BURTVEIDOLU KULTŪRAS VĒROJUMI LATVIJĀ
Projekta autors Gatis Vanags Konsultants Mikus Vanags
Pateicība par atbalstu Valsts kultūrkapitāla fondam „Arctic Paper Latvia” un personīgi Lolitai Butānei Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejam un personīgi Ievai Pētersonei un Tomam Altbergam Latvijas Arhitektūras muzejam un personīgi Ilzei Martinsonei Latvijas Ceļu muzejam un personīgi Ērikai Pickainei Tipogrāfijai „Dardedze hologrāfija” un personīgi Mārtiņam Keršus Fotovēsturniekam Pēterim Korsakam Arhitektam Pēterim Blūmam Mākslas zinātniecei Kristiānai Ābelei Fotogrāfam Harijam Dainai Liepiņam
Fotomateriāli Fotogrāfi: Gatis Vanags, Mikus Vanags, Harijs Daina Liepiņš, Andris Tkačenko, Rihards Puriņš, Ģirts Pētersons un Līva Garkāje Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja fondi (LDVM) Latvijas Arhitektūras muzeja fondi (LAM) Latvijas Ceļu muzeja fondi (LCM) Biedrības „Digitales Forum Mittel- und Osteuropa e.V.” (DiFMOE, Minhene) interneta resurss „Riga Digitalis”. Pastkaršu kolekcija no „Institut für Kultur und Geschichte der Deutschen in Nordosteuropa e.V." (IKGN e.V., Lüneburg) (RD) Fotovēsturnieka Pētera Korsaka privātais arhīvs (PKA) Fotogrāfa Dominika Gedzjuna arhīvs (DG ) © Visi autori saglabā savas tiesības uz fotoattēliem
www.profaniefonti.lv
Dizains Gatis Vanags Redaktore Ieva Rozenberga Tulkotāja Līga Beļicka Iespiests tipogrāfijā „Dardedze hologrāfija” ISBN 9789934147128 2015
”
Projekta mērķis ir dokumentēt un apkopot burtu grafikas mantojumu
vidē – pirmkārt, paredzot, ka nākotnē no šādas fiksācijas būs iespējams radīt jau profesionālu dizaina risinājumu, kas atbildīs konkrēta laikposma noskaņojumam noteiktā reģionā, un otrkārt, apzinoties, ka šīm vides burtu grafikām ir ierobežots mūža garums.
”
Vides tipografika
B
urti un no tiem veidotie uzraksti jau gadsimtiem ilgi ir neatņemama urbānās vides sastāvdaļa. Viens no pirmajiem zināmajiem vides tipografikas piemēriem ir Trajāna kolonna Romā, kas celta m. ē. 113. gadā, slavinot romiešu uzvaru pār dākiešiem. Uz kolonnas pamatnes iekalti teksti burtveidolos ar serifiem. Vēlāk uzraksti parādījās arī uz tempļiem, sabiedrisko ēku fasādēm un inženierbūvēm. Tas radīja komunikācijas revolūciju Romas impērijā. Uzraksti tika izmantoti, lai atzīmētu politiskos un vēsturiskos notikumus. Parādoties ceļu un ielu numuriem, vieglāk varēja paziņot kāda veikala vai sabiedriskās ēkas atrašanās vietu. Uzraksti pilsētvidē sāka racionalizēt romiešu pilsētas un veicināt vienkāršo romiešu lasītprasmi.
un avīžu kiosku Aspazijas bulvārī Rīgā. Arī „Sakta” saglabājusi savu grafisko zīmi, kaut arī vairs nav paša veikala. Negatīvs piemērs ir bijušā kinoteātra „Teika” uzraksts, kas būtu varējis kļūt par nozīmīgu akcentu Teikas mikrorajona vizuālai identifikācijai arī pēc kinoteātra slēgšanas. Lielākā daļa no iepriekšējo gadu vizuāli grafiskajiem artefaktiem diemžēl strauji un neatgriezeniski pazūd. To vietā nāk bezpersoniski un īslaicīgi datora fontu stilā veidoti uzraksti un reklāmas. Autordarbus aizstāj ar vienkāršāk reproducējamiem paņēmieniem. Tiek izgatavota un pie fasādes pielikta gaismas kaste izkārtnei, bet apakšā paliek apdrupis krāsas slānis, kurā kāds amatnieks savulaik ar roku uzgleznojis iestādes nosaukumu, izpildījumam pievienojot personisko interpretāciju.
