiek liktas uz mūsu džudistiem, BMX riteņbraucējiem un vieglatlētiem. Ja nu maciņš tomēr neatļauj uz Londonu doties pašiem, tad vismaz atbalstīsim savējos pie lielajiem ekrāniem fanu teltī, kas atradīsies Rīgas centrā. Lai nu kā, uztraukumam par mūžīgo mājās sēdēšanu nav pamata, jo pastāv iespēja izbraukt no Latvijas, lai pavērotu kādas citas liela mēroga sacensības - 2012. gada Eiropas čempionātu futbolā jeb Euro 2012! No 9. jūnija līdz 1. jūlijam tas risināsies ne vien Ukrainā, bet arī Polijā, kas ir pietiekoši tuvu, lai līdz pasākuma norises vietai draugu lokā nokļūtu pat ar savu automašīnu. Studenti tomēr ir draudzīgi un kooperatīvi- sametamies degvielai un laižam baudīt vasaru! Ja arī Polija šķiet par tālu, bet futbolu tomēr baudīt gribas, dodies uz fanu telti pašā Rīgas centrā, kur norisināsies minifutbola turnīri, florbola turnīrs, būs uzstādīti strītbola grozi ar brīvi pieejamu inventāru un ekipējumu, skanēs mūzika, norisināsies konkursi, jautras atrakcijas, spēles un tikšanās ar pazīstamiem sportistiem. Daudz un dažādas sportiskās aktivitātes vasaras gaitā varēsi baudīt arī tepat Latvijā, 1.jūnijā piedaloties Rīgas sporta naktī, 3. Jūnijā - ikgadējā Rīgas Starptautiskajā velomaratonā, vai vērojot MX1 Pasaules čempionātu Ķegumā vai Ghetto Games 2012 festivālu, kurš no 29. jūnija līdz 1. jūlijam norisināsies Ventspilī. Ahh, kurš gan spēj saskaitīt visus šos pasākumus? Vasara ir pilna piedzīvojumu un vilinājumu, un šī tomēr ir pavisam maza daļiņa no plašā piedāvājumu klāsta. Vēlam Tev veiksmīgi pabeigt pēdējos darbus augstskolā, un tiekamies kādā no vasaras pasākumiem!
3
PASNIEDZĒJS STĀSTA AKUMA Līga Pētersone, foto: no Gunta Zemīša personīgā arhīva
Katrs cilvēks ir personība, bet ikdienas steigā to ir grūti piefiksēt. Cilvēkiem īsti nav laika censties saskatīt katrā to atšķirīgo, interesanto un īpašo. Citi kļūst pamanāmi, tikai
Tālavas taurētāju, izvadāja pa pilsdrupām Bauskā. Man bija labi skolotāji, bet īpaši mani iespaidoja Laimonis Liepa, kurš Bauskas vidusskolā mācīja mākslas vēsturi. Viņš bija arī Bauskas muzeja direktors, un tieši viņš uzsāka Rundāles pils restaurāciju, kura tolaik lēni gāja bojā – pilī bija pamatskola, Baltajā zālē bērni bumbu spēlēja! Laimonis Liepa bija suģestējoša personība. Pateicoties viņam, es sapratu, ka vīrietis var būt vēsturnieks, un ne tikai skolotājs.
pieliekot lielas pūles, taču Gunti Zemīti kā interesantu personību es pamanīju pavisam nejauši - lekcijā, kurā runājām par subkultūrām un klausījāmies „zeku muzončku”. Ir diezgan savdabīgi kopīgi ar pasniedzēju klausīties smeldzīgas cietumnieku dziesmas. Bet savdabīgi - tajā vislabākajā nozīmē!
4.Kāds ir Jūsu viedoklis par mūsdienu jauniešu zināšanām Latvijas vēsturē? Zināšanas kļūst sliktākas vai uzlabojas? Es mācu Latvijas tiesību vēsturi. Tas nav gluži tas pats, kas parastā vēsture. Pirmo lekciju parasti sāku ar vārdiem: „Teorētiski man jāpieņem, ka Latvijas vēsturi jūs jau ziniet”. Pēc šiem vārdiem parasti vieni sāk smaidīt, citiem acīs parādās šausmas. Es katru gadu gaidu, ka šis smaids vai šausmu izteiksme pazudīs, bet nezūd… Baidos, ka mūs skar tā pati nelaime, kas Rietumu sabiedrību kopumā – jaunieši nespēj uztvert mācību vielu. Maz lasa, viņiem nav ar ko salīdzināt, nevar notikumus ielikt kontekstā. Domāju, tā ir pirmā paaudze, kura auga laikā, kad strauji popularitāti guva internets, pieauga informācijas pieejamība, bet tajā pašā laikā it kā zuda vajadzība tajā iedziļināties. Ceru, ka ar laiku viss atkal nostāsies savās vietās. Bet ir arī ļoti gudri jaunieši.
