Pilotprojektā iekļauto filmu programma
ATBALSTA:
Bermontiāda
dokumentālā filma
REŽISORS: Askolds Saulītis SCENĀRIJA AUTORS: Askolds Saulītis GALVENAJĀS LOMĀS: Andris Keišs, Ivans Švedovs, Hartmunts Lange MŪZIKA: Jānis Brunovskis OPERATORS: Andris Priedītis STUDIJA: Centrums, Subjektiv Filma PIRMIZRĀDE: 2009. gads ILGUMS: 91 minūtes VALSTS: Latvija VALODA: latviešu, angļu
Filma ir stāsts par trauksmainiem 1919. gada oktobra un novembra mēnešiem, kad Rīgā pie Daugavas krastiem izšķīrās modernās, pēc Pirmā pasaules kara radītās, Eiropas liktenis. Šajā nelielajā Baltijas reģionā satikās trīs pasaules uzskati – nacionālas valsts ideja, boļševiku pasaules revolūcijas ideja un monarhijas atjaunošanas ideja. Katru no šiem spēkiem pārstāvēja konkrēti cilvēki un to atbalstītāji. Nacionālas valsts ideju pārstāvēja Latvijas tauta un pirms gada proklamētās Latvijas Republikas Pagaidu valdība Kārļa Ulmaņa vadībā. Boļševiku pasaules revolūciju pārstāvēja uz Latvijas austrumiem ar kaujām atspiestās sarkano latviešu un Padomju Krievijas karaspēka daļas. Reakcionāro monarhistu intereses Baltijā pārstāvēja vairākas personas, no kurām mūsu stāsta priekšplānā izvirzās vācu ģenerālis Rīdigers fon der Golcs un krievu pulkvedis Pāvels Bermonts. Filmas veidošanā izmantots plašs kino arhīva un fotogrāfiju klāsts. Īpaši jaunākai paaudzei izstrādāti neskaitāmi datorgrafikas specefekti, kas palīdzēs iejusties 90 gadu senā pagātnē. Filmas inscenētās epizodes filmētas reālajās notikumu vietās. Filmas centrālā tēlā stāstnieka lomu spēlē un ierunā Latvijas populārais Rīgas Jaunā teātra aktieris Andris Keišs.
Atmodas antoloģija
dokumentālā filma
REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS: OPERATORS: STUDIJA: PIRMIZRĀDE: ILGUMS: VALSTS: VALODA: SUBTITRI:
Askolds Saulītis Askolds Saulītis Andrejs Verhoustinskis Centrums, Subjektiv Filma 2013. gads 90 minūtes Latvija latviešu angļu
Filma “Atmodas antoloģija” vēsta par būtiskākajiem notikumiem Latvijas ceļā uz valstiskās neatkarības atjaunošanu. Viens no galvenajiem Atmodas priekšnosacījumiem bija Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšana Otrā pasaules kara laikā, kas ievada filmas vēsturisko atkāpi. Kad īsti sākās Atmoda, kas bija galvenie sabiedrības virzītāji, ko zināja un ko nezināja Tautas frontes veidotāji un kādi bija viņu mērķi? Filmas autori piedāvā savu redzējumu, notikumu un nozīmīgāko personu izlasi – antoloģiju procesam, kas noveda pie Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas un ir pazīstams kā Trešā atmoda. Laika gaitā arvien vairāk Atmodas laikmeta liecību nonāk pētnieku rokās, vienlaikus pagaist šo notikumu dalībnieku atmiņas, un to vietu sāk ieņemt dažādas versijas, puspatiesības un interešu aizstāvība. Tādēļ filmas veidotāji skatītājiem piedāvā pašiem ielūkoties tā laika dokumentālajās hronikās, dokumentos, avīžu slejās un dalībnieku atmiņās, lai patstāvīgi izvērtētu, cik nozīmīgs bija šis laiks pirms 25 gadiem. Atmodas antoloģijā skartas arī mazāk zināmas vēstures lapaspuses – jautājumi par perestroikas procesu lomu Atmodas sākumposmā, PSRS struktūru iesaistīšanos Tautas frontes organizācijā un mēģinājumi to vadīt sev vēlamā virzienā. Filmā tiek parādīta LTF darbība arī pēc uzvaras LPSR AP vēlēšanām, tostarp 1991. gada janvāra un augusta notikumos līdz pat 5.Saeimas vēlēšanām, kas organizācijai kļuva liktenīgas.
Kā Tev klājas, Rūdolf Ming?
dokumentālā filma
REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS: MŪZIKA: OPERATORS: STUDIJA: PIRMIZRĀDE: ILGUMS: VALSTS: VALODA: SUBTITRI:
Roberts Rubīns Jānis Kalve Andris Vilcāns Uldis Jancis Jura Podnieka studija 2010. gads 60 minūtes Latvija latviešu angļu, krievu
Dokumentālā filma "Kā Tev klājas, Rūdolf Ming?" stāsta par tobrīd 13 gadu veco Rūdolfu no Talsiem. Viņš ir daudzpusīgs zēns, kurš aizraujas, piemēram, ar lamatu konstruēšanu un krāj filmu plakātus. Tomēr viņa lielākā aizraušanās ir zīmētu filmu veidošana. Rūdolfs pats uz pauspapīra strēmelēm ar flomāsteriem zīmē šausmu un spriedzes filmas. Demonstrējot filmas, viņš pats tās apskaņo ar balsi, visādi rūkdams un emocionāli runādams varoņu tekstus dažādās balsīs. Kino ir puiša dzīves būtiskākā lieta, tāpēc viņš piekrīt mācītāja ierosinājumam jaunās baznīcas atklāšanai uzzīmēt filmu arī par Bībeles sižetiem. Filmas vēstījums ir pozitīvs - Rūdolfs ir diezgan sarežģīta personība, tomēr ģimene un apkārtējie ļauj izpausties zēna radošajai būtībai. Filma ir veiksmīgi startējusi vairākos starptautiskos festivālos. Šodien mazais Rūdolfs ir izaudzis par daudzsološu jaunekli un realizējis savu bērnu dienu sapni – uzņemt savu kinofilmu. Rūdolfa Miķelsona pilnmetrāžas filma “Ļaunuma atspulgs” savu pirmizrādi piedzīvoja 2013.gada rudenī, Rīgas lielākajos kinoteātros.