Ar Romas impērijas sabrukumu tipografika lielā mērā pārvietojās uz garīgo tekstu pārrakstītāju cellēm. Taču pilnībā no pilsētvides tā neizzuda. Uzrakstu intensīva atgriešanās tajā sakrita ar industriālo revolūciju un to pavadošās protoreklāmas rašanos. Kopš 18. gadsimta beigām un it sevišķi 19. gadsimtā pilsētas tika pārpludinātas ar dažādās tehnikās izpildītiem reklāmas plakātiem un norādēm. Tehnoloģiskā attīstība ļāva burtus un uzrakstus veidot daudzveidīgākus un strādāt ar dažādiem materiāliem. Taču mainījās arī paši burtu veidi – tie bija jāpielāgo lieliem izmēriem un labai lasāmībai no attāluma. Attīstoties pilsētu infrastruktūrai, radās nepieciešamība pēc skaidras identifikācijas un norādījumu zīmju sistēmas. Tipografika kļuva skaidrāka un racionālāka, kaut arī līdz pat 20. gadsimta sākumam izmantoja klasiskos burtu veidus. Par atsevišķu nozari veidojās dzelzceļa un auto ceļazīmju un norādījumu tipografika.
Šajā grāmatā atainota daļa no fiksētā Latvijas vides tipografikas vēsturiskā mantojuma. Daudzi no atrastajiem burtveidoliem eksistē tikai vienā eksemplārā – mākslinieka vai vienkārša amatnieka sniegumā. Burtu veidošanā izmantotas dažādas tehnoloģijas – gan krāsošana, gan izzāģēšana no koka, veidošana javā un pat metināšana. Nezināmi autori ir izveidojuši tikai viņiem raksturīgus burtu veidus. Bieži vien šie paraugi pārsteidz ar oriģinalitāti un veiksmīgu teksta interpretāciju.
Arī Latvijas pilsētās kopš 19. gadsimta plaši attīstījās vides tipografika. To skaidri var redzēt vēsturiskajos fotoattēlos. Toreizējā apbūve daudzviet ir saglabājusies, turpretī vides tipografika – izzudusi. Saglabājušies tikai atsevišķi artefakti un fragmenti. Taču arī tie strauji pazūd. Mainoties ekonomiskajiem apstākļiem un palielinoties attīstības tempiem, pēdējos gados daudz straujāk nekā agrāk izmainās Latvijas vizuālā kultūrvide. Pazūd daudzi līdz šim ierasti vizuāli telpiskie vides elementi. Tikai nedaudzi no šiem objektiem tiek aizsargāti vai atjaunoti. Kā pozitīvus piemērus var minēt „Laimas” pulksteni Z. A. Meierovica bulvārī
Projekta mērķis ir dokumentēt un apkopot burtu grafikas mantojumu vidē – pirmkārt, paredzot, ka nākotnē no šādas fiksācijas būs iespējams radīt jau profesionālu dizaina risinājumu, kas atbildīs konkrēta laikposma noskaņojumam noteiktā reģionā, un otrkārt, apzinoties, ka šīm vides burtu grafikām ir ierobežots mūža garums. Izkārtnes tiek aizkrāsotas, nodrūp vai tiek demontētas. Salīdzinājumā ar grāmatu grafiku, kam arī nākotnē varēs piekļūt bibliotēku krātuvēs, vides tipografika netiek saglabāta un aizsargāta. Cerams, šī grāmata dos ierosmi ikkatram vērīgāk ieskatīties apkārtējā vidē un varbūt atrast tajā sev būtiskas tipografikas pērles.