Ja līdz šim profesors Guntis Zemītis Tev, student, ir asociējies ar globalizāciju, tiesību vēsturi, Latvijas Zinātņu akadēmiju un vārdu salikumu „vai ne!?”, tad tagad Tev ir iespēja uzzināt par viņu ko vairāk. Kā vēsta kāds sens teiciens, nespried par vīru pēc cepures, bet par aisbergu - pēc tā redzamās daļas!
5.Vai Jūs izjokoja pirmajā aprīlī? Ja jā, tad kā? Mani parasti izjoko meita Ieva. Esmu nolicis mobilo, viņa pielīmē, nu ne jau gluži ar Momentlīmi, bet tomēr… Tad piezvana... Nežēlīgi. Es jau teicu, ka mūsdienu jaunatne dažkārt ir briesmīga! 6.Ko Jūs vēlētos saņemt dāvanā nākamajā dzimšanas dienā? Man patīk divu veidu dāvanas: no tuviem cilvēkiem tādas, ko var nēsāt līdzi vai piekārt pie sienas, no draugiem – grāmatas.
1.Kas ir bijis pārsteidzošākais vai pats interesantākais, ko Jūs savos arheoloģijas darbā pavadītajos gados esat atradis? Jā, esmu strādājis diezgan daudz arheoloģiskajos izrakumos. Ja godīgi, man īsti nepatīk jautājums par interesantāko atradumu. Arheologi pēta vēsturi un savā ziņā līdzinās izmeklētājiem. Pagātnē ir kaut kas noticis, un tas atstāj pēdas. Man jārestaurē notikuma norise. Derīgi ir visi pierādījumi, kas palīdz to izdarīt. Jā, ir bijušas skaistas lietas – plastisks bronzas zirdziņš Daugmales pilskalnā, piekariņš, dzelzs nazis Sakaiņu pilskalnā, kur vēl neviena metāla senlieta nebija atrasta. Varbūt emocijas izraisīja arābu valdnieka Ahmada ibn Ismaila (907-914) sudraba monētas daļa, ko atklāju Ciemaldes kapulaukā Jaunsvirlaukā. Apmēram 100 gadus iepriekš, citā kapulaukā Jaunsvirlaukā, citā zemgaļa kapā, bija atrasta šī valdnieka tēva Ismaila ibn Ahmada (892907) laikā kalta monēta. Iedomājieties - 10. gadsimts - plašā tā laika arābu pasaule, bet mazās Zemgales Jaunsvirlaukas teritorijā nonākušas gan tēva, gan dēla monētas!
7.Vai jaunībā Jūs piederējāt pie kādas subkultūras? Pastāstiet šajā sakarā kādu atmiņā palikušu notikumu. Uz bērnības un jaunības robežas gribēju būt hipijs, bet tālāk par gariem matiem un saplēstiem džinsiem netiku. Varbūt tāpēc, ka nebiju pilsētas bērns. Bauska, kur mācījos vidusskolā, tomēr bija mazpilsēta un šī subkultūra tur īsti neiesakņojās. Es arī neesmu pacifists, esmu diezgan aktīvs, man nebija pieņemama rotaļāšanās ar paštaisītām narkotikām, kapājot magoņu galviņas, vai tabletēm. „Tomēr
tas dumpīguma gars, kas bija vērsts pret padomju iekārtas meliem, liekulību un pieaugošo mantkārību, man patika. Varbūt tāpēc man bija tā laime jau brieduma gados nokļūt hipiju Mekā – Vudstokā, ASV.”
2.Kurš ir, Jūsuprāt, Latvijas vēsturē nozīmīgākais notikums?
„Neviens notikums nav nozīmīgāks par Latvijas valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī!”
Pat divreiz! Tur laiks šķiet apstājies nu jau tik tālajos 20. gadsimta sešdesmitajos gados.
