gada parskats

COMMERCIAL PROPERTY MARKET REPORT

2018

IEVADS 2017. gads aizvien apliecināja vietējo un starptautisko tirgus spēlētāju ticību Latvijas komercplatību tirgum ilgtermiņā. Ne tikai veicot jaunus iegādes darījumus, bet arī izziņojot vērienīgus attīstības projektus visos segmentos. Lai gan 2017. gadā kopējais investīciju apjoms Latvijas komercīpašumos bija zemāks nekā 2016. gadā, tas drīzāk saistīts ar nepietiekamu piedāvājumu augstas kvalitātes aktīviem par atbilstošu cenu. Jo investoru interese par šādiem īpašumiem joprojām ir augstā līmenī.

Komercplatību nomas tirgū saglabājas nomnieku interese pārcelties uz jaunām, nesen būvētām ēkām, tomēr lielāka interese ir par tiem projektiem, kuros jau uzsākta un redzama būvniecība. Turklāt lielākās iznomāšanas aktivitātes ir tieši pirms šo projektu nodošanas ekspluatācijā.

Prestižais finanšu tirgus žurnāls EUROMONEY atzinis KIVI REAL ESTATE par labāko nekustamā īpašuma nomas/pārdošanas kompāniju Latvijā 2018. gadā. KIVI komandai šī atzinība ir ne tikai liels pagodinājums, bet arī atbildība un izaicinājums uzlabot sasniegto līmeni un attaisnot klientu cerības. Šis sasniegums ir iespējams ne tikai pateicoties aizrautīgam un neatlaidīgam KIVI komandas darbam, bet neapšaubāmi - arī klientu uzticībai daudzu gadu garumā. Tāpēc vēlos teikt lielu Paldies visiem iesaistītajiem!

2018. gada 1. septembrī uzņēmums KIVI REAL ESTATE svinēja savu 9. jubileju un, uzsākot uzņēmuma desmito darbības gadu, KIVI ir pārliecinoši kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem nozares uzņēmumiem. Atskatoties uz aizvadīto laiku, lielākais gandarījumus ir par daudzajiem klientu veiksmes stāstiem. Un pateicoties abpusējai uzticībai un sadarbībai, arī KIVI ir izdevies sasniegt izcilus rezultātus. Gan šobrīd, gan turpmāk KIVI komandas mērķis ir saglabāt mūsu vērtības komandas darbu, enerģiju, godīgumu un zināšanas. Pateicoties tām esam palīdzējušu sasniegt mūsu klientiem gaidītos rezultātu daudzu gadu garumā un tāpat plānojam turpināt!

Uz sadarbību,

Ivars Gorbunovs

BIROJI Biroju telpu nomas tirgus apskats 2017. gada notikumi un tendences biroju nomas tirgū kopumā pierādīja, ka biroja telpām ir nozīme biznesa izaugsmē un konkurētspējā par kvalitatīvu un produktīvu darba spēku. To galvenokārt pamatoja divas iezīmes.

Pirmkārt - ātra un veiksmīga jaunās biroju ēkas Place Eleven aizpildīšana ar kompānijām, kas iepriekš atradušās zemākas kvalitātes telpās.

Otrkārt – nomnieku pieprasījumu aizvien ir grūti pilnībā izpildīt.

Svarīgākajiem kritērijiem atbilstošs piedāvājums ir ļoti ierobežots.

Kopējās pārmaiņas bija līdzīgas pēdējo gadu tendencēm, kad kompānijas arvien vairāk pieņem lēmumus par labu energoefektīvākām un modernām biroju ēkām ar kompānijas vajadzībām atbilstošu plānojumu.

Pieprasījums Nomnieku pieprasījums pēc modernām un kvalitatīvām biroja telpām turpina pieaugt. Ne tikai lielākas vai efektīvāka plānojuma telpas ir iemesls, bet arī telpu dizaina iespējas, mikroklimata kvalitāte, kopējā ēkas un vides infrastruktūra ir iemesli, kādēļ gan vietējās, gan starptautiskās kompānijas interesējas par jaunajām un plānotajām biroju ēkām Rīgā.

Redzams, ka arī darba sludinājumos kompānijas kā vienu no uzņēmumu raksturojumiem norāda iespēju strādāt jaunās, modernās, lieliska dizaina, ērtās biroja telpās.

Aizvien liels pieprasījums un mainība ir birojiem ar platību līdz 150 m2, kā arī 200 – 350 m2 birojiem. Retāk tiek meklētas jaunas biroja telpas 1000 – 2000 m2 platībā un lielākas. kompānijām, tai skaitā bankām un apdrošināšanas kompānijām. Arī GBS (Global Business Services) segments Latvijā ik gadu tiek papildināts ar jaunu ārvalstu kompāniju regulāri paplašina biznesu – attiecīgi nepieciešami gan jauni darbinieki, gan lielākas biroja telpas. Turklāt telpām jābūt saistoši iekārtotām un ērtā lokācijā, jo šie centri savā starpā aktīvi konkurē par darbiniekiem.

Pieprasītākās biroja telpu atrašanās vietas ir centrs, VEF, Teika, Purvciems un Tuvā Pārdaugava. Lokācijai jānodrošina ērta piekļuve ar sabiedrisko transportu un auto novietošanas iespējas.

Piedāvājums 2017. gadā Rīgas A un B klases biroju tirgus tika papildināts ar biroju telpām aptuveni 23 000 m2 apjomā, tādējādi kopējam piedāvājumam 2018. gada sākumā sasniedzot aptuveni 638 000 m2.

No kopējā piedāvājuma aptuveni 67% platību paredzētas iznomāšanai, attiecīgi pašu uzņēmumu vajadzībām paredzēti 33 %.

2017. gadā nozīmīgākais papildinājums jaunuzbūvētu augstas klases biroju ēku piedāvājumam Rīgā ir šīs ēkas: Eleven.

Joprojām lielākā daļa no Rīgas moderno biroju tirgus sastāv no ēkām, kas būvētas pirms aptuveni desmit gadiem (pirms krīzes periodā). Šo ēku nomniekiem raksturīgi izskatīt alternatīvus piedāvājumus jaunās ēkās, ar mūsdienīgu dizainu, tehniskiem risinājumiem. energoefektivitātes rādītājiem, ērtu un efektīvu plānojumu.

Ne mazāk svarīga ir labāka apkārtējā infrastruktūra un ēkā pazemes stāvvietas, zaļās atpūtas zonas utml.).

2017. gada aktualitātes biroju nomā • Nomnieku interese par biroja telpām 2017. gadā bija vidēji aktīva. Galu galā atzīstot, ka Rīgā ir nepietiekams kvalitatīvu un modernu biroju piedāvājums, daļa klientu aizvien izvēlas nogaidīt, un atrast savu īsto biroju.

• Turpinās jaunu co-working jeb kopiestrādes telpu konceptu attīstīšana. Centrā, E.Birznieka – Upīša ielā tika atvērts PeopleWork 3500 m2 platībā. Ēka tika renovēta un tajā tiek piedāvāta moderna un ērta vide gan dažāda veida uzņēmumiem, gan konferenču rīkotājiem.

• 2017. ievērojamākais jaunpienācējs GBS segmentā bija WebHelp (birojs Valdemāra ielā 21), un Arvato Systems Latvia (birojs Zaļā ielā 1).

• Atvērtā plānojuma birojs, kas balstīts uz Activity based working konceptu iegūst arvien lielāku nomnieku ievērību un interesi.

Tas tiek uzskatīts par mūsdienīgāko biroja plānojuma veidu. Šis plānojums paredz izveidot birojā zonas, kas piemērotas gan individuālam darbam un telefonsarunām, gan komunikācijai lielākās vai mazākās grupās, gan atpūtai un aktivitātēm (piemēram, galda spēlēm).