Pēdējā tempļa hronikas
dokumentālā filma
REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS: OPERATORS: STUDIJA: PIRMIZRĀDE: ILGUMS: VALSTS: VALODA: SUBTITRI:
Dāvis Sīmanis Dāvis Sīmanis Andrejs Rudzāts EGO MEDIA 2013. gads 58 minūtes Latvija latviešu angļu
Filma ir poētisks stāsts par jaunās nacionālās bibliotēkas ēkas radīšanu. Bibliotēkas celtniecība līdz šim ir vispretrunīgāk vērtētais būvniecības projekts Latvijas vēsturē. Pirmās skices tika izveidotas pirms divdesmit gadiem, kopš tā laika bibliotēkas būvniecība ir kļuvusi par vienu no dārgākajiem sabiedrisko ēku projektiem Rīgā. Bibliotēkas celtniecība ir izraisījusi vairākas radikāli noskaņotu cilvēku protesta akcijas, kā arī kļuvusi pa iemeslu nebeidzamām diskusijām par ēkas arhitektonisko un vizuālo kvalitāti. Galvenie filmas tēli ir ēkas arhitekts Gunārs Birkerts, krāna operatore, kura strādā būvniecības laukumā un viens no aktīvākajiem protestētājiem, caur šiem tēliem filmā atklāsies nebeidzamais konflikts starp grandiozo ieceri un upuriem, kas tiek nesti, lai šo ieceri realizētu. Filmas autors Dāvis Sīmanis juniors (1980) filmu uzņemšanas laukumus pazīst kopš bērnības - viņa tēvs ir izcilais kinooperators Dāvis Sīmanis (1942-2007). Strādājis par operatora asistentu un montāžas režisoru. Par dokumentālās filmas Filozofs izbēdzis (2005, režisors U.Tīrons) montāžu ticis nominēts Lielā Kristapa balvai. Viņa debija režijā - dokumentālā filma Versija. LNO (2006) ieguva Lielā Kristapa balvu. Šai balvai nominēta arī Dāvja Sīmaņa īsmetrāžas dokumentālā filma Zīmētājs (2007) un pilnmetrāžas dokumentālā filma Valkyrie Limited (2009), bet dokumentālā filmas Pasaules skaņa (kopā ar G.Grūbi) ieguvusi balvas arī starptautiskos filmu festivālos, tostarp vienā no Eiropas nozīmīgākajiem starptautiskajiem dokumentālo filmu festivāliem Leipcigā.
Vairāk nekā dzīve dokumentālā filma
REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS: OPERATORS: STUDIJA: PIRMIZRĀDE: ILGUMS: VALSTS: VALODA: SUBTITRI:
Gints Grūbe Gints Grūbe Andrejs Rudzāts Mistrus media 2013. gads 52 minūtes Latvija latviešu angļu
Ginta Grūbes dokumentālā filma "Vairāk nekā dzīve" atklāj ievērojamā latviešu režisora Alvja Hermaņa režijas metodi, atsakoties no klasiskā dramaturģiskā materiāla, bet meklējot teātra, dokumentalitātes un dzīvesstāstu saskares punktus, kā arī jebkura dzīvesstāsta transformācijas iespējas teātrī. Režisors Alvis Hermanis, veidojot izrādes, nereti sūta savus aktierus ekspedīcijās uz laukiem, pie dažādiem cilvēkiem, dažādās valstīs un pilsētās, lai no aktieru ievāktajiem stāstiem veidotu kolektīvu kopdarbu – lugu uz skatuves, sava veida noskatītas un noklausītas realitātes teātri, kas aktieru izpildījumā kļūst par izrādi. Filmas autors Gints Grūbed ir ne tikai režisors, bet arī vadītājs, scenārists, ideju autors un moderators. Studējis filozofiju, politikas zinātni, komunikāciju zinātnes Rīgā, Bonnā un Berlīnē. Strādājis laikrakstā Atmoda un Nakts, Latvijas Universitātē, veidojis televīzijas raidījumus „Deviņdesmitie”, „Tādi esam”, „Kā bankā”. Viņa vadītais TV raidījumu cikls „ Vakara intervija” vairākkārt izpelnījies atzinību. Veidojis filmas „Laba dzīve Latvijā”, „Naudas un finanšu institūcijas Latvijā”,„Latvietis runā” „ Otrā pilsēta. Daugavpils”, „Būt par Raimondu Paulu,” ”Kokaru dziesmusvētki.”, „Atklāts Latvijā”, publicējas žurnālos Rīgas Laiks, Baltic Outlook, laikrakstā Diena, portālā politika.lv.