3.Kas Jūs pamudināja kļūt par vēsturnieku? Garš stāsts: vispirms jau vecāki, kuri nebija vēsturnieki, bet mīlēja Latviju. Tēvs pastāstīja par senajiem zemgaļiem, iemācīja dzejoli par
4
8.Kādas grupas vai izpildītāja dziesmas Jūs ieteiktu paklausīties? Esmu tā paaudze, kurai iet pie sirds „Radio Skonto”. Man vairāk patīk konkrētas dziesmas: no Loida Vēbera „Operas spoka” (Phantom
PASNIEDZĒJS STĀSTA MĒS @
(„The Phantom of the Oper”) „Neraudi par mani, Argentīna” („Don’t cry for Me Argentina”) no filmas „Evita”, „Bītlu” „Yesterday”, Dino Rota melodijas kino filmai „Krusttēvs” („The Godfather”). Tādas skumjas un romantiskas dziesmas... Laikam jau atbilst manam raksturam. Man patīk arī latviešu dziesmas - vecie „Līvi”. Bieži atceros tādu komponistu kā Mārci Kalniņu, kuru šodien zina tikai retais. Bija viņam skaista dziesma par Laimesputnu, kuru vajadzēja notvert rīt. Un ceļu, kas pāri ziliem kalniem vijas, kur jauna diena gail kā atklājums.. Tā skanēja tad, kad sāku ķert savu Laimesputnu; tagad varu domāt: vai noķēru?
BAT Kojas @BATKojas Ja visi kojinieki piedalitos talkā, tad būtu reāls gāzējspēks un @BATSP par to būtu prieks. LLU Studentu pašp. @LLUSP Šovakar kopā ar @BATSP super ideju apmaiņa un kūkas ēšana Jelgavā :)
9.Raksturojiet sevi ar kādu dzīvnieku un paskaidrojiet, kāpēc tieši ar šo. Laikam jau ar ezi. Tāds diezgan mazs, diezgan labdabīgs, bet ir jau man adatas, ir..
Kristaps Abelis @KristapsAbelis @JPSkola dejo fantastiskās @TuribaCheer. Šaubu nav, ka @Turiba skaistākās meitenes.
10.Ja Jūs nebūtu piedzimis par latvieti, pie kuras nacionalitātes, tautas (varbūt kādas cilts?) tad Jūs gribētu piederēt? Jaunībā, kad biju saskatījies tādas filmas kā „Trīs musketieri”, „Fantomass”, „Grāfs Monte Kristo” un „Parīzes noslēpumi”, gribēju būt francūzis. Varbūt arī šodien.
Gatis Ozoliņš @gatisozolinsh @Turiba heh....vakar ejot garām pie sevis nodomāju ka pilnīgai pavasara sajūtai BAT teritorijā pietrūkst tikai ūdens mūsu baseinā. Paldies.
„Pārmaiņas pēc gribētu piederēt pie lielas tautas, kurai nav jāuztraucas par nācijas izdzīvošanu. Bet citādi esmu laimīgs, ka esmu latvietis. Gandrīz kā ebrejs, kurš katru dienu pasakās Dievam, ka viņam bijusi tā laime piedzimt par ebreju. Lieliski, vai ne?”
Ieva Br. @EveBruz Opā, @Turiba strūklaka ir dzīva, nu tik būs plunčāšanās! Everita @Evucitis
Vēsturisks brīdis – no @Turiba telpām tiek aiznests Krājbankas bankomāts.. Gaidām vietā jaunu. :) Ieva Bite @atradeeja Dzirdot @JPSkola absolventu atsauksmes, radās iespaids, ka @Turiba būtu jāpārdēvē par Sabiedrisko attiecību augstskolu. Zanda @bersonez Kursabiedri kā izžmiegtas jāņogas nāk pāri pagalmam pēc @Turiba prakses aizstāvēšanas. Bet, nekas, viņiem viss jau garām. Es vēl gaidu! Arita Saveiko @Arita_Diamond vakar Turībā parunāja arī @Gacholv . prieks skatīties uz tik skaistiem cilvēkiem. ;p
11.Jūsu mīļākais citāts? Un, ja iespējams, labprāt arī dzirdētu kādus Jūsu komentārus par šo citātu! Piederu pie tiem vīriešiem (un tādu esot daudz), kuri mēdz citēt izteicienus no Mario Pjuzo romāna „Krusttēvs”. Tur Toms Heigans pamāca jauno mafijas bosu, savu audžubrāli Maiklu. Viņš saka: „Maikl, tu to ņem pārāk personīgi!” Un Maikls atbild: „Zini, no kā es to iemācījos? No sava vecā. No lielā Dona. Viņš visu ņēma personīgi. Pat ja viņa draugu nospertu zibens, arī tad viņš to ņemtu personīgi!” Es arī lietas uztveru personīgi. Vainoju vispirms sevi, pēc tam citus.
Kristaps Abelis @KristapsAbelis Šobrīd @JPSkola tiek dalīti sertifikāti labākajiem no labākajiem. Ceru, ka visi nāks uz @JFTuriba Andris Pētersons @ANDRISPETERSONS Jauno profesionāļu skola pēc 25 gadiem. Iznāk Valdis Melderis:"2012. gada 21.aprīlis bija brīnišķīgs!" Un tie, kuri tur bija šodien,smaida!
Tas nav viegli, bet, manuprāt, pareizi.
5
ABSOLVENTS „LAPSAVIRTUVĒ:„TICI SEV UN DARI TO, KO TU VĒLIES!”
sapratu, ka pašas virtuvē vairs nepietiek vietas. (Liene smejas.) Tā
Inese Karpoviča, foto: no Lienes Tomsones personīgā arhīva
nemēdz būt stingra pret saviem darbiniekiem, to viņa atstāj savas
Svētdienu
rītos
televīzijas
ekrānā
vērojam
kulinārijas raidījumu „Lapsa virtuvē”, iespējams, nemaz nezinot,
ka
šī
raidījuma
vadītāja
un
konditorejas
„Kūkotava” īpašniece ir arī Biznesa augstskolas Turība absolvente
Liene Tomsone,
pamazām radās ideja par savas konditorejas izveidi, kur būtu iespējams pilnveidot prasmes un darīt to, kas pašai tiešām patīk.” Kā stāsta Liene, „Kūkotavā” darbinieku vidū valda draudzīgas un ģimeniskas attiecības, arī bez jokiem neiztikt. Liene
palīdzes Maijas ziņā. Lienes lauciņš ir tieši ideju izstrāde. „Idejas receptēm smeļos dažādās grāmatās, dažkārt pat nesaprotu valodu, kurā tās sarakstītas, jo cenšos no katra ceļojuma atvest pa kādam izdevumam, tādēļ mājās jau ir izveidojusies vesela kulinārijas grāmatu kolekcija. Daudz arī eksperimentēju.
„Jāatceras, ka var būt viena recepte,
kuru nešauboties var
uzskatīt par vienu no veiksmīgākajām.
taču katrs cilvēks to var pagatavot citādi,” atzīst šarmantā un saulainā smaida īpašniece Liene. Lai izstrādātu dažādas receptes un izdekorētu krāšņas tortes, bez radošuma un mākslinieciskuma neiztikt. Šīs īpašības esot iemantotas jau paaudžu paaudzēs, jo rados ir bijuši vairāki mākslinieki, kuri savus talantus likuši lietā. Jau kopš bērnības ēdiena gatavošana ir bijusi ļoti iecienīta Lienes nodarbe,
īpaši tai
iedvesmojušas mamma un vecmāmiņa. Liene ir iecienījusi ļoti daudzus ēdienus, taču visvairāk viņai garšo itāļu, japāņu un meksikāņu maltītes. Neatsakās arī no asajiem Austrumu ēdieniem, tomēr vasarā ļoti iecienītas ir zemenes vai mellenes ar pienu. Varētu apgalvot, ka Liene ir gandrīz veģetāriete, jo labprāt atteiktos no gaļas ēdieniem, bet darbs televīzijā to neļauj, jo ir jānogaršo pagatavotais. Runājot par LNT raidījumu „Lapsa virtuvē”, Liene atzīst, ka darbs televīzijā ir ļoti liela atbildība. Ir jādomā pat par visniecīgākajām Tiekamies
Tērbatas
ielas
visomulīgākajā
vietā
–
niansēm, jo raidījumā vienmēr tiek saskaņota krāsu gamma gan
konditorejā „Kūkotava”, kurā valda mājīga un nesteidzīga
traukiem, gan galdautiem, gan Lienes apģērbam. Ir svarīgi zināt, kam
atmosfēra. Šo brīnišķīgo noskaņu papildina reibinoša kūku smarža
raidījums būs veltīts un kādu viesi aicinās, kā arī, kāds filmēšanas
un vieglas džeza melodijas, kas mudina te uzturēties iespējami
rakurss būs vislabākais. Bieži vien filmēšanas darbi var ieilgt pat līdz
ilgāk. Tieši Liene Tomsone šo vietu ir padarījusi par tik īpašu un
vēlai naktij. „Mēs ar kolēģiem televīzijā esam kā viena ģimene, jo
apmeklētāju iecienītu.
