Nr. 1 (1339) 2007. gada 30. augusts P Š0 7 . R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O
0 2 .
1 9 5 9
Sveicam jaunajÄ studiju gadÄ ! Lai viss izdodas!
Un atkal Septembris
Apsveicu lielo RÄŤgas TehniskÄ s univerÂsi tÄ tes studentu, mÄ cÄŤbspÄ“ku un darbinieku saiÂÂmi ar mĹŤsu augstskolas 145. studiju gaÂda sÄ kĹĄanu! Cauri trim gadsimtiem esam droÂÂĹĄi soÄźojuĹĄi uz priekĹĄu, nesot zinÄ ĹĄanu un gais mas lÄ pu Latvijas iedzÄŤvotÄ jiem. Daudz kas no tÄ , ar ko lepojamies RÄŤgÄ , ir tieĹĄi mĹŤÂsu abÂsolventu izdomÄ ts un radÄŤts. 2007. gada noslÄ“gums mums bĹŤs spraiga darba pilns, jo lielÄ kajai daÄźai mĹŤsu studiju progÂrammu beidzas seĹĄu gadu akreditÄ cijas periods. Tagad mums priekĹĄÄ svarÄŤgs uzÂde vums – panÄ kt ĹĄo studiju programmu pÄ r akreÂditÄ ciju uz jaunu pilnvaru periodu. PieÂrÄ dÄŤsim, ka vaÂram strÄ dÄ t vienoti un augstÂÂvÄ“rtÄŤgi. KÄ akreditÄ“tai universitÄ tei mums ir Äźoti svarÄŤgi turÄ“t augsÂtu mĹŤsu pres tiĹžu un noÂdroĹĄinÄ t studÄ“joĹĄiem pilnvÄ“rtÄŤgu pilna apÂjoma studiju procesu. Konkurence augstÄ ko mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu vi dĹŤ kğōst arvien lielÄ ka. Mums jÄ saprot, ka tas apsÂtÄ klis, ka esam gandrÄŤz vai vienÄŤgÄ augst skola inĹženierzinÄ tņu jomÄ LatvijÄ , vÄ“l negarantÄ“ mums lielu studentu pieplĹŤdumu. Daudzi jaunie vidusskolu absolventi orientÄ“jas uz vieglÄ k apgĹŤstamÄ m studiju programmÄ m un nav arÄŤ pietiekami sagatavoti, lai studÄ“tu sareŞģčtÄ s inĹženierzinÄ tnes. Ĺ eit mums vÄ“l daudz darba ar vidusskolÄ m, ar RTU studiju programmu popularizÄ“ĹĄanu, ar inĹženierzinÄ tņu po pularizÄ“ĹĄanu kopumÄ . NovÄ“lu visiem studÄ“joĹĄiem jaunajÄ mÄ cÄŤbu gadÄ daudz veiksmes un patiesa prieka par sa sniegto, piedzÄŤvoto un pÄ rdzÄŤvoto! Lai viss izdodas! NovÄ“lu visiem mÄ cÄŤbspÄ“kiem un darbiniekiem neatlaidÄŤbu, veiksmi un radoĹĄus panÄ Âku mus. Un, protams, stipru veselÄŤbu, jo darba vÄ“l Äźoti daudz. MĹŤsu RÄŤgas TehniskÄ s univer sitÄ tes vÄ rdam jÄ skan pasaulÄ“! AkadÄ“miġis Ivars KnÄ“ts, rektors
Ja vasarÄ atslÄ“gĹĄanÄ s no augstskolas rĹŤpÄ“m bijusi gana ilga un daĹžÄ du iespaidu bagÄ ta, atgrieĹžamies saÂvÄ s fakultÄ tÄ“s ar idejÄ m un darbotiesgribu. Un ĹĄÄ ds noskaņojums pilnÄŤgi neÂpiecieĹĄams, jo RTU audiÂto rijas piepildÄŤs apmÄ“ram 3000 jaunu studentu, no ku riem krietna daÄźa ir cerÄŤbu, ilĹŤziju un censonÄŤbas gaÂra pilni. Un Äźoti jau negribÄ“tos, lai pÄ“c daĹžÄ m stu diÂju nedÄ“ÄźÄ m no vienas puses atskanÄ“tu ÄŤgns vÄ“rtÄ“Â jums: ÂŤĹ vakmaņi, ko viņi vidusskolÄ darÄŤjuÂĹĄi!Âť, bet no otras puses: ÂŤKaut kÄ ds sviests, to murkťġi jau nav iespÄ“jams klausÄŤties!Âť Un jÄ atzÄŤst, ka daÄźa tais nÄŤbas bĹŤs gan vieniem, gan otriem. Divu pÄ“dÄ“jo gaÂdu studiju rezultÄ tu izpÄ“te rÄ da, ka pirmajÄ kursÄ sek mÄŤgi turas tie, kam centralizÄ“tÄ eksÄ mena vÄ“rtÄ“jums mateÂmÄ tikÄ bijis A un B, dağēji arÄŤ C. Tas nozÄŤmÄ“, ka ieskaitÄŤĹĄanas rangu tabulÄ s tiem bijis ne zemÄ k par 1400 punktiem. Bet tÄ du mĹŤsu pirmkursnieku vidĹŤ bĹŤs ne vairÄ k kÄ puse. TÄ tad jÄ rēġinÄ s ar to, ka aptuveni pusei no mĹŤsu 1. kursa studentiem bĹŤs pagrĹŤti sekot studijÄ m. Un to nu vajadzÄ“tu ielÄ got gan studentiem, gan mÄ cÄŤbspÄ“kiem. TÄ nu tas ir, ka mums jÄ mÄ“ÂÄŁina padarÄŤt arÄŤ to, kas nav paveikts vidusskolÄ . Nav viegls darbiņť iet auditorijÄ , kur uz teÂvi skatÄ s Äźoti daĹžÄ da sagaÂtaÂvotÄŤbas lÄŤmeņa publika. SpÄ“lÄ“sim atbilstoĹĄi vÄ jÄ ko lÄŤmenim, paÂzaudÄ“sim spÄ“jÄŤgÄ kos – tiem zudÄŤs interese, un viņi bez lielÄ m pĹŤlÄ“m noĹĄÄźuks uz vidusmÄ“ra lÄŤmeni. SkatÄŤsimies uz spÄ“jÄŤgÄ kajiem, vÄ jÄ ko puse drÄŤz vien bezcerÄŤbÄ atmetÄŤs ar roku, un atkal brÄŤnÄŤsimies, kÄ pÄ“c studijas beidz tikai puse no uzņemtajiem. Receptes? Nu nav tÄ du, visiem derÄŤgu. GalvenÄ â€“ radÄŤt interesi un censties to apÂmie rinÄ t. Un kontrolÄ“t situÄ ciju – ieklausÄŤties studentu reakcijÄ . Jau vairÄ kus gadus tiek vÄ kti pirmkursnieku viedokÄźi, un tie gadu no gada ir identiski. Gan par mÄ cÄŤbspÄ“kiem, gan par norisÄ“m RTU. Vai mĹŤs tie neinteresÄ“? Vai esam tik paĹĄtaisni, ka vainÄŤgs vienmÄ“r kÄ ds cits? Vai esam jau tik veci, ka nespÄ“jam mainÄŤties? PÄ“dÄ“jos gados RTU ir jĹŤtami atplaukusi: auditorijas, tehnika, grÄ matas, mÄ cÄŤbu lÄŤdzekÄźi, finansÄ“jums zinÄ tnei. Nu jau ir viss nepiecieĹĄamais, lai pildÄŤtu universitÄ tes galveno uzde vumu – nodroĹĄinÄ t izziņas spÄ“jas mōŞčgu turpinÄ jumu. VÄ“lu katram paturÄ“t prÄ tÄ ĹĄo uzdevumu un darboties savÄ lauciĹ†Ä tÄ , lai tas ÄŤstenotos, sa gÄ dÄ jot gandarÄŤjumu paĹĄiem un prieku studentiem, kas mums uzticÄ“juĹĄies. ETF asoc. profesors ElmÄ rs Beġeris, mÄ cÄŤbu prorektors
CÄ Äźus skaitÄ m rudenÄŤ Ieva Miġelsone Jau tradicionÄ li ÂŤJaunais InĹženierisÂť, sÄ koties studiju gadam, dod vÄ rdu RTU UzņemĹĄa nas komisijas atbildÄŤgajam sekretÄ ram Ivaram OdÄŤtim par saspringtajÄ jauno studentu uz ņemĹĄanas procesÄ vÄ“roto. ÂŤKopumÄ RTU studÄ“tgribÄ“tÄ ju skaits saglabÄ jies iepriekĹĄÄ“jÄ gada lÄŤmenÄŤ. ArÄŤ populÄ rÄ ÂkÄ s progÂrammas ir tÄ s paĹĄas, kas 2006. gadÄ . VisvairÄ k pieteikumu uz budĹžeta un arÄŤ maksas vietÄ m nu jau vairÄ kus gadus ir BF (ĹĄogad gan mazliet mazÄ k nekÄ pÄ“rn), jo abiturienti lieÂliski apzinÄ s, ka ĹĄajÄ nozarÄ“ darba netrĹŤks vÄ“l daudzus gadus un arÄŤ darba samaksa ir augstÄ ka nekÄ lielÄ kÄ daÄźÄ citu nozaru. LielÄ kais konkurss uz vienu vietu nemainÄŤgi ir APF, kas izskaidrojams ne vien ar ĹĄÄŤs profesijas popularitÄ ti, bet arÄŤ ar nelielo gan budĹžeta, gan maksas studiju vietu skaitu. Nu jau vairÄ kus gadus pieaug studÄ“tgribÄ“tÄ ju skaits TMF. Lai gan sabiedrÄŤbÄ pastÄ v uzskats, ka maĹĄÄŤnbĹŤves nozare LatvijÄ ir sagrauta, tomÄ“r abiturientu interese par ĹĄo nozari aug. Pieaudzis pieteikumu skaits uz studijÄ m IEF, iespÄ“jams, tÄ pÄ“c, ka, stÄ joties ĹĄajÄ fakultÄ tÄ“ (vienÄŤgÄ visÄ RTU), nav nepiecieĹĄams vÄ“rtÄ“jums centralizÄ“taÂjÄ
eksÄ ÂmenÄ matemÄ tikÄ , kas Äźoti daudziem vidusskolÄ“niem ir liels klupĹĄanas akmens, pietiek ar veiksmÄŤgi nokÄ rtotiem eksÄ meniem latvieĹĄu valodÄ un sveĹĄvalodÄ . SavukÄ rt jau kÄ dus piecus seĹĄus gadus arvien mazÄ k grib studÄ“t DITF, ko var izskaidrot arÄŤ ar to, ka audzis mÄ ÂcÄŤbu iestÄ Ĺžu skaits, kurÄ s sagatavo ĹĄÄŤs nozares speciÄ listus (mÄ cÄŤbu prorektors asoc. profesors E. Beġeris konstatÄ“jis, ka lÄŤdzÄŤga tendence vÄ“rojama arÄŤ citÄ s augstskolÄ s LatvijÄ un EiropÄ , kur sagatavo datorspeciÄ listus, acÄŤmredzot jaunieĹĄu vidĹŤ mazinÄ s agrÄ kÄ lielÄ interese par datoriem). TÄ kÄ samazinÄ jies pieteikumu skaits uz maÄŁistrantĹŤru, uz tÄ s rēġina varÄ“jÄ m nedaudz palielinÄ t budĹžeta vietu skaitu BF un TMF. RuÂnÄ jot par reflektantiem, grĹŤti izskaidrojams ir tas, ko var dÄ“vÄ“t par ÂŤpirmÄ s dienas fenomenuÂť, – gan RTU, gan LU pirmajÄ dokumentu pieņemĹĄanas dienÄ veidojÄ s milzÄŤgas rindas, lai gan pieteikumu iesniegĹĄanas secÄŤbai, uzņemot jaunos studentus, nav nekÄ das nozÄŤmes. Uzlabojusies ir reflektantu informÄ“tÄŤba, viņi daudz labÄ k orientÄ“jas informÄ cijÄ , kas pieejama RTU mÄ jaslapÄ â€“ gan par studiju programmÄ m, gan par uzņemĹĄanas rezultÄ tiem. TomÄ“r joprojÄ m ir arÄŤ tÄ di jaunieĹĄi, kas lÄŤdz pÄ“dÄ“jam brÄŤdim nevar izlemt, kuru programmu
2
INFORMĀCIJA
2007. gada 30. augusts
Septembrī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Aleksandru Andronovu, Darba aizsardzības un drošības tehnikas daļas vadošo speciālistu Irvaldu Brigeru, Transporta un mašīnzinību fakultātes pētnieku Mihailu Zakrževski, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asistenti zinātniskajā darbā Intu Branti, Transporta un mašīnzinību fakultātes apkopēju Ilgu Ceriņu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes vadošo inženieri Vladislavu Gailišu, Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Mārtiņu Kleinhofu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asociēto profesoru Laimoni Māleru, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesori Silviju Kukli, Transporta un mašīnzinību fakultātes praktisko docentu Ēvaldu Prīmani, Inženierekonomikas fakultātes apkopēju Onu Rūdi,
Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes vadošo speciālistu Vladimiru Bardačenko, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes elektrisko iekārtu speciālistu Jāni Krastiņu, Inženierekonomikas fakultātes profesoru Remigiju Poču, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asociēto profesoru Juriju Ozoliņu, Sporta katedras lektori Irinu Videņinu, Zinātniskās bibliotēkas sētnieku Oskaru Loju, Daugavpils filiāles apkopēju Mariju Pastuhovu, Meža ielas kompleksa sētnieku Juri Šlanku, Galvenās ēkas saimniecības pārvaldes dienesta 4. kategorijas strādnieku Jāni Vanagu.
SLUDINĀJUMS PAR PAŠVALDĪBU STIPENDIJU KONKURSU Ludzas rajona padome izsludina Ludzas rajona pašvaldību stipendiju konkursu šā dās profesionālo studiju specialitātēs: − arhitektūra; − būvinženierija; − ārstniecība. Stipendiātam mēnesī tiek piešķirta stipendija šādā apmērā: – pilna laika augstākās izglītības pamatstudiju programmās studējošiem – 85% no valstī noteiktās minimālās algas stipendijas piešķiršanas brīdī; – maģistrantūrā studējošiem – 100% no valstī noteiktās minimālās algas stipendijas pie šķiršanas brīdī; – doktorantūrā un rezidentūrā studējošiem – 115% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas stipendijas piešķiršanas brīdī. Uz stipendiju var pretendēt pilna laika 2. līmeņa augstākās izglītības vai akadēmisko stu diju programmu studenti, sākot no 3. kursa, kā arī maģistranti, doktoranti un rezidenti.
