Civiltiesības - Lietu tiesības by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS I

Kursa autore:

Mg. iur. Jolanta Dinsberga

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

1. Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

2. Studiju norise 2.1. Darbs ar tālmācības materiāliem Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās;

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem, lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto literatūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 2.2. Darbs klātienē Atkarībā no studentu skaita grupā, studiju kursa ietvaros paredzētas arī lekcijas un praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

 vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā. 2.3. Darbs Moodle vidē 2.3.1. Kursa apguves laikā Jums tiek noteikta obligāta dalība MOODLE vides diskusijās. Tās:  dod

iespēju

teorētiskās

zināšanas

pielietot

praksē,

analizējot

reālas

problēmsituācijas un piedāvājot to risinājumus;  rosina domāt, pētīt, pilnveidot savas individuālās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī veicina sadarbību ar citiem studentiem. 2.3.2. Pēc kursa apguves, saskaņā ar studiju plānu un grafiku, Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek attālināti mācību vidē Moodle pēc sekmīgi novērtētas dalības diskusijā;  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī klātienē, iepriekš vienojoties par norises laiku ar savu koordinatoru Studiju atbalsta centrā;  ieskaites/ eksāmena rezultātus paziņo BVK mājaslapas profilā sadaļā “Atzīmes”.

3. Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra koordinatori, kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācībspēki. Izmantojiet viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās! Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studenta apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.

4. Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes lekcijām un praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus nodarbības tekstā. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Vēlam sekmes studijās!

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

1. LIETU TIESĪBU RAKSTUROJUMS, ĪPATNĪBAS Terminu skaidrojošā vārdnīca ................................................................. 1. Lietu tiesību raksturojums ................................................................... 2. Lietu tiesību iedalījums ....................................................................... 3. Lietu tiesības un jurisdikcijas noteikšana ............................................ Kopsavilkums .......................................................................................... Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ................................................ Uzdevumu atbildes .................................................................................. Izmantotā un ieteicamā literatūra un avoti .............................................. Tests .........................................................................................................

23 27 32 35 37 39 41 43 45

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  izprast, kas ir lietu tiesības un kas raksturīgs lietu tiesībām;  noskaidrot, kā iedalās lietu tiesības un kāpēc pastāv tāds iedalījums;  izprast, kādas tiesību normas piemērojamas, ja saduras nacionālās un starptautiskās tiesību normas.

Iesācējam var un vajag palīdzēt mācīties, Taču iemācīties var tikai viņš pats. Iļja Franks

