Nr 11 11 01 2007

Nr. 11 (1326) 2007. gada 11. janvāris

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

RTU sadarbosies ar Turīnas Politehnisko universitāti Aizvadītā gada nogalē tika noslēgts RTU un Turīnas Politehniskās universitātes sadarbības līgums, kas paredz abu universitāšu sadarbību augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības jomā. Lai noslēgtu līgumu un lai iepazītos ar sadarbības partneru darba specifiku, RTU zinātņu prorektors Leonīds Ribickis devās triju dienu vizītē uz Turīnas Politehnisko universitāti Itālijā.

EGiTa kanCānE, Informācijas centra korespondente Līgums paredz aktivizēt studentu un mācībspēku apmaiņu starp universitātēm, zinātnisko semināru un konferenču organizēšanu, kopēju zinātniskās pētniecības projektu un apmācības programmu veidošanu un informācijas apmaiņu. Paredzēts, ka abu universitāšu studenti ar mācību iestāžu starpniecību varēs doties praksē uz Itālijas un Latvijas uzņēmumiem. L. Ribickis stāsta, ka galvenais akcents sākumā tiks likts uz pētnieku grupu sadarbību dažādos pētniecības projektos, tāpēc īpaši aktīvi noritēs doktorantu apmaiņa, kas ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgas sadarbības sākšanai zinātniskajā pētniecībā.

Viesojoties Turīnā, RTU zinātņu prorektoram bija iespēja aplūkot Turīnas Politehnisko universitāti un iepazīties ar universitātes paplašināšanas darbu – tās jaunceltnēm – rektora Frančesko Profumo vadībā (attēlā no labās kopā ar profesoru L. Ribicki).

Turīnas Politehniskā universitāte ir dibināta 1859. gadā, pašlaik to veido 18 dažādas nodaļas, kas strukturētas četrās inženieru, divās arhitektu skolās un doktorantu skolā. Universitātei ir arī vairākas filiāles, tostarp arī filiāle Ķīnā. Universitātē mācās 26 tūkstoši studentu, no tiem – 23 tūkstoši dienas nodaļas studentu. Kopējais Turīnas Politehniskās universitātes 2006. gada budžets pārsniedz 300 miljonus eiro.

Kā skaidro L. Ribickis, Turīnas Politehniskās universitātes skolās, līdzīgi kā RTU fakultātēs, ir apvienotas dažādas viena studiju virziena mācību programmas. Fakultā­

tes ir atbildīgas tikai par studiju programmu realizēšanu, to kvalitāti, administrēšanu u. tml. Savukārt zinātniskos pētījumus šajā universitātē pamatā veic departamenti, kas līdzinās RTU institūtiem, un zinātniskie pētījumi tur tiek veikti ļoti augstā līmenī.

L. Ribickis atzīst, ka visiespaidīgākā un skaistākā ir viena no divām Turīnas Po­ litehniskās universitātes Arhitektūras skolām, kas izvietota 23 tūkstošus kvadrātmet­ ru lielajā Valentino pilī pie Po upes. Universitātes abās arhitektūras skolās kopā mācās vairāk nekā 5000 arhitektūras studentu. Ik gadu tās absolvē apmēram 650 jaunu arhitektūras un pilsētplānošanas speciālistu.

Turīnas Politehniskās universitātes informācijas tehnoloģijas prorektors L. Ribicki iepazīstināja ar universitātes iekšējo informatīvo sistēmu: visās universitātes telpās

 ASV dolāri tālākai izaugsmei EViTa sERJoGina

21. decembrī RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē notika gadskārtējā latviešu būvinženiera, RTU Goda doktora un Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmes kavaliera Gunta Boles iedibinātās balvas pasniegšana. Jau piecpadsmit gadus, izvērtējot Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes un Būvniecības fakultātes

studentu sekmes, profesionālo aktivitāti ārpus tiešās studiju programmas apguves un izstrādāto studiju darbu profesionālo kvalitāti, kā arī svešvalodu prasmi, žūrija apbalvošanai izvēlas vienu labāko studentu no katras fakultātes.

Gunta Boles prēmija 2006. gadā par izcilām sekmēm arhitektūras un pilsētplānošanas specialitātē un augstā profesionālā līmenī izstrādātiem kursa projektiem piešķirta APF 5. kursa studentei Kristīnei Kaktiņai (attēlā no kreisās). Kristīne nupat aizstāvējusi diplomprojektu «Daugavpils cietokšņa attīstības vīzija» (vadītājs profesors J. Krastiņš). Pārliecinošajam, šķietami vienkāršajam, bet profesionāli pārdomātajam un loģiskajam projektam Arhitektu valsts pārbaudes komisija veltījusi atzinīgus vār­ dus un devusi visaugstāko vērtējumu.

No BF par labāko atzīta un 2006 ASV dolārus lielo balvu saņēma 5. kursa Ģeodē­ zijas un kartogrāfijas programmas studente Elīna Rutkovska. Elīna nopietni pievērsu­ sies moderno instrumentu izmantošanai ģeodēzijas mērījumos un būvniecībā.

Gunta Boles pārstāvis Latvijā arhitekts Juris Skalbergs, pasniedzot balvu, atzina, ka aizvien grūtāk ir izraudzīties vienu vislabāko studentu, jo visu kandidātu veikums ir augstā profesionālā līmenī un studentu sasniegumi katru gadu pārsteidz arvien vairāk. Īpašs prieks un gandarījums žūrijas priekšsēdētājam ir par jauno cilvēku izaugsmi, spējām, prasmēm, skatījumu nākotnē, vēlēšanos pēc iespējas vairāk sasniegt, tieksmi papildus strādāt un iegūt zināšanas.

APF profesors Ivars Strautmanis atzīst, ka 1992. gadā iedibinātā Gunta Boles balva ir ne tikai viens no prestižākajiem apbalvojumiem, ko piešķir arhitektūras un būvniecības studentiem, bet arī nopietna investīcija laureātu tālākizglītībā. Vēlam Kristīnei un Elīnai rosinošus ceļojumus, radošas domas veiksmi un panākumus profesionālajā izaugsmē! Foto R. Salcēvičs.

INFORMĀCIJA

2007. gada 11. janvāris

RTU sadarbosies ar Turīnas Politehnisko universitāti ir izvietoti stāvdatori, kas pievienoti iekšējās informācijas tīklam – intranetam, ar kura palīdzību studenti jebkurā fakultātē var iegūt informāciju par mācību procesu, uzzināt par mācībspēku konsultāciju laiku, par lekciju norises laiku, par notikumiem universitātē, kā arī piereģistrēties dažādos pasākumos.

RTU zinātņu prorektors vizītes laikā apmeklēja arī vienu no Turīnas Politehniskās universitātes filiālēm Aleksandrijas pilsētā. Aleksandrijā pamatā darbojas universitā­ tes materiālzinātņu pētnieki, kas aktīvi nodarbojas ar dažādu materiālu izstrādi rūpniecībai, tur izvietots arī elektromagnētiskās saderības pārbaudes un pētniecības centrs, kurš darbojas jau 15 gadus. RTU ir uzbūvēta līdzīga, taču modernāka labora­ to­rija. L. Ribickis vienojās ar itāļu kolēģiem, ka divi RTU elektromagnētiskās sade­rī­ bas testēšanas laboratorijas darbinieki tur mācīsies nedēļu, bet mūsu students četrus mēnešus stažēsies Aleksandrijā, kur iegūs praksi veikt pārbaudes elektromagnētiskās saderības centrā un organizēt biznesu.

L. Ribickis vizītes laikā tika iepazīstināts arī ar Turīnas Politehniskās universitātes biznesa inkubatoru, kurā pašlaik strādā 25 jauni uzņēmumi.

«Turīnas Politehniskās universitātes biznesa inkubators vairākus gadus ir ieguvis balvas kā labākais biznesa inkubators Itālijā. Šis inkubators savā aizgādībā ņem jaunās firmas to veidošanās posmā. Biznesa sākšanai inkubatora uzņēmumi bez garantijas var aizņemties 100 tūkstošus eiro un ir tiesīgi strādāt inkubatora telpās trīs gadus.

Biznesa inkubators ir aktivizējis arī t.s. biznesa eņģeļus – privātpersonas, kas investē jauno tehnoloģiju biznesā. Pjemontas Riska kapitāla fonds biznesa inkubatoram piešķir 50 tūkstošus eiro par katra jauna uzņēmuma izveidošanos. Tāpēc inkubatora darbinieki ir ieinteresēti veidot uzņēmumus maksimāli daudz, darboties ar tiem,

RTU rosina 9. klašu skolēnus mācīties eksaktos priekšmetus RTU Pirmsstudiju nodaļa 6. janvārī aicināja 9. klašu skolēnus apmeklēt Atvērto durvju dienu, kuras laikā viņi varēja iegūt informāciju par RTU piedāvātajām studiju iespējām un saturu, noskaidrot, kā klājas RTU absolventiem darba tirgū, un izvērtēt profesijas izvēles nākotnes perspektīvu.

Informējot par RTU programmām un skaidrojot mūsdienu darba tirgus tendences, kuras skaidri parāda arvien lielāku pieprasījumu pēc inženiertehniskajiem speciālistiem, universitāte vēlējās rosināt 9. klašu skolēnus vidusskolā apgūt eksaktos mācību priekšmetus.

«Nepietiekamās vidusskolēnu zināšanas eksaktajos priekšmetos ir iemesls, kāpēc daudzi no viņiem pēc vidusskolas absolvēšanas nav spējīgi studēt tehniskās zinātnes, tāpēc RTU un citās Latvijas augstskolās, kuras piedāvā apgūt tehniskās zinātnes, ir salīdzinoši liels studentu atbirums. Lai atgādinātu, ka RTU mācīties ir grūti, ja fizikas un matemātikas vietā skolēns vidusskolā izvēlas padziļināti apgūt bioloģiju vai humanitārās zinātnes, jau otro gadu rīkojam atvērto durvju dienas 9. klašu skolēniem.

Ceram, ka informācija, ko sniedzam, palīdz pamatskolu audzēkņiem izlemt, kurus mācību priekšmetus izvēlēties vidusskolā,» atzīst RTU Pirmsstudiju nodaļas vadītājs Ainis Kārkliņš.

palīdzēt tiem. Ļoti interesanti ir arī tas, ka Pjemontas apgabalā tiek organizētas jauna biznesa sākšanas biznesa plānu sacensības, uzvarētājiem balvā tiek piešķirti 10 tūkstoši eiro. Šādas sacensības notiek arī visas Itālijas mērogā, kur pirmās vietas ieguvēja balva ir 70 tūkstoši eiro.

Telpu platības ziņā Latvijas Tehnoloģiskais parks ir pat lielāks, un tajā darbojas 30 uzņēmumi, taču finansiālais atbalsts nav salīdzināms. Mums trūkst tā, ko dēvē par biznesa asinīm, – finanšu plūsmas. Mums būtu jāmācās no kolēģiem. Biznesa inkubatora funkcijas un jaunu uzņēmumu atbalstīšana ir Turīnas Politehniskās universitātes misija. Līdzīgi ir arī ar daudzu citu Eiropas valstu universitātēm, it īpaši Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, kur universitāšu pienākums ir veidot zinātņietilpīgus, uz inovācijām vērstus uzņēmumus un veicināt biznesa attīstību valstī,» stāsta L. Ribickis.

Vizītes laikā, profesionālas intereses vadīts, RTU prorektors apmeklēja arī Elektroenerģētikas fakultāti un tikās ar universitātes Eiropas Savienības lietu departamenta, Studentu mobilitātes departamenta un Starptautisko attiecību departamenta darbiniekiem, kā arī ar Pjemontas apgabala Sporta centra darbiniekiem, kuri ir iesaistīti Pasaules ziemas universiādes organizēšanā, kas šogad Turīnā notiks no 17. līdz 27. janvārim.

L. Ribickis atzīst: «Visa Turīna ir liels muzejs. Staigājot pa ielām, uz katra stūra var apskatīt brīnišķīgus mākslas darbus, tostarp ēkas, jo katra no tām arī ir mākslas darbs.

Visiespaidīgākais man likās Ēģiptiešu muzejs, kurš dibināts 1824. gadā un kurā atrodas teju vai vairāk relikviju no Ēģiptes nekā pašā Ēģiptē. Es uzskatu, ka mūsu studentiem un mācībspēkiem ir jācenšas apmeklēt šo universitāti un pilsētu un bagātināties ne tikai zinātniskās pētniecības, bet arī kultūras jomā. Universitāšu sadarbība noteikti jāaktivizē un maksimāli jāizmanto mums sniegtās iespējas, un darba augļi būs – par to es nešaubos.»

Zviedrijas fonda stipendijas RTU studentiem

19. decembrī mūsu augstskolā viesojās Zviedrijas fonda «Baltikum Hjelpen» prezidents Lars Ivans Jeltmans, lai RTU studentiem pasniegtu šā fonda stipendiju.

Mūsu studentu atbalstam fonds kopumā piešķīra 200 000 Zviedrijas kronu.

Stipendiju svinīgajā pasniegšanā piedalījās RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts, Sabiedrisko lietu daļas darbinieks Atis Pakrastiņš. Studentus sveica arī DITF dekāns profesors Uldis Sukovskis. Vienreizējās stipendijas saņēma sekmīgākie RTU studenti: Laura Fialkovska (DITF), Inga Vuškarniece (MLĶF), Līga Bērziņa (IEF), Ingars Steiks (EEF), Edgars Suvorovs (APF), Zigmārs Strods (ETF), Evgenia Trifonova (TMF), Lāsma Kļava (BF), Sergejs Kuļikovs (BF) un Svetlana Vasiļevska (BF).

Apsveicam! Foto E. Lapsa.

2007. gada 11. janvāris

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

«ERASMUS» – arī mācībspēkiem!

Aicinām RTU mācībspēkus pieteikties «Erasmus» stipendijām, kas nodrošina iespēju īstenot mācībspēku apmaiņas braucienus uz RTU partneraugstskolām!

Priekšroka ir apmaiņas braucieniem: - kas nodrošina, ka vieslektora ieguldījums būs neatņemama partneraugstskolas studiju programmas daļa; - kuru rezultātā tiks radīti jauni mācību materiāli; - kas tiks izmantotas, lai nostiprinātu esošos un sagatavotu jaunus fakultāšu sadarbības projektus.

2006./2007. studiju gadā plānotie apmaiņas braucieni jāīsteno līdz 2007. gada 30. septembrim. Lai nodrošinātu piedalīšanos «Erasmus» programmā pēc iespējas lielākam mācībspēku skaitam, prioritāte tiks dota mācībspēkiem, kas līdz šim nav saņēmuši «Erasmus» stipendiju.

Apmaiņas brauciena minimālais ilgums ir viena nedēļa, vieslekciju minimālais apjoms – astoņas mācību stundas. Vieslektora darbam, kura ilgums ir īsāks par standarta minimālo ilgumu, jāietver vismaz astoņas mācību stundas.

Interesentus lūdzam pieteikties Starptautisko attiecību centrā līdz š. g. 1. martam!

Sīkāka informācija: tālrunis 7089055, e-pasts: Jolanta.Jurevica@rtu.lv.

Partneraugstskolu saraksts: http://www.rtu.lv/studijas/sac/Partneraugstskolu_saraksts.pdf

Piedalies Eiropas nedēļā!

Swiss Baltic Net stipendijas

Studentu organizācija AUEL (Association Universitaire Européenne de Louvain) aicina jauniešus no visām Eiropas universitātēm piedalīties Eiropas nedēļā, kas notiks Beļģijā no 19. līdz 23. martam. Eiropas nedēļas laikā būs iespēja iejusties Eiropas parlamentāriešu lomās, debatēt par Eiropai būtiskiem jautājumiem, tikties ar ES parlamenta deputātiem un, protams, baudīt studentiskas ballītes un iegūt jaunus draugus.

Ja vēlies piedalīties Eiropas nedēļas pasākumos, tev labi jāzina angļu valoda, vēlamas, bet ne obligātas, franču valodas zināšanas. Dalības maksa ir 35 eiro. Par naktsmītnēm un ēdināšanu rūpējas pasākuma organizatori.

Interesentiem līdz 10. februārim jānosūta pieteikuma veidlapa uz e-pasta adresi: auel_ucl@yahoo.com.

Sīkāku informāciju par Eiropas nedēļu un pieteikuma anketas var iegūt Association Universitaire Européenne de Louvain (AUEL), Rue des Wallons 67, 1348 Louvain-laNeuve (Belgium), vai mājaslapā: http://auel.aglouvain.be.

Prezidents: Olivier Watthy; e-pasts: oliwaty@hotmail.com, tālr. +32485984217, viceprezidents: Gauthier Demaret; e-pasts: demaretgauthier@hotmail.com, tālr. +320499/161674, sekretāre: Coralie Bonne; e-pasts: coraliebonnet@hotmail.com, tālr. +320498/055707.

Geberta Rifa fonda (Gebert Rüf Stiftung) programma Swiss Baltic Net piedāvā stipendijas maģistrantiem, doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem studijām un zinātniskās pētniecības darbam Lozannas Tehniskajā universitātē (École Polytechnique Fédérale de Lausanne).

Lozannas Tehniskās universitātes septiņas fakultātes un 250 laboratorijas piedāvā studiju programmas un pētniecības iespējas: arhitektūrā, būvniecībā, datorzinātnē un informācijas tehnoloģijās, dzīvības zinātnē un tehnoloģijās, elektronikā, enerģētikā, fizikā, komunikāciju sistēmās, ķīmijā, matemātikā, materiālzinātnē, mehānikā, mikrotehnoloģijā, tehnoloģiju menedžmentā, vides zinātnē.

Stipendija 1500 Šveices franki mēnesī tiek piešķirta uz 2–5 mēnešiem. Stipendiā­ tiem tiek apmaksāti arī ceļa izdevumi.

Uz stipendiju var pretendēt studenti, kas ieguvuši bakalaura grādu, kā arī jaunie zinātnieki (vecumā līdz 36 gadiem) ar labām angļu un/vai franču valodas zināšanām.

