Tūrisma un viesmīlības uzņēmējdarbība by Biznesa Vadības Koledža

Biznesa vadības koledža

Tālmācības studiju kurss

TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Kursa autore:

MBA Iveta Balode

2 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes; 8

TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  notiek vienu – divas reizes mēnesī;  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;

9 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

 ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:

 tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu;  līdzdarbojoties

klātienes

nodarbībās,

Jūs

saņemat

noteiktus

atvieglojumus ieskaites/eksāmena kārtošanā (mazāku veicamo uzdevumu skaitu);  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru; 

ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).

3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

10 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās! Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties

klātienes

praktiskajām

nodarbībām,

iepazīstieties

papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

11 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes? Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

12 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens. Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē. Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).

Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!

Vēlam sekmes studijās!

13 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

14 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

1. TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMUMU KOMERCDARBĪBAS SPECIFIKA Terminu skaidrojošā vārdnīca .................................................................. 1. Uzņēmējdarbības būtība un nozīme ..................................................... 2. Tūrisma un viesmīlības uzņēmumu uzņēmējdarbības vide ................. 2.1. Uzņēmējdarbības ārējā vide .................................................... 2.2. Uzņēmējdarbības iekšējā vide ................................................. 3. Komercdarbības formas ....................................................................... Kopsavilkums .......................................................................................... Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ................................................ Uzdevumu atbildes ................................................................................... Ieteicamā literatūra ................................................................................... Tests .........................................................................................................

21 23 27 27 30 32 35 37 39 41 43

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  izprast, ar ko komercdarbībā uzņēmējs atšķiras no komersanta;  izvērtēt savas kā uzņēmēja stiprās puses un vājās puses;  uzzināt, kas ir biznesa ideja;  analizēt tūrisma un viesmīlības uzņēmumu ārējo un iekšējo vidi;  uzzināt, kādas komercdarbības formas iespējams izmantot, darbojoties tūrisma un viesmīlības uzņēmējdarbībā.

20 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

21 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža



TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA Komercdarbība – atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komerclikums – Saeimā pieņemts Latvijas normatīvais akts, kurā noteiktas komercdarbības tiesiskās normas. Tajā definēti komersanta, komercdarbības, komercreģistra un citi ar komercdarbību (uzņēmējdarbību) saistīti jēdzieni, nosacījumi un ierobežojumi. Komerclikums galvenajos aspektos atbilst vairumā Eiropas Savienības valstu tiesiskajā praksē lietojamiem līdzīgiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Spēkā kopš 2002. gada. Komersants Latvijas Komerclikuma izpratnē ir fiziska vai juridiska persona, kura veic komercdarbību. Komersantam ir jābūt reģistrētam komercreģistrā. Kompleksa tūrisma pakalpojuma sniedzējs – komersants, kas veic gan tūrisma operatora, gan tūrisma aģentūras funkcijas. Konkurenti – divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas sacenšas vai atrodas tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida vai savstarpēji aizstājamu preču ražošanā vai realizācijā konkrētajā tirgū. Makrovide – makroekonomiska mēroga faktori (demogrāfiskie, dabas, politiskie u.c.), kas ietekmē uzņēmuma darbību, tā mikrovidi. Mikrovide – uzņēmuma ārējā vide, kurā noris tā darbība. Ietilpst klienti, piegādātāji, starpnieki, konkurenti u.c. Piegādātājs – pirkšanas/pārdošanas līguma partneris, kurš apņemas piegādāt pircējam atbilstošas kvalitātes preces noteiktā daudzumā, laikā un par noteiktu cenu. Prece – jebkura ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt vērtību, to pērkot vai pārdodot tirgū. Produkts – viss, kas ir radīts darba rezultātā un var apmierināt patērētāju vajadzības, un tiek piedāvāts tirgū. Saskares auditorija – jebkura cilvēku grupa, kura izrāda reālu vai potenciālu interesi par uzņēmuma darbību un var to ietekmēt. Starpnieks – juridiska vai fiziska persona, kas darbojas pārdevēja vai pircēja vārdā, bet pati nav preces īpašniece. Tūrisma aģentūra – komersants, kas pilda starpnieka funkcijas starp klientiem un tūrisma operatoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem. Tūrisma operators – komersants, kas izstrādā un pārdod kompleksus tūrisma pakalpojumus. 22 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

Tūristu mītne — ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu. Uzņēmuma dibināšana – jauna uzņēmuma atvēršanas noteikumu kopums; pie dibināšanas priekšnosacījumiem pieder uzņēmuma atrašanās vietas izvēle, kapitāla piesaistīšanas paņēmienu izvēle, dibināšanas dokumentu paketes izstrādāšana, reģistrēšana utt. Uzņēmējdarbības forma – valstī atļauto ekonomiskās spēles noteikumu atlase, likumos aprakstītu tiesību, pilnvaru un atbildības pieļāvums, kuru robežās uzņēmums drīkst izvērst un attīstīt savu darbību. Uzņēmumu tipoloģija – uzņēmumu klasifikācijas izveidošanai nepieciešamo procesu, struktūru un stratēģiju apkopojums un iedalījums dažādos tipos, piemēram, tradicionālās un inovāciju uzņēmējdarbības tipi. Viesmīlības industrija – industrija, kurā ietilpst dažāda veida naktsmītnes un ēdināšanas uzņēmumi.

23 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

1. UZŅĒMĒJDARBĪBAS BŪTĪBA UN NOZĪME Sākot uzņēmuma veidošanu, nepieciešams visu rūpīgi pārdomāt un izplānot, kā arī godīgi atbildēt sev uz šādiem jautājumiem:  Kāpēc es gribu nodarboties ar uzņēmējdarbību (personiskie mērķi)?  Vai man patiks to darīt?  Vai man ir pietiekama pieredze un zināšanas?  Vai cilvēkiem mans uzņēmums ir vajadzīgs?

Ievelciet aplītī krustiņu, ja Jūs droši piekrītiet šādiem apgalvojumiem:  Esmu disciplinēts un neļaujos pašplūsmai.  Mani pilnībā atbalsta ģimene.  Ja būs nepieciešams, esmu gatavs strādāt 7 dienas nedēļā.  Es labi saprotos ar cilvēkiem.  Es parasti pieņemu piesardzīgus lēmumus.  Es tieku galā pat stresa situācijās.  Es nepadodos pat tad, ja situācija kļūst arvien sarežģītāka.  Es spēju mācīties no kļūdām.  Es uzklausu padomus.  Esmu pacietīgs un gatavs ilgai „cīņai”.  Es spēju motivēt citus cilvēkus.  Man ir laba veselība.  Es esmu aizrautīgs.  Es apzinos riskus.  Esmu mērķtiecīgs.

Godīgi aizpildot šo uzdevumu, Jūs sapratīsiet, kuras ir Jūsu stiprās un kuras – vājās puses, taču, ja vēlaties to noskaidrot vēl precīzāk, tad palūdziet savam draugam uzdevumu izpildīt Jūsu vietā. Tā Jūs uzzināsiet par sevi vēl vairāk. Uzņēmējdarbības pamatā ir personīgās intereses, kuras realizējot neapzināti tiek apmierinātas visas sabiedrības vajadzības. Uzņēmējdarbība ir īpašs domāšanas un dzīves veids, netradicionālu risinājumu meklēšana, jaunu tehnoloģiju ieviešana un jaunu tirgu meklēšana. Uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska, pašiniciatīvas ierosināta saimnieciska darbošanās un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, lai gūtu peļņu. Ir pieņemts domāt, ka uzņēmējdarbības mērķis ir pēc iespējas lielākas peļņas gūšana.

Lai izprastu uzņēmējdarbības būtību, ir jāizprot atšķirība starp trim jēdzieniem: Uzņēmējdarbība uzņēmējdarbība, komercdarbība un saimnieciskā darbība (skat. 1. attēlu). un komercdarbība Uzņēmējdarbība un komercdarbība nav sinonīmi. Uzņēmējdarbība ir plašāks jēdziensnav sinonīmi. par komercdarbību. Komercdarbība ietilpst uzņēmējdarbībā.

24 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

SAIMNIECISKĀ DARBĪBA – jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību, ko veic fiziska vai juridiska persona

KOMERCDARBĪBA – atklāta, saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants

ARODDARBĪBA – saimnieciska darbība, kuru savā vārdā veic fiziska persona – arodnieks –, izmantojot savu aroda prasmi

KOOPERATĪVĀ DARBĪBA – saimnieciska darbība, kuru savā vārdā veic personu apvienība – kooperatīvā sabiedrība – nolūkā apmierināt savu biedru ekonomiskās u.c. vajadzības

CITA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

Pamatā regulē Komerclikums

Pamatā regulē Kooperatīvo sabiedrību likums

Regulē atsevišķi likumi

1. attēls. Saimnieciskās darbības sistēma

Jebkurš komersants ir zņēmējs, bet ne atrs uzņēmējs ir komersants.

Komercdarbība Latvijas Komerclikuma izpratnē ir saimnieciska darbība, kuru veic komersants ar mērķi gūt peļņu. Praksē, lai apzīmētu šo saimniecisko darbību, nereti izmanto arī jēdzienu ‘uzņēmējdarbība’. Tas nav pretrunā ar Komerclikumu, kurā komercdarbība tiek traktēta kā uzņēmējdarbības veids – tikai kā jau tika norādīts – šaurākā nozīmē. Uzņēmējs ir fiziska vai juridiska persona vai vairāku šādu personu apvienība, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai, pārzina uzņēmumu un tā mantu, bet likumā noteiktajos gadījumos uzņemas par to materiālo atbildību un ir prasītājs un atbildētājs tiesā, saimnieciskā tiesā un šķīrējtiesā (skat. 2. attēlu).

UZŅĒMĒJI Rīcībspējīga persona

Pašvaldība

Valsts Uzņēmējsabiedrība Ģimene (saskaņā ar ģimenes locekļu starpā noslēgto līgumu)

Reliģiskā organizācija Sabiedriskā organizācija

2. attēls. Uzņēmēju veidi pēc LR Komerclikuma

Komersants ir juridisks jēdziens, ar kura palīdzību nosaka to personu loku, uz kurām attiecas Komerclikums. Jebkurš komersants ir uzņēmējs, bet ne katrs uzņēmējs ir komersants. Komercijas jēdziens ir cieši saistīts ar preču un pakalpojumu pārdošanas procesu. Šī iemesla dēļ arī mūsdienās uzņēmumos ir komercdirektori, kuri vada un realizē tieši pārdošanas procesu. 25 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

Piemēram: Latvijas profesiju klasifikatoram ir apstiprināts profesijas Viesnīcu pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS standarts trešajam kvalifikācijas līmenim (augstākā profesionālā izglītība), kurā ir teikts, ka viesnīcu pakalpojumu komercdarbinieks ir kvalificēts apkalpojošās sfēras speciālists, kurš strādā viesmīlības uzņēmumu pārdošanas, mārketinga un grāmatvedības struktūrvienībās, piedāvājot profesionālus pakalpojumus tirgum, veicot klientu servisa pakalpojumu organizēšanu un pārdošanu, sniedzot informāciju, koordinējot dažādu projektu norisi, komunicējoties valsts valodā augstākā līmenī un pārvaldot ne mazāk kā divas svešvalodas. Protams, lai jūs sāktu domāt par uzņēmējdarbību, ir nepieciešami vairāki priekšnoteikumi. Jebkuras cilvēka rīcības, arī biznesa sākšanas pamatā, ir motivācija. Motivācija (latīņu val. movere – ‘iekustināt’) sevis vai citu cilvēku pamudināšana noteiktai darbībai, lai sasniegtu savu mērķi. Motivācija ir ļoti individuāla un personiska lieta. Motivācija ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, no uztveres, t.i., no sava personiskā redzes viedokļa, jo katrs mēs pret lietām un notikumiem izturamies citādāk. Par spēcīgu motivatoru var būt vēlme pašapliecināties, izpaust savas radošās spējas, kur gandarījumu sagādā ne tikai rezultāts – peļņa, bet arī pats process.

Obligāts uzņēmējdarbības aizsākums ir ideja. Ideja ir viena no svarīgākajām un Obligāts vērtīgākajām bagātībām ne tikai jaunu uzņēmumu izveidošanai, bet arī esošuuzņēmējdarbības uzņēmumu sekmīgai attīstībai. Jauna ideja var būt viss – sākot no jauna produkcijas aizsākums ir ideja. veida, jauna iesaiņojuma, nosaukuma, līdz jaunām pārdošanas formām un vietām. Turklāt ir arī nepieciešams sekot tam, kas notiek tirgū jeb ko cilvēki, t.i., patērētāji pieprasa, bet ko, iespējams, vēl neviens nepiedāvā. Esiet pirmie!

26 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

Uzrakstiet vismaz divas biznesa idejas, kuras saistītas ar tūrisma un viesmīlības uzņēmējdarbību, un izvērtējiet to piemērotību sev! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs – cilvēks ar atbilstošām zināšanām, spējām un prasmi. Uzņēmēja amatu nevar iemācīties, uzņēmējs – tā nav profesija. Veiksmīgs uzņēmējs ir cilvēks, kas vajadzīgajā laikā ir atradies vajadzīgajā vietā un nav palaidis garām savu iespēju un nav apstājies pie sasniegtā. Uzņēmējs ir persona, kas ir ieinteresēta uzņēmējdarbībā un kurai piemīt šādas īpašības:  griba un spēja uzņemties atbildību un risku;  mērķtiecība, gribasspēks;  uzņēmēja talants (talantu neiemāca, tā ir iedzimta īpašība, kas piemīt apmēram 10% cilvēku);  spēja pastāvīgi apgūt un nemitīgi papildināt profesionālās zināšanas;  elastīgums – spēja pielāgoties, mainīties atbilstoši situācijai. Piemērs: Nesen ar ģimeni bijām Lietuvā, un pie viesu mājas, kurā apmetāmies, bija bišu drava. No ievāktā medus saimniece brokastīm cepa lieliskus medus raušus. Ideja laba, un arī mēs esam motivēti tā darīt savā lauku viesu mājā, jo likās tik vienkārši – atliek vien iegādāties bišu saimi. Bet vai mēs zinām, kā bites kopjamas, kā jāievāc medus? Vai to ir iespējams apgūt vai vienkāršāk medu nopirkt? Svarīgas ir arī uzņēmēja morālās īpašības un vispārējais kultūras līmenis. Starp uzņēmējiem biznesā pastāv savstarpējās lietišķās attiecības. Tām jābalstās uz godīgumu, savstarpēju uzticēšanos, vārda turēšanu. Panākumus biznesā nosaka uzņēmēja attieksme pret saviem patērētājiem, klientiem, konkurentiem, partneriem, sevi un savu darbu.

Uzņēmējdarbības sākšanai ir svarīgi arī citi priekšnosacījumi:  mērķu skaidrība;  reāls sākumkapitāls vai izdevīgs kredīts;  tādu darbības veidu izvēle, kas uzņēmējam vislabāk patīk un kurā viņam ir visvairāk zināšanu un pieredzes;  spēja plānot savu darbību tā, lai neveiksmes gadījumā būtu iespējas noturēties;  spēja kontaktēties un sadarboties ar partneriem, klientiem un padotajiem;  prasme pastāvīgi pētīt tirgu un pielāgot sava uzņēmuma produkciju tirgus pieprasījumam;  prasme cīnīties ar neveiksmēm un ticība saviem spēkiem.

27 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

Jūsu draugs Jums ir pazvanījis un īsumā pastāstījis, ka ir atguvis īpašumus un nolēmis izveidot viesu māju. Viņš lūdz Jūs atnākt pie viņa ciemos, lai pārrunātu, vai ir vērts to darīt. Uzrakstiet tos jautājumus, kurus vajadzētu pārrunāt tikšanās reizē!



1. .......................................................................................................... 2. .......................................................................................................... 3. .......................................................................................................... 4. .......................................................................................................... 5. .......................................................................................................... 6. .......................................................................................................... 7. ..........................................................................................................

2. TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMUMU UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE Katra uzņēmuma darbību ietekmē vide, kurā tas darbojas. Vide nekad nav stabila. Katram uzņēmumam gan jāpazīst sava apkārtējā vide un tās izmaiņu raksturs, gan jāprot reaģēt uz šīm izmaiņām – neveiksmes, spējot pielāgoties videi, var kļūt par uzņēmējdarbības veiksmēm. Uzņēmējdarbības vidi var iedalīt ārējā un iekšējā vidē.

2.1. UZŅĒMĒJDARBĪBAS ĀRĒJĀ VIDE Ārējā vide (makrovide) satur visus ārējos spēkus un organizācijas, ar kurām uzņēmums sastopas savā ikdienas un stratēģiskajā darbībā. Makrovidi atsevišķs uzņēmums nevar kontrolēt, tomēr tās faktori var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību. Tūrisma komercdarbībai labvēlīga vide ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem tūrisma nozares attīstībai. Tūrisma uzņēmumus būtiski ietekmē izmaiņas komercdarbību reglamentējošajos normatīvajos aktos, valsts nodokļu politikā, pieejamais valsts atbalsts, esošā bāzes infrastruktūra u.c. Ārējo vidi veido seši galvenie faktori: 1. ekonomiskie un ģeogrāfiskie – inflācija, bezdarbs, iedzīvotāju pirktspēja, dzīves līmenis, valsts ekonomikas augšupeja vai lejupslīde, klimatiskie apstākļi, sezonālās atšķirības, transportmaģistrāļu tīkls. Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ tūrismam ir izteikta sezonalitāte, un tā ietekmē tūrisma komercdarbību un apgrozījumu, it īpaši tūristu izmitināšanas un apkalpošanas komersantiem. Padomājiet par nepieciešamībām radīt pamatu jaunām un inovatīvām idejām tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībā, kas ļautu pagarināt tūrisma sezonu un piesaistītu tūristus visa gada garumā!

28 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

Latvijas tūrisma profesionāļi iesaka, ka stratēģiski svarīgi ir attīstīt starpsezonālu tūrisma produktu klāstu, kā, piemēram, aktīvā tūrisma produktu, ārstniecības, veselības un skaistumkopšanas tūrisma produktu, konferenču tūrisma produktu, kultūras tūrisma produktu, pilsētas tūrisma produktu.

