Nr. 1388 2010 ZIEMA
2
ZIEMA 2010
galerija.rt.lv
2010. gada 20. oktobris. RTU logo iekļauts Valsts preču zīmju reģistrā.
2010. gada 15. jūnijs. Inovatīvo biznesa plānu konkurss «Ideju kauss 2010».
2010. gada 15. jūlijs. RTU Zelta fonda absolventu godināšana un sveikšana.
2010. gada 19. jūlijs. «Ekotehnomobilis».
2010. gada 9.–20. augusts. «Metropoles ārpostenis (Urban Outcast)».
2010. gada 9.–12. augusts. Konference «Inter-Academia 2010».
2010. gada 11. septembris. Sporta diena «Ronīšos».
2010. gada 21. septembrī. Noslēdzies projekts «Labā prakse – 2010».
2010. gada 24. septembris. Zinātnieku nakts.
2010. gada 24. septembris. Inovāciju un jauno tehnoloģiju konference.
2010. gada 28. septembris. A. Zigmundes grāmatas atvēršana.
2010. gada 1. oktobris. RTU Dzelzceļa transporta institūtam – 45.
2010. gada 4. oktobris. Emīlijai Gudriniecei veltīts piemiņas lasījums.
2010. gada 11. oktobris. RTU zinātņu prorektors paraksta līgumu ar VIAA.
2010. gada 13. oktobris. RTU darbinieki sakopj bijušo rektoru atdusas vietas.
saturs
2010 ZIEMA
Dažas atmiņas par rektora darbības sākotnējo posmu. I. Knēts
4. lpp.
Rektora amata kandidāts profesors L. Ribickis. Darbības programma
6. lpp.
Rektora amata kandidāts profesors U. Sukovskis. Darbības programma
8. lpp.
Vienotā uzņemšana. Pārdomas, secinājumi. U. Sukovskis
10. lpp.
Telefonakcija «Zvani RTU studentam!» 11. lpp. Netradicionālo transportlīdzekļu konstruēšanas sacensības «Ekotehnomobilis»
12. lpp.
1. septembris Ķīpsalā. Zinību diena 13. lpp. RTU Arodbiedrība. Atvērtība, demokrātija, solidaritāte 13. lpp. RTU – 148. Vēstures pieturzīmes. Pirmajām fakultātēm – 140. U. Alksnis, I. Grosvalds
14. lpp.
RTU 51. starptautiskās konferences plenārsēdē. E. Kancāne
15. lpp.
«Latviešu Šerloks Holmss izmeklē noziegumus un veido robotzivi». Intervija ar «RTU Gada zinātnieku 2010» profesoru Jāni Vību. E. Kancāne
16. lpp.
«Samainīju Ameriku un Šveici pret Latviju». Intervija ar «RTU Gada jauno zinātnieku 2010» asociēto profesoru Māri Turku. I. Puķe, E. Kancāne
18. lpp.
Atklāta RTU Doktorantūras skola. E. Kancāne 22. lpp. Sveicam jaunos zinātņu doktorus! 22. lpp. Top pirmie RTU un LMA sadarbības projekti. E. Kancāne
24. lpp.
RTU un LNT īsteno inovācijām veltītu televīzijas projektu. E. Kancāne
25. lpp.
Jauns studiju priekšmets par zinātnisko publikāciju izstrādes starptautiskajiem standartiem. E. Kancāne 27. lpp. Rīgas Tehniskajai universitātei pasniegta EK diploma pielikuma Atzinības zīme
28. lpp.
RTU Francijas diena «Francija atver durvis» 28. lpp. Starptautiskā vasaras skola «Urban Outcast». E. Serjogina, U. Bratuškins
29. lpp.
Starptautiskā studiju pieredze un izaicinājums – «Erasmus» 30. lpp. Ārzemju studenti RTU. Pieredze un piedāvājums. I. Tipāns
34. lpp.
Ārzemju studenti par RTU 35. lpp. BEST ir radīts studentiem! 36. lpp. Studenti, kam rūp studenti. RTU Studentu parlaments
37. lpp.
Kultūras un sporta pieturzīmes. Apkopojusi R. Lapsa
40. lpp.
Visi ceļi ved... uz Ķīpsalu jeb Sapnis, kam lemts piepildīties. R. Lapsa
44. lpp.
Rīgas Tehniskās universitātes avīze Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–303 a, Rīgā, LV–1658. Tālr. 67089321, 67089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Druka: RTU tipogrāfija. Metiens 1000 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.
3
4 4
ZIEMA ZIEMA 2010 2010
«Pastāvēs, kas pārvērtīsies!»
Dažas atmiņas par rektora darbības sākotnējo posmu Ivars Knēts, rektors Pavisam drīz būs zināms jaunā RTU rektora vārds. Domāju, ka neatkarīgi no tā, vai tas būs pašreizējais zinātņu prorektors Leonīds Ribickis vai mācību prorektors Uldis Sukovskis, RTU turpinās būt izcila Eiropas līmeņa universitāte, turpinās attīstīties un pilnveidoties, turpinās Latvijas augstāko izglītību un zinātni virzīt pretim jauniem sasniegumiem. Noslēdzas mans vairāk nekā 11 gadu ilgais rek tora amata pildīšanas periods, kas sākās tālajā 1999. gadā. Pirms tam biju jau vairāk nekā 12 gadus nostrādājis RTU zinātņu prorektora amatā, saņēmis augsto LZA akadēmiķa nosaukumu, divreiz ievēlēts par Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju, darbojies dažādās Latvijas un starptautiska mēroga organizācijās, iepazinis visās detaļās zinātniskā darba organizāciju, turpināju darboties profesora amatā. Biju labi sastrādājies ar dažāda līmeņa RTU darbiniekiem, veidojot pēc iespējas demokrātiskāku vadības sis tēmu manās darbības jomās. Pirms vēlēšanām detalizēti iepazīstināju kolektīvu ar savu darbības programmu, kas vēlāk kļuva par pamatu RTU attīs tības stratēģijai. Tāpēc arī nebija liels brīnums, ka jau pirmajā vēlēšanu kārtā no četru konkurentu vidus tiku visai pārliecinoši ievēlēts rektora amatā, lai gan iepriekšējais rektors intensīvi atbalstīja citu kandidātu. Un tā sākās mani rektora amata gadi. Saņēmu no iepriekšējā rektora tukšu kabinetu bez neviena dokumenta, kas liecinātu, ka tur kāds ir bijis. Pat kabineta atslēgas man tika pārsūtītas ar citas per sonas starpniecību. Tomēr tas mani nesatrauca, un ķēros pie jaunā darba pildīšanas. Pirmais uzdevums bija izvēlēties labākos preten dentus uz zinātņu un mācību prorektoru, kā
arī kanclera amatiem. Bija cilvēki, kas paši nāca pieteikties, bet tie man neradīja lielu uzticību. Jāteic, ka ar visiem izvēlētajiem kandidātiem man bija ļoti laimējies. Studiju prorektora amatā aicināju atpakaļ uz RTU docentu Elmāru Beķeri, bijušo Radiotehnikas un sakaru fakultātes dekānu. Viņš rūpīgi izlasīja manu darbības programmu, pateica, ka esot gatavs parakstīties zem gandrīz katra punkta tajā, un deva savu piekrišanu sākt strādāt. Ar viņa kļūšanu par mācību prorektoru biju izvilcis lielo lozi, jo viņa raksturs, viņa cilvēcīgās īpašības, viņa darba spējas un iniciatīva bija būtisks faktors RTU tālākajā attīstībā. Man bija ļoti žēl, kad E. Beķeris nolēma vairāk pievērsties mācību un zinātniskajam darbam, aizejot no prorektora amata 2007. gada septembrī. Jāmeklē bija jauns pretendents uz prorektora amatu, un mana izvēle krita uz Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekānu profesoru Uldi Sukovski. Nebiju kļūdījies, jo viņa ietekme uz studiju procesa pilnveidošanu RTU ir bijusi un ir ļoti būtiska. Zinātņu prorektora amatu piedāvāju profesoram Leonīdam Ribickim, kas bija aktīvi sevi parādījis jaunu izgudrojumu radīšanā, sadarbībā ar industriju un Latvijas Tehnoloģiskā parka izveidošanā un vadīšanā. Arī viņš deva savu piekrišanu uzņemties šī atbildīgā darba pienākumus un jau 11 gadus tos arī ļoti sekmīgi ir veicis. Kanclera amatā aicināju palikt Ronaldu Taraškēviču, kas šos pienākumus jau bija veicis līdz tam un bija jaunās studiju finansēšanas sistēmas autors. Arī viņa piekrišana bija svarīgs atbalsts manai tālākai darbībai. No 2009. gada janvāra viņš pārgāja tikai uz pedagoģisko darbu, un arī šajā amatā vajadzēja meklēt jaunu kanclera amata pretendentu. Šeit vēlreiz jāsaka paldies Ronaldam
Taraškēvičam, jo viņš jau laikus bija gatavojis sev lielisku vietnieku – docentu Ingaru Eriņu, kam stāties jaunajā amatā vajadzēja ļoti grūtos apstākļos – ekonomiskās krīzes viskritiskākajā brīdi. Visas trīs sākotnējās kandidatūras tika atbalstītas Senāta 2000. gada janvāra sēdē. Vienlaikus lūdzu veikt izmaiņas Senāta nolikumā, atdalot Senāta priekšsēdētāja un rektora funkcijas. Ieteicu par pirmo Senāta priekšsēdi ievēlēt akadēmiķi Valdi Kamparu, kas arī tika atbalstīts. E. Beķera un J. Dehtjara vadībā tika organizēts plašs publisks SVID analīzes seminārs, kurā bez jebkādiem ierobežojumiem varējām novērtēt gan RTU veiksmes, gan neveiksmes. Svarīgi bija RTU rektora 2000. gada pavasarī izdotie rīkojumi par struk tūrvienību reorganizēšanu, nosaukuma un piederības maiņu, kā arī mazspējīgo struktūrvienību likvidāciju, par Dzelzceļa transporta institūta, Aviā cijas institūta un Transportmašīnu tehnoloģiju institūta izveidošanu un iekļaušanu Transporta un mašīnzinību fakultātē, par Tehniskās fizikas ins titūta, Biomateriālu un biomehānikas institūta un Tekstila un apģērbu tehnoloģijas institūta iekļaušanu Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes sastāvā. Fakultāšu nosaukumu mūsdienīga pārveide, filiāļu izveide, vienotas tematikas fakultāšu un institūtu izveide cēla studiju procesa kvalitāti. Tika likvidēts Elektrozinību studiju departaments 1. kursa studentiem, kas ilgus gadus radīja nesapratni par to, kurā fakultātē students īsti atrodas. Svarīga bija RTU iekļaušana Latvijas Izglītības iestāžu reģistrā un Atklātā sabiedriskā fonda «RTU Attīstības fonds» iekļaušana Latvijas Sabiedrisko organizāciju reģistrā. Tika atjaunots RTU Goda biedra statuss, un 2000. gada 14. oktobrī tas
atmiņu pieturzīmes tika piešķirts vienai no izcilākajām mūsu tautas personībām LZA prezidentam Jānim Stradiņam. Tika izveidots gan RTU profesora, gan RTU Eme ritētā profesora statuss, kas tiek piešķirti uz mūžu un ko apliecina speciāli diplomi. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija akre ditēt gan mūsu studiju programmas, gan pašu universitāti, jo šajā jomā bijām ļoti atpalikuši, sa līdzinot ar citām Latvijas augstskolām. Izveidojām RTU akreditācijas komisiju, sagatavojām pre cīzu grafiku akreditācijas dokumentu iesnieg šanai, sākām gatavot dokumentus RTU kā uni versitātes akreditācijai, tostarp gatavojām RTU pašnovērtējuma ziņojumu. Uzdevu dekāniem katru nedēļu Dekānu padomes sēdē ziņot par padarīto šajā jomā, un situācija drīz vien uzlabojās. Pēc gada, 2001. gada jūnijā, pie mums RTU ieradās starptautiska ekspertu komisija, kuras sastāvā bija Stokholmas Karaliskā tehnoloģiskā institūta rektors Anderss Flodstrēms, Tallinas Tehniskās universitātes rektors Olafs Ārna, Kauņas Tehniskās universitātes rektors Ķēstutis Kriščūns un bij. Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis. Pēc rūpīga vairāku dienu darba saņēmām komisijas pozitīvu vērtējumu, tomēr bija arī virkne aizrādījumu, kas būtu jānovērš, jo tie varētu kavēt RTU attīstību nākotnē. Un visbeidzot 2001. gada 12. jūlijā Latvijas Augstākās izglītības padome pieņēma vienbalsīgu lēmumu akreditēt RTU, nosakot, ka tai ir tiesības īstenot akreditētas studiju programmas un izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu. Pamatojoties uz manu kā rektora darbības pro grammu, tika izstrādāta un apstiprināta RTU Attīstības stratēģija, kuras formulējumos lielu ieguldījumu deva profesors Mārtiņš Kalniņš. No vērtējot padarīto tagad, jāteic, ka gandrīz visi plānotie mērķi jau ap 2005. gadu tika sasniegti, izņemot vienu – valsts īpašumu nodošanu universitāšu īpašumā tā arī neizdevās panākt. Arī pašreiz šis jautājums pilnībā vēl nav atrisināts. RTU pārstāvji aktīvi iekļāvās dažādās valstiskās organizācijās, piemēram, Latvijas Zinātnes pa domē, Latvijas Augstākās izglītības padomē, LZA Senātā, dažādās komisijās, padomēs un darba grupās. Esam izveidojuši RTU Padomnieku kon ventu, kurā darbojas Latvijā pazīstamas personības. Ilgus gadus šo Konventu sekmīgi vadīja pašreizējais Latvijas Bankas prezidents, mūsu bijušais students Ilmārs Rimšēvičs. Tika sākta RTU Zinātnisko rakstu izdošana astoņās sērijās, turklāt katrai sērijai bija starp tautiska redkolēģija un visas publikācijas tika re cenzētas. Tika pilnveidota studentu uzņemšanas procedūra, kurā arvien aktīvāk iekļāvās jau esošie studenti. Arvien labāk tika reklamēta RTU darbība un inženierizglītības nepieciešamība izstādēs «Skola 2001», «Skola 2002» utt., Atvērto durvju un Karjeras dienās. Palielinājās konkurss
uz iestāšanos pamatstudijās budžeta finansētajās vietās, kas nodrošināja augstāku studējošo zināšanu līmeni. Ļoti laba sadarbība izveidojās ar Studentu parlamentu, kas organizēja gan studiju procesa pilnveidošanas, gan studentu sporta un atpūtas pasākumus. Svarīga bija Studentu kluba darbības tālākā attīstība to direktores Asjas Visockas vadībā. Va ram ar lielu lepnumu skatīties uz mūsu pašdarbības lieliskajiem, faktiski profesionāla līmeņa kolektī viem, kā «Gaudeamus», «Vektors», «Delta», «SPO». Viens no maniem pirmajiem rīkojumiem, stā joties rektora amatā, bija aizliegums smēķēt jeb kurā RTU telpā un pievērst maksimālu uzmanību tualetes telpu kvalitatīviem remontiem. Tagad šie rīkojumi tiek pildīti, lai gan studentu viesnīcās ar smēķētājiem bija vēl ilgi jācīnās. Esam daudz līdzekļu ieguldījuši telpu remontos, kā arī pie saistījuši finanšu resursus no tām firmām, kas grib saņemt kvalitatīvus mūsu absolventus. Esam iekļāvušies vienotajā Eiropas universitāšu realizētajā Boloņas procesā un nodrošinām gan akadēmiskās, gan profesionālās studijas. Ievie sām starptautiski atzīto 10 ballu zināšanu novēr tējuma sistēmu, devām fakultātēm lielāku brīvību obligāto un izvēles priekšmetu noteikšanā, jo projām turpinām lielā studiju priekšmetu skaita samazināšanu RTU priekšmetu reģistrā. Esam atjaunojuši RTU doktorantūru, ko iepriek šējais rektors bija likvidējis. Esam panākuši, ka ta gad jauni doktoranti nav ar uguni jāmeklē, bet vei dojas jau pietiekami liels konkurss. Principiāli jau nā līmenī sāka strādāt RTU informācijas un vadības sistēma. Tā palīdzēja realizēt jauno finan sēšanas sistēmu, pamatojoties uz līgumiem ar izglītības un zinātnes ministru par kopējo valsts finansēto studējošo un absolventu skaitu pa studiju programmām un finansējuma apjomu. 2004. gadā sākām telpu rekonstrukciju par Eiropas Savienības finansējumu. Par Eiropas Savienības līdzekļiem esam iegādājušies jaunu, efektīvu zinātnisko apa ratūru. Dzīve turpinās... Varētu jau vēl daudz ko pieminēt no tā, ko esam veikuši plecu pie pleca. Tikai strādājot komandā, var sasniegt izcilus rezultātus. Mans darbības moto vienmēr ir bijis uzticēšanās cilvēkiem, dodot katram iespēju izvērsties, parādīt savas spējas, radīt draudzīgu, savstarpēji atbalstošu kolektīvu. Taču galīgais lēmums tik un tā ir jāpieņem rektoram. Lai gan saka, ka ar labu vārdu un revolveri var sasniegt vairāk nekā tikai ar labu vārdu, es tomēr palieku pie šī sacījuma otrās puses. Man simpatizē teiciens – nedari otram to, ko tu negribētu, lai dara tev. Lai veiksme vienmēr ir kopā ar RTU, lai gandarījums un patiess prieks par paveikto ir mūsu studentiem, darbiniekiem, zinātniekiem un mācībspēkiem. Laimīgu gan 2011. gadu, gan arī visus nākamos!
2010 ZIEMA
5
6
ZIEMA 2010
«Pastāvēs, kas pārvērtīsies!»
RTU zinātņu prorektors Leonīds Ribickis Dzimis 1947. gadā Cēsu rajonā, Lielstraupes pagastā Habilitēts inženierzinātņu doktors Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2007) Izvērstu CV lasiet: www.rtu.lv
MĒRĶIS
Darbības programma
Kopīgiem spēkiem veidot mūsu universitāti par vienu no vadošajām zinātnes un tehnoloģiju universitātēm Eiropā, kas sagatavo augsti kvalificētus un konkurētspējīgus speciālistus tautsaimniecībai, veic zinātnisko darbu izcilas ekselences līmenī, nodrošina augstas pievienotās vērtības inovācijas tautsaimniecībai un aktīvi piedalās zinātņietilpīgu uzņēmumu veidošanā.
UZDEVUMI
Apņemos konsekventi realizēt RTU Senāta apstiprināto attīstības stratēģiju,
ZINĀTNES un INOVĀCIJU izcilībai:
▶ attīstīt brīvu zinātnisko darbību un lietišķo pētniecību, lai piesaistītie pētniecības finanšu līdzekļi nākamos astoņos gados pārsniegtu budžeta dotāciju līmeni; ▶ būtiski palielināt RTU starptautisko līdzdalību zinātniskās pētniecības projektos, iesaistot visus institūtus un fakultātes starptautiskos projektos, kā arī morāli un materiāli stimulējot aktīvos zinātniekus. Izveidot profesionālu, ilgtspējīgu zinātnes atbalsta centru ar kvalitatīvu juridisko nodrošinājumu; ▶ veidot jaunas un modernizēt esošās zinātniskās laboratorijas, nodrošinot iekārtu ekspluatāciju un pieejamību. Aktīvi piedalīties valsts nozīmes pētniecības centros. Mērķtiecīgi paaugstināt pētnieku kvalitāti, kā arī veicināt zinātniskā personāla un mācībspēku mobilitāti; ▶ paaugstināt RTU zinātnisko žurnālu kvalitāti un panākt to starptautisku atpazīstamību, tos ievietojot vadošajās zinātnisko rakstu datu bāzēs. Veicināt mūsu zinātnieku darbu publicēšanu starptautiskos žurnālos, lai būtiski palielinātu mūsu zinātnieku starptautisko citējamību; ▶ aktivizēt sadarbību ar Latvijas un ārzemju uzņēmējiem jauno tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, ieskaitot ES strukturālo fondu piesaisti un RTU intelektuālā īpašuma efektīvu izmantošanu. Paplašināt sadarbību ar tautsaimniecības uzņēmumu asociācijām un nozaru ministrijām. Aktīvi iesaistīties kompetences centru pētniecības projektu izpildē;
STUDIJU izcilībai:
▶ būtiski uzlabot programmu kvalitāti bakalaura, maģistra un doktora studijās, ieviest inovatīvas jaunas apmācību tehnoloģijas, pilnu metodisko nodrošinājumu un modernas iekārtas mācību laboratorijās, optimizēt fundamentālo un speciālo priekšmetu attiecību, kā arī aktivizēt RTU iekšējā audita darbību un samazināt birokrātiju studiju procesa vadībā; ▶ paplašināt studentu grupu darbu projektos un veidot atsevišķas studiju programmas ar moduļveida apmācību, kas ļautu efektīvi izmantot
Panākt RTU kolektīva vadošo lomu Latvijas Nacionālā attīstības plāna izpildē, realizējot valsts izaugsmes modeli «Cilvēks pirmajā vietā», kur izaugsmes pamatresursi ir zināšanas un cilvēks kā zināšanu radītājs un galvenais attīstības virzītājspēks.
to pilnveidojot un papildinot ar šādiem uzdevumiem: ▶ izveidot RTU biznesa attiecību un attīstības centru, kur koordinēti darbotos inovāciju, intelektuālā īpašuma, attīstības un karjeras centri, kā arī absolventu asociācijas visās fakultātēs un institūtos. Pilnveidot tehnoloģiju pārneses un zināšanu komercializācijas informācijas sistēmu, paplašināt biznesa inkubatoru darbību un attīstīt Latvijas Tehnoloģisko parku; ▶ iesaistīt lielāko daļu studentu zinātniskā darbā, ar mērķi veikt pētījumus tautsaimniecības vajadzībām Latvijā un starptautiski, kā arī veicināt RTU studentu zinātniski tehniskās biedrības atdzimšanu, to materiāli atbalstot; ▶ izveidot ilgtspējīgu RTU doktorantu zinātnisko skolu, veidojot starptautisku konkursu uz vakantajām vietām, un efektīvi atbalstīt visus doktora kandidātus, lai jauno doktoru skaits gadā vismaz divkāršotos; ▶ ieviest modernākās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas zinātniskās darbības efektivitātes celšanā: konferenču organizācijas atbalsta sistēmu; RTU un biznesa attiecību pārvaldības sistēmu (CRM); efektīvu projektu vadības un pārbaudes sistēmu; ▶ pilnveidot RTU starptautiskās zinātniskās konferences, piesaistot atbalstītājos LZA, pasaules vadošās zinātniskās organizācijas, uzņēmumus un to asociācijas, kā arī stimulējot starpuniversitāšu un industrijas sadarbības pētījumu referātus.
viesprofesorus. Izveidot viesprofesoru uzņemšanas fondu. Radīt iespēju studentiem apgūt vismaz vienu maģistra studiju programmu katrā fakultātē arī angļu valodā; ▶ īpaši veicināt studiju pakalpojumu eksportu, veidojot RTU filiāles ārzemēs un palielinot ārzemju studentu skaitu līdz 10% no kopējā RTU studentu skaita nākamajos astoņos gados; ▶ attīstīt RTU bibliotēkas darbību un nodrošināt studentus un pētniekus ar
darbības programma pieeju vadošām zinātnisko rakstu datu bāzēm; ▶ attīstīt starpdisciplināru bakalauru, maģistra un doktora programmu veidošanu un veicināt starpuniversitāšu sadarbību studiju un pētniecības darbu realizācijai. Izmantot RTU priekšrocības inženierzinātņu, uzņēmējdarbības vadības un dizaina starpdisciplinārās studijās; ▶ veicināt maksas studijas un speciālistu sagatavošanu pēc iepriekšēja pasūtījuma, iesaistot tautsaimniecības speciālistus. Izveidot stimulējošu vidi jaunu, tautsaimniecībā pieprasītu, studiju programmu un mūžizglītības kursu
CILVĒKRESURSU VADĪBAI STUDENTI:
▶ atbalstīt studentu pašpārvaldi ar mērķi iesaistīt visus studējošos studiju kvalitātes paaugstināšanā un zinātnisko darbu izpildē. Izveidot RTU studentu servisa centru pēc vienas pieturas aģentūras principa; ▶ aktivizēt studentu līdzdalību starptautiskos pētniecības projektos un prakses organizēšanā vadošos Latvijas un starptautiskos uzņēmumos; ▶ nodrošināt iespējas praktiski katram studentam izmantot starptautiskās mobilitātes programmas, kā arī viesstudentu kvalitatīvu uzņemšanu RTU; ▶ ar studentu pašpārvaldes palīdzību veikt aktīvu un «uzbrūkošu» kampaņu vidējās izglītības iestādēs un plašsaziņas līdzekļos par RTU iespējām, lai
MĀCĪBSPĒKI UN DARBINIEKI:
▶ nodrošināt nepārtrauktu mācībspēku kvalifikācijas paaugstināšanu, izmantojot modernās mūžizglītības tehnoloģijas un tālmācības rīkus, kā arī praktizēties uzņēmumos un stažēties vadošajās pasaules universitātēs vai zinātnes centros; ▶ izstrādāt mērķprogrammu RTU akadēmiskā personāla kvalitatīvai atjaunošanai un to konsekventi realizēt; ▶ piesaistot papildu līdzekļus zinātniskās pētniecības darba veikšanai, normalizējot budžeta dotāciju un palielinot pašu ieņēmumus no privātiem un publiskiem tautsaimniecības pasūtījumiem izglītības jomā, sasniegt Eiropas
2010 ZIEMA realizācijai; ▶ atbalstīt interaktīvo komunikācijas un mācību formu attīstību, pilnveidojot ORTUS un ieviešot elektronisku reģistrāciju uz priekšmetiem, kā arī turpināt e-studiju attīstīšanu studiju intensitātes paaugstināšanai; ▶ ieviest attālināto un video mācību metodes starptautisku mācībspēku piesaistei un RTU filiāļu tīkla attīstīšanai; ▶ pilnībā ieviest studējošo darbu elektroniskā formāta saglabāšanu un autentiskuma kontroli.
uzņemtu labākos ar pārliecinošu motivāciju studēt RTU; ▶ nākamajos piecos gados darīt visu iespējamo, lai saglabātu esošo studentu skaitu Latvijas demogrāfiskās krīzes apstākļos; ▶ maksimāli atbalstīt kultūras un sporta pasākumus ar RTU studentu piedalīšanos gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā, kā arī izveidot e-pakalpojumu vidi; ▶ veicināt Studentu parlamenta Radio un TV centra izveidi Ķīpsalas studentu pilsētiņā.
Savienības universitāšu vidējo algu līmeni; ▶ maksimāli atbalstīt akadēmiskā un saimnieciskā personāla vajadzības un aktīvāk sadarboties ar arodbiedrībām pensionēto darbinieku dzīves apstākļu normalizēšanā; ▶ veikt izsvērtu pārvaldes aparāta optimizāciju, veicot funkciju auditu un novēršot to dublēšanos; ▶ organizatoriski, tehnoloģiski un finansiāli optimizēt RTU personāla pārvaldības un lietvedības sistēmu.
INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS UN FINANŠU DARBĪBAS izcilībai:
▶ modernizēt Ķīpsalas studentu pilsētiņu, sakārtot esošās ēkas un uzcelt tur jaunus studiju un laboratoriju korpusus EEF, TMF un DITF, kas ļautu būtiski samazināt finanšu līdzekļus infrastruktūras uzturēšanai; ▶ atbrīvotās ēkas nodot valstij par garantētu kompensāciju, ko ieguldīt RTU attīstībā un aktīvi izmantot publisko-privāto partnerību; ▶ piesaistīt investīcijas studentu kopmītņu modernizēšanai un uzbūvēt studentu māju Ķīpsalā kā studiju un studentu pašpārvaldes pasākumu norises vietu; ▶ ieviest modernākās energotaupīšanas tehnoloģijas visās RTU ēkās un izveidot efektīvāku apsaimniekošanas sistēmu, ieskaitot prēmēšanu par sasniegtajiem rezultātiem; ▶ attīstīt prezentācijas aprīkojuma un bezvadu tīkla pieejamību RTU telpās.