Gaidāmie jaunie un rekonstruētie biroju ēku projekti 2018. un 2019. gads jau iepriekšējos gados tika atzīmēti kā pārmaiņas nesošs laiks gan nomniekiem, gan iznomātājiem un attīstītājiem.

2018. gadā biroju tirgū Rīgā dažādās būvniecības un rekonstrukcijas stadijās bija vairāki ēku projekti, daļa no tiem ir pabeigti un iznomāti. Zemāk minētie projekti, kas vēl ir būvniecības stadijā, tiks pabeigti un nodoti ekspluatācijā 2019. gadā. Visu šo projektu īstenošanās gadījumā, to kopējā iznomājamā platība sastāda vairāk nekā 100 000 m2 jeb gandrīz septiņas Place Eleven apjoma ēkas. (Šī ēka tiek izmantota salīdzinājumam, jo bija ilgi gaidīts jaunpienācējs biroju tirgū 2016. gadā).

• Imperial Palace, rekonstrukcija, 4 000 m2, nodota ekspluatācijā, iznomāta • Brīvības 275, jauna ēka, 1 400 m2, nodota ekspluatācijā, iznomāta • Telegraph, rekonstrukcija, 2 340 m2 • Z- Towers, jauna ēka, 22 500 m2, būvniecības stadija • Teodors, Jaunā Teika, jauna ēka, 15 000 m2, nodota ekspluatācijā, iznomāta

2018. gada tendences • Henrihs, Jaunā Teika, jauna ēka, 22 000 m2, būvniecības stadija • Akropoles biroji, jauna ēka, 9 000 m2, būvniecības stadija, daļēji iznomāta • RedLine biroji, jauna ēka, 5 000 m2, būvniecības stadija, daļēji iznomāta ir enkurnomnieks • Salmo Biroji, rekonstrukcija, 4 000 m2, nodota ekspluatācijā, daļēji iznomāta ir enkurnomnieks • InDi biroji, rekonstrukcija, 3000 m2, • SWH Biroju centrs, 12 000 m2, rekonstrukcija •Business Garden, I kārta, 14 230 m2, jauna ēka •Origo One, jauna ēka, 11 500 m2 •Mežaparka biroji, jauna ēka, 2 646 m2 Tiem sekos arī citi plānotie biroja ēku projekti 2020. - 2021. gadā, kā, piemēram, Salas Biroji, Capital City, Elemental Skanste, InDi II, Zeiss biroji, Lofts& Rosegold, Valdemāra Biroji, New Hanza City, Business Garden II kārta, un citi.

Visu šo projektu pienesums radīs pārmaiņas tirgū – kā nomniekiem, tā iznomātājiem.

•Aizvien notiek nomas priekšlīgumu slēgšana par vēl neuzceltām biroju telpām. Tādējādi nomniekiem ir iespēja izvēlēties labākās telpas ēkā. veida pakalpojumu kompāniju pieprasījums pēc lieliem (vismaz 1000 m2) birojiem, ar paplašināšanās iespēju ēkas ietvaros.

•Rīga kļūst pievilcīgāka ārvalstu kompāniju ienākšanai – plašāks, daudzveidīgāks biroja ēku un to servisu piedāvājums.

•Gan 2017., gan 2018. gadā turpinās biroju ēku pārdošana.

Jaunus īpašniekus ieguvušas šīs ēkas: Brīvības 39 (Open Centre), Duntes 3 (Duntes Nami), Kr. Valdemāra 62 (Alojas Biznesa Centrs), J. Daliņa iela 15 (LNK Centre), Vaiņodes 1 (Latvijas Valsts Mežu ēka), O. Vācieša 6b (Draugiem Group tagadējā ēka), Matrožu 15 (Ostas Skati)

Nomas maksas Nomas maksas nav krasi mainījušās. Tomēr, ņemot vērā, brīvo telpu īpatsvaru A un B klases biroju ēkās, atsevišķi iznomātāji nomas maksas paaugstinājuši par 0.50 – 1.50 EUR/m2. Atkarībā no biroja platības un nomas līguma termiņa, nomas maksu piedāvājums var individuāli atšķirties katram nomniekam.

Vidējās nomas maksas A klases birojiem: 12 – 16 EUR/m2 Vidējās nomas maksas B klases birojiem: 8 – 12 EUR/m2 Papildus nomas maksai būtiski ir pārējie telpu uzturēšanas maksājumi, kas dažādās ēkās ir atšķirīgi.as. Attiecīgi klienti pievērš uzmanību energoefektīvām ēkām, kas ļauj efektivizēt komunālo pakalpojumu izmaksas.

Nomas maksu izmaiņas sagaidāmas līdz ar lielāku biroja telpu piedāvājumu tirgū un konkurences palielināšanos iznomātāju vidū.

• Klientu interese par jauniem biroju ēku projektiem ir pieaugusi. Tiek izskatītas alternatīvas gan tuvākā gada laikā, gan izvērtēti tālākā nākotnē sagaidāmie projekti.

• Potenciālie nomnieki ir zinoši par situāciju tirgū, diemžēl vairākums arī uzskata, ka ne visi solītie biroju ēku projekti tiks realizēti, vai ir nepārliecinoši ilgā būvniecības perioda dēļ.

• Klienti, kam nepieciešamas virs 500 m2 platības mūsdienīgas un kvalitatīvas biroja telpas, lēmuma pieņemšanu atliek ierobežotā piedāvājuma dēļ.

• Nomas maksas atsevišķām biroju ēkām ir augušas grūtāk iznomājamām telpām - zemākas kvalitātes vai neērtas lokācijas dēļ - nomas maksas tiek samazinātas.

• Nomnieki arvien lielāku vērību pievērš biroju ilgtspējas un ekoloģiskajam raksturojumam, zemām uzturēšanas izmaksām, rūpēm par vidi, ievērojot korporatīvo sociālo atbildību.

• Jauno ēku attīstītāji izmanto BREEAM vai LEED konkurētspēju tirgū.

• Sagaidāma rekonstrukcija vai uzlabojumi biroju ēkām, kas būvētas pirms desmit gadiem. Tādējādi padarot tās, lai padarītu konkurētspējīgas ar jaunajiem projektiem, un aizkavētu nomnieku pārcelšanos.

• Turpinās stabilu un augošu kompāniju pārcelšanās uz labākām ēkām. Nomnieku pārcelšanās uz modernākiem birojiem, turpināsies līdz ar ekonomiskās izaugsmes periodu.

Kivi Real Estate komercīpašumu komandai 2017. gads bija aktīvs un daudzveidīgs ne tikai klientu pieprasījumu ziņā, tas vainagojās arī ar nozīmīgu un apjomīgu biroju nomas darījumu noslēgšanu. Pieminēšanas vērti ir darījumi jaunākajās biroju ēkās Rīgā – LoftOffice Akmeņu ielā 14 (nomnieks Neotech), vairāki darījumi Place Eleven ēkā (viens no nomniekiem Amplexor) un Jaunās Teikas ēkā Teodors. Paralēli iznomāti biroji arī citās atpazīstamās ēkās – Unity Biroji, Ostas Skati, InDi u.c. Īpašs gandarījums, ka starp IT, farmācijas, finanšu sektora un daudzu citu nozaru kompānijām, veiksmīgi atradām jaunu mājvietu arī Latvijā vadošajam interneta personāla atlases uzņēmumam CV-Online Latvia.

TIRDZNIECĪBAS TELPU NOMAS APSKATS Piedāvājums un brīvās platības 2018. gada sākumā brīvo telpu piedāvājums pilsētas centra aktīvākajās un populārākajās tirdzniecības ielās bija līdzvērtīgs pēdējo gadu tendencēm, kad situāciju tirdzniecībā ietekmē online iepirkšanās popularitāte un tirdzniecības centru paplašināšanās.

Piedāvājumu galvenokārt veido neefektīva plānojuma telpas, ar lielu nelietderīgo platību īpatsvaru, augstu nomas maksu, apgrūtinātu piekļuvi un tuvumā neesošām stāvvietām.

