partneri
Laboratorijā testējot no skuju koka zaleņa izgatavota termoiepakojuma paraugus, atklājām, ka rezultāts ir līdzvērtīgs esošajiem dabiskajiem siltumizolācijas materiāliem un ideju ir vērts attīstīt un pilnveidot, par savu un kolēģu veikumu saka RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Indra Muižniece.
teksts / Lāsma Vaivare foto / Elīna Karaseva
Iepakot skujās Pasaulei arvien dziļāk slīkstot plastmasas atkritumos, latviešu zinātnieki piedāvā termoiepakojumu ražot no nenovērtētā, bet ļoti plaši pieejamā skuju koku zaleņa – smalkiem skuju koku zariņiem 12
Skuju koku zalenis faktiski ir mežizstrādes atlikums, tā lietošanas iespējas ir ievērojami plašākas par šobrīd izmantotajām. «Izstrādājot mežu, koku smalkie zariņi ar skujām paliek turpat mežā. Pēc izkalšanas skujas un zarus var izmantot meža šķeldas ražošanai vai arī klāt uz zemsedzes, lai sliktos laikapstākļos tehnika varētu pārvietoties pa mežu. Nelielos apjomos Latvijā zaleni izmanto arī skuju ekstraktu ražošanā,» uzskaita RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece Indra Muižniece. Zaleni pārstrādā SIA Vecventa Piltenes pusē, vairāki uzņēmumi izmanto zaleņa pārstrādes produktus, piemēram, skuju ekstraktu un hlorofila pastu lieto kā izejvielu kosmētikas un farmācijas produktu ražošanā. RTU pētnieki uzskata – lai iegūtu maksimālu ekonomisko, sociālo un vides labumu, zaleni vajadzētu izmantot pilnībā, radot vienlaikus vairākus augstas pievienotās vērtī-