viens otru labi saprotam un uzticamies. Esam labi sastrādājušies,
Lienes dzīves ceļi ir krustojušies, darbojoties dažādās jomās, jo viņa ir mēģinājusi sevi pierādīt vairākos uzņēmumos,
tādēļ ļoti priecājos, ka varu strādāt kopā tieši ar šiem cilvēkiem,” apgalvo Liene Tomsone.
piemēram, „Pure šokolāde”, „Emīla Gustava šokolāde”, „Laima”, kur
strādājusi jau 14 gadu vecumā. Pat darbs automašīnu
tirdzniecībā un advokāta palīdzes amats nav gājis secen.
Bieži vien tiek jautāts par dīvainajiem nosaukumiem, jo reti kurš kļūst vienaldzīgs, tos izdzirdot. Reiz divas Lienes draudzenes neatkarīgi viena no otras sāka viņu saukt par lapsu. Šis vārds netika
Pēc darba „Pure šokolādē” Liene saprata, ka ir jārīkojas un
atstāts bez ievērības, un tā radās nosaukums „Lapsa virtuvē”. Lienei
dzīvē ir nepieciešamas pārmaiņas. „Bija doma doties ārpus Latvijas,
patīk neparastas lietas, tādēļ arī viņa vēlējās, lai raidījuma nosaukums
taču arvien biežāk savā virtuvē sāku cept visdažādākās kūkas, līdz
6
FOTOREPORTĀŽA Foto: Edgars Kudiņš, Rota Butkina būtu neparasts un prātā paliekošs, jo, pirmajā brīdī to izdzirdot, rodas izbrīns. Tāpat arī ar nosaukumu „Kūkotava”, jo tas sākumā radās kā joks, līdz beidzot saprata, ka tomēr ir oriģināls un uzņēmumam piemērots. Vislielāko gandarījumu rada tas, ka Liene dara to, kas viņai no sirds patīk. „Man patīk komunicēt ar cilvēkiem, dalīties savās zināšanās un pieredzē. Šajā gadījumā runa nav par naudu, bet gan atzinību, ka tavu darbu kāds novērtē un jūties vajadzīgs.” Liene piebilst, ka vienmēr jūtas lieliski, kad kāds pasaka – raidījums bija tiešām izdevies! Kādu dienu uz „Kūkotavu” esot zvanījusi kāda 80gadīga sieviete, lai pateiktu, cik ļoti viņai patīk tā Lapsa un ka iecienījusi raidījumu „Lapsa virtuvē”. Vadot kādu televīzijas raidījumu, noteikti jārēķinās ar atpazīstamību. „Protams, daudz vairāk jāpiedomā par savu izskatu un cilvēkiem, ar ko kopā ej, tomēr ir daudz pozitīvā – paplašinās paziņu loks, ir uzaicinājumi uz dažādiem saviesīgiem pasākumiem, kurus labprāt apmeklēju,” stāsta Liene. Saspringto ikdienu Lienei palīdz pieveikt dažādas sportiskas aktivitātes. Ļoti iecienīta ir aerobika, peldēšana, slēpošana, skriešana, afrikāņu dejas un, protams, ceļošana. „Vienmēr izbaudu afrikāņu dejas, jo tieši tās palīdz aizmirsties un justies brīvi. Tajās nav svarīgi, kas ir pareizi un nepareizi. Vienkārši dejo un jūties brīvi!” smaidot stāsta Liene. Liene Tomsone ir absolvējusi Uzņēmējdarbības un vadības fakultāti. Viņai
vienmēr ir bijusi svarīga vide, kas Turībā ir ļoti
moderna. Liene allaž ir uzskatījusi: ja grib mācīties, var iemācīties. Arī atsaucīgie pasniedzēji ir svarīga studiju gadu daļa.
