Nr 1 2 28 08 2003 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 1/2 (1246/1247) 28.08.2003.

R È G A S

T E H N I S K Å S

U N I V E R S I T Å T E S

A V È Z E .

I Z N Å K

K O P Í

0 7 . 0 2 . 1 9 5 9 .

S å k o t j a u n o m å c î b u g a d u, ielüdzam RTU måcîbspékus un darbiniekus uz tikßanos ar rektoru akadémi˚i I v a r u K n é t u ß. g. 29. augustå plkst. 10.15 RTU Lielajå aulå, Ka¬˚u ielå 1. Rektoråts

Uzmanîbu, 1. kursa studenti! Tikßanås ar RTU vadîbu, 2003./2004. studiju gadu såkot, 1. septembrî plkst. 10 îpsalå (kolonådé starp AF, BF, ETF un MLF).

2003. gada 28. augusts

Sekmîgu jauno måcîbu gadu! Apsveicu lielo Rîgas Tehniskås universitåtes studentu, måcîbspéku un darbinieku saimi ar jauna studiju gada såkßanu! Íis gads mums büs bütisks, lai pabeigtu visai sareΩ©îto reorganizåcijas procesu müsu studiju sistémå. Íai sistémai, ievérojot Boloñas konvencijas prasîbas, jåbüt saprotamai ne tikai paßu måcîbspékiem, bet arî visiem studéjoßiem, kå arî tiem, kas pie mums nåkotné gribés iegüt savai dzîvei tik noderîgås zinåßanas. Kå akreditétai universitåtei mums ir ¬oti svarîgi turét augstu müsu prestiΩu un nodroßinåt studéjoßiem pilnvértîgu studiju procesu. Nedrîkst büt nekådas atlaides studiju programmas pilna apjoma izpildé. Paßreiz virknei studiju programmu jau nobeigumam tuvojas iegütais seßgadîgais akreditåcijas termiñß. Tagad mums priekßå svarîgs uzdevums – panåkt ßo studiju programmu akreditåciju uz jaunu pilnvaru periodu. Pierådîsim, ka varam strådåt vienoti un augstvértîgi. Konkurence augståko måcîbu ieståΩu vidü k¬üst arvien lielåka. Mums jåsaprot – apståklis, ka esam gandrîz vai vienîgå augstskola inΩenierzinåtñu jomå Latvijå, vél negaranté mums lielu studentu pieplüdumu. Daudzi jaunie vidusskolu absolventi orientéjas uz létåkåm un vieglåk apgüstamåm studiju programmåm un nav arî pietiekami sagatavoti, lai studétu sareΩ©îtås inΩenierzinåtnes. Íeit mums vél daudz darba ar vidusskolåm, ar RTU studiju programmu popularizéßanu, ar inΩenierzinåtñu popularizéßanu kopumå. Novélu visiem studéjoßiem jaunajå måcîbu gadå, kåpjot augstajå zinîbu kalnå, daudz veiksmes un patiesa prieka par sasniegto, piedzîvoto un pårdzîvoto! Jo augståk jüs kåpsiet, jo tålåk redzésiet! Mums ir vajadzîgi tådi studenti, kuri ne vien grib måcîties, bet arî spéj ieguldît visas püles, lai

Student! Ja esi noslédzis studiju kredîta lîgumu ar STUDIJU FONDU (nevis banku) un ja arî ßajå 2003./2004. studiju gadå tas nepiecießams, tad lîdz 15. septembrim lüdzu ierasties Ka¬˚u ielå 1, 120. istabå, lîdzi ñemot studenta pédéjå semestra sekmju lapu. Pirmdienås, otrdienås, treßdienås un ceturtdienås no plkst. 10 lîdz 13 un no 14 lîdz 16. Ja ir mainîjies studiju maksas lielums, tad lîdz ß. g. 15. septembrim jåveic attiecîgs grozîjums studiju kredîta lîgumå (veidlapa sañemama Ka¬˚u ielå 1, 120.ist.).

sasniegtu savu mér˚i. Novélu visiem måcîbspékiem un darbiniekiem neatlaidîbu, veiksmi un radoßus panåkumus! Un, protams, stipru veselîbu, jo mums vél kopå daudz kas jåpaveic! Rîgas Tehniskås universitåtes vårdam jåskan pasaulé tikai pozitîvå nozîmé! Saprotot, ka gan Latvijas nåkotnei kopumå, gan arî izglîtîbas un zinåtnes attîstîbai starptautiskå lîmenî bütiski svarîga ir iek¬außanås Eiropas tautu saimé, aicinu visus 20. septembra referendumå balsot par Latvijas ieståßanos Eiropas Savienîbå. Büsim vienoti par müsu Latvijas droßu nåkotni! ❏ Rektors akadémi˚is Ivars Knéts

Septembrî sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå

RTU kredîtu pieß˚irßanas komisija Rîgas Tehniskås universitåtes laikraksts

Redaktore Rüta Lapsa. Re©istråcijas apliecîbas numurs 0438. Redakcijas adrese: Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658. Tålr.: 7089321, fakss: 7089489, e–pasts: ji@adm.rtu.lv. JI var lasît internetå: www.rtu.lv. Makets: Eduards Lapsa. Kråsu dalîjums: BCCS Repro. Druka: SIA Landas. Metiens: 1000 eksemplåru. Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes vadoßo speciålistu Bruno Apsîti, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes asociéto profesoru Franci Sudnieku, Rîgas Tehniskås universitåtes rektoru akadémi˚i Ivaru Knétu, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes apkopéju Modru Mürnieci, InΩenierekonomikas fakultåtes profesoru Nikolaju Baranovski, Saimniecîbas dienesta apkopéju Lidiju Dubasi, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes asociéto profesoru Mårtiñu Gedroviçu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes docentu Jåni Milleru, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes docentu Andri Ozolu, Liepåjas filiåles vadoßo speciålisti Òubovu ˆikitinu, Büvniecîbas fakultåtes asociéto profesoru Raimondu Ozoliñu.

2003. gada 28. augusts

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Tilti, kurus ce¬am, tilti, pår kuriem ejam Evita Serjogina Starptautiskå vasaras universitåte Tilti, kurus ce¬am, tilti, par kuriem ejam ßogad svinéja savu piecu gadu jubileju. Pirmo vasaras universitåti RTU, Hågenes Tålmåcîbas universitåte un Hågenes Tålmåcîbas universitåtes Rîgas Studiju centrs ar Våcijas Akadémiskås apmaiñas dienesta finansiålu atbalstu organizéja 1999. gadå. Arî ßoreiz, tåpat kå visus iepriekßéjos gadus, divas nedé¬as no 29. jünija lîdz 13. jülijam Rîgå pulcéjås 38 våciski runåjoßi studenti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ka¬iñingradas. Vasaras universitåtes svinîgajå atklåßanå uz viesnîcas Gutenbergs jumta terases piedalîjås Våcijas Federatîvås Republikas véstnieks Latvijas Republikå Ekhards Herolds, Hågenes Tålmåcîbas universitåtes rektors Helmuts Hoijers, Våcijas Akadémiskås apmaiñas dienesta Austrumeiropas programmu vadîtåjs Tomass Pråls, Latvijas Universitåtes Fizikas un matemåtikas fakultåtes profesors Andris Jakoviçs un müsu universitåtes rektors akadémi˚is Ivars Knéts. Skanot Dziesmu svétku kora mé©inåjumiem no Doma laukuma puses un Raimonda Ozola vijoles spélei, vasaras universitåtes dalîbnieki uzklausîja apsveikuma vårdus un sañéma veiksmes véléjumus. Ivars Knéts savå runå uzsvéra, cik liela nozîme müsdienås ir sveßvalodu zinåßanåm un ka drîz més büsim ne tikai uzcélußi, bet arî pårgåjußi påri tiltam uz Eiropas Savienîbu. Savukårt Våcijas véstnieks atzina, ka tiltu büve Rîgå ir aktuåla téma ne tikai pårnestå, bet arî tießå nozîmé, jo jau labu laiku notiek diskusijas par jauna tilta büvi pår Daugavu. Tas, ka pirms pieciem gadiem Rîga tika izvéléta par vasaras universitåtes norises vietu, nav nejaußîba, jo tießi Rîga vairåku gadsimtu laikå vienmér ir bijusi atvérta daΩådåm tradîcijåm un kultüråm. Arî viens no starptautiskås vasaras universitåtes mér˚iem ir veicinåt atvértîbu un stiprinåt sadarbîbu kultüras un izglîtîbas jomå. Lai arî Baltijas valstis un Ka¬iñingrada atrodas tuvu viena otrai kaimiños, valodas un tradîcijas ir atß˚irîgas. Iepazîstot vienam otru, iespéjams novérst strîdus un pårvarét savstarpéjås barjeras, kas ir bütiski, domåjot par Baltijas valstu ieståßanos Eiropas Savienîbå.

Divas nedé¬as Rîgå pulcéjås 38 studenti, kuri runå våciski. Vasaras universitåtes dalîbnieki katru dienu rîta célienu veltîja våcu valodas zinåßanu uzlaboßanai. Da¬a studentu strådåja Ωurnålistikas darba grupå, da¬a pievérsås radoßu tekstu saceréßanai. Valodas nodarbîbu laikå tapußie saceréjumi un gütås atziñas ir lasåmas vasaras universitåtes avîzé Sommerbrücke (vasaras tilts). Pécpusdienås studenti varéja iepazîties ar Rîgas vésturi, dodoties ekskursijå pa Vecrîgu, apskatît Rîgas jügendstila un MeΩaparka apbüvi. Vasaras universitåtes programmå bija iek¬autas lekcijas par Baltijas valstu vésturi un vésturiskajåm attiecîbåm ar Våciju, kå arî ßodien aktuålu notikumu un tému apskats. Studenti noskaidroja, kåda ir sociålpolitiskå situåcija Baltijå, un varéja to salîdzinåt ar situåciju Våcijå. Nozîmîga loma vasaras universitåtes tematikå bija Eiropas Savienîbai un NATO. Analizéjot konkrétus gadîjumus no tiesu prakses, tika runåts par Eiropas tiesîbåm. Tika apspriests ES paplaßinåßanås process – no vésturiskås vîzijas lîdz ßîs dienas realitåtei. Spraigas diskusijas raisîjås par nacionålo

>>>

Notiek starptautiska vasaras nometne arhitektüras studentiem

No kreisås: rektors I. Knéts, måcîbu prorektors E. Be˚eris, zinåtñu prorektors L. Ribickis, AF dekåns J. Briñ˚is, AF profesors J. Krastiñß, Årzemju studentu departamenta direktors I. Tipåns un SSD vadîtåja M. Sni˚ere.

Pirmo reizi Rîgas Tehniskås universitåtes Arhitektüras fakultåte, Starptautisko sakaru da¬a un Årzemju studentu departaments no 17. lîdz 30. augustam Rîgå organizé starptautisku vasaras universitåti arhitektüras studentiem Arhitektüras mantojums: Rîgas vésturiskå centra attîstîbas perspektîvas. Svinîgå vasaras universitåtes atklåßanas ceremonija notika 18. augustå uz viesnîcas Gutenbergs jumta terases. Vasaras universitåté piedalås 46 arhitektüras studenti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Çehijas, Anglijas, Våcijas, Íveices, Austrijas, Itålijas, Portugåles, Kipras, înas, Dienvidåfrikas un Somijas. Par iespaidiem vasaras universitåté rakstîsim nåkamajå JI numurå. ❏ E.S.

2003. gada 28. augusts

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Tilti, kurus ce¬am, tilti, pår kuriem ejam >>> attiecîbu jautåjumu, kå katra nåcija uztver savus tautießus, kådi ir stereotipi par kaimiñu tautåm, vai Baltijå paståv krievu valodå runåjoßo iedzîvotåju diskriminåcija. Interesanti viedok¬i tika pausti arî par Baltijas valstu un iedzîvotåju attieksmi pret ieståßanos Eiropas Savienîbå. T. Pråls iepazîstinåja studentus ar Våcijas Akadémiskå apmaiñas dienesta DAAD darbu un izståstîja, kådas ir DAAD piedåvåtås stipendiju programmas. Viñß pauda cerîbu, ka daudzi vasaras universitåtes dalîbnieki rudenî pieteiksies uz kådu no stipendijåm un nåkamgad dosies studét uz Våciju. Lîdzås nopietnåm lietåm studentiem bija iespéja arî izklaidéties un vérot gan Dziesmu svétku norisi, gan folkloras festivålu Baltica 2003. Par spîti såkotnéji skeptiskajam noskañojumam un attieksmei pret tradicionålajåm tautas dejåm, kas, kå paßi dalîbnieki izteicås, nu galîgi vairs neesot modé, tautas deju måcîßanås kopå ar Latvijas Universitåtes folkloras grupu Dandari izvértås par jautru vakaru. Basåm kåjåm, matiem plîvojot, deju so¬us apguva ne tikai studenti, bet arî klåtesoßie måcîbspéki. Í˚iet, ka izdancoßanås daudzus mudinåja apmeklét folkloras festivåla Baltica 2003 pasåkumus. Ekskursijå Kurzemé vasaras universitåtes dalîbnieki krustu ß˚érsu izstaigåja Pedvåles måkslas takas. Kaut gan türistiem domåtås kartes, kuros atzîmétas objektu atraßanås vietas un nosaukumi, bija grüti atßifréjamas pat studentiem no Latvijas, priekßstats par moderno måkslu tika güts. Mé©inot minét objektu nosaukumus, ikviens pårliecinåjås par fantåzijas brîvo lidojumu. Grupa Shandy Brass Q vasaras universitåtes dalîbniekiem veltîja speciålu koncertu Latvijas Nacionålås operas jaunajå zålé. Tika uzklausîtas teikas par Turaidas Rozi, kåpts Turaidas pils tornî un Siguldas pakalnos. Drosmîgåkie ¬åvås Siguldas bobsleja trases åtrumam. DaΩi vél ilgi atcerésies Titånika cienîgo izbraucienu ar jahtu pa Daugavu un Rîgas jüras lîci. Neizpalika arî tradicionålå teåtra spéléßana pie dzejnieka un tulkotåja Matiasa Knolla. Íoreiz studenti iejutås Mårtiña Zîverta lugas Fiasko télos. Lai gan tikai retais reiz bija kåpis uz skatuves, ß˚ita, ka ar aktiera talantu ir apdåvinåts ikviens vasaras universitåtes dalîbnieks. Kå izrådås, ßis bijis Fiasko pirmuzvedums, jo luga lîdz ßim Latvijå neesot iestudéta. Vasaras universitåtes dalîbnieki bija ielügti uz pieñemßanu Våcijas véstnieka rezidencé MeΩaparkå, kur viñi varéja tikties arî ar LR izglîtîbas un zinåtnes ministru Kårli Íadurski. Ministrs bija patîkami pårsteigts, ka zem RTU jumta notiek tik aktîva darboßanås un ka studentiem tiek piedåvåtas daΩådas stipendijas un iespéjas gan studét, gan strådåt praksi Våcijå.

Fulbraita programmas stipendiju konkurss ASV véstniecîba izsludina gadskårtéjo ASV valdîbas konkursu uz Fulbraita programmas stipendijåm studentiem, pétniekiem un skolotåjiem 2004./2005. måcîbu gadam. Fulbraita stipendija tiek pieß˚irta uz vienu måcîbu gadu, un tå sedz måcîbu maksu ASV universitåté (studentiem), veselîbas apdroßinåßanu, uzturéßanås un ce¬a izdevumus. Pretendentiem uz stipendiju jåbüt oficiåli re©istrétiem Latvijas iedzîvotåjiem, pieteikumi netiek pieñemti no kandidåtiem ar dubultu pilsonîbu. Pieteikßanås laikå pretendentiem jåatrodas Latvijå. Studentiem, piesakoties uz ßo stipendiju, lîdz 2004. gadam jåbüt ieguvußiem vismaz bakalaura lîmeña izglîtîbu. Iespéjams pieteikties studijåm jebkurå jomå, izñemot medicînu. Uz stipendiju pétîjumiem var pretendét akadémi˚i vai augstskolu måcîbspéki, kas jau ieguvußi doktora grådu vai gatavojas pabeigt disertåciju. Iespéjams pieteikties uz pétîjumu veikßanu jebkurå jomå, izñemot medicînu. Pieteikßanås termiñß studentu stipendijåm ir lîdz ßå gada 3. oktobrim, pétnieku apmaiñas stipendijåm – lîdz 31. oktobrim. Plaßåka informåcija un pieteikuma anketas Fulbraita stipendiju programmåm pieejamas internetå (www.usembassy.lv) vai ASV véstniecîbas Preses un kultüras noda¬å Rîgå, Smilßu ielå 7. ❏

Vasaras universitåtes dalîbnieki Pedvålé. Vasaras universitåtes noslégumå Våcijas Akadémiskå apmaiñas dienesta viceprezidents, NATO Zinåtnes komitejas biedrs Makss Hubers studentiem pasniedza sertifikåtus, kas apliecina viñu dalîbu starptautiskajå vasaras universitåté, un véléja vienmér büt zinåtkåriem, mér˚tiecîgiem un droßi iet påri visiem ce¬å sastaptiem tiltiem. ❏

Stipendijas pétîjumu veikßanai Kanådå Izsludinåts NSERC (Natural Sciences and Engineering Research Council of Canada) zinåtnes stipendiju konkurss pétîjumu veikßanai dabas un inΩenierzinåtnés. Stipendiju ilgums ir seßi méneßi, viens vai divi gadi. Pretendentu nominé attiecîgå Kanådas augstskola, ar kuru iepriekß jåvienojas par pétîjuma veikßanu un darba vadîtåju. Pieteikties aicinåti tie, kas doktorantüru beigußi péc 2001. gada 30. septembra vai kas büs beigußi lîdz 2004. gada 30. jünijam. Nepiecießamas labas ang¬u vai françu valodas zinåßanas. Dokumentu iesniegßanas termiñß: ß.g. 1. oktobris. Sîkåka informåcija un pieteikuma anketas – internetå: www.nserc.ca.❏

Socrates/Erasmus stipendiju konkurss Socrates/Erasmus ir viena no populåråkajåm studentu apmaiñas programmåm Eiropå. RTU bakalaura programmu vecåko kursu, ma©istrantüras un doktorantüras studenti tiek aicinåti pieteikties uz stipendijåm, lai 2003./2004. studiju gada pavasara semestrî studétu Be¬©ijas, Dånijas, Francijas, Grie˚ijas, Itålijas, Nîderlandes, Portugåles, Somijas, Spånijas, Íveices, Våcijas, Zviedrijas universitåtés un augstskolås. Stipendijas sañemßanas priekßnoteikums – labas ang¬u vai attiecîgås valsts valodas zinåßanas, skaidrs årzemju studiju perioda mér˚is. Pieteikßanås termiñß – 25. septembris Plaßåka informåcija un pieteikuma anketas Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå tålr. 7089343; e–pasts: Jolanta.Jurevica@rtu.lv; www.rtu.lv Izmantojiet iespéju iepazît citas kultüras, paplaßinåt redzesloku, bagåtinåt zinåßanas un pieredzi! Gaidîsim jüs SSD pieñemßanas laikos: otrdien, ceturtdien no plkst. 14 lîdz 17, treßdien no plkst. 9 lîdz 12. ❏

2003. gada 28. augusts

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Gribat måcîties årzemés – måcieties! Jolanta Jurévica Íogad sañemtå Erasmus Universitåtes harta, kuru parakstîjusi Eiropas Komisija, ¬auj müsu universitåtei – tås studentiem un måcîbspékiem – arî turpmåk izmantot visas iespéjas, ko piedåvå Socrates/Erasmus programma. Lîdz ßim visplaßåk îstenota studentu mobilitåte, un jau vairåk nekå 100 RTU studentu ir guvußi starptautisku pieredzi, studéjot müsu partneraugstskolås Eiropå. Arî ßoreiz piedåvåjam iepazîties ar studentu iespaidiem, kas güti, studéjot Våcijå un Itålijå, kå arî ar ieteikumiem nåkamajiem Erasmus studentiem, kuri izkristalizéjußies péc årzemés

pavadîtå studiju posma. Kaut arî izbraucoßo studentu skaits ir daudz lielåks nekå iebraucoßo studentu skaits, esam gandarîti par to, ka arî Rîgas Tehnisko universitåti studenti izvélas par sava årzemju studiju posma mér˚i. Pagåjußajå måcîbu gadå RTU studéja astoñi Erasmus studenti no Våcijas, Nîderlandes, Itålijas un Íveices. Esam sañémußi Cîrihes Tehniskås universitåtes (Íveice) studenta Fabien Curchod, kurß studéja EEF vides zinåtnes programmå, atsauksmes par Rîgå pavadîto laiku un piedåvåjam arî JI lasîtåjiem ar tåm iepazîties. ❏

CTU studenta pieredze Latvijå Varbüt jüs måc ziñkårîba un jums gribésies uzzinåt, kå notiek apmaiñas studentu dzîve Rîgas Tehniskajå universitåté… Pirms såku – man ß˚iet, ka katrs var izvéléties citas aktivitåtes un ka tåpéc nevar salîdzinåt visus apmaiñas studentus. Un arî palikt Latvijå tikai semestri noteikti ir par maz, arî tåpéc, ka Rîgå ir ¬oti daudz iespéju. Es nolému mé©inåt darît labåk aktivitåtes, kuras tikai Latvijå var darît. Par to te mazliet ståstu. Latvija ir slavena ar saviem koriem. Par laimi, ßogad bija Dziesmu svétki! Ziñkårîbas dzîts, es reiz martå noskatîjos kora Gaudeamus un dejotåju Vektora uzståßanos. Abi bija ¬oti patîkami. Dejot man ir ¬oti grüti, arî dziedåt korî man nebija pieredzes, turklåt RTU grupåm ir augsts lîmenis. Taçu, kad man teica, ka drîkstu piedalîties korî, domåju, ka tå man ir ¬oti skaista iespéja. Kåpéc nepamé©inåt? Såku iet uz kora mé©inåjumiem martå, biju uzaicinåts uz nåkamo koncertu Kurzemé, un, tå kå dziedåtåji un diri©ents Ivars (meistars!) bija ¬oti laipni, paliku gan. Un tad nåca vél lielåka veiksme, ko laikam tikai reizi müΩå var darît, tas ir, piedalîties Dziesmu svétkos! Dziedåt korî Gaudeamus bija liels prieks, ar kora palîdzîbu måcîjos dziesmas, piedalîjos koncertos un arî ierakstå un jünija beigås varéju dziedåt Dziesmu svétkos. Tas bija augsts punkts manå apmaiñas semestrî. Citas lietas, ko varéju darît RTU, ir iemåcîties latvießu valodu, mé©inåt tautas dejas Rîgas Dançu klubå, sportot, piedalîties Jåñu svinéßanå... Kas man ¬oti patika Rîgas Tehniskajå universitåté, ir tas, ka var darît daudz lietu (måcîbas un izklaide) un ka cilvéki ir atsaucîgi, pieméram, bez pasniedzéju palîdzîbas nevarétu darît visas tås jaukås lietas. Lai gan pa Latviju daudz nece¬oju, varu teikt, ka Rîga ir ¬oti skaista un man patîk ßî dzîvespriecîgå pilséta. Mana apmaiña RTU bija ¬oti intensîva un vértîga. Es saku: müΩå

Fabians Dziesmu svétku gåjienå. neaizmirsîßu ßo laiku! Ak, bet tik un tå… jau drîz atgriezîßos!

Fabien Curchod, Cîrihes Tehniskås universitåtes students Red. piebilde: raksta autors latvießu valodu måcîjies tikai vienu semestri, un, lai parådîtu, cik labå lîmenî to iespéjams apgüt tik îså laikå, autora stilu nelabojåm.

Gads Våcijas augstskolå Íodien ce¬ojums uz årzemém nevienu nevar pårsteigt. Jo îpaßi studentu. Ko jüs teiksiet par måcîbåm årzemés? Tas ir dårgi? Nezinåt valodu? Vai arî jüs vienkårßi neesat nopietni domåjis par to? Es paståstîßu par måcîbu iespéjåm un labumiem årzemés, bet tålåk jålemj jums... Ja meklé augstskolu caur privåtstruktüråm, tas maksås diezgan daudz. Plaßas iespéjas måcîbåm årzemés piedåvå müsu universitåte. Neaizmirstiet, ka Latvija atrodas ce¬å uz ES, un ir izveidotas vairåkas programmas integråcijas atbalstam. Tå, pieméram, studentu apmaiñas programma Socrates/Erasmus, manupråt, ir ideåla iespéja profesionålås izaugsmes såkumam. Par programmas noteikumiem uzzinåsiet Starptautisko sakaru da¬å pie Jolantas. Es tikai piebildîßu, ka programma piedåvå sañemt stipendiju, kura da¬éji sedz ce¬a un dzîvoßanas izmaksas attiecîgajå valstî. Jautåjums: ko dod ßåds ce¬ojums? Pirmkårt, tå ir adaptåcijas spéjas pårbaude sveßå vidé. Otrkårt, var salîdzinåt savas zinåßanas ar citu studentu zinåßanåm, lîdz ar to izglîtîbas lîmeni Eiropå un pie mums. Turklåt mainås attieksme pret måcîbu procesu, kå arî pret sevi kå pret topoßo speciålistu. Péc brauciena uz Våciju, kur més (trîs IEF studentes) studéjåm vienu gadu, sapratu, ar ko gribu nodarboties dzîvé un kådas ir manas izaugsmes iespéjas izvélétajå jomå Eiropas mérogå. Vél viens bütisks pluss ir tåds, ka iespéjams årzemju studiju posmu pagarinåt. Var atrast prakses vietu

vélamajå nozaré (visi lielåkie uzñémumi piedåvå tådu iespéju) vai arî darbu. Iespéjåm nav robeΩu. Jåbüt tikai vélmei izmantot tås, uz ko es jüs arî aicinu! Un nobeigumå par to, kas bütu jåatceras, braucot uz årzemém: 1. Neatkarîgi no stipendijas apjoma såkumå noskaidrojiet, cik jums izmaksås dzîvoßana tajå valstî, uz kuru braucat. To var uzzinåt pie programmas koordinatoriem vai arî tießi sazinoties ar izvéléto universitåti. Nebaidieties jautåt – jums noteikti palîdzés! Tå jüs nodroßinåsiet sev mierîgu dzîvoßanu bez nepatîkamiem pårsteigumiem. 2. Jüs esat RTU un Latvijas seja, atceraties to, ka esat savas valsts pårståvis! 3. Cieniet valsts un cilvéku kultüru, starp kuriem jüs dzîvojat! Jüs esat vienkårßi ciemiñß! 4. Jo vairåk jums büs interese par valsti, jo interesantåk jums büs dzîvot. Esiet aktîvi, steidzieties iekårtot savu dzîvi, tas jums patiks, esmu pårliecinåta.

Ar labåkajiem novéléjumiem, Anastasija Kirñiçanska, IEF studente

2003. gada 28. augusts

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Latvießi Itålijas augstskolå Jånis Za˚is, EEF students Izmantojot iespéju studét Turînas Politehniskajå augstskolå saistîbå ar Socrates/Erasmus programmu, més – EEF studenti Jånis Za˚is un Oskars Plataiskalns – pavadîjåm trîs méneßus siltajå un saulainajå Itålijå. Més izbraucåm no Rîgas 7. februårî, kad spécîgi sniga sniegs. Péc trim dienåm iebraucåm Turînå, kur gaisa temperatüra bija ap +5 grådiem, un, protams, no sniega nebija ne vésts. Turînå müs gaidîja nopietnas studijas, tomér centåmies atlicinåt laiku, lai varétu arî tuvåk iepazît Itåliju. Lai labåk integrétos starptautisko studentu sabiedrîbå, padzi¬inåti måcîjåmies ang¬u valodu un itå¬u valodas pamatus. Studéjåm Industriålås elektronikas un elektrotehnikas fakultåté. Müsu uzdevums bija pétît elektroener©ijas pårveidotåjus, kas samazina harmoniku un saståvu pårvades tîklå. Darbs tika veikts, izmantojot PSpice datorprogrammu, ar kuras palîdzîbu veido elektroener©ijas pårveidotåju shému modulåciju. Péc itå¬u måcîbspéku domåm ßåda veida darba izstrådei bütu vajadzîgi vismaz seßi méneßi, taçu ierobeΩotå laika dé¬ vairåk tika apgüta teorétiskå puse. Lai varétu strådåt praktisko darbu moderni aprîkotajås laboratorijås, Turînå bütu jåpavada vél vismaz trîs méneßi. DiemΩél müsu laboratorijås pietrükst tießi ßîs modernizåcijas. Turînas Politehniskajå augstskolå studijas tiek padarîtas interesantas

Raksta autors Venécijå. un aizraujoßas, iesaistot studentus daΩådos projektos, kurus finansiåli atbalsta gan Itålijas, gan arî citu valstu lielie uzñémumi un valdîba. Studijas notika péc individuåla måcîbu plåna ang¬u valodå, bet kontaktéßanås sadzîvé – itå¬u un zîmju valodå. Iespéjas ce¬oßanai un valsts iepazîßanai ir ¬oti lielas, protams, arî cenas ir ¬oti augstas, bet, ja prot itå¬u valodu vai vienkårßi ce¬o itå¬u sabiedrîbå, tad to var izdarît krietni létåk. Iesakåm izmantot Socrates/Erasmus programmas piedåvåtås iespéjas! ❏

RTU sākas 2003. gada uzņemšana Ir 14. jülija rîts, un RTU koridoros jau 9.00 redzami daudzi jauni cilvéki. Izskatås, ka apgüt tehniskås zinåtnes interesé ne mazumu jaunießu. Precîza informåcija par uzñemßanas kårtîbu lasåma jau vestibilå. Plkst. 10 dokumentu pieñemßanai veras visas durvis. Vérosim, kas notiek. Pirmajå ståvå, kur såkas anketu aizpildîßana un konsulté RTU studentu komanda, ¬auΩu pilns. Iepriecina korektå situåcija. Pie konsultantu galdiem séΩ paßi jaunießi, vecåki un vecvecåki atsédinåti rindiñå tålåk pie sienas. Pareiza rîcîba, citådi jaunießi bieΩi vien pie vårda netiek, jo måmiñas parasti ir aktîvåkas. Zålé negarlaikojas nevienas fakultåtes uzñemßanas komanda, pirmajå dienå rinda ståv vienîgi pie IEF. Otrajå dienå rindas parådås arî pie DITF un BF, bet ko darît ir visiem. SprieΩot péc daudzajiem studét gribétåjiem, pirmajam kursam vajadzétu büt pårpildîtam, taçu augusta otrå pusé uzzinu bédîgu vésti – daudzi nav izturéjußi pårbaudîjumu matemåtikå. Skumji gan, tåtad skolas solå nav vél saprasts, ka, ja pamatîgi neapgüsi matemåtiku, par inΩenieri nek¬üsi. ❏ M. E.

