He aha te kura o te tongikura? - Nā Tonga Karena

He tohu whenua, he ingoa tupuna, he kōrero waka o nehe, he hohou i te rongo, he ahikāroa, he kōrero i taraā-wharetia ai, he mapi Pākehā i hua ake rā i te mahi kaiā a te Kāwanatanga, he pātiki kē rānei kei runga i te pāmu kau – ahakoa ko tēhea o ēnei kōrero kei runga ake nei e hāngai nei ki te mana o te tongikura e rata ana koe, ko te mea nui kē, kia rite te tangata ki te pupuru i tōna mana. Ki te pouwhenuatia tō mana ki roto i te whenua, kāti ake, he tohu tēnā e mea ana ko tō ringa kaha, ko tō matua-ā-iwi tērā e mou tonu ai, ā, ki te maringi te toto, ka whati te rongo taketake. Ka riro mā te pākuhā te tatau pounamu e hohou anō te rongo. Mehemea ko te muru me te raupatu, ko te noho mai o te kino ngaro o ngā kōrero whakapapa, ā, ka marara ngā whānau ki ngā tāone nunui ki te kimi mahi. Nāwai rā, kāre ngā whakatupuranga e hoki ki ngā whenua i whakatupuhia ai hō rātou tauheke. Engari, ki te kore e mataku ki ngā kōrero taimaha, i taimaha ai, i te nui o te taukaikai, te hōhonu o te mamae, te ngau o te rawakoretanga, te mōrehutanga, ka rokohina ake rā ki te ātaahua o ngā kōrero e hāngai ana ki te tongikura.

Māu e pātai te pātai, he aha i mātua uiui ai koe ki te kōrero, ‘Nō hea koe’? Ka mutu, hei muri ake, ka hua ake rā te pātai, ‘Nā wai koe’. Kei reira rā e uru ana ki roto ko te māharahara, āe rānei, kua tau ōku nei waewae ki te tūrangawaewae a ōku tūpuna, ā, e mahora ana ngā tātainga kōrero whakapapa i whai tūranga waewae ai ōku tūpuna. Ki te kore i reira – kua kāinga kore, kei roto rānei i te kino ngaro. Ka hīmata ake i reira ko te kimi, ko te rapu he aha rawa ngā kōrero i kore ai i mōhio kei hea rā raka ō whenua tuku. Ka ara ake ko ngā tū āhuatanga o tā te Māori whakamātautau ki te pupuru i tōna whenua mai anō i te wehenga atu i Hawaiki, ko ngā kōrero waka ērā. Tae atu rā ki ngā kōrero tuku iho e whakapapahia ana i ngā kōrero tauā, otirā, ko tā te ringa kaha o te iwi me tāna anō kakaritanga ki ētehi atu i taea ai aua tongikura te pupuru. Nā, ki te tiki atu i ngā kōrero o tōku iwi a Taranaki, ka pēnei anō:

Ka mutu, ki roto i a tātou o Taranaki ko te pāhuki kē te kupu. He ōrite tonu ki te tongikura. Hei te whakahuatanga o tēnei kōrero ka mōhiotia ko te mana o Taranaki iwi, ko te waka o Kurahaupō me ngā tātainga whakapapa i tuitui ai ngā hapū i harakeke tōngainui ai rātou katoa tērā e whakapūaki ana. Nā te whānui o te horanga o te kōrero he māmā noa iho ki te tiki atu, engari, ko tētehi uauatanga ko te whakahuahua kau i ngā tongi hapū kāpā ianei kei te ōrite pū ki te mana whenua hapū i nōhia ai e ō tātou tūpuna. Kei te mōhiotia ki ētehi, engari he maha tonu ngā pāhuki hapū kāore i te mōhiotia. Kia ahatia, ko te tapu o te whakapapa me tōna mana ki te whakakotahi i ngā whānau tētehi āhuatanga nui whakahirahira i whai oranga ai ngā uri o Taranaki i muri mai i te ahi kātoro o te pakanga me te muru me te raupatu. Ka whakamoea tēnā ki tēnā, ka mate kanehe kē rānei, ā, ka taka ki roto i te puna aroha ki tō ipo, ā, ka piri, ka mārena rānei, nāwhai rā, he whakatupu uri te mahi. Ka mutu, ko te ora o te tuakana me te teina, te whānau whānui tonu tētehi huarahi i pupuru ai ēnā herenga tangata.

Ko te mea nui kē, ahakoa tā te Pākehā me tāna taupokina i te mana whakatō mouri a ō tātou tūpuna i Niu Tīreni ai te motu nei, i rerekē katoa ai ngā ingoa wāhi – ko tā te ao Māori o nāianei, he kimi i te huarahi e hoki mai ai ēnā ingoa tūturu ki te whenua nei. Ka akona ana ki te pepeha, ki ngā kōrero-ā-iwi, ki ngā kōrero whakapapa o tō ake whānau, ka whakakā mai i te ngākau hihiko kia whai wāhi atu ki ngā kōrero tongikura. I te korenga i rite pū rawa ki tā ngā tūpuna i waiho mai ai, kātahi ka whākana mai ko te reo me tāna akiaki kia riro mā te matamata o te arero e ngakia ai. Hei reira rā, mā roto mai i tō tauawhitia atu i te reo a ō tūpuna e mātua tongikura ai te reo me ōna ao katoa. Ka hekeheke i konā ko te huhua o ngā ingoa Māori, ā, ka hurahia ake i te mātotorutanga o ngā kōrero whakapapa e hāngai nei ki ia wāhi, ki ia wāhi e tākotokoto ana ki runga i te mata o te whenua o te ika roa nei a Māui tikitiki-ā-Taranga. Ko te kura o te tongikura, ko te reo me ngā takahanga waewae a ō tātou tūpuna, ahakoa e ōrite pū ana ki tā rātou i waiho mai ai, kāore rānei, Heoi anō.

Ko Ōnukutaipari te pikitanga ki te pou o Ōkurukuru

Ōkurukuru ki Te Whakangerengere

Te Whakangerengere ki Te Tāhuna o Tūtawa

Te Tāhuna o Tūtawa ki Panitahi

Panitahi ki Ōuri

Ōuri ki Rāwa o Turi

ki te pou o Mātirawhati’

PKW is committed to publishing te reo Māori only articles. Tonga Karena shares a piece on the relevance of boundaries in a modern context using traditional tongi kōrero from te whare tūranga kōrero o Taranaki Iwi, which are about whakapapa association with and responsibilities for land and resource.