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Absolūtas civiltiesiskās attiecības – attiecības, kur vienā pusē ir zināma tiesīgā persona, kura bauda tiesības uz kādu lietu (piemēram, zemes īpašnieks), savukārt otrā pusē ir nenoteikts subjektu loks, kuriem uzlikts pasīvs pienākums atturēties no jebkādām darbībām, kas traucētu tiesīgai personai izlietot savas tiesības (piemēram, jebkurš sabiedrības loceklis). Apgrūtinājums – uz nekustamā īpašuma esošs, citai personai piederošs objekts, kas liedz iespēju īpašniekam pilnvērtīgi izmantot savu īpašuma tiesību. Apslēpta manta – lietas, kuras ieraktas, iemūrētas vai kā citādi ar nekustamu īpašumu savienotas, kā arī vērtīgas lietas, kuru īpašnieks laika notecējuma dēļ nav uzzināms. Piemēram, kādas veclaicīgas pils drupās atrasta iemūrēta zelta vāze. Augļi – labumi, ko iegūst, lietu lietojot. Bezķermeniska lieta – dažādas personiskas lietu un saistību tiesības, ciktāl tās ir mantas sastāvdaļas (visbiežāk bezķermeniskas lietas saistāmas ar kādu ķermenisku lietu, piemēram, māja ir ķermeniska lieta. Un, ja šī māja atrodas divu personu kopējā īpašumā, kur katrai no tām pienākas ½ domājamās daļas no mājas, ½ domājamās daļas uzskatāma par bezķermenisku lietu, jo to nav iespējams uztvert ar sajūtu orgāniem). Hipotēka – ķīlu tiesības veids, kad ķīlas priekšmets paliek ķīlas devēja valdījumā. Hipotēka pieļaujama uz nekustamu īpašumu, ierakstot ķīlas tiesības zemesgrāmatā (un arī uz kustamām lietām – kuģi). Institūts – tiesību normu kopums, kas attiecas uz vienu tiesību nozari (piemēram, civiltiesību nozari) vai uz vienu apakšnozari (piemēram, civiltiesību apakšnozare ir lietu tiesības) un regulē kādu konkrētu tiesisko attiecību loku (piemēram, lietu tiesības vai arī kādu no lietu tiesību apskatāmajiem jautājumiem). Izpirkuma tiesība – tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu, un iestājoties viņa tiesībās. Piemēram, ja personai bija priekšrocības tiesība iegādāties nekustamo īpašumu, taču apejot šīs tiesības, īpašnieks pārdeva lietu citai personai, pamatojoties uz šo tiesību, nekustamo īpašumu iespējams atgūt no ieguvēja, stājoties viņa vietā. Īpašums – tiesība valdīt un lietot lietu, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Kolīziju normas – termins ‘kolīzija’ nozīmē nesaskaņas vai pretrunas tiesību normās. Savukārt kolīziju normas ir tās, kas nosaka, kurā gadījumā kāda tiesību norma jāpiemēro. Kustama manta – fiziski pārvietojot no vienas vietas uz otru, tā netiek bojāta (mēbeles, drēbes). Ķermeniska lieta – lieta, ko var uztvert ar sajūtu orgāniem (piemēram, galds, pildspalva). Ķīlas devējs – persona, kura ieķīlā sev piederošu lietu, lai saņemtu aizdevumu. Ķīlas ņēmējs (kreditors) – persona, kas izsniedz aizdevumu pret ķīlu. Ķīlas tiesība – tiesība uz svešu lietu, uz kuru pamatojoties šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu. Lieta – materiāls labums, uz ko vērsta personas/-u interese un sakarā ar kuru veidojas civiltiesiskās attiecības. Lietojums – lietas lietošana, gūstot no tās labumu. Lietošanas ķīla – ķīlas ņēmējam ir tiesība lietot ķīlas priekšmetu. Turklāt mantisks labums, ko ķīlas ņēmējs guvis, izmantojot šādi ieķīlāto lietu, kalpo par ķīlu nodrošinātās saistības vai procentu dzēšanai. Manta – materiāli labumi (ķermeniskas, bezķermeniskas lietas). Pamatā manta ir vairāku ķermenisku vai bezķermenisku lietu apkopojums (laulāto manta, SIA manta u.c.). Nekustama manta – lieta vai lietu apkopojums, ko nav iespējams pārvietot no vienas vietas uz citu, to nebojājot. Objekts – materiālie vai nemateriālie labumi, uz ko vērsta civiltiesisko attiecību subjektu interese un sakarā ar ko veidojas civiltiesiskās attiecības (piemēram, māja, automašīna, mantojumā ietilpstošās lietas, personas radošās darbības rezultāts – izgudrojums). Civiltiesībās objektu atsevišķos gadījumos mēdz saukt arī par priekšmetu. Reālnasta – nekustamā īpašuma apgrūtinājums, kas uzliek attiecīgā nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu pašam veikt kādas darbības vai maksājumus privātpersonas interesēs vai publiskās interesēs. Reģistra jeb komercķīla – ķīlas tiesība, kas Komercķīlas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta Komercķīlu reģistrā. Par komercķīlas priekšmetu var būt kustama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kas pieder komersantam, kā arī tās lietu kopība, visa komersanta manta. Komercķīla paliek ķīlas devēja lietojumā.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Relatīvas civiltiesiskās attiecības – attiecības, kuru nodibināšanas un pastāvēšanas laikā ir precīzi noteikts vai arī nosakāms civiltiesiskajās attiecībās iesaistīto subjektu skaits (piemēram, noslēdzot pirkuma līgumu, vienmēr būs zināmi pircējs un pārdevējs). Rīcība – personas tiesība brīvi noteikt un izlemt, ko un kā darīt ar tās īpašumā esošo lietu (tiesība pārdot lietu, mainīt, dāvināt, nodot lietošanā utt.). Rokas ķīla – ķīlas devējs nodod lietu ķīlas ņēmēja valdījumā. Rokas ķīlas priekšmets var būt kustamas lietas. Servitūts – tiesība uz cita lietu, kur īpašnieka īpašuma tiesība uz lietu lietošanas ziņā ir aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam nekustamajam īpašumam par labu. Subjekts – persona (var būt gan fiziska, gan juridiska), kas ir vai var būt civiltiesisko attiecību dalībnieks. Trešā persona – persona, kura ir tieši vai netieši iesaistīta lietu tiesiskajās attiecībās un ir pamatoti ieinteresēta šo attiecību iznākumā. Turējums (faktiskais valdījums) – personas faktiskā vara pār lietu, atzīstot par tās īpašnieku citu personu. Valdījums – tiesisks stāvoklis, kad noteikta lieta atrodas personas fiziskā varā un viņa rīkojas ar šo lietu tā, it kā būtu tās īpašnieks. Zemes gabals – konkrētam zemes īpašniekam vai izmantotājam juridiski noteikta teritorija.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. LIETU TIESĪBU RAKSTUROJUMS Iespējams, pirmo reizi izdzirdot jēdzienu ‘lietu tiesības’, tas var likties svešs un nesaprotams. Taču, ja pavērojam lietas un procesus, kas notiek ap mums, ļoti daudzās dzīves situācijās mēs iesaistāmies lietu civiltiesiskajās attiecībās, par to pat nenojaušot. Jebkuram no Jums īpašumā ir kādas vērtīgākas vai ne tik vērtīgas lietas. Nav svarīgi, vai tas ir zīmulis, drēbes, automašīna vai māja. Visas lietas, ko esat ieguvuši īpašumā likumīgā ceļā, uzskatāmas par Jūsu īpašumu, ar kuru Jūs esat tiesīgi rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet saskaņā ar likumu. Lietojot lietas, mēs gūstam labumus, ko civiltiesībās sauc par augļiem. Taču, ko nozīmē termins ‘augļi’ un kāds ir augļu iedalījums, mēs aplūkosim turpmākajās nodarbībās. Kādās dzīves situācijās Jūs esat iesaistījušies vai arī pašreiz atrodaties lietu tiesiskajās attiecībās? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Ne vienmēr ir jābūt par kādas lietas īpašnieku, lai to varētu izmantot savām vajadzībām. Lietu civiltiesiskajās attiecībās ir iespēja valdīt, lietot un atsevišķos gadījumos arī rīkoties ar citai personai piederošu lietu uz attiecīgas vienošanās pamata, piemēram, izīrēt dzīvokļa īpašumu. Jautājumus par īpašuma iegūšanu, īpašuma valdīšanu, lietošanu un rīcību ar to, īpašuma zaudēšanu, citai personai piederošu lietu lietošanu u.c. jautājumus regulē lietu tiesības. Lietu tiesības ir viens no civiltiesību institūtiem. Civillikumā (CL) nav dota konkrēta lietu tiesību definīcija, tāpēc juridiskajā literatūrā sastopama lietu tiesību definīciju dažādība. Daži autori lietu tiesības definē kā attiecības starp subjektiem un lietām, taču jau pēc loģikas skaidrs, ka diez vai attiecības var veidoties starp lietām un dzīviem cilvēkiem. Tāpēc šī definīcija mūsdienās ir samērā bieži kritizēta. Zvērināts advokāts J. Rozenfelds, kas Latvijā pazīstams kā vairāku grāmatu autors, par lietu tiesībām izsakās šādi: „Lietu tiesības jāsaprot kā noteikumu kopums, kas obligāts tiesību subjektiem, nevis lietām. Lietas nevar būt tiesisko attiecību dalībnieki.”1

Rozenfelds J. Lietu tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002., 7.lpp.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

G. Višņakova, viena no grāmatas „Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz cita lietu”2 autorēm, norāda „..lietu tiesības nozīmē varu pār lietu, varu, ko realizē tiesīgā persona, iedarbojoties tieši uz materiālu lietu. Šī tiesība saista tiesīgo personu – tiesību subjektu ar lietu – tiesību objektu”. Juridisko terminu vārdnīcā lietu tiesības skaidrotas kā „civiltiesību normas, kas sabiedrībā regulē mantas – lietu piederību, valdījumu, lietojumu un rīcību ar to”.3 Aplūkojot minētās definīcijas, esam guvuši apstiprinājumu jau iepriekš teiktajam, ka lietu tiesību skaidrojums var izpausties dažādi, bet galvenais, lai nezustu šī jēdziena jēga. Tāpēc mēģināsim lietu tiesības skaidrot šādi:

Lietu tiesības ir normu kopums, kas regulē civiltiesiskās attiecības starp tiesību subjektiem, realizējot savas tiesības un pienākumus attiecībā uz lietām. Lietu tiesiskajās attiecībās persona var realizēt tiesības uz mantu, lietu, lietu piederību, lietojumu, valdījumu, rīcību. Apgūstot lietu tiesību kursu, bieži nāksies saskarties ar tādiem terminiem kā ‘lieta’ un ‘manta’. Lai arī sākotnēji var likties, ka šie vārdi ir sinonīmi, tomēr tiesību zinātnē tiem ir būtiskas atšķirības.

? Vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka terminu lietojums normatīvajos aktos, juridiskajā literatūrā, tiesu spriedumos utt. ne vienmēr ir korekts, jo viens un tas pats vārds/jēdziens var tikt lietots dažādi. Piemēram, ‘nekustams īpašums’ un ‘nekustamais īpašums’, ‘pirmpirkuma tiesība’ vai ‘pirmpirkuma tiesības ‘ u.c.

Kāpēc, Jūsuprāt, jurisprudencē ir tik svarīgi atklāt un izprast katra termina nozīmi? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Tātad ar terminu ‘lieta’ jāsaprot jebkurš labums, uz ko vērsta personas interese. Parasti civiltiesisko attiecību dalībnieku interese ir vērsta uz kādu objektu, piemēram, dzīvokļa īpašums, meža zeme, dīķis, skapis, jahta utt. Savukārt terminu ‘manta’ pamatā lieto kā atsevišķu ķermenisku lietu apzīmējumu. Varētu teikt, ka par mantu varam runāt tad, ja ar vienu vārdu jāapzīmē vairākas lietas, kas, piemēram, pieder vienai vai vairākām personām. J. Rozenfelds norāda, ka mantas jēdziens Civillikumā sastopams kā tiesība un kā sinonīms atsevišķu ķermenisku lietu apzīmēšanai. Autors arī norāda, ka „terminam ‘manta’, kas ir tuvs lietas jēdzienam, divējādā nozīme Civillikumā ir izskaidrojama ar Latvijas tiesību divdabīgo raksturu.

Višņakova G., Balodis K. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lieta. Valdījums. Tiesības uz cita lietu. Rīga: Mans Īpašums, 1998., 8.lpp. 3 Juridisko terminu vārdnīca. Autoru kolektīvs. Rīga: Nordik, 1998., 138.lpp. 2

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Pateicoties Romiešu tiesību ietekmei, termins ‘manta’ Civillikumā dažkārt tiek lietots, uzsverot mantisko tiesību, piemēram, parādu prasījumu atšķirību no liettiesiskām tiesībām. Savukārt vācu tiesībām ar tām raksturīgo pretstatījumu kustamām lietām, kas nav reģistrējamas zemesgrāmatā, mums jāpateicas par to, ka šis kustamo un nekustamo lietu pretstatījums attiecināts arī uz mantu. ...daudzas „lietas”, kas it kā ir pilnīgi netveramas, iespējams pārdot un ieķīlāt, tāpat kā ķermeniskas lietas”.4 Civillikuma Lietu tiesību sadaļā ir vairākas tiesību normas, kurās ietverts termins ‘manta’ (skat. 1. tabulu). 1. tabula

Tiesību normas, kurās ietverts termins ‘manta’ CL panta nr. 841.p.

846.p. 1., 2.d.

885.p. 952.p.

1050.p.

Panta saturs Lietas ir ķermeniskas vai bezķermeniskas. Bezķermeniskas lietas ir dažādas personiskas, lietu un saistību tiesības, ciktāl tās ir mantas sastāvdaļas. Lietu tiesības pieskaitāmas kustamai vai nekustamai mantai, raugoties pēc to lietu šķiras, uz kurām tās attiecas. Personiskās un saistību tiesības, kaut arī to priekšmets būtu nekustama lieta, vienmēr pieskaitāmas kustamai mantai. Zemes gabala valdītājs kļūst par tajā apslēptas mantas valdītāju tikai pēc tam, kad tā atrasta. Apslēpta manta ir visas zemē ieraktas, iemūrētas vai kā citādi noslēptas vērtīgas lietas, kuru īpašnieks notecējušā laika ilguma dēļ vairs nav uzzināms. Par prasības priekšmetu var būt kā atsevišķa lieta, tā arī lietu kopība, kas pastāv vienīgi no ķermeniskām lietām, bet ne tāda manta, kuras sastāvā ietilpst gan ķermeniskas, gan bezķermeniskas lietas (849. p. 1. d.).

Papildiniet tabulu pēc iepriekšējā parauga un ierakstiet tukšajās ailēs Civillikuma panta numuru, kā arī tā saturu, kur minēts termins ‘manta’!

Šī uzdevuma veikšanai izmantojiet Civillikumu (Civillikums. Trešā daļa. Lietu tiesības. 841.-874.pants. Ziņotājs, Nr.29, 30.07.1992., Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=90221) CL panta nr.

Panta saturs

Aplūkojot arī citus civiltiesību institūtus – ģimenes tiesības, mantojuma tiesības –, var pārliecināties, ka termins ‘manta’ CL tiek lietots visai bieži.

