Biznesa un darba vide Latvijā netur līdzi kultūras dzīves kvalitātei
Publicitātes foto
Jāizceļ uzņēmēju sasniegtais
10 Persona
Piektdiena, 2015. gada 17. jūlijs.
L
atvijas tēls galvenokārt saistās ar attīstītu un daudzveidīgu kultūru, bet ir laiks reklamēt pasaulē arī savus biznesa veiksmes stāstus un sasniegumus, uzskata Latvijas–Lielbritānijas Tirdzniecības kameras vadītājs Mārcis Liors Skadmanis un valdes locekle un izpilddirektore Baiba More. Šī saruna notika Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju foruma sakarā, kas 9. un 10. jūlijā Pasaules Brīvo latviešu apvienības un partneru izkārtojumā risinājās Rīgā.
informācijai
Latvijas–Lielbritānijas Tirdziecības kamera Dibināta: 2010. gada 13. oktobrī Londonā Darba valoda: angļu, latviešu, krievu, tradicionālā ķīniešu Galvenais birojs: Londonas centrs, Mayfair Biedru statuss: bezmaksas (tiek piešķirts uzņēmumiem pēc padziļinātas pārbaudes (due dilligence) Pārstāvētie klienti: Latvija, Lielbritānija, Krievija, Baltkrievija, Ķīna un Dienvidkoreja Lielākie biedri: Royal Bank of Scotland (dib. 1727. g. Lielbritānijā); National Westminster Bank Plc/NatWest (dib. 1968. g. Lielbritānijā); starptautiskais ziņu kanāls Euronews (dib. 1993. g. Francijā) Lielākie partneri: Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas pārvalde (HM Revenue & Customs) Apvienotajā Karalistē; Lielbritānijas Nacionālā Tirdzniecības kamera Apvienotajā Karalistē; Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera
Vai nedomājat braukt atpakaļ? M. L. Skadmanis: Tā nu ir sanācis, ka Lielbritānijā mums izveidojušās ģimenes – esam šeit precējušies. Ilgus gadus dzīvojot šeit un izprotot šīs valsts kultūru un iezīmes, būtu grūti atgriezties Latvijā uz dzīvot tur. Tomēr, lai nezaudētu saikni, mēs attīstām Tirdzniecības kameru un citas aktivitātes. B. More: Es arī šeit dzīvoju jau desmit gadus, un man šeit ir ģimene. Pastāvīgi gan esmu arī noilgojusies pēc Latvijas, tāpēc esmu iesaistījusies Tirdzniecības kamerā – lai man visu laiku būtu saikne ar mājām un iemesls biežāk atgriezties Latvijā un strādāt kopā ar latviešiem. Tomēr par atgriešanos uz dzīvi pašlaik domu nav. Par nākotni gan neko nevar zināt.
Kas tieši jums šķiet Latvijā darāms politikas laukā? M. L. Skadmanis: Mēs sekojam medijos tam, kas notiek Latvijā, un redzam, ka viss ir kārtībā ar kultūras aktivitātēm – to ir daudz un tās ir kvalitatīvas. Bet ja skatāmies no citu iespēju puses, tad jau ir citādi. Varbūt tas ir tāpēc, ka nav stabilu garantiju, kas iedzīvotājiem tiek sniegtas no valsts puses, un otrā virzienā – uzticības kredīta. Lielbritānijā tomēr ir attieksme, ka cilvēki cenšas uzticēties valsts vadītājiem, kas ir pilnvaroti gādāt par viņu nākotni. Mēs dzīvojam globalizētā pasaulē, un ir iespēja salīdzināt dzīves apstākļus. Tāpēc daudziem jauniem cilvēkiem, redzot labākas iespējas un lielāku aktivitāti citur, izvēle krīt par labu dzīvei citur. Es gan negribu izteikties negatīvi par Latviju. Tā ar saviem produktiem ir ierakstījusies globālajā tirgū, arī Lielbritānijā, sākot no kosmētikas, apģērbiem un dizaina priekšmetiem līdz celtniecības materiāliem un konstrukcijām. Mūsu kameras ieskatā Latvijas ekonomikai ir attīstības potences, un pašlaik darāmais ir – vairāk un intensīvāk pozicionēt Latvijas uzņēmēju un inovāciju sasniegumus, līdzīgi, kā tas notiek ar Latvijas kultūras un izklaides pasākumu reklāmu. Ir jāpozicionē svarīgākais, un, manuprāt, svarīgāk ir pozicionēt ekonomiskās aktivitātes. Izklaide un kultūra var nākt jau pēc tam. Citādi ir kā līdz šim – cilvēkiem ir labi atpūtas pasākumi, bet viņi redz, kas notiek, piemēram, ar zivsaimniecības un citu nozaru uzņēmumiem, kas tiek slēgti, un viņu dzīves vietas izvēle sāk sliekties par labu darba ziņā drošākām vietām. Kāpēc? Jo politiskā līmenī nav paredzēti visi šie riski un kā tos amortizēt. Daži mūsu zivsaimnieki gan laikus ir dažādojuši noietu un ir veiksmīgi, piemēram, Skandināvijā un Lielbritānijā, tāpēc slēgšana tiem nedraud. M. L. Skadmanis: Tie, kas biznesu ir plānojuši ilgtermiņā, to spēj, bet ne visi. Un kur ir valsts vai pašvaldības mērogam lieli uzņēmumi, tur jāiesaistās arī valdībai – ir jākoordinē un jāpalīdz. Ja tiek slēgta vietējā ražotne un 200 cilvēku paliek bez darba, kā mēs nesen lasījām, tad tā ir valsts līmeņa liela problēma, tās risks nav bijis apsvērts laikus un attiecīgi ir izpalicis arī risinājums. B. More: Latvijas problemātiskās vides vai, pareizāk sakot, nepieciešamo risinājumu dēļ mēs šogad janvārī esam mainījuši arī
Dzīvojot un strādājot šeit, nekad nav bijusi sajūta, ka šis ir konkrēti Lielbritānijas tirgus.» kameras darba stratēģiju. Pēdējos četrus gadus strādājām pēc brīvprātības principa, palīdzot Latvijas uzņēmumiem. Piemēram, sadarbībā ar izstāžu rīkotājiem BT1 mēs veicinājām dažādu Latvijas nozaru izstāžu atpazīstamību Lielbritānijā. Piesaistījām augsta līmeņa dažādu nozaru britu speciālistus, un esam ļoti pagodināti, ka BT1 pasākumus ir apmeklējusi Royal Bank of Scotland (RBS) Stratēģiskās partnerības direktore Hetere Melvila un arī ziņu aģentūras Euronews starptautiskās pārdošanas direktors Mārtins Delošs. Uz entuziasma pamata šādas aktivitātes mums ir bijušas pēdējos četrus gadus, bet nu esam profesionalizējušies. Tas nozīmē, ka mēs veidojam sadarbību ar britu vecākajām un lielākajām bankām – RBS, Lloyds Bank un NatWest Bank. Iemesls tam ir britu banku visai atšķirīgais darba stils, salīdzinot ar Latvijas bankām, jo šeit bankas veic tīklošanu ar saviem klientiem un investoriem. Latvijā to dara Swedbank. B. More: Tas ir labi – to nezināju. Bet Lielbritānijā tā ir stabila prakse, un klientu loks ir milzīgs. Tāpēc nodibinājām ciešus kontaktus ar RBS, NatWest banku, Lloyds banku un, pateicoties mūsu uzticībai bankām, mums ir ļauts strādāt ar viņu klientu tīklu, uz kura bāzes mēs varam palīdzēt Latvijas uzņēmumiem droši ienākt Lielbritānijas tirgū jau pie konkrētiem partneriem ar konkrētiem projektiem. Protams, tas ir darbietilpīgs process, kas aizņem diezgan nozīmīgu laiku. M. L. Skadmanis: Jauninājums mūsu kameras darbības attīstībā ir tas, ka esam izveidojuši un attīstām uzticīgu, profesionālu un stabilu komandu, jo tas arī prasa laiku – lai mūsu uzņēmējiem atrastu un norunātu tikšanos ar pareizajiem partneriem un profesionāli