1 minute read

Reformacija

Ļaunumi, kas tolaik nomocīja kristietību, piemēram, māņticība, neticība, neziņa, tukšas spekulācijas un netikumība - visi dabiskie cilvēka sirds augļi - nebija nekas jauns uz zemes. Tās bieži bija parādījušās valstu vēsturē. Īpaši Austrumos dažādas reliģijas, kas bija piedzīvojušas savu slavas dienu, betbija novārgušas, bija cietušas no to uzbrukuma un, pakļaujoties tam, bija kritušas, lai nekad vairs neceltos. Vaikristietībai būs tāds pats liktenis? Vai tā tiks iznīcināta tāpat kā šīs senās tautas reliģijas? Vai trieciens, kas tām sagādāja nāvi, būs pietiekami spēcīgs, lai atņemtu viņai dzīvību? Vai nav nekā, kas varētu viņu glābt? Vai tie naidīgie spēki, kas tagad to apspiež un kas jau ir gāzuši tik daudzus citus pielūgsmes veidus, spēs bez pretestības ieņemt savu vietu? Kā notika šī Baznīcas un pasaules atdzimšana? Novērotājs tad varētu saskatīt divu likumu darbību, ar kuriem Dievs pārvalda pasauli visos laikos. Pirmkārt, tā kā Viņam ir mūžs, kurā rīkoties, Viņš sāk savus sagatavošanās darbus nesteidzīgi un ilgi pirms notikuma, ko Viņš ir iecerējis īstenot. Tad, kad ir pienācis laiks, Viņš ar vismazākajiem līdzekļiem panāk vislielākos rezultātus.

XVI Gadsimta Reformācijas Vēsture, 1. Sējums

Jean-Henri Merle D’Aubigne

This article is from: