Saskarsmes psiholoģija, 2. studiju posms

T훮lm훮c카bas studiju kurss

SASKARSMES PSIHOLO칙IJA II

Kursa autore: Mg. paed. Svetlana Valdmane

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

1. Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

2. Studiju norise 2.1. Darbs ar tālmācības materiāliem Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās;

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem, lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto literatūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 2.2. Darbs klātienē Atkarībā no studentu skaita grupā, studiju kursa ietvaros paredzētas arī lekcijas un praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

 vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā. 2.3. Darbs Moodle vidē 2.3.1. Kursa apguves laikā Jums tiek noteikta obligāta dalība MOODLE vides diskusijās. Tās:  dod

iespēju

teorētiskās

zināšanas

pielietot

praksē,

analizējot

reālas

problēmsituācijas un piedāvājot to risinājumus;  rosina domāt, pētīt, pilnveidot savas individuālās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī veicina sadarbību ar citiem studentiem. 2.3.2. Pēc kursa apguves, saskaņā ar studiju plānu un grafiku, Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek attālināti mācību vidē Moodle pēc sekmīgi novērtētas dalības diskusijā;  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī klātienē, iepriekš vienojoties par norises laiku ar savu koordinatoru Studiju atbalsta centrā;  ieskaites/ eksāmena rezultātus paziņo BVK mājaslapas profilā sadaļā “Atzīmes”.

3. Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra koordinatori, kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācībspēki. Izmantojiet viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās! 9

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studenta apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.

4. Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes lekcijām un praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus nodarbības tekstā. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Vēlam sekmes studijās!

Biznesa vadības koledža

Apzīmējumi

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt

 Σ

uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes” nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

PERSONĪGĀ SASKARSME JEB SASKARSME “ACI PRET ACI” Terminu skaidrojošā vārdnīca ...................................................................... 19 1. Pirmais iespaids ........................................................................................ 21 2. Neverbālā saskarsme ................................................................................ 25 2.1. Mēmās sazināšanās definējums un raksturojums .............................. 26 2.2. Neverbālās sazināšanās funkcijas ...................................................... 30 Kopsavilkums ............................................................................................... 33 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ..................................................... 35 Uzdevumu atbildes ....................................................................................... 41 Ieteicamā literatūra ....................................................................................... 43 Tests .............................................................................................................. 45

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs: · izprast, kā veidojas pirmais iespaids par cilvēku un kas to ietekmē; · analizēt un izmantot neverbālo saskarsmi; · kontrolēt savu neverbālo valodu; · izprast neverbālās saskarsmes atšķirības dažādās kultūrās.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

9. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

SASKARSMES PSIHOLO칙IJA

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

9. nodarbība



Neverbālā saskarsme – sazināšanās bez vārdiem, kura sniedz informāciju par cilvēka iekšējiem pārdzīvojumiem, viņa emocionālo stāvokli, jūtām. Oreola efekts – kopējā iespaida pārnešana uz personības atsevišķām iezīmēm. Piemēram, ja cilvēks ir guvis nozīmīgus panākumus kādā dzīves jomā, tad apkārtējie no viņa gaida panākumus arī citur, bet, ja cilvēks ir izdarījis ko sliktu, tad ir diezgan grūti (bet ne neiespējami) pārliecināt citus, ka viņš var paveikt arī kaut ko labu. Pirmais iespaids – priekšstats par cilvēku, kas veidojas pirmajās 90 kontakta sekundēs. Saskarsme – divu vai vairāku cilvēku mijiedarbība, kuras laikā notiek apmaiņa ar informāciju. Stereotipi – nosacīti, vienkāršoti priekšstati.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

9. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

SASKARSMES PSIHOLO칙IJA

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

“Aiz vārtiem stāvēja princese. Bet kā viņa izskatījās! Lietus ūdens tecēja lejup pār matiem un kleitu uz kurpēm un iztecēja pa cauriem kurpju purngaliem. Un viņa vēl centās pārliecināt, ka ir īsta princese!” (H. K. Andersens “Princese uz zirņa”) Kāds priekšstats par šo meiteni rastos Jums, ja Jūs šo pasaku nezinātu?

.......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Kā Jūs sevi aprakstītu pirmajās 10–15 sekundēs? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

1. PIRMAIS IESPAIDS Ir tāds krievu sakāmvārds “Sagaida pēc apģērba, pavada pēc prāta”, tomēr dažreiz nerodas nekāda vēlēšanās uzzināt par cilvēka iekšējo būtību ko vairāk. Kāpēc?

Tagad pamēģināsim paskatīties uz sevi no malas vai vismaz spogulī! Esat gatavi? Katrs cilvēks ir līdzīgs orķestrim, kurš spēlē ar visu savu ķermeni, nevis telegrāfam, kas sniedz tikai vārdiskus ziņojumus, tomēr saskarsme bieži ir apgrūtināta, jo mēs reti uztveram cilvēku objektīvi. Viedokli par otru cilvēku veidojam, pamatojoties uz mūsu priekšstatiem un viņa rīcības motīvu novērtējumu un izskaidrojumu atkarībā no tā, kuras kvalitātes mēs viņam piedēvējam un kādā situācijā viņš atrodas.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

Viedokli par citu cilvēku veidojam, vadoties pēc saviem (personīgajiem) priekšstatiem un pieredzes.

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Satiekot cilvēku pirmo reizi, mēs cenšamies atpazīt personības rakstura pamatkvalitātes, pamatojoties uz saviem iespaidiem, tādā veidā izskaidrojot viņa rīcību. Dažreiz mūsu pirmais iespaids var kavēt turpmāko attiecību veidošanos.

