abc.lv Praktiskie Padomi pavasaris/ vasara 2013 by Latvijas Talrunis

DÃrzs un vide

Apzaçumošana, labiekÃrtošana .......................................................................................... 3 Baseini, ĉdenskritumi, strĉklakas, to aprÝkojums un tirdzniecÝba...................................................................................16 Ceçu un tiltu bĉve, uzturÑšana .........................................................................................17 Meža un dÃrza tehnika ............................................................................................................... 19 Notekĉdeïu attÝrÝšanas iekÃrtas ..................................................................................19 SÑklas un stÃdi ......................................................................................................................................20 VÃrti, žogi, kÃpnes............................................................................................................................. 21

Âra darbi

BruÛÑšana ....................................................................................................................................................29 Jumtu segumi, jumiãu darbi ..............................................................................................35 SiltumizolÃcijas darbi ................................................................................................................... 45 SkÃrdnieku darbi .................................................................................................................................49

Iekšdarbi

Apdares darbi..........................................................................................................................................51 Apdares materiÃli: grÝdas segumi ..............................................................................54 Apdares materiÃli: palÝgmateriÃli ................................................................................60 Apdares materiÃli: tirdzniecÝba ......................................................................................62 Apkures iekÃrtas, saules kolektori ............................................................................63 Dizains, interjers, priekšmeti un pakalpojumi ...........................................65 Durvis, logi...................................................................................................................................................69 ElektroapgÃde .........................................................................................................................................76 ElektromontÃža, elektroinstalÃcija.............................................................................76 KrÃsas, lakas, bĉvãÝmija .......................................................................................................... 79 MÑbeles, aizkari, žalĉzijas, priekšmeti ................................................................83 SiltumapgÃde, siltumtÝkli ........................................................................................................ 92 ĈdensapgÃde, kanalizÃcija ................................................................................................... 94 ĈdensattÝrÝšanas iekÃrtas un filtri ..........................................................................101 VentilÃcijas, kondicionÑšanas sistÑmas un iekÃrtas telpÃm...............................................................................................................102

Pakalpojumi

Apsardze, aizsargierÝces, sistÑmas, videonovÑrošana, ugunsdrošÝba .....................................................................105 Arhitektĉra, projektÑšana ..................................................................................................107 BĉvmateriÃlu tirdzniecÝba ..................................................................................................113 BĉvuzraudzÝba.....................................................................................................................................114 CeltniecÝbas, remonta un rekonstrukcijas darbi ................................115 CeltniecÝbas tehnikas noma ...........................................................................................128 Citi pakalpojumi................................................................................................................................128 Galdnieku darbi .................................................................................................................................132 Guçbĉves, koka karkasa mÃjas ...................................................................................133 KokmateriÃli, kokmateriÃlu tirdzniecÝba .........................................................136 KurinÃmais ...............................................................................................................................................139 MazÃ dÃrza tehnika, remonts, apkope.............................................................139 MeliorÃcijas darbi..........................................................................................................................140 MetÃlapstrÃde ....................................................................................................................................141 MetÃls, metÃllĉžïi ........................................................................................................................144 MÑrniecÝba, ÛeodÑzija .............................................................................................................145 Nekustamais Ýpašums ............................................................................................................148 Pakalpojumi, darbi ........................................................................................................................148 SiltinÃšanas darbi ..........................................................................................................................150 Stiklinieku darbi................................................................................................................................150

Firmu reklÃmdevÑju alfabÑtiskais saraksts

......................................

151

TOP notikumu kalendÃrs abc.lv 14.-27.03.2013. Starptautiskais izstÃžu centrs “âÝpsala”. StarptautiskÃ bĉvniecÝbas industrijas izstÃde “MÃja I 2013” 12.-14.04.2013. Starptautiskais izstÃžu centrs “âÝpsala”. 17. starptautiskÃ dÃrza un floristikas izstÃde “DÃrzs. Flora 2013” 08.-09.06.2013. Starptautiskais izstÃžu centrs “âÝpsala”. IzstÃde-gadatirgus “Vasaras svÑtki dÃrzam 2013”

Padomi

ZÃliena ierÝkošana ........................................................................................................................................................... 3 Žoga uzstÃdÝšana .......................................................................................................................................................... 22 AlternatÝvas klasiskajam bruÛim dÃrza celiïu ierÝkošanÃ......................... 29 Fototapete TavÃs mÃjÃs .................................................................................................................................... 51 Griestu krÃsošana ....................................................................................................................................................... 81

RAKSTI

DzÝva uguns dÃrzÃ ............................................................................................................................................................... 7 Aizsegs dÃrzÃ......................................................................................................................................................................... 11 Üpašuma robežzÝme un norobežojums ................................................................................................ 26 Rĉpnieciski izgatavotie celiïu un laukumu segumi ........................................................ 32 KÃdus jumtus noplÑsÝs orkÃns? ................................................................................................................... 37 PutupoliuretÃna veidi un to pielietojumi.......................................................................................... 47 Katrai telpai savas flÝzes......................................................................................................................................... 57 Koka dÑçu apdare Ñkas fasÃdei..................................................................................................................... 59 IekÃrtojam istabu mazulim ................................................................................................................................. 67 RemontÑjam elektrÝbu ............................................................................................................................................... 77 MÑbele gulÑšanai un sÑdÑšanai ................................................................................................................. 85 KÃ nogÃdÃt ĉdeni lÝdz mÃjai? ........................................................................................................................... 95 Stikla bloki ne tikai sienÃm ............................................................................................................................ 117 KÃdu akmeni izvÑlÑties mÃjokça apdarei?.................................................................................. 121 Iekštelpu remonts, restaurÃcija............................................................................................................... 123 SaliekamÃs vai parastÃs koka mÃjas?........................................................................................... 135

Apzaçumošana, labiekÃrtošana

ZÃliena ierÝkošana ZÃlienu pamatoti uzskata par dÃrza galveno elementu, un ikviena pagalma Ýpašnieka sapnis ir zaçš un veselÝgs mauriïš, tomÑr, lai pie šÃda krÃšïa lepnuma tiktu, ir jÃzina virkne aspektu, kas ir svarÝgi gan zÃliena ierÝkošanas procesÃ, gan tÃ mÑrãtiecÝgÃ kopšanÃ. Vispirms jÃsaprot, kÃdam mÑrãim kalpos zÃliens – skaistumam, aktÝvai atpĉtai, profesionÃlam sportam vai vienkÃrši kÃ zaçš laukums, kuru mazÃk jÃkopj. SvarÝgi ir izvÑlÑties arÝ piemÑrotu augšanas vietu un izvÑrtÑt savas iespÑjas zÃliena kopšanÃ. VispopulÃrÃkie un visvairÃk izmantojamie ir intensÝvi kopjamie zÃlieni: DekoratÝvie zÃlieni – dekoratÝvs, zemu pçauts (1-5 cm), tumši zaçš, smalklapains zelmenis. ŠÃdus zÃlienus parasti ierÝko pie ekskluzÝvÃm privÃtÃm vai sabiedriskÃm ÑkÃm. To slodzes izturÝba ir zema, tÃpÑc pieçaujamas vien retas pastaigas. TaËu kopšanas prasÝbas ir çoti augstas – çoti regulÃra pçaušana, laistÝšana un mÑslošana. AktÝvas izmantošanas zÃlieni – dažÃda izskata, dažÃda pçaušanas augstuma (3,5-6 cm) un ar labu krÃsu. To parasti ierÝko privÃtmÃju dÃrzos un publiskos apstÃdÝjumos. Šis tips tiek iedalÝts 3 apakštipos – sausÃm vietÃm, zÃliens spÑlÑm un dabisks zÃliens (ar dažÃdu zÃçu/ziemciešu piejaukumu). Plaši izmantoti ir arÝ sporta zÃlieni, kÃ arÝ stÃvvietu zÃlieni. TomÑr privÃtÃ dÃrzÃ labÃk izvÑlÑties aktÝvas izmantošanas zÃlienu. EkstensÝvi kopjami zÃlieni ir jumtu zÃlieni – izcili sausumizturÝgi, lÑnaudzÝgi, tiem ir laba atjaunošanÃs spÑja. SavukÃrt ainavu zÃlienus izmanto erozijas aizsardzÝbai (nogÃzes u.c.), ekstrÑmiem augšanas apstÃkçiem, rekultivÃcijai un biotopu atjaunošanai.

1. solis. Augsnes iepazÝšana Bez labas augsnes sagatavošanas, visticamÃk, neizdosies tikt arÝ pie perfekta mauriïa. ZÃliena augšanai nepieciešami 4 galvenie faktori: gaisma, ĉdens, barÝbas vielas un gaiss. SvarÝgÃkie aspekti, kas jÃïem vÑrÃ: 1. Augsnes mehÃniskais sastÃvs. MinerÃlaugsnÑm izdala mehÃniskÃ sastÃva tipus: smilts augsnes, mÃlsmilts augsnes (smilšaina augsne, kas satur mÃlu), smilšmÃla augsnes (mÃlaina augsne, kas satur smilti), mÃla augsnes. Bieži sastopamas kĉdras augsnes (tÃ saucamÃ melnzeme, ko piegÃdÃ no augsnes ieguves vietÃm) un mÃkslÝgi veidoti auglÝgi slÃïi, kad visa auglÝgÃ augsne ir uzvesta. ZÃlienam piemÑrotÃkÃs ir mÃlsmilts augsnes. Kĉdrainas augsnes noteikti jÃpapildina ar atbilstošu smilts un mÃlainas augsnes piedevu. 2. Augsnes struktĉra nodrošina augsnes spÑju uzkrÃt ĉdeni, gaisu un barÝbas vielas. TÝras smilts augsnes vai tÝra mÃla augsnes praktiski nav piemÑrotas zÃliena augšanai. PÃrÑjÃs augsnÑs struktĉra var tikt uzlabota un sagatavota normÃlai zÃliena augšanai. SvarÝgi, lai zÃliena ierÝkotÃjs izprot un pÃrzina augsnes ÝpašÝbas un dažÃdu apstrÃdes darbÝbu ietekmi uz augsni. 3. Augsnes organisko vielu saturs – ja augsne satur çoti nelielu organisko vielu daudzumu, augu augšana ir apgrĉtinÃta vai pat

neiespÑjama, jo organiskÃ viela (humuss) ir galvenais elements, kas piesaista un uztur augsnÑ ĉdens un barÝbas vielas krÃjumus, ko zÃliens spÑj izmantot. OrganiskÃs vielas saturu augsnÑ var mainÝt, pievienojot un iemaisot augsnÑ atbilstošas sastÃvdaças. 4. Augsnes ãÝmiskais sastÃvs – barÝbas vielu saturs ir bĉtisks faktors augu augšanai. DekoratÝvie zÃlieni jeb intensÝvi kopjamie zÃlieni ir prasÝgi pret noteiktu barÝbas vielu esamÝbu. SvarÝgÃkÃs no tÃm ir SlÃpeklis (N), Fosfors (P) un KÃlijs (K). 5. Augsnes skÃbumu parasti izsaka ar pH skaitli (CaCl sãÝdumÃ). Skaitlis, kas parasti ir aptuveni 4-8, norÃda uz augsnes skÃbumu. OptimÃlais zÃliena pH lÝmenis ir pH 5.5 – 7.5. Augsnes skÃbums ir bĉtisks, jo tas ietekmÑ barÝbas elementu spÑju izšãÝst ĉdenÝ un zÃliena spÑju tos uzïemt. 6. Ĉdens/gaisa režÝms – šie parametri ir atkarÝgi gan no augsnes mehÃniskÃ sastÃva, gan arÝ no ÃrÑjiem apstÃkçiem – gruntsĉdeïiem, nokrišïu ĉdeïiem, palu ĉdeïiem u.c. Ja ĉdens augsnÑ nonÃk arvien vairÃk, tas no augsnes izspiež gaisu, tÃpÑc zÃlienu kopjot, svarÝgi veikt darbÝbas, kas gaisa daudzumu augsnÑ palielina.

2. solis. Augsnes sagatavošana ZÃlienam ir nepieciešams vismaz 15 cm biezs auglÝgÃs augsnes slÃnis (sablÝvÑtÃ stÃvoklÝ). LabÃk, ja tas bĉs 20 cm biezumÃ, taËu daudz biezÃks auglÝgais slÃnis nav nepieciešams. Augsni sagatavojot, jÃveic vairÃkas darbu stadijas: 1. Pamatnes (grunts) sagatavošana. Ja auglÝgais slÃnis tiek uzvests, šis aspekts ir dubultsvarÝgs. Grunts ÝpašÝbas ir tikpat svarÝgas kÃ auglÝgÃ slÃïa ÝpašÝbas, jo tÃs ietekmÑs arÝ augšÑjo auglÝgo slÃni. Ja grunts ir pÃrÃk sablÝvÑta (bĉvniecÝbas gaitÃ), nav ĉdens caurlaidÝga un lÝdzena vai pareizi lÝmeïota – visi šie faktori bĉtiski ietekmÑs zÃlienu un tÃ lietošanu. 2. Augsnes uzvešana un rupja sagatavošana. Lai nebojÃtu augsnes struktĉru, darbÝbas ar tehniku pa svaigi sastrÃdÃtu vai uzvestu augsni ir iespÑjami jÃsamazina. Augsni lÝmeïo atbilstoši uzdotajÃm augstumu atzÝmÑm un rupji planÑ ar tehniku vai rokÃm. Jo biezÃks augsnes slÃnis tiek uzvests, jo lielÃka uzmanÝba jÃpievÑrš tÃ pareizai iestrÃdei un sagatavošanai. IdeÃli, ja augsni var uzvest/rupji sagatavot rudenÝ, lai pa ziemu tÃ nosÑžas, caursalst. Tad augsne bĉs vienmÑrÝgÃka, ar labÃku struktĉru un mazÃk pĉçu bĉs jÃvelta tÃs gatavošanai. Uzvedot >15 cm slÃni, to pareizi blietÑjot un sagatavojot, laika gaitÃ iespÑjama neliela sÑšanÃs (pirmos 3 mÑnešus vai pat lÝdz nÃkamajam pavasarim). Ja tiek apstrÃdÃta esošÃ augsne, tad šajÃ stadijÃ to var safrÑzÑt, iznÝcinot nezÃles, iejaucot minerÃlmÑslus, kaçãojamo materiÃlu, ja tÃds nepieciešams, kÃ arÝ uzlabojot augsnes struktĉru un mehÃnisko sastÃvu (iejaucot atbilstošas uzlabojošas sastÃvdaças). ArÝ uzvestajÃ augsnÑ jÃiestrÃdÃ mÑslojums un palÝgvielas, tÃs vienmÑrÝgi iejaucot. ŠajÃ stadijÃ tiek nolasÝti arÝ lielÃki svešãermeïi un atkritumi, augsne tiek izlÝdzinÃta ar precizitÃti +/– 5-10 cm no plÃnotajÃm atzÝmÑm. 3. Augsnes sÝkÃ sagatavošana sÑjai vai paklÃjzÃliena ieklÃšanai. ŠajÃ stadijÃ jau notiek augsnes sÝkÃ lÝdzinÃšana, blietÑšana ar ruççiem. Lai iegĉtu perfekti augstumiem atbilstošu, gludu augsnes virskÃrtu, šÝs darbÝbas jÃatkÃrto vairÃkas reizes. VÑrts ïemt palÝgÃ auklas, 3

Apzaçumošana, labiekÃrtošana problÑmÃm zÃlienÃ – augu savstarpÑja konkurence, iespÑjams slimÝbu risks u.c. 4. SÑjas laiks. SÑjot sausÃ periodÃ, zÃliens lÝdz sadÝgšanai bĉs regulÃri un precÝzi jÃlaista. SlapjÃ augsnÑ sÑt bĉs grĉti, jo ar rokÃm iestrÃde nesanÃks, arÝ iekÃrtas nestrÃdÃs kÃ nÃkas. LabÃkais sÑjas laiks ir maijs, jĉnijs, augusta otrÃ puse lÝdz septembra vidum. Risks palielinÃs vÑlÃ rudenÝ un agrÃ pavasarÝ. 5. Pabeigts sÑjums. IesÑtam zÃlienam jÃatbilst tiem pašiem kvalitÃtes kritÑrijiem kÃ smalki sagatavotai augsnei.

lai precizÑtu lÝmeïus, kÃ arÝ grÃbekçus un lÃpstas. PÑc šÝs stadijas augsnei jÃbĉt pilnÝgi gatavai sÑjai.

3. solis. ZÃliena ierÝkošana – zÃliena sÑja SÑjot zÃlienu jÃievÑro: 1. SÑklu maisÝjuma izvÑle. DerÝguma termiïš – zÃliena sÑklas ar katru gadu diezgan strauji zaudÑ dÝgtspÑju. Lai sasniegtu vislabÃko rezultÃtu, jÃapvieno vairÃku graudzÃçu sugu poztitÝvÃs ÝpašÝbas, lai iespÑjami tuvotos ideÃlam. ZÃlienu sÑklu maisÝjumus parasti veido no trim pamatsugÃm: SarkanÃ auzene (festuca rubra), Pçavas skarene (poa pratensis), DaudzgadÝgÃ (ganÝbu) airene (lolium perenne).

6. Kopšana pÑc sÑjas. SÑjums notiekti bĉs jÃkopj. NezÃçu dÝgšana pirms zÃliena ir pat vÑlama parÃdÝba, jo norÃda, ka augsne ir dzÝva. ViengadÝgÃs nezÃles (balanda, ganu plikstiïš u.c.) noteikti iznÝks zÃlienu pçaujot. ArÝ daudzgadÝgÃs nezÃles (sĉrenes, usnes, pienenes, ceçmallapas, gÃrsas) lielÃkoties iznÝks zÃlienu intensÝvi kopjot. 7. LaistÝšana ir nepieciešama tad, ja augsnes virskÃrta izžĉst. SÑjumam mitrums jÃnodrošina sÃkotnÑji pašÃ augsnes virskÃrtÃ (2 cm), sÃkoties dÝgšanai, šis dziçums pakÃpeniski jÃpalielina lÝdz vÑlamajiem 15 cm. 8. Pçaušana – pirmÃ pçaušana jÃveic tad, kad zÃliens sasniedzis 8-10 cm augstumu, un jÃveic ar asu pçaujmašÝnu (ja bĉs neasa, zÃles asnus nepçaus, bet izraustÝs), lietojot savÃcÑju. Pçaujot vienmÑr jÃatceras, ka nopçaut vajadzÑtu ne vairÃk kÃ 1/3 daçu zÃles stiebra.

2. SÑjas tehnoloÛija. SÑjot zÃlienu, jÃveic vairÃkas darbÝbas, lai rezultÃts bĉtu atbilstošs iecerÑm – noteikta daudzuma zÃliena sÑklu (izsÑjas normas) vienmÑrÝga izkliedÑšana, sÑklu iestrÃde atbilstošÃ dziçumÃ, sÑjuma pieblietÑšana. ŠÝs darbÝbas var veikt vairÃkos veidos, izvÑloties platÝbai un kvalitÃtes prasÝbÃm atbilstošu metodi. 3. IzsÑjas norma. Papildus piemÑrotu sÑklu izvÑlei, uz kvadrÃtmetru jÃizsÑj pietiekams to daudzums. IzsÑjas norma atkarÝga no izvÑlÑtÃs tehnoloÛijas un zÃliena veida. Parasti tie ir 25-35 g sÑklu uz kvadrÃtmetru. Nepamatoti palielinÃtas izsÑjas normas novedÝs pie jaunÃm Kad zÃliens ir iesÑts un aug, jÃturpina tÃ kopšana atbilstoši zÃliena lietošanas mÑrãim. Parametri, pÑc kuriem noteikt augsnes sagatvošanas kvalitÃti: • LÝdzenums. Uzliekot 4m garu latu jebkurÃ virzienÃ, lielÃkÃ sprauga zem tÃs nedrÝkst bĉt lielÃka par 2 cm; • SablÝvÑjums. StaigÃjot pa sagatavotu (apsÑtu) augsni, pÑda nedrÝkst iegrimt dziçÃk par 0,5 cm; • IntensÝvi lietojamos zÃlienos svešãermeïi augsnes virskÃrtÃ nedrÝkst bĉt lielÃki par 2 cm (akmentiïi, augsnes drupatas u.c.), bet ekstensÝvos zÃlienos (ainavu zÃlieni u.c.) – lielÃki par 5 cm. • Pie celiïiem augsnes virskÃrtai jÃbĉt 2 cm zemÃkai, lai zÃliena zelmenim izaugot, celiïš nekçĉtu zemÃks par zÃlienu. Raksts tapis sadarbÝbÃ ar dÃrzu mÃkslas uzïÑmuma Galantus vadÝtÃju, dabÝgo zÃlienu, dÃrza dizaina un ierÝkošanas jomas ekspertu Ansi Birznieku. www.galantus.lv 4

Apzaﾃｧumoﾅ｡ana, labiekﾃビtoﾅ｡ana

Apzaçumošana, labiekÃrtošana

DzÝva uguns dÃrzÃ RudenÝ agrÃk sÃk krÑslot, vakari kçĉst garÃki un vÑsÃki, tÃpÑc dÃrzÃ, tÃpat kÃ mÃjoklÝ, šajÃ laikÃ aizvien vairÃk cilvÑki tiecas pÑc gaišuma un siltuma. DzÝva uguns – romantiska, mistiska, aicinoša. TÃ asociÑjas ar senatni, kad no uguns bija atkarÝga izdzÝvošana. DzÝva uguns dÃrzÃ ir arÝ viena no aktuÃlÃkajÃm dÃrzu modes tendencÑm.

Pirmais noteikums – ugunsdrošÝba Uguni var ievietot dÃrzÃ visdažÃdÃkajos veidos, çaujot vaçu fantÃzijai. To var nolikt uz zemes, pakÃrt gaisÃ, nolikt uz galda, grilÃ, plauktiïÃ, kamÝnÃ. Svece, kas ielikta dekoratÝvÃ ietvarÃ, lai pasargÃtu liesmu no vÑja; ãÝniešu lukturÝtis, kas iekarinÃts kokÃ; petrolejas lampa, ievietota mĉra nišÃ; lÃpa, piestiprinÃta pie sienas vai iesprausta zemÑ vai arÝ tradicionÃlais dÃrza kamÝns, grils vai ugunskurs. TradicionÃlus uguns izmantošanas veidus var redzÑt LÝgo svÑtkos – ugunskurs uz zemes, bet muca ar uguni – gaisÃ, vÑl arÝ degošs ritenis, ko ripina no kalna, lÃpas, lukturi vai svecÝtes, kas palaistas upÑ lÝdz ar vainadziïiem. LÝdzÝgi uguni var izmantot atmosfÑras radÝšanai dÃrzÃ arÝ citÃ laikÃ. PiemÑram, gar taciïas malÃm iespraužot vairÃkas lÃpas, apaçÃ traukÃ ielejot ĉdeni un ieliekot tajÃ vairÃkas degošas svecÝtes vai palaižot tÃs peldÑt mÃjas pagalma dÝãÝ. VispopulÃrÃkais ir ugunskurs – atklÃtÃ vietÃ sakrauta un aizdedzinÃta malka, bieži tiek dedzinÃti arÝ sadzÝves atkritumi, piemÑram, makulatĉra, nevajadzÝgs iepakojums u.tml. Tas noteikti jÃnovieto vismaz 20 m no Ñkas un kokiem (kamÝns vai grils var atrasties arÝ tuvÃk ÑkÃm). ŠÝ robeža svarÝga ne tikai no ugunsdrošÝbas viedokça, tÃ dod papildus dzÝvojamo zonu mÃjas iemÝtniekiem. SvÑtkos kÃda grupa çaužu varÑtu pulcÑties tuvÃk mÃjai, bet, pieejot tuvÃk ugunskuram, rodas pavisam cita atmosfÑra un noskaïa.

DÃrza kamÝns KamÝns ir kapitÃla, nepÃrnÑsÃjama bĉve, kuras ierÝkošanai vajadzÝgi samÑrÃ lieli lÝdzekçi. Tas var bĉt iebĉvÑts pavisam tuvu mÃjai, bĉt kÃ daça no mÃjas (ierÝkots pie Ãrsienas) vai atsevišãi uzbĉvÑts uz speciÃli veidota atpĉtas laukuma. Tam nepieciešama stingra, stabila vieta, tÃ ierÝkošana labi jÃpÃrdomÃ. KamÝnam, kurš atrodas tuvu dzÝvojamai Ñkai, jÃbĉt ne tikai funkcionÑjošam, bet arÝ vizuÃli pievilcÝgam, tÃdam, kas saskaïots ar mÃjas ÃrÑjo veidolu. TÃlÃk no mÃjas novietotai ugunsvietai var bĉt brÝvÃk risinÃts dizains, pat pilnÝgi neatkarÝgs no ÑkÃm, tomÑr tam jÃiekçaujas kopÑjÃ dÃrza ainavÃ. PiemÑram, pie mĉsdienÝgas Ñkas ar lieliem stiklojumiem diez vai iederÑsies laukakmeïu mĉrÑjums ar mazu “actiïu”, kur pavÝd uguns. KlajumÃ uzmĉrÑts kamÝns nerada to omulÝgo mikrovidi, kÃdai jÃbĉt Ûimenes dÃrzÃ. Lai telpa ap kamÝnu bĉtu mÃjÝgÃka, jÃveido vÑja aizsegs, ap to vÑlama psiholoÛiski mazÃka telpa, piemÑram, izveidojot pusapli no stÃdÝjumiem – nelieliem lapu vai ziedu krĉmiem.

Grili ir Ñrti lietošanÃ, jo tie ir pÃrnÑsÃjami – nav jÃplÃno un jÃprojektÑ grila atrašanÃs vieta dÃrzÃ, atkarÝbÃ no vajadzÝbas to var likt pie mÃjas, zem jumta lietus laikÃ vai pÃrvietot tÃlÃk dÃrzÃ. TÃ kÃ grils nav kapitÃla bĉve, to ir vieglÃk nomainÝt, ja, piemÑram, tas vairs labi nefunkcionÑ vai arÝ radusies vÑlme iegÃdÃties lielÃku, skaistÃku, pilnvÑrtÝgÃku grilu. DÃrza grila negatÝvÃs iezÝme: ja to liek uz cieta pamata, piemÑram, bruÛa vai dÑçu seguma, bieži vien pÑc gaças cepšanas pamatne paliek netÝra, jo ir notraipÝta ar eççu vai taukiem. TÃpÑc dažkÃrt labÃk grilu novietot nevis uz laukuma ar cietu segumu vai terases, bet gan zÃlienÃ vai uz grantÑta laukumiïa, ko pÑc grillÑšanas ir vieglÃk sakopt.

Ugunskurs Ugunskurs Ýsti iederÑsies lauku teritorijÃs, mazÃ dÃrzÃ tam nepietiek vietas, turklÃt jÃïem vÑrÃ, ka apdzÝvotÃs vietÃs var bĉt aizliegts kurinÃt ugunskuru.

Daži ieteikumi • Ugunskuram dÃrza svÑtkos, piemÑram, JÃïos nepieciešams diezgan daudz malkas, tÃpÑc mÃjas saimniekam par to ir laikus jÃpadomÃ. VÑlams malku laikus nogÃdÃt tuvÃk dedzinÃšanas vietai, lai tumsÃ nav jÃtaustÃs, meklÑjot kurinÃmo. • Ja ugunskuru ierÝko zÃlienÃ (pçavÃ), pÑc malkas izdegšanas zeme bĉs sakarsusi, pamatne – izdegusi, tÃpÑc tai vietÃ, kur atradÃs ugunskurs, ilgu laiku bĉs plankums. LabÃk bĉtu ugunskuram izveidot Ýpašu vietu no akmeïiem (tas ir lÑts materiÃls) – izrok zemÑ padziçinÃjumu, uztaisa drenÃžu. • Ugunskurs var bĉt arÝ pÃrnÑsÃjams, ja to ieliek seklÃ plÃtnÑ (bçodÃ) uz kÃjÃm vai bez. • IerÝkojot ugunskuru, jÃnoskaidro valdošo vÑju virziens, lai dĉmi mazÃk traucÑ dzÝvošanos pie uguns. • ApkÃrt ugunskuram jÃbĉt pietiekoši platai zonai, kur izvietot sÑdekçus. Ja sÑdÑs tuvÃk par 3-5 m, bĉs pÃrÃk karsti, arÝ dĉmi traucÑs. • Pie ugunskura jÃparedz vieta arÝ dažÃdÃm aktivitÃtÑm – lekšanai, skriešanai, dejošanai. • VislabÃk, ja ugunskurs no mÃjas tiek atdalÝts kaut vai ar pavisam nelieliem stÃdÝjumiem, lai bĉtu sajĉta, ka atrodamies pavisam citur. • Ugunskurs tiek izmantots arÝ praktiski – uz tiem lielos katlos tiek vÃrÝtas zupas, oglÑs var cept gaçu vai kartupeçus. Lai zupas vÃrÝšana bĉtu ÑrtÃka un drošÃka, katlu vajadzÑtu iestiprinÃt grozÃmÃ turÑtÃjÃ. Ar to var nobÝdÝt katlu no uguns, lai pagaršotu virumu vai pasmeltu no tÃ, neriskÑjot apdedzinÃties vai sarÝties dĉmus. • ParocÝgi, ja pie kamÝna vai grila tuvumÃ atrodas ĉdens avots – krÃns ar izlietni, kur var nomazgÃt rokas un traukus, vai vismaz spainis ar ĉdeni, dÝãis. Ðrti, ja blakus atrodas galds.

DÃrza grils

Uguns modernÃ dÃrzÃ

Grils atšãirÝbÃ no kamÝna paredzÑts nevis siltuma un gaišuma radÝšanai dÃrzÃ, bet Ñdiena gatavošanai. DÃrza grili lielÃkoties tiek veidoti no metÃla, visaktuÃlÃkÃ krÃsa – melnÃ. Grili pieejami dažÃdos izmÑros – sÃkot no pavisam maziïa, uz kura var izvietot vien dažas desiïas, lÝdz tÃdam, uz kura satilpst lÝdz sešiem un vairÃk kilogramiem gaças. Ir iespÑja nopirkt lielu grilu, kas apvienots ar gaças kĉpinÃtavu, šÃds grils labi derÑs lielÃ brÝvdienu mÃjÃ, kur tiek gatavoti medÝjumi vai nomakšãerÑtÃs zivis.

MĉsdienÝgÃ dÃrzÃ uguns ieïem pavisam Ýpatnu veidolu, piemÑram, ierastÃs malkas vietÃ var tikt dedzinÃta gÃze. GÃzes degçi var tikt novietoti pie mĉra sienas, kur mĉris kalpo kÃ ekrÃns, uz kura fona plaiksnÃs liesmas. Interesants païÑmiens – uguns pie strĉklakas vai baseina. Uguns pretstatÝjums ĉdenim arvien biežÃk tiek izmantots pilsÑtvidÑ, ekskluzÝvÃs vietÃs. Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija 7

Apzaﾃｧumoﾅ｡ana, labiekﾃビtoﾅ｡ana

Aizsegs dÃrzÃ

Foto: SXC

Apzaçumošana, labiekÃrtošana

VajadzÝba pÑc dÃrza aizsegiem rodas divu iemeslu dÑç – kad nepieciešams kaut ko noslÑpt skatienam vai arÝ nošãirt daçu telpas. Par aizsegu var kalpot gan augi (blÝvi noauguši vÝteïi, krĉmi, koki, dzÝvžogi, arÝ augstas puães un stiebrzÃles), gan arÝ dažÃdas speciÃlas konstrukcijas, kuras vai nu apaudzÑ ar augiem, vai arÝ pašas par sevi funkcionÑ kÃ aizsegs. PlašÃk lietoti nedzÝva materiÃla aizsegi: blÝvs, augsts žogs vai siena, pergola, dažÃdi mobili vai stacionÃri aizslietïi (no dÑçiem, pinumiem, plÃtïu materiÃliem, audumiem, arÝ no stikla).

Ko un kÃpÑc vajag aizsegt? DÃrzÃ lielÃkoties cenšas aizsegt neizskatÝgus objektus, piemÑram, bĉves sliktÃ tehniskÃ stÃvoklÝ, komposta kaudzes, vai nekoptu teritoriju savÃ vai kaimiïu gruntsgabalÃ. DažkÃrt aizsegs vajadzÝgs tÃpÑc, ka no ielas vai kaimiïu puses piemÃjas teritorijÃ ielaužas nepatÝkami trokšïi, gaisa piesÃrïojums, pĉš stipri vÑji, teritorija ir pÃrÃk atvÑrta karstai saulei vai arÝ to apdraud klaiïojoši dzÝvnieki un nevÑlami klimatiskie apstÃkçi (salnas, miglas) – tad aizsegam ir arÝ aizsargÃjoša funkcija. Lauku vidÑ bĉtiskÃka ir aizsardzÝba pret nelabvÑlÝgiem vides faktoriem, pilsÑtvidÑ çoti bieži galvenais iemesls, kÃpÑc tiek veidoti aizsegi, ir vÑlme paslÑpt savu teritoriju no svešiem skatieniem vai trokšïa. Aizsegus var izmantot arÝ dekoratÝviem mÑrãiem – lai pievÑrstu uzmanÝbu kÃdai dÃrza zonai vai atsevišãam objektam, kas atrodas šÝ aizsega priekšÃ vai tÃ tuvumÃ.

DekoratÝvam efektam – lai novirzÝtu uzmanÝbu uz citu vietu vai objektu, efektÝgs risinÃjums – spogulis. Var izmantot arÝ apkrÃsotus audumus, izdekorÑtus plÃtïu materiÃlus.

No kÃda materiÃla veidot aizsegu?

DÃrza svÑtkiem – piemÑrotÃkie ir viegli, mobili aizsegi, kurus vajadzÝbas gadÝjumÃ var Ãtri uzstÃdÝt un arÝ nojaukt vai pÃrnest uz cietu vietu. ŠÃdus aizsegus var iegÃdÃties lielÃkajos dÃrza preËu veikalos vai arÝ pagatavot pats no vienkÃršiem, viegli pieejamiem dabas vai pirktiem materiÃliem. Ja aizsegam jÃatrodas kÃdÃ noteiktÃ vietÃ ilgstoši, ieteicams veidot stacionÃras, izturÝgas konstrukcijas, kas var kalpot daudzus gadus.

Aizsega konstrukciju un materiÃlu izvÑlas atkarÝbÃ no uzdevuma, kÃds veicams. Pret trokšïiem – blÝvs žogs (mĉrÑts no akmeïiem, ãieÛeçiem, blokiem, veidots no stikla, no koka vai kÃda cita materiÃla vairogiem), akmens vai malkas krÃvumi, zemes vaçïi jeb uzbÑrumi, salmu vai siena ãÝpas un citi skaïu izolÑjoši materiÃli un konstrukcijas. Šie aizsegi jÃnovieto tieši pretim visintensÝvÃkÃ trokšïa avotam. Pret sauli – pergolas, režÛi, pinumi, audumi, dekoratÝvi plÃtïveida materiÃli, tonÑts stikls. Pret vÑju – tie paši materiÃli kÃ trokšïu aizsegiem plus pinumi, audumi, dekoratÝvi plÃtïveida materiÃli (piemÑram, polikarbonÃts, metÃls), apaudzÑtas pergolas un lapenes. Pret salnÃm un ziemas salu – visi minÑtie materiÃli plus speciÃlÃs plÑves (agrtotÝkls, armÑtÃ plÑve), taËu speciÃlie materiÃli lielÃkoties neizskatÃs estÑtiski. IlglaicÝgam aizsegam labÃk izgatavot niedru vai kÃda cita piemÑrota dabas materiÃla pinumus, kurus iestiprina rÃmÝ un izvieto salnu visvairÃk apdraudÑtÃ dÃrza zonÃ. Pret dzÝvniekiem – tradicionÃlie žogu materiÃli, plÃtnes, režÛi, pinumi, stikls.

Aizsegus var izgatavot saviem spÑkiem, izmantojot dabas materiÃlus (salmus, niedres, klĉgas) vai citus piemÑrotus materiÃlus (koka dÑçus, audumus), kÃ arÝ nopirkt gatavus dÃrza preËu veikalos. OriÛinÃlÃki, protams, ir pašu darinÃti aizsegi. Ja dÃrza saimniekam augi ir sirdslieta, var veltÝt laiku, lai izveidotu skaistus dzÝvus aizsegus. Cauru gadu efektÝgi ir mĉžzaço augu aizsegi. Liela daça skujeïu pacieš cirpšanu, tÃpÑc no šiem augiem var izveidot tÃdas formas aizsegu, kÃds konkrÑtÃ vietÃ nepieciešams. ArÝ vÝteïaugi ir pakçÃvÝgi – tos var virzÝt ar stiprinÃjumu palÝdzÝbu. TaËu arÝ tos augus, kuri nav tik pakçÃvÝgi dÃrznieka rokai, var veiksmÝgi izmantot aizsegu veidošanai, izmantojot to dekorativitÃtes ÝpatnÝbas un augšanas dinamiku – šie augi var bĉt uzmanÝbas novÑrsÑji no neizskatÝgiem objektiem. Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija

Apzaﾃｧumoﾅ｡ana, labiekﾃビtoﾅ｡ana

Apzaçumošana, labiekÃrtošana

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES Vai privÃtmÃjas iebraucamajiem vÃrtiem ir iespÑjams uzstÃdÝt automÃtisko sistÑmu, kas çautu tos Ñrti atvÑrt un aizvÑrt? KÃdas sistÑmas bĉtu vispiemÑrotÃkÃs privÃtmÃjas vajadzÝbÃm? PrivÃtmÃjas vÃrtiem ir iespÑjams uzstÃdÝt vÃrtu automÃtiku. Varbĉt vÃrtu vÑrtnÑm bĉs nedaudz jÃizmaina konstrukcija, bet uzstÃdÝt noteikti var. Viesturs Peniãis, “Preiss Bĉve”, SIA abc.lv eksperts jautÃjumos par žogiem un vÃrtiem 15

Baseini, ĉdenskritumi, strĉklakas, to aprÝkojums un tirdzniecÝba

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES Vai Latvijas klimatiskajos apstÃkços ir prÃtÝgi Ñkai uzstÃdÝt saules kolektorus? Vai tas atmaksÃjas? Vai iegĉtÃ saules enerÛija spÑj uzturÑt pietiekamu temperatĉru Ñkai, lai aukstajÃ laikÃ nebĉtu nepieciešama papildus apkure? Un vai saules kolektori iegĉst pietiekamu enerÛijas apjomu, lai uzturÑtu arÝ siltÃ ĉdens plĉsmu ÑkÃ? Latvijas klimatiskie apstÃkçi nav šãÑrslis lai uzstÃdÝtu saules kolektorus. AtpelnÝt saules kolektoros ieguldÝtos lÝdzekçus var, ja tie ir nodarbinÃti arÝ gadalaikÃ, kad nav nepieciešama apkure. ArÝ vasarÃ radÝtai enerÛijai jÃbĉt racionÃli izmantotai, ÑkÃ ir liels karsta ĉdens patÑriïš, lieli enerÛijas zudumi karsta ĉdens cirkulÃcijas sistÑmÃ, nepieciešama baseina piesildÝšana u.c., jeb lÝdzÝgas vajadzÝbas. ZiemÃ Saules enerÛijas ir maz, un LatvijÃ Ñkas nav tik energoefektÝvas, lai apkurei pietiktu ar saules kolektoriem vien. Saules kolektori var kalpot par apkures atbalstu pavasarÝ un rudenÝ, ja ÑkÃ ir izbĉvÑta apkures sistÑma ar zemas turpgaitas siltumnesÑja temperatĉru, piemÑram, siltÃs grÝdas. MÃrtiïš Lauzis, “Schuco Latvija”, SIA abc.lv eksperts jautÃjumos par apkuri, siltumtehniku un solÃrajÃm iekÃrtÃm

VÑlos nomainÝt dušas “galu”, kÃ arÝ pacelt augstÃk statÝvu, šobrÝd tas piestiprinÃts pie flÝzes, bet, lai statÝva turÑtÃju piestiprinÃtu augstÃk – tur ir reÛipsis. Sakiet, vai es varu vienkÃrši aiziet uz veikalu un izvÑlÑties dušu kÃdu vÑlos, vai man bĉtu jÃzina kÃdi precÝzi izmÑri? Un vai statÝvs turÑsies pie reÛipša sienas? Dušas uzgaçu vÝtnes ir pÃrsvarÃ gadÝjumu standartizÑtas. Ja vÑlaties uzstÃdÝt veco dušas uzgaça kronšteinu, jÃraugÃs, lai jaunais uzgalis turÑtos šajÃ kronšteinÃ. Ja riÛipsis nav piesĉcies ar mitrumu, uzburbis, tad lietojot speciÃlos dÝbeçus, kronšteinu var uzstÃdÝt tieši uz riÛipša. Papildus stiprÝbai un hermetizÃcijai zem kronšteina pÑdas noteikti jÃlieto santehniskais silikons. Arnis Dravnieks, valdes loceklis, “RÝgas bĉve”, SIA SiltumapgÃde; SiltumtÝkli; Siltumsĉkïi – remonts, serviss, ĉdensvads, kanalizÃcija, ĉdensapgÃde 16

Ceçu un tiltu bĉve, uzturÑšana

Meža un dÃrza tehnika

Notekĉdeïu attÝrÝšanas iekÃrtas

SĂ&#x2018;klas un stĂ&#x192;di

SÑklas un stÃdi

VÃrti, žogi, kÃpnes

Žoga uzstÃdÝšana GlÝts žogs vienlaikus ir gan praktiska, gan psiholoÛiska vajadzÝba. Žoga praktiskais uzdevums ir aizsargÃt Ýpašumu no nelĉgtiem ciemiïiem, “svešÃm acÝm”, dzÝvniekiem, nodalÝt teritoriju no kaimiïa Ýpašuma, aizsargÃt no apkÃrtÑjÃs vides ietekmÑm u.tml. CilvÑka dabÃ ir kaut nedaudz, bet norobežoties, noteikt savas robežas, justies tajÃs brÝvam, neierobežotam un pasargÃtam un tas ir žoga psiholoÛiskais uzdevums. JÃpiemin, ka žogam ir arÝ estÑtiskÃ loma – tas var kalpot par lielisku papildinÃjumu kopÑjam mÃjas un pagalma tÑlam. Ar žoga palÝdzÝbu vienlaikus iespÑjams radÝt gan drošÝbas, gan mÃjÝguma sajĉtu. îemot vÑrÃ dažÃdÃs žoga funkcijas, pirms tÃ iegÃdes un montÃžas svarÝgi saprast, kÃdiem mÑrãiem tas kalpos un kÃdas funkcijas veiks. Pret trokšïiem – blÝvs žogs (no akmeïiem, ãieÛeçiem, blokiem, stikla, koka vai kÃda cita materiÃla vairogiem), akmens vai malkas krÃvumi, zemes vaçïi jeb uzbÑrumi, salmu vai siena ãÝpas un citi skaïu izolÑjoši materiÃli un konstrukcijas. Šie aizsegi jÃnovieto tieši pretÝ visintensÝvÃkÃ trokšïa avotam. Pret vÑju – var izmantot tos pašu materiÃlus, ko pret trokšïiem, kÃ arÝ pinumus, audumus, dekoratÝvos plÃtïveida materiÃlus, apaudzÑtas pergolas un lapenes. Pret sauli – pergolas, režÛi, pinumi, audumi, dekoratÝvi plÃtïveida materiÃli, tonÑts stikls. Pret salnÃm un ziemas salu – visi iepriekš minÑtie materiÃli, kÃ arÝ speciÃlÃs plÑves (agrtotÝkls, armÑtÃ plÑve). IlglaicÝgam aizsegam labÃk izgatavot niedru vai kÃda cita piemÑrota dabas materiÃla pinumus, kurus iestiprina rÃmÝ un izvieto salnu visvairÃk apdraudÑtÃ dÃrza zonÃ. Pret dzÝvniekiem – tradicionÃlie žogu materiÃli, plÃtnes, režÛi, pinumi, stikls. DekoratÝvam efektam – lai novirzÝtu uzmanÝbu uz citu vietu vai objektu, efektÝgs risinÃjums ir spogulis. Var izmantot arÝ apkrÃsotus audumus, izdekorÑtus plÃtïu materiÃlus. DÃrza svÑtkiem – viegli, mobili aizsegi, kurus vajadzÝbas gadÝjumÃ var Ãtri uzstÃdÝt un arÝ nojaukt vai pÃrnest uz citu vietu. ŠÃdus aizsegus var iegÃdÃties lielÃkajos dÃrza preËu veikalos vai arÝ pagatavot pats no vienkÃršiem, viegli pieejamiem dabas vai pirktiem materiÃliem.

Žogu veidi Zems žodziïš no dažÃdiem materiÃliem – kaut arÝ cilvÑks bez piepĉles tam var pÃrkÃpt pÃri, šÃds žogs vairÃk domÃts estÑtiskajai funkcijai. Zemu nožogojumu var veidot no jebkura piemÑrota materiÃla – uzmĉrÑt, sakraut akmeïus vai salikt tos režÛos, starp sÑtas stabiïiem var novilkt virvi, ãÑdi, stiepli, klĉgu pinumu vai ko citu. KÃršu žogi – tie tradicionÃli ir lauku ainavas sastÃvdaça. MĉsdienÃs šÃdi askÑtiski, pat primitÝvi žogi dažkÃrt tiek veidoti arÝ gruntsgabala robežu iezÝmÑšanai blÝvi apdzÝvotÃs vietÃs. KÃrtis tiek liktas horizontÃli ar lielÃku vai mazÃku atstarpi cita no citas. 22

Koka žogi – tradicionÃli tiek bĉvÑti lauku sÑtÃ, no zedeïiem, dÑçiem, arÝ no kÃrtÝm. Koka zedeïu vai dÑçu (latu) žogi ir skaisti, dabiski, taËu tiem ir Ýss mĉžs. MĉsdienÃs vairs neizmanto koka stabus, jo, lai arÝ koksni aizsargÃ ar speciÃliem lÝdzekçiem, tie Ãtri nopĉst. Šo trĉkumu atsver samÑrÃ vienkÃršÃ un ÃtrÃ ierÝkošana, tÃpat arÝ nojaukšana. Caurredzams žogs no stikla un lÝdzÝgiem mÃkslÝgiem materiÃliem – stikla pildÝjums aiztur putekçus, trokšïus, kÃ arÝ neçauj teritorijÃ iekçĉt nevÑlamÃm personÃm. Trĉkums – stiklojums neaizsargÃ no nevÑlamiem skatieniem un arÝ nerada pilnÝgu psiholoÛiska drošuma sajĉtu. TomÑr, izvÑloties atbilstoša biezuma un veida stiklu, tas ir pietiekami drošs pret nejaušiem bojÃjumiem. Stiepçu vai plastmasas pinuma žogi – tie ir ruççveida materiÃli, kurus piestiprina pie stabiem. Pinumu žogi ir praktiski caurredzami, tos var Ãtri uzlikt un noïemt. PÑc noïemšanas (ja pinums nav sarĉsÑjis vai izstaipÝts) to var uzlikt citÃ vietÃ. VizuÃli nepretenciozs risinÃjums, taËu, ja pinumu iestiprina kvalitatÝvi veidotÃ, izskatÝgÃ metÃla vai koka rÃmÝ un arÝ stabi ir no laba materiÃla, šÃds žogs iederÑsies ne tikai pie lauku mÃjas, bet arÝ pilsÑtÃ. Plastmasas pinumus maz ietekmÑ laikapstÃkçu kaprÝzes, tie nerĉs un nepĉst, nav jÃkrÃso, taËu plastmasa sliktÃk panes krasas gaisa temperatĉras svÃrstÝbas. MetÃla pinumi, metinÃts žogs ir mazÃk izskatÝgi nekÃ plastmasas. Žoga izskatu un arÝ izturÝbu pret koroziju uzlabo pÃrklÃjot stiepçu pinumu ar krÃsu. Žogi ar kalta metÃla, ažĉru betona vai ãieÛeçu pildÝjumu – vairÃk raksturÝgi pilsÑtvidei, lai gan arÝ lielÃs pilsÑtÃs dažkÃrt tiek veidoti žogi no it kÃ neciliem dabas materiÃliem, kas apvienojumÃ ar Ýpašas arhitektĉras ÑkÃm var radÝt savdabÝgu efektu. Kalti vai lieti (Ëuguna) metÃla žogi – viens no dÃrgÃkajiem un arÝ elegantÃkajiem žogu veidiem. MetÃlkalumi ir meistardarbs, kam ir mÃkslas darba vÑrtÝba. DažkÃrt izdodas izveidot pietiekami izskatÝgu žogu arÝ no netradicionÃliem metÃla izstrÃdÃjumiem – armatĉras stieïiem, leïãdzelžiem u. tml. Tie ir ievÑrojami lÑtÃki nekÃ kaltie vai lietie elementi, taËu ar visÃm metÃla žogiem piemÝtošajÃm praktiskajÃm ÝpašÝbÃm – izturÝgi, ilgmĉžÝgi, stabili un caurredzami, viegli kombinÑjami ar citu veidu žogu materiÃliem. Augsts mĉra žogs – šÃdu žogu var mĉrÑt no dabÝgiem vai apstrÃdÃtiem akmeïiem, ãieÛeçiem, betona blokiem, plÃtnÑm vai bruÛa, var arÝ veidot kÃ monolÝtu sienu, pildÝjumÃ izmantojot laukakmeïus vai akmens šãembas. MĉrÑts žogs ir ilgmĉžÝgs, mehÃniski izturÝgs, simtprocentÝgi aizsargÃ pret ielas putekçiem, lielÃ mÑrÃ arÝ pret trokšïiem. MĉrÑta žoga ÝpatnÝba – gadu gaitÃ tas apsĉbÑ, apdrĉp un tÃ kçĉst vÑl pievilcÝgÃks, ar savu senatnes garšu. Mĉra žogam ir arÝ bĉtiski mÝnusi – aizïem lielu platÝbu; ja nav piestrÃdÃts pie dizaina, izskatÃs vienmuçš un var radÝt nomÃcošas izjĉtas, sevišãi, ja to neapspÝd saule. BlÝvi noaudzis dzÝvžogs – gandrÝz ideÃls aizsegs ir mĉžzaçie skujeïi, taËu, kamÑr žogs izaug, paiet vairÃki gadi, tÃpÑc dažkÃrt dzÝvžogam no Ãrpuses ierÝko stiepçu pinuma vai kÃdu citu ÝslaicÝgu žogu, kuru vÑlÃk nojauc vai çauj tam ieaugt dzÝvžogÃ. Aizsega veidošanai lapaiïu žogus regulÃri cÑrp, tÃdÑjÃdi arÝ dzÝvžogu ierobežo tam paredzÑtÃ telpÃ, neçaujot pÃrÃk izplesties un aizïemt lielu vietu.

VÃrti, žogi, kÃpnes MetinÃta žoga uzstÃdÝšana DarbarÝki profesionÃlai montÃžai: • Spriegošanas ãemme • SpÝçknaibles • Terauda skavas • SpriegojamÃs knaibles • VinËa • SpriegojamÃ dakša Betona kvalitÃte – pievÑrsiet uzmanÝbu cementa ražotÃju instrukcijÃm, kuras ir uz iepakojuma, vai arÝ izmantojiet jau gatavu betona masu. Stabi – visus stabus nepieciešams iebetonÑt pÑc novietošanas pareizÃ stÃvoklÝ. Vidus stabi parasti tiek uzstÃdÝti attÃlumÃ no 2,5 m lÝdz 3 m. Pamati – kad tiek lieti pamati, jÃïem vÑrÃ zemes stÃvoklis, stabilitÃte, sieta augstums un veids, kuru uzstÃdÝs. Stĉra stabi – atsaišu stabi tiek uzstÃdÝti: • Žoga sÃkumÃ un beigÃs • KatrÃ stĉrÝ • KatrÃ pagriezienÃ • Ik pa 25 m taisnÃ iežogojuma lÝnijÃ

3. posms. Spriegošanas ãemmi piestipriniet metinÃtÃ žoga sieta caurumos, vinËu piestipriniet spriegošanas ãemmes vienÃ pusÑ un pie smagÃs mašÝnas otrajÃ pusÑ. Atçaut savilkšanos gadÝjumos, kad nav pietiekami daudz vietas aiz stiprinÃjuma staba. Spriegošanas ãemme tiek pie staba. ppiestiprinÃta p p stiprinÃjuma p j

Stabi – atsaites – atbalsta stabiem jÃbĉt uzstÃdÝtiem pie sÃkuma un beigu stabiem, stĉru un atsaišu stabiem. Atbalsta stabus uzstÃda katrÃ virzienÃ, kas ir zem sprieguma. ProfesionÃlie apaçie stabi un to uzstÃdÝšana 1. PÃrliecinieties, vai stieples izliekums uz horizontÃlÃs stieples atrodas lejup. UzstÃdiet sietu pie stiprinÃjuma staba (pie pirmÃ staba vai nobeiguma staba). Var izmantot stiprinÃjuma stieni. 2. PiestiprinÃt sietu pie stĉra vai pÑdÑjÃ staba var izmantojot spriegojamo stieni, kuru izver cauri žoga rĉtÝm un piestiprina pie staba, izmantojot stiprinÃjuma skavas vai piesienamo stiepli. Ielieciet augšÑjo stiepli vai otro sieta stiepli stieples turÑtÃjÃ, kas atrodas uz rindu stabiem. Piesitiet nerĉsÑjošo tÑrauda skavu uz stieples turÑtÃja staba. 3. Piestipriniet sietu pie rindu stabiem ik pÑc +/– 50 cm, izmantojot dubultu piesienamo stiepli. Ja nepieciešams, tad spriegojumu var panÃkt izmantojot spriegošanas knaibles.

4. posms. Žoga siets tiek nospriegots izmantojot vinËu lÝdz ir iegĉts stingrs, lÝdzens un nostiepts žogs. 5. posms. PÑc piestiprinÃšanas žogu savieno ar stiprinÃjuma stabiem, izmantojot skavas. VinËa tiek noïemta. Žogu nogriež.

Žoga nospriegošana. Stieples nospriegošana katrÃ acÝ ietekmÑ žogu. MetinÃtÃ žoga ruççu savienošana. PÑdÑjÃ rĉts (sietam) rullÝ tiek novietota uz nÃkamÃ ruçça pirmÃs rĉts (sietam). ŠÝs abas rĉtis tiek savienotas izmantojot saistošo stiepli vai nerĉsÑjošas tÑrauda skavas. Lai izvairÝtos no sieta rĉšu izslÝdÑšanas, skavas tiek uzliktas pretÑjÃ virzienÃ.

MontÃža 1. posms. IzrullÑjiet rulli lÝdz nÃkamajam stiprinÃjuma stabam. 2. posms. Piestipriniet metinÃto žoga sietu sÃkuma un beigu stabiem, stĉru un stiprinÃjuma stabiem, izmantojiet nerĉsÑjošas tÑrauda skavas. ŠÝs skavas tiek piestiprinÃtas stabiem, kuri atrodas katras horizontÃlÃs stieples lÝmenÝ ik pa 5-10 cm.

6. posms. Žoga sietu nostiprina pie rindu stabiem, izmantojot skavas. PiestiprinÃšana pie rindu stabiem tiek veikta ik pa 20 lÝdz 30 cm. Praktiskie padomi tapuši sadarbÝbÃ ar Viesturu Peniãi un žogu un apžogojuma risinÃjumu firmu Betafence www.betafence-zogi.lv 23

Vﾃビti, ﾅｾogi, kﾃパnes

VÃrti, žogi, kÃpnes

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES Kur iespÑjams iegÃdÃties uz elektrÝbu stÃvošu žogu? IespÑju pieslÑgt strÃvu žoga augšÑjai virsmai. Vai tas ir legÃli? Uzskatu, ka apsardzes firmas pa lielam nekam neder un, lai çaundari netiktu manÃ teritorijÃ, es vÑlÑtos uzstÃdÝt šÃdu žogu un, piemÑram, elektro padevi aktivizÑt tikai tad, kad pametam savu mÃju uz ilgÃku laiku. VienkÃršÃkais variants – elektriskais gans. Bet ir pieejami arÝ augstas drošÝbas sistÑmas, kuras darbojas ar 10 000 V strÃvu. ŠÃdi risinÃjumi ir gan nopietnu apsardzes firmu, gan žogu izplatÝtÃju arsenÃlÃ. Viesturs Peniãis, “Preiss Bĉve”, SIA abc.lv eksperts jautÃjumos par žogiem un vÃrtiem 25

VÃrti, žogi, kÃpnes

Üpašuma robežzÝme un norobežojums PiemÃjas teritoriju no apkÃrtÑjÃs pasaules var nodalÝt dažÃdi – pamatÝgi, tÃ ka ne acu skatiens, ne arÝ kÃda dzÝva radÝba tajÃ nespÑj iekçĉt, un arÝ iluzori, tikai radot nojausmu, ka aiz šÝs robežas ir kaut kas cits. BiežÃk tomÑr Ûimenes dÃrzu no Ãrpasaules atdala vidÑji augsts un vidÑji blÝvs žogs – lai pašiem nebĉtu jÃdzÝvo kÃ kastÑ un tomÑr justos aizsargÃti.

RobežzÝme Jebkurš mÃkslÝgs veidojums starp diviem zemes Ýpašumiem, kurš paceças virs reljefa, liecina par dÃrza saimnieku vÑlmi norobežoties no Ãrpasaules – kaimiïiem vai nejaušiem garÃmgÃjÑjiem un braucÑjiem. Ja ir vajadzÝba tikai nodalÝt savu teritoriju, robežlÝniju starp dažÃdiem Ýpašumiem dabÃ var novilkt tÃ, ka tÃ neaizsedz skatu un netraucÑ komunicÑt ar citiem cilvÑkiem, tomÑr skaidri pasaka, ka šaipus robežas ir mana teritorija, bet aiz tÃs – sveša. To var panÃkt ar dažÃdiem païÑmieniem. NeuzkrÝtošs, tikai tuvumÃ pamanÃms risinÃjums – uz robežas izvietotas celiïu plÃksnes. Starp gruntsgabaliem var ierÝkot seklu ĉdenstilpi visas robežas garumÃ, kas noderÑs bÑrniem bradÃšanai un bagÃtinÃs, nevis sašãels abu dÃrzu ainavu. Akmeïu, betona vai koka bluãÝšu rinda, blÝva vai izretota, robežu iezÝmÑ striktÃk, jo paceças virs zemes un vairÃk asociÑjas ar nožogojumu. VÑl nepÃrprotamÃka teritorijas robežzÝme ir zems žodziïš, kaut arÝ cilvÑks bez piepĉles tam var pÃrkÃpt pÃri. Zemu nožogojumu var veidot no jebkura piemÑrota materiÃla – uzmĉrÑt, sakraut akmeïus vai salikt tos režÛos, starp sÑtas stabiïiem var novilkt virvi, ãÑdi, stiepli, klĉgu pinumu, pat otrÃdi apgÃztas, zemÑ iespraustas krÃsaina stikla pudeles. KÃršu žogi tradicionÃli ir lauku ainavas sastÃvdaça, vÑl pirms dažiem gadu desmitiem tie lielÃkoties apjoza ganÝbas vai mÃjlopu pastaigu laukumus. MĉsdienÃs šÃdi askÑtiski, pat primitÝvi žogi dažkÃrt tiek veidoti arÝ gruntsgabala robežu iezÝmÑšanai blÝvi apdzÝvotÃs vietÃs, tÃ akcentÑjot šÝ veidojuma dabiskumu. KÃrtis tiek liktas horizontÃli ar lielÃku vai mazÃku atstarpi cita no citas.

Norobežojums ArÝ tad, ja mÃjas un dÃrza saimnieki nejĉtas Ýpaši apdraudÑti no Ãrpasaules, lielÃkoties pa gruntsgabala robežu vai vismaz gar ceçu vai ielu tiek bĉvÑti žogi. TÃ ir psiholoÛiska nepieciešamÝba – apzinÃties savas teritorijas veselumu un justies šajÃ pasaules daçiïÃ kÃ neierobežotam saimniekam. ŠÃdai vajadzÝbai tiek veidoti tradicionÃla augstuma (nedaudz zemÃk par pieauguša cilvÑka acu augstumu) un blÝvuma (puscaurredzami) žogi – lai dÃrzs nav pilnÝgi atklÃts, bet lai saglabÃjas kontrole pÃr to, kas notiek aiz gruntsgabala robežas. ŠÃda veida žogs noder arÝ tad, ja ar kaimiïiem nav ideÃlas attiecÝbas vai aiz gruntsgabala robežas 26

redzams neestÑtisks skats. Lai pastiprinÃtu teritorijas drošÝbu, gar žogu var izvietot signalizÃciju, kÃ arÝ apgaismot teritoriju. Lauku sÑtÃ tradicionÃli tiek bĉvÑti koka žogi – no zedeïiem, dÑçiem, arÝ no kÃrtÝm, kÃ arÝ stiepçu pinuma žogi. Žogi ar kalta metÃla, ažĉru betona vai ãieÛeçu pildÝjumu vairÃk raksturÝgi pilsÑtvidei, lai gan arÝ lielÃs pilsÑtÃs dažkÃrt tiek veidoti žogi no it kÃ neciliem dabas materiÃliem, kas apvienojumÃ ar Ýpašas arhitektĉras ÑkÃm var radÝt savdabÝgus efektu. Viens no visÃtrÃk un vienkÃršÃk ierÝkojamiem norobežojošo žogu veidiem ir stiepçu vai plastmasas pinumi. Tie ir ruççveida materiÃli, kurus piestiprina pie stabiem. Pinumu žogi ir praktiski caurredzami, tie neaizsedz skatu ne uz dÃrzu, ne arÝ no dÃrza – uz Ãrpasauli. Otra priekšrocÝba – tos var Ãtri uzlikt un noïemt, pÑc noïemšanas (ja pinums nav sarĉsÑjis vai izstaipÝts) to var uzlikt citÃ vietÃ. VizuÃli nepretenciozs risinÃjums, taËu, ja pinumu iestiprina kvalitatÝvi veidotÃ, izskatÝgÃ metÃla vai koka rÃmÝ un arÝ stabi ir no laba materiÃla, šÃds žogs iederÑsies ne tikai pie lauku mÃjas, bet arÝ pilsÑtÃ. Plastmasas pinumus maz ietekmÑ laikapstÃkçu kaprÝzes, tie nerĉs un nepĉst, nav jÃkrÃso, taËu plastmasa sliktÃk panes krasas gaisa temperatĉras svÃrstÝbas. MetÃla pinumi ir mazÃk izskatÝgi nekÃ plastmasas. Žoga izskatu un arÝ izturÝbu pret koroziju uzlabo, pÃrklÃjot stiepçu pinumu ar krÃsu. Koka zedeïu vai dÑçu (latu) žogi ir skaisti, dabiski, taËu ar çoti Ýsu mĉžu. MĉsdienÃs vairs neizmanto koka stabus, jo tie Ãtri nopĉst. Lai arÝ koksni aizsargÃ ar speciÃliem lÝdzekçiem, koksne kalpošanas ilgumÃ nevar sacensties ar daudz izturÝgÃko metÃlu, betonu vai mĉrÑjumu. Šo trĉkumu atsver samÑrÃ vienkÃršÃ un ÃtrÃ ierÝkošana un arÝ nojaukšana. LÝdz galam neizmantotas vÑl ir koka žogu dizaina iespÑjas – tie var bĉt ne tikai viscaur vienÃ krÃsÃ, taisnÃ lÝnijÃ, vienÃdÃ augstumÃ un ar vienÃdÃm dÑçu, latu vai zedeïu atstarpÑm, bet ar atšãirÝgu ritmu, faktĉru, lauztu, liektu un arÝ pÃrtrauktu lÝniju, dažÃdu nokrÃsu – šajÃ ziïÃ, šãiet, ar koka žogiem var sacensties vienÝgi kalti metÃla žogi. Koka elementi var bĉt kÃ galdnieka meistardarbi – perfekti apstrÃdÃti, precÝzi salaisti kopÃ, mÃkslinieciski veidoti. SavdabÝgu efektu var panÃkt, izmantojot robustus, neregulÃras formas neapstrÃdÃtus dÑçus (nomaçus). Ja dÃrza saimnieki nepretendÑ uz oriÛinalitÃti, gluži labi var noderÑt arÝ gatavi, rĉpnieciski izgatavoti, dekoratÝvi koka žoga posmi (vairogi), kurus atliek tikai piestiprinÃt pie stabiem. Koks labi kombinÑjas ar visiem citiem žogu materiÃliem. Stilistiski tas ir universÃls materiÃls, kas iederas pie jebkuras arhitektĉras un apjoma Ñkas gan lauku vidÑ, gan pilsÑtÃ. Viens no dÃrgÃkajiem un arÝ elegantÃkajiem žogu veidiem ir kalti vai lieti (Ëuguna) metÃla žogi. MetÃlkalumi ir meistardarbs, kam ir mÃkslas darba vÑrtÝba un kurus nepieciešams pienÃcÝgi eksponÑt. ŠÃdus žogus nemÑdz apstÃdÝt ar vÝteïiem vai citiem augiem. DažkÃrt izdodas izveidot pietiekami izskatÝgu žogu arÝ no metÃla izstrÃdÃjumiem, kuri nav uzskatÃmi par tradicionÃliem žoga materiÃliem – armatĉras stieïiem, leïãdzelžiem u.tml. Tie ir ievÑrojami lÑtÃki nekÃ

Foto: SXC

VÃrti, žogi, kÃpnes

PasÑta, stabi un vÃrti

TaËu ne vienmÑr tas ir arÝ praktiskÃkais risinÃjums. PiemÑram, koka stabi nav mitrumizturÝgi, ar laiku tie sÃk pĉt, vÑl pirms sÃkuši bojÃties pÃrÑjie žoga konstruktÝvie elementi. Bet vajadzÑtu bĉt tÃ, ka stabi kalpo vismaz tikpat ilgi kÃ pildÝjums. Betona un koka stabus parasti nosedz ar cepurÝti, lai pasargÃtu stabu galus no mitruma.