DARBS – ZELTS Uzraksts uz nama fasādes Bruņinieku ielā 50, Rīgā __ Arhitekts E. Pole, 1910. g. __
Stacija RĪGA (LDVM) __ Stacija RĪGA Perons. Vagonu mazgāšana __ 1950-tie gadi (LDVM) __
8
Stacija RĪGA Skats no perona __ Rekonstrukcijas darbi, 1959. g. __ (LDVM) __ Stacija RĪGA Skats no pilsētas puses, 1957. g. __ (LDVM) __
9
Stacija ASARI, Jūrmala (LDVM) Stacija ĶEMERI, Jūrmala (LDVM) Stacija MAJORI, Jūrmala (LDVM) Stacija KANGARI, Ropažu novads (LDVM)
10
Stacija MĀRCIENA Madonas novads (LDVM) Stacija DRUSTI Raunas novads (LDVM) Stacija DZĒRBENE Vecpiebalgas novads (LDVM)
11
p Stacija VĀRNAVA Viesītes novads, 1925. g. (LDVM) Stacija APŠUPE Dobeles novads, 1927. g. (LDVM)
12
z Stacija KRĀSLAVA (LDVM) Stacija UMERNIEKI Alūksnes novads, 1937. g. (LDVM) Stacija KŪKAS Krustpils novads (LDVM) Stacija PŪRE Tukuma novads (LDVM)
13
Stacija GULBENE 1940. 15. VI Uzraksts uz betona konstrukcijas Gulbenes stacijas teritorijā
14
GRIEZULIS Uzraksts Gulbenes stacijas vagonu depo teritorijā
1945 Uzraksts uz Vagonu depo Gulbenes stacija
1945 Uzraksts uz Vagonu depo Gulbenes stacija
15
Stacija BĒNE Auces novads Stacija VAIŅODE Stacija KANGARI Ropažu novads __ Norāde „STACIJAS DEŽURANTS” Kangaru stacija, Ropažu novads __
16
Norāde „PIRMĀ VAGONA PIETURA” u Kangaru stacija, Ropažu novads __
17
Stacija KALNIENE Gulbenes novads __ Stacija JĀŅAVĀRTI Rīga __
18
Gulbenes stacijas depo Stacija GAUJA Carnikavas novads
19
Stacija ASARI Jūrmala Stacija JAUNDUBULTI Jūrmala
20
Stacija PUMPURI Jūrmala Stacija MELLUŽI Jūrmala Stacija SMĀRDE Engures novads
21
22
•
Stacija SIDGUNDA Mālpils novads Bij. Rīgas-Ērgļu dzelzceļa līnija 23
24
RĪGAS robežzīmes skice Autors: Valdis Celms 1980. g. RĪGAS robežzīme Vidzemes šoseja. LATVIJAS robežzīme Ainaži
25
RĪGAS robežzīme Vienības gatve, Rīga Robežzīmes uzraksta „RĪGA” digitālā rekonstrukcija RĪGAS robežzīme. Kopskats Vienības gatve, Rīga
26
KAZDANGAS robežzīme Aizputes novads __ JĒKABPILS robežzīme Agrofirmas „LĀČPLĒSIS” robežzīme __ Lielvārdes novads __ __ OZOLNIEKU robežzīme Ozolnieku novads __
27
28
PASTS, Rēznas iela 5, Rīga PASTS, Katedrāles iela, Ķemeri Jūrmala PASTS, Gostiņi, Pļaviņas Lielā iela 14 PASTS, Nīca PASTS, Vidzemes šoseja, Līgatne
29
Mehānisko darbnīcu vārti Līgo pagasts, Gulbenes novads 30
31
32
33
Vecā Stendera kapavieta Sūnākstē pie Baltās baznīcas Uz Vecā Stendera kapa guļ Daugavas dolomīta kapakmens plāksne ar uzrakstu: „Sche aprakts G. F. Stenders Latwis, dzim. 1714, mir. 1796, ar sawu gaspazchu.”
34
35
OBSERVATIONS OF ENVIRONMENTAL TYPOGRAPHY IN LATVIA
L
etters and signs made of them have for centuries been an integral part of urban environment. One of the first known examples of typography is the Trajan's Column built in Rome in the 113th year AD to celebrate the victory of the Romans over the Dacians. The inscription at the base of the column has been carved in serif typefaces. Later the inscriptions were also made on temples, facades of public and other structures. This created a revolution in communications in the Roman Empire. Inscriptions were used to mark political and historical events. When street and road numbers appeared, the announcement of a location of a shop or public building became easier. Inscriptions in urban environment optimized the Roman cities and promoted literacy among the grassroots of Roman population. After the fall of the Roman Empire, typography migrated to a large extent to the cells of those who were rewriting spiritual texts. However, it did not disappear completely from the urban environment. An intensive return of inscriptions in cities coincided with the industrial revolution and the appearing of the protoadvertising that accompanied it. Since the end of the 18th century, and particularly during the 19th century cities became flooded with advertising posters and information signs made
36
in various techniques. Technological development encouraged the designing of more diverse letters and materials. Letter styles changed as well – they had to be adjusted to big formats and good readability from a distance. Along with the development of the infrastructure the need arose for a clear sign system for identification and information purposes. Typography became clearer and more rational, although still the classical lettering was predominant until the beginning of the 20th century. Railway and motorway road sign and information sign typography developed as a separate field. Urban typography has also developed widely in Latvia since the 19th century. This can be clearly seen in the historic photos. The buildings of that time have survived in many places, however, the typography of that era has largely been lost. What remain are just individual artefacts and fragments which are quickly disappearing as well. Changing economic conditions and the increasing speed of development have led to much faster changes in the visual culture space of Latvia. Many of the accustomed visually spatial elements are disappearing from the surrounding environment. Only a few from those elements are protected or restored. A positive example is the “Laima” clock in Z. A.
Meierovica Boulevard and the news stand in Aspazijas Boulevard in Riga. “Sakta” has retained its graphic sign as well, although the shop itself no longer exists. A negative example is the loss of the billboard for movie theatre “Teika”, which might have become a significant visual identifier for the Teika residential district even after the closing of the movie theatre. Unfortunately, most of the visually graphic artefacts are rapidly and irreversibly disappearing. They are being replaced by impersonal and short-term computer font style inscriptions and advertisements. Artist-designed pieces are replaced by more simply reproducible techniques. A light box for an inscription might be made and attached to the facade, leaving a depleted layer of paint below it, where some former artisan had painted the name of the institution by hand, thereby adding a personal interpretation to the task.
This project is aimed at documenting and collecting the outdoor letter graphics heritage for two purposes: on the one hand, we predict that in the future it will be possible to use such records for developing concrete and professional design solutions which would correspond to the mood of the specific time period of any particular region; on the other hand, we are aware that these environment-specific letter graphics have limited life spans. Inscriptions get painted over, they crumble, get demolished. Compared to book graphics, which will be accessible in library collections in the future as well, environmental typography is not preserved or protected. We hope that this book will inspire everyone to look more closely at the surrounding environment and perhaps locate and enjoy the existing pearls of typography that are personally meaningful.
This book depicts a part of the recorded typographical heritage in the environment of Latvia. Many of the recorded fonts exist in one copy only – as created by the artist or simple artisan. In creating the fonts various technologies have been used – painting, sawing from wood, shaping in mortar and even welding. Unknown authors have created letters that are specifically theirs. These samples often surprise with their originality and successful interpretation of the text.
37
Project author Gatis Vanags Consultant Mikus Vanags
www.profaniefonti.lv
38