PUBLICITĀTEI:
▶ būtiski celt RTU prestižu Latvijā un starptautiski, pilnveidojot RTU tēla veidošanas koncepciju un aktīvi iesaistot akadēmisko personālu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes politikas veidošanā; ▶ aktīvi izmantot RTU absolventu un absolventu asociāciju potenciālu, sadarboties ar uzņēmējiem, nozaru asociācijām, pašvaldībām un valdību, lai veidotu sabiedrisko domu, kas veicinātu mūsu universitātes attīstību un atpazīstamību; ▶ organizēt Latvijas un starptautiskās sabiedrības aktīvu un efektīvu informēšanu par RTU notikumiem un sasniegumiem, izmantojot internetu,
Izveidot lieljaudas skaitļošanas resursu infrastruktūru, kā arī centralizētu darba staciju pārvaldību un standartizēt RTU datorparka programmnodrošinājumu, lai minimizētu apkalpošanas izdevumus; ▶ ieviest elektronisku RTU telpu fiziskās piekļuves kontroles sistēmu, nodrošinot nepārtrauktu RTU mācību korpusu un bibliotēkas darbību; ▶ pilnībā nodrošināt RTU informācijas un grāmatvedības sistēmu efektīvu sadarbību. Pilnveidot finanšu vadības sistēmu, nodrošinot efektīvu budžeta plānošanu un izpildes kontroli; ▶ veicināt struktūrvienību ieinteresētību ārpusbudžeta dotācijas līdzekļu piesaistei un atbalstīt RTU servisa pakalpojumu realizāciju. Attīstīt uz rezultātiem orientētu finansēšanas modeli studiju procesā.
radio, televīziju. Veidot ilgtermiņa abpusēji izdevīgus sadarbības līgumus ar plašsaziņas līdzekļiem Latvijā un ārzemēs; ▶ aktīvi piedalīties akadēmiskās, zinātniskās un profesionālās organizācijās Eiropā un pasaulē; ▶ izveidot interaktīvu zinātnes projektu elektronisko katalogu un portālu «RTU jauno tehnoloģiju un inovāciju ziņas», kā arī, sadarbojoties ar «Jauno Inženieri», izdot avīzi Latvijas sabiedrībai, piesaistot sponsorus un atbalstītājus arī no studentu vides.
7
8
ZIEMA 2010
«Pastāvēs, kas pārvērtīsies!»
RTU mācību prorektors Uldis Sukovskis Dzimis 1952. gadā Rīgā Inženierzinātņu doktors Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (2008) Izvērstu CV lasiet: www.rtu.lv
Darbības programma Ievads
Šis dokuments sniedz konceptuālu skatījumu uz Rīgas Tehniskās universitātes attīstību un satur principiālas nostādnes galvenajos darbības virzienos – studiju, zinātniskajā un saimnieciskajā darbā. Piedāvātā koncepcija nav uzskatāma par detalizētu universitātes attīstības plānu – tā iezīmē galvenās prioritātes un ceļus, lai efektīvi realizētu Senāta apstiprināto RTU attīstības stratēģiju. Mūsu mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes zinātnisko pētniecību un sagatavot starptautiskajā darba tirgū pieprasītus un konkurētspējīgus speciālistus. Ir būtiski jāpaaugstina RTU konkurētspēja Eiropā un pasaulē, nodrošinot zinātnisko pētījumu un studiju kvalitāti gan studiju satura, gan metodikas, gan tehniskā nodrošinājuma ziņā. Jāpaplašina RTU dalība un jāaktivizē darbs starptautiskajās akadēmiskajās un profesionālajās organizācijās. Studijām RTU jābūt prestižām gan no studentu, gan darba devēju viedokļa. RTU ir jānostiprina kā vadošā inženierzinātņu universitāte Latvijā, kas veic
Vadība un administrācija
RTU darba vadības principi balstīsies uz lēmumu pēctecību, koleģialitāti, tiks maksimāli izmantots esošais zinātniskais un metodiskais potenciāls, tiks stimulēta jauno mācībspēku un studentu pašpārvaldes līdzdalība. Galvenais princips – efektīvs komandas darbs, kas ļauj nodrošināt stabilitāti un skaidras attīstības perspektīvas, nepieļauj voluntāru un nesagatavotu lēmumu pieņemšanu. Administrācijas funkcijām jākļūst par vērtīgu pakalpojumu fakultātēm un institūtiem akadēmisko mērķu īstenošanā, jāsniedz efektīvs atbalsts un palīdzība. Jāsamazina birokrātija un akadēmiskā personāla noslodze ar administratīviem un saimnieciskiem darbiem, jāvienkāršo procesi, novēršot funkciju dublēšanos.
pētniecību un sagatavo speciālistus tautsaimniecības attīstībai svarīgākajās nozarēs un ir akadēmiskās brīvības, demokrātijas un inovāciju centrs un balsts Latvijā. Ir jau sākts darbs, lai RTU kļūtu par atzītu visas Baltijas studiju moderno tehnoloģiju centru, izmantojot mūsu uzkrāto pieredzi un esošās iestrādes jauno tehnoloģisko risinājumu izmantošanā studiju procesā. Mēs sasniegsim to, ka Rīgas Tehniskajā universitātē būs vismūsdienīgākā studiju vide un viskvalificētākais akadēmiskais personāls, un tās pārvalde būs efektīva. Katras RTU struktūrvienības un darbinieka labklājība un nākotne ir atkarīga no visas universitātes spēcīgas pozīcijas Latvijā, Eiropā un pasaulē. Prioritāte ir cilvēks, jo tikai motivēts un lojāls akadēmiskais un administratīvais personāls ar drošām sociālajām garantijām un ilgtermiņa stabilitāti var dot pilnvērtīgu ieguldījumu mūsu mērķu sasniegšanā. Nodrošināt pieejamo finanšu līdzekļu diversifikāciju, būtiski palielinot Eiropas struktūrfondu un citu finanšu avotu lomu kopējā RTU budžeta veidošanā, lai sasniegtu Eiropas un pasaules praksē esošo līmeni. RTU vadībai jāaktivizē darbība valsts institūcijās (valdībā, Saeimā, LZP, AIP, Rektoru padomē u.c. institūcijās), lai nodrošinātu RTU interešu ievērošanu un nostiprinātu tās akadēmisko brīvību. Nodrošināt regulāru Senāta apstiprinātās RTU attīstības stratēģijas īsteno šanas pārraudzību. Sasniedzamajiem stratēģiskajiem un operatīvajiem mēr ķiem jābūt izmērāmiem, un jāveic konsekventa apstiprinātās RTU attīstības pro grammas izpildes pārraudzība, kā arī jānodrošina atgriezeniskās saites princips. Pilnveidot finanšu sadales principus, lai stimulētu studiju procesa un
darbības programma zinātnisko pētījumu kvalitāti, ņemtu vērā personāla ieguldīto darbu gan studiju procesa, gan pārējo aktivitāšu īstenošanā. Nodrošināt caurredzamību finanšu sadalē un izmantošanā. Aktivizēt Senāta komisiju darbu RTU attīstībai svarīgu Senāta lēmumu sagatavošanā, piesaistot plašu augsti kvalificēta un iniciatīvas bagātu RTU darbinieku loku. Dekānu padomes darbu pārorientēt uz RTU dzīvei svarīgu jautājumu apspriešanu un lēmumu saskaņošanu, ievērojot fakultāšu un citu struktūrvienību intereses. Nodrošināt pieņemto lēmumu izpildes kontroli visos vadības līmeņos. Izveidot aktīvi funkcionējošu RTU absolventu asociāciju, paredzot tās decentralizētu struktūru un vienotu koordināciju, kā arī līdzdalību RTU
Studijas
Stimulēt starpdisciplināru studiju programmu veidošanu, pilnvērtīgi izmantojot RTU priekšrocības – plašo inženierzinātņu aptvērumu, kā arī pieredzi sociālo un humanitāro zinātņu jomās. Veicināt kopēju studiju programmu izveidi ar ārzemju augstskolām, studentu apmaiņu ar ārzemju augstskolām, izmantojot starptautisko programmu iespējas un savstarpējus līgumus. Modernizēt un padarīt elastīgāku studiju procesu, konsekventi ieviešot uz studiju rezultātiem balstītu vērtēšanas sistēmu, intensificējot studentu patstāvīgo darbu, izmantojot moderno tehnoloģiju iespējas – e-studiju vidi, videokonferences u. tml. Atbalstīt studiju programmu realizējošo struktūrvienību iniciatīvas mūsdienīgu, uz aktīvām studijām balstītu studiju metožu ieviešanā. Paaugstināt studentu līdzdalības efektivitāti lēmumu sagatavošanā RTU pārvaldības institūcijās (institūtos, fakultāšu domēs, Senātā u. c.). Stimulēt organisku zinātnisko pētījumu un studiju procesa sasaisti, paplašināt studentu iesaisti zinātniskās pētniecības projektos, īpaši atbalstot to saskaņotību ar studiju programmas apguvi. Pilnveidot RTU piedāvāto studiju programmu klāstu, ievērojot gan darba
Zinātne
Palielināt pētniecībai piesaistīto finanšu līdzekļu apjomu, īpaši atbalstot da lību starptautiskos projektos, sadarbību ar vadošajiem ārvalstu pētniecības centriem. Nodrošināt caurredzamu un skaidru finanšu izlietojumu zinātnes administrēšanā. Izveidot profesionālu komandu augstas kvalitātes projektu pieteikumu sagatavošanai un projektu administrēšanai, kas palīdz akadēmiskajam personālam izmantot pētniecības un studiju darba pieredzi projektu iegūšanā un īstenošanā un ļauj piesaistīt RTU struktūrvienībām papildu finanšu
Infrastruktūra
Turpināt vienotā RTU teritoriālā kompleksa izveidi Ķīpsalā, piesaistītā izveidei Eiropas struktūrfondu un investoru līdzekļus. Vienotajā kompleksā ietilpst ēkas RTU fakultātēm, dienesta viesnīcām, sporta, sabiedriskajām, kultūras aktivitātēm, kā arī administrācijas un reprezentācijas funkciju īstenošanai. Ieviest finanšu mehānismu, kas stimulē energoresursu taupīšanu un to efektīvu izmantošanu.
Publicitāte
Aktivizēt sabiedrības informēšanu Latvijas un starptautiskos plašsaziņas līdzekļos par RTU sasniegumiem un sadarbības iespējām. Īstenot mērķtiecīgu darbu ar konkrētām mērķauditorijām. Nodrošināt konsekventu vienotas RTU tēla koncepcijas īstenošanu.
2010 ZIEMA lēmējinstitūcijās. Izmantot iespējas un priekšrocības, ko var dot dažādu RTU fakultāšu un institūtu absolventu sadarbība. Veicināt sadarbību ar uzņēmumiem, sponsoru un mecenātu atbalstu RTU. Būtiski palielināt RTU Padomnieku konventa aktivitāti un lomu RTU attīstības veicināšanā. Ieviest mūsdienīgu lietvedības sistēmu, kas nodrošina ērtu, efektīvu un caurskatāmu dokumentu plūsmu, personāla informētību par pieņemtajiem lēmumiem, kas ļaus samazināt izdevumus administratīvo funkciju veikšanai. Turpināt RTU informācijas sistēmu pilnveidošanu, integrēšanu un datu kvalitātes uzlabošanu ar mērķi paaugstināt to izmantošanas efektivitāti operatīvajā darbībā, lēmumu sagatavošanā, kā arī uzlabot procesu caurredzamību. tirgus pieprasījumu, gan nepieciešamību attīstīt zinātnē sakņotas augsto tehnoloģiju nozares Latvijas tautsaimniecībā. Paplašināt studiju programmu un priekšmetu klāstu angļu valodā, vienlaikus paaugstinot studiju procesa kvalitāti ārzemju studentiem. Stimulēt studiju priekšmetu pasniegšanu angļu valodā mūsu studentiem, iekļaujot ārzemju studentus kopējā studiju procesā. Darbs ar ārzemju studentiem ir stratēģiski svarīgs attīstības virziens universitātei, tas veicinās mācībspēku apmaiņas iespējas ar ārzemju augstskolām, uzlabos RTU tēlu un paaugstinās konkurētspēju arī Latvijā. Sasniedzamo studiju rezultātos bāzētu pieeju ieviest ne tikai studiju priekšmetu, bet arī studiju programmu līmenī, vienlaikus veicot arī studiju satura analīzi, lai novērstu dublēšanos, uzlabotu resursu izmantošanu. Veicināt un ievērojami palielināt RTU sniegtos mūžizglītības pakalpojumus, sadarboties šajā jomā ar profesionālajām asociācijām un uzņēmumiem. Turpināt nodrošināt sporta pieejamību gan studiju laikā, gan ārpus tā, atbalstot sporta aktivitātes studentiem un darbiniekiem. Atbalstīt studējošo pašpārvaldes aktivitātes studiju procesa pilnveidošanā, sociālo jautājumu risināšanā, kultūras un atpūtas organizēšanā. resursus. Stimulēt inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstību, stiprināt saites starp zinātni un uzņēmējdarbību, nodrošināt RTU akadēmiskajam personālam un studentiem atbalstu pētniecības rezultātu komercializācijā. Veicināt studentu iesaisti zinātnisko pētījumu projektos. Būtiski palielināt doktorantūrā studējošo skaitu un aizstāvēto promocijas darbu skaitu, kā arī izstrādāt skaidru finanšu mehānismu, kas stimulē RTU akadēmiskā personāla atjaunināšanu.
Nodrošināt infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā izmantoto finanšu resursu caurredzamību un optimizāciju. Nodrošināt efektīvu infrastruktūras resursu izmantošanu. Lēmumi par RTU infrastruktūras resursu tālāku izmantošanu jāpieņem, ievērojot ilgtermiņa attīstības vajadzības.
Pilnveidot darbu ar skolām, izveidojot aktīvu savstarpēji izdevīgu un ilglaicīgu sadarbību, attīstīt skolēniem pieejamos RTU resursus un aktīvi veicināt viņu interesi par studijām mūsu universitātē.
9
10 10
ZIEMA ZIEMA 2010 2010
nāc un studē rtu!
Uzņemšanas rezultāti. Vienotā uzņemšana
Uldis Sukovskis, mācību prorektors Šovasar jauno studentu uzņemšana mūsu universitātē noritēja ļoti veiksmīgi – interese par studijām RTU bija vislielākā, bija konkurss, visas budžeta vietas aizpildījās paredzētajos uzņemšanas termiņos. Turklāt tas notika laikā, kad žurnālisti vienā laidā sludināja mītus par augstākās izglītības tēmām un īstenībā mudināja jauniešus izvēlēties studijas citās valstīs, un ne vienai vien Latvijas augstskolai nācās izsludināt papildu uzņemšanu. Arī uzņemšana maksas studijās RTU bija krietni veiksmīgāka nekā daudzās citās Latvijas augstskolās, salīdzinot ar iepriekšējā gada rezultātiem. Šovasar pirmo reizi Latvijā sāka darboties vienotā reflektantu pieteikšanās sistēma augstskolās, un nu esam piepulcējušies attīstītāko valstu saimei, kur līdzīgas sistēmas jau darbojas daudzus gadus. Iecere par šādas sistēmas iz veidošanu Latvijā radās jau krietni sen – vēl pirms 2007. gada, kad divas lielākās universitātes – LU un RTU – nāca ar iniciatīvu veidot kopēju reflektantu re ģistru. Galvenokārt tas bija domāts, lai mazinātu neskaidrības konkursā, kas rodas, reflektantiem piesakoties studijām vairākās augstskolās, un lai novērstu iespēju iestāties budžeta vietās abās universitātēs. Daudzās Eiropas valstīs, arī kaimiņos Lietuvā un Igaunijā, jau daudzus gadus veiksmīgi darbojas vienotas elektroniskas pieteikšanās sistēmas augst skolās. Kopā ar LU kolēģiem 2007. gadā aizbraucām uz Lietuvu, kur detalizēti iepazināmies ar viņu pieredzi, un sākām veidot vienotās uzņemšanas projektu arī Latvijai. Tas prasīja vairāk laika, nekā domājām, to sākot, tomēr izdevās piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus, atrast domubiedrus un atbalstītājus, vienoties par kopējiem principiem. Projektam pievienojās Latvijas Lauksaimniecības universitāte, un nolēmām to virzīt kā pilotprojektu, kurā sākotnēji piedalītos trīs lielākās Latvijas universitātes, bet pēc tam vienotajai sistēmai varētu brīvprātīgi pievienoties arī citas Latvijas augstskolas. Lai varētu piesaistīt Eiropas līdzekļus, sākumā strādājām kopā ar Īpašu uzdevumu
ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, tad sekretariātu likvidēja un projektu pārņēma Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, bet galu galā pēc daudzajām peripetijām 2009. gadā projekts beidzot ieguva Eiropas finansējumu un konkursā par sistēmas realizāciju uzvarēja viens no labākajiem IT uzņēmumiem Latvijā – «TietoEnator Alise». 2010. gada ag rā pavasarī sistēma bija tādā gatavības pakāpē, ka varējām pieņemt ļoti at bildīgu lēmumu – 2010. gadā Latvijā sāk darbu vienotā pieteikšanās sistēma augstskolās, kurā kopīgi strādā LLU, LU un RTU. To bieži sauc par «vienoto uzņemšanas sistēmu», kas tomēr nav pareizi, jo uzņemšanu veic katra augstskola pati, katrai ir savi uzņemšanas noteikumi, pat katrai programmai var būt savi konkursa kritēriji, un tie ir un paliek kat ras augstskolas ziņā. Jaunā sistēma drīzāk ir moderns un ērts pakalpojums, kas palīdz veikt reflektantu atlasi savai augstskolai. Turklāt jaunās sistēmas pie dāvāto elektronisko pieteikšanos internetā nebūt nav jāizmanto obligāti, un studētgribētājs, tāpat kā agrāk, var ierasties augstskolā, aizpildīt pieteikuma veid lapu un kļūt par reflektantu. Vienotajā sistēmā konkursa kārtība bija ļoti līdzīga RTU jau ierastajai, kas arī ir saprotami, jo tās veidošanā aktīvi piedalījāmies. Katrs reflektants pieteikumā varēja norādīt studiju programmas prioritāšu se cībā, bet šoreiz ne tikai RTU, bet arī LU un LLU programmas, turklāt bija jā norāda ne tikai budžeta, bet arī maksas studijas. Izmantojot reflektanta norādītās prioritātes un datus par reflektanta sekmēm, katram pēc noteikta algoritma tika atrasta viena labākā iespējamā vieta no viņa norādīto programmu saraksta. Galvenās vienotās pieteikšanās sistēmas priekšrocības no reflektantu vie dokļa – lētāk, piesakoties vairākās augstskolās, jo jāmaksā tikai viena pie teikšanās maksa, turklāt nav jābrauc uz vairākām augstskolām, pārskatāmāks studiju programmu piedāvājums, atbildīgāka un pārdomātāka izvēle, ērtāks un mūsdienīgāks process, īsākas rindas. Savukārt universitātei vienotā sistēma dod lielāku skaidrību par faktisko konkursu, ievērojami samazinās nereģistrējušos reflektantu skaits konkursu sarakstos (t. s. caurumi), ir ātrāks
nāc un studē rtu! un modernāks pieteikšanās process. RTU kopumā 2009. gada uzņemšanā neskaidro «caurumu» skaits uzņemamo sarakstos bija 30,6%, taču 2010. gadā jaunā sistēma nodrošināja, ka šādu «caurumu» bija vairs tikai 7,7%. Reflektantiem bija iespēja pārdomātāk un precīzāk norādīt savu vēlēšanos studēt, un tas acīmredzami ir devis vēl vienu labumu universitātei – mums šogad būs motivētāki studenti, jo, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami ir pieaudzis 1. prioritātes vietu ieguvušo skaits. Vienotā sistēma ir kļuvusi par lielāko un modernāko e-pakalpojumu Latvijā, un mēs varam lepoties, ka tā tehnisko risinājumu visaugstākajā kvalitātē nodrošina tieši RTU kopā ar portālu latvija.lv. Apjomi, ko nodrošināja RTU, ir iespaidīgi – uzņemšanas laikā sistēmai bija vairāk nekā 13 000 lietotāju, Jauno studentu uzņemšanas laikā RTU norisinājās telefonakcija, kas reflektantus aicināja zvanīt RTU studentiem, lai saņemtu atbildes uz dažādiem ar RTU fakultātēm, studiju programmām un sadzīvi saistītiem jautājumiem. Telefonakcija «Zvani RTU studentam!» norisinājās no 12. līdz 27. jūlijam – katru dienu no plkst. 9 līdz 17 (izņemot svētdienu). Reflektanti tika aicināti zvanīt uz tālruņa numuru 67089003. Telefona administrators reflektantus savienoja ar interesējošās fakultātes studentu, kas sniedza detalizētu informāciju par neskaidrajiem jautājumiem. Zvanot uz šo pašu tālruņa numuru, varēja saņemt arī konsultācijas par vienoto sistēmu, kas nodrošināja elektronisko pieteikšanos pamatstudijām RTU, Latvijas Universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Telefonakciju «Zvani RTU studentam!» organizēja RTU Studentu parlaments. Šāda akcija RTU norisinājās pirmo reizi. Tā bija viens no topošo studentu atbalsta pasākumiem, lai palīdzētu topošajiem RTU studentiem savu nākamo studiju vietu izvēlēties atbilstoši interesēm un prasībām, jau pirms studiju sākšanas noskaidrojot studiju vides, studiju programmu, sadzīves apstākļu nianses. Vienlaikus arī Latvijas Studentu apvienība rīkoja reflektantu informatīvo kampaņu (RIK). Kampaņas laikā bija izveidota informatīva telefonlīnija un bija iespējama saziņa ar Skype palīdzību.
2010 ZIEMA tā apkalpoja aptuveni vienu miljonu lietošanas gadījumu, studijām pieteicās 8950 reflektantu, mūsu atbalsta dienests nodrošināja atbildes uz tālruņa zvaniem gandrīz 1000 cilvēkstundu apjomā. Savā profesionālajā darbībā esmu pieredzējis daudzu informācijas sistēmu ieviešanu, un jāatzīst, ka šī sistēma ir viena no kvalitatīvākajām un drošākajām. Par to paldies jāsaka augsti profesionālajai komandai, kas to izveidoja un ieviesa. Protams, pēc pirmās darbināšanas reizes noskaidrojās, ka nepieciešami arī daži uzlabojumi, un pašlaik sistēma tiek pilnveidota, lai nākamajā vasarā uzņemšana ritētu vēl gludāk un veiksmīgāk. Jau tagad vēlēšanos pievienoties vienotajai sistēmai ir izteikušas sešas valsts augstskolas un vairākas privātās augstskolas.
«Telefonakcija, manuprāt, bija diezgan izdevīga iespēja topošajiem studentiem uzzināt par iespējām, piedzīvojumiem, ikdienas dzīvi no jau pieredzējuša studenta redzes punkta. Lai gan nebija īpaši daudz interesentu, tomēr bija prieks, ka kādam varējām arī palīdzēt. Varbūt nākamgad varētu sniegt plašāku informāciju par šo pasākumu, domājams, ka tad reflektanti būs zinošāki par šo iespēju. Zinot satraukumu pirms stāšanās universitātē, domāju, ka šis ir lielisks veids, kā uzzināt gan neoficiālo, gan praktisko, noderīgo informāciju par katru no fakultātēm, lai varētu vieglāk izlemt par savām turpmākajām mācību gaitām. Studenti, piedaloties telefonakcijā, bija ļoti atsaucīgi – sniedza detalizētu informāciju, arī papļāpāja par studenta dzīvi un centās palīdzēt, izvēloties piemērotāko studiju programmu tiem, kam izvēle sagādāja lielas grūtības. Kopumā telefonakcija ir brīnišķīga ideja, kas nākotnē varētu attīstīties vēl plašāk.» Vizma, APF studente
11
12 12
ZIEMA ZIEMA 2010 2010
nāc un studē rtu!
«Pasākums bija veiksmīgs un parādīja, ka RTU radošais gars ir dzīvs un mums ir izdomas bagāti un prieka pilni jaunieši, kas ne tikai prot likt lietā savas zināšanas, bet arī pasniegt savu veikumu interesanti un ar odziņu.» Uldis Sukovskis, mācību prorektors
««Ekotehnomobilis» bija ļoti interesantas sacensības, kad vienā dienā no nekā uztaisījām «Aināriņu», parādot ne tikai to, cik izdomas bagāti un aktīvi esam, bet arī pilni pārsteigumu, jo vairākums neuzskatīja, ka mūsu braucamais aizripos tik tālu. Tas arī bija lielisks komandas treniņš un diena patīkamā kompānijā, tāpēc uzskatu, ka šāda veida pasākumus noteikti vajag rīkot vēl.» Līva Asere, EEF studente
2010. gada 19. jūlijā pie RTU galvenās ēkas norisinājās netradicionālo transportlīdzekļu konstruēšanas sacensības studentiem, kurās topošie inženieri demonstrēja universitātē apgūto, konstruējot inovatīvus transportlīdzekļus un demonstrējot tos darbībā. Netradicionālo transportlīdzekļu konstruēšanas sacensībās «Ekotehnomobilis» piedalījās sešas RTU studentu komandas. Viņu uzdevums bija četru stundu laikā izgatavot pēc iespējas inovatīvāku, ekoloģiskāku transportlīdzekli bez dzinēja, kas spēj vistālāk ripot. Žūrija vērtēja transportlīdzekļu dizainu, inovācijas konstrukcijas uzbūvē, konstrukcijas izturību, ekomateriālu izmantojumu, atbilstību transportlīdzekļa nosaukumam, kā arī attālumu, kādu spēj pārvarēt katrs transportlīdzeklis, ripojot no paaugstinājuma pa Kaļķu ielu. Sacensību «Ekotehnomobilis» žūrijā bija RTU rektors Ivars Knēts, dizaineris Eduards Milašs, Pasaules Dabas fonda Latvijas biroja vadītājs Uģis Rotbergs, dabas pētnieks, žurnālists Māris Olte, «Skandi Auto Rally Team» rallija komandas pilots Ivars Vasaraudzis. Sacensības vadīja RTU absolvents spēkavīrs Raimonds Bergmanis. Sacensībās uzvarēja BF un EEF studentu konstruētais ekotehnomobilis «Aināriņš», kurš aizripoja 29,45 metrus. «Aināriņš» bija izveidots no skaidu platēm, kartona un koka paletes, kas bija sastiprināti ar metāla ass un auklu palīdzību. Transportlīdzeklī bija iebūvēta 32 kg smaga svaru bumba. Kopējā transportlīdzekļa masa – ap 50 kilogramiem. «Aināriņa» konstruētāji ir RTU Būvniecības
fakultātes ģeomātikas students Ainārs Brālītis un trīs Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes studenti – elektrotehnoloģiju datorvadības students Klāvs Vabulnieks un enerģētikas un elektrotehnikas studentes Līva Asere un Gunda Čiževska. Studenti bija apvienojušies komandā «Piektā stāva Gate B». Savukārt lielākās skatītāju simpātijas iekaroja 2. vietu ieguvušais ekotehnomobilis – komandas «Mehu penši» būvētais «Valis», kurš sacensībās aizripoja 19,75 metru tālumā un ar kuru studenti izvizināja arī sacensību vadītāju spēkavīru Raimondu Bergmani. 3. vietu ieguva komandas «Inžerinatōri» būvētais transportlīdzeklis «Limuzīns eko krāsās», kas bija pilnībā izveidots no otrreiz izmantojamiem materiāliem un sacensībās aizripoja 25,90 metrus. Arī to komandu transportlīdzekļos, kuru veikums palika ārpus godalgotajām vietām, bija ietverts ne mazums spožu ideju. 4. vietu ieguvušajā transportlīdzeklī «Eco Pumpkin Ride» komanda «4 pelnrušķītes» bija iebūvējusi stilizētu ķirbi. 5. vietu ieguvušajā «Līnijsekotājā» komanda «Baltā līnija» bija iebūvējusi soliņu, uz kura vizināt meitenes, savukārt, būvējot 6. vietu ieguvušo transportlīdzekli «Ziiljux», komanda «Second life» bija īpaši domājusi par mašīnas aerodinamiku – tās prototipa izveidē tika izmantota «antispārna» ģeometrija. Sacensības organizēja RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments sadarbībā ar Studentu parlamentu un Kultūras centru. Pasākumu atbalstīja «Kvadra Pak», «Red Bull», «Radio SWH», «STORENT».
nāc un studē rtu!
2010 ZIEMA
Atvērtība, demokrātija, solidaritāte Aizejošais gads bija izaicinājuma gads, kas prasīja piemērošanos jaunajai situācijai – krīzes situācijai. Šajā periodā, par spīti budžeta samazinājumam, RTU Arodkomiteja savu iespēju robežās palīdzēja RTU darbiniekiem, materiāli atbalstot grūtās dzīves situācijās un arī priecīgos brīžos. Mūsu jaunie darbinieki slēdz laulības, dzimst bērniņi. Netiek aizmirsti RTU darbinieku bērni un mazbērni. Liels paldies RTU Studentu kluba čaklajām darbiniecēm par lielo enerģiju un radošām domām. Mums ir cieša sadarbība ar RTU Pensionāru padomi, atrodamies vienā telpā. Atbalstām pensionāru pasākumus un izsakām pateicību RTU rektoram un kancleram par materiālo atbalstu RTU pensionētajiem darbiniekiem un ceram, ka šis atbalsts saglabāsies arī turpmāk. Aizejošajā gadā ir atspēkoti mūsu konkurentu – nelabvēļu – apgalvojumi, ka tehniskajai izglītībai ir zema kvalitāte un ka ražojam nākamos
bezdarbniekus. Nozares ir augsti novērtējušas mūsu sagatavotos tehniskos prātus. RTU 148. gadadiena bija pieredzes un brieduma gadadiena. Tā deva mums pārskatu par RTU attīstību ilgstošā laika posmā. RTU izdzīvoja ļoti sarežģītos apstākļos, un uz tā bāzes ir saskatāmas jaunas iespējas. Nākamais būs pārmaiņu gads – 28. decembrī būs rektora vēlēšanas. Iepazīstoties ar rektora amata kandidātiem un viņu darba programmām, redzams, ka pārmaiņas būs un viņiem nav vienalga, kas notiek ar RTU. Pateicamies rektoram I. Knētam par sadarbību un ceram, ka ar jauno rektoru būs vēl ciešāka un atvērtāka sadarbība, jo mērķis mums ir viens – mūsu darbinieku labklājība. Visiem RTU mācībspēkiem, darbiniekiem un studentiem novēlam priecīgus un gaišus Ziemassvētkus! Laimīgu un cerīgu Jauno, 2011., gadu!
RTU Arodkomiteja
13
14 14
ZIEMA ZIEMA 2010 2010
rtu – 148
Atzīmējot RTU gadadienu, 14. oktobrī notika RTU Senāta svinīga sēde un RTU 51. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēde. Mazliet vēstures.
RTU pirmajām fakultātēm 140 gadu U. Alksnis, I. Grosvalds 1861. gada 16. (28.) maijā Krievijas ķeizars Aleksandrs II apstiprināja nolikumu par Rīgas Politehnisko skolu (Rigasche Politechnische Schule), kas publicēts Krievijas impērijas likumu krājumā ar Nr. 37016. Tas sākās ar vārdiem «Atļaut vietējai Biržas komitejai Rīgas pilsētā dibināt Politehnisko skolu tādu personu izglītošanai, kas sevi paredz saistīt ar rūpniecību visos tās veidos.» Jaunās augstskolas darbu bija paredzēts sākt 1862. gada rudenī, bet iznāca vilties. Tā laika klasiskās ģimnāzijas, kas galveno vērību pievērsa senajām valodām – latīņu un grieķu –, maz laika atvēlēja matemātikai, dabaszinātnēm un zīmēšanai. Bija iekavējusies pāreja uz reālģimnāziju apmācību. No 1861. gada darbojās tikai Rīgas reālģimnāzija, kas bija pirmā un vienīgā visā Krievijas impērijā. Klasisko ģimnāziju beidzēju līmenis bija ļoti zems, lai viņi būtu spējīgi studēt tehniskajā augstskolā, tāpēc Politehnikuma padome jau 1861. gadā nolēma vispirms nākamajā gadā atklāt sagatavošanas kursus. Par Politehnikuma direktoru uzaicināja Krēfeldes Amatniecības skolas direktoru Ernestu Nauku, kas 1862. gada janvārī no Vācijas ieradās Rīgā un sāka organizēšanu. 2. (14.) oktobrī atklāja Rīgas Politehnikuma Sagatavošanas kursus (Vorbereiterungs Curs), kurus sešus gadus vēlāk nosauca par Sagatavošanas skolu (Vorbereiterungs Schule, Vorschule). Pirmajā gadā mācības sāka 15 audzēkņu, bet gada laikā to skaits palielinājās līdz 23. Te pirmie studētgribētāji apguva elementāro matemātiku, fiziku, elementāro mehāniku, zooloģiju, botāniku, zīmēšanu un rasēšanu. Sagatavošanas skola pastāvēja 30 gadus (1862– 1892). Tai bija liela loma Politehnikuma audzēkņu skaita palielināšanā. Tajā pavisam mācījies 2851 skolnieks. Par jauno augstskolu jau 1862. gada pavasarī «Latvijas Avīze» rakstīja: «Rīgā taisa ļoti lielu un dārgu skolu – Politehnikumu, kur visādu amatnieku, mašīnu taisītāju un citu skunstu lietu meistaru un andeles pilnīgāka un augstāka mācība taps mācīta.» 1863. gada septembrī Rīgas Politehnikums
varēja sākt darbu. Pirmajā mācību gadā mācījās 18 studentu, no tiem 10 inženieru, 5 lauksaimnieki, 2 ķīmiķi un 1 fabrikants. Bija maz studentu un pieticīgi materiālie apstākļi. Tā pēc 1863./64. mācību gada un arī
Rīgas Tehniskā universitāte (tolaik – Rīgas Politehniskā augstskola) ir pirmā augstākās izglītības mācību iestāde tagadējās Latvijas teritorijā, tā ir dibināta 1862. gada 14. oktobrī un šogad 14. oktobrī svinēja 148. dzimšanas dienu. vēlāk nodarbības notika kopā vairāku specialitāšu studentiem divās plūsmās. Vienā mācījās nākamie ķīmiķi, lauksaimnieki un viens fabrikants, otrā – inženieri būvniecības nozarē. Parasti 1863. gadu, kad mācības sāka pirmie ķīmijas un inženieru studenti Rīgas Politehnikumā, uzskata par tagadējo RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas, kā arī Būvniecības fakultātes sākumu, bet 1864. gadu – par Transporta un mašīnzinību fakultātes sākumu. Patiesībā šo fakultāšu sākums būtu datējams ar 1870. gadu, kad oficiāli nodibināja pirmās ķīmijas, inženieru un mašīnbūves (mehānikas) nodaļas un iecēla to vadītājus (dekānus). Līdz tam tās personīgi vadīja mazā studentu skaita dēļ pats Politehnikuma direktors Ernests Nauks, sadarbojoties ar specialitāšu galvenajiem mācībspēkiem. Politehnikumu izveidoja pakāpeniski. 1864. gadā uzņēma mašīnbūves (mehānikas), 1868. gadā – tirdzniecības, 1869. gadā – arhitektūras un mērniecības studentus. Studentu skaits Politehnikumā pakāpeniski auga. 1869./70. mācību gadā tas sasniedza 90, no tiem 51 inženierzinātnēs, 13 mehānikā, 8 ķīmijā, 6 lauksaimniecībā, 10 tirdzniecībā un 2 arhitektūrā. 1869. gadā RP ieguva jaunas plašākas telpas Troņmantnieka (Raiņa) bulvārī 19. Sakarā ar to 1870. gadā izveidoja pirmās nodaļas (fakultātes)
un katrai nodaļai iecēla vadītāju (Vorstand), respektīvi, dekānu. Ar to arī atbildēts uz jautājumu, cik vecas ir vecākās RTU fakultātes, neoficiāli – 147 gadi, kopš reģistrēti (1863) pirmie studenti, oficiāli 140 gadu, kopš oficiāli nodibināja pirmās nodaļas (1870). Studentu mācību laiku 1873./74. mācību gadā palielināja no trim līdz četriem gadiem, dodot iespēju pilnvērtīgāk sagatavot nākamos inženierus, ķīmiķus, mehāniķus u. c. profesiju pārstāvjus. Par Ķīmijas nodaļas pirmo dekānu iecēla profesoru Franci Vēberu, kas to vadīja 11 gadus (1870–1881). Tajā laikā fakultātē bija divi mācībspēki – profesors Francis Vēbers un asistents Maksimilians Glāzenaps. Līdz 1881. gadam to skaits jau bija pieaudzis līdz četriem. Bez F. Vēbera nodaļā strādāja profesors Maksimilians Glāzenaps, asistents Pauls fon Bergs un asistents Heinrihs Treijs. Studentu skaits līdz 1882. gadam bija palielinājies līdz 142. Par Inženieru nodaļas vadītāju kļuva profesors Henrijs Besārs, kas to vadīja divus gadus (1870– 1872). Pēc viņa nāca profesors Gustavs Kizerickis, kas vadīja A nodaļu (1873–1875), un Vilhelms Riters, kas vadīja B nodaļu (1873–1877). A nodaļa pārzināja 1. un 2. kursa vispārējo priekšmetu mācīšanu, bet B nodaļa – 3. un 4. kursa speciālo inženierzinātņu priekšmetu mācīšanu. Šāds sadalījums pastāvēja līdz 1877. gadam, kad par vienīgo nodaļas vadītāju līdz 1882. gadam kļuva V. Riters. Studentus sagatavoja ēku, ceļu, tiltu un hidrotehniskajā celtniecībā. Par Mašīnbūves (Mehānikas) nodaļas vadītāju iecēla profesoru Karlu Lovisu, kas to vadīja 32 gadus (1870–1901). Viņš no 1864. gada pasniedza teorētisko mehāniku, bet no 1865. gada – teorētisko mašīnmācību. Viņa laikā no 1871. līdz 1896. gadam mašīnbūves profesūru ieņēma mašīnbūves docents Karls Molls. Mehānikas nodaļas studentu skaits 1882./83. mācību gadā sasniedza 145, un tā bija pati lielākā Politehnikuma nodaļa, aiz tās 2. vietu ieņēma Būvniecības nodaļa ar 142 studentiem. 1882. gadā Tirdzniecības nodaļā studēja 115, Lauksaimniecības nodaļā – 69, Arhitektūras nodaļā – 36, bet Mērniecības nodaļā tikai trīs studenti, tāpēc to 1888. gadā likvidēja. Pavisam 1882./83. gadā visā Politehnikumā bija 616 studenti. Tas jau bija izvērties par vērā ņemamu augstskolu.
jubilejas pieturzīmes
ZIEMA 2010 ZIEMA 2010
RTU 148. gadadienas zīmē
Par godu RTU 148. gadadienai no 11. līdz 15. ok tobrim veiksmīgi norisinājās ikgadējā RTU 51. Starptautiskā zinātniskā konference, kurā ar priekšlasījumiem piedalījās pieredzējušie un jaunie zinātnieki, uzņēmēji, nozaru asociāciju pārstāvji gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Lai iztirzātu jaunākos sasniegumus dažādās zinātnes nozarēs, visās RTU fakultātēs un ins titūtos notika aktīvs konferences darbs sekcijās un apakšsekcijās. RTU Goda doktora diplomu saņēma profesors Riks de Donkers RTU Goda doktora diplomu saņēmis Āhenes Reinas-Vestfāles Tehniskās universitātes profesors Riks de Donkers (Vācija), kurš zinātņu doktora grādu elektrotehnikā ieguvis 1986. gadā Beļģijā. Riks de Donkers bija viens no pirmajiem zinātniekiem, kas ieviesa DSP vektoru vadības sistēmu asinhronajiem dzinējiem. RTU Goda doktora diploms profesoram Rikam de Donkeram tika pasniegts RTU Senāta svinīgās sēdes laikā 14. oktobrī. Apbalvots «RTU Gada zinātnieks 2010» un «RTU Gada jaunais zinātnieks 2010» Goda titulu «RTU Gada zinātnieks 2010» ieguvis Transporta un mašīnzinību fakultātes Mehānikas institūta direktors profesors Dr. habil. sc. ing. Jānis Vība. Savukārt Goda titulu «RTU Gada jaunais zinātnieks 2010» ieguvis Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors asociētais profesors Dr. chem. Māris Turks.
Goda titulu ieguvējus RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis sveica RTU 51. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā 14. oktobrī. J. Vības zinātniskā darbība saistīta ar teorētisko mehāniku: aizvadītajā gadā lielākā daļa darba tikusi ieguldīta Eiropas Komisijas 7. ietvarprogrammas projekta FILOSE (Robotic Fish Locomotion and Sensing) īstenošanā, kura gaitā latviešu zinātnieki kopā ar ārvalstu partneriem būvē daudzfunkcionālu robotzivi. Profesors ir vairāk nekā 30 zinātnisku publikāciju autors, ar referātiem piedalījies trīs zinātniskajās konferencēs, vadījis 10 maģistra darbus un četras doktora disertācijas. Izstrādājot vairākus projektus, profesors J. Vība RTU pēdējo trīs gadu laikā pētījumu veikšanai ir piesaistījis vairāk nekā 600 tūkstošus latu. M. Turks specializējies organiskajā ķīmijā. Gada laikā publicējis 30 zinātniskos rakstus, ar 30 referātiem piedalījies Latvijas un ārzemju zinātniskajās konferencēs. Vadījis divus maģistra darbus un deviņus RTU zinātniskos projektus. Izstrādājot vairākus projektus, M. Turks RTU pētījumu veikšanai gada laikā piesaistījis vairāk nekā 77 tūkstošus latu. Lai veicinātu pētniecības attīstību un jaunas zinātnieku paaudzes veidošanos, konkurss «RTU Gada zinātnieks» un «RTU Gada jaunais zinātnieks» universitātē notika jau piekto gadu.
Egita Kancāne
«RTU 51. Starptautiskā zinātniskā konference, kas tika rīkota par godu mūsu universitātes 148. gadadienai, arī šogad bija viens no lielākajiem zinātnes notikumiem, kura laikā, strādājot vairākās sekcijās, pieredzējušie un jaunie pētnieki cits citu iepazīstināja ar jaunākajiem sasniegumiem dažādās zinātnes nozarēs. Ceru, ka šis ir bijis pasākums, kas RTU ir veicinājis zinātnisko ideju, domu un pieredzes apmaiņu, kā arī ir bijis stimuls jaunām iecerēm un jauniem sadarbības projektiem. Konferences plenārsēdes laikā tika apbalvoti tie zinātnieki, kas savu konkurētspēju pierādījuši RTU konkursā, iegūstot Goda titulus «RTU Gada zinātnieks 2010» un «RTU Gada jaunais zinātnieks 2010». Pēc balvas pasniegšanas šie zinātnieki parasti nonāk Latvijas plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā. Izņēmums nav bijis arī šis gads. Prieks, ka RTU strādā daudzpusīgi un talantīgi cilvēki, kas pierāda sevi ne vien pētniecībā, bet arī līdzdarbojas inženierzinātņu un RTU vārda popularizēšanā. Ne velti termins «inženieris» ir cēlies no latīņu vārda «ingenium», ar kuru Senajā Romā apzīmēja apdāvinātus cilvēkus un ģēnijus.» Leonīds Ribickis, RTU zinātņu prorektors
15
16
ZIEMA 2010
RTU Gada zinātnieks 2010
Latviešu Šerloks Holmss izmeklē noziegumus un veido robotzivi
RTU «Gada zinātnieks 2010», Transporta un mašīnzinību fakultātes Mehānikas institūta direktors profesors Jānis Vība ir teorētiskās mehānikas guru. Mehānisko sistēmu optimālās sintēzes jautājumos viņam palīdzību lūdz ne vien studenti un kolēģi no visas Eiropas, bet arī prokurori, kas iesaistīti smagos tiesas procesos. Bez teorētiskās mehānikas zināšanām nebūtu iespējams uzkonstruēt robotzivi, izgatavot ģitāru, modelēt kuģa avāriju un noteikt no 9. stāva izkrituša cilvēka nāves apstākļus. Jānis Vība ir Vecāķu puika, bērnībā ganījis govis, jaunībā spēlējis hokeju vienā no labākajām Latvijas komandām un sapņojis kļūt par profesionālu sportistu, kas «sitas un dzenā bumbiņu». Bijis un joprojām ir kaislīgs mednieks un makšķernieks. Viņa izvēli par labu inženiera izglītībai ietekmējusi māsa – šobrīd RTU Silikātu materiālu institūta vadošā pētniece Inta Vītiņa, kas tolaik jau bija sākusi ķīmijas studijas, un kaimiņš Egons Lavendelis, kurš tolaik mācījās Rīgas Industriālajā politehnikumā, bet pēc daudziem gadiem kļuva par RTU rektoru. «Mācoties tehnikumā un universitātē, izgāju praksi daudzās rūpnīcās, sākot ar Liepājas «Sarkano metalurgu», Rīgas velosipēdu rūpnīcu «Sarkanā zvaigzne», Rīgas motorūpnīcu «Kompresors» un beidzot ar «Rīgas Radiorūpnīcu», «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcu» un «Rīgas dīzeļu rūpnīcu». Universitātē apgūto teorētisko mehāniku man bija iespēja izmantot praksē. Tāpēc manā klātbūtnē nevar blefot...» saka J. Vība. Interese par robottehniku radās vēl padomju gados. «Es biju pirmais Egona Lavendeļa doktorants. Viņš mani ņēma līdzi komandējumos uz Krieviju, kur tolaik, [20. gadsimta] 60. gados, ļoti populāra bija vibrotransporta teorija. Tad arī pirmoreiz dzirdēju pieminam adaptīvās sistēmas. Vārds «adaptīvs» jau norāda uz robotu, kuram ir atgriezeniskā saikne. Adaptīva sistēma reaģē uz komandām un spēj pielāgoties. Sistēmas organizācija – sensori, pārveidotāji, aktivators – ir automātiķu uzdevums, bet no mehānikas viedokļa man ir jāizveido mehānisms un jāpastāsta – šo kloķi tu slēdz, kad ātrums ir tik un tik, un to – kad ātrums ir tik... Pēc tam, kad robottehnika attīstījās un tai pievērsa lielu uzmanību, izrādījās, ka visi mūsu vienādojumi der arī soļojošiem un lēkājošiem robotiem. 1997. gadā iekļuvām projektā COPERNICUS, kur kopā ar spāņiem, frančiem, krieviem un baltkrieviem izveidojām robotu, kas zem ūdens rāpjas pa kuģa korpusu, tīrot uzaugumus un gliemezīšus no kuģa korpusa. Tagad veidojam robotzivi. Projektā FILOSE iesaistīti arī Igaunijas,
Lielbritānijas, Itālijas un Francijas zinātnieki. Mēs atbildam par zivs mehāniku un matemātisko teoriju, citu valstu zinātnieki atbild par robotzivs vadību, dzinējiem, «smadzenēm», barošanu. Nevar zināt, kas tur beigās iznāks. «Uz sitienu» uzrakstīt tehnisko specifikāciju un taisīt zinātni nevar. Projekts sākās februārī. Darbu pie šī projekta sāku uz Lilastes ezera ledus, kad izmakšķerēju un dzīvus uz mājām aizvedu breksi, asari un ķīsi – kādu stundu tos vannā filmēju. Sapratu, ka robotzivij nav vajadzīgi vairāki aktivatori, bet gan viens pa vidu, kas dod tādu kustību, kādu mēs zivij redzam dabā, – viļņveida, kā karogam, kas plīvo vējā. Tā ir ierasta prakse – ka inženieri noskatās no dabas, kā visam jādarbojas. Tas ir vislabākais – nevis lasīt zinātniskos rakstus, bet pamēģināt uztaisīt eksperimentu. Sarežģītās lietas kļūst vienkāršas. Pēc pusotra gada darba mums jau ir izveidoti kādi 10 prototipi. Izstrādņu gaitā ir noformēti un pieteikti vairāki Latvijas patenti. Robotzivi varēs izmantot rūpniecībā, zemūdens dzīvnieku pētījumiem, militārajā sektorā – aizsardzībai, atmīnēšanas darbībām, ekosistēmu monitoringam. Pateicoties šai zivtiņai, esmu ieguvis Goda nosaukumu – «RTU Gada zinātnieks 2010». Kāds ir mans sapņu projekts? Nestandarta robots, kas var rāpot zem ūdens pa dūņām, peldēt pa ūdens virsmu, izkāpt uz sauszemes, uzrāpties kokā un aizlidot. Ja peldot viņam pēkšņi trūkst enerģijas – izlādējas akumulators –, viņš pieķeras pie akmens vai citas virsmas, pārslēdz sevi uzlādēšanas režīmā, un straumes radītā enerģija to uzlādē. Vai arī robots uzpeld ūdens virspusē, izliek asti un gaida, kamēr pūtīs vējš un to uzlādēs. Vai arī uzvelk atsperi un iegūst enerģiju, izmantojot dinamo efektu. Tas tiešām būtu super! Bet robotu es viens pats nevaru uztaisīt. Man vajag palīgus un miljonārus, kas to finansē. Visa pamatā ir Mehānikas institūta metode – optimālā sintēze. Varu apgalvot, ka Latvijā dzīvo vieni no kompetentākajiem speciālistiem mehānisko sistēmu sintēzes jomā.»
RTU gada zinātnieks 2010
Profesora J. Vības robottehnikas pētījumus papildina darbs Mehānikas ekspertīžu centrā. Sarežģīto ekspertīžu dēļ pats sevi profesors salīdzina ar britu literatūras analītiski racionālās domāšanas simbolu – leģendāro izmeklētāju Šerloku Holmsu, kura darba metode arī balstīta uz detaļu ievērošanu un loģisku secinājumu izdarīšanu. Ekspertīžu centrs sniedz konsultācijas ražošanas un ekspertīzes jautājumos mehānikas un mašīnbūves jomā un izmeklē smagus negadījumus. «Patiesībā ir neticami, cik viegli pēc mehānikas principiem visu var izskaidrot. Man cilvēki saka – bet tu esi pārliecināts, ka ekspertīzes rezultāti ir pareizi? Es saku – jā. Jo pieredze krājas un tik pamatīgi, ka, aprēķinot pēc formulām, es vienkārši saprotu, ka nav citu variantu.» Sabrucis tilts, nogāzies celtnis, notikusi smaga autoavārija vai mīklains nāves gadījums, izkrītot pa 9. stāva logu, – tās visas ir lietas, ar kuru apstākļiem zinātnieki iepazīstas, filmē negadījuma norises vietu, veic nepieciešamos mērījumus, pēc tam pēta, rēķina un modelē situācijas. Mehānikas zināšanas un aprēķini ļauj precīzi noteikt, vai, piemēram, cilvēks pa logu izgrūsts vai izlēcis pats. «Noskaidrot šādu lietu apstākļus – tas ir līdzīgi kā kinofilmā, – viens saka vienu, cits – citu. Sākumā nevar saprast, kāds būs atrisinājums. Tad lēnām,
2010 ZIEMA
lēnām, skatoties materiālus un domājot, visu salieku kopainā. Es jau esmu slinks. Apguļos. Un domāju... Reizēm pamostos tumsā un atkal sāku domāt. Man nepatīk neko pierakstīt – domas un idejas skaidri atceros, bet skaitļus ne, pat mājas tālruņa numuru vai PIN kodu reizēm aizmirstu. Es arī saviem studentiem saku – tālāk šķiriet vaļā grāmatu un skatieties – tur visas formulas un skaitļi ir,» stāsta J. Vība. J. Vībam ir gandarījums par Goda nosaukumu «RTU Gada zinātnieks 2010»: «Kamēr notika balsojums par Goda nosaukumu piešķiršanu, RTU Zinātnes padome mani izmeta ārā no sapulces telpas. Bet pēc tam apsveica un teica, ka esmu to nopelnījis. Tāpēc paldies visiem tiem, kas nobalsoja, un paldies arī tai robotzivtiņai.» Kā stāsta profesora Vības doktorants Guntis Kuļikovskis: «Profesora Vības zināšanu līmenis ir tik ārkārtīgi augsts, ka laikā, kad mācījos pirmajos kursos, teorētiskās mehānikas lekcijās profesors likās kā cilvēks no kosmosa, kurš stāsta par lietām, ko saprot tikai viens pats pasaulē. Studējot doktorantūrā, jau sāku saprast viņa domu gājienu un tagad zinu, ka Jānis Vība ir fantastiska personība, īsts vecis, uz kuru var paļauties vienmēr. Viņš ir sava veida teorētiskās mehānikas guru.»
Egita Kancāne
17
18
ZIEMA 2010
RTU gada jaunais zinātnieks 2010
Cienītākais profesors: «Samainīju Ameriku un Šveici pret Latviju» RTU «Gada jauno zinātnieku 2010», Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģiju katedras asociēto profesoru Māri Turku studenti respektē tik ļoti, ka pagājušajā gadā bija pietikuši «Latvijas lepnuma» konkursā. Iespējams, pat interesantāks par Māra Turka pētījumu virzieniem «Ar pagarinātu bistriazolu tiltiņu saistītu disaharīdu sintēze» vai «Cukuru – izoksazolu konjugātu sintēze no 3-nitrometilēnaizvietotiem ogļhidrātiem» ir stāsts par viņa iekļūšanu doktorantūrā un pēcdoktorantūras asistentūrā Šveicē (2000–2005) un pēcdoktorantūrā Amerikā, slavenajā Stenforda Universitātē (2006. gadā). Kam seko atgriešanās Latvijā, lai mācītu jauniešus un nodarbotos ar zinātni savā dzimtajā universitātē...
Māris Turks ir lauku zēns, absolvējis mazo Jelgavas rajona Svētes pamatskolu, pēc tam Jelgavas 2. vidusskolu. Pabeidzis maģistra studijas RTU fakultātē, kuras mācībspēks tagad viņš ir, jaunais zinātnieks paveica to, ko neviens Latvijas ķīmiķis pirms tam nebija izdarījis, – nokļuva doktorantūrā Šveicē. «Internetā meklēju universitātes, skatījos, kurš pēta to, ko gribētos pašam pētīt. Uzrakstīju e-pastu konkrētiem Šveices universitāšu profesoriem: «Labdien, mani sauc Māris, gribu pie jums doktorantūrā.» Uz Šveici aizrakstīju kādus astoņus e-pastus, atbildēja tikai divi,» stāsta Māris Turks. «Viens profesors pazuda, otrs, viņu sauca Pjērs Vožels, teica: «Jā, lūdzu! » Biju domājis – ja man būs vieta, uz gadu dabūšu Šveices valdības stipendiju, par ko biju uzzinājis no ziņojumu dēļa savā fakultātē. Taču to es nedabūju. Man laimējās, jo Lozannas Politehniskā institūta profesoram Voželam tajā brīdī bija nauda, un viņš man atrakstīja: tā un tā, stipendiju tu nedabūji, bet mani tas neuztrauc. Tikai apzinies, tad tas būs nopietni – četri gadi. Teicu: «Jā, lūdzu!» Sistēma ir tāda, kādai tai būtu jābūt arī Latvijā, tikai pie mums tā diemžēl nedarbojas. Profesors piesakās grantam zinātnes padomē, viņam piešķir naudu, un summa nemainās. Ja grants ir uz trijiem gadiem, tad profesors zina, cik studentu – doktorantu – viņam vajag, lai īstenotu šo grantu. Protams, tāpat kā visur pasaulē, arī tur relatīvi maz cilvēku grib studēt dabaszinātnes. Es ar savu e-pastu pagadījos laimīgā brīdī, kad Voželam bija grants, bet nebija «savu» cilvēku. Kāpēc Šveice? Mani vispār pārsteidz, ka visi tik ļoti skatās uz Ameriku. Labi, Amerika ir flagmanis dabaszinātnēs, un stipendiju politika tur ir ļoti
skaidra un reglamentēta. Ar profesoru tu sāc kontaktēt tikai pēc tam, kad esi nokārtojis GRE* testu un «izbraucis» pa tabulu, skatoties, cik punktu pieprasa katra universitāte. Eiropā, vienalga, vai tā ir Šveice vai Vācija, viss joprojām pastāv uz personīgiem kontaktiem. Tu aizraksti profesoram, ja viņš grib un var tevi ņemt, viņš saka «jā». Jā, man Šveicē bija jārunā franciski, un aizbraucot zināju tikai «bonjour» un «au revoir». Lai piepelnītu klāt daļu algas, laboratorijā mācīju bakalaurantus. Pirmais gads bija grūts, bet pēc tam jau biju pieradis. Mēs bijām seši jauniesauktie doktoranti: latvietis, rumāniete, spāniete, horvāts, somiete, palestīnietis. Iepriekšējā gadā Vožels bija pieņēmis vienu doktorantu no Nīderlandes un vienu no Ķīnas. Viņš ir ļoti īpašs cilvēks, Rotari kluba Lozannas nodaļas vadītājs, viņam ir dažādas humānās idejas. Jebkura izglītība ir laba, ja to iegūst labā skolā pie labiem profesoriem, kur darbus izstrādā pasaules līmenī, – tā uz 21. gadsimta sliekšņa ir jāizskatās dabaszinātņu doktorantūras programmai. Šveicē redzēju, kā vajag strādāt. Ar kādām metodēm, kādā līmenī, par ko uztraukties, ko domāt... kā sevi organizēt, kā aprakstīt rezultātus. Tad pieteicos stipendijai uz Stenfordu, kur tiesīgi pieteikties tikai Šveices pilsoņi, bet pēc tam tie, kas beiguši doktorantūru Šveices augstskolā un kam iesniegšanas brīdī ir derīga uzturēšanās atļauja Šveicē. Jā, viegli nav šādu stipendiju dabūt, bet, kā jūs redzat, tas nav neiespējami! Stenfordā nav Eiropas tradīciju, ka cilvēks tajā pašā augstskolā, kur ir studējis, ir doktors un pēc tam profesors. Viņi vienmēr grib svaigas asinis. Ja esi studējis tur bakalaura līmenī un pēc tam visur kur izbraukājis, tad – lūdzu, vari atgriezties! Bet, ja esi bijis tur doktorants vai, nedod Dievs, postdoks, tad ir nerakstīts likums, ka 99% gadījumu tur profesora vietu nedabūsi – viņi negrib atražot to pašu. Pa profesionālo līniju tur iemācījos to, ko vēl nebiju iemācījies pirms tam, un šo to no darba stila. Sapratu, ka mēs šeit dzīvojam kā miera ostā. Smalkajās skolās profesors no sava doktoranta neuzstājīgi pieprasa, lai viņš brīvprātīgi strādātu 70 stundas nedēļā. Turklāt Amerikā doktorantūra ilgst piecus gadus. Apjoms, ko tu pavadi laboratorijā, nav salīdzināms. Studenti tiek izspiesti līdz pēdējam, bet tāpēc arī tur ir tehnoloģiju bums! Lielākā daļa jauno Amerikas ķīmijas doktoru aiziet uz farmācijas firmām – milzīgi laboratoriju kompleksi, piebāzti ar simtiem doktoru... Viens no maniem amerikāņu kolēģiem (tas gan bija izcils gadījums!) dabūja darbu par 140 000 dolāriem gadā. Vidējā alga ir ap 100 000 dolāru, Eiropā – 60 000 eiro gadā. Darba dabūšanā liela loma ir doktorantūras vai pēcdoktorantūras vadītāja ieteikuma vēstulei. Amerikā šāda vēstule ir līdz pat trijām lappusēm
RTU gada jaunais zinātnieks 2010
gara, tur ir izķidāts viss, ko konkrētais cilvēks var. Negatīvu rekomendācijas vēstuļu nemēdz būt – tādos gadījumos tās vispār neraksta – un cilvēki uz tām mērķtiecīgi iet. Diemžēl Latvijā dabaszinātnēs neviens tik drīz nepelnīs 60 000 eiro gadā. Bet... man vienkārši gribējās atbraukt atpakaļ uz Latviju. Akadēmiskais darbs man ir sirdij tuvāks, tas dod vairāk brīvības. Un Eiropas dzīvesveids man patīk labāk nekā Amerikas. Domāju, ka zinātni tur varētu bīdīt vairāk, bet te ir citi pozitīvie aspekti – te ir mājas, arī karjeru var veidot straujāk. Ārzemēs es šobrīd vēl noteikti nebūtu asociētais profesors. Eiropā vakanto profesoru vietu ir relatīvi maz. Ja tajā gadā, kad tu beidz doktorantūru, tavā jomā nav vakanču, tu paskaties – Latvijā tu vari darīt to pašu ko ārzemēs, turklāt bez spiediena, kāds ārzemēs ir jaunam profesoram. Psiholoģiski būt par profesoru šeit ir ļoti viegli. Tas prasa no tevis tikai tik, cik tu esi godīgs pret savu darbu. Ir gan atšķirība finansējumā: mans profesors ar Šveices nacionālās zinātnes padomes grantu bija spējīgs nodrošināt ar algu un laboratorijas materiāliem 19 doktorantus – garš gaitenis, kas ir pilns ar doktorantu telpām... Mums ir bāzes finansējums, ko var noņemt, Latvijas Zinātnes padomes finansējums un RTU iekšējie granti, piedalījāmies projektā EUREKA. Tagad piesakāmies ERAF projektiem, esam aktīvi. Sadarbojamies ar «Grindeks», nedaudz arī ar «Olainfarm» – daudz ko iemācāmies, jo farmācijas industrijā prasības ir citādas nekā zinātnē: vairāk praktiskas izdomas un precizitātes. Augstskolas mācībspēks, kurš grib saukties par profesoru, nevar tikai kaut ko «atlasīt» lekcijās un – čau! Visu laiku ir aktīvi jādarbojas zinātnē, kur katrus piecus gadus daudz kas kardināli mainās. Tikai tā var kaut ko iemācīt saviem doktorantiem.
2010 ZIEMA
No ārzemju pieredzes, iespējams, man ir pielipis tas, ka prasu studentiem strādāt vairāk nekā citi. Viss darbs laboratorijā – vielu jaukšana un destilēšana – arī balstās uz studentu rokām. Es jau tikai tā – iedzeru tēju un ar viņiem pafilozofēju, ko vajadzētu izdarīt. Tie ir viņi, kas izstrādā grantus, man atliek tikai uzrakstīt tekstu publikācijām.» RTU Organiskās ķīmijas institūtā M. Turka vadībā notiek vairāki pētījumi. Viens pētījumu virziens, kas sākts nesen un tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, veltīts pretvēža preparātu izstrādei. Otrs – cukuru ķīmijai – iespējams, ļoti tālā nākotnē šī pētījuma rezultāti varētu palīdzēt novērst laktozes nepanesību. Trešais pētījumu virziens veltīts jaunu organiskās analīzes metožu izstrādei. Ceturtais tiek īstenots sadarbībā ar baltkrievu kolēģiem un ir veltīts bioloģiski aktīvu heterociklu ķīmijai. Interesanti, ka Māris Turks vada arī brīvās izvēles priekšmetu «Ķīmijas eksperimenti un demonstrējumi», kurā studenti apgūst ķīmijas eksperimentu rādīšanas mākslu – gatavo saldējumu ar šķidrā slāpekļa palīdzību, runā hēlijā, spridzina ūdeņradi u.tml. «Tas varbūt ir vienīgais veids, kā parādīt, ka ķīmija ir interesanta. Ķīmiju grūti iemācīt tikai no grāmatas. Tā ir jārāda. Diemžēl modernie ķīmijas skolotāji ļoti maz ko rāda, jo daudzi baidās no eksperimentiem – liekas – tūlīt smirdēs, tūlīt uzsprāgs. Un tad priekšmets ir briesmīgs. Nātrija jonus jau nevar redzēt un aptaustīt,» skaidro M. Turks. Pēc titula «RTU Gada jaunais zinātnieks 2010» iegūšanas Māris Turks nelec no sajūsmas, taču atzīst, ka viņam par to ir zināms prieks un gandarījums. * Graduate Record Examination – standartizēts tests, kura nokārtošanu var pieprasīt ASV, Kanādas un arī citu valstu augstskolas.
Ieva Puķe, Egita Kancāne
19
20
ZIEMA 2010
zinātne
RTU Inovāciju un jauno tehnoloģiju konferencē septembrī prezentēti 37 pētījumi RTU Inovāciju un jauno tehnoloģiju konferencē 24. septembrī zinātnieki prezentēja 37 jaunus pētījumus, ar kuriem iepazīties vēlējās 170 konferences apmeklētāji, to skaitā 70 uzņēmumu pārstāvji. Lielākie konferences dalībnieku sarakstā reģistrētie uzņēmumi – AS «Latvenergo», AS «Rīgas siltums», SIA «Keramserviss», SIA «ESM Group», SIA «Kernels Group», SIA «GST grupa», SIA «Solar KEJ», SIA «Domini». Konferencē tika prezentēts plašs pētījumu spektrs: jauna bionoārdāmā papīra iepakojuma tehnoloģija, jauna uz rapšu eļļas bāzētas harvesteru ķēžu eļļas kompozīcija, jauns biomateriāls kaulaudu rekonstrukcijai, uzlabota putu polistirola ražošanas tehnoloģija u. c. Konferencē prezentētie projekti izstrādāti šādās nozarēs: būvniecībā, datorzinātnē un informācijas tehnoloģijā, enerģētikā un elektrotehnikā, elektronikā un telekomunikācijās,
«Viens no veidiem, kā tuvināt zinātniekus un uzņēmējus un veicināt savstarpēju dialogu un sadarbību nākotnē, ir RTU Inovāciju un jauno tehnoloģiju konference, kuru ik gadu apmeklē arvien plašāks interesentu loks – sākot no mazo un vidējo uzņēmumu, beidzot ar nozares vadošo uzņēmumu pārstāvjiem. Konference jau ir kļuvusi par labu tradīciju un ir lielisku ideju, jaunu sadarbības formu veidošanas un pieredzes apmaiņas forums, kuru mēs kā organizatori savukārt turpināsim attīstīt un pilnveidot.» Laila Eliņa, RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja
materiālzinātnē un lietišķajā ķīmijā, transportā un mašīnzinībās. Inovāciju un jauno tehnoloģiju konference arī šoruden RTU tika organizēta posteru jeb plakātu sesijas formā. Zinātnieki RTU Lielajā aulā bija izvietojuši plakātus un uzskates materiālus, kuros pētījumu rezultāti bija izklāstīti viegli uztveramā formā. Pie katra posteru stenda bija iespēja satikt pētījuma autorus. RTU zinātņu prorektors akadēmiķis L. Ribickis, uzrunājot konferences dalībniekus – zinātniekus –, aicināja arī turpmāk strādāt tikpat aktīvi un pauda cerību, ka tuvākajā nākotnē Latvija neaprobežosies ar svešu tehnoloģiju adaptāciju, bet gan ražos savas. Inovāciju un jauno tehnoloģiju konferenci organizēja RTU Zinātņu daļa un RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs.
Egita Kancāne
projekti, inovācijas
2010 ZIEMA
RTU Zinātnieku nakti apmeklēja vairāk nekā 1000 interesentu
«Zinātnieku nakts pasākumus RTU mēs organizējam jau trešo gadu pēc kārtas, sadarbojoties ar mūsu lieliskajiem zinātniekiem un vienmēr aktīvajiem studentiem. Katru gadu tiek plānotas dažādas aktivitātes, kas būtu interesantas gan lieliem, gan maziem apmeklētājiem, turklāt tās ir ne tikai izklaidējošas, bet arī izglītojošas. Man ir liels gandarījums par apmeklētāju azartisko līdzdalību visās aktivitātēs un pozitīvajām atsauksmēm. Vēlos vēlreiz teikt lielu paldies visiem aktīvistiem, kas palīdzēja pasākuma tapšanā un nodrošināja radošu, aizraujošu un lielisku gaisotni Zinātnieku naktī!» Laila Eliņa, RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja
Jau trešo gadu pēc kārtas RTU norisinājās Zinātnieku nakts pasākumi, kuru tēma šogad bija «Klimats, daba, cilvēks». Zinātnieku naktī 24. septembrī RTU apmeklēja vairāk nekā 1000 interesentu. Organizatori un zinātnieki ir gandarīti par lielo interesi. Galvenās Zinātnieku nakts aktivitātes notika RTU Būvniecības fakultātē, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Koka konstrukciju un dizaina studijā un RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā. RTU Būvniecības fakultātē interesenti va rēja doties ekskursijā uz Ūdens pētniecības labo ratoriju, kur zinātnieku vadībā veica praktiskos eksperimentus, piemē ram, pārbaudīja ūdens kvalitāti, pētīja baktērijas mikro skopā, izsekoja ūdens dzidrināšanas procesam, kā arī uzzināja daudz ko jaunu par ūdeni, ko lietojam ikdienā. Būvniecības fakultātē pasākuma apmeklētāji tika
aicināti darboties arī radošajās darbnīcās – apgūt origami mākslu un no papīra izveidot dažādas floras un faunas figūriņas, no plastikas veidot un apgleznot mazus modelīšus, bet visaktīvākajiem apmeklētājiem bija iespēja izgatavot skudras fasetacis un, iejūtoties skudru lomā, pieveikt šķēršļu joslu. Tika piedāvāts arī aplūkot dabīgo skudru koloniju, kā arī skudru kolonijas video un audio instalāciju. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Koka konstrukciju un dizaina studijā tika piedāvāts apskatīt koka konstrukciju kolekciju – RTU studentu un absolventu darbus: koka mēbeles un to maketus, koka rotaļlietas, māju maketus (piemēram, senās Latgales un 18. gs. angļu mājas), senos mūzikas instrumentus un sadzīves priekšmetus. Īpašu interesi izpelnījās arī radošās aktivitātes – koka suvenīru izgatavošana. Savukārt RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju
«Zinātnieku nakts ir viens no vispozitīvāk vērtētajiem RTU zinātnes komunikācijas pasākumiem, kuru ar interesi apmeklē plašs sabiedrības loks. Īpašs prieks par tām ģimenēm, kas uz RTU dodas kopā ar bērniem, lai iepazīstinātu viņus ar RTU zinātnes sasniegumiem, iesaistoties RTU zinātnieku sagatavotajās aktivitātēs. Mūsu uzdevums ir parādīt viņiem inženierzinātņu radošo, neparasto un aizraujošo pusi. Iespējams, tieši šis aspekts ir būtiskākais ceļā uz jaunas, talantīgas inženieru paaudzes veidošanu. Jo ar inženiertehniskām lietām un tehnisko jaunradi iespējams aizraut, rādot
un attīstības centrā Zinātnieku nakts apmeklētāji varēja zinātnieku vadībā aplūkot unikālas pētniecības iekārtas, kā arī veikt ķīmiskos eksperimentus ar ūdeni, skatīties video, piedalīties dažādos konkursos un viktorīnās. Rīgas Tehniskajā universitātē Zinātnieku nakts pa sākumus organizēja RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs sadarbībā ar Studentu parlamenta Zinātnes nodaļu. Pasākuma organizatori ir gandarīti par plašo apmeklētāju skaitu un līdzdalību piedāvātajās aktivitātēs. Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas atbalstīts un finansēts projekts, kuru realizē Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Latvijas augstskolām un zi nātniskajiem institūtiem.
Laila Eliņa, RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Līva Dzene, RTU SP Zinātnes nodaļas vadītāja
spožus piemērus un skaidrojot, kā inženieris veido pasauli. Ir svarīgi, lai sabiedrība saprot, ka inženierzinātnes nav tikai sarežģīta matemātika, fizika un ķīmija, bet ka tas ir arī veids, kā, izmantojot zināšanas, atrast efektīvākas enerģijas ražošanas iespējas, ekonomiskākus un videi draudzīgākus transporta risinājumus, labākus ēku un ceļu būvniecības, komunikācijas un IT risinājumus, veselības aprūpes un piesārņojuma attīrīšanas iekārtu veidus u.c. Paldies visiem, kas rūpējās par veiksmīgu pasākuma norisi!»
Leonīds Ribickis, RTU zinātņu prorektors
21
22 22
zinātne
ZIEMA ZIEMA 2010 2010
RTU atklāta Doktorantūras skola –
doktorantūras efektivitātei un zinātnes ekselencei RTU Zinātņu prorektora dienests, doktoranti, mācībspēki un ciemiņi 29. novembrī svinīgi atklāja RTU Doktorantūras skolu, kas izveidota doktorantūras efektivitātes uzlabošanai un zinātnes ekselences sasniegšanai. Doktorantūras skolā simboliski tika uzņemti 462 RTU doktoranti. Doktorantūras skola sniegs atbalstu visiem doktora grāda kandidātiem un promocijas darbu vadītājiem, veicinot zinātniskā darba prasmju uzlabošanu un profesionālo attīstību, norādīja RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis. Īstenojot studentiem un topošajiem zināt niekiem domāto pasākumu kopumu, jaunās RTU
Doktorantūras skolas uzdevums būs strādāt ar RTU studentiem, sākot ar bakalaura līmeni, lai radītu interesi par doktorantūru, kā arī organizēt pasākumus doktorantiem un pārējiem doktora grāda kandidātiem vispārīgo un zinātniskā darba prasmju uzlabošanai. Pasākumu kopums ietvers gan izglītojošu semināru un lekciju ciklus, gan intensīvās vasaras un ziemas skolas, kuru laikā tiks apgūtas promocijas darba sagatavošanai nepieciešamās prasmes, veicināta starpdisciplināru pētījumu rašanās, skaidroti izgudrojumu komercializācijas nosacījumi, pētījumu mārketinga jautājumi, biznesa plānu veidošana u.c. Savukārt, īstenojot promocijas darbu vadītājiem
Sveicam jaunos zinātņu doktorus! Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte
Juri Dambi, kas 2010. gada 16. jūnijā aizstāvēja promocijas darbu «Rīgas centra arhitektoniski telpiskās vides kvalitāte 1995–2010» un ieguva arhi tektūras doktora zinātnisko grādu arhitektūras nozares arhitektūras teorijas un vēstures apakšnozarē.
Būvniecības fakultāte
Viktoru Haritonovu, kas 2010. gada 5. novembrī aizstāvēja promocijas darbu «Paliekošo deformāciju attīstības dinamika asfaltbetona seguma ma teriāliem» un ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu transporta un satiksmes zinātnes nozares sauszemes transporta un infrastruktūras apakšnozarē. Jāni Kaminski, kas 2010. gada 22. oktobrī aizstāvēja promocijas darbu «Latvijas ģeoīda modelis un tā attīstība» un ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu būvzinātnes nozares ģeodēzijas apakšnozarē.
Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte
Liānu Napalkovu, kas 2010. gada 4. oktobrī aiz stāvēja promocijas darbu «Imitācijas modelē šanā bā zētas daudzmērķu optimizācijas meto žu izstrāde un izmantošana» un ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē.
Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte
Jeļenu Daškovu-Golovkinu, kas 2010. gada 27. oktobrī aizstāvēja promocijas darbu «Efektiv itātes paaugstināšana daudzpolu vējģeneratoriem ar pastāvīgo magnētu ierosmi» un ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektrotehnikas nozares elektrisko mašīnu un iekārtu apakšnozarē.
Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte
Vjačeslavu Bobrovu, kas 2010. gada 29. jūnijā aizstāvēja promocijas darbu «Starpkanālu intervāla analīze un novērtējums optiskajās sakaru sistēmās ar viļņgarumdales blīvēšanu» un ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko
grādu elektronikas un telekomunikāciju nozares elektrosakaru apakšnozarē.
Inženierekonomikas un vadības fakultāte
Alekseju Niperu, kas 2010. gada 30. jūnijā aizstāvēja promocijas darbu «Nodokļa sloga izmaiņu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību» un ieguva ekonomikas doktora zinātnisko grādu vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte
Danu Beļakovu, kas 2010. gada 30. jūnijā aizstāvēja promocijas darbu «Darba normēšanas pilnveidošana Latvijas šūšanas uzņēmumos» un ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu materiālzinātnes nozares tekstila un apģērbu tehnoloģijas apakšnozarē. Ingu Dāboliņu, kas 2010. gada 30. jūnijā aizstāvēja promocijas darbu «Antropometriskie mē rījumi apģērbu trīsdimensiju projektēšanai» un ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu materiālzinātnes nozares tekstila un apģērbu tehnoloģijas apakšnozarē. Olgu Habarovu, kas 2010. gada 16. septembrī aizstāvēja promocijas darbu «Heteroaromātisku ciklu saturošu histonu deacetilāzes inhibitoru sintēze un to struktūras – aktivitātes likumsakarības» un ieguva ķīmijas doktora zinātnisko grādu ķīmijas nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē. Liānu Orolu, kas 2010. gada 16. septembrī aizstāvēja promocijas darbu «Dažu farmaceitiski aktīvo vielu kristālisko formu iegūšana, struktūra un īpašības» un ieguva ķīmijas doktora zinātnisko grādu ķīmijas nozares fizikālās ķīmijas apakšnozarē.
Transporta un mašīnzinību fakultāte
Andreju Spunīti, kas 2010. gada 17. jūnijā aizstāvēja promocijas darbu «Neironu tīkla metodes izstrāde lēmumu pieņemšanai ultraskaņas defek toskopijā» un ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu mašīnzinātnes nozares diagnostikas un kvalitātes apakšnozarē. Pāvelu Gavrilovu, kas 2010. gada 15. novembrī aizstāvēja promocijas darbu «Vagonu nobraukšanas no sliedēm izpēte, tiem pārvietojoties līkumotos ceļa posmos un nolaižot no šķirošanas uz kalna» un ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu transporta un satiksmes zinātnes nozares sauszemes transporta un infrastruktūras apakšnozarē.
projekti, inovācijas
paredzēto pasākumu kopumu, jaunā RTU Doktorantūras skola rūpēsies par promocijas darbu vadītāju kvalifikācijas celšanas un pieredzes apmaiņas pasākumiem. Kā Doktorantūras skolas atklāšanā atzina vadošais pētnieks, «RTU Gada jaunais zinātnieks 2008» Kaspars Kalniņš: «Jaunizveidotā RTU Doktorantūras skola būs arī instruments, kas veicinās kompleksu starpdisciplināru pētījumu veikšanu, iesaistot kopējos projektos dažādu RTU fakultāšu doktorantus. Inovatīvu inženiertehnoloģisku procesu izstrādei šāda sadarbība ir ārkārtīgi nepieciešama, taču līdz šim notikusi reti.» Starpdisciplināra sadarbība zinātnē nepieciešama arī augstāka citējamības indeksa nodrošināšanai – dažādu jomu pētnieki apvienojoties var veikt pasaulē līdz šim nebijušus, kvalitatīvus pētījumus un zinātniskajās publ ikācijās piedāvāt jaunas idejas, norādīja K. Kalniņš. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde akcentēja Doktorantūras skolas lomu kvantitatīvo rādītāju sasniegšanā. Minot Eiropas Komisijas stratēģiju «Eiropa 2020», kurā iezīmētā vīzija liecina par to, ka 2020. gadā visās Eiropas Savienības valstīs vismaz 40% jaunākās paaudzes jābūt akadēmiskam grādam vai diplomam, kā arī Deklarāciju par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kas paredz līdz 2014. gadam Latvijā palielināt zinātniskā grāda saņēmēju skaitu vismaz līdz 300 aizstāvētiem promocijas darbiem gadā, G. Rēvalde norādīja, ka RTU Doktorantūras skola ir viens no instrumentiem, kā sasniegt šos kvantitatīvos rādītājus, un doktorantiem vēlēja izturību un spēju nezaudēt motivāciju disertācijas izstrādei un tās aizstāvēšanai.
2010 ZIEMA
RTU noteikta pāreja uz četru gadu pilna laika doktora studijām Lai palielinātu RTU aizstāvēto promocijas darbu skaitu un paaugstinātu doktora programmu kvalitāti, RTU Senāts jau jūnijā nolēma, sākot no 2010. gada 1. septembra, pāriet uz četru gadu pilna laika doktora studiju programmām un piecu gadu nepilna laika doktora studiju programmām. Komplekss risinājums doktorantūras efektivitātes uzlabošanai «Lai sasniegtu RTU Attīstības stratēģijā nosprausto mērķi – RTU zinātniskās darbības izcilību, RTU Zinātņu prorektora dienests īsteno pasākumu kompleksu doktorantūras efektivitātes paaugstināšanai: ar Senāta lēmumu ir noteikta pāreja uz četru gadu pilna laika doktorantūras studijām, kā arī izveidota Doktorantūras skola,» norāda L. Ribickis. Iecerēts, ka RTU ieviestie jauninājumi uzlabos doktora programmu realizācijas efektivitāti, veicinās doktorantu mērķtiecību, kā arī mudinās promocijas darbu vadītājus motivēt topošos zinātniekus izstrādāt kvalitatīvas disertācijas noteiktajā termiņā. 80 aizstāvētas doktora disertācijas gadā – šāds ir kvantitatīvais rādītājs, ko RTU pēc dažiem gadiem cer sasniegt, īstenojot pasākumu kompleksu doktorantūras efektivitātes paaugstināšanai. Iecerēts panākt arī vienota doktorantūras kvalitātes standarta izveidi visā universitātē – atklāj L. Ribickis. RTU piedāvā 22 doktora programmas ar specializāciju 35 virzienos. Visas RTU doktora studiju programmas ir akreditējusi Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisija.
Egita Kancāne
RTU Doktorantūras skolas mentori Papildus Doktorantūras skolai katrā RTU fakultātē darbosies arī īpaši Doktorantūras skolas mentori, kas uzņemsies doktorantu «advokāta un psihologa» lomu un sniegs padomus. APF – asociētā profesore Sandra Treija; BF – profesors Tālis Juhna, profesors Andris Krēsliņš; DITF – profesore Oksana Ņikiforova; EEF – profesors Vladimirs Čuvičins, profesors Gatis Bažbauers, profesors Anatolijs Ļevčenkovs; ETF – asociētais profesors Arnis Gulbis, profesors Ansis Klūga; IEVF – docente Astra Auziņa; MLĶF – asociētais profesors Mārcis Dzenis; TMF – asociētais profesors Aleksejs Kataševs, profesors Aleksandrs Urbahs.
23
24
zinātne
ZIEMA 2010
Top pirmie RTU un Latvijas Mākslas akadēmijas sadarbības projekti «Lai ikviens RTU studentu izstrādāts produkts atšķirtos no līdzīgiem un izceltos gan ar funkcionalitāti, gan ar interesantu, modernu un stilīgi novatorisku izskatu, nepieciešams īstenot starpdisciplināras sadarbības programmas, kurās iecerēts piesaistīt LMA Dizaina nodaļas studentus. Man prieks, ka jau pēc dažu mēnešu ilgas sadarbības tiek veiksmīgi īstenoti vairāki kopīgi RTU topošo inženieru un LMA topošo dizaineru projekti. Mēs ceram, ka šādā veidā veicināsim inovatīvu produktu rašanos, un produktu izveides procesā mācīsim topošos speciālistus izvairīties no tā, ka dizains prasa tehnoloģiskus upurus un – otrādi. Pasaulē pierādīts, ka inženieri nevar strādāt nošķirti no dizaineriem un ka abu šo jomu sinerģijas rezultātā rodas vērtīgākie produkti.» Leonīds Ribickis, RTU zinātņu prorektors
RTU Zinātņu prorektora dienests šogad sācis sadarbību arī ar žurnālu «Latvijas Būvniecība», kuram regulāri piegādā RTU zinātnes veiksmes stāstus. «Latvijas Būvniecībā» publicēti raksti par moduļveida katlumāju ar saules kombisistēmu, autonomo ārējā apgaismojuma sistēmu, keramiskajiem būvmateriāliem, kas veidoti no alumīnija metāllūžņu pārstrādes atkritumiem, kā arī par būvkoku un būvkonstrukciju savienojumu un stiprinājumu modeļu datu bāzi specializētajā CAD sistēmā SEMA.
Pēc tam, kad RTU Zinātņu prorektora dienests un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļa rosināja sadarboties inženierus un dizainerus, rīkojot kopējus darbseminārus, ir pirmie sadarbības rezultāti – tiek īstenoti skaisti projekti, kuri Ziemassvētku laikā priecē daudzus rīdziniekus un Rīgas viesus.
«Latvijas stipro ģimeņu egle»
Pirmais kopējais RTU un LMA projekts, kas ieguvis arī spožu vizuālo veidolu un pieejams plašai sabiedrībai, ir «Latvijas stipro ģimeņu egle», kas Ziemsvētku laikā rotā Pils laukumu Rīgā. Egles rotājumus izstrādāja RTU Mehānikas institūta doktorants Guntis Kuļikovskis sadarbībā ar LMA dizaina nodaļas funkcionālā dizaina katedras maģistrantūras studentiem Martu Karkovsku, Matīsu Murovski un Jāni Opulu. G. Kuļikovskis izstrādāja egles rotājumu vadības sistēmu un darbības algoritmu. LMA studenti strādāja pie rotājumu dizaina un simbolu atbilstības saulgriežu laikam. Egli rotā latviešu tautas rakstos atrodamie debess spīdekļu – Saules, zvaigžņu un Mēness – simboli
– organiskā stikla figūras, kas no iekšpuses izgaismotas ar gaismas diodēm. Egle aprīkota ar papildu elementiem – izgaismotiem skārienjutīgiem podestiem. Palēkājot pa podestiem, var aktivizēt programmas, kas maina egles rotājumu gaismas spēles. Rotājumi, kas maina savu spožumu un rakstu, reaģējot uz cilvēku klātbūtni, ir kas īpašs, Rīgas egļu rotājumos iepriekš neredzēts. Egli decembra sākumā iededzināja Valsts prezidents Valdis Zatlers kopā ar Latvijas stiprajām ģimenēm, kuras bija uzaicinātas ciemos uz Rīgas pili. «Latvijas stipro ģimeņu egle» ir viens no projekta «Rīgas Ziemassvētku egļu ceļš» objektiem. Projektu īstenojot, kopumā Rīgā uzstādīti 25 objekti – gan klasiskā izpratnē rotātas, gan neierasta noformējuma egles.
Komercializācijas projekti Aktīvi ar LMA studentiem sadarbojas arī MBA programmas «Inovācijas un uzņēmējdarbība» studenti. Viņi rūpējas par komercializācijas un biznesa plānu izstrādi diviem šā gada LMA Dizaina nodaļas absolventu radītajiem produktiem – Baibas Ciekures trīsdimensionālajai tāfelei un Kaspara Jursona izlietnes un pisuāra apvienojumam «Pie viena». Savukārt LMA dizaina studenti apņēmušies izveidot dizainu tādiem programmas «Inovācijas un uzņēmējdarbība» laikā izstrādātiem produktiem kā autodzeramtrauks suņiem un bērnu mēbeļu ražošanas un pārdošanas koncepcija «Kid Box», kas guva balvu un atzinību Inovatīvo biznesa
ideju konkursā «Ideju kauss 2010». Kā stāsta MBA programmas «Inovācijas un uzņēmējdarbība» direktors Modris Ozoliņš, ir radusies ideja LMA dizainerus piesaistīt arī Rotari kluba atbalstīto inovatīvo biznesa ideju īstenošanā: «Kongsbergas un Rīgas Hanzas Rotari klubi ir nākuši klajā ar iniciatīvu atbalstīt inovatīvu biznesa ideju transformēšanu ilgtspējīgā biznesā, sniedzot bezmaksas mentoringa pakalpojumus topošajiem Latvijas uzņēmējiem. Pēc pirmās darba grupas sanāksmes, kad Rotari pārstāvjiem tika prezentētas 13 inovatīvas biznesa idejas, ir nolemts atsevišķu projektu īstenošanai piesaistīt LMA topošos dizainerus.»
Ekskursijas un sadarbības partneru meklējumi Lai sadarbība turpinātos tikpat veiksmīgi, RTU un LMA turpina organizēt kopējus darbseminārus, kuru laikā studenti un pētnieki prezentē savus pētniecības darbus un izsaka vēlmes attiecībā uz produktu dizainu vai inženiertehniskajiem risinājumiem, kuru veidošanā varētu palīdzēt kolēģi. Kopš jūlija, kad notika pirmā RTU un LMA pārstāvju tikšanās, ir norisinājušies vairāki kopēji semināri, tostarp noorganizēta ekskursija RTU Materiālu un konstrukciju institūtā, kur interesenti varēja iepazīties ar iekārtām, materiālu un konstrukciju testiem un mūsdienīgu konstrukciju datorsimulāciju.
Kā informē Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš, LMA Dizaina nodaļas mācībspēki drīzumā viesosies RTU Būvniecības fakultātē ar vieslekciju «Kompozītmateriāli kā dizaina sastāvdaļa», savukārt RTU Būvniecības fakultātes mācībspēki LMA dizaina studentiem lasīs lekcijas par kompozīto materiālu mehāniku un ražošanas tehnoloģijām. RTU un LMA kopējos darbseminārus apmeklē ne tikai studenti un pētnieki, bet arī uzņēmēji – SIA «Tecnopali Latvija», bērnu mēbeļu ražošanas un pārdošanas koncepcijas «Kid Box» autores u. c.
Egita Kancāne
projekti, inovācijas
2010 ZIEMA
RTU zinātnes veiksmes stāsti aizrauj elpu
RTU un LNT īsteno inovācijām veltītu televīzijas kopprojektu RTU Zinātņu prorektora dienests šoruden sācis sadarbību ar telekompāniju LNT. Lai veicinātu zinātnes veiksmes stāstu iekļaušanu plašsaziņas līdzekļos un tā sekmētu RTU zinātnieku un vietējo uzņēmēju sadarbību, kopš oktobra katru trešdienu LNT raidījumā «Tautas balss» tiek rādīti sižeti par RTU zinātnieku veikumu. RTU un LNT inovācijām veltītais kopprojekts ilgs pusgadu. Raidījumos apskatīto tematu loks ir plašs – sižetos tiek pārstāvētas visas tās nozares, kurās RTU tiek veikti pētījumi. Televīzijas cilvēki sadarbībā ar RTU zināt niekiem jau ir izveidojuši sižetus par bezpilota lidaparātiem, ūdens pētījumiem, viedo apģēr bu, Latvijas māla pētījumiem, 3D apģērbu projek tēšanu, autonomas robota platformas prototipu, mehānikas ekspertīzēm, bezvadu kardiogrāfu, bio noārdāmo iepakojumu un citiem RTU izstrādātiem
produktiem un veiktiem pētījumiem. RTU zinātnieki ik gadu īsteno nozīmīgus pēt niecības projektus, kuros rod jaunus risinājumus dažādām tehnoloģijām, veic būtiskus atklājumus un fiksē jaunas tendences daudzās tautsaimniecības nozarēs. RTU ir arī viens no lielākajiem Latvijas patentu īpašniekiem. LNT raidījums «Tautas balss» sarežģītos zinātnes jautājumus pārvērš dinamiskos, interesantos, vienkāršos zinātnes veiksmes stāstos. Kā vēsta raidījuma «Tautas balss» reklāmas rullītis – RTU sižetos ir iespēja redzēt zinātnisko fantastiku tepat, Latvijā: RTU laboratorijas liek iz brīnā ieplest acis, bet izgudrojumi aizrauj elpu. Visus LNT un RTU kopprojekta laikā tapušos si žetus iespējams noskatīties RTU internteta mājaslapā www.rtu.lv.
Egita Kancāne
«RTU Zinātņu prorektora dienests kopā ar Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentu šoruden sāka sadarbību ar telekompāniju LNT, lai popularizētu RTU zinātnieku veiksmes stāstus un sekmētu RTU sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem. Visu mācību gadu katru trešdienu LNT raidījumā «Tautas balss» ir skatāmi sižeti par RTU radītajām inovācijām. Viena raidījuma auditorija ir aptuveni 120 tūkstoši skatītāju. Spriežot pēc sabiedrības intereses un tālruņa zvaniem, kas pēc RTU sižetu pārraidīšanas atskan gan LNT studijā, gan RTU Zinātņu prorektora dienestā, mērķis ir sasniegts. LNT radošās komandas veidotajos sižetos Latvijas sabiedrība RTU ierauga citā gaismā, par RTU pētniecības projektiem sāk interesēties un runāt. Tas apliecina, ka ejam pareizajā virzienā. Audiovizuālie izteiksmes līdzekļi ir piemēroti, lai laboratorijās parādītu to, ko grūti izstāstīt, bet ir vieglāk parādīt, kā arī to, kas ikdienā nepelnīti paliek nepamanīts. Šī ir RTU iespēja uzlabot komunikāciju ar sabiedrību un parādīt, ko spēj Latvijas zinātne. Mēs paši esam ieguvēji arī tāpēc, ka mācāmies vienkārši izskaidrot zinātniski sarežģītas lietas.» Leonīds Ribickis, RTU zinātņu prorektors
«Manuprāt, šis ir lielisks projekts, kas atraktīvā un dinamiskā veidā, turklāt plašai sabiedrībai saprotamā valodā parāda RTU zinātnieku veikumu, sniedzot priekšstatu par sasniegumiem un atklājumiem visdažādākajās jomās. Tas noteikti parāda RTU kā radošu, inovatīvu un progresīvu universitāti, kas var lepoties ar iespaidīgu zinātnisko potenciālu un plašu piedāvājumu spektru sadarbībai ar uzņēmējiem.» Laila Eliņa, RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja
«Daudziem cilvēkiem, kas nekādā veidā nav saistīti ar zinātni, šķiet pozitīvs jau pats fakts, ka kādā no Latvijas TV kanāliem tiek stāstīts par zinātni. Vislabākie reitingi līdz šim ir bijuši sižetam par Latvijas mālu pētījumiem un RTU Polimērmateriālu institūta darbu. Taču vidēji katru sižetu noskatās vismaz 120 tūkstoši televīzijas skatītāju vecumā no 4 līdz 74 gadiem – arī tajās dienās, kad citā kanālā rāda hokeju. Mēs paši joprojām mācāmies stāstīt vienkārši par sarežģīto. Pēc 25. sižeta droši vien secināsim, ka beidzot to esam apguvuši un nu varētu sākt projektu. Pārāk lielu starpgadījumu vai kuriozu filmēšanas procesā pagaidām nav bijis. Ar Polimērmateriālu institūta pētniekiem secinājām, ka visās mākslas filmās par laboratorijām noteikti ir garumgari plaukti ar šķidrumiem dažādās
25
krāsās, un no tā cilvēkiem veidojas priekšstats, ka īstā laboratorijā ir tikai tā. Tad nu skatītājiem par prieku iemānījām sižetā lillā trauciņu, kam nebija itin nekāda sakara ar sižeta tematu. Kopēja tendence – pētniekiem šķiet, ka atnāks operators, pāris reizes pārbrauks ar kameru telpai un sižets būs gatavs. Vieni vienkārši brīnās, ka filmēšana aizņem vairākas stundas, citiem ir šoks, citiem – panika. Viens no pētniekiem pēc ilgās filmēšanas bija «nokautā». Kad pabeidzām filmēšanu un jau bijām atvadījušies, es konstatēju, ka neesmu pārkopējusi sižetam nepieciešamos failus, un devos atpakaļ, pētnieks, mani ieraudzījis, pacēla rokas un iesaucās: «Nenāciet man klāt!» Pie failiem tomēr tiku!»
Ilva Everte, LNT žurnāliste, RTU zinātnes sižetu autore
26 26
zinātne
ZIEMA ZIEMA 2010 2010
Jaunā priekšmetā studenti iepazinušies ar zinātnisko publikāciju izstrādes starptautiskajiem standartiem Pēc RTU Zinātņu prorektora dienesta iniciatīvas, sākot no 2010/2011. studiju gada rudens semestra, Austrālijā un Amerikā pieredzi guvušais latviešu izcels mes mācībspēks RTU vadošais pētnieks Kārlis Gross visu RTU fakultāšu ma ģistrantiem un doktorantiem piedāvā jaunu brīvās izvēles studiju priekšmetu «Zinātnisko publikāciju izstrāde atbilstoši starptautiskajām prasībām». Stu diju kursu decembrī pabeigs pirmie 30 studenti. Studenti, kuru vidū bija dok toranti, pētnieki un profesori no RTU, Latvijas Universitātes un Latvijas Lauk saimniecības universitātes, semestra laikā K. Grosa vadībā ir sagatavojuši arī savas zinātniskās publikācijas un ne tikai mācījušies, bet arī dalījušies pieredzē par savas pētniecības jomas izteiksmes veidiem zinātniskajās publikācijās. Studiju kursa gaitā 32 lekciju laikā studenti ir apguvuši zinātnisko pub likāciju izstrādi atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kā arī iepazinuši dažādus zinātnes komunikācijas knifus. Notikušas gan dažādas praktiskās nodarbības, gan vieslekcijas, gan semināri un vebinārs. Studiju kurss notika latviešu un angļu valodā. «Priekšmeta dalībniekiem bija priekšnosacījums – uzkrāti pētījumu un eks perimentu rezultāti, kurus atspoguļot zinātniskajā rakstā. Kursa gaitā studenti
gatavoja zinātnisko publikāciju, kuru veidoja kursa laikā pildītie mājasdarbi un klātienes konsultācijās iegūtā informācija, jo lekcijās studentiem bija iespēja pārrunāt un analizēt uzrakstīto. Mācību procesā bija ļoti patīkami vērot, kā studenti pakāpeniski uzlabo savas publikācijas, īpaši piedomājot par to, kāds ir viņu devums attiecīgajā zinātnes jomā, un par to, kā piesaistīt lasītāja interesi,» atzīst K. Gross. «Galvenie kritēriji, kas dod «zaļo gaismu» zinātnisko publikāciju iekļūšanai starptautiski atzītos žurnālos, ir pētnieka prasme rakstīt aktuālas, kvalitatīvas un interesantas publikācijas. Sevišķi būtiska kvalitatīvu publikāciju izstrāde ir maģistra un doktora līmeņa studentiem, kuriem kva litatīvu publikāciju izstrāde nodrošina sekmīgu iekļaušanos pasaules vadošo zinātnieku lokā.» «Jaunais studiju priekšmets sniedz zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas visos kvalitatīvas publikācijas izstrādes posmos. Šāda lekcija ikvienam augstākā līmeņa studentam sniedz gan globālu pasaules redzējumu un izpratni par perspektīvākajiem inovāciju attīstības virzieniem pasaulē, gan palīdz izkopt zinātnisko publikāciju izstrādes prasmes,» norāda RTU Zinātņu prorektora dienesta projektu vadītāja Daina Ostrovska.
Jana Simanovska, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes zinātniskā grāda pretendente
Zinātniskā publikācija ir viens no būtiskākajiem zinātniskā darba rezul tātiem un mārketinga instrumentiem, jo tas ir rādītājs, pēc kura vērtē zināt nieka darbu. Faktiski tas ir veids, kā zinātnieks prezentē un pasniedz pats sevi. Kursā «Zinātnisko publikāciju izstrāde atbilstoši starptautiskajām prasībām» daudz uzzināju par publikāciju apzinātu plānošanu, var pat teikt – par mārketinga stratēģiju. Ieguvu ļoti vērtīgu informāciju par publikāciju vērtēšanas kritērijiem un atlases sistēmām. Kursa laikā, analizējot studentu
sagatavotos zinātnisko publikāciju melnrakstus, daudz uzzināju arī dažādus knifus, kā uzlabot zinātnisko publikāciju un kā panākt, lai publikācija būtu kvalitatīva arī no tāda viedokļa, lai zinātniskais žurnāls izvēlētos to publicēt. Šķiet – kurss man vēl vairāk būtu noderējis doktorantūras sākumā, kad rakstīju pirmās zinātniskās publikācijas. Tāpēc es ieteiktu 1. un 2. kursa doktorantiem vai arī maģistriem, kam jau ir zinātnisko pētījumu iestrādes, apmeklēt kursu un daudz mācīties.
Aleksis Liekna, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes 1. kursa doktorants:
Kurss «Zinātnisko pub likāciju izstrā de at bils toši starptautiskajām prasībām» atvēra acis un lika padomāt, ko es gribu sasniegt, lai mans pētījums patiešām būtu derīgs un vajadzīgs. Domāju, ka kursa laikā gūtās atziņas izmantošu arī disertācijas izstrādē. Kurss man, iespējams, kalpos arī kā sti muls, lai mazliet koriģētu disertācijas pētījuma virzienu. Kursa laikā sagatavoju zinātnisko publikāciju «Aspect Oriented Programming to Reduce Interdependencies of Agent Components in Multi Agent Systems», ko iesniedzu arī zinātniskajai konferencei Londonā.
Egils Stalidzāns, Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors:
Galvenais secinā jums, kas gūts, ap meklējot kursu, – no publikāciju skaita jā pāriet uz publikāciju kvalitāti. Kursā tiek daudz stāstīts par to, kā uz publikācijām skatās citi zinātnieki un kādas ir iespējas ciest no neprofesionālas pētījuma pozicionēšanas, gan izvēloties zinātnisko žurnālu, gan publikācijas nosaukumu, gan zinātņu nozari. Galvenais ieguvums ir izpratne par to, kā zinātniekus vērtē pasaules līmenī,
Ļoti jauki, ka lektors Kārlis Gross nav no ierastās vides – ir interesanti redzēt, kā strādā citur. Arī uzaicinātie vieslektori, kas kursa gaitā ar mums strādāja, ir ļoti zinoši cilvēki. Neviens nerāda pirms 20 gadiem sagatavotus slaidus. Auditorijā «ieplūst» svaiga informācija, un mums tiek sniegtas ļoti vajadzīgas zināšanas – prieks nākt uz lekcijām! Iegūtās zināšanas ir tiešām vērtīgas, tās ir palīdzējušas paplašināt manu redzesloku, kā arī kritiski novērtēt savus pētījumus, to nozīmi un savu potenciālo vietu zinātnes laukā. Noteikti iesaku nenobīties un kursu apmeklēt arī pārējiem doktorantiem. Lai arī kursa mērķis – nodota zinātniskā publikācija – daudzus baida, domāju – kurss ir lieliska motivācija. Tik un tā doktorantūras laikā zinātniskās publikācijas būs vajadzīgas. Kāpēc lai to neizdarītu šā kursa laikā?
kādi ir kritēriji. Tā nav tikai kvantitāte (publikāciju skaits), bet arī kvalitāte – cik bieži citi ir atsaukušies uz jūsu rakstu. Uzskatu, ka šis ir būtisks aspekts tieši Latvijas zinātnes sabiedrībai – svarīgi ir apzināties, ka jāpāriet no daudzu, vājām konferencēm paredzētu zinātnisko publikāciju ražošanas uz zinātniski lasāmām, saprotamām un aktuālām publikācijām, kuras lasīt un analizēt ir ieinteresēti arī citi zinātnieki. Kursa gaitā esmu sagatavojis zinātnisko publikāciju «Temperature Reveals Annual Development Periods of Honey Bee Colonies».
projekti, inovācijas Inese Dudareva, Latvijas Universitātes doktorante:
Šāds kurss būtu noderējis doktorantūras pirmajā gadā. Lektors izstāsta gan zinātniskā raksta struktūru, gan to, kur un kā meklēt pētniekam nepieciešamo informāciju datubāzēs, kuras pētniekam, iespējams, nav pieejamas. Uzzināju par citējamības indeksu un žurnālu ietekmes faktoru. Kurss visu saliek pa plauktiņiem. Kursa laikā ir iespēja uzrakstīt publikāciju, iegūt konsultāciju un uzlabot uzrakstīto.
2010 ZIEMA
Apgūtais ir palīdzējis veidot izpratni par zinātniskās publikācijas uzstādījumiem un knifiem, par kuriem neaizdomājamies, piemēram, pieņemt kā pašsaprotamu faktu, ka lasītājs ļoti ātri pārskata publikāciju, tāpēc ir svarīgi piesaistīt uzmanību jau ar virsraksta palīdzību. Kursa laikā esmu sākusi veidot savu zinātnisko publikāciju. Tā ir veltīta tehnoloģiju lietojumam fizikas mācību procesā. Ceru, ka līdz kursa beigām to izdosies pabeigt.
Egita Kancāne
RTU zinātnieki aktīvi piedalījušies izstādēs
Lai popularizētu jaunākās izstrādnes un iepazīstinātu ar pētījumiem, RTU zinātnieki visu gadu aktīvi piedalījušies izstādēs. RTU zinātnieku dalību izstādē organizēja RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs. No 25. līdz 27. martam Olimpiskajā Sporta centrā norisinājās izstāde – gadatirgus «Ražots Latvijā 2010», kurā RTU BF Betona mehānikas labo ratorija prezentēja termopaneļu konstrukcijas ģimenes māju būvniecībai un fibrobetona kompozīto konstrukciju izgatavošanas paņēmienus, TMF Bio medicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts prezentēja elektronu spektrometru, MLĶF Tehniskās fizikas institūts demonstrēja superelestīgu spiediena sensorelementu, savukārt TMF Mehānikas institūts piedāvāja aplūkot robotizētas zivs kustības modeli, kā arī autonomu robota platformu. No 8. līdz 11. septembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notika plašākā pārtikas nozares izstāde Baltijā «Riga Food 2010», kurā RTU MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra iepazīstināja ar augu kultūru eļļu pētījumiem un Polimērmateriālu institūts prezentēja pētījumu par jauna veida bionoārdāma iepakojuma materiāla izstrādi, kas ir uzskatāma par alternatīvu plastmasas iepakojuma materiāliem, kuri vidē nesadalās.
No 25. līdz 27. novembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notika starptautiskā mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elek trotehnikas, instrumentu un jauno tehnoloģiju izstāde «Tech Industry 2010» – lielākais gada rūpnieciskās ražošanas pasākums Baltijas reģionā. RTU izstādē pārstāvēja piecas struktūrvienības – BF Materiālu un konstrukciju institūts un Būvmašīnu un būvmehanizācijas profesora grupa, MLĶF Tehniskās fizikas institūts, TMF Mašīnbūves tehnoloģijas institūts, kā arī EEF Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. RTU stends piesaistīja lielu izstādes apmeklētāju interesi. Ar RTU izstrādāta jiem pētījumiem iepazinās arī uzņēmēju delegācija no Somijas, kas sniedza iespē ju dibināt jaunus kontaktus un veidot sadarbību. 16. decembrī RTU notika Latvijas Izgudrojumu izstāde, kurā RTU pārstāvēja Betona mehānikas laboratorija; BF Būvražošanas institūts; DITF Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts; Lietišķo datorsistēmu institūts; EEF Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts; MLĶF Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts, Tehniskās fizikas institūts un Koka dizaina konstrukciju meistardarbnīca; TMF Mehānikas institūts.
Notiek sadarbība ar mediju kompānijām «Thomson Reuters» un «Elsevier» Lai sniegtu RTU zinātniekiem iespēju strādāt ar starptautiskajām datubāzēm, RTU Zinātņu prorektora dienests sadarbojas ar mediju kompāniju «Thomson Reuters» un «Elsevier» pārstāvjiem. Sarunās ar «Thomson Reuters» panākta vienošanās par RTU izmēģinājuma pieeju datubāzei «ISI Web of Science» (no 22. novembra līdz 24. decembrim), kā arī noorganizēts mācību seminārs darbam ar šo datubāzi. Savukārt, lai pārrunātu datubāzes abonēšanas iespējas un noteikumus arī ar «Elsevier», Zinātņu prorektora dienesta projektu vadītāja Daina Ostrovska, Zinātniskās bibliotēkas direktore Aija Janbicka un Informācijas tehnoloģijas stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Gatis Praličs tikās ar kompānijas
pārstāvi Pjotru Golkieviču (Piotr Golkievwich). Nolemts, ka 11. janvārī datubāze «SCOPUS» tiks prezentēta plašākai RTU auditorijai, kā arī tiks noslēgta vienošanās par izmēģinājuma pieejas laiku. Papildu informācija par aktivitātēm tiks publicēta RTU mājaslapā un portālā ORTUS. Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem «Thomson Reuters» un «Elsevier» datubāzēs «ISI Web of Science» un «SCOPUS» uzrādītais pētnieku publikāciju skaits un citējamības indekss (SCI) tiek ņemts vērā, vērtējot Latvijas pētniecības iestāžu darbu un lemjot par finansējuma piešķiršanu.
Egita Kancāne
27
28
ZIEMA 2010
Rīgas Tehniskajai universitātei pasniedz EK diploma pielikuma Atzinības zīmi
starptautiskās studijas Pagājušais akadēmiskais gads RTU noslēdzās ar patīkamu jaunumu – Eiropas Komisija (EK) atkārtoti piešķīra diploma pielikuma Atzinības zīmi, tā apliecinot, ka RTU veiksmīgi īsteno iekļaušanos Eiropas vienotajā augstākās izglītības telpā. RTU diploma pielikuma Atzinības zīmi un Atzinības rakstu Eiropas Ko misijas pārstāvji pasniedza 5. oktobrī svinīgā ceremonijā Antverpenē Beļģijā. Diploma pielikuma Atzinības zīme ir apliecinājums tam, ka augstākās izglītības iestāde izcilā kvalitātē izpilda diploma pielikumu izsniegšanas nosacījumus saskaņā ar Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas veidošanas procesa (t. i., Boloņas procesa) vadlīnijām. Diploma pielikuma Atzinības zīmi piešķir uz trim gadiem. Eiropas vienoto diploma pielikumu kopā ar diplomu visi RTU absolventi studiju noslēgumā saņem jau kopš 2004. gada. Diploma pielikums ir dokuments, kas pēc vienotas – EK, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/ CEPES) izstrādātas – formas apraksta augstskolas absolvēšanas un ar to saistītās kvalifikācijas raksturlielumus. Diploma pielikuma mērķis nacionālā un starptautiskā mērogā ir atvieglot un uzlabot studiju un profesionālajiem mērķiem nepieciešamo akadēmisko rezultātu izvērtēšanu un atzīšanu, kas savukārt atvieglo un uzlabo absolventu mobilitāti gan valsts iekšienē, gan ārzemēs. «Eiropas Komisijas (EK) piešķirtā diploma pielikuma Atzinības zīme apliecina, ka RTU absolventiem izsniedz tādu izglītības dokumentu, kas sniedz pilnvērtīgu, visā Eiropā saprotamu informāciju par sekmīgi absolvētās studiju programmas līmeni, saturu, statusu. Atzinība norāda uz to, ka RTU diploms atbilst Eiropas standartam un sekmē mūsu absolventu veiksmīgu iesaistīšanu globālajā izglītības un darba tirgū,» par oktobrī saņemto RTU EK diploma pielikuma Atzinības zīmi saka RTU mācību prorektors Uldis Sukovskis.
Francija atver durvis Lai veicinātu starptautisko sadarbību un Latvijas studentu un skolēnu in teresi par izglītības iespējām Francijā, RTU 25. novembrī notika Francijas diena «Francija atver durvis», kuras laikā studenti un skolēni tika iepazīs tināti ar Francijas izglītības sistēmu, franču zinātnes un tehnoloģiju sasnie gumiem, kultūru, iespējām studēt Francijā u. c. RTU Francijas dienā svinīgas uzrunas teica RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts un Francijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Šantāla Puarē. Savukārt Francijas vēstniecības Kultūras dienesta asistents zinātniskās sa darbības jautājumos Tolga Koskuns sniedza ieskatu Francijas zinātnes un teh noloģiju attīstībā, Francijas vēstniecības Kultūras dienesta konsultante par studijām Francijā Sandra Urtāne stāstīja par Francijas augstākās izglītības sis tēmu, bet atašejs franču valodas un izglītības jautājumos Patriks Molons iepa
zīstināja ar Francijas Kultūras centra piedāvātajiem franču valodas kursiem. Francijas dienas dalībniekiem tika sniegta informācija arī par RTU sadarbību ar Francijas augstskolām: par pieredzi, kas gūta, dodoties «Erasmus» apmaiņas studijās, stāstīja gan tie RTU studenti, kas studējuši Francijā, gan tie franču studenti, kuri šobrīd studē RTU. Lai iepazītu franču mentalitāti un Francijas izglītības piedāvājumu, Francijas dienā tika aicināti piedalīties studenti un skolēni, kā arī citi interesenti. Francijas dienas noslēgumā notika neformālas diskusijas, baudot franču nacionālās virtuves gardumus. Francijas dienu organizēja RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments un Ārzemju studentu departaments sadarbībā ar Francijas vēstniecību Latvijā.
starptautiskās studijas
Sajust vietas garu
Evita Serjogina, Uģis Bratuškins Gadskārtējā RTU SSAD un APF rīkotā starp tautiskā vasaras skola «Metropoles ārpostenis (Ur ban Outcast)» šovasar Rīgā pulcēja 43 arhitektūras, pilsētplānošanas, dizaina, cilvēkģeogrāfijas, eko nomikas un socioloģijas studentus no 18 vals tīm. Divās intensīvās iespaidu un iedvesmas pil nās nedēļās starptautiskas jauno arhitektu un pilsētplānotāju komandas vadībā vasaras skolas da lībnieki iepazina Bolderājas un Daugavgrīvas daudzveidīgo apbūvi, identitāti, sociālo vidi un prognozēja šīs teritorijas nākotnes attīstības iespējas. Lai gan pašlaik Bolderāja nav ne rīdzinieku, ne tūristu iecienītākā apmešanās un apskates vieta, lekcijās dzirdētais, ekskursijās redzētais, bolde rā jiešu stāstītais un pašu piedzīvotais vasaras skolas dalībniekus pārlieci nāja, ka ir iespējams šo situāciju mainīt. Bolderājas lielākās vērtības, ku rās apslēpts arī attīstības potenciāls, ir tās daudzveidīgais kolorīts – ūdensmalas un dabas ainavas, dažāda laika un mēroga apbūve, kā arī iedzīvotāji. Liedags, upju piekrastes un līči, salas un pussalas, pļavas un meži te kompaktā teritorijā sadzīvo gan ar apbūves struktūrām, kādas raksturīgas zvejnieku apmetnēm, gan ar lielmēroga pilsētvidei raksturīgo. Īpaša tēma ir Bolderājas industrializācijas un ražošanā nodarbināto strādnieku mājokļu arhitektūras vēsture, kur saglabājušās liecības par dzīvojamo apbūvi, kas sais tīta ar pirmskara tekstilrūpniecību, gan padomju silikātķieģeļu ražotni. Bagātās vēstures pagaidām visai nepilnīgi izmantotās iespējas un iedzīvotāju paustās atziņas studenti, ieskicējot savu redzējumu par Bolderājas rītdienu, pārliecinoši atklāja un dokumentēja fotogrāfijās, zīmējumos, vietzīmju al bumos tradicionālā un interaktīvā formātā. Studentu veidoto pastkaršu komp lektu «Nice
place», savdabīgo vārdnīcu «Telpas vārdu krājums», kas ir kā ceļ vedis cauri Bolderājas neskaitāmo iespējamību laukam, un citus radošajās darbnīcās tapušos darbus var apskatīt RTU mājaslapā vasaras skolai veltītajā sadaļā http://www.rtu.lv/en/content/ view/3743/2065/lang,en/. Starptautisko un sabiedrisko attiecību de partamenta projektu koordinatore Evita Serjogina vasaras skolu programmā strādā kopš 2003. ga da un atzīst, ka tās vienmēr ir piedzīvojums ne tikai dalībniekiem, bet arī organizatoriem: «Va saras skolas palīdz mums iepazīt citu universitāšu studiju sistēmu, meto diku, dažādās kultūras tradīcijas. Šogad, piemēram, pirmoreiz dalībnieku vi dū bija vairāki studenti no Meksikas, Peru un Irānas. Izvēlamies tēmas, kas ir aktuālas ne tikai Latvijas mērogā, bet arī saistošas ārzemju studentiem. Mek lējam jaunus izaicinājumus un neapgūtas vai piemirstas vietas Latvijas kartē, lai piedāvātu distancētu skatījumu uz pilsētvides prob lēmjautājumiem, ko līdz šim nav izdevies atrisināt. Nereti tieši skats no ma las, kāda pirmajā brīdī šķietami traka doma izrādās labākais impulss ceļā uz atrisinājumu. Katrs šāds starptautiska mēroga pasākums palīdz izrauties no ikdienas rutīnas. Manuprāt, ikvienam būtu kaut vienreiz jāpiedalās starptautiskā vasaras skolā, jo nekur citur tik īsā laikā nevar iegūt tik daudz iespaidu, zināšanu, pieredzes un jaunu draugu.» Vasaras skolas «Metropoles ārpostenis» īste nošanu atbalstīja LR Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, DAAD un Valsts pētījumu programma Nr. 3 «Nacionālā identitāte» 9. projekta «Nacionālā identitāte un komunikācija» apakšprojekts «Rīgas arhitektūras un pilsētvides identitāte 20. un 21. gadsimtā». Paldies arī iedzīvotāju biedrībai «Bolderājas grupa» un Rīgas 19. vidusskolai!
2010 ZIEMA
29
30
ZIEMA 2010
starptautiskās studijas
Starptautiskā studiju pieredze un izaicinājums – «Erasmus» «Erasmus» ir viena no populārākajām apmaiņas programmām Eiropā, kurā RTU piedalās kopš 1998. gada. «Erasmus» piedāvātās iespējas studēt RTU partneraugstskolās Eiropā jau izmantojuši vairāk nekā 500 RTU studentu. Kāpēc izvēlēta tieši tā vai cita valsts un augstskkola, kādas ir būtiskākās atšķirības, kādi ir galvenie ieguvumi? Uz šiem jautājumiem atbild RTU studenti, kas izvēlējušies iegūt starptautisku pieredzi, piedaloties «Erasmus» apmaiņas programmā.
Līva Krūmiņa, IEVF studente
«Pašlaik esmu Nīderlandē apmaiņas studijās Inholandes Universitātē. Likās interesanta tās piedāvātā programma. Mācības tajā balstītas uz projektiem un grupu darbiem, tātad nav jāapgūst tikai teorija vien. Lielākā atšķirība ir tā, ka ir daudz projektu, kas jāraksta grupās. Lekcijas notiek mazākās studentu grupās, tāpēc gaisotne ir brīvāka un studentiem ir ciešāks kontakts ar pasniedzēju. Viens pusgads ir sadalīts vēl divās daļās, tāpēc ir divas sesijas un arī mainās dažādi priekšmeti. Ieskaitēs vērtējums ir tikai no 5,5. Galvenais ieguvums, protams, ir jauna pieredze. Iemācies komunicēt, sadarboties ar visdažādākajiem citu tautību cilvēkiem, kuriem katram ir sava pieeja un motivācija mācībām. Tiek arī uzlabotas valodu zināšanas, iegūti jauni draugi visā Eiropā, iepazīta cita kultūra un iegūti neaizmirstami iespaidi ceļojot. Uzdrošinieties izvēlēties ne pašu vieglāko variantu, ejot uz savu mērķi, un tveriet visas iespējas, kas tiek dotas, lai sevi pilnveidotu un iegūtu jaunu pieredzi!»
Jana Ruļuka, IEVF studente
«Izvēlējos studēt Spānijā, jo mani interesē spāņu valoda, kultūra un vide, kā arī vēlējos izzināt studiju procesā izmantotās metodes. Būtiskākās atšķirības no studijām RTU ir obligāts nodarbību apmeklējums kā nozīmīgs priekšnosacījums priekšmeta sekmīgai apgūšanai, kā arī prezentācijas un regulāras publiskas uzstāšanās. Lielākais ieguvums ir gūtā pieredze. Novēlu arī pārējiem nebaidīties – risks attaisnojas!»
Aleksejs Rutkovskis, TMF Medicīnas inženierzinātnes un fizikas programmas students
«Vēl pirms iestāšanās universitātē biju vairākkārt dzirdējis vārdu «Erasmus». Tajā laikā vēl īsti nezināju, kas tas tāds ir, taču zināju droši, ka man tas der un ir jāizmēģina! Nozare, kuru apgūstu, ir nedaudz specifiska, tāpēc arī iespējas izvēlēties valsti bija nedaudz sašaurinātas. Izvēlējos Patras Universitātes (Grieķija) Biomedicīnas inženierijas un medicīnas fizikas starptautisko maģistrantūras kursa programmu, kas pastāv 21 gadu un ir pierādījusi savu konkurētspēju Eiropas darba tirgū. Šeit ievērojamo daļu no lekcijām lasa nozaru vadošie profesori no vairākām pasaules valstīm. Tas arī kļuva par galveno argumentu, kas mudināja izvēlēties tieši šo programmu. Tā vietā, lai stāstītu, cik rožaina un patīkama ir «Erasmus» studenta dzīve, labāk sniegšu kādu, manuprāt, lietderīgu padomu potenciālajiem apmaiņas programmas dalībniekiem: visiem, kas uzskata, ka «Erasmus» ir zināšanu avots un tikai pēc tam izklaide un laba laika pavadīšana, iesaku nesteigties un neskriet uz «Erasmus» ofisu uzreiz pēc pirmās veiksmīgi nokārtotās sesijas. Jo, lai piedalītos «Erasmus», ir jānobriest, un daudz lietderīgāk šo iespēju izmantot vēlākajos kursos, kad var apgūt specifiskus nozares priekšmetus un strādāt ar iekārtām modernajās, labi aprīkotajās laboratorijās, nevis apgūt ievadu studiju nozarē vai kādu citu līdzīgas pakāpes priekšmetu. Turklāt pirmo kursu studentu dzīve sit augstu vilni arī pašu mājās. Lai pilnībā izbaudītu un atcerētos studiju laikus, kā pienākas, nesēdiet savās istabiņās, bet nedaudz pavērojiet, kas notiek apkārt, un aktīvi piedalieties piedāvātajās aktivitātēs! Jauku un sirsnīgu Ziemassvētku vakaru! Atraktīvu, interesantu un izaicinājumiem pilnu Jauno, 2011. gadu!»
erasmus
2010 ZIEMA
Dainis Sudmalis, BF students
Alise Mačtama, IEVF studente
«Pašlaik studēju Inholandes Lietišķo zinātņu universitātē Nīderlandē. Šī universitāte man likās vispiemērotākā – programma tajā ir interesanta un daudzpusīga, un augstskola lielu uzmanību pievērš praktiskām zināšanu izmantošanas metodēm, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Valsts ir ļoti skaista un ar neizsakāmi bagātu kultūru un ļoti jaukiem un laipniem cilvēkiem. Pusgada laikā te jānokārto divas sesijas. Tā ir lielāka slodze, bet tas ir interesanti, jo pēc katras sesijas mainās priekšmeti, klase un grupa. Ir iespēja iepazīt jaunus studentus un apgūt lielāku priekšmetu klāstu. Lielu uzmanību te pievērš grupu darbam, tāpēc katrā periodā ir vismaz viens projekts, kas jāizstrādā kopā ar vēl 5–6 nīderlandiešu studentiem. Izmantoju iespēju uzlabot angļu valodas prasmes, iegūt jaunas zināšanas izvēlētajā studiju jomā, kā arī iepazīt daudz jaunu cilvēku, dažādas kultūras un iegūt draugus dažādās Eiropas valstīs. Tiem, kas vēl domā, iesaku izmantot iespēju un studēt ārzemēs, jo tā ir nenovērtējama pieredze un arī liels piedzīvojums, kas paplašina zināšanas un skatu uz pasauli.»
Laura Dimitrijeva, BF Ģeomātikas programmas studente
«Mana izvēlētā augstskola – Frankfurtes Lietišķo zinātņu universitāte – piedāvāja līdzīgu mācību programmu, kuru jau apgūstu Latvijā. Vāciju zināju kā valsti, kurā mācības ir augstā līmenī. Mācības notiek līdzīgi kā Latvijā. Studentam ir jābūt patstāvīgam arī šeit, tomēr mācībspēki ir daudz prasīgāki un reizēm arī atsaucīgāki. Liels uzsvars tiek likts arī uz ārpusmācību aktivitātēm. Augstskolas vide ir radīta, lai studentam šeit būtu patīkami un pievilcīgi uzturēties ne tikai lekciju laikā, bet arī pēc lekcijām – sportojot, apgūstot valodas, mācoties bibliotēkā vai strādājot kopā grupu darbos īpašā mācību centrā. Lielākie ieguvumi, studējot «Erasmus» programmā, – pieredze, mobilitāte, jaunas zināšanas un jauni draugi. Galvenais ir nebaidīties no jauniem izaicinājumiem, jo tikai tu pats vari ietekmēt un mainīt lietas sev apkārt! Tāpēc izmēģini iespēju pusgadu mācīties ārzemēs un gūt lielisku pieredzi!»
«Kipras Tehnisko universitāti izvēlējos, jo esam pirmie studenti no RTU, kam vispār ienāca prātā doma, ka varētu braukt uz Kipru. Zinājām arī to, ka Kiprā ir problēmas, kas saistītas ar mūsu profesiju, piemēram, ūdens trūkums, un pastāvīgi nepieciešama kondicionēšana. Kipras Tehniskā universitāte ir pavisam jauna, un pirmie absolventi būs pēc šā mācību gada, tāpēc arī izdomājām, ka universitāte noteikti mēģinās strādāt valstij nepieciešamajos virzienos. Un, protams, laikapstākļi... Lielākā atšķirība no RTU ir tā, ka universitātei nav budžeta samazinājuma, un studentiem ir nodrošināts absolūti viss nepieciešamais, lai varētu studēt savā nozarē. Šeit ir mazliet pārspīlējuši ar laiku, kas jāpavada pašā universitātē, nevis mājās studējot – dažreiz pat līdz astoņiem vakarā. Jāmācās ir ļoti daudz, un pasniedzēji šeit neslinko, lai studentiem būtu darba pilnas rokas. Man ļoti patīk, ka tehniskais nodrošinājums šeit ir augstā līmenī, vienīgais, kas pieklibo, ir problēmas ar internetu, bet tas ir visas Kipras mērogā... Lielākie ieguvumi: iemācies strādāt ļoti daudz patstāvīgi; uzlabojas angļu valodas zināšanas; apgūti grieķu valodas pamati; iegūti kontakti ar cilvēkiem no dažādām pasaules valstīm; jaunas zināšanas; dzīves pieredze un sevis pilnveidošana. Sarakstu varētu turpināt. Studentiem, kas vēl nav izmēģinājuši «Erasmus», iesaku to noteikti darīt un braukt nevis turp, kurp dodas visi, bet meklēt izaicinājumus un braukt turp, kur būs kas jauns un atšķirīgs no citu studentu pieredzes. Un nevajag aizmirst, ka pārstāvam RTU un jārada labs iespaids par sevi...»
Inese Pliskovska, IEVF studente
«Svarīgākais kritērijs, pēc kura izvēlējos mācīties Čehijas Republikā Tomasa Batas Universitātē, bija līdzīgo mācību priekšmetu saskaņošana, lai atgriežoties būtu mazāk parādu. Vēl, protams, iepazinos ar studentu atsauksmēm universitātes mājaslapā, turklāt, sazinoties ar koordinatoru, man radās iespaids, ka es tiešām esmu mīļi gaidīta šajā augstskolā. Atšķirības no studijām RTU – te ir mazāk cilvēku vienā grupā, kuri pārstāv dažādas valstis, un ir lieliska iespēja uzzināt daudz vairāk par dažādām valstīm no studentu viedokļa. Te nav gluži jāraksta referāti, bet jātaisa dažādas prezentācijas, un tā ir katrā mācību priekšmetā, dažos pat pa divām prezentācijām, un katra ir korekti jāprezentē, tātad mājasdarbu ir daudz. Mani ieguvumi ir: angļu valodas prakse, internacionālā pieredze, ceļošana – augstskola organizēja ceļojumus uz Prāgu un Vīni, arī mēs paši brīvajā laikā organizējam savus ceļojumus, kā arī komunikācija ar studentiem no dažādām valstīm. «Erasmus» ir iespēja, kas jāizmēģina katram studentam. Vispirms jāiztur konkurss un tad tikai jāizbauda viss, kas tiek sniegts, – jauna pieredze, draugi, arī mācību process!»
31
32
ZIEMA 2010
Kristaps Grietiņš, BF SGŪTI students
«Pirms došanās «Erasmus» apmaiņas programmā skaidri zināju, ka vēlos studēt kādā no Skandināvijas augstskolām. Tā kā Dānijā nebiju bijis ne reizi, izvēlējos studēt tieši šajā valstī. Dānijas Tehniskā universitāte ir ļoti draudzīga apmaiņas studentiem, un piedāvātās studijas ir ļoti augstā kvalitātē, tāpēc izvēlējos studēt DTU. Būtiskākās atšķirības ir tajā, ka studentiem ir iespējas pašiem plānot un sastādīt savu mācību programmu, izvēloties sev svarīgus un interesantus priekšmetus. Ieguvumu ir ļoti daudz – jauni draugi, valodas, kultūras, mobilitāte, idejas, emocijas utt. Ieguvums ir arī iespēja redzēt, ka visnenopietnākajiem cilvēkiem ir visnopietnākā attieksme pret studijām. Izdomājam, braucam un novērtējam! Jo kāds ir teicis: «Lai zināšanas sagremotu, tās jānorij ar apetīti.»»
starptautiskās studijas
Anita Sinkēviča, BF SGŪTI studente
«Mācos Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā, Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā (KTH). Izvēli par labu KTH noteica vairāki nozīmīgi faktori – augstais studiju prasību līmenis un nopietnā attieksme, Zviedrijas augstie standarti vides saudzēšanā un ekoloģisku tehnoloģiju attīstīšanā un ieviešanā, kā arī tīri cilvēciski faktori – attālums no ģimenes un draugiem un klimats. Ļoti patīk pasniedzēju ieinteresētība un atsaucība. Par jebkuru interesējošu tēmu var aprunāties un iegūt vērtīgu un noderīgu papildu informāciju. Pieejamā datu bāze ir ļoti plaša, un tehnoloģiskais nodrošinājums ir augstā līmenī. Ir lieliskas iespējas strādāt daudznacionālā komandā, attīstīt jaunas prasmes, savstarpēji sadarboties un panākt vislabāko risinājumu. Iegūti ne tikai jauni kontakti profesionālajā jomā, bet arī labi draugi no visas pasaules. Studenti ir nodrošināti ar visiem iespējamiem resursiem, atliek tikai izvēlēties virzienu, un uz priekšu!»
Jānis Beinerts, APF students
Aleksejs Prozuments, BF students
«Par savu studiju vietu esmu izvēlējies Dāniju, jo tā ir valsts ar augstākajiem ekonomiskajiem un sociālās labklājības rādītājiem ne tikai ES valstu vidū, bet arī pasaules valstu fonā. Šie faktori rada arī lielisku bāzi izglītības kvalitātei, par ko ik dienu pārliecinos universitātes telpās. Labākās atsauksmes par dzīves līmeni un sociālo vidi tika saņemtas no paziņām, kas šeit dzīvojuši (un joprojām dzīvo). Tas papildus veicināja manu vēlmi studēt šeit. Kā izteiktākā atšķirība no mācībām RTU jāmin mācību metodes – šeit semestra darbs tiek akcentēts uz organizētu darbu komandā (2–4 cilvēki), kas ļauj dziļāk iepazīt atšķirīgas kultūras, personības. Katra komandas biedra ieguldījums kopdarbā kaut kādā mērā izceļ attiecīgās nozares iezīmes, kas specifiskas viņa dzimtenei. Šādā kontekstā, kad tiek risināta kopēja problēma un tiek izvirzītas atšķirīgas, bet vienādi pamatotas alternatīvas, palīdz vieglāk izprast priekšmetu no vairākiem skatpunktiem. Lielākais ieguvums ir uzlabotas svešvalodas(-u) zināšanas, pieaugošais potenciāls smelties vairāk un vairāk zināšanu, kā arī motivācija padalīties ar tām citu studentu vidū. Students noteikti kļūst patstāvīgāks, pārliecinātāks un motivētāks nākamajiem izaicinājumiem. Šajā kontekstā kā devīze var skanēt teiciens: «Tikai tas, kas prot ne vien oponēt, bet arī izvirzīt idejas, tiek saukts par inženieri.» «Erasmus» studijas ir iespēja un izaicinājums vienlaikus. Iespēja iepazīt svešu (atšķirīgu) vidi, saņemt neatsveramu pieredzi un izaicinājums prast pielāgoties šai videi, argumentēt savu nostāju.»
««Erasmus» studijas man bija fantastiska iespēja aizceļot uz zemi, kurā nekad nebiju bijis, kas ļoti atšķiras no Latvijas un kas spēj pārsteigt ar savu kultūru, dzīvesveidu un dabu. Vēlējos doties uz zemi, kur būtu patīkami pārlaist ziemu, tāpēc skatījos vairāk uz dienvidiem. Studējot arhitektūru, studiju kvalitāte ir ļoti atkarīga no paša ieguldītā darba apjoma, tāpēc biju visai pārliecināts, ka būs pietiekami interesanti un plaša iespēja iegūt jaunas zināšanas un pieredzi, lai kuru augstskolu es izvēlētos. Par Valensijas Politehnisko universitāti no iepriekšējo gadu studentiem ieguvu ļoti pozitīvas rekomendācijas, tāpēc nešaubījos, ka šī ir pareizā izvēle. Būtiskākā atšķirība ir iespēja izvēlēties vēlamos studiju priekšmetus – var iegūt tieši tās zināšanas, kas šķiet visnepieciešamākās. Daži priekšmeti sadalīti vairākos novirzienos – sekcijās. Līdz ar to vienu un to pašu priekšmetu var apgūt nedaudz niansētāk, atkarībā no vēlmēm. Lielākais ieguvums ir tāds, ka beidzot nopietns darbs tiek ieguldīts vairāku datorprogrammu apguvē. Tas jau ilgu laiku nodarbināja manu prātu. Mazāk saistīta ar studijām ir atšķirīgās vides ietekme uz tevi. Nonākot citā vidē un sakaroties ar tik dažādiem un atšķirīgiem cilvēkiem, ir iespēja pārdomāt dzīvi, nākotnes plānus. Mēģināt saprast, ko vēlies darīt vai, gluži otrādi, nedarīt ar savu laiku un dzīvi. Iespēja parunāt ar fantastiskiem cilvēkiem no visas pasaules, kas paliks mani draugi, pie kuriem braukt ciemos!»
erasmus
2010 ZIEMA
Abpusēji vērtīga sadarbība un pieredzes apmaiņa «Erasmus» stipendijām var pieteikties arī mācībspēki un administratīvais personāls. «Erasmus» programma nodrošina iespēju īstenot pieredzes apmaiņas braucienus uz ārzemju augstskolām vai uzņēmumiem. Ilze Judrupa, Liena Ādamsone
«2010. gada martā, izmantojot «Erasmus» programmas iespējas, mēs, RTU pētnieces Ilze Judrupa un Liena Ādamsone, bijām Bulgārijā, lai lasītu dažas lekcijas bulgāru studentiem no Sofijas Mežsaimniecības universitātes. Jau iepriekš bijām pazīstamas ar bulgāru mācībspēkiem, kas atviegloja mūsu gatavošanos lekcijām angļu valodā un lekciju lasīšanu studentiem. Tā mums bija pirmā pieredze lekciju lasīšanā svešvalodā. Jāatzīst, ka satraukums parādījās ne tikai auditorijā pie bulgāru studentiem, bet jau Latvijā lekciju slaidu gatavošanas laikā, kad radās vairāki jautājumi: kā ideju labāk noformulēt? Vai studenti sapratīs? Vai viņiem būs interesanti? Bulgārijā ielidojām pusnaktī, mūs sagaidīja Bulgārijas Mežsaimniecības universitātes Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāna vietniece S. Kovačeva un asoc. profesors I. Ivanovs ar draudzīgu frāzi: «Labvakar!», kas mūs patīkami pārsteidza. Ilze Judrupa bulgāru studentiem stāstīja par Latvijas makroekonomikas attīstības tendencēm un problēmām pēc neatkarības atgūšanas. Studenti ieinteresēti klausījās, kas veicināja tiešām labu gaisotni un sadarbību starp lektori un studentiem. Visvairāk studentiem patika praktiskā daļa par Bulgārijas un Latvijas ekonomiskās attīstības problēmu salīdzināšanu (kas kopējs, kas atšķirīgs, kā katra valsts cenšas identificētās problēmas risināt), kā arī zināšanu pārbaude – ko jūs zināt par Latviju? Šī daļa izvērtās interesanta un gana atraktīva. Liena Ādamsone stāstīja par negatīvajiem blakusefektiem, izmaksām un to aprēķināšanas metodēm. Apkārtējās vides piesārņojums ir aktuāla problēma arī Bulgārijā un izraisīja diskusijas. Kā papildinājums «Erasmus» programmā paredzētajām lekcijām bija arī dalība XII Starptautiskajā zinātniskajā konferencē «Management and sustainable development» Jundolā, kur uzstājāmies ar prezentācijām par Latvijas reģionu konkurētspējas novērtēšanu un par augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanas iespējām Latvijā. Vakarpusē svētku vakariņu laikā tika apgūtas arī bulgāru nacionālās dejas. Mājup atgriezāmies bagātākas ar pieredzi par augstākās izglītības procesu Bulgārijā, kur dalījāmies un apmainījāmies ar zinātnisko pētījumu rezultātiem, kā arī ieguvām jaunu pieredzi par bulgāru tradīcijām un folkloru.»
Jānis Kaminskis, Māris Kaļinka
«Šā gada jūnijā mēs, divi BF Ģeomātikas katedras mācībspēki, izmantojot «Erasmus» personāla pieredzes apmaiņas programmu, vienu nedēļu viesojāmies Tallinas Tehnoloģiskajā universitātē (TTU), lai dalītos pieredzē ģeodēzijas priekšmetu pasniegšanā un iepazītu ar to saistīto vispārējo mācību procesu, tā darba organizāciju. No universitātes piedalījāmies kopējās vizītes pie viņu sadarbības partneriem, piemēram, Igaunijas Zemes dienestā (ELB, http://www.maaamet.ee) un privātos uzņēmumos, kas ir ļoti būtiski studentu praktisko iemaņu stiprināšanā. Igauņu kolēģi bija ļoti pretimnākoši. Kā tiešā kontaktpersona un par vizīti atbildīgais bija profesors Artu Ellmanns (skat. http://www.gece.ttu.ee/~artu/). Kolēģi nepārtraukti rūpējās par mūsu maksimāli efektīvu laika piesātinājumu. Iepazinām gan teorētisko, gan praktisko mācību priekšmetu nodrošinājumu, piedalījāmies ģeodēzijas nodarbībās, kā arī atsevišķā mums veltītā seminārā stāstījām par Latvijā veiktiem darbiem un aktualitātēm. Īpaša uzmanība tika veltīta vienotam starpvalstu augstuma tīklam, gravimetriskiem mērījumiem un lāzerskenēšanas darbiem. Apmeklējām TTU bibliotēku un novērtējām viņu plašo un jauno speciālās ģeodēzijas literatūras klāstu. Vizītes laikā apmeklējām ražošanas jomā strādājošos TTU sadarbības partnerus, kas mums bija interesanti un lietderīgi no daudziem aspektiem. Varējām praksē iepazīt kolēģu informācijas apriti starp augstskolām, ELB un privātfirmām, kā, piemēram, AS «Planserk». Vērtīgas tikšanās un sarunas notika ar Tartu Universitātes ģeodēzijas mācībspēkiem. Tika nodibināti daudzi jauni kontakti un apspriesti plāni par tālāku sadarbību, organizējot kopējas sanāksmes, seminārus, sadarbojoties studentu diplomdarbu izstrādē, kā arī iesaistoties dažādos Eiropas projektos. Apmeklējām arī TTU «Erasmus» biroju un sarunās ar tā darbiniekiem konstatējām, ka mums ir daudz kopēju aktivitāšu un sadarbības iespēju. Noslēgumā varam apgalvot, ka mums ir abpusēja ieinteresētība sadarboties. Igauņu kolēģi interesējas par mūsu rezultātiem, kā arī mums ir profesionāla interese par viņu pieredzi un sasniegumiem. Tas padara plašāku profesionālo skatījumu, piesaista nozarei vairāk studentus un sniedz priekšnoteikumus turpmākai attīstībai Baltijas reģionā.»
