IMdekss by Lauris Bokišs

IESPĒJAMĀ MISIJA NOSTIPRINĀS PAR VIEDOKĻU EKSPERTIEM IZGLĪTĪBAS JOMĀ

odātie Iespējamās misijas draugi un atbalstītāji! Viens no mūsu programmas darbības mērķiem ir nostiprināties kā izglītības jautājumu ekspertam, radot zināšanas un praktisko bāzi skolotāju saga-

tavošanai un attīstībai, kā arī paplašinot ietekmi uz izglītības sistēmu kopumā. Piecu programmas darbības gadu laikā esam centušies meklēt dažādus veidus, kā šo gadu laikā iegūto pieredzi un zināšanas vislabāk apkopot un kā ar to iepazīstināt gan skolas, gan mūsu programmas atbalstītājus.

Ingrīda Blūma, programmas Iespējamā misija valdes priekšsēdētāja

Emocionāli lielu gandarījumu daudziem no mums ir devušas viesu dienas Vasaras akadēmijās, kurās programmas dalībnieki ik gadu ir dalījušies savos veiksmes stāstos. Lielu interesi un atsaucību no skolām jutām Atvērto durvju dienās, kā arī, aicinot skolas pieteikties mācībām Direktoru klubā. Programmas absolventi ir izveidojuši mācību video matemātikas, ķīmijas un fizikas vidusskolas stundām. Programmai attīstoties, esam sapratuši, ka galvenā sistēmiskā ietekme ir un tiks pausta caur mūsu programmas absolventiem – vēstniekiem. Mēs kā programma viņiem dodam pieredzi, prasmes, domubiedrus, kā arī iedvesmojam

darbam izglītībā. Programmas absolventi ir tie, kas meklēs tādus risinājumus problēmām, par kuriem mēs vēl nemaz nenojaušam. Tādēļ kā vēl viens rīks mūsu dalībnieku pieredzes apkopošanai, domāšanas un diskusiju rosināšanai tiek veidots šis izdevums IMdekss, kurā Iespējamās misijas vēstnieki dalās savā pieredzē par vairākām, mūsuprāt, vidējai izglītībai aktuālām tēmām. Dibinot programmu Iespējamā misija, mums šķita svarīgi paplašināt to cilvēku loku, kas ar savu pieredzi, idejām, zināšanām ir gatavi iesaistīties izglītības jomā esošo izaicinājumu risināšanā. Laba, kvalitatīva, konkurētspējīga izglītība nav tikai skolu un Izglītības un zinātnes ministrijas jautājums. Tas ir svarīgi gan bērniem un to vecākiem, gan uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Tāpēc mēs aicinām Jūs ieklausīties, iedziļināties, mēģināt saprast, kas īsti notiek skolā, raugoties jaunu cilvēku acīm, un iesaistīties domāšanā par risinājumiem, – tas izglītībā nebūt nav vienkārši.

Dina Sarceviča Iespējamās misijas vēstniece, vēstnieku izdevuma IMdekss redaktore

IESPĒJAMĀS MISIJAS VĒSTNIEKI REDZ RISINĀJUMUS

obrīd Iespējamās misijas kopienā ir jau 35 absolventi, kas noslēguši divu gadu ciklu programmā un veido Vēstnieku kustību, turpinot īstenot programmas mērķus un ietekmējot izglītībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu. Svinot Iespējamās misijas 5 gadu pastāvēšanu Latvijā, trīs nedēļu laikā interneta žurnālā Satori tika publicēti raksti par izglītības jautājumiem Latvijā, atspoguļojot skolēnu un skolotāju pieredzi skolā, rosinot sabiedrības diskusiju par izglītības jautājumiem. Šobrīd šie raksti apkopoti vēstnieku izdevumā IMdekss. Izdevuma nosaukuma būtību veido programmas Iespējamā misija saīsinājums “IM” kopā ar vārdu “indekss” – rādītājs, kas raksturo un palīdz izvērtēt situāciju. Izdevumā IMdekss mēs, Iespējamās misijas vēstnieki, piedāvājam savu skatījumu, situācijas vērtējumu par dažādiem aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar Latvi-

jas skolās un izglītības sistēmā notiekošo. IMdeksā apkopoti pieci vēstnieku raksti, caur kuriem atspoguļota gan skolēna, gan skolotāja pieredze skolā. Rakstu autori savu viedokli balstījuši ne tikai personīgajā pieredzē, bet arī kopējā Iespējamās misijas dalībnieku un arī skolēnu pieredzē, ko apkopo dažādas anketas, aptaujas, kā arī papildina aktīvāko vēstnieku diskusiju kopsavilkums. Vēstnieki pauž savu viedokli par pēdējā laika izglītības reformu ietekmi uz skolās notiekošo, noteikumu sistēmām un to efektivitāti skolās, skolu iekšējās vides ietekmi uz skolotāju kā skolas sastāvdaļu, kā arī par tehnoloģiju iespējamo potenciālu skolās un kvalitatīvas izglītības vienlīdzību Latvijā. Mūsu rakstus vieno jautājumi par to, cik efektīvas ir dažādas sistēmas skolās un cik pilnīgi tiek izmantots skolu un skolotāju potenciāls Latvijā. Mums rūp izglītība Latvijā, tāpēc

šādā veidā gribam iepazīstināt ar mūsu programmas skolotāju saskatītajām problēmām un to iespējamajiem risinājumiem, lai vairotu un darītu zināmu labo pieredzi!

Kāpēc skolām ir vajadzīgi skolēni?

Aleksandrs Vorobjovs IM’09

Kāpēc skolām ir vajadzīgi skolēni? SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS zglītības joma Latvijā bieži piedzīvo dažādas reformas un kursa maiņas. Patlaban šajā jomā noris desmit jaunas reformas, sākot ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reorganizāciju, izvērtējot visus darbiniekus un funkcijas, līdz pat vaučeru sistēmas ieviešanai skolu finansēšanā. Savukārt skolas vien tagad sāk apzināties pirms četriem gadiem iesāktā jaunā skolu finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” ieviešanas sekas. IZM šī modeļa lietderību pamatoja apgalvojumā, ka nemitīgi sarūkoša skolēnu skaita apstākļos tas veicinās izglītības kvalitāti un konkurētspēju, nodrošinās efektīvu izglītībai piešķirtā finansējuma izlietojumu, kā arī vienlīdzīgu un caurskatāmu finanšu līdzekļu sadali uz katru skolēnu.

I Neobjektīva vērtējumu piešķiršana nolūkā saglabāt iespējami lielu skolēnu skaitu ir viena no trim būtiskākajām problēmām Latvijas skolās.

Iespējamās misijas skolotāju un vēstnieku pieredze, ikdienā strādājot ar skolēniem, gan atklāj pavisam citu ainu – izglītības reformas skolās veic atbilstīgi skolu administrācijas izpratnei, tādēļ šīm reformām ir daudz blakņu, kas pretēji cerētajam mazina izglītībai piešķirtā finansējuma izlietojuma efektivitāti. Viena no problēmām, ko pastiprināja šis finansēšanas modelis, ir atzīmju “dāvināšana” skolēniem. Iespējamās misijas vēstnieku aptauja rāda, ka neobjektīva vērtējumu piešķiršana nolūkā saglabāt iespējami lielu skolēnu skaitu ir viena no trim būtiskākajām problēmām Latvijas skolās līdztekus skolu organizatoriskajai kultūrai un prasību konsekvencei. Skolotāji mēdz saņemt tiešas norādes no skolas vadības, ka nesekmīgi vērtējumi nav pieļaujami, jo pretējā gadījumā skolēni izvēlēšoties citu skolu, kurā ir “pretimnākoši skolotāji, bet mūsu skola paliks bez bērniem, tātad – bez naudas”, stāsta Iespējamās misijas skolotājs no kādas Rīgas mikrorajona skolas, kurā skolēnu skaits pēdējos gados strauji tuvojas 300 skolēnu atzīmei – rādītājam, ko neformāli dēvē par skolas pastāvēšanas finišu. No daudzajām skolotāju atbildēm izkristalizējas, ka daļai skolu direktoru skolēni kļūst par sava veida jauno valūtu ar ļoti konkrētu

maiņas kursu, bet skolas kā izglītības iestādes primārā funkcija – izglītošana – aizslīd otrajā plānā šajā cīņā par finansējumu. PROBLĒMAS Skolēni aplami interpretē radušos situāciju, un skolotāji pastiprina šos maldus, norādot, ka skolai katrs skolēns ir svarīgs tieši to kopējā skaita dēļ. Skolēnu skaits ir kļuvis nevis par motivējošu rīku skolu direktoriem uzlabot skolas mikroklimatu un iegūstamās izglītības kvalitāti, bet gan par biedu. Dažādu skolu pedagoģiskajās sēdēs skolotāju sanākšanas vadmotīvs bieži ir atšķirīgos vārdos izteikta doma: “Ja nebūs skolēnu, nebūs algas”. Pierīgas skolās novērojuši, ka galvaspilsētas skolas burtiski “pārpērk” skolēnus, piedāvājot dažādus bonusus, piemēram, segt sabiedriskā transporta izmaksas vai piešķirt stipendijas par labām sekmēm, tādējādi pārvilinot pie sevis citu skolu audzēkņus. Īpaši tiek aģitēts pamatskolu absolventu vidū, jo nav noslēpums, ka daudzām skolām ir grūtības nokomplektēt tieši vidusskolas klases. “Lai noturētu skolēnus vidusskolā, skolu vadības komandas būtiski vai līdz minimumam samazina iestājpārbaudījumu un iestāšanās nosacījumu grūtības pakāpi,” novērojumos dalās pamatskolas direktors, piebilstot, ka šādas rīcības rezultātā vidusskolā arvien biežāk nonāk skolēni, kuru spējas drīzāk piemērotas profesionālajām, ne akadēmiskajām programmām. Tādējādi vidusskolas klasēs sadzīvo gan motivēti, uz sniegumu orientēti skolēni, gan tādi, kuri nav ieinteresēti sasniegt augstus akadēmiskos rezultātus. Lai mazinātu konkurenci ar profesionālajām skolām un vienlaikus netērētos skolēnu materiālai motivēšanai, citas skolas vienkārši slēpj informāciju par tālākizglītības iespējām. Kā gan tas iespējams mūsdienu informāciju tehnoloģiju pasaulē, kur informācija teju pati gāžas skolēniem virsū? “Pamatskolas beidzējiem

nav iniciatīvas pašiem iet un skatīties. Dažiem varbūt arī būtu, bet nav impulsa no skolotāju puses. Savai audzināmajai 9. klasei devu testus, kas paver domas, ko skolēni vēlas darīt tālāk, kādu profesiju izvēlēties, un skolas vadība neslēpa savu nepatiku par to,” ar pieredzēto informācijas blokādi dalās Iespējamās misijas skolotājs no Rīgas, piebilstot: bēdīgākais šajā situācijā ir tas, ka daudziem skolēniem konkrētā izglītības iestāde var nebūt optimāla mācību vide. Neinformētības dēļ skolēni pēc pamatskolas retāk izvēlas mācības profesionālajā skolā, tā vietā turpinot izglītoties tajā pašā skolā, kur “atzīmes nenāk grūti un arī citādi viss ir apmēram kārtībā”. Turklāt par šāda lēmuma popularitāti skolēnu vidū liecina gan skolotāji no mazām lauku skolām, gan sabiedrībā augstu novērtētām ģimnāzijām.

sekmīgi vērtējumi,” paviršības skolēnu reālā zināšanu līmeņa diagnostikā savdabīgā eksperimentā noskaidroja kādas humanitāras skolas skolēni. No šīs pieredzes skolēniem veidojas sašķobīta vērtību sistēma – prasme izšmaukt no darba ar kādu viltību kļūst svarīgāka par sevis pilnveidošanu un izglītošanos. Kā šie skolēni nokārto skolas noslēguma eksāmenus? Vienkārši – vakarskolās. Dažus mēnešus pirms centralizēto eksāmenu sesijas skolas, kas mākslīgi uztur sekmību ar “uzzīmētām” atzīmēm, patiesībā nesekmīgos skolēnus atskaita no skolas, tādējādi glābjot savas skolas eksāmenu rezultātu statistiku.

