zinātnē
teksts / Lāsma Vaivare foto / Elīna Karaseva
Dzīve ar plastmasas maisiņu galvā Nepietiekami ventilētas telpas pazemina indivīda produktivitāti, kas ilgtermiņā var apdraudēt ekonomikas izaugsmi
«Zinātnē ir divi ceļi – radi kādu produktu, bet nezini, kur to lietosi, vai arī tev ir problēma, ko mēģini risināt. Šis ir otrais gadījums,» saka Andra Blumberga, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltumu sistēmas katedras profesore.
Lai samazinātu energoresursu patēriņu un līdz ar to siltumnīc efekta gāzu emisiju (SEG), pagarinātu būvju mūžu un paaugstinātu komfortu telpās, jau padsmit gadu Eiropas Savienības miljoni tiek ieguldīti siltināšanas projektos publiskā un privātā sektora ēkās. Kļūst siltāks, samazinās rēķini par apkuri, priecājas iedzīvotāji un ēku apsaimniekotāji. Apjausma par to, ka ēka pēc siltināšanas kļuvusi teju hermētiska, nāk tikai pēc tam. Tāpat kā apjausma, kādus energoresursu un izmaksu tēriņus rada mehāniskā ventilācija, kas tiek ierīkota, lai panāktu gaisa apmaiņu hermētiski noslēgtajā ēkā. Lai plānotā ietaupījuma vietā nerastos jauni izdevumi, kāds lemj ventilāciju nedarbināt, cits ver vaļā logus. Tiesa, logi netiek turēti vaļā visu laiku, īpaši gada aukstajos mēnešos, vietām drošības apsvērumu dēļ logus nemaz nevar pilnībā atvērt. Turklāt, atraujot vaļā logu, iekštelpu siltums izplūst atmosfērā, pēc būtības nonākot pretrunā ar energoefektivitātes projektu īstenošanas mērķi. 5