2003. gada 28. augusts

Kaļķu ielas karstā vasara Asoc. profesors Elmårs Be˚eris, måcîbu prorektors Lai kaut ko derîgu un labu izgatavotu, amatnieks rüpîgi izvélas kokmateriålus, seko, lai tie bütu labi izΩåvéti, bez plaisåm, nebütu sametußies, pat intereséjas, kådå Méness fåzé zå©éti. Nupat beigusies materiåla atlasîßana RTU produkcijai. Kådi tad ir pirmie iespaidi gan par paßu procesu, gan par tå rezultåtu? Vispirms jau piedåvåju uzmest acis diagrammai, kurå parådîts pirmås prioritåtes pieteikumu skaits katrå fakultåté pédéjos trijos gados, un nedaudz to pavértét.

toties påréjås izmaiñas ir pårdomu vértas. • Strauji pieaugusi büvnieku popularitåte. Íim pieaugumam vajadzétu materializéties budΩeta vietu skaitå. • Divas müsu fakultåtes – IEF un DTIF strådå nopietnas konkurences apståk¬os: bet vienai no tåm popularitåtei ir tendence palielinåties, bet otrai dramatiski krît. Kåpéc? Kopumå pirmo prioritåßu pieteikumu skaits viså RTU fluktué ap 3500: 2001. g. – 3862; 2002. g. – 3280; 2003. g. – 3716 pieteikumi, bet jauno studentu kvalitåte ßogad sagaidåma zemåka, jo visas fakultåtes, izñemot AF un BF, salasîja

diem neveidosies caurumi studentu skaitå? Un vispår, pienåcis laiks pårdomåt müsu attiecîbas ar vidusskolåm. Íogad trijås fakultåtés – EEF, TMF un MLF tekstilniekos matemåtikå caurkrita ap 50% no pretendentiem. Ja tå turpinåsies, müsu materiåls k¬üs aizvien nekvalitatîvåks. Zviedri Lundas universitåté jau deviñus gadus rîko tehnikas dienas un olimpiådes skoléniem, vél dzîvå atmiñå müsu paßu ˚îmi˚u un radistu olimpiådes. Jåmeklé formas, kå pievérst skolénu pråtus eksaktåm zinîbåm un tehnikai. Derétu atbalstît arî skolénu populåri zinåtnisko Ωurnålu Terra. (Cik

Pirmås prioritåtes pieteikumu skaita izmaiñas tikai akadémiskås + profesionålås 2. lîmeña programmas

2003

2002

2001

DF VI TMF MLÍF IEF ETF EEF DITF BF AF 0

200

Situåcija TMF un MLF pédéjos divos gados faktiski nav mainîjusies, jo diagrammå redzamås izmaiñas radîjusi tekstilnieku påreja no vienas fakultåtes uz otru,

400

600

visus, kas vien spéja atrisinåt çetrus no desmit uzdevumiem matemåtikå. Pirmo reizi ar visai vårgu pirmkursnieku saståvu nåksies strådåt datori˚iem, kas pie tå nav radußi. Vai rezultåtå péc daΩiem ga-

800

1000

daudzi no mums zina par tå eksistenci?). Laiks påriet no pasîvås reklåmas (izstådes, runas, bukleti) uz aktîvo. Arî müsu Atvértås durvis derétu izmantot atraktîvåk un efektîvåk. Varbüt nerîkot vienas

dienas kampañu, bet pasåkumu secîbu? Tagad mazliet par müsu paßu ieejas vårtiem – uzñemßanas procesu. Tur notiekoßo varu vértét ar savu sadedzinåto nervu metriem un zaudétiem kilogramiem: vél pirms diviem gadiem cauråm dienåm uzklausîju pretenzijas, dzésu konfliktus, klausîjos draudus un solîjumus, kaunå nodüru acis, ejot garåm tekoßås informåcijas stendiem, bet vakarå tå vien vilka ieraut nervu atslåbinåßanai, toties ßogad visas tås nepatikßanas praktiski pilnîgi pagåja man garåm. Uzñemßanas proceså iesaistîtie neparastajå sutoñå strådåja godpråtîgi, k¬üdas parådîjås pavisam reti un operatîvi tika labotas, re©istråcijas, ranΩéßanas, ieskaitîßanas programmatüra strådåja bez noraußanås, ar mammåm un onku¬iem nenåcås bendét nervus. Un tomér, ir virkne vietiñu, kur nåktos piestrådåt: • Nav normålas milzîgås rindas, re©istréjoties studijåm neklåtiené un Muitas koledΩå. • Manupråt, ir apkaunojoßi re©istrét studijåm RTU reflektantus ar nesekmîgåm atzîmém vidéjås izglîtîbas ateståtå, neprasot nekå, izñemot måcîbu maksu. Galu galå, arî nabadzîbå nedrîkst lepnumu zaudét. • Pienåk daudz südzîbu par RTU måjaslapu: nepårskatåma, neoperatîva un nepilnîga informåcija (te es uzskaitu elektroniski sañemtås pretenzijas), serveris nespéj lapu pavilkt, un bieΩi uzñemßanai veltîtå lappuse vispår nav pieejama. Tas nu mums godu nedara un lîdz nåkamajai kampañai jåsakårto. • Joprojåm ßaurå vieta ir atbildes uz telefonu zvaniem, – te nu daΩus méneßus gadå bütu jåtur uz telefona uzsédinåts kompetents cilvéks. • Pråtîgåk jåplåno budΩeta vietu sadalîjums. Fakultåtes ßogad virkné gadîjumu bija zaudéjußas realitåtes izjütu, bet måcîbu prorektors izlaida to cauri. Noslégumå gribu pateikties visiem, kas svîda un suta ßajå uzñemßanas kampañå: studentiem, uzñemßanas komisijas un fakultåßu darbiniekiem, neredzamajiem datorspeciålistiem, eksaminétåjiem. Gan jau kådi reflektanti arî palika neapmierinåti, – nav brînums, ka pie ßådas spriedzes pasprük arî kåds nelaipns vårds. Atvainojos visu vårdå aizskartajiem. Darbosimies kopå tå, lai RTU k¬ütu aizvien prestiΩåka augstskola. ❏

2003. gada 28. augusts

RTU Uzñemßanas komisijå Èsumå par Uzñemßanas komisijas darbu lüdzåm paståstît Uzñemßanas komisijas atbildîgo sekretåru asociéto profesoru Ivaru Odîti: – Studentu ieskaitîßana uz budΩeta apmaksåtajåm vietåm gan 1. kurså, gan ma©istrantürå, gan pécbakalaurantüras inΩenieru profesionålo studiju programmås jau beigusies (saruna notiek 20. augustå). Íogad tradicionåli vislielåkais konkurss bija Arhitektüras fakultåté, kur uz 20 budΩeta vietåm un 20 maksas studiju vietåm bija 258 pieteikumi, daudz studétgribétåju bija arî Büvniecîbas fakultåté, kur vérojams straujß interesentu pieplüdums, acîmredzot vispåréjå ekonomiskå izaugsme Latvijå, ko raksturo aizvien varenåkå büvniecîbas nozares vérßanås plaßumå, un attiecîgi pieaugußais pieprasîjums péc büvinΩenieriem noteicis to, ka jaunießi vélas pievérsties ßai perspektîvajai profesijai. Pagåjußå gada lîmenî noturéjås IEF. Straujåk kritis reflektantu skaits lîdz ßim visai populårajå DITF, kur pieteikumu bija salîdzinoßi pamaz. Situåciju raksturojoßa ir atzîme matemåtikas eksåmenå – pagåjußogad ieskaitîjåm ar vértéjumu 8, bet ßogad – pat ar 4... Påréjås fakultåtes apméram saglabåjußas iepriekßéjo gadu lîmeni. DiemΩél jåteic, ka plånotås budΩeta vietas nav aizpildîtas. Èpaßi daudz brîvu vietu palicis EEF (90 vietas no plånotajåm 245) un ETF (65 vietas no plånotajåm 315), kuras bija paredzéjußas nepår-

domåti lielu budΩeta vietu skaitu. Lai gan péc pagåjußå gada statistikas jau bija redzams, ka plånotie skait¬i ir påråk lieli – brînumi nemédz notikt... Viens no iemesliem ßai situåcijai – tå kå IZM dod finanséjumu budΩeta vietåm visiem kursiem un fakultåtes pédéjos divus gadus sañem finanséjumu atbilstoßi budΩeta vietu skaitam, turklåt vecåkajos kursos studentu ir mazåk, jo visas mirußås dvéseles ir atskaitîtas, un fakultåtes ir ieinteresétas palielinåt budΩeta vietu skaitu pirmajå kurså. 11.–13. augustå bija izsludinåta papildu uzñemßana uz ßîm brîvajåm budΩeta vietåm tiem reflektantiem, kas nebija izturéjußi konkursu kådå citå RTU fakultåté. Pieteicås apméram 50 jaunießu. Jo, protams, lielåkå da¬a to, kuri, pieméram, véléjußies studét BF, labpråtåk k¬üst par maksas studentiem BF, nevis izvélas pilnîgi citu specialitåti EEF vai ETF. Jo viñi saglabå iespéju, sekmîgi måcoties, nåkamajå måcîbu gadå pretendét uz budΩeta vietåm. Tåpat ir ar IEF reflektantiem – diez vai, neizturéjußi konkursu ßajå fakultåté, viñi izvélésies kådu no tehniskajåm specialitåtém. Paßlaik ir viskarståkais periods maksas studentu uzñemßanå, jo no 11. lîdz 22. augustam viñiem jåsamakså studiju maksa, un tikai péc tam varésim apkopot datus par maksas studentu ieskaitîßanu. Populårås studiju programmås, kur pretendentu bija vairåk nekå vietu skaits, kå, pieméram, programmå

muitas vadîßana un nodok¬i, kur bija 270 pieteikumu uz 200 vietåm, noteikums ir tåds, ka tiek ieskaitîti pirmie 200 studenti péc rangu tabulas, ko veido ateståta atzîmju summa, ja viñi lîdz 22. augustam samakså studiju maksu. Liels darbs vél ir priekßå, arî ieskaitot neklåtienes studentus. Íogad uz neklåtienes studijåm pieteicås vairåk studentu nekå pérn, apméram tükstotis reflektantu, un visi jånoformé kå maksas studenti – jånoslédz ar viñiem lîgumi, jåizraksta maksåjuma uzdevumi, jånoformé visi dokumenti. Vél ir arî ma©istranti, kas studés par maksu. Visumå uzñemßana ßogad noritéjusi sekmîgi, arî tehnisku problému ar datorsistému nebija. Rîgå pieteikumu bija vairåk, bet filiålés – Ventspilî, Daugavpilî un Liepåjå – mazåk nekå pérn. Tas ir müsu nåkamais uzdevums, noskaidrot un izvértét, kådi tam bijußi iemesli. Fakultåßu uzñemßanas komisijas ¬oti spraigi strådåja jülija otrå pusé, kad te gan tießå, gan pårnestå nozîmé bija årkårtîgi karsti. Nodarbinåti bija apméram 60 RTU måcîbspéki, kå arî studenti, kuri strådåja konsultåciju punktå, kur reflektantiem bija jåaizpilda pieteikuma anketa, ar kuru péc tam doties uz fakultåtes uzñemßanas komisiju. Ar studentu veikumu esam ¬oti apmierinåti, viñi veiksmîgi atrada kopéju valodu un palîdzéja topoßajiem studentiem atrisinåt neskaidros jautåjumus, tådéjådi pirmo vilni uzñemot uz sevi. Un tas nemaz

nebija vienkårßs pienåkums. Kuriozi ir tas, ka jaunießi, kas vélas k¬üt par studentiem, joprojåm ir bérniß˚îgi – nåk pieteikties ar mammåm, ar téviem, daΩs aiz rokas tiek atvests, lai neaizmük. Par spîti tam, ka nemitîgi, informéjot par studiju iespéjåm RTU, notiek daΩådas izstådes, pasåkumi, RTU pårståvji dodas arî uz skolåm, iesniegt dokumentus ierodas arî tådi, kas, ß˚iet, neko nav dzirdéjußi ne par izvéléto fakultåti, ne studijåm tajå. DaΩi tikai pie re©istråcijas galda mé©ina izß˚irties, kur grib studét. Un visgrütåk ir ar tiem, kas negrib vai nespéj uztvert nekådu informåciju, – lai gan uz visiem informåcijas dé¬iem un arî studentam izsniegtajos materiålos ir visa informåcija, kas, kå, kur un kad viñam jådara, turklåt tas tiek skaidrots arî mutiski, tomér daudz ir tådu, kas, izrådås, neko nav sapratußi vai dzirdéjußi. Nemitîgi kåds aizmirst måjås dokumentu, kurß apliecina, ka viñß ir iesniedzis ateståtu RTU, un uz kura ir viña re©istråcijas numurs, kas ir ¬oti svarîgs viså turpmåkajå uzñemßanas procedürå, jo starp 3500 reflektantiem bez ßå numura orientéties nav iespéjams. Taçu priecé tas, ka ir arî daudz reflektantu, kuri ierodas nopietni sagatavojußies un kuru ateståti vieß cerîbas, ka RTU studentu rindas iegüs labu papildinåjumu.

Asoc. profesoru I. Odîti uzklausîja I. Mi˚elsone

Ieskaitîßanas rezultåti pilna laika studijåm par valsts budΩeta lîdzek¬iem AF – 20 (vietu skaits), 258 (256) (pieteikumu skaits, iekavås – pirmo prioritåßu skaits), 20 (ieskaitîti studijåm par valsts budΩeta lîdzek¬iem); DITF – 379, 918 (541), 346; BF – 103, 753 (419), 106; EEF – 245, 456 (220), 155; ETF – 315, 617 (292), 250; IEF – 183, 1479 (1007), 177; MLF – 165, 237 (199), 142; TMF – 230, 430 (270), 188; Humanitårais institüts – 30, 31, 31; Daugavpils filiåle – 114, 211 (124), 79; Liepåjas filiåle – 111, 189 (171), 88; Ventspils filiåle – 43, 98 (70), 40. Kopå – 1938, 5812 (3716), 1622.