Skolēniem veidojas sašķobīta vērtību sistēma – prasme izšmaukt no darba ar kādu viltību kļūst svarīgāka par sevis pilnveidošanu un izglītošanos.

Ja šo procesu rezultātā skolēns semestra vai gada griezumā “iet uz nesekmību”, skolas administrācijas pārstāvji savlaicīgi atgādinās skolotājiem, ka nesekmīgas atzīmes nevar “bārstīt pa labi un pa kreisi”. Ja tomēr ceļā gadās ļoti ietiepīgs skolotājs, kurš vaigā neredzētam, līdz ar to pa semestri neko neizdarījušam skolēnam tomēr ieliek nesekmīgu vērtējumu, ar e-klases priekšrocībām bruņotie skolēnu skaita sargātāji šo vērtējumu mainīs paši. Ar šādu praksi saskaras skolotāji daudzās Latvijas skolās, kuru nosaukumus nevaram atklāt, lai saglabātu šīs informācijas sniedzēju konfidencialitāti. Jebkuru vērtējumu, arī gada atzīmi, bez skolotāja ziņas var izmainīt skolas e-klases virslietotājs. “Semestra beigās bieži ir tā, ka vēl vakarā skolēnam e-klases dienasgrāmatā nav neviena vērtējuma, bet pa nakti uzrodas mistiskas atzīmes par it kā mēnešiem iepriekš rakstītiem darbiem,” uz vēl vienu e-klases lietošanas īpatnību norāda par skolotāju gausumu pārsteigta skolēna mamma. Savukārt citā skolā uzrunātie skolēni nav mierā tieši ar skolotājas pārmērīgajiem darba tempiem: “Uzrakstām kontroldarbu, un pēc 5 minūšu starpbrīža e-klasē jau izliktas atzīmes visiem 26 skolēniem.” Skolēni atklāj vēl kādu vērtēšanas īpatnību – galvenais esot aizpildīt visas tukšās ailītes kontroldarba lapā. “Atbildē par kāda literāta dzīves gājumu sarakstījām savas tās dienas aktualitātes, ik pa laikam tekstā iespraužot aprakstāmās personas uzvārdu. Rezultātā – maksimālie punkti, visai klasei

RISINĀJUMI Kā primāro uzdevumu situācijas uzlabošanas nolūkā uzrunātie skolotāji atzīmē skolas vadības konsekvenci. Vairākums minēto reformu blakņu sakņojas skolu izauklētā skolēnu pārliecībā, ka visām prasībām, liegumiem un sekām ir tikai rekomendējošs raksturs. Ja skolas vadība un skolotāji nespēj iedibināt pietiekamu līderību, tad skolēni labprāt pārņem šīs funkcijas savās rokās atbilstīgi pašu izpratnei un vajadzībām. Pirmais uzdevums ceļā uz situācijas uzlabošanu ir noteikt un ievērot skaidras, saskaņotas prasības un vienādus vērtēšanas kritērijus, kā arī konsekventus katra skolēna izaugsmes mērķus. Piemēram, liela daļa Iespējamās misijas skolotāju konsekventi pieturas pie prasības sekmīgi nokārtot visus mazos pārbaudes darbus stundu laikā, lai skolēns varētu rakstīt temata noslēguma darbu. Ja kādā no mazajiem darbiem iegūts nepietiekams punktu skaits, skolēnam jāmācās papildus un šis darbs jākārto atkārtoti, kamēr apgūtas tajā pārbaudāmās prasmes. Daļa skolotāju norāda, ka motivē skolēnus mācīties pirms noslēguma darbiem, piedāvājot labojumus veikt mutiski. Iespējamās misijas vēstnieks Mārtiņš Bērziņš saistībā ar pozitīvām pārmaiņām skolu pieejā konkurencei par

Tieši objektīvi zems skolēnu sekmju vērtējums var likt skolām meklēt alternatīvus, uz izglītības kvalitāti vērstus risinājumus. Šādi risinājumi varētu būt gan skolu tīkla tālāka optimizācija, gan profesionāli orientētu kursu iekļaušana vidusskolas mācību programmā. “Iespējams, ka drīz redzēsim dažu vidusskolu pāreju uz moduļu apmācības principu – viens modulis, piemēram, industriālais vai apģērba dizains, ilgtu, piemēram, divas nedēļas,” prognozē Zaķumuižas pamatskolas direktors, Iespējamās misijas vēstnieks Igors Grigorjevs. Lai atvieglotu skolēniem labākā izglītības piedāvājuma meklējumus, atsevišķās skolās darbojas karjeras izvēles programmas. Iespējamās misijas absolventi skolēnu profesionālās identitātes meklējumu produktivitātes stūrakmeni saskata skolu sadarbībā ar uzņēmumiem un profesionāļu piesaistē izglītībai. Tas varētu mazināt plaisu starp izglītības standarta prasībām un darbiniekiem nepieciešamajām kompetencēm. Vairākās no uzrunātajām skolām karjeras konsultācijas ir sena tradīcija, kas cita starpā veicina skolēnu pārliecību, ka zināšanas ir vērtība un mācīties ir stilīgi. Šādam mikroklimatam būtu jākļūst par vienu no katras skolas vīzijas punktiem. Daudzas problēmsituācijas, kas izriet no aplamas modeļa “nauda seko skolēnam” izpratnes, var risināt, veidojot dialogu starp skolas vadību un skolotājiem. Iespējamās misijas skolotāju aptauja rāda, ka tikai puse skolotāju jūtas uzklausīti, kad skolas vadībai pauž priekšlikumus darba uzlabošanai. KĀ RĪKOTIES? • būt konsekventiem skolas noteikumu ievērošanā; • skolas direktoram jākļūst par pārmaiņu līderi; • skolotājiem jābūt atvērtiem pašattīstībai; • rīkot skolu un uzņēmumu sadarbības projektus par karjeras izvēli; • monologa vietā veicināt dialogu par darba vides uzlabojumiem; • izstrādāt, aprobēt un popularizēt jaunas, alternatīvas mācību metodes.

DISKUSIJAS JAUTĀJUMS:

Kam vēl jānotiek, lai princips “nauda seko skolēnam” veicinātu kvalitatīvas izglītības piedāvājumu?

Kāpēc skolām ir vajadzīgi skolēni?

Šādā situācijā skolēni ļoti ātri aklimatizējas un labi uztver spēles noteikumus. Skolēns pats var noteikt, kad un vai iet uz skolu, vai un kad mācīties pārbaudes darbiem, vai strādāt mācību stundā. “Daži no skolēniem uz skolu atnāk pavadīt tikai savu brīvo laiku,” novērojumos dalās Iespējamās misijas skolotāja. Vai skolēni tagad nosaka visu skolā notiekošo? “Bērni šajā situācijā meklē vieglāko ceļu, kā tikt uz priekšu, un atrod to nedarīšanā,” vērtē Iespējamās misijas vēstnieks Mārtiņš Bērziņš.

“Lai iegūtu pamatskolas atestātu, nedrīkst būt vairāk par vienu nesekmīgu vērtējumu. Manā audzināmajā klasē viena meitene 7. klasē informātikā ieguva 3 balles, un šī atzīme uzrādās pamatskolas atestātā. Maija beigās izdrukāju sekmju izrakstu ar visu nesekmīgo atzīmi, bet tad satieku šo meiteni izlaidumā ar 4 ballēm gan e-klasē, gan atestātā ar mācību pārzines un direktores parakstu,” stāsta kāds pārsteigts audzinātājs. Ko par šādu praksi saka skolēni? “Skolēni par šo visu, protams, ir informēti, tādēļ tiem ir atbilstoša attieksme pret visām tām lietām, kuras skola sauc par obligātām. Piemēram, visiem ir zināms, ka vidusskolas laikā esot obligāti jāuzraksta vismaz viens zinātniski pētnieciskais darbs, taču reāli skolēni labi zina, ka, arī neiesniedzot šo darbu, atestātā tik un tā saņems 5 balles.”

skolēniem un kvalitatīvāku izglītības piedāvājumu lielu potenciālu saredz skolu pārvaldības filozofijas maiņā: “Ja direktors būtu atbildīgs par kvalitāti, tad organizētu visu tā, lai skolotāji strādātu kvalitatīvi. Savukārt skolotāji pieprasītu un panāktu kvalitāti no skolēniem.” Direktora atbildību par izglītības kvalitāti iespējams palielināt, piemērojot direktora darbam atbilstīgus kvalitātes kritērijus un to izvērtējot.