LEIPUTRIJA dokumentālā filma
REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS: OPERATORS: STUDIJA: PIRMIZRĀDE: ILGUMS: VALSTS: VALODA:
Laila Pakalniņa Laila Pakalniņa, Māris Maskalāns Māris Maskalāns VSIA Vides projekti 2004. gads 52 minūtes Latvija Nav
Ginta Grūbes dokumentālā filma "Vairāk nekā dzīve" atklāj ievērojamā latviešu režisora Alvja Hermaņa režijas metodi, atsakoties no klasiskā dramaturģiskā materiāla, bet meklējot teātra, dokumentalitātes un dzīvesstāstu saskares punktus, kā arī jebkura dzīvesstāsta transformācijas iespējas teātrī. Režisors Alvis Hermanis, veidojot izrādes, nereti sūta savus aktierus ekspedīcijās uz laukiem, pie dažādiem cilvēkiem, dažādās valstīs un pilsētās, lai no aktieru ievāktajiem stāstiem veidotu kolektīvu kopdarbu – lugu uz skatuves, sava veida noskatītas un noklausītas realitātes teātri, kas aktieru izpildījumā kļūst par izrādi. Filmā dokumentēts Hermaņa darbs trīs teātros – Jaunajā Rīgas teātrī, Minhenes Kamerteātrī un Ķelnes Pilsētas teātrī. Filmas autors Gints Grūbed ir ne tikai režisors, bet arī vadītājs, scenārists, ideju autors un moderators. Studējis filozofiju, politikas zinātni, komunikāciju zinātnes Rīgā, Bonnā un Berlīnē. Strādājis laikrakstā Atmoda un Nakts, Latvijas Universitātē, veidojis televīzijas raidījumus „Deviņdesmitie”, „Tādi esam”, „Kā bankā”. Viņa vadītais TV raidījumu cikls „ Vakara intervija” vairākkārt izpelnījies atzinību. Veidojis filmas „Laba dzīve Latvijā”, „Naudas un finanšu institūcijas Latvijā”,„Latvietis runā” „ Otrā pilsēta. Daugavpils”, „Būt par Raimondu Paulu,” ”Kokaru dziesmusvētki.”, „Atklāts Latvijā”, publicējas žurnālos Rīgas Laiks, Baltic Outlook, laikrakstā Diena, portālā politika.lv.
Mammu, es tevi mīlu spēlfilma
REŽISORS: Jānis Nords SCENĀRIJA AUTORS: Jānis Nords GALVENAJĀS LOMĀS: Kristofers Konovalovs, Vita Vārpiņa, Matīss Livčāns, Indra Briķe MŪZIKA: Zoe Keating, Raimonds Pauls, Zigmārs Liepiņš OPERATORS: Tobiass Deitums STUDIJA: Tanka PIRMIZRĀDE: 2013. gads ILGUMS: 83 minūtes VALSTS: Latvija VALODA: latviešu SUBTITRI: angļu, krievu
“Mammu, es tevi mīlu” ir dinamisks attiecību trilleris par trīspadsmitgadīgu Rīgas skolnieku Raimondu un viņa māti. Kāda šķietami nenozīmīga piezīme skolā iesāk piedzīvojumiem bagātu nedēļu Raimonda dzīvē. Raimonds aizbēg no mājām, iekuļas apšaubāmā afērā ar lokālo prostitūtu, nonāk policijas redzeslokā un visbeidzot atrisina samilzušo konfliktu gan ar mammu, gan savu labāko draugu. Bērnība ir laiks, kad «bailēm ir lielas acis» - pieaugušo acīm šķietami nenozīmīgi notikumi bērna pasaulē spēj iegūt grandiozu nozīmību. Raimonda gadījumā situāciju sarežģī mammas nereti skarbā reakcija. Tāpēc sekas - piezīmi skolā, telefona zvanu no pedagoģes, pazaudētu instrumentu - ir labāk noslēpt, nekā saņemt sodu. Katrs Raimonda mēģinājums sekas slēpt situāciju sarežģī vēl vairāk. Emocionāli grūtā situācijā viņam izdodas gan saglabāt cilvēcisko pašcieņu, gan sasniegt sev labvēlīgu iznākumu. Raimonds pierāda, ka spēj būt pieaudzis. Filmas veidošanā ir iesaistīti vairāki starptautiski atzīti profesionāļi. "Mammu, es tevi mīlu" ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā Berlīnes kinofestivāla Starptautiskās žūrijas balvu kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma. Tāpat tā ir ieguvusi balvas citos kinofestivālos Eiropā, ASV, Āzijā. "Mammu, es tevi mīlu" bija Latvijas nominācija Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominācijā "labākā filma svešvalodā”.
Dancis pa trim
spēlfilma
REŽISORS: Arvīds Krievs SCENĀRIJA AUTORS: Andris Puriņš GALVENAJĀS LOMĀS: Jānis Vingris (Alfreds), Egīls Melbārdis (Mācītājs), Lauris Reiniks MŪZIKA: (Karavīrs), Kristīne Nevarauska (Sandra, Eva), Mārtiņš Freimanis (Atis, Ginters) OPERATORS: Dāvis Sīmanis STUDIJA: Kaupo Filma PIRMIZRĀDE: 2011. gads ILGUMS: 83 minūtes VALSTS: Latvija VALODA: latviešu SUBTITRI: angļu, krievu
“Dancis pa trim” ir vēsturiska drāma par kādu mīlas trīsstūri uz Otrā pasaules kara fona 1944./45.gadā Kurzemē. Latvija no vienas okupācijas ir kritusi citā. Latviešu karavīri mēģina atrast savu vietu, lai palīdzētu atjaunot valsts neatkarību. Tikmēr jauni cilvēki, par spīti visam, turpina iemīlēties. Latviešu meitene nokļūst jūtu krustugunīs starp iznesīgo vācu virsnieku un latviešu dižkareivi, kuram piespriests nāvessods par dezertēšanu. Vai sieviete var mīlēt vienlaikus divus vīriešus? Vai nāves priekšā vīrietis piedod mīļotajai neuzticību? Filmas pamatā ir Voldemāra Kārkliņa romāns “Tikai mīlestība”. “Dancis pa trim” Latvijā ieguva milzīgu skatītāju auditoriju un popularitāti, jo šī ir pēdējā filma, kurā filmējās grupas “Tumsa” līderis Mārtiņš Freimanis – tautā iemīļotais mūziķis, kurš negaidīti nomira 34 gadu vecumā.
