Nr 1 31 08 2005

Nr.. 1 (1293) 2005. gada 31. augusts

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

Neatlaidību, veiksmi un radošus panākumus!

Apsveicu enerģijas pilno RTU studentu, mācībspēku un darbinieku saimi ar jaunā 2005./2006. studiju gada sākšanu!

Kopumā esam ļoti sekmīgi pabeiguši pirmo mācību gadu Eiropas Savienības universitātes statusā un par sasniegto varam būt gandarīti. Jaunais studiju gads mūsu universitātei arī sākas ļoti patīkami – ar labiem rezultātiem jauno studentu uzņemšanā. Tik liels konkurss un ar tik labām zināšanām bagātiem nākamajiem studentiem mums līdz šim vēl nav bijis.

Var tikai priecāties, ka mūsu aktivitātes, reklamējot gan inženierzinātnes, gan arī citas zinātņu jomas, ir bijušas tik sekmīgas. Paldies visiem, kas ar sirds degsmi iekļāvās šajā darbā!

Nākamajā gadā turpināsies Eiropas

Savienības piešķirtā finansējuma izmantošana trijos galvenajos virzienos.

Pirmkārt, par apmēram Ls 800 000 turpināsies modernas, kvalitatīvas zinātniskās aparatūras iegāde inženierzinātņu un dabaszinātņu jomās, kas neapšaubāmi palielinās mūsu zinātniskās darbības potenciālu. Otrkārt, par apmēram Ls 600 000 turpināsies atbalsts doktorantūras studijām un pēcdoktorantūras zinātniskajam darbam. Jācer, ka ieguldītie līdzekļi realizēsies jaunos pētniecības rezultātos un jaunās doktora disertācijās, tā vēl vairāk notiprinot RTU kā liela, spējīga zinātniska centra prestižu Lat vijā.

Treškārt, par apmēram Ls 900 000 turpināsies RTU fakultāšu ēku, audi-

Sveiks, student!

Sveiciens jaunajā mācību gadā! Lai studijas veidojas tikpat saulainas kā vasara un studenta dzīve tikpat aizraujoša kā neaizmirstamākie piedzīvojumi! Atceries, ka tikai tu pats veido savu nākotni, tāpēc nežēlo laiku lekcijām, netaupi papīru studiju darbiem un neapslāpē savu zinātkāri. Viegli nebūs, bet gandarījums par padarīto būs liels. Esi lepns, ka mācies tieši RTU, tāpat kā RTU lepojas ar saviem studentiem.

Lai veicas un izdodas viss iecerētais mācībās, ģimenē un draugu lokā!

OSKARS PRIEDE, Studentu parlamenta prezidents

Apsveicam MLĶF doktoranti Māru Plotnieci, kura 2005. gada 9. jūnijā aizstāvējusi promocijas darbu Fullerēna C60 ciklopievienošanās reakcijas un reakcijas sānu ķēdē un ieguvusi ķīmijas doktora zinātnisko grādu oganiskās ķīmijas apakšnozarē.

toriju un darba kabinetu renovācija, lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju procesu.

Jau jūnija Senāta sēdē ierosināju nākamā gada laikā pārskatīt RTU turpmākās darbības stratēģiskos virzienus.

Starp pieciem galvenajiem uzdevumiem kā pašu svarīgāko uzsvēru augstas kvalitātes studiju procesa nodrošināšanu: mums jāpievērš liela uzmanība studiju laika pilnvērtīgai izmantošanai, augstvērtīgu lekciju, jaunu laboratorijas darbu un projektu sagatavošanai, lietderīgu praktisko nodarbību realizēšanai, pētniecības iespēju pilnveidošanai un studiju materiālu un elektroniskās studiju vides pieejamības nodrošināšanai.

Novēlu visiem studējošiem jaunajā mācību gadā, kāpjot lielajā zinību kalnā,

daudz veiksmes un patiesa prieka par sasniegto, piedzīvoto un pārdzīvoto! Jo augstāk Jūs kāpsiet, jo tālāk redzēsiet!

Mums ir vajadzīgi tādi studenti, kuri ne tikvien grib mācīties, bet kuri arī spēj ieguldīt visas pūles savu mērķu sasniegšanai.

Novēlu visiem mācībspēkiem un darbiniekiem neatlaidību, veiksmi un radošus panākumus. Un, protams, stipru veselību, jo mums vēl kopā daudz kas jāpaveic! Rīgas Tehniskās universitātes vārdam jāskan pasaulē tikai pozitīvā nozīmē!

Akadēmiķis IVARS KNĒTS, rektors

Sākot jauno 2005./2006. studiju gadu, ielūdzam RTU mācībspēkus un darbiniekus uz tikšanos ar rektoru akadēmiķi Ivaru Knētu 2005. gada 31. augustā plkst. 10.15 RTU Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1.

Rektorāts Uzmanību, 1. kursa studenti!

Tikšanās ar RTU vadību, 2005./2006. studiju gadu sākot, 1. septembrī plkst. 10 Ķīpsalā (kolonādē starp APF, BF, ETF un MLĶF).

2

AKTUALITĀTES

2005. gada 31. augusts

Septembrī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: RTU Studentu pilsētiņas šveicari Janīnu Igauni, Transporta un mašīnzinību fakultātes strādnieku Juri Ozolu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Mihailu Usanovu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Aleksandru Ziņkovski, Inženierekonomikas fakultātes lektori Gaļinu Blagovu,

Liepājas filiāles Ventspils nodaļas skolotāju Vairu Černišovu, Transporta un mašīnzinību fakultātes lektoru Ēriku Vondu, Būvniecības fakultātes asociēto profesoru Ivaru Radiņu, Liepājas filiāles speciālisti Raisu Demeško, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Nadeždu Ivanovu.

Pieaudzis studēt gribētāju skaits visās fakultātēs LELDE PETRELA Šogad RTU pilna laika studijām par budžeta līdzekļiem bakalaura programmās ieskaitīti kopumā 1805 studenti.

Lielākais konkurss bija APF – 14,5 reflektanti uz vienu vietu, IEF – 5,5, BF – 5,4. Pārējās fakultātēs: MLĶF – 1,74; DITF – 1, 57; TMF – 1,42; EEF – 1,32; ETF – 1,19. Kopumā studijām RTU pieteicās 4444 reflektanti. RTU Uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs Ivars Odītis spriež, ka Latvijā ir cēlies inženierizglītības prestižs, jo šogad pieaudzis studētgribētāju skaits visās fakultātēs – saņemti par 1400 pieteikumu vairāk nekā pagājušajā gadā, un visas budžeta vietas ir aizpildītas.

Iekaitīšanas rezultāti: APF – 20 budžeta vietas, ieskaitīti 20; BF – 151, 152; DITF – 317, 337; EEF – 202, 208; ETF – 271, 277; IEF – 140, 140; MLĶF – 156, 161; TMF – 312, 312; Daugavpils fil. – 110, 110; Liepājas fil. – 65, 65; Ventspils fil. – 42, 23.

Arhitektūras programmā un IEF liels konkurss vērojams katru gadu. I. Odītis saskata divus iemeslus lielajam pieteikumu skaitam IEF. Pirmkārt, šī ir vieglāka studiju programma, salīdzinot ar citām. Otrkārt, IEF uzņem studētgribētājus ar centralizētajiem eksāmeniem arī latviešu valodā un svešvalodā – nav obligāti nepieciešami eksāmeni matemātikā un fizikā. «Tā kā ļoti daudzi reflektanti, beidzot vidusskolu, nav kārtojuši centralizētos eksāmenus matemātikā un fizikā, viņiem RTU nav citas izvēles kā vien stāties inženierekonomistos. Tā ir vidusskolas nelaime – tiek atstātas novārtā eksaktās zinātnes, un skolēni pārsvarā izvēlas humanitārās zinātnes, jo tās ir vieglākas. Viņi baidās no eksaktajiem priekšmetiem, bet, stājoties augstskolā, nonāk strupceļā,» stāsta I. Odītis. Ar katru gadu arvien populārāka kļūst BF – programmā Būvniecība uz 70 budžeta vietām šogad tika saņemti ap sešsimt pieteikumu. RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris teic, ka «jaunieši izvēlas specialitāti, skatoties uz tiem, kuri brauc ar labākajām mašīnām, turklāt būvniecība ir visiem acu priekšā». «Par elektronikas nozari nez kāpēc dominē viedoklis, ka tur nekas nenotiek, bet tas ir maldīgs, jo šī ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm Latvijā, lai gan tas nav visiem redzams, jo lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta. Mobilie

telefoni ir visiem, tāpēc daudzi izvēlas studēt telekomunikācijas, bet šajā nozarē nemaz tik liela pieprasījuma pēc darbiniekiem nav. Jaunieši spriež pēc tā, kas notiek apkārt, bet tas ir virspusēji. Šajā gadījumā liela nozīme būtu skolām, īpaši fizikas un dabaszinātņu skolotājiem,» uzskata E. Beķeris.

Salīdzinot ar citām fakultātēm, vismazākais reflektantu skaits bijis MLĶF, tomēr ķīmiķiem šis gads tik un tā uzskatāms par veiksmīgu – uz 156 budžeta vietām šajā fakultātē pieteicās 271 reflektants. Līdz ar to studijām uz budžeta vietām šajā fakultātē pēc ilgiem gadiem izveidojās konkurss 1,74 reflektanti uz vienu vietu. «Ķīmiķi atdzīvojas, jo pirms pāris gadiem šī fakultāte nevarēja aizpildīt pat budžeta vietas. Tas, ka

arī to vidusskolu skolotājiem, no kurām visvairāk un vissekmīgākie skolēni atnāk mācīties uz RTU, tiek piešķirtas prēmijas.

Gan I. Odītis, gan E. Beķeris teic, ka uzņemšana kopumā šogad noritējusi ļoti sekmīgi – par spīti lielajam reflektantu skaitam, viss noticis organizēti. Uzņemšanā šogad strādāja aptuveni 70 universitātes darbinieku un studentu. «Es uzņemšanu varu vērtēt pēc tā, cik svara esmu zaudējis tās laikā. Šogad dzīvoju pavisam mierīgi, pagājušogad bija salīdzinoši mierīgi, bet pirms trim gadiem gan šeit gāja kā pa mazo ellīti.

Patlaban mums jau uzņemšanas sistēma ir atstrādāta, un liela mēroga problēmu vairs nav, lai gan vienmēr gadās atsevišķi pārpratumi, kuri ir ātri jānovērš,» stāsta

Šogad pieaudzis studētgribētāju skaits visās fakultātēs – saņemti par 1400 pieteikumu vairāk nekā pagājušajā gadā, un visas budžeta vietas ir aizpildītas. pieteikumu šajā fakultātē ir mazāk nekā citās, ir loģiski, jo pārmaiņas nenotiek uzreiz,» akcentē I. Odītis. Turklāt, tā kā ķīmijas speciālistu nepietiek ne farmācijā, ne medicīnā, ķīmiķiem ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar trim ķīmijas ražošanas uzņēmumiem – Grindeks, Olainfarm un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, kas piedāvā papildus apmaksāt studijas 25 studentiem, kas nav tikuši budžeta vietās. Arī TMF studiju programmas Aviācijas transports topošajiem studentiem aviokompānija Konkors piedāvāja pirmo kursu apmaksāt 50% apmērā, otro – 75% apmērā, bet trešo un ceturto kursu – pilnā apmērā, kā arī garantēja visiem abiturientiem turpmāko apmācību un darba vietas. «Tomēr ir diskutējami, vai vērts izdot naudu par tiem, kas nav tikuši budžeta vietās. Tā lielākoties ir apakšgala publika, un varbūt tad, kad students būs izmocījies cauri universitātei, šī kompānija būs laimīga, ka viņš pie tās nerādīsies,» spriež E. Beķeris, tomēr piebilstot, ka šo uzņēmumu interese ir pierādījums – RTU produkcija ir nepieciešama.

MLĶF šogad pieteikumu skaits bija trīsreiz lielāks nekā pagājušogad.

Prorektors norāda, ka tas ir gan fakultātes, gan to atbalstošo uzņēmumu ilgtermiņa darba rezultāts – studentiem tiek piešķirtas papildu stipendijas, kā

E. Beķeris. I. Odītis norāda, ka vairākus reflektantus samulsinājusi sarežģītā programmu struktūra un plašais studiju piedāvājums: «Bez šaubām, cilvēkiem ir pagrūti šajā informācijas daudzumā orientēties, tomēr informatīvie materiāli par studijām tika izplatīti gan skolās, gan internetā pirms uzņemšanas. Bija pieejama arī mutiska informācija, bet tik un tā diemžēl liela daļa studētgribētāju iesniegt dokumentus ieradās kopā ar mammām, šeit uz vietas domājot, uz kuru programmu pieteikties. Radās iespaids, ka viņi iepriekš ar universitātes piedāvājumu nemaz nav iepazinušies.

Tādējādi veidojās rindas un radās neskaidrības. Šķiet dīvaini, ka cilvēki tādā izšķirošā dzīves brīdī nav iepriekš padomājuši.» Uzņemšanas komisijas vadītājs arī atzīst, ka topošajiem studentiem trūkst patstāvības, par ko liecina fakts, ka parasti lielākās runātājas ir uz pieteikšanos līdzpaņemtās mammas.

E. Beķeris atzīst, ka nelielu nervozitāti uzņemšanas procesā katru gadu rada neziņa, vai tie, kas tikuši budžeta vietās, reģistrēsies studijām. Šogad šādu problēmu īpaši izjutusi DITF. «Tajā dienā, kad reflektantiem bija jāaizpilda līgumi studijām par budžeta līdzekļiem, ļoti daudzi to neizdarīja, un fakultātes uzņemšanas komisija zvanīja tiem, kas pēc rezultātiem bija palikuši zem svītras, informējot, ka viņiem tomēr ir iespēja

tikt budžeta vietā,» stāsta E. Beķeris, piebilstot, ka šī uzņemšanas procesā ir pagaidām neatrisināta problēma. Pērn tika veidots rangu saraksts, un tur, kur beidzas budžeta vietas, novilkta svītra.

«Tas reflektantiem bija psiholoģisks trieciens, un tie, kas bija zem svītras, vairs nelikās ne zinis. Šogad mēs svītru nevilkām, un tika teikts – cerība mirst pēdējā, bet vienalga daudzi pazuda,» stāsta prorektors. Pazušanas iemesls ir tas, ka studēt gribētāji mēdz iesniegt dokumentus vairākās augstskolās.

Līdz ar to rodas nenoteiktība, kas universitātes uzņemšanas komisijām liek saspringt ieskaitīšanas dienā.

E. Beķeris stāsta, ka šogad RTU pievērsa lielāku vērību savai atpazīstamībai un redzamībai – tika izveidots jauns dienests, kas strādā ar ārējo informāciju un sabiedriskajām attiecībām.

Pilnveidota arī mājaslapa internetā, kurā tagad informācija pastāvīgi tiek aktualizēta. Universitāte piedalījās izstādē Skola un jau otro gadu rīkoja Karjeras dienas, informējot jauniešus par studiju iespējām. Atsevišķas fakultātes arī rīkoja olimpiādes skolēniem.

Statistika diemžēl liecina, ka ne visi no tiem, kas iestājas, arī veiksmīgi pabeidz studijas. No klātienes studentiem beidz apmēram 60% no tiem, kas iestājušies, un jau 1. kursā atbirums katru gadu ir ap 20%. Neklātienes un vakara programmās statistika ir vēl bēdīgāka – pēc iestājpārbaudījumu atcelšanas pirms trim gadiem no pirmā uz otro kursu pāriet tikai aptuveni 20% no tiem, kas iestājušies. «Teorētiski mēs cilvēkam esam devuši iespēju – izmēģini, ko tu vari, bet, ja nevelkoši studenti ir masveidā, tad tas velk uz leju kopējo studiju līmeni. Tāpēc esmu par to, lai iestājpārbaudījumi tiktu atjaunoti.

Cilvēkam ir jāpierāda, ka viņš spēj šeit studēt,» stāsta E. Beķeris. Arī I. Odītis uzsver: «Mēs visiem reflektantiem stāstām – šodien mēs jūs ieskaitām un ar to apsveicam, bet mēģiniet izturēt pirmo sesiju. Tad būsiet pierādījis, ka esat nopietns students.»

Arī RTU maģistrantūrā visas budžeta vietas šogad ir aizpildītas. Īpaši daudz pieteikumu studijām maģistrantūrā bijis IEF, tāpēc šī bija vienīgā maģistrantūras programma, kurā tika rīkots iestājpārbaudījums, pēc kura rezultātiem atlasīti tie studenti, kas mācīsies par budžeta līdzekļiem. Pārējās fakultātēs studijas budžeta vietās galvenokārt turpinās

2005. gada 31. augusts

ZINĀTNE UN STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

3

Inovāciju izstāde Parīzē EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente Lai iepazītos ar jaunumiem zinātnē, jūnija sākumā RTU zinātņu prorektors profesors Leonīds Ribickis apmeklēja starptautisku zinātnei veltītu izstādi Parīzē, kurā tika akcentētas inovācijas dažādās zinātnes jomās. Gandrīz trešdaļu izstāžu zāles aizņēma stilizēts labirints, kurā izstādes apmeklētāji varēja aplūkot dažādus jaunumus gan informācijas tehnoloģiju pakalpojumu jomā, gan dabaszinātnēs un daudzās citās nozarēs.

Izstādē plašākai publikai sevi parādīja dažādas starptautiskas zinātnieku asociācijas un centri, tostarp arī Apvienotais pētniecības centrs (Joint Research Centre), Eiropas Patentu valde, kā arī Eiropas Zinātnes asociācija, kuras biedru vidū no visām Eiropas valstīm trūkst tikai Latvijas Zinātņu akadēmijas.

Izstādē plaši pārstāvētas bija arī daudzu Eiropas valstu zinātnes nozares, īpaši daudzpusīgs un interesants stends bija Ungārijai un Portugālei. Savukārt Šveice ļoti atraktīvi prezentēja centrus, kur tiek veikti vieni no lielākajiem kodolfizikas pētījumiem. Izstādē piedalījās arī dažādu Eiropas Savienības struktūru pārstāvji un vadošie darbinieki – izstādes apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar viņiem un nodibināt kontaktus.

Profesors L. Ribickis izstādē ne tikai pētīja dažādus jaunumus elektrofizikas, elektromehānikas, elektronikas jomā, bet arī izplatīja bukletu un katalogu par zinātnisko pētniecību RTU, kā arī tikās ar triju lielāko Francijas universitāšu

vadību, vienojoties par to sadarbību ar RTU inženierzinātņu pētniecības jomā.

L. Ribickis kā vienīgais Latvijas pārstāvis, kurš izstādē Parīzē prezentēja Latvijas zinātni, nožēlo, ka apmeklēt izstādi nav aizbraukuši ne pārstāvji no Latvijas IZM, nedz arī pārstāvji no pārējām Latvijas universitātēm un zinātniskās pētniecības institūtiem. «Ir lietderīgi ik pa laikam paskatīties, kas notiek Eiropas zinātnes telpā. Tāpēc ir skumji, ka Latvijas zinātnieki par to neinteresējas un negrib parādīt Eiropai, ka arī Latvijā zinātnes jomā kaut kas tiek darīts. Apbēdina arī tas, ka Latvijas Zinātnes padome uzskata par nevajadzīgu iestāties Eiropas Zinātnes asociācijā, jo dalības maksa, kas nepārsniedz 10 tūkstošus latu gadā, tai šķiet pārāk augsta. Taču, ja salīdzinām ieguvumus un priekšrocības, ko Latvijai varētu sniegt dalība šajā starptautiskajā organizācijā, dalības maksa nebūt nav milzīga. Dalība Eiropas Zinātnes asociācijā Latvijas jaunajiem zinātniekiem dotu iespēju iegūt līdzekļus, lai strādātu vadošajos pasaules pētniecības centros. Savukārt patlaban viņiem šādas iespējas nav, tāpēc zaudējums ir daudzreiz lielāks nekā ieguvums,» saka L. Ribickis.

«Iepriecina tas, ka izstādes organizatori bija maksimāli centušies aktivizēt jaunatni, tāpēc jaunieši intensīvi apmeklēja izstādi. Tas liecina par franču kopējo attieksmi pret zinātni.

Latvieši no viņiem varētu mācīties cieņu pret zinātni,» tā L. Ribickis.

Pēc viņa domām, šīs izstādes organizēšana varētu kļūt par tradīciju, un nākamgad to varētu organizēt kāda cita Eiropas valsts.

RTU paplašina sadarbību ar Itālijas mācību iestādēm E. KANCĀNE, Informācijas centra korespondente Lai stiprinātu un paplašinātu Latvijas un Itālijas sadarbību biznesa un zinātnes jomā, RTU zinātņu prorektors profesors Leonīds Ribickis no 27. līdz 30. jūnijam piedalījās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītē Itālijā.

Vizītē piedalījās arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols un plaša uzņēmēju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvju delegācija 70 cilvēku sastāvā.

Galvenokārt tika pārstāvētas finanšu, telekomunikāciju, enerģētikas un loģistikas, IT industrijas, kā arī pārtikas ražošanas nozares.

Valsts vizītes laikā notika divi biznesa forumi Romā un Neapolē, kuros L. Ribickis sniedza prezentāciju par Latvijas zinātnes potenciālu, RTU darbības struktūru, pētniecības virzieniem un abu valstu sadarbības iespējām pētniecības jomā, kā arī prezentēja Itāliešu-latviešu un latviešu-itāliešu kabatas vārdnīcu, kas Latvijā izdota pēc Latvijas–Itālijas Biznesa centra iniciatīvas.

Latvijas–Itālijas Biznesa centrs Latvijā atklāts 2000. gada maijā, tā mērķis ir veicināt un atbalstīt sadarbību starp Itālijas un Latvijas ražotājiem, kā arī tehnoloģiski orientētiem uzņēmējiem. 2004. gadā centrs sāka jauna veida darbību, ar Romas Tirdzniecības kameras, uzņēmumu PROMEX S.C.P.A. un ILBC atbalstu izdodams Pizas Universitātes profesora Umberto Pjetro Dini sastādīto Itāliešu–latviešu un latviešu–itāliešu kabatas vārdnīcu.

L. Ribickis pastāstīja, ka itāliešus ir ieinteresējusi sadarbība ar RTU un investīciju iespējas Latvijā. Tāpēc RTU prorektors tikās ar Romas Universitātes La Sapienza prorektoru Lučāno Kaļjoti, lai veiktu priekšdarbus abu universitāšu sadarbības līguma sagatavošanai.

Līdz šim RTU aktīvi sadarbojās ar vairākām citām Itālijas augstskolām – Dženovas Universitāti, Florences Universitāti, Insubrijas Universitāti, Padujas Universitāti, Pizas Universitāti, Milānas Politehnisko augstskolu, Turīnas Politehnisko augstskolu.

Tagad ir ieplānota aktīva sadarbība arī ar Romas Universitāti La Sapienza, kas ir īpaša tāpēc, ka tā ir valsts universitāte, tajā mācās aptuveni 150 tūkstoši studentu, un tā ir lielākā universitāte Eiropā.

Valsts prezidentes delegācija četru dienu vizītē Itālijā piedalījās arī vairākās pieņemšanās un ekskursijās. L. Ribickis piedalījās pieņemšanā un svinīgās vakariņās pie Itālijas prezidenta Karlo Adzeljo Čampi, apmeklēja vairākus Itālijas kultūrvēsturiskos objektus, kā arī kopā ar Valsts prezidenti un viņas delegāciju viesojās Vatikānā, kur

Sv. Damazo laukumā viesus sagaidīja šveiciešu gvardu – Vatikāna simbolisko bruņoto spēku – godasardze senlaicīgās uniformās.

Vairu Vīķi-Freibergu sveica Vatikāna prefekts un pāvesta pārstāvji, valsts sekretārs, kardināls A. Sodāno, kā arī Viņa Svētība pāvests Benedikts XVI, kuru Valsts prezidente ielūdza apmeklēt Latviju. Delegācijas pārstāvji apmeklēja Svētā Pētera katedrāli. Tā bija iespaidīga ekskursija.

Pēc vizītes L. Ribickis atzina: «Vienlaikus ar pārējiem mūsu Valsts prezidentes talantiem es apbrīnoju arī viņas darba spējas un enerģiju, kāda nepieciešama, lai četru dienu laikā apmeklētu tik daudzas vietas, piedalītos tik daudzās pieņemšanās un ekskursijās, jo karstajā Itālijas klimatā tik intensīvai aktivitātei ir nepieciešama liela izturība.» Četru dienu valsts vizīte Itālijā beigusies sekmīgi. Tā apliecināja gan visas Latvijas, gan RTU gatavību sadarboties ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm un sekmēt starptautiskos procesus. Lielākais guvums, pēc L. Ribicka domām, ir ne tikai noruna par sadarbības līguma slēgšanu ar Romas Universitāti La Sapienza, bet arī iegūtie kontakti gan ar Itālijas, gan Latvijas biznesmeņiem, kas vēlas sadarboties ar RTU zinātniekiem visdažādākajās jomās un kas mudina domāt par arvien jauniem RTU attīstības virzieniem.

4

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

2005. gada 31. augusts

Gadskārtējā starptautiskā vasaras universitāte arhitektūras studentiem E. KANCĀNE, Informācijas centra korespondente 15. augustā RTU tika atklāta starptautiskā vasaras universitāte arhitektūras studentiem Kultūras mantojums: Rīgas vēsturiskā apbūve mūsdienās, ko organizēja APF un SSAD. Vasaras universitāte Rīgā ilga divas nedēļas. Šāds pasākums RTU notika jau trešo gadu pēc kārtas.

Vasaras universitātē piedalījās 47 arhitektūras studenti no Latvijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Vācijas, Austrijas, Šveices, Beļģijas, Polijas, Slovēnijas, Rumānijas, Turcijas, Armēnijas, Kosovas un ASV. Šā gada vasaras universitātes dalībnieku izpētes objekts bija Rīgas vēsturiskais rajons – Āgenskalns. Arhitektūras studentu uzdevums ir vizualizēt savas idejas rajona identitātes, kultūrvēsturisko un unikālo vides arhitektonisko vērtību saglabāšanai, paredzot arī Āgenskalna perspektīvo attīstību. Tāpēc, darbojoties trijās darba grupās, kuras vadīja arhitekti un RTU mācībspēki Jānis Krastiņš, Anita Antenišķe, Zaiga Gaile, Ilmārs Dirveiks, Sandra Treija, Uģis Bratuškins un Andris Roze, studenti izstrādāja savus priekšlikumus, viņuprāt, veiksmīgam Pārdaugavas attīstības modelim.

Vasaras universitātes laikā tapušie studentu darbi būs apskatāmi Latvijas Arhitektu

Iepazīšanās ar Vecrigu. Foto: Romvalds Salcēvičs.

savienības telpās Torņa ielā 11 no 26. augusta līdz 22. septembrim.

Starptautiskās vasaras universitātes Kultūras mantojums: Rīgas vēsturiskā apbūve mūsdienās īstenošanu atbalsta Rīgas dome, LR Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) un Šveices fonds Gebert Rüf Stiftung.

Ļubļanas Universitātes profesors apmeklē RTU studenta izstrādātā projekta prezentāciju E. KANCĀNE, Informācijas centra korespondente Kad RTU DITF students Oļegs Gaidučenko saistībā ar starptautisko studentu apmaiņas programmu Erasmus pavasara semestrī trīs mēnešus studēja Slovēnijā Ļubļanas Universitātē, viņa darba vadītājs tehniskajos jautājumos bija Ģeodēzijas inženierijas studiju programmas vakara studiju nodaļas direktors profesors Samo Drobne. Lai piedalītos tā darba aizstāvēšanā, ko Oļegs izstrādāja Slovēnijā, profesors S. Drobne jūnija sākumā ieradās Latvijā. Tāpēc mums radās izdevība uzdot viņam dažus jautājumus.

– Vai Ļubļanas Universitātes mācībspēki regulāri piedalās viesstudentu darbu aizstāvēšanā?

– Lai gan nav vienkārši aizbraukt uz ārzemēm un tur organizēt savu darbu un dzīvi vai veikt visas tās aktivitātes, ko mēs veicam savā universitātē, mūsu profesori reizēm brauc uz ārzemēm, ne tikai lai piedalītos dažādās sanāksmēs, konferencēs vai projektos, bet arī viesstudentu darbu aizstāvēšanā. Taču šī ir pirmā reize, kad braucu uz studenta izstrādātā projekta prezentāciju. Šī vizīte RTU ir izņēmums – tā notiek pirmoreiz, un tai ir svarīgi iemesli. Mēs nupat plānojam pabeigt vienu ļoti specifisku projektu WEB bāzētā gravitācijas modeļa izstrāde starpreģionu migrācijas prognozēšanai Slovēnijā, kurā bijām iesaistījuši RTU studentu Oļegu Gaidučenko.

Viņš projekta izstrādē piedalījās, rakstot savu studiju darbu. Tāpēc nolēmu atbraukt uz Rīgu, lai piedalītos viņa darba prezentācijā. Taču arī šī dalība prezentācijā daļēji ir apvienota ar kādu inženierzinātnēm veltītu zinātnisko konferenci, kas notika Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

– Kā jūs vērtējat Oļega darbu?

– Manuprāt, Oļegs vienkārši tika iemests situācijā, kad viņam pašam vajadzēja organizēt lielu daļu sava darba un veikt lielāko daļu uzdevumu pilnīgi patstāvīgi. Personīgi es Oļegam lielāku atbalstu sniedzu tehniskās lietās, bet akadēmiskās lietas viņam vairāk vai mazāk bija jārisina pašam. Manuprāt, lielākais guvums, ko Oļegs saņēma Slovēnijā, bija ne tikai dalība mūsu projektā, bet arī dalība zinātniskajā konferencē Eiropas reģionu attīstība (European Region Development).

– Vai plānojat turpināt sadarbību ar Oļegu?

– Tā kā Oļegs ar saviem uzdevumiem Slovēnijā patiešām ļoti veiksmīgi tika galā,

Slovēnijas viesis tiekas ar RTU kolēģiem.

esam nolēmuši iesaistīt viņu arī šā paša projekta beigu fāzē – pašlaik nepieciešams veikt kādu aptauju, tāpēc mēs apsveram iespēju organizēt šo darbu ar WEB lapu palīdzību un viņu tajā iesaistīt.

Pēc kāda laika, kad projekts būs pabeigts un kad mēs to prezentēsim, noteikti sarīkosim sanāksmi vai kongresu, kurā aicināsim piedalīties arī Oļegu. Protams, mūsu turpmākā sadarbība ir iespējama un to var noorganizēt arī citās pētniecības jomās un citos projektos.

– Kādi, jūsuprāt, ir latviešu studenti, salīdzinot ar studentiem no citām valstīm?

– Runājot par Latvijas izglītības sistēmu, biju ļoti pārsteigts par to, ka tā ir tik stingra. Latvijas studentiem patstāvīgi ir jāatrod problēma, jānoformulē tā, jārisina un jāuzraksta par to tēzes – tas viss jāpaveic tikai trīs mēnešu laikā. Citās valstīs tā nav.

Tāpēc tas man šķiet neparasti. Latvijas studentiem jāprot ļoti operatīvi strādāt, un viņi to patiešām arī spēj izdarīt. Piemēram, mūsu universitātes studenti brauc uz ārzemēm, lai aptuveni pusgada vai gada laikā izstrādātu savus projektus. Nevis tik īsā periodā! Latvijas studentiem ir tikai trīs mēneši praktiskā un teorētiskā darba veikšanai – šajā laikā viņiem jāpaspēj ne tikai veikt pētījumus, bet arī dokumentēt savus darbus. Oļegs var būt ļoti gandarīts, ka visu ir paguvis veiksmīgi izdarīt.

Patiesībā tā viņam bija ļoti vērtīga pieredze.

Viens no lielākajiem ieguvumiem šajā semestrī viesstudentiem Ļubļanas Universitātē bija tas, ka viņi pievienojās zinātniskās pētniecības grupai un piedalījās reālu projektu izstrādē. Bija interesanti, ka tika pētīta un aplūkota īsta problēma, kuru patiešām bija nepieciešams risināt, kā tas bija arī Oļegam.

– Kāds ir jūsu pirmais iespaids par Latviju?

– Man jāatzīst, ka pirms ceļojuma uz Lietuvu un Latviju neko daudz nezināju par Baltijas valstīm, tāpēc man vēl nav ļoti spilgtu iespaidu par tām. Tā kā Slovēnija arī ir ekssociālistiska valsts, mūsu studenti apmaiņas programmās vairākumā gadījumu izvēlējās braukt uz eksotiskākām valstīm. Taču tagad es zinu, ka mūsu valstīm ir līdzīga pagātne, un kopumā man šķiet, ka Latvija ir skaista zeme.

Runājot par latviešu studentiem, esmu pamanījis, ka viņi te ļoti agri sāk strādāt.

Arī Slovēnijā ir līdzīgi, tāpēc mums Ļubļanas Universitātē ir izveidota vakara studiju nodaļa. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kas strādā, tiek dota iespēja nākt uz universitāti vakaros un sestdienās, tādā veidā viņi var iegūt izglītību klātienē. Un jāsaka – šajā studiju programmā izvēlas mācīties ļoti daudzi studenti, kas strādā gan privātuzņēmumos, gan valsts pārvaldes struktūrvienībās. Ļubļanas Universitātē kopumā ir 48 tūkstoši studentu, 7 tūkstoši studentu mācās vakara studiju nodaļā.

– Latvijā tikai retais vidusskolēns sapņo par inženierzinātņu specialitātes iegūšanu, daudz vairāk skolēnu pievēršas sociālajām zinātnēm. Kāda situācija šajā jomā ir Slovēnijā?

– Kaut gan pirms pāris gadiem šī problēma bija aktuāla arī Slovēnijā, attīstoties tautsaimniecībai, patlaban inženierzinātnes mūsu valstī arvien vairāk atgūst popularitāti. Un to daudzo cilvēku dēļ, kas izvēlas studēt inženierzinātnes, vecā studiju programmu forma ir jāmaina pret jaunu. Labākais risinājums, kuru es varu pastāstīt kā piemēru, ir Ļubļanas Universitātes piedāvātā ģeodēzijas studiju virziena pārveidošana par ģeodēzijas inženierzinātņu studijām. Lai rosinātu vidusskolēnu interesi par šo programmu, mēs pārveidojām dažus studiju kursus, pievienojot vecajiem kursiem klāt jaunus, piemēram, ekonomiku, tiesībzinātnes un vairākus citus tā sauktos populāros kursus. Cenšamies Ļubļanas Universitātē radīt daudzus jaunus inženierzinātņu studiju virzienus. Tāpēc inženierstudijas kļūst arvien populārākas.

2005. gada 31. augusts

5

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

RTU studentu pieredze Zviedrijā JURIS STACĒVIČS, BF Erasmus students Informāciju par Erasmus programmu uzzināju no studenta, kas ieradies no Kamerūnas un mācās Rīgā, RTU. Sarunu laikā viņš izstāstīja par dažādu studentu ārzemēs iegūto pieredzi. Paralēli studijām RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūtā apmeklēju angļu valodas kursus. Pasniedzēja mani pārliecināja par to, ka man noteikti ir jāizmanto iespēja gūt pieredzi ārzemēs. Manas angļu valodas zināšanas bija labas, un, pēc viņas vārdiem, ka tas nav neiespējami – izturēt konkursu –, sapratu, ka kaut kas jādara lietas labā. Svarīgs apstāklis bija arī tas, ka pieteikties uz stipendijām, lai studētu ārzemēs, var tikai students.

Kad biju sapratis un izvirzījis sev mērķi, tālākais bija noskaidrot, kas vajadzīgs, lai ideju realizētu. To man profesionāli izskaidroja Erasmus programmas koordinatore Jolanta Jurēvica. Vispirms rūpīgi izlasīju informāciju par Erasmus programmu un izvēlējos mācību iestādi, kurā vēlos mācīties. Mana izvēle balstījās uz pašreizējo mācību programmu, ko apgūstu RTU Siltuma, gāzes un ūdens katedrā, savukārt Juris pie KTH. Foto no raksta autora personīgā arhīva. mācību iestādes izvēle bija saistīta ar tās atpazīstamību visā pasaulē. Izvēlējos Karalisko tehnoloģisko institūtu (KTH) Zviedrijā. Kārtojot dokumentus, tikos arī ar holmas centra, istabiņa maksā Ls 200 mēnesī. Universitātes teritorijā 2005. gadā pacilvēkiem, kas mācījušies manis izvēlētajā mācību iestādē. beigtā koka mājiņā īres maksa ir Ls 280 mēnesī. Sandibergas centrā istabiņa maksā Pēc sekmīgām pārrunām svešvalodā jāizvēlas priekšmeti, ko vēlas studēt iz- Ls 152 mēnesī, bet istabiņā dzīvo divi cilvēki.

Institūta pilsētiņā atrodas studentu parlaments, kas organizē dažus pasākumus, kā, vēlētajā mācību iestādē. Būtiski ir pārliecināties, ka izvēlētie priekšmeti būs tajā svešvalodā, kuru pārzināt. Vasarā, pirms rudens semestra sākuma, tiek organizēti piemēram, boulingu, vakara diskotēkas, filmu rādīšanu.

KTH ēkas ir ļoti skaistas un apbrīnas intensīvie viena mēneša kursi izvēlētajā vērtas, it īpaši centrālās bibliotēkas ēka, svešvalodā. Mācību priekšmetu izvēle Pavadīt semestri ārzemēs iesaku katram. kura arī pieejamo materiālu ziņā ir vēl nenozīmē, ka tos visus būs iespējams Tā ir lieliska iespēja iepazīt ne vien citas valsts kultūru, unikāla. arī studēt. Problēma ir tā, ka, tiekoties bet arī nodibināt draudzīgas attiecības ar studentiem no visas pasaules.

Mācību līmenis KTH ir ļoti nopietns. ar starptautisko koordinatori, mācību Bieži tiek pieaicināti vieslektori. Katrs izvēlētais kurss ir interesants ar to, ka tajā tiek priekšmetus nākas izvēlēties atkārtoti, jo liela daļa no tiem tiek mācīti vienlaikus.

Nokārtojis visus dokumentus, divas nedēļas pirms pavasara semestra sākuma devos rīkotas ekskursijas, kas saistītas ar izvēlētā kursa specifiku. Mācībspēki ir atsaucīgi uz Zviedriju. Varētu ieteikt citiem – pirms brauciena uz izvēlēto valsti noteikti vaja- un labprāt sniedz paskaidrojumus. Laboratorijas ir grandiozas. Uzstādītās iekārtas ir dzētu iegādāties labu karti un noskaidrot izmaksas, kas saistītas ar pārvietošanos. Lai līdzvērtīgas ražošanā izmantotajām iekārtām un atbilstošas ražošanas specifikai.

Atkarībā no izvēlētā kursa jāiegādājas grāmatas vai jāizprintē materiāli, kas piecik būtu dārga mēnešbiļete, tā noteikti izmaksās lētāk nekā vienreizējās braukšanas biļetes. Protams, ir svarīgi, kur atradīsies dzīvesvieta un cik liela būs vēlēšanās doties ejami mācību priekšmeta mājaslapā. Institūta teritorijā atrodas īpašs grāmatveikals, kur var nopirkt vai pasūtīt interesējošās grāmatas. Ja rodas kādi jautājumi vai ekskursijās.

Man bija divas nedēļas laika, lai iepazītos ar pilsētu, saprastu transporta līdzekļu problēmas, tad jāuzraksta vēstule starptautiskajai koordinatorei, un viņa paziņos kustību pilsētā, atrastu lētākos veikalus un aprastu ar skandināvu pilsētai raksturīgo laiku, kad varēs satikties.

Pavadīju Stokholmā gandrīz sešus mēnešus. Ieguvu daudz jaunu draugu, dārdzību.

Mācības sākās 2005. gada 17. janvārī. Biju saņēmis lekciju un laboratorijas darbu padziļināju zināšanas un apguvu jaunus priekšmetus savā nozarē, iemācījos zviedru sarakstu ar to sākšanās laiku, auditorijas numuru utt. Tomēr tas bija tikai pagaidu valodu, iepazinu Zviedriju un apceļoju Somiju un Norvēģiju.

Viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc būtu jāmācās ārzemēs, ir sajust mācībgrafiks. Būtiski ir katru dienu sekot līdzi mācību priekšmetu grafikam attiecīgās spēku attieksmi pret izglītības vērtību. Tas ir pieredzes bagāts dzīves posms, kas fakultātes un priekšmeta mājas lapā, kur regulāri paziņo izmaiņas.

Katrai fakultātei ir datorzāles, kur paši datori nav pieejami, tikai klaviatūra, pele daudz dod gan izglītībā, gan karjerā. Tāpēc jāizmanto vienreizējā iespēja iegūt un monitors. Ja ir vēlme kaut ko saglabāt, tad ir iespēja izmantot USB. Daudzās papildu zināšanas. Ņemot to visu vērā, jāatzīst, ka tas ir vienreizējs veids, kā pieteikt sevi plašākā kopmītnēs ir interneta pieslēgums, jo tas jau ir ierēķināts īrē. Jāteic, ka ar istabiņas īri var iznākt jautri. Ja tevi izvieto istabiņā, kurā ir otrs istabas biedrs, kas pēc kāda laika pasaulē. Vēl kāds pozitīvs apstāklis – meklējot darba vietu kādā uzņēmumā, fakts vien, ka esi padziļinājis zināšanas savā specialitātē, ārzemēs un esi apguvis kādu aiziet no kopmītnēm, tad par istabiņu ir jāmaksā pilna maksa.

Istabiņu īres ir šādas: Flemingsbergā, kas atrodas 20 minūšu braucienā no Stok- svešvalodu, dod priekšrocības kļūt par darbinieku izvēlētajā uzņēmumā.

Starptautiskā ceļojošā izstāde Jūgendstils attīstībā Līdz 2. oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10/20) ir skatāma starptautiskā ceļojošā izstāde Jūgendstils attīstībā un ekspozīcija Rīgas jūgendstila arhitektūra.

Rīgā starptautiskā ceļojošā izstāde Jūgendstils attīstībā nonākusi, pateicoties RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesoram, jūgendstila pētniekam Jānim Krastiņam un doktorantei Anitai Antenišķei.

Izstādi kopīgi veidojušas vairākas Eiropas pilsētas: Aviņjona, Barselona, Brisele, Budapešta, Glāzgova, Helsinki, Ļubļana, Nansī, Olesuna, Reusa, Rīga, Terasa, Varēze, Vīne. Tā bijusi skatāma jau septiņās pilsētās un no Rīgas tālāk ceļos uz Budapeštu. Izstāde ir starptautiskā jūgendstila sadarbības tīkla Reseau Art Nouveau Network projekta

Art Noeveau in Progress centrālais pasākums.

Izstāde sniedz apmeklētājiem plašu informāciju par jūgendstila mantojumu trīspadsmit Eiropas pilsētās, parādot katrai pilsētai raksturīgo identitāti vispārējā laikmeta kontekstā, kā arī ieskatu katras pilsētas vēsturiskajās, sociālekonomiskajās un kultūras norisēs.

Izstāde ir kā panorāma, ko veido trīs daļas: Vīzijas, Zaudējumi, Pēctecība un atjaunošana, kas ilustrētas ar agrāk neredzētu, zaudētu, savā laikā neno vērtētu vai atjaunotu ēku piemēriem.

Ekspozīcijas sākumā skatāmā laika līnija palīdz skatītājiem orientēties notikumu hronikā un jūgendstila attīstības procesā. Vīzijas rāda nekad neuzbūvētas celtnes vai interesantas pagaidu būves.

Zaudējumi ir tās jūgendstila celtnes,

kas ir vai nu nojauktas, vai pārveidotas sabiedrības gaumes izmaiņu, nekustamā īpašuma spekulāciju vai karu dēļ.

Pēctecība un atjaunošana atspoguļo piemērus, kuros autentisks jūgendstila mantojums joprojām kalpo savai sākotnējai funkcijai, un rāda celtnes, kas ir priekšzīmīgi atjaunotas vai arī tām atrasta jauna funkcija.

Izstādes katalogā angļu un franču valodā apkopota informācija par katru no izstādes tematiskajām sadaļām un izstādē skatāmajām celtnēm un projektiem.

Izstāde Jūgendstils attīstībā izveidota ar Eiropas Savienības programmas Culture 2000 un Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

RTU INFORMĀCIJAS CENTRS

Stipendijas zinātnisku pētījumu veikšanai Japānā Japānas Zinātnes veicināšanas biedrība aicina pieteikties uz stipendijām pētniecības darbu veikšanai Japānā. Stipendiju programma domāta jaunajiem zinātniekiem, kas beiguši studijas doktorantūrā.

Pieteikumus var iesniegt līdz 2005. gada novembra beigām.

Japānas Zinātnes veicināšanas biedrības adrese: Overseas Fellowship Divison Japan Society for the Promotion of Science 6 Ichibo-Cho, Chiyoda-Ku, Tokyo 102-8471 Japan Informācija internetā: http://www.jsps.

6

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

2005. gada 31. augusts

RTU Tehniskās fizikas institūta un Vīnes Universitātes Eksperimentālās fizikas institūta sadarbība studijās (Socrates/Erasmus) un zinātnē Profesors MĀRIS KNITE, maģistrants JURIS ZAVICKIS Profesors Māris Knite: – Sadarbība ar Vīnes Universitātes Eksperimentālās fizikas institūtu (VU EFI) sākās jau 1991. gada oktobrī, kad es neilgi pēc fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grāda iegūšanas ierados tur stažēties pēc profesora Hansa Varhaneka uzaicinājuma. Pirmais iespaids par kādreizējās Austroungārijas impērijas galvaspilsētu un joprojām par mūzikas pasaules galvaspilsētu atzīto Vīni bija neaprakstāms. Pārsteidza grandiozās vēsturiskās celtnes, daudzie mūzikas pasākumi un ielu muzikanti skaistajās, naksnīgajās vecpilsētas ielās, glīti koptie parki un dārzi. Tādi bija pirmie iespaidi par Vīni pirms 14 gadiem.

Un tagad par pēdējo gadu sadarbību.

Starp RTU Tehniskās fizikas institūtu (TFI) un VU EFI pašlaik ir spēkā divi sadarbības projekti: mācību darbā – divpusējs līgums par studentu un pa-

sniedzēju apmaiņu saistībā ar Socrates/ Erasmus programmu materiālzinātnes nozares apakšnozarē Materiālu fizika (Bilateral Agreement for the academic year 2004/2005 Socrates programme: Higher Education (Erasmus), topic taught «Physics of Materials») un zinātniskajā darbā – Austrijas Zinātņu akadēmijas (AZA) finansēta sadarbība starp AZA Kvantu optikas un kvantu informācijas institūtu (KOKII) (institūta četras darba grupas strādā Insbrukas Universitātes Eksperimentālās fizikas un Teorētiskās fizikas institūtos un viena darba grupa Vīnes Universitātes Eksperimentālās fizikas institūtā) no vienas puses un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu un Rīgas Tehniskās universitātes Tehniskās fizikas institūtu no otras puses par kvantu efektu izpēti fotonikas un elektronikas materiālos (Zuerkennung von budgetären Mitteln für eine Kooperation des gründung befindlichen Akademieinstitutes für Quantenoptik und quanteninformation in Wien und Insbruck

mit der Universität von Lettland in Riga und der Technishen Universität Riga).

Zeilingera grupai, nepārkāpjot Heizenberga nenoteiktības principu, ir izdevies praktiski realizēt fotona teleportāciju vairāku kilometru attālumā, ko pētnieki interpretē kā informācijas par fotona kvantu stāvokli pārnešanu telpā. Pārsteidzošākais, ka informācijas pārneses ātrums ir lielāks par gaismas ātrumu.

Pirms runāju par konkrēto sadarbību, vēlos dot īsu un populāru ieskatu par VU un VU EFI. Vīnes Universitāte ir dibināta 1365. gadā pēc Boloņas un Parīzes universitāšu parauga un ir vecākā universitāte vāciski runājošajās zemēs, kā arī viena no lielākajām Centrāleiropā. Pašreiz Vīnes Universitātē

studē ap 63 000 studentu 130 studiju programmās, to skaitā 22 bakalaura un 27 maģistra programmās. Jāpiebilst, ka dažādu jauninājumu ieviešana mācību procesā norit diezgan gausi. Piemēram, astronomijā jau eksistē bakalaura un maģistra programmas, bet fizikā studijas notiek vecajā piecu gadu augstākās izglītības stilā. Vīnes Universitāte bez centrālās ēkas un tā sauktā campus vēl ir izvietota apmēram 60 dažādās vietās Vīnes vēsturiskajā centrā un tā apkārtnē, un šķiet, ka mācību procesu tas īpaši netraucē. Vīnes Universitāte var lepoties ar 9 Nobela prēmijas laureātiem, starp kuriem divi ir fiziķi. Viens no viņiem ir katram inženierzinātnes studējošajam labi pazīstamais Ervīns Šrēdingers (saņēmis Nobela prēmiju fizikā 1933. gadā par ieguldījumu kvantu fizikas attīstībā). Jāpiebilst, ka Šrēdingera foto ir attēlots uz 1000 šiliņu naudas zīmes, kas zināmā mērā demonstrē valdības un kopumā valsts nopietno attieksmi pret zinātni vispār un arī pret fundamentālo

RTU studentu pieredze Zviedrijā ALVIS SOKOLOVS, EEF Erasmus students Pavadīt semestri ārzemēs iesaku katram. Tā ir lieliska iespēja iepazīt ne vien citas valsts kultūru, bet arī nodibināt draudzīgas attiecības ar studentiem no visas pasaules.

Zviedrijā studēt nav viegli. Sākumā grūti orientēties informācijas daudzumā: kur jāiet, kur atrast auditoriju, kam uzdot jautājumus, kā vispār meklēt informāciju.

Bet, tiklīdz atrodas cilvēki ar līdzīgām grūtībām, problēmas tiek risinātas kopā.

Zviedri ir ļoti laipni un palīdzēs atrast atbildi uz jebkuru jautājumu, ja vien paši to zinās. Sākumā gan ir grūti nodibināt draudzīgas attiecības ar zviedru studentiem, bet to var izskaidrot ar viņu skandināvisko atturību.

Studējot Zviedrijā, var iztikt ar angļu valodas zināšanām, jo diezgan daudz lekciju kursus var noklausīties angļu valodā. Taču, lai zviedriem būtu respekts un vieglāk būtu nodibināt cilvēciskus kontaktus, iesaku iegūt vismaz minimālas zviedru valodas zināšanas.

Finansiālā ziņā, protams, latviešu studentam Zviedrija liksies neiedomājami dārga. Taču, ja neiegriežas dārgās ēstuvēs un prot skaitīt, iztikt var. Piemēram, vidējā picas cena ir 50 SEK (~ Ls 3,75), kino biļete maksā, sākot no 85 SEK (~ Ls 6), bet mēnešbiļete sabiedriskajā transportā – 600 SEK (~ Ls 45). Kojas arī nav tik lētas kā pie mums, jārēķinās ar kādiem 2500 SEK (~Ls 190) mēnesī, kvalitāti gan nevar salīdzināt ar Teiku.

Studijas ir daudz teorētiskākas, vismaz elektroinženieriem, dažiem lekciju kursiem pat nebija neviena laboratorijas

darba. Toties bija jāizstrādā vairāki kursa darbi. Lekciju programmas piesātinātas.

Iespējams piedalīties vairākos interesantos, radošos un zinātniskos projektos. Pēc lekciju kursa noklausīšanās mācībspēki piedāvā rakstīt diplomdarbus attiecīgajā jomā, piesaistot ieinteresētos uzņēmumus.

Piemēram, ja kādam interesē vēja enerģijas ieguve, KTH var noklausīties Wind Power systems, mācībspēkam ir labas attiecības ar tādiem uzņēmumiem kā Vestas (Dānija), Enercon (Vācija), kā arī citiem pasaulē labi pazīstamiem uzņēmumiem, kuros ir iespējams iegūt praksi un izstrādāt diplomdarbu.

Prasības studijās ir ļoti augstas, jāizpilda visi uzdevumi, ja kas netiek izpildīts – nekādu iespēju izšļūkt. Vērtē-

Erasmus studenti. Foto no raksta autora personīgā arhīva.

Student! Ja arī tu vēlies gūt starptautisku studiju pieredzi, iepazīt citas kultūras un paplašināt redzesloku, nāc un piesakies Socrates/Erasmus stipendiju konkursam, lai 2005./2006. studiju gada pavasara semestrī studētu kādā no 68 RTU partneraugstskolām 20 Eiropas valstīs!

Pieteikšanās termiņš – 15. septembris.

Stipendijas saņemšanas priekšnoteikumi – labas angļu vai attiecīgās valsts valodas zināšanas, skaidrs ārzemju studiju perioda mērķis, jābūt pabeigtam vismaz pirmajam studiju gadam.

Plašāka informācija un pieteikuma anketas Starptautisko attiecību centrā Kaļķu ielā 1, 322. telpā, tālr. 7089055; e-pasts: Jolanta.Jurevica@rtu.lv. www.rtu.lv/studijas/sac/erasmus/php šana ir piecu ballu sistēmā, tāpēc, ja gadās dabūt 3 – nav liela bēda, bet zemāk jau ir neieskaitīts.

Ir interesanti pavērot zviedru mācīšanas paņēmienus un darba gaitu, dažas lietas mēs varētu no viņiem mācīties, pārņemt mūsu mācību sistēmā un darba ikdienā. Piemēram, viņi nav pārāk

steidzīgi savos darbos, toties, ja dara, tad kvalitatīvi, un parasti darbs tiek pabeigts pirms termiņa beigām.

Studenti mācās ļoti uzcītīgi, ar atbildības sajūtu, bet prot arī atpūsties.

Parasti tie ir klubi vai pašu organizēti tusiņi kojās katru nedēļas nogali.

Par šā semestra ārzemju studiju lietderību jau varu stāstīt daudz, bet katrs iegūs tik daudz, cik pats gribēs.

Man tā bija fantastiska iespēja jaunu draugu iegūšanai, valodas un paša pilnveidošanai, kā arī iespēja apskatīt pasauli.

Ja esi vismaz 3. kursa students un vēlies uzzināt vairāk par Leonardo da Vinci programmas piedāvātajām prakses iespējām ārzemju uzņēmumos, atnāc uz RTU Starptautisko attiecību centra rīkoto informatīvo pasākumu š. g. 8. septembrī plkst. 16 Kaļķu ielā 1, 219. aud.

Papildinformācija: http://www.rtu.lv/studijas/sac/leonardo.php; evita.miscuka@rtu.lv (tālr. 7089012).

2005. gada 31. augusts

7

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

RTU Tehniskās fizikas institūta un Vīnes Universitātes Eksperimentālās fizikas institūta sadarbība studijās (Socrates/Erasmus) un zinātnē zinātni. Vīnes Universitātes Fizikas fakultātes (FF) zinātnisko auru ir veidojuši arī tādi slaveni fiziķi kā L. Bolcmans, K. Doplers, J. Stefans, J. Lošmits, F. Ērenfets, otrs Nobela prēmijas laureāts fizikā V. F. Hess (kosmiskās radiācijas atklājējs) u. c.

Pašreiz cienīgs kvantu fizikas stafetes pārņēmējs Vīnes Universitātē ir VU EFI direktors profesors Antons Zeilingers, kurš nesen kļuva slavens ar pirmajiem fotonu teleportācijas eksperimentiem.

Mēģināšu dažos vārdos dot ieskatu par šiem eksperimentiem.

Daudzi no mums ir lasījuši zinātnisko fantastisku, kurā stāstīts par cilvēku teleportēšanu uz citām planētām, kas atrodas vairāku tūkstošu gaismas gadu attālumā no Zemes. Rafinētākais teleportācijas veids zinātniskajā fantastikā ir šāds: īpaša iekārta skenē visu informāciju par teleportējamo objektu un pārsūta uz attālinātu vietu, kur cita iekārta saņemto informāciju materializē. Neiedziļinoties eksperimenta smalkajās niansēs, var teikt, ka Zeilingera grupai, nepārkāpjot Heizenberga nenoteiktības principu, ir izdevies praktiski realizēt fotona teleportāciju vairāku kilometru attālumā, ko pētnieki interpretē kā informācijas par fotona kvantu stāvokli pārnešanu telpā. Pārsteidzošākais, ka informācijas pārneses ātrums ir lielāks par gaismas ātrumu. To, ka pēc gadījuma skaitļu ģenerācijas principa radītā oriģinālā fotona un teleportētā fotona kvantu stāvokļi ir vienādi, vēlāk apstiprina vienlaikus ar elektromagnētisko viļņu palīdzību nosūtītā informācija. KOKII zinātnieki pašreiz strādā pie šā fundamentālā atklājuma izmantošanas iespējamos nākotnes kvantu datoros.

Pievērsīsimies piezemētākām, bet arī kvantu fizikā balstītām lietām, proti, mūsu sadarbības jomai ar VU EFI. Gan studiju, gan zinātniskā sadarbība saistīta ar tā saukto jauno materiālu fiziku, konkrētāk, ar nanokompozītu un nanofāzes materiālu izgatavošanu un izpēti. Nanokompozītu un nanofāzes materiālos vienas vai vairāku komponenšu vai fāžu apgabalu izmēri ir mazāki par 100 nm. Ja to izmēri tuvojas dažiem nanometriem, materiālā parādās kvantu fizikas efekti, piemēram, caur dažu nanometru plānu dielektriķa slāni novēro tuneļstrāvu. No kvantu fizikas zināms, ka tuneļstrāvas stiprums ir eksponenciāli atkarīgs no dielektriskā slāņa biezuma, tāpēc visniecīgākās biezuma izmaiņas izraisa ievērojamu strāvas stipruma maiņu. Ja dielektriķa slāņi (matrica) starp elektrovadošām nanodaļiņām ir elastomērs, tad kompozīta elektriskā pretestība ievērojami un atgriezeniski izmainās deformācijas dēļ, un kompozīts ir izmantojams deformācijas sensoru izgatavošanā.

Neturpinot iedziļināties detaļās, jāatzīst vislabākais VU EFI un RTU

Profesors M. Knite pie ziedu pulksteņa Vīnē.

TFI sadarbībā: mācību process ir cieši saaudzis ar zinātnisko darbu. Par to liecina šādas pasniedzēju un studentu apmaiņas aktivitātes: 1) 2004. gada jūlijā profesora M. Knites prezentācijas par jaunākajiem sasniegumiem termodinamiski aktīvo nanokompozītu materiālu fizikā Vīnes Universitātes EFI doktorantiem un zinātniskās sadarbības rezultātu apspriešana, kā arī zinātniskā raksta sagatavošana sadarbībā ar profesoru Armīnu Fuitu; 2) studenta Jura Zavicka studijas un daļēja bakalaura darba izstrāde no 2005. gada februāra līdz maijam Vīnes Universitātes EFI; 3) 2005. gada maijā profesora Armīna Fuita lekcijas par tēmu Special problems of crystal growth mācību priekšmetā Jauno materiālu fizika RTU studiju programmas Materiālzinātne maģistrantiem.

Maģistrants Juris Zavickis: – Esmu cilvēks, kuram nepatīk rakstīt dienasgrāmatu, kurā aplūko savas dzīves pavērsienus hronoloģiskā secībā, taču mēģināšu šajā rakstā īsumā aprakstīt piedzīvoto Austrijā, kur pavadīju trīs mēnešus, izmantojot Socrates/Erasmus apmaiņas programmas piedāvātās iespējas, pēc profesora M. Knites rekomendācijas. Viss sākās brīdī, kad manā kabatā atradās biļete braucienam uz Vīni un pēc trim mēnešiem atpakaļ. Tieši tad noticēju, ka šis piedzīvojums patiešam ir sācies. Paldies manam koordinatoram profesoram Fuitam, kurš izmitināja mani pie sevis mājās, kad konstatējām, ka kopmītņu atslēgas neizsniedz brīvdienās, bet ieradies es biju svētdienā. Nākamajā dienā man iestājās kultūršoks...

Foto no raksta autora personīgā arhīva.

Varbūt tāpēc, ka biju apreibis no redzētā, tieši nākamās divas nedēļas man likās visfantastiskākās, šķita, ka nedzīvoju īstenībā, kniebu sev, bet neizdevās pamosties no šī brīnišķīgā sapņa. Tajā laikā pabiju arī Prāgā, neskaitāmas stundas veltīju Vīnes kultūras objektu apmeklējumiem un satiku daudz jaunu paziņu. Jau gatavojoties braucienam, mēģināju iztēloties, kas mani sagaida vāciski runājošā zemē, jo pats nezināju ne vārda šajā valodā, tikai angļu un krievu mēlēs. Taču manu uzturēšanos un studijas šajā Eiropas kultūras megapolē tas gandrīz nekādā veidā neietekmēja, jo lielākā daļa tur esošo cilvēku vispār nebija austrieši vai arī bija jauni studenti, kuriem angļu mēle problēmas neradīja.

Sāku iet vācu valodas kursos iesācējiem.

Manā grupā, kurā bija mazliet mazāk par 50 cilvēkiem, bija vairāk nekā 35 nacionalitāšu studenti. Īsts kokteilis. Pēc šīm divām nedēļām sākās mācības universitātē. Mans uzdevums tajā laikā bija veikt pāris praktisku darbību uz pieejamajām zinātniskajām mēriekārtām un paralēli universitātes datubāzē meklēt literatūru un idejas sava bakalaura darba izstrādei. Liels bija pārsteigums, kad, vēl nepaejot mēnesim, sākās Lieldienu brīvdienas, kas Austrijā ilgst divas nedēļas. Ehh, būtu mums tā... � Un tā – mācījos vācu valodu, ņēmos pa laboratoriju un bibliotēku, paplašināju savu draugu loku, braucu ekskursijās uz Alpiem un Bratislavu, un darīju vēl neskaitāmas jaukas lietas. Uz beigām pat noķēru AirBaltic mājaslapā akciju aviobiļetēm uz Vīni un par smiekla naudu atbrauca arī manu draudzene un mazais brālis. Žēl tikai, ka viņi paguva

iegūt vien mazumiņu no tā visa, ko izbaudīju es. Ātri paskrēja arī viss mans laiks, kas bija atvēlēts Eiropas kultūras galvaspilsētas iepazīšanai. Dīvaini, bet pāris dienu pirms pošanās mājās sapratu, ka vēl tik daudz neesmu redzējis, tik daudz kur neesmu bijis, ka gribējās vēl mazliet tur pabūt. Tajā brīdī jutos, it kā manas mājas jau būtu tur. Viss zināms, apkārt pazīstami cilvēki, katra diena kā jauns piedzīvojums – ko vēl students var vēlēties. Bet biļete mājup jau bija nopirkta.

Un tagad rezumējums – ko es ieguvu? Daudz draugu visās pasaules malās, plašāku redzesloku uz pasauli un neatsveramu valodas praksi, kuras man tā pietrūka šeit, Latvijā. Bet tās ir tikai galvenās lietas, kas pirmās ienāca prātā.

Lai uzskaitītu visas, man vienkārši nepietiktu papīra... Un vēl manī mājo vēlme kaut ko līdzīgu atkārtot nākotnē, jo tagad es skaidri zinu, ko sagaidīt no šādām apmaiņas programmām. Un tagad saku visiem citiem – ir vērts!

Profesors M. Knite: – Nobeigumā vēlos pateikties RTU Starptautisko sakaru daļas programmu koordinātorei Jolantai Jurēvicai par laipno atbalstu Socrates/ Erasmus sadarbības organizēšanā un rezumēt mācību un zinātniskās sadarbības svarīgākos rezultātus. Juris ir aizstāvējis balkalaura darbu ar atzīmi izcili, ir publicēts kopējs zinātnisks raksts SCI žurnālā Advanced Engineering Materials, 2005. gada septembrī Prāgā starptautiskā zinātniskā kongresā European Congress on Advanced Materials and Processes (EUROMAT 2005) tiks prezentēti jaunākie kopīgi iegūtie zinātniskie rezultāti.

8

STUDIJAS

2005. gada 31. augusts

Doktoranti un RTU jaunie doktori!

Nenokavējiet pieteikties ES Eiropas Sociālā fonda stipendijai!

RTU Doktorantūras daļa aicina RTU topošos un esošos doktorantus un universitātē strādājošos jaunos doktorus jaunajā mācību gadā pieteikties konkursam uz ES Eiropas Sociālā fonda* stipendiju, kas tiek piešķirta saskaņā ar struktūrfonda Nacionālās programmas Atbalsts doktorantūras programmu īstenošanai un pēcdoktorantūras pētījumiem projektu Atbalsts RTU doktorantūras attīstībai.

Pamatojoties uz RTU konkursa nolikumu par atbalsta piešķiršanu doktorantūras attīstībai, atbalsts tiek piešķirts četrās grupās: 1. grupa – 1. kursā uzņemtie doktoranti; 2. grupa – jau 2. un 3. gadā studējošie perspektīvākie doktoranti (obligāts nosacījums – promocijas darba aizstāvēšana ne vairāk kā trīs gadus pēc atbalsta saņemšanas); 3. grupa – doktorantūru beigušie, kuri nav paspējuši sagatavot disertāciju (obligāts nosacījums ir promocijas darba aizstāvēšana viena gada laikā pēc atbalsta saņemšanas); 4. grupa – jaunie doktori (līdz 35 gadiem), kuri strādā RTU vai kuri konkursa kārtībā tiek uzaicināti strādāt universitātē.

1., 2. un 3. kursā studējošajiem doktorantiem un promocijas darba izstrādātājiem

pēc doktorantūras RTU piešķir ikmēneša atbalsta stipendiju – Ls 150, bet jaunajiem zinātņu doktoriem (līdz 35 gadu vecumam), kas strādā RTU, – Ls 200. Atbalsts ietver arī atalgojumu zinātniskā darba vadītājam.

Katru mēnesi ir iespējams papildus saņemt Ls 58 konferenču, semināru, stažēšanās kursu un pieredzes apmaiņas braucienu apmaksai, kā arī Ls 100 zinātnisko pētījumu materiālu iegādei. Šajā mācību gadā atbalsts no jauna tiks piešķirts 50 pretendentiem: 1. grupā – 30 doktorantiem; 2. grupā – 5 doktorantiem; 3. grupā – 5 promocijas darba izstrādātājiem pēc doktorantūras; 4. grupā – 10 jaunajiem doktoriem.

Pieteikuma anketa atrodama RTU mājas lapā www.rtu.lv sadaļā Doktorantūra.

Aizpildītās pieteikuma anketas iesniedzamas attiecīgās fakultātes dekāna vietniekam zinātniskajā darbā līdz š. g 15. septembrim. * Eiropas Sociālais fonds ir viens no ES struktūrfondiem, kura prioritātes ir investīcijas izglītības sistēmā, profesionālajā izglītībā un nodarbinātības veicināšanā, kā arī diskriminācijas un nevienlīdzības samazināšana darba tirgū.

Par ko sprieda Senāta Studiju kvalitātes komisija Katram gribas savu darbiņu padarīt labi. Tā, lai citi teiktu: «Kārtīgs profesionālis!» Vai mums tas izdodas?

Nesāksim tagad definēt kvalitāti – to mēs tīri intuitīvi saprotam bez kādām definīcijām: ja tie, kuriem strādājam, paliek ar mūsu veikumu apmierināti, – esam darbojušies kvalitatīvi. Bet strādājam mēs studentiem, darba devējiem.

Diemžēl dažādas studentu aptaujas, kā arī profesionālo apvienību kritiskās piezīmes nedod pamatu pašapmierināti sist sev uz pleca. Tāpēc Studiju kvalitātes komisija, kuras uzdevums ir gatavot priekšlikumus mūsu darba kvalitātes uzlabošanai, pēcjāņu un pirmsatvaļinājuma gaisotnē kuplā skaitā pulcējās Ronīšos, lai prom no tālruņiem, apmeklētājiem un parādniekiem mierīgā gaitā iezīmētu, kas būtu darāms jaunajā studiju gadā.

Prāta vētras tipa priekšlikumu ģenerēšanā un to vēlākā apspriešanā iezīmējās semināra dalībnieku vairāk uzsvērtās darbības jomas.

Studiju programmu priekšmetu savstarpēja saskaņošana (harmonizācija?)

Nevienam nav noslēpums, ka – ar retiem izņēmumiem – neinteresējamies par citu tās pašas programmas priekšmetu saturu, materiāla izklāsta secību.

Tāpēc bieži notiek nepamatota materiāla atkārtošanās, nesaskaņotība secībā, apzīmējumos un definīcijās. Netiek organizēti metodiskie semināri par priekšmetu satura saskaņošanas tēmu.

Klasisks piemērs, par kuru tiek runāts, kopš sevi atceros RTU, ir fizikas un matemātikas nesaskaņotība, kas mulsina pirmkursniekus.

paaugstināšanas sistēma, pilnīgi nepietiekams ir dažādu kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu piedāvājums.

Priekšlikumi:

• personāla datu bāzē lietderīgi norādīt, kādu priekšmetu mācīšanu katrs mācībspēks nodrošina; • slēdzot darba līgumu ar mācībspēku, norādīt priekšmetus, kurus viņš mācīs; • stingri sekot, lai amatā ievēlamais atbilstu noteiktajiem kvalitātes kritērijiem; būtu veicama centralizēta konkursam iesniegto dokumentu vērtēšana; • vēlēšanās būtu jāņem vērā gan datora lietošanas prasme, gan studentu aptauju rezultāti; • paplašināt IEF pieredzi un izveidot RTU labākā mācībspēka balvas dažādās nominācijās; • piešķirt finansējumu kvalifikācijas paaugstināšanai; • izpētīt iespējas nodrošināt Augstskolu likuma 42. pantā paredzēto: «Augstskolas akadēmiskajam personālam pienākas (..) ik pēc sešiem gadiem apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskajiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas»; • panākt skaidru pārskatu par mācībspēku reālo noslodzi; • struktūrvienību vadītājiem meklēt iespējas nodrošināt mācībspēku stažēšanos nozares uzņēmumos.

• nepieciešams panākt, lai nozares studiju programmas komisijas darbotos kā metodiskās padomes, kas saskaņo arī priekšmetu saturu; • pieprasīt, lai fakultātēs notiktu regulāri metodiskie semināri, kuru tematika ir iepriekš plānota un izziņota; • veikt priekšmeta ekspertīzes, pieaicinot gan profesionālās asociācijas, gan studentus; • veikt priekšmetu reģistra analīzi un tīrīšanu; • svītrot no priekšmetu reģistra ar studiju materiāliem nenodrošinātos priekšmetus; • analizēt nodarbību sarakstus.

Mācībspēku profesionālās kvalifikācijas celšana

Paplašinot studentu aptaujas, arvien biežāk kļūst redzama studentu neapmierinātība ar dažu mācībspēku gan profesionālo līmeni, gan attieksmi pret studentiem, gan studiju materiāla pasniegšanas prasmi, gan priekšmeta nodrošinājumu ar studiju materiāliem.

Lai gan RTU Senāta lēmums paredz vēlēšanu procesā ņemt vērā kvalifikācijas paaugstināšanas jomā paveikto, nav pārliecības, ka tas tiek darīts. Turklāt RTU nav izveidota mācībspēku kvalifikācijas

Priekšlikumi:

Atgriezeniskās saites sistēmas izveide Sarežģītā sistēma nevar sekmīgi darboties bez atgriezeniskās saites cilpām. Šis tas šajā jomā notiek. Ir fakultātes, kurās sistemātiski notiek studentu aptaujas. Studiju daļā izveidota moderni aprīkota daba vieta anketēšanas rezultātu datorizētai apstrādei. Bet vēl nav izveidota pārdomāta un regulāri funkcionējoša sistēma, nav atstrādāta aptauju rezultātu izmantošana.

Priekšlikumi:

• sākot jaunu studiju priekšmetu, ieviest jau apgūto priekšmetu studiju materiāla apguves vērtējumu; • izstrādāt studentu anketēšanas sistēmu; • sākt veidot absolventu datu bāzi un organizēt absolventu aptaujas.

Tika spriests par mūsu studentu starptautiskās mobilitātes paaugstināšanu, par svešvalodu prasmju līmeņa celšanu, par finanšu sadales sistēmas lomu studiju programmu drupināšanā un pasniegšanas līmeņa nodrošināšanā.

Idejas izteiktas. Nu tikai attiecīgajiem dienestiem un darbiniekiem vajadzētu tās pārdomāt un jaunā studiju gada darba plānos paredzēt to īstenošanu.

Klāt bija ELMĀRS BEĶERIS, mācību prorektors Ronīši–Rīga

NOTIKUMI

2005. gada 31. augusts

Ģeomātikas katedras 12. izlaidums

Asoc. profesors JĀNIS ŠTRAUHMANIS, Ģeomātikas katedras vadītājs Šis izlaidums bija ne tikai ražīgs – 31 absolvents, bet arī ļoti kvalitatīvs, jo darbu vidējais līmenis bija augstāks nekā iepriekšējā gadā. Maģistru darbu vidējā atzīme 9,25, bakalauru darbiem – 8,3 un inženierprojektiem – 7,7.

Nepilna laika studijas absolvēja septiņi studenti, saņemot bakalaura diplomu, un viens – inženiera, un tāds skaits ir pirmoreiz. Neklātnieku skaits mūsu studiju programmā pastāvīgi pieaug, un tas nozīmē, ka paaugstinās ģeodēzistu un kartogrāfu kvalifikācija, tātad arī paveikto darbu kvalitāte.

No četriem maģistriem triju darbi novērtēti ar teicami un viens – Marijas Laganovskas – ar izcili. Darba tēma ļoti aktuāla un oriģināla – Programmnodrošinājuma

9

ietekme uz ģeodēzisko mērījumu rezultātiem. Vadītājs profesors Jānis Balodis. Cerams, ka kāds no maģistriem būs starp mūsu jaunajiem doktorantiem.

No četrpadsmit bakalauriem, kā jau minēju, puse beidza pilna laika un puse – nepilna laika studijas. Divi darbi saņēma augstāko atzīmi izcili: Elīna Silabriede par darbu Rīgas pilsētas augstuma tīkla izmaiņas kopš 1880. gada (vadītājs profesors Jānis Balodis) un Gatis Barauskis par darbu Ģeodēziskie mērījumi būvniecībā un to precizitāte (vadītājs lektors un doktorants Māris Kaļinka). Īpaši iepriecina, ka pieci bakalauri turpinās studijas maģistra programmā.

Inženiera diplomu saņēma 12 absolventi, un Līgas Ceruses, Daigas Doļģes un Ivara Zenkas inženierprojekti tika novērtēti kā teicami. Šogad starp absolventiem ir arī Libānas pilsonis Monjers Sleimans, kas studēja ļoti nopietni, un arī viņa aizstāvētais darbs saņēma augstu novērtējumu.

Atklāta vēstule RTU rektoram Ivaram Knētam un sabiedrībai Mēs, apakšā parakstījušies RTU studenti, esam sašutuši par RTU vadības rīcību un tik vieglprātīgo attieksmi, izlemjot jautājumu par autostāvvietas Ķīpsalā, Āzeness ielā 22/22a slēgšanu un zemes iznomāšanu viesnīcai Islande. Šis RTU vadības solis negatīvi ietekmēs studentu dzīvi un ērtības kopmītnēs.

Studenti aicina uzklausīt viņu viedokli, padomāt arī par viņu vajadzībām un prasa par iegūtajiem līdzekļiem no zemes nomas iekārtot jaunu stāvvietu Studentu dienesta viesnīcas otrā pusē. Ķīpsalā, Āzenes ielā 22, dzīvojošie studenti.

(Seko 233 studentu paraksti ar vārdu un uzvārdu atšifrējumu. Red.) Apkopojot savāktos parakstus, jāpiebilst, ka tā ir tikai neliela daļa no visiem studentiem, kas dzīvo Āzenes ielā 22/22a, jo lielākā daļa studentu vēl ir vasaras brīvdienās vai arī pabeiguši mācības augstskolā un jau atstājuši kopmītnes. Jāpiebilst, ka, sākoties mācību semestrim, viss uzvirmos no jauna un jau citā līmenī, jo no vasaras brīvdienām ieradīsies esošie kopmītņu iedzīvotāji un jaunie studenti, daļai no kuriem ir savas personiskās automašīnas, kuras būs kaut kur jānovieto.

Reālā situācija ir tāda, ka mācību semestru laikā arī tie studenti, kas nedzīvo kopmītnēs, bet dodas mācīties uz

Student!

Ja līdz šim neesi vēl noformējis STUDIJU un/vai STUDĒJOŠĀ KREDĪTU un vēlies to pieprasīt no 2005./2006. studiju gada 1. semestra, tad pasteidzies – iesniegt pieteikumu RTU Kredītu piešķiršanas komisijā, Kaļķu ielā 1, 120. kabinetā līdz 16. septembrim.

Pirmdienās, ceturtdienās 9–12 un 13–16; otrdienās 9–12, 13–17.

RTU KREDĪTU PIEŠĶIRŠANAS KOMISIJA

blakus esošajām ēkām, savas automašīnas novieto pie kopmītnēm, tā samazinot brīvo vietu skaitu stāvvietā, apgrūtinot vai pat liedzot kopmītnēs dzīvojošajiem novietot savas automašīnas, jo stāvvietā vietu trūkst.

Jābiebilst, ka ziemā situācija vēl vairāk pasliktināsies, jo sniega kupenas un ledus sašaurina stāvvietas platību.

Lūdzam risināt šo radušos saspīlēto problēmu jau tagad!

Ierosinājums

No studentiem ir saņemts ierosinājums izveidot gājēju pāreju uz ceļa starp t/c Olimpija un dienesta viesnīcu, jo bieži vien daudzi autobraucēji šajā ceļa posmā pārkāpj maksimāli atļauto braukšanas ātrumu, apdraudot gājēju drošību.

Vēstules ar savāktajiem parakstiem oriģināls nosūtīts rektoram I. Knētam.

Vēstules kopijas nosūtītas avīzei Jaunais Inženieris un Studentu parlamentam.

Rektora atbildi un oficiālo nostāju par autostāvvietas slēgšanu un turpmāko notikumu gaitu saistībā ar jaunas stāvvietas izbūvi Āzenes ielā 22/22a vēlamies saņemt RTU avīzē Jaunais Inženieris.

Rektora akadēmiķa Ivara Knēta atbilde studentu vēstulei publicēta internetā: www.rtu.lv/aktualitates/.

Rektora 2005. gada 11. aprīļa rīkojums nr. 3 – 29 nosaka šādu 2005./2006. akadēmiskā gada studiju darba grafiku: akadēmiskā gada ievadpasākumi jaunuzņemtajiem studentiem no 2005. gada 1. līdz 4. septembrim;

ziemas sesija no 2006. gada 2. līdz 29. janvārim;

ziemas brīvlaiks no 2005. gada 24. decembrim līdz 2006. gada 1. janvārim;

pavasara brīvlaiks no 2006. gada 9. līdz 17. aprīlim;

pavasara semestris (16 nedēļas) rudens semestris (16 nedēļas) no 2006. gada 30. janvāra līdz 8. aprīlim no 2005. gada 5. septembra līdz 23. decembrim; un no 18. aprīļa līdz 28. maijam;

pavasara sesija no 2006. gada 29. maija līdz 6. jūnijam.

10

NOTIKUMI

2005. gada 31. augusts

RTU piedalās starptautiskajās sacensībās Data Mining Cup 2005 Inženierzinātņu maģistrs A. SUKOVS, DITF Modelēšanas un imitācijas katedras asistents Vienmēr jāizmanto iespējas novērtēt mūsu zināšanu potenciālu konkrētajā zinātņu nozarē. Šādas iespējas bieži vien sniedz dažādi starptautiskie konkursi, kas domāti tieši jaunajiem speciālistiem, topošiem zinātniekiem un, protams, studentiem. DITF Informācijas un tehnoloģijas institūta (ITI) Modelēšanas un imitācijas katedras (MIK) studentiem ir šādu pasākumu pieredze (skat. JI Nr. 8 (1253) 20.11.2003). Divus gadus (2003. un 2004. gadā) nodarbojāmies ar RoboCup lietām, kuru mērķis bija mākslīgā vidē veidot aģentus veiksmīgai futbola spēlei. Šogad nolēmām paplašināt redzesloku ar spēlēm citā jomā, kura atšķirībā no RoboCup ir daudz tiešāk saistīta ar reālo dzīvi – datu ieguvi (no angļu data mining).

Datu ieguve ir moderns virziens datorzinātnēs, kas orientēts uz intelektuālu

datu apstrādi un zināšanu ieguvi no datubāzēm. Virziena pamatā ir četru pamatdisciplīnu izmantošana: datubāzes tehnoloģija, statistika, intelektuālā tehnoloģija (mašīnapmācība kā mākslīgā intelekta sastāvdaļa) un informācijas ieguve. Sākot no 2004. gada rudens, ITI 3. kursa bakalaurantiem ir iespēja izvēlēties priekšmetu Ievads datu ieguvē, t. i., RTU neatpaliek no attīstības tendencēm un gatavo atbilstošus speciālistus. Kā jau minēts raksta sākumā, tagad varam pārbaudīt savus spēkus arī pasaules mērogā – Data Mining Cup sacensībās (www.data-mining-cup.com). Šo konkursu jau piekto gadu rīko Technical University of Chemnitz un Prudsys AG. Martā notiek dalībnieku reģistrācija, aprīlī – pašas sacensības.

Reģistrē visus, bet tie, kas nav studenti vai jau gatavojas doktora promocijas darba aizstāvēšanai, piedalās ārpus konkursa.

Visiem tiek iesniegti vienādi sākuma dati – kaut kāda reāla (vai izgudrota) uzņēmuma datu bāze. Uzdevums: uz šo

datu pamata izveidot modeli (parasti tas ir klasifikācijas modelis), kurš optimāli strādās ar šā uzņēmuma jaunajiem datiem (jeb klasificēs jaunus ierakstus).

Galvenās grūtības dalībniekiem ir: liels datu apjoms, datu nelineārās atkarības, dažādi un bieži vien nesavietojami datu atribūti, kā arī nepieciešamība bieži mainīt modeļu izveides taktiku. Grūtības tieši izraisa lielu interesi universitāšu vidē. Lai piedalītos, nevajag braukt uz Vāciju, jo viss notiek pasaules tīmeklī.

Izveidojām mūsu komandu, kurā piedalījās MIK studenti: Sigita Misiņa (D2), Edgars Jeršovs, Sergejs Paršutins (abi M1), Gunārs Pujāts (B3) un šā raksta autors Anatolijs Sukovs (D1, t. i., 1. kursa doktorants). Šogad uzdevums bija klasificēt klientus, kas iepērkas kādā pasaules tīmekļa veikalā. Vieni ir labi, citi slikti – krāpnieki, kas pasūta preci, bet par to nesamaksā. Datu ieguves modelis palīdzēs atpazīt šādus klientus jau pasūtīšanas brīdī un samazinās attiecīgos riskus un zaudējumus.

Šā gada sacensību statistika ir šāda – 531 dalībnieks no 176 universitātēm, kas kopā pārstāv 41 valsti. Mūsu piecnieks bija vienīgais no Latvijas, tātad RTU šajā nozarē ir priekšgalā. Kopvērtējumā mūsu rezultāts atrodas turnīra tabulas vidū – no 74. līdz 78. vietai (galīgai vērtēšanai tika pieņemti tikai 147 dalībnieki). Izvērtējot sasniegto, jāteic, ka mēģinājums ir izdevies, un iegūtā pieredze vērtējama ļoti atzinīgi. Šādās sacensībās studenti gūst priekšstatu par sarežģītiem uzdevumiem datu ieguves jomā, pieredzi šādu uzdevumu risināšanā gan ar jau pieejamiem rīkiem, gan veidojot savus. Nopietna teorija dzīvo līdzās reālai praksei – tas ir galvenais motīvs, lai mēs piedalītos sacensībās arī nākamgad.

Ieskats kādā eksāmenā Lektors LAIMONIS BRAUNS Priekšpēdējo eksāmenu Tulku koledžā kārto ceturtā kursa studenti. Viņiem jādemonstrē runas un klausīšanās prasme. Ķerties pie šīs mazās publikācijas mani rosināja fakts, ka šī ir viena no tām vakara nodaļas grupām, kurā 20 studenti noturējušies visus četrus mācību gadus.

Pats atceros vakara nodaļā pavadītos divus gadus, studējot angļu valodu LVU, kad lekcijas sākās ar intensīvu angļu klasiskās literatūras mājas lasīšanas pārbaudi. Vakarniekiem ir jāatrod laiks, jāatsakās no daudz kā, ja gribi iet pretim savam sapņu mērķim un iegūt tulka diplomu.

Grupas studenti specializējas gan ekonomikā, gan celtniecībā un arhitektūrā. Bet tas nenozīmē, ka viņi pietiekami kvalitatīvi nespēs tulkot citu nozaru tekstus. Viņi ir tikpat

Angļu valodas tests 1. kursa studentiem.

Vakarniekiem ir jāatrod laiks, jāatsakās no daudz kā, ja gribi iet pretim savam sapņu mērķim un iegūt tulka diplomu.

Foto no raksta autora personīgā arhīva.

Violeta Jačmeņova.

talantīgi kā, teiksim, Ziemassvētku vecītis – Jack on all trades.

Runas prasmes izkopšanā studenti šajā un pagājušajā gadā apguva National Geographic tematiskos tekstus par Ziemeļamerikas ekonomiskajiem reģioniem un Nacionālajiem parkiem, kuros galvenā ir tūrisma industrijas attīstība.

Populārā žurnāla tekstu apguve atbilst augstākajam valodas prasību līmenim, ilustrāciju teksti bagāti ar metaforām un salīdzinājumiem, kas ļoti paplašina studentu estētisko pasauli valodas apguvē. Tādas tēmas kā Amerikas Centrālais līdzenums jeb Amerikas galvenā labības klēts, kura baroja visu pasauli, Kalnu štats Kolorādo, Luiziāna ar saviem purviem un naftas atradnēm, Aļaska un tālie Kanādas ziemeļi, Amerikas parku arhitektūras tēva Frederika Almsteda ieguldījums Ņujorkas un citu pilsētu būvniecībā un

citas tika ietvertas studentu prezentācijās.

Studenti apguva ap astoņsimt specifisku izteicienu, kurus izmantoja savās prezentācijās. Runas vērtējumā tika ņemti vērā trīs galvenie aspekti: izruna un tekošums, vārdu krājums, gramatika.

Un, protams, ne mazāk svarīga bija tā sauktā prezentācijas izteiksme.

Jāteic, ka gandrīz visi studenti tika novērtēti ar ļoti labu atzīmi, bet Violeta Jačmeņova, kura labi apguvusi arī spāņu valodu, demonstrēja izcilas zināšanas.

Oļesja Gavriloviča, Svetlana Drozdova un Elvita Riekstiņa eksāmenu nokārtoja teicami.

Lūk, šis ir otrs iemesls, kāpēc gribēju dalīties ar savām domām RTU laikrakstā, jo studenti ir profesionāli sagatavoti tulka darbam, un gandrīz visi viņi jau tagad strādā firmās, kas veic tulkošanas darbus.

11

NOTIKUMI

2005. gada 31. augusts

Latvijas augstskolu zinātņu prorektoru un Zinātņu daļu vadītāju sanāksme E. KANCĀNE, Informācijas centra korespondente 10. un 11. jūnijā Ventspils augstskolā notika Latvijas augstskolu zinātņu prorektoru un Zinātņu daļu vadītāju sanāksme, kurā tika prezentētas sanāksmes dalībnieku pārstāvētās augstskolas, kā arī risinājās diskusija par augstākās izglītības aktuālajām problēmām. Rīgas Tehnisko universitāti sanāksmē pārstāvēja zinātņu prorektors profesors Leonīds Ribickis, nolasot referātu Zinātniskā pētniecība un attīstības projekti RTU. 10. jūnijā notika sanāksme, kuru vadīja Ventspils Augstskolas zinātņu prorektors Sergejs Hiļkevičs. Sanāksmes dalībniekus uzrunāja arī Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis, Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektore Iveta Ozolanta, Latvijas Kultūras akadēmijas zinātņu prorektors Juris Urtāns, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas zinātņu prorektore Māra Marnauza, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zinātņu daļas vadītāja Ina Alsiņa, Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Aizsardzības zinātniskās pētniecības centra priekšnieks Jānis Mekšs, LU vadošais pētnieks Edvīns Karnītis, LR IZM Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis.

Sanāksmē augstskolu pārstāvji apsprieda E. Karnīša priekšlasījumu par Latvijas

izaugsmes modeli, kas centrēts uz cilvēku, kā arī likumu Par zinātnisko darbību, diskutēja par Augstskolu likumu un zinātnes jautājumu popularizēšanu plašākā sabiedrībā, kā arī par Latvijas zinātnes attīstības prioritārajiem virzieniem. IZM pārstāvis A. Melnis uzklausīja prorektoru iebildes un ieteikumus par Augstskolu likumu un likumu Par zinātnisko darbību, RSU prorektore I. Ozolanta rosināja kolēģus aktīvāk iesaistīties Latvijas zinātnes prioritāro attīstības virzienu noteikšanā, savukārt RTU zinātņu prorektors L. Ribickis rosināja apsvērt zinātnes popularizēšanu plašākā sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, veidojot zinātnes jautājumiem veltītu publicitātes programmu plašsaziņas līdzekļos: «Lai arī Latvijā varētu tapt pasaulē pamanāmi atklājumi, mums tam ir jārada atbilstošs fons un gaisotne. Tāpēc ir jāatgādina sabiedrībai, ka zinātne Latvijā joprojām ir dzīva, turklāt tā ir tradīcijām un jauniem plāniem bagāta. Mums ir starptautiskai zinātnei atbilstoša līmeņa pētniecība un izcili zinātnieki. Kāpēc gan viņus nerādīt sabiedrībai, lai viņi ir tikpat populāri kā aktieri vai realitātes šovu zvaigznes?»

11. jūnijā prorektori un zinātņu daļu vadītāji apkopoja sanāksmes rezultātus, kā arī piedalījās ekskursijā uz Irbeni, kur atrodas Ventspils augstskolas Starptautiskais radioastronomijas centrs.

Nākamā augstskolu prorektoru sanāksme plānota 2006. gada maijā Valmierā, Vidzemes Augstskolā.

Nozīmīga jubileja Asoc. profesore Dr. h. ķīm. GAIDA SEDMALE Šīs vasaras saulainākajā mēnesī – jūlijā – uz darba un dzīves jubileju atskatījās MLĶF vadošā pētniece Dr. inž. Inta Vītiņa. Kopš 1958. gada, kad Inta ieguva inženiera tehnologa diplomu silikātu tehnoloģijas specialitātē, ir aizritējuši vairāk nekā 45 aktīva darba gadi, kas ir pavadīti galvenokārt vienīgajā darba vietā – sākotnēji RPI Ķīmijas fakultātes Analītiskās ķīmijas katedrā, vēlāk Silikātu tehnoloģijas katedrā. Pēc RPI nosaukuma maiņas 1990. gadā viņa darbu turpina RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes (kopš 2003. gada Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes) Silikātu materiālu institūtā. Ir nostaigāts vērā ņemams ceļš no vecākās laborantes līdz vadošajai pētniecei.

Intas darba īstais aicinājums ir analītiskā ķīmija. Šis visai sarežģītais darba lauks katram nav pa spēkam.

Ir nepieciešama augsta precizitāte un arī intuīcija, bet, protams, pāri visam laba ķīmisko reakciju un jaunu savienojumu veidošanās pārzināšana, lai daudzu gadu garumā veiktu sarežģīto neorganisko materiālu analītiķa darbu.

Nebūs pārspīlēts, ja Intu minēsim kā gandrīz vienīgo, kas Latvijā nodarbojas ar neorganisko materiālu ķīmisko analīzi. Pirms Latvijas neatkarības atgūšanas viņas ķīmiķes analītiķes darbu lokā dominēja fosforu saturošie augsttemperatūras materiāli, galvenokārt fosforu saturoši stikli un stiklveida materiāli. Arī Intas doktora (tolaik tehnisko zinātņu kandidātes) darbs Piedevu ietekme uz sistēmas LaPO3 – Al(PO)3 stiklu fizikāli ķīmiskām īpašībām saistījās ar fosforu saturošu stiklu izstrādi un izpēti. Mainoties darba ievirzēm, pēc neatkarības iegūšanas par analītiķes

Inta Vītiņa laboratorijā.

Foto no SMI arhīva.

darba objektiem galvenokārt kļuva silikātmateriāli.

Ap 1992. gadu Intas darba lauks un pienākumi ievērojami paplašinājās. Viņa pamazām pievērsās tā laika ļoti aktuālai problēmai – veco celtņu (baznīcu, kultūrvēsturiskas nozīmes pieminekļu un citu objektu) restaurācijai un konservācijai. Viņas pirmais objekts šajā jomā bija Rīgas Doma krusteja, kur difundējušo kaitīgo sāļu ietekmi Inta ar saviem palīgiem centās likvidēt, pacietīgi un neatlaidīgi liekot atsāļošanas vates kompreses uz stipri korodējušām velvēm.

Pašlaik, protams, šajā jomā palielinoties finansējumam, ir daudz kas mainījies tehniskā ziņā – tiek lietotas modernākas

metodes, kas pavērušas plašākas iespējas restaurācijai un konservācijai.

Izveidojot Akmens materiālu restaurācijas centru Silikātu materiālu institūtā, Inta kļūst par tā faktisko vadītāju. Ir izaudzināti sekotāji, jauni bakalauri, maģistri un doktori. Šo darbu akcents līdz ar to tiek ievirzīts arī zinātniskās izpētes jomā par dabisko un mākslīgo akmens materiālu korozijas procesiem un to aizsardzības sistēmas izstrādi.

Būdama aktīva savu darbu popularizēšanā, Inta Vītiņa publicējusi ap 120 zinātnisko rakstu, to skaitā ir 47 zinātniskas publikācijas par akmens materiālu restaurāciju un konservāciju.

Pēdējos gados viņa piedalījusies ar

referātiem vairāk nekā 45 starptautiskās konferencēs un kongresos. Viena no pirmajām atjaunotās neatkarības gados Inta Vītiņa ir ieguvusi vecmeistara kvalifikācijas sertifikātu silikātu materiālu restaurācijas specialitātē.

Par ieguldījumu akmens materiālu konservācijā un restaurācijā un jauno speciālistu audzināšanā 2004. gadā viņai piešķirta Kultūrkapitālfonda mūža stipendija.

Inta ir bagāta – kopā ar dzīvesdraugu Uldi izaudzināti divi bērni, kas ar savu darbu vairo mūsu šīsdienas un nākotnes labklājību. Skatu nākotnē paver trīs mazbērni. Varbūt viņi būs tie, kas turpinās Intas iesākto.

12

RTU LĒMUMI

Senatori noslēdz 2004./2005. studiju gadu Senāta sēde notika 27. jūnijā.

Rektors akadēmiķis I. Knēts RTU profesora diplomu pasniedza APF profesoram J. Briņķim. Ķīmijas zinātņu doktora diplomu rektors pasniedza MLĶF doktorantei M. Plotniecei.

Sakarā ar dekāna pilnvaru laika izbeigšanos rektors izteica pateicību par labu darbu DITF dekānam J. Grundspeņķim, APF dekānam J. Briņķim un TMF dekānam G. Libertam.

Rektors apsveica TMF jaunievēlēto dekānu profesoru Ē. Geriņu.

Rektors apsveica senatorus, kuru jubilejas ir jūnijā: TMF profesoru E. Balceru un EEF profesoru J. Dirbu.

Rektors apsveica vārda dienā desmit Senāta Jāņus, divus Pēterus un vienīgo, bet klātneesošo Līgu.

* Rektors informēja: 1. Šveices prezidenta valsts vizītes laikā RTU viesojās Šveices prezidenta kundze, kuru pavadīja prof. Imants Freibergs.

2. Latvijas prezidentes valsts vizītē Itālijā piedalās arī zinātnes un biznesa pārstāvji, to vidū zinātņu prorektors profesors L. Ribickis, kuram paredzētas divas tikšanās ar Itālijas biznesmeņiem.

3. Inženierekonomikas fakultātē sākta jauna studiju programma Nekustamo īpašumu pārvaldība.

4. Studentiem un tuvākā laikā arī darbiniekiem būs jaunas identifikācijas kartes.

5. Ieviesti limiti telefonu lietošanā.

6. Pievērsiet uzmanību jaunajai RTU mājaslapai! Sadaļā Aktualitātes katru dienu atrodama jaunākā informācija par būtiskāko, kas notiek mūsu universitātē. Interesanta ir sadaļa Par mums raksta. Paldies SSAD par aktivitāti šajā jomā!

7. Rektora priekšlikumu par RTU darbības galvenajiem stratēģiskajiem virzieniem skat.

Dekānu runas. * Par asociēto profesoru vakantajām štata vietām: Senāts nolēma izsludināt konkursu uz šādām vakantajām asociēto profesoru štata vietām 1. Enerģētikas nozares Elektroenerģētikas apakšnozarē, specializācijā – Elektriskās stacijas, tīkli un sistēmas (2 vietas). 2. Būvzinātnes nozares Būvkonstrukciju apakšnozarē. * Par imatrikulācijas noteikumu papildināšanu maģistra profesionālo studiju programmā Visaptverošā kvalitātes vadība Senāts nolēma: papildināt divgadīgās kopnozaru maģistra profesionālo studiju programmas Visaptverošā kvalitātes vadība imatrikulācijas nosacījumus ar viengadīgās maģistra profesionālo studiju programmas Visaptverošā kvalitātes vadība imatrikulācijas nosacījumu otro punktu: «.. imatrikulē.. reflektantus ar inženierzinātņu bakalaura akadēmisko grādu mašīnzinātnē, elektrozinātnē, būvzinātnē, materiālzinātnē; šiem reflektantiem papildprasību apjomu un saturu kvalitātes vadības sistēmu speciālista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka individuāli, salīdzinot iepriekš apgūtās un bakalaura profesionālo studiju programmas Visaptverošā kvalitātes vadība prasības. » Viengadīgā maģistra profesionālo studiju programma Visaptverošā kvalitātes vadība atzīta par akreditētu IZM studiju programmu akreditācijas komisijas sēdē 04. 10. 2004. * Par precizējumiem maģistra profesionālo studiju programmās Senāts nolēma: 1. Maģistra profesionālo studiju programmā Medicīnas inženierija un fizika nomainīt «Iepriekšēja izglītība: profesionālā bakalaura grāds un 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija» ar šādu tekstu: «Iepriekšēja izglītība: profesionālā bakalaura grāds medicīnas fizikā vai akadēmiskā bakalaura grāds (vismaz 4 gadu izglītība), vai piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija šādās nozarēs: mehānikā, elektrotehnikā, elektronikā, datorzinībās, fizikā, ķīmijā». 2. Maģistra profesionālo studiju programmā Transporta sistēmu inženierija nomainīt «Iepriekšēja izglītība: profesionālā bakalaura grāds un 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija» ar šādu tekstu: «Iepriekšēja izglītība: profesionālā bakalaura grāds un/vai piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija transportā, mašīnzinātnē, mehānikā, vai akadēmiskā bakalaura grāds inženierzinātnēs». 3. Maģistra profesionālo studiju programmā Uzņēmumu un organizāciju vadīšana nomainīt «Iepriekšēja izglītība: bakalaura grāds vai tai pielīdzināta izglītība» ar šādu tekstu: «Iepriekšēja izglītība: profesionālā bakalaura grāds un/vai piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija, vai akadēmiskā bakalaura grāds (vismaz 4 gadu izglītība).

Ja bakalaura programmā nav apgūti augstākās matemātikas, statistikas, grāmatvedības un ekonomikas priekšmeti, tie jāapgūst bakalaura līmenī vismaz 4 KP apjomā katrs».

Dekānu runas 16. jūnija sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: - 15. jūnija Rīgas Balsī ievietots labvēlīgs I. Korņevas raksts par MLĶF, vēl būs raksti par ETF un TMF. - SP jāpadomā, kā ar Ētikas kodeksu efektīvi iepazīstināt 1. kursa studentus.

- Par pāriešanu RTU sastāvā lemj LU Polimēru mehānikas un LZA Fizikāli enerģētiskajā institūtā.

- Universitātē sākas maģistru izlaidumu laiks. Vienpadsmitais izlaidums būs RBS, bet pirmais IEF un Norvēģijas kopprogrammā Inovācijas un uzņēmējdarbība.

- No LU saņemts piedāvājums izvirzīt Morberga stipendijai APF studenta kandidatūru.

Dokumenti jāiesniedz līdz 5. augustam.

- Tālmācības centrs parakstījis projektu Draudzīga un motivēta e-izglītība, kura finansēšanai RTU saņems Ls 50 000.

- Diemžēl Poznaņas Universitāte atteikusi Tālmācības centram līdzdalību projektā, jo centrs nav laikus iesniedzis darbību apliecinošus dokumentus.

- Rektoru neapmierina, ka no 14 Zinātnes Vēstnesī izsludinātajām promocijas darbu aizstāvēšanām tikai trīs ir no RTU. - 21. jūnijā parakstīs līgumu starp RTU un trim dažādām profesionālajām asociācijām par programmas Nekustamā īpašuma pārvaldīšana īstenošanu IEF. Programma izstrādāta pēc tautsaimniecības pasūtījuma, tās direktore ir asoc. prof. I. Geipele.

Zinātņu prorektors profesors L. Ribickis informēja: - 13. jūnijā nodots Phare programmas projekta pieteikums Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs, kurā bez RTU piedalās RSU, Rīgas dome un Latvijas Tehnoloģiskais

2005. gada 31. augusts

* Par precizējumiem pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju programmu sarakstā RTU 2005. gadā Senāts nolēma šādi koriģēt 2005. gada 31. janvāra Senāta lēmumu – I No pirmā līmeņa profesionālo (koledžas) studiju programmu saraksta izslēgt Bionika un protezēšana; II No profesionālo (pēc koledžas) studiju programmu saraksta izslēgt Bionika un protezēšana; III No maģistra profesionālo studiju programmu saraksta izslēgt Bionika un protezēšana; IV Papildināt bakalaura profesionālo studiju programmu sarakstu, iekļaujot programmas: 1. Automobiļu transports, 2. Dzelzceļa transports; V Papildināt maģistra profesionālo studiju programmu sarakstu, iekļaujot programmas: 1. Automobiļu transports, 2. Dzelzceļa transports, 3. Aviācijas transports. * Par precizējumiem uzņemšanas plānā 2005. gadā pamatstudijās ar budžeta finansējumu Senāts nolēma: papildināt 2005. gada 31. janvāra Senāta lēmumu, iedalot valsts budžeta finansētas vietas šādām bakalaura profesionālo studiju programmām: 1. Automobiļu transports – 30 vietas; 2. Dzelzceļa transports – 20 vietas. Valsts budžeta finansētās vietas tiek iedalītas no rezervēm. * Par precizējumiem uzņemšanas plānā 2005. gadā augstākā līmeņa studijās ar budžeta finansējumu Senāts nolēma: papildināt 2005. gada 25. aprīļa Senāta lēmumu, iedalot valsts budžeta finansētas vietas šādām maģistra profesionālo studiju programmām: 1. Automobiļu transports – 20 vietas; 2. Dzelzceļa transports – 15 vietas. Valsts budžeta finansētās vietas tiek iedalītas no rezervēm. * Par programmu realizāciju RTU Daugavpils filiālē Senāts nolēma: atļaut RTU Daugavpils filiālē veikt studentu apmācību neklātienes nodaļā bakalaura akadēmisko studiju programmās Uzņēmējdarbība un vadīšana un Ekonomika septiņus semestrus.

Pēc septītā semestra studenti tiks pārskaitīti uz RTU Neklātienes un vakara studiju departamentu. * Par programmas realizāciju Ārzemju studentu departamentā Senāts nolēma: atļaut maģistra profesionālo studiju programmu Muitas un nodokļu administrēšana realizēt angļu valodā. Studiju procesa nodrošināšanai minēto programmu ar šifru AIGM0 piestiprināt Ārzemju studentu departamentam. * Par RTU profesora nosaukuma piešķiršanu Senāts nolēma: pamatojoties uz TMF domes 2005. gada 6. jūnija sēdes lēmumu, saskaņā ar 2000. gada 29. maija RTU Senāta sēdes lēmumu Par RTU profesora nosaukuma piešķiršanu piešķirt RTU profesora nosaukumu TMF profesoram Ērikam Geriņam. * Par profesionālo augstākā līmeņa studiju programmu saraksta papildinājumu uzņemšanai RTU 2005. gadā Senāts nolēma: pamatojoties uz IEF domes 2005. gada 6. jūnija sēdes lēmumu, apstiprināt šādu profesionālo augstākā līmeņa studiju programmu saraksta papildinājumu uzņemšanai RTU 2005. gadā: sadaļas Nepilna laika (neklātienes) studiju forma apakšsadaļu Maģistra profesionālo studiju programmas papildināt ar studiju programmu Darba aizsardzība. * Pamatojoties uz IEF domes 2005. gada 6. jūnija sēdes lēmumu, Senāts nolēma apstiprināt bakalaura profesionālo studiju programmas Nekustamo īpašumu pārvaldība īstenošanas veida papildināšanu ar nepilna (vakara) laika studijām. * Par studiju maksu 2005./2006. m. g. bakalaura profesionālajā studiju programmā Nekustamā īpašuma pārvaldība nepilna laika (vakara) studijās Senāts nolēma: sakarā ar to, ka bakalaura profesionālo studiju programmā Nekustamo īpašumu pārvaldība diplomētu speciālistu Nekustamā īpašuma ekonomists sagatavošana būs dārgāka, jo studiju programmas realizācija notiks, Rīgas Tehniskās universitātes docētājiem sadarbojoties ar Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas profesionāļiem, noteikt 2005./2006. m. g. mācību maksu bakalaura profesionālajā studiju programmā Nekustamā īpašuma pārvaldība nepilna laika (vakara) studijām Ls 580. * Apstiprināja IEF 2. līmeņa augstākās izglītības profesionālo studiju programmu Ugunsdrošība un civilā aizsardzība. * Pamatojoties uz APF domes 2005. gada 9. jūnija sēdes lēmumu, Senāts nolēma: 1. nodibināt APF Arhitektūras projektēšanas katedru. 2. Apstiprināt Arhitektūras projektēšanas katedras nolikumu. * Pamatojoties uz Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūta Zinātniskās padomes 2005. gada 20. jūnija sēdes lēmumu, Senāts nolēma apstiprināt Rīgas Tehniskās universitātes aģentūras Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts nolikumu. * Senāts apstiprināja izmaiņas maģistra akadēmisko studiju programmā Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve.

Pēc lēmumu pieņemšanas senatori vēl brīdi pakavējās kopā, pavadot Jāņu dienu un sagaidot Pēterdienu.

M. E. parks. Projekta izstrādi jūtami atbalstīja Latvijas Ārstu biedrība un Stomatologu biedrība, kas ir ļoti ieinteresētas jaunu materiālu izmantošanā. Tas ir viens no plānotajiem zinātnes centriem, kas iecerēts ne ražošanas, bet produkta attīstības fāzē.

- Kurzemes reģionā Phare programmā iesniegts tikai viens projekts – Ventspils projekts elektronikā, kurā piedalās arī RTU. Pēc projekta ir jāizveido Elektromagnētiskā savietojuma laboratorija, kuru, ceru, varēs izmantot arī mūsu studenti.

Prorektors aizgāja no sēdes, lai uzstātos ar referātu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras gadskārtējā sanāksmē.

1. Par RTU darbības galvenajiem stratēģiskajiem virzieniem. (I. Knēts) Rektors atgādināja, ka iepriekšējā stratēģija bija izstrādāta pieciem gadiem, tāpēc tagad jāizstrādā nākamie virzieni, lai rudenī pieņemtu Senātā. Rektors iesniedza dekāniem galvenās tēzes.

RTU darbības stratēģijas galvenie stratēģiskie virzieni

1. Nodrošināt augstas kvalitātes studiju procesu: - pilnvērtīgu studiju laika izmantošanu; - augstvērtīgas lekcijas, laboratorijas darbus, projektus; - lietderīgas praktiskās nodarbības; - pētniecības iespējas; - studiju materiālu elektroniskās studiju vides pieejamību. 2. Mācībspēku sastāva pedagoģiskās un zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšana, svešvalodu prasmes pilnveidošana, jauno mācībspēku piesaistīšana. 3.

Pilnveidot tādu zinātnisko un inovatīvo darbību, kas veicinātu uz jaunām tehnoloģijām balstītas Latvijas tautsaimniecības attīstību. 4. RTU finansēšanas sistēmas pilnveidošana.

5. RTU infrastruktūras pilnveidošana, tajā skaitā vienota RTU teritoriālā kompleksa izveides projekta izstrāde.

Mācību prorektors E. Beķeris informēja par studiju darbu analīzi, kas veikta, gatavojoties pavasara brīvlaika metodiskajam semināram. Izskatot 375 darbus, t. i., 20%

2005. gada 31. augusts

PERSONĪBAS

13

Mineralogs un kristalogrāfs Juris Bite (1919–2005) I. GROSVALDS 2005. gada 28. jūnijā Rīgā noslēdzies Latvijas Valsts universitātes mācībspēka mineraloga un kristalogrāfa Jura Bites mūžs. Viņš cēlies no latviešu jūrnieku dzimtas: vectēvs Mārtiņš Bite un mātes brālis Otto Bite bija tālbraucēji kapteiņi.

J. Bite dzimis Tālajos Austrumos – Čitā, 1919. gada 21. februārī, kur viņa māte Lilija Bite Pirmā pasaules kara laikā bija nokļuvusi bēgļu gaitās. 1920. gadā viņa izšķīrās no vīra Arsēnija un ar dēlu bēgļu ešelonā atgriezās dzimtenē.

Lilija Bite bija mašīnrakstītāja tirgotāju brāļu Popovu firmā un ar dēlu dzīvoja Popova mājā (tagad Visvalža ielā), kas bija arī LVU profesora, mineraloga un ģeologa Borisa Popova dzīvesvieta.

Juris Bite vācu, angļu un latīņu valodas apguva, mācoties Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā. Pēc ģimnāzijas beigšanas viņš iestājās LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē. Lekcijas klausījās pie tā laika pazīstamajiem ģeologiem docentiem Nikolaja Delles, Vernera Zāna un Otto Meļļa. Visvairāk priekšmetus kārtojis pie Ķīmijas fakultātes profesora B. Popova, kas mācīja arī dabaszinātņu studentus. B. Popovs gatavoja J. Biti kā sava darba turpinātāju. Viņa studiju

biedre Irēna Kotoviča atceras: «No saviem kursa biedriem J. Bite atšķīrās ar izcilām zināšanām.»

Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti J. Bite beidza vācu okupācijas laikā 1943. gada 16. decembrī ar dabas zinātņu maģistra grādu. Vēl tai pašā gadā viņu iesauca vācu armijā. Kara gaitās nokļuvis Rietumvācijā, pēc kara beigām dienēja ASV armijas artilērijas divīzijas 17. izpletņlēcēju bataljonā par tulku, jo pārvaldīja angļu, vācu un krievu valodas.

Pēc atgriešanās Latvijā čekisti viņu vairākkārt pratināja, gribēja padarīt par savu spiegu. Ģeologa gaitas J. Bite sāka Zemes bagātību pētīšanas institūtā zinātniskā līdzstrādnieka amatā (1945– 1946) un LPSR ZA Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūtā (1946–1949) jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka amatā. Pievērsās ģipšakmens pētījumiem.

Strādāja LVU Ģeoloģijas un augsnes zinātnes fakultātē par asistentu (1946– 1949) un vecāko pasniedzēju (1946– 1951). Lasīja lekcijas mineraloģijā. Kā atceras viņa skolniece Astra UpīteDravniece: «Klausoties Jura Bites lekcijas, es iemīlēju ģeoloģiju un mineraloģiju. Līdz tam šaubījos, vai esmu izvēlējusies īsto profesiju.»

no konkrētā semestra studentu darbiem, konstatēts, ka tie pēc būtības ir studiju darbi, nevis projekti. Tāpēc sākta prasību izstrāde studijām – vismaz divi studiju projekti semestrī. No redzētajiem darbiem projektam atbildis vienīgi Mehānikas institūta uzdotais.

Prorektors atgādināja prasību par mācībspēku kvalifikācijas celšanu, kas tiek prasīta struktūrvienības katrā gada atskaitē un ko prasa katrā mācībspēka pārvēlēšanā uz jaunu termiņu. Prorektors uzskata, ka veiksmīga zinātnisko centru darbība RTU varētu veicināt jaunu mācībspēku ienākšanu mūsu augstskolā.

Rektors uzsvēra, ka jāgatavo telpas pētniecības darbiem, kas nepieciešami maģistra darbu izpildei, ka joprojām nepietiek mācību literatūras. Mācībspēkam svarīga ir gan pedagoģiskā, gan zinātniskā kvalifikācija, gan svešvalodu zināšanas. Ir gadījies, ka programmu akreditācijās eksperti konstatē, ka mācībspēks nerunā angliski. Rektors uzteica, ka pilnveidojusies finanšu sistēma un pēdējā laikā nav bijis jāuzklausa žēlabas par naudas trūkumu. Ar ES palīdzību varētu īstenoties RTU teritoriālo kompleksu izveides projekti.

ETF dekāns I. Slaidiņš ieteica kontaktiem vairāk izmantot elektronisko vidi gan ar mācībspēku, gan ar studiju biedriem.

MLĶF dekāns V. Kampars ieteica papildināt RTU darbības stratēģiskos virzienus ar Tehnoloģiju izstrādi Latvijas tautsaimniecībai.

Rektors informēja, ka no šā gada jūlija darbu sāks trīs jauni dekāni (TMF, APF un DITF) un arī pārējiem par nākamo kandidātu jāsāk domāt jau laikus.

2. Par stāvokli studiju programmu licencēšanā un akreditēšanā, gatavojoties jauno studentu uzņemšanai. (E. Beķeris) Mācību prorektors informēja, ka licencēta programma Dzelzceļa transports un 27. jūnija Senāta sēdē būs jāpapildina Uzņemšanas noteikumi.

3. Par fakultāšu Gada atskaišu iesniegšanu par 2004./2005. studiju gadu līdz augusta vidum. (E. Beķeris) Mācību prorektors informēja, ka studentu skaita izdruku sagatavos jūnija beigās un izsūtīs dekāniem precizēšanai. Pārējos datus mācību prorektors gaidīs augustā, lai sastādītu pēc kārtas jau piekto Gada atskaiti.

4. Par fakultāšu dekanātu darbinieku darba grafiku vasaras mēnešos. (E. Beķeris) Daudzu un dažādu jautājumu risināšanai vasarā nepieciešama arī fakultāšu vadības klātbūtne, tāpēc mācību prorektoram jāiesniedz dekanātu vasaras darba grafiks, norādot arī telpu. Zinātniskā bibliotēka jau paziņojusi, ka strādās no 4. jūlija līdz 24. augustam katru otrdienu un ceturtdienu.

5. Par stāvokli ES finansējuma izmantošanā RTU fakultāšu infrastruktūras atjaunošanā. (A. Rubenis) Rektors atgādināja, ka daļa no agrāk fakultātēm iedalītajiem līdzekļiem pēc vienošanās ir novirzīta centralizēto auditoriju labiekārtošanai, tāpēc jāprecizē pirms gada iesniegtie darbu saraksti.

Akadēmisko darbību J. Bite turpināja LVU Ķīmijas fakultātē (1953–1958).

Lasīja silikātu tehnoloģijas studentiem lekciju kursu «Mineraloģija, kristalogrāfija, ģeoloģija, petrogrāfija un silikātmateriālu mikrostruktūra».

Pasniedza arī analītisko ķīmiju. Radoša sadarbība viņam izvērtās ar Silikātu katedras vadītāju docentu Jūliju Eiduku.

Viņa mineraloģiskie pētījumi atspoguļoti kandidāta disertācijā krievu valodā Ģipša un sērūdens veidošanās fizikāli ķīmiskie nosacījumi, kā arī iespējas izmantot vietējo ģipšakmeni kā apdares materiālu (Rīga, 1955, 181 lpp.). Tajā detalizēti mēģināts noskaidrot vietējo sulfātsaturošu nogulumu un sērūdens veidošanās un ģipšakmens apdedzināšanas procesus.

J. Bite varēja kļūt par kompetentāko zinātnieku savā nozarē. Tomēr viņam lika visādus šķēršļus disertācijas aizstāvēšanā.

Iemesls: reliģiskās pārliecības dēļ viņš nestrādāja sestdienās. 1956. gadā viņam nācās aiziet no fakultātes pēc paša vēlēšanos.

Strādāja LPSR ZA Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūtā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (1957–1958) un Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu pārvaldes Centrālā laboratorijā par vecāko

inženieri (1959–1961). Tālākās J. Bites dzīves gaitas saistās ar Rīgas pilsētas translācijas tīklu (1961–1966), Valsts zinātniski pētniecisko institūtu (1966– 1976) un Rīgas translācijas tīklu (1976– 1982), kur strādāja par inženieri līdz aiziešanai pensijā. Vajadzīgās zināšanas radiotehnikā ieguva, mācoties neklātienē ar ārzemju draugu labvēļu palīdzību.

Viņš beidzis Nacionālā Radio institūta matemātikas un elektronikas kursus un 1966. gadā Nacionālās tehniskās skolas (National Technical Schools word-wide Training) elektronikas kursus 1967. gadā.

Pēc aiziešanas pensijā dzīvoja savā mājā Vecāķos.

Rektora vietnieks saimnieciskajā darbā A. Rubenis informēja, ka dekāniem iesniegti saraksti ar mainītajām summām, lai cik iespējams drīz tos koriģētus saņemtu atpakaļ.

Ir jāprecizē, kas jau ir iegādāts. Dekāni lūdza, lai Iepirkumu daļā būtu uzskaitīts viss fakultātēs iegādātais. Tas, protams, tur ir.

Tuvākā laikā parakstīs līgumus par ūdensvada sistēmas remontu MLĶF, tad par apkures sistēmu BF un EEF. Tad sāksies konkurss par logu nomaiņu, bet jūlija sākumā sāks četru lielo auditoriju remontu. Mainot logus, ir noteikti nepieciešama attiecīgās fakultātes darbinieka klātbūtne.

Tehniskās fizikas institūta direktors M. Knite un ZB direktore A. Janbicka jautāja, vai nevar kaut ko darīt, lai mazinātu uz MLĶF ēkas ligzdojošo zīriņu iespaidu uz apkārtnes tīrību un kārtību.

6. Par telefona sarunu limita noteikšanu. (R. Taraškevičs) Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka problemātiski ir ikgadējie telefona sarunu izmaksu pieaugumi. 2002./2003. m. g. par telefoniem samaksāts Ls 225 478, kas ir vidēji Ls 19 000 mēnesī, bet šajā mācību gadā par 1066 telefoniem samaksāts jau Ls 278 294, kas ir Ls 23 000 mēnesī. Vidēji viens stacionārais telefona numurs RTU izmaksā Ls 21,60 mēnesī, viens mobilais telefons – Ls 29,40 mēnesī, Lai nedaudz bremzētu izmaksu pieaugumu, kanclers ierosina noteikt triju veidu limitus: 1) rektoram, prorektoriem, kancleram, dekāniem, katedru vadītājiem, profesoriem (158 personām) – 50 Ls/mēn.; 2) filiāļu direktoriem, prodekāniem, nodaļu un struktūrvienību vadītājiem (173 personām) – Ls 30/mēn.; 3) pārējiem telefona numuriem – 15 Ls/mēn. Tad telefona sarunas varētu izmaksāt Ls 289 380 gadā un Ls 24 115 mēnesī, un nepārsniegtu Ls 300 000 gadā.

Ja objektīvu iemeslu dēļ nepieciešamas lielākas summas, jāraksta iesniegums, ko apstiprina struktūrvienības vadītājs. Pretējā gadījumā pārtēriņu darbinieki sedz no saviem līdzekļiem.

Vienojās, ka kanclers sagatavos attiecīgu rektora rīkojumu.

7. Par jautājumiem, kas izskatāmi Senāta maija sēdē. (M. Knite) Senāta priekšsēdētājs profesors M. Knite iepazīstināja ar jaunpienākušajiem lēmumprojektiem.

8. Tikšanās ar Vašingtonas štata universitātes (Sietla, ASV) profesoru S. Razerfordu jautājumā par Valles stipendijām. (E. Beķeris) Lai vienotos par sadarbību ar RTU, 16. jūnijā RTU viesojās Valle Scholarship stipendiju programmas diektors Skots Razerfords, Ziemeļvalstu Valle Scholarship un Skandināvijas apmaiņas programmas direktors Arilds Šanke Eikums un Norvēģijas Starptautisko ūdeņu akadēmijas Pilnvaroto padomes loceklis Bū Krancs. Viņi uz brīdi apmeklēja arī Dekānu padomes sēdi, bet vēlāk turpināja sarunas ar mācību prorektoru E. Beķeri par APF un BF studentu iespējām ar Valle Scholarship stipendijām studēt ASV.

M. E.

14

ZINĀTNE UN STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

2005. gada 31. augusts

XXII starptautiskā kartogrāfijas konference Dr. habil. JĀNIS ŠTRAUHMANIS, Ģeomātikas katedras vadītājs No 9. līdz 16. jūlijam Spānijā, Galicijas zemes galvaspilsētā Lakorunjā, notika XXII starptautiskā kartogrāfijas konference ar devīzi Kartogrāfijas iespējas mainīgajā pasaulē (Mapping Approaches into a Changing World). Šo rindu autors piedalījās pasaules kartogrāfu galvenajā pasākumā, kurš tiek organizēts ik pēc diviem gadiem.

Konference notika jaunajā kongresu pilī PALEXCO. Kā atklāšanā uzsvēra Starptautiskās kartogrāfijas asociācijas (International Cartographic Association – ICA) prezidents, Brno Masarika universitātes (Čehijas Republika) profesors Milans Konečnijs, tā bija plašākā šo pasākumu vēsturē un pulcēja ap 3000 speciālistu un augstskolas mācībspēku no gandrīz 80 valstīm, kuras pārstāvēja visus kontinentus (no mūsu kaimiņvalstīm nepiedalījās Baltkrievija). Bija pieteikti vairāk nekā 550 referāti, t. sk. divi no Latvijas (V. Veckalna ar kolēģi un mans).

Referāti bija sadalīti divdesmit deviņās tematiskās grupās, vēl gandrīz divi simti ziņojumu bija pie stendiem.

Lielais dalībnieku un interesentu skaits ir visu pasaules mēroga zinātnisko pasākumu galvenā problēma. Tematisko grupu sēdēs pastāvīgi dzirdējām balkustelpā notiekošo, jo pils telpas būvētas galvenokārt izklaides pasākumiem un skaņas izolācija bija vāja. Bet kopumā konferences organizācija bija augstā līmenī, un mani ļoti iepriecināja, ka starp klausītājiem bija daudz studentu.

Pirmā diena sākās ar svinīgu atklāšanu, katru dienu apmeklēju iespējami dažādas tematisko grupu, komisiju, darba grupu sēdes, un jaunumu bija ļoti daudz. Amerikāņi slavēja savu sistēmu telpisko datu aizsardzībā, valstī izveidota Kartogrāfijas zinātniskā komiteja (Mapping Science Committee). Tā ne tikai izstrādā telpisko datu (tie ir katras kartes satura pamatavots) politiku, bet arī atbalsta kartogrāfisko izglītību un pētniecību šajā nozarē, pat meklē sponsorus. Bet arī amerikāņiem galvenā problēma, tāpat kā Eiropā, ir telpisko datu aizsardzība. Spānijā šos datus saņem visas pašvaldības, kurām ir pieeja globālajam tīmeklim, un arī galvenā problēma ir aizsargāt telpiskos datus no neatļautas kopēšanas. Vīnes universitātes profesors V. Kaincs izteica cerību, ka, sagatavojot Austrijas e-valdības platformu, tiks ņemta vērā arī telpiskās informācijas politika, un, pēc viņa domām, pareizāk būtu runāt nevis par Austrijas e-valdību, bet gan par geovaldību (geodata – telpiskie dati – J. Š.).

Vairāki ziņotāji uzsvēra, ka Eiropā galvenais akcents jāliek uz projekta INSPIRE (Infrastructure for Spatial

Information in Europe) realizēšanu.

Mūsu valstī telpisko datu bāzes veidošanas problēmu risināšana ir posmā, kur daudzas institūcijas šādas bāzes veido, bet par valsts datu bāzi tiek tikai runāts. Šo rindu autora ziņojuma tēma bija Kartogrāfijas stāvoklis un problēmas Baltijas valstīs, un negaidīti liela interese par stāstīto bija Irānas delegācijas vadībai. Ziņojumā minēju arī robežproblēmas ar Krieviju un to, ka, veidojot šīs robežas kartes, jāizmanto satelītuzņēmumi, jo no lidmašīnas fotografēt neļauj kaimiņvalsts. Irāņu delegācijai arī esot valsts robežas karšu sagatavošanas problēmas. To risināšanā gribot lūgt mūsu ekspertu palīdzību, bet šo piedāvājumu pieņemt nevarēju, jo neesmu speciālists robežu jautājumos.

Saistībā ar kartogrāfisko un, plašāk, ģeomātisko izglītību bija atsevišķa tematiskā grupa, kurā vairākums referentu galveno uzmanību pievērsa tālmācībai (e-education). Ļoti atšķirīga pieeja bija ASV un Eiropas speciālistiem, un radās

iespaids, ka amerikāņiem šo izglītību gribas sniegt ātri, īsā laikā (protams, par maksu, tās apmērus neatklāja), bet uz manu jautājumu, ko tad viņi sagatavo – kartogrāfus vai karšu lietotājus –, atbildi nesagaidīju. Ļoti interesants bija RMIT universitātes (Austrālija) pārstāvja D. Freizera un Lorānda Etveša Universitātes (Ungārija, Budapešta) profesora L. Zentaja kopējais ziņojums par izveidoto bakalaura tālmācības studiju programmu kartogrāfijā. Autori uzsvēra, ka tālmācības kursu vajag nelielam skaitam interesentu lielajās valstīs, jo mazās valstīs nespēs nodrošināt šādas apmācības ilgtspēju.

Jāizveido vairāki mācību moduļi, bet kursiem kartogrāfijas apmācībā vajag starptautiskus standartus. Tālmācībai kartogrāfijā ir jābūt ar iespējām tieši

tikties studentam ar pasniedzēju, jo bez praktisko iemaņu apguves nevar izprast kartogrāfijas teoriju un, galvenais, tās izmantojumu praksē. Sākušās sarunas par jaunas starptautiska līmeņa kartogrāfijas

mācību grāmatas veidošanu.

Kartogrāfiskās izglītības jautājumus apsprieda arī ICA komisija, kura pētī kartogrāfijas pamatu apguvi skolā, jo tieši skolēni un skolotāji ir lielākie karšu lietotāji visā pasaulē, un secināja, ka atšķirības starp kartēm, kuras pedagogi lieto ārpus skolas un skolā, ir pārāk lielas. Daudzās valstīs ir maz skolotāju, kas prot lietot kartes skolā, skolēni ļoti maz uzzina (vai vispār neuzzina) par liela mēroga topogrāfisko karšu, aerofotoainu izmantošanas iespējām.

Piedalījos arī darba grupā par karšu ražošanu un menedžmentu, tur uzsvēra karšu kvalitātes problēmu, it sevišķi tiem attēliem, kurus lielā skaitā ievieto globālajā tīmeklī. Vienojāmies par nepie ciešamību veikt pētījumu par karšu kvalitātes kritērijiem, kurus nosaka ne tikai karšu ražotāji, bet arī to izplatītāji un lietotāji.

Konferences laikā strādāja divas izstādes: pirmā bija tehniskā izstāde (Technical Commercial Exhibition), tajā piedalījās 35 firmas un organizācijas, no kurām divas trešdaļas bija no Spā-

Mūsu valstī telpisko datu bāzes veidošanas problēmu risināšana ir posmā, kur daudzas institūcijas šādas bāzes veido, bet par valsts datu bāzi tiek tikai runāts.

2005. gada 31. augusts

15

ZINĀTNE UN STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

Ekspedīcija dokumentē pasaules vecāko akmens celtni mantojuma saglabāšanas programmās.

Ar Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) un Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu tika saskaņota irākiešu speciālistu izglītības programma pieminekļu dokumentēšanai ar modernajām fotogrammetrijas metodēm. Pirmais mācību kurss notika 2004. gada maijā un jūnijā Rīgā, kur uz mācību noslēgumu bija ieradies arī

Dr. h. c. sc. ing. JĀNIS KLĒTNIEKS Jūlija sākumā Būvniecības fakultātes mācībspēki – docents J. Klētnieks un asistents M. Kaļinka kārtējo reizi piedalījās Latvijas zinātniskajā ekspedīcijā Ēģiptē, kuras uzdevums bija noskaidrot un uzmērīt pasaulē vecākās celtnes – Džosera pakāpju piramīdas – ārējo sienu un pazemes galeriju stāvokli, lai varētu veikt nepieciešamos nostiprināšanas darbus. Pēc 1992. gadā notikušās zemestrīces piramīdas apakšzemes galeriju sienās bija parādījušās plaisas, bet no virsdaļas sienām nobruka akmeņi, kas radīja briesmas daudzajiem tūristiem, kas apmeklē šo senās pasaules brīnumu.

Avārijas stāvoklī nonākušo senatnes pieminekļu izpēte ir viens no pasaules kultūras mantojuma saglabāšanas uzdevumiem, jo sniedz vajadzīgo informāciju aizsardzības jautājumu risināšanā un pareizo lēmumu pieņemšanā. Šis darbs prasa ne tikai tehniskas zināšanas un dokumentālu precizitāti, bet arī dziļu pietāti, pacietību un saistīts ar racionālu pieejamo resursu izmantošanu. Zinātniskai izpētei ierobežotais finansējums, darbu sezonālais raksturs spiež meklēt paņēmienus, kā īsākā laikā ar modernajām tehnoloģijām veikt augstvērtīgus pētījumus. Šajā jomā ievērojamu ieguldījumu devusi Latvijas zinātniskā ekspedīcija Karnakas tempļu pētījumu atbalstam, ko Latvijas Aizrobežu mākslas muzejs izveidoja 2001. gadā sadarbībā ar Ēģiptes Senatnes augstāko padomi un Francijas zinātniekiem. Ekspedīciju vada Rīgā strādājošais franču arhitekts Dr. arh. Bruno Delāns, un tajā iekļāvušies arī RTU arhitektūras un ģeoinformātikas speciālisti. Ekspedīcijas patronese ir Valsts prezidente Vaira VīķeFreiberga.

Latvijas zinātniskā ekspedīcija jau piedalījusies vairāku Ēģiptes senatnes pieminekļu izpētē. 2002. gada pavasarī ekspedīcija Karnakā veica 7. pilona fotogrammetrisko uzmērīšanu. Pirmo reizi Ēģiptes pieminekļu izpētes praksē ekspedīcija ieguva precīzus hieroglifu un vissīkāko bareljefu detaļu attēlus, ko

valdes struktūru. Nīlas plūdu laikā iedzīvotājus organizēja sabiedriskajiem darbiem. Nav zināms, kas deva impulsu tik grandiozas piramīdas celtniecībai, ko nevar iedomāties pat mūsdienu apstākļos. Un tas notika laikmetā, kad ēģiptieši vēl nepazina ne bronzu, ne dzelzi. Darbarīkus izgatavoja tikai no vara un krama šķēpelēm. Akmens bloku atskaldīšanai, izgatavošanai un

Skats uz Džosera piramīdas kompleksu Sakārā. Būvēts ap 2700. gadu p. m. ē.

Foto no raksta autora personīgā arhīva.

Avārijas stāvoklī nonākušo senatnes pieminekļu izpēte ir viens no pasaules kultūras mantojuma saglabāšanas uzdevumiem, jo sniedz vajadzīgo informāciju aizsardzības jautājumu risināšanā un pareizo lēmumu pieņemšanā.

agrāk pētnieki zīmēja ar roku, uzmērījumus veicot no stalažām.

Pirmās ekspedīcijas iegūtos rezultātus atzinīgi novērtēja Ēģiptes Senlietu augstākā padome, un latviešu speciālisti saņēma atļauju turpināt pētījumus Karnakas tempļu kompleksā. 2004. gada pavasarī ekspedīcija veica 8. pilona izpēti.

Tempļa dokumentēšanai ekspedīcija izmantoja jaunu lāzera skenēšanas metodi ar Vācijā izstrādāto Callidus sistēmas trīsdimensiju skeneri, kas iepriekš jau bija pārbaudīts Rīgas Doma baznīcas velvju deformāciju izpētē. Ar to tika sperts jauns solis senatnes pieminekļu dokumentēšanas tehnoloģijā, kas nostiprināja Latvijas zinātniskās ekspedīcijas prioritāti pasaules kultūras mantojuma izpētes jomā. Šajā laikā ekspedīcija paplašināja arī savu darbību, iesaistoties Irākas kultūras

Faraons Džosers, skulptūras fragments.

Irākas kultūras ministrs M. Al-Jazairi. Š. g. pavasarī apmācību turpināja Kairā, kur piedalījās arī ēģiptiešu speciālisti.

Nākamo apmācību ciklu ekspedīcija plāno īstenot Jemenas galvaspilsētā Amanā.

Unikālā pakāpju piramīda

Ievērojamā pakāpju veida akmens piramīda celta apmēram pirms 4700 gadiem. Tā atrodas uz tuksnešainā Sakāras kaļķakmens plato, netālu no senās galvaspilsētas Memfisas. Piramīda paceļas virs Ēģiptes Senās valsts 3. dinastijas otrā valdnieka Džosera (2667.–2648. g. p. m. ē.) kapavietas. Ēģipte toreiz jau bija izveidojusies par spēcīgu centralizētu valsti ar labi organizētu un stingru pār-

transportēšanai uz būvvietu bija jāpieliek liels fizisks spēks, darbā iesaistot daudz cilvēku. No praktiskā viedokļa tik grandiozas akmens būves celtniecības jēga nav izprotama. Jādomā, ka ideja slēpjas seno ēģiptiešu ticējumos par dievišķā valdnieka dvēseles nemirstību, par viņa pēcnāves dzīvi mūžībā.

Džosera piramīdas arhitektūras formu radījis faraona valsts pārvaldnieks un augstākais priesteris Imhoteps. Viņš arī bijis prasmīgs arhitekts, astronoms, ārsts un ar daudzām citām zināšanām apveltīta personība. Uz to norāda kādas Džosera skulptūras pakājē iecirstais hieroglifu teksts. Piramīda jau pēc uzcelšanas uzskatīta par brīnumu, un tā izplatījusi Ēģiptes slavu tālu aiz

XXII starptautiskā kartogrāfijas konference nijas. No ārzemju kompānijām jānosauc Intergraph (ASV), ar kuru zinātniskās sadarbības līgums ir arī Ģeomātikas katedrai; ITC (International Institute for Geo-information Science and Earth Observation – Nīderlande), kuras galvenais produkts ir izglītības programmas kartogrāfijā, fotogrammetrijā, tālizpētē, ģeoinformātikā, resursu menedžmentā. Tehniskajā izstādē piedalījās arī viens izdevējs – Elsevier, kas publicē vairākus starptautiski atzītus zinātniskus žurnālus fotogrammetrijā,

tālizpētē, resursu plānošanā, kā arī speciālo literatūru. Jaunākos žurnālus tagad var iepazīt arī mūsu katedrā.

Otra plašākā bija karšu izstāde, kurā savus jaunākos izdevumus demonstrēja 48 valstis. Interesantāko darbu vidū jāmin poļu atlants vājredzīgiem un neredzīgiem skolēniem, Ķīnas pilsētu zemes cenu atlants (pirmais šāda tipa pasaulē), franču kartes par cunami skarto reģionu, daudzas satelītkartes jeb kartes, kas gatavotas uz Zemes pavadoņu attēlu bāzes, Izraēlas atlants krievu valodā speciāli

ieceļotājiem no Krievijas, holandiešu atlants, kas sagatavots, izmantojot tikai ĢIS. Baltijas valstis izstādēs pārstāvētas nebija, čehu kolēģi, piemēram, man apgalvoja, ka viņu 24 jaunākās kartes līdz izstādei nav nonākušas vietējo organizatoru neizdarības dēļ. Diemžēl Latvijas attēls vairāku valstu kartēs ir, maigi sakot, nepilnīgs, un tā ir tikai mūsu pašu vaina. Te jāmin, ka pirms Otrā pasaules kara Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecības saņēma daudzus eksemplārus valsts karšu angļu, vācu

valodā, un to uzdevums bija izplatīt kartes attiecīgās valstīs. Atliek cerēt, ka šo vēsturisko pieredzi mēs ņemsim vērā, jo objektīvas valsts kartes svešvalodā izdot nav nekādu problēmu, protams, ja būs valsts pasūtījums un finansējums.

Nākamā – XXIII Starptautiskā kartogrāfijas konference – ar devīzi Kartogrāfija katram un tev (Cartography for everyone and for you) notiks 2007. gada 4.–10. augustā Maskavā.

16

INFORMĀCIJA

2005. gada 31. augusts

Ekspedīcija dokumentē pasaules vecāko akmens celtni

Džosera pakāpju piramīda, skats no dienvidpuses.

Ieeja piramīdā no ziemeļu puses.

robežām. Mūsdienās tā ir ne vien pirmā pasaulē uzceltā piramīda, bet arī vecākā saglabājusies akmens celtne.

Piramīda ietilpst plašā nekropoles ansamblī, kur arheologi atklājuši dažādu celtņu drupas. Ziemeļdaļā piramīdai piekļaujas aizlūgumu templis, bet austrumpusē izvietojas vairākas ēkas ar krāšņām, rituāliem un procesijām piemērotām telpām. Dienviddaļā plešas plašs pagalms. Senatnē visu šo celtņu kompleksu ierobežojusi ap 10 m augsta kaļķakmens siena, ietverot kopumā 15 ha lielu platību, kas pielīdzināma nelielai tālaika pilsētas teritorijai.

Džosera piramīdas ansamblī sastopamas dažādas arhitektūras formas, detaļas un materiāli. Vairākām celtnēm sienas būvētas no saule izkaltētiem ķieģeļiem, kas izgatavoti no Nīlas mālaino dūņu un salmu sajaukuma, bet griesti segti ar koka sijām. Pati piramīda, kā to noskaidrojuši pētnieki, uzbūvēta pakāpeniski vairākos periodos. Sākumā izrakta ap 30 m dziļa šahta, kuras apakšdaļā ierīkota valdnieka kapavieta, bet virsdaļa pārsegta ar 8 m augstu celtni –

zemes telpu struktūra ir sarežģīta un atšķiras no citiem arhaiskā laikmeta apbedījumu veidiem. Bez apbedījumu šahtām klintājā izcirstas daudzas ejas un galerijas gandrīz 6 km kopgarumā.

Uz valdnieka Džosera kapavietu no piramīdas ziemeļpuses ved slīpas kāpnes, kas vietām nosprostotas ar lieliem granīta blokiem. Arī ieeju piramīdā kādreiz sedzis milzīgs granīta bluķis. Kapeņu izlaupītāji tāpēc izcirtuši citas ejas, kas līku ločiem ved uz pazemes telpām.

Džosera kapenes priekštelpu sienas greznojušas zilas un zaļas ar lazurīta glazūru klātas akmens plāksnītes. Apdedzināmas glazūras izgatavošanas prasme akmens plāksnīšu pārsegšanai uzskatāma par vienu no ievērojamākiem ēģiptiešu izgudrojumiem. Plāksnītes pie sienas piestiprinātas bez jebkādas saistvielas, jo ēģiptieši tās vēl nepazina. Tāpēc plāksnītes ievietotas starp sienā iegrebtajām gropēm. Sevišķi krāšņa ir kapenes priekštelpa ar trim nišām, ko grezno kaļķakmenī iegravēti valdnieka Džosera attēli un pārvaldīto zemju simboli.

mastabu, kas bija viena no senākajām ēģiptiešu faraonu kapeņu formām.

Pēc tam mastaba aplikta ar akmens blokiem un austrumpusē paplašināta.

Zem paplašinājuma papildus ierīkotas apbedījumu šahtas faraona ģimenes locekļiem, kā arī telpas upurēšanai un ziedojumiem. Pēc tam mastaba pārbūvēta par četru pakāpju piramīdu, bet tālākajā izbūves posmā paplašināta un paaugstināta, līdz sasniedza sešus pakāpienus. Tādējādi Imhoteps kapenēm radīja jaunu, monumentālu arhitektūras formu, kur pakāpju veidā it kā aizvien mazākas mastabas paceļas viena virs otras, sniedzoties augšup pret debesīm.

Piramīda ieguva 62 m lielu augstumu, bet pamatne veidoja ģeometriski pareizu taisnstūri (121x109 m) ar precīzu malu orientējumu pret debespusēm. Bija sasniegta apbrīnojami augsta akmens būves konstruktīvā noturība, piramīdā iebūvējot un līdzsvarojot ap 300 tūkstošiem akmens bloku, kas bez jebkādas saistvielas saturēja kopā smago celtni.

Arī zem piramīdas izbūvēto apakš-

Ekspedīcijas vadītājs Dr. arh. Bruno Delāns un Dr. inž. Jānis Klētnieks.

Pie Džosera kapavietas tagad var nokļūt pa gandrīz 400 m garu eju.

Apbedījuma telpu klāj deviņi lieli kaļķakmens bloki, zem kuriem atradies akmens sarkofāgs, izgreznots ar lielām piecstaru zvaigznēm. Dārgumu laupītāji arī to nav saudzējuši, no sarkofāga saglabājušies vairs tikai daži fragmenti, bet faraona mūmija iznīcināta. Arī pēdējā zemestrīce nodarījusi lielu postījumu.

Apbedījumu telpu klāj akmeņi un koka siju gabali, kas nokrituši no šahtas kupola, vietām iedragājot masīvos kapenes pārseguma akmens blokus.

Džosera piramīdas kompleksu pētījuši angļu arheologi Sesils Firs un Džeims Kvibells. Pēdējos 70 gados vislielāko ieguldījumu devis franču arhitekts un arheologs Žans Filips Lauērs. Viņš noskaidroja arheoloģiskajos izrakumos atsegto konstrukciju funkcionālo nozīmi un veica pirmos rekonstrukcijas darbus.

Tagad pētījumus turpina Latvijas zinātniskā ekspedīcija, kurai uzticēts sagatavot priekšlikumus avārijas stāvoklī esošo konstrukciju nostiprināšanai, kā arī nākotnē turpināt izpētes darbus.

Džosera sarkofāga fragments ar piecstūrainu zvaigžņu attēliem.