Iedomājieties sevi kā topošo komersantu tūrisma vai viesmīlības biznesā! Novērtējiet, kā ģeogrāfiskā vide stimulē un bremzē Jūsu uzņēmējdarbību! 1. Kādu komercdarbības sfēru pārstāv Jūsu uzņēmums, un vai tā atrašanās vietai obligāti jābūt saistītai ar noteiktu ģeogrāfisko vietu? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. Raksturojiet Jūsu uzņēmuma atrašanās vietu (lielpilsēta, rajona centrs, lauki, attālumi līdz jūsu biznesam svarīgiem centriem)! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3. Ar ko ir pievilcīga Jūsu uzņēmuma atrašanās vieta klientiem, partneriem, investoriem, tūristiem, citiem interesentiem? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 4. Kādi trūkumi raksturīgi Jūsu uzņēmuma ģeogrāfiskajā novietojumā, kas būtiski sarežģī uzņēmējdarbību? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. sociālie, kultūras un demogrāfiskie – iedzīvotāju sociālā piederība, kultūras līmenis, iedzīvotāju skaita pieaugums, iedzīvotāju nacionālā struktūra, kultūras, izglītības līmenis, tautu reliģiskās un tikumiskās normas. Jo lielāks iedzīvotāju skaits, jo vairāk potenciālo tūristu, kuri gatavi ceļot. Teritorijā, palielinoties iedzīvotāju blīvumam, aug vispārējā migrācijas aktivitāte un arī tūrisms. Socioloģiskajos pētījumos ir pierādījies, ka cilvēki ar augstāku izglītības līmeni vairāk dodas gan vietējos, gan ārzemju ceļojumos. Attīstītajās pasaules valstīs, pieaugot vidējam mūža ilgumam, rodas noturīgas tūristu grupas – pensionāri jeb tā saucamās trešās paaudzes tūristi. Liela nozīme tūrisma attīstībā ir urbanizācijai. Pilsētu iedzīvotāji aktīvi pavada savu brīvo laiku, dodoties tuvākā vai tālākā izbraukumā vai ceļojumā.

29 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

Piemēram: Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem (skat. 1. tabulu), kura vairāku dienu ceļotājus iedala pa vecuma grupām (procentos), var secināt, ka visaktīvākie ceļotāji ir strādājošu cilvēku vecuma grupa – no 35 līdz 44 gadiem. 1. tabula Vairāku dienu ceļotāju sadalījums pa vecuma grupām % Vecuma grupa 25-34 35-44 45-54 55-64

2004. gads 23,4 36,2 21,2 11,6

2005. gads 25,9 33,6 19,9 10,9

2006. gads 26,5 33,9 20,8 8,9

2007. gads 25,1 31,9 21,7 11,2

3. tehnoloģiskie – jaunu ražošanas un sakaru tehnoloģiju attīstība, zinātnes un tehnikas attīstība. Piemēram: Latvijas tūrisma attīstības programmā 2006.-2008. gadam ir teikts, ka tūrisma pārdošanas apjomi internetā pieaug arvien straujāk (aizvien vairāk potenciālie tūristi izmanto internetu informācijas meklēšanai, ceļojumu rezervēšanai un apmaksai), tādēļ informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) un e-komercijas sasniegumu lietojums ir svarīgs Latvijas tūrisma nozares konkurētspējas priekšnoteikums Eiropas tūrisma tirgū. Straujās tehnoloģiju attīstības laikā aktuāli ir veikt IKT sasniegumu skaidrojumu plašākai komersantu, t.sk. tūrisma auditorijai, lai mazinātu aizspriedumus un motivētu tos izmantot IKT iespējas savai komercdarbībai un ES atbalsta iespējas IKT ieviešanai un labās prakses pārņemšanai. Lai panāktu veiksmīgu tūristu piesaisti, ir svarīgi, lai informācija par piedāvātajām tūrisma iespējām būtu ērti pieejama un aktuāla. Internets ir vislabākais līdzeklis, lai to sasniegtu, jo tas piedāvā tiešu komunikāciju plašā mērogā un sniedz iespēju Latvijas tūrisma produktus salīdzināt ar citu valstu piedāvājumu, sniedz reālāku priekšstatu par ceļojuma galamērķi, kā arī informācija tūrisma portālā ir daudz aktuālāka nekā tūrisma ceļvežos un bukletos, jo tiek regulāri papildināta un atjaunota. 4. politiskie – valsts ārējā politika, attiecības ar citām valstīm, ekonomiskā un politiskā situācija pasaulē. Piemēram: Pēc LR Ārlietu ministrijas datiem, uz 15.06.2008. Latvijas pilsoņi bez vīzām var doties uz 81 pasaules valsti. Nepilsoņi – uz 29 valstīm. 5. tiesiskie – šie faktori ietver mijiedarbību starp uzņēmumu un valdību vai likumdevējiem, likumdošana, nodokļu politika.

30 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

ūrisma nozares esisko pamatu veido Tūrisma ikums un tam pakārtotie MK noteikumi.

Atcerieties, ka jau apgūtajā studiju kursā „Tūrisma biznesa pamati” vairākas nodarbības tika veltītas tūrisma tiesiskajai un institucionālajai bāzei! Neaizmirstiet, ka tūrisma nozares tiesisko pamatu veido Tūrisma likums (17.09.1998.) un tam pakārtotie MK noteikumi – „Noteikumi par kompleksiem tūrisma pakalpojumiem” (02.05.2000., Nr. 163), „Tūrisma attīstības valsts aģentūras nolikums” (11.11.2004., Nr. 936), „Kārtība, kādā izveidojama tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) datu bāze” (27.08.2002., Nr. 385), „Tūrisma fonda nolikums” (22.04.2003., Nr. 204), „Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes nolikums” (29.11.2003., Nr. 666), kā arī citi ar nozari netieši saistīti normatīvie akti.