Padomājiet un uzrakstiet vismaz 10 lietas, kam Jūs pievēršat uzmanību, ieraugot cilvēku pirmo reizi, un kuras ietekmē Jūsu attieksmi pret šo cilvēku! 1. 2. 3. 4. 5.



6. 7. 8. 9. 10.

Izvēlieties atbilstošos terminus no 2. kolonnas un ievietojiet tukšajās vietās! Ļoti bieži mūsu pirmais iespaids ir arī visnoturīgākais, jo tā darbojas ..................................... ....................................................................................... Gadījumā, kad mums jau ir informācija par šo cilvēku, uz pirmā iespaida uzslāņojas ....................................... , t.i., ja neklātienes informācija gūst kaut mazāko apstiprinājumu, tad pirmais iespaids kļūst īpaši noturīgs.

pirmā iespaida efekts

oreola efekts

Pamatojoties uz pirmo iespaidu, mēs meklējam cilvēka rīcības iemeslu. To mēs saskatām vai nu cilvēka iekšējā virzībā, vai tieši pretēji – situācijā, kurā viņš atrodas. Piemēram!

Cilvēka rīcības iemeslus mēs cenšamies saskatīt, vadoties pēc personīgā viedokļa par šo cilvēku.

Elektriskajā vilcienā iekāpa vīrietis ar diviem puišeļiem – 4 un 6 gadus veciem. Pēc darba nogurušie pasažieri lasīja avīzes vai sēdēja, iegrimuši savās domās. Zēni skaļi sarunājās, grūstījās, tad sāka skraidīt pa vagonu, kāpt uz soliem, traucēt pasažierus. Radās iespaids, ka bērni nav audzināti. Cilvēki neapmierināti vērās uz tēvu, kurš skatījās pa logu, nereaģējot uz bērnu rīcību. Beidzot viena sieviete neizturēja un lūdza tēvu savaldīt savus bērnus. “Jā... Piedodiet... Mēs braucam no slimnīcas. Tikko nomira viņu māte. Viņi pavisam zaudēja galvu,” vīrietis apkampa puišeļus, un viņa acīs parādījās asaras. Visi, kas dzirdēja šos vārdus, izturējās savādāk pret ģimeni.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Izvēlieties atbildes no 2. kolonnas un ierakstiet tukšajās vietās! Aprakstītajā situācijā pēc pirmā iespaida (bērnu trokšņainā uzvedība) pasažieri šādas uzvedības iemeslu saskatīja .................................................... ................................................................................ Kad pasažieri uzzināja reālo situāciju, tad kļuva skaidrs, ka bērni bija apmulsuši šajā .................... ................................................................................

situācijā, kurā atradās ģimene

bērnu neaudzinātībā



Mūsu priekšstats par otru cilvēku atkarīgs arī no tā, kā mēs viņu klasificējam – pusaudzis, sieviete, pasniedzējs, mulats, homoseksuālists, bezdarbnieks, politiķis utt. Mēs klasificējam cilvēkus: · ·

pēc viņu piederības kādai cilvēku grupai – sociāli ekonomiskajam slānim; pēc fizioloģiskajām atšķirībām (dzimums, vecums, ādas krāsa utt.).

Miniet dažus piemērus, kas dod informāciju šādai klasifikācijai! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Izvēlieties atbilstošos terminus no 2. kolonnas un ierakstiet tukšajās vietās!

Mēs klasificējam cilvēkus pēc sociāli ekonomiskās piederības un pēc fizioloģiskajām atšķirībām.



Nosacīts un vienkāršots priekšstats par cilvēkiem sekmē ..................................................................... rašanos. Mēs izmantojam tās sociālās grupas ..................................................... , kurai piederam. No .................................................. var veidoties ........................................................ , kuri paredz arī vērtējumu “labs” vai “slikts”. Tā mēs bieži vērtējam cilvēkus, pat nepazīstot viņus pašus un nezinot viņu rīcības iemeslus. Starp 20 un 30 gadu vecumu mums veidojas ......... ........................................................ – centrālās un perifērijas. Tās ir ļoti vajadzīgas, lai mēs varētu pielāgoties sabiedrībai (adaptēties). Perifērijas .............................. balstās uz viedokļiem un pārliecībām; tās var mainīties vieglāk nekā centrālās .................. .

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

stereotipi

aizspriedumi

pamatnostādnes

Stereotipi, aizspriedumi, pamatnostādnes atvieglo saskarsmes procesu, bet realitātē nereti traucē saskatīt būtiskas nianses.

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Vai pēc ārējā izskata var spriest par cilvēka pamatnostādnēm? Apvelciet atbildi! a) jā

b) nē

Daudzi domā, ka var. Visi iepriekš minētie faktori attiecas arī uz Jūsu sarunu biedru. To iespaidā veidojas arī viņa pirmais priekšstats par Jums.

Padomājiet, kādu informāciju Jūs gribat sniegt ar savu ārējo izskatu! 1. 2. 3. 4. 5.

...................................................................................................................... ...................................................................................................................... ...................................................................................................................... ...................................................................................................................... ......................................................................................................................

Vai Jūs varētu sagatavoties pirmajai tikšanās reizei tā, lai radītu pēc iespējas pozitīvāku pirmo iespaidu (ar nosacījumu, ka Jums ir tikai neskaidra nojauta par partnera pamatnostādnēm)? “Protams,” teiksiet Jūs, “es kā lietišķs cilvēks vienmēr esmu gatavs lietišķai sarunai.”

Svarīgi tomēr būtu apdomāt, kam saskarsmes laikā (attiecībā uz sevi) Jūs pievēršat lielāku uzmanību. Atbildi, lūdzu, sniedziet procentos! (Visu saskarsmes procesu uzskatīsim par 100%.) Ko es saku (saturs)? Kā es to saku (intonācija, skaļums)? Kāda ir mana neverbālā valoda (mīmika, žesti, stāja)?

% % %

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

Pēc psihologa A. Merabjana pētījumiem: ·

apmēram 7% informācijas tiek nodots ar vārdu jēgu;

38% informācijas nosaka tas, kā šie vārdi tiek izteikti;

55% informācijas veido neverbālā (ķermeņa) valoda.

9. nodarbība Informācija, ko saskarsmes laikā mēs saņemam no sūtītāja, = vārdu jēga + veids, kā vārdi tiek izteikti + neverbālā valoda.

No iepriekš minētā var secināt, ka saskarsmes (komunikācijas) stils pats par sevi jau ir ziņojums, kurš norāda, kā attiecīgā informācija būtu jāsaprot.

2. NEVERBĀLĀ SASKARSME Bieži vien atšķiras tas, ko cilvēki saka, no tā, ko viņi patiesībā jūt. Situācija: “Nāciet ciemos!” Jūs kādu aicināt. “Jā, paldies, mēs atnāksim,” – paziņa atbild tā, ka tas liek Jums apšaubīt viņa teikto.

Kā Jūs zināt, ka Jūsu paziņa nav patiess? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Situācija: Runātājs mēģina izlikties pārliecinošs, bet viņam tas neizdodas. Kas Jums par to vēstī? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Situācija: Jūs redzat, ka kaut kas ir noticis, un jautājat draugam: “Kas vainas?” Bet saņemat nepārliecinošu atbildi: “Nekas.” Kāpēc tas skan nepatiesi? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................



Dažādi autori norāda nedaudz atšķirīgus rezultātus.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Ir reizes, kad vēsts tiek pausta, it kā vairs nebūtu vārdu. Smaids, uzbudinošs skats, nopūta u.tml. - tādas zīmes var pateikt pat vairāk nekā tikai vārdi. Bieži vien šādas zīmes ir izlasāmas jebkuram, bet ir reizes, kad tās ļauj tikai nojaust notiekošo, jo mēs nespējam iedomāties mūsu izjūtu avotu. Tāpat ir gadījumi, kad mēs vispār neievērojam kādu nenoteiktu zīmi, un patiesība vēlāk atklājas kā pārsteigums. Prasme nolasīt mēmās zīmes palīdz precīzāk uztvert informāciju.

Visām šīm situācijām ir viena kopīga iezīme, proti, zīmes ir nosūtītas mēmas. Lai gan Jūs jau noteikti zināt daudzas mēmās zīmes, tomēr turpmāk mēģināsim iepazīties ar mēmās komunikācijas pasauli plašāk. Iegūtās zināšanas padarīs Jūs par daudz precīzāku citu un Jūsu paša novērotāju.

2.1.

MĒMĀS SAZINĀŠANĀS DEFINĒJUMS UN RAKSTUROJUMS

Mēmās sazināšanās studijas sāksim ar termina izpratni. Sekojošā tabula ilustrē atšķirības starp verbālo un neverbālo saskarsmi. Sazināšanās veidi

Skaņas sazināšanās

Verbālā sazināšanās

Izrunāti vārdi Balss tonis, nopūtas, kliedzieni, skaņas veidi (skaļums, toņa augstums u.c.)

Neverbālā sazināšanās

Bezskaņas sazināšanās Uzrakstīti vārdi Žesti, kustības, izskats, sejas izteiksme u.c.

9.1. tabula. Atšķirības starp verbālo un neverbālo saskarsmi.

Pārliecināties par neverbālās valodas bagātību un nozīmi Jūs varat ar vienkārša eksperimenta palīdzību. Pavadiet aptuveni stundu tādu cilvēku grupā, kas runā Jums nesaprotamā valodā! Jūsu mērķis ir uzzināt, cik daudz informācijas varat gūt par cilvēkiem, kurus Jūs novērojat. Šis eksperiments atklāj dažādas neverbālās sazināšanās pazīmes.

! Lai saprastu, kā cilvēks jūtas, nav obligāti jāsaprot, ko viņš runā.

Jūsu novērojumi eksperimentā parādīs, ka bez valodas saprašanas ir iespējams izveidot priekšstatu par to, kā citi jūtas, jo pat bez īpašas pieredzes Jūs varēsiet atpazīt un kaut kādā mērā izskaidrot citu sūtītās neverbālās zīmes. Šajā nodarbībā centīsimies pilnveidot šo prasmi, kas bieži var būt ļoti noderīga, un iepazīsimies ar labu neverbālās valodas vārdnīcu mācību materiāla formā.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Cilvēks nevar sazināties viens pats. Iedomājieties, ka kāds Jūs palūdzis izvairīties no jebkādas sazināšanās ar zīmju palīdzību! Ko Jūs tad darītu? Apvelciet izvēlēto atbildi! a) b) c) d)

aiztaisītu acis; savilktos kamolā; izietu no telpas; cits variants ................

Ikviena šāda darbība liktu Jums censties izvairīties no kontakta, kas pierāda tikai to, ka nav nekādas iespējas izvairīties no neverbālās sazināšanās.

Nekontaktēšanās neiespējamību ir ļoti svarīgi saprast un apzināties, jo katrs no mums ir informācijas nosūtītājs, kurš nevar izvairīties no komunicēšanās. Lai ko mēs arī darītu, mēs vienmēr sniedzam informāciju par sevi.

Ja kāds Jūs pašreiz novērotu, kādu neverbālo informāciju viņš saņemtu par to, kā Jūs jūtaties? (Padomājiet par to, kā Jūs sēžat vai stāvat, kāda ir Jūsu izturēšanās utt.!)

.......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Mēs vienmēr esam informācijas sūtītāji.

Vai Jūs varat padarīt savu seju neizteiksmīgu? a) jā

b) nē

Vai cilvēki ar neizteiksmīgām sejām var darīt ko zināmu? a) var

b) nevar

Protams, neverbālās zīmes mēs ne vienmēr sūtām apdomāti. Iedomāsimies, piemēram, tādas izpausmes kā nosarkšana, pieres saraukšana, nosvīšana vai stostīšanās. Šīs pazīstamās zīmes veido priekšstatu par mums. Fakts, ka Jūs un ikviens ap Jums pastāvīgi sūta neverbālās zīmes, ir svarīgs tāpēc, ka tas ir pastāvīgs informācijas avots par Jums un citiem. Pievēršot uzmanību šiem signāliem, ir lielākas iespējas saprast, ko apkārtējie domā un jūt, un tas palīdz atbilstoši reaģēt uz apkārtējo uzvedību. Neverbālā valoda pauž jūtas. SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

Prasme lasīt neverbālo informāciju palīdzēs atbilstoši reaģēt uz apkārtējo uzvedību.

! 27

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Lai gan ar jūtu izpausmēm var sazināties daudz labāk nekā vienkārši ar vārdiem, domas nav neverbālās informācijas avots.

Šo principu Jūs varat pārbaudīt pats. Mēģiniet nākamā saraksta frāzes (kas atspoguļo vai nu domas, vai jūtas) izteikt bez vārdiem un pārliecinieties par to, kas ir vieglāk! 1. 2. 3. 4. 5.

 Neverbālās zīmes sniedz informāciju par sūtītāja jūtām.

Jūs esat noguris. Jums draud nāvessods. Jūs simpatizējat kādai personai darbā. Jūs domājat, ka marihuānu varētu legalizēt. Jūs esat dusmīgs uz kādu darbabiedru.

Atzīmējiet, kuras frāzes, Jūsuprāt, atspoguļo domas un kuras – jūtas! Savienojiet katru frāzi ar atbilstošo attēlu! 1. Jūs esat noguris.

domas

2. Jūs uzskatāt, ka nāvessods būtu jāatceļ visā pasaulē.

jūtas

4. Jūs domājat, ka marihuānu varētu legalizēt. 5. Jūs esat dusmīgs uz kādu darbabiedru.

jūtas

3. Jūs simpatizējat kādai personai darbā.

jūtas domas

Neverbālā sazināšanās ir divdomīga. Neverbālā uzvedība ir izteikti divdomīga ikdienas dzīvē. Pārliecināties par to varēsiet, izpildot nākamos uzdevumus.



Pārdomājiet partneru klusēšanas iemeslus pēc kopīgi pavadīta vakara! Veiksmīga saskarsme

Neveiksmīga saskarsme

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Iedomāsimies, ka Jums jāstrādā kopā ar ļoti cienījamu personu un pēkšņi tā sāk Jums izrādīt lielāku uzmanību nekā iepriekš. Kas noticis? Ko tas varētu nozīmēt? Jums labvēlīgā situācijā

Jums nelabvēlīgā situācijā

Lai gan neverbālā uzvešanās var būt pilnīgi atklāta, tomēr mēs to varam uztvert arī kļūdaini. No divdomīgas uzvedības Jūs varat izvairīties, rēķinoties ar šādiem faktoriem: 1) 2) 3) 4)



kontekstu; Jūsu attiecību vēsturi ar nosūtītāju (draudzīga, naidīga utt.); partnera garastāvokli konkrētajā laikā; Jūsu jūtām (kad Jūs jūtat nedrošību, viss var likties kā draudi).

Ir svarīgi pārzināt neverbālo valodu. Padomājiet par to nevis kā par faktu, bet kā par informāciju, kura ir jāpārbauda! Bieži vien atšķirīgas kultūras ierobežo saskarsmi. Citas kultūras vidē Jūsu neverbālā uzvedība var tikt uztverta nepareizi, piemēram, kā dīvainība vai nejauša izturēšanās. Nedaudz iezīmēsim neverbālās uzvedības atšķirības dažādās kultūrās. Piemēram, salīdzināsim pieķeršanās izteikšanas veidu. Kā mūsdienu rietumu civilizācijas pārstāvji mēs izmantojam apskāvienus un skūpstus kā dziļāko pieķeršanās un rūpju zīmi. Bet mongoļiem šīs pašas izjūtas tiek paustas kā galvas smaržu saošana, birmiešiem – kā mutes un deguna spiešana uz cita vaiga, dažām afrikāņu ciltīm – kā degunu salikšana un “sirsnīga” ošņāšana.

No divdomīgas neverbālo ziņojumu nolasīšanas var pasargāt: · konteksta pārzināšana; · attiecību pieredze; · partnera (-u) garastāvokļa noteikšana un ievērošana; · savu jūtu apzināšanās.

! Sazināšanās ar citu kultūru pārstāvjiem var būt apgrūtināta neverbālās uzvedības atšķirību dēļ.

Arī uzvedība sasveicinoties ir tikpat daudzveidīga: polinēzieši sit pa savu seju ar citu personu rokām, lapi un malaizieši osta citu vaigus, bet Beninas iedzīvotāji sit knipjus. Protams, šie piemēri ir nozīmīgi galvenokārt antropologiem, pētot saprašanās nozīmi kultūru mijiedarbībā uz mūsdienu internacionālās saskarsmes fona.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Salīdzināsim, piemēram, atšķirības starp kulturālām tikšanās reizēm Ziemeļamerikā un arābu valstīs. Arābiem nerakstīts likums ir tāds, ka runātājs uztur neregulāru acu kontaktu ar klausītāju, laiku pa laikam sarunas laikā novēršot skatienu. Savukārt lielākajai daļai amerikāņu pastāvīgs acu kontakts ir apzināts, normāls un pieņemams. Abu kultūru atšķirības ietver arī ķermeņa orientāciju. Kamēr amerikāņi var komfortabli sarunāties ar citiem, arābi šādu paviršu koncentrēšanos uztver kā nepieklājīgu. No šiem piemēriem viegli var spriest, cik neveikli amerikānim un arābam ir veidot kontaktu, ja viņi nepārzina sarunu biedra kultūras īpatnības, un cik aizdomīgi viņi viens otram var likties. Amerikānim arābs šķitīs nedraudzīgs, bet arābs var nodomāt, ka amerikānis ir paviršs un uzmācīgs. Iedomājieties, ka šādas izjūtas var rasties svarīgas politiskas vai ekonomiskas tikšanās laikā, un Jūs sapratīsiet, ka neverbālās valodas saprašana, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, ir tikpat svarīga kā verbālās valodas saprašana. Sekmīgai saskarsmei ar citu kultūru pārstāvjiem ir nepieciešams pārzināt šo kultūru īpatnības.

2.2. Neverbālā izteiksme var daudz labāk paskaidrot teikto.

NEVERBĀLĀS SAZINĀŠANĀS FUNKCIJAS

Neverbālā sazināšanās darbojas dažādos veidos. Lai gan neverbālā izteiksme bieži darbojas neatkarīgi no verbāliem ziņojumiem, tā var arī daudz labāk paskaidrot teikto. Raksturosim dažādas neverbālās sazināšanās funkcijas. Atkārtošana. Ja kāds Jums jautā: “Kur ir tuvākā aptieka?”, Jūs varat atbildēt: “Pa labi no šejienes – apmēram divus kvartālus,” un tad atkārtot teikto bez vārdiem, parādot tikai virzienu. Aizstāšana. Kad Jūs redzat savu draugu ar nopietnu sejas izteiksmi, Jums nav nepieciešams jautāt: “Kā iet?” Jūsu pieredze ir parādījusi, ka žesti un citas izpausmes izteiksmīgāk par vārdiem atspoguļo cilvēka izjūtas.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

Papildināšana. Redzot studentu, kurš sarunā ar pasniedzēju ir viegli noliecis galvu, kura balss skan pazemīgi un svārstīgi un kurš lēni mīņājas no vienas kājas uz otru kāju, Jūs varat secināt, ka students jūtas mazvērtīgāks par pasniedzēju. Tāpat iespējams, ka viņš ir samulsis par kaut ko. Visas viņa ķermeņa izpausmes it kā papildina viena otru. Papildināšana neverbālā saziņā norāda uz attieksmju savstarpējo mijiedarbību.

! Neverbālā sazināšanās funkcijas: · · · · · ·

atkārtošana; aizstāšana; papildināšana; akcentēšana; regulēšana; noliegšana.

Akcentēšana (uzsvēršana). Tāpat kā, rakstot ar datoru, lietojam Bold vai Italic, lai izceltu domu, tā mēs varam uzsvērt kādu daļu no vēstījuma ar žestiem vai sejas izteiksmi. Piemēram, pacelta roka ar vienlaicīgi nosodošu sejas izteiksmi uzsver kritiku. Plecu raustīšana akcentē apmulsumu, bet apkampieni var paust sajūsmu vai pieķeršanos. Kā Jūs uzzināsiet nākamajā nodarbībā, tad liela loma verbālo ziņojumu uzsvēršanā ir arī balss modulācijām. Regulēšana. Pieklusinot balsi teikuma beigās, Jūs norādāt, ka otra persona var runāt. Šo pašu informāciju Jūs varat sniegt arī ar acu kontakta palīdzību un ķermeņa pozu. Noliegšana. Cilvēki bieži ar verbālo un neverbālo uzvedību vienlaicīgi izsaka dažādus un reizēm pat pretrunīgus ziņojumus. Mēs visi varam atcerēties vai iedomāties redzami pārskaitušos cilvēku (piesārtis, pārspīlēti žesti u.tml.), kas noliedz to, ka viņš ir dusmīgs. Parasti pretruna starp vārdiem un neverbālām izpausmēm nav tik acīmredzama. Ne reizi vien katrs no mums mēģinājis izlikties citādāks, nekā viņš patiesībā ir. Šādai pretrunīgai uzvedībai ir daudz iemeslu, kas visbiežāk liecina par vēlēšanos: · · ·

apslēpt nervozitāti (piemēram, sakot runu vai sniedzot interviju); atturēt kādu no uztraukšanās par mums; radīt par sevi labāku iespaidi.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Ja cilvēka raidītie neverbālie signāli ir mums nepieņemami, draudīgi vai nesaprotami, tad bieži vien mēs pat necenšamies uzzināt ko vairāk par viņa iekšējo būtību.

Biznesa vadības koledža

Līdz ar to mēs esam ieguvuši atbildi uz jautājumu - “Kāpēc dažreiz nerodas nekāda vēlēšanās uzzināt par cilvēka iekšējo būtību ko vairāk?”. Šāda situācija var rasties gadījumā, ja cilvēka raidītie neverbālie signāli ir mums nepieņemami, draudīgi vai neskaidri. Ar neverbālajiem signāliem iepazīsimies nākamajā nodarbībā, kurā sīkāk aplūkosim ķermeņa kustību (pozas, žestu, mīmikas), kā arī balss lomu saskarsmē.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

9. nodarbība



Šajā nodarbībā noskaidrojām, ka viedokli par cilvēku mēs veidojam, pamatojoties uz personīgiem priekšstatiem un iespaidiem. Tas ir atkarīgs no tā, kā mēs novērtējam pašu cilvēku un situāciju, kurā cilvēks atrodas. Cilvēkus mēs klasificējam pēc: · ·

sociāli ekonomiskās piederības; fizioloģiskajām īpatnībām.

Apkārtējās pasaules novērtēšana un izskaidrošana balstās uz pamatnostādnēm, kuras nostiprinās 20–30 gadu vecumā un kuras vēlāk ir grūti maināmas. Pēc psihologa A. Merabjana pētījumiem: · · ·

7% informācijas tiek nodota ar vārdu satura palīdzību; 38% veido vārdu izteikšanas forma, t.i., veids, kā šie vārdi tiek izteikti; 55% informācijas tiek sniegta ar neverbālās valodas palīdzību.

Lai ko mēs arī nedarītu, mēs sniedzam informāciju par sevi (verbālā vai / un neverbālā veidā). Neverbālā valoda pauž cilvēka jūtas, tomēr tā var būt divdomīga. Lai izvairītos no divdomībām, jāņem vērā daži faktori: · · · ·

konteksts; personīgo attiecību pieredze; otra cilvēka garastāvoklis; savas jūtas.

Neverbālās valodas atšķirību dēļ var būt apgrūtināta dažādu kultūru pārstāvju saskarsme. Neverbālā sazināšanās pilda noteiktas funkcijas: · · · · · ·

atkārtošanas; aizstāšanas; papildināšanas; akcentēšanas; regulēšanas; noliegšanas.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

9. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

SASKARSMES PSIHOLO칙IJA

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

9. nodarbība



Šie vingrinājumi papildinās gan Jūsu zināšanas neverbālās izteiksmes uztveršanā, gan arī parādīs nepilnības Jūsu spējās pareizi lasīt ķermeņa valodu. Jūs varat izmēģināt šos vingrinājumus vai nu darbā, vai arī ārpus tā. Vingrinājumiem atvēlētais laika periods nav noteikts – tas var ilgt no vienas stundas līdz pat dažām dienām. Vispirms izvēlieties partneri un tālāk vadieties pēc aprakstītajiem vingrinājumu noteikumiem!

1. uzdevums 1. Sākumā (izpildes laiks nav noteikts) vērojiet sava partnera izturēšanos! Ievērojiet, kā viņš kustas, viņa manieres, stāju, runas veidu, kā viņš ir ģērbies utt. Centieties netraucēt savu novērojamo! Izveidojiet sarakstu ar Jūsu partnera raksturīgajām iezīmēm, bet vēl necentieties izskaidrot sava partnera izturēšanos! 2. Pēc tam pavēstiet savus novērojumus partnerim! (Būtu labi, ja viņš varētu atbildēt Jums ar to pašu.) 3. Nākamais Jūsu uzdevums ir ne tikai vērot partnera kustības, bet arī izskaidrot tās. Pārrunājiet novēroto ar savu partneri, cenšoties izskaidrot, ko, Jūsuprāt, nozīmē viņa izturēšanās! Piemēram, ja Jūs redzat savu partneri nevīžīgi ģērbušos, Jūs varat nodomāt, ka viņš ir aizgulējies, ir zaudējis interesi par savu izskatu vai vienkārši mēģina justies brīvāk. Ja Jūs redzat savu partneri bieži žāvājamies, Jūs varat padomāt, ka viņam ir garlaicīgi vai viņš nav pietiekami izgulējies u.tml. Neuztraucieties, ja Jūsu minējumi nav pareizi! Atcerieties, ka neverbālā valoda bieži vien ir divdomīga! Bez tam Jūs būsiet pārsteigti par to, ka Jūsu novērojumos neatminētie signāli lielā mērā var pat palīdzēt veidot attiecības ar otru personu.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

2. uzdevums Vērojiet paši savu neverbālo valodu un aprakstiet piemērus katrai minētajai funkcijai! a) b) c) d) e) f)

atkārtošana ........................................................................................... aizstāšana ............................................................................................. papildināšana ....................................................................................... uzsvēršana (akcentēšana) ..................................................................... regulēšana ............................................................................................ noliegšana ............................................................................................

3. uzdevums

Apvelciet pareizo atbildi! 1. Komunikācija balstās uz visu cilvēka uzvedību kopumā. a) pareizi; b) nepareizi. 2. Oreola efektam ir raksturīgi, ka, pamanot cilvēkā kādu, pēc mūsu domām, nozīmīgu kvalitāti, mēs piedēvējam viņam arī citas atbilstošas kvalitātes. a) pareizi; b) nepareizi. 3. Cilvēka rīcības iemeslus mēs meklējam konkrētā situācijā un viņa iekšējā virzībā. a) pareizi; b) nepareizi. 4. Pamatnostādnes veidojas vecumā no 12 līdz 20 gadiem, un vēlāk tās ir grūti maināmas. a) pareizi; b) nepareizi. 5. Stereotipi: a) b) c) d)

ir tikai mūsu personīgās pieredzes rezultāts; pastiprinās, cieši kontaktējoties ar citu cilvēku grupu; vienmēr ir aizspriedumi; neviena no atbildēm nav pareiza.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

4. uzdevums Šis tests ir domāts sievietēm, kuras grib paraudzīties uz sevi no malas un salīdzināt personīgo priekšstatu par sevi ar apkārtējo cilvēku viedokli. Tas ir uztverams kā joks, bet, kā jau katrā jokā, arī šajā testā ir daļa patiesības. 1. Vai Jūs cenšaties katru sezonu iegādāties kādu jaunu apģērba gabalu, pat ja tas nav nepieciešams? a) jā; b) nē. 2. Kādam audumam Jūs dodat priekšroku? a) viendabīgam; b) rūtainam; c) nevienam no augstāk minētajiem. 3. Kādu stilu Jūs izvēlaties? a) b) c) d)

klasisko; sportisko; to, kas pašlaik ir modē; īpaši ekstravagantu.

