E-Avīze 1 [2] 2011

2011.g. apr朝lis

Nr.1 [2]

www.e-avize.lv

Saturs Šajā numurā: Numura redaktora sleja .......................................................... 3 Aizliegtais dzēriens jeb kafija .................................................. 4 Minūšintervija ......................................................................... 8 Stadions - otrās mājas ........................................................... 10 Uzspēlējam kariņu? .............................................................. 12 Ēteriskās eļļas – veselībai un labsajūtai................................. 14 Pavasaris galvā ...................................................................... 16 Zaļās krāsas nozīme .............................................................. 18

E-avīze ir informatīvi izklaidējošs izdevums…

Izdevums paredzēts bezmaksas izplatīšanai!

Kontakti: www.e-avize.lv e-pasts:redaktors@e-avize.lv tel.:22135908

Ritmu avots un dziesmu pamats – bungas ............................ 20 Es redzu, dzirdu un jūtu - laime pilnīga ................................. 21 Performances māksla ........................................................... 22 Dzeguze ................................................................................ 24 Domā Zaļi – pirmā daļa ......................................................... 25 Ēģipte ienāk Eiropā ............................................................... 26 Mans Oskars Kalpaks ............................................................ 29 Blogs – tava iespēja komunicēt ............................................. 32 Virtuālā realitāte – no kiberpanku žanra termina līdz mūsdienu datorspēlēm ......................................................................... 34

E-Avīze 2011. gada aprīlis!

2. izdevums!

(Izmēģinājuma versija) Mēs vēl mācāmies un meklējam pareizo ceļu, ja redzi kļūdas vai Tev ir ierosinājumi kā uzlabot šo izdevumu atstāj lūdzu viedokli komentāros zem rakstiem vai sūti kopējo viedokli uz e-pastu: martins@e-avize.lv Mums ir svarīgi zināt Tavas domas!

Virtuālās Attiecības ............................................................... 37 Dzeja ..................................................................................... 38 Vakara romance .................................................................... 39

Vāka bilde: http://www.flickr.com/photos/ladydragonflyherworld/ www.e-avize.lv un elektroniskā izdevuma “E-Avīze” veidotāji neuzņemas atbildību par rakstu autoru publicēto darbu informācijas patiesumu un precizitāti. Rakstu autori uzņemas pilnu atbildību par raksta orģinālu izcelsmi un, ja tiek izmantoti kādi avoti – avota norādīšanu.

Rakstos paustais var nesakrist ar projekta veidotāju viedokli.

Projekt aveidotāji nodrošina iesūtīto materiālu izvietošanu mājaslapā un elektroniskajā izdevumā „E-Avīze” Visas tiesības uz rakstiem paliek rakstu autoriem!

Rakstu pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz autoru un www.e-avize.lv OBLIGĀTA!

WWW.E-AVIZE.LV

Numura redaktora sleja Numura redaktora sleja si sveicināts, mīļais lasītāj!

Jā, jā, Tu neesi kļūdījies, šeit ir sirsnīgo smaidu Valstība – kā free hugs, tikai vēl labāk, iedvesmojošāk un noderīgāk!

Mūsu devīze: “iedvesmojošas ziņas – iedvesmojošai dzīvei!” Un, kā jau Rainis ir teicis – “Gūt var ņemot, gūt var dodot, Dodot gūtais neatņemams”.

Tieši tapēc esam nolēmuši dalīties ar to, ko zinām, ko jūtam, un radījuši pavisam jaunu un nebijušu projektu– E-avīze! Ja arī Tu zini, ka vēlies aizsākt smaidu ķēdi, ja arī Tev patīk uzzināt ko jaunu, iepazīties ar cilvēkiem, izpaust savu viedokli „papīram” – tad droši pievienojies mūsu komandai. To var izdarīt pavisam viegli, pietiek vien vēlēties un.. aizsūtīt e-pastu uz redaktors@eavize.lv . ;) Bet nekavēsimies ne mirkli - bungu rīboņai skanot, pavasara svaigā vēja un dzeguzes skanīgā “ku-kū” iesvētīti, atmodušies no ziemas miega, arī mēs esam iesākuši savas gaitas. Kopā jau esam ieskatījušies filmas “Dancis pa trim” kadros, uzzinājuši par lipdub, noklausījušies Austras dienai veltīto koncertu. Un nu turpināsim iepazīt interesanto pasauli nedaudz no virtuālās puses.

Teiksiet – ilūzija? Bet vai nav brīnumaini, ka Internets, kas sākotnēji bija domāts tikai militārajām vajadzībām, nu ir pagriezis ikviena dzīvi straujākā tempā? Kad sazinamies ar skype starpniecību, draudzējamies caur visiem labi zināmo portālu, pat iepazīstamies skatoties monitorā, ne viens otra acīs.

Pat savas dusmiņas, smiekliņus izliekam troļļodamies čatos.

Varbūt labāk, dārgais draugs, izprintēt šo labo un interesanto ziņu krātuvīti un doties dabā? Vērosim ar acīm vaļā, elposim, būsim, aizšausim kopā uz peintbolu, iemalkosim tasi dievišķā

MĒS… Idejas autors un projekta koordinators: Mārtiņš Doniņš Aprīļa numura redaktore: Silva Bērziņa Foto redaktors/fotogrāfs: Mārtiņš Doniņš Rakstu korektore: Laima Briede Rakstu autori – Norādīti rakstu beigās!

Vizuālie materiāli – Autori norādīti pie bildēm.

Elektroniskā izdevuma maketētājs: Mārtiņš Doniņš Kontakti: e-pasts: redaktors@e-avize.lv tel.nr: 22135908

Foto: no personīgā arhīva dzēriena jeb kafijas, iejutīsiemies senās Ēģiptes elpā – tā, izrādās, jau no pašiem sākumiem nav stāvējusi rāma un nav ļāvusi pat Napoleonam sevi pieradināt! Un tad jau būs pienācis laiks nākošajā numurā iepazīties arī ar augstskolu studentu pašpārvaldēm, apsvērt, vai nebūtu derīgi iestāties brīvprātīgo darbā, un uzzināt par noslēpumaino.. kuš, bet par to jau nākošreiz! ;) Tapēc esi informēts un informē arī mūs – komentē, iesaki, nepaliec malā, un arī Tu pieredzēsi Raiņa vārdus piepildamies savā dzīvē.  Silva Bērziņa Ar E-Avīzes komandu jau pavisam drīz varēsi iepazīties mūsu speciālizdevumā! Tajā Tu varēsi izlasīt gan par E-Avīzes vēsturi, mērķiem un vīziju, kā arī par tiem cilvēkiem, kas palīdz tapt E-Avīzei tādai kādu Tu to lasi tagad! 

Brīva vieta Tavai reklāmai!

Raksti: martins@e-avize.lv Zvani: 22135908

WWW.E-AVIZE.LV

Karstā tēma

Aizliegtais dzēriens jeb kafija

WWW.E-AVIZE.LV

Daba

WWW.E-AVIZE.LV

Karstā tēma o krūzītes paceļas smaržīgi garaiņi. Tāls ir bijis kafijas ceļš.

Lai gan kafijas koks cilvēkiem pazīstams jau trīs tūkstošus gadu, pats kafijas dzēriens saules gaismu vien ieraudzīja mūsu ēras piecpadsmitajā

gadsimtā, kad Jemenā no saţāvētiem un sasmalcinātiem kakao koka augļiem sāka gatavot hešīra dzērienu. Nedaudz vēlāk arābi šo pašu dziru sāka vārīt pēc mazliet savādākas receptes.

Viľi kafijas augļu sēklas – pupiľas (katrā auglī visbieţāk ir divas, retāk viena pupiľa)

Foto: www.flickr.com/photos/ceasol/

WWW.E-AVIZE.LV

izţāvēja, grauzdēja un tikai tad sasmalcināja.

Jemena tolaik bija Ēģiptes, Irānas, Irākas, Sīrijas un citu Tuvo un Vidējo austrumu tirdzniecības centrā, tādēļ kafija drīz vien ceļoja visos virzienos.

Daudzviet to uzľēma naidīgi, musulmaņu garīdznieki

Daba panāca, lai īstticīgajiem šis dzēriens kļūtu aizliegts, tomēr kafija turpināja iekarot vienu valsti pēc otras.

Kafijas dzēriens Eiropu sasniedza 16. gs., bet septiľpadsmitā gadsimta 40. gados Venēcijā parādījās pirmā kafejnīca. Toties uz Latviju kafija atceļoja vien 19. gs. Šodien kafiju gatavo tāpat , kā to reiz darīja arābi. Pēc augļa ievākšanas atdala mīkstumu, kuru ţāvē, apstrādā, uzglabā 314 gadus, un tikai tad grauzdē, jo tā rodas aromātiskās vielas, kas piešķir specifisku garšu.

Pats kafijas nosaukums cēlies no turku vārda `qahwah`, kas toreiz nozīmējis kaut ko līdzīgu vīnam, taču pavisam drīz

dzēriens pārsaukts vārdā `qahiya` – izsalkušam”.

līdzīgā „nebūt

Interesanti uzzināt:



Laika posmā no 1998.-2000. gadam tika saraţoti 6.7 miljoni metrisko* tonnu kafijas, tomēr tagad gada patēriľš ir pieaudzis līdz septiľiem miljoniem;



Ik gadu viens kafijkoks dod puskilogramu kafijas pupiľu;



Uz zemeslodes aug apmēram 15 miljardi kafijas koku;



Johans Sebastians Bahs pat sarakstījis „Kafijas Kantāti” par atkarību no šī dzēriena.



Oromo cilvēki parasti mēdz iestādīt kafijas koku uz spēcīgu burvju kapavietām – viľi ticēja, ka tā uzdīga no asarām, ko Dievs debesīs sūtījis pār mirušā burvja līķi.



Brazīlijā, kafijas dzimtenē, no kurienes nāk ¾ visas pasaules kafijas produkcijas, ir milzīgas kafijas plantācijas, daţās no tām ir miljoniem koku, un tās plešas daudzu kilometru garumā.

Autore: Ilva Luīze Raksts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=378 __________

metrisks* – fizikālo lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs vai kilograms

SEKO UN ESI INFORMĒTS http://www.draugiem.lv/e-avize http://twitter.com/eavize http://sekoman.lv/eavize http://feeds.feedburner.com/E-avize http://www.facebook.com/pages/E-Avize/162545837130070

WWW.E-AVIZE.LV

Minūšintervija Minūšintervija Kā Tu raksturotu mīlestību no attāluma?

Kā tu vērtē attiecības, kas aizsāktas virtuālajā vidē?

Agnese: Kā saka, attālums daudz ko dod un daudz ko atľem.

Agnese: Nevērtēju, nav jēgas.

Tas ir viens liels bulšits.

Linda: Ja vien cilvēki viens otru patiešām mīl, nav svarīgi, cik tālu tie atrodas. Arī tad viľi jutīsies viens otram cieši blakus.

Agnese Upeniece (15.g ) Foto: No personīgā arhīva Ar ko, tavuprāt, ir īpašs pavasaris?

Agnese: Pavasaris ir īpašs ar to, ka tieši tad sākas it kā jauna dzīvība.

Pirmās puķes un mīlestība tam visam pa virsu!

Linda: To nevar aprakstīt.

Pavasaris ir īpašs pats par sevi.

Kā zināms – labākās lietas vārdos nevar aprakstīt.

Edgars: Pavasaris, manuprāt, ir īpašs ar savu smarţu. Ar to, ka daba atmostas. Ir zaļa zālīte, putniľi čivina. Katram cilvēkam skaista pavasara diena nes smaidu sejā.

Edgars: Mīlestība no attāluma, tas patiesībā ir kaut kas dīvains.

Es neapgalvoju, ka tāda nepastāv, bet uzskatu, ka tā ir ļoti smaga un reti sastopama.

Linda: Pozitīvi. Ir tomēr 21. gs.

Edgars: Pēc manām domām, tas ir apsveicami. Nāk atmiľā kāda pētījuma dati, kuros bija minēts, ka virtuālajā vidē uzsāktas attiecības turas ilgāk. Ja tā arī ir, tad tas ir kolosāli.

Vai un kādas grāmatas par mīlestības tēmu Tu lasi?

Agnese: līdzi.

Lasu. Vējiem

Linda: Tādas grāmatas es nelasu. Manuprāt, tās ir pārāk naivas.

Vismaz gadījies ''uzķerties'' uz tādām.

Edgars: grāmatu cienītājs.

Neesmu liels un romānu Linda Bebre (18.g) Foto: No personīgā arhīva

WWW.E-AVIZE.LV

Minūšintervija Ko Tu ieteiktu katram cilvēkam paveikt pavasarī?

Agnese: Iemīlēties atkal un atkal. Tās nav savstarpējās attiecības, tā var būt daba, saule, u. c..

Linda: Iemīlēties.

Edgars Piskunovs (17.g) Foto: No personīgā arhīva

Edgars: Es ieteiktu atstāt savus kaţokus un mēteļus mājās un, dodoties ārā, uzģērbt gumijas zābakus un vējjakas! :)

Autore: Kristiāna Raubiško Raksts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=647

Arī Tu vari būt viens no tiem, kas piedalās minūšintervijās! Viss, kas Tev jādara ir jāuzraksta mums vēstule draugiem.lv lapā: http://www.draugiem.lv/e-avize/ Un kādā no nākošajiem izdevumiem Tu būsu viens no tiem, kas atbildēs uz minūšintervijas jautājumiem! Ľem vērā, ka cilvēku skaits kas atbild uz mīnūšintervijas jautājumiem ir ierobeţots.

Nevilcinies – tie kas pirmie pieteiksies ātrāk tiks pie iespējas izteikt savu viedokli!

Jau nākošajā izdevumā ir ieplānotas vairākas jaunas sadaļas – viena no tām: Sludinājumu dēlis. Tāpēc, ja Tev ir kaut kas ko vēlies pirkt, mainīt vai pārdot droši raksti mums uz e-pastu: martins@e-avize.lv Tavs sludinājums parādīsies jau nākošajā E-AVĪZES izdevumā! (Iesūtīšanas termiņš 27.04) (Publicēsim arī iepazīšanās sludinājumus!)

WWW.E-AVIZE.LV

Personības spēks Stadions - otrās mājas zīvespriecīgais Rivo Vožniaks nupat absolvēja Uzvaras vidusskolu, taču šo skolas gadu laikā, ir paguvis paveikt ļoti daudz: veiksmīgi pabeidzis Bauskas Mūzikas skolu, apmeklēja peldēšanas treniņus un nepilnus 3 gadus trenējas vieglatlētikā, kur sevi bez šaubām spējis pierādīt gan Latvijā, gan ārzemēs.

Nozīmīgākie sasniegumi: Vairākkārtējs LR čempions un vicečempions 400 m/b un 4x 400 m stafetē; Baltijas valstu godalgoto vietu ieguvējs vieglatlētikā; Latvijas U20 izlases kandidāts.

Pēc mūzikas skolas absolvēšanas Tu iestājies Bauskas Jauniešu Sporta Skolā un skrien gan 200 m. ar un bez barjerām, kā arī 400 m. ar un bez barjerām, taču kura disciplīna Tev pašam vislabāk patīk? „Mana mīļākā disciplīna, varētu teikt, ir pamata disciplīna – 400 m/b. Šī veida disciplīna liek arī pašam cilvēkam būt ļoti disciplinētam, precīzam un sevī jārod laba ritma izjūta. Svarīgi būt koncentrētam uz visu skrējienu, jo kļūdas būtiski iespaido rezultātu.”

Foto: No personīgā arhīva Kā gatavojies šai disciplīnai?

Kādā veidā centies uzlabot savus rezultātus? „Pirmie uzlabojumi bija manāmi, kad sāku trenēties ar treniľu biedriem – Andri Ūdri un Jāni Baltušu, kuri bija nesen atbraukuši no nometnes. Bijām ļoti labi draugi, tāpēc viľi piedāvāja trenēties kopā, un jau vasaras beigās, bija manāmi personīgie uzlabojumi.

Viľu sasniegumi jau bija redzami Latvijas mēroga augstākajās vieglatlētikas sacensībās, tāpēc šī tieksme uz tādiem panākumiem radās arī manī.

Viľu nozīme manā attīstībā ir pats sākums un pamats šajā sporta veidā, jo centos turēties viľu līmenī.

Pēc gada iepazinos ar Jāľa un Andra treneri Viktoru

WWW.E-AVIZE.LV

Beļikovu – viľš ir izcils treneris ar ļoti labām treniľu metodēm un tajā pašā laikā spēj būt patīkams cilvēks un labs draugs.

Varētu teikt, ka viľš ziedo visu savu laiku un dvēseli, lai mums būtu labas treniľu programmas un rezultāti sacensībās.”

Vai ir kāda speciāla metode, pēc kuras trenējies?

Vai apmeklē arī speciālās treniņnometnes? „Tieši man nav savas metodes, pēc kuras trenēties , bet treneris māca mūs pēc savām metodēm un speciāli veidotas programmas. Metodes būtību un efektivitāti apstiprina tas, kādus rezultātus parādu sacensībās.

Jā, aizbraukt

šogad bija izdevība uz treniľnometni

Personības spēks nedēļā vajadzētu 5-6 treniľus. Kā saka brīvo laiku vienmēr var atrast, tikai tas pašam ir jāvēlas.

Viena no patīkamākajām blakus lietām brīvajā laikā , ko patīk darīt, ir spēlēt volejbolu.

Parasti spēlējam ar treniľu biedriem pēc treniľa.”

Rivo ar treniņu biedriem – Ediju Leveiku un Jāni Baltušu.

Ukrainā, Krimas pussalā.

Tas viss prasa lielu Pavasara laikā tā noderēja ļoti, jo atdevi un tā ir sava veida tas ir tieši tas laiks, kad vajag upurēšanās noteiktam sagatavoties vasaras sezonai. mērķim. Kāds īsti ir tavs Jau sezonas sākumā ir redzams mērķis? Ir bijuši brīži, kad nometnes rezultāts, kas jau gribas padoties un neiet pirmajos startos ļāva izskriet tālāk? Kā cīnies ar to? jaunus personīgos laikus.” „Mans mērķis ir cītīgi un neatlaidīgi trenēties , lai turpmāk Vai tev ir speciāla varētu un būtu spējīgs izpildīt ēdienkarte? Kas tev garšo normatīvu uz kādām vislabāk? nozīmīgākām sacensībām, „ Patiesībā ar ēdienu es piemēram, Eiropas čempionāts necenšos neko ierobeţot. un u.c.

Vienīgais, ko nevar ēst ir daudz Lai kaut ko sasniegtu vienmēr ir izskanējušās diskusijas par ātrās jāatvēl kāds īpašs laiks tam ēdināšanas ēdieniem, kas visam. Citreiz ir tā, ka jūtās jau negatīvi ietekmē organismu, bet saspringums un nedaudz būtībā ēdu to, kas man garšo un noguruma sajūta, kura liek kādu ko pats vēlies. Mani mīļākie reizi neierasties uz treniľu, bet ēdieni ir lazaľja, plovs, tas nekad nenotiek, jo mums ir pankūkas, maizes zupa.” tāda grupa, kura savu nodarbi ļoti strigti ľem pie sirds un Kā Tu atpūties un ko obligāti jābūt treniľā. Savādāk vislabāk patīk darīt? Vai Tev visu treniľu jāklausās pārmetumi ir daudz brīvā laika? par to, kāpēc nav būts”, smej „Ļoti daudz brīvā laika Rivo. aizľem tieši treniľi, jo, ja vēlas labus rezultātus, tad vismaz

Sports, mācības, mācības, sports...Kādi ir tavi nākotnes plāni? Un kāds ir tavs sapnis? „Mani nākotnes plāni tiek saistīti pagaidām ar augtākās izglītības iegūšanu kādā tehniskā jomā, domāju stāties RTU, paralēli cītīgi trenējoties. Laiks jau rādīs, kā viss ievirzīsies un cik daudz dzīvē sasniegšu, bet es vēlētos ļoti daudz ko sasniegt.

Man nekad nav paticis daudz solīt par to ko es varu sasniegt, jo vienkārši trenējoties un ejot uz savu mērķi bez sasniegumiem neiztikt.

Runājot par personīgo dzīvi – kādreiz vēlētos divus bērnus (dēlu un meitu). Manā skatījumā ģimenei ir liela nozīmē, tāpēc arī pats vēlētos veidot ģimeni, bet vēl līdz tai ir ļoti tālu. Vispirms ir jānostājas pašam uz savām kājām un jābūt neatkarīgam, patsāvīgam un finansiāli nodrošinātam.”

Veiksme ir Tavās rokās – lai izdodas piepildīt sapņus ar savu neatlaidību! „Lai kaut ko sasniegtu vienmēr ir jāatvēl kāds īpašs laiks tam visam. Citreiz ir tā, ka jūtās jau saspringums un nedaudz noguruma sajūta, kura liek kādu reizi neierasties uz treniņu, bet tas nekad nenotiek..” /Rivo/

Autore: Linda Tarvida Raksts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=653

WWW.E-AVIZE.LV

Vesels & pozitīvs Uzspēlējam kariņu? ai Tev patīk ieroči? Vai Tavā sirdī mīt maziľš karavīrs? Vai nebaidies nosmērēties? Ja uz visiem šiem jautājumiem atbildēji ar „jā”, tad man Tev ir jauna „brūte” vārdā „Peintbols”.

Definīcija: Peintbols (angļu val. „paintball” – krāsu bumba) ir sporta spēle, kurā spēlētāji, bruņojušies ar saspiestu gaisu darbināmiem ieročiem un želejveidīgām lodēm, cenšas nošaut pretinieku.

Skan vilinoši?

Tūlīt iepazīsimies tuvāk.

Tātad, lai spēlētu peintbolu, Tev vispirms ir jāatrod draugi, kas arī grib spēlēt šo spēli, jo viens taču nav karotājs (Čaks Noriss neskaitās). Ko teikt zvanot?

Saki, ka aicini uz pastaigu svaigā gaisā un pašaut mērķī. To, ka viņš/-a arī būs mērķis un staigātājus nošauj pirmos, labāk notušē.

Būtu labi, ja Tu kopā savāktu vismaz 6 „sievu” harēmu.

Tikko „A-komanda” ir noorganizēta, rezervē sev peintbola laukumu.

Lai to izdarītu, ľem draugos Googles tanti un ieraksti meklētājā „peintbola parks”, atrodi sev fiziski un garīgi tuvāko karošanas „valsti”. Ľem vērā, ka visi laukumi nav vienādi kā ķīnieši, tāpēc arī cenas atšķiras. Pirms saki kādam no peintbola parkiem svinīgo „jā” vārdu, iesaku papētīt attiecīgās vietas bilţu galerijas,

ja tādas ir, lai saprastu, cik piemērotākā kombinezona un „zvaigţľu viesnīcu” Tu īsti dzirdētu visus viedos instruktora rezervē. Lētākajos „numuriľos” ir padomus.

Instruktors Tev vai, pareizāk sakot, nav nekā, izstāstīs, ar kuru galu jātur vien neliels tīrums ar pāris ierocis uz priekšu, lai nošautu mucām un citiem nelieliem pretinieku, nevis sevi, kā izskatās priekšmetiem, aiz kuriem lodes un kur tās jāliek, pamācīs, paslēpties. Turpretī „prezidenta ka no zemes celt izšautās lodes apartamentos” varēsi atrast nedrīkst, pat ja tās izskatās aizsargmūrus, skatu torľus, „uzturā” lietojamas. Pastāstīs, ka pamestas ēkas, tranšejas, pretiniekam no divu metru dzeloľdrātis, iespējams pat kādu attāluma mugurā izšaut visu vairs neelpojošu kara tehniku. aptveri nav labais tonis, bet Tikko esi „iemīlējies”, rezervē! kulturāli cilvēki, nobļaujoties Pienāk īpašā diena – „nošauts!”, informēs, ka šajā peintbola diena.

Tu spogulī spēlē „mirst” no vienas lodes, un sataisi sev frizūru, noskujies (ja „nošautie” nekrīt gar zemi, bet esi vīrietis) vai uzliec meikapu paceļ roku un lēnām iet no kara (sieviete).

Izvēlies savas zonas laukā. Tāpat izskaidros smukākās trenūzenes un scenāriju noteikumus un vēl stilīgāko augšiľu.

Velti, jo daudz ko citu. peintbola laukumā Tev obligāti liks vilkt kombinezonu, kurš Pāris populārākie scenāriji: pārklās Tavu smuko ietērpu, bet frizūru, visticamāk, sabojās  Komanda pret komandu. speciālā aizsargmaska. Labāk Visus „Jānīšus” un „Anniľas” paľem līdzi veiklas kājas un nelielu pēcpusi, jo mazs kustīgs zaķis vienmēr ir grūtāk nošaujams kā liels un pārbarots kaķis.