6. institucionālie un informatīvie – uzņēmējdarbības normālai norisei nepieciešamās neražojošās sfēras iestādes un organizācijas: bankas, apdrošināšanas kompānijas, pakalpojumu un konsultāciju dienesti, reklāmas aģentūras, tirgus pētīšanas aģentūras, uzņēmējdarbības atbalsta centri u.c. Atcerieties, ka tūrisma nozares institucionālo pamatu veido Ekonomikas ministrija (atbildīga par valsts tūrisma attīstības politikas izstrādi), Tūrisma attīstības valsts aģentūra (atbildīga par valsts tūrisma attīstības politikas ieviešanu), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (atbildīgs par MK noteikumu „Noteikumi par kompleksiem tūrisma pakalpojumiem” (02.05.2005., Nr. 163) prasību ievērošanu), Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome (koleģiāla, konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija, kura veicina tūrisma politikas īstenošanā iesaistīto ministriju, pašvaldību, privātā sektora un nevalstisko organizāciju sadarbību (29.11.2003., Nr. 666)), Tūrisma nozares ekspertu padome, kā arī pašvaldības.

2.2. UZŅĒMĒJDARBĪBAS IEKŠĒJĀ VIDE

Iekšējā vide (mikrovide) ir uzņēmuma iekšējā vide, kurā notiek konkrētu uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšana. Iekšējo vidi veido tie faktori, kurus uzņēmējs var ietekmēt vai mainīt:  uzņēmuma mērķi (stratēģija, kārtējie uzdevumi);  darbinieki (viņu zināšanas, prasmes, uztvere, iemaņas);  uzņēmuma struktūra (darba dalīšana, struktūrvienības, funkciju sadale un izpilde);  tehnoloģija (iekārtu izmantošana, informācijas sistēmas);  uzņēmuma kultūra, vadītāja darba stils. Iekšējā vide apvieno visas uzņēmuma atsevišķās struktūrvienības (uzņēmuma funkcijas), kā arī tos spēkus, kas vistiešākā veidā ietekmē uzņēmuma darbu – piegādātājus, konkurentus, starpniekus, saskares auditoriju. Piegādātāji ir dažādu organizāciju un atsevišķu cilvēku grupa, kas piedalās resursu piegādē uzņēmumam, kuri tam nepieciešami preču ražošanai un tūrisma pakalpojumu sniegšanai.

31 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

Piemēram: Viesnīcas pakalpojumu kvalitāte var būt atkarīga no telpu uzkopšanas un dezinfekcijas līdzekļu kvalitātes, kā arī no transporta uzņēmuma pakalpojumiem, kuram ir uzticēts laikus piegādāt produktus, un no pašu produktu kvalitātes.

No piegādātāju puses var būt šādi uzņēmuma darbību ierobežojoši faktori:  materiālo resursu cenas; Piemēram: Viesnīcas numura standartcena par nakti ir 60,00 Ls. Tūrisma operatoram, noslēdzot līgumu par noteikta skaita numuru rezervēšanu (piemēram, 50 numuri uz 14 dienām) viesnīca piedāvā 10% cenas atlaidi, bet tūrisma aģentam, kurš pērk 5 numurus uz 2 dienām – 8%. 

piegādājamo preču izejvielu vai pakalpojumu kvalitāte;

Piemēram: Viesnīca, kuras pakalpojumus pārdod tūrisma aģents, nav informējusi, ka uz remonta laiku ir slēgusi baseinu. Lai gan baseina izmantošana ir par papildu maksu un aģents to nav iekasējis, tomēr klients ir cerējis izmantot baseinu savas uzturēšanās laikā viesnīcā. 

piegādes noteikumi – attiecības ar piegādātājiem jāvērtē pēc to stabilitātes, drošuma, cenām un maksātspējas.

Konkurenti kā spēks, kas iedarbojas uz uzņēmuma mikrovidi, arī būtiski iespaido lēmumu pieņemšanas procesu, jo tie diktē vairākus noteikumus, kuri uzņēmumam rada zināmu atkarības stāvokli. Atcerieties! Kopš 1998. gada 1. janvāra Latvijā ir stājies spēkā Konkurences likums, kura mērķis ir nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko (saimniecisko) darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos.

No konkurences nebūt nav jābaidās, jo tā stimulē jūsu izaugsmi! Bet konkurentus nedrīkst arī ignorēt, jo tūrists vienmēr iegādāsies tos pakalpojumus, kuru kvalitāte un Konkurence cena visvairāk atbildīs viņu vēlmēm un vajadzībām. Lai jūs varētu pārspēt savus stimulē izaugsmi! konkurentus, jums jāzina, kas viņi ir, kā viņi darbojas un kādas ir viņu stiprās un vājās puses, kā arī to, cik līdzīgus pakalpojumus piedāvā tiem, kurus piedāvājiet jūs, kā konkurenti ir izvietojušies ģeogrāfiski un kādā attīstības fāzē tie ir.

32 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

Konkurentus var iedalīt trīs grupās: 1. tuvākie konkurenti – tie ir tūrisma uzņēmumi, kas klientiem piedāvā analogus pakalpojumus par apmēram tādu pašu cenu. Piemēram: Rīgas 5* viesnīca „Reval Hotel Rīdzene” par saviem tuvākajiem konkurentiem var uzskatīt 5* viesnīcas „Hotel de Rome”, „Radisson SAS Daugava”, bet 3* viesnīca „Konventa sēta” – 3* viesnīcas „Kolonna Hotel Rīga”, „Radi un draugi”. 2. tālākie konkurenti – tie ir tūrisma uzņēmumi, kas klientiem piedāvā līdzīgus pakalpojumus. Piemēram: 5* viesnīcas par saviem konkurentiem var uzskatīt tās 4* viesnīcas, kuras piedāvā augsta līmeņa pakalpojumus. 3. iespējamie konkurenti – tie ir tūrisma uzņēmumi, kas klientiem piedāvā pakalpojumus, kuri atgādina jūsu piedāvājumu. Piemēram: Izmitināšanas pakalpojumus piedāvā gan viesnīcas, gan viesu mājas, gan hosteļi. Starpnieki ir spēki, kas atrodas preču virzīšanas ķēdē līdz galapatērētājam. Tie var būt realizācijas starpnieki – tūrisma aģenti, kas palīdz klientam izdarīt pirkumu, mārketinga un reklāmas kompānijas, kas pēta tirgus pieprasījumu un reklamē preces un pakalpojumus, transporta firmas – sauszemes, gaisa un ūdens transports, kas rūpējas par ceļojuma nodrošinājumu ar transporta līdzekļiem, kā arī uzņēmumi un organizācijas, kas tūrisma un viesnīcu pakalpojumus izmanto savām uzņēmuma vajadzībām (darbinieku komandējumi, motivējošie braucieni u.c.). Saskares auditoriju jeb kontaktauditoriju veido kredītiestādes, kuras, piemēram, piedāvā ceļojumu līzingu jeb ceļojumu uz nomaksu, klienta iemaksātās naudas drošības garantiju (skat. Tūrisma likuma 16. pantu), kā arī investori, masu informācijas līdzekļi, apdrošināšanas kompānijas, valsts iestādes, kas nodarbojas ar uzņēmuma darbības uzraudzību un kontroli u.c. iestādes, sabiedriskās organizācijas, kas būtiski var ietekmēt uzņēmuma izvirzīto mērķu sasniegšanu. Kontaktauditorija lielā mērā ir arī tūrisma un viesmīlības uzņēmumu starpnieks.

