98 LA125
PROJEKTI
Ilgtspējīga kvartāla ideja TEKSTS AGRITA LŪSE FOTO, VIZUĀLIE MATERIĀLI «VASTINT LATVIA» ARHĪVS, GATIS DIDRIHSONS Ü Detālplānojuma risinājumi kvartāla teritorijas funkcionālajam dalījumam.
R
īga savā ziņā ir unikāla pilsēta, izņemot Vecrīgas daļu, – tāpat kā Berlīne, mūsu galvaspilsēta sastāv no perimetrālas apbūves kvartāliem un kopumā veido visai loģisku plānojumu. Ne Viļņā, ne Tallinā nav tik plaši un pieejami izvietotas komerctelpas, domājot par klientu ērtībām. Brīvības iela vien Rīgā ir 7,5 km gara, un abpus tai pirmos ēku stāvus aizņēmušas komerctelpas ar daudzveidīgu pakalpojumu klāstu. Tā nav tikai moderno laiku iezīme, bet pilsētas rakstura īpašība vismaz 100 gadu garumā, kad dažādos laikos pastāvējis rakstīts un arī nerakstīts likums dzīvojamo un biroja ēku pirmos stāvus atvēlēt veikaliem vai saloniem ar plašām vitrīnām. Community living ir tas, kurp vēlas atgriezties Eiropa, un Rīga nav izņēmums. Mazi veikaliņi, omulīgas kafejnīcas, nelieli skaistumkopšanas saloni un citi sīki pakalpojumi viena kvartāla ietvaros. Savējie. Rīgas pilsētas kvartālu publiska apdzīvošana modernajos laikos spoži aizsākās ar Berga Bazāra piemēru, labi un ne tik labi turpinoties arī citviet pilsētā – Alojas kvartālā, Upīša pasāžā, Barona kvartālā, Kalnciema kvartālā, Spīķeros, Centrus, Felicity Apartment u.c. Taču kvartālu humāna apdzīvošana saskaņā ar savējo vai piederības principa ievērošanu pilsētas kontekstā joprojām ir ievērojamā mazākumā, aktīvai lietošanai vairāk piedāvājot vien ārējo, ielas fronti pa kvartālu perimetru. Lielisks potenciāls piemīt Vidzemes tirgus aizņemtajam kvartālam pārtapt par
Kvartāla pirmās kārtas – Antonijas ielas 17A – dzīvojamās ēkas. Būvniecības stadijā esošo ēku vizualizācija (arī blakus lapā).
PROJEKTI LA125
atraktīvu un pilsētnieku iemīļotu vietu, ja vien uzrastos iedvesmots un ar saprātu apveltīts pasūtītājs. Rīgas pilsētā apsveicami būtu jebkuri centieni, kas vērsti uz publikas ievilināšanu kvartālu iekšienē. CITĀDS KVARTĀLS – MAGDELĒNAS KVARTĀLS Magdelēnas kvartāls, kas nupat sācis savu reālo attīstības ceļu starp Strēlnieku, E. Melngaiļa un Antonijas ielu, jau idejas sākumposmā 2006. gadā, kad tika noslēgts arhitektūras metu konkurss, tika plānots kā vienots, harmonisks organisms ar plašām funkcionālajām iespējām dzīvei, atpūtai un darbam. 2006. gada arhitektūras konkursā uzvarēja «Didrihsons arhitekti» (G. Didrihsons, A. Klīdzējs, L. Balcere, R. Pope, D. Lazdiņa, S. Šaplavskis), piedāvājot pasūtītāja vēlmēm tuvo ilgtspējas un ekonomiskās lietderības konceptu, kas paredz aktīvu un humānu dzīvošanu arī kvartāla iekšējai telpai, nepārkāpjot Rīgai raksturīgo perimetrālo kvartāla apbūves principu. «Par laimi, mūsu situācija ir unikāla Rīgai, jo mūsu rīcībā ir ievērojama platība un uzdrīkstēšanās attīstīt pilnvērtīgu kvartālu ar augstu pievienoto vērtību. Esam izpētījuši kvartāla vēsturi un secinājuši, ka hronoloģiski vecākā apbūve datējama ar 1873. gadu. Pēc tam laika gaitā saradušies lielāki un mazāki apjomi, taču bez īpašas estētiskas vai vēsturiskas vērtības. Ēku fasādes tikušas stipri pārbūvētas, daudz sekundāru uzslāņojumu. Nonākot mūsu īpašumā, domāju, teritoriju jau varēja
dēvēt par degradētu, taču ar lielisku potenciālu attīstīties,» atzīmē Urmas Pastarus, «Vastint Latvia» attīstības vadītājs. «Mēs plānojām šo zemesgabalu apbūvēt ar ēkām, paredzot tajā divas ieliņas un vietu caurejošai gājēju pasāžai, kas savienotu Antonijas un Strēlnieku ielu, attiecīgi iegūstot plānojumā simtu metru garumā iekšējos perimetrālās apbūves laukumus. To iekšienē bija paredzēti dzīvokļu ēku iemītniekiem domāti privātie pagalmi. Idejas līmenī priekšlikums bija izcils, taču eksistē vairāki tehniski iemesli, kas lika nedaudz
mainīt sākotnējo konceptu. Jo arī līdzās esošie gruntsgabali attīstīsies un nākotnē tajos tiks būvētas ēkas. Līdz ar to izsauļojums un citi nosacījumi mums lika nedaudz atkāpties no ieceres, kas tika izvirzīta konkursa uzdevumā. Taču pamatideja paliek tā pati – atvērt kvartālu, padarīt to publiski pieejamu. Mums ir svarīgi, lai Magdelēnas kvartālā cilvēkiem patiktu, lai vides kvalitāte vilinātu cilvēkus ienākt un uzturēties kvartālā, lai te būtu vienlaikus publiska un intīma kamervide, kas nav pūļa tūristu taku maršrutā. Ēkas teritorijā tiks sadalītas atsevišķos blokos, mijoties dažādu stāvu skaita (2–7) dzīvojamo un biroju funkciju apjomiem, kvartāla centrālajā laukumā tiks piedāvātas dažādas iespējas pilsētas ikdienišķās dzīves norisēm. Ēku pirmie stāvi tiks atvēlēti komercpakalpojumu veicējiem – saloniem, kafejnīcām, maziem pārtikas veikaliņiem, restorāniem, mazstāvu apbūvē varētu iekārtoties darbnīcas un nelieli, šarmanti biroji. Magdelēnas kvartāla centrā labprāt redzētu kādu izglītības iestādi, kas videi piešķirtu radošuma garu un jauneklīgi dinamisku noskaņu. Mums kā attīstītājiem ir svarīgi, lai kvartāls elpo un šeit būtu dzīvība.» AR DOMU PAR ROSĪBU Apbūves attīstība un kopējā arhitektūras forma tiek plānota uz konkursa uzvarētāju «Didrihsons arhitekti» ideju bāzes. «Didrihsons arhitekti» izstrādājuši arī arhitektūras projektus divām dzīvojamām ēkām, kas šobrīd top kā pirmās šajā kvartālā. Nākamā plānotā
99
100 LA125
PROJEKTI
dzīvojamā ēka tiks būvēta pēc arhitekta J. Mitenberga, arhitektu birojs «AB3D», projekta, kas uzvarēja arhitektūras konkursā par šo ēku. Konkurss tiek sludināts atsevišķi katram kvartāla objektam, tādējādi radot projekta attīstības ietvaros plašu arhitektūras rokrakstu daudzveidību, un tā būs kvartāla savdabība un īpašā iezīme. Izvēloties konkursa kvalitatīvāko piedāvājumu, žūrijas sastāvā bija iekļauts arī kvartāla sākotnējās idejas autors arhitekts Gatis Didrihsons. Attīstītāji lēš, ka ik dienu kvartālu savās gaitās izmantos vidēji 2000 cilvēku – gan iemītnieki, gan biroju darbinieki, gan visi citi pilsētnieki no apkārtnes, kas šeit iegriezīsies viesos, darba darīšanās vai vienkārši labi pavadīt laiku kādā no omulīgajām kafejnīcām vai restorāniem. Antonijas iela Rīgā jau kļuvusi populāra kā restorānu iela, Magdelēnas kvartāls paplašinās šo funkciju ar savu pienesumu. Un vai pilsētniekam var būt kāds spēcīgāks vilinājums par labu arhitektūru kopā ar lielisku ēdienu un pakalpojumu? Tieši pasūtītāja redzējums un vīzija ir tās lietas, uz kurām bāzējoties iespējams īstenot kvalitāti saskaņā ar augstāko raudzi. Šeit netiks atkārtotas kļūmes, kādas ir raksturīgas citviet Rīgā, piemēram, veidot izteiktu darījumu centru, kas vakaros noslēdzas un paliek tukšs, vai veidot klusu guļamrajonu, kam svešas aktivitātes. Magdelēnas kvartāls dzīvos un aktīvi rosīsies no rīta, pusdienlaikā un vakaros, darbadienās un brīvdienās, ziemās un vasarās. Tam tiek radīta speciāla infrastruktūra, par to tiek domāts plānojumā un labiekārtojumā, miksētajā funkcionalitātē (publiskās un privātās zonas nodalījums ar arhitektūras un labiekārtojuma formām un mērogiem) un estētikā. Un, jā, svarīgi atzīmēt, ka gājējiem un
Strēlnieku ielas 4C dzīvojamā ēka. Atklāta arhitektūras konkursa idejas vizualizācija no konkursa uzvarētāja arhitektu biroja AB3D.
riteņbraucējiem ikdienā te būs priekšroka. Magdelēnas kvartāla attīstības plāni sniedzas vairākus gadus uz priekšu, jo arī ieceres ir iespaidīgas – kopējā iznomājamā platība kvartālā būs vairāk nekā 39 000 m2, no kuriem 21 000 m2 ir dzīvokļi (kopā 300 dzīvokļi), 15 000 m2 ir biroju telpas un 3000 m2 komerctelpas. Projekts sadalīts vairākos posmos un tiks īstenots soli pa solim, neatkāpjoties no ilgtspējas koncepta. Kā kvartāla ietvaros risinās Rīgas lielāko problēmu – vietu autostāvvietām? Rīgas centrā tās ierīko vai nu pagalmos, vai pagraba stāvos, abos gadījumos tām ir kopējs trūkums – tās ir par šauru. Magdelēnas kvartālā būs 2 auto stāvvietas. Viena ar 79 vietām starp 1.kārtas dzīvojamām ēkām pirmā stāva līmenī un «zaļo» jumtu, otra – daudz plašāka ar 180 vietām, divos līmeņos zem nākamajās kārtās plānotajām biroju ēkām. Tas nav pats lētākais variants investoram, bet toties labākais variants tiem, kas šeit dzīvos un strādās. Un arī humānākais risinājums – autostāvvietas atradīsies zem zaļojoša pilsētas dārza, kas būs paaugstināts ēku otrā stāva līmenī. ARHITEKTA REDZĒJUMS «Kvartāla projekta koncepts jau 2006. gadā paredzēja to veidot kā atvērtu, nevis norobežotu vidi ar nelieliem noslēgtiem iekšējiem pagalmiem pie dzīvojamām ēkām. Balstoties personīgajā pilsētas lietotāja pieredzē, mūsu vadmotīvs bija radīt zaļu, drošu, pilsētniecisku un labiekārtotu publisku vidi
tieši šajā pilsētas daļā, kur tik ļoti pietrūkst iespējas kaut kur apsēsties vai pastaigāties ar bērniem,» pārdomās dalās arhitekts Gatis Didrihsons. „Ir pagājis krietns laika sprīdis no 2006. gada, un programmā ieviesušās izmaiņas, kas pārstrukturē dzīvojamo un biroju ēku izvietojumu. Taču politiski akceptētā doma par automašīnu īpatsvara samazināšanu paliek – cars out, people in. Vēsturisko ielu ietilpības kapacitāte Rīgā ir limitēta, ja auto apjoms palielināsies – slikti būs visiem. Rīgai būtu jākļūst par pilsētu, kur dzīvot, strādāt un atpūsties. Tas ir panākams ar dažādiem pašvaldības regulējumiem, nosakot attīstību, veicinot mazā biznesa iespējas pilsētas centrā un uzliekot papildu slogu automašīnām, lai samazinātu to skaitu. Šobrīd pēc mūsu projekta Magdelēnas kvartālā top pirmās divas dzīvojamās ēkas ar 6 stāviem – tik, cik raksturīgs līdzās esošās Antonijas ielas apbūvē, – un 116 dzīvokļiem, 3 komerctelpām un 7 Latvijā unikāla piedāvājuma telpām, kas veidotas pēc work-live principa, kur ēkas pirmajā stāvā ir komerctelpa, kas savienota ar dzīvokli virs tās. Ēkas arhitektoniskais koncepts ir racionāls, domājot par to, kas vajadzīgs un ir ērts cilvēkam un Rīgai raksturīgajam cilvēciskajam mērogam. Mēs neplānojām nepamatotus pārsteigumus. Balkoni ir orientēti galvenokārt uz dienvidu – iekšpagalma – pusi. Jumta stāvs apdzīvojams, atstāta vieta tehniskajām telpām. Pirmais stāvs saskaņā ar kvartāla apbūves principiem atvēlēts komercplatībām, dzīvojamā zona sākas ar 2. stāvu un līdz ar iekšpagalma labiekārtoto teritoriju, kas vienlaikus ir apakšzemes stāvvietas zaļais jumts. Ieeja ēkā un iebrauktuve stāvvietā ir no ielas puses 1. stāva, pagrabstāvā katram dzīvoklim atvēlēta neliela noliktava. Ar gudru risinājumu esam ieguvuši vairākas priekšrocības – samazinātas autostāvvietas būvniecības izmaksas, izsauļots pagalms un iegūts funkcionāls zonējums. Dzīvokļu plānojumi ir kompakti, sadalīti klusākā un skaļākā zonā, detalizēts komunikāciju, santehnikas un iebūvēto mēbeļu izvietojums, lai būtu gan funkcija, gan dizainiski izskatīgi. Liela platība atvēlēta dzīvojamai zonai ar izeju uz terasi vai plašu balkonu. Kas nav mazsvarīgi – griestu augstums dzīvokļos ir 2,95 m, kas ļauj telpai elpot. Dzīvokļu plānojumā atkārtojas zināmi principi, bet tie noteikti nav tipveida dzīvokļi. Mēs šeit īstenojam labas dzīvojamās vides konceptu, piemēram, dzīvokļi ir orientēti caurejoši, vienā pusē ir rīta, otrā – vakara saule, vienā pusē aktīvais ielas dzīvīgums, otrā – pagalma personiskums un klusums. Katrā kāpņu laukumā pārsvarā ir 2 dzīvokļi. Te ir pilnīgi viss laimīgai dzīvošanai, kas var rasties, ja intelektuālais ieguldījums nāk no abām pusēm – pasūtītāja un arhitekta.» â