Gatis Narvaišs IM’09

Tehnoloģijām ir potenciāls izvirzīt skolēnu priekšplānā

Tehnoloģijām ir potenciāls izvirzīt skolēnu priekšplānā Skolēniem, kas šogad pabeidz skolu, jau pēc dažiem gadiem vajadzēs sadarboties, analizēt milzīgo informācijas daudzumu, būt inovatīviem un radīt jaunus produktus un risinājumus.

ai arī 20. gadsimts jau ir garām, bieži vien sarunās par 21. gadsimta prasmēm dzirdam cilvēkus runājam ar skatu nākotnē, aizmirstot, ka skolēniem, kas šogad pabeidz skolu, jau pēc dažiem gadiem vajadzēs sadarboties, analizēt milzīgo informācijas daudzumu, būt inovatīviem un radīt jaunus produktus un risinājumus, būt tolerantiem un sastrādāties ar dažādu tautu, rasu un pārliecību cilvēkiem, kā arī izmantot dažādas tehnoloģijas, lai varētu efektīvi veikt visas iepriekš minētās darbības. Jēgpilns un mērķtiecīgs informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietojums iet roku rokā ar visām 21. gadsimta prasmēm, ļaujot izdarīt vairāk, ātrāk, lētāk, kvalitatīvāk un samazināt attālumus. Taču būsim godīgi – IKT potenciāls Latvijas izglītībā netiek pilnībā izmantots. Ir vairāki modeļi, kas apraksta IKT lietošanas līmeņus skolā un klasē, taču pārsvarā tiem visiem ir kopīga skala. Nultajā līmenī tehnoloģijas netiek lietotas, bet augstākajā notiek personalizēta mācīšanās, kur skolēns var ietekmēt to, ko un kā viņš mācās, katrs skolēns mācās pēc savām spējām un savā tempā, saņemot atgriezenisko saiti. Jā, tieši tā, IKT lietošanas augstāko līmeni nedefinē konkrētu tehnoloģiju lietojums! Mērķis ir pietuvināt ikviena skolēna mācīšanās procesu tam, kā notiek mācīšanās privātstundās, un IKT ir tikai rīks, kas ļauj šo mērķi sasniegt. Gluži tāpat kā moderns traktors ļauj produktīvāk apstrādāt zemi un saņemt informāciju par to, cik daudz graudu

ievākts no katras lauka daļas, taču pats traktors nekad nekļūst par labas saimniecības mērķi vai rezultātu. 2012. gada aprīlī Iespējamā misija sadarbībā ar Draugiem.lv un Lattelecom aptaujāja skolēnus no 5. līdz 12. klasei par tehnoloģiju izmantošanu mācībās. 60% skolēnu atzina, ka tehnoloģijas mācību stundās izmanto tikai pāris reižu mēnesī vai retāk, kas ļauj secināt, ka Latvijas skolu klasēs tehnoloģijas mācību aktivitātēs lielākoties tiek lietotas 0. un 1. līmenī. Tas nozīmē, ka tehnoloģijas vai nu netiek lietotas vispār, vai arī tās lieto tikai skolotājs obligātajām lietām – e-žurnāla aizpildīšanai, skolas vadības aptauju pildīšanai un citām līdzīgām lietām. 2. tehnoloģiju izmantošanas līmenī skolotājs tehnoloģijas izmanto savai produktivitātei – lai atrastu jaunāko, aktuālāko informāciju internetā un komunicētu ar skolēnu vecākiem elektroniski. No 2. līmeņa darbībām Iespējamās misijas skolotāji efektīvi izmanto lineāras un nelineāras prezentācijas, ziņu sižetus, video materiālus un ierakstus sociālajā tīklā Twitter, lai ieinteresētu skolēnus apgūt jauno tēmu, kā arī foto un videokameras, lai digitāli saglabātu skolēnu darbus un tie skolēniem būtu pieejami arī mājās. Paveicamo darbu termiņi, to kritēriji un ieteikumi ir pieejami skolēniem e-mācību vidē vai e-žurnālā. Kā redzams šajos piemēros, 2. līmenī tehnoloģijas galvenokārt

noteiktos vēstures posmos un veidojot maršrutus, ekonomikas stundās skolēni veido video reklāmas, literatūrā ievieto izlasīto grāmatu recenzijas vietnē GoodReads, kā arī elektroniski sadarbojas ar klasesbiedriem un skolotāju, rakstot un saņemot labojumus un ieteikumus, lai savas esejas, prezentācijas un citus darbus padarītu pēc iespējas labākus.

Interaktīvā tāfele noteikti palīdz skolotājam mācību darba organizēšanā, bet svarīgi arī identificēt, ko skolēns dara ar šo tāfeli un kādas digitālās prasmes apgūst. Paturot prātā, ka no skatīšanās vien ir grūti iemācīties praktisku darbību.”

elektroniski atbildēt uz jautājumiem, savilkt līdzīgos, ieklikšķināt prasītos punktus grafikos vai kartēs un uzreiz saņemt automatizētu atgriezenisko saiti, skolēni var mācīties katrs savā tempā, bet skolotājs – būt par konsultantu un procesa virzītāju. Piemēram, Iespējamās misijas absolvents fizikas skolotājs Jānis Bukins saviem skolēniem ir izveidojis elektronisku pašvērtējumu sistēmu vim.lv, kurā skolēni var sekot līdzi saviem sasniegumiem un izaugsmei, bet pats skolotājs – laikus novērtēt skolēnu zināšanas, vājos punktus un atbilstoši pielāgot mācību procesu nākamajās stundās. Vadot matemātikas stundas, Iespējamās misijas absolvents Mārtiņš Kālis saprata, ka skolēniem skolotāja klātbūtne visvairāk vajadzīga uzdevumu risināšanas laikā, jo tad arī rodas visvairāk jautājumu. Lai stundās vairāk laika varētu veltīt uzdevumu risināšanai, bet teoriju skolēni varētu patstāvīgi apgūt mājās, Mārtiņš iesāka veidot matemātikas mācību video. 2011. gada 18. novembrī, apvienojoties trīs Iespējamās misijas absolventiem,

IKT izmantošana trīs augstākajos tehnoloģiju lietošanas līmeņos dod skolotājam iespēju mainīt savu lomu no informācijas devēja uz padoma devēju un sniegt skolēniem individuālu atbalstu jeb izvirzīt skolēnu mācību procesa priekšplānā.

Nākamo, 3. līmeni, ir ļoti viegli atšķirt no iepriekšējiem, jo te skolēni paši aktīvi izmanto pieejamos tehnoloģiskos rīkus, lai mācītos interesantāk, padziļinātāk, lai mācīšanās būtu tuvāka reālās dzīves problēmu risināšanai. Atbilstoši šim tehnoloģiju lietošanas līmenim Iespējamās misijas skolotāju klasēs skolēni kopīgi veido prezentācijas vai rakstus, no vairākiem datoriem vienlaicīgi pieslēdzoties un papildinot vienu dokumentu, veic virtuālus laboratorijas darbus, ja skolā nav nepieciešamā aprīkojuma reālu laboratorijas darbu veikšanai, vai arī šādu darbu veikšana ir bīstama (piemēram, kodolfizikā). Skolēni skolotāja vadībā vēstures stundās izmanto Google Maps karti, atzīmējot tajā nozīmīgas vietas

Ceturtais un augstākais līmenis tehnoloģiju lietošanai klasē var šķist nedaudz utopisks Latvijas situācijā, it sevišķi tāpēc, ka tas paredz, ka skolēni uzņemas atbildību par savām mācībām. Tomēr pesimismam te nav vietas – pirmie soļi personalizēta mācīšanās procesa virzienā jau ir sperti. Iespējamās misijas skolotājiem arī te ir savi veiksmes stāsti. Izmantojot interaktīvus mācību materiālus, kas ļauj

tapa portāls macibuvideo.lv, kurā skolēni var apgūt svarīgus matemātikas, fizikas un ķīmijas tematus, izmantojot mācību video latviešu valodā. Portāls gada laikā ir apmeklēts 70 000 reižu, un, analizējot apmeklējuma statistiku, var secināt, ka katrs desmitais 2012.gada matemātikas centralizētā eksāmena kārtotājs izmantoja macibuvideo.lv, gatavojoties eksāmenam. Ideālā gadījumā IKT lietojumam apmācības procesā būtu jānotiek trīs augstākajos tehnoloģiju izmantošanas līmeņos. Tāda līmeņa IKT lietošana dod skolotājam iespēju produktīvāk veikt dažādus uzdevumus, mainīt savu lomu no informācijas devēja uz padoma devēju un sniegt skolēniem individuālu atbalstu jeb izvirzīt skolēnu mācību procesa priekšplānā. IETEIKUMI, KĀ UZLABOT ESOŠO IKT LIETOJUMU SKOLĀS: • apzināt, cik daudz un kāda līmeņa uzdevumiem šobrīd klasē tiek izmantotas pieejamās tehnoloģijas; • meklēt risinājumus un iespējas, kas ļautu skolēniem maksimāli izmantot skolā un mājās jau pieejamās IKT, lai sasniegtu augstākus mācību mērķus; • informātikas skolotājiem sadarboties ar citu priekšmetu skolotājiem, lai informātikā apgūtās zināšanas un prasmes skolēni varētu aktīvi izmantot citos mācību priekšmetos.

DISKUSIJAS JAUTĀJUMS:

Kā veicināt skolās tehnoloģiju potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu? Rakstā izmantota arī Iespējamās misijas vēstnieku Sandras Bukovskas un Mārtiņa Kāļa sniegtā informācija vai publicēto rakstu fragmenti.

Iespējamās misijas veiktā skolēnu aptauja sadarbībā ar draugiem.lv un Lattelecom par tehnoloģiju lietojumu skolās (2012.g., 1000 respondenti). Cik bieži un kādas tehnoloģijas tiek izmantotas stundās? (% no respondentu skaita) Katru dienu vairākās stundās

Katru dienu vismaz vienā stundā

Pāris reižu nedēļā

Pāris reižu mēnesī

Nekad

Skatos skolotāja prezentāciju ar datoru un projektoru vai interaktīvo tāfeli

Vēroju/klausos video, audio un citus uzskates materiālus

Pildu skolotāja veidotus vai internetā pieejamus uzdevumus vai testus datorā

Meklēju informāciju internetā

Veicu pierakstus digitālā formā

Veidoju prezentācijas

Fotografēju, ﬁlmēju vai ierakstu mācību materiālus mācību projektiem

Veicu praktiskus uzdevumus ar mērierīcēm vai citām tehniskām ierīcēm

Analizēju datus, izmantojot Excel vai citas datu apstrādes programmas

Izmantoju mobilos tālruņus aprēķiniem, mērvienību konvertēšanai, ﬁlmēšanai vai citiem nolūkiem

Tehnoloģijām ir potenciāls izvirzīt skolēnu priekšplānā

lieto skolotājs, un skolēni vairāk ir pasīvi tehnoloģiju lietotāji. Arī Iespējamās misijas absolvente Sandra Bukovska, šobrīd Eiropas Savienības rīcības programmas mūžizglītības jomā eTwinning koordinatore Latvijā, uzsver, ka, runājot par tehnoloģijām izglītībā, ir jānošķir divi aspekti – tehnoloģijas kā skolotāja rīks mācību stundas organizēšanai/ satura demonstrēšanai un skolēnu digitālo prasmju attīstīšana. “Manuprāt, mēs publiskajā telpā šos abus aspektus liekam vienā katlā, un tad var dzirdēt, piemēram, tādus secinājumus – jo vairāk skolā ir interaktīvo tāfeļu, jo labākas skolēniem ir digitālās prasmes. Vai tiešām pastāv šāda korelācija? Kā ir uzlabojušās skolēnu digitālās prasmes, pateicoties tam, ka skolotājam krīta tāfele ir nomainīta pret interaktīvo?

Edīte Sarva IM’10 Aleksandrs Vorobjovs IM’09

Veiksmīgi noteikumi – cik tie nozīmīgi un kā tos veidot?

ai cilvēks kādā noteiktā vidē vai organizācijā justos droši un viņam būtu skaidrība par notiekošo, ir vajadzīgi noteikumi, kas jāievēro. Arī skolās, lai radītu mācībām atbilstošu vidi, tiek izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi. To, cik veiksmīgi šie noteikumi veic savas funkcijas, ietekmē vairāki faktori: kas izstrādā noteikumus; kā šie noteikumi tiek pasniegti tiem, kuriem tie jāievēro, un tiem, kuriem to ievērošana jānodrošina; kā noteikumos atspoguļojas skolas vērtības un vajadzības; vai tie ir visiem saprotami un pieņemami; kādas ir noteikumu neievērošanas sekas un daudzi citi. Šobrīd skolēni kārtības noteikumus nereti mēģina apiet vai neievēro – palielinās neattaisnoto stundu kavējumi, aizvien brīvāka ir skolēnu uzvedība stundās un starpbrīžos. Kāds ir iemesls šīm pārmaiņām? Kā tās risināt, veidojot sakārtotu skolu vidi un vienlaikus neierobežojot skolēnu brīvību? Šis un līdzīgi jautājumi šobrīd skolām un skolotājiem kļuvuši ļoti aktuāli. Cik lielā mērā esi apmierināts ar savā skolā skolēniem izstrādātajiem noteikumiem? 17% 25%

1. attēls

50%

Esmu apmierināts, bet ir dažas nepilnības Ļoti apmierināts Noteikumos ir vairākas būtiskas nepilnības, kas ir jānovērš Noteikumi nav atbilstoši un būtu pilnībā jāmaina

Kā tavā skolā tiek realizēta seku sistēma par noteikumu neievērošanu? 34%

2. attēls

50%

Seku sistēmu nepārzina skolēni un/vai skolotāji, paredzētās sekas bieži netiek realizētas Seku sistēma ir skaidra gan skolēniem, gan skolotājiem, tomēr paredzētās sekas ne vienmēr tiek realizētas Manā skolā seku sistēma nav izstrādāta Seku sistēma ir skaidra gan skolēniem, gan skolotājiem, paredzētās sekas tiek realizētas

NOTEIKUMU SISTĒMAS DAŽĀDĀS SKOLĀS Lai uzzinātu skolotāju viedokli par noteikumu sistēmām viņu skolās, tika aptaujāta daļa Iespējamās misijas skolotāju. No aptaujātajiem skolotājiem 75% ir kopumā apmierināti ar noteikumu sistēmu viņu skolā, tomēr puse aptaujāto uzskata, ka noteikumiem nepieciešami uzlabojumi (1.att.). Katrs ceturtais skolotājs ar esošajiem skolas noteikumiem nav apmierināts un uzskata, ka noteikumos nepieciešamas būtiskas izmaiņas, lai tie pildītu paredzētās funkcijas. Visbiežāk minētās problēmas ir tādas, ka noteikumi ir pārāk gari, tādēļ skolēni nav ar tiem kārtīgi iepazinušies un tos neievēro, jo ir ievērojuši, ka pārkāpumiem neseko noteikumos paredzētās sekas.

Daudz bēdīgāka ir situācija ar noteikumiem pakārtotajām sistēmām, kas paredz sekas par noteikumu pārkāpšanu. Tikai viens no aptaujātajiem skolotājiem uzskata, ka skolā realizētā seku sistēma ir saprotama gan skolotājiem, gan skolēniem un tiek ievērota. Trešdaļa aptaujāto skolotāju atzīst – lai arī sekas ir zināmas un saprotamas skolotājiem un skolēniem, tās ne vienmēr tiek realizētas. Puse skolotāju novērojuši, ka par noteikumu pārkāpumiem paredzētās sekas skolēni vai skolotāji nepārzina un tās bieži vien netiek realizētas (2.att.).

Skolām jādomā par jaunām, iedarbīgām un loģiski interpretējamām sekām – tādām, kas kompensē noteikumu pārkāpēja iztraucētajiem klasesbiedriem neiegūtās zināšanas, nevis īsteno formālu sodu.

Lai gan, uzsākot darbu skolā, skolotāji saņem skolas iekšējās kārtības noteikumus, ar kuriem patstāvīgi jāiepazīstas, problēmas var radīt tas, ka ne vienmēr noteikumi un sekas ir noformulēti nepārprotami un saprotami, bet vēl vairāk tas, ka šīs sekas ir skolēnam maznozīmīgas. Piemēram, ja par skolas noteikumu neie-

vērošanu arī ir paredzētas kādas sekas, tad visbiežāk tās ir formulētas dežūrfrāzē: “Noteikumu neievērošanas gadījumā skolēni saņem disciplināru sodu – piezīmi, aizrādījumu, brīdinājumu, rājienu, par to informējot vecākus”. Lielai daļai skolēnu gan šādi aizrādījumi un brīdinājumi, arī saukšana pie skolas direktora “uz paklāja” ir pasākums, ar ko var bravūrīgi lepoties klasesbiedru priekšā. Soda vietā noteikumu pārkāpējam, pretēji paredzētajam, izdodas sevi vēlreiz negatīvi apliecināt. Skolām jādomā par jaunām, iedarbīgām un loģiski interpretējamām sekām – tādām, kas kompensē noteikumu pārkāpēja iztraucētajiem klasesbiedriem neiegūtās zināšanas, nevis īsteno formālu sodu. Kā piemēru varētu minēt prasību pārkāpējam veidot saviem klasesbiedriem uzskatāmu mācību materiālu, teiksim, plakātu. Kā lielāko problēmu skolotāji min nekonsekvenci seku īstenošanā – to, ka ne visi kolēģi pārzina un ievēro paredzētās sekas, kā arī to, ka skolēni apzinās un izmanto situāciju, ka par pārkāpumiem netiek sodīti. “Skolas formālā kārtība – rakstītie iekšējās kārtības un citi noteikumi – atšķiras no tā, kas reāli notiek,” min viens no aptaujātajiem Iespējamās misijas skolotājiem. Cits skolotājs atzīst, ka nereti skolēni par aizrādījumiem e-klasē vien smej, norādot, ka par to jau tāpat “nekas nebūs”. Iespējamās misijas dalībnieku pieredze liecina, ka efektīva forma, kādā veicināt vēlamo uzvedību, ir atzinības izteikšana par teicamu darbu vai attieksmi. Viens no veidiem, kā to iespējams darīt, ir izstrādāt ne tikai negatīvo seku (sodu) sistēmu, bet arī pozitīvo seku sistēmu, kurā skolēns tiek atalgots par labi paveiktu darbu/ teicamu uzvedību. Diemžēl tikai ceturtdaļa aptaujāto skolotāju norāda, ka viņu skolās pozitīvo seku sistēma ir izveidota, un min, ka tai ir nepieciešami būtiski un

Ir nozīmīgi panākt to, lai skolā esošā noteikumu sistēma funkcionētu efektīvi. Pretējā gadījumā rodas virkne problēmu, kas traucē skolotājiem strādāt un skolēniem mācīties. Kā piemēru veiksmīgas noteikumu sistēmas trūkumam skolotāji min to, ka katrs kolēģis noteikumus interpretē savā veidā vai arī dažādi skolotāji sava priekšmeta ietvaros izveido paši savu noteikumu/ seku sistēmas, tādējādi skolotāju prasības atšķiras katrā klasē. Tā rezultātā rodas neizpratne un apjukums, jo skolēni nespēj izsekot dažādajām prasībām, bieži – arī dusmas un nevienlīdzības sajūta, kas nereti izraisa disciplīnas problēmas stundās. Šāda situācija neveicina konstruktīvu, uz progresu virzītu attiecību veidošanos starp skolēniem un skolotājiem, kas ir nozīmīgi kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.

skolotāju vidū, lai veidotu vienotu izpratni par rakstītajiem noteikumiem. Jo vienotāka būs skolotāju izpratne, jo līdzīgākas būs skolotāju veiktās darbības, kas palīdzēs arī skolēnam orientēties iespējamajās sekās noteikumu pārkāpumu gadījumā. Skolotāji arī uzskata, ka noteikumiem ir lielāka iespēja būt veiksmīgiem, ja tos ierosina paši skolēni, ja tie ir saistīti ar skolas vērtībām un orientēti uz skolēnu izaugsmi. Šādā veidā jau pašā sākumā skolēni kļūst par savas vides veidotājiem un noteicējiem, kas piešķir noteikumiem lielāku nozīmi un var palielināt skolēnu līdzdalību noteikumu ievērošanā un pārkāpumu fiksēšanā. To pierāda daudzu skolotāji pieredze ar kopīgu klases noteikumu veidošanu, kas ļauj vajadzīgajā mirklī skolēniem atgādināt, kur sākas viņu atbildība. Noteikumu pārkāpumi no skolēnu puses var paaugstināt gan skolēnu, gan skolotāju stresa līmeni stundas laikā. Neparedzētas situācijas klasē, kas prasa tūlītēju risinājumu, uz brīdi liek novirzīt otrajā plānā mācību stundā ieplānotajās aktivitātes, kas pārējiem skolēniem traucē pilnvērtīgi sekot stundā notiekošajam. Jebkuram pedagogam, kas rūpējas par to, lai visi skolēni no mācību stundas gūtu maksimālo ieguvumu, šis aspekts ir traucējošs. Aptauja par noteikumu nepietiekamās kvalitātes negatīvajām sekām drīzāk atklāj skolotāja rīcību šajās stresa situācijas – brīžos, kad ir vajadzība rīkoties pārliecināti, plānoti un loģiski, skolotāji mēdz apjukt, nekonstruktīvi izturoties pret pārkāpēju. Bieži vien tā vietā, lai skolēnam mēģinātu palīdzēt, skolotāji piesola sodus, kas vai nu netiek īstenoti, vai arī neveicina situācijas uzlabošanos. Skolotājiem ir nepieciešama sakārtota, skaidra noteikumu un seku sistēma – tikai tad ir cerība, ka arī noteikumu neievērošanas izraisītajās situācijās skolotājs spēs panākt veiksmīgu ilgtermiņa risinājumu, tā nodrošinot labākus mācību apstākļus arī pārējiem skolēniem.

Noteikumiem ir lielāka iespēja būt veiksmīgiem, ja tos ierosina paši skolēni, ja tie ir saistīti ar skolas vērtībām un orientēti uz skolēnu izaugsmi.

KĀ NOTEIKUMUS PADARĪT LABĀKUS? Kā galveno veiksmīgu noteikumu priekšnosacījumu skolotāji min to, ka tiem jābūt skaidri saprotamiem un zināmiem gan skolotājiem, gan skolēniem. Aptaujātie skolotāji arī norāda, ka noteikumiem jābūt pozitīvi formulētiem (norādot, kas ir jādara, nevis – ko nedarīt), tādējādi veicinot skolēna izpratni par sagaidāmo uzvedību/rīcību un parādot, ka šāda vēlama rīcība tiek arī novērtēta. Par nozīmīgu skolotāji uzskata arī seku sistēmu, kurā paredzētās sekas noteikumu pārkāpumu gadījumos tiek konsekventi īstenotas. Savukārt konsekventas rīcības pamatā ir skolotāju izpratne par skolas noteikumiem un reakciju dažādās situācijās. Iespējamās misijas absolvents, Zaķumuižas pamatskolas direktors Igors Grigorjevs uzskata, ka ir būtiski regulāri pārrunāt noteikumus un analizēt dažādas situācijas arī pašu

DISKUSIJAS JAUTĀJUMS:

Kādām izmaiņām skolās jānotiek, lai noteikumi un normas tiktu pieņemtas par vajadzīgām un jēgpilnām?