3. KOMERCDARBĪBAS FORMAS Pirms uzņēmējdarbības sākšanas uzņēmējam ir jāizlemj, kāda tipa uzņēmums viņam būtu vispiemērotākais. Šī izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem: pieejamiem resursiem, uzņēmējdarbības veida, dibinātāju skaita, esošās likumdošanas u.c. Uzņēmumu tipoloģija ir zinātniska metode, pēc kuras uzņēmumi tiek sadalīti pēc noteiktām kopīgām pazīmēm un apkopoti salīdzināmās grupās.

33 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

Uzņēmumus var apvienot noteiktās grupās pēc šādām pazīmēm:  pēc lieluma (lieli, vidēji un mazi uzņēmumi). Saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” pie maziem uzņēmumiem Latvijā pieskaitāmi uzņēmumi, kuriem nav pārsniegti divi no šādiem kritērijiem:  gada neto apgrozījums nepārsniedz Ls 200 000,  darbinieku vidējais skaits – līdz 25 cilvēkiem,  pamatlīdzekļu bilances vērtība nav lielāka par Ls 70 000; Piemēram: Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 99% no visām tūrisma firmām ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, tikai 1% ir vidējie uzņēmumi. Savukārt no viesnīcām un citām tūristu mītnēm 96% ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, tikai 4% ir vidējie uzņēmumi. pēc īpašuma formas (privātie, valsts, jauktā īpašuma uzņēmumi). Latvijas ekonomika ir jauktā ekonomika ar privātā un valsts sektora apvienojumu. Tā balstās uz brīvā tirgus mehānismu, brīvu uzņēmējdarbību, ekonomisko iniciatīvu un nepilnīgu konkurenci. Noteikta tautsaimniecības daļa pieder privātpersonām, un to vada gan individuālas personas, gan personu grupas, tajā pašā laikā cita tautsaimniecības daļa pieder valstij vai vietējai pašvaldībai un atrodas to valdījumā;  pēc atbildības (pilnas un ierobežotas mantiskās atbildības uzņēmumi): – pilna mantiska atbildība nozīmē, ka par uzņēmuma saistībām tā bankrota gadījumā atbild īpašnieks (arī ar savu personīgo īpašumu, ja parādu dzēšanai nepietiek ar to īpašuma daļu, ko viņš ieguldījis uzņēmumā), – ierobežota atbildība nozīmē, ka par uzņēmuma saistībām tā īpašnieks atbild tikai ar uzņēmumā ieguldītā īpašuma daļu, bet neatbild ar savu personīgo īpašumu; 

Piemēram: Uzņēmums jeb sabiedrība ar pilnu atbildību varētu būt piemērota amatniekiem (tūristu pieprasītu suvenīru ražošana), maziem pakalpojumu uzņēmumiem (viesu māja, veikaliņš) un cilvēkiem, kas piedāvā paši savus pakalpojumus, vai kam bizness ir blakus nodarbošanās (gida, tulka, pavadoņa pakalpojumi). Savukārt ierobežotas atbildības (SIA) princips nozīmē, ka uzņēmuma īpašnieks riskē tikai ar uzņēmumā ieguldīto naudu. Šo naudu zaudē tad, ja uzņēmums negūst peļņu un tiek likvidēts. Priekšrocība ir tā, ka no juridiskā viedokļa ir skaidri noteikta atšķirība starp uzņēmumu un tā īpašnieku. Kad uzņēmējs dibina SIA un iegulda savu naudu jeb kapitālu, tad tas vairs nepieder viņam, bet gan uzņēmumam. Īpašniekam vai īpašniekiem ir tiesības saņemt viņu kapitāla daļai atbilstošo peļņas daļu, tas ir, dividendes. Ieguldīto naudu jeb uzņēmuma pamatkapitālu sauc arī par riska kapitālu, jo tas ir kapitāls, ar ko riskē ieguldītājs. pēc nozaru specializācijas (ražošanas, pakalpojumu sniegšanas, komerciālie, konsultatīvie, finanšu uzņēmumi u. c.);  pēc organizatoriski tiesiskās formas (individuālie komersanti, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, personālsabiedrības u. c.). 

34 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

Saskaņā ar Komerclikumu Latvijā var organizēt komercdarbību kādā no redzamajām tiesiskajām formām.

3. attēlā

Komercdarbības formas

Individuālais komersants

Komercsabiedrība

Kapitālsabiedrība

Personālsabiedrība

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Pilnsabiedrība

Akciju sabiedrība

Komandītsabiedrība 3. attēls. Komercdarbības tiesiskās formas

Izvēlieties sava tūrisma uzņēmuma dibināšanai vienu Komerclikumā noteikto tiesisko formu! Sīki izstudējiet Komerclikumā tās vispārīgos noteikumus, biedru vai akcionāru savstarpējās attiecības un atbildību, dibināšanas nosacījumus, pārvaldi, peļņas sadali u.c. Jūs interesējošos jautājumus. Detalizēti pamatojiet savu izvēli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