Rozenfelds J. Lietu tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002., 12.lpp.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Piemēram: Ģimenes tiesībās „Laulāto manta” – tas ir viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem ar otra laulāta darbības palīdzību (CL 89.p.). Mantojuma tiesībās mantas jēdziens tiek saistīts ar mantojumā ietilpstošām lietām. Turpinājumā apskatīsim lietu tiesības, sasaistot tās ar saistību tiesību institūtu. Tas palīdzēs izprast vairākas lietu tiesību īpatnības un aplūkot tās citā skatījumā.

Lietu tiesības parasti saprot kā pretstatu saistību tiesībām. Lai noskaidrotu lietu tiesību būtību, izmanto salīdzināšanas metodi. Šo metodi, lasot lekcijas Latvijas Universitātē un skaidrojot lietu tiesību īpatnības saviem studentiem, izmantoja arī ievērojams civiltiesību speciālists Konstantīns Čakste (dzimis 1901. gada 26. jūlijā, miris 1945. gada 21. februārī).

2. tabula

Būtiskākās lietu un saistību tiesību atšķirības 1.

apgrūtina lietu (piemēram, uz nekustamā īpašuma atrodas telekomunikāciju tīklu līnija, valsts vai pašvaldības autoceļš, cauri stiepjas elektrolīnija utt.)

absolūta tiesība (jebkurai personai ir jāņem vērā lietas īpašnieka intereses, kam ir tiesības uz konkrētu lietu. Pārējiem ir pienākums atturēties no lietu tiesību aizskaršanas. Tas attiecas uz visām personām, kas domā iejaukties lietas valdījumā. Nav iespējams paredzēt uz nākotni, kas būs tas cilvēks, kas kavēs lietu tiesību izlietošanu. Tas nozīmē, ka lietu tiesības pasīvais subjekts jeb atbildētājs iespējamā prāvā principā ir nenoteikta persona) saista ar valdījumu (piemēram, personas valdījumā jeb fiziskā varā atrodas automašīna, kura tika iegādāta uz pirkuma līguma pamata)

LIETU TIESĪBAS priekšmets – lieta (piemēram, ēka, automašīna, galds, krēsls utt.)

SAISTĪBU TIESĪBAS priekšmets – darbība (piemēram, personas apņemšanās kaut ko darīt vai atturēties no noteiktām darbībām) apgrūtina personu (piemēram, personai ir jāpilda tie pienākumi, kurus viņa uzņēmusies ar līgumu – noslēdzot pilnvarojuma līgumu, pilnvarotajai personai jāizpilda pilnvarotāja dots uzdevums. Savukārt pilnvarotājam jāsamaksā pilnvarotajai personai atlīdzība par izpildīto uzdevumu) relatīva tiesība (piemēram, personas noslēdz nomas līgumu, kurā paredzētas katras puses tiesības un pienākumi, kā arī sekas, ja kāda no pusēm nepildīs tai uzliktos pienākumus vai aizskars otra līgumslēdzēja intereses. Dotajā gadījumā nomas līgumā ir noteikts subjektu loks)

piešķir tikai tiesību iegūt valdījumu (piemēram, divas personas noslēdz pirkuma līgumu par automašīnas pārdošanu. Līdz ar līguma noslēgšanu pircējs iegūst tiesību pieprasīt nopirktās lietas nodošanu)

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

Padomājiet, vai no iepriekš minētā var secināt, ka galvenā lietu tiesību īpatnība ir tā, ka šo tiesību objekts vienmēr ir materiālas dabas, kā arī lietu tiesību objekts nevar būt darbība, kā tas ir saistību tiesībās! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Kā Jūs domājat, kādās attiecībās, raugoties no lietu tiesību viedokļa, Jūs atrodaties ar saviem kaimiņiem? A. absolūtās civiltiesiskās attiecībās; B. relatīvās civiltiesiskās attiecībās. Civiltiesību speciālists K. Čakste uzsver, ka lietu tiesībām piemīt tā saucamās:  sekošanas tiesības;  priekšrocības tiesības.

1. nodarbība

? 

Sekošanas tiesības izpaužas tādējādi, ka jau reiz uz nekustamo īpašumu nodibinātais apgrūtinājums paliek uz nekustamā īpašuma, neskatoties uz vairākkārtēju īpašnieku maiņu. Piemēram: Ar nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu ierīkota elektrolīnija paliek uz šī nekustamā īpašuma arī tad, ja tas vairākkārtēji tiek pārdots. Katrreizējam nekustamā īpašuma ieguvējam būs jāsamierinās ar šīs elektrolīnijas pastāvēšanu. Ja ar iepriekšējā nekustamā īpašuma īpašnieka rakstisku atļauju zemē tika ieraktas caurules pilsētas notekūdeņu novadīšanai, vai šī nekustamā īpašuma jaunais ieguvējs ir tiesīgs aizliegt novadīt notekūdeņus pa šīm caurulēm un izrakt tās, pamatojoties uz to, ka viņš kā jaunais nekustamā īpašuma īpašnieks piekrišanu šādām darbībām nav devis? Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................



Priekšrocības tiesības – konfliktu gadījumos, kad saduras lietu tiesības ar saistību vai citām tiesībām, priekšroka ir lietu tiesībām. Piemēram: Ja viena un tā pati kustama lieta pārdota vairākām personām, priekšroka būs tam pircējam, kuram šī lieta ir nodota valdījumā. Bet otram pircējam būs tikai prasījuma tiesība pret pārdevēju. Tas ir, pircējs nevarēs prasīt lietu sev, jo tā jau atrodas cita pircēja valdījumā, bet viņš varēs prasīt no pārdevēja atlīdzināt visus zaudējumus, kas viņam radušies.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība



Biznesa vadības koledža

Padomājiet, vai iepriekš minētajā piemērā būs nozīme tam, kas no pircējiem ir noslēdzis pirkuma līgumu par kustamas lietas iegādi pirmais! Kādēļ? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2. LIETU TIESĪBU IEDALĪJUMS Civiltiesībām, tāpat kā jebkurai tiesību nozarei ir sava sistēma, kur tiesību normas sakārtotas tādējādi, lai lietotājam vieglāk būtu orientēties normatīvajos aktos un pēc iespējas ātrāk varētu atrast sev vajadzīgo normu.