Pie esošā pieprasījuma ir grūtības iznomāt telpas, kuru īpašnieki nav gatavi veikt nekādus uzlabojumus, piedāvāt nomas maksas atlaides un sadarboties ar potenciālo nomnieku.

Aizvien samazinās izteikti aktīvu tirdzniecības ielu posmu skaits, sevišķi samazinoties klasisko veikalu popularitātei. Tos aizstāj showroom/veikala/kafejnīcas koncepti, kā arī kopumā palielinās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju daudzveidība un skaits.

Pieprasījums un tā tendences Kopumā vērtējot, 2017. gada pieprasījums pēc tirdzniecības telpām Rīgas centrā un arī ārpus tā ir bijis līdzīgs kā iepriekšējos divus gadus – vienmērīgs, ar izteiktāku sezonalitāti pavasaravasaras periodā. Sevišķi no ēdināšanas uzņēmumiem, kas meklē telpas ar terases izveidošanas iespēju un fokusējas uz tūristiem un vietējiem vasaras vakaru baudītājiem.

Pieprasījumu ietekmē modes tendences kā Latvijā, tā ārpus tās, patērētāju paradumi un vēlme izmēģināt jaunas lietas.

Atsevišķi koncepti parasti ir populāri 2-3 gadu periodā, kad pieprasījums pēc tiem piemērotām telpām ir augsts. Kā tas bija, piemēram, ar escape room izklaides konceptu. Pašlaik aktuālas ir dažāda veida drukas studijas, dizaina lietu veikali, arī bērnu izklaides studijas, virtuālā realitāte, zinātnes centri, batuti, bumbu baseini utml.

Joprojām pieprasījuma noteicošais kritērijs ir lokācija.

Lielāko pieprasījumu veido interese par tirdzniecības telpām līdz aptuveni 100 m² pilsētas centra un Vecrīgas aktīvajās un iecienītākajās vietās. Tie aizvien ir atsevišķi posmi Tērbatas, Dzirnavu, Elizabetes, Ģertrūdes, Kaļķu, Audēju un Vaļņu ielā.

Saglabājas pieprasījums telpām restaurētās, sakārtotās koka ēkās, ar vēsturisku šarmu un vidēji lielu platību. Neskatoties uz modernu telpu pieprasījumu, īpaša aura un ēkas šarms tiek uzskatīti par veiksmes un laba klientu servisa rādītājiem.

Lai gan pieprasījums no lietoto apģērbu/apavu veikaliem, pēdējos gados ir samazinājies, tomēr daļa no tiem aizņem telpas labā atrašanās vietā centrā un vēlas tās saglabāt.

No vienas puses tas norāda uz atsevišķas iedzīvotāju daļas izvairīties no vienveidīgo ķēdes veikalu apģērbu iegādes, kā arī sekot jaunai tendencei – ekoloģiskam, zero waste jeb bezatkritumu dzīves veidam. Prognozējams, ka tuvākajos gados tieši zero waste principiem atbilstoši uzņēmējdarbības virzieni attīstīsies.

2018. gadā Rīgā atvērti jau trīs zero waste sekotājiem paredzēti, beziepakojuma preču veikali: Burka, Turza un Zeroveikals. Līdz ar dinamisko pilsētnieku ikdienas ritmu, 2017. gadā palielinājies pieprasījums no mazā formāta pārtikas veikalu konceptiem, vairāki no tiem ir atvērti tieši 2018. gadā – centrālās, aktīvas plūsmas vietās. Rimi Express koncepta tīkls aizvien paplašinās.

Savukārt lielveikalu tīkls Maxima savu Latvijā un reizē Baltijā pirmo Maxima Express veikalu vasaras sākumā atvēra Merķeļa ielā.

Aizvien saglabājas pieprasījums no alkohola outlet veikaliem, gan pilsētas centrā, gan mikrorajonos.

Samazinājies pieprasījums no eko/bio veikaliem.

Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka neskatoties uz popularitāti, tas tomēr ir nišas produkts par augstāku cenu. Kā arī ir palielināts šīs produkcijas sortiments ierastajos pārtikas lielveikalos.

Papildinot veselīgas pārtikas nišu, saglabājas augsts pieprasījums pēc sporta nodarbībām paredzētām telpām.

Kā arī dažādiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kuru vēlmes bieži vien ir grūti realizējamas, jo telpas nav piemērotas un atbilstošas vides pieejamības noteikumiem.

Izmaiņas un aktualitātes tirdzniecības telpu segmentā rīgā 2017. gadā/2018. gada vidū • 2017. gadā Kr. Barona ielas tirdzniecības vietu klāsts papildināts gan ar Costa Coffee, gan dizaina un šampanieša veikalu Modernists, gan grāmatu un kancelejas preču veikala Jānis Roze papildus telpām jaunā veidolā.

• Kr. Barona ielā, centrālā un aktīvā posmā 2018. gada sākumā tika atvērts ātrās ēdināšanas un ērtās iepirkšanās veikals KOOL, kas pirms tam bija zināms tikai kā veikals, kas kopā degvielas uzpildes staciju atvērts pagājušajā rudenī Augšlīgatnē. Uzņēmums izziņoja ieceri izveidot 40 veikalu tīklu.

Tomēr jau vasaras noslēgumā Kr. Barona ielas KOOL tika slēgts un par jaunu mājvietu izvēlējās Tērbatas ielas sākumposmu, pie Vērmanes dārza.

• 2017. gada nogalē tika atvērti vēl divi Rimi Express veikali. Centrā - Brīvības ielā un Grīziņkalnā – Pērnavas ielā, tādējādi papildinot jau esošos Merķeļa un Grēcinieku ielas mini koncepta veikalus.

• Ātras iepirkšanās tipa veikalus dažādās Rīgas un ne tikai Rīgas vietās aktīvi plāno atvērt arī otrs lielais pārtikas veikalu tīkls – Maxima. (Pirmais Maxima Express atvērts Merķeļa ielā, pie krustojuma ar Barona ielu).

• Narvesen līdz ar vizuālā zīmola nomaiņu, atvēra jaunu tirdzniecības vietu netālu no Valdemāra/Elizabetes ielas krustojuma.

• Bērnu pasaulē un Galleria Riga, kā arī pārņēma iepriekš Rīgas vadošā sporta kluba Atlētika telpas (Barona Centrā, Zolitūdē un Imantā). Savukārt Juglas Atlētikas vietā paredzēts Lemon Gym. Sporta klubiem pievienojies arī People Fitness.

• Papildus jau esošajam bērnu izklaižu vietu klāstam, Ģertrūdes ielas 66 biroju ēkas 1. stāvā tika atvērts jauns interaktīvs centrs visai ģimenei - Childspace. Rotaļu laukumi Annels savu tīklu papildinās 2018. gadā.

• Arī 2017. gadā Rīgā tika atklātas jaunas vietas, kas apvieno veikala un kafejnīcas funkcijas, piemēram, Bang Bang, Četras Zoles, konceptveikals IMAGEHOUSE u.c.

• 2017. gadā bija vērojama neliela ēdināšanas uzņēmumu rotācija. Tomēr esošie uzņēmumi pārliecinoši paplašinās, pārklājot arvien vairāk lokācijas Rīgā. Piemēram, Vairāk saules atvēra jaunu ēstuvi Molā, aktīva ir Lulū Pica (2017. tīkls, kas pērn iegādājās savas telpas Vecrīgā Audēju ielā, pretī Galerijai Centrs.

• slēgšana Rīgas centrā notiek aizvien biežāk.

• Rīgas centrā gan pērn, gan šogad novērojami apjomīgi ēkas fasāžu atjaunošanas darbi, kas ir būtiski, jo tirgotāji pievērš uzmanību tam, vai ir paredzēts uzlabot ēkas izskatu.

• Restorānu/augstas klases ēdināšanas uzņēmumu segments ir mazāk aktīvs, salīdzinot ar dažāda veida kafejnīcu konceptu segmentu.