Ieståjpårbaudîjumå izkritußo reflektantu skaits pa fakultåtém

Tiem, kas izvéléjußies studét MLF, par savu fakultåti ståsta Viesturs Langenfelds.

AF – eksåmenu matemåtikå kårtoja 166, izkrita 37; DITF – 323, 70; BF – 256, 100; EEF – 123, 60; ETF – 166, 33; IEF – 321, 69; MLF – 51, 26; TMF – 139, 68; Daugavpils filiåle – 102, 30; Liepåjas filiåle – 83, 28; Ventspils filiåle – 52, 7. Kopå – 1782, 528 (29,6%).

2003. gada 28. augusts

Zinātņu prorektors informē * Sakarå ar Latvijas Attîstîbas a©entüras pékßñi izsludinåto konkursu iespéjamo ZTP vienîbu projektu sagatavoßanas atbalstam 18. jülijå zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis izdeva rîkojumu fakultåßu dekåniem un institütu direktoriem izveidot ekspertu darba grupas projektu pieteikumu sagatavoßanai. Atbilstoßi konkursa nolikuma prasîbåm lîdz 2003. gada 1. augustam bija jåizstrådå un jåiesniedz projekti ZTP infrastruktüras projektu izstrådes lîdzfinanséjuma sañemßanai. Projektu koordinåciju uzticéja RTU RBI måcîbspékiem U. Cimdiñam un R. Lieksnim. Vértéßanas komisija 2003. gada 6. augusta sédé noléma atbalstît divu RTU piedåvåto projektu sagatavoßanu: 1. ZTP organiskås sintézes, farmåcijas un medicînas materiålu pétniecîbas un raΩoßanas attîstîbas centrs (atbalstîts ar nosacîjumu, ka projektå ir iek¬auts OSI eksperimentålås raΩotnes un apmåcîbu centra projekts); 2. Biomateriålu un ekomateriålu raΩoßanas attîstîbas centrs (atbalstîts ar piezîmi – sastådot darba uzdevumu, iestrådåt daudznozaru tehnolo©iskå centra izveides konceptu [Ezermalas ielas attîstîba]). Ar ßo lémumu RTU ir ieguvusi Ls 10 000 papildu finanséjumu ZTP centru veidoßanas projektu sagatavoßanai. Prorektoru kårtéjo reizi pårsteidzis gan konkursa pékßñums un îsais pieteikuma iesniegßanas termiñß (10 dienas), gan vértéßanas komisijas saståvs bez nozaru speciålistiem, gan tas, ka, pieñemot lémumu, mé©inåts finanséjumu sadalît lîdzîgi starp projektus iesniegußajåm institücijåm, nevis ievérots projekta iesniedzéju zinåtniskais potenciåls. * 24. jülijå tika atklåta Rîgas vagonbüves rüpnîcas teritorijå izveidotå

sabiedriskå organizåcija Zinåtniski tehnolo©iskais parks RVR (ZTP RVR). Tå dibinåtåji: Latvijas Attîstîbas a©entüra, Rîgas vagonbüves rüpnîca, Rîgas Tehniskå universitåte, a/s PasaΩieru vilciens, a/s Transporta un sakaru institüts, a/s Seversta¬lat, SIA Vairogs–M, SIA Baltijas testéßanas centrs, SIA Netcards. ZTP RVR mér˚is ir koncentrét zinåtnisko un rüpniecisko potenciålu modernu projektu radîßanai, lai sekmétu transporta maßînbüves attîstîbu Latvijå. Atklåßanå RTU zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis informéja, ka zinåtnieku darbi galvenokårt büs saistîti ar tramvaju, elektrovilcienu, dîze¬vilcienu un ar tiem saistîto tehnolo©iju izstrådi, kå arî ZTP RVR büs prakses vieta universitåtes studentiem zinåtniskås pétniecîbas darbu veikßanai. Jau septembrî parkå darbu såks seßi TMF zinåtnieki. Pirmais îstenot ir paredzéts projekts Zemås grîdas tramvaju raΩoßana. Tie Rîgå varétu såkt kursét 2005. gada pavasarî. Otrå iecere saistîta ar elektrovilcieniem un dîze¬vilcieniem. * 19. augustå prorektors piedalîjies seminårå ES struktürfondi un to piedåvåtås iespéjas, kurå Labklåjîbas, Finanßu, Ekonomikas, Zemkopîbas, Izglîtîbas un zinåtnes, Satiksmes, Vides un Re©ionålås attîstîbas un paßvaldîbu lietu ministriju pårståvji sniedza detalizétu informåciju par daΩådiem ES fondiem un iespéjåm iegüt to lîdzek¬us. ❏

Zinåtñu prorektoru profesoru L. Ribicki uzklausîja M. Eizentåle

Labākā no 100 InΩenierzinåtñu doktora Bazila Papadia* vårda balvu par labåko studéjoßå uzståßanos starptautiskajå Ener©étikas un elektronikas inΩenieru savienîbas – IEEE (Institute of Electrical and Electronic Engineer) – konferencé Boloñå 25. jünijå ieguva RTU EEF doktorante Marija Dañilova ar referåtu Augstsprieguma un superaugstsprieguma elektropårvades lîniju bojåjumu vietas noteikßanas algoritmi. Viñas uzståßanås atzîta par labåko no 100. Apsveicam ar spîdoßo uzvaru! Kå paståstîja EEF profesors V. Çuviçins, M. Dañilovas uzståßanås bijusi ¬oti pårliecinoßa péc satura un nevainojamå ang¬u valodå. Doktoranti nav varéjis apmulsinåt arî Skotijas pårståvja jautåjums par to, kåpéc tik mazai valstij kå Latvijai bütu vajadzîgs pétît 300 km garas augstsprieguma lînijas aizsardzîbas jautåjumus. Doktorante viñam paskaidrojusi par visas Baltijas un Krievijas Zieme¬rietumu apvienotås energosistémas paßreizéjo darbîbu un pétîjumu pasütîjumiem, kå arî par perspektîvu drîzumå pievienoties Eiropas energosistémai. IEEE starptautiskås konferences ir plaßåkås Eiropå un notiek regulåri. Tås aptver visas ar elektroener©ijas raΩoßanu, sadali un izmantoßanu saistîtås problémas, kå arî ener©étikas modernizåcijas tendences. Boloñå IEEE atzîméja konferençu Power Tech desmito

gadskårtu. Pirmo IEEE Power Tech konferenci Aténås organizéja Dr. inΩ. B. Papadia 1993. gadå, 1995. gadå konference notika Stokholmå, 1999. gadå – Budapeßtå, 2001. gadå – Porto, 2005. gadå

konferencé piedalîjås çetri EEF doktoranti, nolasot trîs referåtus. Referåtu atlase un vértéßana ir ¬oti nopietna – no 800 pieteiktajiem uzståties varéja 500, savukårt pretendét uz labåko studéjoßå uzståßanås

Bazila Papadia vårda balva. plånota Sanktpéterburgå. IEEE konferencés vairåkkårt piedalîjußies EEF Ener©étikas institüta profesori A. Sauhats un V. Çuviçins, Dispeçeru centra Baltija pårståvji, kå arî EEF doktoranti. Íå gada konferences daudzo sekciju darbs notika otrås vecåkås universitåtes Eiropå (aiz Prågas universitåtes) Boloñas universitåtes InΩenierzinåtñu fakultåtes senatnîgi majeståtiskajås telpås. Íå gada

balvu varéja tikai tie referåti, ko bija pieteikußi paßi studéjoßie un ko atbalstîja attiecîgå konferences sekcija. Tådu ßajå konferencé bija 100. EEF profesüra jau vairåkus gadus virza doktorantus piedalîties starptautiskås konferencés un priecåjas par viñu referåtu kvalitåti, ko atzinußi arî starptautiskie eksperti. *

Bazila

Papadia

balva

studéjoßajiem ßogad nodibinåta, lai godinåtu pirms gada aizsaulé aizgåjußå IEEE Power Tech konferençu iedibinåtåja profesora Bazila Papadias piemiñu. Balvu pasniedza viña déls. Bazils Papadia (Basil Papadias) ieguvis inΩeniera elektrotehni˚a kvalifikåciju 1956. gadå un inΩenierzinåtñu doktora grådu 1969. gadå Aténu Valsts tehniskajå universitåté (Grie˚ija), inΩenierzinåtñu ma©istra grådu 1972. gadå un inΩenierzinåtñu doktora grådu 1975. gadå Renselåras Politehniskajå institütå (Trojå, ASV). No 1959. lîdz 1975. gadam Grie˚ijas Valsts ener©étikas korporåcijå viñß nodarbojies ar ener©étikas pétniecîbas un studiju plånoßanas jautåjumiem. Kopß 1975. gada – Aténu Valsts tehniskås universitåtes Elektroener©étisko sistému katedras profesors un direktors Elektroener©étikas sistému laboratorijå, kas vada akadémiskås un lietiß˚ås pétniecîbas projektus. Profesors bijis vairåk nekå 100 zinåtniski tehnisko publikåciju un ener©étikas gråmatu autors, daudzu valsts un starptautisku konferençu vadîtåjs un dalîbnieks, IEEE loceklis un IEEE Eiropas noda¬as koordinåcijas komitejas vadîtåjs. ❏

EEF profesoru V. Çuviçinu uzklausîja M. Eizentåle

2003. gada 28. augusts

Kompånijas OptiCom dåvinåjums Profesors Ernests Pétersons Jaunizveidotå Transporta elektronikas un telemåtikas katedra sañémusi dåvinåjumu no kompånijas OptiCom. Tå ir datortîklu aparatüra, kuru paredzéts izmantot måcîbu un pétnieciskajå darbå, kå arî esoßo datortîklu papildinåßanai un jaunu tîklu veidoßanai. No jaunå måcîbu gada RTU Transporta un maßînbüves fakultåtes datortehnikas un telekomunikåciju specialitåtes måcîbspéki un studenti turpinås darbu un studijas Elektronikas un telekomunikåciju fakultåté (ETF), kur ir izveidota

jauna Transporta elektronikas un telemåtikas katedra. Jau pirms katedras izveidoßanas Transporta reållaika sistémas profesora grupa ir darîjusi daudz, lai saglabåtu un uzturétu eksistéjoßo måcîbu datortîklu un paßu telekomunikåciju virzienu, saistot to ar transportu iespéjami plaßå nozîmé. Viena no svarîgåkajåm un grüti risinåmajåm problémåm, ar kuru profesora grupa regulåri saskårås jau vairåkus gadus, bija modernas komunikåciju aparatüras trükums. Ío situåciju palîdzéja atrisinåt kompånija OptiCom (©eneråldirektors S. O¬evskis), kas RTU Transporta elektronikas un telemåtikas

katedrai uzdåvinåja un piegådåja 30 Nortel Networks daΩådu tipu komutatorus un koncentratorus datortîklu studijåm un daΩådu projektu realizåcijai. Sañemtå aparatüra paredzéta ne tikai måcîbu procesam jaunajå katedrå un fakultåté, bet arî pétnieciskam darbam. Íî pati aparatüra tiks arî izmantota RTU studentu viesnîcas tîkla izveidei. Visai dåvinåtajai aparatürai kompånija OptiCom nodroßina gada garantiju un cer, ka ßî aparatüra ¬aus studentiem izmantot müsdienîgu datortîklu tehnolo©iju måcîbu proceså. Íajå gadîjumå tießi kompånijas Nortel Networks aparatüra ¬aus studentiem padzi¬inåti apgüt

datortîklus, realizéjot arî praktiskus uzdevumus realitåtei pietuvinåtås vidés. Citéjot SIA OptiCom ©eneråldirektoru: «Més paståvîgi izjütam augsti kvalificétu kadru trükumu. Jo labåka un müsdienîgåka büs augstskolu materiålå båze, jo studentu sagatavoßanas lîmenis büs augståks. Tåpéc, sañémußi uzaicinåjumu palîdzét augstskolai, més uzreiz devåm savu jåvårdu. Ceram, ka ßî dåvana tiks novértéta un péc iespéjas lietderîgåk izmantota.» Pateicamies SIA OptiCom par lielisko dåvinåjumu! ❏

Desmitais un arî pirmais Asoc. profesors Jånis Ítrauhmanis, Ìeomåtikas katedras vadîtåjs 4. jülijå bija Büvniecîbas fakultåtes ©eodézijas specialitåtes desmitais izlaidums, vienlaikus arî Ìeomåtikas katedras pirmais izlaidums (attélå). Ìeodézijas specialitåti nodibinåja jau 1927. gadå Latvijas Universitåté, no 1945. lîdz 1951. gadam te bija arî Ìeodézijas katedra, tad to slédza. Rîgas Politehniskajå institütå no 1967. lîdz 1975. gadam bija Ìeodézijas katedra (to vadîja docents K. Menzins no 1967. lîdz 1970. gadam un M. Granovskis no 1970. lîdz 1975. gadam), bet ©eodézijas specialitåti atjaunot ne¬åva. Ìeodézijas specialitåti müsu augstskolå atjaunoja 1989. gadå, bet Ìeodézijas katedru – 1991. gadå. Tås pirmais vadîtåjs bija docents Jånis Klétnieks (lîdz 1995. gadam), vélåk – Jånis Bikße. 1998. gadå Ìeodézijas katedru pårveidoja par Ìeodézijas un kartogråfijas profesora grupu asociétå profesora Jåña BaloΩa vadîbå. Kopß ßå gada 24. februåra uz minétås grupas båzes izveidota Baltijas valstîs pirmå Ìeomåtikas katedra. Te jåpaskaidro, ka ©eomåtika ir interdisciplinåra zinåtnes nozare, kas ietver ©eodézijas, kartogråfijas un zemes pårvaldîbas problémas, lai risinåtu teritorijas ilgtspéjîgas attîstîbas nodroßinåßanu. Ìeomåtikas katedras måcîbspéki ir ilggadéjie müsu augstskolas måcîbspéki docents Jånis Bikße, asociétie profesori Jånis Balodis un ßo rindu autors, laboratorijas vadîtåja Daina Platå, ©eodézijas specialitåtes absolventi:

