Latvijas un Igaunijas kopīgās brīvības cīņas

1918

Latvijas un Igaunijas kopīgās brīvības cīņas Läti ja Eesti ühine vabadusvõitlus

1919

1

LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 1

2015.07.18. 12:36:01

2 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 2

2015.07.18. 12:36:01

Latvijas un Igaunijas kopīgās brīvības cīņas

1918. -1919.

Läti ja Eesti ühine vabadusvõitlus

3 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 3

2015.07.18. 12:36:02

Autoru kolektīvs Roberts Rasums Aigars Pērkons Eižens Upmanis Tīna Tojaka Latvijas un Igaunijas kopīgās brīvības cīņas 1918. – 1919.

Uz igauņu valodu tulkojis SIA “Transloc“ Māksliniece Signe Cinīte Foto: Brāļu kapu komitejas un Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienības privātais arhīvs, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Tīna Tojaka, Jānis Vīksna.

Grāmatu izdod Latvijas Brāļu kapu komiteja kopā ar Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienību Eiropas Savienības programmas Igaunija – Latvija projekta „ Iedzīvināt kopīgo vēsturi” ietvaros, 2015

Autorite kollektiiv Roberts Rasums Aigars Pērkons Eižens Upmanis Tiina Tojak Läti ja Eesti ühine vabadusvõitlus 1918. – 1919.

Eestikeelne tõlge SIA “Transloc“ Kunstnik Signe Cinīte Foto: Läti Vennaskalmistu komitee, Eesti Sõjahaudade Hoolde Liidu arhiiv, Tiina Tojak, Jānis Vīksna.

Raamatu väljaandja Läti Vennaskalmistu komitee ja Eesti Sõjahaudade Hoolde Liit Euroopa Liidu programmi Eesti-Läti projekti „Ühist ajalugu taaselustades” raames 2015

LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 4

2015.07.18. 12:36:02

Lāčplēša kara ordenis

Igaunijas Brīvības krusts

Lāčplēsise orden

Eesti Vabadusrist

5 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 5

2015.07.18. 12:36:03

Priekšvārds Šodien, 25 gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, jauniešiem, kuri uzauguši brīvajās Baltijas valstīs, šķiet pašsaprotama mūsu tautu un valstu patstāvība un neatkarība.

Eiropas Savienības konteksts jebkuru jauno prātu vēl vairāk attālina no domas, ka tas tā varētu arī nebūt un ka ne vienmēr tas ir bijis iespējams.

Igaunijas un Latvijas vēsturiskās attīstības ceļi cauri gadsimtiem vienmēr ir bijuši saistīti ar svešu valstu varām, kuras mūsu tautas ir centušās izmantot savā labā. Ilgus gadsimtus doma par latviešu vai igauņu zemju neatkarību un tautu patstāvību vispār nav bijusi iespējama un netika izvirzīta.

Tieši tāpēc, raugoties mūsdienu kontekstā, jo ilgāks laika nogrieznis mūs šķir no Latvijas un Igaunijas rašanās izšķirošajiem notikumiem, kas norisinājās pagājušā gadsimta sākumā, jo svarīgāk tos ir akcentēt mūsdienu sabiedrībā.

Zīmīgi, ka brīdī, kad abas valstis cīnījās par savu neatkarību, Igaunijas un Latvijas tautas bija vienotas, sniedzot gan militāru palīdzību viena otrai, gan brīvības vārdā ziedojot pašu dārgāko – dzīvību. Šis izdevums ieskicē daļu no Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem laika posmā no valsts neatkarības proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī līdz 1919. gada vasaras beigām. Teritorija, kas aptver ziemeļu un ziemeļaustrumu Latviju – pamatā bijušo Valkas, Valmieras un Cēsu apriņķi, kļuva par spraigu cīņu arēnu, kurā neatsverama loma bija igauņu armijas daļām, jo īpaši Cēsu kauju laikā.

Brīvības cīņas, kas vienlīdz skāra gan latviešu, gan igauņu tautu un valsti, parādīja, cik svarīga ir savstarpēja sadarbība un īstajā brīdī sniegts atbalsts – kas šajā gadījumā ļāva izveidot neatkarīgu Latviju.

Eižens Upmanis Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs

6 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 6

2015.07.18. 12:36:03

Eessõna Täna, 25 aastat pärast riikliku iseseisvuse taastamist, on vabades Balti riikides üles kasvanud noortele meie rahvaste ja riikide iseseisvus ja sõltumatus iseenesestmõistetavad.

Euroopa Liidu mõiste välistab ükskõik millise noore inimese mõtlemises võimaluse, et niisugust iseseisvust ja sõltumatust võinuks ka mitte olla ning pole meil alati olnudki.

Pikki aastasadu ei olnud mõte Eesti - või Lätimaa iseseisvusest ja rahvasõltumatu sestvõimalik, kuna seda ei arutatudki. Eesti ja Läti ajalooline areng on aastasadu alati olnud tihedalt seotud võõrriikide ülemvõimuga, kuigi meie rahvad on seda oma kasuks pöörata üritanud.

Just seetõttu, praegu maailmas toimuvaga seoses, mida pikem aeg meid lahutab möödunud sajandi algul Läti ja Eesti loomisel toimunud otsustavatest sündmustest, on tähtis neid tänapäeva ühiskonnas meelde tuletada. Oluline on aru saada, et ajal, mil mõlemad riigid oma sõltumatuse eest võitlesid, olid Eesti ja Läti üksmeelsed teineteisele nii sõjalist abi andes kui ka vabaduse nimel kõige kallimat - oma elu ohverdades.

See väljaanne käsitleb osa Läti ajaloo tähtsa- matest sündmustest ajavahemikul riigi iseseisvuse väljakuulutamisest 1918. aasta 18. novembril kuni 1919. aasta suve lõpuni. Põhjaja Kirde – Läti ala – peamiselt tolleaegsed Valka, Valmiera ja Cēsise (Võnnu) maakonnad, muutus pingeliseks lahinguväljaks, kus Eesti sõjaväe üksustel oli asendamatu roll, seda eriti Võnnu lahingutes.

Vabadusvõitlus, mis ühtmoodi nii Läti kui ka Eesti riiki ja rahvast puudutas, näitab, kui tähtis on omavaheline koostöö ja õigel ajal antud toetus, mis toona sõltumatu Läti riigi loomistsoodustas.

Eižens Upmanis Läti Vennaskalmistu komitee esimees

7 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 7

2015.07.18. 12:36:03

10 14 20

CEĻĀ UZ VALSTS NEATKARĪBU. ĪSS POLITISKĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS.

TEEL RIIGI SÕLTUMATUSELE. LÜHIÜLEVAADE POLIITILISEST OLUKORRAST.

ZIEMEĻLATVIJAS BRIGĀDES IZVEIDOŠANA. IGAUŅU UN LATVIEŠU KOPĪGĀS CĪŅAS PRET IENAIDNIEKU 1919.GADA PAVASARĪ

PÕHJA-LÄTI BRIGAADI MOODUSTAMINE. EESTI JA LÄTI ÜHINE VÕITLUS VAENLASE VASTU 1919. A. KEVADEL

CĒSU KAUJAS 1919. Gada. 6. JŪNIJS-23. JŪNIJS.

VÕNNU LAHINGUD, 1919. A. 6. JUUNI -23. JUUNI

28

JUGLAS KAUJAS UN STRAZDUMUIŽAS PAMIERS 1919. 24. JŪNIJS - 2. JŪLIJS

31

KAUJAS ZIMEĻVIDZEMĒ UN ZIEMEĻLATGALĒ 1919. GADA JŪLIJS - DECEMBRIS

JUGLA LAHINGUD JA STRAZDUMUIŽA VAHERAHU 1919. 24. JUUNI - 2. JUULI

LAHINGUD LÕUNA - LIIVIMAAL JA PÕHJA LATGALES 1919. A. JUULI - DETSEMBER

8 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 8

2015.07.18. 12:36:03

Latviešu armijas karavīri uguns pozīcijā pie dzelzceļa sliedēm, 1919.gads.

LÄTI SÕDURID tuleliinil raudteerööbastel1919. aastal

9 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 9

2015.07.18. 12:36:04

CEĻĀ UZ VALSTS NEATKARĪBU. ĪSS POLITISKĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS.

TEEL RIIGI SÕLTUMATUSELE. LÜHIÜLEVAADE POLIITILISEST OLUKORRAST.

P

E

irms Pirmā pasaules kara gan Latvija, gan Igaunija atradās Krievijas impērijas sastāvā.

Pēc 1917. gada februāra revolūcijas Krievijā sākās demokratizācijas un liberalizācijas procesi.

Tie pavēra jaunas iespējas bijušās impērijas Baltijas guberņām ceļā uz pašnoteikšanās centienu īstenošanu.

Tomēr Krievijas Pagaidu valdība nevarēja atrisināt samilzušās ekonomiskās, sociālās, iekšpolitikas un ārpolitikas problēmas. Tās noveda pie jauna apvērsuma. 1917. gada 24. oktobrī (pēc vecā stila) varu pārņēma boļševiki, savukārt Krievijā sākās pilsoņu karš. Gan Igaunijā, gan vācu neokupētajā Latvijas teritorijā (Ziemeļvidzemē un Latgalē) izveidojās padomju iekārta.

Nacionālo spēku nespēja konsolidēties noveda pie kreiso radikāļu nostiprināšanās. Lieliniecisma ideja radīja aizvien lielāku tautas atbalstu vācu armijas neokupētajos Latvijas novados – Ziemeļlatvijā un Latgalē. Tās sauktā „Iskolata republika”, kas pastāvēja līdz 1918. gada februārim,

nne I maailmasõda kuulusid nii Läti kui Eesti Vene impeeriumi koosseisu. Demokratiseerimise ja liberaliseerimise protsess algas Venemaal pärast 1917. aasta Veebruarirevolutsiooni.

See avas endise impeeriumi Balti kubermangudele võimaluse enesemääramise püüdluste elluviimiseks.

Venemaa Ajutine Valitsus polnud siiski võimeline suurenenud majanduslikke, sotsiaalseid, siseja välispoliitilisi probleeme lahendama. See viis 1917. aasta 24. oktoobril (vana kalendri järgi) uue riigipöördeni, võimu haarasid enamlased, Venemaal algas kodusõda. Nii Eestis kui sakslaste poolt okupeerimata Läti territooriumil (Põhja-Vidzemes ja Latgales) kehtestati nõukogude kord.

Rahvusvägede suutmatus omavahel kokku leppida soodustas vasakradikaalide tugevnemist.

Enamlaste ideed saavutasid üha suurema poolehoiu rahva seas saksa armee poolt okupeerimata Läti aladel – Põhja – Lätis ja Latgales. Niinimetatud „Iskolati vabariik”, mis püsis kuni 1918. aasta

Latviešu bēgļu kapi Narvā.

Kapsētā Narvā guldīti 34 bēgļi no Latvijas teritorijas, kuri Pirmā pasaules kara laikā bija spiesti atstāt dzimteni un doties bēgļu gaitās.

Vēsturniekiem nav izdevies noteikt, kas bija šie bēgļi, kā viņus sauc, taču nāve viņus, līdzīgi kā citus, kuri bija devušies trimdā, visticamāk pārsteidza bada, tīfa un citu slimību veidā.

Pieminekli bēgļu atdusas vietā 1934. gada 8. oktobrī atklāja Latvijas sūtnis R. Liepiņš un Narvas pilsētas galva Luts, bet iesvētīja virsmācītājs E. Bergs, kurš bija arī ilggadējs Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs.

1934. GADS

Piemineklis celts no Allažu šūnakmens pēc tēlnieka N. Maulica projekta, tā priekšpusē reljefā izkalts sievietes – Mātes tēls, kura sērodama atbalstās pret spieķi. Pieminekļa augšējā apmalē teksts latviešu valodā: LATVIJA SĒRO PAR SAVIEM BĒRNIEM. Zem Mātes tēla – teksts igauņu valodā: LATVIJA LEINAB OMI LAPSI 1915. – 1919.

Piemineklis pārcieta Otro pasaules karu, taču pagājušā gadsimta 70. gados apgāzās.

Vairākkārtēji mēģinājumi pieminekli atjaunot bija nesekmīgi, tāpēc Baltijas brīvību tas sagaidīja zem zemes, kur bija pavadījis 20 gadus. Neatkarīgās Igaunijas laikā pieminekli izdevās atjaunot, un tas tika atklāts 2004. gadā.

10 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 10

2015.07.18. 12:36:05

pēc savas būtības bija boļševistiskās Krievijas autonomija, uz marksisma idejām balstīta un latviešu lielinieku pārvaldīta teritorija.

1918. gada februārī Ķeizariskās Vācijas karaspēks uzsāka jaunu militāro ofensīvu, kuras rezultātā tika okupēta Igaunija. Situācijā, kad lielinieki bija spiesti atkāpties, bet vācu spēki atradās Tallinas pievārtē, 1918. gada 24. februārī igauņi pasludināja savas valsts neatkarību, uzsāka igauņu armijas u.c. iestāžu formēšanu. Jau nākamajā dienā Tallinu ieņēma Vācijas karaspēks, taču igauņu aktivitāte ļāva uzskatīt Igauniju par jau izveidojušos nacionālu valsti, kam vēlāk bija nozīmīga loma Igaunijas Brīvības cīņu procesos.

1918. gada 3. martā parakstītais Brestļitovskas (mūsdienu Bresta) miera līgums starp Padomju Krieviju un Vāciju pavēra iespēju Vācijai nodibināt kontroli par Igauniju un Latviju (izņemot Latgali), kas sniedza vāciešiem arī teorētiskas juridiskas tiesības uzsākt procesus, lai visu Baltiju pievienotu Vācijas impērijai. Okupētajās teritorijās tika izbeigta politisko partiju darbība, ierobežoti vai pat vajāti nacionālie darbinieki.

Tomēr Vācijas varenība izrādījās mānīga. 1918. gads atnesa būtiskas pārmaiņas Rietumu frontē un arī pašā Vācijā. Vācija cieta smagu sakāvi 1918. gada pavasarī uzbrukumā, kurā mēģināja gūt uzvaru Rietumu frontē, kam sekoja britu, franču

veebruarini, oli tegelikult marksismi ideedele tuginev bolševistliku Venemaa autonoomia läti enamlaste poolt valitsetaval alal.

1918. aasta veebruaril alustas keiserliku Saksa sõjavägi uut pealetungi, mille tulemusel Eesti okupeeriti. Olukorras, kus enamlased olid sunnitud taganema, kuid Saksa sõjavägi asus Tallinna all, kuulutasid eestlased 1918. aasta 24. veebruaril välja iseseisvuse ning alustasid Eesti sõjaväe ja teiste riigiasutuste loomist. Juba järgmisel päeval vallutas Saksa sõjavägi Tallinna, kuid eestlaste aktiivne tegevus võimaldas Eestit pidada äsjaloodud rahvusriigiks, millel oli hiljem Eesti Vabadussõja võitluste käigus suur tähendus.

1918. aasta 3. märtsil Nõukogude Venemaa ja Saksamaa vahel allakirjutatud Brestlitovski (tänapäeval Bresti) rahuleping avas Saksamaale võimaluse luua kontroll Eesti ja Läti (v.a. Latgale) üle, mis lõi sakslastele teoreetiliselt ka juriidilise õiguse Baltimaade Saksa impeeriumiga ühendamiseks. Okupeeritud aladel oli keelatud poliitiliste parteide tegevus, rahvuslaste tegevus oli piiratud või neid jälitati.

Saksamaa võimsus osutus siiski näiliseks. 1918. aasta tõi olulisi muutusi läänerindel ja ka Saksamaal. 1918. aasta kevadel sai Saksamaa raske kaotuse osaliseks rünnakul, milles üritas läänerindel võitu saavutada, sellele järgnes brittide,

Läti sõjapõgenike kalmistu Narvas.

Narva kalmistule on maetud 34 põgenikku Lätist, kes Esimese maailmasõja ajal olid sunnitud kodumaa maha jätma ja põgenema Tsaari-Venemaa pealetungi eest.

Ajaloolased pole suutnud põgenikke täpselt kindlaks teha. Nende surma põhjuseks olid - arvatavasti sarnaselt muude põgenikega - nälg, tüüfus ja muud haigused.

Mälestusmärk Narvas, Jaani koguduse kalmistul, püstitati 1934. aasta 8. oktoobril. Selle avasid Läti saadik R. Liepiņš ja Narva linnapea Luts ning Läti Vennaskalmistute komitee esimees, hauamonumendi õnnistas ülempastor E. Bergs.

Mälestusmärk oli loodud Allaži dolomiidist skulptor N. Maulici projekti järgi. Samba esiküljel oli reljeefne naisfiguur – kepile toetuv leinava Ema kuju.

Mälestusmärgi ülaosal lätikeelne tekst: LATVIJA SĒRO PAR SAVIEM BĒRNIEM. Ema kuju all – eestikeelne tekst: LATVIJA LEINAB OMI LAPSI 1915. – 1919.

Teises maailmasõjas mälestusmärk kannatada ei saanud, kuid eelmise sajandi 70. aastatel kukkus ümber. Mitmekordsed püüdlused mälestusmärki taastada ebaõnnestusid, mistõttu ootas see mahamaetuna 20 aastat Baltimaade Nõukogude Liidust vabanemist. Taasvabastatud Eestis õnnestus mälestusmärk taastada, see avati 2004. aastal.

Monument valmistati endise projekti järgi taas Allaži dolomiidist.

11 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 11

2015.07.18. 12:36:06

Latviešu strēlnieku un bēGļu kapi Tartu Pirmā pasaules kara laikā Tartu nonāca daudzi bēgļi no Latvijas, bet 1915. gada augustā šeit tika formēts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons.

Vēlāk Tartu izvietoja latviešu strēlnieku Rezerves pulku, kas kļuva par pamatu Latvijas armijas vienību veidošanai Igaunijā kopīgo Brīvības cīņu sākumā.

Tartu Puijestes jeb Tartu jaunajā Jāņa kapsētā apbedīti no ievainojumiem un slimībām mirušie 180 latviešu strēlnieku pulku karavīri un 98 latviešu bēgļi.

1925. gadā par šo kapu kopšanu sāka rūpēties Latvijas Brāļu kapu komiteja. Pēc latviešu arhitekta A. Birzenieka meta tika izgatavots piemineklis no Allažu šūnakmens , ko 1930. gada 28. septembrī atklāja Igaunijas kara ministrs O. Kosters (Köster), klātesot Latvijas kara ministram ģenerālim M. Vācietim un Veco latviešu strēlnieku biedrības priekšsēdētājam ģenerālim A. Auzānam. Pieminekli iesvētīja latviešu strēlnieku mācītājs P. Apkalns un Tartu garnizona mācītājs J. Treimans.

Pieminekli rotā veltījuma teksts: JŪS SEVI ĻĀVĀT VĒTRAI LAUZT LAI LAIKMETS JAUNS PĀR TAUTU AUST.

un amerikāņu 100 dienu pretuzbrukums. Viens no jaunāko laiku vēsturē postošākajiem kariem noslēdzās ar Kompjeņas pamieru 11. novembrī.

Uz veco Eiropas impēriju drupām radās virkne jaunu valstu, to skaitā arī Latvija.

Situācija Latvijā bija krietni sarežģītāka. Šajā laikā politisko eliti veidoja divi politiskie bloki – Kārļa Ulmaņa vadītais Demokrātiskais bloks un Latvijas pagaidu Nacionālā Padome ar Jāni Čaksti priekšgalā. Situāciju sarežģīja fakts, ka LPNP jau bija uzsākusi aktīvu ārpolitiku, tai skaitā ieguvusi Sabiedroto atzīšanu de facto 1918. gada 11. novembrī.

1918. gada 17. novembrī tika panākta vienošanās par Latvijas Tautas padomes izveidošanu, kuru veidoja 8 politiskās partijas. Par 18. novembrī proklamētās Tautas Padomes priekšsēdētāju kļuva

1930. GADS

1988. gada 21. – 22. aprīlī šajā piemiņas vietā notika pirmā Latvijas entuziastu sarīkotā nacionālā kapu sakopšanas talka ar 64 dalībnieku piedalīšanos, kas ievadīja turpmākos Brīvības cīņu piemiņas vietu sakopšanas un atjaunošanas darbus, kā arī Brāļu kapu komitejas atjaunošanu.

prants-laste ja ameeriklaste 100 - päevane vasturünnak. Üks uusima aja verisemaid sõdu lõppes Com-piegne’i vaherahuga 11. novembril. Vana Euroopa impeeriumite varemeile sündis terve rida uusi riike, nende seas ka Läti.

Lätis oli olukord tunduvalt keerulisem. Poliiti-lise eliidi moodustasid kaks poliitilist rühmitust – Kārlis Ulmanise juhitud Demokraatlik blokk ja Läti Ajutine Rahvanõukogu eesotsas Jānis Čakstega. Olukorra muutis keeruliseks fakt, et Läti Ajutine Rahvanõukogu oli juba alustanud aktiivse välispoliitikaga, sealhulgas saavutanud 1918. aasta 11. novembril liitlaste poolt Läti de facto tunnustamise.

1918. aasta 17. novembril jõuti üksmeelele Läti Rahvanõukogu loomise osas, mille moodustasid kaheksa poliitilist parteid. 18. novembril väljakuulutatud Rahvanõukogu esimeheks valiti Jānis

Somu un igauņu karavīru kapi pie Bejas Jaunalūksnes pagastā pie bijušā Bejas pagasta nama apglabāti 8 somu karavīri, kuri Igaunijas armijas sastāvā palīdzēja cīņā pret lieliniekiem. Bejas iedzīvotāji atceras 1919. gada notikumus: somu karavīri gājuši pa ceļu un pēkšņi uz viņiem šauts no slēpņa, kas atradies Bejas pagasta bēniņos. Kopumā kaujās par Alūksni krituši 34 somu karavīri no “Ziemeļu zēnu” pulka, lielākā daļa apglabāti dzimtenē, bet 8 atdusas netālu no bijušā Bejas pagasta nama.

1999. gada 17. oktobrī virs kapa kopas uzlika melnā granīta plāksni ar tekstu latviešu un somu valodā: ŠEIT ATDUSAS SOMU BRĪVPRĀTĪGO PULKA “ZIEMEĻU ZĒNI” KARAVĪRI, KURI KRITUŠI BEJAS KAUJĀ 1919.GADĀ (Seko 7 vārdi, uzvārdi un dzimtā vieta)

12 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 12

2015.07.18. 12:36:07

üksuste loomisele Eestis ühtse vabadusvõitluse algaastal.

Tartu Puiestee ehk Jaani koguduse vanale kalmistule on maetud haavadest ja haigustest manalasse läinud 180 Läti kütipolgu sõjameest ja 98 läti põgenikku. 1925. aastal alustas selle kalmistu eest hoolitsemist Läti Vennaskalmistu komitee. Läti arhitekti A. Birzenieksi eskiisi alusel püstitati Allaži dolomiidist mälestusmärk, mille 1930. aasta 28. septembril avas tolleaegne Eesti sõjaminister O. Köster koos Läti sõjaministri kindral M. Vācietisega ja Vanade Läti küttide ühingu esimehe kindral A. Auzānsiga. Ausammast õnnistas Läti küttide pastor P. Apkalns ja Tartu garnisoni õpetaja Treiman.

Mälestusmärgi ülaosal asub lätikeelne tekst: TE LASITE TORMIL ENNAST MURDA, ET RAHVALE UUS AJASTU KOIDAKS Läti küttide ja sõjapõgenike kalmistu Tartus Esimese maailmasõja käigus saabusid Tartusse paljud põgenikud Lätist, aga 1915. a. augustis loodi siin 4.

Vidzeme Läti küttide pataljon. Hiljem paigutati Tartusse Läti küttide reservpolk, mis sai aluseks Läti sõjaväe

1988. aasta 21. – 22. aprillil toimus selles mälestuspaigas esimene Läti huvigrupi korraldatud rahvuslike matmispaikade korrastamise laupäevak 64 osavõtjaga, millega algasid järgnevad Vabadusvõitluse mälestuspaikade korrastamise ja taastamise tööd, samuti Vennaskalmistu komitee taastamine.

Jānis Čakste, savukārt par Latvijas Pagaidu valdības vadītāju – Kārlis Ulmanis.

Paralēli šim procesam, Vācijā tika izveidota jauna, sociāldemokrātiska valsts. 25. novembrī Pagaidu valdība saņēma rakstisku paziņojumu no Vācijas pārstāvja Augusta Vinniga par Latvijas Tautas padomes atzīšanu de facto.

Miera periods Latvijā un Igaunijā bija īss.

1918. gada beigās uzbrukumu uzsāka boļševiku daļas. Lai arī Igaunijai izdevās samērā ātri salauzt lielinieku pretestību un dažu mēnešu laikā (līdz 1919. gada februārim) atbrīvot Igaunijas teritoriju, Latvijā lieliniekiem izdevās pārņemt praktiski visu Latvijas teritoriju, piespiežot latviešus vēlāk sākt sadarbību gan ar vāciešiem, gan kontrrevolucionārajiem krieviem, gan ielika pamatus Latvijas un Igaunijas armiju kopējam kauju ceļam.

Čakste, omakorda Läti Ajutise Valitsuse juhiks – Kārlis Ulmanis.

Paralleelselt sellega loodi Saksamaal uus sotsiaaldemokraatlik riik. 25. novembril sai Ajutine Valitsus Saksamaa esindajalt August Winnigilt kirjaliku tõendi Läti Rahvanõukogu de facto tunnustamise kohta.

Rahu periood jäi Lätis ja Eestis lühikeseks. 1918. aasta lõpus alustasid bolševikud rünnakuid. Ehkki Eestil õnnestus vasakpoolsete vastupanu küllaltki kiiresti murda ja mõne kuu jooksul (kuni 1919. aasta veebruarini) Eesti territoorium vabastada.

Seevastu Läti vasakpoolsed hõivasid praktiliselt kogu Läti territooriumi, sundides sellega lätlasi hiljem koostööd tegema nii sakslastega kui ka vene kontrrevolutsionääridega, nii Läti kui Eesti armeede ühisele võitlusteele aluseid luues.

Soome ja eesti sõdurite Beja kalmistu Jaunalūksne vallas on endise Beja vallamaja juurde maetud 8 Soome sõdurit, kes Eesti sõjaväe koosseisus olid abiks võitluses enamlaste vastu. Beja elanikud mäletavad 1919. aasta sündmusi: sõdurid marssisid sel teekonnnal ja äkki avati nede pihta tuli Beja vallamaja pööningul asuvast peidikust. Alūksne lahingutes langes 34 sõjameest Soome vabatahtlike Põhja Poegade rügemendist. Suurem osa neist on maetud kodumaale, aga kaheksa sõdurit puhkab rahus endise Beja vallamaja lähedal.

1999. aasta 17. oktoobril asetati matmispaigale mustast graniidist plaat läti - ja soomekeelse tekstiga: SIIN PUHKAVAD SÕDURID SOOME VABATAHTLIKE POLGUST „PÕHJAPOISID”, KES LANGESID BEJA LAHINGUS 1919. A. (Järgnevad 7 nime, eesnime ja sünnikohad)

13 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 13

2015.07.18. 12:36:08

ZIEMEĻLATVIJAS BRIGĀDES IZVEIDOŠANA. IGAUŅU UN LATVIEŠU KOPĪGĀS CĪŅAS PRET IENAIDNIEKU 1919. GADA PAVASARĪ

1918.

gada novembrī Padomju Krievijas bija uzsākusi karadarbību Latvijas un Igaunijas virzienā. Latvijas teritorijā bija vēl tikai sākusies aizsardzības spēku formēšana – baltvācieši organizēja savas zemessardzes vienības (Baltijas landesvēru) no bijušās Vācijas impērijas karaspēka vienību karavīriem, kuri bija gatavi pretoties boļševikiem, tika nodibināta tā sauktā Dzelzs brigāde. Savukārt jaunā Latvijas valdība tik tikko bija uzsākusi savu vienību formēšanu.

Decembra beigās situācija Latvijā kļuva kritiska.

Pie Inčukalna Sarkanā armija sakāva Landesvēra vienības. Savukārt Rīgas jūras līcī esošā britu flote saņēma pavēli Rīgas aizstāvēšanā neiesaistīties.

2. janvārī, 45 dienas pēc valsts neatkarības proklamēšana, Latvijas Pagaidu valdība bija spiesta atstāt Rīgu kopā ar tai uzticīgiem 400 karavīriem. Tie iekļāvās Landesvēra sastāvā kā latviešu atsevišķais bataljons. Kopā lielinieciskajos spēkos tobrīd bija

PÕHJA - LÄTI BRIGAADI MOODUSTAMINE. EESTI JA LÄTI ÜHINE VÕITLUS VAENLASE VASTU 1919. A. KEVADEL

1918.

a alustas Nõukogude Venemaa Eesti ja Läti suunas sõjategevust.

Läti aladel oli kaitsejõudude moodustamine alles alanud – baltisakslased moodustasid oma maakaitse üksusi (Landeswehr), endise Saksa Impeeriumi sõjaväe sõduritest, kes olid valmis enamlastele vastu seisma. Moodustati nn. Raudbrigaad ja omakorda Läti uus valitsus oli alles alustanud oma sõjaväe üksuste moodustamist.

Detsembri lõpuks muutus Lätis olukord kriitiliseks. Inčukalnsi juures purustas Punarmee Landeswehri üksused, omakorda Riia lahes olev Briti laevastik sai käsu Riia kaitsmises mitte osaleda.

Nelikümmend viis päeva pärast riigi iseseisvuse väljakuulutamist oli Riia Ajutine Valitsus sunnitud 2. jaanuaril koos 400 ustava sõduriga pealinnast lahkuma. Nad sulandusid Landeswehri koosseisu kui Läti üksikpataljon.

Igauņu karavīri rok tranšejas Strenčos.

1919.gads

EESTI SÕDURID KAEVAVAD 1919. AASTAL STRENĆIS KAEVIKUID. 1919. aasta

14 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 14

2015.07.18. 12:36:09

aptuveni 1500 karavīru (700 Baltijas landesvērā, 200 Dzelzs brigādē un 400 karavīru Kalpaka bataljonā).

Igaunijā situācija attīstījās daudz veiksmīgāk. Jau janvāra beigās Igaunijas armijā bija 13 000 vīru.

Janvāra sākumā igauņi spēja apturēt Sarkanās armijas uzbrukumu un, pārejot pretuzbrukumā, februārī atbrīvot visu teritoriju. Liela nozīme Igaunijas veiksmīgajam armijas formēšanas scenārijam bija tam, ka igauņi nebija izveidojuši nacionālās vienības Krievijas Impērijas armijas sastāvā, turklāt politiskā sašķeltība Igaunijas bija mazāka. Šādos apstākļos Latvijas Pagaidu valdība pieņēma lēmumu uzsākt sarunas ar Igauniju par palīdzību latviešu vienību veidošanā, pilnvarojot Markusu Gailīti un Jorģi Zemitānu. 18. februārī tika panākta vienošanās par izveidoto daļu iekļaušanu Igaunijas armijas sastāvā. Igaunijas armijas II divīzijas sastāvā tika uzsākts formēt latviešu vienības, no kurām pirmā ieguva 1. Valmieras kājnieku pulka nosaukumu. Februāra beigās Ziemeļvidzemē tika izsludināta mobilizācija. Par mobilizāciju ziņas bija ieguvuši arī boļševiki, kas uzsāka uzbrukumu Valkas virzienā, ko igauņi gan apturēja, taču trešdaļa no mobilizācijas apgabala tika zaudēta. Mobilizācija deva labus rezultātus, brīvprātīgi bija pieteikušies 104 vīri, to skaitā 15 – 17 veci zēni, sirmgalvji. Latviešu vienībās iesaistīties saņēma atļauju arī tie latvieši, kuri agrāk bija brīvprātīgi pieteikušies Igaunijas

Enamlaste vastaste jõududes oli kokku umbes 1500 sõjameest (700 Landeswehris, 200 Raudbrigaadis ja 400 Kalpaki pataljoni võitlejat jt).

Eesti olukord arenes edukamalt. Juba jaanuari lõpus oli Eesti armees umbes 13 000 meest ja eestlased suutsid peatada Punarmee pealetungi ning vasturündele asuda, vabastades veebruaris kogu Eesti. Eesti armee moodustamisel oli suur tähtsus sellel, et eestlastel puudusid tsaariarmees rahvusväeosad, sealjuures poliitiline lõhestatus oli Eestis tunduvalt väiksem.

Sellistes tingimustes võttis Läti Ajutine Valitsus vastu otsuse alustada Eestiga läbirääkimisi abi saamiseks Läti sõjaväeüksuste moodustamisel, andes selleks volitused Markus Gailītisele ja Jorģis Zemitānsile. 18.veebruaril saadi kokkuleppele vastloodud sõjaväeüksuste lisamises Eesti sõjaväele. Eesti armee II divisjoni koosseisus alustati läti üksuste moodustamist, mis said lõpuks Valmiera I jalaväe polgu nimetuse.

Veebruari lõpus kuulutati Lõuna-Liivimaal välja mobilisatsioon. Mobilisatsioonist said teada ka enamlased, kes alustasid pealetungi Valka suunas, mille eestlased küll peatasid, kuid kolmandik mobilisatsiooni alast anti käest. Mobilisatsioon andis häid tulemusi, vabatahtlikke oli 104 meest, sealhulgas 15 – 17 aastatsed poisid ja hallpead. Läti üksustesse said loa astuda ka need lätlased, kes varem olid vabatahtlikult

Igauņu bruņu vilciens, kas piedalījās kaujās pret Bermontu un vācu landesvēru, 1919. gads.

Bermonti ja Saksa Landeswehri vastu lahinguis osalenud Eesti soomusrong 1919.aastal.

15 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 15

2015.07.18. 12:36:09

armijā. Mobilizācijas laikā tika izdots uzsaukums, kurā bija rakstīts šāds teksts: „Priekšā stāv daudz karstu darba dienu un smagas cīņas par neatkarību un brīvu Latviju. Tagad, kad pretinieks arvien karstāk sāk sajust mūsu spēka stiprumu, kad tauta pati jau pārliecinājusies par brīvības viltus praviešiem, mums visiem, kā vienam vīram, jāmostas un jāstājas zem sarkani – balti – sarkanā Latvijas brīvības karoga. Uz Kurzemes klajumiem jau cīnās mūsu varonīgie brāļi un gaida arī mūsu cīnītāju rindas. Mūsu mērķi ir lieli un skaidri. Mēs cīnāmies par mieru, maizi un kārtību. Mēs cīnāmies par Latvijas satversmes sapulci, kas ir vienīgā tautas gribas izteicēja.

Turēsim augsti Latvijas sarkani-balti-sarkano brīvības karogu, un iesim turp, kur sauc mūsu dzimtene. Visi zem nacionālā karoga par taisnību un brīvu Latviju.”

Vienību nodrošinājums bija ļoti vājš – pulkā nebija smago ložmetēju, nodrošinājums ar apģērbu bija tik vājš, ka sākotnēji karavīri nēsāja egļu zarus kā atšķirības zīmi no pretiniekiem. Vēlāk kā atšķirības zīme tika pieņemta pazīšanās zīme – balta lenta ar divām sarkanām svītrām karoga krāsās.

31. martā, apvienojot visas izveidotās vienības, tika izveidota Ziemeļlatvijas brigāde pulkveža Jorģa Zemitāna vadībā. 18. aprīlī tika uzsākts formēt brigādes jātnieku vienības, savukārt mēnesi vēlāk – 2. Cēsu kājnieku pulku pulkvežleitnanta Berķa vadībā. Vēlāk no atsevišķām 2. Cēsu pulka vienībām izveidojās plaši pazīstami Latvijas armijas formējumi: Ziemeļlatvijas partizānu pulks, 7. Siguldas un 6. Rīgas kājnieku pulks.

Marta otrajā pusē vācu-latviešu grupējums Kurzemē ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadībā jau bija sasniedzis Lielupi. Ziemeļu frontē igauņi

Eesti sõjaväkke astunud. Mobilisatsiooni käigus avaldati järgmine üleskutse: „Teid ootavad ees kuumad võitluspäevad Läti riigi sõltumatuse ja vabaduse eest. Praegu, kus vastane üha enam tunnetab meie tugevust, kui rahvale on selgeks saanud vabaduse valeprohvetid, meil kõigil tuleb üksmeelselt ärgata ja astuda puna-valge-punase Läti vabaduse lipu alla. Kuramaa lagendikel juba võitlevad meie kangelaslikud vennad ja ootavad meid võitlejate ridadesse appi.

Meie esmärgid on suured ja selged. Me võitleme rahu, leiva ja korra eest. Me võitleme Läti põhiseadusliku kogu nimel, kes on rahva tahte ainus sõnastaja. Hoiame kõrgel Läti puna-valge-punast vabaduse lippu ja läheme sinna, kuhu meid kutsub isamaa. Kõik rahvuslipu alla õiglase ja vaba Läti eest.” Üksuste tehniline varustus oli nigel – polgus nappis raskekuuliupildujaid. Vormivarustus oli nii vilets, et algselt kasutasid sõjamehed kuuseoksi enda vastasest eristamiseks. Hiljem võeti eraldusmärgina kasutusele valge lint kahe punase lipuvärvides triibuga. Ühendades kõik vastloodud üksused, loodi 31. märtsil Põhja-Läti brigaad kolonel Jorģis Zemitānsi juhtimisel. 18. aprillil, kuu aega hiljem, alustati brigaadi ratsaväe üksuste moodustamist 2. Võnnu jalaväe polgu kolonelleitnant Berķise juhtimisel. Hiljem moodustusid üksikutest 2. Võnnu jalaväe polgu üksustest tuntuimad Läti armee formeeringud: Põhja-Läti partisani polk, 7. Sigulda ja 6. Riia jalaväe polk.

Märtsi teisel poolel oli saksa – läti grupeering Kuramaal kindral von der Golzi juhtimisel juba jõudnud Lielupe jõeni. Põhjarindel asusid eestlased liinil Ainaži – Mazsalaca – Strenči, Uuemõisa

Valmieras pulka 5. rotas KARAVĪRU KAPI PIE Karvas Latvijas armijas 1. (vēlāk 4.) Valmieras kājnieku pulks bija Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādes vienība, kuru 1919. gada sākumā sāka formēt Igaunijā, Tērbatā, mobilizējot šajā apvidū mītošos latviešu vīriešus, kuru vecums atļāva doties kara dienestā.

Alsviķos (bijušajā Karvas pagastā) vecā Alūksnes–Apes ceļa malā, mežā pie Zušu mājām atrodas Brīvības cīņu kaujas un kapu vieta Valmieras kājinieku pulka 5. rotas pieciem vīriem, kuri 1919. gadā krita kaujā pret lieliniekiem.

Pieminekļa pamatnē (cokolā) iegravēts teksts: LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS 1919. G. KRITUŠI: VALMIERAS PULKA kapr. JĒKABS SUKSE, kar. PĒTERIS LEITLANDS, kar. ERNESTS PUĶĪTIS, kar. GUSTAVS OZOLS, kar. ROBERTS GLĀZNERS UZ EŽIŅAS GALVU LIKU, SARGĀJ` SAVU TĒVU ZEMI. Pieminekli nopostīja 1975. gadā, bet atjaunoja 1994. gadā.

16 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 16

2015.07.18. 12:36:10

atradās līnijā Ainaži – Mazsalaca – Strenči, Jaunā muiža – Ape – Lāzberģis – Paņikovici – Pečori – Pleskavas Peipusa ezeri – Narvas upe – Somu līcis. Igaunijas armijas II divīzija marta otrajā pusē izcīnīja smagas kaujas ar Latviešu sarkano 1. un 2. divīziju vienībām. Latviešu 1., 13. un 6. Sarkano strēlnieku, 49. Krievu un 3. Igauņu sarkano strēlnieku pulki bija uzsākuši vērienīgu uzbrukumu, pietuvojoties Valkai jau aptuveni 10 – 15 kilometru attālumā.

Pavisam pulkā bija aptuveni 1,1 tūkstotis vīru, no pulka sastāva aptuveni trim ceturtdaļām bija kauju pieredze – pusei Krievijas Impērijas sastāvā, ceturtdaļai – Latviešu strēlnieku bataljonos.

Valmieras pulka pirmās kaujas norisinājās ar mērķi atbrīvot Alūksni. Atbrīvošanas cīņās piedalījās Igaunijas armijas jātnieku pulks, Tallinas un Tērbatas bataljoni un 3 šaursliežu bruņoto vilcienu pulks. Lielinieki paši gatavojās uzbrukumiem. Kaujas bija intensīvas, mijoties uzbrukumiem un pretuzbrukumiem. Šajās kaujās jāizceļ 3 igauņu bruņuvilcieni, kas vairākkārt izglāba situāciju šajās kaujās. Smagus zaudējumus šajās cīņās guva Valmieras pulka artilērijas baterija.

Maija beigās Ziemeļlatvijas brigāde sastāvēja no diviem kājnieku pulkiem – 1. Valmieras un 2.

Cēsu, Partizānu pulka, kavalērijas eskadrona, 2 artilērijas baterijām un rezerves bataljona, kopā aptuveni 3400 vīriem. 26. - 27. maijā beigās sākās plašs igauņu – latviešu daļu uzbrukums lieliniekiem. Šīs operācijas rezultātā Ziemeļlatvijas brigāde, kas sastāvēja no igauņu II un III divīziju vienībām, to skaitā arī igauņu skolnieku rotas, dāņu rotas un somu brīvprātīgo bataljona, bija sakāvusi Vidzemes – Kurzemes grupējumus un kopā ar vācu - latviešu karaspēku piespiedusi to strauji atkāpties uz Latgali.

– Hopa – Lāzberģis – Paņikovici – Petseri – Pihkva, Peipsi järv – Narva jõgi – Soome laht. Eesti armee II diviis võitis raske lahingu märtsi teisel poolel Läti punaste kütide 1. ja 2. divisjoni üksuste vastu.

Läti 1, 13 ja 6. punased kütid , 49. vene ja 3. eesti punased kütid alustasid laialdast pealetungi, jõudes 10 – 15 kilomeetri kaugusele Valkast. Üldse oli polgus umbes 1,1 tuhat meest, polgu koosseisust umbes neljandikul oli lahingukogemus – pooltel Vene tsaariarmee koosseisus, ja neljandikul Läti küttide pataljonides.

Valmiera polgu esimesed lahingud toimusid eesmärgil vabastada Alūksne. Vabadusvõitlusest võttis osa Eesti ratsapolk, Tallinna ja Tartu kaitsepataljonid ja kitsarööpmeline soomusrong nr. 3. Enamlased valmistusid pealetungiks.

Vaid Valmiera polgu asukohas oli viis punaste polku 5000 enamlasega, kellele vastu asusid 1830 meest. Lahingud olid ägedad ja rünnakud vahetusid vasturünnakutega. Nendes lahingutes tuleb esile tõsta kolme Eesti soomusrongi, kes mitmel korral päästsid neis lahinguis olukorra.

Valmiera polgu suurtüki patarei kandis neis lahinguis raskeid kaotusi.

Mai lõpus koosnes Põhja-Läti brigaad kahest jalaväe polgust – 1. Valmiera ja 2. Võnnu polgust, Partisani polgust, ratsaväe eskadronist, 2. suurtüki patareist ja reservpataljonist, kokku umbes 3400 meest. 26. – 27. mail algas laiaulatuslik Eest-Läti väeosade pealetung enamlastele. Selle operatsiooni tulemusel Põhja – Läti brigaad, mis koosnes Eesti 2. ja 3. diviisi üksustest, sealhulgas ka Eesti kooliõpilaste roodust, Taani ja Soome vabatahtlikest, purustades Liivimaa – Kuramaa grupeeringud ja koos saksa – läti sõdalastega sundisid enamlasi Latgale suunas taanduma.

Valmiera polgu 5. roodu mälestuspaik Karva kalmistul Läti sõjaväe 1. Valmiera jalaväe polk oli Läti armee Põhja-Läti brigaadi üksus, mille formeerimist alustati Tartus 1919. aasta alguses, mobiliseerides selles piirkonnas elavaid läti mehi, kelle vanus lubas neid sõjaväkke võtta. Alsviķis (endises Karva vallas) vana Alūksne–Hopa maantee ääres, metsas Zuši talu juures asub Vabadusvõitluste lahingu kalmistu Valmiera polgu 5. rooodu viiele sõjamehele, kes 1919. aastal langesid lahingus enamlaste vastu.

Ausamba allosal tekst: LÄTI VABADUSVÕITLUSES 1919. A. LANGENUD: VALMIERA POLGU kapr. JĒKABS SUKSE, sõd.

PĒTERIS LEITLANDS, sõd. ERNESTS PUĶĪTIS, sõd.

GUSTAVS OZOLS, sõd. ROBERTS GLĀZNERS OMA PEAD LANGETADES KALMULE, KAITSE OMA KODUMAAD Ausamba püstitas Vennaskalmistu komitee materiaalsel toetusel Karva osakond.

17 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 17

2015.07.18. 12:36:11

KAPTEN IRVE LANGEMISKOHA MÄLESTUMÄRK Kapten Irve mälestuspaik asub Plāņu vallas, Strenči – Valka maantee 3. kilomeetril, tee paremal poolel, kohas, kus võitluses enamlastega teda surmavalt haavati. Eesti ja Läti sõltumatuse eest langenu auks püstitas Eesti Sõjahaudade Hoolde Liit punasest graniidist ausamba, mis avati 1994. aasta 23. juunil. Ausambal tekst: SIIN LANGES 1919. A. 27. IV EESTI JA LÄTI VABADUSE EEST VÕIDELDES EESTI SOOMUSRONGIDE DIVISJONI ÜLEM KAPTEN ANTON IRV

Kapteiņa Irva piemiņas vieta Kapteiņa Irva piemiņas vieta atrodas Plāņu pagastā, Strenču – Valkas šosejas 3. kilometrā, ceļa labajā pusē, vietā, kur cīņā pret lieliniekiem viņš guva nāvīgu ievainojumu.

Par godu viņa ieguldījumam Latvijas neatkarības veidošanā, 1994. gada 23. jūnijā tika atklāts sarkanā granīta piemineklis ar uzrakstu: ŠEIT KRITA 1919. G. 27. IV CĪNOTIES PAR IGAUNIJAS UN LATVIJAS BRĪVĪBU IGAUŅU

BRUŅUVILCIENU DIVIZIONA KOMANDIERIS KAPTEINIS ANTONS IRVS

Kapten Irv Eesti Soomusrongide divisjoni ülem kapten Anton Irv.

Kapteinis Irvs Igaunijas armijas bruņoto vilcienu pirmais kapteinis Antons Irvs.

SIIN LANGES 1919. A. 27. IV VARADUSE LEST EESTI JA LÄTI VÕIDELDES EESTI SOOMUSRONGIDE DIVISJONI ÜLEM KAPTEN ANTON IRV

Valkas Brāļu kapi Senlatviešu karavīra tēls, kas veidots no iesārtā grantīta Valkas Brāļu kapos uzstādīts trīsdesmit Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem.

Prezidents Jānis Čakste 1922. gada 1. oktobrī atklāja šo pieminekli, kas veidots pēc tēlnieka Emīla Meldera meta. Visi nepieciešamie līdzekļi – kopumā 3400 lati – tika saziedoti.

Pieminekļa pjedestāla priekšpusē piestiprināts bronzas ozolvainags, zem kura lasāms granītā kalts teksts: VALMIERAS Otrā pusē: KĀJNIEKU PULKA PIRMO TAUTAS PULKU KAUJĀS KRITUŠIEM KRITUŠIE VAROŅI PAR ZIEMEĻ-LATVIJĀ LATVIJU 1919.

18 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 18

2015.07.18. 12:36:13

IGAUŅU KARAVĪRU KAPI MAZSALACĀ

Mazsalaca sõjaväekalmistu

Brāļu kapi Salacas upes krastā izveidoti mākslīgā 1,5 m augstā uzkalniņā, uz kuru ved 7 dzelzsbetona pakāpieni, kuru galā abās pusēs novietoti pa betona solam. Pusaploces laukuma centrā atrodas kapa kopiņa, malās aug 6 liepas. 1936. gada 16. augustā igauņu armijas mācītājs F. Štokholms iesvētīja vietējo aizsargu izveidoto kapa vietu (pēc LLK instruktora Nesaules projekta). Līdz 2013. gadam tur bija apbedīti divi Brīvības cīņās kritušie igauņu karavīri, bet 2013. gada jūnijā šeit tika pārapbedīti vēl trīs igauņu karavīri no Veclaicenes pagasta. Piemineklis darināts no Sāremas dolomīta, to atklāja Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis un Igaunijas un Latvijas aizsardzības ministri Urmas Reinsalu un Artis Pabriks atklāja pēc SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi“ projekta darinātu pieminekli. 2015. gadā piemiņas vieta papildināta ar informatīvu stendu.

Vennaskalmistu Salatsi jõe kaldal on loodud kunstlikule 1,5 m kõrgusele künkale, milleni viib seitse raudbetoonist astet ning mille lõpus asuvad mõlemal pool betoonist pingid. Poolringis väljaku keskel asub hauaküngas, äärtel kasvab kuus pärna. Siia on maetud Vabadussõjas langenud viis Eesti sõjameest. 1936. aasta 16. augustil pühitses Eesti sõjaväe vaimulik F. Stockholm kohalike kaitseliitlaste loodud matmispaiga. 2013. aastani oli sinna maetud kaks eesti sõjameest, kuid 2013. aasta juunis maeti sinna ümber veel kolm Eesti sõdurit Veclaicene vallast. Ausammas on Saaremaa dolomiidist, selle avas Läti Vennaskalmistu komitee esimees Eižens Upmanis ning Eesti ja Läti kaitseministrid Urmas Reinsalu ja Artis Pabriks. 2015. aastal on mälestuspaigale lisatud informatiivne stend.

Teksts uz kapakmeņa vēsta: IGAUNIJAS DĒLIEM, KAS ATDEVUŠI DZĪVĪBU PAR LATVIJAS BRĪVĪBU (Tas pats igauņu valodā).

1919

Tekst ausambal: EESTI POEGADELE, KES ANDSID OMA ELU LÄTI VABADUSE EEST (Sama ka läti keeles).

1919

Valka vennaskalmistu Roosast graniidist muinasläti sõjamehe kuju, mis on püstitatud Valka Vennaskalmistule kolmekümnele Läti Vabadussõjas langenud sõdurile. President Jānis Čakste avas 1922. aasta 1. oktooobril 345 cm kõrguse ausamba, mis loodi skulptor Emīls Meldersi eskiisi alusel. Kogu vajalik rahastus – kokku 3400 latti – saadi annetustena.

Ausamba allosa esiküljele on kinnitatud pronksist tammepärg, mille all graniiti raiutud tekst: VALMIERA Teisel pool: JALAVÄE POLGU ESIMESE RAHVA POLGU LAHINGUS LANGENUD LÄTI VABADUSE KANGELASED EEST LANGENUTELE PÕHJA-LÄTIS 1919.

19 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 19

2015.07.18. 12:36:15

CĒSU KAUJAS 1919. G. 6. JŪNIJS - 23. JŪNIJS.

VÕNNU LAHINGUD, 1919. A. 6. JUUNI - 23. JUUNI

1919.

aasta kevadel oli sisepoliitiline gada pavasarī Latvijā bija ļoti olukord Lätis keeruline. Põhimõttesarežģīts iekšpolitiskais stāvoklis. liselt püsis Lätis samaaegselt kolm Būtībā vienlaicīgi pastāvēja 3 valitsust. Kārlis Ulmanisega eesotsas Läti Ajutine valdības. Latvijas Pagaidu valdība ar Kārli Ulmani Valitsus, keda toetasid liitlased, Andrievs Niedra priekšgalā, kuru atbalstīja sabiedrotie, Andrieva baltisakslastele sümpatiseeriv ja Nõukogude Niedras vācbaltiešiem simpatizējošā valdība Venemaa toetatud Pēteris Stučka valitsused. Igal un Padomju Krievijas atbalstītā Pētera Stučkas neist olid omad kaugeleulatuvad poliitilised eesvaldība. Katrai no tām bija ne tikai savi tālejoši märgid ja ka võimalused nende saavutamiseks. politiski mērķi, bet arī iespējas to sasniegšanai.

Neid toetasid ka kindlad sõjalised formeeringud.

Tās atbalstīja arī noteikti militārie formējumi.

Kui Riia vabastamiseni enamlastest tegid 22.

Ja līdz Rīgas atbrīvošanai no lieliniekiem 22. mail Läti rahvusväeosad koostööd baltisakslastemaijā Latvijas nacionālie spēki sadarbojās ar ga, siis hiljem need väeosad jõudsid omavahelise vācbaltiešiem, tad pēcāk šie formējumi nonāca vastuseisuni. Enamgi veel, Rüdiger von der Goltzi konfrontācijā. Vēl vairāk, R. fon der Golca juhitud baltisaksa (Landeswehr) ja Rauddivisjokomandētie vācbaltiešu (Baltijas landesvēra) un ni üksused asusid avalikku konflikti Ulmanise valitsusepoolt toetatud Dzelzs divīzijas spēki iesaistījās atklātā konfliktā Eesti armee ja Põhja – “Igauņi! Piemiņa Jums: Talkā ar Ulmaņa valdību brigaadiga.

Nācāt Mums.” Šādi vārdi iekalti LätiLäti atbalstošo Igaunijas armiju Vabadussõjas akmenī rotā pieminekli Cēsu un Ziemeļlatvijas brigādi. algas tinglikult uus Latvijas Brīvības cīņās etapp, mida kroonisid kauju atcerei Liepas pagastā iestājās nosacīti jauns Võnnu lahingud. netālu no Lodes stacijas. posms, kura kulminācija Juba märtsi lõpus bija Cēsu kaujas. sooritas Põhja-Läti Jau marta beigās Ziemeļlatvijas brigāde, kuru brigaad, mida juhtis kolonel Zemitāns koos Eesti komandēja pulkvedis Jorģis Zemitāns kopā ar sõjaväega kindral Laidoneri juhtimisel, eduigauņu karaspēku, ģenerāļa Johana Laidonera vaka pealetungi enamlaste vägedele ja vabastas dībā sekmīgi veica uzbrukumu boļševiku spēkiem suure osa Lõuna-Liivimaast. Saksameelne Niedra un atbrīvoja lielu daļu Ziemeļvidzemes. Provāvalitsus kuulutas eestlased vallutajateks, kuid ciskā Niedras valdība pasludināja igauņus par Zemitānsi juhitud brigaadi enamlasteks, keda iebrucējiem, bet Zemitāna komandēto brigādi par tuleks Lätist välja lüüa. boļševikiem, kas būtu jāpadzen no Latvijas.

Selles olukorras ei jätkanud von der Goltzi Šajā situācijā Golca Dzelzs divīzija pēc Rīgas Rauddivisjon peale Riia vallutamist enamlaste ieņemšanas neturpināja boļševiku vajāšanu, jälitamist, vaid pöördus Eest – Läti ühendatud bet vērsās pret igauņu – latviešu apvienotajiem vägede vastu. spēkiem.

Läti üksused kindral Balodise juhtimisel jätkaLatviešu daļas ģenerāļa Jāņa Baloža vadībā sid Latgales võitlust enamalstega. Oli tekkinud turpināja cīņas pret boļševikiem Latgalē. Bija raolukord, kus Läti sõdurid pidid üheaegselt võitledusies situācija, kad latviešu karavīriem vienlaicīgi ma nii enamlaste kui ka sakslaste vastu. bija jācīnās gan pret boļševikiem, gan vāciešiem.

Juuni alguses toimus esimene kokkupõrge von Jūnija sākumā notika pirmās sadursmes Golca der Goltzi diviisi ja Eesti ning Põhja – Läti brigaadi divīziju un igauņu – Ziemeļlatvijas brigādes ühendjõudude vahel. Kuna tollal sõjalises mõtte apvienoto spēku starpā. Tā kā tobrīd militārā oli ülekaal sakslaste poolel, siis kiirkorras kuuluziņā pārsvars bija vācu spēku pusē, steidzami tika tati välja mobilisatsioon. veikta mobilizācija. Üks suurematest ja ajalooliselt eredematest Viena no lielākajām un vēsturiski spilgtākajām patriotismi näidetest oli Vabadussõja ajal patriotisma izpausmēm Brīvības cīņu laikā Valmiera ja Võnnu gümnaasiumiõpilaste bija Valmieras un Cēsu ģimnāziju audzēkņu sõjaväkke astumine. 30. mail saabus iestāšanās karaspēkā. 30. maijā Valmierā ieradās Valmierasse osa Võnnu polgust, mille Cēsu pulka daļas, kuru sastāvā radās iespēja koosseisus tekkis võimalus õpilaste grupid skolnieku grupu pārformēt par kauju vienību. formeerida lahinguüksuseks. Kuulutati välja Tika izsludināta pieteikšanās, kurai atsaucās kutse, mille käigus umbes 70 õpilast ja mõned apmēram 70 skolnieku un dažādi studenti, visi üliõpilased, kõik 16 – 20 aastased, ennast 16 - 20 gadu vecumā. Skolnieku rota tika izveiregistreerisid. Õpilaste rood moodustati leitnant dota leitnanta A. Grīna vadībā. Bez iepriekšējas A. Grīnsi juhtimisel. Õpilased olid valmis ilma kauju pieredzes un īpašas apmācības skolnieki eelneva väljaõppe ja lahingukogemuseta bija gatavi ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti. relvadega oma riiki kaitsma. Otsustavad

1919.

20 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 20

2015.07.18. 12:36:15

Igaunijas armijas karavīri pie TROFEJU lielgabala, kas iegūts cīņās ar vācu landesvēru, 1919.gads.

EESTI SÕJAMEHED TROFEESUURTÜKIGA, MIS SAADI SAAGIKS VÕIDELDES SAKSA LANDESWEHRIGA 1919. AASTAL

Izšķirošās cīņas notika Eestlased! Au Teile: tulite meile lahingud toimusid 19. kuni 22. juunini Võnnu no 19. – 22. jūnijam pie appi. Need sõnad on kivisse lähistel. Ehki arvuliselt olid Cēsīm. Lai gan skaitliski vastaste jõud peaaegu abu pretinieku spēki raiutud ja kaunistavad Võnnu võrdsed, olid sakslased bija gandrīz līdzīgi, lahingu mälestusmärki Liepa relvastuselt ja varustuselt tomēr bruņojuma un siiski ülekaalus. apgādes ziņā vācieši vallas Lode jaama lähedal.

Peale kolme ägedat bija pārāki. võitluspäeva õnnestus ühendatud Eesti ja Läti Pēc trim sīvu cīņu dienām apvienotajiem jõududel saavutada ülekaal ja 22. juunil oli igauņu un latviešu spēkiem izdevās gūt pārsvaru von der Goltzi diviis sunnitud taganema. Kuigi un 22. jūnijā Golca divīzija bija spiesta atkāpties. pealetung jätkus edukalt Riia suunas, nõudsid Lai gan uzbrukums tika sekmīgi turpināts Rīgas liitlased sõdivate poolte vaherahu sõlmimist. virzienā, sabiedrotie pieprasīja, lai abas puses See päästis teatud määral sakslaste jõudusid noslēgtu pamieru. Tas zināmā mērā paglāba täielikust hävingust. vācu spēkus no pilnīgas sagrāves.

3. juulil Strazdumuižas, Riia lähistel, kirjutati 3. jūlijā Strazdumuižā pie Rīgas tika parakstīts alla vaherahule, mille alusel sakslased pidid pamiers, saskaņā ar kuru vāciešiem bija jāatstāj Riiast lahkuma ning need, kes ei olnud Läti Rīga, bet tiem, kas nebija Latvijas pavalstnieki, alamad, pidid Saksamaale tagasi pöörduma. jāatgriežas Vācijā.

Oli lõppenud üks kangelaslik etapp Läti VabaBija noslēdzies vēl viens varonības pilns posms dussõja ajaloos.

Latvijas Brīvības cīņu vēsturē.

Läti Vabadussõja võitlustes said mitmed Eesti Par varonību Latvijas atbrīvošanas cīņās daudzi alamad kangelaslikkuse eest kõrged autasud.

Igaunijas valsts piederīgie saņēma apbalvojumus, Sealhulgas anti eestlastele kokku 148 Lacplesise tai skaitā 148 Lāčplēša Kara Ordeni – augstāko ordenit (Läti Karutapja ordenit) – kõrgeimat Läti Latvijas militāro apbalvojumu. sõjalist autasu. Kindral Johan Laidonerile omistati Ģenerālis Johans Laidoners saņēma visu 3 Karutapja I, II ja III klassi ordenid.

(I,II,III) šķiru (pakāpju) ordeņus.

21 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 21

2015.07.18. 12:36:17

Raunas brīvības piemineklis

Rauna Vabadussammas

7 metrus augstais Raunas brīvības piemineklis tika izkalts pus gada laikā. Tā autors ir K. Baumanis – Zemdega, kurš savu ideju bija nosaucis par “Koklētāju”.

Pieminekļa pamatdoma ir: Tautu izglāba dziesmu gars!

Bet tam ir arī otra nozīme – kara laikā kokle pārvēršas šķēpā, jo koklei ir šķēpa (zobena) forma. 1933. gadā pieminekli atklāja valsts prezidents Alberts Kviesis, uz tā pamatnes lasāms uzraksts “Dievs, svētī Latviju!”.

Seitsme meetri kõrgune Rauna vabadussammas valmis poole aastaga. Selle autor on K. Baumanis – Zemdega, kes oma idee oli nimetanud “Kanneldajaks”.

Ausamba põhiidee on: Rahva päästis laulu jõud! Kuid sellel on ka teine tähendus – sõja ajal muutus kannel odaks, sest kandlel on oda (mõõga) kuju. 1933. aastal avas mälestussamba Läti president Alberts Kviesis ja sellel saab lugeda: “Jumal, kaitse Lätimaad!”.

Liepas Uzvaras piemineklis Pieminekli atklāja 1935. gadā un tas veidots par godu Cēsu kaujām 1919. gadā.No neapstrādātas šūnakmens radzes veidotā pieminekļa priekšējā plaknē augstcilnī redzams zemnieka tēls, kurš ar vienu roku atbalstās uz arkla, bet otrā pacēlis zobenu.

Projektu izstrādāja un vietējā šūnakmenī veidoja Liepas pagasta Jullās dzīvojošais tēlnieks Augusts Julla.

Pamatnes labajā pusē lasāmas dzejnieka Eduarda Zvārguļa rindas: LATVIET, TEV TĒVZEMES BRĪVĪBU VAROŅI SNIEDZA KĀ BALVU, KAD ŠAI VIETAI TUVOJIES TU, ZEMU LIEC SAVU GALVU. Kreisajā pusē – otra plāksne ar bronzas burtiem: IGAUŅI! PIEMIŅA JUMS: TALKĀ NĀCĀT MUMS.

Liepa Vabadussammas Ausammas avati 1935. aastal ja see on püstitatud 1919. a. Võnnu lahingu auks.

Töötlemata dolomiitplokist loodud ausamba esiküljel asub taluniku kuju, kes ühe käega toetub adrale, teises käes on tõstetud mõõk.

Projekti valmistas ja raius kohalikku dolomiiti Liepa valla Julla talus elav skulptor Augusts Julla.

Allosa paremal küljel on luuletaja Eduards Zvārgulise luuleread: LÄTLANE, KANGELASED PAKKUSID KUI AUTASU SU ISAMAALE VABADUSE, SELLELE KOHALE LÄHENEDES, SA LANGETA PEA. Vasakul pool – teine plaat pronksist tähtedega: EESTLASED! MÄLESTUS TEILE: TULITE MEILE ABIKS.

22 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 22

2015.07.18. 12:36:19

Raunas tilts Dzelzceļa tilts pār Raunu, redzams no Cēsu - Valmieras autoceļa labajā pusē, tā ir augstākā šāda veida būve Baltijas valstu dzelzceļos. Tilts uzbūvēts 1889. gadā, Otrā pasaules kara beigās saspridzināts, savukārt atjaunots 1948. gadā.

Rauna sild Raudteesild üle Rauna jõe on nähtav Võnnu – Valmiera maantee paremal pool, see on kõrgeim selletaoline ehitis Balti riikide raudteedel.Sild on ehitatud 1889.aastal, Teise maailmasõja lõpus õhatud ja omakorda 1948. aastal taastatud.

Cēsu uzvaras piemineklis

Võnnu Vabadussammas

1924. gada 16. novembrī Cēsu pilsētas 700 gadu jubilejā Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja Cēsu atbrīvošanas un 1919. g. Cēsu kaujās kritušo latviešu un igauņu karavīru piemiņai celto Uzvaras pieminekli.

Interesanti, ka sākotnēji iesniegtos 11 ideju metus komisija 1923. gadā noraidīja un lūdza māksliniekus Albīnu Dzeni, Gustavu Šķilteru un arhitektu Paulu Kundziņu izgatavot jaunu pieminekļa projektu.

Mākslinieki to paveica un par 17 000 latu, no kuriem lielākā daļa tika saziedota, tika uzbūvēts piemineklis. Tā mūžs ilga līdz 1951. gadam, kad vietējā vara pieminekli lika uzspridzināt. Pēc neatkarības atgūšanas, 1998. gada 15. novembrī, piedaloties Latvijas prezidentam Guntim Ulmanim, Igaunijas Republikas parlamenta priekšsēdētājam Tomasam Savi, Uzvaras pieminekļa komitejas priekšsēdētājam Kārlim Tomsonam, Latvijas un Igaunijas Bruņoto spēku vadībai un Cēsu rajona un pilsētas vadībai, tika atklāts atjaunotais Uzvaras piemineklis.

1924. aasta 16. novembril Võnnu linna 700. aastapäeva pidustustel avas riigi president Jānis Čakste Võnnu vabastamisel ja 1919. a. Võnnu lahingutes langenud Läti ja Eesti sõjameeste auks püstitatud vabadussamba. On huvitav, et algsed 11 idee eskiisid lükkas komisjon 1923. aastal tagasi ja palus kunstnikke Dzenist, Šķiltersit ja arhitekt Kundzinit koostada uus mälestussamba projekt. Kunstnikud said sellega hakkama 17 000 lati eest, millest suurem osa annetati. Sammas püsis vaid 1951. aastani, mil kohalikud nõukogude võimurid samba õhkasid. Peale taasiseseisvumist, 1998. aasta 15. novembril, kus osalesid Läti president Guntis Ulmanis, Riigikogu esimees Toomas Savi, Vabadussamba komitee esimees Kārlis Tomsons, Läti ja Eesti Kaitsejõudude juhatus ning Võnnu rajooni ja linna juhatus, avati taastatud vabadussammas.

Tas veidots dolomītā ar uzrakstu latviešu un igauņu valodā: NO ZOBENA SAULE LĒCA MÕÕGAST TÕUSIS PÄIKE 1919. – 1920.

SAVIEM KRITUŠAJIEM VAROŅIEM. LANGENUD KANGELASTELE

Sammas on loodud Saaremaa dolomiidist läti ja eestikeelse tekstiga sellel: NO ZOBENA SAULE LĒCA MÕÕGAST TÕUSIS PÄIKE 1919. – 1920.

SAVIEM KRITUŠAJIEM VAROŅIEM. LANGENUD KANGELASTELE

23 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 23

2015.07.18. 12:36:21

Skolnieku rotas piemineklis Cēsīs Uz šūnakmens pamatnes stāv varā kaldināta skulptūra – jauneklis skolnieka formas tērpā ar patronjostu pār plecu, rokas granātu pie jostas un rokās satvertu šauteni. Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotā galvenokārt bija Valmieras un Cēsu ģimnāzisti, kā arī daži studenti. Sākotnēji pozīcijās pie Mācītājmuižas vācu uzbrukums tika atsists, taču ienaidnieka pārspēks spieda atkāpties uz Liepas – Raunas rajonu.

Pieminekļa pamatnes sānos piestiprināta kapara (agrāk bronzas) plāksne ar tekstu: 1919. G. 6. JŪNIJĀ PA ŠO IELU CĒSU PULKA BRĪVPRĀTĪGO SKOLNIEKU ROTA AIZGĀJA CĪŅĀ PAR DZIMTO ZEMI LATVIJU.

Piemiņas vieta Vīlandes skolnieku rotas karavīriem pie Stalbes Igaunijas 6. pulks Cēsu kauju laikā pie Stalbes cīnījās ar Baltvijas landesvēru un Dzelzs divīziju. Stalbes muižas rajonā vācieši mēģināja pārraut frontes līniju, bet pēc divu dienu nesekmīgiem uzbrukumiem tiem nācās atkāpties. Granītā veidotā piemiņas zīme atklāta 2009. gadā.

mälestusmärk Viljandi koolipoistest sõduritele Stalbe juures Eesti 6. polk võitles Võnnu lahingus Stalbe all Landeswehri ja Rauddiviisiga.

Stalbe mõisa ümbruses üritasid sakslased läbi murda rindejoonest, mis kulges Lemsalust läbi Stalbe Unguri järveni ja Gauja jõeni Lenci juures. Pärast kahepäevast ebaõnnestunud rünnakut pidid nad taanduma. Graniidist ausammas on avatud 2009. aastal.

Pieminekļa aizmugurē iekalts veltījums: ZIEMEĻLATVIJAS ATBRĪVOTĀJIEM. Tālāk lasāmi dzejnieka E. Virzas vārdi: KAMĒR VIEN LABĪBU ŠAIS LAUKOS SĒS JŪS SLAVINĀS UN GODAM PIEMINĒS.

Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Plācī Pieminekļa cilnī attēlots arklā iejūgts zirgs un arājs, kurš labajā rokā tur grožus, bet kreisajā – zobenu. Pieminekli 1931. gada 8. novembrī atklāja valsts prezidents Alberts Kviesis.

24 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 24

2015.07.18. 12:36:24

Koolipoiste roodu mälestussammas Võnnus Meetrine dolomiidist alusel seisab vaskskulptuur – koolivormis nooruk padrunilintidega üle õla, käsigranaadiga vööl ja relva käes hoides, jättes raamatud tagaplaanile. Võnnu polgu vabatahtlike koolipoiste rood koosnes peamiselt Valmiera ja Võnnu gümnaasiumi õpilastest ja ka mõnest üliõpilasest.

Esialgu löödi Kirikumõisa positisoonil sakslaste rünnak tagasi, aga vaenlase ülekaal sundis Liepa – Rauna suunas taganema.

Ausamba allosa külgedele on kinnitatud messingist (varem pronksist) plaat tekstiga: 1919. AASTA 6. JUUNIL LÄKS SELLELT TÄNAVALT VÕNNU POLGU VABATAHTLIKE KOOLIPOISTE ROOD LAHINGUSSE LÄTI SÜNNIMAA EEST.

Piemineklis pie bijušā Līvu pagasta nama

Ausammas endise Līvi vallamaja juures

Piemineklis pie bijušā Līvu pagasta nama atklāts par godu Cēsu pulka skolnieku rotas pirmo kauju vietu piemiņai. Vairāki skolnieki tika ievainoti, bet Edgars Krieviņš – mira.

Ausammas endise Līvi vallamaja juures püstitati Võnnu koolipoiste roodu esimeste lahingukohtade tähistamiseks. Mitu koolipoissi sai haavata, kuid Edgars Krieviņš sai surma. Esimene mälestusmärk hävitati peale Teist maailmasõda, omakorda 1989. aastal püstitati ja õnnistati taastatud ausammas, mille autoriteks skulptorid A. Jansons ja M. Baltiņa, arhitekt I. Timermanis. Mõne aasta pärast pronksdetailid eemaldati turvakaalutlustel ja asendati puudetailidega. Nüüd on detailid taas pronksist.

Pirmo pieminekli pēc 2.

Pasaules kara iznīcināja, savukārt 1989. gadā tika atklāts un iesvētīts atjaunotais piemineklis, kura autori ir tēlnieki A. Jansons un M. Baltiņa, arhitekts I. Timermanis.

Ausammas Läti Vabadussõjas langenutele Plācises Ausamba reljeefil on kujutatud adra ette rakendatud hobune ja kündja, kes paremas käes hoiab ohje ja vasakus mõõka. Selle autoriks on kuulus Teodors Zalkalns. Samba avamisel osales 1931. aastal Läti president Alberts Kviesis. Ausamba tagaküljele on raiutud pühendus:

PÕHJA-LÄTI VABASTAJATELE. Järgnevad luuletaja E.Virza sõnad: KUNI VILJA NEIL PÕLDUDEL KÜLVATAKSE TEID ÜLISTATAKSE JA AUGA MÄLESTATAKSE.

25 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 25

2015.07.18. 12:36:26

Igauņu karavīru kapi Veselavas kapsētā 340 cm augstais betona obelisks Veselavas kapsētā uzstādīts, lai godinātu cīņās pret Baltijas landesvēru un Dzelzs divīziju kritušajiem 16 igauņu karavīriem, no kuriem 4 vēlāk tika pārvesti uz dzimteni. Piemiņas zīmi 1923. gada 5. augustā atklāja valsts prezidents Jānis Čakste.

Obeliska apakšējā daļā iegravēts uzraksts: KĀPĀT UZ SĀRTU, NESĀT BRĪVĪBU. Obeliska pamatnē iestiprinātās melnā granīta plāksnes teksts: LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS KRITUŠIEM IGAUNIJAS KARAVĪRIEM 1919. GADĀ.

Igauņu karavīru apbedījumi karavīru kapos Cēsu Lejas kapsētā Cēsīs atrodas Brāļu kapi, kuros apbedīti ap 200 karavīru; 1. Pasaules Karā kritušie latviešu strēlnieki, krievu, vācu un citu tautību karavīri, kā arī Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie latvieši un igauņi, lielinieku terora upuri, latviešu sarkanie strēlnieki (zināmi tikai nedaudzi).

Pieminekli 1927. gada 4. septembrī atklāja valsts prezidents Gustavs Zemgals, tā vārtu autors ir tēlnieks A. Julla. Abpusēji skatāmais piemineklis novietots pret ieejas vārtiem, virs kuru augstajiem mūra stabiem bija novietotas divas bronzas lāpas, laika gaitā vairākas detaļas ir nozagtas.

Pieminekļa priekšpusē ir sarkanā granīta plāksne ar tekstu: MUMS DZĪVĪBA – DZIMTENEI VELTĪJUMS, MIERS LATVIJAS KLĒPĪ – DĀRGS IEGUVUMS. LATVIJAS NEATKARĪBAS CĪNĪTĀJIEM 1915 – 1920.

26 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 26

2015.07.18. 12:36:30

Eesti sõjameeste matmispaigad Veselava kalmistul 340 cm kõrgune betoonist obelisk Veselava kalmistul on püstitatud Balti Landeswehri ja Rauddiviisi vastu langenud 16 Eesti sõduri mälestuseks, kellest neli hiljem maeti ümber sünnimaale, kuid ülejäänud on maetud ausamba kõrvale. Mälestusmärk avati 1923. aastal Läti presidendi Jānis Čakste osalusel.

Obeliski allosal on betoooni raiutud sõnad: TE LÄKSITE TULLE JA TÕITE VABADUSE Obeliski allosale kinnitatud mustast graniidist plaadil on sõnad: LÄTI VABADUSSÕJAS LANGENUD EESTI SÕJAMEESTELE VESELAVA VALLA RAHVAS

Eesti sõdurite kalmud Võnnu Leja sõjaväekalmistul Võnnu Sõjaväekalmistul on vennaskalmistu, kuhu on maetud umbes 200 sõdurit: I maailmasõjas langenud Läti kütid, vene, saksa ja teistest rahvustest sõjamehed, samuti Läti Vabadussõjas langenud lätlased ja eestlased, enamlaste terrori ohvrid, Läti punased kütid (teadaolevaid on vähesed).

Mälestusmärgi avas 1927. aasta 4. septembril Läti presidendi Gustavs Zemgals, väravate autor on skulptor A. Julla. Kahepoolne mälestusmärk on püstitatud sissekäigu väravate vastu, mille kõrgete müüripostide kohal asus pronksist tõrvik, mille mitmed osad on aja jooksul varastatud.

Punasest graniidist mälestusmärgi esiküljel on plaat sõnadega: ME ELU – PÜHENDUS SÜNNIMAALE, RAHU LÄTI SÜLES – KALLIS ANNE. LÄTI SÕLTUMATUSE EEST VÕITLEJATELE 1915 – 1920.

27 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 27

2015.07.18. 12:36:33

Latvijas armijas Ziemeļu karaspēka daļas ienākšana Rīgā. Priekšplānā no kreisās puses Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns.

Läti sõjaväe Põhja armee osade saabumine Riiga. Esiplaanil vasakul Põhja-Läti brigaadi juhataja kolonel Jorģis Zemitāns.

JUGLAS KAUJAS UN STRAZDUMUIŽAS PAMIERS 1919. 24. JŪNIJS - 2. JŪLIJS

JUGLA LAHINGUD JA STRAZDUMUIŽA VAHERAHU 1919. 24. JUUNI - 2. JUULI

S

L

abiedrotie nevēlējās pieļaut vācu vienību iznīcināšanu, kas tām neglābjami draudēja, ja igauņu – latviešu uzbrukums turpinātos, turklāt Sabiedrotie bažījās par iespējamajām patvarībām pret vietējiem iedzīvotājiem, ja pilsēta tiktu ieņemta ar kauju. Sākotnējā vienošanās starp pusēm nebija iespējama vairāku iemeslu dēļ, tai skaitā tādēļ, ka Sabiedrotie nevēlējās pieļaut igauņu daļu ienākšanu Rīgā. Tika nolemts uzsākt sarunas Strazdumuižā pie Juglas ezera.

Līgums, kas ieguva Strazdumuižas pamiera nosaukumu savus pamatos noteica šādus punktus: 1) 3. jūlijā plkst. 12:00 tiek pārtraukta

karadarbība; 2) Vācu karaspēks evakuējams, tas pārtrauc

jebkādu kaujas darbību, izņemot cīņu pret

Padomju Krievijas spēkiem; 3) Vācu izvākšanās no Rīgas jānotiek līdz 5. jūlijam plkst. 18:00;

iitlased ei soovinud saksa üksuste hävitamist, mis neid ilmtingimate ees ootaks, juhul kui Eesti – Läti pealetung jätkuks, lisaks kartsid liitlased võimalikku omavoli tsiviilelanike suhtes juhul, kui linn oleks võitluses vallutatud.

Eelseisev pooltevaheline kokkulepe oli võimatu mitmel põhjusel, sealhulgas sellepärast, et liitlased ei soovinud Eesti väeosade Riiga saabumist. Otsustati alustada läbiräkimisi Strazdumuižas Jugla järve ääres.

Leping, mis sai Strazdumuiža vaherahu nimetuse, väljendas peamiselt järgmisi kokkuleppe punkte: 1) 3. juulil kell 12:00 katkestatakse sõjategevus; 2) Saksa sõjavägi evakueeritakse, see katkestab kogu lahingutegevuse,

väljaarvatud võitlus Nõukogude Venemaa

jõudude vastu; 3) Sakslaste lahkumine Riiast peab toimuma

hiljemalt 5. juuliks kell 18:00;

28 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 28

2015.07.18. 12:36:34

4) Igauņu karaspēks paliek 3. jūlija pozīcijās; 5) Nedrīkst tikt kavēta satiksme pret Rīgu un Liepāju.

Latviešu daļas kaujās zaudēja 44 kritušos, 84 ievainots un 15 bez vēsts pazudušos. Igauņu zaudējumi bija smagāki – 75 kritušie, daudzi ievainotie, 26 bez vēsts pazudušie, 84 gūstā kritušie, kopā 389 karavīri.

Rīgu pārņēma Baloža brigāde, savukārt 6. jūlijā, vairuma iedzīvotāju jusmīgi sagaidīti un apsveikti, Rīgā ienāca pulkvedis Zemitāns ar Ziemeļlatvijas brigādes štābu un 2. Cēsu rotu.

4) Eesti sõjavägi peab jääma 3. juuli positsioonidele; 5) ei tohi aeglustada liikumist Riia ja Liepaja

suunas.

Läti väeosad kaotasid lahingutes 44 langenut, 84 haavatut ja 15 teadmata kadunut. Eesti poole kaotused olid suuremad – 75 langenut, hulk haavatuid, 26 teadmata kadunut, 84 vangi langenut, kokku 389 sõdurit.

Riia võttis üle kindral Balodise brigaad, omakorda 6. juulil. Valdava enamuse elanike poolt hõisetega õnnitletuna saabus Riiga kolonel Zemitāns koos Põhja - Läti brigaadi staabi ja 2.

Võnnu rooduga.

Strazdu muižas piemiņas zīme Rīgā

Strazdumuiža mälestusmärk Riias

Strazdu muižā sarunas aizsākās 1919. gada 2. jūlijā plkst. 21.00, bet 3. jūlijā plkst. 3.30 tika parakstīts pamiera līgums starp igauņu pavēlniecībā esošo karaspēku no vienas puses un Baltijas landesvēru un vācu pavēlniecībā esošo karaspēku (Dzelzs divīziju) no otras puses. Vācu karaspēkam un Landesvēram bija jāatstāj Rīga un tās apkārtne.

Piemiņas akmeni atklāja Igaunijas neatkarības dienā - 2005. gada 24. februārī., pamiera līguma noslēgšanas vēsturiskajā vietā - bijušās igauņu pamatskolas atrašanās vietā.

Strazdumuiža läbirääkimised algasid 1919. aasta 2. juulil kl. 21.00, juba 3. juulil kl. 3.30 kirjutasid ühelt poolt Eesti sõjaväe juhtkond ja teiselt poolt Balti Landeswehri ja Saksa juhtkonnale alluva sõjaväe (Rauddiviis) juhtkond alla vaherahulepingule. Saksa sõjavägi ja Landeswehr pidid lahkuma Riiast ja selle ümbrusest.

Mälestusmärk avati Eesti Iseseisvuspäeval 2005. aasta 24. veebruaril, vaherahu lepingu allakirjutamise ajaloolises kohas – endises eesti algkooli asukohas.

Akmenī iestiprināta melna granīta plāksne ar tekstu latviešu un igauņu valodā: ŠEIT RĪGAS IGAUŅU PAMATSKOLĀ 1919.G.3.VII NOSLĒDZA STRAZDUMUIŽAS PAMIERA LĪGUMU STARP IGAUNIJAS KARASPĒKU, VĀCIJAS ARMIJAS VI REZERVES KORPUSU UN BALTIJAS LANDESVĒRU.

Kivile on kinnitatud mustast graniidist plaat sõnadega eesti ja läti keeles: SIIN RIIA EESTI PÕHIKOOLIS SÕLMITI 3. VII 1919 STRASDENHOFI VAHERAHU LEPING EESTI SÕJAVÄE SAKSA VI RESERVKORPUSE BALTI LANDESWEHRI VAHEL

29 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 29

2015.07.18. 12:36:35

Igauņu karavīru kapi Salaspilī Blakus Salaspils pilsoņu kapiem apbedīti 6 Latvijas atbrīvošanas cīņās pie Salaspils stacijas un skanstīm kritušie igauņu karavīri (pārējos 4 kritušos piederīgie izrakuši un pārveduši uz dzimteni).

Viņu piemiņu godinot, 1929. gadā vietējie aizsargi uzstādīja jaunus krustus un aizsargs Jānis Kalniņš ar tēvu no vietējā akmens izkala 5 pēdas augstu pieminekli ar uzrakstu, kura tulkojums ir šāds: Dusiet saldi svešā zemē.

Par Latvijas brīvību 1919. g. kritušiem igauņu varoņiem.

Salaspils aizsargi 19. VIII 29.

Vietējā vara pēc 2. Pasaules kara pieminekli ieara zemē.

Pēc neatkarības atgūšanas vietējie aktīvisti atraka pieminekli. 1990. g. tā uzlaboto kopiju izgatavoja akmeņkalis Ē. Lipinieks un pieminekli iesvētīja Tallinas mācītājs V. Johansons. Salaspils novadā ir arī 1938. g. ievētītie un vietējo aktīvistu 1990. g. labiekārtotie kapi ar U. Sterģa veidoto pieminekli Mazās Juglas krastā pie bijušajām Cekules dzirnavām.

Eesti sõdurite kalmistu Salaspilsis Salaspilsi vana kalmistu kõrvale on maetud kuus Läti vabadusvõitlustes Salaspilsi jaama ja kõrgendiku juures langenud Eesti sõdurit (ülejäänud 4 langenut matsid omaksed ümber sünnimaale).

Nende auks püstitasid 1929. aastal kohalikud kaitseliitlased uued ristid ja kaitseliitlane Jānis Kalniņš koos isaga raius kohalikust kivist viie jala kõrguse ausamba sõnadega: Puhake rahus võõras mullas.

Läti vabaduse eest 1919. a. langenud Eesti kangelastele.

Salaspilsi kaitseliitlased 19. VIII 29.

Kohalik ühismajand mattis ausamba pärast Teist maailmasõda maha. Pärast taasiseseisvumist leidsid kohalikud aktivistid maetud ausamba. 1990. aastal valmistas parandatud tekstiga samba koopia kiviraiuja E. Lipinieks. Samba õnnistas kirikuõpetaja V. Johanson Tallinnast. Lisaks kahele Läti vabadusvõitluses langenud eestlaste matmispaigale Salaspilsis asub kolmas kohalike püstitatud mälestusmärk, mille autor on U. Sergis, Väike – Jugla jõe ääres.

Igauņu karavīru kapi Salaspilī pie apvedceļa Starp apvedceļu un Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtu atrodas 1919. gada Latvijas Brīvības cīņās kritušo igauņu karavīru Brāļu kapi. Visi krituši kaujā pret Dzelzsdivīziju un Baltijas landesvēru pie Salaspils ģipša fabrikas. 1935. gadā Salaspils aizsargi uzstādīja līdzīgu granīta pieminekli, kāds ir pie Salaspils kapsētas ar tekstu: PUHKAGE RAHUGA VOERAS MULLAS. PAR LATVIJAS BRĪVĪBU 1919. GADĀ KRITUŠIEM IGAUŅU VAROŅIEM. SALASPILS AIZSARGI 1935. G.

Eesti sõdurite kalmistu Salaspilsi ringtee läheduses Läti Teaduste Akadeemia Füüsika Instituudi ja ringtee vahel, keset põldu asuval künkal asub 1919. aastal Läti vabadusvõitluses langenud kuue Eesti sõduri matmispaik.

Kõik langesid lahingus Rauddiviisi ja Balti Landeswehri vastu Salaspilsi kipsivabriku juures.

1935. aastal püstitasid Salaspilsi kaitseliitlased Salaspilsi kalmistul asuva graniidist ausambale sarnase mälestusmärgi sõnadega: PUHKAGE RAHUGA VOERAS MULLAS. LÄTI VABADUSE EEST 1919. AASTAL LANGENUD EESTI KANGELASTELE. SALASPILSI KAITSELIITLASED 1935. A.

30 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 30

2015.07.18. 12:36:37

KAUJAS ZIMEĻVIDZEMĒ UN ZIEMEĻLATGALĒ 1919. GADA JŪLIJS - DECEMBRIS

Z

iemeļlatgales kaujās virsvadību ņēma Latgales partizāni – Malienas un Balvu partizāni. Arī šajās cīņas zīmīga nozīme bija sabiedrotajiem.

Malienas partizāni neuzdrošinājās aktīvi darboties. Aktīvākās kaujas partizāni uzsāka tad, kad viņu pusē darbības uzsāka sarkanarmieši.

Cīņās ar sarkanarmiešiem, Malienas partizāniem piebiedrojās Valmieras pulks un igauņi. Partizāniem radās iespēja kontrolēt centrālo Vidzemes daļu – Lubānas apkārtni. Pēc šīm kaujām, Valmieras pulka daļas un igauņi devās Krustpils virzienā, viņu vietā partizāniem piebiedrojās Cēsu pulka 2. rota.

Viena no lielākajām problēmām, kas skāra partizānus cīņās, bija ieroču trūkums. Sadarbojoties ar Baloža brigādi, kura bija ienākusi Ērgļos, partizāni lūdza tos nodrošināt ar õhja-Latgale lahingutes ülemjuhatus oli nepieciešamajiem papildspēkiem. Tā aizsākās Latgale – Maliena ja Balvi partisanidel. Ka Malienas bataljona formēšana. nendes lahingutes oli liitlastel tähtis osa.

Tālākās partizānu cīņas norisinājās Latgalē – Maliena partisanid ei julgenud aktiivselt tegutBalvos un to apkārtnē. No Latgales partizāniem seda. Aktiivset lahingutegevust alustasid partiizveidojās Latgales sanid siis, kui punaarViena no lielākajām problēmām, meelased nende aladel partizānu pulku.

Palielinoties cīņām ar ko- kas skāra partizānus cīņās, bija pealetungi alustasid. munistiem Latgalē, partizāni Võitlustes punarmeeieroču trūkums. bija spiesti papildināt laste vastu ühinesid savas rindas ar cilvēkiem un Maliena partisanidega munīciju. Balvu partizāniem bija izdevies izveidot Valmiera polk ja eestlased. Partisanidel avanes savu fronti, kura bija nostiprinājusies Latgalē. Izveivõimalus kontrollida Vidzeme keskosa – Lubāna dojoties sadarbībai ar Valmieras pulku un igauņiem, ümbruskonda. Pärast neid lahingud võtsid partizāniem izdevās iegūt plašāku pieeju munīcijai.

Valmiera polgu osad ja eestlased suuna KustSīvākās cīņas austrumu pilsi, nende asemel Üks suurimatest probleemidest ühines partisanidega frontē norisinājās jūnijā, Võnnu polgu 2. rood. kad cīņās pret partizāniem, partisanide võitlustel oli Üks suurimatest probsarkanarmieši izmantoja relvade puudus. leemidest partisanide bruņuvilcienus. Šīs cīņas võitluses oli relvade izvērtās nevienlīdzīgas, līdz puudus. Tehes koostööd kindral Balodise brigaaar to cīņās iesaistījās sabiedrotie – igauņu rota. diga, mis oli saabunud Ērgļi linna, palusid partiPēc šīm cīņām partizānu un igauņu sadarbība sanid kindlustada neid lisajõududega. Nii algas turpinājās.

Maliena pataljoni moodustamine.

Jätkuvad partisanide võitlused toimusid Latgales – Balvis ja selle ümbruskonnas. Latgale partisanidest loodi Latgale partisanide polk.

Võitluse ägenedes kommunistidega Latgales, olid partisanid sunnitud oma ridu täiendama inimeste ja relvastusega. Balvi partsanidel õnnestus luua oma rindejoon, mis oli kindlustanud ennast Latgales. Olles loonud koostööd Valmiera polgu ja eestlastega, õnnestus partisanidel saavutada laiem juurdepääs relvastusele. Ägedaimad lahingud Idarindel toimusid juunis, kui Punaarmee kasutas partisanide vastu soomusronge. Need lahingud osutusid mittevõrdväärseteks, seega asus võitlussse liitlane – Eesti sõjavägi. Pärast neid lahinguid partisanide ja liitlaste koostöö jätkus.

LAHINGUD LÕUNA-LIIVIMAAL JA PÕHJA - LATGALES 1919. A. JUULI - DETSEMBER

P

31 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 31

2015.07.18. 12:36:38

Rīgas Brāļu kapi Rīgas Brāļu kapos atdusas vairāk nekā 2000 karavīri, kuri krituši Pirmajā Pasaules karā, kā arī Latvijas atbrīvošanas cīņās, viņu vidū arī viens igauņu karavīrs.

Brāļu kapi, kas aptver 9 ha lielu teritoriju, ir viens no latviešu tautas lielākajiem svētumiem. Ansambļa autors ir slavenais tēlnieks Kārlis Zāle. Par Brāļu kapu uzkopšanu sākumā rūpējās Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja un Latvijas Sarkanais Krusts. 1920. gadā, pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma, par Brāļu kapiem sāka rūpēties valdība, atvēlot līdzekļus un nodibinot Brāļu kapu komiteju.

Piemiņas vietas ansambli veido 3 līmeņi: 1. Ieejas vārti; 2. Terase ar mūžīgo uguni; 3. Kapulauks.

32 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 32

2015.07.18. 12:36:44

Riia Vennaskalmistu Riia Vennaskalmistul puhkab 2225 sõdurit, kes langesid Esimeses maailmasõjas, Läti Vabadussõjas ja ka hiljem.

Nende hulgas on ka üks eestlane. Vennaskalmistu, mis hõivab 9 ha suuruse territooriumi (v.a. Küttide kalmistu – 6,8 ha), on Läti rahva suurim pühamu. Kompleksi autor on kuulus skulptor Kārlis Zāle. Esialgu alustas Vennaskalmistu hooldamist Läti küttide pataljoni organiseerimise komitee ja Läti Punane Rist. 1920. aastal alustas Kārļis Ulmanise algatusel Vennaskalmistu eest hoolekandmist valitsus, loovutades raha ja luues Vennaskalmistu komitee.

Mälestuspaiga ansambel koosneb kolmest tasemest: 1. sissekäigu väravad; 2. terrass igavese tulega; 3. matmispaigad.

33 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 33

2015.07.18. 12:36:47

Karavīru kapi pie Viļakas Tēlnieka K. Zemdegas radītais granīta piemineklis veidots kā nošķelts konuss ar kolonnu un liesmu galā. Kolonnas priekšpusē uzraksts: VIĻAKAS LAUKOS KRITUŠIE LATVIJAS ATBRĪVOTĀJI, bet aizmugurē – zobens un trīs zvaigznes.

Piemiņas vieta tika iekārtota pēc Brāļu kapu komitejas ierosinājuma pie Jaškova kapsētas; 1929. gadā šeit pārapbedīja kritušo karavīru pīšļus, kuri tika atrasti Viļakas apkārtnē.

Kopā Viļakas Brāļu kapos apbedīts 31 karavīrs no Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka, Latgales partizānu pulka un 14 igauņu karavīri.

Sõjameeste kalmistu Viļaka läheduses Skulptor K. Zemdega loodud graniidist mälestussammas meenutab murtud sambaga koonust leegiga selle otsas. Samba esiküljel tekst: VIĻAKA VÄLJADEL LANGENUD LÄTI VABASTAJAD, aga tagaküljel – mõõk ja kolm tähte.

Mälestuspaik on loodud Vennaskalmistu komitee algatusel. 1929. aastal on siia ümber maetud langenud sõdurid Viļaka ümbrusest Linava valla Pakšava ja Geineva põldudele maetuist.

Vennaskalmistule on maetud 31 8. Daugavpilsi jalaväe polgu, Latgale partisani polgu sõjameest ja 14 eestlast.

34 LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 34

2015.07.18. 12:36:49

Izdevējs www.estlat.eu Biedrība “Brāļu kapu komiteja” Krustabaznīcas iela 9 Rīga, LV-1006 Latvija www.bkkomiteja.lv “Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienība” Tallina mnt. 49A EE 80036 Pērnava Igaunija www.eshl.ee Drukāts un iesiets “Baltic Advertising Group” Brīvības iela 155 k.4 Rīga, LV 1012.

Väljaandja “Vennaskalmistu komitee” selts, Krustabaznīcas iela 9 Rīga, LV-1006 Latvija www.bkkomiteja.lv „Eesti Sõjahaudade Hoolde Liit“ Tallinna mnt. 49A EE 80036 Pärnu Estonia www.eshl.ee Trükitud “Baltic Advertising Group” Brīvības iela 155 k.4 Rīga, LV 1012 Latvija.

LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 35

2015.07.18. 12:36:49

LAT_EST_BRIVIBAS_CINJAS1918-1919_iistais2.indd 36

2015.07.18. 12:36:50