Piesakoties uz stipendiju, vismaz trīs mēnešus pirms plānotās uzturēšanās Šveicē RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā, Kaļķu ielā 1–222, jāiesniedz šādi dokumenti angļu valodā: n motivācijas vēstule; n biogrāfija; n publikāciju saraksts (ja ir); n zinātniskā darba vadītāja ieteikuma vēstule, kurā raksturotas pretendenta prasmes un kvalifikācija; n precīzs iecerētā pētniecības darba apraksts un pamatojums, kā arī pārskats par līdzšinējām studijām un pētniecības darbu; n īss savas fakultātes vai institūta apraksts.

Informācija par Lozannas Tehnisko universitāti atrodama mājaslapā www.epfl.ch.

Kontaktpersona Dimitrioss Noukakiss (e-pasts: dimitrios.noukakis@epfl.ch).

Informācija par Swiss Baltic Net programmu www.swissbaltic.net vai RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā, Kaļķu ielā 1-222, tālr. 7089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

Starptautiskie vasaras kursi Ķīles Universitātē

Kristiāna Albrehta Ķīles Universitāte no 23. jūlija līdz 17. augustam aicina pie­ dalīties starptautiskajos vācu valodas un kultūras kursos «Vācija šodien – valoda, sabiedrība, valsts, kultūra».

Kursu dalībniekiem būs iespēja papildināt un uzlabot savas vācu valodas zināšanas sešu dažādu zināšanu līmeņu grupās, klausīties lekcijas un piedalīties diskusi­jās par politiku, ekonomiku, kultūru, vēsturi, literatūru, doties ekskursijās uz Ham­bur­gu, Lībeku, Šlēzvigu un apmeklēt Šlēzvigas–Holšteinas mūzikas festivālu.

Piedalīties starptautiskajos vasaras kursos Ķīlē var interesenti no 18 līdz 50 gadiem.

Dalības maksa: 830 eiro.

Sīkāka informācija un pieteikšanās līdz 1. jūnijam: Rektorat der Christian-Albrechts-Universität zu Kiel International Center Westring 400, D-24098 Kiel Tālr. +49 431 880 3715 e-pasts: aritter@uv.uni-kiel.de, http://www.uni.-kiel.de/international/isk.

Kristiāna Albrehta Ķīles universitātes Biznesa, ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte no 27. maija līdz 28. jūlijam aicina piedalīties Starptautiskajā Ķīles vasaras skolā «Kiel Summer School 2007 [KiSS]» Vasaras skolas programmā iekļauti: dažādi kursi ekonomikā un biznesa administrēšanā; kvantitatīvās metodes; sociālās zinātnes; vācu valodas kursi; ekskursijas.

Visi kursi notiks angļu valodā.

Informācija un pieteikšanās līdz 1. martam: KiSS Office Mr. Sebastian Wilckens Department of Economics Christian-Albrechts-Universität zu Kiel Olshausenstr. 40 24118 Kiel, Germany e-pasts: kiss@economics.uni-kiel.de, http://www.bwl.uni-kiel.de/KiSS

Stipendijām studijām Kaseles Universitātē Kaseles Universitāte (Vācija), Vācijas banka Kasseler Sparkasse un Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests aicina RTU ekonomikas studentus pieteikties stipendijām dalībai īpašā studiju programmā Kaseles Universitātē 2007./2008. m.g.

Programmā ietilpst: • dalība Kaseles Universitātes Valodu centra rīkotajos intensīvajos valodas sagatavošanas kursos – 24.09.2007.–5.10.2007.; • dalība ievadnedēļas pasākumos ārzemju studentiem – 9.10.2007.–12.10.2007.; • studijas Kaseles Universitātes Ekonomikas fakultātē 2007./2008. mācību gadā – 15.10.2007.–8.02.2008. un 31.03.2008.–4.07.2008.; • prakse kādā no Kaseles bankām vai uzņēmumiem (finanšu nodaļa) semestra brīvdienu laikā – 11.02.2008.–28.03.2008.

Piedalīties konkursā tiek aicināti RTU ekonomikas studenti, kas pieteikuma iesniegšanas brīdī ir vismaz 3. kursa studenti un labi pārvalda vācu valodu.

Stipendija tiek piešķirta laika posmam 21.09.2007.–21.07.2008. bez pagarināšanas iespējas.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš – 10.04.2007.

Informācija par pieteikuma dokumentiem un anketas – RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā, Kaļķu iela 1–222.

Tālr. 7089314; e-pasts: evita.miscuka@rtu.lv.

INFORMĀCIJA

2007. gada 11. janvāris

Cēsīs sākusi darbu Fiziķu un ķīmiķu skola Asoc. profesors Elmārs Beķeris, mācību prorektors Lai ātrāk izkļūtu no daudzus gadus ilgušās necieņas pret dabaszinātņu apguvi sekām, arī augstskolām jāpieslēdzas kļūdu labošanai. Tās var būt dažādas olimpiādes, konkursi, ekskursijas, skolēnu pētniecības darbu vadīšana, vasaras skolas. Nupat pēc Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas iniciatīvas noorganizēta Fizikas un ķīmijas skola, kuras darbā piekritusi iesaistīties arī mūsu universitāte.

Sākās viss ar sadarbības līguma parakstīšanu starp Cēsu pilsētas domi, minēto ģimnāziju un RTU (par to rakstīja «Jaunais Inženieris» 2006. g. 12. janvārī nr. 11 (1303)). Sekoja RTU fiziķu un Studiju daļas pārstāvju vizīte ģimnāzijā, ģimnāzijas skolotāju viesošanās RTU, un pirms dažiem mēnešiem saņēmām aicinājumu nodrošināt nodarbības par tēmām «Alternatīvie enerģijas avoti» un «Šķīdumu attīrīšana rūpniecībā un laboratorijās» (pirmajā nodarbībā), kā arī «Rūpnieciskie roboti» un «Neorganiskie savienojumi dabā, sadzīvē, rūpniecībā» (otrajā nodarbībā).

Tēmas izvēlētas saprātīgi – lai rādītu skolēniem ķīmijas un fizikas zināšanu praktiskas izmantošanas iespējas.

Uz aicinājumu nodrošināt pirmo nodarbību atsaucās BF acociētais profesors P. Šipkovs, EEF doktorants O. Krievs, bet MLĶF deleģēja trīs studentus: K.Gorovoju, G. Šmitu. J. Savčuku.

Pirmā nodarbība gan bija vairāk izlūkošana: nebija priekšstata par auditoriju, par to, kā tiksim uztverti, kādā līmenī «jālaiž». Tāpēc izvēlējāmies piesardzīgu taktiku – vienkārši, populāri, uzskatāmi. Daļēji tas attaisnojās, bet ne pilnībā. Pēc nodarbībām veiktajā aptaujā saņēmām vērtējumus: • bija interesanti, paplašinājām redzesloku; • gribējās vairāk dzirdēt par principiem, teoriju.

Oskars Krievs demonstrē ūdeņraža enerģētikas iespējas.

Vispār jau šādu reakciju varēja paredzēt no auditorijas, kurā bija ieinteresēti, motivēti un atlasīti skolēni, gatavi «nolikt» savu brīvdienu mācībām, bet plašā vecuma un sagatavotības diapazonā – no 9. līdz 12 klasei.

Gatavojot nākamo nodarbību, šī pieredze tika ņemta vērā. Un par to tika saņemta atsauksme: «Bija

Dekānu runas Sēde notika 21. decembrī.

1. Valsts finansējuma izlietošana līdz 2006. gada beigām. (R. Taraškevičs) Kanclers informēja, ka finanšu gads ir veiksmīgi noslēdzies. Finanses iztērētas, arī stipendijas izmaksātas, 29. decembrī maksās 2. janvāra darba algu.

2. Bāzes finansējums 2007. gadam. (I. Knēts, L. Ribickis) Nepieciešamais bāzes finansējuma apjoms 2008. gadam jāpiesaka līdz 2007. gada 1. februārim.

Rektors informēja, ka ir palielināts zinātnes bāzes finansējums 2007. gadam, plānots, ka saņemsim Ls 2 125 271). Visi zinātnes darbinieki tagad jāpieņem pamatdarbā uz bāzes finansējumu, atbilstoši MK noteiktajām prasībām granti turpmāk būs papildu darbs.

Zinātņu prorektors atgādināja, ka ir jādomā, kā palielināt pētnieku skaitu un kā iesaistīt doktorantus pamatdarbā.

3. Dalība LZP Ekspertu komisiju locekļu vēlēšanās. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors uzsvēra, ka attieksmei pret vēlēšanām jābūt nopietnai un dalībai vēlēšanās vajadzētu būt obligātai visiem zinātņu doktoriem. Pieteikšanās līdz 30. decembrim.

4. IZM Iekšējā audita departamenta (IAD) informācija par augstskolās konstatētajiem pārkāpumiem. (I. Knēts) Rektors informēja par AIP sēdi, kurā uzstājās IZM IAD pārstāvji, norādot vairākus augstkolās konstatētus pārkāpumus. Piemēram: augstskolu darbiniekiem jāpiemēro Darba likums par 144 stundām virsstundu darba četru mēnešu laikā; valsts amatpersonas nedrīkst parakstīt rīkojumus un dokumentus, kas attiecas uz viņiem pašiem, arī komandējumu apliecības u. c.

5. Par zinātņu prorektora profesora Leonīda Ribicka apbalvošanu ar LZA un a/s

gan roboti, gan silikāti. Mums visiem bija interesanti.»

Par to paldies docentam J. Kaņepam un studentam G. Kuļikovskim no TMF un asoc.profesorei L. Krāģei un docentei I. Šperbergai no MLĶF. Tie, kas jūt vēlmi iesaistīties skolas darbā, aicināti informēt mācību prorektoru: elmars.bekeris@rtu.lv.

«Latvenergo» 2006. gada Vītola vārdbalvu par izcilu devumu enerģētikā. Gada balvu par nozīmīgu devumu enerģētikā saņēma arī EEF profesors Vladimirs Čuvičins.

Rektors informēja par saņemtajām balvām un vēlreiz sveica šo balvu laureātus – L. Ribicki un V. Čuvičinu.

6. Par profesora Daniela Turlaja apbalvošanu ar LZA un a/s «Latvijas gāze» 2006. gada balvu par darbu kopu «Dabas gāzes efektīva izmantošana Latvijas kurināmā bilancē».

Rektors informēja par piešķirto balvu un sveica D. Turlaju.

7. Par RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra (RBIAC) atklāšanu renovētajā ēkā Rīgā, Pulka ielā 3, kas notika 12. decembrī. (I. Knēts) Rektors informēja par vērienīgo projektu – RBIAC. Centra izveidē ieguldīti vairāk nekā divi miljoni eiro no «PHARE» programmas, Latvijas valsts, RTU, RSU, Rīgas domes un LTP. (Vairāk par centru lasiet «JI» 2006. gada 21. decembra numurā – red.).

8. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) ēkas atklāšana 15. decembrī.

(E. Beķeris) Mācību prorektors informēja par vēl vienu lielu «PHARE» projektu – VATP ēkas atklāšanu, kurā pats piedalījies.

9. LZP seminārs «Akadēmisko institūciju mainīgā loma Latvijā». (I. Knēts) Rektors informēja par semināra gaitu un tajā apskatītajiem jautājumiem, kā arī par to, ka būs labojumi Zinātniskās darbības likumā attiecībā uz valsts aģentūrām, un par jaunā Valsts kases norēķina konta atvēršanu, kas būs līdzīgs kontiem komercbankās.

10. Iespējamā sadarbība ar Balkrievijas augstskolām un zinātniskajām iestādēm.

(I. Knēts) Rektors informēja par RTU Starptautiskajā izstāžu hallē Ķīpsalā notikušo Baltkrievijas tautsaimniecības izstādi un tikšanos ar Baltkrievijas Zinātnes un tehnoloģijas valsts komitejas priekšsēdētāja vietnieku I. Voitovu, kurš izteicis lielu vēlēšanos sadarboties ar Latviju un RTU. Sadarbība ar Baltkrievijas un Ukrainas augstskolām un to zinātniekiem ir iespējama programmā «INTERREG».

R. L.

2007. gada 11. janvāris

Zaļi, bet nopietni EViTa sERJoGina

No lauku sētas attīstības priekšlikuma Piebalgā līdz radošai laboratorijai Varennā Itālijā – tik plaša ir šā gada APF absolventu diplomprojektos skatīto tēmu ģeogrāfiskā daudzveidība. 34 jauno arhitektu darbi no 9. līdz 28. janvārim skatāmi izstādē «Zaļa arhitektūra» Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Skārņu ielā 10/20, Rīgā. Šoreiz apzīmējums «zaļš» nav lietots ekoloģiskās arhitektūras kontekstā, bet raksturo jaunību, augšanas tieksmi un attīstības iespējas. APF dekāns Uģis Bratuškins un profesors Jānis Krastiņš atzīst, ka jaunie kolēģi apzinās, cik augsta ir izvēlētās profesijas prasību latiņa, un ar lielu nopietnību un atbildības izjūtu rau­ gās nākotnē. Diplomprojektu aizstāvēšanā studenti ir pārliecinoši pierādījuši, ka profesijai nepieciešamās zināšanas un prasmes apgūtas sekmīgi. Vairākumā diplomprojektu veikta nopietna tēmas un vides konteksta analīze un sniegti profesionāli argumentēti priekšlikumi.

Tikai dažos projektos var saskatīt pašmērķīgus formas meklējumus, kas mazāk pārliecina ar kompleksu apstākļu izpratni, bet vairāk vērš uzmanību uz autora pašapliecināšanās tieksmēm. Priecē tas, ka pat strikti vēsturiskos restaurācijas projektos studenti nebaidās no mūsdienīgiem risinājumiem.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, krietni sarucis Rīgas pilsētvidei un arhitektūrai veltīto diplomprojektu skaits, taču apskatītās tēmas skar galvaspilsētai aktuālas problēmas. Toms Kokins ķēries pie sarežģīta uzdevuma, izstrādājot precīzi definētu un profesionāli augstvērtīgu dzelzceļa telpas attīstības stratēģiju Rīgas autoostas areālā (darba vadītājs praktiskais docents U. Bratuškins).

Arvīds Līkops profesora J. Krastiņa vadībā izstrādājis priekšlikumu kvartāla apbūvei Čiekurkalnā, kur pašlaik brīvā padomju laika apbūve ignorē vēsturisko apbūves raksturu un pilsētas plānojuma struktūru.

Necenšoties šokēt vai pārsteigt ar neparastām formām vai ekstravagantu pieeju, bet reģenerējot vēsturiskās vērtības un respektējot padomju laika pienesumu, viņam pārliecinoši izdevies harmonizēt vidi. Matīss Zemītis pievērsies Grāpju pussalas attīstībai (darba vadītāja arhitekte Dace Kalvāne). Šī tēma jau skatīta vairākos starptautiskos plenēros, taču neapbūvēto teritoriju nākotne vēl aizvien nav skaidra. Autors sniedz Rīgas tēlam atbilstošu un vides raksturā iederīgu Grāpju salas un Daugavas krasta līnijas attīstības vīziju.

Andris Rubenis un Evelīna Ozola risina aktuālo Rīgas ziemeļu pārejas tēmu (darbu vadītājs asoc. profesors Gunārs Asaris). A. Rubenis izstrādājis labā krasta, bet E. Ozola – kreisā krasta apbūves priekšlikumu.

Juris Platacis piedāvā projektu Rīgas domes jaunajam administratīvajam centram Zaķusalā (vadītājs profesors Ivars Strautmanis), Ģirts Milleris – Laikmetīgajam mākslas muzejam (vadītājs praktiskais docents U. Bratuškins). Gints Sūna sniedz izvērstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju, bet Aldis Bicsons Latgales namā Rīgā piedāvā veidot Latgales priekšpilsētas kultūras centru ar dažādām sabiedriskām funkcijām (abu darbu vadītājs praktiskais docents U. Bratuškins). Agne Serdāne savā diplomprojektā «Jāšanas sporta komplekss Rīgā» (vadītājs profesors I. Strautmanis) domājusi par to, kā dažādot pilsētnieku aktīvās atpūtas iespējas. Sporta un izklaides centru tematikai pievērsušies arī citi diplomandi. Elīna

5

FAKULTĀTĒS

Rožulapa projektējusi «Sporta un izklaides centru ar vēja tuneli Jelgavā» (vadītājs profesors J. Krastiņš), Dainis Broks pievērsies «Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstībai», bet Mārtiņš Lasmanis radījis projektu «Biatlona un aktīvās atpūtas bāze Daugavpilī» (abu darbu vadītājs praktiskais docents Andris Vītols).

Arvien vairāk jauniešu diplomdarbu tēmas atraduši Latvijas novados un pievērsušies nevis atsevišķas lokālas ēkas vai ēku grupas risinājumiem, bet pilsētvides attīstības problēmām. Šī tendence iezīmē mūsu arhitektūras skolas pamatnostādni skatīt pilsētvides attīstību plašākā kontekstā un vairāk uzmanības veltīt urbanizācijas procesam ilgtspējības kontekstā, kas ietver vides, sociālos un ekonomikas attīstības jautājumus.

Pilsētvides sakārtošanu jaunie arhitekti uztvēruši kā izaicinājumu. Tieši tie darbi, kuros jaušama nopietna vides konteksta analīze un azartiski radošie meklējumi, guvuši arhitekta Jura Skalberga vadītās Arhitektu valsts pārbaudījumu komisijas visaugstāko novērtējumu. Īpaši interesants ir Ilonas Hohlovskas diplomprojekts «Harmonijas centrs Auciemā» (vadītājs lektors Egons Bērziņš), kurā rūpīgi veikta esošās apbūves analīze. Muižas kompleksa plānojuma attīstības priekšlikumā autore iezīmējusi esošo ēku nākotnes tēlu, kultūrvēsturiskās celtnes integrējot un papildinot ar jaunbūvēm. Vecā saimniecības ēka saglabājusi autentisko substanci kā kultūras piemineklis, bet ieguvusi mūsdienīgas izmantojumu.

Daugavpils cietokšņa attīstība ir nodarbinājusi ne viena vien arhitekta prātu, taču līdz šim pārliecinoši un veiksmīgi projekti nav tapuši. Kristīnes Kaktiņas veidotā «Daugavpils cietokšņa attīstības vīzija» (vadītājs profesors J. Krastiņš) pārsteidz ar šķietamo vienkāršību un loģiku. Apskatot šo projektu, ne mirkli nerodas šaubas par tā piemērotību esošajai kultūrvēsturiskajai videi.

Iezīmēta pārliecinoša attīstības vīzija, kurā cietoksnis kalpo kā tūrisma centrs. K. Kaktiņai profesionāli izcili izdevies saglabāt un integrēt mūsdienīgā celtnē

kultūrvēsturiskās vērtības, pat zināmā mērā tās izceļot.

Vēsturiskās vides sakārtošanai pievērsies arī Aivars Rīts. Savā diplomprojektā «Kuldīgas vēsturisko laukumu sistēmas attīstība» (vadītājs profesors Jānis Briņķis) viņš laukuma telpu, kas pašlaik īsti nesadzīvo ar apkārtni, padarījis atbilstošāku Kuldīgas vides raksturam un mērogam.

Marikas Bašenas diplomprojektā «SIA «Vides konsultāciju birojs» darījuma centrs Ādažos» (vadītājs profesors I. Strautmanis) veikta pārliecinoši dziļa vides analīze un rasts Latvijas lauku videi simpātiski atbilstošs apbūves priekšlikums.

Arvien grūtāk ir novilkt robežu, kur beidzas plānošana un kur sākas detalizēta apjomu projektēšana.

Tas spilgti redzams Evitas Greidiņas «Raiskuma pagasta centra reģenerācijas» priekšlikumā (vadītājs lektors Egons Bērziņš), Olafa Barona «Hercoga Jēkaba laukuma attīstības vīzijā» (vadītājs praktiskais docents U. Bratuškins) un Brigitas Bīviņas «Kvartāla attīstības priekšlikumā Ventspilī» (vadītājs profesors J. Krastiņš).

Trīs diplomprojektiem iedvesma gūta Itālijā un Portugālē. Zane Deruma un Ulla Gala kā apmaiņas programmas «SOCRATES» dalībnieces vienu semestri studēja Milānas Politehniskajā augstskolā, bet Elīna Briede – Fernando Pesoa universitātē Porto.

Z. Deruma un U. Gala savas radošās ieceres saistījuši ar Ziemeļitālijas pilsētiņu Varennu. Z. Deruma izstrādājusi projektu radošajai laboratorijai, bet U. Gala – tirgus ēkai (abu diplomprojektu vadītājs profesors J. Briņķis). E. Briedes diplomprojekts «Iekškvartāla attīstība Viso, Porto» (vadītāja lektore Sandra Treija) parāda, ka iekškvartālu attīstības problēma ir aktuāla ne tikai Rīgā, bet arī citās Eiropas pilsētās.

Fakultātes dekāns U. Bratuškins secina, ka, biro­ krātiski sausi vērtējot, jauno kolēģu radošās varēšanas līmeņa atspoguļojums ir saņemtā atzīme. Taču, kā zināms, dažkārt vērtējumu ietekmē apstākļu sakritība – nelabvēlīgs zvaigžņu stāvoklis aizstāvēšanās brīdī vai kāda nepārdomāta atbilde uz komisijas uzdotajiem jautājumiem. Tāpēc šāds vērtējums nav uzskatāms par vienīgo profesionalitātes mērauklu. Kā senā dziesmā teikts, «par zaļu pat vēl zaļāks bij mūsu skolas laiks…»

Tagad ar diplomu kabatā jaunajiem jāpierāda savas spējas un jāiekaro vieta arhitektu sabiedrībā.

Foto R. Salcēvičs.

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

Senatoru lēmumi decembrī

Senāta sēde notika 11. decembrī.

Sēdes ievadā rektors akadēmiķis Ivars Knēts aicināja klātesošos uz klusuma brīdi, lai godinātu nesen aizsaulē aizgājušos kolēģus profesoru Rūdolfu Cimdiņu, asoc. profesoru Jāni Briedi un profesoru Juri Ziemeli.

Rektors sveica profesoru Leonīdu Novicki ar ievēlēšanu par LZA korespondētājlo­ cekli un jaunos zinātņu doktorus: Uldi Bratuškinu (APF); Sandru Treiju (APF), Ēriku Asņinu (DITF); Aleksandru Vališevski (DITF) un Ati Zariņu (BF).

Rektors I. Knēts informēja: * 2007. gadā no valsts budžeta tiks finansēti 7224 studenti (2006. gadā – 7012), t. sk., 5227 bakalauranti un profesionālo studiju studenti (5171), 1723 maģistranti (1602) un 274 doktoranti (237). * Augstākās izglītības finansējums 2007. gadā būs 20,143 milj. latu (2006. gadā – 12,118 milj. latu). Darba algas fonds būs 12,88 milj. latu (01.01.2006. – 7,112 milj. latu).

Pārējiem izdevumiem – 2,817 milj. latu. Bāzes studiju vietas finansējums (t.i., juridisko zinātņu bakalaurantam) – Ls 1057. Mācībspēkiem – jaunās algas. Būvniekiem beidzot piešķirts inženierzinātņu jomas koeficients (2,12), arhitektiem – mākslas zinātņu koeficients (3,24). * Jauno – 2006. gadā uzņemto – studentu pirmie iespaidi un vērtējums par studijām RTU: - vajag vairāk grāmatu vai lekciju konspektu; lekcijas vajadzētu publicēt arī internetā; - nodarbības ļaut vadīt tikai labi latviski runājošiem mācībspēkiem; - vajag padomdevējus, kuri ļautu studentiem orientēties jaunajā vidē; - vajag informāciju, arī kartes, lai varētu atrast lekciju nodarbību vietas, kā arī informāciju, kā tur nokļūt; - vajag nodarbības noturēt mazākam studentu skaitam, lai būtu labāks kontakts ar mācībspēku; - jāizslēdz lielie pārbraucieni (profesoram būtu jābrauc pie studenta, nevis otrādi); - nodarbības jāplāno bez «logiem» un sākot no rīta; plānā jāparedz arī konsultāciju laiki; - dažiem mācībspēkiem jāmaina attieksme pret studentiem; - jārīko nodarbības pa studentu grupām, lai studenti labāk iepazītos savā starpā; - ir problēmas ar ēšanu; - jāpilnveido 1. septembra pasākumi. * Pārbaudot vidusskolēnu matemātikas zināšanas, atklājās, ka 27 no 86 nevar atrisināt nevienu no pieciem vidusskolas līmeņa uzdevumiem.

Senāta lēmumi * Par profesoru un asociēto profesoru vakantajām štata vietām Senāts nolēma: 1. Izsludināt konkursu uz vakanto profesora štata vietu matemātikas nozares matemātiskās fizikas apakšnozarē; 2. Izsludināt konkursu uz asociēto profesoru vakantajām štata vietām būvzinātnes nozares būvmateriālu un būvtehnoloģijas apakšnozarē specializācijā «Civilo ēku būvniecība»; enerģētikas nozares elektroenerģētikas apakšnozarē specializācijā «Elektriskās stacijas, tīkli un sistēmas»; elektrotehnikas nozares elektrisko tehnoloģiju un automātikas apakšnozarē specializācijā «Dzelzceļu iekārtu un automatizācijas sistēmas»; matemātikas nozares matemātiskās modelēšanas apakšnozarē. * Senāts piešķīra RTU Goda darbinieka nosaukumu IEF 2. kategorijas speciālistei Albīnai Akuļeckai un TMF profesoram Ruslanam Dorošenko. * Par studiju programmu sarakstu, to īstenošanas veidu un vietu 2007. gadā Senāts nolēma: apstiprināt akadēmisko un profesionālo pamatstudiju, augstākā līmeņa un doktora studiju programmu sarakstu, to īstenošanas veidu un vietu RTU 2007. gada reflektantiem. * Senāts apstiprināja 2007. gada Uzņemšanas noteikumus augstākā līmeņa aka­ dēmisko un profesionālo studiju programmās RTU. * Senāts apstiprināja Uzņemšanas noteikumus RTU Ārzemju studentu depar­ tamentam piesaistītajās akadēmisko un profesionālo studiju programmās 2007. gadā. * Senāts apstiprināja izmaiņas RTU Senāta lēmumā «Par vienotu sankciju sistēmu studentiem – akadēmiskajiem parādniekiem». Ja pilna laika (klātienes) studentam pēc kārtējās sesijas un papildlaika (10 kalendāra dienas pēc ziemas sesijas, līdz 10. septembrim pēc pavasara sesijas) ir nenokārtotas 5 vai vairāk pārbaudes, turpmāk – parādi, (studiju darbi, ieskaites, eksāmeni ), t.sk. arī parāds no iepriekšējās sesijas, students tiek atskaitīts.

Ja nepilna laika studentam pēc pavasara sesijas un papildlaika ir vairāk nekā 5 parādi, studentam var piedāvāt iespēju atkārtot studijas šajā kursā, kārtojot to par studiju maksu, kas noteikta šajā kursā studējošiem, un slēdzot jaunu studiju līgumu.