Peintbola parkā iesaku ierasties vismaz 15 minūtes pirms sava nopirktā „raidlaika”, lai Bilde – http://en.wikipedia.org/wiki/File:TKPB_06_02_07.jpg tiktu pie sev sadala divās, apmēram

WWW.E-AVIZE.LV

Vesels & Pozitīvs vienādi spēcīgās komandās un iestāda katru vienību savā stūrī. Uzvar tā komanda, kura ir visus pretiniekus aizsūtījusi uz „labākiem medību laukiem”. 

Katrs par sevi. Te nav sabiedroto, tikai ienaidnieki. Šauj visus un izvairies no visiem. Uzvar tas, kurš paliek pēdējais mohikānis.



Sagrābt karogu. Tāpat divas komandas, tikai šoreiz katrai komandai savā bāzē ir karogs (apmēram tik liels kā ţurnāls „Santa” vai „FHM”).

Uzdevums – nozagt pretiniekiem karogu un atnest to uz savu bāzi.

Ja karognesējam trāpa lode, tad viľš karogu atstāj pie zemes kā savu kapakmeni un pats ar paceltu roku pamet laukumu.

Futbols. Divas komandas sāk katra no sava stūra. Centrā atrodas karogs. Uzdevums: komandai „jāiesit futbola bumba pretinieka vārtos” – jāaiznes karogs uz pretinieka bāzi.

Scenāriju gan ir daudz un bieţi vien to noteikumi tiek izdomāti turpat uz vietas, ľemot vērā pieejamos resursus, piemēram, ja karotājiem līdzi ir paľēmušās sievas vai draudzenes, kurām ticība neļauj ľemt ieroci rokās, bet piedalīties spēlē nedaudz tā kā gribētos, tad 

spēlē „ķīlnieku atbrīvošanu” – viena komanda ir bandītibezsirţi, likuma pārkāpēji, kuri ir sagūstījuši ķīlniekus un tagad tos tur savā bāzē. Otra komanda ir labie, Robini Hudi, ķīlnieku atbrīvotāji, kuru uzdevums ir atbrīvot no pretinieku bāzes ķīlniekus un importēt tos uz savu bāzi. Jo krāšľāka fantāzija, jo interesantāk!

Runājot par sāpīgāko šīs tēmas daļu, es domāju cenas, nevis krāsu lodīšu atsitiena spēku, jārēķinās ar vismaz 5 – 8 Ls no cilvēka par starta komplektu (tajā ietilpst: 100 bumbiľas, ierocis, CO2 balons, kombinezons, aizsargmaska, cimdi, pirmsspēles instruktāţa un konsultācija, tiesneša pakalpojumi , tiesības izmantot spēles laukumu uz noteiktu stundu skaitu). Ja bumbiľas beidzas, tad par papildus 100 gab. vajadzēs atvadīties no vēl 2,5 – 3 Ls. Tas nozīmē, ka viena lodīte maksā apmēram 3 santīmus un, bezmērķīgi izšaujot 9 tādas lodītes, Tu esi izmetis veselu Snickers batoniľu. Būtībā lodītes jāšauj taupīgi, jo tās izmaksā visvairāk un bez tām taču Tavs spēles „sakodiens” paliek „bezzobains”.

Pievēršoties drošības jautājumiem, varu teikt, ka peintbols tiek uzskatīts par vienu no drošākajiem ekstrēmajiem sporta veidiem, kaut arī tas iet roku rokā ar tādiem vārdiem kā „šaut” un

„beigts”. Līdzīgi kā citos sporta veidos, arī peintbolā ir jālieto speciāls aprīkojums, kas pasargā Tevi no traumām. Zinātāji māk teikt, ka peintbola bumba var ieskrieties ar ātrumu vairāk kā 100 metri sekundē, taču ,ľemot vērā tās uzbūvi un niecīgo svaru, tā nevar nodarīt nopietnus miesas bojājumus.

Lodes „kodiens” nav gluţi tik vārgs kā oda, bet sāpīgākam par bites dzēlienu tam nevajadzētu būt.

Nobeigumā vēl gribētu iebarot pāris gudrības, kuras vari izmantot runājot par peintbolu: katrs nopietns peintbola spēlētājs ir mutē ľēmis vārdu savienojumu Chris LaSoya (skaitās vareni labs spēlētājs, tāds kā futbolā – Djego Maradona, hokejā - Veins Greckis un basketbolā – Maikls Dţordans).

Populārākais peintbola ieroču (mārkeru) raţotājs – kompānija „Planet Eclipse”, kas savā nozarē tiek uzskatīts par tādu pašu smagsvaru kā sporta apģērbu jomā Nike vai Adidas. Vēl derētu zināt, ka peintbolam ir arī „brālis” – airsofts, līdzīgs sporta veids, tikai šauj ar mazām plastmasas bumbiľām, kurām vēderā nav pārtikas krāsa.

Tagad Tu, mans kareivi, esi gatavs, lai dotos cīľā!

Tiekamies peintbola parkā!

Autors: Krišjānis Berķis Raksts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=661

WWW.E-AVIZE.LV

Vesels & pozitīvs Ēteriskās eļļas – veselībai un labsajūtai au kopš seniem laikiem cilvēki ir centušies izmantot dabas produktus savā labā. No dabas produktiem gan sendienās, gan arī mūsdienās lielā cieľā ir ēteriskās eļļas, kas tiek iegūtas dabiskos augu pārstrādes procesos. Savu nosaukumu tās ieguvušas eļļveidīgās konsistences un lielās izgarotspējas dēļ.

Interesanti ir tas, ka pēc ķīmiskā sastāva tās neatbilst ne eļļām, ne ēteriem.

Prasmes iegūt un izmantot dabiskās eļļas tika pielietotas un attīstītas vairākās senajās valstīs, piemēram, Grieķijā un Ēģiptē. Grieķu ārsti īpašu uzmanību pievērsa augu Foto: www.flickr.com/photos/hackerfriendly citrona vai apelsīna ārējās ārstnieciskajai iedarbībai. Jau miziľas. Ēteriskās vielas atrodas Hipokrāts savos rakstos skaidri norādīja uz noteiktu kvēpināmo auga eļļas šūnās un gandrīz nešķīst ūdenī. Šie vielu sastāvu tvaiku ārstniecisko nemaz aromātiskie šķidrumi, proti, spēku. Kā piemēri izmantotajām ēteriskās eļļas, sastāv no izejvielām varētu būt mirres, daudzām komponentēm, kas timiāns un vīraks. Savukārt rada specifisku aromātu. Ēģiptē liecības par eļļu Atkarībā no augu kultivācijas izmantošanu var atrast vietas to aromāts ir daţāds, izrakumos – aizgājējiem līdzi piemēram, Itālijas jasmīns un kapā tika dotas pudelītes ar Indijas jasmīns. Eļļas sastāvs smaržīgām eļļām, kas mainās arī no ievākšanas pasargātu no dēmoniem. Ēteriskās eļļas ir laika, tas var mainīties pat no smarţīgas, gaisīgas vielas, kuras tā, kādā diennakts laikā tiek ievāktas sastāvā izmantojamās iegūst no augu saknēm, lapām, sastāvdaļas, piemēram, jasmīna ziediem, sēklām un augļiem. ziedus ievāc agri no rīta. Ēterisko eļļu ieguvei var izmantot arī augļu mizas, kā piemēram, Ēteriskās eļļas ir samērā dārgas, jo augi tās satur mazā

WWW.E-AVIZE.LV

daudzumā, piemēram, no 100 kg roţu lapiľām var iegūt tikai 0,5 kg eļļas.

Pie mums ēteriskās eļļas plašu atzinību guvušas tieši pēdējos gados, jo tās veido jaunatklātas ārstniecības metodes – aromātu terapijas – pamatu, kas ir dabiska un saudzējoša gan cilvēkam, gan arī dabai. Tā kā mūsdienās atkal nāk modē izmantot pēc iespējas dabīgākus produktus, tad šīs eļļas guvušas popularitāti arī kā dekoratīvā kosmētika. Tās var būt iekļautas krēmu, ziepju, vannas aromātu sastāvā. Šo eļļu lielākā vērtība ir tā, ka tās ir 100% dabiskas,

Vesels & Pozitīvs  Labvēlīgi iedarbojas uz emocionālo sfēru;  Stimulē imunitāti, atjauno organisma pašregulācijas procesus;  Uzlabo koordināciju;

kustību

 Izrāda balansējošu iedarbību uz gremošanas sistēmu;  Mazina risku saslimt ar gripu;  Piemīt bakteriocīda, antiseptiska un pretiekaisuma iedarbība;

Foto: www.flickr.com/photos/eggybird bet jāľem vērā, ka aromāts ir nopietna lieta. Jāľem vērā, ka aromāts var ne tikai uzlabot garastāvokli, tas var to arī sabojāt, izsaucot galvassāpes, kā arī daţādas citas problēmas.

Tāpēc eļļas vislabāk nelietot tīrā veidā, jo tad tās ir visspēcīgākās. Ēteriskajām eļļām ir daudz labu īpašību, lielākoties nomierinošas vai dziedējošas, kā:

 Ir izteikta kosmētiska un dermatoloģiska iedarbība;  Piemīt bioenerģētiska vērtība;  70% eļļām piemīt dziedējošas īpašības. Ātri sadziedē brūces pēc apdegumiem un traumām;  65% eļļas ātri mazina sāpes.  u.c.

Ievērojot pareizas proporcijas, eļļas nerada negatīvas blakus parādības,

neizsauc alerģiskas reakcijas, neveido pieradumu un nerada disharmoniju organismā. Pareizi lietot ēteriskās eļļas nozīmē ievērot pareizas proporcijas un pareizu sagatavošanas procedūru, piemēram, vannā 5 līdz 10 pilienus ēteriskās eļļas sajauc ar vannas putām un tikai tad iepilina vannā, aroma lampās – ūdenī izšķīdina 1 līdz 5 pilienus, bet telpu aromatizēšanai – apmēram 100 ml ūdens daudzumam pievieno 1 līdz 2 pilienus. Katra no ēteriskajām eļļām ir domāta kādai konkrētai vajadzībai, tā piemēram, saunās un pirtīs 300 ml ūdens pievieno 2 pilienus kadiķu eļļas.

Pret depresiju, apātiju vai sliktu garastāvokli lieto greipfrūta, kanēļa, muskata vai rožu ēteriskās eļļas, no bezmiega glābs baziliks, vaniļa, jasmīns, pret iesnām palīdz citrona, rozmarīna, priedes vai eikalipta eļļas.

Galvenais, ko vajag atcerēties, ir tas, ka ēteriskās eļļas jāglabā cieši aiztaisītās pudelītēs un tumšā vietā konstantā temperatūrā, tās nedrīkst lietot iekšķīgi, kā arī neatšķaidītas jeb tīrās veidā likt uz ādas. Svarīgi ir ievērot, ka kvalitatīvas ēteriskās eļļas ir jāpērk specializētās aptiekās.

Autore: Irēna Skārda Raksts komentāriem:

http://www.e-avize.lv/?p=668

WWW.E-AVIZE.LV

Vesels & pozitīvs Pavasaris galvā iema negrib mūs pamest, tāpēc ilgi gaidīto pavasari nākas gaidīt vairāk nekā citus gadus. Tomēr, uzspīdot pirmajiem saules stariľiem, kas vēsta par pavasara nākšanu, mēs uzreiz redzam pārmaiľas ap mums.

Pavasara nākšana rada lielas pārmaiľas dabā. Liekas jau, ka vēl tagad ārā ir tikai sniegs un no dabas mošanās nav vēl ne ziľas, ne miľas, bet tā nav. Ja kārtīgi pavēro, var ieraudzīt kādās vietās pavisam maz, bet tomēr zaļu zālīti, kas nav tāda, kāda būs pēc pāris mēnešiem, bet par spīti tam tā ir mūsu mazā vēstnese par saulītes spīdēšanu un sniega kausēšanu.

Ejot mūsu ikdienas gaitās, mēs tikai lādējamies par ledu, kas pašlaik uz ceļiem tik bieţi liek mums paslīdēt un gandrīz nokrist. Bet ja mēs padomātu – vai tiešām tas arī nav viens no dabas brīnumiem, kas liek pamanīt pavasara nākšanu?

Daba vienkārši mainās katru dienu. Notiek cīľa starp ziemu un pavasari.

Un pavisam drīz uzvarēs tieši pavasaris ar saviem saules stariem un tad daba varēs pamosties pilnībā, un mēs izbaudīt tās skaistumu, ko pa ziemu jau esam piemirsuši.