Kā jau iepriekš minēts, lietu tiesības ir viens no civiltiesību institūtiem. Taču lai veiksmīgāk atrisinātu dažāda rakstura civiltiesiskus jautājumus, lietu tiesību institūts tiek iedalīts vēl sīkāk (skat. 1.attēlu).

Lietu tiesības

Valdījums (CL 875.p.)

Īpašums (CL 927.p.)

Tiesība uz cita lietu (CL 1130.p., 1260.p., 1278.p., 1381.p.)

1. attēls. Lietu tiesību iedalījums

Valdījums – personas faktiska vara pār lietu. Valdītājs var būt īpašnieks, kā arī neīpašnieks. Kā atzīst civiltiesību speciālists J. Rozenfelds – valdījums ir fakts, nevis tiesība (jāpiebilst, ka šai sakarā pastāv arī citi viedokļi). Īpašums – pilnīgas varas tiesība pār lietu, tiesība valdīt, lietot un iegūt visus labumus, atprasīt no katras trešās personas uz īpašuma tiesības pamata. Īpašuma tiesības ir neierobežotas, izņemot likumā noteiktos ierobežojumus. Tiesība uz cita lietu (jāpiebilst, ka tiesība uz cita lietu var izpausties atsevišķos gadījumos kā turējums vai faktiskais valdījums) – var nodibināt uz citai personai piederošu lietu ar likumu, līgumu, tiesas spriedumu, mantošanas ceļā. Tiesība uz cita lietu var izpausties kā servitūti, reālnastas, ķīlas tiesības un izpirkuma tiesība (skat. 2.attēlu).

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Tiesība uz cita lietu

Servitūts

Reālnasta

Ķīlas tiesība

Izpirkuma tiesība

2.attēls. Tiesība uz cita lietu

Servitūts – tiesība uz cita lietu, īpašnieka īpašuma tiesība uz lietu lietošanas ziņā ir aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam nekustamajam īpašumam par labu. Piemēram: Visbiežāk nodibināmais servitūta veids Latvijā ir ceļa servitūts. To nodibina gadījumos, ja no viena nekustamā īpašuma nav iespējams izkļūt, nešķērsojot citu nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā nekustamā īpašuma īpašnieka tiesība ir ierobežota tādējādi, ka pa viņa zemē esošo ceļu tiesīgas pārvietoties citas personas, lai nokļūtu līdz savam nekustamajam īpašumam. Reālnasta – nekustamā īpašuma apgrūtinājums, kas uzliek attiecīgā nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu pašam veikt kādas darbības vai maksājumus privātpersonas interesēs vai publiskās interesēs.

Piemēram: Nekustamā īpašuma īpašniekam saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” ir pienākums katru gadu maksāt nekustamā īpašuma nodokli. Nodokļu maksāšana izpaužas kā nekustamā īpašuma apgrūtinājums. Atzīmējiet pareizo atbildi!



Pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli ir noteikts: A. publiskajās interesēs; B. privātajās interesēs.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Izpirkuma tiesība – tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju sakarā ar priekšrocību pret viņu, un iestājoties viņa tiesībās. Nomnieks savu izpirkuma tiesību tiesīgs izmantot, ja jaunais ieguvējs savu īpašuma tiesību jau nostiprinājis zemesgrāmatā.

Piemēram: Nomnieks ar iznomātāju līgumā vienojas, ka nomniekam ir priekšroka pirkt nomā nodoto lietu, ja iznomātājs to nolemtu pārdot. Ja iznomātājs pārdod trešajai personai nomā nodoto lietu, apejot nomnieka priekšrocības tiesību pirkt nomā nodoto lietu, nomnieks tiesīgs izmantot izpirkuma tiesību. Tā rezultātā nomnieks stājas trešās personas vietā, izpildot tos pašus pirkuma līguma nosacījumus, kas bija iznomātājam ar trešo personu. Ķīlas tiesība – īpaša tiesība uz svešu lietu. Tiek nodibināta par labu kreditoram. Tātad ķīlas tiesība nav nekas cits kā kreditora prasījuma samaksas vai izpildījuma nodrošinājuma veids. Piemēram: Lai saņemtu aizdevumu, persona kreditoram ieķīlā lietu, kuras vērtība ir ekvivalenta ieķīlātās lietas vērtībai vai arī pārsniedz to. Ja parādnieks noteiktā laikā neizpilda saistību pret kreditoru un neatdod aizņemto naudas summu, ieķīlātā lieta būs kā nodrošinājums, ko kreditors būs tiesīgs pārdot un apmierināt savu prasījumu.

Jautājumus par valdījumu, īpašumu un tiesību uz cita lietu apskatīsim nākamajās nodarbībās.

Ķīlas tiesība tiek iedalīta:  rokas ķīla – ķīlas devējs nodod lietu ķīlas ņēmēja valdījumā. Rokas ķīlas priekšmets var būt kustamas lietas. Piemēram, lombardā ieķīlā kustamu lietu – pulksteni;  lietošanas ķīla – ķīlas ņēmējam ir tiesības lietot ķīlas priekšmetu. Turklāt mantisks labums, ko ķīlas ņēmējs guvis, izmantojot šādi ieķīlāto lietu, kalpo par ķīlu nodrošinātās saistības vai procentu dzēšanai. Piemēram, ieķīlā augļu dārzu, un ķīlas ņēmējs katru gadu ievāc ābolu ražu;  hipotēka – ķīlas priekšmets paliek ķīlas devēja valdījumā. Hipotēka pieļaujama uz nekustamu īpašumu, ierakstot ķīlas tiesību zemesgrāmatā (un arī uz kustamām lietām – kuģi). Piemēram, dzīvokļa īpašumu, kas ieķīlāts bankai, tiesīgs lietot tā ieķīlātājs;  reģistra jeb komercķīla – lietu ieķīlāšana, nenododot tās ķīlas ņēmēja valdījumā. Piemēram, uzņēmums ieķīlā tā bilancē esošas automašīnas, bet patur tiesības tās izmantot savām vajadzībām. No iepriekš minētā izriet, ka lietu tiesības apskata un regulē civiltiesiskās attiecības divos galvenajos veidos: 1. īpašuma tiesības uz savu lietu; 2. tiesības uz svešu lietu. Papildus jānorāda, ka lietu tiesības ietver arī jautājumus par īpašuma tiesības nostiprināšanu zemesgrāmatā un dzīvojamo māju apsaimniekošanu, intelektuālo īpašumu. Taču šos jautājumus reglamentē atsevišķi normatīvie akti. Bet CL satur atsevišķas vispārējas tiesību normas, kuras attiecas uz minētajiem jautājumiem.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

3. LIETU TIESĪBAS UN JURISDIKCIJAS NOTEIKŠANA Mūsdienās, nodibinot, grozot un/vai izbeidzot civiltiesiskās attiecības, personas arvien vairāk saskaras ar starptautisku elementu, kur darījuma puses ir dažādu valstu pilsoņi vai arī civiltiesiskās attiecības veidojas ārpus Latvijas robežas. Katrai valstij jāņem vērā ne tikai savas valsts pilsoņi, bet arī svešas valsts pilsoņi, kā arī citā valstī slēgtie darījumi, kuri saistāmi ar valsts teritorijā atrodošos kustamo vai nekustamo mantu. Mainoties kustamas mantas atrašanās vietai, neskartas paliek trešo personu lietu tiesības, kas iegūtas pēc šās mantas iepriekšējās atrašanās vietas likumiem. Nav retums, ka personas civiltiesiskās attiecības nodibina vienā valstī, bet to izpildi paredz citā valstī. Vai arī vienas valsts pilsoņi noslēdz darījumu par lietu, kas atrodas citā valstī. Krustojoties nacionālajam un teritoriālajam principam, kombinācijas var būt visdažādākās. Tādos gadījumos aktualizējas jautājums par to, kādas valsts likums regulēs civiltiesisko attiecību, kuras valsts likumam ir dodama priekšroka. Padomājiet, kas ir jādara un kā ir iespējams noskaidrot, kādas valsts normatīvie akti piemērojami attiecīgajā situācijā! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Saskaņā ar Civillikuma 18.pantu „lietu tiesības, ieskaitot valdījumu, noteicamas pēc lietas atrašanās likuma”. Un nav atšķirības, vai runa ir par kustamu vai nekustamu mantu.

Lietu tiesību iegūšana, pārgrozīšana vai izbeigšana, ja tas attiecas uz Latvijā esošu nekustamu mantu, kā arī no tiesiskiem darījumiem izrietošas saistību tiesības, uz kuru pamata šādas lietu tiesības var iegūt, pārgrozīt vai izbeigt, formas un satura ziņā noteicamas pēc Latvijas likuma, vienalga, kādas personas un kur taisījušas attiecīgos tiesiskos darījumus. 1. piemērs: Latvijas pilsonis un Vācijas pilsonis Vācijā noslēdz līgumu par nekustamā īpašuma iegādi, kas pieder Latvijas pilsonim un atrodas Latvijā. Visas formalitātes saistībā ar īpašumtiesību pāreju no pārdevēja uz pircēju būs kārtojamas atbilstoši Latvijas likumiem. Un tas ir gluži loģiski, jo pārdodamā lieta ir cieši saistīta ar attiecīgās valsts teritoriju, un šai valstij ir pilnīgas tiesības noteikt to lietu tiesisko stāvokli, kas atrodas tās teritorijā.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

2. piemērs: Ārzemnieki laulātie, kam ar Latviju nav cita sakara, kā vienīgi viņu tur atrodošās manta, šīs mantas ziņā būs padoti Latvijas likuma režīmam, lai gan pārējās mantas ziņā viņi ir atkarīgi no sava nacionālā vai domicila likuma. Šādiem laulātiem būs jāpiemērojas Latvijas likumam vai nu paturot likumisko sistēmu, vai reģistrējot Latvijā tās līgumiskās sistēmas, kādas mūsu likums pieļauj. Diemžēl ir daudz gadījumu, kad civiltiesiskajās attiecībās ar starptautisku elementu starp līgumslēdzējiem veidojas konflikti dažādu iemeslu dēļ. Konfliktus, kas rodas, saduroties nacionālo tiesību normām un starptautiskām tiesību normām, iespējams risināt šādos veidos:  saskaņā ar konvencijām;  saskaņā ar nacionālajām tiesību normām, kur iekšējie normatīvie akti norobežo savas un svešas valsts likumu piemērošanu.

Šādas normas literatūrā parasti apzīmē vai nu par kolīziju normām, vai par starptautisko privāto tiesību normām. Kolīziju normas ir ietvertas LR Civillikuma ievadā. Ja konflikts veidojas starp ārvalstniekiem, tad tas izšķirams pēc attiecīgās valsts iekšējiem likumiem. Savukārt, ja konflikts veidojas starp ārvalstu un Latvijas pilsoni, to visbiežāk iespējams atrisināt, valstīm vienojoties. CL 25. pantā noteikts, ka „ievada noteikumi piemērojami, ciktāl starptautiskos līgumos un konvencijās, kuros piedalās Latvija, nebūs noteikts citādi”.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

Lietu tiesības ir normu kopums, kas regulē civiltiesiskās attiecības starp tiesību subjektiem, realizējot savas tiesības un pienākumus attiecībā uz lietām. Lietu tiesības parasti saprot kā pretstatu saistību tiesībām. Lai noskaidrotu lietu tiesību būtību, parasti izmanto salīdzināšanas metodi. Lietu tiesības ir viens no civiltiesību institūtiem, un tas iedalās vēl sīkāk:  valdījums;  īpašums;  tiesība uz cita lietu – tiesība uz cita lietu var tikt nosaukta atsevišķos gadījumos kā turējums vai faktiskais valdījums. Mūsdienās, nodibinot, grozot un izbeidzot civiltiesiskās attiecības, rodas saskarsme ar starptautisku elementu. Katrai valstij jāņem vērā ne tikai savas valsts pilsoņi, bet arī citas valsts pilsoņi, kā arī citā valstī slēgtie darījumi, kuri saistāmi ar valsts teritorijā atrodošos kustamo vai nekustamo mantu. Saskaņā ar CL 18.pantu „lietu tiesības, ieskaitot valdījumu, noteicamas pēc lietas atrašanās likuma”, un nav atšķirības, vai runa ir par kustamu vai nekustamu mantu.

Humora deva! Eksāmens. Pasniedzējs saka: – Tie, kuri zina, kā saucas grāmata, pēc kuras jums bija jāmācās un kas to ir sarakstījis, dabūs teicami. Tie, kuri zina, kādā krāsā ir šī grāmata, dabūs labi. Tie, kuri zina, kas šis ir par priekšmetu, dabūs apmierinoši. Viens students pieceļas kājās un drūmā balsī saka: – Veči, ejam prom, šajā priekšmetā ar haļavu cauri netiksim!

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Aigars Grāvītis 2017.gada 5.augustā ievietoja sludinājumu avīzē par viņam piederošās laivas pārdošanu. Pēc sludinājuma pie Aigara Grāvīša 2017.gada 10. augustā ieradās Bernards Henriksons, kurš, apskatot laivas stāvokli, piekrita laivu pirkt. Tajā pašā dienā Aigars Grāvītis un Bernards Henriksons noslēdza pirkuma līgumu attiecībā uz laivu. Tā kā Bernardam Henriksonam nebija iespējas nopirkto laivu uzreiz nogādāt mājās, pārdevējs un pircējs vienojās, ka pēc laivas Bernards Henriksons ieradīsies pēc 2 dienām (tas ir, 2017.gada 12. augustā). Nākamajā dienā, 2017.gada 11. augustā, Aigaram Grāvītim piezvanīja Centis Liepiņš, kuram arī bija radusies interese iegādāties pārdošanai piedāvāto laivu. Telefona sarunā Aigars Grāvītis norādīja, ka laiva jau pārdota. Taču Centis Liepiņš paskaidroja, ka viņam laiva ļoti nepieciešama un viņš gatavs samaksāt par to lielāku summu, nekā Aigars Grāvītis jau bija saņēmis no iepriekšējā pircēja. Aigars Grāvītis piekrita, un 2017.gada 11. augustā Centis Liepiņš ieradās pie Aigara Grāvīša, noslēdza laivas pirkuma līgumu, ielika laivu piekabē un aizveda sev līdzi. 2017.gada 12 augustā, kā jau bija norunāts, Bernards Henriksons ieradās pie Aigara Grāvīša pēc laivas, ko bija iegādājies pirms 2 dienām. Taču Aigars Grāvītis pateica, ka laivu ir pārdevis citai personai un piedāvāja atdot Bernarda Henriksona iemaksāto naudu par laivu. Bernards Henriksons uzskatīja, ka viņš iegādājās laivu pirmais, tāpēc viņam ir visas priekšrocības uz iegādāto laivu un Centim Liepiņam nav tiesību paturēt laivu, bet jānodod Bernardam Henriksonam kā laivas pirmējam pircējam. Savukārt Aigaram Grāvītim jāsedz visi izdevumi, kas Bernardam Henriksonam būs radušies saistībā ar laivas atgūšanu. 1. Vai Bernardam Henriksonam ir tiesība pieprasīt laivu no Centa Liepiņa, pamatojoties uz to, ka Bernards Henriksons laivas pirkuma līgumu noslēdzis pirmais? Pamatojiet savu viedokli! 2. Vai Bernardam Henriksonam būs tiesība pieprasīt zaudējumu atlīdzību no Aigara Grāvīša? Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

2. uzdevums Juristiem, cenšoties atrisināt dažādas sarežģītības lietas, lai nonāktu pie klientam labvēlīga risinājuma, nākas izmantot dažādus paņēmienus. Katra lieta ir gluži kā rēbuss, kur līdz rezultātam nonāk soli pa solim. Tāpēc šis vingrinājums palīdzēs Jums soli pa solim atcerēties visu to, ko aplūkojām šajā nodarbībā. Atrisiniet krustvārdu mīklu! Horizontāli: 1. Lietu tiesībās runa ir par lietām, kuras ir ķermeniskas un ... . 2. Kādas normas ir ietvertas Civillikuma ievadā, kuras saistītas ar starptautisku elementu un attiecas uz lietu tiesībām? 3. Kā sauc tiesību uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu? 4. Kā civiltiesībās sauc labumu, ko iegūst, lietojot lietu? 5. Uz ko persona var īstenot savas tiesības lietu tiesiskajās attiecībās? 6. Lietu tiesības iedala trīs galvenajos institūtos. Uzrakstiet vienu no tiem! Vertikāli: 1. Kādas ir lietu tiesības – absolūtas vai relatīvas? 2. Kā sauc tiesības, kuru normu kopums regulē sabiedriskās attiecības starp tiesību subjektiem sakarā ar viņu kundzību pār lietām? 3. Saskaņā ar Civillikuma 18. pantu „lietu tiesības, ieskaitot valdījumu, noteicamas pēc lietas .............. likuma”. 4. Kādām tiesībām parasti pretstata lietu tiesības?5

4. 1. 3. 1.

3. 2.

4. 5.