Pretendentiem līdz 1. oktobrim (reģistrācijas datums padomē vai pasta zīmogs) Ludzas rajona padomē jāiesniedz šādi dokumenti: 1) padomei adresēts pieteikums, kurā norādīts – vārds, uzvārds, iegūstamā kvalifikācija vai zinātniskais grāds, studiju programmas nosaukums, augstskola un fakultāte (norādot ad resi, valsti, tālruņa numurus), studiju sākšanas gads augstskolā; 2) iegūtās izglītības dokumenta kopija; 3) izziņa no augstskolas par studiju faktu; 4) sekmju izraksts vai sekmju grāmatiņas noraksts par studiju periodu; 5) rekomendācija vai raksturojums no izglītības iestādes, ko pārstāv pretendents; 6) pašrocīgi parakstīts apliecinājums stāties darba attiecībās ar pašvaldību vai tās noteik to darba devēju studiju laikā vai pēc studiju beigšanas; Visi dokumenti jāiesniedz valsts valodā. Kontaktpersona: Anita Vaivode, tālr. 65707136, 29496201.
Cāļus skaitām rudenī izvēlēties, un pat pēc pieteikšanās nāk uz Uzņemšanas komisiju, lai mainītu savu izvēli. Par nopietnu attieks mi pret studijām tas neliecina. Arī vairāku reflektantu mammas aktīvi piedalās savu lolojumu virzīšanā uz augstskolu, attaisnojot to ar topošo studentu lielo aiz ņemtību. Rodas šaubas, vai šie «studenti» spēs vēlāk atlicināt laiku studijām. Vēl nav apkopoti rezultāti par uzņemšanu studijām par maksu, jo te studentu ieskaitīšanas process vēl turpinās (saruna ar I. Odīti notika 22. augustā). Pieteikušies maksas studijām ir gandrīz 1000 studentu, vēl aptuveni 800 pieteikušies nepilna laika studijām, bet precizēt to skaitu varēsim tikai pēc nedēļas.» Šāgada uzņemšanas rezultātus lūdzām komentēt arī RTU mācību prorektoru asoc. profesoru Elmāru Beķeri: «Pēdējos gados iezīmējušās dažas tendences. Mazāk pieteikumu joprojām ir uz maģistrantūru. Tas skaidrojams ar to, ka agrāk lielāks akcents bija uz akadēmiskā bakalaura studijām, bet akadēmiskiem bakalauriem tālākās studijas ir gandrīz vai nepieciešamība. Augstākā tehniskā izglītība virzās uz masveida izglītību, līdz ar to krīt izglītības kvalitāte. Šis līmenis ir jāceļ, cenšoties RTU maģistrantūru padarīt par cēlu izglītību. Pēdējā laikā daudz lielāku uzmanību pievēršam profesionālo bakalauru saga tavošanai, lai studenti iegūtu ne vien teorētiskas zināšanas, bet arī profesionālu kvalifikāciju un
Uzņemšanas rezultāti pilna laika studijām par budžeta līdzekļiem APF – 20 budžeta vietas: 369 pieteikumi (367 programma norādīta kā pirmā prioritāte); konkurss uz vienu budžeta vietu 18,45; ieskaitīti 20; BF – 195: 1507 (897); 4,6; 258; DITF – 367: 950 (410); 1,12; 333; EEF – 220: 592 (244); 1,11; 226; ETF – 274: 662 (245); 0,89; 272; IEF – 215: 2521 (1344); 6,81; 215; MLĶF – 190: 527 (288); 1,52; 209; TMF – 336: 1069 (457); 1,36; 365; Daugavpils fil. – 108: 345 (142); 1,31; 123; Liepājas fil. – 88: 207 (136); 1,55; 72; Ventspils fil. – 26: 56 (32); 1,23; 25. Kopā – 2039: 8891 (4631); ieskaitīti 2118.
nejustos spiesti stāties maģistrantūrā. Uz maģistrantū ru vajadzētu iet tiešām motivētiem un uz doktorantūru orientētiem. Un to, ka mazāk nāk uz maģistrantūru, var pat vērtēt pozitīvi, jo tas rāda, ka RTU bakalauri ir pietiekami labi profesionāli sagatavoti, taču līdz ar to neaizpildām budžeta vietas maģistrantūrā. Abiturientu skaits, kas reģistrējas, lai studētu RTU, šogad saglabājies aptuveni tāds pats kā pagājušajā gadā. Daudz lielāku skaitu arī negaidījām, jo jāņem vērā demogrāfiskā situācija – samazinās vidusskolas beidzēju skaits. Diemžēl nedaudz krities zināšanu līmenis, savukārt budžeta vietu ir vairāk nekā pagājušajā gadā. Ilggadēji novērojumi liecina – jo vairāk studentu uzņemam, arī tos, kuru sagatavotība studijām pēc mācībām vidusskolā nav gluži tāda, kādu mēs vēlētos, jo lielāks ir pēc pirmās sesijas atskaitīto procents. Tas mūs dara tramīgus – kas notiks pēc ziemas sesijas. Papētot pēdējo gadu reflektantu zināšanu līmeni, ir skaidri redzams, ka centralizēto eksāmenu atzīmes tieši korelē ar spēju studēt RTU. Tas liek domāt, kā uzlabot reflektantu zināšanu līmeni, un to varētu darīt, mudinot vidusskolēnus vairāk izmantot iespēju mācīties RTU sagatavošanas kursos. Par jauno studentu uzņemšanas procesu mūsu augstskolā jāteic, ka ar katru gadu tas ir arvien labāk organizēts un automatizēts. Priecē, ka mazāk ir neinformēto un nezinošo topošo studentu, mazāk ir dažādu pārpratumu un neapmierinātības.»
2007. gada 30. augusts
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
Sveiks, student! Ir atkal klāt jaunais mācību gads un līdz ar to – daudzas iespējas, ko piedāvā RTU! Viena no tām – apmaiņas programma «Erasmus», ko jau izmantojuši vairāk nekā 400 RTU studenti. Programma «Erasmus» nodrošina iespēju studēt RTU partneraugst skolās Eiropā, kā arī no 2007. gada ir iespējams strādāt prak si Eiropas Savienības uzņēmumos. Ir arī iespēja apvienot studijas ar tām sekojošo praksi, taču kopējais ārzemēs pa vadītais laiks nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus. «Erasmus» stipendijas studijām «Erasmus» programmā studentiem ir dota iespēja kon kursa kārtībā saņemt stipendijas un, nemaksājot studiju maksu, pavadīt oficiāli atzītu studiju laiku ārzemju part neraugstskolās. «Erasmus» stipendijas ir paredzētas vienam apmaiņas studiju posmam visā studiju laikā, un tās netiek piešķirtas atkārtoti. Stipendijas apjoms ir atkarīgs no augstskolai piešķirtā «Erasmus» finansējuma apjoma un izbraucošo studentu skaita. Nosakot konkrēto stipendijas apjomu katram programmas dalībniekam, tiek ņemts vērā arī attiecīgās valsts dzīves dārdzības līmenis un Eiropas Komisijas noteiktie limiti atsevišķās valstīs. «Erasmus» stipendijas praksēm «Erasmus» stipendijas praksei tiek piešķirtas konkursa kārtībā un ir domātas ikdienas izdevumu, apdrošināšanas izmaksu un ceļa izdevumu segšanai prakses laikā ārzemju uzņēmumā. Prakses ilgums var būt atšķirīgs atkarībā no studiju programmas prasībām (ja prakse ir obligāta studiju programmas sastāvdaļa), kā arī studenta un uzņēmuma vēl mēm – no 3 līdz 12 mēnešiem. «Erasmus» stipendija pare dzēta vienam mācību prakses posmam visā studiju laikā un nevar tikt piešķirta atkārtoti. Tiem studentiem, kas stu diju laikā ir saņēmuši «Leonardo da Vinci» programmas at balstu praksei, nevar pretendēt uz «Erasmus» stipendijas sa ņemšanu vēl vienam prakses posmam. «Erasmus» programmā tiek uzsvērts, ka tā sniedz tikai
daļu no mobilitātes izmaksu segšanai nepieciešamajiem lī dzekļiem. Studentam pašam laikus jārūpējas par papildu fi nansējuma nodrošināšanu. Prasības pretendentiem Lai piedalītos «Erasmus» programmā, apmaiņas brau ciena brīdī vai sākot praksi studentam jābūt pabeigušam vismaz bakalaura līmeņa 1. kursu, nepieciešamas labas angļu, vācu vai kādas citas ES valsts valodas zināšanas, kā arī skaidri formulēts mērķis visam studiju vai prakses pos mam ārzemēs. Studentiem, kas ārzemju augstskolā iecerējuši izstrādāt bakalaura vai maģistra darbu vai promocijas darbu, jau pirms pieteikšanās «Erasmus» konkursam ir jāsaskaņo sa vas ieceres ar kādu no šīs augstskolas profesoriem. Kas jādara, lai piedalītos «Erasmus» studijās? Izmantojot Starptautisko un sabiedrisko attiecību depar tamentā (SSAD) un internetā pieejamos informācijas ma teriālus (augstskolu mājaslapas u. tml.), izvēlieties studiju vietu ārzemēs un programmu atbilstoši jūsu pašreizējam studiju virzienam. Noskaidrojiet, vai RTU divpusējos līgumos ar jūsu iece rēto augstskolu ir paredzēta studentu apmaiņa jūsu studiju virzienā. (Šo informāciju var saņemt SSAD un RTU mā jaslapā.) Izvēloties mācību priekšmetus, noskaidrojiet, vai tos mā ca jums zināmā svešvalodā. Sastādiet studiju plānu un saskaņojiet to ar savas studiju programmas direktoru – ārzemju augstskolā apgūto kursu atzīšanu reglamentē RTU nolikums «Par studentu apmaiņas programmu un starptautisko līgumu ietvaros apgūto stu diju kursu atzīšanu RTU studentiem» (http://www.rtu.lv/ studijas/reglaments/par_stud_%20apm_prog_ligumu_ ietvaros_studiju_kursu_atzisanu.doc). Aizpildiet RTU «Erasmus» pieteikuma anketu, ko kopā ar motivācijas vēstuli attiecīgajā svešvalodā, CV latviešu va
««Werner von Siemens» izcilības balva 2007»
3
SIA «Siemens» sadarbībā ar RTU un LU izsludina konkursu par labākajiem 2007. gada maģistra darbiem un promocijas darbu šādās nozarēs: - enerģētika un elektrotehnika; - telekomunikācijas; - elektronika; - automātika; - informācijas tehnoloģijas; - transporta sistēmas; - medicīnas inženierija; - uzņēmējdarbības ekonomika. Tiek apbalvoti trīs maģistra darbi – katrs ar 1000 eiro – un viens promocijas darbs ar 2000 eiro lielu naudas balvu. Darbiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem: - jāsatur inovatīvas idejas un risinājumi; - idejām un risinājumiem jābūt praktiski izmantojamiem; - jāsasniedz augsts zinātniskais līmenis. Iesniedzamie dokumenti drukātā un elektroniskā formātā Maģistra darbiem: maģistra darbs; divas maģistra darba recenzijas no profesoriem vai pazīstamiem nozares speciālistiem; CV. Promocijas darbiem: promocijas darba kopsavilkums; promocijas darba tēzes; publikāciju saraksts; divas promocijas darba recenzijas no profesoriem vai pazīstamiem nozares speciālistiem; CV. Iesniegšanas termiņš: 2007. gada 15. septembris. Darbi jāiesniedz RTU Starptautisko un sabiedrisko attie cību departamentā, Kaļķu ielā 1, 222. telpā, elektroniski: evita.miscuka@rtu.lv. Informācija: RTU – Evita Misčuka (evita.miscuka@rtu. lv), tālr. 7089314; «Siemens» – Vita Gerharde (vita.gerharde@siemens. com), tālr. 7015793. Evita Miščuka, SSAD projektu koordinatore
«Radoša biznesa vide: pētniecības iespējas» 21. un 22. augustā notika IEF organizētā starptautiskā va saras skola doktorantūras studentiem «Radoša biznesa vide: pētniecības iespējas», kurā pulcējās 25 doktorantūras stu denti no Latvijas, Lietuvas un Krievijas. Vasaras skolas dalībnieki – RTU, LU, Mīkola Riomera Universitātes (Lietuva, Viļņa) un Krievijas Tautu draudzības universitātes (Krievija, Maskava) doktoranti – klausījās priekšlasījumus un strādāja darba grupā «Izaicinājumi pēt niecībā: teorija un prakse». Ar lekcijām vasaras skolā uz stājās dažādu augstskolu mācībspēki, tostarp Tallinas Teh noloģiju universitātes profesore T. Poļajeva, Mīkola Riomera Universitātes profesore I. Mačerinskiene, LU mācībspēks K. Oganisjana, RTU mācībspēki N. Lāce, E. Gaile-Sarkane, L. Ādamsone, D. Solovjovs, E. Butkēvičs un T. Laizāns. Vasaras universitātes «Radoša biznesa vide: pētniecības iespējas» mērķis bija veicināt informācijas apmaiņu par pētniecības projektiem, kas veltīti ekonomikas un bizne sa jautājumiem. Universitātes organizatori – IEF mācīb spēki – cer, ka vasaras universitāte kļūs par tradīciju un būs instruments, kas veicinās Baltijas valstu un visas Austrum eiropas zinātnes potenciāla pieaugumu. Informācijas centrs
4
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
2007. gada 30. augusts
Noslēdzies konkurss vidusskolēniem
E. Kancāne, R. Lapsa Lai veicinātu skolēnu – potenciālo studentu – interesi par eksaktajām zinātnēm un RTU, stiprinātu RTU atpazīstamību un popularizētu RTU 145 gadu jubileju, ko universitāte svinēs 2007. gada 14. oktobrī, SSAD rīkoja konkursu Latvijas vidus skolēniem «Nāc un studē RTU!» Tas norisinājās trīs kārtās – no maija līdz jūlijam. Atbildot uz dažāda veida jautājumiem par matemātiku, fiziku, ķīmiju, konkursa dalīb niekiem bija iespēja pārbaudīt savu erudīciju un zināšanas, kas nākotnē būs ļoti nozīmīgas RTU studiju programmu apguvē. RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Māra Sniķere ir gan darīta: «Kopumā konkursā piedalījās vairāk nekā 200 vidusskolēnu no visas Latvijas, un tas parāda, ka jauniešus interesē inženierzinātnes un viņi vēlas tās studēt.» Konkursa uzvarētāja Asnate Kažoka (attēlā otrā no labās), Kalnciema pilsētas vidusskolas skolniece, atzīst: «Būtiskākais ieguvums ir iespēja studēt RTU ārpus konkursa. Protams, nenoliegšu, ka arī naudas balva bija motivācija piedalīties šajā erudīcijas un zināšanu
konkursā.» Asnate 12. klasi absolvēs nākamgad un pēc tam izmantos iegūto privilēģiju – studēt budžeta vietā – izvēloties vai nu materiālzinātnes, vai arī būvniecības studijas RTU. Otrais labākais rezultāts konkursā bija Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniekam Mārtiņam Pelšam, trešais – Aknīstes vidusskolas 11. klases skolniekam Jānim Lunģim, kuri ieguva naudas balvu un būtiskas privilēģijas RTU iestāšanās procesā. Pārējie septiņi konkursa noslēguma kārtas dalībnieki saņēma pateicības rakstus, suvenīrus un ciešu RTU zinātņu prorektora Leonīda Ribicka rokas spiedienu. Par emocionālāko un pārliecinošāko konkursa 2. kārtas eseju simpātiju balvu no konkursa rīkotājiem – SSAD – saņēma Jānis Lunģis. Savukārt SP simpātiju balvu saņēma Špoģu vi dusskolas 12. klases skolnieks Ēriks Kļaviņš. Konkursa noslēguma kārtā piedalījās desmit skolēni no deviņām skolām: Aknīstes vidus skolas, Daugavpils 3. vidusskolas, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas, Jelgavas Valsts ģimnāzijas, Kalnciema pilsētas vidusskolas, Ļaudonas vidusskolas, Špoģu vidusskolas, Ventspils 1. ģimnāzijas. Foto: E. Kancāne.