Kolka Cool
spēlfilma
REŽISORS: Juris Poškus SCENĀRIJA AUTORS: Juris Poškus GALVENAJĀS LOMĀS: Iveta Pole, Aigars Apinis, Varis Piņķis, Artuss Kamiņš, Andris Keišs MŪZIKA: Chinawoman OPERATORS: Nodeh-Farahani Aadel STUDIJA: Fa Filma PIRMIZRĀDE: 2011. gads ILGUMS: 93 minūtes VALSTS: Latvija VALODA: latviešu SUBTITRI: angļu
Drāmai Kolka Cool ir visai nosacīts sakars ar vietu - Kolku, kas minēta tās nosaukumā. Tā nav filma par konkrētu apdzīvotu vietu Latvijā, kaut nenoliedzami tā ir filma «par Kurzemi» - apgalvo režisors Juris Poškus. Kolkas Cool galvenie varoņi ir divi brāļi - Andža (Artuss Kaimiņš), jauneklis bez konkrētas nodarbošanās, un Gvido (Andris Keišs) - nobriedušāks, pieredzējušāks, turklāt ar darbu, viņš pārrodas no jūras. Gvido ir vienīgais filmas varonis, kuram ir nodarbošanās un kaut kāda nauda, citādi Gvido ne ar ko daudz neatšķiras no pārējiem filmas tipiem. Vai tas būtu Andža vai kāds cits, viņi visi dīdās, slamstās, iedzer un nezina, ko iesākt ar laiku. Tā ir tik daudz, un tas ir tik bezjēdzīgs - nevienam no viņiem nav īpašu pienākumu un īpašu mērķu. Viņi satiekas, kaut kur brauc, bet tā arī neaizbrauc, jo vienkārši pietrūkst benzīna. Viņi kādam sadod pa purnu vai izdauza mašīnai stiklus. Tāpat - asumiņam. Faktiski visu filmas darbību veido darbības neesamība - jēgas neesamība, kas spilgti summējas Andžas un viņa līgavas Simonas (Iveta Pole) sarunās, absurda skečos. Filmas uzbūve un varoņi labi atbilst priekšstatiem par Eiropas art house (autorfilmas) principiem - te ir dezorientēti, apjukuši radījumi, par kuru iekšējās pasaules atspulgu kļūst viņu «mentālais ceļojums», mētāšanās, klejojumi... Tikai Simona, pat ja nezina, ko grib, vismaz nojauš, ko viņa negrib, - viņa vairs negrib precēties ar Andžu. Kaut izteikt savas sajūtas, emocijas, jūtas neprot arī viņa, pa purnu iespert gan.* * filmas recenzija no laikraksta “Diena”, 21.12.11., Dita Rietuma, Kolka Cool
Rūdolfa mantojums
spēlfilma
REŽISORS: Jānis Streičs SCENĀRIJA AUTORS: Jānis Streičs GALVENAJĀS LOMĀS: Romualds Ancāns, Rēzija Kalniņa, Artūrs Skrastiņš,Dainis Gaidelis, Uldis Dumpis MŪZIKA: Uģis Prauliņš OPERATORS: Harijs Kukels, Gvido Skulte STUDIJA: Platforma PIRMIZRĀDE: 2010. gads ILGUMS: 114 minūtes VALSTS: Latvija VALODA: latviešu SUBTITRI: angļu, krievu
Spēlfilma "Rūdolfa mantojums" veidota pēc latviešu literatūras klasiķa Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem un atspoguļo notikumus, kādi varēja risināties pirms "Skroderdienām Silmačos". Šī filma ir režisora Jāņa Streiča veltījums Blaumanim ar patvaļīgu atskatīšanos uz notikumiem, kad Skroderdienu varoņi bija pavisam jauni. Tiem doti citi vārdi, kā arī darbība pārnesta uz daudz vēlāku laiku nekā Blaumanim. XX.gadsimta sākumā modās tautas nacionālā pašapziņa, auga zemnieku rocība un varēšana. Pārtikušais Rūdups ar savu lepnību būdams baronam kā dadzis acī, kļūst gaužām nevaldāms, kad viņu ķer Amora bulta. Kalpones Emīlijas dēļ vecais gatavs uz visu. Bet meiča mīl viņa krustdēlu Kārli. Divu radinieku cīņa par Emīlijas sirdi izmaina kā abu vīriešu, tā pašas kalponītes likteni. Filmas autors Jānis Streičs ir pazīstams latviešu kinorežisors, aktieris un sabiedriskais darbinieks. Streičs bijis režisors vairākām populārām filmām kā, piemēram "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" un "Mans draugs nenopietns cilvēks", kuras kļuvušas par svarīgu latviešu kino vēstures sastāvdaļu un tautā mīlētu vērtību. “Rūdolfa mantojums” kļuva ne tikai par vienu no skatītākajām latviešu filmām (kinoteātros to noskatījās vairāk nekā 96 000 skatītāji), kas tapusi pēc neatkarības atgūšanas, bet arī dārgākajām - filmas budžets ir 1,4 miljoni latu, kas to padara par otru dārgāko latviešu spēlfilmu pēc "Rīgas sargiem".