Lai žogs ilgÃk kalpotu, pildÝjumu nav ieteicams laist lÝdz pašai zemei (metÃls saskarÑ ar grunts mitrumu rĉsÑ, koks – pĉst), bet gan tikai lÝdz betonÑtai vai mĉrÑtai pamatnei (pasÑtai), kas pacelta nedaudz virs zemes un sniedzas no staba lÝdz stabam, izïemot vÃrtu zonu. TÃ aizsargÃ pildÝjumu no ielas sÃrïiem un arÝ no mehÃniskiem bojÃjumiem.

VÃrtu galvenÃ funkcija – nodrošinÃt iekçĉšanu teritorijÃ – nosaka to, ka tiem jÃbĉt praktiskiem, tas ir, pietiekami lieliem, viegli atveramiem un aizveramiem. To izskats vairÃk atkarÝgs no dažÃdiem citiem apsvÑrumiem, piemÑram, ja mÃjas saimnieki vÑlas, lai ieejas zona bĉtu iespÑjami neuzkrÝtošÃka, tad vÃrtus veido tieši tÃdÃ augstumÃ, formÃ, krÃsÃ un no tÃda paša materiÃla kÃ viss žogs.

AtkarÝbÃ no praktiskÃs vajadzÝbas vai arÝ pÑc vizuÃliem apsvÑrumiem pasÑta var bĉt, sÃkot no 10 cm augstuma lÝdz pat metram. To var apspÑlÑt kÃ žoga dizaina sastÃvdaçu, veidojot no dekoratÝva materiÃla, piemÑram, dolomÝta vai keramikas. Ja sÑtas stabi ir no betona vai mĉrÑti no blokiem vai ãieÛeçiem, çoti bieži arÝ pasÑtu bĉvÑ no tÃ paša materiÃla, radot stilistiski vienotu veidojumu.

Ja nepieciešams, lai vÃrti bĉtu redzami pa gabalu, bĉtu viegli un Ãtri atrodami gan gaišÃ, gan tumšÃ laikÃ, tos veido atšãirÝgus un Ýpaši akcentÑ. PiemÑram, tie var bĉt izteikti zemÃki vai augstÃki par pÃrÑjo žogu, virs vÃrtiem var bĉt izveidota arka vai jumtiïš, ierÝkots vÃrtu apgaismojums. Nav noteikts, ka vÃrtiem jÃbĉt tÃdÃ pašÃ kvalitÃtÑ kÃ žogs vai Ñka. DažkÃrt vÃrti ir galvenais un varbĉt pat vienÝgais uzmanÝbas vÑrtais elements, kas redzams no ielas. OtrÃdi gan nebĉtu vÑlams – ja žogs un Ñkas ir kvalitatÝvas, bet vÃrti – slikti, tie var sabojÃt kopÑjo iespaidu, jo vÃrti ir teritorijas vizÝtkarte, tÃpat kÃ Ãrdurvis – nama vizÝtkarte.

kaltie vai lietie elementi, taËu ar visÃm metÃla žogiem piemÝtošajÃm praktiskajÃm ÝpašÝbÃm – tie ir çoti izturÝgi, ilggadÝgi, stabili un caurredzami, viegli kombinÑjami ar citu veidu žogu materiÃliem.

Stabu uzdevums – noturÑt žoga pildÝjumu un vÃrtus, tÃpÑc tiem jÃbĉt slodzes izturÝgiem. Tie ir iztÃlÑm redzama žoga sastÃvdaça, tÃpÑc nozÝme ir arÝ stabu izskatam. VisvienkÃršÃkais un stilistiski drošÃkais variants – stabi no tÃda paša materiÃla, kÃds izmantots pildÝjumÃ.

Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija

BruÛÑšana

AlternatÝvas klasiskajam bruÛim dÃrza celiïu ierÝkošanÃ DÃrza celiïi ir neatïemama dÃrza un pagalma sastÃvdaça, kas kalpo praktiskam mÑrãim – tie nodrošina ÑrtÃku pÃrvietošanos pa dÃrza vai pagalma teritoriju. TomÑr visbiežÃk šÃdus celiïus veido arÝ kÃ lielisku un krÃšïu dizaina elementu, kas pildÝs ne tikai praktisko, bet arÝ vizuÃlo un estÑtisko funkciju. Izmantojot bruÛakmeni nevajadzÑtu aizmirst arÝ par citÃm alternatÝvÃm. Klasisko bruÛi iespÑjams aizstÃt un tas sniedz iespÑju dÃrza celiïus veidot daudz interesantÃkus un oriÛinÃlÃkus.

Segumu veidi Koka bruÛis izskatÃs kÃ dažÃda lieluma ripas vai kluËi, izmÑri atkarÝgi no baçãu diametra. Šo bruÛi nedrÝkst likt cieši kopÃ, starp bruÛa ripÃm vai kluËiem ir jÃbĉt samÑrÃ lielÃm atstarpÑm, ko aizpilda ar smiltÝm. JÃatzÝmÑ, ka mazÃk bojÃjas gludi nozÃÛÑts bruÛis. Lai paildzinÃtu ekspluatÃcijas laiku, to piesĉcina ar koksni aizsargÃjošiem lÝdzekçiem. Koka bruÛim nav lielas mehÃniskÃs noturÝbas. Tas ir estÑtiski skaists un dekoratÝvs, patÝkams kÃjÃm, jo neuzkarst saulÑ. Koka bruÛa plusi un mÝnusi: + dabisks + dekoratÝvs + saulÑ nesakarst, nepievelk aukstumu + patÝkams basÃm kÃjÃm + slapjÃ laikÃ nav tik slidens kÃ koka dÑçu klÃjs – mÑdz plaisÃt – neimpregnÑta koksne Ãtri bojÃjas – grĉti kopjams – ne vienmÑr ir Ñrts staigÃšanai – mehÃniski neizturÝgs Akmens segums (laukakmeïi, granÝta bruÛis) ir izturÝgs, praktiski mĉžÝgs. PriekšrocÝba – vizuÃlÃ izteiksmÝba un daudzveidÝba. Izmantojot dažÃdu nokrÃsu un izmÑru akmeïus, var veidot rakstainus segumus. Ja to ieklÃj kvalitatÝvi, nav ne Ýpaši jÃkopj, ne jÃatjauno.

Klinkera bruÛis iztur lielu slodzi, un tÃ ilgmĉžÝba lÝdzÝga kÃ dabiskajam akmenim. Šis segums ir Ñrti kombinÑjams ar citiem seguma materiÃliem. Klinkera bruÛa plusi un mÝnusi + dabisks + çoti izturÝgs + ilgmĉžÝgs + ideÃli lÝdzens + Ñrts staigÃšanai + viegli remontÑjams – ierobežota formu un krÃsu izvÑle GranÝta flÝzes savas augstÃs cenas dÑç parasti ir maz pieprasÝtas. TaËu tas ir ekskluzÝvs, çoti skaists, dabÝgs, viegli kopjams un izturÝgs, bet vienlaikus arÝ viegli lĉstošs materiÃls. LatvijÃ pieejams vietÑjais un no Igaunijas ievestais materiÃls. JÃatzÝmÑ, ka tÃs nav ilgmĉžÝgas un laika gaitÃ sadrĉp. EkobruÛis – tÃ šĉnÃs iepilda zemi, iesÑj zÃli, bet pa virsu var staigÃt un pat braukt ar auto. TaËu bruÛa šĉnÃs iesÑtÃ zÃle lielÃkoties aug slikti un pašam bruÛim, neatkarÝgi no ražotÃja, mÑdz izdrupt malas. Plastmasas šĉnas ir ilgmĉžÝgs, sala un mitruma izturÝgs, viegls, salÝdzinoši dÃrgs materiÃls. Izmanto zÃliena stiprinÃšanai vietÃs, kur dažkÃrt nepieciešams iebraukt ar auto. Arvien lielÃku vietu segumu izvÑlÑ ieïem jauktie segumi, kad tiek speciÃlÃ rakstÃ vai haotiski sakÃrtoti dažÃdi seguma veidi, piemÑram, betona bruÛis ar granÝta bruÛi, laukakmens ar betona bruÛi u.c. ŠÃdÃ veidÃ vienkÃrši iespÑjams iegĉt oriÛinÃlu risinÃjumu. DolomÝta plÃksnes izmantojamas mazÃk intensÝvi lietojamos celiïos (dÃrza taciïas u.c.). Tiek izmantotas dažÃdas ieklÃšanas tehnoloÛijas. Irdenie segumi – tehnoloÛiski sarežÛÝti ierÝkojami segumi, kurus var izmantot noteiktÃs vietÃs un objektos, kur bĉtu stilistika sasaiste ar vietu, apbĉvi un citiem elementiem, piemÑram, šãembÃm, granti, atsijÃm, oçiem u.c. DÑçi un citi segumi.

Kas jÃïem vÑrÃ veidojot piemÃjas celiïus un taciïas? 1. posms. Lai sÃktu izvÑlÑtÃ seguma ieklÃšanas darbus, vispirms rĉpÝgi jÃveic sasalstošÃ zemes slÃïa noïemšana – tÃ ir melnzeme, mÃli vai velÑnas. Parasti, ja nav ne-

MÝnuss – ar laiku akmeïu spraugÃs var izaugt zÃle. Raupji apstrÃdÃts, neslÝpÑts bruÛis var bĉt nepatÝkams basÃm kÃjÃm. Ja klÃj pilnÝgi dabÝgus, neapstrÃdÃtus akmeïus, veidojas grubuçains segums, kas ir neÑrts ne tikai staigÃjot, bet arÝ pÃrvietojoties, piemÑram, ar velosipÑdu vai dÃrza darbos ïemot talkÃ ãerru, tÃpÑc izmantojams vietÃs, kur staigÃ vai brauc reti. Klinkers ir salÝdzinoši jauns un tÃpÑc vÑl maz redzÑts celiïu un laukumu seguma materiÃls. Tie ir çoti izturÝgi, çoti augstÃ temperatĉrÃ apdedzinÃti mÃla ãieÛeçi. 29

BruÛÑšana pieciešams pastiprinÃtas slodzes celiïš (piemÑram bruÛakmens ieklÃšana lielÃ teritorijÃ), sasalstošÃ zemes slÃïa noïemšana jÃveic apmÑram 20-40 cm dziçumÃ. 2. posms. SagatavotajÃ vietÃ pÑc nepieciešamÝbas ber iekšÃ smilti. To izlÝdzina un rĉpÝgi noblietÑ. Pamatnes blietÑšanai izmanto speciÃlu šim nolĉkam paredzÑtu tehniku.

4. posms. Smilts – cementa – grants slÃïa izveide (cietajiem segumiem). Cements jÃlieto lÝdz 10 % no kopÑjÃ apjoma. Grants ieklÃšanas biezumu izvÑlas pÑc tÃ, kÃdÃ veidÃ tiks izlÝdzinÃta grants. Jo plÃnÃka kÃrta, jo labÃk. IespÑjams, ka vÑlÃk starp segumu var sÃk augt zÃle, tÃpÑc zem grants slÃïa iespÑjams klÃt Ûeotekstilu. Ja dÃrza celiïš plÃnots mazai slodzei, šãembas var nelietot. 5. posms. SaistkÃrtas ieklÃšana (irdeno segumu gadÝjumÃ).

3. posms. NÃkamo slÃni veido no šãembÃm. Var izmantot dolomÝta vai akmens šãembas. PÑc šãembu slÃïa izveidošanas, tÃpat kÃ iepriekš, slÃni noblietÑ. Nepieciešamais šãembu slÃïa biezums ir dažÃds, atkarÝbÃ no paredzÑtÃs slodzes. Ja segums paredzÑts tikai gÃjÑjiem (piem., gÃjÑju celiïš), tad šãembas jÃklÃj 10 cm biezÃ slÃnÝ.

6. posms. Seguma ieklÃšana un apmalÝšu ierÝkošana (var izmantot to pašu seguma materiÃlu, stiprinÃšanai izmanto betona javu)

Nepieciešama arÝ lietus ĉdens drenÃžas sistÑma, lai neveidojas peçães un izskalojumi. Raksta sagatavošanai izmantoti bĉvniecÝbas portÃlÃ abc.lv publicÑtie raksti un ekspertu sagatavotie ieteikumi

BruÛÑšana

Rĉpnieciski izgatavotie celiïu un laukumu segumi DÃrza celiïu un laukumu segumu galvenais uzdevums – nodrošinÃt stingru, drošu pamatu zem kÃjÃm un arÝ zem dažÃdu piemÃjas teritorijÃ lietotu transportlÝdzekçu vai dÃrza tehnikas riteïiem. Šai vajadzÝbai var izmantot dažÃdus seguma materiÃlus – gan dabiskas izcelsmes, gan rĉpnieciski ražotus. Rĉpnieciski izgatavotie celiïu un laukumu seguma materiÃli ir çoti daudzveidÝgi gan izskatÃ, gan izmantošanas iespÑju ziïÃ. Ir divas lielas pamatgrupas – monolÝtais (monolÝtbetons, asfalts) un bruÛa vai plÃtïveida segums (betona bruÛis, klinkers, trotuÃra plÃtnes, ekobruÛis, plastmasas bruÛis).

MonolÝtais segums Kaut arÝ monolÝtais segums daudzÑjÃdÃ ziïÃ ir labÃks nekÃ plÃtïveida (ÃtrÃk ieklÃjams, lÝdzenÃks, vieglÃk kopjams, tajÃ neieviešas zÃle), privÃtajÃs teritorijÃs to izmanto reti. Iemesls – diezgan vienmuçais izskats, kÃ arÝ sarežÛÝtÃ ieklÃšana – pašu spÑkiem tas nav izdarÃms. TÃ sauktais asfaltbruÛis (asfaltÃ iespiests bruÛa zÝmÑjums, iespÑjams arÝ krÃsains asfalts) gan ir izskatÝgÃks, tomÑr tas nav spÑjis izkonkurÑt betona bruÛi. Bĉtisks asfaltseguma mÝnuss – karstÃ laikÃ no tÃ izdalÃs cilvÑka veselÝbai nevÑlami izgarojumi, un savas mÃjas tuvumÃ tÃdu potenciÃlu gaisa piesÃrïotÃju ar mieru pieciest tikai retais. ProgresÝvÃks seguma veids ir monolÝtbetons, ko, atšãirÝbÃ no plÃtïveida betona segumiem, izlej uz vietas. Tam nepiemÝt asfalta trĉkumi, bet ir visas pozitÝvÃs ÝpašÝbas, turklÃt betons ir daudzgadÝgÃks, mehÃniski izturÝgÃks. Betons kÃ materiÃls ir pelÑks un neizteiksmÝgs, tomÑr seguma izskatu var uzlabot, tÃ virsÑjÃ kÃrtÃ iestrÃdÃjot krÃsainus akmentiïus vai citu košÃku materiÃlu. MonolÝtbetonu nemÑdz klÃt lielos vienlaidu laukumos, jo pavasaros, zemei atkĉstot, grunts to var izcilÃt. Parasti ieklÃj celiïus, deformÃciju novÑršanai veido saraušanÃs un izplešanÃs šuves, kuras aizpilda ar koka lÝstÝtÑm vai citiem piemÑrotiem materiÃliem, kas netraucÑ staigÃt. LielÃki laukumi jÃveido ar slÝpumu uz ÃrmalÃm, lai no seguma var notecÑt lietus ĉdens.

PlÃtïveida segums PopulÃrÃks cietÃ seguma risinÃjums ir gatavie betona izstrÃdÃjumi – betona vai plastmasas bruÛis, kÃ arÝ dažÃda lieluma un formas plÃtïveida materiÃli. Jau ilgÃku laiku visiecienÝtÃkais plÃtïveida segums ir betona bruÛis – no betona izlieti dažÃda lieluma, formas un krÃsa kluËi. Tas izmantojams gan gÃjÑju celiïiem, gan arÝ ceçiem un laukumiem, pa kuriem pÃrvietojas autotransports. Tam piemÝt visas betona izstrÃdÃjumiem raksturÝgÃs labÃs ÝpašÝbas – tas ir stingrs, izturÝgs, daudzgadÝgs, Ñrts staigÃšanai, viegli kopjams, lieliski kombinÑjams ar akmens vai koka 32

bruÛi un arÝ irdenajiem segumiem, turklÃt arÝ daudzveidÝgs izskatÃ. No betona bruÛa viegli veidot dažÃdus rakstus, iespÑjams iegÃdÃties arÝ gatavas bruÛa mozaÝkas (paletes). Trĉkumi: bruÛis, tÃpat kÃ citi betona izstrÃdÃjumi, uzïem smÑrÑjošas vielas, dažas no tÃm (eçças, tauki, krÃsvielas saturoši dzÑrieni) iesĉcas masÃ un ir grĉti iztÝrÃmas; bruÛi, kÃ jebkuru betona izstrÃdÃjumu, var saskrÃpÑt cieti priekšmeti. KÃdreiz populÃrais trotuÃra plÃkšïu segums asociÑjas ar kaut ko senatnÝgu... EkobruÛis bĉtÝbÃ ir tÃds pats segums kÃ parastais, tikai ar specifisku formu, lai klÃjot rodas ažĉrs iesegums, caur kuru var augt zÃle. RespektÝvi, tie ir betona veidojumi ar caurumiem, kuros kÃ šĉnÃs var iepildÝt zemi un audzÑt zÃli vai pat dekoratÝvos augus. Tas palÝdz veidot zaçÃku vidi arÝ tajÃs zonÃs, kur brauc automašÝnas, lai gan vislabÃko efektu var iegĉt mazÃk intensÝvi noslogotÃ teritorijÃ. Plastmasas bruÛis ÝpašÝbu ziïÃ lÝdzÝgs betona bruÛim, bet atšãiras pÑc formas – kluËiem ir tukšs vidus, kurš tiek piepildÝts ar smiltÝm, bruÛi vienkÃrši iespiežot seguma pamatnÑ – tÃ tiek nodrošinÃta plastmasas bruÛa stabilitÃte un noturÝba pret slodzi. Plastmasa mazÃk smÑrÑjas, tÃpÑc to var izmantot arÝ riska zonÃs, piemÑram, vietÃs, kur tiek veikta transportlÝdzekçu apkope vai pÃrkrauti minerÃlmÑsli. Plastmasas veidojumi savienojas savÃ starpÃ kÃ lego. Aizvien populÃrÃks kçĉst klinkers – ÝpašÃ režÝmÃ apdedzinÃti mÃla ãieÛeçi, kas spÑj izturÑt Ãra apstÃkçus. Tie ir mitrumiztĉrÝgi, spÑj turÑt lielu slodzi (arÝ autotransporta), çoti Ñrti staigÃšanai, nesmÑrÑjas, çoti viegli kopjami – var pat teikt, ideÃls materiÃls. Klinkera izstrÃdÃjumi ir patÝkamos dabas toïos, jaunÃkajiem modeçiem interesants dizains, kas paver iespÑjas izmantot šos ãieÛeçus arÝ Ûimenes dÃrzu celiïu un laukumu iesegšanai. EkskluzÝvs izstrÃdÃjums, kas var kalpot çoti ilgi.

KÃdu segumu klÃt – bruÛi, plÃtnes, klinkeru, irdeno vai monolÝto? BruÛis + Viegli kombinÑjams, var ieklÃt arÝ nespeciÃlists, nav nepieciešama smagÃ tehnika, viegli remontÑjams, viegli nomainÃmi klÃjuma fragmenti, var izmantot atkÃrtoti, daudzveidÝgas dizaina iespÑjas, Ñrts staigÃšanai – VajadzÝgs roku darbs PlÃtnes + PrognozÑjams rezultÃts, segums Ãtri ieklÃjams, var iztikt bez speciÃlas tehnikas, çoti vienkÃrši remontÑjams, Ñrts staigÃšanai un braukšanai, viegli kopjams – MazÃkas kombinÃciju iespÑjas, sals lielÃkas plÃtnes var izšãobÝt vai pat salauzt Irdenais segums + LÑts, vienkÃrši ieklÃjams, viegli remontÑjams – IznÑsÃjas, izdangÃjas, rada putekçus, izmirkst, grĉtÃk kopjams MonolÝtais + LÝdzens, stingrs, patÝkams staigÃšanai un ideÃls braukšanai, visvieglÃk kopjams, Ãtri ieklÃjams, nav nepieciešams roku darbs

Foto: SXC

BruÛÑšana

– Vienmuçš izskats, grĉti remontÑjams, otrreiz nav izmantojams, ieklÃšanai vajadzÝga speciÃla tehnika Klinkers +IespÑjams kombinÑt ar citiem materiÃliem, slodzes un temperatĉru izturÝgs, daudzgadÝgs, nemirkst, nesmÑrÑjas, lÝdzens – Ierobežotas dizaina iespÑjas, salÝdzinoši dÃrgs

Der zinÃt: · Ap mÃju vÑlams Ãtri žĉstošs segums, kas nerada dubçus (bruÛis, plÃtnes, monolÝtais segums). · Irdenajiem segumiem ieteicama stingra apmalÝte, kas celiïam neçaus izplĉst zÃlienÃ. · VisizturÝgÃkajam jÃbĉt iebraucamajam celiïam, jo tas tiks lietots visos laikapstÃkços. Tam jÃbĉt ziemÃ viegli šãĉrÑjamam, lai sniega lÃpsta neãeras starp seguma fragmentiem un to neskrÃpÑ. · NogÃzÑs nav ieteicams nelÝdzens segums, kur var aizãerties kÃjas. TaËu arÝ çoti gluds, slÝdÝgs tas nevar bĉt. SlÝpumÃ piemÑroti ir betona izstrÃdÃjumi. · NelielÃ teritorijÃ nevajadzÑtu izvÑlÑties çoti daudz dažÃdu seguma materiÃlu. OptimÃli – 1-3 krÃsas vai formas. · EkoloÛisks un lÑts celiïš – zaça velÑna. TÃds segums iederas starp sakïu dobÑm vai augçu dÃrzÃ. · Jebkura materiÃla celiïiem un laukumiem vÑlams veidot

slÝpumu uz malÃm, lai var notecÑt ĉdens. · TrotuÃra plÃtnes vai bruÛi iebraucamajÃ ceçÃ var likt tikai riteïu sliedÑs, tÃ ekonomÑjot materiÃlu. TaËu arÝ tad pamatne jÃveido visÃ ceça platumÃ. · Daçai cilvÑku bĉtiska ir akmeïu enerÛÑtiskÃ iedarbÝba, taËu iepriekš prognozÑt, kÃda tÃ bĉs, ir grĉti. · PastÃv uzskats, ka noturÝgÃka krÃsa ir bruÛiem, kuriem krÃsu pigmenti piejaukti visÃ masÃ, nevis tikai virsÑjÃ slÃnÝ. Iebraucamajam ceçam iesaka viscaur masÃ krÃsotu bruÛi, jo tas var ÃtrÃk nodilt. · Betona izstrÃdÃjumus kÃdam noteiktam laukumam vai celiïam vÑlams iegÃdÃties vienÃ païÑmienÃ, jo dažÃdÃm partijÃm var bĉt atšãirÝga graudainÝba vai nokrÃsa. · Iebraucamajam ceçam var izmantot biezÃku bruÛi, gÃjÑju celiïiem – plÃnÃku, taËu profesionÃli bruÛÑtÃji iesaka iegÃdÃties viscaur vienÃdu – biezÃku bruÛi, jo tad vienkÃršÃka un lÝdz ar to lÑtÃka ir ieklÃšana (pamatne un segums tiek veidots vienÃds visÃ platÝbÃ). · EkobruÛis jÃkopj tÃpat kÃ zÃliens – jÃlaista, jÃcÑrp, jÃmÑslo. Pavirši kopts bruÛis izskatÃs plankumains. · Iebraucamo ceçu nevar veidot uz auglÝgas zemes – tÃ jÃnoïem visÃ slÃïa biezumÃ un vietÃ jÃiestrÃdÃ smiltis un šãembas. Ja celiïam ir 50-70 cm bieza, pareizi veidota granÝta šãembu un smilšu pamatne, tas nekad nebĉs jÃremontÑ. Nav ieteicams izmantot çoti smalkas smiltis. Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija

BruÛÑšana

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES LÝdz kÃdai temperatĉrai var likt bruÛi pie dzÝvojamÃs mÃjas? Vai sniegs traucÑtu kvalitatÝvai bruÛa uzlikšanai? Liekot bruÛi, çoti svarÝga pamatnes sagatavošana, ja tÃ ir par slapju, cietu vai nepieejama, protams, pastÃv lielÃka iespÑja, ka tas ietekmÑs bruÛa uzlikšanu, kÃ arÝ tÃ kalpošanu. Temperatĉra bĉtÝbÃ neietekmÑ pašu bruÛa likšanu, vienÝgais darbu vai, jau minÑto, pamatni. JÃuzsver, ka bruÛa kvalitÃte atkarÝga no izmatotajiem materiÃliem un veiktÃ darba, respektÝvi, ieteicams to uzticÑt profesionÃlim. Atbildei ir informatÝvs statuss! 34

Jumtu segumi, jumi達u darbi

Jumtu segumi, jumiãu darbi

KÃdus jumtus noplÑsÝs orkÃns?

katrÃ vilnÝ, vajag izvÑlÑties pietiekami biezas brusas. Viçïoto lokšïu jumtus vÑlams veidot pietiekami stÃvus un paredzÑt atbilstošu latojumu, lai ziemÃ zem biezas sniega segas tas neielĉztu, ielauztus jumtus vÑtras vieglÃk noposta.

Atbild jumtu firmas EKORS direktors Ronalds Miezeris un Latvijas Jumiãu biedrÝbas valdes loceklis, jumiãu amata meistars, diplomÑts inženieris Armands Liede.

Dakstiïi. Dakstiïi ir smags materiÃls, tÃpÑc vajag paredzÑt atbilstošas nestspÑjas sienas nesošo konstrukciju un pietiekami biezas latas. Dakstiïu klÃšana ir sarežÛÝta, tÃpÑc to labÃk uzticÑt speciÃlistiem.

IzvÑrtÑjot vÑtrÃs nopostÝtus jumtus, eksperti visbiežÃk atklÃj neatbilstošu celtniecÝbas darbu kvalitÃti, kçĉdas Ñkas konstrukcijÃ, bĉvnormatÝvu neievÑrošanu, materiÃlu izmantošanas instrukciju neievÑrošanu vai jumta nolietošanos. VisvairÃk vÑja apdraudÑtas Ñkas ir klajÃs vietÃs, pauguru virsotnÑs un jĉras krastÃ.

Bitumena šindeçi. PašlÝmÑjošos šindeçus jÃklÃj siltajos mÑnešos, lai tie labi pieliptu. TransportÑšanai paredzÑtie bitumena šindeçi ir klÃti ar speciÃlu plÑvi, kas pirms uzklÃšanas jÃnoïem, citÃdi tie nepielips. DažÃdu firmu ražotie šindeçi ir stiprinÃmi atšãirÝgi, tÃpÑc to klÃšanu jÃveic atbilstoši instrukcijai.

Bĉtiski jumta elementi

MetÃla segumi. Loksnes vÑlams stiprinÃt ar skrĉvÑm vai enkurnaglÃm. Ja vÑjš atrauj malu liela izmÑra loksnei, skÃrds tiek gan stumts, gan vilkts nost no pamatnes (sĉkšanas efekts). Üpaši rĉpÝgi jÃnostiprina pažobeles – ja vÑjš pakçĉst zem seguma, tad tas var tikt norauts. Zem metÃla seguma jÃbĉt pietiekami biezam latojumam vai celtniecÝbas plÃtnÑm, lai vÑjš neizlocÝtu skÃrdu.

Jumta postÝjumi visbiežÃk rodas pie parapeta, lÃseïa vai korÑ. Parapets nosedz jumta plaknes savienojumu ar gala sienu, parasti tas ir veidots no plÃna metÃla. LÃseïa uzdevums ir novirzÝt lietus ĉdeni no jumta notekrenÑ, tas parasti izgatavots no metÃla vai plastmasas loksnes. Kore ir augšÑja jumta plakïu savienojuma lÝnija. Ja parapets nav pietiekami labi nostiprinÃts, vÑjš to atrauj un atkailina jumta konstrukciju, pÑc tam noposta visu jumta klÃjumu. Nomainot parapetu vecai Ñkai, jÃpÃrliecinÃs, vai latas, pie kurÃm tiks stiprinÃts jaunais parapets, ir pietiekami izturÝgas. Ja latas bojÃtas, tÃs jÃnomaina. Stiprinot parapetu pie vecÃm latÃm, vÑlams izmantot garÃkas naglas (vÑlams enkurnaglas) vai skrĉves. Ja lÃsenis izgatavots no nepietiekami stingra materiÃla vai nav labi nostiprinÃts, vÑjš to var atlocÝt vai atraut. NÃkamÃs vÑja brÃzmas brÝvi pakçĉs zem jumta seguma, un pastÃv risks, ka jumta segums tiks nopostÝts. Jumta kore. VisbiežÃk jumta kore tiek nopostÝta, ja izmantoti jumta segumam neatbilstoši kores elementi, tÃpÑc, klÃjot jumta segumu, vajag izvÑlÑties tikai konkrÑtajam segumam paredzÑtus kores elementus.

Jumta seguma materiÃls Nav taisnÝba, ka smagie jumta seguma materiÃli ir izturÝgÃki par vieglajiem. LatvijÃ pieredzÑtajÃs vÑtrÃs vienlÝdz labi ir stÃvÑjuši gan dakstiïi, viçïotÃs loksnes, bituma šindeçi, gan niedru jumti. VÑtrÃs cieš visu veidu segumi, bet postÝjumu iemesls parasti nav saistÝts ar materiÃla izvÑli. Jebkura jumtu bĉvniecÝbÃ izmantota materiÃla, jebkuras formas jumti ir izturÑjuši gan 2005. gada janvÃra orkÃnu, gan arÝ pÑdÑjo oktobra vÑtru. ViçïplÃkšïu segumi. VisbiežÃk cieš vecÃki viçïplÃkšïu segumi, kuriem izdrupis blÝvÑjums zem naglÃm vai tÃda vispÃr nav. Ja naglas nepieguç plÃksnei, vÑjš to var izkustinÃt – tiks izrautas naglas vai naglas galva izgrauzÝsies caur plÃksni. PÑc pirmÃs plÃksnes noraušanas jumts sÃk jukt daudz straujÃk. Jauni jumti tiek bojÃti, ja nepÃrdomÃtas ekonomijas dÑç ir taupÝtas naglas. AugšÑjÃ un apakšÑjÃ lokšïu rinda ir stiprinÃma ar skrĉvÑm

Niedru segumi. Niedru jumti var ciest no krÝtošiem koku zariem, var tikt izrauti stiebri. Niedru jumtu jÃklÃj pareizi, tÃpÑc labÃk šÃdu darbu uzticÑt speciÃlistiem. Skaidu jumti. Kaut arÝ koka skaidas nav Ýpaši izturÝgs materiÃls, vÑtrÃs tÃs cieš çoti reti, jo katra skaida tiek pienaglota. Koka skaidas ir mazÃkas par citu materiÃlu jumta seguma loksnÑm, tÃpÑc naglojums sanÃk daudz blÝvÃks. Skaidu jumti cieš tikai, ja ir veci – sapuvuši, cauri vai jumts nepareizi piestiprinÃts pie sienÃm un vÑjš noceç jumtu kÃ cepuri.

RiskantÃkÃs vietas SlÝpajos jumtos biežÃkais postÝjumu cÑlonis ir nepietiekami nostiprinÃts jumta perimetrs. Visu jumtu var noraut, ja tas nav pareizi piestiprinÃts sienai, visvairÃk šÃdam riskam pakçauti “vieglie” jumti (klÃti ar sintÑtiskÃm viçïplÃksnÑm, bitumena šindeçiem vai ruççu materiÃliem). Savienojuma vietas (vietas kur jumta plakne piekçaujas dažÃdÃm izbĉvÑm – mansardiem, lĉkÃm, skursteïiem, paštaisÝtiem jumta logiem) un citÃm jumta plaknÑm arÝ ir pakçautas paaugstinÃtam riskam – nepietiekami kvalitatÝvu savienojumu vÑjš var atplÑst. BojÃjumi rodas ne tikai vÑja kabatu, nenostiprinÃtu elementu dÑç. Jumts var ciest arÝ, ja savienojuma vietÃs konstrukcijÃ iekçĉst mitrums, kas sapĉdÑ koka elementus vai izraisa stiprinÃjumu rĉsÑšanu. HorizontÃlie jumti ir mazÃk pakçauti vÑja postÝjumiem, tomÑr arÝ tos vÑjš var noplÑst. Pietiek vÑtras pusÑ atraut jumtam kÃdu klÃjuma malu, lai vÑjš noplÑstu visu jumta klÃjumu, tÃpÑc Ýpaša vÑrÝba jÃpievÑrš kvalitatÝva jumta perimetra izveidei. Ne tikai jumta perimetrÃ var tikt norauts segums, arÝ šuvju vietas ir riska zona. Zem ruççu materiÃliem klÃjamo siltumizolÃciju jÃnostiprina atbilstoši instrukcijai, netaupot speciÃlos dÝbeçus, tie ir vajadzÝgi jumta izturÝbas nodrošinÃšanai. Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija 37

Jumtu segumi, jumi達u darbi

Jumtu segumi, jumiãu darbi

SiltumizolÃcijas darbi

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES VÑlos nosiltinÃt jumtu. Jumta segums „Onduline”, zem tÃ dÑçu klÃjums, spÃres, tad iekšÑjÃ apdare, kas ir arÝ griesti apsildÃmajai telpai. KÃdam bĉtu jÃizskatÃs “pÝrÃgam”, kÃdu siltumizolÃcijas materiÃlu labÃk izvÑlÑties, un cik biezam tam jÃbĉt? Jumta siltinÃšanai iespÑjami divi pamatvarianti – tÃ sauktais aukstais un siltais jumts. Aukstajam jumtam siltina tikai bÑniïu pÃrsegumus. Var izmantot jebkuru siltumizolÃcijas materiÃlu, taËu ekonomiski pamatotÃka ir beramÃ minerÃlvate – ar to viegli un Ãtri var aizpildÝt visas spraugas, turklÃt beramÃ vate ir lÑtÃka par lokšïu vati. Var izmantot arÝ eko vati, keramzÝta granulas (tÃs gan ir salÝdzinoši smags materiÃls). Siltais jumts konstrukcijas ziïÃ ir lÝdzÝgs koka karkasa Ñku sienÃm (izolÃcijas materiÃls tiek iestrÃdÃts starp spÃrÑm), arÝ izmantojamie materiÃli ir lÝdzÝgi. Ðkas iekšpusÑ jumta siltumizolÃcija no gaisa mitruma jÃsarga ar tvaika izolÃcijas plÑvi, tÃpat kÃ siltinot sienas no iekšpuses. Jaunas iespÑjas labvÑlÝga mikroklimata nodrošinÃšanai zem jumta seguma var pavÑrt eko vate, kas uzïem mitrumu, bet neveido kondensÃtu. SlÝpas virsmas ar eko vati siltina, izmantojot sausÃs izpĉšanas metodi. SituÃcijÃs, kad spÃres nav pietiekami biezas, lai starp tÃm varÑtu ievietot nepieciešamÃ biezuma minerÃlvati, var bĉt efektÝva atstarojošÃ siltumizolÃcija. Jumta konstrukcijÃs atstarojošÃs siltumizolÃcijas materiÃls parasti tiek kombinÑts ar kÃdu no minerÃlvatÑm. Ja jumta segumu liek tieši uz siltumizolÃcijas, ieteicams lietot siltumizolÃcijas materiÃlu ar palielinÃtu stingrÝbu, piemÑram, putustiklu. Izmantojot parastos siltumizolÃcijas materiÃlus, vÑlama to konstruktÝva vÑdinÃšana, jo gan minerÃlvate, gan putuplasti ir tvaika caurlaidÝgi, un kÃda daça gaisa mitruma var nokçĉt jumta konstrukcijÃs. Aivars Veide, abc.lv eksperts jautÃjumos par paneçu Ñku fasÃdes šuvÑm, siltinÃšanu; mob.tÃlr.: 29256563 SIA Bostik; www.bostik.lv; epasts:aivars.veide@bostik.com 45

Siltumizolﾃツijas darbi

SiltumizolÃcijas darbi

PutupoliuretÃna veidi un to pielietojumi PutupoliuretÃns (PPU), kÃ siltumizolÃcijas materiÃls, tiek lietots jau vairÃkas desmitgades, to ražo daudzi lielie ãÝmiskie koncerni, tÃdi, kÃ BASF (PPU ar nosaukumiem: Elastopor un Elastospray), Bayer (Baymer un Baytherm), Huntsman (SPF) u.c. MateriÃls tiek plaši izmantots celtniecÝbÃ gan zemÑs, kur tas pasargÃ no aukstuma, gan arÝ valstÝs, kur ir jÃnovÑrš telpu pÃrkaršana. ArÝ LatvijÃ Valsts koksnes ãÝmijas institĉta PolimÑru laboratorija jau daudzus gadus strÃdÃ pie PPU kompozÝciju un tehnoloÛu izstrÃdes, te var minÑt tÃdas kompozÝcijas, kÃ Ripors un Latpors. PPU tiek izmantots gan celtniecÝbas konstrukciju ražošanai (sendviËtipa paneçi), rĉpnieciski izgatavotu siltumizolÃcijas plÃkšïu ražošanai, ko vÑlÃk iestrÃdÃ bĉvÑs, to var uznest ar tiešÃs uzsmidzinÃšanas païÑmienu, vai arÝ lejot aizpildÝt konstrukciju dobumus, piemÑram, gaisa spraugas starp mĉri un dekoratÝvo ãieÛeçu apšuvumu. ŠajÃ rakstÃ sÝkÃk izklÃstÝsim divus PPU izmantošanas variantus, kÃ piemÑri minÑti firmas BASF ražotie siltumizolÃcijas materiÃli.

UzsmidzinÃmais putupoliuretÃns Elastospray H 1622 Izmanto rĉpniecisko un dzÝvojamo Ñku, angÃru un tvertïu siltumizolÃcijai. Šis putupoliuretÃns ir ar slÑgto poru struktĉru, kas nozÝmÑ ka materiÃls neuzsĉc mitrumu un laika gaitÃ tas nemaina ÝpašÝbas, tajÃ pašÃ laikÃ ĉdens tvaiku caurlaidÝbas koeficients ĥ=60, tÃ vÑrtÝba ir lÝdzvÑrtÝga koka ĉdens tvaiku caurlaidÝbas koeficientam. MateriÃlam ir viszemÃkais (vislabÃkais) siltumvadÝšanas spÑjas koeficients no zinÃmajiem siltumizolÃcijas materiÃliem. TÃ lambda vÑrtÝba ir 0.0205 W/m*K, tÃdÑjÃdi PPU ir apmÑram divas reizes efektÝvÃks siltumizolÃcijas materiÃls kÃ minerÃlvate. Viena no galvenajÃm uzsmidzinÃmÃ putupoliuretÃna priekšrocÝbÃm ir tÃ, ka to var uznest uz jebkuras virsmas (jebkÃda reljefa griesti, sienas, grÝdas vai kÃdas citas virsmas), veidojot vienlaidus bezšuvju izolÃcijas kÃrtu bez termiskajiem tiltiïiem. MateriÃla blÝvums ir 35-40 kg/m³, kas nozÝmÑ ka materiÃls ir pietiekmai viegls, lai neradÝtu papildus slodzi uz konstrukcijÃm, bet tajÃ pašÃ laikÃ pietiekami izturÝgs, lai nestu savu svaru bez papildus stiprinÃjumiem. SiltumizolÃcijas materiÃls nesabrĉk atmosfÑras vai mikroorganismu ietekmÑ, tas nepĉst, neput un neizdala kaitÝgas vielas ekspluatÃcijas laikÃ. TÃ kalpošanas laiks, ja tas netiek pakçauts tiešai UV-staru iedarbÝbai ir praktiski neierobežots.

Gaisa spraugu aizpildÝšana sienÃs ar lejamo putupoliuretÃnu Elastopor H 2401 Vairumam agrÃk celto mÃju ir gaisa sprauga starp nesošo mĉri un ÃrÑjiem apdares ãieÛeçiem vai citu apdares materiÃlu. Bieži vien

nesošais mĉris nenodrošina pietiekošu siltuma pretestÝbu. ŠÃdas konstrukcijas Ñkas siltinÃšana no Ãrpuses ir pilnÝgi bezjÑdzÝga, jo siltums aizplĉdÝs caurs gaisa spraugu kÃ pa skursteni, savukÃrt siltinot no iekšpuses „rasas punkts” pÃrvietosies uz nesošo konstrukciju, tÃs bojÃjot. PareizÃkais risinÃjums ir aizpildÝt šo gaisa spraugu ar siltumizolÃcijas materiÃlu. Spraugu var aizpildÝt ar beramiem siltumizolÃcijas materiÃliem (beramo vati vai polistirola lodÝtÑm) vai arÝ zema blÝvuma siltumizolÃcijas PPU (12-18 kg/m³). Beramo materiÃlu „mÝnuss” ir to tendence laika gaitÃ sÑsties izveidojot tukšumus siltumizolÃcijas slÃïa augšpusÑ un zem logiem, bez tam tie ir arÝ mazÃk efektÝvi kÃ PPU. Aizpildot spraugu ar siltumizolÃcijas materiÃlu Elastopor H 2401/1 tiek nodrošinÃta 100% spraugu aizpildÝšana. MateriÃls nekad nesÑdÝsies, jo ir salÝmÑjies kopÃ ar sienÃm. Liešanas process ir sekojošs: sienÃ tiek izurbti caurumi ar soli apm. 1 m pa horizontÃli un vertikÃli. Caur urbumiem tiek iepildÝts putupoliuretÃns šãidrÃ veidÃ, kas cietÑjot izplešas un aizpilda visas spraugas un tukšumus Ñkas konstrukcijÃ. PÑc putupoliuretÃna iepildÝšanas urbuma vietas tiek aizdarÝtas ar javu, tÃdÑjÃdi tÃs nomaskÑjot. Bez augstÃk aprakstÝtajÃm PPU pozitÝvajÃm fizikÃli mehÃniskajÃm ÝpašÝbÃm jÃpiemin materiÃla ieklÃšanas augstÃ produktivitÃte, vienas dienas laikÃ ir iespÑjams nosiltinÃt lÝdz pat 500 m2 virsmas. Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija sadarbÝbÃ ar SIA „Ritols”

Siltumizolﾃツijas darbi

SkÃrdnieku darbi

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES Ir vÑlÑšanÃs siltinÃt “LÝvÃnu” tipa Ñku, aizpildot sienas gaisa spraugu ar siltumizolÑjošu materiÃlu. Kas bĉtu jÃïem vÑrÃ izvÑloties siltumizolÃcijas materiÃlu, lai sprauga starp Ñkas karkasu un ãieÛeçu mĉri turpinÃtu pildÝt savas funkcijas – izventilÑt mitrumu, kas atplĉst no iekštelpÃm caur sienas konstrukciju, lai tas neizkristu uz ÃrÑjo mĉri. KÃdus materiÃlus ieteiktu? Gaisa spraugai mĉrÝ, pat piepildot ar jebkuru šÃdas sistÑmas siltinÃšanas materiÃlu, ir jÃpilda elpošanas funkcija (difĉzija), kÃ jebkurai siltinÃšanas sistÑmai. Cik man zinÃms, nav tÃda materiÃla, kas bĉtu 100% noturÝgs pret mitruma iedarbÝbu, un kur ir garantija ka visas spraugas tiek piepildÝtas vienmÑrÝgi. Mana doma ir paskatÝties „Klinker” fasÃdes siltinÃšanas sistÑmu, kur ir ventilÑjamie caurumi, kÃdos attÃlumos tiem jÃbĉt, lai fasÃde pildÝtu savu funkciju veselÝgam klimatam iekštelpÃs. Ja ir mitruma iedarbÝba uz nesošÃm virsmÃm, tas ir pirmais kas ir jÃnovÑrš, tad var domÃt tÃlÃk. Igors Dacjuks “Kreativ”, IK abc.lv eksperts jautÃjumos par siltinÃšanas sistÑmÃm, kreatÝvo apdari, akustisko sistÑmu, sanÃcijÃm, restaurÃciju un citiem darbiem.

KÃ pareizi nosiltinÃt griestus, uzlikÃm uz bÑniïiem plÑvi un pÑc tam vati, pa virsu vatei atkal uzlikÃm celtniecÝbas plÑvi – rezultÃtÃ uz augšÑjÃs plÑves radÃs kondensÃts un palika mitras augšÑjÃs koka daças. Siltinot ar ekovati, “pÝrÃgs” bÑniïu siltinÃšanai izskatÃs šÃds: 1. Griesti (kÃdi nu kuram un no kÃda materiÃla tie ir), 2. Bĉvkartons 3. Ekovate Siltinot ar jebkuru siltumizolÃcijas materiÃlu, plÑvi pa virsu likt noteikti nevajadzÑtu. Intars Rozmans, “Vekover”, SIA abc.lv eksperts jautÃjumos par siltinÃšanu ar ekovati 49

BruÛÑšana

Apdares darbi

Fototapete TavÃs mÃjÃs Nu jau kÃdu laiku, lai kliedÑtu stereotipus par klasisko tapešu garlaicÝgumu un radÝtu iespÑju radoši izpausties ikvienam remontdarbu veicÑjam, sienu apdarei plaši tiek izmantotas fototapetes. Nenoliedzami skaists, oriÛinÃls un pie atbilstošiem apstÃkçiem pietiekami ilgi kalpojošs skaistuma un dizaina elements.

Kas ir fototapete? Fototapete ir kÃ palielinÃta fotogrÃfija (70x100 cm un 86x220 cm), kas paredzÑta lÝmÑšanai pie sienas vai, piemÑram, uz durvÝm (97x220 cm, tiek izgatavotas no divÃm daçÃm). Parasti fototapetes izmanto tapešu vietÃ, lai nosegtu sienas platÝbu no griestiem lÝdz grÝdai, radot plašuma un dažÃdu citu dimensiju un sajĉtu iespaidu. Fototapeti iespÑjams salikt arÝ no gabaliïiem, šÃdos gadÝjumos jÃizvÑlas augstas kvalitÃtes fototapetes, lai savienojumu vietas nebĉtu redzamas. Fototapetes var lÝmÑt uz visÃm telpas sienÃm, tomÑr ïemot vÑrÃ, ka parasti tÃs ir košas, krÃsainas, izteiksmÝgas un dažÃdiem rakstiem un ornamentiem bagÃtas, vislabÃko iespaidu fototapetes radÝs, ja izdaiços vienu konrÑtu telpas sienu. Interjera dizaineri iesaka fototapetes nekombinÑt ar lielu daudzumu mÑbeçu vai citiem iespaidÝgiem aksesuÃriem, jo, “kas par daudz, tas par skÃdi”. Parasti ar fototapetÑm tiek izdekorÑtas guçamistabu, viesistabu vai virtuvju sienas, tomÑr šeit robežu nav – fototapete iederÑsies praktiski jebkurÃ telpÃ, izïemot vannas istabu, kur fototapetei var kaitÑt mitrums. Uz fototapetes var drukÃt jebko, sÃkot no dažÃdÃm dabas ainavÃm lÝdz pat multeïu varoïiem un saviem attÑliem. TomÑr, jÃïem vÑrÃ, ka katrs attÑls un tÃ specifika rĉpÝgi jÃsaskaïo ar citiem interjera un dizaina elementiem telpÃ, jo fototapete ir çoti spÑcÝgs elements un var radÝt visdažÃdÃkÃs izjĉtas un iepaidus. Fototapetes krÃsa un uz tÃs attÑlotais ornaments vai attÑls var telpu vizuÃli sašaurinÃt, paplašinÃt, padarÝt gaišÃku vai tumšÃku utt. Katra mÃjokça telpa kalpo savam specifiskam mÑrãim, tÃpÑc tai jÃpiemÑro arÝ fototapetes izvÑle. RažotÃji norÃda, ka fototapetes kalpo apmÑram 8-10 gadus. LatvijÃ pieejamas dažÃdu ražotÃju fototapetes – lielÃkoties no VÃcijas, NÝderlandes un Ukrainas.

IzvÑloties tapešu krÃsu un dizainu, der atcerÑties:

zinÃs. VÑl labÃk, ja svÝtru malas ir nedaudz izplĉdušas, nevis kontrastainas. 4. Lieli un dažÃdas formas plankumi rada çoti dekoratÝvu efektu, bet vienlaikus arÝ papildu slodzi acÝm, tÃpÑc tos ieteicams izmantot tikai fragmentÃri – vienai no sienÃm, nevis visai telpai. 5. SÝkgraudaina tapešu faktĉra piemÑrota dažÃdu sienas defektu noslÑpšanai.

Bildes izmÑri MĉsdienÝgas fototapetes ir kvalitatÝvas grafikas, spilgtu un noturÝgu krÃsu augsto tehnoloÛiju produkts. Fototapešu izgatavošanas procesÃ izmanto Ýpašu tehnoloÛiju, kas çauj attÑlu uzdrukÃt uz fototapetes papÝra, saglabÃjot nemainÝgu krÃsu spilgtumu un asumu. VienkÃrši palielinot fotogrÃfiju, šÃdu efektu nav iespÑjams sasniegt. Lai fototapeti izgatavotu no savÃm fotogrÃfijÃm, tÃm jÃbĉt ar lielu izšãirtspÑju, vismaz 2000x4000 pikseçu lielÃm. FotogrÃfijas lielums nav vienÝgais noteicošais faktors. æoti svarÝgi ir arÝ objekti, kas attÑloti bildÑ, tÃpat, vai fotogrÃfijÃ attÑlots tuvskats vai tÃlskats. Ja bildÑ ir attÑlotas mazas detaças, gala rezultÃts bĉs miglainÃks. Jo lielÃku attÑlu no fotogrÃfijas vÑlas iegĉt, jo lielÃks skaits mÃkslÝgo pikseçu tiks izveidots, kas, iespÑjams, atstÃs negatÝvu iespaidu uz attÑla kvalitÃti. Pašu fotografÑtu attÑlu ar ciparu fotoaparÃtu, kura izšãirtspÑja ir mazÃka par 6-7 megapikseçiem, nav ieteicams izmantot. CitÃm bildÑm, piemÑram, no interneta resursiem, faila izmÑriem jÃbĉt sÃkot no 3-4 megabaitiem. Ja pašam neizdodas šÃdas kvalitatÝvas bildes atrast, jÃatceras, ka pastÃv iespÑja bildes atrast specializÑtÃs fotoaÛentĉrÃs vai tapeti pasĉtÝt specializÑtajos veikalos, kas piedÃvÃ jau gatavas fototapetes.

Fototapešu lÝmÑšana Fototapetes tiek lÝmÑtas vairÃkos posmos. TelpÃ, kur tiks lÝmÑtas fototapetes, gaisa temperatĉrai jÃbĉt no +5 lÝdz +20°C un nav pieçaujams caurvÑjš. PretÑjÃ gadÝjumÃ, fototapetes nevienmÑrÝgi žĉs un atsevišãÃs vietÃs radÝsies savilkumi, kÃ rezultÃtÃ fototapetes pÑc neilga laika var no sienas nokrist. 1. posms. Vispirms rĉpÝgi attÝra sienas virsmu no iepriekšÑjÃ seguma, sienas jÃatbrÝvo no putekçiem, netÝrumiem un gružiem. LÝdzÝgi kÃ pirms klasisko tapešu lÝmÑšanas – sienai jÃbĉt pilnÝgi gludai un sausai. 2. posms. PÑc sienas virsmas apstrÃdes jÃveic precÝza sienas nomÑrÝšana.

1. Spilgtas un piesÃtinÃtas krÃsas vizuÃli pietuvina sienu, bet gaiši un mierÝgi toïi – attÃlina, tÃpÑc mazÃs telpÃs intensÝvus toïus labÃk izmantot vienas sienas apdarei vai kÃ interjera akcentus. 2. Lieli ziedi un spilgti izteikti raksti optiski samazina telpu, bet mazi un nenoteikti to paplašina, kalpojot kÃ neitrÃls fons pÃrÑjiem interjera elementiem. 3. VertikÃlas un šauras svÝtras vizuÃli paaugstina griestus, bet vienlaicÝgi samazina kopÑjo apjomu. NelielÃ telpÃ ar zemiem griestiem ieteicamas tapetes ar platÃm, vertikÃlÃm svÝtrÃm – tÃs paaugstinÃs griestus, bet kopÑjo apjomu vizuÃli nesama51

Apdares darbi 3. posms. LÝdzÝgi kÃ pirms grÝdas segumu ieklÃšanas, seko grÝdlÝstu noïemšana, lai tÃs netraucÑtu fototapetes uzlÝmÑšanai visas sienas garumÃ.

pÃrklÃjumu. Uz pielÝmÑtajiem tapešu gabaliem un to virsmas var rasties nelieli gaisa pĉslÝši, bet pÑc tapešu nožĉšanas tie pazudÝs.

4. posms. GadÝjumÃ, ja fototapete sastÃv no vairÃkÃm daçÃm, uz grÝdas vispirms jÃsaliek zÝmÑjums tÃdÃ izskatÃ, kÃds tas bĉs redzams uz sienas.

8. posms. Kad fototapete nožuvusi, ar asu nazÝti jÃnogriež liekÃs tapetes malas.

5. posms. Uz sienas virsmas jÃnovelk viena horizontÃla lÝnija, tieši pa vidu starp griestiem un grÝdu, kÃ arÝ viena vai vairÃkas vertikÃlas lÝnijas, lai sienu sadalÝtu ËetrÃs vai vairÃkÃs vienÃdÃs daçÃs (atkarÝbÃ no tÃ, cik fototapetes daças nepieciešamas).

9. posms. GrÝdlÝstes piestiprina atpakaç. Tapetes lÝmÑšana ir pabeigta.

6. posms. Tapešu lÝmes sagatavošana. Atbilstoši instrukcijai, jÃsagatavo tapešu lÝme. Iegĉto masu rĉpÝgi un vienmÑrÝgi izmaisa tÃ, lai nerodas kunkuçi. LÝmes konsistencei jÃbĉt tÃdai pat, kÃ lÝmÑjot parastÃs tapetes. PÑc iepriekšminÑto posmu veikšanas drÝkst sÃkt fototapetes lÝmÑšanu. 7. posms. Ar otu vai suku uzklÃj lÝmi uz fototapetes aizmugurÑjÃs daças (tieši pirms likšanas pie sienas) un rĉpÝgi to pieliek pie sienas, atbilstoši novilktajÃm lÝnijÃm. Fototapetes pie sienas piespiež ar speciÃlu rullÝti, sÃkot no tapetes centra virzienÃ uz malÃm. Katrs nÃkamais fototapetes gabals jÃlÝmÑ tieši blakus jau uzlÝmÑtajam gabalam, lai nepaliktu spraugas un uzlÝmÑtie gabali nepÃrklÃtos, veidojot vienmÑrÝgu sienas

Raksta sagatavošanai izmantoti bĉvniecÝbas portÃlÃ abc.lv publicÑtie raksti un ekspertu sagatavotie ieteikumi

Apdares darbi

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES Kaimiïi nolÑja istabai un virtuvei griestus. Griesti šobrÝd ir nomazgÃti un jau izžuvuši, bet ar lieliem dažÃdiem brĉniem pleãiem, plankumiem (griestos). UzkrÃsoju un nopĉtu ar krÝtu vairÃkas reizes griestus, bet pÑc nožĉšanas ikreiz parÃdÃs brĉni plankumi (sit cauri). Pašai visu atkal nomazgÃju un domÃju ko darÝt, ar ko iepriekš apstÃdÃt griestus un tikai tad krÝtot, lai brĉnie pleãi neparÃdÃs. 100% garantiju pret pleãiem dod speciÃla bloãÑjoša gruntskrÃsa „AKROSTOP” (TIKKURILA). Pleãus gruntÑ ar šo gruntskrÃsu un pÑc tam krÃso ar parastu kvalitatÝvu griestu krÃsu, piemÑram, VIVACOLOR 3. Nav arÝ jÃbaidÃs, ka gruntskrÃsa un krÃsa nobloãÑs griestu virsmu, jo abÃm ieteiktajÃm krÃsÃm ir lieliska tvaiku caurlaidÝba, tÃtad tÃs labi “elpo”. KrÝtu likt uz griestiem arÝ, protams, var, bet argumenti, kÃdÑç to vÑl šodien dara, Ýsti nav izprotami. KrÝts taËu smÑrÑ, mitruma svÃrstÝbu ietekmÑ ar laiku pats lobÃs nost, it sevišãi, ja ir biezÃkÃ kÃrtÃ, nav pÃrkrÃsojams, darbs ir gana netÝrs gan krÃsojot, gan kasot nost jau nokrÃsoto. NokrÃsojiet vienreiz griestus ar labu ĉdens dispersijas krÃsu un bĉs miers uz visiem laikiem. PÃrkrÃsot varÑsiet ik pa pieciem gadiem kaut desmit reizes, turklÃt, bez Ýpašas virsmas gatavošanas un kreïãiem, ja nu vienÝgi kaimiïi atkal. Aivars Danenbergs, abc.lv eksperts jautÃjumos par krÃsÃm un krÃsošanas darbiem, TIKKURILA MÃcÝbu centra vadÝtÃjs

Sakiet, vai vasara ir piemÑrotÃkais laiks, lai veiktu mÃjas apdari, jo mÃjas sienas daudz ÃtrÃk nožĉst? MÃjas fasÃdes apdari vienmÑr veic vasarÃ, sÃkot no plus 5 grÃdiem lÝdz kritiskajam +25 grÃdiem, ja vasarÃ ir karsts, ieteikums, piemÑram, apmetuma vai armÑjuma vilkšanai sÃkt 5 no rÝta un lÝdz maksimÃli 11 no rÝta, ir jÃskatÃs vienkÃrši, kÃ arÝ krÃsojumu, ja fasÃdes augstums liels, jo jÃkrÃso viss laukums ir vienÃ rÃvienÃ bez nekÃdas apstÃjas, savÃdÃk bĉs pleãi. Ar apmetumu tas pats, ja virsma bĉs silta neviens nespÑs to pierÝvÑt, kÃ arÝ armÑjot 4mm bĉs çoti pagrĉti ideÃlu virsmu panÃkt. Igors Dacjuks, “Kreativ”, IK abc.lv eksperts jautÃjumos par siltinÃšanas sistÑmÃm, kreatÝvo apdari, akustisko sistÑmu, sanÃcijÃm, restaurÃciju un citiem darbiem 53

Apdares materiĂ&#x192;li: grĂ?das segumi

Apdares materiÃli: grÝdas segumi

Katrai telpai savas flÝzes Parasti flÝžu izvÑlÑ dominÑ estÑtiskais faktors – flÝzes krÃsa, faktĉra un citi dizaina elementi. Bet – vienas krÃsas flÝzÑm iespÑjami radikÃli atšãirÝgi tehniskie rÃdÝtÃji, kas bĉtiski paredzÑtajam materiÃla pielietojumam konkrÑtÃ telpas vai Ñkas daçÃ.

DzÝvojamÃs un atpĉtas telpas TÃ ir interjera daça ar izteikti estÑtisku nozÝmi, un flÝžu dizains viennozÝmÝgi ir telpas stila sastÃvdaça. TomÑr grÝdas flÝžu izvÑlÑ vÑlams pievÑrst uzmanÝbu vairÃkiem materiÃla funkcionÃlajiem parametriem. PretÑjÃ gadÝjumÃ jÃrÑãinÃs ar neparedzÑti Ãtri sabojÃtu flÝzes virsmu telpÃs ar lielÃku noslodzi (priekšnams, vestibils, virtuve) vai nepatÝkamu slÝdÑšanu telpÃs ar pastiprinÃtu mitruma iespÑjamÝbu (vannas istabas, saunas u.c.)

GrÝdas flÝzes ieejas zonai – priekšnamam, vestibilam u.tml. ŠÝ telpas daça ir mÃjokça vizÝtkarte, tÃpÑc, izvÑloties grÝdas flÝzes, Ýpaša uzmanÝba jÃpievÑrš materiÃla nodilumizturÝbai, kuru var dažÃdi ietekmÑt mÃjokça atrašanÃs vieta. PiemÑram, bĉtiska atšãirÝba ir starp priekšnamu daudzdzÝvokçu nama 5. stÃvÃ vai vestibilu privÃtmÃjas 1. stÃvÃ, kurÃ nokçĉst tieši no dÃrza vai ielas. ViennozÝmÝgi, ka otrajÃ gadÝjumÃ jÃizvÑlas grÝdas flÝzes ar lielÃku virsmas nodilumizturÝbu.

NodilumizturÝba (PEI) PÑc Eiropas standarta EN 102 flÝžu nodilumizturÝbu apzÝmÑ ar burtiem PEI. Šis koeficients attiecas tikai uz glazÑtÃm keramikas un akmens masas flÝzÑm un nosaka glazÑjuma nodilumizturÝbas pakÃpi, kas, atbilstoši paredzÑtajai grÝdas noslodzei, tiek iedalÝta 5 grupÃs: 1. grupa (PEI 1): telpas ar minimÃlu noslodzi; 2. grupa (PEI 2): telpas, kurÃs staigÃ ar mÃjas apaviem; 3. grupa (PEI 3): visas dzÝvojamÃs telpas, viesnÝcas, nelieli ofisi; 4. grupa (PEI 4): vidÑji intensÝvas noslodzes dzÝvojamÃs un sabiedriskÃs telpas; 5. grupa (PEI 5): intensÝvas noslodzes dzÝvojamÃs un sabiedriskÃs telpas.

GrÝdas un sienas flÝzes vannas istabai (saunai, baseinam) IzvÑloties flÝzes šai interjera daçai, bĉtisks ir grÝdas flÝžu pretslÝdes faktors, kuru telpÃs ar tiešu ĉdens klÃtbĉtni klasificÑ pÑc 3 parametriem, nosakot pie kÃda flÝzÑtÃs virsmas slÝpuma iespÑjama slÝdÑšana: · A: flÝzÑjamÃs virsmas slÝpums nepÃrsniedz 12º (saunas, baseinu ÛÑrbtuves) · B: flÝzÑjamÃs virsmas slÝpums lÝdz 18º (celiïi un kÃpnes ap/pie baseina) · C: flÝzÑjamÃs virsmas slÝpums lÝdz 24º (celiïi un kÃpnes tieši pie ĉdens) TÃ kÃ vannas istabÃ tiek lietoti dažÃdi kosmÑtiskie un personÝgÃs higiÑnas produkti, bieži vien nÃkas izmantot speciÃlus tÝrÝšanas lÝdzekçus iespÑjamo traipu likvidÑšanai, tÃpÑc gan grÝdai, gan sienai ieteicams

izvÑlÑties flÝzes ar speciÃlu pÃrklÃjumu, kas nodrošina paaugstinÃtu noturÝbu pret ãÝmisku vielu iedarbÝbu.

GrÝdas un sienas flÝzes virtuvei SalÝdzinÃjumÃ ar pÃrÑjÃm interjera telpÃm, virtuves grÝda un siena ievÑrojami vairÃk pakçauta dažÃdÃm ietekmÑm un biežÃkai tÝrÝšanai, tÃpÑc sienai un grÝdai ieteicams izvÑlÑties flÝzes ar paaugstinÃtu noturÝbu pret ãÝmiskÃm un termiskÃm ietekmÑm. Papildus minÑtajam, virtuves grÝdas flÝzÑm bĉtiska ir noturÝba pret mehÃniskiem bojÃjumiem. ŠÃdu speciÃli apstrÃdÃtu flÝzes virsmu neietekmÑs arÝ mÃjdzÝvnieku nagu skrÃpÑjumi un uz tÃs nepaliks nobrÃzumi, kurus var radÝt mÑbeçu pÃrbÝdÝšana.

SabiedriskÃs un darba telpas IzvÑloties grÝdas flÝzes šÝm telpÃm, Ýpaša uzmanÝba jÃpievÑrš gan materiÃla nodiluma un lieces izturÝbai, gan paaugstinÃtai noturÝbai pret mehÃniski ãÝmiskÃm ietekmÑm. TomÑr viena no bĉtiskÃkajÃm prasÝbÃm sabiedriskÃs un darba telpÃs ir drošÝba, tÃpÑc Ýpaši aktuÃla ir flÝžu pretslÝde, kuru pÑc EN standarta apzÝmÑ ar burtu R un iedala 5 klasÑs – atbilstoši konkrÑtÃs telpas noslodzei un funkcijai : · R9: foajÑ, uzgaidÃmÃs un atpĉtas telpas; · R10: skolas telpas, medicÝnas iestÃdes, laboratorijas, restorÃni, frizÑtavas; · R11: restorÃnu virtuves, mehÃniskÃs darbnÝcas, pÃrejas; · R12: rampas, autostÃvvietas, baseini, dušas telpas; · R13: ražošanas telpas ar pastiprinÃtÃm drošÝbas prasÝbÃm.

FlÝzes ÃrtelpÃm un fasÃdÑm (terases, lodžijas, fasÃdes u.c.) ÂrÑjai apdarei vÑlams izvÑlÑties salizturÝgas flÝzes ar blÝvu (ekstrudÑtu) pamatni un zemu ĉdens absorbciju, kas nodrošinÃs minimÃlu ĉdens absorbciju un neitralizÑs temperatĉras izmaiïu kaitÝgo ietekmi. Jo porainÃka bĉs flÝzes pamatne, jo augstÃka bĉs ĉdens absorbcija – uz flÝzÑtÃs virsmas krÃsies netÝrumi, un ĉdens pilienu sasalšanas / atkušanas rezultÃtÃ Ãtri bojÃsies flÝzes virsma. Tas, kas vÑl vakar šãita neiespÑjams, šodien ir realitÃte – Ñku fasÃžu apdarei tiek piedÃvÃtas augstÃkajÃm ekoloÛiskajÃm prasÝbÃm atbilstošas keramiskÃ granÝta flÝzes, kas, apstrÃdÃtas ar speciÃlu šãidrumu, attÝra gaisu tÃpat kÃ zaçojoši koki. To, kÃdai nodilumizturÝbas grupai, salizturÝbai, temperatĉras izmaiïÃm, ãÝmiskiem un mehÃniskiem bojÃjumiem vai pretslÝdes koeficientam atbilst Jĉsu izvÑlÑtÃs flÝzes, iespÑjams pÃrbaudÝt konkrÑtÃ flÝžu ražotÃja katalogÃ. Ja kÃdÃ tirdzniecÝbas vietÃ informÃcija par flÝžu tehniskajiem rÃdÝtÃjiem nav pieejama, tas liecina vai nu par pÃrdevÑja nekompetenci vai par to, ka attiecÝgÃ ražotÃja flÝzes nav sertificÑtas un neatbilst Eiropas kvalitÃtes standartiem. Tikpat svarÝgs faktors kÃ paredzÑtajam pielietojumam funkcionÃli atbilstošs materiÃls, ir interjeram vai arhitektoniskajam risinÃjumam atbilstoša flÝžu dizaina izvÑle. KrÃsu saskaïu un flÝžu izvietojuma kompozÝciju noteikti vÑlams uzticÑt profesionÃlam dizainerim vai arhitektam, jo ar dažÃdu optisko efektu palÝdzÝbu var radÝt atšãirÝgas noskaïas, akcentÑt vÑlamo vai uzlabot plÃnojuma nepilnÝbas. Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija 57

Apdares materiĂ&#x192;li: grĂ?das segumi

Koka dÑçu apdare Ñkas fasÃdei

Foto: Flickr

Apdares materiÃli

Ðkas fasÃde ir çoti svarÝga Ñkas daça, pÑc tÃs rodas pirmais priekšstats par mÃju. Tai jÃbĉt ne tikai skaistai, bet arÝ jÃaizsargÃ mÃja no mainÝgajiem laika apstÃkçiem, jÃsaskan ar apkÃrtÑjo vidi un mÃjas arhitektĉru. Viens no visu laiku populÃrÃkajiem un arÝ modernajÃ arhitektĉrÃ biežÃk izmantotajiem fasÃdes apdares materiÃliem ir koks.

Koka apdares ÝpašÝbas Kaut arÝ valda pieïÑmums, ka koks kalpo salÝdzinoši ÝsÃku laiku, mĉsdienÃs to iespÑjams apstrÃdÃt ar dažÃdiem speciÃliem lÝdzekçiem, kas aizsargÃ pret saules starojumu, mitrumu un citiem nelabvÑlÝgiem vides faktoriem, tÃ ievÑrojami paildzinot kalpošanas laiku. Koka fasÃde veiksmÝgi iekçausies praktiski jebkurÃ ainavÃ, tÃ radÝs mÃjÝgu atmosfÑru. TÃ kÃ koks ir dabÝgs materiÃls un reaÛÑ uz apkÃrtÑjo vidi, tam nepieciešama regulÃra kopšana, aizsargÃjošÃ pÃrklÃjuma atjaunošana. Koks nav lÑts apdares materiÃls, turklÃt jÃïem vÑrÃ, ka koka dÑlÝšu piestiprinÃšana ir laikietilpÝgs process, tÃpÑc šai apdarei ir lielÃkas darbaspÑka izmaksas. Toties tas ir ekoloÛisks un elpojošs materiÃls. Koks ir Ýpašs materiÃls arÝ tÃ iemesla dÑç, ka çauj projektÑtÃjiem izstrÃdÃt smalku un detalizÑtu apdari, variÑt ar krÃsÃm – atrodot piemÑrotu toni vai atstÃjot koka dabÝgo krÃsu, kas radÝs siltuma un viegluma iespaidu. Koks ir labs siltuma izolÑtÃjs. JÃïem vÑrÃ, ka zem koka apdares drÝkst siltuma papildizolÃcijai izmantot tikai minerÃlvati. NekÃdÃ gadÝjumÃ zem koka apdares kÃ siltinÃmo materiÃlu nedrÝkst izmantot putupolistirolu, jo šis materiÃls ir viegli uzliesmojošs. Koka apdares materiÃlu veiksmÝgi var kombinÑt ar apmetumu, apdares plÃksnÑm un citiem apdares materiÃliem. Pie koka fasÃžu mÝnusiem gan jÃmin fakts, ka ne ar ko neaizsargÃts materiÃls saulÑ balo (pelÑko), krÃsotas plaknes ik pÑc pÃris gadiem jÃpÃrkrÃso. Koka fasÃdes jÃapstrÃdÃ arÝ ar antipirÑniem, lai nodrošinÃtu Ñkai ugunsdrošÝbu.

Koka fasÃdes aizsardzÝba KÃ ikvienam koka izstrÃdÃjumam, arÝ Ñkas apšuvumam vajadzÝga koksnes aizsardzÝba un rĉpÝga kopšana. ŠinÝ nolĉkÃ apdares dÑçi lielÃkoties tiek vai nu apstrÃdÃti ar antiseptisku materiÃlu, saglabÃjot koksnes dabisko toni, vai krÃsoti. Lai šis materiÃls ilgÃk kalpotu, apmÑram reizi piecos gados tas jÃpÃrklÃj ar aizsargslÃni. KvalitatÝvi krÃsota koka fasÃde nebĉs jÃpÃrkrÃso 8-12 gadus. Lai koka fasÃde kalpotu ilgÃk, nedrÝkst taupÝt uz materiÃla kvalitÃtes rÑãina. Ja dÑçi plaisÃs, pÃrsniegs pieçaujamÃs saraušanÃs un izplešanÃs robežas, fasÃdÑ radÝsies spraugas, lobÝsies nost krÃsa. Pareizi apstrÃdÃjot, koks savas mehÃniskÃs ÝpašÝbas un izturÝbu saglabÃ çoti ilgi.

Veidojot fasÃdei koka dÑçu apšuvumu, jÃievÑro, lai koki bĉtu cirsti sausajÃ gada sezonÃ, tas ir, no oktobra lÝdz martam, kad stumbros maz sulas. Ja dÑlÝši bĉs izgatavoti no vasaras sezonÃ cirstiem kokiem, tie vÑrpsies. Lai samazinÃtu vÑrpes rašanÃs iespÑju, ieteicams izvÑlÑties šaurÃkus dÑlÝšus ar pusgropi, nevis gropi.

KÃ veido tradicionÃlo koka dÑlÝšu apšuvumu FasÃdes apdari ar koku var veidot çoti dažÃdi – izmantojot dažÃda platuma, biezuma un garuma kokmateriÃlus, liekot tos dažÃdÃ virzienÃ un dažÃdÃ blÝvumÃ. MĉsdienÃs bieži izmanto koka apdari tÝri dekoratÝviem nolĉkiem, liekot šaurus koka dÑlÝšus ar atstarpÑm – kÃ redeles vai žalĉzijas, bet caur tÃm redzams apmetums vai kÃda cita apdare. TradicionÃls apšuvums ir ar tÃ saukto vagonku jeb vagondÑlÝšiem (plÃni, gropÑti, ÑvelÑti apdares dÑlÝši), liekot tos horizontÃli, blÝvi citu pie cita. DÑlÝšus piestiprina ar naglÃm vai skrĉvÑm gropes vietÃ pie koka karkasa, ko veido vertikÃli gar sienu no 5x4 centimetru brusiïÃm (latÃm). Gropes vietu nosedz ar nÃkamÃ dÑlÝša gropi, lai apšuvuma ÃrpusÑ naglas vai skrĉves nebĉtu redzamas un netraucÑtu, ja vagondÑlÝšu apšuvumu pÑc tam vajadzÝgs špaktelÑt un krÃsot. ŠÃdu apšuvumu var veidot praktiski uz jebkura veida sienÃm. Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija

Apdares materiÃli: palÝgmateriÃli

Apdares materiĂ&#x192;li: tirdzniecĂ?ba

Apkures iekﾃビtas, saules kolektori

Dizains, interjers, priekﾅ｡meti un pakalpojumi

Dizains, interjers, priekšmeti un pakalpojumi

IekÃrtojam istabu mazulim Kad mÃjÃs uzrodas mazulis, katrai Ûimenei rodas problÑma – kÃ iekÃrtot bÑrna istabu? BÑrnistaba parasti ir gan guçamistaba, gan spÑçu, gan arÝ mÃcÝbu telpa. Bez tÃ, ka šai telpai jÃapvieno daudzas funkcijas, bÑrnistaba biežÃk par pÃrÑjÃm telpÃm ir pakçauta pÃrkÃrtojumiem – bÑrni Ãtri aug un nÃkas domÃt, kÃ nomainÝt mÑbeles un interjeru, lai istaba atbilstu bÑrna vecumam un viïa prasÝbÃm.

PlÃnošana un iekÃrtošana IekÃrtojot bÑrnistabu, vispirms jÃïem vÑrÃ bÑrna vecums. 3–5 gados viïam ir nepieciešama plaša telpa fiziskai attÝstÝbai, tÃdÑç istabu nevajadzÑtu piebÃzt ar daudzÃm mÑbelÑm. TÃ vietÃ ieteicams grÝdas laukumu atstÃt pÑc iespÑjas brÝvÃku. SavukÃrt skolniekam ir nepieciešams galds, grÃmatplaukts, skapis. Jo vecÃks kçĉst bÑrns, jo mazÃk svarÝga ir brÝvÃ platÝba istabÃ. BÑrna istabu nepieciešams sadalÝt vairÃkÃs funkcionÃlÃs zonÃs – guçamvieta, garderobe, telpa spÑlÑm un mÃcÝbÃm. Tas çaus telpu vieglÃk uzturÑt kÃrtÝbÃ. BÑrnam dzÝvei svarÝgo priekšmetu nav mazÃk kÃ pieaugušam cilvÑkam, tÃpÑc arÝ istabas iekÃrtošanai nevajadzÑtu atvÑlÑt pašu mazÃko telpu mÃjoklÝ. JÃïem vÑrÃ, ka bÑrns savÃ gultÃ ne tikai gulÑs, bet arÝ spÑlÑsies un uzïems viesus. TÃpÑc bÑrna guçamvietai jÃbĉt transformÑjamai par dÝvÃnu vai arÝ gultiïai jÃparedz izvelkamas atvilktnes, kur noslÑpt gultas veçu. Galvenais uzdevums, iekÃrtojot bÑrnu istabu, ir nepÃrvÑrst telpu par mÑbeçu noliktavu, bet atstÃt arÝ brÝvu vietu bÑrna spÑlÑm. Kaut arÝ bÑrns vÑl ir mazs, nedrÝkst aizmirst, ka drÝzumÃ viïam bĉs nepieciešams Ñrts rakstÃmgalds, kÃ arÝ plaukti, kur izvietot grÃmatas un spÑles. TÃpÑc telpu iekÃrtošanu jÃveic ar rezervi tÃlÃkiem papildinÃjumiem. Skapjos bĉtu lietderÝgi paredzÑt plauktus un grozus mantiïu izvietošanai.

MÑbeçu izvÑle IzvÑloties mÑbeles bÑrnistabai, jÃapzinÃs, ka tÃs atšãiras no mÑbelÑm, kas domÃtas citÃm telpÃm. BÑrnu mÑbeles parasti ir mazÃkas pÑc izmÑriem, tÃm ir spilgtÃkas krÃsas, drošÃka konstrukcija. VÑlams, lai tÃs bĉtu ražotas no ekoloÛiskiem materiÃliem. Izraugoties mÑbeles, nepietiek vien zinÃt istabas kopÑjos, bet arÝ katras sienas un nišas izmÑrus. Ja istabÃ ir noapaçoti stĉri, daudz nišu, iespÑjams, mÑbeles nÃksies pasĉtÝt, jo var neizdoties piemeklÑt gatavas mÑbeles pÑc vajadzÝgiem izmÑriem. JÃïem gan vÑrÃ, ka individuÃli pasĉtÝtas mÑbeles bĉs krietni dÃrgÃkas par standarta produkciju. Ja vÑlaties, lai mÑbeles bÑrnu istabÃ kalpotu ilgÃk, izvÑlieties mÑbeles, kuras var transformÑt lÝdz ar bÑrna augšanu. KrÑslu, galda un gultas augstumam vajadzÑtu bĉt regulÑjamam. Nosakot optimÃlo krÑsla augstumu, jÃïem vÑrÃ, ka bÑrna kÃjÃm, saliektÃm ceços taisnÃ leïãÝ, ir jÃbalstÃs pret grÝdu.

EkoloÛija IzvÑloties mÑbeles bÑrnu istabai, Ýpaša uzmanÝba jÃpievÑrš mÑbeçu ekoloÛiskumam un nekaitÝgumam. „VistÝrÃkais” variants ir masÝvkoka mÑbeles. VislabÃk, ja no masÝvkoka izgatavotas ne tikai fasÃdes daças, bet arÝ iekšÑjie plaukti un sienas. Protams, ka šÃdas mÑbeles maksÃs krietni dÃrgÃk, taËu apsveriet, vai uz bÑrna veselÝbas rÑãina vajadzÑtu taupÝt. VispiemÑrotÃkÃ ir kçavas, apses un bÑrza koksne, savukÃrt egle ir vairÃk pakçauta mehÃniskiem bojÃjumiem. Ja tomÑr masÝvkoka mÑbeles nevarat atçauties, pievÑrsiet uzmanÝbu izstrÃdÃjumiem no MDF, kas nereti ir pat izturÝgÃka par dabÝgo koku. MÝksto mÑbeçu izvÑlÑ svarÝga ir apdares materiÃlu kvalitÃte – vislabÃkie ir dabÝgie audumi. Der iepazÝties ar apdares materiÃlu higiÑnas sertifikÃtiem, jo krÃsotie audumi var izraisÝt alerÛiju. Der atcerÑties, ka galvenais alerÛijas cÑlonis ir putekçi, tÃdÑç pats svarÝgÃkais ir uzturÑt bÑrna istabu tÝru un kÃrtÝgu. Ieteicams atteikties no paklÃju kÃršanas pie sienÃm, visiem tekstilizstrÃdÃjumiem bÑrnu istabÃ jÃbĉt viegli noïemamiem un mazgÃjamiem.

KrÃsu terapija bÑrnistabÃ VeiksmÝgi piemeklÑta krÃsu gamma telpÃ rada mÃjÝgumu un labvÑlÝgi ietekmÑ bÑrna noskaïojumu un pat attÝstÝbu. BÑrnu istabai vajadzÑtu bĉt gaišai, saulainai, košai, bet ne uzbudinošai. Sienu krÃsojums drÝkst bĉt spilgts, taËu ne „kliedzošs”. VislabÃk izmantot maigÃs krÃsas – bÑšu, gaiši zaçu, viegli rozÃ vai gaiši zilu. Pasteçtoïiem ir nomierinošs raksturs. MÑbeçu tonÑjumam jÃbĉt saderÝgam ar sienu krÃsojumu. Der atcerÑties, ka katrai krÃsai ir sava ietekme uz cilvÑka noskaïojumu un pat fizisko labsajĉtu. • RozÃ krÃsa (simbolizÑ mÝlestÝbu un pieãeršanos) izraisa arÝ miegainÝbu un mazina stresu, tÃdÑç šÝ krÃsa ir piemÑrota jaundzimušajiem. • Dabas zaçÃ krÃsa stabilizÑ pulsu un elpošanu, tonizÑ un aktivizÑ smadzeïu darbÝbu, piešãir pašpÃrliecinÃtÝbu, – šÝ krÃsa ir piemÑrota skolnieka istabai. • ZilÃs krÃsas nomierina, tomÑr šÝs krÃsas nav piemÑrotas bÑrniem, kuriem ir nosliece uz depresiju. • CeriïkrÃsa nostiprina mazuça nervu sistÑmu. • Ar oranžo un violeto krÃsu bÑrna istabas interjerÃ aizrauties nevajadzÑtu – lielos daudzumos šÝs krÃsas izraisa nogurumu. • Var likties paradoksÃli, tomÑr bÑrnu istabai nebĉtu piemÑrota arÝ baltÃ krÃsa, jo tÃ ir auksta, var radÝt nomÃktÝbu (asociÑjas ar slimnÝcas gaisotni). • NomÃcoša ir arÝ melnÃ krÃsa. BÑrnu istabas interjerÃ var izmantot akcentus, kas pÃrÑjÃs telpÃs izskatÝtos smieklÝgi. DažÃdi pasaku tÑli, Ûeometriski zÝmÑjumi šajÃ telpÃ izskatÝsies piemÑrotÃk nekÃ jebkur citur. Galvenais princips, veidojot bÑrnu istabas interjeru, ir izvairÝties no vienveidÝbas. Sienas, griesti, aizkari, gultas pÃrvalki var bĉt spilgti un krÃsaini, taËu ne vienveidÝgi un acis nogurdinoši. æaujiet arÝ bÑrnam pašam pievienot interjeram kÃdu detaçu, piemÑram, uzlÝmÑt uz sienÃm savus zÝmÑjumus. Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija 67

Dizains, interjers, priekšmeti un pakalpojumi

Durvis, logi

ElektroapgÃde

ElektromontÃža, elektroinstalÃcija

RemontÑjam elektrÝbu

Foto: Flickr

ElektromontÃža, elektroinstalÃcija

VienkÃršÃkos elektriãa darbus var veikt pats, ja ievÑro pamatnoteikumus Pamatlikums: uzsÃkot elektroinstalÃcijas remontdarbus, obligÃti jÃatslÑdz spriegums. Tas izdarÃms elektrosadales kÃrbÃ, kur parasti atrodas skaitÝtÃjs. DaudzÃs vecÃs mÃjÃs vÑl ir skrĉvÑjamie drošinÃtÃji ar kĉstošajiem ieliktïiem. Remonta laikÃ tie jÃizskrĉvÑ. Noteikti jÃbĉt arÝ indikatoriem, ar kuriem jÃpÃrbauda, vai tÝklÃ (elektroinstalÃcijÃ) ir spriegums, vai nav. BÝstamÝba Nr.1: elektrÝbu elektrotÝklÃ nevar redzÑt, ne dzirdÑt, ne saost. Par to, vai elektrÝba ir elektroierÝcÑ, var pÃrliecinÃties ar dažÃdÃm sajĉtÃm, piemÑram, spuldze deg – to var redzÑt; gludeklis silst – to var sajust, ventilators griežas – to var redzÑt un dzirdÑt. TaËu elektroinstalÃcijÃ – vados, rozetÑs, patronÃs – elektrÝbas esamÝbu bez speciÃliem instrumentiem nevar konstatÑt. TÃpÑc gluži pamatoti daudzu elektroierÝËu lietošanas pamÃcÝbÃs ir noteikts, ka to pieslÑgt elektrotÝklam drÝkst tikai kvalificÑts un sertificÑts elektriãis vai elektromontieris. TomÑr elektrÝba mÃjoklÝ nav tik ekstrÑma, ka nespeciÃlists vispÃr neko nevarÑtu darÝt, ja elektroapgÃdÑ ir kÃds bojÃjums vai nepieciešams neliels uzlabojums. Bĉtu diezgan absurdi, ja nÃktos saukt sertificÑtu elektriãi, lai, piemÑram, nomainÝtu izdegušu spuldzÝti. Instrumenti, kas nepieciešami vienkÃršiem elektrodarbiem • Indikators. • Knaibles ar izolÑtiem rokturiem. • Skrĉvgriezis ar izolÑtu rokturi. • IzolÃcijas lenta. • Kontrollampa.

Ja veic radikÃlu pÃrbĉvi ElektroinstalÃcijas remonts vai rekonstrukcija jÃveic pirms iekštelpu dekoratÝvÃs apdares – lai to nesabojÃtu, ja radÝsies vajadzÝba kaut ko mainÝt. UzsÃkot pÃrbĉvi, jaunajiem dzÝvokçu Ýpašniekiem jÃbĉt pilnÝgÃ skaidrÝbÃ par telpu izmantošanu, kÃdas un cik jaudÝgas bĉs elektroiekÃrtas un kÃ tÃs tiks izvietotas. JÃizpÑta, kÃdi ir elektroinstalÃcijas vadi – alumÝnija vai vara, kÃdi ir to šãÑrsgriezumi (gan materiÃls, gan vada diametrs limitÑ iespÑjamo pievienojamo jaudu). JÃapsver arÝ nepieciešamÝba griezties sava rajona elektrotÝklos, lai lĉgtu jaudas palielinÃšanu. AtstÃjot instalÃciju neizpÑtÝtu, var rasties problÑmas jaudÝgu ierÝËu pieslÑgšanÃ – ja vecajos vados radÝsies pÃrslodze, tie var pÃrkarst, mÃjoklÝ var izcelties ugunsgrÑks. Veicot principiÃlu elektroapgÃdes sistÑmas pÃrveidi, jÃizmanto kvalificÑta speciÃlista pakalpojumi.

IerÝkojam papildrozeti. KÃ stiprinÃt vadus? ApskatÝsim situÃciju, kad istabÃ vienÃ stĉrÝ ir stÃvlampa, bet otrÃ stĉrÝ iecerÑts novietot datoru, un tam bĉs nepieciešamas vairÃkas

rozetes. Lai to veiktu, no rozetes jÃvelk trÝsdzÝslu vads lÝdz vajadzÝgajai vietai. Ir vairÃki varianti, kÃ to var izdarÝt. GropÑ iegremdÑts vads Šim risinÃjumam vajag vairÃk laika un darba, nepieciešami speciÃli instrumenti. VienkÃršÃk, ja sienas veidotas no mÝksta materiÃla – rÝÛipša, ko var griezt pat ar nazi. Dzelzsbetona panelÝ vai mĉrÝ iegrauzt kabelim gultni ir daudz grĉtÃk, to var paveikt ar leïãa slÝpmašÝnu (fleksi), izmantojot betonam paredzÑto disku. TaËu jÃrÑãinÃs, ka slÝpmašÝna rada daudz putekçu, tÃpÑc šÃdu darbu labÃk veikt visa mÃjokça remonta laikÃ, kad mÑbeles ir izvÃktas. PÑc vada ievietošanas gropÑ tÃ atkal jÃaiztaisa ciet, un jÃatjauno plaknes dekoratÝvÃ apdare. Vads plastmasas kabeça kanÃlÃ Šis ir vienkÃršÃks un tÝrÃks païÑmiens – vajag tikai nopirkt gatavu kabeça kanÃlu un to pieskrĉvÑt sienai virzienÃ no rozetes lÝdz grÝdai. PÑc tam noïem grÝdlÝsti (kÃjlÝsti), vadu ievieto kanÃlÃ un pa grÝdlÝstes gropi gar grÝdu (horizontÃli) aizvada lÝdz vajadzÝgajai vietai un atkal ar kabeçkanÃlu virza to gar sienu uz augšu lÝdz vietai, kur paredzÑtas rozetes. Rozešu paneli cenšas novietot iespÑjami nemanÃmÃkÃ vietÃ, dažreiz to Ñrti novietot tuvu grÝdai aptuveni 10 cm augstumÃ. 77

ElektromontÃža, elektroinstalÃcija Pienaglots vads Koka dÑçu vai baçãu sienai vadu var piestiprinÃt tieši uz sienas ar speciÃlÃm plastmasas skaviïÃm, kurÃs jau ir iekšÃ mazas nagliïas. ŠÃdÃ stiprinÃjumÃ vads kçĉst par interjera elementu, un tÃ izvÑlei ir Ýpaša nozÝme. Rozete pretÝ rozetei VisvienkÃršÃkais variants – ja otrpus sienai tieši pretÝ vajadzÝgajai jauno rozešu vietai jau atrodas kÃda rozete. Atliek tikai izurbt sienÃ caurumu un izlaist vadu otrpus sienai. Pirms to darÃt, pÃrliecinieties, vai jaunizveidotÃ rozete nekçĉs par kanÃlu, pa kuru telpÃ ielauzÝsies nevÑlamas skaïas.

Ja tikai novÑrš defektus Ja Ýpašnieks nolÑmis elektroinstalÃciju dzÝvoklÝ nemainÝt, papildus rozetes neierÝkot un esošÃs nelikvidÑt, tad jÃapseko, kÃdÃ stÃvoklÝ ir rozetes, slÑdži, lampu patronas, pieslÑgvietas. IespÑjams, ka telpu iepriekšÑjais Ýpašnieks, zinot, ka drÝz jÃiet prom no šÝ mÃjokça, par elektroinstalÃciju pÑdÑjÃ laikÃ nebĉs interesÑjies, tÃpÑc rozetes var bĉt ieplaisÃjušas, sadauzÝtas, sadrupušas, var bĉt bojÃta vadu izolÃcija. RozetÑm kontaktu “lĉpas” var bĉt vaçÝgas, apdegušas, nerada kvalitatÝvu kontaktu. SlÑdži var bĉt nodiluši, ar nestabilu slÑdzamÝbu. Lampu patronas var bĉt nodrupušas, to pieslÑgvietas – klemmes – apdegušas un bez laba kontakta. Visi šie defekti ir jÃnovÑrš, jo jebkurš bojÃjums elektroinstalÃcijÃ ne tikai rada neÑrtÝbas, bet arÝ apdraud iemÝtnieku drošÝbu. Spuldzes nomaiïa 1. AtslÑdziet spriegumu. 2. IzskrĉvÑjiet veco, izdegušo spuldzÝti. Dažos gadÝjumos tas var bĉt sarežÛÝti, it Ýpaši tad, ja kupols ir saplÝsis un palikusi tikai patrona un stikla lauskas. ŠajÃ gadÝjuma izïemt šo spuldzi var tikai, izmantojot speciÃlas knaibles ar izolÑjošiem rokturiem un tieviem galiem. 3. ArÝ jaunu spuldzi ieskrĉvÑ pie atslÑgta sprieguma. TÃ nav lieka baiçošanÃs, jo dažreiz strÃvas pievienošanas brÝdÝ spuldze eksplodÑ, kÃ rezultÃtÃ var iegĉt smagas ãirurÛiskas un psiholoÛiskas traumas. Rozetes nomaiïa 1. AtslÑdziet spriegumu. 2. NoskrĉvÑjiet nosegvÃku. 3. AtskrĉvÑjiet rozetes korpusu no kÃrbas, atstÃjot rozeti pievienotu vadiem. 4. IeslÑdziet spriegumu un ar indikatoriem pÃrbaudiet, kurš ir fÃzes vads. MĉsdienÃs vadi ir ar krÃsainÃm dzÝslÃm. Ja ir rozete ar zemÑjuma spailÑm, tad pie zemÑjuma ir vads dzelteni zaçÃ krÃsÃ, pie vienas no spailÑm ir fÃzes vads brĉnÃ krÃsÃ. Pie otras spailes ir nulles vads zilÃ krÃsÃ. 5. AtslÑdziet spriegumu. 6. AtskrĉvÑjiet vadu no vecÃs rozetes. 7. PieskrĉvÑjiet vadu jaunajai rozetei, neaizmirstot pieskrĉvÑt dzelteni zaço vadu pie zemÑjuma spailÑm.

8. Nostipriniet (pieskrĉvÑjiet) rozeti pie kÃrbas. 9. PieskrĉvÑjiet nosegvÃku. 10. IeslÑdziet spriegumu un pÃrbaudiet rozetes darbÝbu ar kontrollampu. LÝdzÝga darba gaita ir arÝ ar slÑdžiem un lampu patronÃm, taËu jÃievÑro, ka lampu patronÃm fÃzes vads piestiprinÃts centrÃlajam elektrovadam, bet nulles vads – pie metÃla Ëaulas ar vÝtni, kur skrĉvÑ spuldzi.

Vadu izolÑšana Vadi pie rozetÑm un slÑdžiem var bĉt ar apdrupušu izolÃciju vai pilnÝbÃ kaili. Ja nemaina instalÃciju pilnÝbÃ, tad šie bojÃtie vadu gali noteikti jÃizolÑ, aptinot tos ar speciÃlu izolÃcijas lentu, lai tie nepieskartos rozetei vai kÃrbas korpusam un nerastos ÝsslÑgums. Protams, šÝs procedĉras laikÃ vadÃ nedrÝkst bĉt spriegums. PiezÝme: dažreiz izolÃcijas lentas vietÃ tiek izmantoti skoËi vai citÃdi surogÃti – TIE IR BÜSTAMI!!!

Ja noplÝsis elektrÝbas slÑdzis VienkÃršais slÑdzis 1. Pirms sÃk slÑdža demontÃžu, jÃatvieno spriegums. Ja ir grupu sadale, atslÑdz automÃtu attiecÝgajai telpai, – ja nav, tad atvieno drošinÃtÃju pie skaitÝtÃja. 2. PÃrbauda, vai pie slÑdža ir spriegums. Tas nav tik vienkÃrši, tÃpÑc nepieciešams plašÃks skaidrojums. ParastÃ kontrollampa vai divvadu indikators nederÑs, jo slÑdzis ir iemontÑts fÃzes vadÃ, veidojot fÃzes vada pÃrrÃvumu. TÃpÑc arÝ pie abÃm spailÑm pievienota kontrollampa nedegs, kaut gan spriegums bĉs. Lai kontrollampa degtu, tÃ jÃpievieno fÃzes vadam un nullvadam. Pie slÑdža nullvada nav, tÃpÑc kontrollampa nedegs. ŠinÝ gadÝjumÃ piemÑrots instruments ir skrĉvgrieža tipa indikators, tas spÝd tikai no fÃzes. 3. Kad esam pÃrliecinÃjušies, ka sprieguma vadÃ nav, var atvienot veco slÑdzi. 4. Atvienotos vadu galus notÝra no apdegumiem, apsĉbÑjumiem. 5. AttÝrÝtos vadu galus pievieno jaunajam slÑdzim. 6. Jauno slÑdzi nostiprina kÃrbÃ. VislabÃk ar skrĉvÑm – ja kÃrbai tÃdas ir paredzÑtas. StiprinÃjums ar “ãepÃm” ir sliktÃks, ekspluatÃcijÃ tÃs var kçĉt vaçÝgas, un slÑdzis izkustÑsies.

DubultslÑdzis (ar diviem taustiïiem) UzmanÝbu! NedrÝkst sajaukt slÑdzim pievienotos trÝs vadus – viens no tiem ir fÃze un divi iet uz lampÃm. Jaunajam slÑdzim ir apzÝmÑjumi uz klemmÑm: ar bultiïÃm un burtu L apzÝmÑts, kur iet iekšÃ fÃze (lÝnija) un kur iet ÃrÃ divi vadi. TÃlÃkÃ darbu secÝba tÃda pati kÃ variantÃ ar vienkÃršo slÑdzi. Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija

KrÃsas, lakas, bĉvãÝmija

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES MÃjÃs vÑlos pÃrkrÃsot spoguli, kurš ir apkvÑpis no ugunsgrÑka. KrÃsa nav sakususi. Vai man bĉtu “jÃpaskrÃpÑ” spogulis ar smilšpapÝru, tad lietot grunti un tikai tad krÃsot? Spogulis ir gludas virsmas bez nekÃdÃm rievÃm vai gravÑjumiem, parasts koka rÃmis. Vai varu vienkÃrši aiziet nopirkt krÃsu kokam un pindzelÑt? Varbĉt var mÑÛinÃt kvÑpumu vienkÃrši nomazgÃt un tad spoguli nemaz nevajadzÑs pÃrkrÃsot? KvÑpi diezgan labi notÝrÃmi ar sÃrmiem. Var izmantot, piemÑram, dzeramÃs sodas šãÝdumu. Vai arÝ mÑÛinÃt virsmu nomazgÃt ar ziepju putÃm (izmantojot visparastÃkÃs bÑrnu ziepes). Ja tomÑr vÑlaties pÑc tam spoguli krÃsot, tad virsmu pÑc nožĉšanas vajag paslÝpÑt ar smilšpapÝru, lÝdz tÃ kçĉst matÑta un veido labÃku saãeri ar jauno krÃsas slÃni. Laura Lĉse, Latvijas Restauratoru biedrÝba Rekonstrukcija, restaurÃcija 80

KrÃsas, lakas, bĉvãÝmija

Griestu krÃsošana Pieïemot lÑmumu par griestu apdares veidu, jÃnovÑrtÑ to pamatne un gludums. TradicionÃlÃkais, arÝ salÝdzinoši vieglÃkais un lÑtÃkais griestu apdares veids ir to krÃsošana. RezultÃts atkarÝgs no tÃ, cik rĉpÝgi sagatavota krÃsojamÃ virsma un pareizi izvÑlÑtas krÃsas. Virsmas sagatavošana parasti aizïem ap 75%, bet pats krÃsošanas process – ap 25% laika.

Citi griestu apdares veidi: RÝÛipša griesti – rÝÛipša griesti ir piekÃrto griestu paveids. RÝÛipsis tiek piekÃrts pie griestiem iepriekš piestiprinÃtÃ metÃliskÃ griestu profilu karkasÃ. RÝÛipša plÃtnes uzlabo telpas siltuma un skaïas izolÃciju, vienlaikus tas ir arÝ elpojošs materiÃls. No rÝÛipša var izveidot visdažÃdÃko formu griestus, tomÑr tiem nepieciešama papildu apdare. PÑc šÃdu griestu uzstÃdÝšanas nedaudz samazinÃsies griestu augstums. BalsinÃšana ir viens no vienkÃršÃkajiem un lÑtÃkajiem griestu apdares veidiem, tomÑr tas ir salÝdzinoši nenoturÝgs. PÑc laika nepieciešama atkÃrtota balsinÃšana, jo pÃrklÃjumu sabojÃ putekçi, netÝrumi un arÝ slapja vide, tÃpat var rasties plaisas. Tapešu lÝmÑšana – populÃrs un samÑrÃ lÑts griestu apdares veids. JÃïem vÑrÃ, ka tapešu lÝmÑšana uz griestiem ir sarežÛÝtÃks un darbietilpÝgÃks process nekÃ tapešu lÝmÑšana uz sienÃm. Piekaramie griesti – tagad tos lielÃkoties izmanto vairs tikai biroju interjerÃ, turklÃt tas ir arÝ samÑrÃ dÃrgs risinÃjums. To vietÃ dzÝvokçu griestu apdarei interjera dizaineri aizvien biežÃk iesaka rÝÛipsi. Iestieptie plÑves griesti ir moderns griestu apdares risinÃjums. Tiem ir ideÃli gluda virsma, kas tiek iegĉta ar speciÃla sastÃva PVH plÑves spraiguma palÝdzÝbu. ŠÃds apdares veids prasÝs vairÃk lÝdzekçu un darba nekÃ tradicionÃlie griestu apdares veidi, tomÑr tam ir vairÃkas priekšrocÝbas – mitrumizturÝba, ugunsdrošÝba, izturÝba, ierÝkošanas Ãtrums, ekspluatÃcijas ÑrtÝba un ilgmĉžÝba, liela krÃsu un faktĉru gamma. Auduma griesti – parasti šÃdu griestu apdares risinÃjumu izmanto netradicionÃla interjera cienÝtÃji, kas vÑlas radÝt mÃjÝguma un ekstravagantuma sajĉtu. ŠÃdu griestu apdari parasti veido no viegliem un gaisÝgiem audumiem, krÃsas izvÑloties pÑc vajadzÝbas un gaumes. Griesti ar koka sijÃm – šÃdu griestu veidu visbiežÃk var redzÑt senÃs mÃjÃs, kur saglabÃjušÃs oriÛinÃlas koka sijas. TÃs apstrÃdÃtas un atjaunotas var kalpot par oriÛinÃlu dizaina elementu. Sijas iespÑjams izveidot arÝ mÃkslÝgi, tÃdÑjÃdi radot mÃjÝguma, pamatÝguma un senatnes sajĉtu. Koka dÑlÝšu griesti – griestu apdarÑ koka dÑlÝšus bieži izmanto tieši koka ÑkÃs, lai radÝtu vienotu interjeru. Koka dÑlÝšus var izmantot daudzveidÝgi, jo tos iespÑjams apstrÃdÃt lÝdz vajadzÝgajam izskatam. Tiem jÃbĉt lÝdzÝgas struktĉras, vienÃda platuma un garuma, tos piestiprina ar skrĉvju vai naglu palÝdzÝbu. Putopolistiriola griesti – uzskatÃms par vienu no lÑtÃkajiem un izdevÝgÃkajiem materiÃliem, ko izmanto griestu apdarÑ. Šis materiÃls der gadÝjumos, kad griestu apdare jÃveic ÝsÃkÃ laikÃ, neieguldot liekus lÝdzekçus un lielu darbu. Šim materiÃlam

pieejamas dažÃdas formas, krÃsas un ornamenti. PlÃksnes piestiprina ar speciÃlu lÝmi, pirms tam rĉpÝgi sagatavojot griestu virsmu. ŠÃdas dekoratÝvas plÃksnes pieejamas arÝ no koksnes. Betona griesti – netradicionÃlu risinÃjumu cienÝtÃjiem neapstrÃdÃti betona griesti kalpos kÃ interesants interjera elements.

Griestu krÃsošana sausÃs telpÃs Griestus sagatavo krÃsošanai tieši tÃpat kÃ sienas, atšãiras tikai gala krÃsojums. VisbiežÃk sastopamÃs krÃsojamÃs griestu virsmas ir apmetums, betons un Ûipškartons (rÝÛipsis). Parasti tÃs pilnÝgi vai daçÑji pÃrklÃj ar špakteli, lai bĉtu lÝdzenÃks. SvarÝgi vispirms novÑrtÑt virsmas stÃvokli, lai saprastu, kÃdi darbi bĉs jÃveic.

Jaunas, vÑl nekrÃsotas virsmas 1. posms. PÃrbauda krÃsojamÃs virsmas kvalitÃti. Tai jÃbĉt stiprai un stabilai. Ja izrÃdÃs, ka apmetums vai špaktele ir zemas kvalitÃtes, tas ir – irdena, drĉpoša, smÑrÑjoša, ir jÃlieto nostiprinošas un sasaistošas dziçumgruntis. TÃs dziçi iesĉksies un nostiprinÃs virskÃrtu.

2. posms. NepieciešamÝbas gadÝjumÃ virsmu vÑl papildus špaktelÑ, piemÑram, ar lietošanai gatavo špakteli Vivacolor LH vai F. 3. posms. Virsmu gruntÑ ar kvalitatÝvu gruntskrÃsu, piemÑram, ar Interior Primer. GruntskrÃsas galvenais uzdevums ir izlÝdzinÃt virsmas uzsĉkšanas spÑju, veidojot viendabÝgi neuzsĉcošu jeb blÝvu virsmu. Tas ir çoti svarÝgs priekšnoteikums kvalitatÝva krÃsojuma iegĉšanai. 4. posms. Ja nepieciešams, pÑc gruntÑšanas vÑl papildus špaktelÑ nelÝdzenumus un poras, kuras atklÃjas. NošpaktelÑtÃs un noslÝpÑtÃs vietas atkal nogruntÑ. Beidzot šo saga81

KrÃsas, lakas, bĉvãÝmija tavošanas procesu, visai virsmai ir jÃbĉt pÃrklÃtai ar gruntskrÃsu.

5. posms. KrÃso ar griestu krÃsu, piemÑram, Interior White. Parasti pietiek ar vienu krÃsas kÃrtu. Ja griestu virsmai jÃbĉt izturÝgai, kuru paredzÑts berzt un mazgÃt, tad ieteicams divÃs kÃrtÃs krÃsot ar sienÃm domÃtu matÑtu krÃsu, piemÑram, Interior Soft. ReizÑm tÃda vajadzÝba var bĉt telpÃs, kur griestus aizskar ar rokÃm (mansardos, bÑrnu istabÃs ar divstÃvÝgu gultu u.c.).

• GruntÑ virsmu ar alkÝda gruntÑjuma krÃsu ROBITIX, kas šãaidÝta ar atšãaidÝtÃju UNIT EKO ~30% no krÃsas tilpuma. Tikai alkÝda krÃsa droši sasaistÝs palikušo krÝtu, ĉdens bÃzes dziçumgrunts šajÃ reizÑ nederÑs. • Turpina ar špaktelÑšanu, gruntÑšanu un krÃsošanu kÃ jaunu virsmu gadÝjumÃ. Ja krÃsa ĉdenÝ nešãÝst, bet, to tÝrot ar sausu lupatu, smÑrÑjas, acÝmredzot virsma ir krÃsota ar kaçãa krÃsu vai zemas kvalitÃtes ĉdens dispersijas krÃsu. • Noberž virsmu lÝdz atlupusÝ un vÃjÃ krÃsa nonÃk nost un virsma kçĉst vienmÑrÝgi izturÝga. • GruntÑ virsmu ar alkÝda gruntÑjuma krÃsu ROBITIX, kas šãaidÝta ar atšãaidÝtÃju UNIT EKO ~30% no krÃsas tilpuma. • Turpina ar špaktelÑšanu, gruntÑšanu un krÃsošanu kÃ jaunu virsmu gadÝjumÃ. Ja krÃsa ĉdens iedarbÝbÃ nešãÝst un nesmÑrÑjas: • NomazgÃ griestus ar tÝrÝšanas lÝdzekça VIVACLEAN un ĉdens šãÝdumu un noskalo ar ĉdeni. VIVACLEAN noïem taukus un netÝrumus, mÝkstina un matÑ veco krÃsas virsmu, uzlabojot jaunÃ krÃsas slÃïa pieãeršanos. NB! Neizmantot parastos saimniecÝbas mazgÃšanas lÝdzekçus, jo tie uz virsmas var izveidot aizsargplÑvÝti pret netÝrumiem, pie kuras krÃsa nepieãeras. • SpÝdošo virsmu noslÝpÑjiet ar smilšpapÝru, lai tÃ ir matÑta. • Turpina ar špaktelÑšanu, gruntÑšanu un krÃsošanu kÃ jaunu virsmu gadÝjumÃ.

Ieteikumi: • Uzmanieties no lÑtÃm, krÝtu saturošÃm krÃsÃm, jo tad nÃkamais remonts prasÝs milzu darbu – krÝta krÃsa bĉs pilnÝbÃ jÃnoïem. • Lietojiet krÃsotÃju lÝmlenti, kur vien tas vajadzÝgs. • Vispirms ar mazu rullÝti nokrÃsojiet grĉti pieejamas vietas un telpas perimetru. • Ja iespÑjams, krÃsojiet gaismas krišanas virzienÃ – prom no loga.

KÃ nodrošinÃt viendabÝgu krÃsojumu bez “ruççu pÑdÃm”:

AgrÃk krÃsotas virsmas 1. posms. Noïem atlupušo, saplaisÃjušo krÃsu. 2. posms. NomazgÃ griestus ar tÝru ĉdeni. Ja nav precÝzi zinÃms, ar ko virsma ir bijusi apstrÃdÃta, mÑÛina vispirms pamazgÃt mazÃku platÝbu. Ja krÃsa ĉdens iedarbÝbÃ viegli šãÝst, acÝmredzot iepriekš virsma bija krÃsota ar krÝta krÃsu. VecÃ krÃsa ir pilnÝbÃ jÃnomazgÃ ar ĉdeni, jo krÝta krÃsas virsmu pÃrkrÃsot nedrÝkst. • Samitrina visu virsmu ar lielu ĉdens daudzumu, biezÃkos slÃïus noïem ar špakteçlÃpstiïu, plÃnÃkos – beržot ar sĉkli. æauj virsmai nožĉt. 82

• Lietojiet lielu, 18 – 25 cm platu rulli ar garu plĉksnu (18-22mm), kurš uzïem daudz krÃsas. LabÃkie ruççi ir ANZA RILON un ANZA ANLON. • Lai darbu varÑtu veikt ÃtrÃk, lietojiet pagarinÃtÃju un vanniïu. • KrÃsojiet vienmÑrÝgi, nepÃrtraukti – tÃ, lai paspÑtu jauno sleju salaist ar iepriekšÑjo, kamÑr tÃ vÑl nav apžuvusi, bet ir slapja. • NeizkrÃsojiet rulli “sausu”, necentieties “izstiept” krÃsu. • Nobeidzot katru sleju, krÃsu viegli izlÝdziniet vienÃ virzienÃ. • Dariet visu, lai paildzinÃtu krÃsas žĉšanas laiku, kamÑr krÃsojat (samaziniet telpas temperatĉru, nepieçaujiet caurvÑju un ventilÃciju, paaugstiniet mitrumu telpÃ, izsmidzinot uz grÝdas ĉdeni. • Lai paildzinÃtu griestu krÃsas žĉšanu, tai var pievienot lÝdz 5% lazĉrkrÃsu Lasera. Praktiskie padomi tapuši sadarbÝbÃ ar TIKKURILA MÃcÝbu centra vadÝtÃju un krÃsošanas jomas ekspertu Aivaru Danenbergu www.vivacolor.lv

MÑbeles, aizkari, žalĉzijas, priekšmeti

MÑbele gulÑšanai un sÑdÑšanai

Foto: SXC

MÑbeles, aizkari, žalĉzijas, priekšmeti

Uz dÝvÃna cilvÑki pavada krietnu savas dzÝves daçu, tÃpÑc, izvÑloties šo mÑbeli, nepieciešams izvÑrtÑt, kÃdam nolĉkam dÝvÃns kalpos – vai tas paredzÑts atpĉtai un viesu uzïemšanai, vai arÝ gulÑšanai. DÝvÃni eiropiešu mÃjokços parÃdÝjÃs jau 17. gadsimtÃ, tie bija paredzÑti sÑdÑšanai. Tikai pagÃjušÃ gadsimtÃ dÝvÃni sÃka kalpot arÝ kÃ guçamvieta. Mĉsdienu mÝksto mÑbeçu tirgus piedÃvÃ plašu dÝvÃnu izvÑli, kas atšãiras ne tikai pÑc krÃsas, izmÑriem un formas, bet arÝ pÑc savÃm funkcijÃm un mehÃnismiem. IespÑjams iegÃdÃties dÝvÃnu komplektÃ ar mÝkstajiem krÑsliem, tÃ nokomplektÑjot viesistabas atpĉtas stĉrÝti. NopÑrkami divvietÝgi, trÝsvietÝgi un vÑl lielÃki dÝvÃni, taËu jÃïem vÑrÃ, ka trÝsvietÝgÃ dÝvÃnÃ Ñrta sÑdÑšana sanÃks tikai diviem cilvÑkiem. PÑdÑjÃ laikÃ popularitÃti iegĉst tÃ sauktie moduçdÝvÃni, kas sastÃv no atsevišãÃm sekcijÃm, kuras var salikt kopÃ vai arÝ lietot atsevišãi. Liela izmÑra telpÃs var izmantot stĉra dÝvÃnus. Tie aizïem samÑrÃ daudz vietas, taËu radÝs viesistabÃ lielÃku mÃjÝgumu.. Stĉra dÝvÃni var tikt apvienoti grupÃ ar mini galdiïu vai ar bÃra leti.

DÝvÃna sastÃvdaças DÝvÃna karkass – konstrukcija, kas satur dÝvÃnu. Parasti karkass tiek izgatavots no dabÝgÃ koka (dÃrgÃkie modeçi) vai no metÃlisku elementu un saplÃkšïa vai skaidu plÃtïu kombinÃcijas. Ja karkass izgatavots no zÃÛskaidu plÃtnÑm, bĉtiski, lai tÃs bĉtu labi izžÃvÑtas. PretÑjÃ gadÝjumÃ tÃs var saplaisÃt, un tad dÝvÃna konstrukcijas nekalpos ilgi. Skaidu plÃtnÑm jÃbĉt pÃrklÃtÃm ar aizsargkrÃsu, lai no tÃm neizdalÝtos cilvÑkam kaitÝgas vielas. DÝvÃna apšuvums – atkarÝbÃ no tÃ kvalitÃtes un cenas, var izmantot dažÃdus dabÝgos vai sintÑtiskos materiÃlus. DÝvÃna pildÝjums – parasti tiek izmantots porolons, putupoliuretÃns vai sintepons. VÑlams, lai dÝvÃna iekšpusÑ bĉtu arÝ atsperu elementi, kas nodrošina dÝvÃna „neizsÑdÑšanos”. VislabÃkais un arÝ dÃrgÃkais pildÝjums sastÃv no voiloka, vatÝna un atsperu bloka.

Izvelkamo dÝvÃnu mehÃnismi PÑrkot dÝvÃnu, der apsvÑrt, vai nepieciešams dÝvÃns, kas kalpotu arÝ kÃ gulta. Pat ja paši saimnieki nedomÃ uz tÃ gulÑt, iespÑjams, dÝvÃns var noderÑt kÃ naktsmÃju vieta viesiem. IzvÑloties izvelkamo dÝvÃnu, rĉpÝgi jÃiepazÝstas ar tÃ izvilkšanas mehÃnismu, kas ir viens no svarÝgÃkajiem šÃda dÝvÃna elementiem. PopulÃrÃkais ir tÃ sauktais „grÃmatas” mehÃnisms (sÑdekli paceç, atzveltne nolaižas horizontÃli, un sÑdeklis nolaižas). Šis mehÃnisms ir laika pÃrbaudÝts un ir pietiekami drošs. Šo modeli parasti raksturo mĉsdienÝgs dizains, taisnas lÝnijas un izmantoto detaçu minimÃlisms. DÝvÃni ar šÃdu mehÃnismu izturÝbas dÑç ieguvuši lielu popularitÃti. „Akordeons” viegli un vienkÃrši saliekams, nepieciešams tikai nedaudz pacelt dÝvÃna malu un pavilkt uz savu pusi. JÃïem vÑrÃ, ka šÃda

dÝvÃna guçvieta sastÃv no trijÃm daçÃm, un tÃ vÃjÃ vieta ir materiÃls, no kura izgatavots matracis, jo matracim jÃlokÃs atzveltnes daçÃ. DÝvÃns ar „eirosofas” transformÃciju mehÃnismu ir viens no drošÃkajiem. DÝvÃna izvilkšanai nepieciešams aizvÃkt atzveltnes spilvenus, izripinÃt uz priekšu sÑžamo daçu un nolaist uz leju atzveltnes daçu – guçamvieta ir gatava. Zem sÑžamÃs daças parasti ir izbĉvÑta kaste, kur glabÃt gultasveçu. Ieteicams pÃrbaudÝt, no kÃda materiÃla izgatavota veças kaste. VislabÃkais variants – no saplÃkšïa (finiera), nevis no skaidu plÃtnÑm. „SaliekamÃ gulta” jeb „delfÝns” ir speciÃls mehÃnisms, kas atrodas zem sÑdekça daças, kuru paceçot uz augšu, izklÃjas guçvieta. Ja izvÑlaties šÃdu variantu, vÑrsiet uzmanÝbu, no kÃ izgatavots izvelkamais mehÃnisms. VislabÃkÃs ir atsperplÃksnes, kuras izvietotas krusteniski pa guçvietu. Otrs svarÝgÃkais – siksnu balsts, trešais – metÃliskais tÝkls. TransformÃcijas mehÃnismam „tango” ir trÝs izvilkšanas pozÝcijas – sÑdÑšanai, gulÑšanai un starppozÝcija „relax”. ŠÃdas pozÝcijas ieïem ne tikai dÝvÃna atzveltnes daça, bet arÝ roku balsti. ArÝ šÃda tipa dÝvÃni tiek aprÝkoti ar ietilpÝgu gultasveças kasti dÝvÃna apakšÃ.

Praktiski padomi dÝvÃna izvÑlÑ: · pirms pirkšanas izmÑriet sava mÃjokça platÝbu, lai zinÃtu minimÃlos un maksimÃlos dÝvÃna gabarÝtus; · ja tas kalpos arÝ kÃ gulta, nepieciešams izvelkamais dÝvÃns; · pamÑÛiniet izlaist un salikt dÝvÃnu vairÃkas reizes – mehÃnismam jÃbĉt vienkÃršam un Ñrtam; · no zema dÝvÃna piecelties ir grĉtÃk; · gara auguma cilvÑkam Ñrtai sÑdÑšanai nepieciešams dziçÃks dÝvÃns; · zema atzveltne neçaus atslÃbinÃt kakla un plecu muskuçus; · dÝvÃna roku balstiem jÃbĉt zemiem un Ñrtiem; · atzveltnes slÝpumam jÃbĉt Ñrtam (90 grÃdu slÝpumÃ ilgstoši sÑdÑt ir apgrĉtinoši). Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija 85

MÑbeles, aizkari, žalĉzijas, priekšmeti

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES Sakiet, vai restaurÃcijas birojÃ/ darbnÝcÃ iespÑjams restaurÑt krÑslam tikai polsterÑjumu? RespektÝvi, lai paliek vecÃs atsperes, jo tÃs, manuprÃt, ir labÃ stÃvoklÝ. ManuprÃt to var jebkurš normÃls mÑbeçu galdnieks, kas mÃk visas mÑbeles pÃrvilkt un pielabot polsterÑjumu utt. Tur es domÃju pat restaurators nav vajadzÝgs.

Igors Dacjuks, “Kreativ”, IK abc.lv eksperts jautÃjumos par siltinÃšanas sistÑmÃm, kreatÝvo apdari, akustisko sistÑmu, sanÃcijÃm, restaurÃciju un citiem darbiem.

Var pÃrvilkt krÑslam mÝksto daçu, saglabÃjot vecÃs atsperes, kuras bĉtu nepieciešams pÃrsiet, likt jĉras zÃli un pÃrtapsÑt. Valters Viestarts, “Viestards”, SIA, tÃlr. 29282046 abc.lv eksperts jautÃjumos par mÑbeçu restaurÃciju 91

SiltumapgÃde, siltumtÝkli

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES Cik varÑtu izmaksÃt siltumsĉkïa uzstÃdÝšana? Siltumsĉkïa uzstÃdÝšanas izmaksas ir atkarÝgas no siltumsĉkïa veida (gaiss-gaiss, gaiss-ĉdens, zeme-ĉdens), nepieciešamÃs jaudas, ja tiek izvÑlÑts trešais variants, tad no zemes kontĉras veida (horizontÃlÃ, zondes vai ĉdens pÃrsĉknÑšana), karstÃ ĉdens nepieciešamÝbas, kÃ arÝ vÑl no daudziem aspektiem. VidÑjas Ûimenes mÃjas 150-180 kvadrÃtmetru platÝbÃ zemes siltumsĉkïa uzstÃdÝšana var izmaksÃt no 4-9 tĉkstošiem latu. ŠÃds diapazons ir tÃpÑc, ka ir dažÃdu firmu siltumsĉkïi ar dažÃdiem parametriem un cenÃm. Ja vajadzÝgi urbumi – ÛeotermÃlÃs zondes, izmaksas bĉs lielÃkas. VidÑjÃs mÃjas apkures sezonas mÑneša izmaksas var svÃrstÝties no 40-80 latiem.

Auseklis Logins, “Vidzemes siltumnieks”, SIA, abc.lv eksperts jautÃjumos par siltumsĉkïiem, apkuri un ventilÃciju 93

ĈdensapgÃde, kanalizÃcija

KÃ nogÃdÃt ĉdeni lÝdz mÃjai?

izdodas ierÝkot Ãderu krustpunktÃ, ĉdens mÃjas vajadzÝbÃm parasti pietiek, taËu ne vienmÑr apmierina kvalitÃte, jo ĉdens tiek savÃkts no sekliem horizontiem. MĉsdienÝgÃs mÃjÃs spici parasti izmanto tikai kÃ pagaidu risinÃjumu, kamÑr nav ierÝkota grodu aka vai dziçurbums.

AtšãirÝbÃ no daudzstÃvu namu iedzÝvotÃjiem, kas ĉdeni saïem no sabiedriskÃ ĉdensvada, Ûimenes mÃjÃs dzÝvojošiem, Ýpaši lauku apvidĉ, par to lielÃkoties jÃrĉpÑjas pašiem. TÃtad jÃierÝko lokÃlÃ ĉdensapgÃde. VislÑtÃkais ĉdens ieguves veids – iesistÃ cauruçaka. VisdÃrgÃkais – artÑziskÃ aka. Grodu aka – zelta vidusceçš.

Konstrukcijas vienkÃršÝbas un lÑtuma dÑç cauruçakas iecienÝtas dÃrzkopÝbas kooperatÝvos – ĉdeni iesĉknÑ tvertnÑs, kur tas sasilst, pÑc tam ar šçĉteni pašplĉsmas ceçÃ tas tiek novadÝts vajadzÝgajÃ vietÃ dÃrza laistÝšanai. CitÃm saimnieciskÃm vajadzÝbÃm izmanto auksto ĉdeni tieši no spices.

Ar jÑdzienu «lokÃlÃ ĉdensapgÃde» saprotam gan ĉdens ieguvi, gan arÝ tÃ nogÃdÃšanu mÃjÃ un sadali patÑrÑtÃjiem, tas ir, aizvadÝšanu lÝdz katrai izlietnei, tualetes podam, dušai, vannai, veças mašÝnai, ĉdens sildÝtÃjam.

KvalitatÝvÃku ĉdeni var iegĉt no urbumiem, kuri ir dziçÃki par 10 m un kuru ĉdensnesÑja slÃïa biezums ir vismaz 5 m.

Ĉdens ieguvi Ûimenes mÃjai var organizÑt trejÃdi – izrokot grodu aku, iedzenot cauruçaku vai ierÝkojot artÑzisko urbumu. IekšÑjÃ ĉdens apgÃdes sistÑma visos variantos ir vienÃda. No atklÃtÃm ĉdenstilpÑm mÃjas vajadzÝbÃm ĉdeni parasti neiegĉst, jo tÃ kvalitÃte nav kontrolÑjama. IzïÑmums varÑtu bĉt tÝrs avots, taËu tas ne vienmÑr spÑj nodrošinÃt mÃjai gada ritumÃ nepieciešamo ĉdens daudzumu. Parasti avots ir kÃ romantiska piedeva tradicionÃlajai vai urbtajai akai, – to izmanto galvenokÃrt vasarÃ.

ArtÑziskÃ urbuma ierÝkošanai vajadzÝgs: • projekts; • ĉdens analÝze; • NacionÃlÃ vides veselÝbas centra, ReÛionÃlÃs vides pÃrvaldes un ÚeoloÛijas pÃrvaldes atçauja.

IesistÃ aka VisvienkÃršÃkais un lÑtÃkais ĉdens ieguves veids ir iesistÃ cauruçveida aka (sadzÝvÑ sauc par spici), kas uztver virsÑjos gruntsĉdeïus lÝdz 6 metru dziçumam. ZemÑ iedzen cinkotu tÑrauda cauruli, kas sastÃv no vairÃkiem savstarpÑji savienotiem posmiem. TÃs apakšÑjÃ daçÃ ir apmÑram metru garš filtrs, caur kuru ĉdens tiek iesĉknÑts caurulÑ un pacelts virs zemes. Filtrs sastÃv no perforÑtas caurules un bronzas vai misiïa sieta, kas nesedz cauruli no Ãrpuses. Filtra aizsardzÝbai pret mehÃniskiem bojÃjumiem, kas var rasties iedzÝšanas procesÃ, to ievieto nerĉsÑjoša tÑrauda ËaulÃ. Irdenos, smilšainos iežos cauruli iedzen, sitot ar speciÃlu zveltni. BlÝvÃs mÃla gruntÝs vispirms izveido urbumu un tajÃ ievieto cauruli. Cauruçaka parasti atrodas pagalmÃ, lai bĉtu pieejama gan no dzÝvojamÃs mÃjas, gan no pÃrÑjÃm ÑkÃm. PastÃvÝgai izmantošanai izdevÝgi ierÝkot aku dzÝvojamÃ mÃjÃ – tehniskajÃ telpÃ vai pagrabÃ zem mÃjas. SĉknÑt var ar mehÃnisko vai elektrisko sĉkni. Kaut arÝ vieglÃk un ÑrtÃk izmantot elektriskÃs ĉdens pacelšanas ierÝces, diezgan bieži izmanto mehÃniskos virzuçsĉkïus. Iemesls – akas mazÃ ražÝba. Ja no cauruçakas ĉdeni iegĉst arÝ ziemÃ, tÃ jÃsargÃ no aizsalšanas. ŠajÃ nolĉkÃ mehÃniskÃ sĉkïa virzuça daçu iedziçina zemÑ Ýpaši izbĉvÑtÃ šahtÃ (grodu akÃ). Ar pÃrtraukumiem darbinÃtu sĉkni periodiski iztukšo. Lai pasargÃtu no aizsalšanas elektrisko sĉkni, vislabÃk to novietot apsildÃmÃ telpÃ, bet ĉdens cauruli no akas lÝdz sĉknim aizvadÝt 1,70 m dziçumÃ, tas ir, zem grunts sasalšanas robežas. Spices efektivitÃte atkarÝga no vietas, kur tÃ iedzÝta. Ja tuvu zemes virskÃrtai ir çoti blÝvi, cieti ieži, tad spici iedzÝt grĉti vai pat neiespÑjami, turklÃt nav garantijas, ka šÃds urbums dos ĉdeni. Ja cauruçaku

ArtÑziska aka (dziçurbums)

VisefektÝvÃkais ĉdens ieguves veids ir artÑziskÃ aka, kas var bĉt 30 un vairÃk metru dziça. ArtÑziskais ĉdens atrodas dziçÃkos grunts slÃïos, ieslÑgts starp diviem ĉdens necaurlaidÝgiem slÃïiem. Ja urbums ierÝkots un ekspluatÑts pareizi, tas ir pasargÃts no piesÃrïošanas, taËu nav ãÝmiski tÝrs. TajÃ var bĉt izšãÝdušas dažÃdas minerÃlvielas, kuru klÃtbĉtne un koncentrÃcija atkarÝga no iežu slÃïiem, kuros ĉdens atrodas. DažkÃrt artÑziskais ĉdens satur pÃrÃk daudz kaçãa vai dzelzs savienojumu, kas apgrĉtina ĉdens izmantošanu mÃjsaimniecÝbÃ. Lai attÝrÝtu piemaisÝjumus, jÃuzstÃda speciÃli filtri. Dziçurbumu ĉdens ieguvei veic specializÑti licencÑti uzïÑmumi ar profesionÃlu tehniku, pirms tam izdarot nepieciešamo grunts izpÑti. Ja aka vairs netiek izmantota, to likvidÑ, urbumu aiztaisa ar treknu mÃla vai cementa tamponu. LikvidÑšanu, tÃpat kÃ ierÝkošanu, drÝkst veikt tikai specializÑti uzïÑmumi. AtšãirÝbÃ no seklajiem urbumiem, artÑzisko ĉdeni nevar saïemt par velti – tÃ ir nacionÃlÃ bagÃtÝba, kuras lietošana ir reglamentÑta. Ja urbums dziçÃks par 20 metriem, par ĉdeni jÃmaksÃ dabas resursu nodoklis. TÃpat kÃ pilsÑtas ĉdensvadam, artÑziskajai akai ir skaitÝtÃjs. ArtÑziskajÃm akÃm tiek noteikta sanitÃrÃ aizsardzÝbas zona, kurÃ tiek stingri ierobežota saimnieciskÃ darbÝba. ArtÑziskÃs akas priekšrocÝbas + Praktiski neizsÝkstoši ĉdens krÃjumi; + ĉdens ir tÝrÃks, tam ir pastÃvÝga temperatĉra; + ĉdens ieguve nav atkarÝga no sezonas; + vienmÑrÝga ĉdens piegÃde; + pietiekami liels spiediens, lai varÑtu funkcionÑt visas mÃjsaimniecÝbÃ izmantojamÃs ierÝces, kurÃm vajadzÝgs ĉdens. Trĉkumi – SalÝdzinoši augstas ierÝkošanas izmaksas; – sarežÛÝta ierÝkošana; – ĉdenim iespÑjami nevÑlami minerÃlvielu piemaisÝjumi. 95

ĈdensapgÃde, kanalizÃcija

ĈdensapgÃde, kanalizÃcija Grodu aka TradicionÃls ĉdens iegĉšanas veids ir smelšana vai sĉknÑšana no betona grodu akas. Tai ir citÃds ĉdens savÃkšanas mehÃnisms nekÃ urbumam, tÃpÑc nereti vietÃs, kur iedzÝtÃ cauruçaka (spice) ir mazefektÝva, var noderÑt grodu jeb parastÃ aka. Grodu aka, tÃpat kÃ cauruçaka, savÃc gruntsĉdeïus, taËu no lielÃka dziçuma (lÝdz pat 30 m), kur tas ir salÝdzinoši tÝrÃks.

• ja aka nav dziça, ĉdens ne vienmÑr ir higiÑniski tÝrs; • vajadzÝgi Ýpaši drošÝbas pasÃkumi (akai jÃbĉt noslÑgtai), lai tajÃ nekas nevarÑtu iekrist; • darbietilpÝga ierÝkošana. IerÝkošana AtkarÝbÃ no ĉdens nesÑjslÃïa biezuma ierÝko pilndziçuma vai nepilndziçuma aku.

Akas dziçums atkarÝgs no vietas – dažkÃrt vajadzÝgi desmit un pat vairÃk grodi, bet citviet pietiek ar dažiem, Lai noteiktu, kÃda ir grunts un cik dziçi meklÑjams ĉdens, jÃveic ÛeoloÛiskÃ grunts izpÑte. DažkÃrt izlÝdzas ar Ãderu speciÃlista jeb rÝkstnieka pakalpojumiem. PrecÝzu ĉdens kvalitÃtes ainu var iegĉt tikai ar gruntsĉdeïu analÝzi.

Nepilndziçuma aku ierÝko, ja ĉdensnesÑjslÃnis ir biezs (vismaz 3 m). ŠÃdÃ akÃ ĉdens saplĉst no apakšas, tÃs dibenÃ apmÑram pusmetra biezumÃ tiek sabÑrta smalkÃka, virs tÃs – rupjÃka grants, kas funkcionÑ kÃ mehÃnisks filtrs.

Ja netiek veikta grunts izpÑte, akas rakšana kçĉst par laimes spÑli – ĉdens tajÃ var bĉt un var nebĉt, vai arÝ tÃ ir maz. ArÝ tad, ja ĉdens caurmÑrÃ pietiek, tas var izsÝkt, ja strauji palielinÃs patÑriïš, piemÑram, vienlaikus tiek lietota vanna, duša, mazgÃta veça, laistÝts dÃrzs, dzirdÝti lopi.

Pilndziçuma akas ierÝko vietÃs, kur ĉdens nesÑjslÃnis ir samÑrÃ plÃns un neliela akas caurplĉde. ŠÃdÃ akÃ ĉdens pieplĉst no sÃniem caur filtriem, kas iebĉvÑti apakšÑjo grodu sienÃs. ApakšÑjÃ ĉdensnecaurlaidÝgajÃ slÃnÝ iebĉvÑtajÃ akas daçÃ ir ĉdenskrÃtuve. Lai palielinÃtu ĉdens caurplĉdi, ieteicams ierÝkot kombinÑta tipa aku ar pieplĉdi no sÃniem un apakšas.

Lai novÑrstu virsĉdeïu iekçĉšanu akÃ, visapkÃrt apmÑram metra rÃdiusÃ un pusotra metra dziçumÃ izveido mÃla aizsargslÃni. AugšÑjam grodam jÃpaceças 0,8-1 m virs zemes. Grodu akas trĉkumi • Ĉdens daudzums akÃ atkarÝgs no laika apstÃkçiem – sausÃ laikÃ lÝmenis krÝtas, dažkÃrt pat izžĉst, bet lietainÃ laikÃ paceças;

Seklu aku (lÝdz 5 m) var ierÝkot pašu spÑkiem, dziçÃkai akai ieteicams izmantot speciÃlu tehniku. Abos variantos izmanto iegremdÑšanas païÑmienu. Grodus savieno ar speciÃliem hermÑtiãiem vai aizbetonÑ, Tiek ražoti gropÑti grodi, kurus var Ñrti samaukt citu uz cita, – montÃžas gaitÃ tie nenobÝdÃs. Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija

ĈdensapgÃde, kanalizÃcija

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES Sakiet, lĉdzu, kÃdi bĉtu risinÃjumi, ja ir aizsalis ĉdensvads RÝgÃ, trÝsstÃvu mÃjÃ? PienÃkošÃ ĉdensvada gals atrodas pagrabÃ, no kura 3 m uz priekšu ir 90 grÃdu pagrieziens pa kreisi, un esam konstatÑjuši, ka ĉdensvads aizsalis aiz šÝ pagrieziena. Ko mums darÝt šÃdÃ situÃcijÃ? Vai ir iespÑjams pagrabÃ izvietot kaut kÃdas sildÝšanas iekÃrtas, lai atkausÑtu šo vietu vai ir jÃgaida, kamÑr kritÝsies aukstie grÃdi? Varbĉt trubu var aptÝt? Mans risinÃjums bĉtu: es aptÝtu to trubu ar “DEVI” tekïu apsildes vadiem kritiskajÃ vietÃ, bet pavasarÝ ãertos pie normÃlas aukstÃ ĉdensvada siltumizolÃcijas. KEIM pÃrstÃvis LatvijÃ, “Kreativ”, IK abc.lv eksperts jautÃjumos par siltinÃšanas sistÑmÃm, kreatÝvo apdari, akustisko sistÑmu, sanÃcijÃm, restaurÃciju un citiem darbiem. 100

ĈdensattÝrÝšanas iekÃrtas un filtri

101

ĈdensattÝrÝšanas iekÃrtas un filtri

VentilÃcijas un kondicionÑšanas sistÑmas un iekÃrtas telpÃm

102

VentilÃcijas un kondicionÑšanas sistÑmas un iekÃrtas telpÃm

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES DzÝvoju daudzdzÝvokçu mÃjÃ. IkdienÃ çoti traucÑ skaïas, kas nonÃk mÃjÃ caur ventilÃcijas šahtu. Vai ir iespÑjams kaut kÃdÃ veidÃ nobloãÑt/ apslÃpÑt vai vismaz samazinÃt šÝs skaïas, un tajÃ pašÃ laikÃ saglabÃt ventilÃcijas funkcijas? NoslÃpÑt nedaudz skaïu var, bet tikai samazinot gaisa ventilÃcijas funkciju, var likt filtrus, kas ir domÃti, piemÑram, virtuves nosĉcÑjam, tie jau mazliet samazinÃs skaïu kas nÃk no ventilÃcijas šahtas. VÑl ir variants iemontÑt normÃlu nosĉcÑju un es domÃju problÑmas atrisinÃsies. VÑl var montÑt piltuvveida aizsargu, bet no šahtas iekšpuses, bet tas ir sarežÛÝti. Igors Dacjuks, “Kreativ”, IK abc.lv eksperts jautÃjumos par siltinÃšanas sistÑmÃm, kreatÝvo apdari, akustisko sistÑmu, sanÃcijÃm, restaurÃciju un citiem darbiem. 103

BruÛÑšana

104

Apsardze, aizsargierÝces, sistÑmas, videonovÑrošana, ugunsdrošÝba

105

Apsardze, aizsargierÝces, sistÑmas, videonovÑrošana, ugunsdrošÝba

106

Arhitektĉra, projektÑšana

107

Arhitektĉra, projektÑšana

108

Arhitektĉra, projektÑšana

109

Arhitektĉra, projektÑšana

110

Arhitektĉra, projektÑšana

111

Arhitektĉra, projektÑšana

112

Arhitektĉra, projektÑšana

BĉvmateriÃlu tirdzniecÝba

113

BĉvmateriÃlu tirdzniecÝba

BĉvuzraudzÝba

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES Sakiet, kÃ izvÑloties apsardzes firmu, es varÑtu zinÃt, ka tÃ tiešÃm ir Ýsta un tai ir visas atçaujas darboties? Nu, piemÑram, kaut kÃdi nepieciešamie papÝri un licences utt? Internet portÃlÃ www.stopkriminal.lv ir sniegta detalizÑta un precÝza informÃcija kÃ rÝkoties pie apsardzes firmas izvÑles. Ceru, ka dotÃ informÃcija bĉs Jums çoti derÝga. Oçegs Gedzs, “Global Intellectual Security”, SIA, abc.lv eksperts jautÃjumos par drošÝbu un apsardzi.

VÑlos noskaidrot, vai ir jÑga iegÃdÃties tikai novÑrošanas kameru, jo tur taËu uzreiz ir jÃpÑrk klÃt arÝ pats monitors, kur nofilmÑtÃ info tiek ierakstÝta, vai ne tÃ? Cik varÑtu vispÃr izmaksÃt šÃds komplekts – novÑrošanas kamera un monitors? Vai arÝ šÃdÃ gadÝjumÃ labÃk un lÑtÃk vienkÃrši noslÑgt lÝgumu ar kÃdu apsardzes firmu? MÃja atrodas GarkalnÑ. Jebkura videonovÑrošanas sistÑma sastÃv no kamerÃm, ierakstu ierÝcÑm un monitora informÃcijas attÑlošanai. Visiem elementiem ir jÃbĉt saskaïotiem vienam ar otru, ieskaitot savienojošus vadus, pretÑjÃ gadÝjumÃ bĉs iespÑjami traucÑjumi vai arÝ sistÑma vispÃr nedarbosies. Šodien, par monitoru var kalpot televizors, dators vai pat mobilais telefons. MÑs iesakÃm Jums vÑrsties pie kompÃnijas, kas nodarbojas ar videonovÑrošanas sistÑmu instalÃciju, un šajÃ gadÝjumÃ Jĉs tiksiet pasargÃts no kçĉdÃm. Pats galvenais ir precÝzi zinÃt, ko un kad Jĉs skatÝsiet. SIA „Global Intellectual Security” speciÃlisti arÝ var palÝdzÑt Jums tikt skaidrÝbÃ šajÃ jautÃjumÃ. Oçegs Gedzs, “Global Intellectual Security”, SIA, abc.lv eksperts jautÃjumos par drošÝbu un apsardzi. 114

CeltniecĂ?bas, remonta un rekonstrukcijas darbi

115

CeltniecĂ?bas, remonta un rekonstrukcijas darbi

116

CeltniecÝbas, remonta un rekonstrukcijas darbi

Stikla bloki ne tikai sienÃm

Stikla bloku siltumizolÃcijas spÑju nodrošina retinÃts gaiss bloka iekšienÑ, kÃ arÝ labÃka mitrumizturÝba salÝdzinÃjumÃ ar betona blokiem. Augsts siltumizolÃcijas koeficients nodrošina aizsardzÝbu pret ĉdens kondensÃta veidošanos uz virsmas.

Stikla bloku pielietojums mÃjbĉvniecÝbÃ ir gandrÝz neierobežots. Tos iespÑjams izmantot gan ÃrÑjÃs, gan iekšÑjÃs sienÃs, tie lieliski papildina fasÃdi, bagÃtina logu ailas, balkonus un kÃpïu telpas, atdala vai norobežo telpas.

Stikla bloki ir arÝ lielisks skaïas izolÑjošs materiÃls, – šie bloki ieteicami telpÃs ar augstu trokšïu lÝmeni.

Parametri un izmantošanas iespÑjas PÑc formas stikla bloki lÝdzinÃs ãieÛeçiem, tikai to iekšienÑ atrodas gaiss, kas padara materiÃlu vieglÃku un nodrošina siltuma un skaïas izolÃciju. MateriÃla vizuÃlÃ daudzveidÝba arhitektiem un interjera dizaineriem paver plašas iespÑjas telpas veidošanÃ. Stikla bloku virsma var bĉt gluda, ar reljefu, caurspÝdÝga, matÑta, krÃsaina. KrÃsa var bĉt iestrÃdÃta visÃ stikla masÃ (ar ãÝmiskiem lÝdzekçiem ietonÑts stikls) vai arÝ iekšÑjÃs plaknes pÃrklÃtas ar krÃsainu, caurspÝdÝgu plÑvi. AtšãirÝbÃ no masÃ iekrÃsotajiem, bloki ar plÑves pÃrklÃjumu nopÑrkami standartizmÑros 19x19x8 cm vai 24x24x8 cm, to biezums ir 7,5-10 cm, svars 2,5-4,3 kg. Cena: 2-5 lati gabalÃ. Bloki izgatavoti no augstas kvalitÃtes caurspÝdÝga, çoti dzidra stikla. MasÃ iekrÃsotie bloki ir dzidri, izturÝgi, taËu toïu izvÑle ir mazÃka. KopÑjÃ krÃsu gamma vairÃk atgÃdina pasteçtoïus. TaËu, atšãirÝbÃ no otras bloku grupas, šie pieejami dažÃdos izmÑros, ir arÝ pusÝtes, stĉrÝši un mazie bloki, tÃpÑc no tiem iespÑjams izveidot vairÃk interesantu arhitektĉras un interjera detaçu. Stikla blokiem ir plaša izmÑru, ornamentu un krÃsu izvÑle. No tiem var veidot logus, dzÝvojamo un darÝjumu telpu sienas, vitrÃžas un pat sienas ar neregulÃru malu. Stikla bloku konstrukcijas var izmantot arÝ griestu pÃrsegumu un jumtu izbĉvei. Bloki, kas paredzÑti grÝdÃm, tiek darinÃti no vienÃ pusÑ nokaitÑta stikla. No speciÃliem stikla blokiem iespÑjams montÑt kÃpnes.

Stikla bloku izmantošana nodrošina konstrukcijÃm augstu drošÝbu, sienas un logi, kas veidoti no šiem blokiem, ir noturÝgi pret augstÃm pÃrslodzÑm, kuras rada vÑjš un citi ekstrÑmi faktori, tas ir ideÃls materiÃls vidÑm, kurÃs var bĉt augsts noziedzÝbas lÝmenis. Stikla bloku sienas, kurÃs izmanto tÑrauda armatĉru, ir praktiski nesabojÃjamas. Bloki ir arÝ lielisks materiÃls, veidojot sienas, kurÃm jÃnodrošina augsta ugunsizturÝba (stikla bloki nedeg). Stikla bloku kalpošanas laiks ir praktiski neierobežots. Tiesa, ar noteikumu, ka šuvju materiÃls ir labas kvalitÃtes. Lai to krÃsa un spÝdums ar laiku neizblÃvo, nepieciešams vien dažreiz tos notÝrÝt ar piemÑrotu mazgÃjamo lÝdzekli. VienÝgais, kas tos spÑj sabojÃt, ir mehÃniska iedarbÝba – tos ir grĉti sasist, bet iespÑjams saskrÃpÑt.

MontÃža Stikla bloku konstrukciju var veidot uz jebkuras cietas virsmas. TaËu jÃïem vÑrÃ, ka tÃs nestspÑja ir ierobežota, tÃdÑç konstrukcijas nedrÝkst lietot kÃ nesošÃs sienas daças. Lai sastiprinÃtu stikla blokus, pieïemami jebkuri montÃžas sastÃvi, kas nesatur lielus, cietus graudiïus. SpeciÃlisti neiebilst, ja bloku samĉrÑšanai lieto arÝ parasto cementa javu. TaËu stikls ir absolĉti mitrumu neuzsĉcošs materiÃls, tÃdÑç, lai java labÃk un ÃtrÃk sacietÑtu, tai kÃ piedevu ieteicams lietot sauso maisÝjumu Rotband. ŠÃdÃ veidÃ mĉrÑjot stikla bloku konstrukciju, jÃrÑãinÃs ar ievÑrojamu laika patÑriïu, jo vienÃ reizÑ nedrÝkst likt vairÃk par trÝs kÃrtÃm.

PriekšrocÝbas

Stikla blokus var sastiprinÃt arÝ ar šim nolĉkam paredzÑtÃm ÝpašÃm lÝmÑm. ŠÃds païÑmiens ir samÑrÃ dÃrgs, taËu tiek ekonomÑts laiks, jo ÝpašÃ lÝme ÃtrÃk žĉst.

CaurspÝdÝgi bloki nodrošina labÃku ÃrÑjo pÃrskatÃmÝbu, tÃdÑjÃdi telpa šãiet plašÃka. SvarÝga ir iespÑja izvÑlÑties ornamentu, nozÝmÝga ir spÑja pilnÝgi atstarot gaismu, kÃ arÝ telpas iekšienÑ iegĉt izkliedÑtas gaismas efektu. Gaisma, kas ienÃk telpÃ caur stikla blokiem, ir mÝksta, stabila un viendabÝga.

Ja stikla blokus lieto kÃ Ãrtelpas atdalošo konstrukciju, kurai jÃpilda arÝ siltumizolÑjoša funkcija, speciÃlisti iesaka izmantot celtniecÝbas montÃžas putas. Iepildot tÃs bloku starpÃ, panÃk to sasaisti, tÃ samazinot telpas siltuma zudumus.

IzvÑloties bloku ornamentu un krÃsu, iespÑjams kontrolÑt ienÃkošo gaismu telpÃ. CaurspÝdÝgo stikla bloku gaismas caurlaidÝba ir apmÑram 75%. AtkarÝbÃ no krÃsas toïa un intensitÃtes, krÃsaino stikla bloku gaismas caurlaidÝba ir 50-70%.

AttÃlumu ieliktïi jeb krustiïi nodrošina augstu stikla bloku montÃžas kvalitÃti un precizitÃti. IzplatÝtÃkie krustiïi ir 6 mm un 10 mm, šuve starp stikla blokiem var bĉt 6 mm vai 10 mm liela. Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija

117

CeltniecĂ?bas, remonta un rekonstrukcijas darbi

118

CeltniecĂ?bas, remonta un rekonstrukcijas darbi

119

CeltniecĂ?bas, remonta un rekonstrukcijas darbi

120

CeltniecÝbas, remonta un rekonstrukcijas darbi

KÃdu akmeni izvÑlÑties mÃjokça apdarei? Akmeni var izmantot gan iekštelpu (interjera), gan ÃrÑjai (eksterjera) apdarei. Interjeram piemÑrots jebkurš akmens veids – no visraupjÃkÃ lÝdz visgleznieciskÃkajam, turpretim ÃrÑjai apdarei izšãirošie ir praktiskie apsvÑrumi – eksterjerÃ ieteicams izmantot tikai tos akmeïus, kuri spÑj izturÑt mĉsu klimatiskos apstÃkçus.

ÂrÑjÃ apdare Latvijas apstÃkços vispiemÑrotÃkais ÃrÑjai apdarei ir granÝts, to var izmantot gan fasÃžu, gan kÃpïu, gan terašu apdarÑ un pat ielu un laukumu segumos. Lai dažÃdotu granÝta izskatu, to var plÑst, zÃÛÑt, pulÑt, dedzinÃt, birstÑt, apstrÃdÃt ar ĉdens vai smilšu strĉklu vai izmantot viena akmens apstrÃdÑ vairÃkus païÑmienus, un katrreiz granÝts izskatÝsies citÃdi. Tas var bĉt spoguçspožs, matÑts, ar viegli nogludinÃtu reljefu, raupjš, pat ass, pareizas Ûeometriskas vai neregulÃras formas, pat pilnÝgi neapstrÃdÃts, dažÃda biezuma un nokrÃsas, ar dzÝslojumu vai bez tÃ. Der zinÃt, ka ne vienmÑr priekšroka dodama no tÃlÃm zemÑm ievestajam granÝtam. VietÑjam granÝtam ir çoti interesanta, daudzveidÝga, pat unikÃla nokrÃsa un dzÝslojums, un nelielos laukumos tas var bĉt çoti bĉtiski. Ievestais granÝts ir viendabÝgÃks, jo tiek iegĉts akmeïlauztuvÑs, skaldot lielus granÝta bluãus. Ir arÝ ekskluzÝvas granÝta šãirnes, kuras dekorativitÃtÑ neatpaliek no marmora. FasÃžu apdarÑ izmanto arÝ mazÃk izturÝgus akmeïus, piemÑram, dolomÝtu, marmoru un tÃ paveidu travertÝnu, arÝ smilšakmeni, tomÑr jÃrÑãinÃs, ka pienÃcÝga izskata un ilgÃkas kalpošanas nodrošinÃšanai šÝs fasÃdes nÃksies kopt, jo mazÃk blÝvie akmeïi vairÃk uzïem apkÃrtÑjÃs vides sÃrïus. Üpaši tas attiecas uz ÑkÃm, kas atrodas pilsÑtvidÑ vai automaÛistrÃçu un intensÝvas satiksmes ielu tuvumÃ. VidÑ nenoturÝgi akmeïi ar laiku var zaudÑt sÃkotnÑjo izskatu, kçĉt blÃvi, neizteiksmÝgi, plaisÃt vai lobÝties, drupt un pat pilnÝgi sadÑdÑt.

IekšÑjÃ apdare InterjerÃ akmens izstrÃdÃjumu izvÑli nosaka paredzamÃ slodze. VertikÃlÃm plaknÑm var izmantot jebkura veida akmeni, jo tÃm jÃuzïem tikai pašas apdares slodze, tÃpÑc vienÝgais izvÑles kritÑrijs ir mÃjokça saimnieku attieksme (patÝk – nepatÝk) pret akmens veidiem. To apdares diapazons – no visvienkÃršÃkÃ vietÑjÃ akmens lÝdz pat dabas veidotÃm akmens gleznÃm.

HorizontÃlÃs plaknes vairÃk pakçautas riskam tikt mehÃniski vai kÃ citÃdi bojÃtas – tÃs var saskrÃpÑt, pÃrvietojot apjomÝgas un smagas mÑbeles vai iekÃrtas, uz tÃm var nokrist cieti vai asi priekšmeti, uz tÃm biežÃk nonÃk dažÃda veida netÝrumi. IntensÝvi noslogotÃs sabiedriskÃs telpÃs grÝdas segumiem ieteicamas izturÝgÃkÃs marmora šãirnes un granÝts. Der zinÃt, ka pulÑtajÃ grÝdas segumÃ vairÃk redzami bojÃjumi, tÃpÑc gaiteïos un citÃs Ýpaši noslogotÃs telpÃs un zonÃs labÃk izvÑlÑties mazÃk ambiciozu akmens apstrÃdes veidu, lai grÝda ir vieglÃk kopjama un ilgÃk saglabÃ sÃkotnÑjo izskatu. ArÝ kamÝna un citu dekoratÝvo plakïu apdarÑ noteicošais ir “patÝk – nepatÝk” princips. MĉsdienÝgÃ interjerÃ var izmantot jebkuru akmeni, klasiskos stilos vairÃk iederÑsies marmors, jo tas ir greznÃks, to var griezt un veidot vÑlamo apdares formu. TravertÝns it kÃ vienkÃršÃks akmens, ar prognozÑjamÃku izskatu – ja tas ir bÑšs, tad bÑšs visÃ plÃksnÑ, ja pelÑcÝgs – tad viscaur pelÑcÝgs. TravertÝns iederÑsies minimÃlisma stila interjeros. RustikÃlos interjeros piemÑrots raupji apstrÃdÃts vai pat pilnÝgi dabisks akmens. Nedaudz striktÃk vajadzÑtu izvÑrtÑt materiÃla izvÑli virtuves darba virsmÃm. VirtuvÑ notiek sava veida ražošanas process, atkarÝbÃ no tÃ intensitÃtes un rakstura virsma ir vairÃk vai mazÃk pakçauta riskam tikt sabojÃta. Ja virtuvÑ darbojas regulÃri, turklÃt gatavo Ñdienus vairÃkas reizes dienÃ, tad diez vai bĉtu racionÃli izvÑlÑties marmoru, kas gan ir skaists akmens, taËu mazÃk izturÝgs pret netÝrumiem un visa veida bojÃjumiem, kuri var rasties, darbojoties virtuvÑ. PiemÑrotÃkais akmens veids darba virsmÃm – matÑts granÝts. ItÃçi arÝ virtuvÑ plaši izmanto marmoru, taËu tas izriet no viïu attieksmes pret šo materiÃlu – ItÃlijÃ tas ir çoti izplatÝts, var pat teikt – ikdienišãs interjera apdares materiÃls, par nelieliem bojÃjumiem marmora virsmÃ mÃjokça saimnieki Ýpaši neuztraucas. SpeciÃlistu ieteikums: ja paredzat, ka pat neliela švÝka vai traips darba virsmÃ jums radÝs lielus pÃrdzÝvojumus, labÃk izvÑlieties kÃdu citu materiÃlu, piemÑram, laminÃtu vai akmens masas darba virsmu, kas vizuÃli var izskatÝties gandrÝz tÃpat kÃ Ýsts akmens, taËu ir lÑtÃks un vieglÃk kopjams. TurklÃt akmens masas virsmu, ja tajÃ ir nelieli bojÃjumi, iespÑjams atjaunot. Ja tomÑr nevÑlaties atteikties no ieceres iegĉt dabÝga materiÃla darba virsmu, izvÑlieties granÝtu vai marmoru ar neizteikta raksta un nokrÃsas marmoru (ne melnu, ne baltu, ne arÝ kÃdu citu tÝru krÃsu). Šis ir viens no iemesliem, kÃpÑc virtuvju salonos netiek demonstrÑtas ekskluzÝvas, Ýpaši dekoratÝvas akmens šãirnes. Otrs iemesls – ražotÃjs un izplatÝtÃjs nevar garantÑt, ka varÑs piegÃdÃt tieši tÃda izskata ekstra šãirnes plÃksnes, kÃdas redzamas paraugÃ. Var atšãirties ne tikai raksts, bet arÝ nokrÃsa, krÃsu laukumu un dzÝslu izvietojums, kas bĉtiski maina materiÃla izskatu. Standarta šãirnÑm izskats ir vairÃk prognozÑjams. Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija

121

CeltniecĂ?bas, remonta un rekonstrukcijas darbi

122

Iekštelpu remonts, restaurÃcija

Foto: Shutterstock

CeltniecÝbas, remonta un rekonstrukcijas darbi

Veicot jebkÃdus darbus, gan vienkÃršu kosmÑtisko, gan izvÑrsto remontu, meistariem ir jÃcenšas ievÑrot esošÃs mÃjas stila ÝpatnÝbas. TÃpat jÃsaprot, ka katra remontdarba izmaksas tiek noteiktas individuÃli, atbilstoši katra projekta specifikai: objektÃ vispirms notiek apsekošana, konsultÑšanÃs ar klientu un tad tikai izmaksu aprÑãina veikšana.

Iekštelpu remontdarbu veidi • VienkÃršajÃ kosmÑtiskajÃ remontÃ ietilpst sienu lÝdzinÃšana, krÃsošana, tapešu nomaiïa, griestu pielabošana, krÃsošana, flÝzÑšanas darbi un grÝdas segumu nomaiïa. • SavukÃrt izvÑrstais iekštelpu remonts salÝdzinÃjumÃ ar kosmÑtisko ietver jau daudzus pamatÝgÃkus un sarežÛÝtÃkus darbus, kuru veikšanai parasti tiek piesaistÝti sertificÑti speciÃlisti. LielÃka apjoma remonts ir nepieciešams, ja vecajÃ dzÝvoklÝ ir nosÑdušies vai sabojÃjušies pÃrsegumi, tad jÃatsedz grÝda un vajadzÝbas gadÝjumÃ tie jÃnomaina. IzvÑrstÃ remontÃ ietilpst arÝ starpsienu izlaušana, nereti vannas istabÃ bĉvÑto sapuvušo koka sienu nomaiïa vai protezÑšana (izïem ÃrÃ sapuvušo un ieliek jaunu antiseptizÑtu koku). ArÝ dzÝvokça pÃrplÃnošana pieder pie lielÃka apjoma remonta, kad klients pieaicina arhitektu vai arÝ firmu, kas izpilda pasĉtÝjumu. Parasti izvÑrsto remontdarbu laikÃ ir nepieciešama arÝ elektroinstalÃcijas maiïa, drošinÃtÃju kastes iebĉve koridorÃ, elektrouzskaites iznešana kÃpïu telpÃ, telekomunikÃciju (vÃjstrÃvu) tÝkla izbĉve pasĉtÝtÃja izvÑlÑtajos punktos, tÃpat arÝ radiatoru, cauruçvadu un kanalizÃcijas maiïa un vÑl daudzi citi darbi.

dažÃdi pÃrsteigumi, piemÑram, pÃrsegumi var bĉt cietuši no smilšu smaguma vai lietus ĉdens (ja jumtam ir defekti), tÃdÑjÃdi tiek izliektas koka sijas un veicinÃta koka detaçu pĉdÑšana.

Iekštelpu koka pÃrsegumi un to rekonstrukcija DzÝvokça restaurÃcija Nereti RÝgas vÑsturiskajÃ centrÃ dzÝvokçu koka pÃrsegumi laika gaitÃ ir kçuvuši nelÝdzeni. KvalitatÝva izlÝdzinÃšana ir iespÑjama, demontÑjot esošo grÝdas segumu (lielÃkoties tie ir dÑçi vai parketa segums), izïemot starpstÃvu pÃrseguma saturu, atsedzot sijas. TÃpat dažkÃrt siju gali vai citas vietas, kuras ir bijušas pakçautas ĉdens iedarbÝbai, ir satrunÑjušas, tad tÃs tiek iztÝrÝtas, apstrÃdÃtas ar ãÝmiju, kas neitralizÑ trupi. Visas sijas tiek nostiprinÃtas no abÃm pusÑm, pieskrĉvÑjot jaunas, žÃvÑtas un antiseptizÑtas brusas ar caurejošÃm bultskrĉvÑm, tÃs lÝmeïojot un iestrÃdÃjot pÃrseguma lÝmenÝ. Tiek atbÑrts vai nu esošais starpstÃvu pÃrsegums vai iegÃdÃts jauns (piemÑram, presÑtÃ jumta vate), uz sijÃm tiek uzskrĉvÑts retinÃts dÑçu klÃjs, saplÃksnis un klienta izvÑlÑtais grÝdas segums. TÃpat bieži vien veco mÃju bÑniïu pÃrsegumÃ (augšÑjÃ stÃvÃ), pÑc kÃdreizÑjiem vecÃs bĉvniecÝbas likumiem, ir sabÑrtas baltÃs smiltis, kas paredzÑtas ugunsdrošÝbai: ja aizdegas dzÝvoklis, neaizdegas tÃ jumts, jo smiltis nobirst un noslÃpÑ uguni. Ja jĉsu mÃjokça pÃrsegumÃ ir izmantots šÃds ugunsdrošÝbas materiÃls, ar laiku iespÑjami

Bieži vien veco dzÝvokçu griestos ir Ûipša veidojumi, kurus restaurÑ sekojoši: ïem nost vecos fragmentus, tad tos atlej formÃs, veido jaunus Ûipša veidojumus, kurus stiprina klÃt pie griestiem. Dažreiz pietiek tikai attÝrÝt un izveidot uz vietas kÃdu trĉkstošo Ûipša gabalu. Ir objekti, kur tiek demontÑta vecÃ glazÑto podiïu krÃsns, podiïi sanumurÑti, tad krÃsns bĉvÑta no jauna. LielÃkoties gan cilvÑki izvÑlas veidot kamÝnu no tiem pašiem nojauktÃs krÃsns podiïiem. TÃpat vecÃ dÑçu grÝda izskatÃs skaisti, ja tai tiek noïemta krÃsa un slÃïi, to slÝpÑ un ieeçço, attÝra un aizdara dÑçu spraugas. Toties vecu koka logu restaurÃciju veic, nomainot sabojÃjušÃs koka daças pret jaunÃm, dedzinot nost krÃsu, tÃpat restaurÑ arÝ durvis. RestaurÑt ir iespÑjams arÝ durvju rokturus, kuri, iespÑjams, saglabÃjušies vÑl no vecvecÃku laikiem. Protams, jauns rokturis maksÃ lÑtÃk, taËu ir prieks par klienta vÑlmi saglabÃt senÃs lietas. TÃpat ir iespÑjams izgatavot arÝ slÑdzenes, pat, ja tÃs pazudušas. Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija

123

CeltniecĂ?bas, remonta un rekonstrukcijas darbi

124

CeltniecĂ?bas, remonta un rekonstrukcijas darbi

125

CeltniecĂ?bas, remonta un rekonstrukcijas darbi

126

CeltniecĂ?bas, remonta un rekonstrukcijas darbi

127

CeltniecĂ?bas tehnikas noma

Citi pakalpojumi

128

Citi pakalpojumi

129

CeltniecĂ?bas tehnikas noma

130

Citi pakalpojumi

131

Citi pakalpojumi

Galdnieku darbi

132

Guçbĉves, koka karkasa mÃjas

133

Guçbĉves, koka karkasa mÃjas

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES KurÃ bĉvniecÝbas posmÃ bĉtu pareizi un lietderÝgi pieaicinÃt speciÃlistus un veikt ÛeodÑzijas darbus? Vai tie jÃveic obligÃti? Pirmais solis, kas jÃveic privÃtpersonai, kas vÑlas sadalÝt sev piederošo teritoriju, ir vajadzÝgo dokumentu sagÃde – Ýpašuma tiesÝbu dokumenti, personu apliecinošie dokumenti. Tad jÃlĉdz atçauja sadalÝt zemi konkrÑtajai pašvaldÝbai, kuras teritorijÃ atrodas attiecÝgais Ýpašums. DalÝšana notiek atbilstoši teritorijas plÃnojumam, un pašvaldÝba pieïem lÑmumu vai dalÝt, vai nÑ, piemÑram, nedrÝkst atdalÝt no savas teritorijas tik mazu daçu kÃ divus kvadrÃtmetrus. KatrÃ pašvaldÝbÃ ir noteiktas konkrÑtas minimÃlÃs dalÝšanas plÃtÝbas – lauku teritorijÃs tÃs ir lielÃkas, piemÑram, divi hektÃri, pilsÑtÃ mazÃkas. TÃlÃk var droši doties pie tuvÃkÃ sertificÑtÃ mÑrnieka, kur arÝ jÃiesniedz augstÃk minÑtie dokumenti un jÃizklÃsta ko un kÃ privÃtpersona vÑlas dalÝt. Par projekta izstrÃdi no sÃkuma lÝdz galam tÃlÃk parĉpÑsies mÑrnieks. abc.lv redakcija, atbilde tapusi sadarbÝbÃ ar SIA “Latvijasmernieks.lv” valdes locekli Rinaldu Smilgu. 134

Guçbĉves, koka karkasa mÃjas

SaliekamÃs vai parastÃs koka mÃjas? Koka karkasa saliekamÃs mÃjas – Ãtri uzceçami un izmaksu ziïÃ izdevÝgi mÃjokçi. Karkasa sienas kvadrÃtmetrs ir 1,3 reizes lÑtÃks par sienu no koka brusÃm, 1,7 reizes lÑtÃks par sienu no putubetona blokiem un 2,2 reizes lÑtÃks par sienu no ãieÛeçiem ar tÃdu pašu siltumnoturÝbu.

Priekšstats par plÃnÃm sienÃm PÑdÑjos gadu desmitos uzceltÃs ãieÛeçu privÃtmÃjas un betona paneçu daudzstÃvu dzÝvojamÃs Ñkas radÝjušas aplamu priekšstatu par to, ka plÃna siena nozÝmÑ aukstumu mÃjÃ. Padomju laika Ñkas patiešÃm lielÃkoties neatbilst jaunajÃm siltumnoturÝbas normÃm, taËu iemesls nav sienas biezums, bet gan – kÃ un no kÃ šÝ siena bĉvÑta.

KÃpÑc izvÑlÑties koka karkasa mÃju?

Lai tiktu ievÑrotas siltumtehniskÃs normas, tradicionÃlÃs no ãieÛeça celtÃs sienas biezumam jÃbĉt ne mazÃkam par 1,9 m, kas ir neracionÃli un ekonomiski nelietderÝgi, tik biezas sienas neviens nemĉrÑ. TÃpÑc nepieciešams izmantot jaunas, efektÝvÃkas sienu konstrukcijas, izmantojot mĉsdienÝgus siltumizolÃcijas materiÃlus.

PazÝstamas daudzas koka mÃju bĉvniecÝbas tehnoloÛijas, no kurÃm katrai ir savi plusi un mÝnusi. LÝdz 20. gadsimtam SkandinÃvijas valstÝs un arÝ LatvijÃ lielÃkoties tika celtas guçbĉves, taËu pÑdÑjos gadu desmitos SkandinÃvijÃ ar guçbĉvi veiksmÝgi konkurÑ koka karkasa konstrukcija.

Karkasa mÃjas bĉvniecÝbas tehnoloÛija ir viena no efektÝvÃkajÃm siltumnoturÝbas ziïÃ. MÃjas siltinÃšanas izmaksas uz vienu kvadrÃtmetru ir 9 reizes zemÃkas par izmaksÃm, kuras veidojas, siltinot ãieÛeçu un betona paneçu daudzstÃvu dzÝvojamÃs Ñkas.

KanÃdÃ un ASV koka karkasa mÃjas tiek celtas jau vairÃk nekÃ 200 gadus. SenÃkÃs Ñkas vairÃkkÃrtÑju remontu rezultÃtÃ mainÝjušÃs lÝdz nepazÝšanai, taËu mÃjas pamatkonstrukcija – koka karkass – palicis nemainÝgs. ArÝ citur pasaulÑ tÃs ir çoti populÃras, – 80% no dzÝvojamÃm mÃjÃm tiek celtas pÑc tÃs pašas tehnoloÛijas kÃ ASV un KanÃdÃ (tÃ sauktÃs kanÃdiešu mÃjas), piedÃvÃjot plašu klÃstu plÃnojuma, dažÃdu apjomu un atšãirÝgas arhitektĉras variantu. Koka karkasa mÃjas celtniecÝbas izvÑles pamatÃ ir pieprasÝjums pÑc ekoloÛiskuma, dzÝvesvietas komforta un energotaupÝbas. Daudzu gadsimtu garumÃ koks uzskatÝts par vienu no vispiemÑrotÃkajiem Ûimenes mÃjas celtniecÝbas materiÃliem, jo tas ir Ñrts bĉvniecÝbÃ un efektÝvs ekspluatÃcijÃ. TÃ tas ir arÝ mĉsdienÃs, jo koks ir ekoloÛisks, ilgmĉžÝgs, estÑtiski pievilcÝgs materiÃls ar labÃm siltumtehniskajÃm ÝpašÝbÃm. MateriÃlu izlietojamÝbas un darbietilpÝbas ziïÃ koka karkasa sienas ir visekonomiskÃkÃs. TÃm ir vajadzÝgs 1,5 – 2 reizes mazÃk koka nekÃ sienÃm no baçãiem, – izmantojot efektÝvu siltinÃjumu, tÃs ir tikpat reizes vieglÃkas par baçãu sienÃm. Nelielais koka konstrukcijas svars ir bĉtiska priekšrocÝba (koka karkasa mÃja ir 5-6 reizes vieglÃka par tÃda paša lieluma ãieÛeçu Ñku), tÃpÑc nav nepieciešami masÝvi pamati, kas bĉtiski samazina izmaksas un saÝsina celtniecÝbas laiku. Tai var veidot stabiïveida pamatus, kas ir 4-6 reizes lÑtÃki par monolÝtajiem dzelzsbetona pamatiem. Koka karkasa mÃjÃm (atkarÝbÃ no tipa – somu, kanÃdiešu u.c.) var bĉt atšãirÝgi iekšÑjie un ÃrÑjie parametri – iekšÑjo komunikÃciju izvietojums, virsmu kvalitÃte un sagatavotÝba, mÃjas ÃrÑjais veidols un standarta tipa interpretÃcijas iespÑjas (mÃju padarÝt individuÃlÃku). PiemÑram, kanÃdiešu karkasa mÃjÃs iekšÑjÃs komunikÃcijas (ĉdensvads, kanalizÃcija, apkures sistÑmas sadale) ir paslÑptas sienÃs; tÃm ir augsta grÝdu, sienu, griestu virsmu kvalitÃte; tehnoloÛijas elastÝgums padara iespÑjamu jebkuru mÃjas ÃrÑjo arhitektĉras veidolu un iekšÑjo telpu plÃnojumu, kanÃdiešu mÃja nav pakçauta morÃlai novecošanai, jo ir viegli modernizÑjama. AtšãirÝbÃ no baçãu mÃjÃm, karkasa sienas nenosÑžas, tÃpÑc apdari var likt uzreiz pÑc samontÑšanas.

KÃ top koka karkasa Ñka? Koka karkasa Ñku var samontÑt no gataviem, rĉpnieciski ražotiem elementiem (paneçiem) vai arÝ no sÃkuma lÝdz beigÃm celt to tieši bĉvlaukumÃ. BĉvÑjot mÃju uz vietas, vispirms no koka brusÃm izveido nesošo konstrukciju, kuru piepilda ar siltumizolÃcijas materiÃlu, pÑc tam tai no abÃm pusÑm piestiprina nosedzošo materiÃlu (celtniecÝbas plÃtnes, lielÃkoties OSB). Siltina ne tikai Ãrsienas, bet arÝ pÃrsegumu (vai jumtu, ja ir izbĉvÑti bÑniïi) un iekšÑjÃs sienas, tÃ samazinot siltuma zudumus un skaïas caurlaidÝbu un nodrošinot vÑlamo mikroklimatu katrÃ atsevišãÃ telpÃ. Visbeidzot veic dekoratÝvo apdari. IekšÑjÃ apdarÑ parasti tiek izmantots Ûipškartons, kas tiek stiprinÃts pie OSB virs plÑves, kas pasargÃ no mitruma gan siltumizolÃcijas materiÃlu, gan koka konstrukcijas. TvaikizolÃcija ir çoti svarÝga, jo galvenais karkasa mÃjas ilgmĉžÝbas noteikums ir koksnes aizsardzÝba pret mitrumu. No Ãrpuses sienas konstrukciju aizsargÃ ar pretvÑja plÑvi (membrÃnu). FasÃdes apdare var bĉt dažÃda – nokrÃsošana, cementsmilšu flÝzes, apmetums, ãieÛeçi, saidings, siltumizolÃcijas paneçi utt. BĉvniecÝbas Ãtrumu, zemÃku cenu un prognozÑjamu kvalitÃti panÃk, izgatavojot Ñkas karkasa elementus rĉpnÝcÃ, bet bĉvlaukumÃ to tikai samontÑjot. TÃtad, izvÑloties saliekamo koka karkasa Ñku. SaliekamÃs mÃjas konstrukciju izturÝgums un ilgmĉžÝba nav mazÃka, bet dažkÃrt pat pÃrspÑj no baçãiem celtÃs mÃjas. ŠÃdas ÝpašÝbas tiek panÃktas, izmantojot lielgabarÝta mitrumizturÝgos OSB tipa paneçus, kas rada kopÑju konstrukcijas stingrÝbu un pasargÃ koksni no agresÝvÃs vides. SaliekamajÃs mÃjÃs, tÃpat kÃ jebkura cita veida ÑkÃs, var ierÝkot visas mĉsdienÝgÃs inženiersistÑmas – centrÃlapkuri, arÝ krÃsni vai kamÝnu, ĉdensvadu, kanalizÃciju, telekomunikÃcijas, ventilÃciju. Karkasa koka elementu savienošanai tiek izmantotas speciÃlas plÃtnes, kas çauj izgatavot pÃrseguma baçãus ar „koridoriem”, kur izvietot visas inženierkomunikÃcijas, tostarp aprÝkojumu kondicionÑšanai un gaisa apkurei. Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija 135

KokmateriÃli, kokmateriÃlu tirdzniecÝba

136

KokmateriÃli, kokmateriÃlu tirdzniecÝba

137

KokmateriÃli, kokmateriÃlu tirdzniecÝba

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES Kas LatvijÃ veic zemes mÑrÝšanas pakalpojumus un kÃdas ir potenciÃlÃs izmaksas? LatvijÃ zemes mÑrÝšanas darbus veic sertificÑti mÑrnieki, kÃ individuÃli komersanti vai strÃdÃjoši kÃdÃ mÑrniecÝbas uzïÑmumÃ. Izmaksas ir jÃskatÃs individuÃli, atkarÝbÃ no platÝbas, atrašanÃs vietas un situÃcijas uz zemes vienÝbas (vai tÃ ir pçava, mežs, grÃvji, purvi, vai arÝ pagalmi). KristÝne Caune, “Latvijasmernieks.lv”, SIA, CentrÃlais birojs abc.lv eksperte jautÃjumos par zemes ierÝcÝbu 138

KurinÃmais

MazÃ dÃrza tehnika, remonts, apkope

139

Meliorﾃツijas darbi

140

MeliorÃcijas darbi

MetÃlapstrÃde

141

MetÃlapstrÃde

142

MetÃlapstrÃde

143

MetÃls, metÃllĉžïi

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES Man pie mÃjas ir piebĉvÑta nojume 5x5 m no koka karkasa, ar prof. met. jumta segumu. NojumÑ ieklÃts bruÛis. Es gribÑtu šo nojumi pÃrvÑrst par garÃžu/ darbnÝcu, kurÃ ielikt” Jotul” tipa krÃsniïu, lai arÝ aukstajÃ laikÃ varÑtu skrĉvÑt. KÃ Jĉs ieteiktu siltinÃt grÝdu un no kÃ veidot siltinÃtas sienas, nerokot pamatus. Nojumes statïi balstÝti tikai uz bruÛa. Kas ir ar prof. met. jumtu minimÃlajiem slÝpumiem, specifikÃcijÃs rakstÝti 11 grÃdi, bet man ir kÃdi 5 un nekad nekas nav tecÑjis? Atbilde varÑtu izvÑrsties pagara, tÃpÑc ieteikšu tikai galvenÃs idejas: 1) Ârsienas ieteicams veidot no koka karkasa vairogiem, kas pildÝti ar eko vates pildÝjumu vismaz 100-120 mm biezumÃ (vairoga izmÑri aptuveni 2,5x2,5 m, un tos montÑ uz nojumes karkasa kolonnÃm, kas ir papildinÃtas ar papildus karkasa elementiem). Balsta vietÃs visÃ garumÃ koka brusa. Eko vati iepilda pÑc sienu vairogu montÃžas; 2) GrÝdu veido, uzklÃjot uz bruÛa OSB plÃksni, virs kuras veido aptuveni 50-70 mm gaisa kÃrtu (izvieto un nostiprina koka balstelementus, ko viegli var apiet silts gaiss un noslÑdz konstrukciju ar saplÃkšïa grÝdas klÃjumu. PagrÝdÑ aukstÃ laikÃ organizÑ silta gaisa padevi ar sildÝtÃju, kas rada gaisa plĉsmu, siltais gaiss izplĉst no pagrÝdes telpÃ. VietÃs, kur brauks automašÝnas riteïi, grÝdu veido bruÛa otra kÃrta; 3)Jumta metÃls bĉs no telpas puses jÃizolÑ ar putupolimÑrmateriÃla plÃtnÑm, vai arÝ jÃnopĉš ar putupoliuretÃna putÃm, lai no metÃla nepilÑtu kondensÃts; 4) Jumta slÝpums bĉtu ieteicams lielÃks (10-12 grÃdi). Juris Biršs, RTU docents, LBS eksperts, “Vincents Polyline”, SIA abc.lv eksperts jautÃjumos par bĉvãÝmiju 144

MÑrniecÝba, ÛeodÑzija

145

MÑrniecÝba, ÛeodÑzija

146

MÑrniecÝba, ÛeodÑzija

147

MÑrniecÝba, ÛeodÑzija

Nekustamais Ýpašums

Pakalpojumi, darbi

148

Nekustamais Ă?paĹĄums

149

SiltinĂ&#x192;ĹĄanas darbi

Stiklinieku darbi

150

1 ............................................... 8 CBR, SIA .................................................................................................... 18

A .............................................. AB DaiçdÃrznieks, SIA ...........................................................2. vÃks ABC Construction, SIA ................................................................ 146 Acqua Pulita Latvia, SIA ............................................................. 101 AD Celtnieks, SIA ..................................................................................... 8 AEG Projektu birojs, SIA ............................................................. 109 AJ Serviss, SIA ........................................................................................ 99 AKME-1, SIA .............................................................................................. 90 Aldens, SIA ...........................................................................................1, 70 Alejas projekti, SIA ................................................................................. 8 Alfa žogi, SIA ............................................................................................. 25 Alpu terases, SIA, StÃdu audzÑtava ................................. 20 Ambler, SIA ............................................................................................. 128 ApstrÃde, IK ............................................................................................ 132 Argil, SIA ........................................................................................................ 92 Arhitekte G. KursÝte, SIA ............................................................ 109 Arhitektĉras stila studija, SIA ............................................... 110 Arhus, SIA ................................................................................................. 134 ArkiLED, SIA ......................................................................... 2. vÃks, 65 ARRE, SIA ................................................................................................. 143 Art Terra, SIA ......................................................................................... 149 ASA Baseini, SIA ................................................................................... 16 Atehs, SIA .........................................................................................1. vÃks AukstumiekÃrtas L, SIA .............................................................. 129 AVE Riga, SIA ........................................................................................ 137 A.V.U., SIA ........................................................................................1. vÃks Azimuts inženierizpÑte, SIA .................................................... 148

Â .............................................. Âdažu MetÃls, SIA ............................................................................... 43

B .............................................. Baltex Group, SIA ........................................................2. vÃks, 107 Baltijas Durvis, SIA .............................................................................. 74 Bauskas meliorÃcija, SIA ........................................................... 140 BB bĉve, SIA .......................................................................................... 116 Belmast Bĉve, SIA ........................................................................... 122 Bemebel, SIA ............................................................................................. 90 Betcons Latvia, SIA ......................................................................... 113 BÑmers, SIA ................................................................................................ 99 BÑrziïi, ZS ..................................................................................................... 20 B.M.G. Bĉve, SIA ............................................................................... 122 Brauers, IK, SkÃrdnieku darbnÝca .......................................... 49 BTC, SIA ...................................................................................................... 124 Buvema, SIA ...................................................................................1. vÃks Bĉvkonstrukcijas, SIA ................................................................... 111 Bĉvmeistars, AS ................................................................................ 124 BĉvnoturÝba, SIA ................................................................................ 124

C .............................................. CBK, SIA ......................................................................................................... 31 Celmiïa bĉvkonstrukciju projektÑšanas birojs .... 111 Celtbĉve, SIA ............................................................................................. 91 Ceçu emulsija-HL, SIA ....................................................................... 18 Ceramicas-Aparici, veikals-salons ...................................... 62 Certa veikals, SIA, Veikals ............................................................ 14 Certus, SIA ............................................................................................... 102 Corus Building Systems, SIA .................................................... 38

D .............................................. Dach, SIA ....................................................................................................... 44 DamiÃns ABB, SIA, DÃrzs zem saules ............................... 9 Davmar, SIA ............................................................................................ 124 DDRE, IK .......................................................................................................... 19 DECOlight, internetveikals ................................................4. vÃks Deg, SIA .......................................................................................................... 65 Demir, SIA ..................................................................................................... 76

Demiurg, SIA .............................................................................................. 43 DHS, SIA .............................................................................................. 28, 84 Dobeles bagars, SIA ...................................................................... 140 Dzintari RD, SIA ................................................................................... 129

E ............................................... Eglaines, SIA .......................................................................................... 125 EKLA, SIA .................................................................................................. 116 Ekostandarts tehnoloÛijas, SIA ...................................3. vÃks Ekovalis Latvija, SIA ............................................................................ 97 Elegant, SIA ............................................................................................ 143 ElektromontÃžas serviss, SIA ................................................... 76 ElÝza, IU, Ziedu salons ....................................................................... 21 Enfriho, SIA .................................................................................................. 94 Erigo, SIA ....................................................................................................... 69 Euro PEJ, SIA ......................................................................................... 118 Eurologi, SIA ............................................................................................... 72 Evor.K, SIA ................................................................................................ 105

F ............................................... Fan, SIA, Veikals ..................................................................................... 63 FlÝžu galerija, salons ............................................................................ 62 FlÝžu tirgus, SIA ........................................................................................ 66 Flora, SIA ........................................................................................................... 2 Forho, SIA .................................................................................................. 133 Funditus Serviss, SIA, Mix mÑbeles ................................. 91

Konti BS, SIA .......................................................................................... 114 KPG, SIA .......................................................................................................... 98 Krastmaçi sÑklas, SIA ........................................................................ 20 KrÃsainie lÑjumi, AS ....................................................................... 141 Kubiks, SIA ................................................................................................... 15 KvadrÃts, SIA ............................................................................................. 88 Kvites, SIA ................................................................................................ 108

L ............................................... Lapsas Stils, SIA ................................................................................ 129 Latekss, SIA ................................................................................................ 73 Latgales galdnieks, IK ....................................................................... 75 Latvia Timber International, SIA ............................................ 75 Latvijasmernieks.lv, SIA ........................................2. vÃks, 145 LeBens, SIA .....................................................................35, 130, 131 Leiïi, SIA .................................................................................................... 125 LekÃls, SIA ................................................................................................ 143 Leven, SIA ................................................................................................. 119 Linum Color, SIA ..................................................................................... 80 Lite, SIA ........................................................................................................... 88 LÝgaiši, SIA ................................................................................................ 120 LM RESURSS, SIA ............................................................................ 144

M .............................................

Halle B, SIA .................................................................................................. 93 Hekes Latvija, SIA ............................................................................. 100 Hidrotehnika, SIA ............................................................................... 118 Hromets, SIA ............................................................................................. 93

Magam, SIA ................................................................................................ 89 Maiga A, SIA ............................................................................................. 73 Mani dÃrzi, SIA ........................................................................................... 5 Mans 1, SIA ............................................................................................ 136 Marvik Serviss, SIA ............................................................................. 98 Matetris V, SIA ......................................................................................... 34 MÃzers R, SIA ....................................................................................... 137 Meriteg, SIA ............................................................................................... 74 MetÃla konstrukcijas, SIA ........................................................ 142 MetÃldarbnÝca, SIA ............................................................................. 25 MetÃlu serviss, SIA ............................................................................. 21 MÑbeçu outlets Gigant, SIA, Veikals ..................................90 MI-2, SIA ........................................................................................................ 10 Mihailovo, ZS ......................................................................................... 134 Miller Line, SIA .................................................................................... 142 MÝtavas celtnieks, SIA ................................................................. 120 MKM Grupa, SIA ............................................................................... 140 Modus Mood, SIA ............................................................................ 110 Monier, SIA .................................................................................................. 39 MT MÑrnieks, SIA ............................................................................. 146 Mĉzas istaba, SIA ................................................................................ 89

I ...............................................

N ..............................................

I remontu serviss, SIA .................................................................. 139 I un M serviss, SIA .............................................................................. 19 IkÃrs, SIA .................................................................................................... 125 IL 55, SIA ................................................................................................... 148 Intelligent Constructor, SIA ..................................................... 115 Intema, SIA .................................................................................................. 87 Ivo mÑbeles, IK ........................................................................................ 87

NÃkotne, SIA .............................................................................................. 24 Nemiers Plus, SIA ............................................................................. 132 NIC, SIA ........................................................................................................... 15 Nielatec Baltija, SIA ........................................................................ 122 Nika apsardze, SIA ........................................................................... 106 Nikor, SIA, VairumtirdzniecÝbas bÃze ................................ 21 Noli, SIA ...................................................................................................... 137 Nordic Homes, SIA .......................................................................... 148

G .............................................. GAS Company, SIA .......................................................................... 125 Giruckis I., individuÃlÃ darba veicÑjs .............................. 132 GK jumti, SIA ............................................................................................. 44 GlÃzeri BT, SIA ....................................................................................... 150 Gludi LM, SIA ................................................................................................ 9 Graanul Pellets, SIA ........................................................................ 139 GravÃnu darbnÝca, SIA ..................................................................... 74 Griva Group, SIA .......................................................................... 54, 55 GrÝdu meistars, SIA ............................................................................. 58 Gromd, SIA .................................................................................................. 63

H ..............................................

J .............................................. JauncÑrpji, SIA ........................................................................................ 19 JOSA, SIA ..................................................................................................... 17 Joši Vesta, SIA ........................................................................................ 80 Jumtex, SIA ................................................................................................ 36 Juvi group, SIA .................................................................................... 150 Juzefpole, ZS ............................................................................................. 14

K .............................................. KaimS, SIA ............................................................................................... 119 Kalna Pakalnieši, ZS ............................................................................ 10 KÃgo, SIA ....................................................................................................... 56 Kiilto Latvija, SIA .................................................................................... 79 Kiwi Systems, SIA ............................................................................... 66 Koksne, SIA ................................................................................................. 72

O .............................................. Olmars Grup, SIA ................................................................................... 75 OM Composites, SIA ......................................................................... 44 Oši Ltd., SIA ................................................................................................ 56 Ošukalns celtniecÝba, SIA ......................................................... 126 Ozirs, IK ........................................................................................................ 103 OzolmÃjas, SIA ..................................................................................... 126 Ozols 99, IU ............................................................................................. 138

P .............................................. P. Alkšïa projektu grupa, IK .................................................... 114 Paroc, SIA ...................................................................................................... 45 PÑteris un Co, SIA ............................................................................. 129 PFS Services, SIA ...................................................................62, 105 151

Porta, SIA ....................................................................................................... 24 ProjektÑšanas birojs Austrumi, SIA ................................ 112

R .............................................. R & T, SIA .......................................................................................................... 6 R.A. Kaspari, SIA ............................................................................... 104 Ramirent Baltic, AS, RÝgas filiÃle ..... 19, 126, 4. vÃks Ramkons, SIA ............................................................................................ 96 Rego, SIA ................................................................................................... 126 REM PRO, SIA ....................................................................................... 112 REMC, SIA .................................................................................................... 12 Rendoks, SIA ............................................................................................. 75 Riko G, SIA .................................................................................................... 93 Ritols, SIA ........................................................................................... 46, 58 RÝgas apsardzes sabiedrÝba, SIA ....................................... 106 Rore projekti, SIA .................................................................................. 99 RPRO, SIA .................................................................................................. 100 RRP, SIA ....................................................................................................... 127 Ruukki Latvija, SIA ................................................................................ 42

S .............................................. Salang-P, SIA, Veikals .................................................................... 103 Saldus DrošÝbas SistÑmas, IK .............................................. 106 Sal-Energo PRO, SIA ...................................................................... 100 Saluds, SIA .................................................................................................. 71 San, SIA, Kameja, veikals-salons ........................................ 69 Sanart, SIA ................................................................................................... 64

SÑlijas EnerÛija, SIA ........................................................................ 132 SÑta, SIA .................................................................................................... 141 Sika Baltic, SIA ........................................................44, 58, 4. vÃks Silk Secret, SIA ....................................................................................... 68 Siltumsĉkïu centrs, SIA ................................................................ 92 Simetreja, SIA ...................................................................................... 127 Skaldas, ZS .............................................................................................. 138 Smiltnieki, AS ........................................................................................ 113 Solar KEJ, SIA ........................................................................................... 64 SP grupa, SIA ........................................................................................ 138 Spektrs - Z, SIA ....................................................................................... 76 Spiediens, SIA .......................................................................................... 12

URSAJT, SIA ............................................................................................... 91

Ĉ .............................................. Ĉdens Bĉve, SIA ................................................................................ 102

V ..............................................

Tegula, SIA, Salons ............................................................................. 53 tesa A/S, filiÃle LatvijÃ .......................................................... 60, 61 Ticians, SIA, Salons ............................................................................ 68 T.I.P. Bĉvprojekts, SIA .................................................................... 111 TopoHaus, SIA ...................................................................................... 147

Vaido, SIA .................................................................................................. 128 VÃrze, SIA ...................................................................................................... 13 Veigs, SIA ...................................................................................................... 45 Velsens, SIA ................................................................................................ 34 Ventbetons, SIA ...................................................................................... 31 Verners un draugi, SIA ..................................................................... 13 Vesto Technology, SIA ................................................................. 143 Vides remonts, SIA ............................................................................. 15 Vides tehnika, SIA ................................................................................ 48 Vidzemes mÑrnieks, SIA ............................................................ 147 VimLand AF, SIA ..................................................................................... 14 Vindecor, SIA ............................................................................................. 83 VMR Ceçi, SIA ............................................................................................ 18 V.O.D.C., SIA ........................................................................................... 127 Volber, SIA ................................................................................................ 127 Vurso, SIA ................................................................................40, 41, 86

U ..............................................

W .............................................

U Êori, SIA ....................................................................................................... 1 UFB projekts, SIA .............................................................................. 112 Upesmuiža, SIA ....................................................................................... 25

Westhaus, SIA ..................................................................................... 112 WS, SIA ....................................................................................................... 113 WWW.Žaluzi.lv, SIA ........................................................................... 50

Š .............................................. Šons, SIA ....................................................................................................... 34

T ..............................................

IzdevÑjs

InformÃcijas grupa «Latvijas TÃlrunis», reÛ. apl. Nr. LV40003050681 Blaumaïa 38/40, LV 1011 RÝga, tÃlr. 67 770711 E-pasts: serviss@latvijastalrunis.lv IzdevÑjs neatbild par nepareizi sniegtu informÃciju. Ja lietotÃjs vÑlas izmantot «abc.lv Praktiskie Padomi» esošos materiÃlus, lietotÃjam jÃsazinÃs, rakstot uz e-pasta adresi: redakcija@abc.lv. 1. vÃka foto: www.shutterstock.com

152