Iespējas, ko piedāvā RTU! lodā, sekmju izrakstu (atzīmju grāmatiņas vai diploma pielikuma kopiju) par līdzšinējām studijām un RTU mācībspēka rekomendāciju latviešu valodā iesniedziet SSAD. Pēc tam sekos svešvalodas zināšanu pārbaude – intervija. Pirms došanās uz ārzemēm apmaiņas programmai rekomendētie studenti SSAD varēs konsultēties par stipendijas saņemšanas kārtību un nepieciešamajiem dokumentiem, lai re ģistrētos izraudzītajā universitātē. Kas jādara, lai piedalītos «Erasmus» praksē? Prakses vietas atrašana ir visai ilgs process, tāpēc par prakses vietu jāsāk domāt laikus. Izmantojot SSAD un internetā pieejamos informācijas materiālus par uzņēmumiem, kas piedāvā prakses vietas RTU studentiem, izvēlieties jūsu pašreizējam studiju virzienam at bilstošo(-s) uzņēmumu(-s). Aizpildiet pieteikuma anketu «Erasmus» praksei, kuru kopā ar motivācijas vēstuli un CV attiecīgajā svešvalodā, sekmju izrakstu (atzīmju grāmatiņas vai diploma pielikuma kopiju) par līdzšinējām studijām līdz noteiktajam termiņam iesniedziet SSAD. Pēc tam sekos svešvalodas zināšanu pārbaude – intervija. Šo atlasi izgājušo pretendentu dokumenti tiks
piedāvāti ieinteresētiem uzņēmumiem, kuri pieņems lēmumu par kandidātu akceptēšanu vai noraidīšanu. Pirms došanās praksē studenti SSAD varēs konsultēties par stipendijas saņemšanas kār tību un citiem jautājumiem, kas saistīti ar praksi ārzemēs. Ievēro! Piesakoties studijām Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, dokumenti jāiesniedz SSAD līdz š. g. 25. septembrim, piesakoties studijām pārējās RTU partneraugstskolās – līdz š. g. 30. oktobrim! Piesakoties praksei, dokumenti jāiesniedz SSAD līdz š. g. 25. septembrim! Ja rodas vēl kādi jautājumi, meklē atbildes RTU mājaslapā: http://www.rtu.lv/studijas/ sac/erasmus.php. Un RTU SSAD: Inese Poruka, «Erasmus» programmas koordinatore, Kaļķu iela 1-222, tālr. 67089012, erasmus@rtu.lv. Evita Miščuka, «Erasmus» programmas prakšu koordinatore, tālr. 67089314, evita.miscuka@rtu.lv.
5
PROJEKTI
2007. gada 30. augusts
Projekts noslēdzies
R. Lapsa 28. jūnijā viesnīcas «Islande Hotel» konferenču zālē no tika ESF līdzfinansētā projekta «RTU ETF akadēmiskā per sonāla kompetenču paaugstināšana» noslēguma seminārs,
Profesore Māra Jure No 2006. gada rudens, pateicoties Eiropas Sociālā fonda atbalstam un ESF 2. līmeņa starpniekinstitūcijai Valsts iz glītības attīstības aģentūrai, MLĶF sadarbībā ar Valmieras Valsts ģimnāziju, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, a/s «Grindeks» un a/s «Olainfarm» realizē ESF projektu «ĶIPARI – Ķīmijas Izglītības un Profesionālās Apmācī bas Resursi Internetā». Projektu finansē no ESF (75% jeb Ls 6999,45) un Latvijas valsts budžeta (25% jeb Ls 2333,15). Projekta īstenotāji ir MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras darbinieki – projekta vadītāja profesore Māra Jure, vadītājas vietniece lektore Madara Pē tersone, galvenie izpildītāji ir asociētā profesore Ērika Biz dēna, maģistranti Imants Kreicbergs, Inese Mieriņa, Tālis
kurā tika izvērtēts projekta īstenošanā paveiktais. Semināru atklāja projekta vadītājs ETF Elektronikas pa matu katedras docents Kārlis Brīvkalns, īsumā pastāstot klātesošajiem par projekta mērķiem. Mācību prorektors asoc. profesors Elmārs Beķeris dalījās pārdomās par pro Paeglis, – kā arī MLĶF tīkla administrators Arnis Frīd valdis, absolvente Dace Landrāte un RTU bibliotekāre Mai ja Neilande. Saistībā ar projektu popularizējot ķīmijas nozari un vei cinot informācijas sabiedrības izveidi, tiek izstrādāta inter neta mājaslapa ar ķīmijas izglītības un profesionālās orien tācijas resursiem, kas adresēta galvenokārt skolēniem un ķīmijas skolotājiem, taču tā varētu interesēt – studentus, augstskolu mācībspēkus, zinātniekus, uzņēmējus u.c. Tā atrodama MLĶF mājaslapā (http://www.ktf.rtu.lv) izvēl nē «Informācija ķīmijā». «ĶIPARU» mājaslapā vispā rīgā informācija un mācību materiāli sakārtoti sešās iz vēlnēs: «Izglītības materiāli», «Ķīmija Latvijā», «Darba iespējas ķīmijas nozarē», «Ķīmijas portāli», «Ķīmijas prog rammatūra», «Galerija». Sadaļā «Izglītības materiāli» at rodamas 25 dažādām ķīmijas nozarēm veltītas apakšsa daļas: «Vispārīgā ķīmija», «Polimēru ķīmija», «Organiskā ķīmija», «Bioorganiskā ķīmija», «Bioķīmija», «Pārtikas ķī mija», «Kvantu ķīmija», «Ķīmijas vēsture», «Ķīmijas teh noloģija», «Kristalogrāfija», «Mineraloģija», «Kombina toriālā ķīmija», «Neorganiskā ķīmija», «Stereoķīmija»,
jektu un izteica priekšlikumus par ETF akadēmiskā perso nāla nepieciešamo kompetenču uzlabošanu. Informācijas tehnoloģiju eksperti vērtēja paveikto «Mat lab&Simulink» studijās, e-studijās, angļu valodas un «Lab VieW» studijās. Par «Matlab» studijām pastāstīja ETF profesors Pēteris Misāns, par e-studijām un «LabVieW stu dijām» – ETF profesors Ilmārs Slaidiņš, savukārt par angļu valodas studijām Valodu mācību centrā klātesošos informē ja projekta vadītājs K. Brīvkalns. Projekta gaitā tā dalībnieki stažējās firmās «SAF teh nika», «Hanza elektronika», «Arcus elektronika», VAS LVRTC, kā arī RTU ETF Tālmācības studiju centrā. Par to pārdomās dalījās attiecīgo uzņēmumu prakses vadītāji un praktikanti – akadēmiskais personāls. Diskusiju sadaļā Latvijas Elektronikas un elektrotehni kas rūpniecības asociācijas un «SAF tehnikas» eksperti un pārējie semināra dalībnieki sprieda par zināšanām un prasmēm, kas nepieciešamas ETF akadēmiskajam perso nālam, lai sekmīgi realizētu studiju procesu un sagatavotu speciālistus atbilstoši mūsdienu prasībām. Ar projekta informatīvo bukletu interesenti var iepazīties ETF mājaslapā, sadaļā «ESF projekti»: http://www.rsf.rtu.lv. Foto: E. Lapsa.
«Ķīmijas informātika», «Ķīmisko vielu pārvaldība un dar ba drošība», «Analītiskā ķīmija», «Fizikālā ķīmija», «He mometrija», «Medicīnas ķīmija», «Materiālzinātne», kā arī «Mācību materiāli», «E-mācību grāmatas», «Eksperimentu demonstrācija», «Ķipariem». Apakšsadaļās apkopotas hiper saites uz attiecīgo informāciju saturošajām interneta vietnēm. Sadaļā «Darba iespējas ķīmijas nozarē» ievietoti MLĶF studentu realizētā ESF projekta «Profesionālās orientācijas un karjeras attīstības ķīmijas nozarē informācijas dienas» materiāli – šī projekta rezultātu apkopojums brošūras veidā un prezentācija «Darba iespējas ķīmijas nozarē». Ceram, ka «ĶIPARU» informācija veicinās skolēnu interesi par dabaszinātnēm, it īpaši ķīmiju, jau vidējās izglītības iestādēs, nodrošinās jauniešu patstāvīgas un inovatīvas izglītošanās iespējas, paaugstinās izglītības kvalitāti un attiecīga profila augstskolās studējošo skaitu. Ļoti priecāsimies par interesentu atbalstu un atsaucību «ĶIPARU» mājaslapas pilnveidē – gaidām ieteikumus un materiālus uz e-pasta adresi: kipari@ktf.rtu.lv! Saistībā ar projektu 2007. gada 8. un 9. augustā Val mieras Valsts ģimnāzijā notika 8.–10. klašu skolēnu di vu dienu Jauno ķīmiķu vasaras skola, kuras mērķis bija veicināt skolēnu interesi par ķīmijas priekšmetu, sais toši informēt par ķīmiju un tās nozīmi mūsu dzīvē, par darba iespējām nozarē. Lai gan sākotnēji bija iecerēts ap tvert tikai Vidzemes reģionu, vasaras skolā piedalījās sko lēni no Rīgas, Liepājas, Valmieras, Preiļiem, Mālpils, Olai nes, Limbažiem, Puikules, Variņiem, Ģibuļu pagasta. Nometnes dalībnieki noklausījās lekcijas par luminescenci, feromoniem, augu eļļu izmantošanu un instruktāžu par darba drošību, strādājot ar bīstamām ķīmiskām vielām, iepazinās ar «ĶIPARU» mājaslapas saturu un tās sniegtajām iespējām, piedalījās ķīmijas viktorīnās, priecājās par eksperimentu demonstrējumiem, paši darbojās ķīmijas laboratorijā un apmeklēja a/s «Grindeks» un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu. Katrs nometnes dalībnieks saņēma Jauno ķīmiķu vasaras skolas sertifikātu un T kreklu ar projekta simboliku; daudzi skolēni par aktīvu dalību viktorīnās un lielisku darbu laboratorijā ieguva RTU suvenīrus. Galvenais šī pasākuma trūkums bija pārlieku īsais laiks visa iecerētā realizācijai – nometnei vajadzētu ilgt vismaz četras dienas, lai būtu iespējams apgūt vairāk prasmju un zināšanu un izmēģināt spēkus ķīmijas eksperimentos. Ceram uz izglītības iestāžu ieinteresētību un atsaucību, lai projektā gūto pieredzi varētu izmantot šādas nometnes organizēšanai nākamajā vasarā citos reģionos.
6
INFORMĀCIJA
2007. gada 30. augusts
«EducationUSA at RBS» informācijas centrs aicina uz bezmaksas konsultācijām! Šā gada jūlijā RTU Rīgas biznesa skola un ASV Izglītības informācijas un testēšanas centrs apvienojās vienā adresē – Rīgā, Skolas ielā 11 –, lai nodrošinātu pieeju bezmaksas informācijai, kā arī citiem pakalpojumiem saistībā ar Ziemeļamerikas izglītību. ASV Izglītības informācijas un testēšanas centrs pieder pie ASV Valsts departamenta veidotā «EducationUSA» izglītības centru starptautiskā tīkla. Šo tīklu veido vairāk nekā 450 izglītības centri visā pasaulē. ASV Izglītības informācijas un testēšanas centrs Latvijā darbojas kopš 1992. gada. Sākotnēji dibināts kā Latvijas Universitātes un Sorosa fonda izglītības centrs, tas drīz vien kļuva par patstāvīgu, neatkarīgu organizāciju. Pašlaik tā ir vienīgā organizācija Latvijā, kas ir ASV valdības autorizēta un kas sniedz bezmaksas informāciju par iespējām mācīties ASV. Līdz šim ciešā sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā ASV Izglītības informācijas un testēšanas centrs ir īstenojis ASV valdības starptautiskus izglītības projektus un programmas, sniedzot ziņas vairāk nekā 10 000 apmeklētājiem gadā. Pa teicoties centra rīkotajiem izglītības projektiem, izglītības informācijas pakalpojumiem, stipendiju konkursiem un ci tām aktivitātēm, katru gadu studijas ASV sākuši vairāk nekā 100 studentu no Latvijas. Pēc apvienošanās šāgada jūlijā ASV Izglītības infor mācijas un testēšanas centrs ir kļuvis par RTU Rīgas biz nesa skolas struktūrvienību ar jaunu nosaukumu – «Educa tionUSA at RBS» informācijas centrs.
Tas aktīvi darbosies, arī turpmāk piedāvājot visiem sa viem apmeklētājiem: • bezmaksas informāciju par studiju un dzīvošanas iespē jām ASV; • iespēju sagatavoties ASV augstskolu eksāmeniem un ci tiem starptautiskajiem testiem (TOEFL, SAT, TOEIC u. c.). To var darīt, patstāvīgi izmantojot informācijas centra re sursus vai apmeklējot Rīgas biznesa skolas Angļu valodas centra kursus. • atrast dažādas studiju finansējuma iespējas; • uzklausīt speciālistu ieteikumus; • izmantot bibliotēku, kas nodrošina brīvu pieeju kata logiem, uzziņu literatūrai, sagatavošanās materiāliem testiem un citiem ar uzņemšanas procesu saistītiem materiāliem. RTU Rīgas biznesa skolas Angļu valodas centrs ir arī vienīgā vieta Latvijā, kas savās telpās administrē starptau tiskos testus. Šie testi nepieciešami tiem, kas vēlas: • atrast sev augstskolu ASV; • sākt MBA studijas tepat Latvijā; • attīstīt starptautisku karjeru; • paaugstināt sava CV vērtību darba tirgū. «EducationUSA at RBS» informācijas centra vadītāja Dagnija Žiba aicina visus, kas vēlas uzzināt par iespējām mācīties ASV, apmeklēt šo informācijas centru, kas atrodas RBS telpās Rīgā, Skolas ielā 11, un ir atvērts darba dienās no plkst. 9 līdz 18. (Iepriekšējais pieraksts pa tālr. 67089800.) Vairāk par «EducationUSA at RBS» centru: www. educationusa.lv.
«Leonardo da Vinci» atbalsts RTU ZB mobilitātes projektam «Informācijpratības pilnveidošana» 2007. gada «Leonardo da Vinci» programmas mobilitātes projektu pieteikumu konkur sam tika iesniegts 161 pieteikums. Projektu pieteikumus saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām vērtēja v/a «Profesionālās izglītības attīstības aģentūra» un Mūžizglītības programmas «Leonardo da Vinci» apakšprogrammas Vērtēšanas komitejas eksperti. 2007. gada 28. maijā par atbalstāmiem tika apstiprināti 114 projekti, tajā skaitā arī RTU Zinātniskās bibliotēkas mobilitātes projekts «Informācijpratības pilnveidošana». Tā vērtējums ir: izcili un izcili. Apstiprinātais finansējums no «Leonardo da Vinci» programmas ir 9798 eiro se šiem piešķīruma saņēmējiem. Apstiprinātais pieredzes apmaiņas ilgums – nedēļa. Projekta mērķis ir iepazīties ar Helsinku Tehnoloģiskās universitātes bibliotēkas pieredzi
informācijpratības veidošanas jomā, apgūt jaunu pieredzi vietējo elektronisko datubāzu vei došanā un uzlabot RTU Zinātniskās bibliotēkas lietotāju informācijpratības prasmes in formācijas avotu atrašanā un izmantošanā. Pieredzes apmaiņā uz Helsinku Tehnoloģiskās universitātes bibliotēku dosies seši RTU Zinātniskās bibliotēkas nodaļu vadītāji, kas ir atbildīgi par lietotāju apmācības organizē šanu un datubāzu veidošanu bibliotēkā. Viņi iepazīs un izvērtēs Helsinku Tehnoloģiskās universitātes bibliotēkas darbu, kā arī organizēs apgūtās pieredzes aprobēšanu un ieviešanu RTU Zinātniskajā bibliotēkā. ZB projektu vadītāja Ilrita Jundase
RTU Zinātniskās bibliotēkas informācija RTU ZB savu krājumu veido atbilstoši RTU studiju programmu un pētnieciskā darba vajadzībām. Krājums ir izvietots Centrālās bibliotēkas (Ķīpsalas ielā 10) un astoņu filiāļu lasītavās, brīvpieejas fondos un krātuvēs. Filiālēs izvietotais krājums atbilst attiecīgās fa kultātes nozaru profilam. Lai kļūtu par bibliotēkas lietotāju un saņemtu iespieddarbus, jā uzrāda derīga studenta vai RTU personāla apliecība ar personas kodu svītrkoda formā vai vienotā lasītāja karte. Lai taupītu jūsu laiku, aicinām izmantot RTU ZB attālos pakalpojumus! RTU ZB elektroniskais katalogs ir pieejams visiem interneta lietotājiem no bibliotēkas mājaslapas (http://www.zb.rtu.lv). Literatūru iespējams meklēt kopkatalogā vai katras at sevišķas bibliotēkas kopkataloga daļā. Elektroniskajā katalogā ir redzams, vai iespieddarbs vēl ir bibliotēkā vai arī visi eksemplāri ir izsniegti lietotājiem uz mājām. Gadījumos, kad vajadzīgo iespieddarbu nav iespējams saņemt uz mājām, aicinām izmantot bibliotēkas lasī tavas. Reģistrējoties bibliotēkā, lietotājam jāuzzina parole, ar kuru, reģistrējoties elektroniskajā kopkatalogā (http://www.zb.rtu.lv), var apskatīt izsniegto dokumentu sarakstu, pagarināt lie tošanas termiņu un pasūtīt vai rezervēt iespieddarbus. Ja jums vēl nav paroles, lai reģistrētos elektroniskajā kopkatalogā, to var saņemt jebkurā lietotāju apkalpošanas vietā. Aicinām veikt attālo iespieddarbu pasūtīšanu un rezervēšanu. Neskaidrību gadījumos elektroniskajā katalogā jāspiež poga «i», kur ir redzams tālruņa numurs un e-pasta adrese,
lai varētu sazināties ar konkrēto bibliotēkas nodaļu vai filiāli. Attāli pasūtītos dokumentus, kas nav izsniegti citam bibliotēkas lietotājam, var saņemt nākamajā dienā. Ja grāmata vai žurnāls, ko vēlaties saņemt, neatrodas bibliotēkā, sistēma jums šo izdevumu rezervē. Ter miņš, kad izdevums varētu būt pieejams, ir redzams elektroniskajā kopkatalogā. Tā pre cizitāte atkarīga no tā, kā bibliotēkas lietotāji ievēro atdošanas termiņus. Atcerieties, ka tehnisku iemeslu dēļ naktī no otrdienas uz trešdienu no plkst. 20.45 līdz 8.00 elektroniskais katalogs nav pieejams! Attālā pasūtīšana un rezervēšana nav iespējama Mācību literatūras abonementa un lasī tavu eksemplāriem. Septembrī Mācību literatūras abonementā lasītāji tiks apkalpoti pēc speciāla grafika. Informāciju par grafiku var atrast bibliotēkas mājaslapā (http://www. zb.rtu.lv). Lūdzam ievērot grafiku! RTU Zinātniskā bibliotēka piedāvā arī datubāzes, kas pieejamas visos Centrālās biblio tēkas, filiālbibliotēku, kā arī RTU datortīklā reģistrētājos datoros. Bibliotēkas centrālajā ēkā ir iespējams izmantot bezvadu interneta pieslēgumu. Par bibliotēkas darba laikiem, atrašanās vietu, kontaktinformāciju, datubāzēm, jūsu pa rolēm, citiem pakalpojumiem un neskaidriem jautājumiem informāciju meklējiet RTU ZB mājaslapā http://www.zb.rtu.lv, tālrunis uzziņām 67089102, e-pasts: uzzinas@rtu.lv vai jeb kurā lietotāju apkalpošanas nodaļā. Vēlam informācijas bagātu jauno mācību gadu! Uz tikšanos bibliotēkā!
PROJEKTI
2007. gada 30. augusts
Jaunas iespējas, jaunas rūpes M. Dzenis, S. Vasiļevska Kā zināms, Latvijā pētniecības infrastruktūra veidota pagājušā gadsimta 70. un 80. ga dos, bet kopš 90. gadiem niecīgo investīciju dēļ tā netika atjaunota. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā kļuva pieejami Eiropas Reģionālās attīstī bas fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļi, kas deva plašas iespējas piedalīties dažādos projektos, lai attīstītu zinātnes infrastruktūru, pilnveidotu studiju programmas un lekciju kursus, renovētu telpas un mācību laboratorijas. Arī Latvijas valdības pieņemtie lēmumi par ikgadēju valsts budžeta finansējuma palie lināšanu zinātnes un augstskolu attīstībai bija tie faktori, kas ļāva optimistiski skatīties nā kotnē. Finansējuma pieaugums augstskolās un zinātniskajos institūtos lielā mērā kļuva atkarīgs no pašu iniciatīvas un gribas virzīties uz priekšu. Šo procesu attīstību veicināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izveidojot divas nacionālās programmas zinātnes infrastruktūras un augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošanas pilnveidošanai. 2004. gada 7. aprīlī tika apstiprināta IZM izveidotā nacionālā programma «Atbalsts zi nātniskās infrastruktūras nodrošināšanai valsts zinātniskajās institūcijās», kuras mērķis bi ja nodrošināt ar modernu pētniecības aprīkojumu augstskolas, ekselences centrus un citas vadošās pētniecības iestādes. Izstrādātā un apstiprinātā nacionālā programma ietvēra 22 projektus, kuru kopējais finan sējums atbilstoši 2004. gada valūtas kursam bija Ls 10 363 882, no tiem ERAF zinātnes infrastruktūras attīstībai ieguldīja Ls 7 772 911 vai 75%, bet IZM – Ls 2 590 970, t. i., 25%. Programma bija plānota trim gadiem un aptvēra laika posmu no 2004. gada līdz 2006. gadam, papildus atvēlot divus gadus projektu pilnīgai ieviešanai. Starp šiem projektiem tika apstiprināti arī trīs RTU 2003. gada beigās sagatavotie projekti, kas bija veidoti pēc prioritāro zinātnes virzienu un nozaru principa, starp tiem «RTU pētniecības aprīkojuma un infrastruktūras atbalsta projekts materiālzinātnes, vides zinātnes un ekoloģijas, organiskās ķīmijas un farmācijas nozarēs», kura ieviešana bija paredzēta 2006. gada pirmajā pusē. Minētajās prioritārajās nozarēs šajā laikā sekmīgi strādāja gan MLĶF, gan BF, tāpēc projekta realizācijā tās piedalījās kopā. Sākotnēji apstiprinātais projekts paredzēja zinātnes infrastruktūras pilnveidošanai izlietot Ls 901 600, no tiem Ls 894 400 – 18 iekārtu iepirkšanai piecu mēnešu laikā. Diemžēl ilgais laika posms starp projekta sagatavošanu un ieviešanu jau pašā tā realizēšanas sākumā ienesa ievērojamas korekcijas. Vairāk nekā divu gadu laikā bija mainījušies pētījumu akcenti, par citiem līdzekļiem bija jau iepirktas kādreiz plānotās tik nepieciešamās iekārtas. Mazā pieredze un īsais laiks, kāds tika atvēlēts projekta sagatavošanai, bija faktori, kas izraisīja kļūdainu projekta aktivitāšu izpildes laika plānošanu. Tāpēc, vēl nenoslēdzot līgumu, bija skaidrs, ka nepieciešamas projekta izmaiņas, kas skāra iepērkamo iekārtu skaitu un nomenklatūru. Lai to realizētu, bija nepieciešami aptuveni 4,5 mēneši. Orientējoties uz modernu, daudzfunkcionālu pētniecības iekārtu iepirkšanu, kas bija nepieciešamas vairākām struktūrvienībām, iepērkamo iekārtu skaits tika samazināts līdz deviņām vienībām. Beidzot 2006. gada 22. maijā starp IZM, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un RTU tika noslēgts līgums VPD1/ERAF/CFLA/04/NP/2.5.2./000022/021 par projekta ieviešanu, kura beigu termiņš bija 22. septembris, t.i., projektam bija atvēlēti četri mēneši. Tik īsā laikā aparatūras iepirkšana nebija iespējama. Sekoja pirmās līguma izmaiņas, kurās tika koriģēts aktivitāšu izpildes laiks un līgums pagarināts līdz 2006. gada 22. decembrim. Paralēli tika izsludināts atklātais konkurss par nepieciešamo iekārtu iegādi, kas kopā ar piedāvājumu atvēršanu, dokumentu sagatavošanu un rezultātu publicēšanu Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā ilga apmēram 60 dienas. Diemžēl piedāvājumu kopsumma pārsniedza paredzēto finansējuma apjomu par Ls 173 960. Tādēļ, lai iekļautos atvēlētajā summā, tika pieņemts lēmums sākt četru aparatūras vienību iepirkumu, vispār atteikties no vienas iekārtas iepirkšanas, kurai nebija piedāvājuma, un izsludināt jaunu atklāto iepirkumu konkursu, kas tūlīt izraisīja otras līguma izmaiņas, paredzot iepērkamo iekārtu skaitu samazināt līdz astoņām vienībām. Ņemot vērā, ka firma «INSTRON» garantēja iekārtu piegādi tikai līdz 2007. gada vidum, bija nepieciešamas pēdējās – trešās līguma izmaiņas, kas noteica projekta ieviešanas termiņu – 2007. gada 21. septembri. Līdz ar to bija izveidojušies visi priekšnosacījumi projekta sekmīgai realizācijai un konkretizēts galīgais iepērkamo iekārtu saraksts (skat. tabulu). Pateicoties firmas «INSTRON» aktīvai darbībai, pēdējā no astoņām iekārtām tika nodota ekspluatācijā 2007. gada maijā. Bet tas nenozīmē, ka viss jau ir izdarīts. Tagad, apkopojot projekta ieviešanas gaitu, redzams, ka no ieceres veikt zinātniskās aparatūras iegādi piecu mēnešu laikā tā dažādu iekšējo un ārējo cēloņu dēļ ilga 12 mēnešus. Analizējot projekta izpildes gaitu, ir redzami tie trūkumi un neprecizitātes, kādas tika pieļautas tā realizācijas laikā. Dažas no tām: 1) ir daudz rūpīgāk jāveic projekta pieteikuma sagatavošana un projekta aktivitāšu plānošana, bet to var veikt sekmīgi, ja ir līdzīgu projektu vadīšanas pieredze; 2) laika nobīde starp projekta sagatavošanu un reālu tā izpildi ir pārāk liela, konkrētajā gadījumā 2,5–3 gadi, kuru laikā mainījās nepieciešamās aparatūras nomenklatūra un aktuālie pētījumu virzieni, pieauga inflācija un mainījās iekārtu cenas;
7
3) ir precīzi un skaidri jānorāda tehniskās prasības (specifikācija) iepērkamām iekārtām un jādefinē aparatūras izvēles kritēriji, ja atklātā konkursā piedāvājumus izvērtē pēc saim nieciski izdevīgākā varianta, tikpat rūpīgi jāpārbauda firmu piedāvātās aparatūras para metri un saņemtās aparatūras tehniskie rādītāji; 4) pārāk ilgs ir projekta izmaiņu apstiprināšanas laiks IZM un CFLA, liela birokrātija vienkāršu jautājumu risināšanā. Piemēram, veicot astoņu pētniecisko iekārtu iepirkumu par vairāk nekā Ls 894 000, lai izmantotu pārpalikušos Ls 2500 papildu aprīkojuma iegādei kādai no iekārtām, ir jāveic projekta izmaiņas; 5) projekta realizēšanas laikā pastāvošā nenoteiktība un viedokļa maiņa jautājumā par PVN maksājumiem, samērā biežās izmaiņas atskaites dokumentācijā u.c. nesekmēja projekta sekmīgu ieviešanu. Jaunu daudzfunkcionālu un sarežģītu zinātniskās pētniecības iekārtu iegāde, kas nu jau uzstādītas par fakultāšu struktūrvienību līdzekļiem sagatavotās telpās, būtībā ir tikai pir mais zinātniskās pētniecības pilnveidošanas posms. Tas paver plašas iespējas tālāk attīstīt fundamentālos un lietišķos pētījumus, nostājoties blakus ārzemju kolēģiem moderna zināt niskā aprīkojuma ziņā, varbūt pat atsevišķās jomās apsteidzot tos. Pašlaik viena no galve najām problēmām ir aparatūras tehnisko iespēju pilnvērtīga izmantošana un tās noslogošana. Vienlaikus tas ir jautājums par augsti kvalificētu operatoru sagatavošanu un atbilstošu darba samaksu. Lai radoši strādātu ar tik sarežģītām iekārtām, vairs nepietiek ar vienkārša teh niķa zināšanām un iemaņām. Jāņem vērā arī tas, ka šādas sarežģītas aparatūras uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumi ir samērā augsti un prasa lielus finansiālos ieguldījumus. Tomēr valsts atbalsts zinātnes attīstībai, studējošo intereses pieaugums par eksaktajām zinātnēm arī šajā jomā vieš optimismu: 1) pieaug konkurss uz bakalauru, maģistru, doktorantu valsts finansētajām studiju vie tām; tiek sagatavots arvien lielāks skaits augstākās kvalifikācijas speciālistu; 2) bāzes finansējums zinātniekiem, plašas iespējas piedalīties visdažādākā līmeņa pro jektos, akadēmiskā personāla algu pieaugums rada labvēlīgus nosacījumus, lai absolventi paliktu strādāt fakultātēs; 3) plašāka līdzdalība starptautiskos projektos, augstākas prasības pētījumu kvalitātei un konkurence projektu finansējuma saņemšanā kopā ar pakāpeniski pieaugošo zinātnieku skaitu ir priekšnosacījumi plašākai un daudzpusīgākai zinātniskās aparatūras izmantošanai, kooperācijai un tās noslodzei.
Ar ERAF un IZM atbalstu iepirktā pētniecības aparatūra Aparatūras nosaukums 1. MIRA LMU maināma vakuuma «Schott ky» tipa lauka emisijas skenējošais elektronu mikroskops ar enerģijas dispersijas analiza toru 2. Divskrūvju laboratorijas ekstrūderismaisītājs 3. Universālās dinamikas pārbaudes mašīnas ar hidraulisko piedziņu (10 kN ar termokameru; 250 kN bez termokameras) 4. Liela ātruma triecienu pārbaudes mašīna 5. Enerģijas dispersīvais rentgenfluorescenc es spektrofotometrs 6. Furjē transformācijas infrasarkanais spek trometrs 7. Šķidruma hromatogrāfijas masspek trometrijas sistēma ar kvadrupola masspek trometru 8. Gāzes hromatogrāfs ar masas spek trometrisko detektoru (GC-MS)
Uzstādīšanas vieta RTU, MLĶF, Biomateriālu zinātniskās pētniecības institūts RTU, MLĶF, Polimērmateriālu institūts RTU, BF, Materiālu un konstrukciju institūts RTU, BF, Materiālu un konstrukciju institūts RTU, MLĶF, Lietišķās ķīmijas institūts RTU, BF, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts RTU, MLĶF, Lietišķās ķīmijas institūts RTU, MLĶF, Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra
8
PROJEKTI
2007. gada 30. augusts
Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā Anita Lanka, projekta vadītāja, HI direktore Docētājs mūsdienās nav tikai konkrētās mācību disciplīnas satura transformētājs. Līdz ar informācijas apjomu ir mainījusies zināšanu iedaba. Paredzēt, kritiski izvērtēt, organizēt informāciju un likt lietā zināšanas kļūst par katra indivīda dzīves nepieciešamību. Mūsdie nu straujo pārmaiņu laikā docētāja profesionālā darbība kļūst ar katru dienu komplicētāka. Kā pamatoti norāda Rīgas Tehniskās koledžas direktors, pedagoģijas zinātņu doktors Jānis Rozenblats, «docētāji nedrīkst būt tikai tehniskie eksperti ar enciklopēdiskām zināšanām, viņiem drīzāk jābūt kompetentiem pieredzes gūšanas un mācīšanās procesu organizatoriem, kuri var: • apgūt dažādas mācību metodes un pedagoģiskos līdzekļus; • pārveidot dzīves darbības situācijas par mācīšanās situācijām; • apvienot teoriju, jaunākos atklājumus un izvirzīt risināšanai reāli eksistējošas problē mas; • spēt atraisīt studentu potenciālās spējas, dotības, talantu, veicinot intelekta attīstību un izziņas loka paplašināšanos; • skatīt attīstību kā regresīvo un progresīvo izmaiņu kopumu, kā arī paļauties uz citu eks pertu pētījumiem, pārvērst šīs atziņas darbībā, kas vērsta uz tālāku sevis un studentu iz glītošanu». RTU Humanitārajā institūtā no 2006. gada jūlija līdz 2007. gada jūlijam tika īstenots ESF projekts «Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā». Projekta mērķis bija izstrādāt un ieviest mūsdienīgu moduļu programmu docētāju kompetenču piln veidei pedagoģijas un IT jomā. Mūsdienu augstskolas didaktikas priekšmetiskās robežas nav strikti nodalāmas no filozofijas, socioloģijas un psiholoģijas. Tāpēc programmas teorētis kās koncepcijas pamatā ir atziņa, ka postmodernās didaktikas attīstības tendences, šaubas un meklējumi būtu jāaplūko mūsdienu psiholoģijas, filozofijas, socioloģijas, informācijas tehnoloģiju un ekonomikas kontekstā. Programmas saturā tiek atklāta mūsdienu kognitī vās psiholoģijas un augstskolas didaktikas teorētisko atziņu daudzveidība, atšķirīgās pieejas un to interpretācija profesijas standartu prasību kontekstā. Programmas atsevišķs modulis paredz IT izmantošanu studiju procesā, atklājot ne tikai šo līdzekļu ilustratīvi skaidrojošo funkciju, bet galvenokārt to, kā didaktiski pareizi izmantotas jaunās informācijas tehno loģijas veicina studentu iesaistīšanos zināšanu apguvē un savu mācību sasniegumu izvēr tēšanā. Programmas satura īstenošana vērsta uz pedagoģiski inovatīvu pedagoģisku dar bību: jaunu ideju, metožu, paņēmienu un IT ieviešanu. Programma ir veidota pēc moduļu principa. Tas nozīmē, ka viss mācību saturs tiek iedalīts patstāvīgos, savstarpēji saistītos mācību blokos. Katram modulim paredzēti savi mērķi, kas kopumā tiek virzīti uz programmas vispārējo mērķi – pilnveidot akadēmiskā personāla kompetences pedagoģijas un informācijas tehnoloģiju jomā. Tā kā pedagoģijas likumsakarību darbības robežas iesniedzas arī citās zinātņu jomās, mūsdienu didaktikas attīstības tendences tiek skatītas mūsdienu filozofijas, psiholoģijas, socioloģijas un infor mācijas tehnoloģiju kontekstā. Programmas moduļu satura izstrādē liela vērība tika pievērs ta konkrētu mācību mērķu un uzdevumu formulējumiem, lai tie būtu pietiekami konk rēti un izmērāmi, lai būtu atklāta mērķu sasniegšanas novērtēšanas metodika. Profesionālās pilnveides programma tika īstenota Rīgas Tehniskajā koledžā, izglītojot 79 Rīgas Tehniskās koledžas mācībspēkus. Tās īstenošanā tika ievērota teorijas un prakses saikne, teorētisko un praktisko nodarbību līdzsvars, kā arī iegūta daudzveidīga atgriezenis kā saite, lai pārliecinātos par programmas moduļu satura apguves rezultātu.
Tematiskie bloki: • «Pārmaiņas izglītībā filozofijas, psiholoģijas, socioloģijas kontekstā»; • «Mūsdienu mācīšanas un mācīšanās teorijas un inovācijas didaktikā»; • «IT izmantošana studentu izziņas patstāvības veicināšanai un studiju kvalitātes izvēr tēšanai»; • «Docētāja pamatkompetences». Saistībā ar moduli «Pārmaiņas izglītībā filozofijas, psiholoģijas, socioloģijas kontekstā» docētāji tika iepazīstināti ar izglītības procesa teorijas un prakses likumsakarībām 21. gad simta izglītības filozofijas kontekstā, ieguva zināšanas par jaunākajām psiholoģijas tenden cēm augstskolu pedagoģiskajā procesā. Lekciju, diskusiju, kā arī patstāvīgā darba gaitā tika padziļināta izpratne par sociālo izmaiņu un izglītības sistēmā notiekošo procesu mij iedarbību. Modulis «Mūsdienu mācīšanas un mācīšanās teorijas un to izpausme studiju procesā» iepazīstina ar mācību teoriju daudzveidību un postmodernās didaktikas attīstības tendencēm. Moduļa saturs vērsts uz docētāju kritiskās domāšanas veicināšanu, izvēloties pedagoģiski lietderīgāko pieeju mācību mērķu īstenošanai. Praktiskās nodarbības deva iespēju dalīties pieredzē studiju priekšmeta satura plānošanā, ievērojot satura un procesuālo vienotību. Kur su dalībnieku veiktie patstāvīgie darbi liecina par prasmi izvirzīt studiju priekšmeta mērķi un uzdevumus, noteikt, kā tiks novērtēti izvirzīto uzdevumu sasniegumi, un veidot saskaņā ar tiem arī studiju priekšmeta metodoloģiju. Modulis «Informācijas tehnoloģiju risinājumi studiju procesa atbalstam» iepazīstina ar tehniskajiem risinājumiem, kas ļauj izveidot un nodrošināt e-studiju resursu pieejamību, iz mantojot internetu. Modulis sniedz pamatzināšanas arī par efektīvu informācijas atrašanu internetā, rakstu datubāzēs un citos tematiskajos resursos. Moduļa «Akadēmiskā personāla pamatkompetences» saturs tika vērsts uz docētāju pa matkompetenču izmantošanas prasmju lauka paplašināšanu. Praktiskās nodarbības sniedz ierosmi apzināties un pilnveidot esošās pedagoģiskās kompetences. Viens no moduļa uzdevumiem ir apgūt koleģiālās supervīzijas pamatprincipus un izman tošanas prasmes. Moduļa saturs it kā apkopo iepriekšējos moduļos gūtās atziņas un rosina savas pedagoģiskās darbības izvērtēšanai, kā arī gūto zināšanu radošai izmantošanai. Kāds ir projekta īstenotāju guvums? Tas sniedzas tālu pāri projekta tiešajam mērķim – izstrādāt, licencēt un ieviest profe sionālās pilnveides programmu. Ir iegūta laba sadarbības pieredze gan ar RTU struktūr vienību mācībspēkiem (arī kolēģi no TEF un IEF piedalījās projekta ieviešanā), gan RTK kolēģiem, gūts rūdījums grūtību pārvarēšanā, problēmu risināšanā. Vadot mācību nodarbī bas pieredzējušiem kolēģiem, radās iespēja diskutēt, dalīties domās par mūsdienu sasāpēju šiem izglītības jautājumiem. Tā bija savstarpēja bagātināšanās. Nereti nācās piekrist, ka «draugs, visa teorija pelēka un dzīves koks tik mūžam zaļš...» Tas bija lielisks stimuls arī pašiem padziļināt zināšanas augstskolu didaktikā, izvērtēt didaktikas daudzveidīgās teorijas mūsdienu kontekstā. Teorētiskās atziņas pedagoģijā būtiski atšķiras no matemātikas, kur 2 x 2 = 4. Ir tik daudz faktoru, kas ietekmē pedagoģisko procesu. Pedagoģiskā elastība un pedagoģiskā intuīcija ir būtisks faktors jebkuras pedagoģiskās problēmas risināšanā. At griezeniskā saite (kursu dalībnieku aptaujas, mācību sasniegumu rezultātu analīze) liecina, ka programma saturiski ir bijusi auglīga. Projekts ir noslēdzies, taču licencētā programma, cerams, ieinteresēs arī citu augstskolu mācībspēkus. Informācija par programmu pieejama RTU Humanitārā institūta mājaslapā www.bf.rtu.lv.
2007. gada 30. augusts
RTU LIKUMI UN LĒMUMI
Akadēmiskajā sapulcē 14. jūnijā sanāca RTU Akadēmiskās sapulces sēde. 1. Klausījās rektora p.i. R. Taraškeviča ziņojumu. Pirmkārt, kanclers informēja par RTU nākotnes vīziju. Veiktais pētījums par RTU teritoriālo attīstību apstiprinājis, ka, saimnie kojot vienotā universitātes teritorijā, iespējama līdzekļu ekonomija. No vairākiem izskatī
Senāta lēmumi jūnijā Sēde notika 25. jūnijā Senāta priekšsēdētāja M. Jure nolasīja AIP apsveikumu RTU mācībspēkiem un absol ventiem. Rektora pienākumu izpildītājs kanclers R. Taraškevičs sveica visus senatorus Jāņus ar pagājušo vārda dienu, apsveica un pasniedza RTU atzinības rakstus jubilāriem – DITF pro fesoram J. Grundspeņķim, MLĶF emeritētajam profesoram F. Avotiņam un EEF profeso ram J. Dirbam –, kurus kolēģi sveica ar ziediem. * Senāts nolēma piešķirt RTU Goda doktora nosaukumu Norvēģijas Dabaszinātņu uni versitātes asociētajam profesoram Šellam Gunāram Hofam un Latvijas Organiskās sintē zes institūta direktoram akadēmiķim Ivaram Kalviņam. * RTU Goda darbinieka nosaukumu Senāts piešķīra TMF profesoram J. Dehtjaram, BF docentam J. Sproģim, BF 1. kategorijas speciālistam I. Kļaviņam, ZB nodaļu vadītājām F. Muižniecei un Ž. Tupiņai. * Senāts apstiprināja Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra nolikumu. * Pamatojoties uz BF domes 2007. gada 18. maija sēdes lēmumu un promocijas padomes RTU P-05 rekomendāciju, Senāts nolēma piešķirt doktorantu zinātniskā vadītāja tiesī bas mehānikas nozares cietvielu mehānikas apakšnozarē doc. Dr. inž. K. Kalniņam. * Par precizējumu Senāta lēmumā par mācību maksu Senāts nolēma: izdarīt šā du precizējumu RTU Senāta 2007. gada 29. janvāra lēmumā «Par mācību maksu 2007./2008. m. g.» 1. punkta 2. rindkopā: vecā redakcija – «Ārvalstu pilsoņiem, kuri vē las iegūt izglītību RTU Ārzemju studentu departamentam piesaistītajā programmā «Uz ņēmējdarbība un vadīšana», gada pilnā mācību maksa ir: bakalaura, profesionālās un ma ģistra programmās – Ls 1060». Jaunā redakcija – «ES un NVS valstu pilsoņiem, kuri vēlas iegūt izglītību RTU Ārzemju studentu departamentam piesaistītajā programmā «Uzņē mējdarbība un vadīšana», gada pilnā mācību maksa ir: bakalaura, profesionālās un maģistra programmās – Ls 1060.» * Senāts apstiprināja RTU Daugavpils filiāles nolikumu ar izmaiņām nolikuma 2., 4., 6. punktā. * Senāts apstiprināja pārstrukturēto doktora studiju programmu «Ķīmija». * Par MLĶF Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnolo ģijas katedras nodibināšanu un tās nolikumu Senāts nolēma: 1. Pamatojoties uz MLĶF domes 2007. gada 7. jūnija sēdes lēmumu, nodibināt RTU MLĶF Silikātu, augsttemperatū ras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedru. 2. Apstiprināt MLĶF Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedras nolikumu. * Senāts apstiprināja izmaiņas maģistra profesionālo studiju programmā «Tehniskā tulkošana». * Prof. J. Štrauhmanis ziņoja par iesniegto pašnovērtējuma ziņojumu recenzēšanas rezultātiem. Pozitīvu vērtējumu saņēmuši šādi pašnovērtējuma ziņojumi: 1) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju un bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmām «Datorsistēmas» (recenz. prof. G. Lauks); 2) bakalaura profesionālo studi ju programmai «Uzņēmējdarbības loģistika» (recenz. prof. G. Lauks); 3) 2. līmeņa
9
tiem variantiem izvēlētā teritorija ir komplekss Ķīpsala, Meža iela un Pulka sēta. Otrkārt, kanclers informēja par izmaiņām darba apmaksas sistēmā un, treškārt, par RTU ieņēmumu izdevumu tāmes izpildi. 2. Izskatīja un apstiprināja RTU Satversmes labojumus. 3. Apstiprināja izmaiņas Akadēmiskās sapulces nolikumā. 4. Apstiprināja izmaiņas Senāta nolikumā. 5. Apstiprināja izmaiņas RTU Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumā. Ar dokumentiem var iepazīties RTU mājaslapā. M. E. profesionālās izglītības studiju programmai «Ugunsdrošība un civilā aizsardzība» (recenz. prof. J. Ķipsna); 4) doktora studiju programmai «Vadībzinātne» (recenz. prof. J. Gerhards); 5) doktora studiju programmai «Arhitektūra» (recenz. prof. J. Štrauhmanis); 6) 1. līmeņa profesionālās izglītības studiju programmai «Muitas un nodokļu administrēšana» (recenz. asoc. prof. A. Lanka). * Par studiju programmu saraksta papildināšanu uzņemšanai 2007. gadā Senāts no lēma: pilnvarot RTU rektoru/rektora p.i. papildināt RTU Senāta 2006. gada 11. decembra sēdē apstiprināto studiju programmu sarakstu uzņemšanai 2007. gadā: 1) pēc licences sa ņemšanas ar RTU Liepājas filiālē pilna un nepilna laika (vakara) studiju veidā īstenojamu 1. līmeņa profesionālo (koledžas) studiju programmu «Būvdarbu vadīšana»; 2) pēc Būvnie cības fakultātes pozitīva domes lēmuma ar RTU Daugavpils filiālē īstenojamu bakalaura profesionālo studiju programmu «Būvniecība». * Apstiprināja bakalaura profesionālo studiju programmu «Dzelzceļa elektrosis tēmas». * Par Datorizētās inženiergrafikas katedras izveidošanu Senāts nolēma: 1. Pamatojo ties uz Būvniecības fakultātes domes 2007. gada 18. maija sēdes lēmumu, pārveidot Tēlo tājas ģeometrijas un inženierdatorgrafikas profesora grupu par Datorizētās inženiergrafikas katedru. 2. Apstiprināt Datorizētās inženiergrafikas katedras nolikumu. * Pamatojoties uz BF domes 2007. gada 18. maija sēdes lēmumu, Senāts nolēma apstip rināt Būvniecības un rekonstrukcijas institūta nolikuma izmaiņas. * Par papildinājumiem maģistra profesionālo studiju programmā «Darba aizsar dzība» Senāts nolēma: 1. Papildināt maģistra profesionālo studiju programmas «Darba aiz sardzība» sadaļu «Iepriekšējā izglītība» ar šādu tekstu: «.. kā arī augstākā izglītība ķīmijā, fizikā, darbmācībā, juridiskajās zinātnēs, kas iegūta, pabeidzot vismaz četru gadu studiju programmu». 2. Programmas aprakstā un Uzņemšanas noteikumos kā priekšnosacījumu uzņemšanai studiju programmā noteikt vismaz triju gadu praktisko pieredzi darba aiz sardzības jomā. * Par izmaiņu profesionālās augstākās izglītības studiju programmā «Arhitektūra» Senāts nolēma: izdarīt šādu izmaiņu profesionālās augstākās izglītības studiju programmā «Arhitektūra»: vecā redakcija «Iepriekšējā izglītība – inženierzinātņu bakalaura aka dēmiskais grāds arhitektūrā»; jaunā redakcija «Iepriekšējā izglītība – inženierzinātņu ba kalaura akadēmiskais grāds arhitektūrā vai tam pielīdzināta izglītība». * Par profesora vakanto štata vietu Senāts nolēma: izsludināt konkursu uz vakanto profesora štata vietu informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozares specializācijā «Informācijas sistēmu projektēšana». * Senāts nolēma RTU 2007. gada 26. marta Senāta lēmumā «Par uzņemšanas plānu 2007. gada pamatstudijās ar budžeta finansējumu» izdarīt šādus papildinājumus: 1. Inženierekonomikas fakultātes bakalaura profesionālo studiju programmā «Muitas un nodokļu administrēšana» – 40 budžeta vietas. 2. Transporta un mašīnzinību fakultātes 1. lī meņa profesionālās augstākās izglītības programmā «Aviācijas transports» – 5 budžeta vie tas. 3. Noteikt, ka uzņemšanas laikā mācību prorektors atbilstoši reālajai konkursa situāci jai, saskaņojot ar attiecīgo fakultāšu dekāniem, drīkst izdarīt izmaiņas uzņemšanas plānā. Šīs izmaiņas nododamas RTU Senātam apstiprināšanai. M. E.
Pilnveido IEEI studentu prakses RTU EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnikas (IEE) institūts veiksmīgi realizē un pilnveido studentu prakses profesionālā bakalaura studiju programmā «Elektrotehnoloģiju datorvadība» (sīkāka informācija www.eef.rtu.lv). Pagājušā studiju gada pavasara semestrī EEF noslēdzās viens no ESF projektiem. Patei coties IEE institūta personāla aktivitātei un ciešai sadarbībai ar prakses uzņēmumiem, 2005. gadā tika panākts projekta «Prakšu pilnveidošana RTU bakalaura studiju programmā «Elektrotehnoloģiju datorvadība»» līdzfinansējums no Eiropas Sociālā fonda. Līdz ar to seši IEE studenti 2006. gada rudens semestrī veiksmīgi realizēja ražošanas praksi tādos uzņēmumos kā SIA «ABB», a/s «Latvijas dzelzceļš», SIA «Latvijas energo celtnieks» un SIA «Envirotech». Studentu prakses vadītāji bija uzņēmumu labākie speciālis ti. Jāpiebilst, ka pēc prakses studenti turpina strādāt savos prakses uzņēmumos. Students Igors Golubevs uzskata, ka prakses laikā ir nostiprinājis RTU iegūtās teorētiskās zināšanas un ieguvis daudz jaunu praktisko iemaņu, piemēram, PLC programmēšanu, frek
Viens no IEE studentiem Igors Golubevs kopā ar savu prakses vadītāju Andi Piterānu uzņēmumā «ABB».
venču pārveidotāja palaišanu, uzzinājis, kāda gaisotne un darba režīms valda vadošajā no zares uzņēmumā. Projektā gūtā pieredze ir nenovērtējama, jo tā ļauj IEE akadēmiskajam personālam uzla bot studentu prakšu kvalitāti, kā arī turpināt sadarbību ar prakses uzņēmumiem, pilnveido jot savu mācību programmu.
10
APSVEICAM JUBILĀRU!
2007. gada 30. augusts
laikmetu un personību atziņu ceļus Staigājot Jānis Klētnieks Šā gada 21. jūlijā pazīstamajam zinātņu vēstur niekam, inženierzinātņu doktoram Ilgaram Grosval dam apritēja 80. gadskārta. Pārkāpjot šo dzīves gadu slieksni, ar prieku un apbrīnu redzam cienījamo Valsts emeritēto zinātnieku radoša spēka pilnu, aizvien rosinošu rūpēs par augstākās izglītības vēsturiskā mantojuma sa glabāšanu. Ilgus gadus pašaizliedzīgi nodarbojoties da baszinātņu vēstures jomā un vadot Latvijas Ķīmijas vēstures muzeju, I. Grosvalds devis lielu ieguldījumu RTU vēstures izpētē un muzejniecībā. Kopējais LU un RTU Ķīmijas muzejs ar profesoru Imanta Meirovica, Augusta Rupļa un docenta Ulda Alkšņa līdzdalību iz veidots par nozīmīgu nacionālās zinātnes un kultūras krātuvi. Muzeja fondos savākti un glabājas vairāk nekā 10 tūkstoši vienību, to skaitā daudzi unikāli dokumenti un laboratoriju iekārtas. Muzejs pilda svarīgu ķīmijas popularizēšanas lomu un darījis pazīstamus pasaulē iz cilāko latviešu ķīmijas zinātnieku vārdus. Ik gadu mu zejā ar ekspozīciju par ķīmijas zinātnes attīstību un tās lomu cilvēku dzīvē iepazīstas daudz skolēnu. Muzejā no tiek izcilāko zinātnieku piemiņas lasījumi, sanāksmes un konferences. Regulāri tur pulcējas arī RTU vēstures pētnieki. Daudzie I. Grosvalda publicētie raksti «Jaunajā Inženierī» par RTU mācībspēkiem, viņu devumu zi nātnē un piemiņas dienu atceres aizvien piesaista lasīt āju interesi un sniedz izpratni par kultūras vērtību no zīmīgumu. Latvijas dabaszinātņu un tehnikas vēstures izpētē I. Grosvalds nerimtīgi darbojas vairāk nekā 50 gadu. Pir mie pētījumi sākti jau studiju gados, bet zinātnisko darbu viņš iepazina Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūta Sili kātu laboratorijā pie docenta Jūlija Eiduka, kur apgūst romāncementa pētniecības pieredzi (1949–1951). Pēc Ļe ņingradas Industriālā neklātienes institūta Rīgas filiāles absolvēšanas ķīmijas tehnoloģijas saistvielu specialitātē (1957) strādājot cementa ražošanas nozarē Slokas un Rīgas rūpnīcās (1951–1964), turpinājās pētījumi romāncementa kvalitātes uzlabošanas jautājumos un portlandcemen ta, būvģipša, dolomītmiltu ražošanas tehnoloģijās. Ri sinot būvmateriālu ražošanas uzdevumus, Grosvalds iedziļinājās javu saistvielu izgatavošanas vēsturē, un ar profesora J. Eiduka atbalstu tika izstrādāts pirmais pla šākais pētījums – «Cementa rūpniecības attīstība Lat vijā». 1964. gadā iznāca pirmā populārzinātniskā grā mata «No piramīdām līdz dzelzsbetonam», kā arī citi darbi: «Ģipša rūpniecības attīstība Latvijas PSR», «Šī fera ražošanas attīstība Latvijas PSR», «Senākie tīģeļi Latvijā». Līdztekus pamatdarbam I. Grosvalds sāka arī ķīmijas
skolotāja gaitas Rīgas 8. Raiņa vakara vidusskolā. Pe dagoģiskais darbs kļuva par jaunu vadlīniju viņa dzī vē un piesaistīja uz visu mūžu. Kampaņas veida ražo šanas darbs rūpnīcā neveicināja ne zinātnisko, ne arī personības tālāko izaugsmi. 1964. gadā I. Grosvalds pilnīgi pārgāja pedagoģiskā darbā uz Rīgas Industriālo tehnikumu, kur mācīja silikātu, celulozes un papīra tehnoloģijas priekšmetus, vadīja praktiskos darbus un di plomprojektus. Līdztekus turpinājās arī skolotāja darbs Rīgas 8. Raiņa vakara vidusskolā (1960–1990) un dažus gadus arī Rīgas 2. vidusskolā. Intensīvo pedagoģisko darbu viņš saistīja ar daudziem jauniem publicējumiem zinātņu vēsturē. 1970. gadā iznāca I. Grosvalda nākamā grāmata – «Latvijas dzīļu bagātības», kurā iepazīstināja ar mūsu dzimtenes dabā sastopamo laukakmeņu, smilts, mālu, kaļķakmeņu, dolomītu un citu minerālvielu izcels mi, izplatību un noderīgumu. 1970. gadā Rīgas Industriālais tehnikums I. Grosvaldu atbrīvoja no darba viņa ģimenē valdošo nacionālo uzskatu dēļ. Palīdzīgu roku tajā brīdī sniedza profesors J. Eiduks, kas pieņēma viņu darbā pie sevis RPI Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedrā. Kopš tā laika I. Grosvalda turpmākā dzīve saistīta ar mūsu augstskolu. 1975. gadā viņš aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju, ko 1993. gadā pielīdzināja inženierzinātņu doktora grā dam. Disertācijā ietvertie pētījumi par javu saistvielu ra žošanas un izmantošanas attīstību Baltijas reģionā pa vēra jaunu virzienu vēsturisko kaļķakmens celtņu un arhitektūras pieminekļu aizsardzībai un konservācijai. Sadarbībā ar profesora J. Eiduka izaudzinātajiem silikā tu ķīmijas speciālistiem – Intu Vītiņu, Silviju Igauni, Ojāru Baumani, Irēnu Stengrēvicu, Lindu Krāģi, Edgaru Lagzdiņu – tika izstrādātas metodes kaļķakmens būv ju nostiprināšanai, kas novērš virsmu sabrukšanu laika apstākļu un piesārņotā gaisa ietekmē. Pētījumu rezultāti sekmīgi izmantoti Brāļu kapu ansambļa, Brīvības pie minekļa, Rīgas Doma un citu arhitektūras pieminekļu konservācijai un restaurēšanai. Par šo veikumu Kultūras ministrija 1995. gadā piešķīra I. Grosvaldam restaurācijas vecmeistara nosaukumu minerālo būvmateriālu tehno loģijā. No 1975. gada darbu Silikātu tehnoloģijas katedrā I. Grosvalds savienoja ar pienākumiem Latvijas ķīmijas muzeja izveidē. Ekspozīciju iekārtošana, fondu veidošana un ķīmijas zinātniskā mantojuma popularizēšana kļuva par svarīgu darbības posmu turpmākajos gados. Darbs muzejniecībā plaši saistās ar pētījumiem zinātņu vēsturē, ar aktīvu darbību Latvijas dabaszinātnieku un tehnikas vēsturnieku apvienībā, Latvijas Dabas un pieminekļu aiz sardzības biedrībā un Baltijas dabaszinātņu un tehnikas vēstures konferencēs.
80. gadu vidū sākās svarīgs pētījumu cikls augstskolu vēsturē. Liela vērība tika pievērsta Rīgas Politehniskajam institūtam (1862–1919), ar kuru sākās augstākās izglītī bas un tehnisko zinātņu attīstība Baltijā, turpinājās Latvi jas Universitātē (1919–1944), Latvijas Valsts universitātē (1944–1958) un kopš 1958. gada atjaunotajā RPI. Pir mais pētījumu cikls noslēdzās ar plašu publicējumu klās tu, atzīmējot RPI 125 gadu pastāvēšanu. Atmodas gados I. Grosvalds pievērsās trimdas zinātnieku darbu atspo guļošanai, aptverot attīstības ceļus, zinātnisko centru izveidi un atsevišķu zinātnieku ieguldījumu. Ķīmijas muzeju apmeklējuši pasaules latviešu zinātnieki un citi viesi. I. Grosvalds bija iniciators RTU vēstures sistemātiskai pētniecībai. Nenovērtējams ir viņa daudzveidīgais darbs kopā ar kolēģiem U. Alksni, I. Meirovicu, akadēmiķi J. Stradiņu un citiem ķīmijas zinātņu vēsturē. Pēdējos ga dos RTU Sabiedrisko lietu daļas vadītāja J. Brieža vadībā tapuši apjomīgi pētījumi augstākās tehniskās izglītības vēsturē, apkopojot akadēmiskā darba attīstības ceļus, mācībspēkus, viņu ieguldījumu zinātnes un tehniskā progresa veicināšanā 140 gadus ilgā laika posmā. Ba gātīgie pētījumi jau publicēti divos atsevišķos sējumos «Augstākā tehniskā izglītība Latvijā» (RTU, 2002, 2004). Pašlaik sagatavots 3. sējums par RPI periodu (1958–1990). Atsevišķi izdota arī grāmata «Ķīmija Lat vijas Universitātē» (1919–1944). I. Grosvalds ir autors vai līdzautors astoņām grāma tām, vairākām brošūrām un prospektiem, publicējis ap 600 zinātnisko, populārzinātnisko vai informatīvo rakstu dažādos izdevumos gan Latvijā, gan arī ārvalstīs. Pētī jumu rezultāti referēti daudzās starptautiskās un vietē ja rakstura konferencēs. Pilns publicēto darbu saraksts ietverts I. Grosvalda biobibliogrāfijās (1997, 2007). I. Grosvalds ir Latvijas Zinātnieku savienības, Latvijas Ķīmiķu biedrības un konservatīvās partijas LNNK biedrs, Domes loceklis (1993–1997). Kopš 1994. gada I. Grosvalds pilda Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas sekretāra pienākumus un kā pirmais saņēmis asociācijas Goda biedra diplomu (1994). Viņš ir izcilās P. Valdena prēmijas un medaļas ieguvējs par darbu ciklu «Zinātnes un tehnoloģijas attīstība Latvijā un trimdā» (1994). Līdz darbojies ārzemju latviešu žurnālu «Akadēmiskā Dzīve» (ASV) un «Technikas Apskats» (Kanāda) veidošanā, ir RTU Zinātnisko rakstu sērijas «Zinātņu un augstskolu vēsture» redakcijas kolēģijas loceklis. Zinātņu vēstures pētniecībai vienmēr piekritusi vir zītājspēka loma, kas atsevišķu zinātņu nozaru attīstību sakārto dažādu faktu hronoloģiskajā secībā un loģiskajās sakarībās, tādējādi izveidojot vēstījumu par zinātņu pa gātni, zinātnieku personībām, viņu centieniem, kļūmēm un atklājumiem. I. Grosvalda pētījumu tēmās, viņa raks tītajās laikmetu un personību apcerēs vērojama maksi māla patiesības un objektivitātes izpausme, sniedzot būtisko, atsijājot mazvērtīgo un atturoties no cēloņu iz gudrošanas. Viņa vērtējums ir korekts un atturīgs, daž kārt spriedumos nepiekāpīgs. I. Grosvalda darbi zinātņu vēsturē pamudina mūs tagadnes un nākotnes labad pie vērsties vairāk pagātnes pieredzējumiem, lai veidotu stingr us pamatus un rastu drošības izjūtu jauniem mek lējumiem, atziņām un atklājumiem. Uz jubilāra rakstāmgalda aizvien krājas jaunu darbu lapaspuses. Top agrāko un tagadējo ķīmijas mācībspēku biogrāfijas, tiek sagatavots manuskripts augstākās teh niskās izglītības vēstures ceturtajam sējumam un citas radošas ieceres. Novēlam Ilgaram Grosvaldam raženus turpmākos dzīves gadus, gūt gaišu prieku un gandarījumu mūsu universitātes alma mater sienās un kolēģu pulkā! Foto: E. Lapsa.
2007. gada 30. augusts
REKLÄ€MA
11
12
STUDENTU LAPA
2007. gada 30. augusts
Nepalaid garām lielāko studentu pasākumu! Izvēlies savu paradīzi! Šā studiju gada sākumā ir paredzēts grandiozs studentu pasākums, kura nosaukums ir «Parex Studentu paradīze». Pasākums notiks 13. septembrī vienlaikus trijās vietās. Tev būs iespēja apmeklēt trīs lieliskus, tomēr dažādus pasākumus vienā vakarā. Šo paradīzes tusiņu organizē tavas augstskolas studentu pašpārvalde sadarbībā ar citām Rīgas augst skolām. Izvēlies vienu vai apmeklē visus – iegādājoties vienu ieejas biļeti, vari apmeklēt visus trīs pasākumus!
«Sapņu fabrika» (Lāčplēša ielā 101)
Šajā paradīzes vietā studentus sveiks augstskolu vadība, būs daudz dažādu un interesantu konkursu, spēlēs mūzikas grupas. Paradīzes burziņš norisināsies abās «Sapņu fabrikas» deju zālēs! Lielajā zālē varēsi baudīt grupu uzstāšanos, bet mazajā («chillout») zālē – atpūsties mūzikas ritmu pavadībā. Par paradīzes atmosfēru parūpēsies latviešu puiši «Gain Fast», skatuves profesionāļi «Z-Scars». Pasākuma kulminācijā uzstāsies viena no populārākajām grupām Latvijā «Tumsa». Vakaru vadīs atraktīvais un visiem pazīstamais Ufo. Spēkiem izsīkstot, tevi uzlādes plašu meistari DJ Crash, DJ Japānis un DJ Ballo.
«La Rocca» (Brīvības ielā 96) Rīgas lielākajā klubā «La Rocca» varēsi izbaudīt īstu paradīzes disko. Studentus priecēs lielisks bārmeņu šovs, deju priekšnesumi, kā arī vēl nebijušas dekorācijas, video un gais mas efekti. «R&B» zālē uzstāsies reperis Ozols, kuram tuvākajā laikā klajā nāks jauns dziesmu albums. Protams, neizpaliks konkursi un balvas.
«BALTECH Summer Camp 2007» Nu jau par aizraujošu tradīciju ir kļuvis «Baltic Summer Camp», kas katru gadu vasaras vidū vieno triju Baltijas valstu tehnisko universitāšu studentu pašpārvaldes. Šogad šī vasaras nometne mainīja nosaukumu un paplašināja robežas – tā kļuva par «BALTECH Summer Camp», kas no 9. līdz 12. jūlijam Lietuvā pulcināja studentu pārstāvjus no Baltijas jūras re ģiona tehniskajām universitātēm («BALTECH»). Pagājušā gada nogalē «BALTECH» universitāšu studentu pašpārvaldes apvienojās «BAL TECH Student Body (BSB)» un noslēdza savstarpējas sadarbības vienošanos, kuras mērķis ir veicināt studentu pašpārvalžu sadarbību un studiju procesa pilnveidošanu Baltijas jūras reģiona tehniskajās universitātēs. Šī nometne bija lieliska iespēja iepazīties ar citu stu dentu pašpārvalžu darbību un pieredzi, kā arī parādīt, kas un kā notiek RTU un Studentu parlamentā. Mājinieki, Kauņas Tehnoloģiju universitātes Studentu pašpārvalde, bija parūpējušies, lai viesi jau pirmajā dienā iepazītu Lietuvas skaistākās vietas. Ekskursija pa Kauņas vecpilsētu un vēsturiska stāsta pavadīts Traķu pils apmeklējums ļāva ne tikai iepazīt kaimiņu zemi, bet arī uzzināt daudz jauna par kaimiņu tradīcijām un studentu dzīvi. Viens no lielākajiem nometnes dalībnieku izaicinājumiem bija piedalīšanās simulācijas spēlē «BALTECH universitātes rektora vēlēšanas». Simulācija apvienoja diskusijas, debates, publiskas uzstāšanās un radošu darbu komandās. Spēles gaitā tās dalībnieki guva izpratni par vadības sistēmu citās universitātēs un guva pieredzi, strādājot daudznacionālā komandā. Protams, neizpalika arī «Internacionālais vakars», kur katra pašpārvalde prezentēja savu valsti un stāstīja par savu universitāti, pašpārvaldes darbību un projektiem. Katrs lika lietā izdomu un ar entuziasmu un patriotismu prezentēja savu valsti dziedot, dejojot un tēlojot.
Jāpiebilst, ka klubs «La Rocca» septembrī piedzīvos vērienīgu telpu rekonstrukciju. Vieni no pirmajiem to varēs izbaudīt «Parex Studentu paradīzes» apmeklētāji.
«Studentu klubs» (Raiņa bulvārī 23)
Studentu klubā studentu paradīzi nodrošinās jaunā mūzikas grupa «Cilvēks ar Putniņu» un draudīgie studenti no grupas «GhettoZloba». Vakara kulminācijā uzstāsies nepār spējamais «Dzelzs vilks». Pārsteigumus vakara programmā būs sarūpējuši studenti no Latvijas Kultūras akadē mijas.
Esplanāde Vēl bez šiem pasākumiem būs arī dienas paradīze, kas norisināsies Esplanādē – Rīgas centrā – no plkst. 14 līdz 19. Apmeklējot dienas pasākumu, tu redzēsi, kāpēc visi atceras studentu gadus ar smaidu sejā. Esplanādē atradīsies augstskolu izklaidējošie stendi, kas darīs visu, lai parādītu, cik studenti ir aktīvi, un parādīs katras augstskolas studentu at šķirības. Nāc, piedalies un izbaudi īstu studentu dzīvi! Pasākumu atbalsta: Latvijas Studentu apvienība, portāls «draugiem.lv», «Atlantis.lv», «Latvijas balzams», «Biļešu serviss», restorānu tīkls «Double Coffee», tipogrāfija «Cor porate», Rīgas domes Kultūras departaments, tūrisma aģentūra «Travel Time» un enerģijas dzēriens «Red Bull», «Ādažu čipsi», AIESEC, «BTA», «Radio NABA», RSEBAA un «TT stils». Pasākuma ģenerālsponsors – «Parex banka» Nepalaid garām – seko līdzi informācijai www.studentuparadize.lv!
Daudz jaunu, interesantu faktu par mūsu kaimiņvalstīm, kāda «nozagta» ideja un jautri pa vadīts multilingvāls vakars. Katrs «BALTECH Summer Camp» dalībnieks no šīs vasaras nometnes paņēma kaut ko sev – jaunu pieredzi, iespaidus vai labi pavadītu laiku. Tomēr viens ieguvums visiem dalīb niekiem ir kopējs – jauna draudzība! Jau novembrī «BALTECH» universitāšu Studentu paš pārvalžu pārstāvji tiksies Rīgā, lai izstrādātu «BSB» darbības plānu nākamajam gadam. Tikai šoreiz šie cilvēki vairs nebūs sveši – viņus vieno kopējas atmiņas, iespaidi un jautri pavadīts laiks! Welcome to Riga! Līga Indriksone, SP Ārējo sakaru nodaļas vadītāja
2007. gada 30. augusts
13
STUDENTU LAPA
Iepazīstieties – IEF pašpārvalde!
s t ī d a v z i a s j i l l a ur
t s o l P
Jūnija nogalē, kad laika prognozes visā Latvijas teritorijā solīja apmākušās debesis un lie tu, vienā vietā tomēr nenolija ne pilītes. Vēl vairāk – lielāko dienas daļu spīdēja saule. Šī vieta bija Valmieras rajona «Jaunarājos», kur septiņas komandas nepagurstoši būvēja ūdens transportlīdzekļus, lai apliecinātu savas materiālzinātnes un fizikas zināšanas jau otrajā RTU SP rīkotajā Plostu rallijā. Šoreiz pasākumā piedalījās septiņas komandas, kas bija mazāk salīdzinājumā ar iepriek šējo gadu, taču tas nebūt nemazināja dalībniekiem piedāvāto izklaižu klāstu. Atpūšoties no intensīvās plostu būvēšanas, varēja gan pasportot futbola un volejbola laukumos, gan pār baudīt savas zināšanas alus šķirnēs, gan pārbaudīt savas spējas nakts trasē pa meža taku ar daudznozīmīgu nosaukumu – «Mīlestības taka». (Par to, vai kāds nakts gaitā šo nosaukumu arī apliecināja, mūsu rīcībā gan informācijas nav.) Lai arī naktī nebūtu garlaicīgi, par mūzi ku līdz pat rīta gaismai rūpējās dīdžeji, un bija sakurta arī pirtiņa. Atšķirībā no citiem divdienniekiem, ko rīko RTU SP, šoreiz organizatori dalībniekiem no rīta ļāva pagulēt ilgāk. Priekšā tomēr grūts uzdevums – seši kilometri pa bīstamajiem Gaujas ūdeņiem pašbūvētā plostā. Pēdējie pieslīpēšanas darbi, un – aiziet! Ilgu laiku vadībā turējās dzeltenā «orgu» gumijas laiva ar airiem, taču, tā kā distances otrajā pusē bija arī krāces, «orgi» tomēr nolēma uzkavēties krāču rajonā, lai vajadzības gadījumā sniegtu palīdzību kā dam no plostiem. Nepilnas divas stundas ilgajā braucienā pirmo vietu izcīnija «mehu» ko manda. Arī otrajā vietā «mehi», tikai šoreiz jauktā komandā ar enerģētiķiem. Viņu plosts arī vienprātīgi tika atzīts par vizuāli pievilcīgāko. Trešie, par spīti tam, ka distances gaitā liela daļa plosta tika atstāta, peldot pa Gauju savā nodabā, – ķīmiķi. Pēc finiša – atgriešanās nometnē, pēdējo desiņu izcepšana un, galu galā, arī kravāšanās ceļam mājup. Pavadītas divas dienas skaistā vietā un veselīgā gaisā, iegūti jauni draugi un redzēti kādu laiku nesatiktie. Pēc pasākuma sliktas atsauksmes nedzirdēja. Uz tikšanos nā kamgad! RTU SP SAN
«Ditfi» aicina ciemos:
www.ditfi.lv
Sveiki jaunie un arī jau labu laiku esošie «ditfi» (Datorzinātnes un informācijas tehnoloģi jas fakultātes studenti)! DITF SP censoņi ir tādi cilvēki, kas nevar mierīgi nosēdēt un dara visādus labus darbus – vasarā viņi ir kārtīgi pastrādājuši, un «ditfi» ir tikuši pie jaunas mājaslapas www.ditfi.lv, kurā mēs centīsimies atspoguļot visu nepieciešamo informāciju, lai padarītu jūsu dzīvi interesantāku un studijas veiksmīgākas. Esam arī atraduši studentu padomniekus jauno «ditfu» atbalstam, kā arī noorganizējuši nometni pirmkursniekiem un tikuši pie jauna un izremontēta kabineta labāku un lielāku darbu veikšanai. Nāc un apciemo mūs www.ditfi.lv un Meža ielā 1/3–205. Aicināti visi!!! :) DITF SP
Sveiki, visi foršie «JI» lasītāji! Vasara jau pamazām sāk atvadīties – naktis kļūst vēsākas, dienas īsākas. Jau aizmirsusies pavasara sesija, pagājusi arī uzņemšanas nedēļa RTU. Ce rams, ka esat ieguvuši pietiekami daudz D vitamīna no vasaras saulītes – ja kāds ir nejauši uzmetis skatu uz kalendāra pusi, tad – jā – klāt ir atkal tas laiks, kad jāatgriežas RTU gai teņos. Tiem, kas RTU mācās pirmo gadu, arī jaunas emocijas, piedzīvojumi, atklāsmes, draugi – arī mēs, IEF studentu pašpārvalde. Būsim pazīstami! IEF sākusi darboties 1991. gadā. Tās pirmais vadītājs bija Romualds Lamsters. Kopš tā laika ir nomainījušies pieci vadītāji. 2006. gadā IEF studentu pašpārval des vadības grožus pārņēma Artūrs Zeps. IEF SP ir viena no lielākajām un aktīvākajām paš pārvaldēm RTU. Pašlaik IEF SP sastāvā ir 30 biedri. Pašpārvaldes biedri vienmēr ir bijuši erudīti un sportiski studenti. Par to liecina tādu RTU mēroga pasākumu kā «Rektora kauss», «RTU Spice» rezultāti un ne tikai. Tā kā IEF SP, salīdzinot ar citu fakultāšu pašpārvaldēm, ir visai liela, tad 2007. gada agrā pavasarī tika veiktas izmaiņas struktūrā – tagad biedri darbojas četrās nodaļās: Studiju nodaļas uzdevums ir uzlabot studiju kvalitāti, novērtēt pasnie dzējus, arī sniegt ieteikumus administrācijai, kā arī organizēt dažādus iz glītojošus pasākumus. Ekskursijā, ko rīkoja studiju nodaļa uz ražošanas uzņēmumu «Baltrotors», IEF studenti guva patiešām daudz interesantas un noderīgas informācijas par to, kāda ir struktūra uzņēmumam, kādi ir mārketinga pasākumi šādam uzņēmumam, un citas lietas, ko grāmatās uzrakstīt nevar, bet kas parāda, kā viss reāli darbojas dzīvē. Nodaļas vadītāja – Inga. Sabiedrisko attiecību nodaļa rūpējas par aktuālās informācijas no došanu studentiem, mājaslapas uzturēšanu un IEF SP atpazīstamības veicināšanu. 2007. gada sākumā tikai ieviests interesants jauninājums – IEF SP Mēneša ziņu lapa. Tajā tiek apkopota informācija par dažādiem pasākumiem – gan izglītojošiem, gan izklaidējošiem. IEF SP simbols – Lapsa – sūta visiem sveicienus. Nodaļas vadītāja – Elīna. Viens no pasākumiem, ko rīko Sporta nodaļa – Sporta sestdiena. Sporta nodaļa rīko arī citus pasākumus un sacensības gan IEF studentiem, gan arī pašpārvaldei. Par sporta nodaļas darbu liecina arī lieliskie rezultāti «Rektora kausa izcīņā». Vadītāja – Tatjana. Motivācijas nodaļa rūpējas par pašpārvaldes semināru un atpūtas pasākumu organizēšanu, kā arī ar biedru motivēšanu. IEF SP biedriem vēl atmiņā palicis lieliskais un neaizmirstamais pavasara motivācijas seminārs, kuru organizēja motivācijas nodaļa. Vadītāja – Liāna. Vēl ir arī «projektu cilvēki» – IEF SP biedri, ku ru rokās ir lielāko projektu «bīdīšana», vadīšana un realizēšana. Nonākam arī pie vadības – IEF SP va dītājs ir Artūrs. Viņa vietniece – finansiste – mūžam smaidīgā Inese. Daudz jau var runāt un stāstīt par IEF SP, bet, manuprāt, tas viss būtu velti, ja runas nepierādītu darbi. IEF SP aktivitāšu un tradīciju saraksts ir diezgan garš, tomēr ko tur daudz... Ja atnāksi pie mums, tad tas droši vien kļūs vēl garāks. Bet vispār mēs esam forši, jautri, aktīvi, traki jaunieši, kuri grib, lai arī tu tāds kļūtu. Lai tu spētu palīdzēt mums un mēs tev, lai RTU gaiteņos būtu vairāk pazīstamu seju, lai pasākumos nebūtu tukšas zāles, jo nav kas saviem biedriem par tiem pastāsta. Mēs gribam, lai arī tu savus studiju gadus atcerētos kā vienu no savas dzīves foršākajiem posmiem Tomēr nav jau nozīmes tam, ko gribam mēs, izvēle ir tavā ziņā. Ja tevi pašpārvaldes lietas ir ieinteresējušas, tad vislabākais veids, kā ne tikai visu uzzināt, bet arī izbaudīt pašam uz savas ādas, ir darboties IEF SP. Tātad – ja esi IEF dienas nodaļas students, gribi darboties, attīstīties, iegūt jaunus draugus, piedalīties dažādos pasākumos, droši izteikt savas idejas un vēlmes, kuras mēģināsim kopīgi arī īstenot, un galvenais – labi pavadīt laiku, piemēram, iedzert tēju jaunajās IEF SP telpās Meža ielā 1/7 – 110*, tad meklē kādu no pašpārvaldes, zvani vadītājam vai atnāc uz IEF SP (Meža 1/7 – 110) un iesaisties. Vairāk informācijas mūsu jaunajā mājaslapā – www.iefsp.lv. Ir vērts iesaistīties – kā ru nā – IEF mācoties smukākās meitenes un gudrākie puiši. * Limonāde un gurķīši jāņem līdzi. Veiksmīgu jauno mācību gadu vēlot – Marita, IEF SP
14
SVEICAM JAUNAJĀ STUDIJU GADĀ!
Mīļais student! Sāc tagad – nevis rīt vai parīt! Lai katra studiju diena pilnveido tevi un tuvina izvir zītajam mērķim! Un katrā dienā atrodi kaut ko tādu, par ko vari priecāties! Esi kopā ar mums augstskolas 145 gadu jubilejas svinībās, starpfakultāšu erudītu konkur sā «RTU Spice», studentu konkursā «RTU Vīru spēles 2008», kā arī izvēlies savu brīvo laiku pavadīt interesanti kādā no 10 Rīgas Tehniskās universitātes kolektīviem, jo 2008. gads ir XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un XIV deju svētku gads. Mēs varam un vēlamies palīdzēt! Tavs RTU Studentu klubs, Kaļķu iela 1, 216. kab. Tālrunis – 7212477; e-pasts kultura@rtu.lv. Ieskaties www.kulturartu.lv! Veiksmīgu jauno studiju gadu! Studentu kluba direktore Asja Visocka
2007. gada 30. augusts
Sveiks, student! Sveiciens, jauno mācību gadu sākot, no Studentu par lamenta! Gribu novēlēt, lai ir spēks mācīties, drosme izdarīt vairāk, nekā no tevis gaida, un vēlme būt labā kajam. Arī Studentu parlaments cenšas būt labākais un šim mācību gadam ir sagatavojis dažādus pasākumus, kas tev palīdzēs būt aktīvam, neiegrimt rutīnā un pilnveidot sevi. Tieši studentu gadi ir paši labākie – tāpēc izbaudi tos no sirds, tomēr atceries, ja gadījumā kaut kas traucē to darīt, – palīdzīgu roku vienmēr sniegts tavs Studentu parlaments. Lai izdodas iecerētais!
Ar cieņu, Artūrs Zeps, RTU SP viceprezidents
12. septembrī uz starta līnijas – roboti Vai atceries, kā šā gada martā pašu izstrādāti un montēti roboti pirmo reizi startēja Latvi jas Robotikas sacensībās tepat, RTU? Lai gan robotikas sacensības Eiropā un citviet pasau lē notiek regulāri, Latvijā šī tradīcija sākās tikai šogad. Plašais apmeklētāju un dalībnieku skaits pārsteidza gan organizatorus, gan projekta atbalstītājus. Turpat pēc sacensībām tika nolemts – septembrī jārīko Robotikas sacensību otrā kārta. Viens vasaru pavada atpūšoties, otrs – turpinot mācīties, cits – strādājot, bet ir arī tā di entuziasti, kuri vasarā turpina uzlabot un pilnveidot pašizgatavotos robotus, lai nāka majās sacensībās iekarotu pirmās vietas. Tam ir arī pamatojums, jo pavisam drīz, jau 12. septembrī, roboti atkal būs uz starta līnijas. Šogad sacensībās būs arī jauninājumi – bez robotiem līnijsekotājiem savu spēku demonstrēs sumo roboti. Šis būs pirmais sumo robotu uznāciens – prezentācija nākamā gada uzdevumam.
Lai sacensības padarītu interesantākas un starptautiskas, šogad Rīgā viesosies Tallinas Tehniskās universitātes studenti un viņu izstrādātie roboti. Sacensību starplaikā būs iespē jams apskatīt, ko uzmeistarojuši mūsu kaimiņi. Robotu cīņas uz ātruma trases un sumo dis ciplīnā, ārzemju kolēģu pieredze, iespēja apskatīt robotus klātienē – nenokavē un iepazīsti inženierzinātņu studentu dzīves interesantās puses, iesaisties pats un uzbūvē savu robotu. Seko līdzi notikumiem www.robotika.lv. Sacensības norisināsies, iekļaujoties Latvijas Tehnoloģiskā centra realizētajā projektā «Inovāciju arēna», šā gada 12. septembrī plkst. 14 Rīgā, Kongresu nama laukumā. Ejot garām Kongresu namam, pamanīsi lielu telti – noteikti ej iekšā un uzzini vairāk par ino vācijām Latvijā. Lauz stereotipus un noskaidro, ko ražo, izgudro un izstrādā Latvijā. Satiec Latvijas jaunākos izgudrotājus – Robotikas sacensību dalībniekus!