Lote no izgudrotāju ciema
animācijas filma
REŽISORS: Janno Poldma un Heiki Ernits SCENĀRIJA AUTORS: Janno Poldma, Andrus Kivirahk, Alvis Lapiņš, Ernits Heiki MĀKSLINIEKI: Laima Puntule un Heiki Ernits MŪZIKAS AUTORI: Renārs Kaupers, Grunberg Sven, Pajupuu Aksel, Matvere Marko SKAŅU REŽISORI: Kuus Horet un Andris Baron STUDIJA: RIJA, Eesti Joonisfilm PIRMIZRĀDE: 2006. gads ILGUMS: 81 minūtes VALSTS: Latvija VALODA: latviešu SUBTITRI: angļu
Jautrā suņu meitene Lote kopā ar savu tēvu, slavenu izgudrotāju, un enerģisko māti dzīvo nelielā piejūras ciematā. Katru dienu Lotei ir darba pilnas rokas, un katru rītu viņa ieplāno dažādas lietas, jo kaut kas jauns un līdz šim neapgūts Lotei patīk vairāk par visu. Svarīgākais notikums ciematā ir ikgadējās izgudrotāju sacensības, kurās visi tīko iegūt balvu par visefektīvāko un asprātīgāko izgudrojumu. Izgudrotāji sīvi cīnās par godpilno Ciemata Asprātīgākā Izgudrotāja vārdu. Lotes tēvs Oskars ar savām brīnišķīgajām ierīcēm, kas lieti noder ikvienā saimniecībā, bieži ir uzvarējis šajās sacensībās. Šī lielā diena atkal ir pienākusi..... Suņu meitene Lote iekarojusi gan mazo, gan lielo skatītāju sirdis un šobrīd ir populārākā no animācijas varoņiem Latvijā. Ar Lotes tēlu tiek ražoti suvenīri, apģērbi un pat pārtikas produkti. Filmā ir daudz teksta, taču prasmīgi veidoti dialogi padara to viegli uztveramu un to var izmantot kā paildus valodas mācību līdzekli. Sirsnīgo un skanīgo filmas mūziku ir sacerējis Renārs Kaupers – Latvijā iemīļotās grupas “Prāta vētra” solists, bet filmu latviešu valodā ierunājuši populārāki latviešu teātru aktieri – Anna Januškeviča (Lote), Juris Strenga, Jānis Jarāns, Edgars Lipors, Ainārs Ančevskis, Imants Pakalnietis, Jānis Kirmuška, Gunārs Placēns, Olga Dreģe, Gundars Āboliņš u.c.
Lote un mēnessakmens noslēpums animācijas filma Janno Poldma un Heiki Ernits REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS: Janno Poldma, Andrus Kivirahk, Alvis Lapiņš, Ernits Heiki Laima Puntule un Heiki Ernits MĀKSLINIEKI: Renārs Kaupers MŪZIKAS AUTORI: Jānis Brunovskis un Andris SKAŅU REŽISORI: Barons Andris Akmentiņš DIALOGU AUTORS: RIJA STUDIJA: 2010. gads PIRMIZRĀDE: 75 minūtes ILGUMS: Latvija VALSTS: latviešu VALODA: angļu, latviešu SUBTITRI:
„Lote un Mēnessakmens noslēpums” ir otrā pilnmetrāžas animācijas filma par dzīvespriecīgās suņu meitenes Lotes un viņas draugu piedzīvojumiem, kas ir tikpat aizraujoša, krāsaina un jautra kā pirmā filmiņa “Lote no Izgudrotāju ciema”. ...Kādu nakti, meklējot vecā ceļotāja Klausa koferi, Izgudrotāju ciemā ielaužas divi svešinieki. Suņu meitene Lote pārsteidz svešiniekus, kuri nobīstas un aizmūk, nometot zemē no kofera paņemto dzelteno akmeni. Klauss atradis šo akmeni savā pēdējā ceļojumā kalnos. Patiesībā bija trīs akmeņi; pārējie divi palikuši pie Klausa draugiem - suņiem Freda un Villes. Lote atklāj, ka tie nav vienkārši akmeņi, bet gan ar sarežģītu mehānismu vidū. Klauss un Lote nolemj doties pie Freda un Villes, lai paņemtu pārējos akmeņus un atrisinātu šo noslēpumu. Taču abi svešinieki seko viņiem. Drīz akmeņu meklēšanā iesaistās vēl kāds – kaķis Pauls. Drīz vien Lote saprot, ka tas ir kas vairāk par vienkāršu piedzīvojumu. Lote un Klauss dodas uz seno templi augstu kalnos, palīdzot mēness trušiem priecīgiem atgriezties mājās – uz Mēness. Abas Lotes filmas ierunājuši populāri latviešu aktieri un tāpat kā iepriekšējā "Lote no Izgudrotāju ciema", arī šajā filmā dziesmas iedziedājis Renārs Kaupers.
