Nr 1 31 08 2000 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr.1 (1177) 31.08.2000. RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Sveicu

lielo un draudzîgo RTU studentu, måcîbspéku un darbinieku kolektîvu, uzsåkot jaunås tükstoßgades pirmo måcîbu gadu! Íis ir fantastisks atskaites punkts. Mé©iniet iedomåties, kå izskatîjås Latvijas teritorijå iepriekßéjå tåkstoßgades maiñå, t.i., 1000. gadå, kad pasaulé vél vispår nebija universitåßu, un kå büs 3000. gadå. Müsu augstskola ir atståjusi paliekoßu iespaidu Latvijas dzîvé jau divus gadsimtus. Tagad såkas müsu darbîbas treßais gadsimts. Såkas ar jauniem uzdevumiem, jauniem mér˚iem. Tåpéc strådåsim ßodien tå, lai Rîgas Tehniskå universitåte jau tuvåkajå nåkotné atbilstu visaugståkajiem starptautiskajiem izglîtîbas standartiem un müsu absolventu darba panåkumus ar zelta burtiem ierakstîtu Latvijas vésturé.

Més to varam! Visi kopå!

Rektors akadémi˚is Ivars Knéts

2000. gada 31. augusts

Apsveicam ar apbalvojumu!

Jauno måcîbu gadu uzsåkot Vasara aizvadîta, såkås atkal ikdiena un rüpes. Kådå noskañojumå atsåksim darbu? Saîgußi un trükuma nospiesti? Cerîbå monotoni vél vienu gadu novilkt, darot zinåmas lietas? Vai arî ar vasaras laikå dzimußåm idejåm galvås un vélmi tås dabüt gatavas? Esam daΩådi, arî pieeja un attieksme büs daΩåda. Bet! RTU sienås ienåkußi vairåk nekå divi tükstoßi jaunu cilvéku, kuru acîs ir cerîba, ka ßeit var iegüt laba lîmeña izglîtîbu, kas nodroßinås viñu nåkotni. Tiekoties ar viñiem, veroties viñu sejås, man brîΩiem k¬üst neomulîgi. Vai spésim nelikt viñiem vilties?! Vai spésim daudzajås acîs nenodzést mirdzumu?! Apzinåsimies savas våjås vietas un centîsimies tås savu iespéju robeΩås labot! Man uz galda gu¬ studentu aptauju rezultåti, kur daudzu atzinîgu vértéjumu starpå nereti atzîméts: lekciju izklåsts juceklîgs un nesaprotams; nav nekådu måcîbu materiålu; galîgi novecojis aprîkojums; pasniedzéjs prasa iekalt un zinåt no galvas; garlaicîgi un vienmu¬i, nav vérts apmeklét nodarbîbas, un pat - eksåmenå atzîmi var izraudåt vai nopirkt!!! Müs jütami ierobeΩo nabadzîba, bet tomér daudz ko varam iespét paßi ar savu pieredzi, profesionalitåti un galvenais - godîgu attieksmi pret sevi un studentiem. Vai més pietiekoßi gådåjam, lai dotu izglîtîbu? Ar to es domåju ne tikai zinåßanu kopumu, bet daudz lielåkå mérå - prasmi: spriest, izdarît secinåjumus, meklét un atrast; iemañas: måcîties, aizståvét savu viedokli. Pirmå kursa akadémisko programmu studenti saskarsies ar daudz ko nesaprotamu un negaidîtu. Tå, pieméram, elektroniku un telekomunikåcijas apgüt griboßie raustîs plecus neizpratné ˚îmija, mehånika, milzums matemåtikas. Kam tas viss? Kur ir elektronika? Vai mums pietiks gribas un varéßanas paskaidrot, parådît, ievadît, iedroßinåt un galvenais - darît studijas ne tikai smagas un nogurdinoßas, bet arî interesantas? Vai matemåti˚iem tas bütu tik grüti: paintereséties par piemériem no attiecîgås fakultåtes nozarém un sniegt tos kå ilustråcijas integrå¬iem un diferenciålvienådojumiem? Arî fizi˚iem un ˚îmi˚iem ir milzu iespéjas atdzîvinåt savu priekßmetu ar nozarei raksturîgiem piemériem. Vajadzîgs pavisam nedaudz - gribéßana un apñemßanås nodibinåt kontaktus ar kolé©iem no attiecîgåm fakultåtém. Tie ir müsu bérni, kas ienåkußi RTU. Viñi dzîvos un strådås situåcijå, kad büs brîva pårrobeΩu darbaspéka plüsma. Un tas ir müsu ziñå - darît viñus brîvus, konkurét un lemt spéjîgus, vai nolemt viñus citzemju specu palîgspéku lomai. Es ceru un ticu, ka més vél varam! Elmårs Be˚eris, RTU måcîbu prorektors

Jau ceturto gadu Izglîtîbas un zinåtnes ministrija (IZM) pasniedz balvas un atzinîbas rakstus Latvijas talantîgåkajiem pedagogiem. Íogad viñu vidü ir arî RTU Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes docents ‰riks Priednieks. Apsveicam docentu ar augsto darba novértéjumu un vélam panåkumus turpmåkajå zinåtniskajå un pedago©iskajå darbå! P. S. Plaßåku aprakstu par docenta ‰.Priednieka darbu CD ROM «Elektriskås ˚édes», par kuru docents sañéma IZM apbalvojumu, varat izlasît «JI» iepriekßéjå måcîbu gada 12. numurå.

Septembrî sveicam! Nozîmîgå dzîves jubilejå: RTU Studentu pilsétiñas ßveicari Janînu Igauni, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes docentu Mihailu Usanovu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes docentu Aleksandru Ziñkovski, InΩenierekonomikas fakultåtes lektori Ga¬inu Blagovu, Liepåjas MZTK Ventspils noda¬as skolotåju Vairu Çernißovu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes docenti Irinu Evelînu Òevçenkovu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes lektoru ‰riku Vondu, Büvniecîbas fakultåtes asociéto profesoru Ivaru Radiñu.

Par budΩeta lîdzek¬iem måcîsies 2010 studentu Ilze Ítrodaha

Jünija beigås un jülija såkumå RTU gaidîja savus nåkamos studentus. Kå jau lasîjåm lielajå presé, RTU studét tîkotåju pulciñß ir palielinåjies. Paßlaik ieståjeksåmenu laiks RTU dienas noda¬å ir beidzies. Kå tas pagåjis un kådi ir rezultåti? – par to ståsta RTU Uzñemßanas komisijas atbildîgå sekretåre Dzidra BoΩe. Prognozes nesaskan ar praksi Íogad galvenå atß˚irîba no iepriekßéjå gada ir tå, ka bija noteikts uzñemamo studentu skaits pa fakultåtém, lîdzîgi kå tas bija pirms vairåkiem gadiem. Veidojås konkurss – daΩådås fakultåtés atß˚irîgs atkarîbå no pretendentu skaita. DiemΩél, nosakot lîmeni jeb punktu summu, kåda nepiecießama, lai uzñemtu jaunießus bez eksåmeniem, bet ar labiem ateståtiem, pie¬å-

våm k¬üdu, daΩåm fakultåtém, pieméram, ASTF to nosakot påråk zemu. Ekonomistiem tå bija 48 par seßiem pamatpriekßmetiem, påréjiem – 42. Nebijåm paredzéjußi, ka ASTF praktiski bez eksåmeniem iznåks lielåks pretendentu skaits nekå paredzétås 315 budΩeta vietas. Ar eksåmeniem budΩeta grupå nevienu vairs it kå nevaréjåm uzñemt. Tådé¬ ar rektora rîkojumu no fakultåtém, kurås palika brîvas bu-

➢ 3. lpp.