33
34
starptautiskās studijas
ZIEMA 2010
BALTECH ir 1997. gadā dibināta virtuāla Baltijas jūras reģiona valstu augstskolu apvienība, kurā apvienojušās septiņas tehniskās universitātes: RTU, Kauņas Tehnoloģiskā universitāte, Linčēpingas Universitāte, Lundas Universitāte, Karaliskais tehnoloģiskais institūts, Tallinas Tehniskā universitāte un Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte. BALTECH studiju centrs RTU darbojas kopš 2000. gada.
«BALTECH programma pilnībā attaisnoja cerības» Gaļina Stankeviča, Profesionālās maģistra studiju programmas «Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija» 1. kursa studente, BF
«Šovasar, izmantojot BALTECH programmu, izgāju praksi Zviedrijas vadošā inženierkonsultāciju uzņēmuma ÅF Consult Gēteborgas filiālē. Visu praktisko jautājumu risināšanu, sākot ar aviobiļešu iegādi līdz dzīvesvietas atrašanai, uzņēmās pats uzņēmums. Līdz ar to no manis tika prasīts vienīgi veiksmīgi piedalīties praksē un baudīt šo mobilitātes periodu. Jau kopš pirmās dienas man bija iespēja strādāt starptautiskos projektos kopā ar Zviedrijas vadošo apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas nozares speciālistu komandu. Darbs bija ļoti interesants un izaicinošs, veicinot ne tikai profesionālu darba iemaņu attīstību, bet arī jaunu teorētisko zināšanu ieguvi. Turklāt uzņēmums parūpējās arī par sociālo aktivitāšu organizēšanu: kopā ar kolēģiem piedalījos gan sporta pasākumos, gan devos burāt, izmēģināju kartingu utt. Tas bija produktīvs un patīkams laika pavadīšanas veids. BALTECH programma pilnībā attaisnoja manas cerības un bija ievērojams solis tuvāk profesionālismam manā specialitātē. Tāpēc, ja meklējat iespējas papildināt savas zināšanas, gūt starptautisku darba pieredzi, kā arī nodibināt kontaktus turpmākajai karjeras attīstībai, noteikti izmantojiet šīs programmas sniegtās iespējas!»
Ārzemju studenti ir gaidīti RTU Ārzemju studentu departaments (ĀSD) nodrošina studijas RTU ārzemju studentiem un risina jautājumus, kas saistīti ar ārzemju studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Šobrīd departamentam piesaistītajās studiju programmās mācās studenti no Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Libānas, Sīrijas, Izraēlas, Indijas, Ķīnas, ASV, Krievijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Nigērijas, Turcijas un vēl daudzām citām valstīm.
2010. gadā ir notikuši vairāki svarīgi notikumi, kas veicinājuši Latvijas izglītības eksportu. Pagājušajā vasarā pieņemtie MK noteikumi jau pašlaik ļauj vienkāršāk piesaistīt studijām maģistrantus un doktorantus. RTU pierāda, ka esam starptautiski pazīstama zinātnes universitāte, kurā mācās un strādā ārzemju maģistranti un doktoranti. Pirmais solis šajā virzienā būtu tas, lai katrā RTU fakultātē būtu vismaz viena maģistrantūras un doktorantūras programma, kura tiek realizēta angļu valodā un ir atvērta ārzemju studentiem. 2010. gada nogalē ir noslēgts līgums par akadēmisko grādu savstarpējo atzīšanu starp Latviju un Ķīnas Tautas Republiku. Šis līgums dod iespējas uzņemt daudz vairāk ķīniešu studentu nekā līdz šim. Ļoti sekmīgi attīstās Ārzemju studentu departamenta realizētā «Erasmus»
apmaiņas studentu apmācība RTU. ES studentu skaits šogad ir gandrīz dubultojies. Studentu skaits galvenokārt ir audzis, pateicoties ciešākai sadarbībai ar RTU partneru universitātēm Francijā, Itālijā, Polijā, Lietuvā un Turcijā. Vienlaikus tas rāda, ka RTU piedāvātā izglītība angļu valodā ir pievilcīga Eiropas studentu acīs. Daudz aktīvāk nekā līdz šim ārzemju studentu aprūpē ir iesaistījies Studentu parlaments. Ar aprūpi tiek domātas visas tās Latvijā dzīvojošajiem it kā vienkāršās lietas, kas ārzemniekam liekas sarežģītas un nesaprotamas. Ciešā sadarbībā ar Ārzemju studentu departamentu darbojas t. s. Buddy (partneru) sistēma, kas ļauj ārzemju studentiem sajust, ka viņi ir gaidīti RTU.
Igors Tipāns, Ārzemju studentu departamenta direktors
Ārzemju studenti RTU Dominiks Peine (Dominik Peine), Dortmundes Tehniskā universitāte, Vācija RTU studē Inženierekonomikas un vadības fakultātē
«RTU izvēlējos, jo biju daudz laba dzirdējis par Rīgu, bet vēl nebiju te bijis. Atšķirībā no Vācijas, kur pārsvarā ir tikai lekcijas, kas noslēdzas ar gala eksāmenu, tāpēc semestra laikā ir diezgan daudz brīva laika, RTU ir vairāk praktisko un mājas darbu, kas arī ietekmē gala atzīmi un piespiež mācīties un gatavoties visa semestra garumā. Profesori ir daudz pieejamāki un izpalīdzīgāki nekā Vācijā! Esmu ļoti apmierināts ar savu izvēli.»
Irēna Fujerova (Iren Fujerova), Liberecas Tehniskā universitāte, Čehija RTU studē Inženierekonomikas un vadības fakultātē
«Biju dzirdējusi daudz labu atsauksmju no studentiem, kā arī no mūsu starptautiskā departamenta par RTU, tāpēc arī izlēmu pieteikties studijām. Svarīga arī bija dzīves dārdzība, zināju, ka nevaru atļauties doties, piemēram, uz Skandināviju. Vērtējot mācību procesu, jāteic, ka mācībspēki runā ļoti labi angliski, kā arī ir daudz grupas darbu un diskusiju, bet ir sajūta, ka prasības nav pārāk augstas, iespējams, ka tas ir saistīts ar to, ka esmu apmaiņas studente. Galvenais ieguvums no dalības «Erasmus» ir jaunie draugi no visas pasaules, iespēja padzīvot multikulturālā vidē, tā iepazīstot jaunas kultūras, tradīcijas un valodas. Rīgā ir arī ļoti daudz izklaides iespēju un viss ir salīdzinoši ļoti tuvu un ērti sasniedzams.»
Mihals Pokornijs (Michal Pokorny), Brno Tehnoloģiju universitāte, Čehija RTU studē Inženierekonomikas un vadības fakultātē
«Izvēlējos braukt uz Latviju, jo man bija sajūta, ka šeit būs ļoti interesanti. Man negribējās doties uz valstīm, kuras izvēlās vairākums studentu, piemēram, Zviedriju vai Spāniju. Svarīgi bija arī tas, ka Rīgā ir labs hokeja klubs, jo esmu liels hokeja cienītājs. RTU ir vienīgā universitāte Latvijā, ar kuru manai augstskolai ir noslēgts līgums, tāpēc arī izvēlējos doties uz RTU, par ko nemaz nesūdzos. Ar studiju procesu RTU kopumā esmu apmierināts, ir daudz projektu darbu, dažbrīd pat rodas sajūta, ka to ir par daudz (gandrīz katrā studiju priekšmetā). Ir jūtams, ka RTU ir veca universitāte, ar vēsturi, bet diemžēl arī aprīkojuma ziņā tā ir diezgan vēsturiska. Ikdienas dzīve nav īpaši atšķirīga no Čehijas. Es labprāt ieteikšu arī citiem studentiem doties uz Rīgu. Galvenie ieguvumi no dalības «Erasmus» ir jaunie draugi, iespēja izjust dažādo kultūru un valodu atšķirību, kā arī daudzās ballītes.»
2010 ZIEMA
Daniels Andress Kasaress (Daniel Andres Casares), Valladolidas Universitāte, Spānija RTU studē Inženierekonomikas un vadības fakultātē
«Latviju izvēlējos, jo tā ļoti atšķiras no Spānijas, kā arī cerēju, ka Rīgā varēšu uzlabot savas angļu valodas zināšanas. Atšķirībā no manas universitātes RTU ir daudznacionālāka vide un nodarbību laikā notiek daudz diskusiju. Tomēr gribētos, lai būtu modernākas telpas un aprīkojums. Rīga patiešām ir daudznacionāla pilsēta, kur esmu saticis «Erasmus» studentus no visas pasaules. Domāju, ka Rīgā pavadītais gads būs viens no labākajiem gadiem manā dzīvē.»
Nurulahs Ēnders (Nurullah Önder), Afjonas Kodžatepes Universitāte, Turcija RTU studē Elektronikas un enerģētikas fakultātē «Domāju, ka Rīga izvēlējās mani. Man patīk Latvijas arhitektūra, tas, ka apkārt ir daudz zaļumu. Priecē arī Latvijas pieklājīgie autobraucēji, kas apstājas pie gājēju pārejām. Tomēr cilvēki Latvijā ļoti maz smaida, viņi ir izpalīdzīgi, bet visu dara ar lielu vienaldzību. Pamanīju, ka Latvijā ir ļoti daudz bāru un restorānu un pārāk daudz tiek tirgots alkohols. Kā arī Rīgā ir paši dārgākie frizieri! Rīga ir piemērota pilsēta, lai praktizētu angļu valodu, jo 70% iedzīvotāju runā angliski. Atšķirībā no manas universitātes RTU tehniskais aprīkojums ir novecojis un studentiem pārsvarā netiek atļauts darboties laboratorijās. Kopumā esmu apmierināts, jo esmu saticis daudz jaunu draugu, pagaršojis dažādu valstu ēdienu, zinu, ka itāļi ļoti labi gatavo spageti. Diemžēl man neiznāca pārāk daudz kontaktēties ar rīdziniekiem.»
35
36
starptautiskās studijas
ZIEMA 2010
BEST (Board of European Students of Technology) – tehnisko augstskolu studentu apvienība, kas darbojas 82 universitātēs 30 Eiropas valstīs. Tā ir iespēja tehnisko specialitāšu studentiem pilnveidot sevi, paplašināt zināšanas un pieredzi starptautiskā līmenī. «BEST-Riga» ir Eiropas studentu organizācijas BEST lokālā grupa Rīgā.
BEST ir radīts studentiem! Ciao, Torino!
Vai tu atceries, kā mēs iepazināmies? Jā, jā – BEST rudens kursos «Green Inside: where production meets sustainability» šā gada oktobrī. Toreiz tu biji lieliska, un es vēl aizvien nevaru beigt smaidīt, atceroties visu piedzīvoto. Man kā vides zinātņu studentei mācīties par ilgtspējīgu attīstību un videi draudzīgāku ražošanu likās ļoti interesanti. Pirms došanās ceļā biju mazliet uztraukusies, jo nebija ne mazākās nojausmas, ko no šī «zvēra» – BEST kursiem – sagaidīt. Bet jau Milānas lidostā, satiekot pirmo dalībnieci – visjaukāko un trakāko spāņu meiteni –, es sapratu, ka šīs divas nedēļas būs neaizmirstamas. Un tādas tās tiešām bija. Mēs paspējām itin visu – apskatīt pilsētu un muzejus, rāpties kalnos, degustēt labākos itāļu ēdienus un vīnus, pabrīnīties robotu rūpnīcā un milzīgajā FIAT uzņēmumā, iegūt jaunas zināšanas lekcijās un izballēties naksnīgajā pilsētā. Bet, pats galvenais, – iegūt jaunus draugus. Tu domā, ka tas nav iespējams tik īsā laikā? Ai, un kā vēl ir. Pēc tūkstošiem kopīgu smieklu, neaizmirstamu piedzīvojumu un asaru straumītēm atvadoties, es ieguvu sirdij tuvus cilvēkus visā Eiropā, un ielūgumi apciemot jau nāk līdzi tāpat. Un es tos noteikti izmantošu, jo Eiropa ir maza – BEST kursi to lieliski parāda. Turīna, paldies, ka padari siltāku arī šo auksto ziemas dienu, jo atmiņas vēl aizvien silda!
Ieva Pakere
Par BEST piedāvātajām iespējām uzzināju laimīgas sakritības dēļ. Internetā meklēju studentu organizācijas, kas piedāvā iespēju piedalīties dažādos projektos. Bija vēlme gan iegūt jaunas zināšanas, gan paballēties un satikties ar līdzīgi domājošiem jauniešiem no citām valstīm. Iepazinies ar informāciju un piedāvājumiem best.eu.org, sapratu – BEST ir kā radīts man. Studēju transporta sistēmu inženieriju, tāpēc izvēle tika izdarīta par labu Varšavā notiekošajiem kursiem, kuru tēma bija cieši saistīta ar to. Jūnija beigās sēdos lidmašīnā, lai mestos desmit dienu ilgā piedzīvojumā. Atzīšos, ka nebiju gaidījis, ka 10 dienu ilgos vasaras kursos iegūšu tik daudz. BEST kursus varu raksturot kā saīsinātu dzīves posmu, kurā ietilpst lekcijas, saistošas vizītes uzņēmumos, aizraujoši sociālie pasākumi, kuros tu iepazīsti citu valstu kultūru un tradīcijas. Tā ir iespēja ne tikai iepazīt valsti, uz kuru esi aizceļojis, bet arī iepazīt vēl vismaz padsmit citas Eiropas valstis. Lekcijās, uzņēmumu apmeklējumos un praktiskajos darbos tu apjaut, cik gan radošs un spējīgs students patiesībā var būt. Šie kursi ir kā atļautais dopings, kuros iegūtā motivācija mani virza uz priekšu arī ikdienā. Mājupceļā sapratu, ka bagātāku mani darījuši gan jauniegūtie paziņas plašajā Eiropā, gan jaunās zināšanas, kas iegūtas plecu pie pleca ar citiem studentiem, gan pozitīvās emocijas ballītēs. Mēs, studenti, varam visu! Galvenais ir spēt noticēt saviem spēkiem!
Jānis Stankunas
Piedzīvojumi beļģu flexibility zemē Jūlija beigās mēs, trīs latviešu meitenes – Gunita Kagaine, Iveta Elberte un Linda Briede, aizbraucām uz Beļģiju, pilsētu Luvēnlanēvu (Louvain-la-Neuve) kā organizatores, bet viens puisis Toms Lange – kā dalībnieks uz kursiem «From Cresus To Crisis, What Is The Best Way Back». Šie kursi vasaru padarīja neaizmirstamus un atmiņā paliks vēl ļoti ilgi. Jautāsiet, kas tur sevišķs? Emocijas, viss piedzīvotais un sajūta, ka esi ar tiem cilvēkiem ilgi pazīstams, kā labākie draugi, kaut gan pazīsti tik dažas dienas. Biju tur kā līdzorganizatore (organizators, kas atbrauc palīdzēt uz kursu norises laiku). Man bija interesanti izbaudīt to, kā lietas notiek citā BEST grupā nekā «BEST-Riga». Dalībnieki, kā vienmēr uz šāda veida kursiem, bija sapulcējušies lieliski! Lekcijas līdzorganizatoriem nebija jāapmeklē, jo bieži vien tajos brīžos palīdzējām vietējiem organizatoriem. Bet, protams, ja mēs gribētu, varētu klausīties arī lekcijas. Apmeklēju «Effective management» treniņu, kur smēlos
jaunas idejas par projektu organizēšanu un vadīšanu. Sākot domāt par to nedēļu, smaids atplaukst! Tika apskatītas burvīgas pilsētas – Brige, Brisele, Luvēnlanēva u. c. Uzturējāmies īstā studentu pilsētiņā, bet, tā kā bija vasara, tad tā bija patukša, tāpēc vietējo studentu dzīvi pilnā sparā nevarējām izbaudīt. Kāpēc esmu izvēlējusies tādu virsrakstu par flexibility? Tāpēc, ka bieži vien organizatoriem nācās mainīt plānus attiecībā uz kādu laiku vai situāciju, un viņi patiešām spēja veiksmīgi pielāgoties jebkurai situācijai, kaut gan brīžiem tas likās neiespējami. Un kursu laikā var iemācīties tik daudz jaunu lietu un gūt motivāciju turpmākām darbībām. Tātad šajās 10 dienās dalībnieki pa dienu cītīgi apguva izvēlēto tēmu. Ar dalībniekiem joprojām tiek uzturēts kontakts. Tas ir lieliski, ja ņem vērā, ka bijām kopā 10 dienas – un, kas zina, pavisam drīz jau atkal būs iespēja kādu no viņiem satikt. Šo mirkli gaidu ar nepacietību.
Linda Briede
studenti, kam rūp studenti
ZIEMA 2010 ZIEMA 2010
RTU Studentu parlaments Studentu parlaments (SP) ir atvērts studentiem ik dienu Āzenes ielā 22, kur var droši vērsties pēc palīdzības. Taču studentu acīm uzreiz nepamanāmais parlamentāriešu darbs rit nemitīgi. Aiz jaunajām stiklotajām durvīm ir spēks, ar kura palīdzību ikviens students var īstenot savas idejas, sasniegt mērķus, kā arī padarīt savu studenta dzīvi neaizmirstamu. RTU SP dibināts 1992. gada 23. aprīlī. Laika gaitā tas ir pilnveidojies un attīstījies – tika dibinātas jaunas nodaļas, izstrādāti jauni noteikumi un īstenoti aizvien nopietnāki projekti. Katru projektu izstrādājot un realizējot, tiek pavadītas neskaitāmas naktis, taču rezultāts ir tā vērts. Projektus realizē katra nodaļa savā nozarē. Pašlaik RTU SP darbojas prezidents, viceprezidents, deviņas nodaļas, astoņas fakultāšu pašpārvaldes un trīs filiāļu fakultāšu pašpārvaldes, kas garantē studentu interešu aizstāvību visās jomās. Ar katru gadu parlamentāriešiem rodas aizvien spēcīgāka vēlme pēc izaicinājumiem, līdz ar to lielāka atbildība par lielā mehānisma uzturēšanu gulstas uz nodaļu vadītāju pleciem. Tāpēc tieši vadītājs spēj objektīvi raksturot gan atbildību, kas saistīts ar nodaļu darba koordinēšanu, gan arī savas nodaļas veiksmīgākos projektus.
Sociālo lietu nodaļa
Nodaļas mērķis ir veidot sociālo vidi studentiem. Īpaša vērība tiek pievērsta dienesta viesnīcu attīstīšanai, problēmu risināšanai starp administrāciju un studentiem, jauninājumu ieviešanai. Līdz šim sociālās vides nodrošināšanai realizētas šādas darbības: sociālās stipendijas, transporta kartīšu tirdzniecība, veļas mazgātavas darbības koordinēšana Āzenes ielas 22 kopmītnēs, velosipēdu stāvvieta, atpūtas stūrīši fakultātēs. Šogad tika īstenotas daudzas jaunas idejas, kas ir veidojušas studiju vidi vēl patīkamāku. 1) Ir ieguldīts liels darbs, lai realizētu bērnu rotaļu istabas projektu! Tagad mums pašiem ir sava RTU bērnu rotaļu istaba «Lācītis Integrālītis», kur jaunie vecāki var atstāt savus bērnus profesionālā uzraudzībā, kamēr notiek studijas. 2) Oktobrī noritēja «Zaļais mēnesis», tajā studenti tika rosināti domāt par apkārtējās vides tīrību, resursu taupīšanu. 3) Notika seminārs «SoLiS» (kopā ar Studiju, Zinātnes un Finanšu un administratīvo lietu nodaļu). 4) Atpūtas stūrīši – novembrī tika atklāti atpūtas stūrīši EEF un DITF sadarbībā ar OPEN! 5) SP administrēja arī sociālo stipendiju pieteikumu saņemšanu un izskatīšanu augusta beigās un septembra sākumā. 6) SLN iesaistās jautājumu par dienesta viesnīcām, kā arī citu saimniecisku jautājumu risināšanā.
Juris Barkāns
juris.barkans@rtusp.lv Mob. tālr. 27896260
Zinātnes nodaļa Sākumā bija Zinātnes komisija (ZiKo), kas nu jau ir pārtapusi par Zinātnes nodaļu, kas ir viena no lielākajām SP nodaļām. Zinātnes nodaļa darbojas trīs virzienos: robotika; tehniskā jaunrade; pētniecība. Robotikas virziens ietver visu, kas saistīts par un ap robotiem: robotu būves darbnīcas, ikgadējās Baltijas sacensības «Robotika», dalību izstādēs un citu valstu sacensībās. Tehniskā jaunrade nodarbojas ar zinātkāres rosināšanu un veicināšanu studentiem un skolēniem. Lielākais šīs jomas projekts ir Tehniskās jaunrades dienas, kas katru rudeni tiek rīkotas piecās lielākajās Latvijas pilsētās. Sadarbībā ar fakultāšu pašpārvaldēm tiek rīkotas konstruēšanas sacensības un radošas darbnīcas. Spilgtākais piemērs ir STiKS – makaronu tiltu būvēšana sadarbībā ar TMF SP. Viens no galvenajiem Zinātnes nodaļas uzdevumiem ir rosināt studentos interesi par zinātni un pētniecību, tāpēc trešais lielais virziens «Pētniecība» ietver sadarbību ar Zinātņu prorektora dienestu RTU Studentu konferences organizēšanā, Zinātnes pagraba diskusiju rīkošanu un iesaistīšanos Zinātnieku nakts norisē RTU.
Līva Dzene
liva.dzene@rtusp.lv Mob. tālr. 27896240
Ārējo sakaru nodaļa Nodaļas mērķis ir veicināt SP attīstību, atpazīstamību un sadarbību ar organizācijām un augstskolām Latvijas un arī starptautiskā mērogā. Viens no darbības virzieniem ir sadarbības veidošana un stiprināšana. ĀSN organizē seminārus, tikšanās un rīko kopējus projektus ar citu augstskolu, organizāciju pārstāvjiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. ĀSN organizē SP pārstāvniecību Latvijas Studentu apvienībā un veicina studentu iesaistīšanos LSA aktivitātēs. Svarīgs darbības virziens ir informācijas plūsmas veidošana ārpus RTU. Ārējo sakaru nodaļa bieži vien ir RTU SP vizītkarte – prezentācijas RTU viesiem, līdzdalība «Erasmus» studentu uzņemšanas un adaptēšanās procesā. Viens no lielākajiem ĀSN projektiem pašlaik ir SP Alumni kluba izveidošana, kas gan ir mazliet nobremzējusies sakarā ar dažām tehniskām lietām. Taču lēnā garā viss iet uz priekšu. Ārējo sakaru nodaļa cieši sadarbojas ar citām organizācijām, veidojot SP tēlu arī ārpus RTU.
Kaspars Purmalietis
kaspars.purmalietis@rtusp.lv Mob. tālr. 22023392
37
38
ZIEMA 2010
studenti, kam rūp studenti
Studiju nodaļa Nodaļa sniedz konsultācijas studentiem par neskaidrajiem jautājumiem saistībā ar studijām, to procesu un specifiku (sesija, parādi, stipendija, ranga aprēķināšana utt.); risina konfliktus starp studentiem un RTU vadību saistībā ar studiju jautājumiem, izstrādā priekšlikumus RTU vadībai par studiju procesa uzlabošanu. Studiju nodaļas darbība šajā gadā ir kļuvusi vēl aktīvāka, un daudziem projektiem izvirzīti daudz ilgtspējīgāki mērķi. «Studentam pa pēdām» oktobra beigās pulcēja gandrīz 300 interesentu. Reģistrēšanās projektam notika, izmantojot RTU e-skolu potenciālajiem RTU studentiem. Projekta laikā vidusskolēni varēja pavadīt vienu dienu kopā ar jebkuras studiju programmas studentu jebkurā fakultātē un filiālē, iepazīstot fakultātes un studiju programmas. Garajos starpbrīžos pašpārvaldes organizēja ekskursijas uz laboratorijām, izrādīja specializēto nodarbību un muzeju telpas, kā arī rosināja uz neformālām sarunām. Matemātikas olimpiāde izaicināja gan studentu, gan skolēnu prātus. Savus spēkus skolēnu un studentu komandas salīdzinās arī pavisam jaunā projektā: Fizikas sacensībās, kurās savas zināšanas varēs pierādīt ar praktisku iemaņu palīdzību, pamatojoties uz teorētiskām zināšanām. Tomēr RTU students Studiju nodaļai ir un paliek svarīgākais. Būtiska ir studenta profesionālā izaugsme un iespējas, kā arī zināšanas par savu augstskolu un izglītības kvalitātes procesiem tajā. Studiju nodaļa atbalsta un rosina vieslekcijas un vieslekciju ciklus katrā no astoņām RTU fakultātēm un divas reizes gadā rīko lielos vieslekciju izbraukumus. Oktobrī devāmies uz Zemgales un Kurzemes uzņēmumiem: AS «Olainfarm», SIA ««Ventspils nafta» terminālis», Ventspils augsto tehnoloģiju parku. Studentu parlamenta četru nodaļu vadībā organizēts seminārs «SoLiS '10». Semināra aktīvā daļa noritēja 23. un 24. oktobrī. Pirmā daļa bija veltīta problēmu apzināšanai un personības pilnveidošanai, jo tikai pārliecināts students spēj pārstāvēt savu viedokli. Studenti izvirzīja desmit, viņuprāt, aktuālākos jautājumus, kas noteikti būtu jārisina, taču dalībnieki paši vēl nezināja, ka šīs problēmas viņiem divu nedēļu laikā arī praktiski būs jārisina fakultāšu vadības un RTU administrācijas gaiteņos. Semināra noslēgumā dalībnieki vienojās diskusijai un secinājumiem par problēmu risināšanas procesu un panāktajiem rezultātiem. Šogad teiksim paldies arī saviem labākajiem mācībspēkiem projektā «Gada mācībspēks». Labākos mācībspēkus izvēlējāmies pēc diviem kritērijiem – 2009./2010. studiju gada anketēšanas rezultāti un studentu aptauja ORTUS vidē šā gada oktobrī. Kopumā no katras fakultātes tika izvirzīti trīs labākie mācībspēki. Mācībspēks, kas ieguva visvairāk balsu savā fakultātē, tika titulēts kā «Gada mācībspēks». Pārējiem diviem labākajiem fakultātes mācībspēkiem tika piešķirtas nominācijas, kuras noteica attiecīgās fakultātes studentu pašpārvalde. Ar šo projektu cenšamies nostiprināt studenta un mācībspēka savstarpējo saikni, motivēt mācībspēkus darbam un novērtēt viņu ieguldījumu. Studiju nodaļa regulāri strādā ar aktīvākajiem studentiem, lai papildinātu viņu akadēmiskās zināšanas par augstskolas kārtību, izmaiņām studiju procesā un apzinātu pēc iespējas plašāku studentu loku.
Gunita Kuļikovska
gunita.kulikovska@rtusp.lv Mob. tālr. 27896216
Kultūras nodaļa Nodaļas mērķis ir veidot kultūras dzīvi studentiem un motivēt tos radoši attīstīties un izpausties. Nodaļa realizē ap 20 projektu gadā, tie ir dažādi gan apjomā, gan idejas pamatdomas ziņā. Galvenais uzdevums – lai katrs students spēj atrast tieši sev piemērotu pasākumu, kuru apmeklēt, piemērotu konkursu un izaicinājumu, kurā piedalīties, veicināt saliedētību un tradīciju ieviešanu, kas ir viens no neatņemamiem sabiedrības veidošanas komponentiem. «Fukšu balle 2010». Vakara izklaides pasākums kā turpinājums dienā notikušajām fakultāšu pirmo kursu studentu iesvētībām. Iespēja sastapt savus studiju biedrus neformālā gaisotnē, satikt jaunus draugus un ballēties kopā līdz rīta gaismai kopā ar Latvijā pazīstamām grupām un mūziķiem. «Aktīva skola 2010», Īvande. Trīs dienu sacensības RTU fakultāšu un filiāļu pašpārvalžu pirmkursniekiem. Mājās sagatavotie priekšnesumi, komandas gars, rezultāti dienas un nakts trasēs, bezmiega izturības pārbaude un daudzi citi paveiktie uzdevumi nosaka, kurš iegūs Īvandes ceļojošo kausu šogad un kura fakultāte izpelnīsies aktīvākās titulu! «Chill-out underground: acoustic». Viens no «Chill-out underground» sērijas pasākumiem – akustiskās performances. Ikvienam studentam tiek dota iespēja pieteikties un kāpt uz improvizētās skatuves, iepriecinot klausītājus ar savu akustisko priekšnesumu. Pasākums norisinās neierastā telpā (piemēram, Zinātniskajā bibliotēkā), kas rada īpašu gaisotni. Projekta ideja aicina studentus atklāt jauno sen aizmirstajā. Tiek likts uzsvars uz norises vietu – tai obligāti jābūt augstskolas teritorijā, tā parādot, ka atpūsties, izklaidēties var jebkur, ja vien spējam radīt īsto noskaņu. «Mis&Misters RTU 2011». Novembra sākumā norisinājās konkursa atlase, kurā tika noskaidroti desmit finālisti, kas cīnīsies par « Mis un Misters RTU 2011» titulu jau 25. februārī, līdz kuram dalībniekiem ir dota iespēja apmeklēt solāriju, baseinu, horeogrāfu un vokālo pedagogu nodarbības, dažādas lekcijas utt. Sīkāka informācija http://misrtu.lv.
Verners Martinovs
verners.martinovs@rtusp.lv Mob. tālr. 22023311
studenti, kam rūp studenti
ZIEMA 2010 ZIEMA 2010
Finanšu un administratīvo lietu nodaļa Nodaļu vadu otro gadu. Ir iegūta liela pieredze un kompetence finanšu un administratīvajos jautājumos. Nodaļas darbs joprojām tiek organizēts uz iekšējā atbalsta sniegšanu un darba organizēšanu RTU SP, tāpēc studentiem lielākoties šīs nodaļas darbs nav redzams. Uzskatu, ka šī nodaļa ir viena no svarīgākajām un nopietnākajām nodaļām SP. Lielākais un viens no svarīgākajiem jauninājumiem, pie kā nodaļa šogad ir piestrādājusi, ir RTU fakultāšu studentu pašpārvalžu vēlēšanas. Šogad pirmo reizi Latvijas studentu pašpārvalžu vēsturē RTU notika elektroniskās vēlēšanas, kas tika organizētas ar RTU iekšējā portāla ORTUS palīdzību sadarbībā ar RTU IT dienestu. Plānots ar šī projekta palīdzību 2–3 gadu laikā panākt, ka fakultāšu studentu pašpārvalžu vēlēšanās par savas fakultātes studējošo pašpārvaldi nobalso vismaz 50% fakultātes studentu.
Aleksandrs Pliska
aleksandrs.pliska@rtusp.lv Mob. tālr. 26758366
Pašpārvalžu koordinēšanas nodaļa Nodaļa ir visu astoņu fakultāšu pašpārvalžu vienojošais faktors, kas nodrošina sadarbību un informācijas plūsmu starp SP valdi un fakultātēm, kā arī fakultātēm savā starpā. Nodaļas mērķi: veidot draudzīgu saprotošu vidi fakultāšu vidū, vadīt projektu konkursus, izvērtēt to rezultātus un veicināt informācijas apriti. Nodaļā strādā pašpārvalžu vadītāji vai viņu vietnieki, kas regulāri tiekas un pārspriež gan minētos jautājumus, gan citus ar studentiem un SP saistītus jautājumus.
Una Vorma
una.vorma@rtusp.lv Mob. tālr. 29582221
Sporta nodaļa Nodaļa kopj sāktās un veido jaunas sporta tradīcijas. Nodaļas mērķis ir veicināt aktīvu studentu un arī mācībspēku sportošanune tikai RTU, bet arī ārpus universitātes. 1. kursa sporta diena «Ronīšos». Tradīcijām bagāts pasākums, kas tiek rīkots sadarbībā ar Sporta klubu un vieno visus sportot mīlētājus un aktīvās atpūtas cienītājus. Dalībnieki sacentās basketbolā, futbolā, volejbolā u. c. Fotoorientēšanās ar afterparty. Pasākums tika rīkots kopā ar SP Kultūras nodaļu, tas pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku. Lieliska izklaide un aktīvi pavadīts laiks, kā arī labāk iepazīts Rīgas centrs. Peintbola turnīrs. SP tradīcija reizi mācību gadā rīkot turnīru, kas vairāk piesaista asu izjūtu un stratēģiju mīlošus dalībniekus. Vienreizēja iespēja labi pavadīt laiku. Kiberspēļu turnīrs. Jauninājums SP sporta pasākumu klāstā. Šajā pasākumā notiek Conter-Strike spēles turnīrs, Racing tipa spēļu turnīrs un arī tradicionālās atrakciju spēles pasākumos. Pēc pasākuma paredzēta afterparty.
Jānis Kārklītis
janis.karklitis@rtusp.lv Mob. tālr. 27896252
Sabiedrisko attiecību nodaļa Nodaļa rūpējas par SP tēlu, par to, lai studentam aktuālā informācija, SP piedāvājumi un paveiktie darbi tiktu izplatīti maksimāli tālu un ātri, dažādos veidos un informācijas kanālos. Nodaļas pārziņā ir stendu un informatīvo materiālu izveide. Nodaļa īpaši rūpējas par SP Lācīti, kas jau ilgus gadus ir neatņemama RTU SP sastāvdaļa un talismans. Nodaļa koordinē informācijas plūsmu gan uz RTU avīzi «Jaunais Inženieris», gan uz SP mājaslapu www.rtusp.lv, kā arī uz citiem plašsaziņas līdzekļiem. Sabiedrisko attiecību nodaļa ir svarīgs posms starp studentu un parlamentu, jo visa informācija, kas nāk gan no RTU SP, gan no citiem avotiem, iet cauri šai nodaļai. Informēts students ir nodaļas galvenais mērķis.
Rīga, Āzenes ielā 22, LV – 1048 Tālrunis: +371 67089372 Mob. tālr. 26113110 Twitter: http://twitter.com/rtusp Skype: RTU.SP
Darba laiks: P. 9.00–12.30 O. 9.00–12.30 T. 9.00–12.30 C. 9.00–12.30 P. 9.00–12.30
13.00–17.00 13.00–18.00 13.00–17.00 13.00–17.00 13.00–16.00
Eva Skujiņa
eva.skujina@rtusp.lv Mob. tālr. 27896251
39
40
ZIEMA 2010
kultūras pieturzīmes
No saulgriežiem līdz saulgriežiem
Pēc lustīgi pavadītas Pēterdienas, kad lielākā daļa RTU mācībspēku un darbinieku devās baudīt sauli un vasaru, Studentu klubā rosība nenorima.
Jūlijs
Jūlija sākumā RTU galvenajā ēkā uz mēģinājumiem pulcējās vairāk nekā 1000 skolēnu – dziesmu un deju svētku dalībnieku no visas Latvijas. Kā pastāstīja A. Visocka, jauniešiem ļoti patika gaisotne, kāda te valdīja. Tradicionāli RTU Studentu klubs palīdzēja rīkot Skolēnu dziesmu un deju svētku Folkloras dienu. Jūlijā Balvos notika Latvijas amatierteātru 12. salidojums, uz kuru devās arī RTU Studentu kluba kolektīvi – studentu teātri «Kamertonis» (rež. L. Staņčika) un «Spēle» (rež. R. Grabovskis). Šovasar salidojumā pulcējās ap 1500 dalībnieku, un paši aktieri šo salidojumu dēvē par «mazajiem teātra dziesmusvētkiem». «Kamertonis» bija uzaicināts arī uz amatierteātra salidojumu Krievijā Puškina Kalnos. No šā festivāla RTU jaunieši atveda Atzinības rakstu par meistarību.
Augusts
Vasaras noslēgumā tradicionāli Studentu klubs organizē dažādas radošās nometnes. Šis gads nebija izņēmums. Nometnēs pulcējas gan gleznošanas studijas «Paletes» mākslinieki, gan psiholoģijas kluba «Mek lējumu laboratorija» dalībnieki, gan lielie kolektīvi – TDA «Vektors» un RTU sieviešu koris «Delta».
Septembris
Pirmo mācību gada mēnesi Studentu klubā nosacīti dēvē par plānošanas mēnesi. Jāgatavojas Studentu dziesmu un deju svētkiem, kas nākamgad notiks Viļņā, jāsāk domāt par RTU 150. gadadienu 2012. gadā. Tradicionālie pasākumi seko cits citam: 1. septembra Iepazīšanās svētki, jau par tradīciju kļuvusī Studentu dzejas diena, kurā šogad piedalījās ne tikai abas studentu teātra trupas, bet arī stīgu ansamblis «Gaiva» – pirmoreiz arī mūziķes runāja dzeju, turklāt spāņu valodā. Septembra vidū studentu pūtēju orķestris «SPO» un deju grupa ar panākumiem piedalījās11. starptautiskajā pūtēju orķestru festivālā Vācijā. Septembrī Studentu klubā nodarbības sāka jauns interešu klubs – kustību meditācija. Tas ir veids, kā sakārtot enerģijas plūsmu ķermenī. Nodarbības guva lielu atsaucību, sākumā tās notika pat katru nedēļu. Tagad ir izveidojusies domubiedru grupa, kas tiekas reizi mēnesī. Kustību meditācija palīdz atbrīvoties no stresa, bailēm un nedrošības, palīdz likvidēt sasprindzinājumu, kas traucē dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un gūt panākumus. Septembrī notika arī studentu fotogrāfiju konkurss «Studentu karstā vasara». Par to, cik talantīgi ir mūsējie, varēja pārliecināties fotoizstādē RTU Mazajā zālē. Konkursā uzvarētāja laurus plūca IEVF students Kārlis Buškevičs. 20 laureātu darbi iekļuva arī ekskluzīvā 2011. gada kalendārā. Ar sauli, ražu, mūziķiem Ilgu Reiznieci, Nilu Īli un Valda Putniņa vadītajiem dančiem atnāca Miķeļdiena – šogad neparastā veidā, veidojot īpašu dārzeņu orķestri.
kultūras pieturzīmes Ko tik nevar dabūt gatavu no ķirbjiem, burkāniem, kāpostiem un zirņiem! Ja tas viss vēl skan, kājas cilājas arī tādam, kurš nekad nav dejojis. Stāstot par šiem danču vakariem, Asja īpaši izceļ Ilgas Reiznieces personību. Tāda degsme un pārliecība spēj aizraut ikvienu. Ilgas darbs šoruden tika novērtēts īpaši – viņa saņēma RTU Atzinības rakstu par latviešu tautas dzīvesziņas un RTU vārda popularizēšanu.
Oktobris
Oktobris ir RTU gadadienas un «Spices» laiks. Starpfakultāšu konkurss šoruden notika jau 13. reizi un atkal pierādīja – RTU studenti ir gudri, erudīti un asprātīgi. Viņi saprot – tas, kas ir tavā «galvā un rokās», pieder tev. Paši studenti «Spici» vērtē kā nopietnu prāta pārbaudījuma maratonu, uztver to ļoti nopietni un patiesi lepojas ar uzvaru tajā. Šogad uzvaras laurus plūca TMF komanda, godam nopelnot galveno balvu – braucienu uz Stokholmu un ekskursiju uz «Swedbank» centrālo biroju. Savukārt 2. vietu un braucienu uz studentu svētkiem «Gaudeamus» Viļņā ieguva APF komanda. Oktobrī Studentu klubam tika uzticēts organizēt Igaunijas vīru un zēnu koru diriģentu semināru, kas veltīts Baltijas un Ziemeļvalstu vīru koru festivālam Igaunijā 2012. gadā un noslēdzās ar lielisku koncertu, kurā piedalījās vīru kori «Gaudeamus» un «Frachori» un Rīgas Doma zēnu koris.
Novembris
Novembris sākās ar skaistuma un inteliģences konkursa «Mis un Misters RTU» pirmo kārtu, kuru organizē SP sadarbībā ar Studentu klubu. Atskatoties uz paveikto, noteikti jāpiemin TDA «Vektors» organizētais basketbola turnīrs «Lielais Egons», kurā sacentās 25 tautas deju ansambļi no visas Latvijas. Īpaši nozīmīgs šis rudens bija studentu teātra «Kamertonis» ilggadējiem aktieriem Gaļinai Feščenko un Antonam Patļinam – ar savu benefici viņi atzīmēja 10 gadus, kopš abi spēlē teātri RTU. Gaļina jau ir RTU absolvente, savukārt Antons ir EEF doktorants. Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas gadskārtu, RTU saimi priecēja Studentu kluba sarūpētais koncerts, kurā muzicēja grupa «Mixed project» – Rihards Zaļupe, Raimonds Petrauskis, Oskars Petrauskis un Zane Dombrovska. Savukārt lielajā Latvijas valsts jubilejai veltītajā dejas izrādē Ķīpsalā «No zobena saule lēca» kopā ar «Vektoru» un dejotājiem piedalījās vīru koris «Gaudeamus», solo šajā izrādē dziedāja Ivars Cinkuss un RTU ansambļa «Vecpilsētas dziedātāji» vadītāja Zane Šmite. «Vektora» mākslinieciskais vadītājs Uldis Šteins var smaidīt – šovasar nosvinēta 75. jubileja, un spēks vēl turas brangi. Sveicam!
Decembris
Tuvojoties Ziemassvētkiem, Studentu klubs bija noorganizējis tirdziņu «Lustīga andele», kur visas dienas garumā varēja iegādāties beķer’ ceptus kliņģerīšus un pašu rokām darinātas Ziemassvētku dāvaniņas. Kad jūs lasīsiet šo «JI» numuru, jau būs izskanējusi Ziemassvētku balle «Paldies rektoram!» un citi gadumijai veltīti pasākumi. Par tiem informāciju atradīsiet portālā ORTUS. Bet 21. decembrī plkst. 20 Kaļķu ielā 1, Lielajā aulā, vēl varat pagūt uz 3 x 3 danču vakaru ziemas saulgriežos kopā ar «Iļģiem».
Apkopojusi Rūta Lapsa
2010 ZIEMA
41
42
ZIEMA 2010
sporta pieturzīmes
RTU – tu esi trāpījis mērķī!
Ar ko bijis nozīmīgs aizvadītais pusgads RTU sportistiem? Finiši un No 12. līdz 14. novembrim Tamperē (Somija) divi RTU sportisti – Andrejs starpfiniši. Makuha (EEF) un Kaspars Kroičs (absolvējis 2010. gadā EEF) – kļuva par Jūlijā Latvijas pludmales futbola čempionātā iegūta 2. vieta. No komandas pasaules vicečempioniem svarbumbu celšanā. pārstāvjiem jāuzteic Andrejs Ivanovs (BF 3. kurss), Gatis Rožkalns (BF RTU starti Latvijas XXI Universiādē maģistrs), vārtsargi Nauris Ivanāns (ETF 2. kurss) un Jānis Skabārdis (EEF Šahs – 1. vieta sievietēm (Laura Rogule (TMF), Jana Larionova (TMF)) 3. kurss). un vīriešiem (Egons Lavendelis (DITF), Mihails Gutmans (TMF), Kristaps 20. un 21. augustā Rīgas ostas 810 gadu jubilejas un Rīgas pilsētas svētku Kalniņš (BF), Juris Krastiņš (TMF) un Jānis Bagātais (DITF)). laikā notika diennakts basketbola turnīrs «Krastu mačs». Turnīrā piedalījās Badmintons – 1. vieta vīriešiem (Jānis Mētra (BF), Jānis Auniņš (EEF), arī Latvijas divu lielāko augstskolu komandas. RTU Kristaps Pilveris (IEVF)) un 2. vieta – sievietēm pārstāvēja Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus, (Līva Deksne (IEVF), Lāsma Rutmane (IEVF), Rūta savukārt LU – Daugavas labā krasta iedzīvotājus. Raudziņa (MLĶF)). Vēlējums RTU lielajai saimei 2011. gadā – RTU komandas sastāvā spēlēja: kanclers Ingars Eriņš, Peldēšana – 1. vieta sievietēm (Aļona Ribakova Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns neapstāties pie sasniegtā studijās, zinātnē, (IEVF), Olga Šišlova (BF), Viktorija Landiševa (IEVF) profesors Valdis Kokars, Studiju daļas vadītājas p. i. Uģis sportā un kultūrā, izvirzīt vēl augstākus mērķus un Jūlija Markova (Valodu institūts)) un vīriešiem Citskovskis, Sporta katedras lektors Aivars Vīnbergs, un nebaidīties tos sasniegt. Un lai katrs rīts (Konstantīns Blohins (ETF), Artjoms Rodins (TMF), Sporta katedras docents Egīls Pāns un studenti – mums visiem sākas ar rīta rosmi, kas būs Artūrs Grigalis (TMF), Artūrs Masļeņņikovs (DITF) Artūrs Kramiņš, Ģirts Puķe, Kristaps Dārgais, Aigars enerģijas avots visai dienai! un Sergejs Maiboroda (IEVF). Indrikovs, Jānis Dilevka un Arnis Servuts. Galda teniss – 1. vieta sievietēm (Baiba RTU un LU mačs notika 20. augustā plkst. 22.15 pie Sanita Vīlistere Bogdasarova (IEVF), Ieva Indriksone (BF) un Elīna Kongresu nama. Pirmās ceturtdaļas RTU komandai Kapača (MLĶF)) un 2. vieta vīriešiem (Armands izvērtās neveiksmīgas, vēlāk spēle izlīdzinājās. Tomēr, Cīrulis (ETF), Jānis Lesničenoks (DITF, 2010. gada lai atgūtu spēles sākumā zaudētos punktus, laika bija absolvents) un Gvido Kampāns (BF). par maz, un RTU komanda ar rezultātu 48:57 sīvā cīņā piekāpās LU. Pārējos sporta veidos cīņa par uzvarām turpināsies nākamajā semestrī. 11. septembrī Sporta un atpūtas bāzē «Ronīši» notika RTU mācībspēku un darbinieku sporta spēles, kurās uzvaras laurus plūca EEF, 2. vietā atstājot Sportiski azartiska Informācijas diena «RTU – tiešs trāpījums mērķī!» Sporta katedru/Humanitāro institūtu, savukārt 3. vietā – Rektorātu. RTU Informācijas diena «RTU – tiešs trāpījums mērķī!» notika 18. septembrī turpat notika 1. kursa studentu Sporta diena. Sporta dienā 2. decembrī, kur RTU Informācijas dienas apmeklētāji kopā ar RTU Sporta piedalījās 17 volejbola komandas, 9 strītbola komandas, 5 futbola komandas, kluba pārstāvjiem iesaistījās galda tenisa, novusa, šaha un dambretes spēlēs, 4 tautas bumbas komandas, 34 galda tenisisti un 7 šahisti. sportiskās izklaidēs ar florbola, džudo un minifutbola spēļu elementiem, kā No 20. septembra līdz 5. oktobrim Krievijas pilsētā Hantimansijskā arī sadarbībā ar Studentu parlamentu piedalījās foto orientēšanās sacensībās. norisinājās pasaules šaha olimpiāde, kurā piedalījās arī Latvijas sieviešu un Decembris RTU studentiem ir saspringts mēnesis, jo jāpaspēj laikus nokārtot vīriešu izlases, tostarp četri RTU pārstāvji. visas ieskaites un kursa darbus, bet studentiem sportistiem vēl jānospēlē No 5. līdz 9. oktobrim Vidzemes olimpiskajā centrā Valmierā un Kocēnos pēdējās pirmā apļa spēles Latvijas čempionātos (basketbolā, volejbolā, florbolā, norisinājās Eiropas čempionvienības kausa izcīņa florbolā. Latvijas čempioni – telpu futbolā, handbolā) pirms lielajām Ziemassvētku brīvdienām un pēc «RTU/Inspecta» (treneris Andris Pīlups) – ierindojās 6. vietā Eiropas astoņu atgriešanās no nelielās atpūtas jāturpina iesāktais ceļš, kas pavasarī, cerams, spēcīgāko komandu vidū. aizvedīs līdz medaļām! No 2. līdz 7. novembrim norisinājās čempionāts «XII Konfederācijas kauss» Ar informāciju par RTU studentu sportistu sasniegumiem var iepazīties 100 lauciņu dambretē, kurā startēja divas RTU vīriešu un viena sieviešu www.sportaklubs.rtu.lv. Apkopojusi Rūta Lapsa komanda.
galerija.rtu.lv
2010 ZIEMA
2010. gada 14. oktobris. Senāta svinīgā sēde par godu RTU 148. gadadienai.
2010. gada 14. oktobris. RTU zinātniskās konferences plenārsēde.
2010. gada 22.–23. oktobris. Augstskolu studiju prorektoru seminārs.
2010. gada 26. oktobris. RTU bērnistabas «Lācītis Integrālītis» atklāšana.
2010. gada 30. oktobris. RTU starpfakultāšu erudīcijas konkurss «Spice».
2010. gada 2. novembris. Teksasas Universitātes pārstāvju vizīte RTU.
2010. gada 3. novembris. «Latvijas dzelzceļa» stipendiju konkurss.
2010. gada 17. novembris. RTU svarbumbistu panākumi.
2010. gada 16. novembris. BF atklāta «YIT celtniecības» auditorija.
2010. gada 16. novembris. Pasniegta LDz Gada balva.
2010. gada 25. novembris. Francijas diena RTU.
2010. gada 29. novembris. Atklāta RTU Doktorantūras skola.
2010. gada 2. decembris. Informācijas diena «Arēnā Rīga».
2010. gada 10. decembris. Ziemassvētku tirdziņš «Lustīga andele».
2010. gada 12. decembris. RTU Rektora kausa izcīņa boulingā.
43
ZIEMA 2010
RTU ir pirmā universitāte Latvijā, kura jau padomju laikos sāka veidot vienotu studentu pilsētiņu un vien kopus Ķīpsalā koncentrēja infrastruktūru, paredzot tai nepieciešamo attīstības potenciālu. RTU Vēstures muzejā atrodamie materiāli liecina, ka jau 1964. gadā Rīgas pilsētas galvenais arhitekts veicis pirmos studentu pilsētiņas Ķīpsalā plānošanas darbus, un tajā pašā gadā toreizējais RPI rektors Aleksandrs Veiss apstiprinājis projekta uzdevumu. Jau 1968. gadā Radiotehnikas un sakaru (tagad – Elektronikas un telekomunikāciju) fakultāte pirmā sāka apgūt savu jauno mājvietu Ķīpsalā, Āzenes ielā 12. Gadiem ritot, uz Ķīpsalu pārcēlās arhitekti, būvnieki un ķīmiķi, tika uzcelta tam laikam moderna studentu ēdnīca, studentu dienesta viesnīcu ēkas. 1988. gadā RPI tika sastādīta jauna programma kompleksa celtniecībai Ķīpsalā, izstrādāts jauns detālplānojums salas attīstībai, paredzot tās dienviddaļā uzcelt mācību korpusu ar administratīvi saimniecisko centru. «Gan padomju laiku beigās (līdzekļu trūkums), gan jau pirmajos atgūtās neatkarības gados (izglītības prioritāte neizturēja biznesa spie dienu) kļuva skaidrs, ka sapnis par visas Ķīpsalas apbūvi RPI pilsētiņas vajadzībām ir izsapņots,» tā augstskolas saimniecisko dzīvi 1990. gadā raksturoja toreizējais RPI rektors Egons Lavendelis. Lai optimizētu darbu, RTU Senāts jau 2007. gadā par RTU ilgtermiņa stratēģisko mērķi apstiprināja vienota
Pasaules prakse ir pierādījusi, ka visefektīvāk darbojas un vislabākos rezultātus sasniedz tās universitātes, kam ir vienots teritoriālais komplekss, kurā vienkopus atrodas gan studiju un pētniecības telpas, gan dienesta viesnīcas, gan zinātniskā bibliotēka, gan sporta un atpūtas telpas.
RTU teritoriālā kompleksa izveidi Ķīpsalā un tās tiešā tuvumā. Šā gada maijā RTU noslēdza līgumu ar VIAA par ERAF līdzfinansētā projekta «RTU vienotā teritoriālā kompleksa izveide» realizācijas sākšanu. Ir sākusies Ķīpsalas vienotā te ritoriālā kompleksa izveides pirmā etapa īstenošana. Tas paredz Ķīpsalā izveidot spēcīga inženierzinātņu stu diju centra kodolu, izvietojot tur piecas RTU fakultātes. Nepieciešams uzbūvēt divus jaunus mācību korpusus un rekonstruēt esošos, uz kuriem no attālākām pilsētas teritorijā izkliedētām ēkām tiks pārvietotas vairākas RTU struktūrvienības. Projekta kopējās izmaksas ir 19 879 035 lati: ERAF – 16 897 180 latu, nacionālais līdzfinansējums – 1 425 327 lati un RTU līdzfinansējums – 1 556 528 lati. RTU vadība atzīst, ka, ņemot vērā pieaugošo reflektantu pieprasījumu pēc inženiertehniskajām studiju programmām, kā arī valsts centienus attīstīt ražošanu un sasniegt augstāku inovāciju indeksu Latvijā, šis ir īstais brīdis koncentrēt atbalstu tehnoloģiskajiem studiju virzieniem. RTU būs vienīgā universitāte Latvijā, kas jau 2013. gadā spēs demonstrēt pilnvērtīgu resursu koncentrāciju, pie dāvājot studentiem tirgus prasībām atbilstošu servisu.
Rūta Lapsa
RTU saņēmusi miljonu Ķīpsalas kopmītņu siltināšanai 2010. gada 17. sep tembrī RTU tika pie šķirts 1 000 000 latu liels finansējums energoefekti vitātes paaugstināšanai RTU studen tu dienesta viesnīcu ēkās Āzenes ielā 22, 22a. SIA «Jensen Consult un Arhis inženieri» veic tehniskā projekta iz strādi, kuru līdz gada beigām plānots iesniegt saskaņošanai Rīgas pilsētas būvvaldē. Siltināšana tiks pabeigta līdz 2011. gada 31. oktobrim. Projekta kopējās izmaksas – 1 288 475 lati. Finansējumu konkursa «Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās» projektiem nodrošina valsts budžeta programma – «Klimata pārmaiņu fi nanšu instruments», kuras mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu no vēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sek mēt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. RTU Saimnieciskā dienesta pro jektu vadītāja I. Putniņa norāda, ka kopmītņu ēku energoefektivitātes pa augstināšana ir ieguldījums ne tikai studentu komforta nodrošināšanā, bet arī investīcija Latvijas vides prob lēmu risināšanā, tostarp vides iz glītības popularizēšanā: «RTU gatavo speciālistus energoefektivitātes sek torā. Tāpēc īpaši nozīmīgi ir sniegt studentiem iespēju redzēt, kā šāds projekts ietekmē ēku energo efektivitāti.»