35 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS Uzņēmējdarbība mūsu valstī ir ne tikai daudzu cilvēku nodarbošanās un ienākumu avots, bet arī dzīvesveids. Lai gūtu sekmes uzņēmējdarbībā, ir nepieciešama ne tikai motivācija un biznesa ideja, bet arī jāpārzina vispārējie saimnieciskie principi un uzņēmējdarbības vide, savas uzņēmējdarbības tiesiskā bāze, tiesības, pienākumi, atbildības apjoms. Labi jāapgūst izraudzītās uzņēmējdarbības, t.i., tūrisma un viesmīlības sfēras, specifika. Lai izprastu uzņēmējdarbības būtību, ir jāizprot atšķirība starp trim jēdzieniem: uzņēmējdarbība, komercdarbība un saimnieciskā darbība. Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību, ko veic fiziska vai juridiska persona. Uzņēmējdarbība un komercdarbība nav sinonīmi. Komercdarbība ietilpst uzņēmējdarbībā. Katra uzņēmuma darbību ietekmē vide, kurā tas darbojas. Uzņēmējdarbības vidi var iedalīt ārējā un iekšējā vidē. Ārējo vidi jeb makrovidi atsevišķs uzņēmums nevar kontrolēt, taču ar to sastopas savā ikdienas un stratēģiskajā darbībā. Tūrisma komercdarbībai labvēlīga vide ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem tūrisma nozares attīstībai. Tūrisma uzņēmumus būtiski ietekmē izmaiņas komercdarbību reglamentējošajos normatīvajos aktos, valsts nodokļu politikā, pieejamajā valsts atbalstā, esošajā bāzes infrastruktūrā u.c. Ārējo vidi veido seši galvenie faktori: ekonomiskie un ģeogrāfiskie, sociālie, kultūras un demogrāfiskie, tehnoloģiskie, politiskie, tiesiskie, institucionālie un tiesiskie. Iekšējā vidē jeb mikrovidē notiek konkrētu uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšana un to veido tie faktori, kurus uzņēmējs var ietekmēt vai mainīt: uzņēmuma stratēģija un kārtējie uzdevumi, uzņēmuma struktūra un darbinieki, tehnoloģiju un informācijas sistēmu izmantošana, uzņēmuma kultūra un vadītāja darba stils. Iekšējā vide apvieno arī tos spēkus, kas vistiešākā veidā ietekmē uzņēmuma darbu – piegādātājus, konkurentus, starpniekus, saskares auditoriju. Pirms uzņēmējdarbības sākšanas uzņēmējam ir jāizlemj, kāda tipa uzņēmums viņam būtu vispiemērotākais. Šī izvēle ir atkarīga no pieejamiem resursiem, uzņēmējdarbības veida, dibinātāju skaita, esošās likumdošanas u.c. Saskaņā ar Komerclikumu Latvijā komercdarbību var organizēt kādā no šādām tiesiskajām formām: individuālais komersants, kapitālsabiedrība (ir divi kapitālsabiedrību veidi – sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība), personālsabiedrība (atkarībā no atbildības sadalījuma starp dalībniekiem personālsabiedrības iedala pilnsabiedrībās un komandītsabiedrībās), kura nav juridiska persona un ir radusies tikai tādēļ, lai nodalītu atbildību.

36 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

37 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža



VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI 1. uzdevums Ar ko komercdarbībā uzņēmējs atšķiras no komersanta? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2. uzdevums Atzīmējiet, kādi termini, Jūsuprāt, atspoguļo tūrisma uzņēmuma iekšējās un ārējās vides elementus (savienojiet atbilstošos terminus)! Iedzīvotāju skaita pieaugums Iekšējā vide

Uzņēmuma vadītāja darba stils Likumdošana tūrisma jomā Piegādātāji

Ārējā vide

Uzņēmuma struktūrvienības Jaunu ražošanas un sakaru tehnoloģiju attīstība

3. uzdevums Apvelciet pareizās atbildes ar aplīti! Starpnieki ir uzņēmumi, kas: A. nodrošina preču/pakalpojumu virzīšanu tirgū; B. ietekmē uzņēmuma darbību; C. ietekmē tūrisma tirgus ietilpību; D. palīdz ražotājiem atrast pircējus; E. reklamē uzņēmuma preces/pakalpojumus; F. ietekmē uzņēmuma attiecības ar ārējo vidi; G. patērē uzņēmuma preces/pakalpojumus, lai apmierinātu savas vajadzības un vēlmes.

38 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

4. uzdevums Salīdziniet dotos konkurentus un nosakiet, vai tie ir tuvākie, tālākie vai iespējamie konkurenti? Kādas pazīmes par to liecina? Hotel Jūrmala Spa**** Jauna viesnīca, kura tika atvērta 2005. gada jūnijā, atrodas Jomas ielā 47/49, 25 km attālumā no Rīgas un 200 m attālumā no pludmales. Viesnīcas apdarē izmantoti dabiski materiāli – koks un akmens, kas rada nomierinošu un atslābinošu noskaņu. Viesnīcā ir 190 mājīgi un plaši numuri ar 380 gultas vietām, restorāns ar 280 sēdvietām, deju grīdu un dzīvo mūziku. Kā arī viesnīcas vienpadsmitajā stāvā atrodas bārs „Sea Side” ar skatu uz Jūrmalu un Rīgas jūras līci. Viesnīcas konferenču centrs piedāvā septiņas moderni aprīkotas dažāda lieluma konferenču zāles kopumā līdz pat 600 viesu uzņemšanai. Viesnīcas vienpadsmitajā stāvā ir lielākā konferenču zāle ar 360 vietām, no kuras paveras lielisks skats uz Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci. Piedāvājums:  SPA un veselības centrs (masāžas, ūdens procedūras, vingrošana (joga));  centrs „Wellness Oasis” – ūdens aerobika, 3 veidu baseini, burbuļvanna, bārs, solārijs, pirts;  skaistumkopšanas centrs „Beauty Lounge” – skaistuma SPA, frizētava, manikīrs un pedikīrs. * visi pakalpojumi ir par atsevišķu samaksu.