palīdzētu Latvijas valsts piederīgajiem Lielbritānijā. Britu banku, vietējās valdības un visas biznesa vides jaunais pamatuzstādījums ir, ka ārvalstu uzņēmumam, kurš grib šeit taisīt biznesu, ir jāatver savs uzņēmums vai pārstāvniecība Lielbritānijā. Tas ir uzticības un drošības pamats, un tad jau viņš var arī sadarboties. Tas tad arī ir viens no jaunumiem mūsu kameras darbības stratēģijā – kopš šī gada tā ir veidota, konsultējoties ar Lielbritānijas valdības un parlamenta nozaru pārstāvjiem, ko mums kā Lielbritānijas divu valstu tirdzniecības kamerai vajadzētu darīt biznesa attiecību efektivitātes vārdā. Mums ieteica, un mēs esam izstrādājuši programmas, kas nu tiek īstenotas un veiksmīgi attīstās. Viens virziens ir uzņēmēji, kas ienāk Lielbritānijas tirgū, otrs – latvieši, kas dzīvo Lielbritānijā un plāno savu uzņēmējdarbību. B. More: Esam arī pagodināti, ka 2014. gadā mūs uzrunāja Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas pārvalde (HMRC), un kopš šī gada esam arī viens no viņu oficiālajiem sadarbības partneriem, lai aktualizētu un aizsargātu Latvijas pilsoņu tiesības Lielbritānijā – uzņēmējus un Latvijas valstspiederīgos, kuri dzīvo šeit.
Publicitātes foto
Pieminējāt dzīves atšķirības, kuru dēļ būtu grūti atgriezties. Kādas tās ir? M. L. Skadmanis: Pārceļoties no Latvijas uz Lielbritāniju un ieejot šajā darba ritmā un dzīves stilā, atšķirības ir lielas. To intensitāte droši vien ir atkarīga no dzīves vietas, bet es pārcēlos uz Londonu, kur dzīvoju aizvien, un šeit darba ritms ir daudzreiz aktīvāks un piesātinātāks, un arī konkurences līmenis metropolē ir daudzkārt lielāks, salīdzinot ar citām pilsētām Lielbritānijā. Cits faktors ir valoda. Ja tu katru dienu intensīvi domā un runā angliski, ir grūtības izteikties latviski, pat ja agrāk tā nebija. Pieļauju, ka tas gan ir individuāli. Tie ir subjektīvie iemesli. Bet Lielbritānija ir arī ļoti liela un starptautiska valsts, un iespējas šeit ir ļoti dažādas. Ja tās atrod, tad tiešām var arī attīstīt. Latvijā arī ir iespējas, bet tur ir arī citi zemūdens akmeņi, kas šo iespēju attīstīšanu kavē. Tāpēc nevar teikt, ka Latvijā viss būtu uzņēmēju vai jauniešu rokās, un tas ir vairāk jau politiskā līmenī. B. More: No personiskās pieredzes man ir tā, ka faktiski visu savu jaunā pieaugušā cilvēka dzīvi es esmu dzīvojusi šeit. Arī kā profesionāle esmu uzaugusi šeit. Mēs esam izauguši šejienes kultūrā, valodā, ikdienas dzīvē un arī biznesa dzīvē. Es to jūtu, kad aizbraucu uz Latviju, jo man ir citādāka uztvere nekā maniem draugiem Latvijā. Nevarētu gluži teikt, ka esmu britāniete, bet ir jau tā, ka brīžiem šķiet – esmu kaut kur pa vidu: bērnībā augusi Latvijā, bet savu jauno pieaugušā cilvēka dzīvi attīstījusi šeit.
Publicitātes foto
Vai «iesaistīšanās kamerā» nav pārlieku kautrīgi teikts? Jūs taču laikam abi bijāt tās dibinātāji? M. L. Skadmanis: Kamera tika dibināta 2010. gadā Londonā. Biju viens no tās iniciatoriem un dibinātājiem. Baiba iesaistījās pirms vairākiem gadiem, parādot spējas palīdzēt jaunas stratēģijas izveidē un attīstībā, un kļuva arī par šīs kameras valdes locekli un izpilddirektori.
Pateicoties mūsu uzticībai bankām, mums ir ļauts strādāt ar viņu klientu tīklu, uz kura bāzes mēs varam palīdzēt Latvijas uzņēmumiem.» Cik bieža tāda aizsardzības nepieciešamība jau ir bijusi? M. L. Skadmanis: Jaunās stratēģijas ietvaros izveidojām Latvijas valstspiederīgo juridisko palīdzību, un kāds e-pasts ar lūgumu pēc palīdzības pienāk praktiski ik pārdienas. Cilvēks ir iekūlies kādās juridiskās problēmās, nezināšanas dēļ nesaprot, ko kādā situācijā darīt tālāk – biznesā, darba tiesībās, ar nodokļiem saistītās lietās utt. Tas notiek nemitīgi. Palīdzību un risinājumus sniedz mūsu kameras komandas locekļi ar izglītību un pieredzi šādu sarežģītu jautājumu risināšanā. Jautājumu loks ir plašs – no īres līgumiem līdz uzņēmuma likvidācijai un tiesu darbiem. Otrs darbības loks kopā ar HMRC ir Latvijas uzņēmēju izglītošana un informēšana, ienākot Lielbritānijā – kas viņiem jāzina par nodokļiem, muitu un atļaujām. B. More: Šogad tā sanāca, ka faktiski paralēli Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju forumam Rīgā mēs Londonā rīkojam starptautisku semināru Lielbritānijas parlamentā, kur ar domu – uzzināt vairāk par šo tirgu – piedalījās arī deviņi uzņēmēji no Latvijas. Kopā ar citiem mūsu biedriem un partneriem dalībnieku bija ap 45. Bijušais Lielbritānijas Uzņēmējdarbības ministrs un pašreizējais AK Premjerministra speciālais pārstāvis Ziemeļu un Baltijas valstu Investīciju jautājumos Marks Prisks par valsts ekonomiku un potenciālu HMRC stāstīja par biznesa nodokļu noteikumiem Lielbritānijā, Euronews direktors – par reklāmu un mārketingu, bet NatWest – par banku pakalpojumiem biznesam. Uzņēmējiem bija arī privātas brokastis ar RBS direktoriem un konsultācijas par
Persona 11
Publicitātes foto
Piektdiena, 2015. gada 17. jūlijs
Latvijas un Lielbritānijas kopīgā uzņēmēju tirdzniecības misija Londonā jūlija sākumā. «Britu valdības aplēses un izrietošā stratēģija ir intensīvāka ekonomikas dzinējspēka attīstība Lielbritānijas iekšienē, iesaistot arī citus, veidot biznesu šeit,» britu vadošo banku un valsts institūciju interesi par biznesa attiecību stiprināšanu arī ar Latviju komentē Latvijas–Lielbritānijas Tirdzniecības kameras vadītājs Mārcis Liors Skadmanis.
stratēģiskām iespējām šai tirgū tieši Latvijas uzņēmējiem, kā arī individuālas tikšanās pēc katra uzņēmēja interesēm. M. L. Skadmanis: Šis bija pirmais tāda mēroga pasākums kopā ar mūsu partneri Latvijā – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Gribu vēl arī atzīmēt, ka ir tiešām pagodinoši, ka mūsu kamerai ir iespēja sadarboties ar Lloyds banku, kopā ar tās partneriem palīdzot jaunas banku biznesa programmu iniciatīvas izstrādē un attīstīšanā, lai tā savukārt palīdzētu ārvalstu uzņēmumiem ienākt Lielbritānijā un izprast šo tirgu. Tas ir apjomīgs, un britu bankas nosaka klientu loku, ar kuru tās grib veidot biznesa attiecības bankas iekšējā klientu tīkla līmenī. Līdz ar to mēs esam pirmā divpusējā starpvalstu tirdzniecības kamera, kas modelē šādu iespēju. Tas varbūt ir pateicoties tam, ka mums ar šo banku direktoriem ir jau iepriekšējas saiknes un zināms uzticības kredīts, bet jebkurā gadījumā kā mazai valstij, kuru ar savu tirdzniecības kameru pārstāvam, tas mums ir ļoti pagodinoši – dot savu pienesumu tik milzīgas bankas stratēģijas plānos. Britu bankas pašlaik kratās vaļā no globālajām ambīcijām Volstrītā u.c. un repatriē savu biznesu. Jūsu sadarbība, šķiet, labi tajā iederas. M. L. Skadmanis: Tas varētu būt saistīts, jo arī mūsu sadarbības partneri tagad ver ciet ārzemju filiāles un koncentrējas Lielbritānijas tirgum. Britu valdības aplēses un izrietošā stratēģija ir intensīvāka ekonomikas dzinējspēka attīstība Lielbritānijas iekšienē, iesaistot arī citus veidot biznesu šeit. Tas ir viens no iemesliem arī mūsu kameras stratēģijas maiņai, lai sadarbībā ar britu valdības pārstāvjiem pareizi un sekmīgi modulētu kameras darbību. Mūsu tirdzniecības attiecībās ar Lielbritāniju ir tāda īpatnība, kā itin ievērojama pozitīva bilance par labu Latvijai. Ko tas nozīmē – ka britiem mēs šķietam kaut kas galīgi nesvarīgs? M. L. Skadmanis: Esam pētījuši, cik svarīgs ir Lielbritānijas tirgus Latvijai un otrādi, un latviešiem šeit vēl ir krietni, kur izvērsties. Nesauksim vārdos, bet līdz šim Latvijas pašvaldības līmeņa iestādēm, ar ko esam tikušies, svarīgāks ir šķitis Vācijas tirgus. Varbūt tas ir jau esošo iestrāžu dēļ, un viņi nevēlas vairāk investēt, strādāt jaunos virzienos, bet varbūt tā ir arī neizpratne vai bailes par tik apjomīgu tirgu. B. More: Es domāju, ka tā vairāk ir nezināšana. Lai gan mums ir pozitīva bilance, šis tirgus Latvijai ir visai nepazīstams, un aktīvāka interese ir vērojama tikai pēdējo gadu laikā. Tāpēc kopā ar LTRK rīkojam vispusīgus ievada seminārus latviešu uzņēmēju izglītošanai, ka no šī tirgus nav ko baidīties, lai gan vajag apzi-
nāties tā kultūru un biznesa specifiku. Tā ir atšķirīga no Latvijas un Baltijas, bet iespēju šeit ir daudz. M. L. Skadmanis: Atbildot uz jautājumu par britu interesi, Latvija tiešām ir mazs tirgus, un maza ir arī informācija par to. To varētu vērst par labu ar pareizu pozicionēšanu. Mums laimējās uz Latviju pirmo reizi vēsturē aizvest kādu RBS direktori. Viņa iepazinās ar Latvijas uzņēmējdarbības vidi, un kopš tā laika viņas priekšstats ir pilnīgi mainījies. Pirms tam šīs bankas kolēģi bija neizpratnē – kur tu brauc? Kas tas ir? Tagad viņa zina, ka Latvijas tirgum ir potenciāls un ka tas ir augošs. Tikai interesei un sadarbībai ir jābūt arī no Latvijas tirgus puses.
Pašlaik darāmais ir – vairāk un intensīvāk pozicionēt Latvijas uzņēmēju un inovāciju sasniegumus, līdzīgi, kā tas notiek ar Latvijas kultūras un izklaides pasākumu reklāmu. Ko tas nozīmē? M. L. Skadmanis: Ka Latvijas uzņēmējiem ir jābūt aktīvākiem Lielbritānijā. Un uzņēmējiem Latvijā, pirms ienākt Lielbritānijā, ir arī jāidentificē, kur tieši viņi grib darboties un kādas ir viņu spējas šai jomā. Citādi reizēm ir gadījies, ka vēlme ir, tikai nav izvērtētas pašu spējas, jo tirgus šeit ir milzīgs. Viena lieta ir Londona, cita – jau noteiktas ielas, kur notiek, piemēram, apģērbu un aksesuāru mazumtirdzniecība. Tas ir specifisks tirgus, un tas ir pareizi jāidentificē un uz to jātēmē. Tostarp ir jau arī uzņēmumi, kuru interesēs nav dibināt savas pārstāvniecības, tomēr bizness var notikt. Kuri tie būtu? M. L. Skadmanis: Tīri eksportējošie uzņēmumi, kuri pa taisno sadarbojas ar izplatītājiem un tirdzniecības ķēdēm. Bet ir arī eksportējošie uzņēmumi, kas efektīvām piegādēm Lielbritānijā atver savas bāzes un attīsta e-komerciju – no šīm bāzēm tālāk pārdod produkciju pa visu valsti. Citi savukārt šeit atver biznesa vadības birojus un strādā ne vien uz vietējo, bet pasaules tirgu. Jo, starp citu, dzīvojot un strādājot
šeit, nekad nav bijusi sajūta, ka šis ir konkrēti Lielbritānijas tirgus, jo šis ir starptautisks tirgus. Arī kā tirdzniecības kamera mēs nestrādājam tikai ar latviešiem, bet, piemēram, arī ar ķīniešiem un dienvidkorejiešiem. Tas var šķist amizanti, ka Latviešu tirdzniecības kamera strādā ar citu valstu uzņēmumiem, bet mums ir savas iespējas, savs skatījums un cita veida iespējas, ko varam dot. B. More: Tas paplašina arī mūsu pašu iespējas, un mēs tā izglītojamies arī paši. Ņemot vērā, ka Rīgā ar renminbi norēķināties diez vai kaut kur ir iespējams, bet Londona kļūst par Ķīnas valūtas centru, jūsu pakalpojumi un šāda kompetence Latvijas biznesam tiešām varētu kļūt arvien interesantāka. M. L. Skadmanis: Mums jau ir konkrēti piemēri, kad Ķīnas uzņēmējiem esam palīdzējuši atvērt veikalu Londonas centrā, un mūsu attiecības aizvien turpinās. Jo varbūt caur mums ienāk kāds latviešu uzņēmums, kura produkcija varētu būt interesanta šim Ķīnas veikalam. Tiem Ķīnas uzņēmējiem nebija nekāda sakara ar Latviju? M. L. Skadmanis: Nē, tas vairāk bija sakarā ar mūsu privātajām aktivitātēm un kontaktiem. Mēs ļoti bieži piedalāmies tīklošanas pasākumos un sapazīstamies ar daudziem. Mūsu privātajās dzīvēs lielākā daļa draugu nav briti vai latvieši, bet tie ir ļoti dažādi no daudzām valstīm un tautībām, kas dzīvo Lielbritānijā. Tur tas arī notiek un kļūst par multikulturālu vidi zem viena jumta vārdā Lielbritānija. Šī stratēģija darbojas, un mēs to turpinām attīstīt. Kā jūs pavadījāt Jāņus? B. More: Es Jāņus pavadīju, Facebook skatoties uz bildēm, kā draugi ar vainagiem sēž pie ugunskuriem. Diemžēl tie šogad bija mani Jāņi. Esmu liela patriote un mūžīgi noskumusi pēc mājām, tāpēc man tas bija sāpīgi. Bet, ņemot vērā, ka bija jāorganizē šī tirdzniecības misija Londonā ar LTRK, es vienkārši nevarēju atbraukt – bija jāgādā par pasākuma sabiedriskajām un sadarbības partneru attiecībām, bet caur Facebook un ar sirdi es biju ar līgotājiem Latvijā. Man pašai tētis ir Jānis, arī tāpēc tie man ir tuvi svētki. M. L. Skadmanis: Es savukārt tai laikā biju komandējumā Francijā, un būtu grūti pateikt citu valstu biznesa partneriem – ziniet, man šodien Jāņi, tāpēc man jāsvin, un nekāda biznesa nebūs. Ārpus Latvijas, arī Lielbritānijā, tā jau ir tāda pati diena kā visas, un vien Latvijas ziņās un interneta vietnēs ir redzams – jā, ir Jāņi. Bet sirdī jau, protams, tādās reizēs esmu kopā ar tuviniekiem un citiem svinētājiem un apsveikumus tomēr aizsūtu. Didzis Meļķis