(Izmaiņas pasvītrotas.) * Par RTU Elektromagnētiskās saderības un elektrodrošības pētniecības centru Senāts nolēma: pamatojoties uz RTU Zinātnes padomes 2006. gada 1. novembra sēdes

2007. gada 11. janvāris

lēmumu, izveidot RTU Elektromagnētiskās saderības un elektrodrošības pētniecības centru un apstiprināt tā nolikumu. * Senāts apstiprināja Uzņemšanas noteikumus doktora studiju programmās RTU. * Par izmaiņām RTU Ceļu būvmateriālu laboratorijas nolikumā. Senāts apstiprināja RTU Ceļu būvmateriālu laboratorijas nolikuma 3.4. punkta izmaiņas. * Par RTU Tālmācības studiju centra nolikumu. Senāts nolēma: pamatojoties uz ETF domes 2006. gada 5. decembra sēdes lēmumu, apstiprināt RTU Tālmācības studiju centra (RTU TSC) nolikumu. * Par akreditēto studiju programmu gada pašnovērtējuma ziņojumiem. Senāta Studiju programmu komisijas priekšsēdētājs prof. J. Smirnovs ziņoja par komisijā iesniegto pašnovērtējuma ziņojumu recenzēšanas rezultātiem. Pozitīvu vērtējumu saņēmuši pašnovērtējuma ziņojumi šādām 2005./2006. m. g. realizētajām programmām: 1) bakalaura un maģistra profesionālo studiju un 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmām «Muitas un nodokļu administrēšana» (recenz. prof. A.Lanka); 2) bakalaura un maģistra akadēmisko studiju programmām «Materiālzinātnes» (recenz. prof. D. Blumberga); 3) profesionālo studiju programmai «Tekstila un apģērbu tehnoloģija» ar specializēšanos virzienā «Amatniecības tehnoloģijas dizains» (recenz. prof. J. Saulītis); 4) bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmām «Transportbūves» (recenz. prof. J. Briņķis); 5) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju programmām «Telekomunikācijas» (recenz. prof. J. Ķipsna); 6) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju un profesionālo studiju programmām «Ķīmija» (recenz. prof. D. Blumberga); 7) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju un profesionālo studiju programmām «Ķīmijas tehnoloģija» (S. Kukle); 8) bakalaura un maģistra akadēmisko studiju un profesionālo studiju programmām «Ģeodēzija un kartogrāfija» (recenz. prof. B.Gjunsburgs); 9) bakalaura un maģistra akadēmisko studiju programmām «Būvzinātne» (recenz. prof.

J. Briņķis); 10) bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmām «Būvniecība» (recenz. prof. J. Briņķis); 11) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju un profesionālo pamatstudiju programmām «Arhitektūra» (recenz. prof. J. Smirnovs); 12) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju, 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju, profesionālo studiju un 2. līmeņa profesionālo studiju programmm «Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve» (recenz. prof. J. Jankovskis ). * Par RTU aģentūras «RTU Neorganiskās ķīmijas institūts» (NĶI) vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģijas plānu. Senāts nolēma: apstiprināt NĶI vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģijas plānu. * Senāts apstiprināja grozījumus RTU Varbūtības teorijas un matemātiskās statistikas katedras (VTMSK) nolikumā. * Senāts apstiprināja grozījumus RTU Informācijas tehnoloģijas institūta (ITI) nolikumā. * Senāts apstiprināja grozījumus DITF nolikumā. * Senāts apstiprināja papildinājumus nepilna laika formā īstenojamo studiju programmu sarakstā. * Par izmaiņām bakalaura profesionālo studiju programmā «Nekustamā īpašuma pārvaldība». Lai izpildītu profesijas standarta prasības, Senāts apstiprināja izmaiņas bakalaura profesionālo studiju programmā «Nekustamā īpašuma pārvaldība». * Par uzņemšanu bakalaura profesionālo studiju programmā «Muitas un nodokļu administrēšana» Senāts nolēma: 1. Papildināt RTU Senāta 2006. gada 30. janvāra lēmumu «Par RTU studiju programmu sarakstu, to realizācijas veidu un vietu 2006. gadā» B sadaļas «Nepilna laika (neklātienes) studiju programmas» 3. punktu «Bakalaura profesionālo studiju programmas» ar programmu «Muitas un nodokļu administrēšana»; 2. Atļaut pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības (koledžas) programmas «Muitas un nodokļu administrēšana» absolventus uzņemt studijām nepilna laika (neklātienes) formā bakalaura profesionālo studiju programmā «Muitas un nodokļu administrēšana» 2007. gada janvārī. * Par bakalaura studiju programmas «Elektronika» turpināšanu 4. semestrī RTU Ventspils filiālē 2006./2007. m. g. Senāts nolēma: ņemot vērā «PHARE» 2003. gada nacionālās programmas Latvijai projektā paveikto studiju programmas «Elektronika» īstenošanā Ventspilī un starp RTU un Ventspils augstskolu 2006. gada 13. jūlijā noslēgto vienošanos, eksperimentālā kārtā atļaut bakalaura studiju programmas «Elektronika» 4. semestri turpināt RTU Ventspils filiālē.

R. L. Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

2007. gada 11. janvāris

7

STUDENTU LAPA

kā izdzīvot sesijā? kā izdzīvot sesijā!

Sesija nu jau pilnā plaukumā, bet daži no jums varbūt nemaz nav paspējuši ar to sarast un sadraudzēties. Lai gan ar to sadzīvot jāmācās visu studiju laiku, pastāv dažas lietas, kas tev varētu palīdzēt, – ja nu noder!

1. Ir iespēja piesaukt Haļavas dievu (skat. www.rtusp.lv).

Bet, ja nopietnāk, tad: 1. solis – grafi ka sastādīšana: n Vai sarežģīts eksāmens? n Kādas prasības? n Pasniedzēja attieksme pret pārlikšanu. n Vecāko kursu studentu ieteikumi. n Datumi, dienu skaits starp eksāmeniem 2. solis – gatavošanās eksāmenam – mācīšanās, mācīšanās un vēlreiz mācīšanās. Un te jau rodas jautājums – špikot vai ne!? Bet atcerēsimies – cienīsim citus, tad arī citi cienīs mūs!

3. solis – kur meklēt papildu informāciju: www.rtu.lv -> studijas.

Vienmēr gatava jums palīdzēt fakultātes studentu pašpārvalde un Studentu parlaments (info@rtusp.lv).

Lai Cūkas gadā arī cūkas laime stāv jums klāt! :)

Gribēju padalīties pieredzē. Sāksim ar to, ka mācos 2. kursā un jau esmu šo metodi pārbaudījusi pati un arī kaimiņi.

Neapšaubāmi, labākais veids, kā nokārtot sesiju, ir mācīties visa semestra garumā.

Bet ko darīt, ja tādas iespējas nav bijis un vilciens jau ir aizgājis? Protams, saukt Haļavu! Kas tā ir? Latviski varētu teikt – cūkas laime.

Recepte. Ņem ieskaišu grāmatiņu (atvērtā veidā) un pusnaktī, tieši pirms eksāmena, izliecas pa logu un pilnā rīklē bļauj: «HAĻAVA, ATNĀĀĀĀC!!!» vai «Xaлявa, пидиии!» – valodai nav nozīmes. Tad obligāti grāmatiņa jāaizver, un to drīkst atvērt tikai pasniedzējs, kad liks jums atzīmi. Brīdinājums! Jācenšas izvairīties no nepatīkamām situācijām, t.i., kamēr pasniedzējs labo jūsu darbu, pieņemsim, 2–3 dienas, šajā laikā jūsu grāmatiņu nedrīkst atvērt neviens cits mācībspēks, piemēram, ierakstot ieskaiti, jo haļava ir kaprīza un var izlidot ārā. Pēdējais ir pilnīgi nopietni.

Pārbaudīts, kā saka, uz savas ādas. Vienreiz palaižot šādā veidā haļavu, nācās atkārtoti likt eksāmenu matemātikā četras reizes. Savukārt maniem kaimiņiem, palaižot haļavu, gadījās saņemt viszemākās atzīmes…

Ticiet vai ne, bet stāsts nav izdomāts.

Haļavas dieva cienītāja

Noskaidroti gada labākie!

RTU Studentu parlaments pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē rīkoja Gada balvas pasniegšanu.

Tā turpmāk varētu kļūt par tradīciju, kurā īpaša vērība tiek pievērsta RTU fakultāšu un filiāļu studentu pašpārvaldēm, kas visvairāk pievērsušas sev apkārtējo uzmanību ar savu darbību – projektiem, akcijām un citām aktivitātēm –, kuri ir nozīmīgi ar savu vienreizību un rezultātiem.

Katra pašpārvalde tika vērtēta pēc aktivitātes, padarītajiem darbiem, kas tika atspoguļoti samērā garā anketā. Balstoties uz šo informāciju un pašpārvaldes prezentāciju, kur tika izcelts svarīgākais, uzsvērts gada laikā paveiktais, fakultāšu studentu pašpārvaldes vērtēja ļoti cienījama un neatkarīga žūrija: RTU rektors Ivars Knēts, RTU Studentu kluba vadītāja Asja Visocka, RTU avīzes «Jaunais Inženieris» redaktore Rūta Lapsa, Latvijas studentu vortāla «StudentNet» galvenais redaktors Tālivaldis Kronbergs, LSA prezidents Uldis Luckāns, RSU Studentu pašpārvaldes vadītājs Aleksandrs Zlatopoļskis un RTU SP prezidente

Liene Aleksandra Āboliņa. Žūrija noteica arī gada labāko pašpārvalžu projektu, kopprojektu, jauninājumu, aktīvistu, vecbiedru, notikumu un neveiksmi.

Svinīgajā apbalvošanas ceremonijā jaukā vakara atmosfērā tika pasniegti diplomi un kausi attiecīgajiem nomināciju uzvarētājiem. Visvairāk uzvaru bija TMF SP jeb «mehiem». Par gada labāko tika atzīts projekts «Mehu kari», par gada jauninājumu «Mehu stūres ziemas čempionāts», par gada notikumu – «13. promociju padome – mehi». Par gada kopprojekta nomināciju priecājās trīs fakultāšu studenti – ETF, BF un IEF SP, jo par labāko tika atzīts pasākums «Igauņu Ziemassvētki». Par aktīvāko no aktīvākajiem 2006. gadā žūrija atzina Ilgmāru Vaļtu, savukārt labāko reiz bijušā aktīvista jeb vecbiedra titulu ieguva Oskars Priede. Bija arī gada neveiksmes, no kurām dažkārt nevar izvairīties arī pašpārvaldes, šajā kategorijā nominēts tika ETF SP 1. kursa motivācijas seminārs. Ņemot vērā aktivitāti 2006. gada laikā, katra FSP ieguva arī savu titulu:

Gada ņiprums – ETF SP; Gada uznāciens – Daugavpils filiāles SP; Gada prāts – MLĶF SP; Gada stils – Ventspils filiāles SP; Gada draugs – TMF SP; Gada drosme – Liepājas filiāles SP; Gada vienmēr un visur – BF SP; Gada azarts – EEF SP; Gada māksla – APF SP; Gada sponsoru magnēts – IEF SP; Gada info lielgabals – DITF SP. Atskatoties uz 2006. gada pašpārvalžu darba augļiem, par labāko tika atzīta TMF SP, ko svinīgajā 20. decembra vakarā paziņoja rektors Ivars Knēts.

Kā pierādīja savāktie materiāli par pašpārvaldēm un žūrijas atzinums, RTU fakultāšu studentu pašpārvaldes patiešām ir spēcīgas un dara daudz labu darbu savas fakultātes un studentu labā. Tie ir ne tikai tusiņi, balles, sporta sacensības, motivācijas semināri, bet arī erudīcijas pasākumi, fakultātes dzīves uzlabošana, studentu problēmu risināšana.

Dž. Billings ir teicis: «Dzīvotmāksla nav tajā, ka jums rokās ir labas kārtis, bet gan māka tās prasmīgi izspēlēt!» Tāpēc lai jaunais – 2007. – gads ir veiksmīgs, idejām bagāts un, galvenais, lai katrā pašpārvaldē daudz aktīvu studentu, kas ir gatavi izmantot katru iespēju realizēt jaunus projektus, akcijas, pasākumus!

Laura, RTU SP

STUDENTU LAPA

2007. gada 11. janvāris

Skaistie un tehniskie atrasti!

Irēna Tuleiko, DITF

2006. gada 15. decembrī «Mis un Misters RTU» konkursa finālā, kas līdzinājās aizraujošam šovam, tika noskaidroti paši atraktīvākie, skaistākie un interesantākie RTU studenti. Kā jau «JI» rakstīja uzreiz pēc konkursa, par Mis RTU kļuva Anita Magazniece un Misteru RTU – Rūdolfs Krese.

Sākot ar 18. oktobri, desmit jaunieši, kas tika atlasīti no 96 kandidātiem, gandrīz divus mēnešus cītīgi gatavojās konkursa finālam, apmeklējot trenažieru zāli, deju nodarbības, horeogrāfijas nodarbības, solāriju un speciāli sagatavotas lekcijas.

Lai padarītu šo konkursu interesantāku, jauniešiem vajadzēja piedalīties trīs fotosesijās, kuru gala iznākums ir 2007. gada kalendārs. Kalendāra tapšanā piedalījās arī frizieru saloni «Ekselence R», «Velsa DL» un «Rāte», kā arī apģērbu veikali «Cropp Town» un «Reserved». Fotosesijas norisinājās «Audi centrā Rīga», RTU bibliotēkā un laboratorijās.

Konkursa fināls notika RTU Lielajā aulā, kur konkursa dalībnieki piedalījās piecos konkursos: parādīja sagatavotās vizītkartes, uzstājās mājkalpotāju, arābu, Cropp

Town (hip-hopa) un valša uznācienos. Finālistiem vajadzēja arī sagatavot mājasdarbus un atbildēt uz vakara vadītāju jautājumiem. Sagatavotie mājasdarbi īpaši pārsteidza skatītājus, jo finālisti gan dziedāja, gan dejoja, gan skaitīja dzeju, gan izspēlēja uzjautrinošas etīdes. Kamēr konkursanti pārģērbās nākamajiem uznācieniem, skatītājus izklaidēja Vlada Volkoviča aģentūra.

Visus uznācienus vērtēja žūrija – RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts, «Mis Pasaule» dalībniece Līga Meinarte, iepriekšējo konkursu organizatori, atbalstītāji un RTU pārstāvji. Tiesa, kronis bija tikai viens, taču kopā bija sešas nominācijas.

Mis RTU titulu ieguva Anita Magazniece, Mistera RTU tituls pienācās Rūdolfam Kresem, par Mis RTU Skatītāju simpātiju tika atzīta Anita Magazniece un par Misteru RTU Skatītāju simpātiju – Aleksejs Rutkovskis. Mis RTU Foto titulu ieguva Dace Mežavilka un Mistera RTU Foto titulu – Aleksejs Rutkovskis.

Ilgmārs Vaļts, konkursa organizators: «Lai gan tituli bija tikai seši un visiem finālistiem tie netika, uzvarētāji bija visi finālisti, jo viņi izturēja sīvo konkurenci konkursa atlasē un varēja izbaudīt konkursa piedāvātos treniņus un nodarbības.» Visi konkursa dalībnieki pēc fināla atzina, ka tagad gan ir laiks nopietni ķerties klāt mācībām.

Skaistākais aiz muguras, bet pats labākais vēl tikai priekšā!

Konkurss «Mis un Misters RTU 2006» jau pagājis un ļoti veiksmīgi, bet iespaidi, atmiņas un konkursa laikā piedzīvotais dalībniekiem vēl ilgi paliks atmiņā. Lūk, dalībnieku iespaidi par konkursu.

Rūdolfs Krese, Misters RTU 2006: «Iespaidi saistās ar emocijām sarunās, krāsām fotosesijās un fiziskajām aktivitātēm sporta zālē. Lieliskākā sajūta bija finālā, kurā valdīja kopības gars, visi dalībnieki bija tik vienoti un pozitīvi.

Tikai dienu pirms konkursa tika gatavots mājas darbs, taču tas izrādījās ārkārtīgi veiksmīgs. Vēlos pateikties visiem organizatoriem un atbalstītājiem. Vecmāmiņai un struktūrapvienībai «KoBalts».

«Mis&Misters RTU» piešķīra papildu asumu studijām un papildināja krāsas manā studenta paletē.»

Anita Magazniece, Mis RTU 2006 un Mis Skatītāju simpātija: «Iespaidi par konkursu man ir paši labākie, jo šā konkursa noskaņā tika pavadīti divi neaizmirstami mēneši kopā ar pārējiem finālistiem. Pieredzi, ko guvu šā pasākuma laikā, šķiet, nevarētu iegūt nekur citur, tāpēc jāsaka paldies visiem, kas šo pasākumu īstenoja, jo, manuprāt, tas noteikti bija tā vērts!»

Aleksejs Rutkovskis, Misters RTU Foto 2006 un Skatītāju simpātija: «Kopumā man konkurss patika.

Bija interesantas lekcijas, kurās uzzināju lietas, ko ikdienā uzzināt nebūtu iespējams. Konkursa laikā kļuvu gudrāks un pašpārliecinātāks. Tikai noslēgumā gribējās no uzvarētājiem dzirdēt pāris vārdu. Un citiem iesaku

nebaidīties un piedalīties nākamajā konkursā!»

Dace Strēlniece: «Daiļais dzimums ne velti tiek dēvēts par daiļo, jo, lai cik arī dažādas mēs visas būtu, mūs vieno kopīga vēlme uzzināt, pasapņot par to, kā būtu, ja būtu...

Pasākums «Mis un Misters RTU» deva man nelielu ieskatu tajā visā, turklāt konkurss ļāva visiem dalībniekiem justies ļoti īpašiem – un šī sajūta, kā es pārliecinājos, dod ne tikai īslaicīgu baudu, bet arī savus pienākumus. Man patika atrasties šā pasākuma

epicentrā, un domāju, ka konkurss ir lieliski izdevies, par to, protams, paldies organizatoriem.

Varu teikt droši – viss, kas tika man dots (horeogrāfijas nodarbības, fotografēšanās, lekcijas utt.), man noderēs arī turpmāk, tāpēc arī citiem studentiem noteikti ieteikšu šo konkursu pēc diviem gadiem.

Pasākuma gaitā notika dažādas smieklīgas lietas, bet viskuriozākās situācijas atgadījās fināla dienā un aiz skatuves, kur es pustumsā mēģināju atrast skatuves tērpus.

Turpmākie mērķi? Mācīties, mācīties, nolikt autovadītāja eksāmenus un vēlreiz mācīties, kā arī nodoties savas DITF pašpārvaldes darbībai, un vēl šis tas...»