2000. gada 31. augusts

➣ 2. lpp. dΩeta vietas, tås noñéma un iedeva klåt tåm, kurås praktiski ar eksåmeniem nevienu nevaréja ieskaitît. Tå, pieméram, ASTF iedeva vél divus desmitus vietu, lai varétu uzñemt par budΩeta lîdzek¬iem tos, kuri nolikußi eksåmenu uz 9 un 10. Par da¬éju maksu ßajå fakultåté ir 144 vietas, kurås ieskaitîs tad, ja eksåmenu nolikußie samaksås vai nokårtos kredîtu. Par maz budΩeta vietu bija arî Büvniecîbas fakultåtei. Viñiem ar katru gadu konkurss palielinås. Tur tika aizpildîtas 145 vietas par budΩeta lîdzek¬iem un 137 par da¬éju maksu. Neparedzéts popularitåtes kritums ßogad bija Ekonomikas fakultåté. Iesniegumu skaits bija pietiekoßs, bet ¬oti daudzi izrådîjås tådi, kas RTU bija izvéléjußies kå rezerves variantu un savu ateståtu ori©inålus neatnesa. Lai aizpildîtu paredzétås 300 budΩeta vietas, pirmo reizi péc daudziem gadiem ieskaitîjåm arî tos, kuri ieståjeksåmenu nokårtoja uz 5. Lîdz ar to ekonomistiem par da¬éju maksu bakalauru studijås ir tikai 17 cilvéki. Apméram 150 budΩeta vietas aizpildîja tie, kuri ståjås tikai ar ateståtiem. Müsu prognozes nesaskanéja ar praksi, un tå ir galvenå atß˚irîba, salîdzinot ar pagåjußo gadu. Arî citus gadus ar labiem ateståtiem bez eksåmena augstskolå iek¬uva daudzi, bet nebija noteikts uzñemamo studentu skaits pa fakultåtém. Ikvienå fakultåté bija noteikts matemåtikas ieståjeksåmena lîmenis, un uzñéma visus, kuri sasniedza ßo lîmeni.

Ateståtu konkurss. Vai tas sevi attaisno? Domåju, ka ateståtu konkurss varétu palikt, bet ar augståkåm prasîbåm, - atzîst Dz.BoΩes kundze. – Redzédams, kå uzñemßana neparedzéti iegrozås, arî måcîbu prorektors asoc. prof. E.Be˚eris sacîja, ka kopéjå nepiecießamå seßu pamatpriekßmetu punktu summa – 42 – ir påråk zema. Íogad skolu absolventi kårtoja centralizéto matemåtikas eksåmenu, kas nåkoßgad pat vairs nebüs obligåts. Tad, ja no eksåmena licéjiem atlasîtu reflektantus ar visaugståko lîmeni, tie varétu büt atseviß˚i jaunießi, kuri sañemtu ßo balvu – uzñemßanu augstskolå bez ieståjeksåmena. Bet nekådå gadîjumå ne tik masveidîgi, kå tas bijis lîdz ßim. Vislielåkais konkurss kå ik gadus, arî ßoreiz bija Arhitektüras fakultåté – 189 cilvéki pretendéja uz 20 budΩeta, 10 da¬éjås un 10 pilnås maksas vietåm. Par budΩeta lîdzek¬iem studét uzñéma tos, kuri nokårtoja eksåmenu zîméßanå vismaz uz 9, par da¬éju maksu – vismaz uz 8. Par pilnu maksu – Ls 550 gadå - uzñéma nåkamos péc kårtas. Transporta un maßînzinîbu fakultåtei, kå arî Materiålzinåtñu un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtei pat lîdz 31. jülijam at¬åva uzñemt tos, kuri nebija tikußi citur, jo tås nevaréja aizpildît savas budΩeta vietas. Ar rektora rîkojumu ßo fakultåßu budΩeta vietas samazinåja jeb noñéma, lai palielinåtu budΩeta vietu skaitu citåm fakultåtém. 59 studés atkårtoti Íogad ir arî 59 tådi pretendenti uz studijåm,

kuri agråk RTU måcîjußies, atskaitîti par nesekmîbu un ßogad ståjas vélreiz, - ståsta Dz. BoΩe. – Ja viñi iek¬üst budΩeta vietås, tad makså kå par atkårtotåm studijåm – Ls 275, ja iek¬üst da¬éjås maksas studijås, tad makså vél arî Ls 325. Atkårtoti ieståjoties, matemåtikas eksåmens ir jåkårto, lai arî cik augstas nebütu ateståta atzîmes. Vislielåkais pretendentu skaits uz atkårtotajåm studijåm ir Büvniecîbas fakultåté – 12, ASTF – 11, InΩenierkonomikas fakultåté – 6. Kredîtus ñem vairåk Kredîtus ßogad ñem daudz vairåk nekå iepriekßéjå gadå, - secina Dz.BoΩe. – Jaunießi såk pierast pie kreditéßanas sistémas. Kredîtu noteikumi ir ¬oti saudzîgi – studiju laikå aizdevums ir bezprocentu, gadu péc studiju beigßanas tas jåsåk atmaksåt, tad ré˚ina 5% gadå. To jau nosedz inflåcija. Ir arî valsts noteiktas darba sféras, kurås strådåjot, katru gadu 1/10 da¬u no kredîta dzéß. Pirmo gadu InΩenierekonomikas fakultåté uzñéméjdarbîbas un vadîßanas specialitåté atvérta vakara noda¬a. Ir såkusies uzñemßana, tå ir bez ieståjeksåmeniem. Nodarbîbas notiks divas reizes nedé¬å vakaros un sestdienås, måcîbu maksa – Ls 400 gadå. Beigusies dokumentu pieñemßana neklåtniekiem. Tur ieståßanås notiek péc tådiem paßiem nosacîjumiem kå dienas noda¬å, måcîbu maksa – Ls 150 gadå. Nodarbîbas notiek divas reizes ménesî, sestdienås. ASTF, Arhitektüras, kå arî Materiålzinåtñu un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåté neklåtienes noda¬as nav.❏

Esiet sveicinåti jaunajå måcîbu gadå! Cienîjamås lasîtåjas un augsti godåtie lasîtåji! Jüsu rokås ir «Jaunå InΩeniera» ßî måcîbu gada pirmais numurs. Kå redzat - kråsainåks. Ceru, ka Jums tîkamåks. Arî «JI» redakcijå notikußas pårmaiñas. Rektora akadémi˚a Ivara Knéta un iepriekßéjås «JI» redaktores Mudîtes Eizentåles aicinåta, piekritu uzñemties avîzes veidoßanu. Lîdz ßim piecus gadus biju Latvijas Medicînas akadémijas avîzes redaktore. Tomér abas augstskolas, protams, ir atß˚irîgas. RTU struktürvienîbås un specifiskajås tehniskajås peripetijås man palîdzés orientéties Mudîte, kas turpmåk büs redaktores vietniece. Esmu ienåkusi radoßå kolektîvå, kas daudzus gadus veidojis saturiski interesantu RTU avîzi. Òoti ceru, ka «JI» tåpat kå lîdz ßim büs visas augstskolas galvenais informétåjs un kopå turétåjs. Avîzi més neizdodam sev, bet gan saviem lasîtåjiem. Tas, cik interesanta un saturiski daudzveidîga tå ir, lielå mérå ir atkarîgs no jums. Tåpéc vienmér esat laipni gaidîti «JI» redakcijå. Rakstiet, ståstiet, informéjiet par savu fakultåti, institütu, profesora grupu. Izsakiet savas vélmes, arî kritiku. Jüs, cienîjamie lasîtåji, esat tie, kuri veido RTU dzîvi daudzveidîgu un bagåtu. Redakcijas galvenais uzdevums ir atspogu¬ot ßo dzîvi péc iespéjas pilnîgåk. Strådåsim kopå! Såkot no ßî måcîbu gada, avîze iznåks citådå, müsdienîgå poligråfiskå tehnolo©ijå. Vispirms liels paldies RTU rektoram akadémi˚im Ivaram Knétam par kråsu avîzes veidoßanas ideju, uzticéßanos man un «JI» komandai. Pirmå reize vienmér ir visgrütåkå, tåpéc ßoreiz îpaßs paldies visiem tiem, kas nodroßinåja kråsainå «JI» iznåkßanu: avîzes vizuålå stila veidotåjam un maketétåjam Eduardam Lapsam, firmai «BCCS Repro» un datoroperatoram Dzintaram Liepiñam kas veica kråsu dalîjumu, un RTU Izdevniecîbas da¬ai, kur drukåts «JI», îpaßi ßîs da¬as vadîtåjai Natålijai Çinai. Patieså cieñå un cerîbå uz radoßu sadarbîbu «JI» redaktore Rüta Lapsa