Lienes panākumu atslēga ir ticība sev. „Ja pats kaut kam netici, tad nav jēgas pieļaut pat domu, ka tu to varētu darīt. Vienmēr ir svarīgi zināt, ko tu vēlies, kā arī to, kas patīk un kas nepatīk. Uzdrīkstēšanās un negatīvisma pārvarēšana vienmēr palīdzēs dzīvē tiekties tikai uz augšu!” pārliecināta ir Liene Tomsone.
7
Piesakies Dinamiskā domas darbnīcai 2012! Pavasarīgs sveiciens visiem sabiedrisko attiecību, reklāmas, mārketinga , komunikācijas zinātņu studentiem un visiem radošajiem prātiem! Vai zināt, ka skaitlis 7 ir maģisks? Ir 7 pasaules brīnumi, 7 varavīksnes krāsas un pat Sniegbaltītei ir 7 rūķīši. Arī Dinamiskās domas darbnīcai šis ir septītais, tātad, maģiskais gads, kad vienuviet Amatas novada Amatas pamatskolā no 25. līdz 27.maijam pulcēsies sabiedrisko attiecību, reklāmas, mārketinga, komunikācijas un sociālo zinātņu studenti, nozaru profesionāļi, praktiķi un visi interesenti, kurus aizrauj radošas lietas. Dinamiskās domas darbnīca ir vieta, kur iespējams brīvā dabā un neformālā gaisotnē klausīties interesentas un vērtīgas lekcijas, radīt reālas sabiedrisko attiecību kampaņas Latvijas uzņēmumiem, satikt potenciālos darba devējus, iepazīt jaunus cilvēkus - draugus un nākamos kolēģus. 3 dienu laikā mācīsieties un gūsiet neatsveramu pieredzi no tādiem nozares profesionāļiem kā Līdsas universitātes profesores, vairāku grāmatu autores Annes Gregorijas, sabiedrisko attiecību aģentūras Deep White vadītājas Egles Klekeres, Nordea bankas sabiedrisko
attiecību
priekšsēdētājas Dagnijas
vadītājas Stuķēnas,
un Radio
LASAP 101
valdes
dīdžeja Toma
Grēviņa, sociālo mediju eksperta Artūra Medņa u.c. Nedrīkst palaist garām
izdevību
dzirdēt
Latvijas
Valsts
prezidenta Andra
Bērziņa stāstu par to, kā kļūt par prezidentu. Sīkāka informācija un PIETEIKŠANĀS: http://www.dddarbnica.lv/
Kļūsti par BUDDY!
Seko mums arī sociālajos tīklos: Twitter: @DDDarbnica un www.draugiem.lv/dddarbnica
Tu esi draudzīgs? Aktīvs? Jautrs? Komunikabls? Izpalīdzīgs?
Izsaki savu viedokli!
Tev patīk svešvalodas, un Tu vēlies izzināt citu tautu
Vai kaut reizi savā studentā dzīvē esi saskāries ar Studējošo
kultūru? Ja tas viss ir par Tevi, tad izmanto lielisko iespēju
pašpārvaldi? Kā Tu vērtē tās darbību? Varbūt ir kaut kas, ko
un kļūsti par Buddy kādam no daudzajiem Turības ārzemju
Tu vēlētos uzlabot, mainīt vai ieviest? Tad ir pienācis īstais
studentiem! Esi ieinteresēts, bet vēlies uzzināt kaut ko
brīdis, lai visus ieteikumus nodotu pašpārvaldes rokās, jo
vairāk?
Tavos spēkos ir mainīt pasauli un apkārtējo vidi. Kā to
International/Erasmus un klikšķini uz Buddy, iepazīsties ar
izdarīt? Pavisam vienkārši – ielogojoties BATIS sistēmā un
informāciju, piesakies un jau augusta beigās Tavu draugu
aizpildot anketu par Studējošo pašpārvaldes darbību. Nestāvi
pulku papildinās vismaz viens smaidošs jaunietis!
Tad
ienāc
www.batsp.lv
sadaļā
malā, bet sper soli uz priekšu – IZDARI SAVU GĀJIENU!
Redaktore: Sintija Segleniece Korespondenti: Ieva Vizule, Ieva Bruže, Līga Pētersone, Inese Karpoviča Korektore: Annija Matisone Dizains: Gundars Strazdiņš Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes rakstiska atļauja. Citējot atsauce uz „SP FORMĀTU” obligāta. Izdevējs: Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde, C218, Graudu iela 68, Rīga, tālr. 67607750
8