Veiksmīgi noteikumi – cik tie nozīmīgi un kā tos veidot?

jēgpilni uzlabojumi. 75% skolotāju atzīst, ka viņu skolās pozitīvo seku sistēma nav izstrādāta un netiek lietota. Vairāki skolotāji norāda, ka šādas sistēmas skolā mēģināts ieviest, tomēr plānotais nav īstenots līdz galam, piemēram, labākajai klasei tikusi solīta ekskursija, kura tā arī nav notikusi. Skolotāji min, ka pozitīvo seku sistēmas realizē savās stundās, piemēram, skolēniem, kuru darbi ir uzrakstīti labi, ļaujot izvēlēties ieskaišu uzdevumus, vai veicot pozitīvos ierakstus e-žurnālā un zvanot vecākiem, lai informētu par bērna sasniegumiem un pozitīvo uzvedību. Skolas līmenī tradicionāli tiek izmantota balva par teicamām sekmēm semestra beigās.

Skolas iekšējā kultūra – IEVADS atvijas izglītības sistēma un tās dalībnieki nepārtraukti saskaras ar izaicinājumiem – jauni noteikumi, reformas, prasības, mācību programmu un līdzekļu maiņa utt. Varētu pieņemt, ka skolas un skolotāji labi pielāgojas izmaiņām, jo, kā liecina statistikas dati, vairāk nekā 75% vidusskolas klašu skolotāju Latvijā šobrīd ir vecāki par 40 gadiem, tātad lielākā daļa – ar cienījamu darba stāžu un pieredzi jauninājumu ieviešanā savā ikdienā. Savukārt vien aptuveni septiņi procenti skolās strādājošo skolotāju ir vecumā līdz 30 gadiem. Tam, ka skolās ir tik maz jaunu skolotāju, protams, varētu minēt dažādus iemeslus – nenoliedzami zemo profesijas prestižu Latvijā, zemās darba algas un lielo darba slodzi. Lai arī kādi būtu iemesli, nevar noliegt to, ka nākotnē tie radīs nopietnas sekas – ja šobrīd skolās ir pietiekami daudz skolotāju spēka un brieduma gados, tad pēc viena vai diviem gadu desmitiem skolas sāks saskarties ar skolotāju trūkumu. Līdz ar to jaunu skolotāju piesaiste skolām, veiksmīga integrācija skolas vidē, labas pieredzes apmaiņa un skolotāju attīstība ir viens no aktuālajiem izaicinājumiem izglītības iestādēs, ar ko jāsāk nodarboties savlaicīgi. Tā kā profesijas prestižs un algu jautājums ir risināms tikai ilgtermiņā, šobrīd svarīgi saprast, kas ir tie faktori, kurus var ietekmēt pašas skolas un skolotāji īsākā laika posmā. Kā arī – vai tie ir pietiekami nozīmīgi jaunā skolotāja darba gaitu izvēlē un attīstībā?

Dina Sarceviča IM’10

Skolas iekšējā kultūra – atbalsts vai šķērslis skolotāja darbā?

atbalsts vai šķērslis skolotāja darbā?

PROGRAMMAS IESPĒJAMĀ MISIJA (IM) DALĪBNIEKU IZVĒLE – DARBS SKOLĀ Programma Iespējamā misija aicina par skolotājiem kļūt jaunus, enerģiskus un zinošus jauniešus. Ja kandidāts iztur atlasi, tad uzsāk un turpina darbu skolā vismaz divus gadus. Katru gadu pieteikumu skaits palielinās – 2012. gadā uz vienu programmā uzņemto skolotāja vietu kandidēja 12 cilvēki. Kāpēc jaunieši, kas nav izvēlējušies studēt pedagoģiju, vēlas kļūt par skolotājiem un darboties izglītības jomā vismaz divus gadus? Kāpēc daļa paliek skolās pēc programmas beigām, bet daļa aiziet? IM dalībnieki un absolventi aptaujā par darba izvēles faktoriem un skolu iekšējo kultūru viennozīmīgi norāda, ka galvenie faktori darba vietas izvēlei ir karjeras izaugsmes iespējas, iespēja turpināt mācīties caur darba pieredzi un darbs, kas ļauj reāli ietekmēt plašākas pārmaiņas. Kā mazāk svarīgi faktori minēta gan laba alga, paredzami un nemainīgi ienākumi, gan elastīgs darba laiks un prasmīga vadība. Izvēloties kļūt par IM dalībniekiem un jaunajiem skolotājiem, šos trīs faktorus var veiksmīgi apvienot – kvalitatīvas mācības, ko piedāvā programma, ļauj attīstīt sevi kā personību un profesionāli, līdztekus ietekmējot skolēnu pieredzi skolā (ietekme). Tomēr – vai ar to pietiek, lai jaunais skolotājs savu darbu redzētu kā ilgtermiņa perspektīvu? Ja skola vai izglītības joma nepiedāvās

Izaugsmes iespējas

62%

Iespēja turpināt mācīties caur darba pieredzi

52%

Darbs, kuram ir reāla ietekme

48%

Laba alga

45%

Prasmīga vadība

31%

Elastīgs darbalaiks

21%

Paredzami un nemainīgi ienākumi Organizācijai ir skaidra attīstības vīzija

IM dalībnieku īpatsvars, kas šos faktorus pēc nozīmīguma ierindo 1.–3. vietā.

17% 3%

kvalitatīvas izaugsmes iespējas arī vēlāk, ļoti iespējams, ka jaunais cilvēks izvēlēsies mainīt darba jomu. Tomēr jāatceras, ka cilvēki, kas izvēlējušies strādāt ar bērniem,

viennozīmīgi ir cilvēkorientēti. Cilvēkorientētai personai nozīmīgas ir ne tikai izaugsmes iespējas, bet arī ir piederība kopienai un veiksmīgas attiecības ar kolektīvu – to veidošanos lielā mērā nosaka skolas iekšējā vide un tradīcijas. Diemžēl realitātē bieži skolās šiem aspektiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Skolu direktori nereti norāda, ka jaunie skolotāji, tikko ienākot skolā, nav gatavi reālajai situācijai, nav pārliecināti par sevi, netiek galā ar skolas ritmu un darba slodzi un nevar nodrošināt disciplīnu, par iemeslu minot, piemēram, to, ka studiju laikā pedagoģiskās prakses ir formālas. Ko skolas var darīt, lai palīdzētu jaunajiem skolotājiem pēc iespējas ātrāk pārvarēt šīs problēmas? Ir skaidrs, ka par skolotāju nevar kļūt vienā dienā, tāpēc pieredzējušo kolēģu atbalsts, padomi un idejas var būt vērtīga atbalsta sistēma jebkuram skolotājam, īpaši jaunajam. Nodrošinot atbalstošu un pieredzes apmaiņu veicinošu darba vidi, situāciju būtu iespējams uzlabot – piemēram, IM skolotāji min, ka darbam skolā viņus motivē iespēja sadarboties un apspriesties ar kolēģiem, kuriem ir liela darba pieredze un objektīvs skatījums uz lietām, kā arī draudzīgs un profesionāls kolektīvs, aktīvi, radoši, darboties griboši skolotāji, kas gatavi dalīties ar savu pieredzi un uzklausīt citu pieredzēto. REALITĀTE SKOLĀ Jaunais skolotājs ienāk skolā ar savām gaidām, idejām, pieredzi – tieši tāpat kā jebkurš cits darbinieks jaunā darba vietā, kurš vēlas sevi tajā pierādīt. IM dalībnieki iepriekš minētajā aptaujā norāda, ka, strādājot skolā, vissvarīgākais faktors ir tieši pozitīva un iniciatīvu atbalstoša vide – tas saistīts ar vēlmi pierādīt un pilnveidot sevi, daloties ar idejām, ierosinājumiem, jaunumiem. Līdztekus iniciatīvu atbalstošai videi par īpaši nozīmīgu atzīta cieņpilna attieksme no skolu vadības un kolēģiem, kā arī kopīgu problēmu risināšanas sistēma skolā, kas ir reālas un jēgpilnas sadarbības piemēri skolu vidē. Cik lielā mērā skolas nodrošina šo faktoru realizēšanos dzīvē? Lai gan lielākā daļa aptaujas dalībnieku pozitīvi novērtē kolēģu un vadības attieksmi, kā arī skolas vidi, diemžēl

mazāk nekā puse atzīst, ka skolās tiek meklēti kopīgi risinājumi problēmām vai ir vienota skolas politika un mērķi. Tas liecina, ka skolās trūkst iekšējās sadarbības un cilvēku, kas mērķtiecīgi strādā pie tās attīstības. Neskatoties uz to, ka skolu uzdevumi ir ļoti specifiski, daudzām lietām vajadzētu noritēt līdzīgi kā spēcīgos uzņēmumos – arī skolām ir jābūt konkurētspējīgām un vērstām uz attīstību, arī skolās ir vajadzīgi vadītāji, kas nodrošina gan kvalitātes kontroli, gan mērķu īstenošanu. Kā skolas varēs nodrošināt savu funkciju izpildi nākotnē, ja tām trūkst skaidru mērķu šobrīd?

izmantots laiks, kad skolotāji organizēti sapulcējas kopā? IM skolotāji atzīst, ka, lai gan skolās regulāri notiek gan pedagoģiskās sēdes, gan metodisko apvienību tikšanās, tās visbiežāk ir neefektīvas. Taujājot, kas no skolā notiekošā skolotājiem traucē attīstīties, skolotāji sniedz dažādas atbildes: neproduktīvas skolas sēdes, kurās katrs kaut ko “izbļauj” bez argumentiem un ieteikumiem; veltīgi iztērēts laiks – divu stundu garumā un pat vairāk, nenonākot pie vēlamā rezultāta; tas, ka skolotāji ļoti reti komunicē savā starpā, turklāt komunikācija ir gadījumos, kad problēma jau ir aktuāla, nevis laikus tiek 62%

Cieņpilna attieksme no skolas vadības un kolēģiem Iespēja dalīties ar savām idejām un pieredzi

52%

Pozitīva un iniciatīvu atbalstoša vide

48%

Tiek meklēti kopīgi risinājumi problēmām

45%

Vienota skolas politika un prasības, izvirza, īsteno, izvērtē skolas mērķus

31%

Kolēģi sadarbojas priekšmeta vai klases mācību ietvaros Notiek regulārs skolotāju darba izvērtējums

21% 17%

prasībām ir lielāks spēks, turklāt šāda pieeja ļauj efektīvi dalīties ar informāciju par labākajiem risinājumiem. Lai to veicinātu, ārkārtīgi nozīmīgs ir skolas vadības atbalsts. Piemēram, vairāki IM skolotāji kā praksi ieviesuši regulāras pārrunas ar skolotājiem, kuri strādā ar vienu klasi, lai risinātu aktuālās problēmas, kas saistītas ar disciplīnu un mācīšanās prasmēm. Latvijā šāda prakse nav kļuvusi par sistēmu, skolotāji nereti cīnās katrs par sevi, nezinot par kolēģu risinājumiem, jo šādas tikšanās prasa laika resursus, kas ikdienā pie lielajām slodzēm ir ekskluzīva vērtība. Tomēr skolas vadībai ir pietiekamas iespējas gan organizēt šādas sanāksmes, gan nodrošināt tām nepieciešamo laika resursu pieejamību. Savukārt skolotāja darba kvalitātes izvērtēšanas nolūkā IM dalībnieki ierosina, piemēram, organizēt regulāras skolotāju pārrunas ar skolas vadību par mācību mērķiem un sasniegto rezultātu izvērtēšanu, skolēnu progresa (ne tikai sekmju vai olimpiāžu rezultātu) izvērtēšanu, regulāru mācību stundu novērošanu, izvērtējot skolotāja izmantotās darba metodes un to efektivitāti.