2000. gada 31. augusts

Liepåjas MZTK jaunå datorklase Mudîte Eizentåle

Müsu Liepåjas MZTK, pateicoties tå ener©iskajam vadîtåjam V.Kårkliñam, ne reizi vien izcélies ar jauniem un progresîviem risinåjumiem, tådé¬ mani nepårsteidza, bet priecéja jünija vidü TV programmå «Province» redzétie Liepåjas jaunumi. Liepåjas avîzé «Kurzemes Vårds» izlasîju lielu virsrakstu «Atklåj lielåko datorklasi valstî», «Kurzemes Expresî» – «RTU Liepåjas MZTK tika svinîgi atklåta jauna datorklase ar çetrdesmit

pateicoties, datorklase tapusi, Kårkliña kungs pieticîgi atbildéja: «Pateicoties mums visiem, par paßu nopelnîto naudu» (visi vispirms prasot, kur ñémi naudu?). Viñß paståstîja, ka nopietni strådåts ar firmåm, ar kuru palîdzîbu izdevîgi nopirkta tehnika. Iegådåtå Windows NT vidé båzétå terminålu sistéma péc Compaq firmas tehnolo©ijas ir ¬oti moderna, un Baltijas valstîs tådas lîdz

darba vietåm, kuru skaitu nepiecießamîbas gadîjumå var palielinåt lîdz piecdesmit piecåm. Pagaidåm tik lielas un modernas zåles nav nevienå Latvijas måcîbu iestådé». «Kurzemes Expreßa» rubrika «Personîba» veltîta Voldemåram Kårkliñam, kurå lasåm: «Kårkliña kungs kårtéjo reizi pierådîja savas lieliskås organizatora spéjas un ieinteresétîbu viså jaunajå un progresîvajå, kas saistîts ar tålåku izglîtîbas kvalitåtes uzlaboßanu.» Satiekot Kårkliña kungu müsmåjås – Ka¬˚u ielå 1, lüdzu viñu paståstît nedaudz vairåk par ßo priecîgo notikumu. Uz manu jautåjumu – kam

ßim vél nav. To atzinis arî Compaq firmas (vienas no vadoßajåm ASV datorfirmåm) pårståvis, telefoniski apsveicot liepåjniekus ar ßo moderno tehnolo©iju. Liepåjas MZTK direktors atzîst, ka nauda ir svarîga un bütiska, bet tas nav viss. Viñß îpaßi gribéja atzîmét Liepåjas MZTK datorspeciålistu Ziedoni Vézi, kuram pateicoties viss ir îstenots un kuram pieder ideja par ßådas klases izveidi. Viña ideju îstenojot, ir daudz mé©inåts, pétîts, izzinåts un konstatéts, ka var såkt darît. Radußås arî daudzas grütîbas, kuras pårvarétas, pateicoties Z.Vézim. Vél daudz palîdzéjis

lieliskais sadarbîbas partneris no Vaßingtonas – latvießu izcelsmes amerikånis Jånis Eglîtis, kuram Liepåjå iesniedzas dzimtas saknes. Pats büdams Informåcijas un lo©istikas institüta pårståvis un augstas klases datorspecialists, kurß strådåjis ar Baltå nama datorsistémåm un tîkliem, viñß liepåjniekus sistemåtiski konsulté, sazinoties ar Internet starpniecîbu. J.Eglîtis liepåjniekiem palîdzéjis daudzu problému risinåßanå un arî programmu iegådé ASV, kas ir daudzreiz létåk nekå pie mums. Viñß Liepåjas MZTK arî viesojies, un tå kopîgi rasta skaidrîba un pårliecîba par mér˚i, par daråmo, par studentiem vajadzîgo. Tad atlicis vien darît uz priekßu. V.Kårkliñß uzskata, ka galvenais ir pareizi izprast paßu virzîbu, ka tas nepiecießams studentiem, un, ja gribam kaut mazliet virzîties uz priekßu, tad tas ir jådara. Viñu iedvesmojis arî pie veiksmîgajiem sadarbîbas partneriem Malmi biznesa augstskolå redzétais (tå ir viena no vadoßajåm biznesa augstskolåm Somijas galvaspilsétå Helsinkos), kuras vadîtåjs Tipanena kungs bijis atbraucis arî uz Liepåju. Datorklase skatîta pie viñiem, vél Holandé, tad vél citur, un tad arî ideja nobriedusi îstenoßanai. Liepåjas MZTK vadîtåjs domå, ka viñi nav k¬üdîjußies, akcentéjot to, lai studenti patståvîgo darbu varétu veikt viñiem izdevîgå laikå, t.i., dienas otrajå pusé. Datori arî lîdz ßim Liepåjas MZTK bijußi pietiekoßå daudzu-

må, studenti uz tiem iepriekß pierakstîjußies, taçu tagad, kad klase ir lielåka un datori visi vienkop, ir vieglåk organizét klases apkalpoßanas procesu. Tagad ar nelieliem finansiåliem ieguldîjumiem desmit gadus iespéjams büt lîmenî, jo ir ¬oti spécîgs serveris (datorfirmås, kurås to pasütîjußi, darbinieki esot brînîjußies, kur to likßot, ja pat bankas tådus nepasütot), un ir terminåli, kas nav jåmaina, jo pietiek modernizét serveri, lai atkal viss bütu lîmenî. Lîdz ßim bija jåmaina viss, un tas maksåja dårgi. Tå, visu izpétot un kopå saliekot, arî rezultåts ir sasniegts. Kårkliña kungs vél bija tikko notikußås Senåta sédes iespaidå. Viñapråt, domåjot par ienåkumiem, nevar iepriekß noteikt negrozåmus procentus un gaidît, ka nu nåks nauda. Viss ir iepriekß rüpîgi jåpéta, jåskatås tirgus prasîbas, kur un kå var pelnît. Viñu izbrînîjis arî Rîgas kolé©u uztraukums par lielajiem Internet lietoßanas izdevumiem. Liepåjnieku datorklasé arî ir daΩådas iespéjas, taçu piedåvåts tiek tikai tas, kas nepiecießams måcîbu procesam, nevis viss, ko sniedz Internet. Ieprogramméts, ka lietotåjs var sañemt visu intereséjoßo, bet par to jåmakså paßam. Tas, protams, ir prasîjis papildu darbu, bet bez tå nevar. V.Kårkliña viedoklis: «Nav vérts izdot naudu par vakardienu. Ja més måcåm, tad jåmåca jaunais. Un jaunais, kå zinåms, mainås, un ik pa trîs gadiem viss jåmaina, taçu tagad més to varésim izdarît daudz létåk nekå péc vecajåm tehnolo©ijåm.»❏

2000. gada 31. augusts

Vasaras universitåte

Priekßpédéjå studiju dienå pajautåju par iespaidiem divåm Vasaras universitåtes studentém. Nepierakstîju viñu vårdus, bet uzzinåju, ka abas studé Daugavpils Pedago©iskajå universitåté (DPU).

jüras braucienå. Daudz jauna un interesanta nodarbîbås no daΩådiem skatu punktiem uzzinåts par Eiropas savienîbu (ES). Abas uzskata, ka par ES viñåm lîdz ßim trücis informåcijas.

Våcu valodas lietoßana ikdienå meiteném grütîbas nav sagådåjusi, arî studiju pieteikuma un pamatojuma uzrakstîßana våcu valodå né. Izrådås, no 14 ßî gada Latvijas studentiem 5 ir no DPU. Par valodas studijåm runåjot, meitenes atzîst, ka no paßmåju studijåm tås atß˚iras tießi ar pieeju. Lektori arî Daugavpilî bijußi daΩådi un ar lîdzîgu metodiku kå ßeit, bet lekcijås parasti nav atlicis laika interesantiem sîkumiem. Pieméram, tikko notikußajå nodarbîbå skatîta, apspriesta un analizéta filma, kas bijis ¬oti interesanti. Meitenes vienbalsîgi atzina, ka, gatavojoties studijåm, daudz uzzinåjußas par Våciju, Latviju atståjot it kå otrå plånå. Tagad secinåjußas, ka müsu paßu zemîte arî ir pietiekoßi skaista. Òoti paticis brauciens pa Kurzemi un Pedvåles apciemojums, operas «Dons Karloss» brîvdabas izråde Césîs, sau¬oßanås uz jahtas klåja

DaΩådie raksti Latvijas presé nav likußies interesanti, bet ßeit dzirdétais ieintereséjis. Våcijas véstniecîbas apmekléjums nav bijis pårsteidzoßs, jo Våcijas véstnieks par to daudz ståstîjis savå Daugavpils apmekléjuma laikå. Meitenes solås ieteikt nåkamgad pieteikties arî saviem studiju biedriem, jo studijas bijußas ¬oti interesantas. Vértîga un interesanta bijusi arî iepazîßanås un patérzéßana pusdienu laikå ar Våcijas un citu Baltijas valstu studentiem. Pårsteidzoßi un neparasti licies, ka Våcijå kådu interesé latvießu valodas un baltistikas studijas. Meitenes neminéja, kas nav paticis ßo studiju laikå, tikai piekrita våcu kolé©u domåm, ka måcîbu slodze bijusi liela un maz atlicis laika vienkårßåm pastaigåm pa Rîgu. Daugavpiließiem tå gan neesot probléma, un arî pie lielås slodzes viñas esot pieradußas.❏

M. Eizentåle Jau otro vasaru RTU auditorijås studenti redzami paßå vasaras vidü. 28. jünijå ar apsveicinåßanås vakaru darbu uzsåka Vasaras universitåte «Tiltus celt - påri tiltiem iet». Ja pagåjußå vasarå tås studenti bija tikai no visåm trijåm Baltijas valstîm, tad ßogad tiem (14 no Latvijas, 8 no Lietuvas, 8 no Igaunijas) pievienojußies vél 10 dalîbnieki no Våcijas. Vasaras universitåtes organizétåji: Våcijas Akadémiskås apmaiñas dienests (DAAD); Hågenas Tålmåcîbas universitåte (HTU) un HTU Rîgas Studiju centrs; RTU; Greifsvaldes universitåte (Våcija). 29. jünijå RTU Mazajå zålé RTU rektora akadémi˚a I.Knéta apsveikums ievadîja Vasaras universitåtes svinîgo atklåßanu. RTU rektors iepazîstinåja klausîtåjus ar Latvijas un RTU vésturi, pateicås universitåtes organizétåjiem un novéléja dalîbniekiem interesantas studijas un jaunus draugus. Apsveikumus no Våcijas véstniecîbas nodeva un patîkamu kopå büßanu novéléja tås kultüras ataßejs M. Fabrî-Veilands, DAAD Austrumvalstu departamenta direktors Tomass Pråls pateicås RTU par otrreizéju Vasaras universitåtes organizéßanu, paståstîja par DAAD aktivitåtém un aicinåja måcîties no pagåtnes k¬üdåm, veidot tiltus starp tautåm un apgüt valodas. IZM Augståkås izglîtîbas un zinåtnes departamenta Augstskolu noda¬as vadî-

tåja V.Vikmane aicinåja draudzéties ar måkslas, müzikas un kultüras palîdzîbu un izmantot iespéjas komunicéties. Studiju nodarbîbu tému sarakstå: augståkås izglîtîbas iespéjas Latvijå un Våcijå; 21. gadsimta såkuma Eiropas politika; Våcijas politiskå sistéma un politiskå kultüra; NATO paplaßinåßana un Baltijas valstis; pårmaiñas Baltijas valstu politiskajå kultürå; våcu, igauñu, latvießu un lietuvießu multietniskais un multikulturålais dialogs; Våcija kå tiesiska valsts; Våcija Eiropå - Eiropas savienîba, institüti un struktüra; Baltijas valstu ce¬ß uz Eiropas savienîbu - attîstîba un perspektîvas; Gétes institüta Rîgå uzdevumi u.c. Ekskursijås: tikßanås ar «Literatüras ekspreßa 2000» dalîbniekiem; Okupåcijas muzejs; Rîgas jügendstils; koncerts Rîgas Domå; operas «Dons Karloss» izråde Césu estrådé, izbrauciens uz Kurzemi.

2000. gada 31. augusts

Amatniekiem pirmajå jülijå – pirmais izlaidums Pelna ar galvu, rokåm un talantu - 1996. gadå amatniecîbas studiju virzienå uzñémåm 40 (46) jaunießus çetrås specialitåtés, ståsta Tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas institüta profesore Silvija Kukle. – Tås ir: ådas apstråde (ådas amatnieciskås tehnolo©ijas un dizains), audumu (tekstîliju dizains un tehnolo©ija) un ap©érbu (ap©érbu dizains un tehnolo©ija) projektéßana, kokapstråde (koka amatnieciskås tehnolo©ijas un dizains), kuras beigußi attiecîgi 9, 4, 11 un 7 studenti ar ierakstu diplomå «tehnologs dizaineris». Seßi jaunek¬i måcîbas darba dé¬ nepaspéja nobeigt, viñi to izdarîs rudenî. Ío çetru gadu laikå esam ¬oti saradußi – gan studenti savå starpå, gan ar pasniedzéjiem. Amatniecîbas studenti ir aktîvi, prasîgi, ar viñiem ir interesanti strådåt, jo viñi ir radoßi cilvéki. Daudzi jau strådå izvélétajå specialitåté un pelna ne tikai ar galvu un ar rokåm, bet arî ar savu talantu. Esam iekårtojußies Büvniecîbas fakultåtes paspårné, un, pateicoties dekåna J.NaudΩuna atsaucîbai, mums ir atvélétas telpas, kurås esam varéjußi iekårtot radoßo darbnîcu. Paßreiz te ir amatnieku diplomdarbu izståde, kå arî jaunåko kursu studentu darbu ekspozîcija. Ieejot izstådes telpå, pirmais iespaids – gaumîgi sakårtotas kråsas amatniecîbas izstrådåjumos, kas labi iek¬autos müsdienîgå dzîvoklî. - Müsu vienîgå cepurniece Inguna Jåtniece ar

Ilze Ítrodaha cepurém strådå septiñus ir restauråcijas firma, méneßus gadå, - par iz- kuras atjaunoto mébe¬u, stådes ekspozîcijas auto- kafijas dzirnaviñu u.c. riem ståsta S.Kukles priekßmetu attéli redzakundze. – Påréjå laikå, mi klåtpieliktajå albuvasarå, viñai ir cita uz- må. Aigars ieceréjis ñéméjdarbîba – atpütas firmu paplaßinåt. Paßreiz båze pie Engures ezera. tur tiek ieviests jauns Te redzamas dårgåkås – pakalpojums – uzpérk

Pirmajå jülijå Mazås Ìildes Lielajå zålé bija svinîgs notikums – pirms çetriem gadiem izveidoto amatniecîbas tehnolo©ijas un dizaina studiju virzienu RTU Maßînzinîbu fakultåtes paspårné beidza pirmais izlaidums – 31 students ar ierakstu diplomå «tehnologs dizaineris». ce¬ojumu cepures ar metåla rotåjumiem, virvîtém. Apa¬ås, vienkårßås cepurîtes ir létåkas. Müsu audzékñi måk ne tikai uztaisît skaistas lietas, bet arî apré˚inåt, cik tås makså, kas nepiecießams, lai izveidotu savu uzñémumu. Òoti skaists ir audéjas Lienes Purmales darbs, kas saista vispåréju uzmanîbu – divi restauréti krésli, paklåjiñß, trîs daΩådu formu spilveni un dîvåna pårklåjs. Viñai ir izcila kråsu un formas izjüta, viña ir akuråta un pedantiska izpildé. Paklåjiñß galos apßüts ar roku, da¬a izstrådåjumu ir austa, da¬a – adîta. Lük, Janas Plümîtes darbs – spilventiñi, sega, salvetîtes, gobeléns, viss ieturéts sarkanîgos un brünos toños. Jana jau strådå kådå aizkaru ßüßanas uzñémumå par dizaineri, sniedz konsultåcijas. Íeit redzam restaurétu kréslu, kuru atjaunojis Aigars Vaitnieks. Viñam

vecas mébeles, kuras atjauno un pilnveido. Aigars restauré arî namu durvis Rîgå, jügendstila måjås. Müsu absolvente ir arî Dagmåra Prîberga, Latvijå pazîstama meΩ©îñu darinåtåja, meΩ©îñu studijas vadîtåja. Viñas ßüts ir 18. gs. baroneses térpa atdarinåjums, kå paraugu izmantojot muzeja eksponåtu, kas jau bija gandrîz sabirzis, laika zoba saésts. Tas ir roku darbs, perfekta ori©inåla kopija. Lai to veiktu, vienam cilvékam, strådåjot ik dienas astoñas stundas, bütu nepiecießams pusotrs gads. Dagmårai palîdzéjusi visa ©imene – vîrs, meita. Íåds térps Eiropå makså 3500 – 4000 $. Vél ir daudz labu studentu – Santa Låcare, kura 1. jülijå dodas uz iepakojuma dizaina kursiem Francijå, müsu vienîgå rotkale Marita Dreimane, bet îpaßi gribas pieminét skulpturålu koka krogus ansambli, kuru veidojis Aivars

Noviks, veselu gadu ar kaltu strådåjot pie tå. Tåjå ir trîs (çetri, viens bez galvas, jo tas vél nav zinåms) skulpturåli elementi – cilvéku téli: Amatniecîbas kameras prezidents V.Kazåks, vîrs, kas sponsoréjis pacélåjtehniku (darbs ir liels un apjomîgs), un pats autors. Ir pieskañots galdiñß, kuru atliecot, izveidojas sédek¬i. Skulptüru sejas veidotas izteiksmîgas, ar humoru. Íis ir unikåls darbs, un paßreiz tas atrodas îpsalas izståΩu zålé. Pirms darbu izgatavoßanas tiek veikti kråsu eksperimenti, materiålu piemekléßana, paraugu izgatavoßana. Viss tiek iepriekß izmodeléts, iecere parådîta savå attîstîbå un ietverta kvalifikåcijas darba pielikumå. Kad darbi gatavi, studenti tos prezenté, lietojot datorprogrammu Power Points. Studentiem nåcås veikt arî rüpîgu tirgus pétîjumu, lai noskaidrotu, cik lielå mérå un kam darbs bütu vajadzîgs un vai cilvéki ir gatavi par to maksåt. Darbs jåpabeidz ar sava produkta piedåvåjumu un iepakojumu, firmas zîmi, reklåmas kampañu. No ieståjeksåmeniem lîdz darba piedåvåjumiem - Arî ßogad noteikti uzñemsim audzékñus çetrås amatniecîbas specialitåtés. Atvéråm arî jaunu noda¬u – dekoratîvo metålapstrådi. DiemΩél mums ar katru gadu samazina budΩeta grupas apjomu. Pirmajå gadå uzñémåm 40, otrajå – 50, treßajå – 25,

➢ 7. lpp.

2000. gada 31. augusts

➣ 6. lpp. bet ßogad ir ziñas par 20 vietåm. Tas ir maz, un gribu lügt rektoru iedalît vél papildu vietas lauku bérniem. Kåpéc? Viñi bieΩi vien nevar sasniegt augstas atzîmes zîméßanas ieståjeksåmenå, bet vélåk studiju laikå pieråda sevi gan ar centîbu, gan talantu. Savukårt rîdzinieki visu gadu var apmeklét konsultåcijas, kursus. Par lauku bérniem vajadzétu parüpéties arî tåpéc, ka da¬a no viñiem atgriezîsies atpaka¬ dzimtajå pusé. Ieståjeksåmens jåkårto zîméßanå – jåzîmé kapitelis. Lai iek¬ütu budΩeta grupå, ßogad büs jåsañem atzîme 10. Pagåjußajå gadå vilkåm svîtru jau zem 9. Ja ateståtå ir nepietiekama atzîme matemåtikå, tad jåkårto eksåmens arî ßajå priekßmetå. Müsu studentu profesionålå varéßana ir pietiekami augsta, un viñi nekad nepaliks bez darba. Daudzi jau studiju laikå strådå savå specialitåté. Måcåm viñiem, ka vajag tikai stipri gribét, un ieceres piepildîsies. Ståståm, ka müsdienås vairs nevar kå Saulcerîte gulét stikla kalnå, bet paßiem jånåk lejå un aktîvi jådarbojas. Neatsverama studiju laikå ir izståΩu pieredze. Svarîgi, ka blakus ir BT1 izståΩu zåle, piedalîjåmies «Amatniecîbå 2000», pirms tam «Intertextil» izstådé. Obligåta ir piedalîßanås vismaz vienå starptautiskå izstådé. Parasti izstådés rodas jauni kontakti. Studenti arî paßi meklé saviem darbiem iespéjamo noietu – vél neaizpildîtas tirgus nißas. Tå, pieméram, tika veidota térpu kolekcija maza auguma sievietém, jaunajåm måmiñåm, skolniekiem. Studentiem ir iespéja papildus iegüt arî peda-

go©isko sertifikåtu, kas ¬auj måcît savu specialitåti. Ar laiku gribam atvért arî ma©istrantüru, jo daudzi ir ieintereséti un bütu gatavi studijas turpinåt vakara vai neklåtienes apmåcîbå. Intensîva datorapmåcîba - No pirmå lîdz pat pédéjam kursam mums ir datorapmåcîba, ståsta S.Kukles kundze. – Kå atzîst paßi studenti, tas ir viens no viñu vértîgåkajiem ieguvumiem. Såkam ar vienkårßåkajåm programmåm 1. kurså – Excel, kas vajadzîgs apré˚inos, lai modelétu saimniecisko darbîbu, zéniem – «Auto Cad», «B Cad», kas orientéts uz mébe¬u dizainu – par tehnisko virsmu modeléßanu un faktüru. Måcåm «Corel» grafiku, studenti var paßi izveidot savus bukletus, turklåt viñi to izdara måkslinieciski un gatavos datoru efektus neizmanto. Tå ir vél viena sféra, kurå beidzéji var darboties – viñi var bukletu sagatavot pilnîgi gatavu lîdz iesniegßanai tipogråfijå. Darbs sagådå gandarîjumu – RTU strådåju kopß 1968.gada, un darba pieredze ir liela, - atzîst S.Kukles kundze. – Íis mana darba periods ir viens no patîkamåkajiem un sagådå man gandarîjumu. Daråmå ir daudz, bet ßtata personåls ir påråk mazs uz tik lielu studentu skaitu – ap 300, tomér visi, kas te strådå, dara to ar sirdi un dvéseli. Tå ßos çetrus gadus esam kopîgi pavadîjußi un pabeigußi, un domåju, ka studenti varétu büt gandarîti par paveikto. Arî pasniedzéju komisija, kas viñus uzklausîja, bija apmierinåta.❏

Ko visu var atrast RTU Turpinåm rakstu ciklu par ciemoßanos daΩådås RTU ékås, apskatot tås péc vienpadsmit vienådiem kritérijiem. Såkums – par Ezermalas masîvu un da¬éji Ka¬˚u ielu 1 – pagåjußå måcîbu gada «JI» pédéjos trîs numuros.

Ka¬˚u iela 1 jeb Centrålå RTU éka 7. Apgaismojums Tå vien vietåm prasås péc kådas spuldzîtes. Majeståtiskais drümums valda koridoros. Auditorijås gan ßåda probléma nav novérota. Èpaßs apgaismojums ir jau pieminétajå 201. auditorijå. Protams, patîkami. 8. Auditorijas, to iekårtojums. Neteiksim, ka ar to varétu lepoties visas auditorijas, taçu patîkami pårsteidz 201. telpa. Påréjås – cik nu kura – sen

vaicå péc remonta. Ja augstskola tiks atjaunota tikpat intensîvi kå pédéjå laikå, tad, cerams, drîz lielåkå da¬a auditoriju büs tikpat spoΩas kå minétå – ar Eiropas standarta tåfeli, uz kuras jåraksta ar flomåsteru, nevis ar krîtiñu, no kå parasti visas ir no˚épåtas. Kaut gan tas nav galvenais arguments, tomér patîkamåk ir strådåt izremontétå auditorijå, nevis radoßå gara apspiestå telpå. 9. Tusiñu vieta – kafejnîca Ka¬˚u ielas kafejnîcå un édnîcå ir notikußas patîkamas pårmaiñas – jauni galdi, jauni krésli, jauni pavåri... Ja vél bütu nedaudz laipnåka attieksme, bütu pavisam labi! Kafejnîcå un édnîcå var labi un garßîgi paést. Péc lielajåm pårmaiñåm ievérojami pieaudzis to studentu skaits, kuri iet uz kafejnîcu måcîties vai vienkårßi paést. Íeit atkal jåsaka liels paldies müsu rektoram. 10. Viena no svarîgåkajåm vietåm universitåté – labierîcîbas Nu tad beidzot! Jaunås tualetes tießåm ir ievérîbas cienîgas, tikai kåpéc péc plkst. 17 tås slédz ciet? Bet, ja aizslédz, tad vajadzétu uz durvîm norådît darba laiku ar norådi, ka péc plkst. 17 va¬å ir vîrießu tualete pagrabståvå, ko daudzi nemaz nezina. 11. Nominåcija – ievérîbas cienîgs Íai nominåcijai més vienbalsîgi izvirzîjåm tås labås pårmaiñas, kas notiek Ka¬˚u ielas ékå! Tas ir patîkami, ka tiek domåts ne tikai par iztikas minimumu, bet arî par åréjo veidolu un ikdieniß˚i nepiecießamo. Dace & Jånis

2000. gada 31. augusts

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Prakses iespéjas Våcijas uzñémumos

NATO granti zinåtniskajam darbam Kanådå

Leonardo da Vinci programmas ietvaros Otto von Guericke Universitåte Magdeburgå aicina pieteikties kandidåtus praksei daΩådos Våcijas uzñémumos. Prakses ilgums 5 vai 6 méneßi. Kandidåtiem nepiecießamas labas våcu un/vai ang¬u valodas zinåßanas. Dokumentu iesniegßanas termiñß: 8. septembris.

NATO zinåtnes granti ir paredzéti divu gadu ilgam zinåtniskajam darbam Kanådå. Granta apjoms ir 300 CAD $ gadå (aptuveni 13 600 Ls), granta ieguvéjam un viña ©imenei tiek segti arî ce¬a izdevumi. Iespéjamie kandidåti ir LR pilsoñi ar labåm ang¬u vai françu valodas zinåßanåm, kuri ieguvußi doktora grådu ne senåk kå 1998. gada 30. septembrî un arî doktorantüras studenti, kuri doktora grådu iegüs ne vélåk kå 2001. gada 31. janvårî. Kandidåtus granta sañemßanai izvirza Kanådas universitåtes, informåcija par iespéjamiem partneriem atrodama Internet tîklå péc adreses: www.nserc.ca Pieteikßanås termiñß: ß.g. 1. oktobris.

Collegium Budapest Junior Fellowships 2002/2003 Esam sañémußi informåciju par stipendiju programmu «Collegium Budapest Junior Fellowships 2002/2003», kas paredzéta visu nozaru doktorantiem un jaunajiem zinåtniekiem lîdz 35 gadu vecumam zinåtniskå darba veikßanai Budapeßtå 2002./2003. måcîbu gadå. Dokumenti ang¬u, françu vai våcu valodå jåiesniedz lîdz 2001. gada 15. jünijam.

Plaßåka informåcija un pieteikuma anketas Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå, tålr. 7089313, 7089343, e-mail: sigita@adm.rtu.lv

Lietderîgo un patîkamo apvienojot Ío principu müsu zinåtnieki izmantoja Starptautiskajå mehånikas, biomehånikas un bionikas jauno zinåtnieku konferencé, kas notika Varnå (Bulgårija) no ßå gada 5. lîdz 7. jünijam. Konferences organizatori: Rîgas Tehniskå universitåte (RTU), Bulgårijas Zinåtñu akadémija (BZA) un Kauñas Tehnolo©iskå universitåte (KTU). Konferences virzieni: mehånika un transports, biomehånika, robototehnika, bionika un protezéßana, mehatronika. No konferencé nolasîtajiem 22 referåtiem 15 bija sagatavojußi RTU pårståvji, tostarp astoñi doktoranti, no kuriem trîs no ProtéΩu mehånikas profesora grupas. Konferences dalîbnieki atzîst, ka referåti bijußi interesanti, it seviß˚i – to

apsprießana, kas atklåjusi pétniecîbas darbu paraléles un sadarbîbas iespéjas. Iesåkto nolemts turpinåt un ßådu konferenci Bulgårijå organizét katru gadu, tådé¬ jau no rudens pieñems pieteikumus konferencei Varna, 2001. Par dalîbnieku értîbåm un patîkamo da¬u rüpéjås sponsors Ltd «VOYAGE», kura ar atlai-

dém izkårtoja ce¬ojumu lidmaßînå un nodroßinåja ar viesnîcu, brokastis ieskaitot. Bulgårijas saulîte ¬åvusi sau¬oties vai visu dienu, pieejamas bijußas daΩådas üdens atrakcijas, aug¬i kå pie mums augustå, un atzîstama bijusi bulgåru pavåru meistarîba ga¬as édienu gatavoßanå. RTU doktoranti, gatavojaties nåkamajai konM.E. ferencei!❏

Péc pédéjå konferences referåta. RTU profesors J.DjukendΩijevs (piektais no kreisås), AML profesors H.Voskis (treßais no kreisås), Bulgårijas ZA profesors Mihovskis (otrais no kreisås) doktorantu ielenkumå. Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658 7089321, fakss: 7089489, ji@adm.rtu.lv

Numurå izmantotas Romualda Krontåla fotogråfijas. Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Starptautiskås konferences «Simulation, Gaming, Training and Business Process Reengineering in Operations» atklåßanas séde notiks RTU Aktu zålé 8. septembrî, plkst. 9. Sîkåka informåcija: konferences måjas lapå http://www.itl.rtu.lv/RigaConf 2000 vai Modeléßanas un imitåcijas profesora grupå, zvanot pa tålruni 7089514, vai nosütot elektronisko véstuli: merkur@itl.rtu.lv Profesors J.Merkurjevs, konferences lîdzpriekßsédétåjs

Godåjamie pirmkursnieki! Uzsåkot studijas RTU, 2000.gada 1.septembrî plkst. 11 RTU Starptautiskajå izståΩu centrå îpsalå aicinåm uz tikßanos ar RTU vadîbu. Rektoråts Uzmanîbu! «JI» varat lasît arî Internet RTU måjas lapå. Makets: Eduards Lapsa Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests RTU tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru

2000. gada 31. augusts

Pédéjå pirms atva¬inåjuma Senåta séde notika 26. jünijå ☛ Rektors akadémi˚is I.Knéts, uzteicot ilggadîgos universitåtes måcîbspékus, pasniedza RTU atzinîbas rakstus Iekßéjå audita da¬as vadîtåjai Å.Brißkenai un MLF profesoram I.Meirovicam. Rektors informéja par pédéjiem notikumiem. Studiju programmu akreditåcijas dokumentu iesniegßana såkusi uzñemt apgriezienus un 7 fakultåtes no 8 jau sekmîgi tuvojas darba noslégumam. Jåsåk domåt arî par RTU kopéjo akreditåciju un septembrî jåveido komisija paßnovértéßanås dokumenta izstrådei. Atbilstoßi Augstskolu likuma projekta pårejas noteikumiem visåm augstskolåm akreditåcija jåpabeidz lîdz 2001. gada 17. novembrim. Augstskolu likuma jaunais projekts nav pieñemts, jo izdevies organizét pietiekami lielu pretsparu kanclera IZM iecelta komisåra - amata ievießanai. Tautas partija, kas ßo posteni ierosinåja, laikam nobijusies palikt vienîgå un tåpéc piekritusi likumprojekta 3. lasîjuma atlikßanai. Taçu ar to ir pårkåpts nosacîjums, ka visi 81. punkta kårtîbå MK pieñemtie lémumi nav spékå, ja tie noteiktå laikå nav apstiprinåti Saeimå. Tagad gaidåm jaunu MK lémumu, jo citådi jau izveidotås nozaru profesoru padomes turpmåk nav darboties tiesîgas. Likumprojektå pozitîvais - profesionålajås programmås varés iegüt arî bakalaura un ma©istra grådus. Galvenie strîdîgie likumprojekta punkti: 1) IZM ieceltå kanclera amats; 2) prasîba péc 250 studentu un 5 profesoru esamîbas jaunajås akadémiskajås studiju programmås. Turpinås darbs pie vienotås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izveides, bet, jåatzîst, léni un grüti. Senåta Likumdoßanas komisijai jådomå par neefektîvo profesora grupu likvidéßanu vai apvienoßanu ar citu profesora grupu. ☛ RTU Goda darbinieka nosaukumu pieß˚îra BF docentiem V.Dobelim un G.Kalniñam un ASTF Vides modeléßanas centra direktoram A.Spalviñam. ☛ Péc måcîbu prorektora E.Be˚era priekßlikuma noléma: 1. Izsludinåt konkursu uz vakanto profesora ßtata vietu inΩenierzinåtñu transporta un sakaru nozaré autotransports. 2. Izsludinåt konkursu uz divåm vakantajåm asociéto profesoru ßtata vietåm inΩenierzinåtñu mehånikas, maßînbüves un kvalitåtes zinîbas nozaré - grießanas teorija un instrumenti. ☛ Par nozaru profesoru padomém noléma: 1. Apstiprinåt Büvzinåtnes un arhitektüras nozares profesoru padomi ßådå saståvå: RTU profesori habilitétie inΩenierzinåtñu doktori: R.Rikards (priekßsédétåjs), A.Krésliñß, K.Rocéns, F.Bulavs, A.Krégers, V.Mironovs; RTU profesors Dr.h.arh. J.Krastiñß; Dr.h.inΩ. E.Dzelzîtis, Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ijas inΩenieru savienîbas prezidents; LLU prof. Dr.h.inΩ. J.Brauns; LJA prof. Dr.h.inΩ. J.Ítrauhmanis; prof. Dr.h.inΩ. J.Jansons (Latvijas Materiålpétîßanas biedrîba), arhitekts J.Poga, Latvijas Arhitektu savienîbas priekßsédétåjs. 2. Apstiprinåt Materiålzinåtñu nozares profesoru

padomi ßådå saståvå: RTU profesori habilitétie inΩenierzinåtñu doktori: M.Kalniñß (priekßsédétåjs), I.Knéts, A.K¬aviñß, S.Kukle, G.MeΩinskis, G.Sagaloviçs; LU prof. Dr.h.fiz. A.Krümiñß; Dr.h. inΩ. G.Strazds, LVRUA prezidents; inΩ. Û.Íulcs, LBRA izpilddirektors; LU prof. Dr.h.inΩ. V.TamuΩs. 3. Apstiprinåt Maßînu zinåtnes nozares profesoru padomi ßådå saståvå: RTU profesori habilitétie inΩenierzinåtñu doktori: J.Rudzîtis (priekßsédétåjs), V.Ataußs, J.Dehtjars, A.Kobcevs, G.Sagaloviçs, N.Salenieks, A.Urbahs; PMI prof. Dr.h.inΩ. J.Tarnopo¬skis; A.Plezers, Kokmateriålu asociåcijas izpilddirektors; LLU prof. Dr.h.inΩ. H.Turhems; V.Rantiñß, Maßînbüves un metålapstrådes rüpniecîbas uzñémumu asociåcijas valdes priekßsédétåjs. 4. Apstiprinåt Astronomijas un fizikas nozares profesoru padomi ßådå satåvå: RTU profesori habilitétie fizikas doktori: A.Ozols (priekßsédétåjs), M.Knite, A.Medvids, J.Dehtjars; DPU prof. Dr.h.fiz. G.Liberts; LU profesori habilitétie fizikas doktori: A.Krümiñß, J Spîgulis; LU vad.pétn. Dr.fiz. A.Balklavs-Grînhofs. Astronomijas un fizikas nozares profesoru padomei vél nepiecießams DPU Senåta lémums par prof. G.Libertu. ☛ Péc kanclera R.Taraßkeviça priekßlikuma, ievérojot RTU Senåta Finansu komisijas izvértétos priekßlikumus, noléma apstiprinåt metodikas pamatprincipus valsts budΩeta dotåcijas sadalei starp universitåtes struktürvienîbåm 2000./2001. m.g.: 1. Apstiprinåt sadales metodiku valsts budΩeta dotåcijas lîdzek¬u sadalei starp universitåtes struktürvienîbåm 1999./2000. m.g., ievießot tajå ßådas izmaiñas: 1.1. Apré˚inot katrai profesora grupai måcîbspéku darba algas fonda paståvîgo da¬u, noteikt ierobeΩojumu: ja paståvîgås darba algas da¬as attiecîba pret kopéjo profesora grupai iedalåmo darba algas fonda lielumu ir lielåka par 50%, tad paståvîgo da¬u samazina lîdz 50%, apré˚inå veicot pilnu iteråcijas ciklu (agråkajå metodikå bija 25% ierobeΩojums). 1.2. Télotåjas ©eometrijas un inΩenierdatorgrafikas profesora grupai (ßifrs 20221), måcîbu priekßmetu praktisko darbu nedé¬as stundu skaitu pieskaita pie laboratorijas darbu nedé¬as stundu skaita (profesora grupai 2000./2001. m.g. laikå ßîs izmaiñas jåievieß centrålajå måcîbu priekßmetu re©istrå). 1.3. Arhitektüras fakultåtes struktürvienîbåm valsts budΩeta dotåcijas lîdzek¬us apré˚ina péc vienotas metodikas, bet papildu finanséjums, ievérojot studiju procesa îpatnîbas fakultåté, tiek iedalîts no universitåtes rezerves fonda. 1.4. Profesora grupas un katedras, kuråm tiek dele©étas pasniegßanas tiesîbas atseviß˚os måcîbu priekßmetos, vai tås, kuras pasniedz vienu un to paßu måcîbu priekßmetu daΩådu fakultåßu studentiem, konkrétos måcîbu priekßmetus dublé un ar savu ßifru iek¬auj priekßmetu re©istrå atbilstoßajam måcîbu gadam. (Íådu måcîbu priekßmetu saraksts 2000./2001. m.g. dots pielikumå 1.4.1. - 1.4.8.) 2. Senåta Finansu komisijai turpinåt darbu, pilnveidojot metodiku valsts budΩeta dotåcijas sadalei starp universitåtes struktürvienîbåm. ☛ Apstiprinåja RTU Humanitårå institüta (HI) Jauno speciålistu profesionålås karjeras atbalsta centra (JSPKAC) nolikumu.

2000. gada 31. augusts

Jauno speciålistu profesionålås karjeras atbalsta centrs ir RTU Humanitårå institüta saimnieciskå apré˚ina struktürvienîba. Centra pamatuzdevums ir sniegt atbalstu RTU absolventiem sekmîgas profesionålås karjeras uzsåkßanai. Lai izpildîtu pamatuzdevumu: a) centrs piedalås RTU studentu – jauno speciålistu profesionålås karjeras veidoßanå. Íajå nolükå centrs organizé: 1) seminårus profesionålå paßnoteikßanås, darba mekléßanas taktika, sagatavoßanås lietiß˚ajåm intervijåm ar darba devéju; 2) individuålås konsultåcijas - darba mekléßanas jautåjumos, dokumentu (CV, pieteikumu u.c.) sagatavoßanå, personîbas téla veidoßanå, saskarsmes stila pilnveidoßanå, psiholo©iskå raksturojuma izveidé; b) centrs izveido studentu - jauno speciålistu - datu båzi, kurå ietver personas CV, profesionålo intereßu un vélmju raksturojumu, profesionålo prasmju un zinåßanu aprakstu, måcîbu darbîbas raksturojumu, iepriekßéjo darba devéju un RTU måcîbspéku atsauksmes, personas psiholo©isko raksturojumu; c) centrs veic personåla atlasi, iek¬aujoties Latvijas uzñémumu un organizåciju personåla atlasé, piedaloties organizåciju personåla atlases konkursu rîkoßanå, sniedzot konsultåcijas organizåcijåm personåla atlases jautåjumos. Centra personålu veido HI un RTU darbinieki, kuriem ir atbilstoßå profesionålå sagatavotîba. Centra darbå iesaistîs arî studentus. ☛ Péc Studiju da¬as vadîtåja P.Sliedes priekßlikuma par vakara (nepilna laika) studiju organizåciju RTU noléma: no 2000./2001. akadémiskå gada noteikt ßådus organizåcijas pamatprincipus vakara (nepilna laika) studijåm RTU: 1. Studijas notiks péc jau esoßajåm studiju programmåm, saglabåjot apgüstamo apjomu gan kredîtpunktu (KP), gan kontaktstundu ziñå. Pédéjais nosacîjums ¬auj neveidot jaunu priekßmetu re©istru vakara studijåm. 2. Lai izpildîtu iepriekßminéto prasîbu, tiek noteikts ilgåks programmas apguves laiks un mazåks iegüstamo KP skaits semestrî, salîdzinot ar pilna laika studijåm: 3 gadiem paredzétås programmas – 4 gados, 15 KP semestrî; 2 gadiem paredzétås programmas – 2,5 gados, lîdz 16 KP semestrî; 4 gadiem paredzétås programmas – 5 gados, lîdz 16 KP semestrî. Studiju programmas parasti ietver praktisko darbu, kuram paredzétos KP var ieskaitît, ja students strådå amatå, kas ir saistîts ar apgüstamo specialitåti, un sagatavo attiecîgu atskaiti. 3. Izejot no normatîva, ka kontaktstundu skaits nedé¬å (vismaz akadémiskajås programmås) nepårsniedz semestrî plånoto KP skaitu, tiek panåkts, ka kontakstundu skaits nedé¬å nav lielåks par 16. Vakara studijas var organizét péc daΩådiem grafikiem, galvenokårt divu veidu: ne vairåk kå 4 vakari nedé¬å, no 18.00 lîdz 21.00; 2 vakari nedé¬å un sestdiena, lîdz 8 stundåm. Lai iek¬autos piedåvåtajos grafikos, vakara (nepilna laika) studiju akadémiskå kontakstunda noteikta 40 minüßu garumå, tad çetras akadémiskås stundas (ar pårtraukumiem) iek¬aujas trijås pulksteña stundås. 4.Vakara apmåcîbu (lietvedîba, studiju plåni u.tml.) organizé: pamatstudiju pirmajiem diviem kursiem – Neklåtienes studiju departaments; tålåkåm studijåm – attiecîgie institüti. 5. Ja grupas lielums ir 6 studenti vai mazåk, grupas apvienojamas vai studenti tiek pårcelti uz neklåtienes studijåm. 6. Vakara (nepilna laika) studijas ir par maksu, kuras lielumu nosaka ar Senåta lémumu.

Attiecîgi nosakåma arî maksa par 1 KP apguvi nepilna laika reΩîmå. 7. 2000./2001. m.g. Senåta noteiktå vakara studiju måcîbu maksa ir 75% no dienas noda¬as pilnås studiju maksas. ☛ Péc Studiju da¬as vadîtåja P.Sliedes priekßlikuma par valsts budΩeta finanséto pamatstudiju reflektantu vietu skaita sadalîjumu 2000./2001. m.g. noléma, ievérojot Senåta 2000. gada 25. Aprî¬a lémumu «Par uzñemamo studentu skaitu 2000./2001. akadémiskajå gadå», ßajå gadå noteikt ßådu pamatstudijås par budΩeta lîdzek¬iem plånoto uzñemamo studentu skaita sadalîjumu pa studiju lîmeñiem un programmåm: bakalaura studijås: AF - 20, ASTF - 315, BF - 66, EEF 130, ETF - 110, IEF - 240, MLF - 70, TMZF - 200; profesionålajås studijås: - fakultåte programma (péc vidusskolas, péc tehnikuma, koledΩa) - ASTF automåtika un datortehnika - 20, -, 35 (arî datorsistému programmå); BF büvniecîba - 30,12,20, siltuma gåzes un üdens tehnolo©ija - -, 5, -, ©eodézija un kartogråfija - 12 (péc vidusskolas un tehnikuma), -; EEF ener©étika - 15, 15, 10; ETF elektronika - -, 25, 5, telekomunikåcijas - 5, , 25; IEF uzñéméjdarbîbas vadîßana - 10, 10, 40 (arî ekonomikas programmå); MLF ˚îmijas tehnolo©ija - -, ,10, ˚îmija - -, -, 20; TMZF inΩeniertehnika, mehånika un maßînbüve - 12, 7, 25 (arî raΩoßanas tehnolo©ijas programmå), raΩoßanas tehnolo©ija - 10, 25, 25(arî inΩ.tehn., mehan. un maßînb.progr.), tekstila un ap©érbu tehnolo©ija - 10, 44 (no tiem 25 amatniecîbas programmå), -, transports - 10, 19, - , transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas - 18, 30, -. Senåts pilnvaro Uzñemßanas komisiju mainît studentu sadalîjumu fakultåtes ietvaros. ☛ Apstiprinåja bakalaura programmu årzemju studentiem - datorsistémas. ☛ Apstiprinåja ßådas profesionålo studiju programmas: lietiß˚o datorsistému programmatüra; autotransports un pårvadåjumi; transportbüves. ☛ Pamatojoties uz IEF domes 16. jünija lémumu, doktorantüras vadîßanas tiesîbas pieß˚îra Dr.ekon. I.Dovladbekovai. ☛ Par måcîbu maksu Rîgas Biznesa institütå 2000./2001. m.g. noléma: sakarå ar izmaksu pieaugumu vieslektoru piesaisté 2000./2001. måcîbu gadå RTU Rîgas Biznesa institüta uzñémumu un ieståΩu darbîbas vadîßanas virziena vakara noda¬as studiju programmå noteikt måcîbu maksu Ls 1014 apmérå. ☛ Péc måcîbu prorektora E.Be˚era priekßlikuma par prakses apjoma novértéjumu, papildinot RTU Senåta 1995.gada 27. novembra lémumu «Par RTU obligåtajiem måcîbu priekßmetiem», Senåts noléma: ja saskañå ar studiju programmu (tås satura un realizåcijas aprakstu) tiek realizéta prakse, kuras izpildé paredzéti: 1) prakses vadîtåji no RTU un prakses vietas personåla; 2) prakses plåns ar konkrétiem uzdevumiem katrai prakses nedé¬ai un regulåra izpildes kontrole, tad prakses laika nedé¬a tiek novértéta ar vienu kredîtpunktu. Péc pédéjå lémuma apstiprinåßanas notika RTU vél nebijis pasåkums - Senåta 12 Jåñu aplîgoßana, par ko bija parüpéjies müsu Kultüras centrs. Sava tiesa tika arî vienîgajam Péterim, bet visiem jåñabérniem - siers un alus, un zemenes no Asjas dårza. M.E.