Ūdens bumba resnajam runcim spēlfilma ģimenei Varis Brasla REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS: Alvis Lapiņš Gundars Ābolīnš, Artūrs LOMĀS: Skrastiņš, Baiba Broka, Leonarda Kļaviņa, Jānis Paukštello, Zane Leimane, Undīne Vīksne uc Imants Kalniņš MŪZIKA: Uldis Jancis OPERĀTORS: Allfilm, F.O.R.M.A. STUDIJA: 2004. gads PIRMIZRĀDE: 77 minūtes ILGUMS: Latvija VALSTS: latviešu VALODA: angļu SUBTITRI:
Marta (8 gadi) un Linda (4 gadi) ir māsiņas, kuru vecāki cenšas nopelnīt ģimenei naudiņu. Mazpilsētā darbavietu ir maz. Tētis devies peļņā uz Angliju. Māmiņai jābrauc uz lielpilsētu, lai izmācītos par frizieri. Vienīgais cilvēks, ar kuru var saprātīgi parunāties par dzīvi, ir vectēvs, taču māsiņas vecāku prombūtnē tiek uzticētas mammas māsai, trīsdesmitgadniecei Unai. Tā nu sākas māsiņu dienas un nedienas ar aukli! Galu galā Unas tante, protams, nav ļauna… tikai vientuļa. Tieši šo apstākli ir nolēmusi novērst mazā gudriniece Marta, kura ilgojas pēc sava kucēna tikpat stipri, kā bērnu aukle pēc precinieka. Šogad ir pagājuši desmit gadi, kopš filmas uzņemšanas, taču aktualizētā problēma nav mainījusies – daudz jauni cilvēki dodas peļņā ārzemēs, savukārt viņu atvases paliek Latvijā. Tomēr filmā nav sociālekonomiskā rūgtuma – bērni ir un paliek bērni ar savām palaidnībām un radošo izdomu, kas filmā jo īpaši ir uzsvērts. Filma tika izrādīta 19 starptautiskos kinofestivālos un skatēs dažādās valstīs. 2005. gadā filma saņēma Lielo Kristapu kā gada labākā filma. Tāpat filma saņēmusi 2004. gada Čikāgas starptautiskā bērnu filmu festivāla diplomu, 2006. gadā galveno balvu Taizemes kinofestivālā.
Mazie laupītāji spēlfilma ģimenei
Armands Zvirbulis REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS: Māris Putniņš Juris Žagars, Artūrs Skrastiņš, LOMĀS: Skaidrīte Putniņa, Zane Leimane, Gustavs Vilsons, Mārtiņš Brauns MŪZIKA: Kotov Rein OPERĀTORS: F.O.R.M.A. STUDIJA: 2009. gads PIRMIZRĀDE: 80 minūtes ILGUMS: Latvija VALSTS: latviešu VALODA: angļu, krievu SUBTITRI:
Filmas sižets stāsta par piedzīvojumu kāro Robi (5 gadi) un viņa nedaudz nopietnāko māsu Luīzi (7 gadi), kuri spiesti pārcelties uz vecvecāku māju laukos, jo pēc tam, kad tēvs zaudējis darbu un nespēj samaksāt kredītu, banka atņem ģimenes jauno dzīvokli pilsētā. Pārliecībā, ka varēs palīdzēt vecākiem, Robis izkaļ plānu - kopā ar māsu viņi aplaupīs banku, kura atņēmusi dzīvokli... Šogad ir pagājuši pieci gadi, kopš filmas uzņemšanas, taču aktualizētā problēma nav mainījusies – daudz jauni cilvēki dodas peļņā ārzemēs, savukārt viņu atvases paliek Latvijā. Tomēr filmā nav sociālekonomiskā rūgtuma – bērni ir un paliek bērni ar savām palaidnībām un radošo izdomu, kas filmā jo īpaši ir uzsvērts. Filma ir veiksmīgi startējusi Latvijas kinoteātros, piedalījusies starptautiskos filmu festivālos Parīzē, Minhenē, Šefīldā, Amsterdamā, ir vairāku godalgu laureāte un vienmēr īpaši atzīta no bērnu žūriju puses.
Tas ir tikai sākums dokumentālā filma
REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS: PIRMIZRĀDE: ILGUMS: VALSTS: VALODA:
Ghetto TV Ghetto TV 2014. gads 83 minūtes Latvija latviešu, krievu
Ghetto kustība aizsākās globālās ekonomiskās krīzes zemākajā punktā, vienā no Rīgas sociāli nelabvēlīgākajiem rajoniem – Grīziņkalnā. Sociālās labklājības līmenis kritisks, noziedzība augsta - tipisks geto. Šādos apstākļos ir viegli noiet no ceļa, jo sevišķi jauniem cilvēkiem bez darba iespējām, bez mērķa un ar vājām dzīves vērtībām. Grīziņkalns jau vēsturiski ir darbaļaužu un ielu bērnu rajons, kurā iedzīvotāji pulcējušies vairākos revolucionāros notikumos. Krīzes laikā apstājās daudzas jomas un ienākumu avoti, kas bija labs iemesls sākt darīt lietas, kuras mīlam. Tas bija laiks, kad nomāktos prātus varēja glābt sports – demokrātisks sports, kas neprasa lielus līdzekļus: ielu basketbols, ielu vingrošana, ielu dejas, futbols un citi. Šajā laikā cēli mērķi un sponsori parasti nesatikās. Grīziņkalnā puišeļi skraidīja ar melnām mutēm, pāri ielai stāvēja ielas meitas, un rajons pilns ar dzērājiem. Reāls geto. No tā arī nācis Ghetto Games