Krustvārdu mīklu sastādīja I. Morozova

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža



UZDEVUMU ATBILDES 31. lpp. A. 31. lpp. Nav tiesīgs aizliegt, jo uz nekustamo īpašumu nodibinātais apgrūtinājums paliek, neskatoties uz īpašnieku maiņu (tā ir tā sauktā ‘sekošanas tiesība’, kas raksturīga lietu tiesībām). 32. lpp. Tam, kas no pircējiem ir noslēdzis pirkuma līgumu par kustamas lietas iegādi pirmais, šajā situācijā nav nozīmes, jo priekšrocības tiesība ir tam pircējam, pie kura lieta atrodas. Nozīme pirkuma līguma slēgšanas datumam varētu būt tad, ja pārdotā lieta joprojām atrastos pie pārdevēja. 33. lpp. A. 39. lpp. 1. uzdevums Lai vienkāršāk atrisinātu uzdevumus, dažkārt lietderīgi tos attēlot shematiski un personu pilna vārda un uzvārda vietā lietot īsāku apzīmējumu. Uzdevumā minētās personas tiek apzīmētas šādi: Aigars Grāvītis – A. Bernards Henriksons – B. Centis Liepiņš – C. 2017.gada 10. augustā uz pirkuma līguma pamata personai B. Persona A – laivas īpašnieks – pārdod laivu 2 personām 2017.gada 11. augustā uz pirkuma līguma pamata personai C. Laiva nodota C valdījumā.

Kā shēmā redzams, pārdevējs vienu un to pašu sev piederošu lietu ir pārdevis divām personām. Līgums ar personu B noslēgts dienu ātrāk nekā līgums ar personu C. Taču personai C lieta jau nodota. Līdz ar lietas nodošanu pircējs C iegūst lietu tiesību, kas ir prioritāra pret saistību tiesībām, kas joprojām pastāv starp pārdevēju A un pircēju B. Dotajā gadījumā nebūs nozīmes tam, ka pircējs B līgumu ir noslēdzis pirmais. Svarīgākais ir tas, kam lieta nodota un kam uz šo lietu ir lietu tiesība.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Tātad: 1. persona B nevarēs atprasīt laivu no C. 2. persona B tiesīga pieprasīt zaudējuma atlīdzību no A. Jāpiebilst, ka pieprasītā zaudējuma apmērs prasītājam jāpamato.

40.lpp. 2. uzdevums 4. 1.

A 1.

S 2.

T L

S V

S 6.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

IZMANTOTĀ UN IETEICAMĀ LITERATŪRA UN AVOTI

1. nodarbība



1. Civillikums. Ievads. Lietu tiesības. 841.–874.pants. Valdības Vēstnesis", 41, 20.02.1937., Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=90224 2. Civillikums. Trešā daļa. Lietu tiesības. 841.–874.pants. Ziņotājs, Nr.29, 30.07.1992., Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=90221 3. Bojārs J. Starptautiskās privātās tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998., 91.–103.lpp. 4. Čakste K. Civiltiesības. 1938., [b.i.], 35.– 37.lpp. 5. Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. 3.daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Rīga: Mans Īpašums, 2002., 18.–19.lpp. 6. Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. Rīga, „Zvaigzne”, 1977. 7. Rozenfelds J. Lietu tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002., 9.–13.lpp. 8. Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. Rīga: Latvijas Juristu biedrība, 1996., 21.–22.lpp. 9. Višņakova G., Balodis K. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu (841.–926.p., 1130.–1400.p.). Rīga: Mans Īpašums, 1998., 8.–31.lpp. 10. Vīnzarājs N. Lietu tiesības. Civiltiesību problēmas. Raksti (1932– 1939). Rīga: E. Kalniņa un V. Tihomirova izdevums, 2000., 43.–94.lpp.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Civillikumā lietu tiesību definīcija: A. ir dota; B. nav dota; C. ir dota, bet definējums nav pietiekami precīzs. 2. Lietu tiesības ir: A. civiltiesisko normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības starp tiesību subjektiem; B. personas tiesības rīkoties ar lietām, kas atrodas tās īpašumā; C. tiesības uz cita lietu, kas nodrošina aizdevuma izpildi. 3. Par lietu tiesību priekšmetu var būt: A. darbība; B. bezdarbība; C. lieta; D. saistība. 4. Absolūtajās civiltiesiskajās attiecībās: A. vienā un otrā civiltiesisko attiecību pusē ir zināmas personas, kurām ir skaidri noteikts tiesību un pienākumu loks; B. vienā pusē ir konkrēta persona, kuras tiesības un pienākumi ir skaidri noteikti, un otrā pusē ir nenoteikts personu loks. 5. Lietu tiesību institūta tradicionālais iedalījums ir: A. valdījums, īpašums, tiesība uz cita lietu; B. īpašums, ķīlas tiesība, servitūta tiesība, izpirkuma tiesība; C. rokas ķīla, lietošanas ķīla, hipotēka, komercķīla. 6. Tiesība uz cita lietu attiecas: A. tikai uz rokas ķīlu, lietošanas ķīlu, hipotēku, komercķīlu, servitūta tiesību, izpirkuma tiesību; B. tikai uz ķīlas tiesību, servitūta tiesību, izpirkuma tiesību; C. uz ķīlas tiesību, reālnastu, servitūta tiesību, izpirkuma tiesību. 7. Priekšroka, saskaroties lietu tiesībām un saistību tiesībām, tiek dota: A. saistību tiesībām; B. lietu tiesībām; C. priekšroka netiek dota ne lietu, ne saistību tiesībām, jo viss atkarīgs no lietas apstākļiem.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

8. Pilnīgas varas tiesība pār lietu raksturīga: A. valdījumam; B. īpašumam; C. servitūtam. 9. Saskaroties nacionālajām un starptautiskajām tiesību normām, saskaņā ar Civillikuma 18.pantu lietu tiesības, ieskaitot valdījumu, noteicamas pēc: A. lietas atrašanās likuma; B. pēc darījuma noslēgšanas valsts likuma; C. darījuma dalībnieku vienošanās. 10. Par apgrūtinājumu lietu tiesībās uzskata: A. personas pienākumu atturēties no noteiktām darbībām; B. personas pienākumu veikt noteiktas darbības; C. uz nekustamā īpašuma esošu, citai personai piederošu objektu, kas liedz iespēju īpašniekam pilnvērtīgi izmantot savu īpašuma tiesību; D. uz citai personai piederošas zemes esošā objekta īpašnieka pienākumu veikt noteiktas darbības zemes īpašnieka labā.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTS 1.

10.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES 1.

10.

CIVILTIESĪBAS. LIETU TIESĪBAS