• Par izteiktāku restorānu un kafejnīcu posmu kļuvusi Dzirnavu iela, starp Valdemāra un Antonijas ielu. Papildus jau esošajiem, 2017. gadā tika atvērts Rocket Bean, 2018. gada atvērta Zivju Lete un Catch. Kā arī atvērts un jau slēgts Epilogue.

Savukārt Dzirnavu/Tērbatas ielas iepriekš esošā apavu/apģērbu veikala telpās atvērta pelmeņu ēstuve Handmade Kitchen.

• Pakalpojumu segmentā attīstās skaistumkopšanas nozare, arvien biežāk tiek atvērti jauni, mini kosmētikas salonu vai frizētavu koncepti. Elizabetes ielā 33 plānots skaistumkopšanas institūts Skaistuma Vēstniecība (Ambassade de la Beaute).

• Tērbatas ielas sākumposmā boutique veikalu klāstu papildināja sieviešu modes veikali MAX&Co un MARELLA. • slēgšana Rīgas centrā notiek aizvien biežāk.

Nomas maksas un to dinamika 2017. gads aizvadīts, un 2018. gads norit bez izteiktām pārmaiņām nomas maksās pilsētas centrā.

Nomas maksu nosacījumi ir atšķirīgi un tos ietekmē šādi nelietderīgo platību īpatsvars, pakāpieni, auto novietošanas iespēju trūkums vai neesamība.

Nomas maksas ir palielinājušās atsevišķām telpām, ko vieno šādi kopējie faktori: lokācija, gājēju plūsma, ēkas un telpu kvalitāte, skatlogi, ideāls efektīvs tirdzniecības telpu plānojums.

Zemākas nomas maksas un to samazināšanās ir vērojama atsevišķām tirdzniecības telpām, kas atrodas lielā daļā A. Čaka/Marijas un Brīvības ielā, kā arī tālajā centrā.

Tirdzniecības telpām līdz 75 m², atkarībā no telpu plānojuma un atrašanās vietas, nomas maksas ir diapazonā no 20,00 līdz 40,00 EUR par m² pilsētas centrā un - 35,00 līdz 55,00 EUR par m² Vecrīgā.

Tirdzniecības telpām no 75 līdz 150 m² nomas maksas svārstās no 16,00 līdz 25,00 EUR par m² pilsētas centrā un no 20,00 līdz 50,00 EUR par m² Vecrīgā.

Tirdzniecības telpām virs 150 m2 prasītās nomas maksas ir no 12,00 – 22,00 EUR par m2 pilsētas centrā un no 20,00 – 50,00 EUR par m2 Vecrīgā.

Aktualitātes un pārmaiņas tirdzniecības centros un lielveikalos Šobrīd atsevišķos Rīgas lielākajos tirdzniecības centros notiek pēdējos gados vērienīgākās izmaiņas. Šo centru konceptu uzlabošanas un telpu paplašināšanas darbi tika uzsākti 2017. gadā un noritēs vēl tuvākos gadus.

Tirdzniecības parka Alfa apmeklētājiem šobrīd jāsamierinās ar stāvvietu trūkuma radītajām neērtībām, lai 2019. gada rudenī būtu iespēja apmeklēt jau 100 000 m2 (par 30 000 m2 vairāk nekā šobrīd) lielu iepirkšanās centru, kuru papildinās ne vien jauni veikali (Zara Home, Massimo Dutti, Stradivarius, House, Sinsay u.c.) un ēstuves, bet arī sporta klubs My Fitness un bērnu izklaižu zona.

2017. gada vasarā tika uzsākts t/c Origo paplašināšanas projekts, kas paredz vairāk nekā divas reizes palielināt t/c Origo platību. Gan piebūve, gan esošās Origo ēkas rekonstrukcija iekļauj gan būtisku platību pieaugumu, gan uzlabojumus.

Modernākas telpas, daudzveidīgāka veikalu un ēstuvju izvēle, plašāka un ērtāka pazemes autostāvvieta un ekskluzīvs A klases biroju centrs Origo One (11 500 m2 platībā).

T/c Domina aizvien notiek aktīva centra uzlabošana, kas turpinās pēc centra īpašnieka maiņas 2016. gadā. Šobrīd brīvas telpas tajā nav un Domina Shopping ir paziņojusi par plāniem 2019. gada nogalē atvērt jaunu izklaides un atpūtas zonu 7000 m2 platībā, ko paredzēts izvietot daļā no pašreizējās autostāvvietas. Tajā būs pieejams gan kinoteātris un jaunu restorānu klāsts, gan izklaides un atrakciju parks.

Lielākas izmaiņas nomas maksās un brīvo telpu pieejamībā paredzamas pēc esošo t/c paplašināšanās projektiem, kā arī multifunkcionālā tirdzniecības, izklaides un biroju centra Akropole atvēršanas Ķengaragā, Maskavas ielā 257, kur aktīvi noris būvniecības darbi. Vairāk nekā 60 000 m2 plašo iepirkšanās centru, ar Maxima XXX veikalu un daudzveidīgām izklaides iespējām plānots pabeigt 2019. gadā.

2018. gada 30. augustā ar lielu vērienu, iedzīvotāju un plašsaziņas līdzekļu ievērību tika atklāts vairāk nekā 35 000 m2 lielais par zviedru mēbeļu gigantu dēvētā zīmola IKEA veikals būvniecība Stopiņu novadā. Tā būvniecība iekļāvās noteiktajos termiņos un pircēju aktivitāte ir augsta un tāda paredzama tuvākajos mēnešos. Līdz ar ilgi gaidītā mēbeļu un mājas preču tirgotāja ienākšanu Rīgā, pieauga arī IKEA apkārtesošā rajona popularitāte tirgotāju un nekustamā īpašuma attīstītāju vidū.

Neapšaubāmi IKEA atvēršana ietekmēs kopējo tirdzniecības apgrozījumu, sevišķi mēbeļu, mājas preču un trauku tirgotājiem.

Vairākiem līdz šim esošajiem tirgus līderiem IKEA produkcija būs nopietns konkurents. Arī šajā veikalā esošās kafejnīcas maltīšu piedāvājumi ir krietni lētāki par citām ēdināšanas iestādēm.

Jau pieaugusi interese un aktivitātes IKEA tuvumā, ko papildina, piemēram, Sky Mežciems paplašināšana, kurā vairāk nekā 2000 m2 paredzēta Annels rotaļu laukuma atvēršana. Pieaugusi arī attīstītāju interese par zemes gabalu iegādi gan komerctelpu, gan dzīvojamo platību būvniecībai.

2017. gada nogalē tika pabeigta Decco Centrs būvniecība (Katlakalna ielā 6d) un tika atvērts Baltijā lielākais interjera un dizaina priekšmetu un apdares materiālu kvartāls. Jau šobrīd Decco Centrā savus salonveikalus atvēruši interjera un mēbeļu tirgotāji, kas iepriekš atradušies dažādās, arī ne tik ērti pieejamās lokācijās. Piemēram, Laura Ashley salonveikals, kas iepriekš atradās netālu no Dzirnavu/Tērbatas ielas krustojuma.

Depo plānos joprojām ietilpst veikala būvniecība Imantā, Kurzemes prospektā, kur šobrīd jau demontēta agrākā rūpnīcas Radiotehnika administratīvā ēka.

2017. gadā tirdzniecības segmentu ietekmēja arī t/c Damme rekonstrukcija un nomnieku sastāva izmaiņas, lietuviešu zīmola Berry mēbeļu veikala atvēršana Brīvības ielā 201 (10 000 m2 platībā), kā arī Prismas tīkla aiziešana no Latvijas, kas radīja lielākas konkurences cīņas starp vadošajām lielveikalu ķēdēm – Rimi un Maxima. Dominā tika atvērts veikals Maxima XXX, tam sekoja vēl viena Maxima XXX Riga Plaza, savukārt Grostonas ielā 1 – Maxima XX. 2017. gada rudenī mazumtirdzniecības zemo cenu veikalu ķēdes Lidl ienākšana Latvijā guvusi apstiprinājumu un jau ziņots par pirmo veikalu, kas paredzēts Purvciemā, Dzelzavas ielā 75b, ko iegādājies Lidl veikalu attīstītājs MMS Property Solutions, kam pieder zemes gabali arī citās adresēs Zolitūdē un Mežciemā.