nosaukums, vienīgi mūsu Ghetto nedegradē – mūsu Ghetto ceļ! Filma “Tas ir tikai sākums” ir stāsts par lielāko ielu sporta un kultūras kustību Latvijā – Ghetto Games, kura stāsta, ka mums katram no rīta ir divas izvēles: celties, doties pēc sasniegumiem un padarīt pasauli labāku vai noslinkot un gulēt tālāk. Par to arī ir Ghetto - par kaislību, kas motivē celties, par motivāciju augt un cīnīties - par motivāciju dzīvot dzīvu dzīvi, nevis tikai eksistēt alkatīgu cilvēku radītā sistēmā. Ghetto Games piecu gadu laikā kļuvusi par nozīmīgāko jauniešu kustību valstī, jo, gadā rīkojot aptuveni 70 pasākumus, dažādās sportiskās aktivitātēs iesaistījusi ap 50 000 dalībnieku un sekotāju. Savukārt, 2014.gadā Ghetto Family uzsāka jauniešu programmas – Ghetto Alianses izveidi, kuras ietvaros tiks organizētas vairāk kā 200 apmācību un sporta aktivitātes visā valstī. Ghetto Games mērķis ir palīdzēt jauniešiem pilnveidot sevi, sniedzot iespēju pozitīvā vidē sportot un lietderīgi pavadīt brīvo laiku, attīstīt talantus un iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Ghetto Games kustības video: https://www.youtube.com/watch?v=eSZTvlHUpxU
Nāc ar mani padejot
dokumentālā filma
REŽISORS: OPERĀTORS: STUDIJA: PIRMIZRĀDE: ILGUMS: VALSTS: VALODA:
Dzintars Dreibergs Valdis Celmiņš, Mikus Meirāns, Dzintars Dreibergs Avantis Prome, VideoAgentura, VFS films 2014. gads 52 minūtes Latvija latviešu
Filma ir par mazpilsētas vidus skolēnu deju kolektīvu „Vizbulīte”, kas dodas uz Jauniešu dziesmu un deju svētkiem. Latvijas lielākajam masu kultūras pasākumam viņi ir gatavojušies visu gadu, tagad atstājuši mājas un vecākus dodas uz galvaspilsētu Rīga, lai slēgtā sabiedrībā pavadītu kopā septiņas intensīvas dienas. Viņiem jau ir 18, viņi ir tikko pabeiguši skolu, bet nav pieņemti vēl nākamajās. Šī viņiem liekas kā pēdējā brīvā un skaistā dzīves vasaras, gluži tāpat kā vēl ļoti daudziem citiem, kas piedalās šajos svētkos. No indivīda pārvērsties par masu - katra jaunieša unikālie un īpašie pārdzīvojumi pārvēršas par kopīgiem svētkiem, kopīgu pārdzīvojumu, kopīgām bailēm un apjukumu, kā izvēlēties pareizo nākotnes ceļu. Režisors Dzintars Dreibergs studējis kino režiju Latvijas Kultūras akadēmijā un Baltijas Filmu un Mediju skolā. 2007. gada viņa dokumentālā filma “Dušečka” tika nominēta Lielā Kristapa balvai kā labākā studentu filma. Veidojis dokumentālās filmas “Padoties aizliegts”, “Mikrobs”, īsfilmu “Meitene dejo”. Ir vairāku reklāmas un mūzikas klipu autors grupai Astro’n’Out un citām.
Ezera sonāte
spēlfilma
REŽISORS: Gunārs Cilinskis, Varis Brasla SCENĀRIJA AUTORS: Regīna Ezera, Gunārs Cilinskis GALVENAJĀS LOMĀS: Astrīda Kairiša, Gunārs Cilinskis, Lilita Ozoliņa, Ģirts Jakovļevs, Lidija Freimane, Egīls Veseris, Ineta Apoga MŪZIKA: Imants Kalniņš OPERATORS: Gvido Skulte STUDIJA: Rīgas Kinostudija PIRMIZRĀDE: 1976. gads ILGUMS: 84 minūtes VALSTS: LPSR VALODA: latviešu
“Ezera sonāte” ir latviešu filmu klasikas pērle. Filmas pamatā - Regīnas Ezeras scenārijs pēc viņas pašas romāna "Aka" motīviem. Kinolente, kas ar tik poētisku nosaukumu itin kā aicina meklēt tuvību ar dabas harmoniju, patiesībā ir sarežģīta, dziļu jūtu, pat nevaldāmu kaislību pārpilna psiholoģiska drāma. Pilsētnieks Rūdolfs, kas atvaļinājuma laiku grib pavadīt lauku klusumā un mierā, pie ezera… Pirmā tikšanās ar Lauru, jaunu sievieti, kas dzīvo turpat kaimiņos, kur Rūdolfs iet aizņemties laivu, liek viņam ielūkoties Lauras acīs – skumju, sāpju un vientulības pārpilnās acīs. Rūdolfs nepaliek vienaldzīgs, arī Laura atsaucas viņa jūtām. Laurai sākas dziļš iekšējs konflikts. Viņa nespēj atteikties no jaunā jūtu sabangojuma, nespēj nedomāt par Rūdolfu, bet saprot arī, ka nedrīkst nodot savu vīru Riču, kas cietumā izcieš sodu par satiksmes negadījumu. Rūdolfā iemīlas arī Vija – Lauras vīra māsa, kas savas jūtas necenšas slēpt, un izaicinoši cīnās par rīdzinieka uzmanību. Savs sūrs dzīvesstāsts ir arī Lauras vīra mātei Alvīnai. 2013.gadā filmai ir veikta digitālā attēla un skaņas restaurācija, līdz ar to skatītājiem tā ir pieejama lieliskā kvalitātē.
Cilvēka bērns
spēlfilma
REŽISORS: Jānis Streičs SCENĀRIJA AUTORS: Jānis Streičs GALVENAJĀS LOMĀS: Andris Rudzinskis, Jānis Paukštello, Boļeslavs Ružs, Akvelīna Līvmane, OPERATORS: Harijs Kukels STUDIJA: Trīs PIRMIZRĀDE: 1991. gads ILGUMS: 96 minūtes VALSTS: Latvija VALODA: latviešu SUBTITRI: latviešu, angļu, franču
Romāna “Cilvēka bērns” autora Jāņa Klīdzēja bērnības pasaule, stāsts par Latgales Pāvulānu ģimenes dzīvi, par tradīcijām un vērtībām, kas tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi. Galvenais varonis Bonifācijs Pāvulāns, dzīvespriecīgais un zinātkārais Boņuks, kopš agras bērnības mācās veidot attiecības ar ģimenes locekļiem un pārējiem cilvēkiem, ar Dievu un dabu. Filma ieved mūs Latgales sētā, rādot latgaļu zemnieku gudro dzīvesziņu, darbīgo ikdienu un mazās sirds auklēto pirmo mīlestību. Trimdas rakstnieka Jāņa Klīdzēja romāna ekranizācija ir īpašs veltījums ne vien bērnībai, bet arī no pārējās Latvijas kultūras savrup stāvošajai katoliskajai Latgalei. Šis izjustais slavenā režisora Jāņa Streiča darbs jau sen ieņem pelnītu vietu starplabākajām filmām, kas tapušas Latvijā. Filmas autors Jānis Streičs ir pazīstams latviešu kinorežisors, aktieris un sabiedriskais darbinieks. Streičs bijis režisors vairākām populārām filmām kā, piemēram "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" un "Mans draugs nenopietns cilvēks", kuras kļuvušas par svarīgu latviešu kino vēstures sastāvdaļu un tautā mīlētu vērtību.
Animācijas filmu programma Animācijas programmas garums 1h 10 min
Izlasē iekļautās animācijas filmas kopumā raksturo latviešu animācijas “rokrakstu” – tās ir cilvēcīgas, sirsnīgas un bagātas ar radošu fantāziju. Dažās filmās ir daudz teksta, kas ir viegli uztverams, līdz ar to šo programmu var izmantot arī kā palīglīdzekli valodas apguvei.
Es gribu redzēt rūķīšus REŽISORS: STUDIJA: GADS::
Nils Skapāns Jura Podnieka studija 2012, 13’
Filma stāsta par neredzīgo desmitgadīgo meiteni Vanesu, kura labprāt kādreiz redzētu rūķīšus. Tomēr rūķus nekad nav redzējis arī viņas redzīgais sarunu biedrs. Un, ja reiz abi nav tos redzējuši, tad atveras vieta fantāzijai, kur žirafes sēž kokos un rozā ziloņi lido pa gaisu... „Es gribu redzēt rūķīšus!” ir animācijas filma, kas pieaugušajiem palīdz ar bērniem runāt par to, cik cilvēki mēdz būt atšķirīgi un kas ir lietas, kas mūs visus vieno. Vanesas lomu ierunāja vājredzīga latviešu meitene Vanesa. Filma veidota plastelīna tehnikā.
Zīļuks REŽISORS: STUDIJA: GADS::
Dace Rīdūze filmu studija Animācijas brigāde 2010, 10’
Animācijas filma tapusi pēc Margaritas Stārastes tāda paša nosaukuma stāsta motīviem, un vēsta par to, kā no ozolzīles un koka zariņiem veidots vīriņš vārdā Zīļuks mācās dzīvot mežā, kā iedraudzējas ar meža iemītniekiem un tiek pie sava mājokļa. Filma ir bez teksta.
Kā lupatiņi mazgājās REŽISORS: STUDIJA: GADS::
Edmunds Jansons, studija Atom Art 2013, 7’
Lupatiņi ir animācijas projekts pašiem mazākajiem. Lupatiņi ir stāsti par četriem auduma bērniņiem Zeķīti, Cimdiņu, Lakatiņu un Spilventiņu, kuri dzīvo skaistā audumu mājiņā un iepazīst pasauli. Lupatiņi lieliski prot spēlēties, bet daudz kas cits viņiem vēl jāiemācās - kā uzvesties pie galda, kā dalīties un mainīties ar rotaļlietām, kā iet vannā. Tas šķiet vienkārši tikai pieaugušajiem, bet ne mazajiem Lupatiņiem. Izmantojot savu bērna pieredzi un izpratni, rotaļu un iztēli, viņi mēģina tikt galā paši, bet, kad ar to ir par maz, palīgā nāk gudrais, pieaugušais Kaķis. Lupatiņu tēlus ir ierunājuši bērni, bet kaķi – tautā iemīļotais Jaunā Rīgas Teātra aktieris Kaspars Znotiņs.
Blēņu stāsti par vilkiem REŽISORS: STUDIJA: GADS: SUBTITRI:
Inga Prauliņa, studija Jet Media 2012, 7’ angļu
Mazā Ani ir vienīgais bērns pavisam parastā ģimenē un, tāpat kā visiem bērniem, viņai patīk uzdot vecākiem negaidītus jautājumus. Blēņu stāsts par vilkiem izskaidro, kāpēc vilki gaudo uz mēnesi un mākoņiem ir tik dīvainas formas.
Šunelītis – jeb kāda Rīgas suņā monologs REŽISORS: STUDIJA: GADS:
Roze Stiebra studija Dauka 1999, 10’
Stāsts par kādu pamestu šuneli, kurš meklē sev saimnieku.
Pavasaris Vārnu ielā REŽISORS: STUDIJA: GADS: SUBTITRI:
Edmunds Jansons studija Atom Art 2009, 22’ angļu
Filmā "Pavasaris Vārnu ielā" ir veidota pēc Jāņa Grīziņa grāmatas "Vārnu ielas republika" motīviem un tajā labi sajūtama vecā Grīziņkalna un pagājušā laika - 20. gadsimta sākuma atmosfēra. Šī filma ir veidota kā animācijas mūzikls.