Līdzi dabai mostas arī dzīvnieki, galvenais jau putni. Tā vien liekas, ka ar šiem pirmajiem saules stariľiem daudz aktīvāki paliek arī mūsu mājdzīvnieki.

Ejot pa ielu, var vairāk sastapt

kaut kur sēdošus vai skrejošus dzīvnieciľus, kas parāda, ka arī viľi beidzot ir laimīgi, sagaidot siltumiľu, un priecājas par to, ka tik spēcīgi nesalst viľu ķepiľas.

Kopā ar dzīvniekiem mēs varam redzēt skaistos puntus un dzirdēt to dziesmas. Tie gavilē, jo mostas daba un aukstumu nomaina siltums, tumsu nomaina gaisma. Putnam krūtīs milzt liels un neizskaidrojams mutulis – prieks, laime, trakums, un nav iespējams to noturēt sevī iekšā, un tieši tad pār saules apspīdēto pasauli no maza putna krūtīm izlaužas skaļš trellis.

Bet pats skaistākais, ka putnu savstarpējā sadziedāšanās ziľo pasaulei, kur zied pirmie sniegpulksteľi, un tad jau pavisam droši varam teikt, ka ilgi gaidītais pavasaris pie mums ir atnācis. Putni ir kā jauna, siltāka un gaišāka gadalaika vēstnesis.

Ir jauki skatīties uz dabas un dzīvnieku pārvērtībām, bet galvenais jau ir tas, ka, nākot pavasarim, maināmies un mostamies tieši mēs – cilvēki. Katram no mums ir savs veids, kā mēs parādam savu sajūsmu par jaunā gadalaika atnākšanu. Skolēni ir, manuprāt, spilgtākais

WWW.E-AVIZE.LV

piemērs tam, ka cilvēka iekšienē notiek lielas pārmaiľas. Skatoties caur skolas logu uz saules stariem, nevienam vairs nenesās prāts uz mācīšanos un klausīšanos skolotāju kārtējā lekcijā par to, ka neviens nemācās un ka tas mūs nenovedīs ne pie kā laba. Jau apnicis ir sēdēt skolas telpās, kur pēc iepriekšējās klases pavadītajām 40 minūtēm tajā pašā klases telpā ir smacīgs gaiss, un, kad tiek atvērts logs,

Vesels & Pozitīvs ielaiţot svaigo gaisu, tā vien gribas skriet ārā un vairs neatgriezties telpās. Skolnieki bēg no savas rutīnas, kas jau ir iestrādājusies pa šiem ziemas mēnešiem un auksto laiku. Šis aukstais laiks vienkārši nav devis iespēju pieļaut domu, ka varētu pavadīt laiku ārpus telpām ilgāk nekā pusstundu. Un īstenībā – lai arī ko mēs kā skolnieki teiktu par siltā laika atnākšanu, ka tieši tad mums negribas nodoties mācībām, visi taču zina, ka mums mācīties negribas pilnīgi nekad. Pat pašos aukstākajos ziemas vakaros, kad nav ko

darīt, mēs labprātīgi nesēdīsimies pie grāmatām un nenodosimies mācībām. Vienīgi tad, ja tas tiešām būs ļoti vajadzīgs.

Tomēr ne jau tikai iekšēji mēs maināmies, kad nāk siltais laiks. Cilvēki sāk noslēpt savos skapjos biezos mēteļus, kas visu ziemu tiek nēsāti. Parādās mazi, plāni mētelīši un puiši parāda savus jaunos, siltos dţemperīšus, kas iegādāti, lai viľiem nebūtu jāvelk biezās jakas. Bet galvenais jau ir tas, ka, nākot siltajam laikam, meitenes vairāk staigā svārkos un kleitās, kas uzreiz paver jauku skatu mīļajiem puišiem. Patīk jau viľiem, ka mēs meitenes velkam tos mazos bruncīšus, vai ne tā? Un no visa tā izriet galvenais, ka, pavasarim nākot, meitenes un puiši sāk vairāk pievērst uzmanību viens otram.

Un, paskat, jau pēc kāda laika, kad viens otram glīti uzsmaida un piemiedz ar actiņu, vai pēc kārtējās

vēstules draugiem.lv puisis ar meiteni nolemj doties jaukā pavasara pastaigā pa parku, kas noved pie pavisam jaukām un romantiskām attiecībām.

Neviens nevar noliegt, ka tieši pavasaris bieţi vien ir laiks, kad rodas šīs jaukās emocijas, kas saistās ar cilvēku attiecībām.

Bieţi vien tas ir tieši tas, kas mums ir vajadzīgs, lai izbēgtu no rutīnas un atkal priecātos par dzīvi.

Pavasara nākšanai ir gan plusi, gan arī mīnusi, jo tas viss var aizvilkt no ikdienas pavisam tālu un tad jau tas vairs nav labi, jo daļai no cilvēka tomēr ir jāpaliek realitātē un jāturpina ikdienas ceļš. Labais vienkārši ir tas, ka mēs sapľojam un nododamies savām vēlmēm.

Nedrīkstam aizmirst, ka nedrīkst padoties pārāk daudz, lai pēc tam nenāktos noţēlot, ka kaut kāds darbiľš ir tikts darīts pavirši un pēc tam jāpārstrādā. Galvenais – smaidi un priecājies, jo nāk pavasaris un mostas viss ap mums un mēs paši.

Autore: Dana Mežīte Rakts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=633

Foto: www.flickr.com/photos/bigkids

WWW.E-AVIZE.LV

Vesels & Kultūra pozitīvs Zaļās krāsas nozīme ersonīgi man zaļā krāsa asociējas ar pavasari un dzīvīgumu. Ārā jau var novērot pavasara noskaľas un tas tikai priecē. Un esmu pārliecināta, ka arī jums gribas iet ārā netuntuļoties, pastaigāties pa zaļu zāli, skatīties uz kokiem ar zaļām lapām.

Bet zaļā krāsa skaitās kā dziedējoša krāsa. Tā ir arī kā dabas augstākās vibrācijas krāsa un sirds čakras krāsa. Zaļā krāsa simbolizē cikliskos ritmus pasaulē. Neesat ievērojuši, ka zaļā krāsa nomierina, rada drošības sajūtu, nolīdzsvaro? Gan jau katram no jums ir bijis tā, ka esi bijis uztraukts, nomākts un tavs prāts tā vien prasa dabu. Tā kā es pati dzīvoju nelielā ciematā, kur apkārt ir daudz pļavas un meţi, katru reizi, kad jūtos nomākta, prāts mani velk pasēdēt pļavā. Reizēm, pat vienkārši uzejot uz balkona, no kura pavērās lielisks skats uz zaļu pakalnu, kuram blakus bija meţs, nomierināja un palīdzēja saľemt spēkus tad, kad tie bija visvairāk vajadzīgi.

Daţos avotos rakstīts, ka zaļās krāsas nosaukums esot radies no indoeiropiešu vārda “ghel”, kas nozīmē “spīdēt” un “mirdzēt”. Man tas šķiet nedaudz dīvaini, jo personīgi man zaļā krāsa ar neko spīdīgu un mirdzošu neasociējas, bet

izrādās, ka zaļā krāsa vēsturiski esot apzīmējusi gan brūnu, gan sārtidzeltenu, gan pelēku krāsu.

Varbūt tas izskaidro to, ka zaļā krāsa ir dabas krāsa? To nu domājiet katrs pats.

Pārlasot daţādus avotus par zaļās krāsas nozīmi, var secināt, ka zaļā krāsa ir krāsa, kas līdzsvaro, dod garīgu spēku, tā ietver sevī vēlmi ieľemt konkrētu vietu dzīvē.

Zaļā krāsa simbolizē atdzimšanu, atjaunošanos, jaunību un izaugsmi, it īpaši biznesā. Kā jau mēs daudzi zinām – zaļā krāsa tiek asociēta arī ar naudu. Tiem cilvēkiem, kas veic kādas pārmainas mājoklī, esot ieteicami daţādi zaļās krāsas pasteļtoľi, jo šī krāsa telpā rada mierīgu un draudzīgu atmosfēru, veicina komunikāciju, mazina spriedzi un vedina cilvēkus uz draudzīgām un konstruktīvām sarunām.

Ceru, ka jūs esat ieguvuši kaut ko jaunu no šī raksta. Es, pārlasot visus interneta avotus ar šādu pašu nosaukumu, esmu ieguvusi daudz jaunas, interesantas un noderīgas informācijas.

Autore: Klinta Zemture Avoti: e-mistika.lv; lv.wikipedia.org; santague.wordpress.com; psihologijaspasule.lv Raksts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=674 Foto:www.flickr.com/photos/tanaka_juu yoh

WWW.E-AVIZE.LV

Kult큰ra

WWW.E-AVIZE.LV

Kultūra Ritmu avots un dziesmu pamats – bungas andrīz katrs trešais jaunietis ir vēlējies spēlēt bungas vai uzskata, ka būtu spējīgs to darīt, taču bungošana nav tikai haotiska dauzīšana ar nūjām. Tā prasa koncentrēšanos, precizitāti, ritma izjūtu un ļoti lielu enerģiju. Protams, par lieku nenāk arī oriģinalitāte un gribasspēks.

Lielākajai daļai dziesmu pamatā ir bungu pavadījums, tas ir viens no populārākajiem mūzikas instrumentiem, taču bungu spēlēšana noder ne tikai mūzikas radīšanai. Ir dzirdēts par pētījumiem, kuri pierāda mūzikas pozitīvo ietekmi uz cilvēka sajūtām.

Piemēram, kāda somiete, sākot spēlēt bungas, 3 mēnešu laikā atguvusies no insulta.* Kādreiz veica eksperimentu, kurā pārbaudīja bungu sitienu ietekmi uz cilvēku.

Rezultāti parādīja, ka bungu sitieni, kas ir sirds ritmā, spēj iekustināt ķermeni, bet lēnāki ritmi - ievest transa stāvoklī.

Daţādi ritmi ir mūsu dzīves sastāvdaļas, piemēram, tautasdziesmu ritmi, soļi, sirds pukstēšana.

Pirmkārt, kā jau iepriekš minēts, bungošana prasa lielu enerģiju, tāpēc ir izdevīga nodarbe tiem, kuri nenodarbojas ar sportu un kuriem nepieciešams, tā sakot, „izlādēties”. Otrkārt, tāpat kā skriešana vai jebkura cita aktīva nodarbe, arī bungošana noņem stresu. Lielisks veids, kā pēc

Foto: www.flickr.com/photos/seeminglee skolas izārdīties, lai vēlāk liktos mierīgā miegā. Treškārt, tā tiešām palīdz koncentrēties.

Spēja noturēt nemainīgu uzmanību nepiemīt visiem, taču, spēlējot bungas, nepamatota ritma maiľa vai „krišana” laukā no tempa ir nepieľemama, prasme ir jāizkopj ar metronoma** palīdzību.

Buľģieris ne tikai klausās savā

WWW.E-AVIZE.LV

ritmā, bet arī metronomā, lai sitieni sakristu ar tā pīkstieniem.

No savas pieredzes varu teikt, ka tāpat kā ģitāras spēle vai dziedāšana, tā arī bungu spēlēšana rada prieku un labsajūtu. Tomēr ir jāľem vērā, ka mācīšanās procesā būs jāiegulda daudz laika, enerģijas, kā arī bungas nav no tiem lētākajiem instrumentiem,

Kultūra aizņem

salīdzinoši

stundu ir 5-20 Ls) mūzikas skolā vai vidusskolās ar mūzikas novirzienu. Taču jārēķinās ar to, ka jāvingrinās ir katru dienu, tāpēc, ejot reizi nedēļā pie skolotāja, progress būs ļoti lēns.

Tomēr bunģieru skaits ir samērā mazs, vidēji uz kādiem 4 ģitāristiem ir tikai viens bundzinieks. Tāpēc var secināt, ka šajā jomā varētu vieglāk ielauzties nekā ģitāristu.

Autore: Irēna Skārda **Metronoms – ierīce, ko izmanto mūziķi, lai nostiprinātu savu ritmu. Tas atskaľo noteiktu pīkstienu skaitu minūtē, parasti tās ir ceturtdaļnotis.

Foto: www.flickr.com/photos/dainec Avots: http://www.tvnet.lv/sievietem/vesela/335169-pret_sapem_un_depresiju_ar_muziku Raksts komentāriem:

daudz

vietas

un

ir

skaļas, tāpēc kaimiņiem ir jāsaturas. Ja nav iespējas pašam iegādāties bungas, tad ir arī iespēja iet pie privātskolotāji em (vidēji samaksa par

http://www.e-avize.lv/?p=680

Es redzu, dzirdu un jūtu - laime pilnīga isiem tādu sirsnību!”

– tāda ir mana atbilde mammai uz viľas jautājumiem par pirmajiem iespaidiem Latvijas Nedzirdīgo savienības laikrakstā „Kopsolī.”

Esmu stāvā sajūsmā par organizācijā valdošo klusumu un mieru, kas daţiem no viľiem droši vien nenes prieku. Pirms ieiešanas ēkā es nosolījos neraudāt un neizrādīt, cik ļoti man ir ţēl šo cilvēku. Es aizbraucu, lai izbaudītu „Ēnu dienu” un iegūtu priekšstatu par avīzes tapšanu, bet ieguvu daudz ko nozīmīgāku – jaunu, līdz šim man nepazīstamu pasauli. Mans „ēnojamais” bija vājdzirdīgais ar lielisku humora izjūtu un īstajiem

vārdiem jebkurā situācijā. „Viss, kas ir skaists, ir iespējams.” – Zigmāra mīļākais aforisms no paša krājumiem, kas man lika mainīt daudzus stereotipus.

Redzot tik daudzus nedzirdīgus cilvēkus vienkopus, es nodomāju - viľi droši vien ir nelaimīgi un vientuļi. Es kļūdījos.

Nekad nebūtu domājusi, ka šie cilvēki spēj smaidīt tik stipri kā pavasara saulīte smaida pirmajiem vizbuļiem. Un nē, draugi, viľi nav vientuļi, viľi dzird viens otru un dzīvo kā viena liela ģimene.

Tagad man ir ţēl mūsu sabiedrības, par to, ka mēs esam tik sadrumstaloti kā Vācu Svētās Romas impērija 16. gadsimtā.

Mēs nedzirdam un, pats

Raksts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=619

WWW.E-AVIZE.LV

galvenais, neuzklausām cits citu, un neesam pat ne uz pusi tik atvērti kā šie cilvēki.

Izejot no ēkas, mūs pavadīja silti vārdi, laba vēlējumi un brīdinājumi, ka garām šai ēkai paiet nedrīkst. Tikpat patīkama kā mīlestība ir arī sajūta, ka zini gaida. Un gaida vienmēr - tveicē un salā, lapkritī un salnās...

Vēl viens liels pluss latviešu jauniešiem – „Ēnu diena”. Tev tikai jāatrod sev interesējošā joma, un ir pat vērts vairāk kā trīs stundas braukt ar autobusu un nosalušu degunu iet pa Vecrīgu tipiska rīdzinieka riksītī.

Skrienam un skrienam pretī savai laimei!

Autore: Karīna Melniece

Kultūra Performances māksla erformances māksla vārdu salikums, kas ir lietots vai dzirdēts ikvienam, tomēr – vai visi zina tā nozīmi?

Performance ir tas, ko sauc par dzīvo mākslu, hepeningu, akciju, notikumu, uzstāšanos, procesu. Plašāk to var definēt, kā kāda cilvēka vai cilvēku grupas apzināti veidotu notikumu, kas pauž iepriekš noteiktu ideju, izmantojot cilvēka ķermeni un jebkādus palīglīdzekļus. Šis mākslas veids asociējas ar absolūtu brīvību, bohēmisku pieeju bez ierobeţojumiem.

Varētu pat teikt, ka performances izpausmes iespējas ir bezgalīgas.

Definīcijas var būt visdaţādākās un katram māksliniekam uzskati, kas ir performance un ko tā pauţ, varbūt ļoti atšķirīgi.

Tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā performances māksla attīstījās 20. gadsimta 60. gados.

Pirmās performances lielākoties notika slepeni dzīvokļos, kafejnīcās „Kaza” un „Dieva auss”, uz māju jumtiem.

Tās notika slēgtā lokā bez skatītāju klātbūtnes. 60. gadu beigās liela nozīme performances attīstībai bija mākslinieka Andra Grīnberga aktivitātei, kuram, tā saucamie, hepeningi bija dzīves sastāvdaļa.

Viena no pazīstamākajām Andra Grīnberga performancēm bija 1972. gada Jēzus Kristus kāzas, kas bija mākslinieka un viľa nākamās sievas kāzu rituāls.

Foto: www.camp.lv/images/Bronzascilv1_L.jpg Par ziedu laikiem bija ļoti veiksmīgs un ietilpīgs un performances mākslā var tas tika transformēts atkarībā no uzskatīt posmu, kas sakrīt ar situācijas. Reizēm tas pastaigājās Latvijas atmodas laiku, jo tad pa ļauţu pilnajām Rīgas ielām, cenzūras groţi bija atraisījušies, reizēm novietojās, piemēram, un cilvēki daudz brīvāk varēja nojaucamā Ļeľina pieminekļa izpausties gan mākslas jomā, gan vietā vai pārdeva bronzas krāsas jebkur citur. Hepeningi kļūst saulespuķu sēkliľas pie Laimas publiski - cilvēkiem ir iespēja pulksteľa. Noteikti daudzi cilvēki beidzot dzīvot līdzi ir redzējuši šādus gan zelta, gan performancēm, neiesaistoties sudraba, gan bronzas krāsas tajās kā dalībniekiem. cilvēkus ārpus Latvijas robeţām, Viena no Latvijas un ikviens ir vēlējies ar tādiem performances ziedu laiku nofotografēties, pat reizēm zīmēm ir gleznotāja Miervalža nenojaušot, ka tā ir Poļa radītais Bronzas cilvēks performances māksla. (attēlā) – mākslinieks uzvalkā un hūtē, no galvas līdz kājām nokrāsots bronzas krāsā. Šis tēls

WWW.E-AVIZE.LV

Kultūra

Foto: performance.lv/Makslinieki/10/foto Mākslas veidu, kas izceļas ar savu reizē gan atšķirīgo, gan tik ļoti līdzīgo uzbūvi citiem mākslas veidiem, ir iespējams arī apgūt pie profesionāļiem. Artis Dzērve (attēlā), kas savu darbību uzsāka 90. gados, ir pirmais mākslinieks, kas perfomances mākslu speciāli studējis - to viľš apguvis pie pasaulslavenās mākslinieces Marinas Abramovičas. Tomēr nav obligāti

nepieciešams meklēt kādu konkrētu mākslinieku, lai apgūtu performanci. Lielisku iespēju jauniešiem sniedz biedrība ”NEXT”, kas rīko starptautiskas apmācības „Ideju aizstāvība caur mākslu un performancēm” jauniešiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Tātad katrs jaunietis var iesaistīties un būt kā mazs puzles gabaliľš lielajā

Avoti: performance.lv; www.rtusp.lv/?p=2650 Raksts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=686

WWW.E-AVIZE.LV

performances mākslas iespēju pasaulē.

Daudzi hepeningus maldīgi pieskaita pie teātra mākslas, taču performance nav ne teātris, ne opera, ne deja, ne gaismu šovs.

Performance atšķiras ar individualitāti, taču tajā kā palīglīdzekļi var tikt izmantoti jebkuri iepriekš minētie elementi – tērpi (no teātra), mūzika (no operas), speciālas gaismas (no gaismu šova). Vēl vairāk - bieţi mākslinieki izmanto arī runāto tekstu kā teātrī, video, daţādas vizuālās un skaľu ierīces, kā arī speciāli veidotas instalācijas jeb iekārtotu vidi.

Zane Matule, kas performancē sāka darboties ap 2000. gadu, uzskata, ka tā ir neizsmeļama, un tajā var darīt bezgalīgi daudz - gan dejot baletu, gan metināt, gan sazināties ar skatītāju.

Performance viľai ir pasaules un sevis izpētes veids.

Tā kā performance jau no laika gala ir bijusi nedaudz aizliegtā/pagrīdes statusā, ir grūti iedomāties, ka tā jebkad varētu kļūt par popkultūras sastāvdaļu. Tomēr reizēm ir patīkami aizbēgt no populārās kultūras milzīgās ietekmes un ļaut vaļu savai kreativitātei, kas ne vienmēr patiks vairumam cilvēku. Bet ar to arī atšķiras performances māksla tā necenšas kļūt par masu kultūras sastāvdaļu!  Autore: Ilze Pole

Daba Dzeguze zeguzes „ku-kū” ir pavasara vēstnesis ne tikai Eiropā, bet arī Āzijas ziemeļos. Šis putns ir labi zināms ar to, ka tam ir paradums dēt olas citu putnu ligzdās, tādējādi rūpes par pēcnācējiem uzliekot citiem.

No ziemošanas vietām Āfrikā un Āzijas dienvidaustrumos dzeguzes atgrieţas aprīļa beigās – maija sākumā. Tās apmetas daļēji atklātās teritorijās, piemēram, piekrastēs, kalnos, bieţi redzamas mitrās vietās, bet izvairās no pilsētām, ciemiem, arī pilsētu parkiem.

Lidojot Parastā dzeguze (cuculus canorus) nedaudz atgādina zvirbuļvanagu sava svītrainā vēdera un spārnu smailo galu dēļ. Uzskata, ka šī līdzība palīdz aizbiedēt no ligzdas tās saimnieku.

Maija beigās dzeguze iedēj olas apmēram deviľās ligzdās, katrā no tām tikai vienu olu. Olas parasti tiek dētas tādas pašas sugas, kāda bijusi dzeguzes audţuvecākiem, putnu ligzdās. Būtiski ir izgrūst vienu īsto olu, lai olu skaits ligzdā nemainītos.

Bieţi vien dzeguzes mazulis izšķiļas pirmais, jo inkubācjas periods ir īsāks, salīdzinot ar citām putnu sugām).

Tad, kaut arī vēl akls, tas izgrūţ pārējās olas no ligzdas, lai

saľemtu visu pienesto barību. Arī, ja putnēni ir jau izšķīlušies, dzeguzēns tik un tā tos izgrūdīs no ligzdas.

Daţkārt dzeguzes mazulis pieprasa savu tiesu tik cītīgi, ka to baro Foto: www.flickr.com/photos/lipkee ne tikai audţuvecāki, bet arī citi putni. Lai cik dīvaini tas neliktos, audţuvecāki  Skrējējdzeguze joľo ar nesaprot, ka ir apmuļķoti, pat ātrumu 25 km/h (ātrāk kā tad, kad putnēns izaudzis vairās vairums ķirzaku un čūsku) un reizes lielāks kā viľi paši. medījumu nogalina, sitot to Ligzdu dzeguzēns pamet, pret zemi; kad ir trīs četras nedēļas vecs un 50 reiţu lielāks kā izšķiļoties.  Dzeguzēm līdzīgi putni ir Ziemot tas dodas augustā – turako, kas dzīvo Āfrikas septembrī, tas ir, krietni vēlāk meţos. Pasaulē ir 20 turako nekā pieaugušie putni, un spēj sugas un gandrīz tās visas, atrast ceļu uz vietām, kur nekad atšķirībā no dzeguzēm, ir nav bijis. skaistās krāsās; Interesanti: 

Dzeguzes savas olas visbieţāk dēj niedru strazda, cielavas un sarkanrīklītes ligzdās;



Pieaugušas dzeguzes lielums ir apmēram 33 cm;



Pasaulē ir 130 dzeguţu sugas, no kurām citus putnus kā audţuvecākus izmanto tikai 50 – pārējās savus mazuļus pieskata pašas;



Dzeguzēns daţkārt ir par smagu ligzdai, tad ligzda nokrīt;



Vairums valodu dzeguze savu nosaukumu ieguvusi savas balss dēļ (franču coucou, angļu cuckoo; holandiešu koekoek, krievu kukuška un japāľu kakko).

Autore: Ilva Šmelde Raksts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=692

WWW.E-AVIZE.LV

Daba Domā Zaļi – pirmā daļa ākoties pavasarim, kūst sniegs, kas diemţēl atsedz visu netīrību, kas valda zem tā. Aprīlis ir Lielās Talkas mēnesis, tajā tiek organizēta atkritumu savākšana un nogādāšana tiem paredzētajās vietās. Cūkmens ir viens no zīmīgākajiem dabas saudzētāju simboliem. Atkritumi nedrīkst nonākt ugunskurā, tiem jānonāk vietās, kas ir tiem piemērotas.

Aicinu visus nededzināt atkritumus, jo Cūkmens neatbalsta piesārľojumu un būs klāt kā likts, ja kaut ko uzodīs, un aizdomāties par to, ko, nodarot dabai, mēs nodarām paši sev.

Latvija ar Cūkmenu iepazinās 2008. gadā, kad par godu Latvijas 90. gadadienai tika sāka akcija „Lielā talka”.

Cūkmens iepazīstināja mūs ar Latvijas nesakoptajiem nostūriem, ar meţiem, kuros vairāk par sūnām un kokiem „aug” atkritumi…

Cilvēki reizēm neapzinās, cik daudz ļauna nodara dabai izmetot savus atkritumus meţos, ceļmalās, atstājot piknika vietās, sadedzinot tos u.t.t. Kaitējums ir milzīgs. Viens no lielākajiem un neatgriezeniskākajiem postījumiem ir gaisa piesārľošana, kas rodas dedzinot atkritumus, turklāt laikā, kad gaiss tiek piesārľots ar šiem dūmiem, Cūkmenam ir grūti elpot un viľš meklē vainīgo.

Piemēram, vai zinājāt, ka, pētot gaisa piesārľojumu 26 Eiropas pilsētās, tika konstatēts, ka no gaisa piesārņojuma mirst 2,6 reizes vairāk kā no asins vēža, 4 reizes vairāk kā no AIDS un 1,5 reizes vairāk kā iet bojā satiksmes negadījumos?

Jo piesārľots gaiss izraisa plaušu iekaisumus un Foto: www.flickr.com/photos/mcgraths astmu, no gaisa tīrības ir Europe) aplēsēm, ľemot vērā atkarīga cilvēka veselība. pašreizējo pie zemes esošo ozona Visnotaļ interesanti ir arī daudzumu, tā koncentrācijas dēļ tas, ka 3 - 6 nedēļas cilvēks var 25 Eiropas Savienības valstīs ir iztikt bez ēdiena, 3 dienas var konstatēti vairāk nekā 20 000 iztikt bez ūdens, bet tikai 5 priekšlaicīgu nāves gadījumu ik minūtes cilvēks var iztikt bez gadu. gaisa. Cūkmens uztraucas, ka Es, tāpat kā Cūkmens, gaisa piesārľojuma dēļ cilvēki aicinu aiz sevis savākt atkritumus savārgs un vairs nevarēs pacelt un izmest speciālos konteineros, Sprite pudelīti, kas nomesta no kuriem tie nonāks izgāztuvēs, grāvmalē, un iemest to nepārvērtīsim Latviju par vietu, atkritumu grozā. kur negribas palikt! Aicinu visus Atkritumu sadedzināšana nededzināt atkritumus, jo brīvā dabā ne tikai bojā mūsu Cūkmens neatbalsta veselību, bet arī rada ozona slāľa piesārľojumu un būs klāt kā bojājumus, kas savukārt izraisa likts, ja kaut ko uzodīs, un siltumnīcas efektu.

Cūkmens aizdomāties par to, ko, nodarot domā, ka labāk nededzināt dabai, mēs nodarām paši sev. atkritumus, bet, aizvedot tos uz Vēl viens atgādinājums. izgāztuvi, neveicināt dzīvošanu Ja redzi pērnajā zālē un siltumnīcā. atkritumos mirkstošu pļavu, tad Pēdējos desmit gados nemaz nedomā piešaut klāt ozona koncentrācija bieţi un sērkociľu, dedzināt zāli ir tikpat daudzviet ir pārsniegusi videi un kaitīgi kā pīpēt to! veselībai noteiktos mērķlielumus.

Autore: Kristiāna Raubiško Pēc programmas „Tīru gaisu Materiāli no www.talkas.lv Eiropai" (The Clean Air for Raksts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=698

WWW.E-AVIZE.LV

Vēsture gadsimta beigās eiropiešiem Ēģipte bija vēl neaizsniedzama sapľu zeme. Tās vēsturi pazina tikai no seno rakstnieku Herodota, Strabona, Diodora un Plutarha darbiem, kā arī pēc Renesanses laikmeta rakstnieku juceklīgām ziľām. Ceļinieki, kas paši bija apmeklējuši šo zemi, stāstīja brīnumus par senajiem tempļiem un piramīdām, kas esot aprakstīti ar noslēpumainām zīmēm un daļēji apbērti ar vēja sanestajām tuksneša smiltīm.

Kad 1798. g. 19. maijā toreizējais franču armijas ģenerālis Bonaparts ar 328 kuģu floti un 38 000 karavīriem atstāja Tulonas ostu, lai pakļautu Ēģipti, neviens vēl nenojauta, ka pēc pāris gadiem noslēpumainā Austrumu zeme kļūs par Eiropas apbrīnas objektu un radīsies jauna zinātne – eģiptoloģija.

Napoleona armijas sastāvā bija ne vien karavīri, bet arī 175 zinātnieki – astronomi, ģeogrāfi, ķīmiķi, mineralogi, tehniķi, mākslinieki un pat dzejnieki, kuri bija nodrošināti ar nepieciešamiem darba piederumiem.

Kairā tika nodibināta zinātniskā komisija un pētnieki meklēja, vāca, mērīja, zīmēja un aprakstīja senlietas, kas lielā daudzumā bija atrodamas visapkārt.

Zinātniekiem pat

Ēģipte ienāk Eiropā

nevajadzēja īpaši pūlēties, lai tās atraktu no tuksneša smiltīm. Ģenerāļa tikšanās ar vēsturi Napoleonu toreiz gan vairāk vilināja zemes, ko varētu iekarot, taču fakts, ka cilvēce iepazina jaunas kultūras vērtības, novērsa sabiedrības uzmanību no franču militārās neveiksmes - proti, rezultatīvajiem, toties absolūti bezjēdzīgajiem teritoriju iekarojumiem, par ko pastāstīšu nedaudz sīkāk.

WWW.E-AVIZE.LV

Jāsaka, ka Napoleona kara plāni toreiz balstījās uz sapľiem par milzīgu impēriju Austrumos – pēc Ēģiptes iekarošanas pienāktu kārta daudz eksotiskākajai Indijai.

Topošais imperators centās līdzināties savam paraugam – Seno laiku diţākajam karavadonim Aleksandram Lielajam. Taču šim sapnim svītru pārvilka Anglija – flotes komandierim Nelsonam tika dots uzdevums Napoleonu apturēt.

Vēsture Vēsture dzimteni un sagrābtu varu, kas viľam arī izdevās 1799. gada 9. novembrī.

Napoleona karaspēks Ēģiptē palika likteľa varā un bija spiests kapitulēt 1801. gadā.

Tā eģiptoloģija kļuva par zinātni, kas piedzima kara apstākļos.

Napoleona armijas rindās starp zinātniekiem un māksliniekiem darbojās arī senlietu kabineta glabātājs Dominiks Vivāns Denons, kurš tika ľemts līdzi ekspedīcijā pēc ģenerāļa sievas Ţozefīnes ieteikuma.

Piecdesmitgadīgais Denons kopā ar daudz jaunākajiem zaldātiem devās uz Augšēģiptes pilsētām – Tēbām, Elefantīni un Asuānu, un zīmēja gan pašā cīľas karstumā, gan maršējot Foto: http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Jeantuksnesī, tādējādi L%C3%A9on_G%C3%A9r%C3%B4me_003.jpg iemūţinot Ēģiptes Ekspedīcijas sākumā Napoleona Napoleons atgriezās Ēģiptē, kur pieminekļus un kultūrvēsturiskās kuģiem veiksmīgi izdevās slepus bija spiests stāties pretī Turku vērtības. Šie zīmējumi tapuši šķērsot Nelsona flotes kontrolēto sultāna (jo Ēģiptes teritorija bija reālisma stilā.

Vidusjūru un 2. jūlijā veiksmīgi Turku sultāna īpašums) sūtītajam Pēc atgriešanās dzimtenē piestāt Ēģiptes krastā. Izšķirošajā desantam, ko viľš uzvarēja. Drīz Denons 1802. Gadā izdeva cīľā Kairā netālu no piramīdām Napoleonam pienāca ziľas par savu zīmējumu albumu ar uzvarējis 10 000 vīru lielo Anglijas, Krievijas un Austrijas nosaukumu „Ceļojums pa Mameluku jātnieku armiju, vērsto karadarbību pret Franciju. Augšas un Lejas Ēģipti” karavadonis dodas tālāk, cerot Pēc krievu ģenerāļa Aleksandra („Voyage dans la Haute et la tikpat ātri tikt galā arī ar Sīrijas Suvorova uzvaras Itālijas Basse Egypte”). Šis darbs karaspēku. Taču jaunā Austrumu teritorijā Francijā bija iestājies atnesa slavu ne vien pašam imperatora prieki bija īsi – jau 7. haoss un apjukums, kas lika autoram, bet arī modināja augustā Nelsona flote atrada sašūpoties pastāvošajai valdības sabiedrības interesi par franču noenkurotos kuģus iekārtai – direktorijas reţīmam. Ēģipti.

Abukīras līcī un pilnībā iznīcināja Šīs ziľas pamudināja Napoleonu tos.

Cietis sakāvi Sīrijā, pamest Ēģipti, lai dotos uz No 1809. gada līdz 1813. gadam

WWW.E-AVIZE.LV

Vēsture tika izdoti labākie Denona zīmējumi, kas ietilpa 24 sējumos ar nosaukumu „Ēģiptes Apraksts” („Description de l’Egypte”).

Otrais šī darba izlaidums iznāca no 1821. gada līdz 1829. gadam.

Tiesa gan – attēli bija bez paskaidrojumiem un attiecīgās hronoloģijas, toties grāmatas tapšanā netika ţēloti līdzekļi, daudzi zīmējumi tika krāsoti ar

roku. Tiek uzskatīts, ka tieši šajos gados eģiptoloģija „piedzima pa īstam”.

Denona pārzīmētais attēls no dievietes Izīdas tempļa Denderas pilsētā. Attēlota saules dieva dzimšana čūskas veidolā. No Ptolemaju perioda -30530g.p.m.ē.

Pašlaik pirmais gravīru izdevums pilnā apmērā glabājas Luvras muzejā Francijā.

Bet otrais izdevums nemaz nav tik tālu jāmeklē – 929 oriģinālās lielformāta gravīras glabājas Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas telpās.

Autore: Ieva Andrejauska

Avoti: http://vekordija.narod.ru http://blogi.lu.lv/harijs www.lu.lv Raksts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=704 Denona pārzīmētais attēls no dievietes Izīdas tempļa Denderas pilsētā. Attēlota saules dieva dzimšana čūskas veidolā. No Ptolemaju perioda -305-30g.p.m.ē.

Foto: commons.wikimedia.org/wiki/File:Denon1802_planche127-6.jpg

WWW.E-AVIZE.LV

Vēsture Mans Oskars Kalpaks ar vienu rubli daţās minūtēs es pārdevējai atľemtu pēdējos kviešu graudus, lai pēcāk tos spīdzinātu savā pašas zemē.

Graudam ir divas izvēles iespējas – palikt tumsā un nolemtībā, vai izlauzt ceļu pretī saulei…

Oskara Kalpaka izvēle ir līdzīga jaunam, dzīvotgribošam asnam, kas ceļ sevi saulītē – aizvien augstāk un augstāk, reizēm uzduroties uz akmeľiem un saskaroties ar bargajiem vējiem.

Visiem zināms, ka, augstu kāpjot, nākas zemu krist.

Pulkvedis Oskars Kalpaks savu vissmagāko kritienu piedzīvoja 1919. gada 6. martā pēc apšaudē gūtajiem ievainojumiem. Viľa dzīve aprāvās pašos skaistākajos gados, lai gan patriotisms dvēselē vēl tikai plauka un zēla.

Es neesmu šeit, lai kādu kritizētu vai slavētu, es tikai gribu atgādināt, kas ir patriotisms. Nav grūti iziet liela pūļa priekšā un sakūdīt to pret valsti. Valsts nav valdība. Valdība ir attieksme.

Valsts ir vieta, kur tu mīli un kur tu esi mīlēts. Tās ir tavas mājas un tava ģimene. Tā ir vieta, par kuru tu cīnīsies arī ar neatļautiem līdzekļiem.

Neskaitāmas reizes esmu dzirdējusi frāzi „Ciest nevaru Latviju!” Tajā brīdī man labā roka savelkas dūrē un ir gatava triecienam, bet es apvaldos un iztieku tikai ar nelielu vārdu apmaiľu. Mūsdienās liela daļa jauc jēdzienus valsts un valdība.

Viľi aizbrauc peļľā uz ārzemēm un skandina „Nolādētā Latvija!”, pēc daţiem gadiem atgrieţas un jūtas kā zivs ūdenī. Ātri var aizmirst savus vārdus, kuri dusmu uzplūdā varbūt kādu garāmgājēju aizskāra līdz pat sirds dziļumiem. Viľš nopūtīsies un nodomās – ja jau cilvēkam nav nekā svēta, tad viľam tā vienkārši nav.

Ja man jautātu, ko es visvairāk mīlu savā valstī, es teiktu – zemi.

Tā nevienam neuzbrūk, neapliek ar nodokļiem, nestājas ceļā un nemelo. Tā ir tāda, kādai tai jābūt – silta vasaras tveicē, slapja rudens vakaros, un tā nekad nepagrūdīs tev zem kājām bezdibeni. Uz tās var priecāties, lēkāt un smieties un tā neprasīs, kāpēc, lai vēlāk skaudībā kostu sev pirkstos. „No zemes Tu esi cēlies, par zemi Tev jāpaliek”. Ja šie vārdi skan prieţu klusumā, pareizajā dikcijā un smieklus ir nomainījušas asaras – es esmu par. Mana zeme, mana tauta – virs zemes, vai divus metrus zem tās, bet latvieši. Mātes un tēvi, lidotāji un apkopējas, kolēģi un draugi – visa Latvijas nācija vienkopus. Zemei nu gan ir liels spēks…

Runājot par Oskaru Kalpaku, es neredzu nevienu viľam līdzīgo.

Ne savu draugu, ne radu, ne kolēģu vidū. Īpašu jūtu vadīts, cilvēks liek savu dzīvību ķīlā, lai paglābtu tālākās paaudzes. Dievs dod, ka kāds to arī novērtēs.

Nekādi ordeľi neaizstāj

WWW.E-AVIZE.LV

vienkāršās tautas mīlestību un pateicību. Nevajag klanīties tik zemu, ka zods sitas pret ceļiem, vajag lielu paldies un sirsnīgu smaidu.

Jebkuram varonim tas nozīmētu vairāk kā zelta vai sudraba ordenis.

Jau kādu laiku pasaulē valda egoisms, nevis skaistums. Tieši šī iemesla dēļ mēs dzenamies pēc naudas, varas un karjeras. Ja ir karjera, ir vara, un vara nozīmē naudu. Nauda, nauda, nauda.

Līdz nelabumam apnicīgais vārds, kurš lielāko daļu cilvēces novedīs nekurienē. Nav vairs vietas jūtām, patiesībai un kur nu vēl patriotismam!

Vai es ietu karot? Droši vien, ka nē.

Un ne jau tādēļ, ka es necienu savu valsti, ne tāpēc. Man vienkārši nav ieroču un, manuprāt, plikām rokām mesties kaujā uz dzīvību un nāvi ir tīrais neprāts. Varbūt arī tad, ja man iedotu AK-47 vai jebkuru citu ieroci, es nespētu pacelt to pret kādu cilvēku. Manās asinīs nav slepkavnieciski noskaľotu leikocītu, eritrocītu vai trombocītu. Karš par teritoriju, ietekmi un reliģijām ir muļķīgs un bezjēdzīgs. Nav jēgas nekam tādam, kur cilvēku viedokļi atšķiras jau gadsimtiem ilgi.

Toreiz, kad Eiropā un Latvijā ienāca jūgendstils, cilvēki domāja citādāk. Viņu uzskati par patriotismu vairāk izpaudās darbos, nevis idejās.

Viennozīmīgi to nevar nodēvēt ne par plusu, ne mīnusu. Varbūt

Vēsture labāk ir iet un uzbrukt, bet varbūt – palikt mājās un izdomāt psiholoģiski viltīgu plānu, kas nestu daudz vairāk panākumu.

Pirms daţiem gadsimtiem cilvēki karoja taisnības vārdā un neko daudz neplānoja, jo izglītības kvalitāte nav salīdzināma ar mūsdienu pasauli.

Tiesa, ieroči bija, stingrs solījums valstij bija un līdera pavēles skanēja kā likums, kuru nepildīt neatļāvās neviens. Vīriešu spēks un neatlaidība bija neaprakstāma, tieši tā iemesla dēļ viľi tiek dēvēti par stipro dzimumu.

Oskars Kalpaks arī nebija izľēmums, lai cik raibi bija gājis, viľš katru rītu cēlās un gāja uz priekšu, lai cīnītos par savu tautu, par savu zemi, par savu mani un par savu tevi.

Cik daudzi bija tādi kā Oskars Kalpaks?

Daudzi, bet ne visi.

Cik daudzi šodien ir tādi kā Oskars Kalpaks?

Maz, varbūt pat neviens.

Foto: lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Oskars_Kalpaks.jpg Ja spēja atsaukt cilvēku tā, ka viss ir slikti, arī toreiz paaudze patiesi patrioti. Grūti ir no pagātnes būtu reāla, Oskars Kalpaks atgrieţoties būtu netrūka ļaunuma. Ir citādāk, bet novilkt līniju starp patiesām apmulsis. Tik daudzas lietas ir vai sliktāk? Neesmu dzīvojusi trīs un tēlotām jūtām. To tagad spētu sniegt lieliski pieprot ja ne katrs mainījušās gan tehnoloģiju jomā, gadsimtus, lai pilnvērtīgu atbildi „jā” un „nē” piektais, tad katrs desmitais gan cilvēces kopainā. Viľam Neapmaldīties šajā pietiktu sērkociľa sadegšanas formā, bet varu būt pilnīgi droša, noteikti. ka ir citādāk. Varbūt Oskaram pasaulē ir tikpat viegli kā ilguma sekunţu, lai saprastu, ka Kalpakam pietiktu ar vienu iemācīties spēlēt hokeju, viss ir mainījies tik ļoti, ka, izejot mēnesi un viľš izprastu cilvēku ievērojot visus noteikumus. uz ielas, nevar zināt, kas rīcību, bet, iespējams, paietu Ārā pa logu redzu divas padomju gaidāms. Nedod Dievs, iedot tantiľas skaļā balsī viľam palasīt kādu jaunāko avīzi gadi, līdz viľš varētu dot savu laika – viľš ielektu Daugavā. Nav jau atzinumu – ir vai nav mūsu strīdamies par to, kāpēc vienai

WWW.E-AVIZE.LV

Vēsture par dzīvokli jāmaksā mazāk nekā otrai, ja istabu skaits ir vienāds.

Sava veida karš – divas karojošās puses, pilnīgi daţādi viedokļi un cīľa par daţiem santīmiem, par kuriem veikalā iznāk vien lētākais maizes klaips.

Oskars Kalpaks noteikti mestos abu starpā un nedomātu, vai viľš tiks piekauts ar somiľu, vai tiks izvilkts arī ierocis, bet visi pārējie paietu garām un neliktos traucēti. Arī es ietu garām, varbūt ar lielāku līkumu, bet garām. Savu dzīvību loterijā neesmu laimējusi un tiešām negribu uzprasīties uz likteľa jociľiem. Varbūt mazliet jocīgi liekas, ka tantiľa spētu nodarīt kādam pāri, bet tu nekad nevari zināt, ar ko tev ir darīšana, tāpēc labāk ir nejaukties. Un te jau ir redzama attieksme – lai tiek

paši galā, tās taču nav manas problēmas. Droši vien to pašu varētu sagaidīt galvenie valstsvīri no vienkāršās tautas, kad Latvijai draudētu briesmas.

Visiem ekonomiskā un politiskā situācija ir līdz kaklam un izdzīvošana visnotaļ ir māksla vienatnē.

Es vēl dzīvošu daudzus jo daudzus gadus un vienmēr dziļi sirdī manī snaudīs patriots, cik dziļā miegā – tas nu ir atkarīgs no valstī valdošās situācijas. Tas pamodīsies pie pirmā palīgā sauciena, bet, vai durvis atvērsies un atbildēs saucējam, to apsolīt es nevaru.

Mūsu nākotne būs arī mani bērni, kuriem es mācīšu mīlēt zemi, pa kuru staigājam, gaisu, ko elpojam, un cienīt dzīves ceļā sastapto cilvēku viedokļus.

Neviļus es viľiem iemācīšu neļaut sev kāpt uz galvas un cīnīties par taisnību līdz pirmajam sitienam.

Tas, kurš pirmais iesit, jau ir zaudējis. Tieši tāpēc Dievs tiek rakstīts ar lielo burtu un velns ar mazo. Tam, kurš ir labs, nekas nav jāpierāda.

Un tālāk… es aiziešu tur, kur man jāaiziet, un viľi paliks tur, kur viľiem jāpaliek – mājās, Latvijā.

Raksta autore: Karīna Melniece Raksts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=714

SEKO UN ESI INFORMĒTS http://www.draugiem.lv/e-avize http://twitter.com/eavize http://sekoman.lv/eavize http://feeds.feedburner.com/E-avize http://www.facebook.com/pages/E-Avize/162545837130070

WWW.E-AVIZE.LV

IT

Blogs – tava iespēja komunicēt

Foto: www.flickr.com/photos/whiteafrican logošana mūsdienās vairs nav nekas neparasts. Ja senāk kāds cilvēks pateica, ka viľam ir blogs, tad, iespējams, apkārtējos tas izraisīja apbrīnu, tomēr tagad blogs ir pavisam ikdienišķa virtuālās vides sastāvdaļa.

Atšķirība ir tajā, kā blogs tiek uztverts – vai kā interneta dienasgrāmata, vai varbūt kā saruna starp bloga veidotāju un lasītāju. Mēdz teikt, ka blogošana ir pilsoniskās ţurnālistikas attīstības dzinulis, jo neviens

tavā blogā neveiks korekcijas – tā ir tieša, necenzēta vēršanās pie auditorijas.

Terminu ”weblog” izdomāja Dţorns Bargers (Jorn Barger) 1997.gadā.

Tikai vēlāk no „weblog” radās termins ”blog”.

Par to jāpateicas blogerim Pīteram Merholzam (Peter Merholz), kas jokojoties bija sadalîjis vârdu divâs daïâs „we blog” („mēs blogojam”). 1999. gadā blogu skaits strauji palielinājās, tomēr visvairāk tie parādījās pēc traģiskajiem

WWW.E-AVIZE.LV

notikumiem Amerikā 2001. gada 11. septembrī. Cilvēkiem bija ko teikt un viľi vēlējās dalîties ar savu viedokli, sāpēm, jautâjumiem ar citiem virtuālās vides dalîbniekiem. Tâ kâ blogi ir komentējami, veidojas atgriezeniskā saite ar lasītāju, ir iespēja iesaistîties diskusijâs.

Pēdējos gados blogu skaits ir palielinâjies lîdz apmēram 400 miljoniem, bet, protams, skaitļi mainās katru dienu.

Blogu veidi ir sakārtojami gan pēc reprezentācijas formas,

IT gan pēc satura. Visbieţāk sastopami ir tekstuālie blogi, kas ir rakstiskas formas. Var veidot arī foto, video vai audio blogus.

Protams, tas ir atkarīgs no blogera, kādu viľš vēlas redzēt savu virtuālo pasauli, tādēļ bieţi atrodami blogi, kur ir gan foto, gan video, gan arī teksts. Pēc satura blogi iedalās personīgajos, kur apkopotas daţādas tēmas, kā arī pastāv nišas blogi, piemēram, par modi, tehnoloģijām, politiku, ceļojumiem utt. Vēl viens veids ir korporatīvie blogi, kas kalpo biznesa mērķiem.

Kas tev būtu jāzina, ja vēlies veidot savu blogu?

Pirmkārt, padomā, kāds ir tavs mērķis – vai vēlies dalīties savā viedoklī ar citiem, vai vēlies arī nopelnīt? Iespēja, kā blogeris var nopelnīt, ir gadījumā, ja kāds ir gatavs ievietot reklāmu tavā blogā, tomēr, lai to panāktu, tam ir jāvelta daudz laika un darba – ir jābūt regulāriem ierakstiem, kā

arī lielam skaitam bloga lapas apmeklētāju.

Otrkārt, ir jāizvēlas vietne, kurā blogu veidosi. Iespēju ir pietiekami daudz, tāpēc piedāvāsim piecas populārākās interneta vietnes blogu veidošanai:  http://blogspot.com/  http://wordpress.com/  http://www.squarespace.c om/  http://www.tumblr.com/  http://posterous.com/ Treškārt, kad būsi izveidojis blogu un ievietojis savu pirmo ierakstu, būs nepieciešama auditorija, kas tavu blogu lasīs. Veids, kā popularizēt blogu, ir pavisam vienkāršs ievieto bloga saiti sociālajos tīklos, piemēram, draugiem.lv dienasgrāmatā, kā arī facebook.com un twitter.com profilā. Atceries, lai iemantotu lasītāju uzticību, centies atbildēt uz komentāriem, tādējādi

iesaistoties diskusijās. Ja vēlies, lai būtu pēc iespējas lielāka auditorija, raksti savu blogu, piemēram, angļu valodā, vai arī divās valodās - gan latviski, gan angliski. Komentē citu cilvēku blogus, jo arī virtuālajā vidē būtiski ir ne tikai reklamēt sevi, bet arī uzklausīt citus, tā panākot, ka uzklausīs tevi. Citu cilvēku blogus var atrast mājaslapāhttp://technorati.com/. Ieraksti meklētājā, piemēram, vārdu ”art” un atradīs blogus, kas saistīti ar mākslas tēmu.

Galvenais ir atcerēties, ka blogu veido, nevis tāpēc, ka tas ir stilīgi, bet tāpēc, ka tev tas patīk. Ja tevi interesē politika, veido blogu par politiskajām norisēm, bet, ja tev patīk gatavot, veido foto blogu ar savām iecienītākajām receptēm.

Iespēju ir tik daudz, tikai jāprot tās izmantot! 

Autore: Ilze Pole Info – http://www.hattrickassociates.com/2010/02/how_many_blogs_2011_web_content/ http://en.wikipedia.org/wiki/Blog Raksts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=719

WWW.E-AVIZE.LV

IT Virtuālā realitāte – no kiberpanku žanra termina līdz mūsdienu datorspēlēm oti bieţi mūsdienās tiek lietots termins „virtuālā realitāte”. Lielākoties cilvēki ar to saprot interneta vidi un datoru, taču tā ir tikai viena daļa no lielāka veseluma. Virtuālā realitāte sevī ietver daudz vairāk un sareţģītākas tehnikas kā viens vienīgs dators.

Virtuālā realitāte, bieţi apzīmēta arī kā elektroniskā vai mākslīgā realitāte, vai realitātes datormodelis, ir ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kuru cilvēks uztver caur maľām: redzi, dzirdi, smarţu un citām.

Kā jau skaidrojumā minēts, šo šķietamo pasauli balsta uz kāda reālās

Foto: http://www.flickr.com/photos/totalaldo

WWW.E-AVIZE.LV

pasaules pamata, tas var būt jebkas, piemēram, pilsētas plānojums, kādas ierīces – lidaparāta, tanka – kontroltelpa.

Virtuālajiem objektiem tiek piešķirtas tādas pašas īpašības un tendences kā reālajā pasaulē ar nolūku, lai lietotājs iegūtās zināšanas var izmantot arī praktiski. Visa mākslīgā vide tiek

IT balstīta uz fizikas pamatiem, uz ķermeľiem iedarbojas gravitācija, inerce, gaismas atstarošanās un visi likumi.

Pirmais mākslīgās realitātes jēdzienu ieviesa Mairons Krīgers divdesmitā gadsimta sešdesmito gadu beigās, bet 1989. gadā Džarons Lanjērs ieviesa jēdzienu „virtuālā realitāte”, kas kļuva populārāks par Krīgera apzīmējumu. Šis jēdziens tika ieviests, jo 20. Gadsimtā, īpaši tā otrajā pusē, strauji attīstījās modernā tehnoloģija, kas kļuva par cilvēka dzīves sastāvdaļu, un radās interese par to, kā veidotos pilnībā datorizēta sabiedrība.

Zinātniskās fantastikas apakšžanrā kiberpanku literatūra - virtuālā realitāte ir cilvēka spēja sazināties ar kibertelpu — datortīklu vidi, kurā mijiedarbojas cilvēki un iekārtas. Šis ţanrs īpaši pievērsās cilvēku un tehnoloģiju attiecībām.

Par pirmo virtuālās realitātes sistēmu tiek uzskatīta "Aspena kinokarte", ko izveidoja Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā 1977. gadā. Šī datorprogramma simulēja pastaigu pa Kolorādo štata Aspenas pilsētu, ļaujot izvēlēties divus apvidus attēlošanas veidus.

Abi varianti - ziemas un vasaras -

bija balstīti uz reālām fotogrāfijām.

Sākotnējie mērķi bijuši izstrādāt to pēc iespējas tuvāku reālajai pasaulei, ko, lieki piebilst, izmanto ļoti plaši daţādās dzīves sfērās, kā projektēšanā, dizainā, armijā, inţenierijā, stimulatoros, izklaides industrijā, mārketingā u.c., taču mūsdienās zināmākie piemēri ir dažādas datorspēles, simulācijas un 4D kino. Šajos piemēros izklaides nolūkos ir atkāpes no dzīvās pasaules un lietotājam tiek dotas iespējas izbaudīt nereālas vai pārcilvēciskas parādības, piemēram, ir iespēja lidot vai „peldēt” nulles gravitācijas zonā. Kā arī par pamatu nereti izmanto izdomātu pasauli, kas ir mākslinieka veidota, kurā spēlētājs identificējas ar spēles personāţu, piemēram, uz sāgu un leģendu līdzības pamata radīta datorspēle, kurā lietotājs ir mistisks radījums ar spējām burt. Ļoti populāras spēļu versijas ir, kad spēlētājs klaiľo pa doto vidi un iznīcina briesmoľus. Šajā jomā iespējas izpausties un attīstīties ir ļoti plašas, pietiekami liela izdoma un līdzekļi radīt programmu var nodrošināt jaunas spēles parādīšanos veikalu plauktos.

Smalkākas tehnoloģijas nevada ar pelēm un pogām,

bet gan ar īpašiem cimdiem vai tērpiem, datora tastatūru aizstāj stūre un pedāļi, peli – virzienrādītājs pistoles formā. Tas ļauj lietotājam kvalitatīvāk izbaudīt virtuālo vidi. Visiem pieejami piemēri ir simulanti un 4D kino, kurā cilvēks izmanto ne tikai redzi un dzirdi, bet arī citas sajūtas, kad telpā tiek izlaista kāda smaržviela, dūmi, izšļakstīts ūdens vai skatītāja sēdvieta minimāli sāk kustēties. Bet simulanti visbieţāk attēlo kāda pārvietošanās līdzekļa – auto, motocikla, lidaparāta – vadību.

Virtuālās realitātes jēdziens tiek nemitīgi papildināts ar jauniem izgudrojumiem un tehnoloģijām, kas uzlabo mūsu dzīves.

Visvairāk tas attīstās izklaides jomā, bet tiek arī izmantots citās jomās, kas ir saistītas ar projektēšanu vai celtniecību, lai vieglāk ilustrētu vēlamo objektu.

No jēdziena, kas radies saistībā ar cilvēku aizraušanos ar zinātnisko literatūru un tā apakšžanru kiberpanku literatūru, tas kļuvis par populāru un atpazīstamu terminu, kas izpaužas vairākās modernajās tehnoloģijās.

Raksta autore: Irēna Skārda Raksts komentāriem:

http://www.e-avize.lv/?p=725

WWW.E-AVIZE.LV

Attiecības

Virtuālās atti WWW.E-AVIZE.LV

Attiecības - Kāds izskaties?

- Gara auguma, tumšiem matiem, saka, ka izskatos pēc Džonija Depa - Tad randiņš? Rīt sešos pie kafejnīcas?

- Ok. Un reklāmas rullītis beidzas ar skatu, ka izskatīgs vīrietis stāv ar puķēm rokās pie superīga auto, taču meitene neatnāk.

Visi, protams, jau zinām „ēnas” pusi – nekad nevar zināt, kas ir otrā pusē, bet ir patiešām tādi gadījumi, kad cilvēki satiekas, iepatīkas un pat paliek kopā. Pētījumi vēsta, ka katrs astotais pāris ir iepazinies internetā un puse no tiem pat apprecējušies.

Pluss ir tas, ka internetā ir vieglāk komunicēt, var kārtīgi apdomāt atbildi.

Ja ikdienā sanāk pateikt to, ko nevajadzētu, tad virtuāli tā gadās retāk.

ecības

Kur un kā iepazīties?

Daţādi čati pieejami gandrīz visos populārākajos portālos – draugiem.lv, inbox.lv, tvnet.lv, one.lv. Var uz labu laimi meklēt kontaktus skype. Īpaši

populāra pēdējā laikā kļuvusi vietne otrapuse.lv.

Svarīgi ir būt patiesam, jo, iepazīstoties internetā, pirmais iespaids rodas sarunas laikā un neviens neredz, kā otrs izskatās, kas ir izdevīgi un reizē arī ne, jo ir iespēja pierādīt otram, ka esi interesanta personība, no otras puses, virtuāli nevar vienmēr būs simtprocentīgi drošs par otra cilvēka attieksmi – viľš smejas, vai varbūt ir aizvainots…

Pēdējais, ko vajadzētu, ir uzskatīt iepazīšanos internetā par pēdējo variantu.

Nenovērtē sevi par zemu.

Iepazīšanās internetā var būt alternatīva, ja regulāri atrodies sieviešu kolektīvā. Galvenais ir saprast, ko vēlies un sagaidi.

Vienīgi nebrīnies, ja kāda sarakste sāksies ar: “Vai tas esi Tu, mans sapľu princi? :*”  Ir gadījumi, kad sarakstes mēdz ilgt mēnešiem, pat gadiem, līdz ar otru cilvēku sanākt sastapties aci pret aci. Varbūt Tu savu īsto satiksi nevis kāda čata “istabā”, bet gan interneta kafejnīcā, tāpēc… Uzdrīksties!

Ja esi laimīgi iepazinies internetā un vēlies, iesūti mums savu laimīgo stāstu uz ilva@e-avize.lv. un lasi par to nākošajā numurā! ;)

Autore: Ilva Šmelde Raksts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=733

WWW.E-AVIZE.LV

Radošais stūrītis

Dzeja

Pasapľo man blakus vēl minūtes trīs, kad aiz loga rīta stari līst, jo dienā atkal Tevi pasaules kārtība nozags un vakars diemţēl ir sasodīti īss.

Turēties laimes pieturā, kad ilgas laiku apklās, un pacelt mākoľos izsalkušu sirdi, jo vārdi un darbi jau pakritušas dienas nesavāks.

Kristofs Girgensons

Turēties, pacelties un pasmaidīt pat jukušai dzeguzei, kura makā vēju iekūko un citu puntu ligzdās īslaicīgas mājas uzrīko.

Var jau būt, ka kāds kādreiz atnāks un laimes pieturu atľems, bet pagaidām viss ir kārtībā pasmaidīsim.

Es gribu būt dzejnieks mazliet – Savas domas iepīt starp rindām, Atkāpties nostāk no ikdienas manas Un izjust savas dzejas garšu.

Kristofs Girgensons

Es negribu būt cilvēks tik parasts, Kas sevī slēpj priekus un bēdas.

Viľš nesaka neko un tēlo mazliet, Tas tik parasti šķiet man nudien.

Mana dzeja gan nebūs tik liela kā paša Ziedoľa vārdi, Bet mana dzeja būs domas manas, Kas man aizmirst neļaus nekad, Ka neesmu es cilvēks tik parasts, Bet dzejnieks, kas nebūs nekas.

Dana Meţīte

Foto: www.flickr.com/photos/31878512@N06

WWW.E-AVIZE.LV

Radošais stūrītis

Foto: www.flickr.com/photos/s-t-r-a-n-g-e

Vakara romance Un asfalts ir slapjš… un iela ir slapja… un riepas ir slapjas… tās ielas gaismā dīvaini spīd un skrien… skrien tik un priekšu, tālāk no mājām, gar sētām, gar suľiem, gar garāţu durvīm. Bet asfaltam liecinieki nav vajadzīgi, tas peļķes nepatur. Nesen ir lijis, gaisā virmo kas dzīvs, kas aizrauj elpu, un ielauţas plaušās kāda auksta roka… izpūšu garu, bet tas mirklī zūd kā dusmas, kā naids, kā varenā liesma, kas padevusies mieram…

Troksnis atskan… troksnis noskan… vēlreiz uzminu un tas atskan no gala kā metronoms vecs. Kaut kur sitas riepa… kaut kur sitas atmiľas… laikam nevajadzēja ar vecu divriteni braukt… laikam nevajadzēja ar caurām riepām braukt… bet nakts aicina uz deju, uz vienmuļu sarunu, kad debesis mākoľos caurumus plēš. Tās skaistākās brūces, kurās zvaigznes spīd, bet mēness mani šonakt nepavadīs…

Autore: Irēna Skārda Raksts komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=744 Raksts dzejas darbu komentāriem: http://www.e-avize.lv/?p=739

WWW.E-AVIZE.LV

WWW.E-AVIZE.LV

WWW.E-AVIZE.LV