Viesnīca „Lielupe” *** Viesnīca atrodas Bulduru prospektā 64/68, 200 metrus no pludmales, 15 km no lidostas „Rīga”. Viesnīca piedāvā 207 saulainas un omulīgas istabas tūristu un biznesa klasēs. Visās istabās ir lodžija, WC, duša vai vanna, satelīta TV un tālrunis ar starptautisko pieslēgumu. Daļa istabu ir aprīkotas ar gaisa kondicionēšanas sistēmu, minibāru un seifu. Viesu ērtībai viesnīca piedāvā vienvietīgus un divvietīgus numurus, luksusa divistabu numurus, ar ekskluzīvu iespēju relaksēties numuriņa saunā un burbuļvannā, kā arī mājīgus apartamentus ar virtuvi. Piedāvājums:  slēgtais peldbaseins (2 kaskādes un 2 hidromasāžas);  vasaras āra peldbaseins;  baseinā iespējama ūdens aerobika;  peldēšanas apmācība bērniem;  SPA masāžas (profilaktiskā, sporta, relaksējošā un anticelulīta);  tenisa korts. *Visi pakalpojumi ir par atsevišķu samaksu.

.......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

39 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža



UZDEVUMU ATBILDES 27. lpp. Jautājumus varētu sagrupēt četrās daļās:  Kāpēc viņš to vēlas darīt – motivācija jeb iemesli;  Vai viņam piemīt atbilstoša prasme jeb spējas, kas būs nepieciešamas;  Jautājumi par idejām un iespējamiem variantiem;  Kādi resursi viņam būs nepieciešami.

37. lpp. 1. uzdevums Uzņēmējs (angļu val. businessperson, arī entrepreneur) plašā nozīmē ir fiziska persona, kam pieder un kas vada uzņēmumu, parasti ar mērķi gūt peļņu. Uzņēmējs ir atvasinājums no vārda ‘uzņemties’, tas ir, uzņemties iniciatīvu, atbildību un risku par kādu saimniecisku pasākumu. Latvijā jēdziens ‘uzņēmējs’ juridiski bija formulēts 1990. gadā pieņemtajā likumā „Par uzņēmējdarbību”. Taču līdz ar Komerclikuma pieņemšanu šis likums savu spēku zaudēja. Komerclikumā jēdziens ‘uzņēmējs’ tika aizstāts ar jēdzienu ‘komersants’. 2. uzdevums Iedzīvotāju skaita pieaugums Iekšējā vide

Uzņēmuma vadītāja darba stils Likumdošana tūrisma jomā Piegādātāji

Ārējā vide

Uzņēmuma struktūrvienības Jaunu ražošanas un sakaru tehnoloģiju attīstība

3. uzdevums A., D., E.

38. lpp. 4. uzdevums Tālākie, bet ar iespēju kļūt par tuvākajiem konkurentiem, jo piedāvāto pakalpojumu klāsts ir ļoti līdzīgs.

40 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

41 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža



IETEICAMĀ LITERATŪRA 31. Mazā biznesa kurss. Rīga: SIA ”J.L.V.”, 2002., 330 lpp. 32. Praude V. Mārketings. Rīga: Izglītības soļi, 2004., 665 lpp. 33. Rurāne M. Biznesa terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Kamene, 2001., 223 lpp. 34. Uzņēmēja rokasgrāmata. Biroja sērija. Rīga: Jumava, 2003., 359 lpp. 35. Vedļa A. Ceļvedis uzņēmējdarbībā. Rīga: Petrovskis & Ko, 2002., 490 lpp. 36. Барышев А.Ф. Маркетинг в туризме и гостеприимстве: учеб. пособие. М.: Финансы и статистика, 2007., 160 с. 37. www.am.gov.lv (Informācija ceļotājiem) 38. www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=355 (Tūrisms – mēnešu/ceturkšņu, ikgadējie dati) 39. www.ibc.lv (Latvijas uzņēmumu reģistrācija) 40. www.likumi.lv/doc.php?id=5490 (Komerclikums) 41. www.macies.celotajs.lv (Saimnieciska darbība un uzņēmējdarbība) 42. www.ur.gov.lv/faili/likums_par_uznemejdarbibu.html (Par uzņēmējdarbību)

42 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

43 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža



TESTS Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Uzņēmējdarbība ir: A. sinonīms vārdam komercdarbība; B. saimnieciska darbība – ražošana vai pakalpojumu sniegšana, ko veic uzņēmējs ar noteiktu mērķi – parasti, peļņas gūšanu; C. šaurāks jēdziens par komercdarbību; D. visas minētās atbildes ir pareizas. 2. Komercreģistrā ir jābūt ierakstītam: A. individuālajam komersantam; B. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību; C. personālsabiedrībai; D. visas minētās atbildes ir pareizas. 3. Uzņēmējdarbības uzsākšanai ir nepieciešama: A. biznesa ideja; B. motivācija, prasmes un spējas; C. resursi; D. visas minētās atbildes ir pareizas. 4. Uzņēmuma makrovides faktors ir: A. konkurenti; B. demogrāfiskā situācija; C. starpnieki; D. piegādātāji. 5. Uzņēmuma mikrovides faktors ir: A. ģeogrāfiskais novietojums; B. valsts ekonomiskais stāvoklis; C. piegādātāji; D. valsts politika. 6. Starpnieki ir uzņēmumi, kas: A. apgādā ar nepieciešamajiem resursiem; B. palīdz ražotājiem atrast pircējus; C. nodrošina pakalpojumu reklāmu; D. izpilda visas minētās funkcijas. 7. Iedzīvotāju skaits un ar to saistītās tendences ir: A. demogrāfiskais rādītājs; B. ekonomiskais rādītājs; C. sociālkultūras rādītājs; D. tehnoloģijas rādītājs.

44 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

8. Piegādātāji ir uzņēmumi, kas: A. apgādā ar nepieciešamajiem resursiem; B. nodrošina produktu sadali un pārdošanu tirgū; C. palīdz ražotājiem atrast pircējus; D. veido konkurenci. 9. Iedzīvotāju pirktspēja un ar to saistītās tendences ir: A. demogrāfiskais radītājs; B. zinātnes un tehnikas rādītājs; C. ekonomiskais rādītājs; D. sociālkultūras rādītājs. 10. Uzņēmumus var apvienot noteiktās grupās pēc: A. darbinieku nacionālās struktūras; B. īpašuma formas; C. konkurentu daudzuma; D. visām minētajām pazīmēm.

45 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

TESTS 1.

10.

46 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES 1.

10.

47 TŪRISMA UN VIESMĪLĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA