Ziņojums par radošo darbnīcu "Projekts Koncertzāle" by RigasAttistibasCentraBiedriba

RÄªGA 2020

Satura rādītājs Ievads 4 Darba metode 6 Rezultāti 10 Riski 11 Vērtības 14 Kritēriji 16 Kritēriju analīze 18 Novietņu atlase 20 1. Andrejostas 17 22 2. Kongresu nams 23 3. Elizabetes 2/Kronvalda 6 4. Matrožu 7a 25 5. Ķīpsalas pludmale 26 6. Uzvaras parks 27 7. Sporta pils 8. Lāčplēša iela 76 29 9. Turgeņeva 4/6 30 10. Centrāltirgus 1 31 11. Mazā Matīsa 2 32 12. Pagaidu koncertzāle 33 Novietņu analīze 34 1. Andrejostas 17 36 2. Uzvaras parks 37 3. Lāčplēša iela 76 38 4. Turgeņeva iela 4/6 39 5. Elizabetes 2/Kronvalda 6 Kritika un diskusija 42 Nobeigums un turpinājums

40 44

Dalībnieki Justīne Panteļejeva Henriks Eliass Zēgners Renāte Prancāne Agnese Logina Platons Buravickis Indra Lūkina Andris Poga Ralfs Šmīdbergs Jānis Ušča Viestarts Gailītis Ints Dālderis Olga Meļņičenko Arta Lāce Laura Polkmane Vēsma Vilka Patrīcija Helēna Dzērve Elīza Anna Zeibote Gustavs Grasis Alex Blumentāls Justīne Kate Hesse Paula Brūvere Anna Paula Veidemane Elza Strazdiņa Anastasija Veselkova Jānis Nīgals Katrīna Anna Pētersone

Moderatori Ilze Mazpane Jānis Aufmanis Jēkabs Ozols Lāsma Goba Matīss Šteinerts Paldies Ingai Braķei

Eksperti Andis Sīlis Emils Rode Jāzeps Bikše Matīss Groskaufmanis

Ievads Pārāk ilgu laiku Rīgā nav bijis iespējams realizēt Nacionālo akustisko koncertzāli. Ideju vajā dažādi šķēršļi, tai skaitā sabiedrības pretestība. Iespējams, ir laiks ieklausīties cilvēkos un celt sapni par Koncertzāli kopā. Radošā darbnīca “Projekts Koncertzāle” pulcēja 2020.gada decembra vidū plašu profesionāļu un sabiedrības spektru, lai daudzpusīgi aplūkotu Koncertzāli kā notikumu un fenomenu - gan kulturālu, gan telpisku. Svarīgi ieraudzīt, ka šie nav arhitekti, kas veido darbnīcā formulēto viedokli, bet tieši daži no asākajiem kulturālajiem prātiem Latvijā. Šis ir brīvprātīgo un NVO rīkots pasākums tiešsaistē, visiem dalībniekiem piedaloties intereses un aizrautības vadītiem, dažiem pārstāvot Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo simfonisko Orķestri. Darbnīcas premise bija, ka koncertzāle nav tikai monofunkcionāla telpa orķestrim, bet kā dažādu komponenšu ekosistēma tā spēj radīt daudz lielāku kultūras un sabiedrības vilkmi savā virzienā. Šāda veida pārdomas un mentāla prototipēšana veicama arī lielākā mērogā un saistošākos apstākļos.

caurspīdīgā notikumu secība, kas būtu ceļš uz ilgi gaidīto un nepieciešamo Koncertzāli. Lai vērtības piemērotu novietnēm, tās pārvēršamas mērāmos kritērijos - tādos, kas attiecas gan uz ģeogrāfiskiem, gan nemateriāliem Koncertzāles aspektiem. Tas ļaus precīzi vērtēt un pilnīgi kartēt koncertzāles novietojumu dažādos aspektos, novērtēt un salīdzināt dažādās slāņu kompozīcijas un kopējo rezultātu. Otrs darbnīcas iemesls ir kopīgas viedokļu un pieredzes apmaiņas platformas trūkums. Vairums diskusiju notiek atsevišķu nozaru burbuļos, un tās netiek apkopotas, salīdzinātas. Cilvēkiem ar zināšanām un viedokli nav iespējas tikt sadzirdētiem (ne tikai uzklausītiem), un ar Koncertzāli saistītie valstiskie un pilsētas procesi notiek bez patiesas sabiedrības iesaistes.** Faktiski, ir pulks kompetentu profesionāļu, kuri gatavi bez atlīdzības sniegt savu artavu pozitīva rezultāta sasniegšanai, bet valsts resursi tiek tērēti, lai būvētu sabiedrisko attiecību idilli un aizsargātos no sabiedrības ietekmes.

Darbnīcas mērķis ir sākumā distancēties no notiekošajiem procesiem un apskatīt pašas Koncetzāles ideju, mērķi, mērķauditoriju sabiedrības un kultūras kontekstā, brīvi no telpiskiem ierobežojumiem, tādējādi definējot Koncertzāles vērtības un ar to saistītos riskus. Šādi pieredzēt koncertzāli no malas nozīmē atkāpties soli atpakaļ no esošās progresijas*un pozicionēt Koncertzāli visos tematiskajos kartes slāņos. Pēc tam nupat definētās vērtības tika piemērotas dažādām novietnēm, lai darbnīcas rezultāts iegūtu saprotamas un reālistiskas aprises. Šī, iespējams, ir loģiskā un

Mēs aicinām Rīgas domi un Kultūras ministriju veltīt laiku un resursus, lai šāda formāta darbnīcu realizētu pilsētas un valstiskā līmenī, sadzirdot vienam otru un ieklausoties idejās, vēlmēs un vajadzībās. Mēs ceram, ka šis notikums iedvesmos visus iesaistītos un vēl neiesaistītos pieņemt godīgus un taisnus lēmumus, lai Koncertzāle realizētos iespējami vērtīga, mūsdienīga un elpu aizraujoša pēc iespējas ātrāk, un iedvesmotu sabiedrību vēl daudzas dekādes pēc tam. Turpmākais šī informatīvā bukleta saturs atspoguļo radošās darbnīcas gaitu.

* Šobrīd tiek veikta padziļināta E-2 izpēte - dendroloģiskā izpēte, tehniskā apsekošana, finansiālā pamatojuma analīze. Resursi tiek tērēti, fokusējoties uz vienu novietni. Cik patiesa un atklāta ir iespēja nākt klajā ar alternatīvu novietni? ** Kopš valdības lēmuma par Koncertzāles novietni Elizabetes 2 ir pagājuši 7 mēneši. Tagad spēkā ir Kultūras ministrijas mests izaicinājums Latvijas Arhitektu savienibai atrast alternatīvu novietni nepilnu 3 mēnešu

laikā, bez budžeta pētījumiem. Tikmēr, procesā ir privātas nekustamo īpašumu konsultantu grupas veikts pētījums par E-2 un alternatīvām novietnēm. Kādēļ šāda pētījuma uzdevumā nevarēja tikt iesaistīti plašāki sabiedrības loki, potenciālie Koncertzāles lietotāji un vēl neapzinātas mērķauditorijas daļas? Kādēļ šāds solis pretī sadarbībai un atvērtībai nevarēja tikt sperts jau Jūnijā vai pirms tam, pirms tika pieņemts valdības lēmums?

Koncertzāles procesu efektivitāte

vēlamā un efektīvā līkne KM ieņemtā līkne

2022. jūnijs*

2021. janvāris

2023. jūnijs ?**

2020. jūnijs

Grafikā vizualizētas organizatoru bažas - 13. augusta KM rīkotajā Koncertzāles darba grupas sēdē no KM pārstāvjiem izskanēja informācija, ka uzdevums no ministrijas ir 2 gadu laikā noorganizēt starptautisku arhitektūras konkursu, izstrādāt un saskaņot būvprojektu un noslēgt līgumu par būvniecību. Šādi rīkojoties, vienīgais efektīvais laiks draud būt būvniecības laiks, jo pati zāle būs nepārdomāta, sasteigta un priecēs tikai ministra CV. Mēs aicinām attīstības līknei piešķirt citu

laiks

dinamiku - būt saprātīgi lēnākiem sākumā, un ļaut Koncertzālei piedzīvot nebeidzami augošu efektivitātes līkni tieši tā ekspluatācijas laikā. Tikai rīkojoties radoši un atjautīgi, un drosmīgi, ir iespējams radīt tādu iekļaujošu daudzlīmeņu risinājumu, kas ar savu novitāti pārsteidz un priecē gan mūziķus, gan Latvijas tautu, gan iedvesmo viesus no visas pasaules. * KM prognozētais būvniecības sākšanas laiks ** Alternatīvais un reālistiskais laiks. Cik tiek zaudēts?

Darba metode Mēs, radošās darbnīcas organizatori, uzskatām, ka, lai radītu jēgpilnu, saturiski piepildītu un dažādu koncertzāles telpisko programmu, nepieciešams pakāpties soli atpakaļ plānošanas procesā un definēt galvenās idejiskās vērtības. Šīm vērtībām jānosedz maksimāli plašs nākotnes koncertzāles lietotāju loks. Tikai tad, kad zināsim, kas ir mūsu kopīgās vērtības, varēsim izvirzīt jēgpilnus kritērijus ēkas telpiskajai struktūrai un novietojumam pilsētā.

1. diena

iepazīšanās Guntara Prāņa uzruna*

Vērtību pārvēršana kritērijos

Vērtību deﬁnēšana

Kritēriju salīdzināšana

* Darbnīcas atklāšanas dienā ar uzrunu uzstājās Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis. Prāņa kungs uzsver nepieciešamību veidot koncertzālē integrētu akadēmijas izglītības funkciju. Tas ir svarīgi studentiem atrastie blakus profesionāliem mūziķiem, izgaršot vidi un pierast pie tās. Tāpat, ir nepieciešama studentu iesaiste dažādos starpdisciplināros un profesionālos projektos. Koncertzālei ir jāsaliedē un jāveicina interese vienam par otru, jābūt vietai, kur

Dizaina domāšanas darbnīca notika trīs vakarus 2020. gada decembra vidū - 14., 16. un 18. decembrī pa trim stundām katra. Darbnīcā piedalījās 25 dalībnieki, 5 moderatori un 4 nozares eksperti diskusijās. Dalībnieki bija sadalīti piecās grupās, kas katra pārstāvēja savu ieinteresēto Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo lietotāju grupu. Šīs grupas ir - skatītāji, mūzikas radītāji un izpildītāji, mūzikas izglītības darbinieki, mūzikas menedžments, kultūrpolitikas veidotāji.

3. diena

Novietņu analīze Prezentācijas Diskusija

studenti, profesionāli mūziķi un citas radošas izcilības veido sinerģiju un iepazīst viens otra iespējas. ** Kā darbnīcā tik vairākkārt izcelts, koncertzāles būvniecības budžets neļauj terēt resursus JVLMA vajadzību izdabāšanai, tomēr varbūt tad, pirms izstrādāt koncertzāles programmu, ir jāsakārto budžeta jautājums, pretējā gadījumā koncertzāles praktiskajā un ideoloģiskajā funkcionalitātē būs liels robs.

1. Diena - pieredzes kartēšana/vērtību definēšnana, risku atpazīšana Notika diskusija grupas iekšienē par nozares problemātiku, darba specifiku un pašreizējiem trūkumiem, kā arī par pozitīvo pieredzi citu valstu koncertzālēs; Katras grupas iekšienē tika kartēta iespējamo koncertzāles lietotāju pieredze, lai atrastu riskus un definētu galvenās vērtības, kas izriet no koncertzāles būvnecības un lietošanas procesa. 2. Diena - vērtību transformēšana kritērijos Tika veidota diskusija par definētajām vērtībām. No vērtībām tika radīti kritēriji gan kvalitatīvam koncertzāles būvniecības un tās lietošanas procesam, gan koncertzāles telpiskajam novietojumam. Salīdzinot kritērijus pēc svarīguma, nozares dalībnieki izvirzīja piecus galvenos kritērijus. Radošās darbnīcas grupas tika pārformētas tā, lai tajās būtu pa vienam pārstāvim no katras nozares grupas. Tādējādi tika iegūts ekspertu kopums koncertzāles ideju kompleksai analīzei. Jaunās darba grupas veidoja koncertzāles kritēriju asi, savā starpā salīdzinot un iedalot kritērijus trijās svarīguma grupās. 3. Diena - novietņu analīze, koncertzāles koncepcijas radīšana, diskusija ar ekspertiem Darba grupas salīdzināja 10 koncertzāles iespējamās novietnes pa pāriem, dodot punktus katrai pēc iepriekš izstrādātā kritēriju saraksta: pirmās jeb svarīgākās grupas kritēriji varēja novietnei piešķirt visvairāk - līdz 10 punktiem; otrās jeb vidējās grupas kritēriji varēja piešķirt līdz 5 punktiem; trešās grupas kritēriji varēja novietnei piešķirt līdz 2 punktiem. Katra pāra maksimālo punktu skaitu ieguvusī novietne tika nodota nākamajai darba grupai kvalitatīvai analīzei un koncepcijas radīšanai. Grupas prezentēja savas novietņu analīzes ekspertiem un diskusijās izvērtēja esošo akustiskās koncertzāles būvniecības procesu.

Renāte Prancāne:” Veiksmīga, iekļaujoša, moderna publiskā telpa; laikmetīga izglītības programma; mudinājums un iespēja pieņemt inovatīvus un pārdomātus lēmumus.” Anastasija Veselkova:” Mūzika akustika, skaņdarbu baudīšana” Ralfs Šmīdbergs:” Darbavieta+mūzikas patērētājs+ pilsētvide” Laura Polkmane:” Iespēja”

Viestarts Gailītis:” ēka, kas uzlabo pilsētvidi; laba un sociāli iekļaujoša arhitektūra” Indra Lūkina:” mūsdienīga vide (eksterjers, interjers); vieta, kas ļauj kvalitatīvi attīstīties lv prof. mūzikas kolektīviem (Rīgā); piesaista jaunu auditoriju (gan lv, gan ārpus)”

Elīza Anna Zeibote:” virzība”

Patrīcija Helēna Dzērve:” pilsētas attīstība, vienmērīgas un spēcīgas pilsētplānošanas rīks” Olga Meļņičenko:” Attīstības virzītājs”

Ko Tev nozīmē koncertzāle?

Katrīna Anna Pētersone:” mūzikas svētvieta, mājvieta” Platons Buravickis:” Darba vieta, kultūras popularizācija” Agnese Logina: “pilsētai nozīmīgs projekts; :” tikšanās vieta” Elza Strazdiņa:” K/z man ir vieta, kur baudīt mūziku un kultūras aktivitātes!”

Andris Poga:” orķestra mājvieta, kultūras centrs galvaspilsētā” Jānis Ušča:”pilsētas attīstības rīks” Paula Brūvere:” k/z man nozīmē sabiedrisku telpu, kurā baudīt kultūru” Gustavs Grasis:” Latvijas arhitektūras un kultūras aktuālais uzmanības centrs”

Dalībnieku atbildes no darbnīcas 1. dienas jautājuma darbam grupās. Citētas tās dalībnieku atbildes, kas fiksētas lietotajā digitālajā darba vidē.

Rezultāti Radošajai darbnīcai bija vairāki produktīvi un izmērāmi rezultāti, kuru izmantošana sabiedrības labumam nav aplikta ar nekādiem ierobežojumiem, jo to radījušas pilsoniskās aktivitātes grupas bez komerciāla un politiska pasūtījuma. Darba metode. Šī bija viena no retajām reizēm Latvijas nacionālo objektu celtniecības vēsturē, kad objekta būvniecības idejas definēšanā jau sākotnēji tiek iesaistītas plašās šī objekta nākotnes lietotāju grupas. To organizēja nevalstiskā sektora pārstāvji, bet tāda pat iespēja to darīt arī galvenajam objekta būvētājam - Kultūras ministriji. Mēs, darbnīcas organizatori, ticam, ka Kultūras ministrija to ņems vērā un liks lietā kā labās prakses piemēru ne tikai akustikās koncertzāles celtniecībai, bet arī citu nacionāli nozīmīgu objektu radīšanai. Riski. Šādā plašā diskusijā iezīmētie riski dod iespēju projekta virzītājiem jau laikus sagatavoties problēmām vai tās novērst vēl pirms to parādīšanās. Plaša nozaru pārstāvju iesaiste devusi daudzpusīgu skatījumu uz iespējamiem riskiem. Vērtības. Piecu nozaru pārstāvju definētas, tās ietver svarīgākos plaša spektra darba uzdevumus ēkas projektētājiem, satura veidotājiem un plašākas kultūrpolitikas ieviesējiem. Vērtību kopumam jābūt galvenajai ceļa kartei šāda līmeņa projekta

būvniecībā, jo tas uzstāda ētisko, morālo un saturisko fokusu gan ēkas būvniecībai , gan nākotnes organizācijas mehānismam. Kritēriji. Lai izvēlētos labāko iespējamo koncertzāles novietojumu pilsētā, nepieciešams skaidri definētu kritēriju kopums, kas palīdz objektīvi salīdzināt dažādu novietņu kvalitātes. Šīs radošās darbnīcas radītie kritēriji attiecas gan uz ēkas telpisko piepildījumu, gan darba organizācijas procesu, gan uz tās novietojumu. Novietņu izvērtējums. Piedāvāts 10 koncertzāles iespējamo novietņu analītisks izvērtējums, balstoties uz darba grupu izstrādātajiem kritērijiem. Tas dod priekšstatu un labu iestrādni katras vietas piemērotības tālākai analīzei. Tas ļauj pēc vienota principa salīdzināt katras vietas potenciālu izvirzīto vērtību realizēšanai. Pieciem vadošajiem koncertzāles iespējamiem novietojumiem tika radīta koncepcijas shēma un galveno kvalitāšu analīze. Radošās darbnīcas nobeigums izvērtās par vērtīgu diskusiju, kas iezīmēja koncertzāles būvniecības līdzšinējo problemātiku, politiskos argumentus esošo novietņu piemērotībai vai nepiemērotībai un nākotnes perspektīvas. Diskusija atklāja šī un līdzīgu procesa pilnveidošanai nepieciešamās darbības.

Riski Skatītāji Procesu vadība ekspluatācijā

Ģeogrāfiskais novietojums

Iekštelpu plānojums

Nesaprotama komunikācija

Grūtības sameklēt

Grūtības navigēt telpās

Informācija nesasniedz mērķi

Slikts savienojums ar transportu

Neērtas, \sauras rindas, krēsli

Programma pārklājas ar ko līdzvērtīgu

Jāiet tālu kājām

Sliktas sēdvietas (traucēta akustika, redzamība)

Neloģisks/nepieejams laiks

Tālu līdz labam restorānam

Vides pieejamība ir otršķirīgs risinājums

Pārlieku specifisks piedāvājums

Sastrēgums pirms koncerta/risks nokavēt

Ļoti dārgas/grūti pieejamas biļetes Rindas uz visu - ģērbtuvi, kafe

Mūziķi Procesu vadība ekspluatācijā

Ģeogrāfiskais novietojums

Iekštelpu plānojums

Slikta komandas vadība, kad neveidojas draudzīgs kolektīvs

Slikts savienojums ar transportu

Nav telpas neformālām aktivitātēm (kafe, atpūtas zona)

Netiek nodrošināta pilna mākslinieku radošā realizācija

Jāiet tālu kājām

Mūzikas izglītība Procesu vadība ekspluatācijā

Ģeogrāfiskais novietojums

Iekštelpu plānojums

Laika trūkums izglītības darbam (zemāka priorotāte)

Tālu no mācību iestādes (piem. LMA)

Nevajadzētu justies neiederīgam

Instrumentu nepieejamība

Nav neformālo aktivitāšu tuvumā (pa nakti/ vakaros tukša zona)

Nevajadzētu būt daudz aizslēgtām durvīm

Nevajadzētu justies neiederīgam

Tālu no mājām/kopmītnēm

Nav labu mēģinājumu telpu

Kļūdas tiek uzskatītas par neveiksmēm/sliktu priekšnesumu

* Šajā apkopojumā izkartētas specifiskas nodarbībā klāt bijušu dalībniekiem negatīvās pieredzes, kuras tie nevēlētos vairs piedzīvot. Tas nenozīmē, ka šie ir visi riski. Lai iegūtu plašāku risku karti - būtu jāveic tieši šim mērķim veltīta darbnīca un iespējami plaša iesaistīto pušu anketēšana vai intervēšana.

Ārējās vides trokšņi

* Katrai grupai bija savs kartējamais process: - skatītāji kartē koncerta apmeklējuma pieredzi - mūziķi kartē gatavošanos koncertam no pirmo nošu saņemšanas līdz svinībām pēc pirmatskaņojuma - mūzikas izglīt\ibas grupa kartē vienu semestri augstskolā - mūzikas menedžments kartē viena koncerta rīkošanu - kultūrpolitikas plānotāji kartē koncertzāles plānošanu un būvniecību

Mūzikas menedžments Procesu vadība ekspluatācijā

Ģeogrāfiskais novietojums

Iekštelpu plānojums

Tehniskais raideris neatbilst patiesībai

Grūti orientēties apkaimē

Grūti orientēties telpās

Nav, kur novietot auto

Akustikas problēmas dažādiem žanriem

Nav, kur novietot kravas auto aprīkojumam

Zāle nenodrošina drošības prasības (fiziski, ietilpība, izejas, ugunsdrošība, skatuves konfigurācija)

Nav savienojums ar velo infrastruktūru

Slikta ventilācija Pārāk karsts/auksts Ģerbtuvju, mantu glabātuvju drošība pret apzagšanu Atsevišķa mūziķu izeja ar diskrētu piekļuvi transportam Koncertzāle nav piemērota mūziķiem ar īpašām vajadzībām

Kultūrpolitikas veidotāji Kultūrpolitikas veidošanas darba grupa savu uzmanību pievērsa koncertzāles būvniecības procesam. Detalizēta pētījuma iegūšanai būtu nepieciešams veikt specifisku darbnīcu koncertzāles nozīmes un funkciju kopumam nacionālā un reģionālā līmenī. Svarīgi papildus saprast valsts koncertzāļu tīkla funkcionēšanu un sadarbības iespējas. Procesu vadība ekspluatācijā

Ģeogrāfiskais novietojums

Iekštelpu plānojums

Nereālas iedomas par termiņiem

Neatbilstība finansētāja prasībām

Pārāk augstas ambīcijas, kas bremzē procesu

Tālu no transporta tīkliem un starptautiskiem savienojumiem

Neprofesionāli risinājumi, kas rada papildus izdevumus

Formāla pieeja darbam

Nav sakārtoti pilsētas plānošanas dokumen- Nav funkciju, kas piepildītu objektu ti (detālplāns, lokālplāns utt.) āpus koncertu laikiem

Informācijas/ kompetences trūkums

Nav savienojums ar velo infrastruktūru

Dārga ekspluatācija

Neskaidrs process

Nav atbilstošas jaudas infrastruktūras tīklu

Videi kaitīga ekspluatācija (izmeši)

Likt sevī vilties/politiskais risks vēlētāju priekšā

Neredzama investīcija - objekts nekļūst par landmark

Zaudēt sākotnējo vīziju

Objekts neiekļaujas vidē, konfliktē ar apkaimes iedzīvotājiem

Neuzticība sadarbības partneriem

Objekts pazemina apkaimes vērtību, piemēram, izcērtot parku, apbūvējot zaļo zonu

Sasteigti procesi, izlaisti plānošanas posmi Nepamatotas izmaksas būvniecībā Necaurspīdīgi konkursi Nav laikus pamanīts kāds izslēdzošais faktors, kas pārtrauc būvniecību

Rekomendācijas tālākiem pētījumiem Risku plašākai kartēšanai veicama specifiska radošā darbnīca un grupu aptauja Skatītāji satraucas par priekšnesuma kvalitāti, laika plānošanu, plānošanu un telpu ērtību Mūziķi dod labas emocionālas un konceptuālas atbildes. Viņi visvairāk satraucas par priekšnesuma kvalitāti, un attiecībām ar citiem mūziķiem Visracionālāk riskus un problēmas uzskaita mūzikas menedžmenta pārstāvji. Mūziķu riskus un problēmas tie spēj nosaukt daudz konkrētāk un nekā paši mūziķi. Kultūrpolitikas veidošanas grupai svarīgi redzēt kopainu, plašu tvērumu. Bez ēkas būvniecības procesa nodrošināšanas obligāti jāpievēršas arī tās uzturēšanai, saturiskā piepildījuma stratēģiju veidošanai, nacionālajai kultūras ekporta stratēģijai un sadarbībai ar Latvijas un tuvāko ārvalstu koncertzālēm.

Vērtības Skatītāji Būvniecības procesa vadība

Procesu vadība ekspluatācijā

Procesu skaidrība

Ģeogrāfiskais novietojums

Iekštelpu plānojums

Telpiskā sasniedzamība

Telpu ergonomika/ērtība

Sapratne un prasmīga komunikācija

Daudzfunkcionalitāte

Programmas daudzveidība

Telpu funkcionalitāte

Skatītāja laiks ir vērtība

Laba akustika

Pieejama biļešu cena

Telpas noskaņa

Vienkārša biļēsu tirgošanas sistēma Servisu dažādība

Mūziķi Būvniecības procesa vadība

Procesu vadība ekspluatācijā

Izglītoti projektu vadītāji

Ģeogrāfiskais novietojums

Iekštelpu plānojums

Kulturāla pilsētas apkaime Labi darba apstākļi Mūziķu izglītība

Laba akustika

Laba savstarpējā komunikācija

Iekļauta neformāla kultūras iestāde

Labs atalgojums Brīvā laika / darba balanss Izglītota publika

Mūzikas izglītība Procesu vadība ekspluatācijā

Ģeogrāfiskais novietojums

Iekštelpu plānojums

Iedvesma un pozitīva kritika

Konceptuāli vienota iekštelpa un ārtelpa

Atvērta, hierarhiski horizontāla vide

Profesionāla ziņkārība

Profesionālas latiņas uzturēšana

Kopiena

Garīgā veselība

Satikties rosinoša vide

Profesionālās kopienas būšana profesionālā apritē Attīstība, tieksme pēc ideāliem

Profesionālās kopienas būšana profesionālā vidē Vieta, kur izpausties

Šajā apkopojumā minētās vērtības izvēlētas kā nepieciešamas vērtības, apstākļi un kvalitātes attiecīgā procesa veiksmīgai norisei. Daudz tiek minētas sabiedrības izglītošanas un piesaistes nepieciešamība. Gan, lai izmantotu kultūru sabiedrības izglītošanai, gan pēc tam būtu zinoša sabiedrība kultūras patērēšanai. Koncertzālei ir potenciāls būt par šādu integrācijas un intereses centru.

Mūzikas menedžments Būvniecības procesa vadība

Ētiski veikta būvniecība

Procesu vadība ekspluatācijā

Ģeogrāfiskais novietojums

Iekštelpu plānojums

Dažādu sociālo slāņu iesaiste

Izcila akustika

Dažādu “spēlētāju” iesaiste

Mūsdienīga, estētiska vide Dažādu “spēlētāju” iesaiste Kopēja, publiska telpa, daudzfunkcionalitāte Demokrātiska vide - visi jūtas iederīgi

Atvērtība visu diennakti Funkcionāla vide - atvērts plānojums, vides pieejamība

Kultūrpolitikas plānotāji Būvniecības procesa vadība

Procesu vadība ekspluatācijā

Ģeogrāfiskais novietojums

Iekštelpu plānojums

Daudzpusīga domāšana

Atbildības sajūta

Uz sabiedrības labklājību vērsta vīzija

Lēnprātība- piesardzība

Atvērts iesaistošs process

Savstarpēja uzticība

Kompetence

Ilgtspējīga domāšana

Konstruktīva pieeja

Atbildība plānojot

Cieņa, atvērtība

Spēja sadarboties ar pašvaldību u.c partneriem

Racionāla domāšana Spēja uzņemt kritiku Spēja pašreflektēt Caurskatāmība

Rekomendācijas tālākiem pētījumiem Vērtību plašākai kartēšanai veicama specifiska radošā darbnīca un grupu aptauja. Vairums vērtību saistītas ar koncertzāles darbu un iespēju būt sociālas integrācijas platformai. Daļa vērtību tiešā veidā nav saistītas ar koncertzāles pamatfunkciju, tomēr tiek īpaši apskatītas veiksmīgas koncertzāles darbības kontekstā. Ir svarīgi procesuālās un konceptuālās vērtīrbas apskatīt caur telpisko prizmu - kāda veida vidi vai situāciju pilsētā pieprasa vērtību realizācija.

Kritēriji Skatītāji Atklāts, taisnīgs konkurss Veidojot atklātus un taisnīgus konkursus (arhitektūras vīzijai, projektēšanai, būvniecībai, vietas izvēlei), iespējams iegūt atbilstošu, jēdzīgu un aktuālu piedāvājumu. Kvalificētu profesionāļu iesaiste - Iesaistot sertificētus un visaugstākajā mērā profesionālus arhitektus, akustiķus, būvniekus, plānotājus iespējams nodrošināt kvalitatīvu procesu pārvaldi visos koncertzāles pastāvēšanas posmos. - Ļoti augsti standarti izvirzīti projektēšanā - darbs ar akustikas meistariem (Menedžmenta grupas kritērijs). Augsti funkcionāla koncertzāle ar starptautisku slavu Kvalitatīvi projektēta ēka - gaismas daudzums, gaisa kvalitāte, ventilācija, skaņas izolācija (Kultūrpolitikas veidošanas grupas kritērijs) - Atbildīgi projektēta ēka, kur pietiek gaismas, ir laba akustika, intuitīvs plānojums Teritorijas sasniedzamība - Teritorija, kurā tiks celta koncertazāle, atstās ietekmi uz apkārtējo apkaimi - tās socioekonomisko struktūru. Tā ir iespēja. - Papildus teritorijas sasniedzamības aspekts - kā šī teritorija ir pašlaik sasniedzama un cik daudz tā ir jāpielāgo, lai koncertzāles apmeklētāji to varētu ērti (un videi draudzīgi) sasniegt - Demokrātiska pieejamība, ergonomika, universālais dizains - jebkuram sasniedzamā veidā. - Praktiski - 15 minūšu sasniedzamība no Centrālās stacijas. Tas novietos Koncertzāli 2:15h attālumā no Tallinas un Viļņas Brīvi pieejama publiskā vide Plānojot brīvi pieejamu publisko vidi, iespējams nodrošināt koncertzāles dzīvotspēju pēc iespējas vairākos tās mūža posmos, ne tikai koncertu notikšanas laikā, un aicināt uz kultūras integrēšanu iedzīvotāju ikdienas dzīvē.

Mūziķi Kopīgas atpūtas un ēdināšanas telpas nevis tikai atsevišķi kabineti, kas sniedz iespēju satikties profesionāļiem un studentiem - Kopīgu burziņu, kur pa rokai ir gan barība miesai, gan garam, ko paķert un ar ko dalīties bez aiztures. Kultūrbārs - vēl viena neformāla mazā zāle - Neformāla telpa - bārs, kas strādā neatkarīgi no Koncertzāles darba un kalpo kā kulturāls un pieprasīts enkurobjekts. Daudzfunkcionalitāte, kas nodrošina dažādu harizmātisku cilvēku satikšanās iespēju - Lai orķestrī būtu harizmātisks diriģents un koncertzālē dažādu jomu mūzikas industrijas profesionāļi, tiem jāiedvesmojas un jārod harizma sevī, iespējams, iedvesmojoties no citiem profesionāļiem, t.sk. no mūziķiem. Iespēja veikt individuālo darbu koncertzāles telpās - Nenest darbu mājās, bet saņemt un lietot Zālē esošās mazās, brīvi pieejamās telpas. Izglītojamo tuvums iedvesmojošiem profesionāļiem - Studenti un skolnieki redz un iepazīstas ar profesionāļiem darba un studiju procesā, pārzina kultūru. Zālē ir funkcijas, ko ikdienā izmantos gan skola, gan akadēmija.

Mūzikas izglītība Bez galvenās zāles ir nepieciešamas arī mazākas zāles (blackbox), kur publikai piedāvāt eksperimentālākus darbus. - Iespēja izpausties eksperimentējot (arī sadarbībā ar citām mākslām) un uzreiz saņemt atgriezenisko saiti no auditorijas. Sabiedriskais labums - Sabiedrisko labumu veicinoša koncertzāles novietne, kas paplašina potenciālās auditorijas loku un iepazīstina visdažādākās sabiedrības daļas ar mākslu un kultūru. Jauno mūziķu interesēs ir vairot sabiedrības interesi par kultūru. Studijas arī koncertzālē - Lai veicinātu mūzikas izglītības attīstību Latvijā, jaunajā koncertzālē ir nepieciešams maksimāli iesaistīt studentus. Tuvība ar galvenajiem mūzikas notikumiem un nozares autoritātēm ir ļoti rosinoša un iedvesmojoša Ikoniska arhitektūra - Nacionālajai koncertzālei jābūt vērienīgai, redzamai no attāluma, laikmetīgai un ilgtspējīgai. Ēkas arhitektūrai jāatbilst mūsdienu koncertzāles prasībām un jāspēj iedvesmot topošos mūzikas profesionāļus.

Mūzikas menedžments Pilsētvidi papildinoša un publiski piesaistoša ārtelpa (parku tuvums, ūdens utt.) - Pievienotā vērtība Rīgas ārtelpai; sabiedriski nozīmīga telpa, kura kalpo sabiedrībai, vieta ar jaunu un simbolisku nozīmi. Ekonomiska un videi saudzīga telpu ekspluatācija -Rādīs piemēru par gudru arhitektūru un labu pārvaldību Nedrīkst izvēlēties lētākos materiālus (ne zemākās cenas princips) - Patīkama atmosfēra telpās un sajūta par kvalitāti. Nav zemākās cenas iepirkums.

Kultūrpolitikas veidošana Brownfields, degradētās teritorijas, nepietiekami izmantotas teritorijas attīstība - Prioritizēt bronwfieldu(degradētu/ neapbūvētu/ apbūvētu ter.) izmantošanu Izpilda prasību no ES būvēt problemātiskā teritorijā - Finansējuma avots tiek piesaistīts ar mērķi uzlabot esošu problemātisku teritoriju. Uzlabojums pilsētai no vides attīstīšanas - Iespēja uzlabot publiskās ārtelpas kvalitāti sniedzot pozitīvu ietekmi uz apkārt esošajām teritorijām, apkaimi. Zemes piederība valstij un pašvaldibai - Tiek izmantoti īpašumi, kas jau tagad pilnībā pieder valstij vai pašvaldībai

Kritēriju analīze Koncertzāles kritērijus var iedalīt vairākās kategorijās, apvienojot trīs grupās: (A) kritēriji, kas attiecas uz koncertzāles būvniecības procesu;(B) kritēriji, kas attiecas uz koncertzāles ekspluatācijas procesu; (C) Telpiskie kritēriji, kas attiecas uz arhitektūru un novietojumu pilsētā: A. Būvniecības procesu mēs vēlamies tādu, kurā ir: - atklāts, taisnīgs vīzijas konkurss - kvalificētu profesionāļu iesaiste - ļoti augsti standarti izvirzīti projektēšanā (darbs ar akustikas meistariem) - izpildītas ES būvēt prasības problemātiskā teritorijā, lai varētu saņemt papildus finansējumu - uzlabojums pilsētai no vides attīstīšanas - valstij un pašvaldībai piederoša zeme - kvalitatīvāko, nevis lētāko materiālu izmantošana (ne zemākās cenas princips)

B. Ekspluatācijas procesa kritērijus var iedalīt sīkāk: a) kritēriji, kas attiecas uz koncertzāles saturisko piepildījumu un (b) kritēriji, kas attiecas uz koncertzāles apsaimniekošanu. A.Saturiskais piepildījums ir koncertzāles funkciju kopums, kādu to redz radošās darbnīcas dalībnieki. Tas paredz veidot daudzfunkcionālu koncertzāli, kurai plānota aktivitāte visas dienas garumā neatkarīgi no nedēļas dienas. Foruma dalībnieki vēlas koncertzāli, kurā ir mūzikas ekosistēma. Ar to tiek saprasta mūzikas industrijas dalībnieku kopīga radoša vide, kurā iesaistītas dažādas izglītības, pārvaldes, menedžmenta un skatītāju grupas. - Iespēja veikt individuālo darbu koncertzāles telpās (mūziķiem, studentiem, pētniekiem); - kopīgas atpūtas un ēdināšanas telpas, kas ārpus atsevišķiem kabinetiem dotu iespēju satikties profesionāļiem un studentiem - kultūrbārs - vēl viena neformāla mazā zāle - daudzfunkcionalitāte, kas nodrošina dažādu harizmātisku cilveku satikšanās iespeju - izglītojamo tuvums iedvesmojošiem profesionāļiem - līdzās galvenai zālei ir nepieciešamas arī mazākas zāles (blackbox), kur publikai piedāvāt eksperimentālākus darbus. - sabiedriskais labums - koncertzālei jāpiesaista jauna, netipiska auditorija, jāplašina skatītāju loks - studijas arī koncertzālē - vieta izglītības procesam B. Koncertzāles apsaimniekošana - ekonomiska un videi saudzīga telpu ekspluatācija - koncertzāle ir daļa no koncertzāļu sadarbības tīkla, nevis atsevišķs konkurents

C. Telpiskie kritēriji jeb arhitektūras un ģeogrāfiskā novietojuma kritēriji: - piekļuves iespējas ar sabiedrisko transportu, velosipēdu, kājām un autobusu novietošanas iespējas - brownfields, degradētās teritorijas, nepietiekami izmantotas teritorijas attīstība - sasniedzamība (ergonomika, 15 minūšu attālums no stacijas, tuvu dažādām sabiedrības grupām) - pilsētvidi papildinoša un publiski piesaistoša ārtelpa (parku tuvums, ūdens utt.) - ikoniska arhitektūra - kvalitatīvi projektēta ēka - gaismas daudzums, gaisa kvalitāte, ventilācija, skaņas izolācija - brīvi pieejama publiskā vide

Apkopojot 5 grupu darbu, tika radīta vidējā svērtā kritēriju ass, kurā tie sarindoti sākot ar svarīgāko:

- Sasniedzamība - Brownfields degradēto teritoriju attīstība - Augsti standarti projektēšanā - Paplidus black-box zāle - Pilsētvidi papildinoša ārtelpa - Sabiedriskais labums - Uzlabojums no vides attīstīšanas - Ekonomiska un videi saudzīga telpas ekspluatācija - Brīvi pieejama publiskā vide - Izglītojamo tuvums iedvesmojošiem profesionāļiem - Izpilda prasību būvēt problemteritorijā - Būves un iekārtojuma materiālu zemākā cena nedrīkst būt prioritāte - Kultūrbārs - vēl viena neformāla māzā zāle - Atklāts, taisnīgs arhitektūras konkurss - Iespēja veikt individuālo darbu koncertzāles telpās - Daudzfunkcionalitāte, kas nodrošina satikšanās iespēju - Zemes piederība valstij un pašvaldībai - Studijas koncertzālē - Daudzfunkcionāla telpa pieejama sabiedrībai ārpus koncerta laikiem - Augstvērtīga akustika - Ikoniska arhitektūra ar augstu māksliniecisko vērtību un atpazīstamību - Kopīgas atpūtas un ēdināšanas telpas

Novietņu atlase Atlasot novietnes radošajai darbnīcai, tika ņemti vērā 3 faktori: 1. Novietnes atpazīstamība - no jau iepriekš apskatītām novietnēm izvēlējāmies tās, par kurām dzirdēts visvairāk, un kurās koncertzāle varētu visreālistiskāk atrasties. Novietnes, kuras jau ir guvušas popularitāti un par kurām ir iedibinājusies sabiedrības interese. 2. Zemes gabalu piederība - izvēlētās novietnes ir vai nu uz valstij, vai pašvaldībai piederošām zemēm. Novietnes, kas atrodas uz privātas zemes, tika apskatītas, lai provocētu diskusiju par iespēju iegādāties šīs zemes kā alternatīvu demontāžas izmaksām Elizabetes ielā 2. Attiecīgi, zemes vērtība, kā konsultēja nekustamo īpašumu eksperti, ir aptuveni līdzīga ēkas demontāžai Elizabetes ielā 2. 3. Novietnes oriģinalitāte vai asprātība mērķis bija kā dažas no novietnēm piedāvāt tādas, kurām, iespējams, ir apgrūtinājumi, bet kuras nav tikušas publiski izskatītas agrāk - lai veicinātu diskusiju un piemērotu kritērijus, rosinot plašākas pārdomas. Lai izvērtētu visas novietnes un iesildītos padziļinātai novietņu izpētei, pirmā atlases kārta tika rīkota turnīra veidā. Katrā grupā vērtēšanai tika nodotas 2 novietnes, kuras bija jāizvērtē pēc kritērijiem, dodot punktu skaitu abiem novietņu variantem. Pēc iepriekš atlasītajiem kritērijiem tika sniegti 3 dažādu apjomu vērtējumi:

1. Par 5 katras grupas vissvarīgākajiem kritērijiem tika piešķirts vērtējums 0-10 punktu skalā. 2. Par 5 katras grupas vidēji svarīgiem kritērijiem tika piešķirts vērtējums 0-5 punktu skalā. 3. Par 5 katras grupas mazāk svarīgiem kritērijiem tika piešķirts vērtējums 0-2 punktu skalā. Katrai novietnei piešķir punktus par visiem kritērijiem atkarībā no to svarīguma grupas. Novietne ar lielāko iegūto punktu skaitu tika nodota izvērstākai vērtēšanai citai komandai, kura iepriekš netika vērtējusi šo novietni. Novietne ar mazāko iegūto punktu skaitu ir tikusi apskatīta un ir gūts iespaids par tās derīgumu koncertzāles būvniecības vajadzībām. Izvērstajā novietņu analīzē katra grupa apskatīja citas grupas turnīra kārtā tālāk virzītu novietni. Novietne tika apskatīta pēc attiecīgās grupas izvirzītajiem kritērijiem. Šajā vingrinājumā papildus pieņemto kritēriju piemērošanai tika minēti un pārdomāti arī iespējamie riski un sākumā nosauktās vērtības. Analīžu rezultātā tika iegūti 5 grupu veidotie 10 novietņu vērtējumi pēc dažādiem kritēriju komplektiem, kā arī 5 novietņu izvērstā analīze ar kritēriju piemērošanu, risku un vērtību atpazīšanu.

1 3

7 2

10 6

11 9

1. Andrejostas iela 17a 2. Kongresu nams 3. Elizabetes 2 4. Matrožu iela 7a 5. Ķīpsalas pludmale 6. Uzvaras parks / Āgenskalna līcis 7. Sporta pils 8. Lāčplēša iela 76 9. Turgeņeva iela 6 10. Centrāltirgus iela 1 11. Mazā Matīsa iela 2 12. Pagaidu / īslaicīgā koncertzāle

1. Andrejostas 17

Andrejsala potenciāli atbilst visiem līdz šim izskanējušajiem kritērijiem - ir valsts zeme, ir tiešs Rīgas centra tuvums, ir ūdensmala, ir degradēta teritorija, kas prasās pēc impulsa attīstībai, un kas radīs kulturālu un ekonomisku vilkmi Pētersalas un Andrejsalas virzienā. Andrejsala ir sevi arī pierādījusi kā kultūras magnētu jau vairāk kā 10 gadu garumā, un koncertzālei nepieciešamo zemi iespējams atbrīvot no apgrūtinājumiem

platība 9.32 Ha piederība valsts zemes gabalu skaits 1gab. attālums līdz Brīvības piemineklim 1.73 km.

2. Kongresu nams

platība 0.7 Ha+parks piederība pašvaldība zemes gabalu skaits 2gab. attālums līdz Brīvības piemineklim 0.6 km.

Kongresu nams ir ietilpīga, publiska būve ar labu esošu infrastruktūru. Ar asprātīgu telpisku iejaukšanos šī ēka varētu pārtapt par sociālu magnētu un mūzikas namu pašā centrā, pie parka, vienlaikus sekmējot mūsdienīgu, sabiedrisku un dzīvīgu publisko ārtelpu esošā laukuma vietā. Publiskās ārtelpas un izplešanās scenārijiem ir plašas iespējas šobrīd tukšajā laukumā, un funkciju nodrošināšana neprasa iejaukšanos parka teritorijā.

3. Elizabetes 2/Kronvalda 6

Elizabetes 2 ir valstij piederošs īpašums elitārā vietā, kanāla malā, parkā. Tuvu atrodas arī mūzikas skola. Valdības apstiprināta novietne, kas jāsalīdzina ar citām potenciālām vietām. Pašlaik uz zemes gabala atrodas kvalitatīva pēckara modernisma ēka, bez kuras nojaukšanas šeit uzcelt koncertzāli ir teju neiespējami. Tas ir būtsikākais šī zemes gabala apgrūtinājums.

platība 2.12 Ha piederība valsts zemes gabalu skaits 3gab. attālums līdz Brīvības piemineklim 1.1 km.

4. Matrožu 7a

platība 2.04 Ha piederība valsts zemes gabalu skaits 1gab. attālums līdz Brīvības piemineklim 4.16 km.

Valstij piederošs īpašums gleznainā vietā, ūdensmalā, iepretīm Andrejsalai. Novietne un poteciāli koncertzāle ir potenciāli arī daļa no ainava, iebraucot Rīgā pa Daugavu.

5. Ķīpsalas pludmale

Skaista un ainaviska vieta pašā Daugavas malā, Rīgas centrā, ar skatu uz dažādu laiku Rīgas panorāmu, Prezidenta pili, ostu. Kā vietzīme redzama un saskatāma, iebraucot Rīgā pa Daugavu. Novietne atļauj arī saprātīgu izplešanos.

platība 5.30 Ha piederība pašvaldība zemes gabalu skaits 2gab. attālums līdz Brīvības piemineklim 2.18 km.

6. Uzvaras parks

platība 6.28 Ha piederība pašvaldība zemes gabalu skaits 1gab. attālums līdz Brīvības piemineklim 2.15 km.

Šī parka daļa ir vienlaikus centrālā vietā, fiziski tuvu Rīgas centram, blakus aktīvam transporta mezglam un pa vidu Zināšanu jūdzei - Zinātnes un Izglītības Centram, starp vairākām netālu esošām augstskolām, kā arī tā atrodas pie Āgenskalna līča un piedāvā ainavisku ūdensmalu. Novietne ir plašu laukumu un zaļo teritoriju ieskauta, un nodrošina ievērojamus laukumus un augstvērtīgas publiskās telpas iespējamību.

7. Sporta pils

Plaša teritorija, ko ieskauj Rīgas centram raksturīgās fasādes perimetrālajā apbūvē. Vēsturiski iedibinājusies šai vietā publiska funkcija. Perspektīva novietne no Rīgas plānošanas viedokļa, jo ir spēcīgs magnēts Tērbatas gājēju ielas kontekstā, kā arī šāda līmeņa objekts šeit būtu grūdiens arī Matīsa tirgus, Grīziņkalna un Avotu apkaimju attīstībā,

platība 2.41 Ha piederība privāts zemes gabalu skaits 7 gab. attālums līdz Brīvības piemineklim 2.35 km.

8. Lāčplēša iela 76

platība 2.95 Ha piederība privāts zemes gabalu skaits 1gab. attālums līdz Brīvības piemineklim 1.81 km.

Par Elizabetes 2 nojaukšanas budžetu nopērkams degradēts zemes gabals Rīgas centrā, tuvu centrālai stacijai un Rail Baltica. Apkaime jau iemanto kultūras un radošo industriju atpazīstamību - tuvumā atrodas Zuzeum un citas ar kultūru saistītas novietnes. Pagaidām dzelzceļa lokam piegulošās apkaimes gaida savu izaugsmes vilni, un koncertzāle šajā vietā varētu būt vērtīgs impulss plašākas teritorijas attīstībai.

9. Turgeņeva 4/6

Pieejama novietne tuvu Rīgas centram, sabiedriskā transporta mezglam, Rail Baltica. Apkaime, kurai vajadzīgs grūdiens attīstībai un izaugsmei, ar lielu potenciālu radīt apstākļus ievērojamai sociālai integrācijai.

platība 0.91 Ha piederība pašvaldība zemes gabalu skaits 2 gab. attālums līdz Brīvības piemineklim 1.67 km.

10. Centrāltirgus 1

platība 5.64 Ha piederība pašvaldība zemes gabalu skaits 1gab. attālums līdz Brīvības piemineklim 1.23 km.

Pašvaldībai piederošs zemesgabalts tiešā Centrāltirgus tuvumā, blakus blīvai cilvēku, t.sk. Tūristu kustībai, tieši blakus starptautiskam multimodālam transporta tīklam, Rail Baltica. Ļoti spilgtā un piesātinātā vidē ar lielu potenciālu, vēsturiskām un politiskām referencēm.

11. Mazā Matīsa 2

platība 3.09 Ha piederība valsts zemes gabalu skaits 2 gab. attālums līdz Brīvības piemineklim 2.82 km.

12. Pagaidu koncertzāle

platība ---piederība ---zemes gabalu skaits ---attālums līdz Brīvības piemineklim ----

Pagaidu koncertzāle būtu elastīgs risinājums situācijai, kad mūsu sabiedrība šķeļās un nespēj vienoties par ilgtermiņa risinājumu. Tad, par ievērojami mazākiem līdzekļiem, būtu iespējams sniegt mūziķiem iespēju uzsāties, vienlaikus vidējā vai īsā termiņā pārbaudot novietnes efektivitāti un nepieciešamo Koncertzāles telpu programmu. Pagaidu koncertzāle būtu arī metafora mūsu sabiedrības briedumam, vai, iespējams, tā trūkumam, un tas būtu tas, kam šobrīd esam gatavi.

Novietņu analīze Atlases kritēriju un vērtējumu tabula Svarīgie kritēriji 1-10 punkti

5Vidēji svarīgie kritēriji

A grupa

Augsti projektēšanas standari

Mazās zāles Atklāts, eksperitaisnīgs mentālai konkurss mūzikai

Kvalitatīva publiskā ārtelpa

attīstīta transporta infrastruktūra

“Brownfield”

Materiālu kvalitāte

Uzvaras parks

Ķīpsalas pludmale

B grupa

“Brownfield”

Pieguļošās teritorijas attīstība

Transporta infrastruktūra

Sabiedriskais labums

Visiem pieejama publiskā telpa

Zemes piederība

Neformāla mazā zāle

Lāčplēša 76 10

Sporta pils kvartāls

C grupa

Atklāts, taisnīgs konkurss

Visiem pieejama publiskā telpa

Augsti projektēšanas standarti

Transporta infrastruktūra

“Brownfield”

Videi draudzīgi risinājumi

Pieguļošās teritorijas attīstība

Centrāltirgus 1

Turgeņeva iela

D grupa

Daudzfunkcionalitāte

Attīstīta transporta infrastruktūra

Akustika

Ikoniska arhitektūra

Kultūrbārs

Videi draudzīgi risinājumi

Pieguļošās teritorijas attīstība

Elizabetes 2 3

Kongresu nams

E grupa

Augsti projektēšanas standarti

Pieguļošās teritorijas attīstība

Transporta infrastruktūra

“Brownfield”

Videi draudzīgi risinājumi

Sabiedriskais labums

Neformāla mazā zāle

Matrožu 7

Andrejostas 17

Balstoties uz novietņu atlases turnīra rezultātiem, tālāk tiek virzītas 5 novietnes. Turpmākajās lapās apskatītās novietnes analizētas pēc katras grupas izstrādātajiem kritērijiem, papildus minot iespējamos ar novietni saistītos riskus un draudus. Tāpat, katrai grupai tiek dota iespēja izteikties brīvā formā, lai izceltu savas pārdomas par analizēto novietni, iepriekš iztrādātajā,m vērtībām, vai jebko citu, kas saistīts ar koncertzāli, plānošanas procesu u.c.

Novietnes Mazā Matīsa ielā 2 un Pagaidu Koncertzāle tika piedāvātas kā rezerves varianti, un kā iespēja komandām samainīt vienu no savām atlases novietnēm. Neviena komanda šo iespēju neizmantoja, tāpēc tabulā šīs novietnes nav izskatītas.

1-5 punkti

Mazāk svarīgie kritēriji

Sabiedriskais labums

Izglītības funkcija

Videi draudzīgi risinājumi

Koplietojamas telpas

ES prasību izpilde

Individuāla darba iespējas

Summa

Profesionāļu un studentu komunikācija

Augsti projektēšanas standarti

Izglītības funkcija

Videi draudzīgi risinājumi

Mazas zāles eksperimentālai mūzikai

Daudzfunkcio- Materiālu nalitāte kvalitāte

Mazas zāles eksperimentālai mūzikai

Individuāla Kultūrbārs darba iespējas

Profesionāļu Koplietojaun studentu mas telpas komunikācija

Izglītības funkcija

“Brownfield” Zemes piederība

ES prasību izpilde

Studiju tuvums

Materiālu kvalitāte

Visiem pieejama publiskā telpa

Izglītības funkcija

ES prasību izpilde

Kultūrbārs

Profesionāļu un studentu komunikācija

Zemes piederība

1. Andrejostas 17 Dalībnieki atzīst, ka Andrejsalas novietne pozitīvi atbilst vairumam izvirzīto svarīgo kritēriju - atrodas degradētā teritorijā un sniegs vērtīgu impulsu teritorijas attīstībai. Tāpat, novietnei ir potenciāls pulcēt un būt sasniedzamai dažādiem sociāliem slāņiem, tādējādi nodrošinot labumu sabiedrībai un sociālo integrāciju. Andrejsala ar saviem 9.3 Hektāriem zemes brīvi nodrošina iespēju mitināt visas koncertzālei nepieciešamās funkcijas un dažādas papildfunkcijas, kas nepieciešamas gan mūziķu darbam, gan koncertzāles ēkas pelnītspējai, gan dažādiem sociāliem uzdevumiem, ko koncertzālei kā institūcijai būtu jāveic. Saskaņā ar grupas vidēji svarīgajiem kritērijiem, Andresala atbilst prasībai par kvalitatīvu un pieejamu publisko ārtelpu ap koncertzāli. Koncertzāles plānošanas procesam vajadzētu būt caurspīdīgam un

A grupa Justīne Panteļejeva Indra Lūkina Laura Polkmane Gustavs Grasis Elza Strazdiņa Moderators: Ilze Mazpane

demokrātiskam, un ēkas projektēšanas uzdevumam būtu jāizvirza augsti projektēšanas un pielietoto materiālu standarti. Kā ar novietni saistītie riski tiek minēti korupcijas riski zemes izmantošanā un noteikumos, kā arī nepieciešamība izbūvēt nepieciešamās inženierkomunikācijas. Tiek pausts arī uztraukums par iespējamo piesārņojumu un nepieciešamību veikt sanāciju. Brīvā formā izteiktās piezīmes grupa izmanto, lai vēlreiz akcentētu nepieciešamību pēc lielākas teritorijas attīstības impulsa postindustriālas teritorijas iedzīvināšanas, kā arī atzīmē Andrejsalas priekšrocības - tuvumu centram, ūdensmalu un attīstības potenciālu.

2. Uzvaras parks No grupas izvirzītajiem svarīgākajiem kritērijiem novietne nodrošina plaši pieejamu publisku ārtelpu un brīvu sasniedzamību ar sabiedrisko transportu, velosipēdu vai privāto auto. Diemžēl, novietne nekādā veidā neatbilst kritērijam par degradētas teritorijas iedzīvināšanu vai impulsu apkārtnes attīstībai. Saskaņā ar grupas vidēji svarīgajiem kritērijiem Uzvaras parks atbilst prasībai par kvalitatīvu un pieejamu publisko ārtelpu ap koncertzāli. Koncertzāles novietne nodrošina arī iespēju izglītojamajiem atrasties tuvu profesionāļiem - netālu atrodas Rīgas Doma kora skola. Tāpat tiek atzīts, ka šī novietne iekļaujas t.s. Zināšanu Jūdzē, jeb Zinātnes un Izglītības Centra teritorijā, kā robežās Daugavas kreisajā krastā jau šobrīd organiski koncentrējas vairākas augstākās izglītības iestādes, nacionālā bibliotēka, ir liels studentu īpatsvars. Šis nodrošina arī iespējamu “kultūrbāru” - publisku, neformālu iestāžu - darbību, kas, saskaņā ar vairāku dalībnieku pieredzi, nozīmē iespēju apmainīties ar informāciju, teorijām, tikt pie jauniem projektiem un pasūtījumiem. Kā lielākais risks šajā novietnē tik minēta iejaukšanās esošā parkā - tā nav ilgtspējīga taktika aizbūvēt kvalitatīvas, zaļas teritorijas

pilsētā, kamēr ir pieejams lērums degradētu teritoriju un atjaunojamu ēku. Šis risks arī noved pie nākamām pārdomām par projekta iespējamo slikto reputāciju, rīkojoties neilgtspējīgi Pie iespējas izteikties brīvā formātā, grupas dalībnieki izvēlas akcentēt dažas no iepriekšējās darbnīcas dienās definētajām vērtībām, kurām būtu jārealizējas koncertzālē gan kā fiziskā objektā, gan institūcijā. Proti, tiek akcentēta kultūrbāra esamība tieši jaunajā koncertzālē, lai nodrošinātu radošu un neformālu cilvēku kontaktu, kā arī koncertzāles ēkas darbību arī netipiskās diennakts stundās. Tāpat, tiek izcelta nepieciešamība pēc izglītotas un prasīgas publikas, un koncertzāles kā iestādes loma šādas sabiedrības veidošanā. Tiek minēts projekta tapšanas caurspīdīgums un valdības un plānotāju reputācija, korupcijas riski. Šis punkts tiek arī papildināts ar nepieciešamību pēc caurspīdīgas, atvērtas un patiesi iekļaujošas plānošanas un sabiedŗibas iesaistes, kas līdz šim projektā ir trūkusi. No ēkas īpašībām tiek sagaidītas funkcijai atbilstoši plānotas telpas un labs, dažāds pakalpojumu piedāvājums.

B grupa Renāte Prancāne Ralfs Šmidbergs Arta Lāce Ints Dālderis Moderators: Jānis Aufmanis

3. Lāčplēša iela 76 Grupa izvērtē novietni Lāčplēša ielā 76. Saskaņā ar grupas svarīgajiem kritērijiem, šai novietnei ir potenciāls nosegt lielu daļu prasību - teritorija šobrīd ir nepietiekami attīstīta, un ir atbalstāma koncertzāles kā rīka izmantošana tik plašas teritorijas attīstībai. Novietne nodrošina plašu, brīvi pieejamu vidi, ko potenciāli var pārvērst iekārojamā publiskā ārtelpā, turklāt daļēji tiek īstenotas arī prasības pēc studentu un profesionāļu līdzāspastāvēšanas, jo tiešā tuvumā ir vidusskola un LU fakultāte, kā arī ar kājām ērti sasniedzamā attālumā atrodas Latvijas Mūzikas Akadēmija. Koncertzālei šajā novietnē būtu arī liels potenciāls uzturēt kultūrbāra funkciju, jo pamazām apkārt veidojas radoša vide, un vairākas neformālas kultūras iestādes tiecas gravitēt šajā Rīgas centra virzienā (Zuzeum, Aleponija, Če, Bolderāja, LOOK galerija u.c.) Kā viens no lielākajiem riskiem tiek minēta privātā zemes piederība, kas var radīt politiski neērtas situācijas un korupcijas riskus. Tāpat, pēc grupas dalībnieku domām, zeme līdz galam neatbilst degradētas teritorijas

C grupa Agnese Logina Olga Meļņičenko Patrīcija Helēna Dzērve Anna Paula Veidemane Moderators: Jēkabs Ozols

prasībām , un, iespējams, koncertzāle kā rīks būtu noderīgāks citu teritoriju revitalizācijai (kam gan vēlāk diskusijā nepiekrīt citi dalībnieki un eksperti). Pie riskiem tiek arī minēti sabiedriskā transporta un piekļuves izaicinājumi, jo šobrīd tiešā tuvumā nav daudz sabiedriskā transporta pieturu. Tiesa, Centrālā stacija un tai piegulošais sabiedriskā transporta mezgls ir dažu minūšu gājiena attālumā. Vēl pie riskiem grupas dalībnieki min teritorijas identitātes trūkumu. Brīvā formā paustie grupas secinājumi norāda uz alternatīvām teritorijas izmantošanas iespējām, piemēram, milzīga suņu parka vai skeitparka izveidi, kā arī akcentē to, ka novietnes tuvumā ir problēmas ar satiksmi. Tāpat, par spīti identitātes trūkumam, tiek novērtēts zīmīgais vēsturiskais industriālais mantojums - skurstenis, kas atrodas pašā teritorijas vidū, tiek izteikta vajadzība skursteni integrēt potenciālajā izmantošanas veidā un padarīt to par daļu no vietas identitātes.

4. Turgeņeva iela 4/6 Starp būtiskākajiem kritērijiem kā izpildīti tiek norādīti laba sasniedzamība no sabiedriskā transporta mezgla un iespēja novietnē paredzēt ikonisku un augstvērtīgu arhitektūru - vietzīmi. Tāpat, kā liela priekšrocība tiek minēta daudzveidīgas sabiedrības klātesamība, kas veicina gan sabiedribas integrāciju, gan izglītošanos un pieprasījumu p\ēc dažādām koncertzāles funkcijām. Tomēr, visbūtiskākais uzlabojums šajā novietnē tiek minēts kā iepriekš vidēji svarīgais kritērijs - uzlabojums apkārtējai videi, proti, šāda mēroga programma un būve šaipus dzelzceļa sliedēm būtu nopietns katalizators visas Maskavas forštates un Lastādijas izaugsmei. Kā riski vai nepilnības tiek minēta salīdzinoši nelielā zemes gabala platība, kura varētu nākotnē ierobežot izplešanos, ja rastos nepieciešamība pēc papildus funkcijām. Tāpat, dalībnieki min, ka tuvumā nav iespēja nodrošināt pietiekošu daudzumu

autostāvvietu. Arī vēlamais studējošo un profesionāļu tuvums realizējas diezgan negribīgi, jo visas ar mūzikas izglītību saistītās izglītības iestādes ir vai nu otrpus sliedēm vai Daugavai. Tomēr, salīdzinoši sasniedzamā attālumā atrodas arī Latvijas Kultūras Akadēmijas filiāles Elijas ielā un Ludzas ielā. Brīvā formātā izteiktās idejas un ierosinājumi šai novietnei ir saistīti tieši ar vietas raksturu - tiek izcelta Lastādijas klātbūtne, tiek akcentēts, ka šī ir sava veida Rīgas esence, kur Rīga redzama bez grima, un kur redzams patiesais sabiedrības brieduma atspoguļojums. Tādu iemeslu dēļ, vēlreiz tiek izcelts sabiedriskais labums un tā ieguvumi no koncertzāles šajā vietā. Koncertzāles atrašanās vairāk vai mazāk problemātiskā vietā būtu liels solis pretī visām sabiedrības grupām, un paplašinātu auditorijas loku un iepazīstinātu ar mūziku visdažādākās sabiedrības daļas.

D grupa Viestarts Gailītis Elīza Anna Zeibote Platons Buravickis Justīne Kate Hesse Moderators: Matīss Šteinerts

5. Elizabetes 2/Kronvalda 6 Starp visvērtīgākajiem kritērijiem , kuri pozitīvi realizējas Elizabetes iela 2 novietnē tiek minēti Zemes piederība valstij. Tāpat ļoti spēcīgs arguments par labu Elizabetes ielas novietnei ir tiešais mūzikas skolas tuvums, turklāt, pašu mūzikas skolu ir iespējams integrēt vienotā sistēmā ar koncertzāli . Grupas dalībnieki arī saskata iespēju novienē apmierināt prasību par dažāda mēroga un formāta zālēm un darbnīcām mūziķu un mākslinieku individuālajam darbam. Kā vidēji svarīgie kritēriji , kas atbilst Elizabetes ielas un parka novietnei, ir sabiedriskais labums, jo vieta pilsētā ir centrāla, un būtu iespējams sasniegt dažādas sabiedrības grupas. Arī novietnes sasniedzamība tiek vērtēta kā pozitīva. Grupas dalībnieki arī sagaida, ka Elizabetes ielas novietnē būtu iespējams paredzēt tādu koncertzāles ēkas veidolu, kurā būtu atvērts un mūsdienīgs plānojums, izvairoties no zonu nodalīšanas, tādējādi dotu iespēju ikdienas gaitās tikties gan studentiem, gan profesionāļiem.

nekādas pārliecības, ka vietā spēs uzbūvēt kaut ko līdzvērtīgi teicamu. Ja ēku nenojauc, tad ir bažas, ka koncertzāle iebūvēsies tālāk parkā, kas nebūtu pieņemams. Tāpat ir satraukums par autostāvvietām. Kā mazāk bīstami riski tiek minētas neskaidrās attiecības ar Kongresu namu, kas ir tur pat blakus, parkā, un kurā arī agrākā vai vēlākā nākotnē paredzēta apskaņotā koncertzāle. Divu šādu fonkciju esamība tik tuvu šķiet neveikla un līdz galam nepārdomāta. Bažas tiek paustas arī par iespējamiem sastrēgumiem koncertzāles būvniecības un darbības laikā, kā arī par to, kā uz būvniecību un ar to saistītām neērtībām reaģēs apkārt esošo vēsturisko namu iedzīvotaji. Visbeidzot, tiek akcentēts, ka Elizabetes 2 nojaukšana vai pārbūve nav ne lēta, ne droša. Kvalitatīvas funkcionējošas ēkas nojaukšana ir ļoti neilgtspējīgi, neekoloģiski un nesaimnieciski. Daudzu arhitektu un kultūras mantojuma jomas ekspertu viedoklis ir, ka šī ēka ir augstvērtīgs modernisma piemērs, kura nojaukšana būs zaudējums kopējai Latviajs būvniecības kultūrai.

Starp trim mazāk svarīgajiem kritērijiem , kurus veiksmīgi izpilda Elizabetes ielas novietne, ir iespēja uzturēt veiksmīgu kultūrbāru, pateicoties centrālajam novietojumam. Kā priekšrocība tiek nosaukta arī piegulošais Kronvalda parks, kurš jau tagad nodrošina potenciālo koncertzāli ar plašu un ērtu parku.

Grupas dalībnieki, izmantojot iespēju izteikties brīvā formā , vienojas un atzīst, ka, lai arī apkārtējā vide jau tagad ir labi attīstīta, šo parka daļu būtu iespējams izmantot efektīvāk vai padarīt interesantāku ar koncertzāles uzbūvi šajā vietā. Tomēr uzdod jautājumu par to, kāpēc Elizabetes ielas novietne turnīra atlasē uzvarēja Kongresu namu - pēc šīs grupas domām, Kongresu nams būtu pārliecinošāka novietne akustiskās koncertzāles būvniecībai. Tāpat, Elizabetes ielas novietnei jau ir sabojāta reputācija un slikta slava - ir liela, publiska pretestība šai novietnei.

Grupas dalībnieki novietnei saskata arī salīdzinoši daudz riskus. Ir bažas, ka atvēlētajā zemes gabalā nebūs iespējams izvietot visas koncertzālei nepieciešamās funkcijas, vienlaikus saglabājot esošo modernisma ēku. Ja ēku tomēr nojauc, nav E grupa Henriks Eliass Zēgners Jānis Ušča Paula Brūvere Katrīna Anna Pētersone Moderators: Lāsma Goba

Kritika un diskusija Pēc dalībnieku prezentācijām sekoja kritiķu komentāri, kas bija gan par pašu darbnīcas procesu un rezultātu, gan par novietnēm. Tiek akcentēta kritēriju un rezultātu salīdzināmība un savstarpēja izvērtēšana, kas nepieciešama, lai rezultāti būtu izmantojami, un, lai varētu izdarīt secinājumus. Diksuija ievirzījās galvenokārt par politiskiem jautājumiem, un diskusijas dalībnieki dalījās ar savām pārdomām par novietni un

koncertzāles saturu. Andrejsala ir Nr. 1 izvēle vairumam diskusijā iesaistīto, un saruna bija par iespēju analizēšanu un argumentāciju par vai pret šo novietni. Pēc prezentācijām un kritiķu paneļa sekoja diskusija, kurā iesaistās gan kritiķu paneļa dalībnieki, gan darbnīcas dalībnieki un moderatori, gan skatītāji.

- Ir svarīgi izvērtēt kritēriju svaru savstarpēji un vienoties par svarīgākajiem un mazāk svarīgiem kritērijiem un to ietekmi - katram savā darbības laukā un uz citu kritēriju darbības laukiem. - Gan apskatot koncertzāles, gan pilsētas un sabiedrības jautājumus kopumā, ir jāspēj skatīties brīvi un ārpus esošo apstākļu ierobežojošajiem rāmjiem. - Valdības politiskā reputācija ir daudz lietots arguments, bet tā nevar tikt ne racionāli izskaidrota, ne ir kādam noderīga, atskaitot politiķu reputāciju pašu. Ir jābeidz izmantot šo argumentu attiecībā uz novietņu izvēli - nedrīkst uz tautas un kultūras rēķina veikt nacionālu atriebības aktu. - Ir vērts pētīt to, vai tai ir jābūt tikai izglītības funkcijai, kas nodrošina Koncertzāles izmantošanu no rīta līdz vakaram, vai, iespējams, ir arī citi līdzekļi un funkcijas. - No diskusijas izriet, ka esošās Kultūras ministrijas prioritārās novietnes Elizabetes ielā 2 galvenais arguments ir politiskā vienošanās, kas panākta 2020.gada pavasarī. Taču tā nekādā veidā nav arguments par topošās ēkas piepildījumu, saimnieciskumu, un radīto vērtību pilsētvidē.

E. Rode adresē grupai par E2:” Jūs esat bijuši gana kritiski, un neesat meklējuši plusus tur, kur to nav” A. Sīlis: “Andrejsalā viss ideāli atbilst, lai būvētu koncertzāli. Tur nav ne mazāko šķēršļu, izņemot dažas privātas ēciņas, kuras īpašnieks par savu naudu gatavs novākt“ I. Dālderis:” Dēļ šaubīgajām īpašuma tiesībām un

apgrūtinājumiem, Andrejsalas novietne Koncertzālei politiski liekas gandrīz neiespējama, bet ar politisku vienošanos un sabiedrības atbalstu, tas varētu mainīties.” M.Groskaufmanis:”Rīga ir cietusi no ilgstoša iztēles trūkuma. Ir jātic, ka lietas var mainīties, un Rīga var kļūt par kaut ko citu

J.Bikše:“Man būtu interesanti redzēt Uzvaras parka versijā koncertzāles un Uzvaras pieminekļa idioloģisko saspēli vai dialogu” J.Bikše:“Ap Elizabetes ielu viss ir forši un skaisti. Nezinu, vai tā būtu laba doma nomainīt vienu kūku pret citu, vēl lielāku un ar vairāk putukrējuma”

Nobeigums un turpinājums Darbnīcas laikā tika definēti ar Koncertzāli saistītie riski un vērtības, kas pēc tam pārvērsti krtērijos. Pēc tam kritēriji analizēti un sagrupēti pēc nozīmīguma, un izmantoti novietņu salīdzināšanai.

Koncertzāles apjomā, gan dažādu sociālās integrācijas rīku iekļaušanu koncertzāles funkciju paketē. Atzinību guva idejas iespējot Koncertzālē arī neformālās kultūras radīšanas un baudīšanas iespēju.

Vērtības definētas no dažādu veidu lietotāju skatpunktiem. Interesanti, ka visās grupās lielākais arsenāls ir ar procesu vadības vērtībām, kas liecina par virkni vēl publiski neapspriestām iespējām un potenciālu. Svarīgi, ka šādu nemateriālu kvalitāšu rezumējums var iespaidot izvērtēšanas kritērijus un novietnes izvēli. Dalībnieku nosauktās vērtības visbiežāk akcentē daudzvedību - gan funkcionālo, gan telpisko, gan idejisko. Šādu vērtību pieprasījums iezīmē lielu potenciālu dazādu sociālo un profesionālo grupu savstarpējās bagātināšanās iespējā. Absolūti svarīga vērtība ir akustika un Koncertzāles primāro funkciju nodrošināšana.

Kritika un diskusija notika pamatā par divām novietnēm - teorētiski optimālo Andrejsalu un esošo Elizabetes 2. Vēlreiz kristalizējās nepieciešamība pēc iekļaujoša procesa, kas svarīgās idejiskās vēsmas pārvērš mērāmos kritērijos un kā metode nodrošina gan konceptuālo, gan matemātisko novietņu pārbaudi. Rezumējot radošās darbnīcas norisi paliek pozitīva pēcgarša. Visi iesaistītie gan dalībnieki, gan kritiķi, gan moderatori, piedalījās ar ievērojamu entuziasmu. Dalībnieku atsaucība ir aizkustinoša un spilgti norāda uz tēmas aktualitāti un varošas un ieinteresētas sabiedrības daļas gatavību mobilizēties. Darbnīca parāda, ka vienlīdzīga sadarbība ar sabiedrību un ekspertiem ir iespējama un nepieciešama*. Šādas sarunas rezultātā visām iesaistītajām pusēm ir pilnīgāks ieskats citu kompetencēs, un organiski kļūst reālāks pilnīgāks un trāpīgāks koncertzāles tēls - gan darbības koncepcija, gan fiziskās aprises un loma pilsētā. Koncertzāle nav uzbūvēta, neatgriezeniskas darbības vēl nav veiktas. Ir iespēja vienoties par reālistiskiem nosacījumiem un saprātīgos termiņos** veikt pilnvērtīgu un daudzpusīgu plānošanas attīstību. Aicinām ticēt pozitīvam iznākumam un radīt Koncertzāli kopā.

No vērtībām izrietošie kritēriji signalizē par pilsētas līmeņa sadarbības nepieciešamību. Vairums no visbiežāk izvēlētajiem kritērijiem vērtē Koncertzāli kā potenciālu daļu no pilsētas darbības mehānisma. Tas nozīmē, ka iespējami ātri un gludi ir jāveido dialogs ar Rīgas pašvaldību, saskaņojot plānus un iespējamos ieguvumus. Novietņu analīzē grupas visvairāk pieskārās ar sociālo un telpisko attīstību apkaimju mērogā saistītiem procesiem un parametriem. Šāds secinājums sevī ietver gan dalībnieku pārdomas par izglītības iestāžu intergēšanu

*Dalībnieku viedokļi dažādos jautājumos bija atšķirīgi, tomēr neformālais fons un brīvība parādīja, ka ir iespējama atklāta saruna par neērtiem jautājumiem, un risinājumi var tikt atrasti. Tiesa, tam nepieciešama uz sadarbību un efektivitāti vērsta politiska griba. ** Kultūras ministra izaicinājuma termiņš - 3 mēneši -

nav reālistisks organizēta un pilnīga procesa veikšanai. Mēs aicinām nepieļaut tās pašas kļūdas un vienoties par kompleksu, pilnīgu un visiem saprotamu procesu, kas būtu veicams tikai vienu, beidzamo reizi.

- Ir jāpaplašina saprašana par koncertzāles iespējamo funkciju lomu un potenciālu. - Ir jārēķinās ar impulsa nepieciešamību teritorijas attīstībai. - Ir jāsastāda koncertzāles obligāto funkciju saraksts, konsultējoties ar mūziķiem un izprotot to tiešās darba vajadzības un ikdienas apstākļus, kā arī ar citu nozaru pārstāvjiem, lai nodrošinātu ražīgu un iedvesmojošu ekosistēmu. - Ir nepieciešams koncertzāles funkcijās un darbības stratēģijā integrēt gan Latvijas Mūzikas Akadēmijas, gan citu izglītības iestāžu ikdienas funkcijas. - Mūziķi vēlas ne tikai ērtus sev nepieciešamos darba apstākļus, bet arī iespēju ikdienā tikties ar iedvesmojošiem citu nozaru pārstāvjiem, un sagaida, ka koncertzāle nodrošinās šādu iespēju. - Favorītnovietne pēc diskusijas secinājumiem ir Andrejsala. - Politiskā komponente ir neatņemama un ievērojama. Ir jāveido dialogs ar sabiedrību un jāuzklausa tās domas, pirms tiek izdarīti pieņēmumi par reputāciju veidojošiem politiskiem soļiem. Politiskā vienošanās nedrīkst būt galvenais kritērijas ēkas būvniecībai par katru cenu vietā, kur tas nav nedz saimnieciski, nedz ilgtspējīigi