zzzzzzzz praktiskais docents Armands Auziñß, asistenti Jånis Ancåns, Måris Ka¬inka, Mårtiñß Reiniks, Valdis Vanags un citi. Pirmais ©eodézistu izlaidums bija 1993. gadå, kad specialitåti absolvéja astoñi bakalauri un 14 inΩenieri bakalauri: Jånis Ancåns (müsu kolé©is), Vilnis Gremze, Jånis Gulåns, Ralfs Mi˚elsons, Måris Ru©elis (Valsts zemes dienesta Projektu noda¬as vadîtåjs), Jånis Vaics, Valdis Vanags (müsu kolé©is), Anita Vandere; inΩenieri: Aigars Ansbergs (SIA Ìeodézists direktors), Jolanta Brißka, Normunds Cipruss, Sanita Gailîte, Uldis Gau, Aina Kamradze, Kaspars Kojaloviçs, Uldis MeΩulis (SIA Merko direktors), Vineta Ozoliña, Dagnis P¬avaråjs, Gints Rudzîtis, Arnis Skujiñß, Anatolijs Soloha, Agris Svars. No pirmå izlaiduma vadîtåju amatos (péc müsu rîcîbå esoßås informåcijas) ir trîs, bet no nåkamajiem jåpiemin: Armands Auziñß (Valsts zemes dienesta izpild-

direktora vietnieks), Jånis Kaminskis (Valsts zemes dienesta Ìeodézijas pårvaldes direktors un Valsts pårbaudîjumu komisijas vadîtåjs) un Andris Cinis (SIA Trinets direktors un Latvijas Mérnieku biedrîbas prezidents). Desmitajå izlaidumå sveicåm seßus bakalaurus, çetrus ma©istrus un çetrus inΩenierus. Bakalauri: Daiga Dol©e, Maksims Lukjançikovs, Marina Nurkina, Kristîne Siliña, Irina Sokolova, Låsma Íteinberga–Karlsone; ma©istri: Svetlana Òepjoßkina, Daina Reinbaha, Marina Tarasenko, Deniss Titovs; inΩenieri: Jülija Figurina, Marija Multane, Péteris Pétersons, Lauris Volfs. Piecas müsu ßå gada absolventu darbu témas bija veltîtas ©eodézijai, kartogråfijai – seßas, nekustamå îpaßuma pårvaldîbai – trîs. Te gan jånoråda, ka ßåds sadalîjums ir mazliet nosacîts, jo daudzi darbi bija kompleksi. Labåko vidü jånosauc Marinas Tarasenko darbs Interciålo sistému

lietojums ©eodézijå un kartogråfijå (vadîtåjs asoc. prof. J. Balodis), Svetlanas Òepjoßkinas ma©istra darbs Specializétås topogråfiskås kartes: problémas un metodes (vadîtåjs asoc. prof. J. Ítrauhmanis), Marinas Nurkinas bakalaura darbs Lietojuma programmu izstråde, izmantojot Microstation Basic (vadîtåjs asist. M. Ka¬inka) un Laura Volfa inΩenierprojekts Digitålå augstuma mode¬a izveide Latvijas teritorijai (vadîtåjs asist. J. Ancåns). Èpaßi jåizce¬ neklåtnieces Marijas Multanes inΩenierprojekts SlieΩu ce¬u pårbaudes (vadîtåjs asist. M.Ka¬inka), kas ir viens no pirmajiem par ßo ¬oti aktuålo problému. Komisija uzsvéra arî Denisa Titova, Maksima Lukjançikova un Daigas Dol©es darbu aktualitåti. Paßlaik, kad pirmå lîmeña izglîtîbas programma ©eodézijå un kartogråfijå ir pårtraukta, Ìeomåtikas katedra ir vienîgå müsu valstî, kurå var iegüt augståko izglîtîbu ßådå studiju programmå. ❏

2003. gada 28. augusts

RTU topoßie arhitekti pasaules véjos 2003. gadå organizåcija Archiprix International otro reizi rîkoja pasaules labåko arhitektüras diplomdarbu skati un konkursu. Uzaicinåjumus dalîbniekiem nosüta uz tåm universitåtém, kurås ir arhitektüras, teritoriålplånoßanas vai ainavu arhitektüras programmas. Katra augstskola izvirza vienu dalîbnieku, kura diplomdarbs piedalås izstådé un informåcija par kuru ievietota internetå. Íogad uzaicinåjumu piedalîties sañéma arî RTU Arhitektüras fakultåte, kas izvéléjås Noras Saulespurénas diplomdarbu Atpütas parks nogurußai pilsétai/ Ëdens atrakciju parks Rîgå, Latvijå. Íå gada Archiprix International konkursam bija pieteikti 160 darbi. Jünija vidü projektu autorus uzaicinåja piedalîties radoßajå darbnîcå un projektu izstådes atklåßanå, ko katru gadu organizé citå pilsétå, ßogad – Stambulå (Turcija) pulcéjås 70 studenti no visas pasaules. Studenti iepazinås ar pilsétu, risinåja ar tås attîstîbu saistîtus arhitektoniskus jautåjumus un ieguva papildu zinåßanas arhitektüras izglîtîbas un prakses jomå. Nodarbîbas notika Stambulas Tehniskås universitåtes Arhitektüras fakultåtes telpås. Studenti izvéléjås vienu no piecåm darbnîcas grupåm, kuras risinåja visdaΩådåkås problémas. Bija piedåvåta ßåda izvéle: 1. Stambula un jüra (vad. Arda Inceoglu [Turcija]); 2. Stambulas ce¬i un skati (vad. Peter Hasdell [Zviedrija]); 3. Stambulas Åzijas da¬as dzîves kustîba (vad. Mark West; Natalija Subotincic [Kanåda]); 4. Stambulas augstceltñu rajonu nåkotne (vad. Winka Dubbeldam [ASV]); 5. Stambulas centrålie laukumi (vad. Vedran Mimica [Nîderlande]).

AF 3. un 4. kursa studentu darbu skaté – Idejas Vecrîgai. Nora Saulespuréna izvéléjås tému Stambula un jüra. Intensîvå darbå, veicot izpéti, tika izanalizéti Bosforas jüras ßauruma krasti un piedåvåti iespéjamie risinåjumi, lai vidi padarîtu funkcionåli un estétiski augstvértîgåku. Grupå kopå strådåja studenti no Turcijas, Våcijas, Itålijas, Taizemes, Venecuélas, Norvé©ijas, Rumånijas un Austrålijas, iegüstot interesantu informåciju par arhitektu darba un domåßanas veidu pasaulé. Ekskursijas ar vietéjo zvejnieku laivåm un sarunas ar Turcijas studentiem ¬åva iepazît vidi arî no vietéjo iedzîvotåju redzes punkta. Darba mér˚is bija padarît jüru maksimåli pieejamu cilvékiem, un radoßais veikums demonstréts profesionåli augstvértîgå prezentåcijå. Paraléli praktiskajam darbam bija piedåvåtas lekcijas, kuras lasîja radoßo darbnîcu vadîtåji – gan praktizéjoßi arhitekti, gan teoréti˚i. Galvenå téma – arhitektüras projektéßanas studiju metodolo©ija daΩådås pasaules augstskolås. Bija arî lekcijas par arhitektüras praksi un eksperimentålåm tehnolo©ijåm. Pé-

déjå dienå nosauca 19 labåkos projektus, kuru autoriem büs iespéja bez maksas 2004. gada martå apmeklét apbalvoßanas ceremoniju Stambulå. Protams, paraléli darbam bija arî svinîgi koktei¬u vakari, oficiålas uzrunas un ne tik oficiåla, bet priecîga kopå büßana. Archiprix International ir vienîgais topoßo arhitektu darbu konkurss ar mér˚i pulcinåt visas pasaules jaunos arhitektus, lai veicinåtu domu, metoΩu un praktisko zinåßanu apmaiñu arhitektüras nozaré. Íî tradîcija, turpinot attîstîties, varétu k¬üt par sava veida pasaules arhitektüras skolu izglîtîbas lîmeñrådi. (Tuvåka informåcija – www.archiprix.org) Regulåra pieredzes apmaiña AF paståv ar Lundas, Tallinas, Vi¬ñas, Brémenes u. c. arhitektüras skolåm. Íå gada martå vieslektors Zviedrijas arhitektüras speciålists V. Bokalders AF nolasîja lekcijas Ekolo©iskås problémas vidé un arhitektürå. AF vienmér centusies atbalstît studentu lîdzdalîbu daΩådås starptautiskås aktivitåtés. Pagåjußais

måcîbu gads tåm bijis îpaßi raΩîgs. AF doktorante A. Anteniß˚e piedalîjusies astoñås daΩådås konferencés un seminåros Latvijå, Lietuvå, Austrijå, Itålijå, Zviedrijå un Spånijå. Årzemju augstskolås sekmîgi studéjußi ßådi AF studenti: M. Åbele, M. Jaunromåns un B. Bula Milånas Tehniskajå universitåté; I. Pedece Berlînes Profesionålajå augstskolå; I. Peiseniece Milånas Politehniskajå augstskolå; K. Bramanis Valensijas Politehniskajå universitåté; I. Lapiña Arhitektüras augstskolå Veimårå. Taçu aktîvå dalîba årzemju studijås nav mazinåjusi topoßo arhitektu interesi par paßmåju arhitektüras jautåjumu risinåßanu. No 29 ßå gada diplomdarbu témåm 16 veltîtas Rîgai, no tiem vairåkiem darbiem ierosmi devußi paßvaldîbas såktie Rîgas attîstîbas plånojumi (seßi diplomdarbi), Vecrîgas problemåtiku risina trîs diplomdarbi, bet trîs diplomdarbi risina jauno tehnolo©iju iniciéto jaunu éku tipu. Trîs diplomdarbi pievérsußies aktîvajai pilsétai Ventspilij, bet divi (Olainei un Rendai) uzskatåmi par reålai dzîvei pietuvinåtiem esoßo büvobjektu rekonstrukciju projektiem. Kå îpaßa téma iezîméjusies industriålo teritoriju transformåcija (pieci diplomdarbi). No 19. augusta Råtslaukumå Zilås gvardes ékå atvérta AF 3. un 4. kursa studentu darbu skate – Idejas Vecrîgai, kurå lîdz 12. septembrim var iepazîties ar jaunåko kursu studentu projektu piedåvåjumiem Råtslaukuma, Lîvu laukuma un Ka¬˚u ielas apbüvei. Aizejiet un apskatiet, ¬oti interesanti piedåvåjumi! ❏ AF dekånu J. Briñ˚i uzklausîja M. Eizentåle

Sveicam! Sveicam Klezbergu ©imeni – Sigitu, Uldi un lielo måsu Sintiju – ar déliña un brålîßa Kristiåna ieraßanos pasaulé!

2003. gada 28. augusts

SP informé Sveiks, student!

Péc saulainås vasaras ßodien tavå sejå tåds gaißs smaids. Lai tas nepazüd, gan jauno studiju gadu såkot, gan arî aizvadot! 1. septembris nav såkums, tas ir tikai turpinåjums iepriekßéjam semestrim vai vidusskolai péc mazas pîppauzes, tåpéc nav jégas visu såkt pilnîgi no såkuma, atliek vienîgi iet, apgüstot jaunas zinåßanas, aizvien vairåk tuvoties savai izvélétajai specialitåtei, tavåm izvélétajåm zinåßanåm vai arî pabîdît kursu uz to pusi, ja tas ir novirzîjies no mér˚a. Bet tev, pirmkursniek, vél viss priekßå. Un tießi no tevis paßa büs

atkarîgs, cik apmierinåts tu büsi ar savu izvéli, cik daudz spési pañemt no måcîbspékiem un izbaudît îsta studenta dzîvi. Novélam tev iegüt savå îpaßumå visu to labåko, ko vien RTU spéj sniegt, nenobîties no pårmaiñåm, jo skolnieciskå bîdîßana uz priekßu jau aiz muguras, cienîgi nest RTU studenta vårdu un vienmér domåt: «Mani studenta gadi ir/bija paßi labåkie!» Atliek vél tikai labi såkt jauno studiju gadu, tåpéc tiekamies jau 1. septembrî, Vispåréjos iepazîßanås svétkos Sapñu fabrikå! ❏

Studentu parlaments

Vai tu zini, kas notika ßajå vasarå? Guntis Di¬evs, EEF students Hei, student, ceru, ka ßî vasara tev pagåja visnota¬ jauka, interesanta un piedzîvojumiem bagåta. Galvenais vasarå ir labi atpüsties, iztrakoties, izbaudît jauko silto laiku, lai péc tam varétu mierîgi un radoßi nodoties studijåm. 1. septembris ir jau klåt... Manupråt, nozîmîgåkie ßîs vasaras notikumi saistîbå ar RTU bija XXIII Vispåréjie latvießu dziesmu svétki, jaunu studétgriboßo uzñemßana un RTU Studentu parlamenta vasaras nometne, kas ßogad notika Igaunijå. Bet par visu péc kårtas. Divdesmit treßie gadskårtéjie latvießu dziesmu svétki. Aizraujoßs pasåkums gandrîz nedé¬as garumå, kas rada îpaßu sajütu ikvienam latvietim. Dziesmu svétki ir tas laiks, kad visu latvießu tautu vieno viens kopéjs faktors, un tå ir dziesma. Íajos dziesmu svétkos uzståjås ne tikai kori, bet arî deju kolektîvi, kuri savu dejotprasmi demonstréja 5. jülijå deju uzvedumå Daugavas stadionå. Klåt nebiju, véroju to visu TV ekrånå, bet vienu varu teikt droßi, ka tas viss izskatîjås grandiozi. Jåatzîst, ka nosléguma koncerts, péc daudzu cilvéku domåm, bija nedaudz pievilkts aiz matiem, un tießi ßå iemesla dé¬ par labåkajiem pasåkumiem tika uzskatîts 3. jülija koncerts Skonto stadionå, kur jaunießu kori uzståjås kopå ar slavenåm latvießu popmüzikas un rokgrupåm, un jau minétå deju kolektîvu uzståßanås, kur tika izdejoti daΩnedaΩådi latvießu ornamenti un raksti. Kåpéc tapis ßis raksts? Protams, tåpéc, ka Dziesmu svétkos piedalîjås arî RTU vîru koris Gaudeamus, sievießu koris Delta, deju kolektîvs Vektors un RTU studentu pütéju or˚estris SPO. Kå jau zinåms, Gaudeamus joprojåm vislabåkais vîru koris Latvijå, bez komentåriem... Vektors sañéma

Nometné Vanaüvé, Igaunijå. sponsoru balvu, un SPO izcînîja godalgoto otro vietu starp pütéjiem. Tå tik turpinåt! Nozîmîgåkais notikums vasarå RTU neapßaubåmi bija jaunu reflektantu uzñemßana. Dokumentu iesniegßanas laiks bija divas nedé¬as – no 14. lîdz 25. augustam. Kopå RTU dokumentus ßogad iesniedza vairåk nekå 3000 studentu. Studét gribétåju bija tik daudz un jautåjumu, uz kuriem jåatbild, – arî, jo no tå, kådå veidå tiek pieñemti reflektanti, ir atkarîgs arî tas, vai viñi vispår gribés studét konkrétajå fakultåté. RTU diemΩél ir tikai otra populåråkå augstskola Latvijå. RTU var pieteikties uz 52 studiju programmåm astoñås fakultåtés. Iesniedzot dokumentus, students var pieteikties trijås fakultåtés – prioritåßu secîbå, t.i., ja reflektants neizturés konkursu, pieméram, inΩenierekonomistos, tad viñß automåtiski varés konkurét uz otru izvéléto specialitåti utt. Popularitåtes ziñå joprojåm nepårspéta ir InΩenierekonomikas fakultåte. Uz 183 budΩeta vietåm bija pieteikußies vairåk nekå 1000 studentu, Arhitektüras fakultåté uz 20 budΩeta vietåm pieteicås vairåk

nekå 250 studentu. Ener©étikas un Elektrotehnikas fakultåté uz 245 budΩeta vietåm pieteikumus iesniedza 220 studentu, tas nav daudz, bet tas ir krietni vairåk nekå pagåjußajå gadå. Liela nozîme RTU téla veidoßanå ir åréjiem sakariem – svarîga ir sadarbîbas partneru mekléßana, starptautiskå sadarbîba u.c. Íovasar jülija beigås (no 26. lîdz 28. jülijam – sestdien, svétdien, pirmdien) tika realizéts lielisks starptautiskås sadarbîbas projekts starp RTU, Vi¬ñas Tehnisko universitåti un Tallinas Tehnisko universitåti. Íis projekts izpaudås kå triju dienu nometne Igaunijå. Nometne notika vietå, ko sauc par Vanaüve. Tå ir neliela kempingu båze apméram 50 km no Pérnavas. Lai gan nometne tika rîkota Igaunijå un müsu igauñu draugi bija atbildîgi par to, lai påréjie bütu paédußi un atpütußies, tomér nometné toni noteica letiñi. Un kå nu ne, ja no Tallinas Tehniskås universitåtes bija ieradußies tikai astoñi pårståvji, no Vi¬ñas Tehniskås universitåtes – pieci, bet no RTU bija 25 pårståvji. Nometne bija izdevusies labi, ja neñem vérå daΩas neprecizitåtes

fizio©eogråfisko objektu noskaidroßanå. Igauñu draugi bija nedaudz k¬üdîjußies – tas üdens, kas atradås blakus nometnei, bija nevis ezers, kå såkumå bijåm informéti, bet gan neliela, pastrauja upe. Pati nometnes vieta bija jauka – plaßas sportoßanas iespéjas. Sîvå cîñå izcînîjåm godalgoto otro vietu nelielås improvizétås volejbola sacensîbås divu komandu konkurencé. Visu triju Baltijas valstu tehnisko universitåßu komanda piekåpås vietéjai izlasei. Vismaz dabüjåm diplomus par otro vietu. Par nopietnåko ßîs nometnes da¬u varéja uzskatît sestdienas pécpusdienas pasåkumu, kurå katras universitåtes pårståvis uzståjås ar runu un klåtesoßos informéja par to, kas padarîts aizvadîtajå gadå un par turpmåkås sadarbîbas iespéjåm. Galvenais nometnes mér˚is bija zinåßanu un pieredzes apmaiña starp universitåtém un iepazîßanås ar citu studentu parlamentu darbîbas metodém. Pats arî uzzinåju daudz jauna, pieméram, to, ka Lietuvå mazåkå stipendija, pårré˚inot latos, ir Ls 30 un transporta méneßbi¬ete diviem transporta veidiem makså Ls 1,5. Jauki, vai ne? ❏

2003. gada 28. augusts

SP informé

Transporta kompensācijas Transporta kompensåcijas veidlapas varés iegådåties Ka¬˚u ielå 1, 324. telpå un 120. telpå (1. ståvå) no plkst. 10 lîdz 16. Iesnieguma veidlapa jåaizpilda 2 eksemplåros (vienu reizi gadå) un jåpievieno visi nepiecießamie dokumenti (pases kopija ar savu foto, izziña no dzîvesvietas vai deklarétås dzîvesvietas (pieméram: Kuldîgas raj., Skrunda), 4 bi¬etes vai 44 bi¬etes vai méneßbi¬ete par 22 darbdienåm). Aizpildîtos iesniegumus (virspusé) un piestiprinåtus påréjos dokumentus pieñems, såkot no 1. oktobra Studentu parlamentå, Ka¬˚u ielå 1, 324. telpå,

katru dienu no plkst. 10 lîdz 16. Íie dokumenti jåsakårto ßådå secîbå un saskavoti jåiesniedz Ka¬˚u ielå 1 – 324. kabinetå (pédéjais iesniegßanas termiñß – 10. novembris): • 2 iesniegumi; • 4 bi¬etes vai 44 bi¬etes, vai arî méneßbi¬ete 22 darbdienåm; • pases kopija un izziña no dzîvesvietas. P. S. Ja iesniegumi netiks nodoti ßådå kårtîbå un saskavoti, tie netiks pieñemti. Transporta kompensåcija tiks izmaksåta reizé ar stipendiju (reizé ar stipendiju tiks izmak-

såta arî transporta kompensåcija par septembri, oktobri un novembri). Nododot transporta kompensåcijas iesniegumus un pievienojot méneßbi¬etes kopiju, tai jåbüt apstiprinåtai ar RTU SP dele©étå pårståvja parakstu vai Sanitas Vîlisteres parakstu. Bez atbildîgo pårståvju parakstiem kopija tiek uzskatîta par nederîgu. Lüdzam jüs arî ßad un tad ieskatîties sarakstå (tas atradîsies informåcijas stendå), kurå tiks minéti personu vårdi un uzvårdi, kam jåierodas pie Sanitas Vîlisteres pieñemßanas laikå, lai

noskaidrotu radußos jautåjumus, kas saistîti ar transporta kompensåciju. Iesniegumi jåaizpilda vienu reizi gadå. Tiem, kuriem ir akadémiskais atva¬inåjums, transporta kompensåciju nepieß˚ir! Septembrî visiem jåsaglabå bi¬etes vai méneßbi¬etes, lai tås varétu pievienot transporta kompensåcijas iesniegumam! ❏

Atbildîgå par transporta kompensåcijåm Sanita Vîlistere

Tur nebijis, nesapratīsi... Inese Íüpulniece Nevienam jau nav noslépums, ka lielåkajai da¬ai studentu måcîbas såkas sesijas laikå, bet tå taçu vél tik tålu! Tåpéc ßoreiz mazliet nelietderîgas informåcijas un pavisam citådas domas par RTU årpasaules notikumiem. Vasara, jüra, atpüta un izklaides... Kåds tad bija tavs iespaidîgåkais vasaras pasåkums? Imantdienas, jo tås apmeklé gadu no gada, bet ßogad îpaßas ar jauno norises vietu – Siguldu; varbüt daudzie pilsétu svétki ar Talantu fabrikas koncertiem? Bet ßos pasåkumus nevar salîdzinåt ar jauno izpildîtåju konkursu Jaunais vilnis Jürmalå, jo to taçu rådîja LTV2, bija tükstoßiem cilvéku un, galvenais, zvaigznes (!!!)... Atzîßos – es tur nebiju! Neskatieties uz mani tik jocîgi un nebrînieties, bet mans ßîs vasaras neaizmirstamåkais piedzîvojums bija nekomerciålås müzikas festivåls Tabüns Veckuldîgas pilskalnå, tåpéc sekos mazliet komercijas (reklåmas). Kåpéc? Lai daΩådotu tavu lasåmvielu. Kas tad bija ßis noslépumainais festivåls péc paßu organizatoru ieceres? Citåts no programmiñas: «Tabüns ir DIY (izdari to pats!) festivåls, un tas nozîmé ne tikai paßam darît, bet arî paßam domåt un apzinåties sevi sabiedrîbå, nepieñemot hipermårketa kultüras produkciju, kas savai iesaiñotajai precei lîdzi nes pårliecîbu par ßåda pa-

tériña pareizîbu un nepiecießamîbu. Íajå brîdî man jåaprauj savas ideolo©ijas straume un jåatzîst, ka Tabüns, katru gadu augot, tåpat piedåvå plaßa patériña programmu – par 3 latiem uz divåm dienåm tu vari izvéléties ne tikai kådu no protesta veidiem, kådu hc/punk utt., bet arî vari pats veidot savu Tabünu ar daΩådåm radoßåm paßizpausmém. Vienå jaukå gråmatå izlasîju, ka ikdienas dzîvé més visi esam anarhisti – draugu lokå lemjot par daΩådiem dzîves jautåjumiem, més praktizéjam anarhiju, neesot nevienam pak¬auti, kå arî nespieΩot citus îstenot viena cilvéka mér˚us. Tåpéc atcerieties, ka ßî nav pareizå Tabüna programma, jo tåda nepaståv. Katram no dalîbniekiem/apmeklétåjiem ir sava Tabüna programma, neatkårtojama – ar iepazîßanos, futbolu, peldéßanos vai kritienu nåtrés –, kas pilnîgi noteikti atß˚irsies no tås, kas izlasåma ßajå bukletå. Tabünå ir daudz vairåk brîvu vietu nekå, pieméram, programmiñå noteiktajos grupu uzståßanås vai video projekciju laikos. Íî brîvå vieta, ßî telpa starp cilvékiem gaida tavu Tabüna radoßås paßizpausmes rezultatîvo risinåjumu. Tas arî ir vissvarîgåkais, kåpéc Tabüns vispår notiek. Un pasaki, ka tå nav?!» Organizatoru radoßås izpausmes pirmos rezultåtus varéja redzét, jau ienåkot festivåla teritorijå, kur ap roku tika aplikta visiem zinåmå aproce, tikai ne pierasti kråsainå

papîra, bet gan pavisam parasta prievîte. Visas skatuves, kåpnîtes uz upi bija paßu organizatoru roku darbs – dé¬i un naglas bija prasmîgi izmantoti. Dîvainåkais – divu dienu laikå, par spîti lékåjoßajåm grupåm, nekas pat nesabruka! Vienîgais gatavais ievedums tå arî laikam palika za¬ås tualeßu büdiñas, jo tomér pilskalnå nevaréja at¬auties izveidot lauku sausås izdarîbu vietas kå Trincstokå (vél neordinåråks festivåls; diemΩél ßogad nenotika – I. Í.). Atß˚irîbå no vairåkuma Latvijas pasåkumu abos ßajos dabisko vajadzîbu nokårtoßana bija bezmaksas, tåpat kå baltais papîra rullîtis pie sienas. Nu pienåcis laiks mazam ieskatam oficiålajås aktivitåtés. Centrålå darbîba norisinåjås uz lielås skatuves, kur uzståjås daΩådu virzienu punk un hardcore grupas. Pédéjås daΩviet ir dzirdéts apzîméjam ar fråzém – «grieΩam vénas, grieΩam vénas...» vai «zå©is», tomér lielåkajai da¬ai ßo grupu fanu rokas ir pilnîgi neskartas, cilvéki pozitîvi noskañoti, pat ¬oti draudzîgi. Arî konfliktsituåcijas ir retas un iereibußu vietéjo aizspriedumainås domåßanas un ˚ermeña saståvda¬u nesavaldîßanas sekas. Turklåt ßeit bija dzirdamas ne tikai Latvijas, bet arî Lietuvas, Somijas, Austrijas pårståves. Èpaßi gribétos izcelt viesus no Somijas – Magyar posse (atmospheric indie music), kas ar divu sintezatoru, bas©itåras un bun-

gu palîdzîbu radîja klusuma un bijîbas (citiem, iespéjams, miega) cienîgu müziku. Tomér tas nebija tikai zå©a pasåkums, jo Ventas krastå darbojås elektriskå skatuve, ko papildinåja video projekcijas – ja lîdz ßiem labumiem tika, jo péc ß˚idruma no årpuses un iekßpuses brîvpråtîgas vai dabas dotas lietoßanas daΩiem ce¬ß pa ståvo pilskalna krauju aizveda citos ce¬os vai nece¬os. Blakus autoståvvietai atradås Vaißnavu jeb krißnaîtu telts ar védisko skatuvi (Indian make up + pantomîma + multimediju ßovs + Indijas dejas + teåtris + NataradΩa ar dejåm, dziesmåm, nüjåm un zobeniem) un ve©etåro virtuvi. Nogurußåkie atpütås chill out teltî, kautrîgåkie vai klusåkie atdzîvinåja telßu pilsétiñu, bet sportiskie piedalîjås futbola turnîrå. Par garlaicîbu nevaréja südzéties, un visu jau arî nevar izståstît, bet brîvs un tomér Tabünam piederîgs jutås katrs! Ja ßis viss izklausîjås par skarbu, tad labåk såkt ar Latvijas lielåkajiem rokfestivåliem: Liepåjas dzintars, Sinepes un medus, Blieziens, Més, liepåjnieki utt. Tur var mazliet ieskatîties jauno grupu konkursos un tad beidzot atkal klausîties jau tik pierastos LABÅKOS Latvijas rokmüzi˚us (kuri arî kådreiz spéléja kådå mazpazîstamo grupu konkurså...). Dzirde ßeit arî NOTEIKTI necietîs! ❏

2003. gada 28. augusts

Senatori noslédz 2002./2003. studiju gadu Senåta pédéjå séde ßajå studiju gadå notika 30. jünijå * Rektors akadémi˚is I. Knéts apsveica senatorus ar studiju gada noslégumu, novéléja visiem saulainu vasaru un uzaicinåja 29. augustå pulksten 10 uz sarunu par to, kå dzîvosim tålåk. * Rektors pasniedza zinåtñu doktora diplomu I. Klemenokam (TMF). Íveices un Baltijas sadarbîbas fonda balvas (stipendijas) rektors pasniedza ma©istrantiem O. Krievam (EEF) un S. Ruçevskim (BF). Rektors informéja, ka Elektroener©étikas un elektronikas inΩenieru savienîbas Boloñas starptautiskås konferences balvu par vislabåko studenta uzståßanos sañémusi EEF doktorante M. Dañilova, un ßajå sakarå apsveica veiksminieces tévu EEF profesoru A. Sauhatu. * RTU Goda darbinieka nozîmes un apliecîbas rektors pasniedza pensionétajai lektorei M. Cübergai, docentam J. Auzukalnam (abi BF) un asociétajam profesoram G. Bungam (TMF). * Rektors informéja par Baltijas re©iona divåm rektoru konferencém, kas jünijå notika RTU un LU (sîkåk skat. Dekånu runas). * Rektors ar ziediem apsveica profesorus Ì. Vulfu un V. Zagurski, kuri apa¬ås jubilejas svinés vasaras atva¬inåjuma dienås. * Konkursam uz vakantajåm LZA akadémi˚a vietåm izvirzîja profesoru J. Grundspeñ˚a (DITF) un J. Grabja (NI) kandidatüras, uz vakantajåm LZA korespondétåjlocek¬a vietåm profesoru A. Sauhata, J. Merkurjeva un R. Poça kandidatüras. Rektors novéléja kandidåtiem uzvaru konkurså. * Senåts noléma izsludinåt konkursu uz ßådåm vakantajåm profesoru ßtata vietåm: vides zinåtnes nozaré – vides zinåtne; informåcijas tehnolo©ijas nozares datorvadîbas apakßnozaré – datorvadîbas sistémas, sistému analîzes, modeléßanas un projektéßanas apakßnozaré – lémumu atbalsta sistémas; matemåtikas nozares varbütîbu teorijas un matemåtiskås statistikas apakßnozaré – varbütîbu teorija un matemåtiskå statistika; ˚îmijas inΩenierzinåtnes nozares poliméru un ß˚iedrmateriålu tehnolo©ijas apakßnozaré: – poliméru materiålu tehnolo©ija. * Apstiprinåja Senåta komisijas ßådå saståvå: Straté©ijas komisija – I. Knéts, L. Ribickis (abi Rektoråts), J. NaudΩuns, K. Rocéns (abi BF), E. Avota (BF stud.), Ì. Vulfs, L. Zaiceva, A. Glazs (visi trîs DITF), J. Gerhards (EEF), I. Slaidiñß, P. Misåns (abi ETF), K. Didenko, M. Íenfelde (abi IEF), R. Valters (MLF), J. Gréviñß (RBI), P. Balckars, ‰. Geriñß, M. Kleinhofs (visi trîs TMF). Kopå 18. Likumdoßanas komisija – I. Knéts (rektoråts), M. Dobelis (BF), U. Sukovskis (DITF), J. Koße¬evs (DITF stud), K. Didenko (IEF), M. Knite (MLF), J. Dehtjars (TMF). Kopå 7. Finansu un budΩeta komisija – I. Knéts, R. Taraßkeviçs (abi rektoråts), J. Rotçenkovs (AF stud.), E. Dzelzîtis (BF), J. Grundspeñ˚is, J. Lavendels, J. Merkurjevs, L. Zaiceva (visi çetri DITF), J. Gerhards, J. Dirba, E. Vanzoviçs (visi trîs EEF), J. Ziemelis (ETF), V. Neßpors, J. Zvanîtåjs, R. Poçs (visi trîs IEF), V. Kårkliñß (LF), V. Kampars, M. Knite, G. MeΩinskis (visi trîs MLF), J. Gréviñß (RBI), A. Urbahs (TMF), A. Janbicka (ZB). Kopå 22. Studiju kvalitåtes komisija – E. Be˚eris (Rektoråts), L. Novickis, I. Volodko (abi DITF), G. Lauks, J. Ziemelis (abi ETF), O. Priede (ETF stud.), K. Didenko, J. ipsna, J. Saulîtis (visi trîs IEF), J. Jasukeviça (IEF stud.), M. Jure (MLF), E. Balcers, J. Dehtjars (abi TMF), D. Nîtiña (VI). Kopå 14. Studiju programmu komisija – E. Be˚eris (Rektoråts), J. Briñ˚is (AF), J. Smirnovs (BF), J. Grundspeñ˚is, Ì. Vulfs (abi DITF), J. Ivanovs (DF), J. Gerhards, D. Blumberga, E. Vanzoviçs (visi trîs EEF), J. Jankovskis, G. Lauks, P. Misåns (visi trîs ETF), J. ipsna, J. Saulîtis (abi IEF), A. Lanka (HI), S. Kukle (MLF), M. Kleinhofs (TMF), L. A. Åboliña (TMF stud). Kopå 17. Infrastruktüras efektivitåtes komisija – R. Taraßkeviçs (Rektoråts), I. Slaidiñß (ETF), J. Lavendels (DITF), K. Gri˚e, J. Lielåmers (abi IEF stud.), S. Kukle (MLF), P. Balckars, ‰. Geriñß, G. Liberts (visi trîs TMF). Kopå 9.

Kultüras un sadzîves komisija – S. Prostakovs (DITF stud.), U. Citskovskis, K. Gri˚e (abi IEF stud.), V. Kozlovs (IEF), A. Lanka (HI), M. Jure (MLF), A. Cimmermane (MLF stud.), L. I¬jinska (VI). Kopå 8. Reklåmas un darba tirgus komisija – J. Koße¬evs, L. Stankeviça, I. Íüpulniece (visi trîs DITF stud.), N. Baranovskis, J. Zvanîtåjs (abi IEF), J. Jasukeviça (IEF stud.). Kopå 6. Zinåtnes komisija – L. Ribickis (Rektoråts), J. Krastiñß (AF), R. Rikards (BF), A. Glazs, J. Merkurjevs, L. Novickis, I. Volodko (visi çetri DITF), J. Koße¬evs (DITF stud.), D. Blumberga, A. Sauhats (abi EEF), I. Zosåre (EEF stud.), J. Jankovskis (ETF), V. Kozlovs, J. Zvanîtåjs (abi IEF), R. Cimdiñß, M. Kalniñß, A. K¬aviñß, G. MeΩinskis (visi çetri MLF), J. Grabis (NI), A. Urbahs (TMF). Kopå 20. Studentu lietu komisija – I. Íüpulniece (DITF stud.), V. Zagurskis (DITF), O. Priede (ETF stud.), U. Citskovskis (IEF stud.), M. Íenfelde (IEF), D. Turlajs (TMF). Kopå 6. * Apstiprinåja profesionålå bakalaura studiju programmu Aviåcijas transports un inΩenierstudiju programmu virzienå Gaisaku©u elektronisko iekårtu tehniskå ekspluatåcija. * Par doktorantu zinåtniskå vadîtåja apstiprinåßanu Senåts noléma: pamatojoties uz DITF domes 2003. gada 16. jünija sédes lémumu un promocijas padomes P–07 rekomendåciju, pieß˚irt doktorantu darbu zinåtniskå vadîtåja tiesîbas studiju programmå Datorsistémas DITF docentam Dr. inΩ. P. Rusakovam. * Par zemes un büvju Bezdelîgas ielå 5a iznomåßanu Senåts noléma: 1. Pilnvarot rektoru I. Knétu slégt lîgumu ar SIA VP Nekustamie îpaßumi, re©. Nr. 40003521352 par zemes un büvju Rîgå, Bezdelîgas ielå 5a, iznomåßanu uz 49 gadiem ar ßådiem nosacîjumiem: nomas maksa ir 5% no zemes un büvju kadastrålås vértîbas gadå (2003. gadå zemes kadastrålå vértîba Ls 23 481 un büvju – Ls 40 989), bet, ja nomnieks nomas maksu par büvém samakså avanså péc lîguma re©istråcijas zemes gråmatå, tås lielums nedrîkst büt zemåks par Ls 40 000. 2. Iegütos lîdzek¬us novirzît RTU garåΩas pårvietoßanai no Rîgas brîvostas nomåtås zemes uz universitåtes valdîjumå esoßajiem objektiem un auditoriju remontam. * Par papildinåjumu 2003. gada 31. marta Senåta lémumam Par vienotu sankciju sistému studentiem – akadémiskajiem parådniekiem: Senåts noléma papildinåt minétå Senåta lémuma 2. punktu ar teikumu – «Sesijas papildlaiks nav paredzéts studiju programmas pédéjå semestra sesijai.» * Senåta Studiju programmu komisijas priekßsédétåja profesora J. Grundspeñ˚a uzdevumå par komisijå iesniegto paßnovértéßanås ziñojumu recenzéßanas rezultåtiem ziñoja profesors Ì. Vulfs. Pozitîvu vértéjumu sañémußi paßnovértéßanas ziñojumi – profesionålajai, bakalaura, ma©istra un doktora programmai Tekstila un ap©érbu tehnolo©ija (recenzente prof. L. Zaiceva). Måcîbu prorektors E. Be˚eris informéja, ka ßodien Valsts akreditåcijas komisijas sédé RTU koledΩprogramma Transportbüve akreditéta uz seßiem gadiem un programma Vides zinåtne uz diviem gadiem. * Apstiprinåja programmas Transports inΩenierstudiju programmu virzienå Gaisaku©u un dzinéju tehniskå ekspluatåcija uzñemßanai 2003 . un 2004. gadå. Turpmåkam laikam izstrådås trîsgadîgo bakalaura programmu. * Par izmaiñu Büvzinåtnes un arhitektüras nozares profesoru padomes saståvå Senåts noléma: pamatojoties uz Büvzinåtnes un arhitektüras nozares profesoru padomes 2003. gada 30. jünija sédes lémumu, atsaukt no Büvzinåtnes un arhitektüras nozares profesoru padomes saståva Latvijas Jüras akadémijas asociéto profesoru Jåni Ítrauhmani un iek¬aut minétås nozares profesoru padomes saståvå RTU profesoru Andri Çati. * Zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis lüdza Senåta locek¬us ßovakar pulksten 18 turét îkß˚us par RTU vîru kora Gaudeamus veiksmi koru karå. (Senatori lügumu pildîjußi nopietni. XXIII Vispårîgajos latvießu dziesmu svétkos Gaudeamus vîru koru grupå ir pårliecinoßi ieguvis pirmo vietu. Red.) M. E.

Dekånu runas 19. jünija sédé * Lîbekas Lietiß˚o zinåtñu universitåtes bijußais rektors, RTU viesprofesors R. Taurits informéja par studiju sistému Våcijas augstskolås, kå arî par tehnolo©iskajiem parkiem Våcijå. * Dekåni informéja par gatavoßanos akreditåcijai un pårakreditåcijai. * Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede atgådinåja, ka måcîbu prorektors E. Be˚eris jau vairåkkårt lüdzis dekånus iesniegt secinåjumus un nåkotnes plånus par katru fakultåtes programmu, bet tie joprojåm nav sañemti. Rektors pieprasîja dokumentus iesniegt lîdz 25. jünijam. * Izskatîja Senåta 30. jünija sédes lémumprojektus. Senåta priekßsédétåjs profesors M. Knite iesniedza dekåniem Senåta komisiju saståva priekßlikumus, lai fakultåté vienotos par pårståvniecîbu komisijås. Senatoru komisiju izvéle bijusi ¬oti nevienmérîga, pieméram, Finanßu komisijå pieteikußies 22 senatori, bet Studentu lietu komisijå tikai trîs. * Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: • Latvijas Jüras akadémijas 10 gadu jubilejå RTU pårståvés Senåta priekßsédétåjs profesors M. Knite. 10 gadu jubileju atzîmés arî Biznesa augstskola Turîba, bet 18. jülijå 40 gadu jubileju svinés Valmieras stikla ß˚iedras rüpnîca, kurå strådå daudzi RPI absolventi. • 5. jünijå Saeimå apstiprinåta RTU Satversme, 18. jünijå tå nodrukåta Latvijas Véstnesî, tåtad jaunå, t.i., labotå, RTU Satversme ståjas spékå no ß. g. 19. jünija. • Sañemta IZM véstule ar norådîjumu, ka augstskolas pårkåpj ministrijas norådîtos uzñemßanas såkuma termiñus (dokumentu pieñemßana no 7. jülija, ieståju pårbaudîjumi – no 22. jülija). • Latvijas emeritétå zinåtnieka nosaukums un pensijas piemaksa pieß˚irta pieciem RTU måcîbspékiem un zinåtniekiem: A. Kårkliñai, E. Lavendelim, T. Purîtim, A. Ruplim un V. Zaram. • 13. jünijå RTU notika piektå BALTECH valdes sanåksme. Tajå paßå laikå LU notika Baltijas jüras re©iona klasisko universitåßu rektoru konference, kuras darba kårtîbas galvenais jautåjums bija zinåtnes un tehnolo©iju parki. No RTU uzståjås zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis. • BALTECH valdes sédé tikås deviñu Baltijas jüras re©iona tehnisko augstskolu rektori un apsprieda starptautisko ma©istra programmu îstenoßanu, augstskolu zinåtnisko sadarbîbu, finanßu problémas, kå arî jauno sadarbîbas programmu – kå veidot ilgtspéjîgu attîstîbu Baltijas re©ionå. No RTU iesniegta virkne pieteikumu. Vairåkus projektu pieteikumus iesniegußi BF profesori R. Rikards un A. Çate, bet nesaprotami, kåpéc transporta nozaré nav neviena projektu pieteikuma. Tika sagatavoti priekßlikumi ES 6. ietvarprogrammai par Baltijas zinåtnes sadarbîbas tîklu. Péc valdes sédes notika divu dienu seminårs, kurå izskatîja katras augstskolas zinåtniskås darbîbas potences un kopdarbîbas iespéjas. Péc RTU rektora akadémi˚a I. Knéta uzaicinåjuma universitåßu rektori îsumå raksturoja savas augstskolas paßreizéjo studiju struktüru un pieß˚iramos grådus vai kvalifikåciju. Tallinas TU 8 fakultåtés îsteno 30 bakalaura, 32 ma©istra un 9 doktora programmas, klåtiené måcås 12 000 studentu. Studiju shéma: 3+2+3 lîdz (t.i., 3 gadi bakalaurantüra, 2 gadi ma©istrantüra, 3–4 gadi doktorantüra). InΩeniera grådu TTU nepieß˚ir, to péc darba raΩoßanå pieß˚ir profesionålås savienîbas. TTU 37% finansé valdîba, 30% – raΩoßana, 7,5% – ES. Íå gada septembrî TTU büs 85 gadu jubileja. Vi¬ñas TU (arî Kauñas TU) studiju shéma ir 4+2+4, péc bakalaurantüras var studét arî divgadîgajås inΩenierstudijås. Måcås 12 000 studentu, no kuriem dienas noda¬å 10 000. Deviñås fakultåtés strådå 115 profesori, 435 asociétie profesori, docentu nav. Finanséjums – 18 miljoni eiro gadå. Pagåjußå gadå aizståvétas 28 doktora disertåcijas. Eksisté arî koledΩprogrammas. Helsinku TU studiju shéma ir 3+2+4. Studentu skaits – 14 000. Péc pieciem gadiem pieß˚ir inΩeniera nosaukumu, ko angliski tulko par ma©istru. Lîdzîga shéma ir Zviedrijas tehniskajås augstskolås, kurås péc pieciem gadiem pieß˚ir civilinΩeniera grådu, ko arî angliski tulko par ma©istru. Dånijas TU studiju shéma ir 3+2+3. Kopéjais studentu skaits – 5500. Eksisté atseviß˚as inΩenierzinåtñu koledΩas, kas 3,5 gados sniedz zemåko profesionålå inΩeniera izglîtîbu. Íîs programmas valstî ir ¬oti populåras. Zviedrijas Karaliskajå tehnolo©iju institütå måcås 11 000 studentu, strådå 210 profesori, 251 asociétais profesors, kå arî lektori (docentu nav). Gadå doktorantüru beidz 175. Gada budΩets – 200 miljoni eiro (140 miljoni latu), 32% finanséjuma tiek pieß˚irti bakalaurantürai, 65% –

2003. gada 28. augusts ma©istrantürai, doktorantürai un pétniecîbai. Kauñas TU 11 fakultåtés studé 19 500 studentu, universitåté darbojas 15 pétniecîbas institüti. Tå ir lielåkå Baltijas TU. Kauñas kolé©i priecåjas par Latvijas Satversmes tiesas lémumu par vecuma cenza atcelßanu. Lundas universitåté kopéjais studentu skaits – 36 000, no tiem tehniskajås specialitåtés studé 6000. Pagåjußå gadå aizståvétas 150 doktora disertåcijas. Linçépingas universitåté ir trîs fakultåtes: Tehniskå, Medicînas un Humanitårå. Måcås 23 000 studentu, 1400 doktorantu. 26. jünija sédé * Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: • Par rektora pienåkumu izpildîtåjiem vasaras atva¬inåjuma laikå. • Par piedalîßanos Dziesmu svétku gåjienå 6. jülijå. • Par Biznesa augstskolas Turîba 10 gadu jubilejas svinîbåm 28. jünijå, kurås RTU pårståvét rektors lüdza måcîbu prorektoru E. Be˚eri. • Rektors un kanclers R. Taraßkeviçs apmekléjußi visas TTI telpas Lomonosova ielå 1. Pårsteigusi nekårtîba telpås, kuras apsaimnieko Transporta elektronikas un telemåtikas katedra (TETK). Notikußas pårrunas ar personålu par telpu piederîbu un remontiem. Rektors nolémis apskatît visas telpas arî citås RTU ékås, lai uz vietas pårbaudîtu to izmantoßanas lietderîbu. ETF dekåns I. Slaidiñß izteica pretenzijas par remontiem TETK telpås. • Rektors sañémis oficiålu véstuli no Valsts emeritéto zinåtnieku padomes, kurå paziñots, ka A. Kårkliñai. E. Lavendelim, T. Purîtim, A. Ruplim un V. Zaram pieß˚irts valsts emeritétå zinåtnieka nosaukums un no ß. g. 1. jülija ikméneßa piemaksa pie pensijas, un atgådinåts, ka valsts emeritétie zinåtnieki nevar sañemt atalgojumu no LZP grantiem. * Par situåciju studiju programmu akreditåcijå un/vai pårakreditåcijå informéja måcîbu prorektors E. Be˚eris. 30. jünijå Valsts akreditåcijas komisijas sédé izskatîs trîs RTU programmas: ma©istra programmu Vide, koledΩprogrammu Büvniecîba un ma©istra programmu Visaptveroßa kvalitåtes vadîba. Prorektors uzsvéra, ka, neievérojot atgådinåjumu pagåjußå Dekånu padomes sédé un tam sekojoßo rektora prasîbu, pårskatu par visu fakultåtes programmu akreditåcijas situåciju iesniegusi tikai ETF. Prorektors atgådinåja, ka arî tåm programmåm, kuråm akreditåcijas beigu termiñß ir decembris, bütu vélams dokumentus iesniegt jau vasarå, lai nekavétos ekspertu norîkoßana. Péc sañemtajåm ziñåm, prorektoram paßreizéjå akreditåcijas situåcija RTU neß˚iet dramatiska. * Uzñemßanas komisijas atbildîgais sekretårs asoc. profesors I. Odîtis informéja par 2003. gada uzñemßanas darba grafiku. Sagatavoßanås darbi norit normåli, telpas un datortehnika büs kårtîbå laikus. Notikusi darbinieku instruktåΩa. Datu tîkla projekta diretors I. Pujåts informéja, ka datortehniku instalés no 3. lîdz 8. jülijam un péc tam darbinieki jau varés trenéties darbam. I. Pujåts uzskata, ka datu tîkla åtrdarbîba büs labåka nekå pagåjußå gadå. Vienojås, ka Studiju da¬a sniegs Uzñemßanas komisijai precîzu informåciju par programmu akreditåcijas situåciju. * Izskatîja Senåta 30. jünija sédes darba kårtîbas jautåjumus. Apsprieda RBI domes lügumu palielinåt RBI direktora algu. Administråcijas ieteikums – kå visås RTU struktürvienîbås algas apmérus noteikt ar RTU koeficientu, nevis Senåta lémuma palîdzîbu. * Rektors lüdza dekånus izskatît struktürvienîbu sarakstus un precizéjumus iesniegt rektora palîdzei lîdz 30. jünijam. Måcîbu prorektors informéja, ka konkursam uz Tålåkizglîtîbas departamenta direktora vietu sañemti divi iesniegumi – no L. Kozaka un O. Priedes. * Rektors informéja par profesora véléßanu nosacîjumiem. Ir ieteikums, kas tiek izskatîts AIP, – profesorus, kuri jau sasniegußi pensijas vecumu, var ievélét uz trim gadiem. Tå kå profesora grupå ir tikai viens zinåtniskås darbîbas virziens, tad otrs profesors tådå paßå zinåtniskås darbîbas virzienå RTU garantéto piemaksu sañemt nevar. No jauna ievélétajiem profesoriem piemaksa såksies ar jauno budΩeta gadu, t.i., no 1. oktobra. Konkursa nosacîjumi profesora nosaukuma pretendentiem prasa stingras kvalitåtes garantijas, t.i., zinåtniskås publikåcijas un atklåto lekciju trîs valodås. * Rektora tikßanås ar RTU kolektîvu, såkot jauno måcîbu gadu, notiks 29. augustå plkst. 10.15. * Måcîbu prorektors E. Be˚eris atgådinåja, ka no dekåniem gaida ziñas gada atskaitei. * Kanclers R. Taraßkeviçs informéja, ka paßlaik no esoßajåm 320 RTU programmåm finanßu apré˚inam nepiecießamås ziñas sañemtas tikai no 26, un atgådinåja, ka jåievéro jaunie nozaru koeficienti un rektora rîkojumi par budΩeta vietu skaitu daΩåda lîmeña studijås. M. E.

2003. gada 28. augusts

In memoriam Dr. inΩ. Gvido Pétersons 16.03.1935. – 14.07.2003. Vasaras brîvdienu laikå esam zaudéjußi Büvniecîbas fakultåtes Siltuma un gåzes tehnolo©ijas katedras docentu Gvido Pétersonu. Viñß bija absolvéjis RPI specialitåté Sanitårå tehnika un atnåca pie mums strådåt par måcîbspéku 1965. gadå no institüta Rüpnîcprojekts Apkures un ventilåcijas noda¬as jau ar lielu projektétåja pieredzi savå specialitåté. 1974. gadå Maskavas InΩenierceltniecîbas institütå aizståvéjis tehnisko zinåtñu kandidåta grådu, viñß tika ievéléts par docentu, izvérsa nopietnu zinåtnisku darbu ventilåcijas un gaisa kondicionéßanas jomå, daudz publicéjås un piedalîjås zinåtniski tehniskajås konferencés. Viñß ir lasîjis lekcijas speciålajos priekßmetos gan programmå Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ijas, gan tekstilrüpniecîbas un siltumener©étikas speciålistiem. Paraléli

Inese Gutåne (10.10.1953.–17.08.2003.) 17. augustå müΩîbå aizgåja ilggadéja Rîgas Tehniskås universitåtes lektore Inese Gutåne. Inese Gutåne dzimusi 1953. gada 10. oktobrî, Rîgå. 1975. gadå péc RPI InΩenierekonomikas

Kultūras centrā

zinåtniskajam un pedago©iskajam darbam viñß lîdz pédéjam brîdim turpinåja konsultét atbildîgus rüpnîcu, lauksaimniecîbas un publisko éku projektus. 1979. gadå ievéléts par pirmo InΩenierceltniecîbas fakultåtes dekånu, bet 1983. gadå pårvéléts uz otru termiñu, viñß uzñémås organizét fakultåtes darbîbu îpsalas tad vél jaunajos korpusos. Varbüt lielå darba slodze bija par iemeslu pirms 17 gadiem pårdzîvotam smagam infarktam, no kura, kå mums likås, viñß jau bija pilnîgi atlabis. Tomér ßî gada karstå vasara izrådîjås viñam par smagu. Pédéjos gadus Gvido Pétersons daudz darbojås Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ijas inΩenieru savienîbå, pårbaudot zinåßanas büvniekiem pirms büvprakses sertifikåtu pieß˚irßanas. Viñam bija daudzas ieceres studiju procesa uzlaboßanai, iesåkti zinåtniski un metodiski darbi. Par Gvido påragro aizießanu müΩîbå skumst kolé©i RTU un projektétåju vidé, daudzie viña bijußie studenti, kas viñu atceras kå ievérojamu speciålistu, arî demokråtisku pedagogu, ko jau studiju laikå daudzi drîkstéja uzrunåt vårdå, kå cilvéku ar jütîgu dvéseli, kas dzi¬i slépa pårdzîvojumus personiskajå dzîvé.

fakultåtes absolvéßanas viña såka strådåt Starpnozaru speciålistu kvalifikåcijas celßanas institütå. 1989. gadå pabeidza aspirantüras teorétisko kursu RPI. Kopß 1993. gada strådåja par lektori RTU InΩenierekonomikas fakultåté, specializéjoties transporta ekonomikas un organizéßanas virzienå. 1997. gadå viña ieguva ma©istra zinåtnisko grådu ekonomikå, bet péc Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institüta izveidoßanas k¬uva par vienu no vadoßajiem måcîbu spékiem uzñéméjdarbîbas lo©istikas un transporta ekonomikas studiju programmå. Inese Gutåne bütiski iespaidoja ßîs specialitåtes studiju såkßanu un arî virzîbu RTU Liepåjas filiålé.

Reklåma McDonald’s starptautiska kompånija, kuras 26 000 åtrås apkalpoßanas restoråni ir atvérti 119 pasaules valstîs,

meklé darbiniekus. Prasîbas: • valsts valodas zinåßanas (minimums – 2. kategorija) • vecums – no 18 gadiem • pozitîva attieksme pret darbu un dzîvi • vélme intensîvi strådåt Neapßaubåmi svarîgåkais notikums kultüras dzîvé ßovasar bija XXIII Vispåréjie latvießu dziesmu svétki. Müsu universitåti tajos ar vérå ñemamiem panåkumiem pårståvéja vîru koris Gaudeamus (1. vieta), studentu pütéju or˚estris SPO (2. vieta), deju kolektîvs Vektors (sponsoru balva), sievießu koris Delta. Dziesmu svétku teåtra dienå izrådes rådîja studentu teåtri Kamertonis un Spéle. (Attélå no kreisås: dziesmu svétku gåjienå Kultüras centra speciåliste Ilga Neija, zinåtñu prorektors Leonîds Ribickis, Kultüras centra direktore Asja Visocka, rektors Ivars Knéts, måcîbu prorektors Elmårs Be˚eris un Sabiedrisko lietu da¬as vadîtåjs Juris Briedis.) Patîkami bija vérot müsu kolektîvus gåjienå, îpaßs prieks, ka viñus – atß˚irîbå no citåm augstskolåm – ievadîja rektors un abi prorektori. Jünija såkumå Ronîßos notika tradicionålå bérnu nometne, vélåk – psiholo©ijas nometne Ugålé. Sievießu koris Delta pabija Norvé©ijå, bet Kamertonis viesojås Krimå. Par ßîm un citåm Kultüras centra aktivitåtém lasiet nåkamajå JI numurå. ❏ R. L.

Piedåvåjam: • interesantu darbu starptautiskå kompånijå • apmåcîbu programmu • izaugsmes iespéjas • darbu draudzîgå un saliedétå komandå • sociålås garantijas • elastîgu darba grafiku Lüdzam pieteikties restorånos: McDonald`s restoråns Basteja bulv. 18 (tålr. 7226346) McDonald`s restoråns Krasta ielå 101 (tålr.7112998) McDonald`s restoråns Lubånas ielå 76a (tålr.7185025) McDonald`s restoråns G.Astras ielå 17 (tålr.7549669) McDonald`s restoråns Brîvîbas ielå 434a (tålr.7520429) McDonald`s restoråns Mer˚e¬a ielå 1 (tålr.7212356)

2003. gada 28. augusts

Kultūras centrā RTU un citu augstskolu studenti, måcîbspéki, darbinieki! Jüs gaida RTU Studentu klubs un Kultüras centrs, Ka¬˚u ielå 1, 216, tålr. 7212477 Nåc, piedalies!

Tautas måkslas kolektîvi un intereßu klubi Kolektîvs:

Vadîtåjs:

Nodarbîbas notiek:

Vîru koris GAUDEAMUS

Ivars Cinkuss

Ka¬˚u ielå 1, Lielajå zålé Pirmdienås, treßdienås plkst. 18

Sievießu koris DELTA

Inta Eizenberga–Cérmane

Ka¬˚u ielå 1, Lielajå zålé Otrdienås, ceturtdienås plkst. 18

Bérnu vokålais ansamblis VECPILS‰TAS DZIEDÅTÅJI

Agija Pizika

Kronvalda bulv. 1 Pirmdienås, treßdienås plkst. 16

Aicinåm bérnus, kas vélas ne tikai dziedåt, bet arî spélét teåtri, vecumå no 7 lîdz 17gadiem.

Tautas deju kolektîvs VEKTORS

Uldis Íteins

Ludzas ielå 24 Pirmdienås, ceturtdienås plkst. 19

Studentu pütéju or˚estris SPO

Måris Martinsons

Ka¬˚u ielå 1, tornî Pirmdienås, treßdienås plkst. 18

Studentu teåtris KAMERTONIS

Ludmila Stançika

Pieteikties Studentu klubå, Ka¬˚u 1, 216

Antra Dre©e

Kronvalda bulv. 1

un studija (krievu val.) Vokålais ansamblis JAUNA NIANSE

Aicinåm studentus (gan puißus, gan meitenes), kas vélas izkopt savu balsi un dziedåt plaßu repertuåru no klasikas lîdz dΩezam.

Vokålå grupa PUTNI

Antra Dre©e

Kronvalda bulv. 1 Otrdienås, piektdienås plkst. 17

Teåtra studija SP‰LE

Romans Grabovskis

Ka¬˚u ielå 1, Kronvalda bulv. 1 Pirmdienås, treßdienås plkst. 18

Aicinåm jaunießus uz papildu uzñemßanu studijå 8. septembrî plkst. 19 Kronvalda bulv. 1, Müzikas telpå.

Stîgu ansamblis GAIVA

Dzidra Pelé˚e

Ka¬˚u ielå 1, Mazajå zålé Treßdienås plkst. 17

Asja Visocka

Ka¬˚u ielå 1, Mazajå zålé Ceturtdienås plkst. 18

Balles deju klubs

Agnis Rüja

Ka¬˚u ielå 1, 201, Mazajå zålé Pirmdienås, plkst. 19

Lînijdeju klubs

Iveta Kalniña

Ka¬˚u ielå 1, Mazajå zålé Otrdienås, plkst. 18

Aicinåm visus lînijdeju dejotåjus (iesåcéjus, ar priekßzinåßanåm un vidéjå lîmeña dejotåjus) jau 2. septembrî uz 1. nodarbîbu.

Ce¬otåju klubs

Asja Visocka

Pieteikties Studentu klubå, Ka¬˚u 1, 216

Erudîtu klubs RTU SPICE

Inese Krüma

Pieteikties Studentu klubå, Ka¬˚u 1, 216

Gaidåm visus ar jaunåm, svaigåm idejåm, bet par vasaras piedzîvojumiem – nåkamajå «JI» numurå. Studentu kluba direktore Asja Visocka Studentu da¬as vadîtåja Inese Krüma

2003. gada 28. augusts