4. Vai Jums pietiek drosmes pirmajai uzvilkt īpaši modernas un ekstravagantas drēbes? a) jā; b) atkarībā no apstākļiem; c) nē. 5. Vai Jūs dodat priekšroku drosmīgam krāsu salikumam? a) jā; b) dažreiz; c) nē. 6. Ko Jums visvairāk patīk valkāt? a) T – kreklus; b) konservatīvus kostīmus; c) klasiska stila svārkus. 7. Kādas formas cepurei Jūs dodat priekšroku? a) b) c) d)

ar platām malām; turbāna tipa; bez apmales; Jūs vispār nenēsājat cepures.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

8. Kādas somiņas Jums vislabāk patīk? a) b) c) d)

sporta somas; tās, kuras pēc formas ir līdzīgas lādītei; “aploksnes”; tās, kuras ir modē.

9. Vai Jums patīk augstpapēžu kurpes? a) jā; b) nē. 10. Vai Jūsu garderobē ir kaut viena lieta, ko Jūs esat “uzmeistarojusi” pati? a) jā; b) nē. 11. Ko Jūs vislabprātāk valkājat mājās? a) garus svārkus un blūzi vai džemperi; b) bikses un džemperi; c) vecas drēbes. 12. Kādiem rotājumiem Jūs dodat priekšroku? a) b) c) d)

krellēm; piespraudēm; kuloniem; ķēdītēm.

13. Kādi zīmējumi uz auduma Jums visvairāk patīk? a) b) c) d) e)

puķes; punktiņi; svītras; ģeometriskie; dodu priekšroku gludam, neapzīmētam audumam.

Saskaitiet iegūtos punktus!

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 38

3 3 0 5 5 3 7 4 3 3 5 7 7

0 2 3 3 3 2 4 3 0 0 3 5 5

c 0 5 0 1 1 2 2

2 3 3

0 0

1 1

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

Testa rezultātu interpretācija 5–11 punktu. Jūs esat tālredzīgs cilvēks, augstu vērtējat mieru un stabilitāti, nesteidzaties atklāt savu dvēseli, kaut gan vienmēr esat laipna pret apkārtējiem. Jūs ar grūtībām veidojat jaunas attiecības, bet, ja kāds ir iekarojis Jūsu sirdi, tad tas ir uz ilgu laiku. Jūs esat laba saimniece, prasīga māte. Darbā uz Jums var paļauties, Jūs apzinīgi pildāt savus pienākumus. 12–22 punkti. Jums ir pretrunīgs raksturs – bez īpaša iemesla Jums var krasi mainīties garastāvoklis. Jums patīk dzīvot nepārtrauktā kustībā, bieži mainīt savus uzskatus, kas ne vienmēr patīk apkārtējiem. Darbus padarāt ātri un ar izdomu, bet dažreiz uznāk apātijas un bezdarbības periodi. 23–37 punkti. Jūs esat tuvu “zelta vidusceļam”, jo Jums ir viegli ar apkārtējiem un viņiem - ar Jums. Jūs labi valdāt pār sevi, esat labsirdīga, bet, ja ir nepieciešams, tad protat ātri reaģēt. Jums izdodas iekarot pat to cilvēku sirdis, kuri sākumā nav bijuši pret Jums labvēlīgi noskaņoti. Labi tiekat galā ar darbiem. Jūsu māja – mierīga, viesmīlīga osta Jūsu draugiem. Vairāk par 37 punktiem. Nav svarīgi, cik Jums ir gadu, – Jūs dvēselē esat jauna. Jūs ātri uzliesmojat un ātri apdziestat. Jūs neprotat slēpt savas jūtas, kas var traucēt saskarsmei ar apkārtējiem un sarežģīt Jūsu un apkārtējo dzīvi.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

9. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

SASKARSMES PSIHOLO칙IJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža



UZDEVUMU ATBILDES 22. lpp. Ļoti bieži mūsu pirmais iespaids ir arī visnoturīgākais, jo tā darbojas pirmā iespaida efekts. Gadījumā, kad mums jau ir informācija par šo cilvēku, uz pirmā iespaida uzslāņojas oreola efekts, t.i., ja neklātienes informācija gūst kaut mazāko apstiprinājumu, tad pirmais iespaids kļūst īpaši noturīgs.

23. lpp. Aprakstītajā situācijā pēc pirmā iespaida (bērnu trokšņainā uzvedība) pasažieri šādas uzvedības iemeslu saskatīja bērnu neaudzinātībā. Kad pasažieri uzzināja reālo situāciju, tad kļuva skaidrs, ka bērni bija apmulsuši šajā situācijā, kurā atradās ģimene.

23. lpp. Nosacīts un vienkāršots priekšstats par cilvēkiem sekmē stereotipu rašanos. Mēs izmantojam tās sociālās grupas stereotipus, kurai piederam. No stereotipiem var veidoties aizspriedumi, kuri paredz arī vērtējumu “labs” vai “slikts”. Tā mēs dažreiz vērtējam cilvēkus, pat nepazīstot viņus pašus un nezinot viņu rīcības iemeslus. Starp 20 un 30 gadu vecumu mums veidojas pamatnostādnes – centrālās un perifērijas. Tās ir ļoti vajadzīgas, lai mēs varētu pielāgoties sabiedrībai (adaptēties). Perifērijas pamatnostādnes balstās uz viedokļiem un pārliecībām; tās var mainīties vieglāk nekā centrālās pamatnostādnes.

28. lpp. domas 1. Jūs esat noguris. 2. Jūs uzskatāt, ka nāvessods būtu jāatceļ visā pasaulē.

jūtas jūtas

3. Jūs simpatizējat kādai personai darbā. 4. Jūs domājat, ka marihuānu varētu legalizēt. 5. Jūs esat dusmīgs uz kādu darbabiedru.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

jūtas domas

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

28. lpp. Ja bijusi veiksmīga sakarsme, par klusēšanas iemeslu varētu uzskatīt kopības izjūtu (kad vārdi ir lieki), abpusēju apmierinājumu ar tikšanos, partnera apbrīnošanu, jūsmošanu par viņu utt. Pēc neveiksmīgas saskarsmes tas varētu būt sašutums (kā gan kaut kas tāds varēja notikt?), dusmas, pārdomas (vai ir iespējams vēl kaut ko labot?), bailes, ka, pasakot kaut vienu vārdu, attiecības vairs nevarēs glābt, skumjas par to, ka tā ir sanācis, utt.

29. lpp. Jums labvēlīgā situācijā iemesls varētu būt tāds, ka Jūs esat izraisījis šīs personas simpātijas, tā grib iepazīties ar Jums tuvāk, tai ir nepieciešama Jūsu palīdzība, atbalsts, piedošana u.tml. Jums nelabvēlīgā situācijā šī persona varētu gribēt Jūs maldināt, savtīgi izmantot Jūsu pozitīvo attieksmi u.tml.

36. lpp. 3. uzdevums 1. 2. 3. 4. 5.

a) a) a) b) d)

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA

9. nodarbība



1. Bērta Š. Kā pieteikties darbā? – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. 2. Bišofa A, Bišofs K. Sevis menedžments: efektīvi un iedarbīgi. - Rīga: De Novo, 2002. 3. Borns L.E. Psiholoģija: izturēšanās un tās konteksts. - Rīga: RaKa, 2000. 4. Egidess A. Saskarsmes labirinti. – Rīga: Jumava, 2006. 5. Garleja R., Vidnere M. Psiholoģijas un sociālās uzvedības aspekti ekonomikā: testi. - Rīga: RaKa, 2001. 6. Godvins M. Kas Jūs esat? 101 veids, kā iepazīt sevi. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. 7. Hindls T. Prasme izrunāties. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. 8. Hofmanis D.K. Prezentācija un modernizācija. – Rīga, Zvaigzne ABC, 2005. 9. Kreišmane I., Valdere R., Gulbe K. Ievads psiholoģijā. – Rīga: Pētergailis, 2000. 10. Leiks N., Hekē K. Klientu apkalpošanas rokasgrāmata. - Rīga: Lietišķās informācijas dienests, 2005. 11. Litanere F. Kas es esmu? Četri temperamenta tipi. – Rīga: Jumava, 1998. 12. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. – Rīga: Kamene, 1994. 13. Pīzs A. Ķermeņa valoda. – Rīga: Jumava, 1995. 14. Toisena Ģ. Kā jāuzvedas darba vietā. – Iljus, 1996. 15. Veics V. Uzvedības kultūra saskarsmē. – Rīga: RaKa, 2000. 16. Годфруа Ж. Что такое психология? 2 том. – Мосkва: Мир, 1991. 17. Ладунская В. А. Невербальное поведение. - Ростов н.Д., 1986.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

9. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

SASKARSMES PSIHOLO칙IJA

Biznesa vadības koledža

TESTS

9. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes! Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Viedokli par otru cilvēku veidojam, pamatojoties uz: A. mūsu priekšstatiem; B. viņa rīcības motīvu novērtējumu; C. viņa rīcības motīvu izskaidrojumu atkarībā no tā, kuras kvalitātes mēs viņam piedēvējam un kādā situācijā viņš atrodas; D. visas atbildes pareizas. 2. Satiekot cilvēku pirmo reizi, mēs cenšamies: A. B. C. D.

noskaidrot, kurš ir pārāks; atpazīt personības rakstura pamatkvalitātes; demonstrēt sevi; neviena atbilde nav pareiza.

3. Oreola efekts ir: A. B. C. D.

elektromagnētiskais starojums; neklātienes informācija par cilvēku; biolauks; aura.

4. Pirmais iespaids kļūst īpaši noturīgs, ja: A. B. C. D.

tas ilgst vairāk nekā 30 sekundes; tas ir pirmais; uz pirmā iespaida uzslāņojas oreola efekts; tam seko oreola efekts.

5. Cilvēkus klasificējam: A. pēc viņu piederības kādai cilvēku grupai – sociāli ekonomiskajam slānim; B. pēc fizioloģiskām atšķirībām; C. pēc dzimuma, vecuma, ādas krāsas utt.; D. visas atbildes ir pareizas.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

6. Stereotipi, aizspriedumi, pamatnostādnes: A. B. C. D.

atvieglo saskarsmes procesu; nereti traucē saskatīt būtiskas nianses; var palīdzēt pielāgoties (adaptēties) sabiedrībai; visas atbildes ir pareizas.

7. Kas veidojas sākumā? A. B. C. D.

Perifērijas pamatnostādnes; Centrālās pamatnostādnes; Stereotipi; Aizspriedumi.

8. Perifērijas pamatnostādnes balstās uz: A. B. C. D.

cilvēka fizioloģiskajām īpatnībām; viedokļiem un pārliecībām; izglītību; draugiem.

9. Grūtāk ir mainīt: A. B. C. D.

centrālās pamatnostādnes; perifērijas pamatnostādnes; nevienas no tām mainīt nevar; visas var viegli mainīt.

10. Cik daudz informācijas (procentos) sastāda teksta pasniegšanas veids un ķermeņa kustības? A. B. C. D.

7%; 38%; 55%; 93%.

SASKARSMES PSIHOLOĢIJA

Biznesa vad카bas koled탑a

9. nodarb카ba

TESTS

10.

SASKARSMES PSIHOLO칙IJA

9. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

TESTA ATBILDES

10.

SASKARSMES PSIHOLO칙IJA