Lidl plāno būvēt arī loģistikas bāzi.

Austrumeiropā labi zināmā poļu zemo cenu mazumtirdzniecības veikalu ķēde PEPCO jau 2017. gada sākumā izziņoja savus plānus par ienākšanu Baltijā. 2018. gada martā tieši Rīgā – TC Mežciems, Biķernieku ielā tika atvērts pirmais no plānotajiem veikaliem. PEPCO veikalos tiek piedāvāti apģērbi un preces mājai par pieejamām cenām. Pircēju ievērību veikals izpelnījās jau no atvēršanas dienas. Tam sekoja veikals TC Zoom un Riga Plaza. PEPCO veikalos tiek piedāvāti apģērbi un preces mājai par pieejamām cenām. 2018. gadā Latvijā kopumā plānots atvērt 12 veikalus. atvēršanas Bērnu Pasaulē un Mēbeļu namā Purvciemā, turpinājusi tīkla paplašināšanu.

Tirdzniecības platību iznomāšanā Kivi Real Estate komanda ir viena no aktīvākajām un pieredzes bagātākajām ne tikai Rīgā, bet arī reģionu pilsētās. Arī 2017. gads veiksmīgo darījumu statistikai pievienoja vairākus interesantus notikumus. Starp tiem - gan Jysk veikala atvēršana Daugavpilī, gan starptautiskas zemo cenu veikalu ķēdes pirmie veikali Rīgā.

Tāpat arī pārmaiņas Rīgas centra ielās, piemēram, Latvijas Aptiekas jaunās telpas, populārie ēdināšanas uzņēmumi – Rocket Bean Roastery un Catch Dzirnavu ielā.

INDUSTRIĀLO TELPU NOMAS TIRGUS APSKATS Piedāvājums

Pieprasījums

2018. gada sākumā kopējais modernu industriālo telpu piedāvājums Rīgā un Pierīgā sastāda aptuveni 945 000 m2, no kuriem 75% būvēti iznomāšanai, bet atlikušie 25% uzņēmumu pašu izmantošanai. 2017. gadā industriālo telpu tirgus tika papildināts ar jaunam telpām tikai aptuveni 23 000 m2 apmērā, tādējādi, salīdzinot ar 2016. gadu, jaunu ekspluatācijā nodotu ēku apjoms pieaudzis par 15%. Kopējais ikgadējais pieaugums saglabājies neliels, neskatoties uz zemo brīvo telpu īpatsvaru.

• 2017. gadā noliktavu un ražošanas telpu segmentā turpinājās lēna izaugsme.

• Būtisku aktivitāti tirgū radīja loģistikas nozares uzņēmumi, kuru segmentā vērojama aktivitāte un jaunu klientu pieplūdums.

• Tomēr kopumā 2017. gadā pieprasījums audzis arī citos segmentos, piemēram, vieglā ražošana, servisi, tirdzniecības pakalpojumi, servisu sniedzēji, kas apkalpo Rīgu, Pierīgu un arī Baltiju.

• Pieprasījuma iemesli ir ne tikai lielākas telpu platības, bet arī uzņēmumu modernizācija, konkurētspējas uzlabošana, procesu efektivizācija, biroju un noliktavu apvienošana.

• Arī kopumā lielāka pārliecība, optimisms uzņēmējdarbībā un ekonomikas augšupeja ir veicinājusi nomnieku pārliecību, līdz ar to pieprasījumu.

• Pieprasījumu pēc modernām noliktavu un ražošanas telpām galvenokārt veidoja ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecības un veiksmīgi vietējie uzņēmumi.

• Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai galvenajos eksporta tirgos, eksportējošie uzņēmumi turpināja paplašināšanos esošo ēku un kompleksu ietvaros. Šie procesi veicina attīstītāju aktivitāti, izvērtējot paplašināšanās un jaunu projektu attīstības iespējas.

• Latviju kā vietu ražošanas un noliktavu izvietošanai regulāri izskata līdz šim Latvijā nepārstāvēti ārvalstu uzņēmumi, tomēr 2017. gada laikā būtiska jaunu uzņēmumu ienākšana nenotika.

• Lielākais pieprasījums ir modernām noliktavu un ražošanas telpām ar platību 500 – 2000 m2 Rīgā un Pierīgā.

Nākamais pieprasītākais industriālo telpu apjoms ir no 10 000 m2.

• Dominējošās lokācijas, kas interesē industriālos nomniekus: Pierīga (Dreiliņi, Mārupe, Stopiņu novads) un Katlakalna/Lubānas ielas apkaime. Neliels pieprasījums Ķekavā, Olainē, arī Ādažos un Salaspilī.

Būtiskākais papildinājums: 14 000 m2 -“P5” Ulmaņa gatves industriālais parks Mārupē. (Tā attīstītājs un īpašnieks Piche 2018. gada sākumā P5 pārdeva Zviedrijas nekustamo īpašumu fondam East Capital Property Fund III.) Ņemot vērā salīdzinoši nelielo ekspluatācijā nodoto telpu platību 2017. gadā, nenotika liela apjoma nomnieku pārcelšanās, kuras atstātu būtisku ietekmi uz situāciju industriālo telpu tirgū. industriālas telpas, kam ir nepietiekams vārtu un rampu skaits, ko ir sarežģīti nodalīt vairākiem nomniekiem. Tās parasti der telpas, kas agrāk izveidotas konkrētām nozarēm. Tomēr arī tām 2017. gadā samazinājies piedāvājums, jo tās tiek aizpildītas pēc kvalitātes uzlabošanas.

Piedāvājumā izteikti trūkst 700 – 2000 m2 platības A/B klases noliktavas telpas Rīgā un Pierīgā.

Brīvo telpu īpatsvars 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija nedaudz samazinājies un sastādīja 3,0%.

Jaunie industriālie projekti Turpmākajos gados, salīdzinot ar 2017. gadu, gaidāms būtisks modernu industriālo platību pieaugums Rīgā un Pierīgā. Šobrīd būvniecības stadijā atrodas industriālas telpas aptuveni 60 000 m2 apjomā, no kuriem 75% platības tiek būvētas iznomāšanai, bez iepriekš noslēgtiem nomas līgumiem.

Savukārt plānošanas stadijā Rīgā un Pierīgā ir industriālie projekti vairāk nekā 200 000 m2 apjomā. Starp plānotajiem projektiem ir jauni industriālie parki iznomāšanai, esošo parku paplašināšana, kā arī vairāki vērienīgi projekti. Piemēram, RIMI Baltic loģistikas centrs Augusta Deglava ielā, LIDL loģistikas centrs Dreiliņos un DEPO loģistikas centrs Dreiliņos. Tāpat tiek plānoti vairāki nomnieku vajadzībām būvēti projekti ar iepriekš noslēgtiem priekšlīgumiem.

Pieaudzis to attīstītāju skaits, kuri ir gatavi uzsākt jaunu projektu būvniecību bez iepriekš noslēgtiem nomas priekšlīgumiem, tādējādi potenciāli veicinot modernu industriālo telpu piedāvājuma izaugsmi turpmākajos gados. Tāpat būtiski pieaugusi arī uzņēmumu interese iegādāties zemes gabalus savu industriālo ēku būvniecībai.

Nomas maksas Nomas maksas 2017. gadā A un B klases industriālajām telpām saglabājās lielākoties nemainīgas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, savukārt sliktākas kvalitātes telpām turpinājās nomas maksu kritums. Augstākas nomas maksas saglabājušās modernām telpām, kuras pielāgotas nomnieku vajadzībām, piedāvā efektivitāti paaugstinošus risinājumus un atrodas vietās ar labi attīstītu infrastruktūru.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis noslēgto nomas līgumu skaits par zemāk minētājam maksimālajām nomas maksām.

• Nomas maksas A klases telpām: 3,50 – 4,60 EUR/m2 • Nomas maksas B klases telpām: 2,85 – 3,50 EUR/m2

2017. gada nozīmīgākie darījumi

Tendences 2018. gadā un prognozes 2019.

Kā 2017. gada nozīmīgākos industriālos nomas darījumus var minēt:

• Paredzams A klases telpu nomas maksu mērens kāpums, iznomātājiem izmantojot ierobežoto piedāvājuma situāciju īstermiņā un nomnieku paplašināšanas nepieciešamības pieprasījuma pusē.

• Mazākiem nomniekiem var būt nepieciešamība meklēt jaunas telpas, sakarā ar enkura nomnieku paplašināšanos loģistikas centru ietvaros.

• Tiks slēgti priekšlīgumi par jauniem noliktavu kompleksiem, kurus plānots nodot ekspluatācijā 2019. gada nogalē. Šie notikumi ietekmēs tirgus aktivitāti un, iespējams, mazināsies darījumu skaits, kamēr uzņēmumi ieņems nogaidošas pozīcijas un veiks pagaidu optimizācijas pasākumus.

• Turpināsies nomas maksu kritums nerekonstruētām padomju laikā celtām noliktavu un ražošanas telpām, liela skaita līdzīgu piedāvājumu dēļ.

• Augošās būvniecības izmaksas uzņēmumiem liks pārskatīt savus plānus iegādāties zemi un būvēt noliktavas savām vajadzībām. Daļa šo klientu varētu atgriezties nomas tirgū.

• Vadošie loģistikas uzņēmumi turpinās piesaistīt jaunus klientus un paplašināties, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc modernām loģistikas telpām.

• Sagaidāma būvdarbu uzsākšana pirmajiem jaunajiem loģistikas centriem, kā arī izsludināšana arvien jauniem projektiem, kas paredzēti 2020. gadā un vēlāk.

Rimi noliktavas 20 000 m2 apmērā VGP industriālajā parkā Ķekavā, Venipack 5000 m2 – P5, Wellman 2300 m2.

Industriālo telpu nomā 2017. gadā izceļams Kivi Real Estate darbs gan ar starptautiskām loģistikas kompānijām, gan īpaši aktīvi – ar spēcīgiem vietējiem ražotājiem, kam nepieciešamas specifiskas telpas. Jāatzīmē noslēgtie nomas priekšlīgumi par telpām vēl neuzbūvētās ēkās.

INVESTĪCIJAS Investīciju darījumi komercplatību Ja 2016. gads bija zīmīgs ar rekordlielu lielākā investīciju darījuma summu Latvijā - vairāk nekā 90 miljoni eiro, tad 2017. gada lielākais darījums bija par krietni zemāku summu – aptuveni 36.6 miljoni eiro. Pilsētvidē viens no potenciāli nozīmīgākajiem investīciju objekta pārdošanas darījumiem bija - Preses Nama un tā teritorijas pārdošana (16.8 miljoni eiro). Kopumā 2017. gadā aptuveni 145 milj. EUR investēti objektos, ar mērķi gūt nomas ienākumus, savukārt lielāka summa – virs 200 milj. EUR ieguldīta tieši zemes gabalu un rekonstruējamu ēku iegādē.

Vidējais investīciju īpašumu iegādes darījumu apjoms 2017. gadā bija ap 3 milj. EUR. Kopējais investīciju apjoms ir zemāks ir nevis tādēļ, ka Latvija nav piemērota investoru interesēm, bet gan atbilstoša piedāvājuma trūkuma dēļ. Lejupejoša tendence norāda uz to, ka labākie investīciju objekti ir jau nopirkti iepriekšējos gados, nevis pesimismu vai krīzi. Turklāt Latvijā piedāvājuma klāsts ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, jo pēc krīzes vēlāk un arī lēnāk atsākās nekustamā īpašuma objektu attīstīšana. Tāpēc tirgū galvenokārt notiek iegādes darījumi ēkām, kas būvētas pirms krīzes laikā.

Pieprasījums 2017. gads pieprasījums pēc prime assetiem biroju ēkās, industriālajos objektos, tirdzniecības centros un lielveikalos pārsniedza piedāvājumu. Baltijas tirgus ietvaros sākusies noslāņošanās, lēnām visi profesionāli lielu izmēru prime aktīvi pāriet mazas grupas rokās.

Attīstīšanai paredzētos objektos ir pieprasījuma izaugsme, tai skaitā dzīvojamo projektu segmentā. Augsts pieprasījums objektiem, kas piemēroti pārtikas operatoriem. Kā arī labiem, ekonomiski pamatotiem industriāliem attīstības objektiem.

Nekustamā īpašuma investori 2017. gadā un arī šogad iegādājas ne tikai iznomātus objektus, bet arī rekonstruējamas ēkas un zemes gabalus īpašumu attīstīšanai.

Pieprasījums pa segmentiem: • Tirdzniecības centri vai lielveikali – tādi, kuru enkurnomnieks ir kāds no diviem šobrīd lielākajiem pārtikas operatoriem. (Paredzama interese arī par lielveikaliem ar citiem vadošiem pārtikas operatoriem.)

• Biroji - aizvien pieprasījums pēc A un B klases ēkām • Industriālais – augstākās klases, modernie industriālie parki

Piedāvājums 2017. gads iezīmēja tendences, kas norāda, ka investīciju tirgus Latvijā mainās. Investoriem nākas pielāgoties situācijai, iegādāties nepabeigtus vai uzlabojamus objektus, nevis sakārtotus un jau ar gatavu naudas plūsmu. Tāpat investīciju fondi iegādājas zemes gabalus un attīsta projektus segmentā, ko labāk pārzina vai kam paredz nākotnes pieprasījumu.

Ievērojama ir nesakritība starp prasītajām cenām un investoru ir mazāks. Kā arī atsevišķos gadījumos, piemēram, pensiju fondiem ir zema interese pārdot aktīvus, jo tie ir nepieciešami naudas plūsmas uzturēšanai, dividendēm utml.

2017. gada tendences un 2018. gada prognozes • Straujas izmaiņas tirgū 2017. gada griezumā nav notikušas. Vērojuma stabilitāte, kas turpinās arī 2018. gadā.

• Darījumu skaita kāpums novērojams zemes gabalu, attīstības objektu un rekonstruējamu īpašumu pārdošanā.

• Nav būtisku izmaiņu neviena segmenta nomas maksās, kas institucionāliem investoriem attiecīgi ir pamatots arguments iegādāties dārgāku, mazāka ienesīguma objektu, kuram ir potenciāls nomas maksas pieaugumam.

• Izvērtējot atrašanās vietas, joprojām dominē Rīga un Pierīga. Mazāks pieprasījums reģioniem, ko izskaidro gan darba objekta likviditāti.

• Prognozējami mazāk darījumi no gala lietotājiem – tieši atbilstoša piedāvājuma trūkuma dēļ. Attiecīgi palielinās pieprasījums pēc zemes.

• Līdz 2015. gadam gala lietotājiem bija labas iespējas atrast piemērotus nekustamā īpašuma aktīvus. Gala lietotāji šobrīd gatavi zemes iegādei vai lielākām rekonstrukcijām, kas attīstītājiem var likt pieņemt lēmumu par BTS projektiem.

Jo ne visi gala lietotāji ir gatavi paši organizēt atbilstošas ēkas būvniecību.

• Nomas maksu pārmaiņas ietekmētu investoru aktivitāti. Arī pie augoša nomas tirgus, varētu parādīties interese pārdot objektus vai uzsākt rekonstrukciju. Ņemot vērā augošās būvniecības izmaksas, ir iespēja nomas maksu pieaugumam.

• Paredzams, ka investori, kas iepriekš nav piedalījušies objektu attīstībā, varētu iegādāties objektus, ko nepieciešams pārbūvēt, attīstīt.

• Iespējams, notiks vairāk darījumi ārpus Rīgas, reģionālajos centros - par pievilcīgākajiem objektiem.

Investīciju darījumos 2017. gada Kivi Real Estate komercnodaļas nozīmīgākais darījums ir piecu pārtikas lielveikalu pārdošana privātai investoru grupai. Tāpat vairāki industriālie objekti pārdoti gan gala lietotājiem, gan investoriem, piemēram, objekts Dzelzavas ielā 124, kas iepriekš zināms kā Onninen ēka.

2017 – 2018. gada nozīmīgākie investīciju darījumi

Objekts, adrese

Cena

Pārdevējs

Pircējs

Preses Nams Brīvības 214B, Bērzaunes 1 Ostas Skati O.Vācieša 8b Elizabetes 41/43 Balasta dambis 1 Elizabetes iela 1 Audēju iela 1 Smilšu iela 3 un 5 Elizabetes iela 20 Brīvības 39 Duntes Nami Alojas Biznesa Centrs LNK Centre P5 Dzelzavas 124 Granīta 17

Lattelecom

NBPG

Objekta izmantošanas veids

AIVIS BRODIŅŠ INTERNETA PERSONĀLA ATLASES UZŅĒMUMA CV-ONLINE LATVIA VADĪTĀJS

Kopumā darba spēks samazinās gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs, izņemot tās, kurās ir liels imigrantu un viesstrādnieku skaits, piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Lielbritānijā u.c. Latvijā darba spēks samazinās diezgan izteikti – vismaz par 10 000 cilvēkiem var vērot pozitīvu tendenci – emigrantu pakāpenisku atgriešanos, ko veicinājusi pēdējo gadu ekonomiskā izaugsme Latvijā.

Var sagaidīt un jau šobrīd ir vērojams, ka aktīvākie darba devēji uzrunā un aicina darbā jauniešus bez pieredzes. Agrāk jauniešiem bija daudz grūtāk uzsākt darba gaitas. Arī cilvēkiem virs 50 gadu vecuma būs vieglāk atrast darbu, jo darba devēji dos priekšroku iekšējām darba spēka rezervēm un pēc tam domās par darbinieku piesaisti no citām valstīm.

Lai gan atrast darbiniekus Latvijā kļūst grūtāk, tomēr situācija nav tik kritiska kā citur Eiropā, kur bezdarba līmenis ir vēl zemāks. Piemēram, Čehijā, bezdarba līmenis ir zem 4%, kas apgrūtina ekonomikas izaugsmi. Katru gadu pieaug tādu uzņēmumu īpatsvars, kuriem darbinieku piesaiste kļūst sarežģītāka. Pēc CV-Online pēdējā pētījuma datiem - vairāk nekā 60 procenti uzņēmumu Latvijā minēja, ka pēdējā gada laikā ir grūtāk atrast darbiniekus nekā tas bija pirms gada.

Situācija kļūst sarežģītāka gan personāla atlasē, gan personālvadībā. Aktuāls ir jautājums par darbinieku noturēšanu uzņēmumā, viņu apmierinātību, kā arī darba devēja tēlu.

Šobrīd nosacījumus vairāk diktē darba ņēmēji nekā darba devēji.

Un par labiem profesionāļiem ir vairāk jāmaksā. Konkurējot par darbiniekiem, svarīga ir arī viegli atrodama informācija - iespēja iepazīties ar biroja atrašanās vietu, vidi un komandu sociālajos tīklos.

No darba meklētāju puses CV.lv skatītākās amatu kategorijas ir:

Ar jauniešiem jeb Z paaudzi no personāla vadības viedokļa ir jāstrādā citādāk. Raksturīga bieža darba maiņa – parasti tiek pavadīti 1 – 2 gadi vienā uzņēmumā. Līdz ar to uzņēmumiem jārēķinās, ka šie darbinieki un viņu apmācīšana visticamāk nebūs ilgtermiņa ieguldījums. Ja darba vide neliekas saistoša, viņi ir gatavi mainīt darbu, meklēt labāku vidi un papildus ieguvumus. Mūsdienu darba videi jābūt interesantai, saistītai ar izklaidi un jaunajām tehnoloģijām.

Esošie uzņēmumi ir ieinteresēti attīstīties un aktīvi meklē darbiniekus.

Katru gadu Latvijā tiek dibināti jauni uzņēmumi, tai skaitā, ienāk arī dažādas starptautiskas kompānijas. Liela mūsu pieredze saistīta ar personālatlases projektiem dažādiem pakalpojumu centriem (BPO, SSC), kur tiek meklēti simtiem darbinieku, kas galvenokārt veic klientu vai uzņēmuma atbalsta funkcijas. Ņemot vērā lielo nepieciešamo darba vietu skaitu, nereti pakalpojumu centriem ir grūtības īsā laikā atrast piemērotas A klases biroja telpas.

Pakalpojumu centri ir populāra darba vieta jauniešiem, kas sniedz labas karjeras iespējas un ir prestižāks darbs nekā strādāt mazumtirdzniecībā vai ēdināšanā. Lai strādātu pakalpojumu centrā - pieredze nav noteicošais faktors – svarīga ir komunikabilitāte un valodu zināšanas, gan populārākās – angļu, krievu un vācu valodas, gan skandināvu valodas. Atalgojuma līmenis pakalpojumu centra speciālistam ar skandināvu valodas zināšanām ir par 20-30 % augstāks nekā tikai angļu un krievu valodas pārzinātājam.

Speciālisti ar skandināvu valodu zināšanām ir ļoti pieprasīti un grūti atrodami, tāpēc uzņēmumi rīko svešvalodu akadēmijas, kas ļauj iemācīties konkrēto nepieciešamo skandināvu valodu un pēc kursu pabeigšanas saņemt darba piedāvājumu. Līdzīgi notiek IT jomā, kur uzņēmumi organizē apmācības programmēšanā ar garantētu darbu pēc to pabeigšanas. Galvenais ir motivācija un interese, spēja sevi pārdot darba tirgū, vēlme attīstīties un mācīties.

Arī tirdzniecības jomā ir vērojama liela aktivitāte, kur esošie uzņēmumi aktīvi paplašina savu darbību, kā arī ienāk jauni tirgus spēlētāji, kas piedāvā simtiem jaunas darba vietas. Tirdzniecības jomā raksturīga arī liela darbinieku rotācija, kas rada regulāru pieprasījumu pēc šajā jomā strādājošajiem.

Jaunie tirgū ienākošie tirdzniecības uzņēmumi darbiniekus spēs pievilināt lielākoties ar lielāku atalgojumu un papildus labumiem.

Prognozējams, ka atalgojuma līmenis mazumtirdzniecībā augs ļoti strauji, jo pieprasījums pēc darbiniekiem tikai pieaugs. Tuvāko 2-3 gadu laikā pārdevēju vidējā alga varētu augt no 500 uz 700 EUR neto/mēnesī. Darbs jaunu zīmolu veikalos ir iespēja nomainīt rutīnu, redzēt citu uzņēmuma kultūru, bet joprojām noteicošais ir lielāks atalgojums. Tālākā nākotnē pieprasījums gan varētu samazināties, jo to ietekmēs aizvien lielāka tehnoloģiju ieviešana uzņēmumu procesos, līdzīgi kā šobrīd pašapkalpošanās kases.

Darba tirgus pētījumi liecina, ka kopumā atalgojums ir galvenais kritērijs darbavietas izvēlē, bet tas ir ļoti atkarīgs no amata līmeņa un pašreizējā nodarbinātības statusa. . Svarīgi ir arī tādi kritēriji kā – mūsdienīga darba vide, darba atrašanās vieta, uzņēmuma kultūra, kolēģi un vadība, karjeras izaugsmes iespējas. Aizvien svarīgāk darba ņēmējiem ir lai uzņēmums nodrošinātu balansu starp darbu un privāto dzīvi - tā ir iespēja strādāt attālināti, elastīgs darba laiks, arī papildus brīvdienas. Aktuālāka daļai uzņēmumu būs tendence izmantot clean desk konceptu – darbiniekam nav noteikts savs darba galds vai vieta, ir iespēja strādāt attālināti un neregulāri atrasties birojā. Tas ļaus saglabāt esošās biroja telpas un izmantot tās maksimāli efektīvi.

HENRIKS DANUSĒVIČS LATVIJAS TIRGOTĀJU ASOCIĀCIJAS PREZIDENTS

Jauniem tirdzniecības centriem Rīgā ir vieta. Tās būs iespējas vairākiem zīmoliem, kas vēlas atrasties tirdzniecības centros un līdz šim to nevarēja izdarīt ierobežotā piedāvājuma dēļ.

Veikalu ķēdes aizpilda noteiktu ģeogrāfisko laukumu. Nevarētu teikt, ka daudzas populāras ķēdes ienāk ar ļoti aktīvu darbību.

Rīgas izvēle ir loģiska dēļ tās atrašanās vietas Baltijā. (Tādēļ IKEA atvēršana vispirms Lietuvā bija savā ziņā negaidīta.)

2017. gads kopējais noskaņojums tirdzniecības sfērā bija tāds „attīstības nav”. Cilvēki priecīgi, ka inflācijas pieaugums noturas 4 – 5 procentu robežās, kas ir labs rādītājs. Nebija izteiktu lēcienu.

Dominējošie uzņēmumi attīstās, citi uzņēmumi kooperējas, turpinās latvisko uzņēmumu koncentrācija, rodas jauni zīmoli.

Objektu - zīmolu nomaiņa 5 - 10 % apmērā gadā ir normāla.

Diemžēl mūsu valstiskā problēma ir tā, ka „pātagas” tiek realizētas un ieviestas konkrētu interešu grupu ietvaros, tām dodot iespēju nopelnīt. Piemēram, ar kases aparātu sertifikāciju regulām. Drastiskās administrēšanas metodes nav pamatotas ar loģiku.

Lai gan šodienas situāciju nevar salīdzināt ar krīzes periodu, arvien vairāk ir brīvu telpu mazāk ekonomiski izdevīgajās vietās. Protams, mazie uzņēmumi nevar izdzīvot, ievērojot visu likumdošanu un nodokļu politiku.

Kopumā Rīgā trūkst piemērotu veikalu telpu vietās, kur ir cilvēku plūsmas. Lielajiem tīkliem ir savi speciālisti, kas seko brīvajām telpām, vai iespējamai nomnieku aizvietošanai, tādējādi atrodas priviliģētākā stāvoklī.

Rīgas Domei vajadzētu nopietnāk attīstīt Barona ielu - kā Baltijā garāko tirdzniecības ielu. Tad būtu sabalansēta pilsētas attīstība, ar centrālo daļu un kolektīvu piedāvājumu pircējiem. Es to redzu kā tirdzniecības un izklaides ielu, jo tā ir būvēta platāka, arhitektoniski paredzēta tirdzniecībai, tai ir arī lielāks skatlogu īpatsvars. Barona iela sākas ar t/c – Origo un Galerija Centrs un otrā galā atrodas Domina, kur nākotnē varētu būt gājēju celiņš pāri dzelzceļam.

Barona ielā ir gan teātri, gan muzeji un koncertzāles, gan iespēja popularizēt Kr. Barona vārdu (piemēram, izvietojot dainas tulkotas trīs valodās), attiecīgi tūristiem būtu interesants papildus objekts. Ērti piebraukt no dažādām pusēm. Šobrīd potenciāls nav izmantots, tai būtu nepieciešams viens saimnieks – biedrības formātā.

Tērbatas iela nav piemērota kā tirdzniecības un gājēju iela. Jo tā sākas un beidzas ar „neko”. Daudzas ēkas nav piemērotas tirdzniecībai. Nav lielu tirdzniecības objektu, turklāt slēdzot ielu satiksmei, tiktu zaudēts liels stāvvietu skaits. Savukārt Vaļņu iela Vecrīgā varētu būt labi piemērota ēdināšanas ielai.

Diemžēl Latvijā ir iznīcināta vietējā tirdzniecība. Nav spēcīgu vietējo spēlētāju ar noturīgu segmentu un aktīvu virzību ārējā tirgū. Tie ir atsevišķi tirgotāji, ne veikalu ķēde plašā izpratnē. Latvijā ir noteikumi, kas nav citās valstīs, augstākas administrēšanas izmaksas, līdz ar to arī cenas augstākas. Lidl varēs atļauties dempingot cenas. Slikti, ka valsts ir atbalstījusi to, ka ienācējam, salīdzinot ar vietējo uzņēmēju, ir atlaides uzņēmējdarbības veikšanā. Līdzīgi arī Rimi un IKEA. Nav pareizi atbalstīt ārvalstu investorus uz vietējo nodokļu maksātāju rēķina.

Lielajiem koncerniem ir jāattīstās dažādos veidos. Iedzīvotāju skaits samazinās, tiem ir dots uzdevums rast papildus ieņēmumus un tiek izmantoti pasaulē izplatīti koncepti. Kā mini pārtikas veikali (Rimi, Circle K, Maxima.) Tirdzniecības daudzveidību ir svarīgi saglabāt, piedāvājuma izvēles dēļ, kā arī saglabāt iespēju mazajiem, vietējiem uzņēmumiem pārdot savu produkciju.

Valstī nodokļu politika nav draudzīga masu patērētājam.

Administratīvās prasības ir nepamatotas, tie paši kases aparāti un to reformas radītie izdevumi. Ir iespējami vienkāršāki un lētāki.

Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem ir ierobežotas iespējas attīstīties. Tas izskaidro arī atsevišķu uzņēmumu nespēju vai nevēlēšanos maksāt nodokļus. Ir grūti izskaust aplokšņu algas.

Tāpēc ne visas jaunas idejas var attīstīties, jo jebkura cilvēka nodarbināšana Latvijā prasa milzīgas izmaksas.

Latvijā ēdināšanas uzņēmumiem piemērotā PVN likme ir nežēlīga pret patērētājiem. Visās normālās valstīs tas ir samazināts, jo pēc sociālajiem standartiem cilvēkam ir jābūt pieejamai iespējai reizi nedēļā aiziet uz kafejnīcu vai restorānu. Arī ikdienā pusdienu piedāvājums Rīgā ir relatīvi dārgs.

Mēbeļu ražošana Latvijā ir mazattīstīta, drīzāk luksus segments.

Daļa mēbeļu ražotāju šobrīd jau apkalpo Ikea. Pašreizējie loģistikas uzņēmumi zaudēs klientus, kas līdz šim izmantojuši pārvadāšanas pakalpojumu. Ikea ēdināšanas uzņēmums ar zemākām cenām varētu izkonkurēt apkārtesošos ēdinātājus.

Cilvēki arvien vairāk novērtē laiku. Pavada laiku virtuālajā vidē un kļūst mazāk mobili, tādēļ izvēle internetā pieaug un iepirkšanās tur kļūst ērtāka. Tomēr dažādi pakalpojumi, pārtika, arī apģērbs noteikti paliks arī tradicionālās tirdzniecības sastāvdaļa.

Vienmēr būs cilvēki, kas orientēti uz zīmolu precēm un to patērēšanu. Neskatoties uz to, ka zīmoli un kvalitāte nav vienlīdzīgi parametri. Tomēr valstī kopumā pieprasījums ir pēc zemo cenu precēm.

KIVI REAL ESTATE