IM dalībnieku īpatsvars, kas atzīst dažādu faktoru klātesamību savās skolās.

domāts par komunikāciju preventīvos nolūkos. Katram cilvēkam ir vajadzīgs atbalsts savai profesionālajai izaugsmei – ja darba vide to nenodrošina, nav taisnīgi sagaidīt, ka cilvēks ar šādu situāciju samierināsies. IM dalībnieki atzīst, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pēc divu gadu darba skolā viņi izvēlas aiziet no tās, ir izaugsmes iespēju trūkums. Realitātē arī skolās būtu jābūt izaugsmes un attīstības iespējām – izaugsmi saredzēt var palīdzēt objektīvs un regulārs skolotāju darba izvērtējums, kas, kā norāda IM absolventi, notiek tikai 7% skolu, kurās strādā IM dalībnieki. To, ka darbs ikdienā netiek novērtēts un skolotājs nesaņem atzinību savā darba vietā, IM dalībnieki bieži min kā vienu no faktoriem, kas traucē ikdienas darbā. Kāds dalībnieks atzīst, ka skolā nenotiek iekšēja motivēšana, jelkāda veida skolotāju darba kvalitātes izvērtēšana un pārrunas par to, lai gan, viņaprāt, regulāra skolotāju darba izvērtēšana ir viena no prioritātēm darba uzlabošanai. Novērtējuma trūkums var kļūt gan par iemeslu darba kvalitātes kritumam, gan sajūtai, ka mans darbs nav uzmanības vērts.

Mums, pašiem skolotājiem,

skolu vadībai un sabiedrībai, ir

jāmaina veids, kā domājam par

izglītības iestādēm – tām nav jābūt

Lai gan viens no būtiskākajiem iekšējiem atbalsta veidiem skolās varētu būt skolotāju sadarbība, tikai 17% norāda, ka kolēģi ikdienā sadarbojas problēmu risināšanā! Šie dati liecina, ka pārsvarā skolotājs skolā ir pats par sevi – no viņa sagaida patstāvību jebkādu problēmu risināšanā, taču ir situācijas, kurās skolotāju sadarbībai var būt izšķiroša nozīmē. Piemēram, darbā ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai traucējumi, risinājumi bieži ir kompleksi, un situācija nav risināma viena skolotāja darba ietvaros. Ir nepieciešams plānot un konsekventi ieviest vienotus risinājumus, lai vispār panāktu virzību uz pozitīvu rezultātu. Tomēr skolās joprojām valda tradīcija – katrs risina savas problēmas pats. Jautājums – vai vienmēr tā ir labākā palīdzība bērnam? Nereti izskan apgalvojumi, ka skolotājiem nav laika savstarpējai ikdienas komunikācijai lielo slodžu dēļ, tomēr būtiskāks jautājums patiesībā ir – vai efektīvi tiek

stagnātiskām sistēmām, bet gan uz

attīstību vērstām, prasmīgi vadītām organizācijām, kuru darbinieki

funkcionē kā vienota komanda, lai sasniegtu skaidrus mērķus.

KO DARĪT? IM skolotāju pieredze liecina, ka veiksmīga sadarbība starp skolotājiem un skolas vadību var kļūt par nozīmīgu profesionālā atbalsta mehānismu gan jaunajiem skolotājiem, kas uzsāk pirmās darba gaitas, gan jau pieredzējušiem kolēģiem. Konsekventa noteikumu ievērošana un vienotas prasības palīdz skolēniem apzināties noteikumu nozīmi, kopēju risinājumu meklēšana saistībā ar atsevišķu skolēnu vai klašu problēmām ļauj nostiprināt skolotāju pozīciju un pierāda, ka kolektīvām

Veicināt skolotāju sadarbību problēmu risināšanā, sniegt atbalstu un palīdzību no vadības puses, domājot par problēmām un tās reāli risinot, novērtēt skolotāju ikdienas darbu un sniegt atzinību par labiem sasniegumiem, kopīgi izvirzīt skolas mērķus un rosināt kolektīvu attīstīties – šie ir procesi, kurus var ietekmēt pašas skolas un skolotāji! Tie ir iekšēji pasākumi, kas vērsti uz to, lai veidotu skolu par motivējošu un uz attīstību vērstu darba vidi. Par skolu ir jādomā kā par progresīvu, nevis nemainīgu vidi – tas ir īpaši būtiski, apzinoties reālo situāciju valstī, proti, zemo skolotāju atalgojumu un profesijas zemo prestižu. Mums, pašiem skolotājiem, skolu vadībai un sabiedrībai, ir jāmaina veids, kā domājam par izglītības iestādēm – tām nav jābūt stagnātiskām sistēmām, bet gan uz attīstību vērstām, prasmīgi vadītām organizācijām, kuru darbinieki funkcionē kā vienota komanda, lai sasniegtu skaidrus mērķus. Skola nav izolētu vienību kompilācija, bet gan vienots mehānisms, un tādai tai būtu jābūt arī praksē. Galu galā – vai ir vēl spēcīgāki motivējošie faktori par atbalstošu, pozitīvu un uz attīstību vērstu darba vidi? IETEIKUMI UN RISINĀJUMI JAUNO UN JAU PIEREDZĒJUŠO SKOLOTĀJU MOTIVĒŠANAI UN ATBALSTA SISTĒMAS UZLABOŠANAI: • izstrādāt skolas vīziju un mērķus, veidojot uz attīstību vērstu organizāciju; • organizēt un nodrošināt iespēju skolotājiem dalīties ar pozitīvas prakses piemēriem,idejām un pieredzi; • meklēt iespēju organizētai aktuālo problēmu risināšanai, piemēram, klašu un priekšmetu grupās; • izstrādāt un īstenot motivējošu skolotāju kvalitātes izvērtējumu skolā, kas virza skolotāju izaugsmi un attīstību. DISKUSIJAS JAUTĀJUMS

Kā jāmainās skolu iekšējai kultūrai, lai tā būtu pilnvērtīgs atbalsts skolotāju profesionālajai darbībai?

Skolas iekšējā kultūra – atbalsts vai šķērslis skolotāja darbā?

Protams, Latvijā ir daudz veiksmīgu piemēru – skolas, kurās tiek izvirzīti skolas mērķi un veidota attīstības vīzija; piemēram, šādu iniciatīvu aizsāka IM absolvents Sandris Rakauskis Lizuma vidusskolā. Tomēr tikpat bieži var konstatēt, ka skolai nav nedz skaidru mērķu, nedz attīstības koncepcijas. Kāda Rīgas skolotāja min, ka, iepazīstoties ar skolas direktori un jautājot, kāda ir skolas vīzija un mērķi, saņēmusi direktores atbildi: “Es tā no galvas nezinu, paskatieties skolas mājas lapā.” Šādi piemēri vēlreiz apliecina to, ka spēcīgs, pārliecināts organizācijas vadītājs, tostarp direktors kā skolas vadītājs, ir ārkārtīgi nozīmīgs faktors skolas attīstībā. Vadītājam ir jāzina, kurp savu komandu vest, lai nodrošinātu progresu un sasniegtu nospraustos mērķus.

Kvalitatīvu izglītību. Bet visiem, lūdzu!

Igors Grigorjevs IM’09

Kvalitatīvu izglītību. Bet visiem, lūdzu! G

Kvalitatīvas izglītības pieejamība ir mūsu sabiedrības morāls pienākums, mūsu solījums katram Latvijas bērnam.

rūti atcerēties laikus, kad par izglītību būtu runāts vairāk nekā tagad. Izglītības ministra un mainīgās pasaules iedvesmoti, mēs spriežam par kvalitatīvāku vai pat būtiski citādāku izglītību. Veidojam un apspriežam skolu reitingus. Mēģinām argumentēt par un pret mazajām skolām, par un pret direktoru novērtēšanu vai dažādām pedagogu atalgojuma sistēmām.

Šķiet, ka mēs tikpat drošā vienaldzībā kā mūsu paraugi – Rietumvalstu kapitālistiskās demokrātijas – soļojam izglītības nevienlīdzības virzienā. Un mums ir, kur tiekties! ASV izglītības iespēju nevienlīdzība ir teju leģendāra (ieskatam iesaku noskatīties dokumentālo kinofilmu Looking for Superman), arī Lielbritānijā piedzimšana pareizajā ģimenē un reģionā var būt izšķiroša tavai nākotnei.

Zīmīgi, ka šajā viedokļu kakofonijā arvien skaļāka kļūst vecāku balss – runājot ne tikai par vecāku iesaisti, bet arī par vecāku tiesībām izvēlēties skolu, ņemot vērā nodokļu maksātāju iesaisti skolu finansēšanā. Aktīvākie, izglītotākie vecāki, kas var atļauties līdzdalību izglītības reformu procesos, uzstāj, ka bērniem nepieciešama kvalitatīvāka vai no esošās būtiski atšķirīga izglītība. Piekrītu, bet tad un tikai tad, ja izglītības kvalitāte iet roku rokā ar šādas izglītības pieejamību neatkarīgi no bērna dzimtās valodas, viņa vecāku rocības un sociālekonomiskā statusa vai reģiona vai pilsētas daļas, kurā bērns dzīvo.

Ir vērts uzskaitīt nozīmīgākos faktorus, kas veidojuši mūsu izglītības sistēmu vienlīdzīgāku. Diemžēl mēs nevaram palielīties ar apzinātām, uz vienlīdzīgām izglītības iespējām vērstām politikas iniciatīvām vai lēmumiem. Paradoksāli, ka vienlīdzīgāki esam savas sociālistiskās pagātnes dēļ. Komandekonomikas apstākļos darbaspēks un intelekts valsts teritorijā tika sadalīts krietni līdzsvarotāk, nekā tas notiek tirgus ekonomikas apstākļos. Skolēnam Viesītē bija iespēja tikt pie tikpat laba skolotāja kā skolēnam Valmierā. Arī sociālā kapitāla sadalījums bija krietni līdzīgāks – neviens nebrīnījās, ka arī Viesītē, ne tikai Valmierā, tēvi sanāca kopā un uztaisīja mototrasi vai mammas sarīkoja skaistumkonkursu savām atvasēm. Vienlīdz labi skolotāji un aktīvi vecāki – puse darba darīta! Līdztekus vienlīdzīgākam cilvēkresursu sadalījumam nozīmīga loma bija arī vienādotai, standartizētai izglītības sistēmai – šāda sistēma noteikti neveicināja jaunradi, bet arī neļāva būtiski kļūdīties – visiem viena matemātikas grāmata, kas jāiemāca vienādā laikā, lai nokārtotu vienu un to pašu eksāmenu.

Kvalitatīvas izglītības pieejamība ir mūsu sabiedrības morāls pienākums, mūsu solījums katram Latvijas bērnam. Šis solījums varētu skanēt šādi: “Lai kur un kādā ģimenē tu esi piedzimis, tu saņemsi nepieciešamo atbalstu, lai kļūtu par tādu cilvēku, kāds gribi un vari būt.” Lai gan šāds solījums pirmajā brīdī šķiet pašsaprotams, atmiņā ataust saruna ar Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāju izglītības izstādes Skola 2011 laikā. Uz manu jautājumu: “Vai jums šķiet pareizi, ka privātskolas prasa papildu naudu par skolēnu izglītošanu?” Ināra Kalniņa atbildēja: “Protams, mēs taču piedāvājam citādāku pakalpojumu!” Šī tikšanās mani mudinājusi uz vairākām sarunām ar vienaudžiem, kurās aizvien no jauna esmu sadzirdējis neizpratni par proaktīvas rīcības iztrūkumu izglītības nevienlīdzības izskaušanā, piemēram, lielāku finansējumu skolām ar būtisku sociālā riska bērnu īpatsvaru.

Svarīgi, ka minētie faktori bija nozīmīgi vēl ilgu laiku pēc komandekonomikas ēras beigām. Skolotāju mobilitātei nav bijusi būtiska nozīme – arī desmit gadus pēc neatkarības atgūšanas skolotāju kolektīvi Viesītē nebija pārlieku mainījušies. Vēl gadus piecus nenotika masveidīga urbanizācija; ne mazāk kā desmit gadus atbildes uz jautājumiem, kas un kā tiek mācīts, bija līdzīgas gan Viesītē, gan Valmierā.

Situācija, protams, ir mainījusies. Domāju, ka šobrīd vairāk nekā jebkad pēdējo 20 gadu laikā kvalitatīvas izglītības pieejamība bērnam ir atkarīga no vecāku sociālekonomiskā stāvokļa un dzīvesvietas. Atkal jāiezīmē faktori, kuru dēļ šāda situācija radusies.

Finansējuma diferencēšana atbilstoši sociāli neaizsargāto bērnu īpatsvaram skolā ir apspriešanas vērta iniciatīva.

“jaņos”. Otrkārt, skolas dažādos reģionos dažādi pieiet darbaspēka jautājumam. Iespēja piesaistīt augstu kvalificētus vai enerģiskus skolotājus ekonomiski atpalikušiem reģioniem kļūst arvien grūtāk. Patiesi, vajadzīga īpaša misijas apziņa, lai perspektīvs skolotājs pēc augstskolas beigšanas Rīgā izvēlētos dzīvi attālā mazpilsētā vai Rīgas mikrorajona skolā, ja iespējams strādāt pilsētā vai tās centrā. Treškārt, nevienlīdzību veicinājuši arī līdzšinējie izglītības politikas lēmumi. Jau raksta ievadā minēju

Nevienlīdzīgs cilvēkresursu, materiālo un finanšu resursu sadalījums neizbēgami rada nevienlīdzību vai nevienlīdzības risku izglītībā. Godīgi sakot, šobrīd es daudz labprātāk sāktu mācīties Valmierā vai Mārupē, nevis Viesītē vai Apē. Līdztekus jāuzsver, ka šobrīd glāze vēl ir līdz pusei pilna, nevis pustukša – izglītības sistēmu sagaida vairāki būtiski lēmumi, kurus pieņemot, nedrīkst aizmirst par morālo pienākumu nodrošināt vienlīdz kvalitatīvu izglītību visiem bērniem. Norādīšu trīs, manuprāt, būtiskākos lēmumus, kurus nāksies pieņemt un kuri jāvērtē caur izglītības iespēju vienlīdzības prizmu. Pirmkārt, būs jāpieņem lēmums par to, vai sistēma “nauda seko skolēnam” jāattiecina uz visa mācību procesa izmaksām, ne tikai skolotāju algām. Šāds lēmums veicinātu vienlīdzību izglītības pieejamības jomā, jo skolas nodrošinājums nebūtu atkarīgs no reģiona ekonomiskās aktivitātes. Nodokļu maksātāji būtu vienojušies, ka visiem bērniem nepieciešams vienlīdz labs materiālais nodrošinājums. Īstās grūtības sāksies tad, kad tiks apspriests, vai līdztekus šim

vienotajam finansējumam pašvaldības drīkst veikt piemaksas no sava budžeta. Otrkārt, būs jāpieņem lēmums par pozitīvo diskrimināciju skolu finansējumā. Šobrīd valsts finansējums bērnu sociālajam un psiholoģiskajam atbalstam skolā ir 3% no “nauda seko skolēnam” resursiem – neatkarīgi no problēmām, ar kurām saskaras skola. Finansējuma diferencēšana atbilstoši sociāli neaizsargāto bērnu īpatsvaram skolā ir apspriešanas vērta iniciatīva. Treškārt, savlaicīgi jādomā par migrantu integrāciju mūsu izglītības sistēmā. Šobrīd likums skolām nosaka pienākumu integrēt migrantu bērnus – bērnus, kuri nezina valodu, ir no citas kultūras un bieži ar vājām akadēmiskajām priekšzināšanām. Tomēr trūkst papildu finansējuma vai metodiskā atbalsta šāda darba veikšanai. “Naudas pārdale, sociālisms!” kliegs skeptiķi un opozicionāri. Jā, bet paradoksālā kārtā izglītības iespēju vienlīdzība (starta pozīcijas vienlīdzība) ir pilnvērtīga kapitālisma postulāts. Kvalitatīvu izglītību. Bet visiem, lūdzu!

DISKUSIJAS JAUTĀJUMS:

Kādi lēmumi jāpieņem tagad, lai nākotnē nodrošinātu vienlīdz kvalitatīvu izglītību visiem?

Ko sniedz dalība programmā Iespējamā misija? Piesakies arī Tu! DARBS AR ATBILDĪBU

PROFESIONĀLĀ IZAUGSME

VIENAUDŽU KOPIENA

KARJERAS ATTĪSTĪBA

KONKURĒTSPĒJĪGS ATALGOJUMS

Darbs ar atbildību, kas izaicina un

Profesionālā izaugsme – kvalitatīvas un uz

Iespēja būt daļai no līdzīgi domājošu

darba devēji, kuri augstu novērtē Iespējamās

vienlaikus sniedz milzu gandarījumu

pieredzi balstītas intensīvas mācības un

vienaudžu kopienas

misijas programmā iegūto pieredzi un vēlas

Skolotāja darbs klasē ir atbildīgs un attīsta

profesionāļu atbalsts

Piedaloties Iespējamā misijā, Tu kļūsi par daļu

redzēt programmas absolventus kā vērtīgus

prasmes risināt kompleksas problēmas –

Tu gan mācīsi citus, gan arī pats turpināsi

no vienaudžu kustības ar līdzīgām vērtībām

darbiniekus.

pašam izvirzīt mērķus, rast labākos to īsteno-

mācīties. Iespējamā misija piedāvā īsā laikā

un iepazīsi cilvēkus, ar kuriem nākotnē īstenot

šanas ceļus, iedvesmot savus skolēnus mērķu

iegūt zināšanas, pieredzi un iemaņas, kas dos

kopīgas idejas. Tu kļūsi arī par globālas

Konkurētspējīgs atalgojums

sasniegšanai, sekot līdzi progresam un būt

lielisku pamatu nākotnes karjeras veidošanai

kustības dalībnieku, mācoties un sadarbojo-

Katrs Iespējamās misijas dalībnieks papildu skolo-

atbildīgam par sava darba rezultātu. Ja spēsi

jebkurā jomā. Programmas ietvaros Tu

ties ar vienaudžiem no 26 pasaules valstīm,

tāju algai saņem mācību stipendiju 150 Ls apmē-

iedvesmot, organizēt un vadīt veselu klasi, Tu

piedalīsies Līderības attīstības programmas

kurās darbojas Iespējamai misijai līdzīgas

rā katru mēnesi divu gadu garumā. Skolotāja

pratīsi stratēģiski domāt un vēlāk tiksi galā ar

mācībās sešas nedēļas Vasaras akadēmijā un

programmas.

alga ir atkarīga no konkrētās pašvaldības

jebkuru situāciju, lai ko Tu darītu. Iespējamā

divus gadus katru otro nedēļu piektdienās un

Karjeras attīstības iespējas

naudas sadalījuma un arī no skolas budžeta

misijā gūtās vadības iemaņas ļaus ar pārliecī-

sestdienās, kur attīstīsi mācīšanas un vadības

Tev būs pieeja vērtīgam profesionālajam

plānošanas. Vidējais atalgojums dalībniekam

bu pieņemt izaicinājumus, kuriem būs gatavs

prasmes, kā arī saņemsi individuālu atbalstu.

tīklam, kas noderēs, veidojot nākotnes karje-

kopā ar skolotāja algu un mācību stipendiju ir

ru. Iespējamo misiju atbalsta Latvijas labākie

no 400 - 450 Ls (neto) apmērā.

reti kurš no Taviem vienaudžiem.

Kvalitatīvu izglītību. Bet visiem, lūdzu!

Pirmkārt, mobilākie, aktīvākie un izglītotākie vecāki pārsvarā dzīvo tur, kur bijušas vai radītas darba vietas – Pierīgā, lielajās pilsētās un to piepilsētās. Šie vecāki augstu vērtē izglītības nozīmi un pieprasa kvalitatīvu izglītību saviem bērniem. Minēšu, ka Mārupes novada iedzīvotāju vidējais formālās izglītības līmenis ir augstāks nekā, piemēram, Viesītes novada iedzīvotājiem, un Mārupes vidusskola noteikti izjūt būtiskāku ieinteresēto vecāku atbalstu un spiedienu nekā Viesītes vidusskola. Bez atbalsta un spiediena Mārupes novada iedzīvotāji veic arī nozīmīgus ienākuma nodokļa maksājumus, daļa no kuriem nonāk Mārupes vidusskolas budžetā. Turpinot analoģiju – Viesītes vidusskola tiek atstāta

piemēru par maksas privātskolu prakses normalizāciju, tomēr nozīmīgāks šķiet lēmums par vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas sistēmu “nauda seko skolēnam”, kas paredz tiešu saikni starp skolēnu skaitu skolā un skolotāju atalgojumu. Ekonomiski attīstītajos reģionos ar pieaugošiem dzimstības rādītajiem šī sistēma nozīmējusi vairāk naudas skolotāja makā, savukārt ekonomiski atpalikušajos reģionos, kur dzimstības rādītāji samazinās vai nemainās, arī skolotāju algas ir samazinājušās vai palikušas nemainīgas.

TUVINĀŠANĀS MĀKOŅIEM IR NEIZBĒGAMA Zane Oliņa, PhD, Iespējamās misijas programmas attīstības vadītāja

īzija par skolu, kurā nostiprinās skolēnu pārliecība, ka zināšanas ir vērtība un mācīties ir stilīgi. Vīzija par personalizētu mācīšanos, kur skolēns var ietekmēt to, ko un kā viņš mācās, darot to pēc savām spējām un savā tempā, saņemot uz izaugsmi virzošu atgriezenisko saiti par savu sniegumu, kad tas visvairāk nepieciešams. Vīzija par Latviju, kurā katrs bērns skolā saņem vajadzīgo atbalstu, lai kļūtu par tādu cilvēku, kāds(-a) viņš(-a) grib un var būt – neatkarīgi no dzimšanas vietas vai sociāli ekonomiskā stāvokļa. Vīzija par skolu, kurā skolotājiem ir profe-

Iespējamās misijas dalībnieki no pirmās dienas, uzsākot dalību programmā, raduši domāt tieši tādās kategorijās – kādi ir mani mērķi, vai tie ir pietiekami augsti un vienlaikus jēgpilni maniem skolēniem? Un kam jānotiek, lai tos sasniegtu?

sionālās izaugsmes iespējas, pozitīva un iniciatīvu atbalstoša darba vide ar konstruktīvas problēmu risināšanas un sadarbības tradīcijām kopīgu mērķu sasniegšanai.

kolēģu pieredzē, rosinot kopīgi meklēt un ieviest konkrētus risinājumus, stabili stāvot ar kājām uz zemes, tuvināšanās mākoņiem ir ne vien iespējama, – tā ir neizbēgama.

Nesasniedzami mākoņstūmēja, kas nepārzina ikdienas realitāti, sapņi? Vai tieši otrādi – mērķtiecīga jauna profesionāļa, gan ne bez ideālisma piedevas, ikdienas praksē un vērojumos balstīta ambicioza, taču sasniedzama vīzija par to, kas ir iespējams Latvijas skolās?

Grūti tikt mākoņos, ja vienīgais atspēriena punkts ir tas, kā ir šodien. Pārāk �� bieži par�� priekšnoteikumu pirmā soļa speršanai jaunā, mazāk pazīstamā, šķietami tālā nākotnes realitātē izvirzām noteiktas gatavības pakāpes sasniegšanu. Pārāk bieži gaidām kāda centrāla

Viena diena, gads vai pat pāris gadu var būt par maz, taču svarīga ir pieeja domāšanai par pozitīvu pārmaiņu iespējamību un savu nozīmīgumu un atbildību tajās. Iespējamās misijas vēstnieku pieredze rāda, ka soli pa solim, ticot katra bērna varēšanai, iedziļinoties

spēka ārēji radītu priekšnoteikumu izpildi –�� vai tas būtu noteikta līmeņa tehnoloģiskais nodrošinājums, atļauja veidot skolēnu vajadzībām atbilstošāku mācību procesu vai mandāts neuztvert skolēnus kā noteikta resursa piegādātājus darbavietu uzturēšanas, ēku apsildīšanas vai nostaļģisku atmiņu nodrošināšanas nolūkiem. Skolēni jau dzīvo tajā nākotnes realitātē, kurai skola vēl tikai briest viņus gatavot. Lai Iespējamās misijas vēstnieku pārdomas par skolas realitāti un viņu nākotnes redzējums kalpo kā ierosme arī jums – skolotājiem, skolēniem, skolu vadītājiem, vecākiem, darba devējiem, politiķiem, kaimiņiem! Paceliet acis augstāk mākoņos un vienlaikus skaidrāk apzinieties situāciju uz zemes – nenoliedzami tas zilonis ir tepat istabā un tāpat vien prom neies! Sniedzam jums ierosmi un drosmīgas idejas, lai ar lielāku pārliecību un izpratni varam doties uz priekšu – mūsu bērnu un Latvijas nākotnei!

AUTORU VIZĪTKARTES Aleksandrs Vorobjovs Ieguvis bakalaura grādu matemātikā LU Fizikas un matemātikas fakultātē, darbojies kā Latvijas ziņu nodaļas žurnālists laikrakstā Diena. Iespējamās misijas ietvaros uzsāka darbu Rīgas Mūzikas internātvidusskolā, kur šobrīd strādā jau 4. gadu. Matemātikas un fizikas skolotājs, mediju pulciņa vadītājs. Šobrīd līdzdarbojas Iespējamās misijas vēstnieka Kārļa Kravja vadītā Latvenergo projekta fizmix.lv veidošanā. Turpina studijas Latvijas Universitātes Vidējās izglītības matemātikas skolotāja studiju programmā. Aleksandrs ir arī sabiedrības par atklātību Delna biedrs.

Dina Sarceviča Ieguvusi bioloģijas bakalaura grādu LU Bioloģijas fakultātē, aktīvi darbojas studenšu korporācijā Selga. Iespējamās misijas ietvaros divus gadus strādāja Limbažu 3. vidusskolā, pasniedzot dabaszinības pamatskolai un vidusskolai. Šobrīd Dina turpina studijas, lai iegūtu bioloģijas un dabaszinību skolotājas kvalifikāciju, bet ikdienā darbojas klīnisko pētījumu jomā. Dina turpina līdzdarboties programmā Iespējamā misija, piedaloties digitālo mācību materiālu izstrādes projektā un Iespējamās misijas vēstnieku izdevuma veidošanā.

Gatis Narvaišs Ieguvis bakalaura grādu fizikā LU Fizikas un matemātikas fakultātē, paralēli studijām Gatis ir guvis vērā ņemamu organizēšanas un vadīšanas pieredzi jauniešu starptautiskajā organizācijā AIESEC. Iespējamās misijas ietvaros uzsāka darbu Dobeles Valsts ģimnāzijā, pasniedzot matemātiku, fiziku, dabaszinības un informātiku. Gatis turpināja darbu skolā arī trešo gadu, bet šobrīd turpina darba gaitas Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā. Vienlaicīgi pilda kuratora lomu programmā Iespējamā misija, atbalstot jaunos skolotājus. Gatis ir viens no mācību video portāla macibuvideo.lv izveidotājiem.

Edīte Sarva Ieguvusi bioloģijas bakalaura grādu LU Bioloģijas fakultātē, studiju ietvaros vairākus mēnešus veikusi pētījumus Taizemē, gūstot jaunu pieredzi. Iespējamās misijas ietvaros uzsāka darbu Ziemeļvalstu ģimnāzijā Rīgā, pasniedzot bioloģiju, ķīmiju un veselības mācību. Šobrīd Edīte skolā strādā 3. gadu un uzsākusi darbu arī Rīgas speciālās pamatskolas Attīstības centrā ar 2.-4. kl. skolēniem. Edīte turpina studijas, lai iegūtu bioloģijas un dabaszinību skolotājas kvalifikāciju un līdzdarbojas programmā Iespējamā misija, piedaloties digitālo mācību materiālu izstrādes projektā.

Igors Grigorjevs Ieguvis bakalaura grādu ekonomikā un biznesa vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā, studiju laikā aktīvi darbojies Latvijas Studentu apvienībā. Iespējamās misijas ietvaros uzsāka darbu Ozolnieku vidusskolā, pasniedzot matemātiku un ekonomiku, kurā turpināja darbu gadu pēc programmas beigšanas. Šobrīd Igors ir Zaķumuižas pamatskolas direktors un par savu mērķi min strukturēt viņam uzticēto skolu, piesaistīt tai talantīgus cilvēkus un atraisīt esošos darbiniekus. Igors pats saka, ka šobrīd viņam ir labākais darbs pasaulē!

Iespējamās misijas vēstnieku izdevums IMdekss. Visu rakstu autori ir Iespējamās misijas vēstnieki, kas vismaz divus gadus strādājuši skolā. Gada skaitlis pie vārda norāda, kurā gadā vēstnieks sācis dalību programmā. Redaktore: Dina Sarceviča IM’10 IMdekss redakcija: Lauris Bokišs IM’10, Zane Oliņa, Inese Pelnēna IM’08, Dina Sarceviča IM’10, Katrīna Vītola IM’09

Veru iela 5-10, Rīga, Latvija, LV-1010 info@iespejamamisija.lv +371 67 294 645 @iespejamamisija facebook.com/iespejamamisija draugiem.lv/iespejamamisija www.iespejamamisija.lv

IMdekss rakstu autori: Igors Grigorjevs IM’09, Gatis Narvaišs IM’09, Dina Sarceviča IM’10, Edīte Sarva IM’10, Aleksandrs Vorobjovs IM’09

Tapis sadarbībā ar: interneta žurnāla satori.lv redakciju un biedrību Ascendum, personīgi sadarbojoties ar Ilmāru Šlāpinu un Antoniju Skopu-Šlāpinu;

SIA Jelgavas Tipogrāfiju, personīgi sadarbojoties ar Juri Sīli un Arvi Kronbergu;

fotoziņu aģentūru F64, personīgi sadarbojoties ar Gati Rozenfeldu un Gati Giertu.

Mākslinieks: Edgars Rodiņš Drukātās versijas literārā redaktore: Ilze Collenkopfa

IMdekss izdošanu finansiāli atbalstījis IM Absolventu fonds.

Iespējamā misija pastāv, lai katrs bērns Latvijā saņemtu izglītību, kas attīsta viņa spējas, motivāciju un prasmes mācīties mūža garumā. Mēs ticam, ka labs skolotājs ir kvalitatīvas izglītības pamats, tāpēc piesaistām darbam skolā zinošus un enerģiskus augstskolu absolventus, palīdzot viņiem kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem un nākotnes līderiem. Iespējamās misijas skolotāji pēc divu gadu dalības programmā kļūst par programmas vēstniekiem, veidojot cilvēku kopu, kas ilgtermiņā dos pozitīvu ietekmi uz izglītības kvalitāti. Līdz šim 59 Latvijas skolās – gan mazās lauku un mikrorajona skolās, gan valsts ģimnāzijās un arodskolās – ir strādājuši vai šobrīd strādā 70 Iespējamās misijas dalībnieki, no kuriem 35 ir programmas absolventi. Lielākā daļa no IM skolotājiem pēc programmas beigšanas izvēlas turpināt darbu skolā.

Programmu dibinājuši: