Nr 1 31 08 2006

Nr. 1 (1316) 2006. gada 31. augusts

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

Godātie RTU studenti, mācībspēki un darbinieki!

RTU absolventu diplomus turpmāk rotās EK Diploma pielikuma Atzinības zīme Esam sekmīgi aizvadījuši kārtējo spraiga darba gadu Eiropas Savienības universitātes statusā un par padarīto varam būt gandarīti. Esam nodrošinājuši plānoto jauno speciālistu sagatavošanu, esam apguvuši liela apjoma Eiropas Savienības finansējumu, gan iegādājoties zinātniskajam un mācību darbam nepieciešamo aparatūru, gan rekonstruējot inženiertehniskās sistēmas, gan remontējot daudzas auditorijas, laboratorijas un kabinetus, lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju procesu. Aizvien vairāk mēs sākam tuvoties veco Eiropas valstu universitāšu līmenim. Taču darba vēl daudz, un tikai visi kopā, plecu pie pleca mēs spēsim realizēt savas ieceres.

Sekmīgi noslēgusies jauno studentu uzņemšana pamatstudijās: uz 1917 valsts finansētajām studiju vietām mums bija 9017 pieteikumu, no tiem 4662 kā pirmā prioritāte.

Tas nodrošināja labu konkursu, un mēs ceram, ka jaunie studenti veiksmīgi iekļausies sarežģītajā RTU studiju procesā un ar labiem rezultātiem spēs turpināt studijas. Paldies visiem, kas reklamēja studijas RTU, paldies Uzņemšanas komisijai un visiem tiem vecāko kursu studentiem, kas aktīvi iekļāvās jauno studentu uzņemšanas procesā.

Apsveicu dižo Rīgas Tehniskās universitātes studentu, mācībspēku un darbinieku saimi jaunajā 2006./2007. studiju gadā!

Novēlu visiem studējošajiem jaunajā mācību gadā droši kāpt lielajā zinību kalnā.

Daudz veiksmes un patiesa prieka par sasniegto, piedzīvoto un pārdzīvoto!

Novēlu visiem mācībspēkiem un darbiniekiem neatlaidību, veiksmi un radošus panākumus. Un, protams, stipru veselību, jo mums vēl kopā daudz kas jāpaveic! Rīgas Tehniskās universitātes vārdam jāskan pasaulē tikai pozitīvā nozīmē!

Akadēmiķis IVARS KNĒTS, rektors

Eiropas Komisijas (EK) Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) ir piešķīrusi Diploma pielikuma Atzinības zīmi, tā apliecinot, ka RTU veiksmīgi īsteno iekļaušanos Eiropas vienotajā augstākās izglītības telpā. Eiropas vienoto Diploma pielikumu kopā ar diplomu visi RTU absolventi studiju noslēgumā saņem jau trīs gadus, bet turpmāk uz RTU Diploma pielikumiem tiks izvietota Atzinības zīme (Diploma Supplement Label), kas apliecina RTU diploma pielikuma pilnīgu atbilstību Eiropas Komisijas prasībām.

EK Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras «Erasmus», «Jean Monnet» un studiju centra daļas vadītājs Ralfs Rēders vēstulē RTU rektoram akadēmiķim Ivaram Knētam raksta, ka aģentūra nolēmusi piešķirt RTU Diploma pielikuma Atzinības zīmi pēc konsultācijas ar neatkarīgiem ekspertiem.

Diploma pielikuma Atzinības zīme ir apliecinājums tam, ka augstākās izglītības iestāde ir sekmīgi izpildījusi vienu no Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas veidošanas procesa (t. i., Boloņas procesa) nosacījumiem – studiju noslēgumā kopā ar diplomu visiem absolventiem izsniegt Eiropas vienoto Diploma pielikumu gan diploma izdevējvalsts oficiālajā valodā, gan angļu valodā.

Diploma pielikums ir tekstveida informācija, kas pēc vienotas – EK, Eiropas Padomes un UNESCO/CEPES izstrādātas – formas apraksta augstskolas absolvēšanas un ar to saistītās kvalifikācijas raksturlielumus. Diploma pielikuma mērķis nacionālā un starptautiskā mērogā ir atvieglot un uzlabot akadēmisko rezultātu izvērtēšanu un atzīšanu, kas savukārt atvieglo un uzlabo absolventu mobilitāti gan valsts iekšienē, gan ārzemēs.

Informācijas centrs

2

INFORMĀCIJA

Apsveicam TMF doktorantu T. Torimu, kas 2006. gada 22. martā aizstāvējis promocijas darbu «Dīzeļdzinēju kloķvārpstu kakliņu virsmas apstrādes pētījumi» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu mašīnzinātnes nozares mašīnbūves tehnoloģijas apakšnozarē.

MLĶF doktorantu J. Gulbi, kas 2006. gada 18. maijā aizstāvējis promocijas darbu «Jaunu 2-heteroaril-3,5,6,-trihlor-1,4benzohinonu sintēze» un ieguvis ķīmijas doktora zinātnisko grādu ķīmijas nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē.

ETF doktorantu A. Asaru, kas 2006. gada 15. jūnijā aizstāvējis promocijas darbu «Entropijas maksimuma metodes

lietošana tīkla mezglu rindu vadībai pašlīdzīga trafika vidē» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektronikas un telekomunikāciju nozares elektrosakaru apakšnozarē.

ETF doktorantu S. Iļņicki, kas 2006. gada 15. jūnijā aizstāvējis promocijas darbu «Datu pārraides tīkla iekārtu veiktspējas pētīšana nestacionāras slodzes vidē» un ieguvis inženierzinātņu doktora

2006. gada 31. augusts zinātnisko grādu elektronikas un telekomunikāciju nozares elektrosakaru apakšnozarē.

IEF doktorantu V. Skribanu, kas 2006. gada 19. jūnijā aizstāvējis promocijas darbu «Latvijas būvniecības nozares prognozēšanas modelis» un ieguvis ekonomikas doktora zinātnisko grādu vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.

Septembrī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Transporta un mašīnzinību fakultātes 1. kategorijas speciālistu Gunāru Reiniku, Būvniecības fakultātes docentu Jāni Auzukalnu, Studentu pilsētiņas vecāko administratori Skaidrīti Slengmani, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes apkopēju Maiju Bērziņu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesoru Juri Ziemeli, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes lektori Veru Gošteinu,

Transporta un mašīnzinību fakultātes šveicari Ņinu Rakčejevu, Valodu institūta lektoru Igoru Ivaškinu, Transporta un mašīnzinību fakultātes laboratorijas vadītāju Aleksandru Januševski, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesoru Valdi Kokaru, Ventspils filiāles nodaļas vadītāju Vinetu Gobiņu, Humanitārā institūta asociēto profesoru Gunāru Ozolzīli.

RTU studētgribētāju skaits aug du situāciju skaidro ar to, ka fakultāšu pieteiktais budžeta vietu skaits maģistrantūrā šogad neatbilda reālajai situācijai – RTU bakalaura programmas beigušo skaits bija Pilna laika bakalaura studiju programmās studijām par valsts budžeta līdzekļiem mazāks nekā budžeta vietu skaits maģistrantūrā. Pēc I. Odīša domām, budžeta vietu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) šogad ieskaitīti 1917 studenti. Uzņemšanas lai- skaits maģistrantūrā kopumā nākotnē būtu jāsamazina: «Tā nevar būt masveida izglīkā tika saņemti 4662 reflektantu pieteikumi. RTU Uzņemšanas komisijas galvenais tība. Maģistrantūrā jāmācās tiem, kas ir orientēti uz zinātni, nākotnē plāno studēt sekretārs Ivars Odītis informē, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, studētgribētāju skaits doktorantūrā un strādāt augstskolā. Pašlaik tā nenotiek.» ir palielinājies – pērn uzņemšanas laikā tika saņemti 4444 reflektantu pieteikumi Vērtējot uzņemšanu kopumā, I. Odītis teic, ka nekādu lielu pārsteigumu vai vilpilna laika studijām par budžeta līdzekļiem un ieskaitīti tika 1805 studenti. Šā gada šanās momentu šogad nav bijis. Joprojām pārsteidz jauniešu nepatstāvība, jo liela dauzņemšanas rezultātus viņš vērtē kā veiksmīgus, jo bakalaura programmās visas bu- ļa reflektantu uz pieteikšanos studijām ierodas vecāku pavadībā un nav pat iepriekš džeta vietas ir aizpildītas. interesējušies par studiju iespējām. «Mēs katru gadu tērējam milzu naudu, izdodot Lielākais iesniegumu skaits šogad tradicionāli saņemts studijām IEF – 1259 pie- dažādus informatīvus materiālus par studijām RTU, braukājam pa skolām, informējot teikumi – un BF – 1003 pieteikumi. Savuskolēnus, bet liela daļa jauniešu tik un tā kārt lielākais konkurss uz vienu budžeta atnāk nepārliecināti par savu izvēli,» stāsvietu bija APF, kur uz 25 budžeta vietām ta I. Odītis. Šogad, jau iesniedzot dokupretendēja 336 reflektanti (13,4 uz vienu mentus, reflektantiem tika izsniegta inforvietu). I. Odītis secina, ka jaunas tendenmācija par uzņemšanas procesa norisi un ces, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, APF: 25 budžeta vietas, 336 pieteikumi, 13,4 reflektanti veicamajiem pasākumiem, lai veiksmīgi šogad uzņemšanas laikā nav iezīmējušās. studijas RTU. Tomēr uzņemšanas uz vienu vietu, 25 ieskaitīti; DITF: 380, 447, 1,18, 407; BF: 152, sāktu IEF studijas ir salīdzinoši vieglākas nekā komisijas darbiniekiem ik dienu bijis jācitās RTU fakultātēs, ar ko skaidrojams 1003, 6,6, 152; EEF: 230, 277, 1,2, 230; ETF: 280, 326, 1,16, 286; atbild uz daudziem telefonzvaniem un arī lielais pieteikumu skaits. Savukārt kon- IEF: 140, 1259, 6,2, 143; MLĶF: 170, 267, 1,57, 175; TMF: 320, 410, e-pasta vēstulēm. «Piemēram, viens no kursu BF, pēc I. Odīša vārdiem, «veido Reflektants aizbrauc mājās 1,28, 320. Daugavpils filiāle: 115, 119, 1,03, 95; Liepājas filiāle: gadījumiem. pati dzīve» – jaunieši zina, ka darbaspēka un, lai gan viņam visa informācija ir izšajā nozarē gan Latvijā, gan citās valstīs 70, 117, 1,63, 64; Ventspils filiāle: 35, 31, 0,88, 20. sniegta drukātā veidā, zvana man, jautā, patlaban trūkst un peļņa arī ir salīdzinoši kas tālāk jādara. Es viņam prasu: vai jūs augstāka nekā citās profesijās. lasījāt? Viņš atbild: nē, nelasīju.

Lielākais konkurss uz budžeta vietām šogad tradicionāli izdruku Ne tik veiksmīgi šogad uzņemšanā veiJautāju: kāpēc nelasījāt? Viņš: nezinu, kācies RTU filiālēs – Ventspilī, Daugavpilī bijis jāiztur topošajiem arhitektiem. pēc. Vienkārši nelasīju,» brīnās I. Odītis, un Liepājā. Ventspils filiālē uz 35 budžeta piebilstot, ka šo varētu uzskatīt par uzvietām pilna laika bakalaura studiju proņemšanas kuriozu, lai gan šādi kuriozi sagrammās tika saņemts tikai 31 pieteikums un ieskaitīti tikai 20 reflektanti. Liepā- springtajā uzņemšanas laikā krietni kaitina un traucē darbu. Reflektantiem un viņu jas filiālē uz 70 budžeta vietām pretendēja 117 reflektanti un tika ieskaitīti 64, bet ģimenes locekļiem šogad grūtības sagādājusi arī RTU informatīvā sistēma internetā, Daugavpils filiālē uz 115 vietām bija pieteikušies 119 reflektanti, ieskaitīti – 95. kurā bija iespējams aplūkot uzņemšanas rezultātus. Daudziem reflektantiem nav bijis Līdz ar to vairākas budžeta vietas palika neaizpildītas. I. Odītis uzskata, ka šajā si- saprotams, kāpēc vienu dienu viņi atrodas 4. vietā, bet nākamajā – jau 44. Savukārt tuācijā vainojamas pašas filiāles, jo tika piedāvātas tādas studiju programmas, kurās mammām un vecmammām, kuras aktīvi sekojušas līdzi savu atvašu pirmsstudiju konkrētajos reģionos ir liela konkurence ar citām mācību iestādēm. Šādā situācijā sekmēm, grūtības sagādājušas paroles, kuras datu aizsardzības dēļ tika izsniegtas jaunieši labprātāk izvēlas studēt tajās augstskolās, kurās ir vieglāk mācīties. Turklāt katram reflektantam. Līdz ar to nākamgad plānots šo sistēmu vienkāršot. Nākamgad, Daugavpils situācijā lielu lomu nospēlē faktors, ka citas mācību iestādes piedāvā stu- iespējams, tiks arī saīsināti uzņemšanas termiņi. I. Odītis uzskata, ka lietderīgāk būtu dijas krievu valodā. I. Odītis uzskata, ka filiālēm šā gada pieredze ir nopietni jāpār- pieņemt dokumentus pusotru nedēļu, nevis divas – kā tas bija līdz šim. Arī reģistrādomā un turpmāk būtu jāpiedāvā reflektantiem tādas programmas, kurām tuvākajā cijas laiks budžeta vietām ir pārāk ilgs – līdzšinējo piecu dienu vietā, iespējams, nāapkārtnē nav konkurentu, piemēram, transports, mehānika vai mašīnbūve. kamgad būs tikai trīs. Nākamgad plānots arī vēl rūpīgāk izstrādāt informāciju, kas Sliktāk ar uzņemšanu veicies arī maģistrantūrā, kur daļa budžeta vietu palika neaiz- tiek izsniegta reflektantiem, lai topošajiem studentiem un viņu līdzjutējiem atvieglotu pildītas. Līdz ar to plānots veikt budžeta vietu pārdali pa programmām. I. Odītis šā- informācijas ieguvi un izmantošanu.

LELDE PETRĀNE

Uzņemšanas rezultāti:

2006. gada 31. augusts

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

3

Starptautiska vasaras universitāte topošajiem arhitektiem

EVITA SERJOGINA, SSAD projektu koordinatore 14. augustā laikmetīgās kultūras centrā «Noass» tika atklāta RTU APF un SSAD organizētā starptautiskā vasaras universitāte arhitektūras studentiem «Industriālais arhitektūras mantojums mūsdienu pilsētvidē». Šāda starptautiska vasaras universitāte arhitektūras studentiem RTU notika jau ceturto gadu, un tā pulcēja 26 arhitektūras studentus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Rumānijas, Gruzijas, Serbijas, Polijas, Beļģijas, Vācijas, Itālijas un ASV augstskolām.

Divas nedēļas RTU mācībspēku un vieslektoru vadībā studenti, kuru lielākajai daļai šī bija pirmā iepazīšanās ar Rīgu, apzināja Rīgas kultūrvēsturisko vidi, īpašu vērību veltot industriālajam mantojumam – tai kultūras vērtību daļai, kas atspoguļo Lat vijas ražošanas un transporta attīstības vēsturi. Vasaras universitātes programmā bija iekļautas lekcijas, diskusijas, mācību ekskursijas, objektu apsekojums, novērtējums un analīze. Profesori Jānis Krastiņš un Ojārs Spārītis vasaras universitātes dalībniekus iepazīstināja ar Rīgas arhitektūras vēsturi. Arhitekts Juris Poga stāstīja par savu pieredzi rūpnīcas «VEF» renovācijā. SIA «Jaunrīgas attīstības uzņēmuma» valdes priekš-

sēdētājs Valters Māziņš sniedza ieskatu investoru attieksmē un lomā vēsturiskā mantojuma kvalitāšu vērtēšanā. Kopā ar arhitekti Ievu Zībārti studenti analizēja industriālā mantojuma nozīmi kultūras būvju kontekstā, bet sociālais plānotājs Jonass Bīhels palīdzēja jauniešiem izprast industriālā mantojuma sociālos aspektus.

Lai apzinātu Rīgas industriālā mantojuma kultūrvēsturiskās un unikālās vides arhitektoniskās vērtības un rastu idejas šo objektu saglabāšanai un jaunu funkciju piešķiršanai, studenti profesionāļu vadībā strādāja tematiskās darba grupās un risināja pilsētvides problēmas Valmieras ielā, tā saukto Sarkano spīķeru rajonā Centrāltirgū, kā arī kvartālā starp Aristīda Briāna, Annas, Miera un Maiznīcas ielu. Darba grupas vadīja RTU mācībspēki: profesors Jānis Krastiņš, praktiskais docents Uģis Bratuškins, lektore Anita Antenišķe un asistents Arne Riekstiņš.

Ar vasaras universitātes laikā tapušajiem studentu priekšlikumiem Rīgas vēsturiskās industriālās vides attīstībai ikviens interesents var iepazīties izstādē Arhitektu namā, Torņa ielā 11, līdz 11. septembrim. Tie tiks apkopoti un tiražēti arī CD ROM formātā.

Vasaras universitātes īstenošanu atbalstīja Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, LR Izglītības un zinātnes ministrija un Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests.

Foto: Ilze Zilgalve

Piedzīvojumi un konference Prāgā IEVA STRAZDA, APF studente Pateicoties RTU APF un Latvijas Zinātnes padomes Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas atbalstam, man un manai kursabiedrenei Madarai bija iespēja piedalīties konferencē «Safeguarded Cultural Heritage Understanding and Viability for the Enlarged Europe», kas no 31. maija līdz 3. jūnijam notika Prāgā. Septītajā Eiropas Komisijas rīkotajā konferencē tika aplūkoti dažādi ar kultūras pieminekļu izpēti, saglabāšanu un ekspluatāciju saistīti jautājumi. Speciālisti no dažādām Eiropas valstīm dalījās savā pieredzē. Mēs ar kursabiedreni Madaru izstrādājām planšeti par muižu kompleksu restaurāciju un integrēšanu mūsdienu pilsētvidē.

Dalība konferencē ļāva mums iegūt jaunas zināšanas, iepazīt Prāgas kultūrvēsturisko mantojumu un unikālos arhitektūras pieminekļus, kā arī iegūt jaunus paziņas.

Lai gan bieži apmaldījāmies un bija problēmas ar sazināšanos (vietējie iedzīvotāji salīdzinoši slikti runāja gan angļu, gan krievu valodā, savukārt mēs nepratām čehu valodu), par Prāgu palikušas ļoti labas atmiņas.

Neiztikām bez piedzīvojumiem. Ērtības labad bijām nolēmušas savu planšeti izdrukāt uz vietas, taču konferenču centrā tas diemžēl nebija iespējams, tāpēc devāmies uz pilsētu. Laika trūkums un svešā vieta radīja stresu, bet pilsēta, liktenis un sieviešu intuīcija mums palīdzēja – planšete tika izdrukāta un nogādāta uz konferences norises vietu laikā.

Pārsteigumu pilns bija arī mājupceļš uz Rīgu. Viss sākās ar paziņojumu, ka autobuss uz Rīgu nekursēs ne šodien, ne tuvākās nedēļas laikā. Pēc ilgas skaidrošanās uzzinājām, ka mums jādodas uz citu «Nordea» firmas filiāli. Laimīgi atradām pareizo autobusu, apsēdāmies un jau paguvām aizmirst satraukumu, bet jau pēc stundas laimes sajūta bija vējā, jo autobuss salūza. Šo ķibeļu dēļ Latvijā atgriezāmies daudz vēlāk nekā bija plānots. Lai nu kā, ceļojums uz Prāgu un dalība konferencē bija tā vērta, jo iegūtās zināšanas un pieredze ir nenovērtējama.

Foto no raksta autores personīgā arhīva.

4

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Rīgā pašlaik viss ir iespējams

E. SERJOGINA Šis nebūs stāsts par mūsu studentiem, kas dodas uz aizjūras zemēm gudrības smelties. Šis būs stāsts par čehu puisi, kas pagājušā gada augustā ieradās Rīgā, lai kā apmaiņas programmas «Socrates/Erasmus» students gadu studētu Rīgā, RTU APF. Mihals zināja, ka studijas pie mums notiek latviešu valodā, taču tas viņu nebaidīja. Mēnesi viņš intensīvi mācījās latviešu valodu un uzlaboja savas angļu valodas prasmes.

Viņš bija vienīgais ārzemju students fakultātē un pirmais no Prāgas Tehniskās universitātes, kurš atklāja, ko nozīmē studēt arhitektūru Rīgā.

Parasti arhitektūras studenti apmaiņas semestrī dodas uz Itāliju, Skandināviju, Vāciju. Latvija nebūt nav populārākā vieta, kur studēt arhitektūru. Tāpēc jautāju Mihalam, kas noteica viņa izvēli. Izrādās, galvenais iemesls esot bijis tas, ka neviens cits Prāgas Tehniskās universitātes students līdz šim vēl nebija izvēlējies apmaiņas semestri pavadīt Rīgā. Viņš gribējis būt pirmais. Ierodoties Latvijā, Mihalam īsta priekšstata ne par Latviju, ne Rīgu nav bijis. Vienīgais, ko viņš zinājis, ka Rīga lepojas ar jūgendstila arhitektūru.

Sākumā Mihals Rīgā juties kā svešinieks. Viss bijis jāapgūst un jāsaprot pašam, grūtības sagādājis latviešu valodas zināšanu trūkums, arī angļu valodas prasmi nācies pilnveidot. Vietējie studenti neesot bijuši pārāk atsaucīgi. «Atklāti sakot, man šķiet, ka lielākā daļa no maniem Latvijas studiju biedriem arī tagad, pēc gada, vēl nezina, kā mani sauc. Lai cik dīvaini tas būtu, lielākā daļa no draugiem, ko esmu Rīgā ieguvis, ir Mākslas akadēmijas studenti, nevis APF studenti,» stāsta Mihals. Taču fakultātes mācībspēki vienmēr bijuši pretimnākoši un darījuši visu, lai viņš varētu sekot līdzi studiju procesam un iejustos fakultātes dzīvē. Pamazām Mihals iepazinis pilsētu un ieguvis draugus. «Tagad zinu, ka Rīga dažādos gadalaikos var būt atšķirīga. Vasarā un pavasarī pilsēta ir tik saulaina un skaista! Ielās ir ļoti daudz tūristu, visapkārt kūsā dzīvība. Tas ir pārsteidzoši! Taču ziemā Rīga krasi maina savu seju. Aukstums lika man ne pa jokam trūkties! Pošoties atceļam uz Prāgu, saprotu, ka Rīgā man tiešām patīk. Tīras ielas, burvīgi parki un jauki cilvēki. Šeit dzīvojot, man nebija nekādu

2006. gada 31. augusts

problēmu vai konfliktsituāciju. Varbūt man laimējās satikt tikai labus cilvēkus,» prāto Mihals.

Jautāts par to, kā atšķiras arhitektūras studijas Rīgā un Prāgā, viņš atzīst, ka atšķirību ir daudz, bet piebilst, ka, iespējams, viņa priekšstati par studijām šeit būtu citādi, ja viņš zinātu latviešu valodu un fakultātē būtu vēl citi apmaiņas studenti. Prāgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte esot daudz lielāka, studentiem tiek piedāvāti vairāki izvēles kursi. Katru gadu arhitektūras studijas sāk apmēram 200 jauni studenti. Rīgā Mihals dažbrīd juties kā savulaik vidusskolā, jo fakultāte ir maza, studentu un mācībspēku nav daudz, gandrīz visi cits citu pazīst. Mūsu APF ēka Mihalam šķitusi drūma. Lai arī auditorijas ir izremontētas, būtu nepieciešams iekārtot telpas, kur studenti var uzturēties lekciju starplaikos, savstarpēji diskutēt, satikties ar mācībspēkiem.

Prāgā reti kurš arhitektūras students paralēli studijām strādā birojā. Tas vienkārši nav iespējams, jo studijas prasa daudz laika – lekcijas, projektu darbs, to nav iespējams savienot ar darbu. Rīgā Mihalam radies priekšstats, ka studenti vairāk strādā nekā studē. Arī viņš pats ātri atradis darbu birojā un ir laimīgs par starptautiskā kolektīvā iegūto darba pieredzi. Mihals birojā strādāja kopā ar diviem vācu puišiem, kas stāstījuši, ka Vācijā arhitektiem darbu atrast nav viegli. «Rīga arhitektiem piedāvā lieliskas iespējas.

Pie mums Prāgā arhitektu vidū valda lielāka konkurence,» secina Mihals. Viņaprāt, pilsētas attīstība ir ļoti interesants jautājums, varot just, ka Rīga pamazām sāk kļūt par mūsdienīgu pilsētu. «Ir grūti vērtēt «Hansabankas» ēku vai viesnīcu «Latvija» kā spilgtus modernās arhitektūras piemērus. Es, piemēram, Pārdaugavu vispār neizjutu kā daļu no pilsētas. Jums būtu jāmēģina abas upes puses savienot ne tikai fiziski ar tiltiem vai tuneļiem, bet arī konceptuāli. Protams, Ķīpsala ir ļoti interesanta vieta, ar skaistu skatu pār upi uz pilsētu un lieliskiem koka arhitektūras piemēriem. Taču arī te, tāpat kā visā pilsētā, vēl ir daudz potenciāla attīstībai. Ūdensmalas pašlaik vispār netiek izmantotas kā publiskā telpa. Ar nepacietību gaidu, kad būs izstrādāts Andrejsalas detālplānojums. Nevajadzētu censties apbūvēt visas teritorijas ārpus centra, vairāk jādomā, kā izmantot pagaidām neizmantotās teritorijas pilsētas centrā.

Runājot par padomju laika arhitektūru, es neatbalstu ideju to visu iznīcināt, jo arī tā ir jūsu vēsture. Nopietni jādomā, ko darīt ar ēkām, kas nerotā vēsturisko centru, taču risinājumus noteikti var atrast. Un ar to arī jāsāk.»

Mihals ir laimīgs par iespēju gadu pavadīt Rīgā un priecīgs, ka izdevies īstenot savas ieceres un mērķus. «Esmu sekmīgi ticis galā ar studijām, nokārtojis eksāmenus. Visu paveicu pats ar minimālu palīdzību no studiju biedru puses. Man ir darba pieredze birojā un zināšanas par Latvijas arhitektūru. Īrēju kopā ar draugiem dzīvokli, iepazinu latviešus. Esmu kļuvis neatkarīgāks, patstāvīgāks. Sapratu, ka esmu gatavs strādāt un dzīvot ne tikai mājās, Čehijā, Prāgā, bet arī citur pasaulē. Tagad zinu – viss ir iespējams. Rīga ir mainījusi manu dzīvi, esmu pārliecināts, ka te noteikti vēl atgriezīšos. Es vēlos redzēt, kā lietas virzās uz priekšu, kā mainās pilsēta, cilvēki. Un, protams, gribu satikt savus latviešu draugus.» Mihals pieļauj domu, ka nākotnē varētu strādāt kopā ar kādu latviešu arhitektu un piedāvāt savas idejas Rīgas attīstībai. Taču par to vēl pāragri runāt. Sarunas beigās viņš domīgi bilst: «Lai kļūtu par veiksmīgu un pasaulē atpazīstamu arhitektu, bez starptautiskiem kontaktiem un pieredzes neiztikt.

Rīgā pašlaik viss ir iespējams. Domāju, ka nākotnē būs aizvien mazāk nenozīmīgu un neveiksmīgu projektu, kas tiks realizēti. Iespējams, ka valstiski nozīmīgus projektus piedāvās izstrādāt tikai lieliem, slaveniem birojiem, bet pārējiem būs jāiztur sīva konkurences cīņa. Bet konkurence veicina arhitektūras kvalitāti.»

Foto no Mihala personiskā arhīva.

«Socrates/Erasmus» stipendijas studijām RTU partneraugstskolās Sākoties jaunajam akadēmiskajam gadam, RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments informē, ka sākusies ikgadējā pieteikšanās dalībai Eiropas Savienības izglītības programmā «Socrates» 2006./07. mācību gada pavasara semestrī.

«Socrates» apakšprogrammā «Erasmus» RTU studenti var pretendēt uz stipendijām, lai pavadītu noteiktu studiju posmu kādā no RTU partneraugstskolām Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs, tā gūstot gan vērtīgu pieredzi un papildinot zināšanas savā specialitātē, kā arī iepazīstot citu kultūru un iegūstot daudz jaunu draugu.

Piedalīties «Erasmus» programmā var jebkuras fakultātes un specialitātes studenti, sākot no 2. kursa līdz pat doktorantūras pēdējam kursam. Stipendijas tiks piešķirtas konkursa kārtībā, izvērtējot pretendentu iesniegtos pieteikuma dokumentus un svešvalodas prasmi.

2006./07. māc. g. RTU studentu mobilitātei Eiropas Komisija piešķīrusi pavisam 144 017 eiro. Stipendijas apjoms tiks noteikts individuāli katram studentam atkarībā no valsts, kurā notiks apmaiņas studijas. Jāņem vērā, ka lielākajā daļā Rietumeiropas valstu nebūs iespējams visus izdevumus pilnībā segt tikai ar «Erasmus» stipendiju, tāpēc, plānojot dalību «Erasmus» programmā, jau laikus jādomā par iespējamiem papildfinansējuma avotiem.

Pieteikuma dokumentu saraksts, kā arī informācija par RTU partneraugstskolām atrodami internetā: http://www.rtu.lv/studijas/sac/erasmus.php.

Plašāka informācija: «Socrates/Erasmus» programmas koordinatore Alīna Grīnberga SSAD Starptautisko attiecību centrā Kaļķu ielā 1, 222. telpā, tālr. 7089012; e-pasts: alina@rtu.lv.

2006. gada 31. augusts

5

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

RTU viesojās Cīrihes Tehniskās universitātes rektors Lai diskutētu par dažādiem augstākās izglītības jautājumiem, divu dienu vizītē 13. un 14. jūnijā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) viesojās Cīrihes Tehniskās universitātes (CTU, Šveice) rektors profesors Konrāds Ostervalders, kas Rīgā ieradās pirmoreiz.

Galvenās dabaszinātņu un inženierzinātņu izglītības problēmas, pārmaiņas Eiropas augstākās izglītības sistēmā un turpmākās RTU sadarbības iespējas ar CTU K. Ostervalders pārrunāja ar RTU rektoru Ivaru Knētu, zinātņu prorektoru Leonīdu Ribicki, mācību prorektoru Elmāru Beķeri, kancleru Ronaldu Taraškeviču, Senāta priekšsēdētāju Māru Juri, fakultāšu dekāniem, mācībspēkiem un Studentu parlamenta pārstāvjiem.

RTU rektors I. Knēts pavadīja K. Ostervalderu ekskursijā pa RTU studentu pilsētiņu Ķīpsalā, iepazīstinot ar RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāti, Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāti, Zinātnisko bibliotēku, peldbaseinu un Starptautisko Ķīsalas izstāžu centru.

Mežaparka vizītes laikā K. Ostervalders tika iepazīstināts arī ar TMF Ezermalas ielā. Šveices labklājība un sasniegumi zinātnē balstās uz stabilu izglītības sistēmu un augsti kvalificētu darbaspēku. «Valsts panākumu nodrošināšanā CTU ir būtiska loma, jo tā ir viens no Šveices lielākajiem zinātņu centriem,» apliecināja K. Ostervalders.

Kopumā CTU studē, zinātniskos pētījumus un administratīvos pienākumus veic 18 tūkstoši cilvēku. Universitātes 15 fakultātēs studenti apgūst galvenokārt tehniskās zinātnes, eksaktās un dabaszinātnes un realizē pētījumus, kas pasaulē tiek augstu novērtēti.

CTU ierindojas pasaulē atzītāko universitāšu vidū, par to liecina 21 Nobela prēmijas laureāta saistība ar šo universitāti.

Sarunu gaitā RTU vadības pārstāvji K. Ostervalderam atklāja, ka RTU un CTU ir īpaša saikne, jo RTU 1862. gadā tika veidota pēc tolaik Eiropas modernāko – Cīrihes un Karlsrūes – tehnisko augstskolu parauga. Savukārt 2000. gadā RTU atjaunoja vēsturiskos kontaktus ar CTU, iesaistoties Geberta Rufa fonda programmā «Swiss

Baltic Net», kuras mērķis ir sekmēt sadarbību starp izglītības un zinātnes iestādēm Šveicē un Baltijas valstīs.

K. Ostervalders RTU vadībai un darbiniekiem pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu un iepazīstināšanu ar Latvijas izglītības sistēmu, kā arī ar RTU darbu.

INFORMĀCIJAS CENTRS

Sāc domāt par rītdienu jau šodien!

Nāc mācīties vācu valodu!

Kāpēc mācīties vācu valodu, ja var sazināties arī angļu, krievu vai franču valodā?

Tikai daži fakti, kas jūs pārliecinās par vācu valodas zināšanu nepieciešamību.

Vācija ir svarīgs Latvijas tirdzniecības partneris. Latvijā reģistrēti 1024 Latvijas un Vācijas kopuzņēmumi. Vācu valoda ir dzimtā valoda gandrīz 95 miljoniem eiropiešu.

Vāciski runā ne tikai vācieši, austrieši un daļa šveiciešu, bet arī luksemburgieši, dienvidtirolieši (Ziemeļitālijā) un beļģi (Austrumbeļģijā). Salīdzinājumam – franču valoda ir dzimtā valoda 62,4 miljoniem, bet angļu – 61,3 miljoniem eiropiešu.

Labas vācu valodas zināšanas palīdzēs vairot panākumus visiem, kas strādā, mācās, studē, vēlas studēt ekonomiku kādā no Vācijas augstskolām vai sadarboties ar darījumu partneriem Vācijā. Valodai ir svarīga loma gan mācībās, gan darbā, gan turpmākās karjeras veidošanā.

Vācu valodas tālmācības studiju kurss «Wirtschaftsdeutsch» ir labs palīgs darbā, mācībās, studijās un tālākizglītības procesā. Tas sniedz gan valodas, gan ekonomikas

teorētiskās un praktiskās zināšanas, gan pilnveido ikdienā nepieciešamās praktiskās iemaņas.

Kurss «Wirtschaftsdeutsch» palīdz patstāvīgi: • pilnveidot studijām un darbam nepieciešamās vācu valodas zināšanas; • apgūt ekonomikas nozares leksiku; • iegūt prasmes jebkuras nozares tekstu ātrai lasīšanai, izpratnei un kopsavilkumam; • iepazīt jaunākās svešvalodas mācīšanās metodes.

Kursam ir trīs daļas. Mācību materiālu komplektā ietilpst trīs grāmatas un vārdnīca.

Mācību ilgums: 4 mēneši. Reizi mēnesī, sestdienās, notiek konsultācijas un semināri.

Kursa cena: Ls 105; studentiem Ls 90.

Kursa noslēgumā dalībnieki kārto eksāmenu. Tie, kas sekmīgi nokārtojuši pārbaudījumu, saņem Hāgenes Tālmācības universitātes (Vācija) tālākizglītības sertifikātu.

Pieteikšanās un informācija līdz 23. septembrim: Hāgenes Tālmācības universitātes Rīgas studiju centrā Rīgā, Kaļķu ielā 1, 222. telpā, tālrunis 7089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

Aicinām mācīties angļu un vācu valodu Aicinām visus, kas plāno iekarot ārzemju augstskolas un iegūt starptautisku pieredzi, mācīties angļu un vācu valodu. Piedāvājam papildināt vārdu krājumu, pilnveidot gramatikas zināšanas un uzlabot izrunas prasmes.

Ziedojot tikai divus vakarus nedēļā un ieguldot nedaudz pūļu, jūs jau pēc pāris mē-

nešiem saņemsiet komplimentus par savām svešvalodu zināšanām.

Gaidām jūs RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta Valodu centrā Rīgā, Kaļķu ielā 1-222; tālr. 7089021; e-pasts: Evita.Serjogina@rtu.lv.

6

INFORMĀCIJA

2006. gada 31. augusts

«Latvijas dzelzceļa» dāvinājums DzTI M. EIZENTĀLE 2006. gada 4. jūlijā VAS «Latvijas dzelzceļš» sēžu zālē VAS valdes priekšsēdētājs U. Magonis un «RTU attīstības fonda» direktors A. Pakrastiņš parakstīja finanšu līdzekļu dāvinājuma līgumu par Ls 51 000 ziedojumu RTU Dzelzceļa transporta institūta mācību bāzes uzlabošanai un institūta laboratoriju sakārtošanai atbilstoši ES direktīvu prasībām. Simbolisku čeku par šo summu U. Magonis pasniedza RTU Dzelzceļa transporta institūta direktoram

profesoram P. Balckaram.

Par dāvinātajiem līdzekļiem plānots iegādāt: metālgrafisko mikroskopu metāla mikrostruktūras noteikšanai, kurš aprīkots ar fotokameru, izejas interfeisu testa atskaites izdrukai un nepieciešamajiem piederumiem; sakausējumu analizatoru metālu ķīmiskā sastāva noteikšanai, kas aprīkots ar digitālo optikas sistēmu, argona un gaisa mērījumu režīmu un aparatūru atskaites materiālu vizuālai noformēšanai un izdrukai. Daļu no ziedojuma līdzekļiem izlietos DzTI rīcībā esošo spiedņu un trie-

cienstingrības Šarpi sitņa kalibrēšanai.

RTU Dzelzceļa transporta institūtā no 200 studentiem katrs ceturtais ir «Latvijas dzelzceļa» darbinieks. Ievērojot to, ka pieaugošās konkurences apstākļos transporta pārvadājumu jomā aizvien palielinās dzelzceļa speciālistu kvalifikācijas prasības, «Latvijas dzelzceļš» arī agrāk finansiāli palīdzējis DzTI. 2004. gadā, piemēram, «RTU attīstības fondam» ziedoti Ls 42 600, kas izlietoti DzTI mācību telpu remontam un mācību līdzekļu iegādei.

par ģeodēzisko izglītību, Mērnieku biedrību, ģeodēzistu un mērnieku darbību, nekustamā īpašuma jautājumu risināšanu katrā no valstīm.

Sarunas notika Ģeomātikas katedras 104. auditorijā, kurā ir ģeodēzisko instrumentu ekspozīcija, tā viesi ļoti ieinteresēja.

Par speciālistu sagatavošanu informēja šo rindu autors, bet par Latvijas Mērnieku biedrību un mērnieku darbošanos – šīs organizācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks, mūsu katedras lektors un dokto-

rants Māris Kaļinka. Par nekustamā īpašuma problēmām franču žurnālistam pastāstīja Armands Auziņš, mūsu katedras prakt. docents. Ciemiņu ļoti interesēja arī Rīgas attīstība, par to informējām, uzskatei izmantojot galvaspilsētas attīstības plānu (SIA «Rīgas ģeometrs» dāvinājums katedrai).

Divas stundas sarunās aizritēja nemanot, šķiroties vienojāmies, ka publicēto materiālu tulkojumu drīkstam ievietot Latvijas Mērnieku biedrības žurnālā «Mērnieks».

Franču žurnālista vizīte J. ŠTRAUHMANIS, Ģeomātikas katedras vadītājs Olivjē Razemons Ģeomātikas katedrā viesojās 2. augustā. O. Razemons pārstāvēja ne tikai Francijas ģeodēzistu un mērnieku galveno žurnālu «Géomètre», bet arī dienas laikrakstu «La Mond» un dažus citus izdevumus. Mēs jau iepriekš saņēmām jautājumus, kuri interesētu ciemiņu. O. Razemona kungs pastāstīja, ka, ceļojot pa Baltijas valstīm, viņš gatavo arī rakstu

Kā neapmaldīties trijās priedēs DINA DĒRICA Laika posmā no 11. līdz 24. jūlijam «BEST-Riga» (Eiropas Tehnisko universitāšu studentu apvienības Rīgas nodaļa) sadarbībā ar RTU Būvniecības fakultātes Ģeomātikas katedru organizēja vasaras kursus «Don’t get lost in three trees» 18 jauniešiem no visas Eiropas. Ģeomātikas katedras vadītāja profesora J. Štrauhmaņa vadībā jaunieši Vācijas, Zviedrijas, Spānijas, Beļģijas, Grieķijas, Igaunijas, Slovēnijas, Horvātijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Čehijas, kā arī Kolumbijas mācījās, kā nepazust trīs priedēs, izmantojot karšu lasīšanas un analīzes mākslu.

Kursu laikā jaunieši apmeklēja arī

«Jāņa sētu» un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, kurās varēja iepazīt karšu tapšanas procesu klātienē. Jauniešiem bija iespēja iepazīties arī ar moderno tehnoloģiju, piemēram, GPS, izmantošanu kartogrāfijas jomā.

Jaunieši iepazina arī mūsu valsts kultūru – viesojās Cēsu 800 gadu jubilejas svinībās, apskatīja Gaujas senleju un pabija mūsu skaistākajā kūrortpilsētā Jūrmalā. Ārvalstu studenti arī izbaudīja, ko nozīmē īsta latviešu pirts un lustes tradicionālā latviskā gaisotnē ar mūsu nacionālajām dziesmām un dejām. Viesiem nācās parādīt, kā viņi spēj praksē izmantot nodarbībās iegūtās zināšanas dažādu orientēšanās spēļu un pārgājienu laikā. Neizpalika arī nu jau par «BEST-

Riga» tradīciju kļuvušais noslēguma vakars lielākajā guļbaļķu būvē Eiropā – restorānā «Lido».

Atgādināsim, ka «BEST» (Board of European Students of Technology) pamatuzdevums ir popularizēt Eiropu tehnisko specialitāšu studentu vidū, piedāvājot iespējas izglītoties un iegūt pieredzi dažādās Eiropas tehniskajās universitātēs. Šajā vasarā «BEST» un tās partnerorganizācijas rīkoja 55 dažādus kursus visā Eiropā – vieni no tiem notika šeit, Rīgā. Uz «BEST» rīkotajiem akadēmiskajiem kursiem var nokļūt ikviens Rīgas Tehniskās universitātes students. Atliek vien sekot līdzi jaunumiem mājaslapā http://www.best.eu.org un http:// bas.best.eu.org un pieteikties.

Mācību iekārtas – augsta līmeņa apmācībai

Cienījamie pasniedzēji! Piedāvājam mācību iekārtas šādu priekšmetu mācīšanas atvieglošanai un laboratorijas darbiem: AERODINAMIKA ALTERNATĪVĀ ENERĢIJA AUKSTUMTEHNIKA AUTOELEKTRONIKA AUTOELEKTRISKĀ SISTĒMA AUTOMĀTIKA BŪVIZSTRĀDĀJUMU TESTĒŠANA CAD, CAM, CIM ELEKTROTEHNIKA ELEKTRONIKA

ELEKTROHIDRAULIKA ELEKTROPNEIMATIKA ENERĢĒTIKA HIDRODINAMIKA KOKA IZSTRĀDĀJUMU TESTĒŠANA ĶĪMISKĀ INŽENIERIJA HIDRAULIKA METĀLAPSTRĀDE METĀLU TESTĒŠANA METĀLU VIRSMAS AIZSARDZĪBA

PLASTMASU APSTRĀDE PLC POLIMĒRU un TEKSTILA TESTĒŠANA PROCESU KONTROLE RADIOTEHNIKA SILTUMTEHNIKA TELEKOMUNIKĀCIJAS ŪDENS ATTĪRĪŠANA VĒDINĀŠANA VIDES TEHNOLOĢIJA

Iekārtas ir didaktiskas, veidotas no rūpnieciskām detaļām. Pievienoti pasniedzēja un studenta darbu apraksti. Bieži vien studenta rīcību sistēmas kļūdu novēršanā vērtē dators.

Jūsu SIA «Skutes» tālr. 7473921, fakss 7464072, e-pasts: edgars@skutes.lv.

2006. gada 31. augusts

7

RTU STRUKTŪRVIENĪBĀS

RTU Ventspils filiālē Kad pirms desmit gadiem RTU Ventspils filiāles direktore Vineta Gobiņa stājās tagadējā amatā, viņai ne sapņos nerādījās, ka filiāles ēkai būs jauns jumts, pakešlogi un pagalma piebūvē ar iebrukušo jumtu būs ierīkota eleganta galdnieku darbnīca. Primārais jautājums tolaik bija – darbinieku algu parāds. Pāris gadu laikā, ekonomējot visu, ko vien iespējams, atdoti parādi, sakārtota lielākā daļa telpu, nomainīts ēkas jumts, siltināts viens filiāles korpuss un atjaunota ēkas fasāde. Tagad, apgūstot kādu no koledžprogrammām, Inženierzinātņu vai Inženierekonomikas studiju nodaļas piedāvātajām studiju programmām, Ventspils filiālē mācās 362 jaunieši. Šovasar Informācijas centra un «Jaunā Inženiera» darbinieki devās uz Ventspili, kur tikās ar filiāles direktori V. Gobiņu.

– Kādas specialitātes studenti var apgūt Ventspils filiālē?

– Ventspils filiāle strādā vienoti ar RTU Rīgā, izmantojot RTU akreditētas studiju programmas. Studiju kārtība ir tāda, ka daļu no studijām studenti veic Ventspilī, pēc tam mācības turpina Rīgā.

Inženierzinātņu studiju nodaļa kopumā RTU studentiem Ventspilī piedāvā astoņas bakalaura akadēmiskās studiju programmas: datorsistēmas, elektroniku, elektrotehnoloģiju datorvadību, enerģētiku un elektrotehniku, inženiertehniku, mehāniku un mašīnbūvi, telekomunikācijas, transporta dator vadību, informācijas un elektroniskās sistēmas, visaptverošo kvalitātes vadību. Bet Inženierekonomikas fakultāte – divas: uzņēmējdarbību un vadīšanu; ekonomiku. Vēl mēs piedāvājam arī otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītības programmu «Muitas vadīšana un nodokļi». Kopš 1993. gada 1. septembra filiālē ir atvērta arī Vidējās profesionālās izglītības nodaļa, kurā ik gadu uzņemam 30 audzēkņus ar pamatskolas izglītību, un četru gadu laikā par budžeta līdzekļiem viņi var iegūt vidējo profesionālo izglītību programmā «Komercdarbība».

Inženierekonomikas dienas programmu studenti pie mums studē divus gadus, neklātienes – trīs gadus, un pēc tam viņi studijas turpina Rīgā. Bet inženierzinātņu studiju programmu studenti Ventspilī mācās tikai pirmo gadu.

Jau otro gadu Ventspilī ir iespējams apgūt arī maģistra programmu «Uzņēmējdarbība un vadīšana». Šogad atkal filiālē studijas sāks 26 cilvēki, pie kuriem

mācībspēki brauks no Rīgas. Šogad ar IEF profesora Viktora Nešpora starpniecību ir arī iecere organizēt Ventspilī iespēju iegūt otru augstāko izglītību bakalaura līmenī.

Agrāk mēs pildījām arī Ventspils pilsētas pasūtījumu – sagatavojām muitniekus un apmācījām Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus. Ventspils filiālē tika atvērta Muitas koledžas filiāle, un to absolvēja vairāk nekā 60 cilvēku. Pēc Aivara Krastiņa iniciatīvas, daži no viņiem pie mums pēc tam ieguva arī otra līmeņa augstāko izglītību.

– Ar kādām problēmām nākas saskarties jums kā filiāles vadītājai?

– Mums, tāpat kā citur Latvijā, ir problēmas ar jaunu audzēkņu un studentu uzņemšanu, jo inženierprogrammas nav populāras jauniešu vidū. Mums arī bieži vien ir gadījumi, kad no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits netiek aizpildīts. Ir arī tādi, kurus slikto zināšanu dēļ sūtīt uz Rīgu nav vērts.

Kopumā inženieru programmās pagājušajā mācību gadā mums palika brīvas 20 budžeta vietas, tas, manuprāt, ir traģiski. Tāpēc priecē, ka vidusskolās tagad pastiprināta uzmanība pievērsta matemātikai un fizikai.

– Kad jūs sākāt veikt Ventspils filiāles vadītājas pienākumus?

– Esmu ventspilniece, bet pēc skolas absolvēšanas 17 gadus dzīvoju un strādāju Talsu rajonā Laidzes lauksaimniecības tehnikumā. Bet Ventspils vilka atpakaļ, un tad man piedāvāja strādāt šeit – tā es te paliku. 1. jūlijā apritēja 10 gadu, kopš strādāju RTU. Jāatzīst, ka sākumā darbs un darba vide likās diezgan briesmīga. Filiāli pārņēmu tad, kad tā bija ļoti sliktā stāvoklī – logus nedrīkstēja atvērt, jo tie bira laukā, bēniņi bija pilni ar bļodām, jo tecēja jumts. Katru dienu nācu uz darbu un domāju, kaut tikai nevienam uz galvas neuzkrīt stikli vai apmetums! Turklāt filiālei bija iekrājies Ls 5000 algas parāds, kas mums bija no sava nelielā budžeta jāatmaksā. Divu gadu laikā mēs to izdarījām. Bet par remontu tolaik pat neuzdrošinājāmies sapņot…

– Taču tagad telpas ir izremontētas.

– Kārtīgam remontam vēl pietrūkst līdzekļu. Savedām kārtībā ēkas fasādi, bet pirmā korpusa iekštelpas joprojām ir tumšas un nemājīgas.

Telpas mums ir pašauras, jo ēka ir būvēta 20. gadsimta sākumā, un agrāk te

mitinājusies partijas komiteja, līdz ar to telpas bija pielāgotas tās vajadzībām.

RTU filiāle Ventspilī pastāv jau kopš 1965. gada, kad te tika atklāts Rīgas Politehniskā institūta Ventspils mācību konsultāciju punkts un partijas komiteja pārcēlās uz tai uzcelto – tagadējo Ventspils domes – ēku.

Ventspils filiāles ēku ir projektējis latviešu tēlniecības pamatlicējs Teodors Zaļkalns, tāpēc tā ir arhitektūras piemineklis. Tas nosaka dažādus ierobežojumus – piemēram, ēkas ārdurvis un kāpnes nedrīkstam nomainīt – tās varam tikai restaurēt utt.

Taču ēkai ir vairāk nekā 100 gadu, un tas kaut ko nozīmē. Piemēram, zāle brēc pēc kārtīga remonta – jaunajā jumtā pavasarī atklājās defekti, un, kūstot sniegam, zāle applūda. Tagad jumta defekts ir novērsts, bet zāle vēl jāsaved kārtībā.

Kosmētiskais remonts un siltināšana veikta otrajā korpusā, jo tas bija kļuvis ārkārtīgi auksts. Kad izremontēsim arī pirmo korpusu un zāli, laime būs pilnīga.

– Vai esat mēģinājuši piesaistīt līdzekļus ar kādu projektu palīdzību?

– Jā, ar cerību, ka izdosies izveidot da žas laboratorijas, iesaistījāmies ES elektronikas projektā, taču diemžēl ar projekta palīdzību laboratorijai esam dabūjuši tikai galdus un skapjus, bet tos mēs varētu izgatavot paši.

Bijām nodomājuši 2. kursa elektronikas speciālistiem uz šā projekta rēķina ierīkot elektronikas laboratoriju un vēl vienu datorklasi, kur virtuāli taisīt praktiskos darbus. Mums gribas parādīt, ka neesam tikai Rīgas ielikteņi Ventspils centrā un ka esam pilsētai vajadzīgi. Ja mums būtu laboratorijas, tad 2. kursā elektronikas studenti varētu studijas turpināt tepat, Ventspilī.

Bēdīgi ir tas, ka jaunieši uz filiāli studēt nāk ļoti maz, un tas, ka nevaram nodrošināt kopmītnes un laboratoriju telpas, kas jauniešiem vēl vairāk liek domāt par došanos uz Rīgu.

– Vai jūs paši gatavojat mēbeles?

– Izrēķinot, ka mēbeles ir dārgas un ne vienmēr kvalitatīvas, auditoriju iekārtošanai nepirkām galdus un skapjus, bet izveidojām paši savu galdniecību.

Pagalmā mums bija darbnīca ar iegruvušu jumtu. Pacēlām uz augšu griestus, nopirkām zāģi un tagad paši pērkam materiālus, lai uz veco galdu kājām taisītu jaunas galdu virsmas, skapīšus utt.

– Tātad, par spīti neveiksmēm, Ventspils

filiāle tomēr attīstās.

– Jā, prieks ir par to, ka esam attīstījušies vismaz tik tālu, ka ēkai nav caurs jumts un birstoši logi. Ja man kāds to būtu stāstījis pirms gadiem astoņiem, es teiktu, ka tas nav iespējams. Darījām visu, lai tiktu ārā no krīzes! Jūs varbūt neticēsiet, bet ekonomējām pat papīru – printējām dokumentus uz abām lapas pusēm…

Jauki ir tas, ka mums ir mazs, bet draudzīgs kolektīvs. Darām visu, lai, strādājot pie mums, cilvēki varētu nopelnīt tik daudz, ka nevajadzētu skraidīt pa pilsētu, piestrādājot piecos darbos. Kolektīvs ir labs un atbalstošs, un jaunumus pieņemošs.

Lai turpmāk mums nepaliktu brīvas budžeta vietas, intensīvi reklamējam studijas Ventspils filiālē. Tāpat kā citur Latvijā, arī Ventspilī trūkst inženieru, bet pagaidām populāri ir tikai būvnieki. Arī pilsēta nav parādījusi to, ka inženieri tiešām ir vajadzīgi, jo tikai pagājušajā gadā pilsētas vadība sāka runāt par ražošanas attīstību. Visu laiku teica – Ventspils būs tūrisma pilsēta. Ko jaunieši šeit redz?

To, ka vecāki paliek bez darba. Osta un pieostas rūpnīca – tas ir viss, kas mums ir.

Tāpēc jaunieši grib iet prom uz Rīgu, viņi vēlas strādāt un mācīties. Šeit studijas savienot ar darbu nav iespējams – viņi šeit darbu neatradīs. Rīgā gan. Bēdīgi ir tas, ka cilvēki, kas aiziet uz Rīgu, tur arī paliek. Kāda enerģētikas firma speciālistus pieprasa jau vairākus gadus, bet man nav ko viņiem piedāvāt, jo tie paši divi trīs cilvēki, kas pie mums mācās, aiziet uz Rīgu un iekārtojas lielās firmās vai arī saņem piedāvājumu strādāt ārzemēs – viņiem te ne prātā nenāk atgriezties.

Viņi jau redz, ka te diemžēl neiet spoži. Un tikai tagad sākam domāt par darbavietām un ražošanu. Grūti pateikt, kā būs. Bet jācer, ka viss būs kārtībā.

Informācijai: 2006./2007. akadēmiskajā gadā RTU Ventspils filiālē studēs 230 studenti un audzēkņi: • Neklātienes nodaļā studēs 63 studenti, • Dienas nodaļā studēs 64 studenti, • Vidējās profesionālās izglītības programmā mācīsies 103 audzēkņi.

8

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

2006. gada 31. augusts

Senatoru pēdējie lēmumi 2005./2006. mācību gadā Senāta sēde notika 29. jūnijā.

Rektors akadēmiķis I. Knēts apsveica visus, kas jau sekmīgi pabeiguši šo mācību gadu, novēlēja veiksmi tiem, kam izlaidumi vēl priekšā, un visiem novēlēja daudz reflektantu, veiksmīgu uzņemšanas plāna izpildi vasarā un daudz naudas nākamajā mācību gadā.

Rektors uzaicināja senatorus uz nākamo tikšanos, sākot jauno mācību gadu, 31. augustā pulksten 10 RTU Lielajā aulā.

Rektors kopā ar zinātņu prorektoru L. Ribicki pasniedza diplomus jaunajiem zinātņu doktoriem: Dr. inž. R. Merijam Meri, Dr. ķīm. J. Gulbim un Dr. ekon. S. Gustai. Trīs jaunie doktori Senāta šīsdienas sēdē nevarēja ierasties, bet tieši šodien vēl par sešiem RTU doktorantiem, kā informēja zinātņu prorektors, lemj AKK sēdē – par viņu pielaidi promocijas darba aizstāvēšanai.

RTU Goda darbinieka apliecību un nozīmīti rektors pasniedza BF docentiem J. Bikšem un J. Klētniekam.

Rektors informēja: • Saņemta vēstule no ĀM Ārlietu departamenta par iespējām studēt Indijā, saņemot turienes stipendijas. Pieteikuma veidlapas var saņemt Starptautisko un sabiedrisko attiecību daļā, Kaļķu ielā 1, 322. telpā.

• Saņemta izziņa, ka Nacionālā sporta padome, tāpat kā IZM un RTU, protestē pret RTU peldbaseina privatizāciju.

• 29. jūnijā AIP analizēs situāciju ar centralizētā matemātikas eksāmena atzīmi un lems par iespējamo vērtējumu uzņemšanā. Ir konstatēts, ka ārkārtas gadījuma nav, un eksāmens uzskatāms par notikušu.

• Saņemts dokuments par korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu.

RTU par šīs programmas īstenošanu atbildīgs ir Sabiedrisko lietu daļas vadītājs J. Briedis. Katram RTU darbiniekam un studentam jārūpējas par finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas gadījumu novērtēšanu, par to, kā tiek ievēroti uzvedības standarti, jāvērtē īpašuma un telpu izmantošanas lietderība, komandējumu piešķiršanas un izmantošanas pareizība. Dokumenti jāiesniedz elektroniski vai rakstiski un, vēlams, bez personiska kontakta.

Ar ziedu pušķi apsveikumu saņēma visi 14 senatori – Jāņi: J. Krastiņš, J. Vība, J. Ķipsna, J. Štrauhmanis, J. Gerhards, J. Dirba, J. Jankovskis, J. Grundspeņķis, J. Rudzītis, J. Pekarēvičs, J. Zvanītājs, J. Grēviņš, J. Grabis, J. Ieviņš un vienīgais Pauls – Pauls Ragainis. Izrādās, ka senatoru vidū vairs nav neviena Pētera.

Par RTU Goda doktora nosaukuma piešķiršanu Senāts nolēma: 1. Par lielu ieguldījumu mūsdienīgu Rīgas Tehniskās universitātes akadēmisko studiju programmu izstrādāšanā, zinātniskās darbības veicināšanā un attīstīšanā telekomunikācijas zinātņu nozarē, kā arī RTU infrastruktūras pilnveidošanā piešķirt RTU Goda doktora nosaukumu SIA «Latvijas Mobilais telefons» prezidentam un valdes priekšsēdētājam Jurim Bindem.

2. Par lielu ieguldījumu Rīgas Tehniskās universitātes akadēmiskās, zinātniskās un starptautiskās sadarbības veicināšanā un attīstīšanā, vienlaikus radot iespēju RTU mācībspēkiem, doktorantiem un maģistrantiem veikt pētījumus dažādos starptautiskos projektos Itālijā, piešķirt RTU Goda doktora nosaukumu Turīnas Politehniskās universitātes rektoram profesoram Frančesko Profumo.

Par izvirzīšanu uz LZA akadēmiķu un korespondētājlocekļu vakancēm Senāts nolēma: 1. Uz LZA akadēmiķu vakancēm izvirzīt RTU profesoru L. Ribicka un J. Dehtjara kandidatūras. 2. Uz LZA korespondētājlocekļu vakancēm izvirzīt RTU profesoru R. Cimdiņa, L. Novicka un G. Mežinska kandidatūras.

RTU Goda darbinieka nosaukumu piešķīra TMF docentam P. Lielpēteram un TMF asociētajam profesoram J. Mazajam.

Senāts nolēma apstiprināt RTU Vides tehnoloģiju laboratorijas nolikumu.

Pamatojoties uz EEF domes 2006. gada 29. maija sēdes lēmumu, Senāts nolēma apstiprināt EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnikas (IEEI) institūta nolikumu.

Senāts apstiprināja Rīgas Tehniskajai universitātei piederošā, tās valdījumā vai lietojumā esošā valsts nekustamā īpašuma iznomāšanas kārtību.

Senāts apstiprināja nekustamā īpašuma iznomāšanas komisijas nolikumu.

4. Komisijas sastāvs. 4.1. Komisijas personālsastāvu apstiprina Rīgas Tehniskās universitātes rektors. 4.2. Komisija sastāv no sešiem locekļiem. 4.3. Sastāvu veido: komisijas priekšsēdētājs – Nekustamā īpašuma daļas vadītājs; komisijas priekšsēdētāja vietnieks – kanclera palīgs; komisijas locekļi – Tehniskās daļas vadītājs, Saimnieciskā dienesta juriskonsults, Nekustamā īpašuma daļas vadošais speciālists, kas vienlaikus veic sekretāra funkcijas, un SP pārstāvis.

Par RTU profesora nosaukuma piešķiršanu Senāts nolēma: pamatojoties uz EEF domes 2006. gada 20. aprīļa sēdes lēmumu un saskaņā ar 2000. gada 29. maija Senāta sēdes lēmumu «Par RTU profesora nosaukuma piešķiršanu» piešķirt RTU profesora nosaukumu EEF profesoram Jānim Rozenkronam.

Senāts apstiprināja RTU Senāta komisiju jaunos personālsastāvus: Stratēģijas komisija: I. Knēts, E. Beķeris, L. Ribickis, R. Taraškevičs (administrācija), G. Balodis (ETF), D. Blumberga, J. Gerhards (abi EEF), K. Didenko, J. Ieviņš (abi IEF),

M. Jure, V. Kampars (abi MLĶF), J. Smirnovs (BF), Ē. Geriņš (TMF), I. Strautmanis (APF), G. Strautmanis (DF), A. Janbicka (ZB), U. Sukovskis (DITF), J. Grēviņš (RBS), L.A. Āboliņa (SP).

Likumdošanas komisija: I. Knēts (rektors), M. Jure, M. Knite (abi MLĶF), U. Sukovskis (DITF), J.Dehtjars (TMF), D. Jakovels (TMF stud.), A. Šenfelds (EEF stud.), M. Zubkovs (TMF stud.).

Finanšu un budžeta komisija: R. Taraškevičs (kanclers), V. Nešpors, I. Geipele, R. Počs, J. Ieviņš (visi četri IEF), J. Ziemelis (ETF), J. Rudzītis (TMF), J. Gerhards, J. Dirba (abi EEF), J. Merkurjevs, L. Zaiceva (abi DITF), E. Dzelzītis (BF), V. Kampars (MLĶF), V. Kārkliņš (LF), A. Janbicka (ZB), M. Ragainis, L. Juhansone (abi ETF stud.), E. Ruskulis (BF stud.), J. Pekarēvičs (DITF stud.), M. Zubkovs (TMF stud.), I. Vaļts (IEF stud.).

Zinātnes komisija: L. Ribickis (prorektors), J. Jankovskis (ETF), J. Vība, A. Urbahs (abi TMF), N. Lāce, J. Zvanītājs (abi IEF), L. Iļjinska (VI), A. Sauhats (EEF), J. Grundspeņķis, A. Glazs, J. Merkurjevs, L. Novickis, V. Zagurskis (visi pieci DITF), R. Rikards, K. Rocēns (abi BF), J. Krastiņš (APF), R. Cimdiņš, M. Kalniņš (abi MLĶF), D. Meike, A. Šenfelds (abi EEF stud.), N. Feldmane (MLĶF stud.).

Infrastruktūras efektivitātes komisija: R. Taraškevičs (kanclers), Ģ. Vulfs (DITF), G. Liberts (TMF), S. Kukle (MLĶF), L. Iļjinska (VI), D. Meike (EEF stud.), S. Rubene (BF stud.), A. Zeps (IEF stud.).

Studiju kvalitātes un programmu komisija: E. Beķeris (prorektors), M. Šenfelde, J. Ķipsna, J. Saulītis (visi trīs IEF), I. Volodko (DITF), B. Gjunsburgs, J. Štrauhmanis, M. Dobelis, J. Smirnovs (visi četri BF), J. Rudzītis, J. Dehtjars, M. Kleinhofs (visi trīs TMF), D. Nītiņa (VI), J. Ziemelis, G. Lauks (abi ETF), A. Viļumsone (MLĶF), A. Lanka, A. Baldiņš (abi HI), L. A. Āboliņa (SP), D. Jakovels (TMF stud.), A. Klīdzējs (APF stud.), P. Ragainis (BF stud.).

Informācijas tehnoloģijas komisija: I. Knēts, E. Beķeris, L. Ribickis, R. Taraškevičs (administrācija), U. Sukovskis, G. Balodis (ETF), A. Purviņš (EEF), A. Janbicka (ZB), J. Grēviņš (RBS), L. A. Āboliņa (SP), J. Pekarēvičs (DITF stud.).

Sakarā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas balvas biedrības izsludināto konkursu uz 2006. gada Rīgas balvu zinātnē Senāts nolēma izvirzīt par Rīgas balvas kandidātu RTU rektoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īsteno locekli profesoru Dr. h. inž. Ivaru Knētu par mūža ieguldījumu Rīgas biomehānikas zinātniskās skolas izveidē, Rīgas pilsētas un Rīgas Tehniskās universitātes vārda nešanu pasaulē, RTU tradīciju pilnveidošanu un augstākās tehniskās izglītības vēstures izzināšanu Latvijā.

Pamatojoties uz IEF domes 2006. gada 15. maija sēdes lēmumu, Senāts nolēma: 1. Izveidot Tehnogēnās vides drošības zinātnisko laboratoriju IEF Darba un civilās aizsardzības institūta sastāvā. 2. Apstiprināt IEF Tehnogēnās vides drošības zinātniskās laboratorijas nolikumu.

Pamatojoties uz IEF domes 2006. gada 12. jūnija sēdes lēmumu, sakarā ar IEF Tehnogēnās vides drošības zinātniskās laboratorijas izveidošanu Senāts nolēma apstiprināt papildināto RTU IEF Darba un civilās aizsardzības institūta nolikumu.

Par RTU studiju programmu saraksta papildinājumu Senāts nolēma: 1. Papildināt 2006. gada 30. janvāra Senāta lēmumu «Par RTU studiju programmu sarakstu, to realizācijas veidu un vietu 2006. gadā» B. sadaļas 4. punktu «Maģistra profesionālo studiju programma» ar maģistra profesionālo studiju programmu «Muitas un nodokļu administrēšana». 2. Papildināt minētā Senāta lēmuma Ārzemju studentu departamenta studiju programmu saraksta B. sadaļu ar 2. punktu – «Maģistra akadēmisko studiju programmas» – ar studiju programmu «Uzņēmējdarbība un vadīšana».

Senāta Studiju programmu komisijas priekšsēdētājs asoc. prof. J. Smirnovs ziņoja par komisijā iesniegto pašnovērtējuma ziņojumu recenzēšanas rezultātiem. Pozitīvu vērtējumu saņēmuši pašnovērtējuma ziņojumi šādām 2004./2005. m. g. realizētajām programmām: 1) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju programmām «Tekstila un apģērbu tehnoloģija» (recenz. prof. J. Saulītis).

Mācību prorektors E. Beķeris atgādināja precizējumu, ka pašnovērtējuma ziņojumā jāraksta tikai tas, kas gada laikā mainījies vai nācis klāt jauns, un nevajag atkārtot visu iepriekšējā gada ziņojuma tekstu. Ja nav nekas jauns noticis, tad nav ko rakstīt. (Red.) Par RTU Vides ķīmijas laboratorijas izveidošanu un tās nolikumu Senāts nolēma: 1.

Pamatojoties uz MLĶF domes 2006. gada 15. maija sēdes lēmumu, izveidot RTU Vides ķīmijas laboratoriju MLĶF Lietišķās ķīmijas institūta sastāvā. 2. Apstiprināt RTU Vides ķīmijas laboratorijas nolikumu.

Apstiprināja bakalaura profesionālo studiju programmu «Apģērbu un tekstila tehnoloģija».

Pamatojoties uz EEF domes 2006. gada 29. maija sēdes lēmumu, Senāts nolēma 1. Nodibināt RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu. 2. Apstiprināt RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta nolikumu.

Par Senāta priekšsēdētājas vietnieku Senāts ievēlēja BF profesoru M. Dobeli.

M. E.

2006. gada 31. augusts

Dekānu runas

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

22. jūnija sēdē 1. Rektora operatīvā informācija.

Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: • Bija patīkami vērot RBS un IEF svinīgos maģistru izlaidumus, kuros izmantoti jaunie akadēmiskie tērpi. Jauno maģistru starojošās sejas apliecināja, ka tērpi izlaidumiem piešķir īpašu svinīgumu. Rektors aizrādīja RBS direktoram J. Grēviņam, ka absolventiem dāvātajos bukletos lietots neesošs amata nosaukums – RBS profesors.

• Rektors LETA ziņās lasījis par vairāku augstskolu izlaidumiem, tikai diemžēl ne par RTU. • Izveidots RTU Informācijas tehnoloģijas dienests (vadītājs Z. Zitmanis) ar trim nodaļām.

Z. Zitmanis gatavo pieteikumu par vienota Latvijas Nacionālā akadēmiskā datu pārraides tīkla izveidi, lai to nosūtītu izglītības un zinātnes ministrei B. Rivžai un īpašo uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās I. Gudelei.

• Saņemts oficiāls apstiprinājums par RTU Neorganiskās ķīmijas institūta reorganizācijas pabeigšanas faktu.

• Pēc RTU, LU un Valsts zemes dienesta iniciatīvas sākta Latvijas ģeoloģijas un zemes bagātību pētījumu programmas izstrāde, lai atjaunotu ģeoloģiskos pētījumus Latvijā. MLĶF struktūrvienība «Latvijas zemes bagātību institūts», saņemot valsts finansējumu, varētu domāt par pētījumu realizāciju.

• Veidojas vēl viena Baltijas jūras reģiona universitāšu programma uz Upsalas universitātes bāzes. Tās organizēšanas rektoru konference notiks Upsalā 19. un 20. oktobrī.

• Rektors uz Viļņas Tehniskās universitātes 50 gadu jubilejas svinībām ieteica deleģēt zinātņu prorektoru profesoru L. Ribicki, BF dekānu profesoru J. Smirnovu un SP prezidenti L. A. Āboliņu.

• Rektors atgādināja TV1 dzirdēto, ka uzņemšanā matemātikas atzīmes izvēle konkursam (centralizētā eksāmena vai atestāta atzīme) paliek lielo augstskolu ziņā.

• ES finansētajā projektā par mācību satura pilnveidošanu un skolotāju sagatavošanu prasīta RTU līdzdalība darba grupās matemātikas, fizikas un ķīmijas mācību programmu pilnveidošanā (pēc 25. augusta). Rektors par iespējamiem koordinatoriem nosauca: M. Kniti, I. Klincāri, I. Volodko, V. Kokaru un M. Drilli.

• Saņemta informācija, ka Valsts emeritētā zinātnieka nosaukums piešķirts A. Caram un I. Grosvaldam.

• Līdz 25. augustam jāiesniedz priekšlikumi Darba devēju konfederācijas gada balvai par augstskolu un komercsabiedrību sadarbību. Dekāniem iespējamie balvas pretendenti jāizvēlas līdz 30. jūnijam.

• K. Morberga stipendiju kandidātus līdz šim nosaukušas tikai BF un MLĶF, kaut lūgti to darīt tika visi dekāni.

• Firmas «ABB» vēstule piedāvā RTU studentiem darbu vasarā rūpnīcā Tallinas tuvumā.

• Firmas «Financial Bridge» valdes pārstāvis piedāvā palīdzību projektu gatavošanā un vadībā.

• Noslēgusies Latvijas 16. Universiāde, kurā RTU ieguvusi labas vietas. Rektors pateicās sporta darba organizatoriem.

• «Socrates/Erasmus» programma piedāvā apmaiņas programmas arī mācībspēkiem – jānolasa 8 lekcijas, stipendija 800 eiro. Ja komandējuma izdevumus sedz fakultāte, tas ir izdevīgi, jo varētu kalpot arī par kvalifikācijas celšanas pasākumu. Programmas koordinatorei A. Grīnbergai šo iespēju vairāk jāpopularizē, jo pašlaik uz astoņām vietām saņemts tikai viens pieteikums.

• Jūnija Senāta sēdē jāizvirza kandidāti LZA akadēmiķu un korespondētājlocekļu vēlēšanām.

2. Projekts «RTU Stratēģiskie mērķi un uzdevumi». (I. Knēts, Ģ. Vulfs) Rektors paskaidroja, ka pašlaik izstrādāts koncepcijas uzmetums, par pamatu ņemot iepriekšējo stratēģijas variantu, no kura izslēgti izpildītie uzdevumi. Rektors uzsvēra, ka stratēģijas koncepcijā nav jāiekļauj ikdienas darbi.

Profesors Ģ. Vulfs informēja, ka piezīmes un priekšlikumus par koncepcijas projektu jāatsūta viņam līdz septembra sākumam, lai Senāta septembra sēdē koncepciju varētu apspriest.

Zinātņu prorektors profesors L. Ribickis izteica piezīmes par pieticību stāvokļa raksturojumā koncepcijas projektā, jo, viņaprāt, vairāki nosauktie uzdevumi jau ir paveikti.

3. Plānotie remontdarbi fakultātēs. (A. Rubenis) Rektora vietnieks saimnieciskajā darbā informēja. ka remontdarbi RTU notiek trīs dažādās grupās: 1) par ES struktūrfondu līdzekļiem; 2) ar RTU finansējumu, izmantojot publisko iepirkumu; 3) saimnieciskā kārtā par fakultāšu līdzekļiem, izmantojot to saimniecisko dienestu.

Pirmajā grupā noslēgti pieci līgumi: par 16 telpu remontu DITF un 5 telpu – TMF, kas jāveic līdz 8. augustam; MLĶF sākti darbi 16 telpās un 101. plūsmas auditorijā (remontdarbu beigu termiņš – 31. oktobris); noslēgti līgumi par ventilācijas sistēmu iekārtošanu 17 MLĶF telpās un DITF 301. auditorijā Meža ielas 1. korpusā (termiņš – 1. oktobris); par signalizāciju un ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu ETF, EEF, DITF, MLĶF, BF (līdz 31. oktobrim). A. Rubenis lūdza dekānus vasaras remontdarbiem laikus nodrošināt darba fronti un fakultātes koordinatora klātbūtni.

Izsludināts konkurss par 24 telpu remontu ETF, ko atvērs 7. jūlijā, un 30 telpu remontu APF un BF, ko atvērs 30. jūnijā. Abu šo konkursu darbu izpildes termiņš – 31. oktobris. 21. jūnijā izsludināts konkurss par 13 telpu remontu EEF ar izpildes termiņu 15. novembrī par ES līdzekļiem.

Noslēgts līgums par 2 telpu remontu HI, par tualešu remontu un veļas mazgātavas iekārtošanu Āzenes ielas kopmītnēs. Par pašu līdzekļiem notiek jumta renovācija MLĶF 101. auditorijai. Turpinās remonts IEF Meža ielas 7. korpusā un Biomateriālu inovāciju centrā Pulka ielā. Lomono-

9

sova ielā iekārtota aviācijas dzinēju telpa.

A. Rubenis aizrādīja, ka SD dažkārt trūkst informācijas par pašu sāktajiem darbiem fakultātēs, un lūdza to nodrošināt.

Rektors pateicās SD un tā vadībai par pieaugušo remontdarbu apjomu organizēšanu un vadību.

4. Finansējuma jautājumi 2006. gada vasarā. (R. Taraškevičs) Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka jūlijā atvaļinājuma naudas izmaksa nekavēsies, bet joprojām ir problēmas ar kārtējo izdevumu apmaksu. Visvairāk ir tērēts kārtējiem remontiem.

Ciešami ir ar kapitālajiem izdevumiem, var pirkt inventāru, iekārtas, mēbeles. Ar kārtējiem izdevumiem grūtības būs arī augustā, tāpēc visas cerības ir uz budžeta izmaiņām, Budžeta likuma atvēršanu un darba algas palielinājumu septembrī. Centīsies panākt arī finanšu plāna izmaiņas.

Kancleru neapmierina ESF projektu līdzekļu apguve, jo 22 projektiem apgūti mazāk nekā 50% līdzekļu. Šos līdzekļus vajag apgūt sistemātiski, citādi gada beigās var rasties problēmas.

Mazāko procentu apguvēji – projektu vadītāji: M. Kleinhofs 0 %, J. Dehtjars 0 %, J. Putniņš 0 %, L. Žirovecka 0,02 %, G. Balodis 5 %, A. Čate 7 %, D. Turlajs 15 %, J. Grundspeņķis 16 %, I. Slaidiņš 20 %,V. Kampars 21 %.

Grāmatvedība ir noslēgusi maija bilanci un, kā jau bija solīts, dekāniem nosūtīs adreses un paroles, lai ienākumu un izdevumu bilanci paši varētu apskatīties un izdrukāt. Centralizēti kanclers to vairs nedarīs.

Kanclers analizējis vispārējo situāciju fakultātēs. Bagātākās ir DITF un EEF, nabagākā – mazskaitlīgā APF, arī TMF, bet RBS, ĀSD, TTDI un AI virzās uz bankrotu, tāpēc šīm struktūrvienībām īpaši rūpīgi jāseko līdzi saviem tēriņiem. Pārējo struktūrvienību finansiālais stāvoklis ir ciešams.

L. Ribickis brīdināja, ka sociālo fondu projektos ļoti jāuzmanās ar dažādām izmaiņām, jo tās ievelkas mēnešiem ilgi.

Rektors atgādināja, ka studiju programmu uzlabošanas projektiem šogad ienāks 1 miljons latu, arī doktorantūras līdzekļi tuvi miljonam, bet praksēm nedaudz mazāk.

5. Pētniecības projekti 2006. gada vasarā. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors lūdza projektu veicējiem darīt zināmu, ka «atvaļinājums ir divas nedēļas, nevis divi mēneši».

Prorektors informēja: • Apstiprināti trīs lielie CFLA pētniecības projekti, kurus iesniedza pirms gada, un jūlijā sāksies darbs ar tiem.

• RTU Zinātniskās konferences plenārsēdē oktobrī referēs četru tehnisko universitāšu rektori: Rīgas TU, Tallinas TU, Kauņas TU un Turīnas TU. • 51 RTU–IZM pētniecības projektam nepareizi aizpildīta izdevumu anketa. Līdz 1. jūlijam jāaizpilda doktorantu un pētnieku algu izmaksas tabula, un anketā jāatšifrē, ko iepirks par Ls 4000.

• Līdz 9. jūlijam jāpiesakās Ekonomikas ministrijas projektiem lietišķo pētījumu infrastruktūras uzlabošanā. Viena institūcija varēs saņemt finansējumu ne vairāk kā trijos projektos. Šogad vairāk jāiegādājas iekārtas, ko izmantos sadarbībā ar firmām. Tehnoloģiju pārneses un kompetences centriem ir pārskaitīti līdzekļi uzņēmējdarbības un uz inovācijām balstītas darbības veicināšanai, un tie aktīvi darbojas.

• Noslēgti 90% IZM–RTU projektu līgumu. Lūgums arī pārējiem konkursa uzvarētājiem nekavēties ar līgumu slēgšanu un sākt darbu, kas jāveic līdz gada beigām. Ja divos mēnešos nebūs sākts apgūt projekta līdzekļus, tos piešķirs nākamajam projektam konkursantu rindā.

• Izsludināts iepirkumu konkurss MLĶF un BF iekārtām no ES struktūrfondiem.

• Prorektors atgādināja MK lēmumu, ka visi bakalaura, maģistra un doktora darbi elektroniskā formā jāiesūta Zinātņu prorektora dienestam un jāpublicē internetā.

6. «Hansabankas» priekšlikumi turpmākai sadarbībai. (I. Knēts) «Hansabankas» viceprezidents V. Zemturis rektoram izteicis sadarbības priekšlikumus uz trim līdz pieciem gadiem vairākās jomās – studentu prakses iespējas bankā, darba iespējas, bankas stipendijas, atvērto durvju dienas, ēnu dienas, dalība karjeras dienās. Banka piedāvā sponsorēt kādas IEF auditorijas remontu un labiekārtošanu, piedāvā savām interesēm atbilstošu zinātnisko tēmu sarakstu, pētījumus par sadzīvi un darba apstākļiem, vieslektorus u. c. Priekšlikumi apspriesti Rektora padomē, un ierosināts izveidot darba grupu konkrētu darba uzdevumu noformēšanai – 2 IEF pārstāvji, 2 no DITF, 1 no ETF, 2 no SP, 1 no Studiju daļas. Darbu koordinatore J. Jurēvica no SSAD. Gaidīs konkrētus priekšlikumus no fakultātēm.

7. ETHZ rektora prof. K. Ostervaldera vizītes rezultāti. (I. Knēts) Rektors informēja par K. Ostervaldera vizītes Rīgā gaitu un apskates objektiem. ETHZ katru gadu piedāvā vairākas stipendijas ārzemju studentiem, diemžēl mūsu studentu atsaucība ir niecīga. Nebūdama ES locekle, Šveice tai katru gadu maksā kohēzijas naudu – 10 miljonus. Mūsu zinātniekiem līdz 30. jūnijam būtu jāpadomā par pētījumiem, ar kuriem varētu daļu šīs naudas piesaistīt Latvijai.

8. Senāta jūnija sēdē izskatāmie jautājumi. (M. Jure) Senāta priekšsēdētāja M. Jure iepazīstināja ar Senāta komisiju skaitlisko sastāvu. Senāta materiāli senatoriem izsūtīti elektroniski, pagaidām piezīmes saņemtas tikai no DITF dekāna U. Sukovska.

Dekāni atbalstīja priekšlikumu piešķirt RTU Goda doktora nosaukumu Turīnas TU rektoram profesoram Frančesko Profumo un «LMT» prezidentam J. Bindem.

Dekāni atbalstīja Rektora padomes priekšlikumu – pieņemt Senāta lēmumu par rektora akadēmiķa I. Knēta kandidatūras izvirzīšanu Rīgas balvas piešķiršanai par Rīgas biomehānikas skolas izveidošanu un Rīgas vārda nešanu pasaulē.

M. E.

10

Nāc un

«iezvanies»! Šogad RTU Studentiem būs pavisam citādāks pasākums nekā parasti. Šogad tas notiks nevis klubā «La Rocca», kā tas ir bijis iepriekšējos gadus, bet gan vienā no labākajām pasākumu vietām Rīgā – «Sapņu fabrikā». Ieeja no plkst. 20.

Kārtīgi iezvanīties palīdzēs arī grupa «Z-Scars», grupa «Fors» un vakara vadītāji, kuri būs sagatavojuši daudz konkursiņus! Un vēl būs daži pārsteigumi no pašas universitātes.

Bet tos redzēsiet tur! Un pēc tam... Un pēc tam tusiņš turpināsies līdz rītam!

Biļetes iegādāties var Studentu parlamentā no 28.08.2006, kā arī 1. septembrī plkst. 10 pie kolonādes.

Biļetes cena iepriekšpārdošanā būs Ls 2, bet Ls 2,5 uz vietas «Sapņu fabrikā».

P. S. Tie, kas nav 1. kursa studenti, ir ne tikai aicināti, bet pat ļoti gaidīti atnākt un «iezvanīties»! Šis 1. septembris taču būs citādāks nekā parasti, cerams, jums patiks!

RTU Studentu parlaments

STUDENTU LAPA

2006. gada 31. augusts

Uzmanību, gatavību, starts!

Jaunais studiju gads ir klāt.. Šis nav parasts krosiņš, burziņš vai skrējiens pēc miljona, te startē labākie, finišē izturīgākie un uzvar aizrautīgākie. Galvenais – nezaudēt modrību, jo aiz katra stūra gaida jauns izaicinājums, vērtīgas zināšanas, nopietns pārbaudījums vai brīnišķīga iespēja.

Un tad vel atliek nokļūt īstajā vietā, zināt, ka tā ir īstā vieta, un darboties.

«Tikai pabeidzot kādu darbu, mēs parasti uzzinām, kā to vajadzēja sākt.» (Paskāls) Studentu parlaments novēl nešaubīties un pieņemt visnegaidītākos izaicinājumus, prasīt labākās zināšanas, nevairīties no pārbaudījumiem un izbaudīt studentu dzīvi.

Vienmēr kopā, roku rokā – Tavs Studentu parlaments LIENE ALEKSANDRA ĀBOLIŅA, SP prezidente

STUDENTU LAPA

2006. gada 31. augusts

«Baltic Summer Camp» Igaunijā

OKSANA Maldīgs ir priekšstats, ka mācības ir tikai un vienīgi grūts darbu, enerģiju, spēku, pacietību prasošs process, kas notiek plašajās auditorijās dienas gaismā no septembra līdz jūnijam, īpašu intensitāti iegūstot sesijas garajās nakts stundās. Viegli jau nav nevienam... Bet, ja studentam neviens pasaku nesola, viņš to sev sarīko pats! Tajā pašā laikā apvienojot patīkamo ar lietderīgo, pārfrazējot senseno teicienu uz «dzīves mācībām brīvdienu nav» un baudot iegūto rezultātu.

«Un kas tad galu galā iznāk?» – jautāsiet jūs. Atbildi nevajadzēs tālu meklēt – tas ir «Baltic Summer Camp (BSC)». Jau par tradīciju kļuvušais ikgadējs pasākums, kas vieno triju Baltijas valstu tehniskās universitātes katru reizi, rindas kārtībā mainot tikšanās vietu – Lietuva, Latvija, Igaunija... Šoreiz tā bija bagātību pilna noslēpumaina sala Igaunijas skaistākā ezera Vertsjerva vidū, uz kuras nokļūstot

ikkatra dzīva būtne nonāca kādas cilts varā, kuras apdzīvo šo vietu un cīnās par salas saimnieka godu, tādējādi arī par apslēptās mantas īpašnieku. Tas arī bija mūsu triju dienu uzdevums.

Tātad, tik tikko nokāpjot no kuģa klāja, ikviens no šā piedzīvojuma dalībniekiem pēc grūtās savstarpējās dalīšanas kļuva par Burinieku, Iezemieti, Mednieku, Zvejnieku vai Pirātu, tā nodzīvojot turpmākās piedzīvojumu dienas, sākumā nemaz nenojaušot, KAS viņu sagaida.

Jau pirmajā vakarā, tikko bija paspēts sarūpēt naktsmītnes un papildināt diezgan iztukšotos enerģijas krājumus, pirmie pārbaudījumi nebija ilgi jāgaida.

Vairāk gan tajos tika likts lietā prāts, izveicība, atjautība un ašums, bet tieši tas arī palīdzēja komandu dalībniekiem vairāk iepazīt citam citu, atrast kopēju valodu, liekot sadarbības un sadraudzības pamatus, kas lieti noderēja, gan veidojot cilts karogu, gan stāstot kopējo leģendu, gan prezentējot sevi citu priekšā, bet

visvairāk nākamās dienas piedzīvojumos, par kuriem neviens vēl pat nedomāja, līksmi draiski jautrajā noskaņojumā baudot vakaru, rumu un dejas!

Brokastis bija visnotaļ karaliskas (kā arī viss ēdiens, ar kuru tikām cienāti visa pasākuma laikā – gluži kā mājās), kas vēl vairāk deva pārliecību, ka saskaņā ar nezūdamības likumu «nekas ne no kā nerodas un nekur nepazūd» un uzņemto enerģijas daudzumu nāksies arī izlietot.

Tā arī notika! Tautas iekustināšana un iesildīšana sākās ar darbu nelielajās grupās, kurās tika nopietni/nenopietni diskutēts par inženierzinātņu studentu, tātad mūsējo, nākotni Baltijas valstīs, par potenciālo studentu ieinteresēšanas veidiem tehniskajās profesijas, par tehnisko specialitāšu prestiža celšanu, par aktuālām problēmām un to kopējiem reāliem un praktiskiem risināšanas paņēmieniem.

Runas, diskusijas, priekšlikumi, viedokļi... Bet tauta kļuva arvien nepacietīgāka un uzkurinātāka, degot nepacietībā sākt īstās apslēptas mantas meklējumus. Un tikai negaidītais lietus prata šo kaisli un degsmi remdināt un uz laiku mazināt – līdz pirmajiem saules stariņiem.

Jau pašā sākumā tika doti mājieni, ka paša ērtības un drošības nolūkos, stājoties uz piedzīvojumu takas, lieko līdzi neņemt, vilkt mugurā drēbes, ko nebūs žēl sabojāt, un galvenais, lai kā gadās – nezaudēt komandas garu un cīņas sparu – tik uz priekšu un līdz galam! Un tik tiešām – katrā kontroles punktā, kas tika kopīgi pārvarēts, virzoties pa salu, sekojot izdalītajām kartēm un apzīmējumiem uz tiem, tika pārbaudīts viss, sākot no katra komandas dalībnieka izveicības, atjautības, fiziskās sagatavotības un izdomas un beidzot ar komandas saliedētību, uzticēšanos

11 citiem, uzklausīšanas, palīdzēšanas un aprūpēšanas prasmēm. Skrēja un spēra, meta un ķēra, balansēja un slīdēja, kurināja un dzēsa, krita un tika satverts, atbalstījās un tika atbalstīts... Un pēdējā cīņā par noslēpumaino dārgumu krājumu iegūšanu izvirzījās tikai divas ciltis: ātrākā un rūpīgākā. Zvejnieki pret Pirātiem trijās kārtās centās pierādīt to, kurš ir cienīgāks iegūt savā īpašumā galveno balvu. Arī šoreiz neizpalika vajadzība izmantot prāta spējas. Tās vajadzēja likt lietā dambretes spēlē, kurā kauliņus aizstāja glāzītes ar dažādiem ugunīgās dziras pildījumiem un kurus komandai vajadzēja iztukšot pēc katra veiksmīga gājiena pēc visiem dambretes spēles likumiem. Tam sekoja rēķināšanas uzdevums. Atrisinot to, diviem komandas pārstāvjiem bija jāsteidzas uz piekrasti, kur viņus jau gaidīja kanoe laivas.

Airējot līdz kuģim ezera vidū, abām komandām gandrīz līdz pašām sacensību beigām izdevās saglabāt intrigu, kurā pēc leģendas arī bija apslēpti dārgumi. Ātrums, spriedze, pēdējās cerības un cīņa līdz galam... un beigu beigās – dārgumi ir atrasti!! Pārsteigums, līksmība, uzvaras prieks un neaizmirstamais dārgumu lādes atvēršanas brīdis, kad acumirklī krīt noslēpumainības priekškars un... Varbūt tomēr šī sala glabā sevī daudz vērtīgākus netaustāmus dārgumus, daļiņu no kuriem katrs no «BSC» dalībniekiem paņēmis sev līdzi? Un tās ir atmiņas, iedvesmas, smaidi un neaizmirstami iespaidi par aizraujošo un aktīvi pavadīto laiku, un šīs pozitīvās emocijas noteikti saglabāsies līdz nākamajam «BSC». Un kurš zina, kur kaimiņi lietuvieši noteiks nākamo tikšanās vietu?

Uz tikšanos!

AS Falck Apsargs aicina darbā Ekspluatācijas inženierus darbam Rīgā

Tehniķus

Prasības: • vēlama augstākā tehniskā izglītība; • latviešu, krievu, angļu valodas zināšanas; • prasme strādāt ar datoru; • drošības sistēmu pārzināšana; • spēja strādāt komandā; • precizitāte, augsta atbildības izjūta.

Pienākumi: • veikt apsardzes sistēmu tehnisko apkopi; • veikt apsardzes sistēmu remontus; • veikt apsardzes sistēmu apsekošanu un tāmju sastādīšanu.

Piedāvājam: • interesantu, dinamisku un atbildīgu darbu lielākajā apsardzes kompānijā Latvijā; • darbam nepieciešamo apmācību un profesionālās izaugsmes iespējas; • stabilu atalgojumu un sociālās garantijas.

Pieteikuma vēstuli un CV sūtīt: Dzelzavas iela 74 Rīga, LV-1082 Tālrunis 7146224 Fakss 7802125 E pasts: cv@falck.lv

Prasības: • vidējā vai vidējā tehniskā izglītība; • latviešu, krievu, vēlamas angļu valodu zināšanas; • pieredze darbā ar signalizācijas sistēmām; • prasme strādāt ar datoru; • spēja strādāt komandā; • precizitāte, augsta atbildības izjūta.

Pienākumi: • veikt apsardzes sistēmu remontu, sīkos montāžas darbus; • veikt objektu pieslēgšanu; • veikt objekta kartes sagatavošanu.

Piedāvājam: • interesantu, dinamisku un atbildīgu darbu lielākajā apsardzes kompānijā Latvijā; • darbam nepieciešamo apmācību un profesionālās izaugsmes iespējas; • stabilu atalgojumu un sociālās garantijas.

Pieteikuma vēstuli un CV sūtīt: Dzelzavas iela 74 Rīga LV-1082 Tālrunis 7146224 Fakss 7802125 E pasts: cv@falck.lv

12

SPORTA KLUBĀ UN KATEDRĀ

RTU sports 2006 Latvijas XVI universiāde Kārtējo reizi vīriešu konkurencē RTU izcīnīja 1. vietu (153 punkti), 2. vietā – LSPA (146 p.), galvenos konkurentus – LU – atstājot 3. vietā (144,5 p.). No 17 sporta veidiem 16 veidos iegūta kāda no pirmajām trim vietām.

Tas, ka spējam sagatavot dalībniekus un izveidot komandas visos paredzētajos sporta veidos, norāda uz augsto sporta popularitāti RTU. Svarīgs ir studentu kontingents un cik sportistu iestājas 1. kursā. Vecāko klašu skolēni, lasot par RTU sasniegumiem sportā, saprot, ka, studējot mūsu augstskolā, varēs veiksmīgi turpināt trenēties.

Pirmo vietu Latvijas universiādē vīriešu grupā kopvērtējumā palīdzēja kaldināt treneri: V. Bonders un B. Krieva (vieglatlētika); H. Čebrikovs un J. Jasmanis (rokasbumba); J. Petrovs (teniss); P. Bričonoks (orientēšanās), D. Škogals (cīņas sports); A. Bagojans (svaru bumbu celšana); J. Alksnis (džudo), J. Muižnieks (bokss); P. Kažemaks (badmintons); D. Podkalns (peldēšana); V. Arakčejevs (futbols); E. Pāns (basketbols); E. Lavendelis (šahs); S. Vilistere (galda teniss).

Latvijas XVI universiādē sieviešu grupā,

kā parasti pēdējā laikā, kopvērtējumā esam 3. vietā (108 p.). Ir grūti cīnīties par 1. vietu kopvērtējumā ar LU studentēm (116 p.), jo šajā augstskolā studē daudz vairāk meiteņu. Par 2. vietu kopvērtējumā ar LSPA studentēm (110 p.) varam vēl pacīnīties tenisā, volejbolā un varbūt basketbolā.

Vajadzētu izveidot sieviešu komandu brīvajā cīņā. Tādas iespējas ir!

Universiādē ir jāiekļauj jauni populāri sporta veidi, piemēram, florbols. Taču nopietni ir jādomā par Latvijas universiādes sacensību kvalitatīvāku organizāciju, kam tiešām vajadzīgs papildu finansējums.

Baltijas studentu spēles (SELL) Baltijas studentu spēlēs (SELL) Tartu no RTU piedalījās 65 sportistu delegācija, un startējām ļoti labi. Iegūtas kopā 18 medaļas – gan zelta, gan sudraba, gan bronzas. Pateicoties RTU administrācijai un Sporta katedras vadītāja V. Bondera pūlēm, bijām viena no retajām augstskolu komandām, kas dzīvoja hostelī, nevis sporta zālēs vai skolas klasēs. Mūsu sportisti to ir pelnījuši. Nākamās SELL spēles notiks Kauņā (Lietuvā).

RTU Rektora kausa izcīņa Šogad pēc triju gadu ilgas DITF

valdīšanas Rektora kausa sacensībās 1. vietu kopvērtējumā izcīnīja apvienotā APF + BF + MLĶF komanda (sporta veidos – 4 pirmās, 4 otrās, 2 trešās vietas, kopvērtējumā 60 p.).

DITF šoreiz 2. vietā (4 pirmās, 2 otrās, 3 trešās vietas, kopvērtējumā 60 p.). 3. vietā – TMF (1 pirmā, 2 otrās, 6 trešās vietas, kopvērtējumā 53 p.). 4. vietā IEF (44 p.), 5. vietā EEF (37 p.), 6. vietā ETF (37 p.).

Uzlabojas šo sacensību organizācija, arī fakultātēs notiek sekmīgs sporta darbs.

Protams, viss atkarīgs no atbildīgā par sportu fakultātes studentu pašpārvaldē. SP galvenais atbildīgais par sporta pasākumiem pašlaik ir J. Pekarēvics, atbildīgs jaunietis, labs basketbolists un volejbolists. Viņam palīdz S. Kapleitis.

Zināmā mērā pateicoties apstākļu sakritībai, šogad Rektora kausa sacensību noslēguma un pēdējā sporta veida «Sporta dienas» organizāciju un norises vadību uzņēmās SP. Šie pasākumi jāorganizē studentiem, Sporta klubam un Sporta katedrai piepalīdzot. SP sarūpēja arī kultūras programmu un nodrošināja kārtību «Sporta dienas» pasākumu laikā un arī pēc tiem. Tagad SP jāgatavojas «1. kursa sporta dienai», kura, cerams, notiks «Ronīšos».

2006. gada 31. augusts Dalība citos čempionātos Pirmo vietu un čempiona nosaukumu izcīnījuši: A. Zjatkovs Latvijas cīņas sporta čempionātā (treneris D. Škogals); K. Ovčiņņikovs Latvijas džudo čempionātā (J. Alksnis); S. Šostaks Rīgas boksa čempionātā (J. Muižnieks); RTU izlases komanda svara bumbu celšanā Latvijas un Rīgas komandu čempionātos (A. Bagojans); RTU Estētiskās sieviešu grupu vingrošanas izlase Latvijas čempionātā (S. Poļakova); RTU futbola izlase Rīgas kausa izcīņā (V. Arakčejevs); RTU florbola izlase Rīgas čempionātā (A. Pīlups).

Atsevišķi jāuzteic RTU šaha izlases sasniegumu Latvijas komandu čempionātā – 18 komandu konkurencē RTU izcīnīja 2. vietu (komandas pārstāvis E. Lavendelis). Šaha festivālā «CZECH OPEN» EEF asoc. profesors Ē. Priednieks senioru grupā ieguva 1. vietu un DITF doktorants E. Lavendelis daudzu simtu dalībnieku konkurencē ieguva 33. vietu.

Gatavojoties nākamajai sporta sezonai, vairākas RTU sporta izlases komandas laikā no 29. jūlija līdz 17. augustam piedalījās treniņnometnēs «Ronīšos». Dieviņš lutināja mūsu sportistus un trenerus, radot kolosālus laika apstākļus treniņiem un atpūtai.

Novēlu visiem RTU sportistiem, treneriem un sporta atbalstītājiem labus panākumus studijās, sportā un darbā.

R. JASŪNS, RTU Sporta kluba un valdes priekšsēdētājs

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

2006. gada 31. augusts

«Gaudeamus» Pasaules koru olimpiādē Ķīnā

IVARS CINKUSS, kora «Gaudeamus» mākslinieciskais vadītājs RTU vīru koris «Gaudeamus» 21. jūlijā devās uz Ķīnas Tautas Republiku, lai

piedalītos IV Pasaules koru olimpiādē Sjameņas pilsētā. Olimpiāde, līdzīgi kā sportā, notiek reizi četros gados un pulcē tūkstošiem dalībnieku no visas pasaules. Šogad dalībai bija pieteikušies vairāk

S V E I K I, P U I Š I !

Mēs jums dodam papildu iespēju pieteikties studentu konkursam «RTU Vīru spēles 2006», jo RTU VĪRU SPĒĻU FINĀLS TIKA PĀRCELTS uz 16., 17. septembri!

1. kārta 13. septembrī RTU Mazajā zālē, Kaļķu 1!

Pieteikuma anketas un informācija RTU Studentu klubā, Kaļķu 1 – 216 no 1. septembra!

P. S. Mēs zinām, ka RTU ir kolosāli puiši!

Lai nosauktu viņu vārdus, tieši tev ir jāpiedalās!

No 4. līdz 6. augustam Liepājas rajona, Dunikas pagasta «Ječos» radošā nometnē pulcējās RTU jauniešu vokālā ansambļa «Jauna nianse» dalībnieki, lai kopīgi sāktu gatavot jaunu koncertprogrammu «Deju dziesmas». Pirmos rezultātus dzirdēja Liepājas puses klausītāji nelielā koncertā Jūrmalciema baznīcā. Kolektīvam plānota interesanta un koncertiem piepildīta dzīve, tāpēc ansamblis aicina dziedātgribošus studentus visās balsu grupās uz noklausīšanos un pirmo mēģinājumu 11. septembrī plkst. 18 Kaļķu 1 – 21.

nekā 400 koru ar 20 000 dziedātājiem.

Pēc īpašas atlases «Gaudeamus» bija izraudzīts starp tiem 12 pasaules koriem, kas uzstājās speciālos vakara koncertos ar mērķi koncentrētā veidā iepazīstināt olimpiādes dalībniekus un viesus ar krāsaini daudzšķautņaino pasaules koru repertuāru un dažādiem muzicēšanas veidiem.

Olimpiādē notika arī koru konkurss, kurā izraudzīja apmēram pusi no pieteikušos dalībnieku skaita. Arī «Gaudeamus» mērojās spēkiem ar citiem pasaules koriem vīru koru grupā un ieguva zelta medaļu.

Pēc olimpiādes pasākumiem koris devās uz Pekinu, lai 31. jūlijā sniegtu kocertu vienā no slavenākajām un labākajām koncertzālēm pilsētā – prestižajā Forbidden City Concert Hall. Koncertu noorganizēja Lat vijas vēstniecība Ķīnā, atzīmējot 15. gadadienu kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Latvijas

Republiku un Ķīnas TR. «Gaudeamus» ir pirmais Latvijas kolektīvs, kas uzstājies šajā prestižajā koncertzālē. Aptuveni tūkstotis klausītāju, kuru vidū bija daudzi ārvalstu diplomāti, ar ovācijām uzņēma kora sniegto latviešu vīru koru repertuāru no klasikas līdz mūsdienām. Koncertu un kora uzturēšanos Pekinā atbalstīja Ķīnas TR Kultūras ministrija. Korim bija lieliska iespēja nest Latvijas un Rīgas, latviešu mūzikas un kultūras vārdu pasaulē.

Vīru kora «Gaudeamus» ceļojuma izdevumus un dalību Pasaules koru olimpiādē finansiāli atbalstīja Rīgas dome, SEB «Latvijas Unibanka», Rīgas Tehniskā universitāte, AS «Abava», AS «Ceļuprojekts», SIA «DT Mobile», SIA «Alplan», SIA «JRC», SIA «Detlefi», SIA «Ventbetons». Koris izsaka lielu pateicību visiem atbalstītājiem un ziedotājiem.

Vasaras seminārs bērniem «N0ķer sauli»

Nu jau gandrīz 20 gadus Studentu klubs ar Arodkomitejas atbalstu organizēvasaras priekus augstskolas darbinieku un mācībspēku bērniem un mazbērniem. Šogad tikšanās vieta bija Ventspils «Piejūras kempings».

Astoņas dienas tika aizvadītas interesanti un radoši – ar lekcijām psiholoģijā un praktiskām nodarbībām tēlotājmākslā, aktiermeistarībā, sportā, dziedāšanā. Bērni pirmo reizi izmēģināja spējas improvizēt teātra sportā, spēkus vakara orientēšanās trasē, izbrauca ar kuģīti «Hercogs Jēkabs», apmeklēja mūzikla «Robinsona dārgumi» brīvdabas pirmizrādi Reņķa dārzā Ventspils Jūras svētkos, kā arī izbaudīja plašās ūdens atrakcijas un izklaides iespējas akvaparkā «Ventspils». Tā kā saule mūs lutināja, brīvo laiku katru dienu pavadījām pie jūras. Atpūtāmies – gājām peldēties, sauļoties, piedalīties bumbu stafetēs, sacentāmies smilšu skulptūru konkursā un spēlējām spēli «Kartupelis», kas bija šī gada vasaras spēļu absolūtā favorīte. Starp citu par favorītiem runājot, dzīvojām arī līdzi pasaules futbola čempionātam. Mūsu sirds piederēja itāļiem. Prieks un patiesas gaviles atskanēja, kad uzzinājām čempionus!

Nometnes rezumē, kā teica semināra organizētāja un programmas vadītāja Asja Visocka, «Sauli noķērām un ielikām sirdī!»

Aicinām visus semināra «Noķer sauli» dalībniekus 4. septembrī plkst. 16 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1 UZ KOPĪGO BILŽU UN FILMAS SKATĪŠANOS un, protams, atkalredzēšanos ar jaunajiem draugiem.

INESE KRŪMA

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

2006. gada 31. augusts

RTU un citu augstskolu studenti, mācībspēki, darbinieki!

Jūs gaida RTU Studentu klubs un Kultūras centrs, Kaļķu ielā 1, 216, tālr. 7212477, kultura@ rtu.lv

Tautas mākslas kolektīvi un interešu klubi Kolektīvs

Vadītājs

Nodarbības notiek

Vīru koris GAUDEAMUS

Ivars Cinkuss

Kaļķu ielā 1, Lielajā zālē.

Pirmdienās, trešdienās plkst. 18.30

Sieviešu koris DELTA

Inta Eizenberga-Cērmane

Kaļķu ielā 1, Lielajā zālē.

Otrdienās, ceturtdienās plkst. 18

Studentu pūtēju orķestris SPO

Māris Martinsons

Kaļķu ielā 1, tornī.

Pirmdienās, trešdienās plkst. 18

Tautas deju kolektīvs VEKTORS

Uldis Šteins

Ludzas ielā 24.

Pirmdienās, ceturtdienās plkst. 19

Stīgu ansamblis GAIVA

Dzidra Pelēķe

Kaļķu ielā 1, Mūzikas kabinetā Trešdienās plkst. 16.30

Jauniešu vokālais ansamblis JAUNA NIANSE

Antra Dreģe

Kaļķu ielā 1, Mūzikas kabinetā Pirmdienās, ceturtdienās plkst.18 Pieteikties Studentu klubā!

Studentu teātris (krievu val.)

KAMERTONIS

Ludmila Stančika

Kaļķu ielā 1, Mazajā zālē Pirmdienās plkst. 19 Pieteikties Studentu klubā!

Teātra studija SPĒLE

Romans Grabovskis

Kaļķu ielā 1, Mazajā zālē Trešdienās plkst. 19 Pieteikties Studentu klubā!

Bērnu vokālais ansamblis VECPILSĒTAS DZIEDĀTĀJI

Māris Treijs

Kaļķu ielā 1, Mazajā zālē Pirmdienās plkst. 16 Pieteikties Studentu klubā!

Psiholoģijas klubs MEKLĒJUMU LABORATORIJA

Asja Visocka

Kaļķu ielā 1, Mazajā zālē Ceturtdienās plkst. 18

Līnijdeju klubs

Iveta Kalniņa

Kaļķu ielā 1, Mazajā zālē Otrdienās plkst. 18

Rīgas danču klubs

Valdis Vanags

Kaļķu ielā 1, Mazajā zālē Otrdienās plkst. 20

Erudītu klubs RTU Spice RTU Vīru spēles u. c. projekti

Inese Krūma

Informācija Studentu klubā!

Interešu klubs IMIDŽA SKOLA

Ingrīda Latiša

Pieteikties Studentu klubā!

Ceļotāju klubs

Asja Visocka

Informācija Studentu klubā!

Bērnu un jauniešu interešu klubs MALACIS

Inese Krūma

Informācija Studentu klubā

Vēlies radoši un patīkami atpūsties savā augstskolā? Ieskaties www.kulturartu.lv!

Studentu kluba direktore ASJA VISOCKA