Rūdolfs Krese: «Šis pasākums bija interesants, lai gan aizņēma daudz brīvā laika. Papildināju savu redzesloku, pilnveidoju zināšanas. Labākais iespaids – aizkulisēs minūti pirms sākuma valdīja tik ideāla noskaņa, vienotība, pozitīvisms. Visi dalībnieki bija tik saviļņoti un jautri – tā kā filmās...

Neaizmirsīšu arī intensīvās deju nodarbības un sarežģītos deju soļus. Bieži iznāca tā, ka tas, kas mums kuriozs – pasniedzējam tieši pretēji. Nereti kuriozi veidojās nokavēto nodarbību dēļ. Īpaši jautras bija fotosesijas.

Tuvākajā laikā koncentrēšos sesijai un vēlāk – braucienam uz Ungāriju.»

Iespaidus apkopoja Zane, MLĶF

2007. gada 11. janvāris

STUDENTU LAPA

«JAM» – mazliet zaptes, šķipsniņa aizrautības un vislabākie no vislabākajiem!

Par tradīciju kļuvušais jauno mūziķu konkurss «JAM» šogad uzņēma lielākus apgriezienus. Gan sarūpētā galvenā balva un fināla norises vieta – LMA Studentu klubs –, gan lielā klausītāju interese, gan arī dalībnieku aktivitāte skaidri liecināja, ka šim pasākumam būs būt un augt plašumā!

Pasākums pārsteidza ar kvalitāti un profesionalitāti. «Šogad bija ļoti grūti atlasīt finālistus, jo visu izpildītāju snieguma kvalitāte bija augsta un savus pieteikumus iesniedza 18 jaunās grupas, taču finālā spēlēja tikai astoņas grupas,» pastāstīja Ilgmārs, «JAM» projekta vadītājs.

Priecēja, ka organizētāji bija padomājuši par klausītājiem – par mūzikas žanru daudzveidību, kas bija amplitūdā no poproka līdz pat smagajam metālam. Lai gan ne visiem ir tīkams smagais metāls, grupa «Bite Back» pārsteidza ar savas mūzikas izkoptajām niansēm. ««JAM» atšķiras no parasta koncerta ar to, ka grupas savā starpā sacenšas, līdz ar to grupu snieguma līmenis ir daudz augstāks,» saka Ilgmārs. Nevarēja nepamanīt, ar kādu degsmi spēlēja jaunie mūziķi. Viens no aizrautīgākajiem bija grupas «Screaming Masterpiece» bundzinieks, kas skatuves dziļumā ar bungu vālītēm ik pa reizei aizķēra reklāmas banneri. Arī basģitārists izpelnījās īpašu ievērību, ne velti žūrija viņam piešķīra individuālo nomināciju «Labākais basģitārists».

Katra grupa klausītājus centās pārsteigt un izcēlās ar kaut ko sevišķu. Grupai «Sounds» elegantās kaklasaites mijās ar nodriskātām džinsu biksēm. Tikpat kolorīti izskatījās arī panku grupas «FACT*YOU» basģitārists ar ekstrēmi blondo matu krāsu.

«...Sāli Tev un piparus tonnām bērt uz mēles; Netiksimies pazemē, ne uz celtņa strēles...» («Greenfield»)

Vairs nepietiek ar vienkāršu meldiņu atreferēšanu.

Pirms nepilniem diviem gadiem dibinātā grupa «Butter in fly» paspēja uzrīkot mazu PR akciju, dalot savu mūzikas ierakstu kopijas bez maksas – pietiekami jauku pasākuma suvenīru.

Jauno mūziķu tekstu dziļums un valodas izvēle arī bija daudzveidīga. Grupa «Dziļā nemaņā» apdziedāja pat Raiņa «Zelta zirgu» un Antiņa piedzīvojumus Stikla kalnā. Ne velti tik aktīvi dziedot, žiperīgais grupas

vokālists, saukts arī par Mazo, izpelnījās nomināciju «Labākais vokāls».

Instrumentālistu grupai parasti ir samērā grūti cīnīties ar solistu grupām. Izņēmums, jāteic, ir «Crystal Sky», kas publiku pārsteidza gan ar «Labākā soloģitārista» titulu pelnījušā ģitārista virtuozo spēli, gan bundziniekiem, kuri bija uzrīkojuši nelielu bungu šovu.

Par «Labāko bundzinieku» tika atzīts grupas «Greenfield» bundzinieks. Ar to arī sākās grupas titulu birums. Skatītāju simpātija sakrita ar žūrijas vērtējumu – titulu «Skatītāju simpātija» un «Labākā grupa» ieguva liepājnieku grupa «Greenfield», iegūstot arī galveno balvu – iespēju astoņas stundas strādāt «Radio SWH» ierakstu studijā. Par uzvaru puiši bija pārsteigti: «Uzvara bija negaidīta! Spontānais ir pats labākais. Sajūtas mums ir vislabākās, jo mums iet «Vislabāk!»,» izteicās sajūsminātais Kristiāns, «Greenfield» vokālists. Prieks par puišiem, jo viņiem esot pietiekami daudz jaunu dziesmu, kas tā vien gaida, lai tās varētu ierakstīt studijā.

Dalībniekus izvērtēja kompetenta žūrija. Viņu vidū profesionāli mūziķi – Romāns un Andrejs, Natālija («Sonata»), Maija («Hospitāļu iela»), Ieva («Kohënbeat»), Rihards (LMA), Rolands («Postmark»). ««JAM» – tas ir atbalsts jaunajām grupām, pieaicinātie profesionāļi novērtē grupu sniegumu, un tas paver iespējas uzstāties vēl kaut kur, kā arī tā ir iespēja iepazīstināt ar sevi plašāku publiku,» stāsta Ilgmārs. Ļoti jauks žests no grupas «Greenfield» – uzaicinājums grupai «Dziļā nemaņā» spēlēt Liepājas klubā «Fontane Palace».

Nedēļa starp veco un jauno Eiropu ...

No 28. oktobra līdz 4. novembrim pie TMF Studentu pašpārvaldes viesojās Zviedrijas Čalmersa tehniskās universitātes (Gēteborga) studenti saistībā ar projektu «Participate For Your Life!». Šīs projekts realizēts ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu. Šā projekta saturs neatspoguļo ES vai Nacionālās aģentūras viedokli, kā arī tas nenes par to nekādu atbildību.

Galvenais mērķis bija iepazīt sevi un zviedru jauniešus vienotās Eiropas kontekstā. Visu nedēļu notika visdažādākie pasākumi, kas ļāva citam citu izprast dažādās situācijās un nojaukt valodas un kultūras barjeras, veidojot pozitīvu sociālo vidi inženierzinātņu studentiem.

Neliels ieskats spilgtākajos zviedru «mehu» iespaidos šīs nedēļas laikā: vispārsteidzošākā zviedriem likās Rīga kā pilsēta ar lielisku vidi. Šeit jāmin Vecrīga, jaunās modernās ēkas, daudz ekskluzīvu automašīnu, lielas izklaides iespējas un lielas atšķirības sabiedrībā starp nabadzīgāko un turīgāko tās daļu. Lielu interesi zviedru studentos raisīja Latvijas vēsture, it īpaši padomju laiki.

Daži jaunieši kā suvenīrus paņēma inženierzinātņu grāmatas krievu valodā, kuras izdotas 60.–70. gados.

Saturīgas diskusijas sniedza īstu ieskatu jauniešu dzīvēs un sabiedrisko aktivitāšu lietās. Kā atzina abas puses, pirms tikšanās bijis ļoti daudz stereotipu un nepatiesas informācijas citam par citu. Zviedri nav nemaz tik auksti, kā mēs to iedomājamies. Ēdiens – latvieši ir lieliski pavāri un saprot, kas ir kvalitatīvs ēdiens. Tā ir jauna atziņa, jo savā starpā mēs bieži vien sūdzamies par sliktu ēdienu.

Mēs visi vēlamies lidot kā putni, bet tas izdodas tikai

dažiem, piemēram, mums. Šo prieku izbaudījām Latvijas jaunajā brīnumā «Aerodium».

Ko latvieši izzināja par zviedriem? Viens no mūsu mērķiem bija izzināt pašpārvalžu darbības īpatnības otrpus jūrai, un izrādās – Zviedrijā tu nevari kļūt par studentu, ja neesi reģistrējies Studentu apvienībā (SA), kurā ik gadu jāmaksā dalības maksa. Par to tu iegūsti studenta apliecību, kas tev nodrošina dažādas atlaides precēm un pakalpojumiem. Čalmersa universitātes SA ir sava ēka, mašīnas, krogi, klubi utt., kas sniedz tiem

plašākas rīcības iespējas. Iedomājieties tikai RTU SP savu ēku, transportlīdzekļus utt.! Gan­drīz visa veida darbībām ir savas ko­mitejas, piemēram, fotogrāfu komiteja – ierodas uz organizētajiem pasākumiem, fotografē, tad bildes ievieto mājaslapā, tās apstrādā.

Lai nonāktu no idejas līdz tās realizācijai, paiet ļoti ilgs laiks, jo demokrātija pieprasa viedokļu uzklausīšanu, apspriešanos, balsošanu, dažādas izmaiņas – jāiziet visi šie pakāpieni, kas ne vienmēr notiek pie mums, jo mēs dzīvojam daudz straujāk, visu neizdarīto norakstām uz laika trūkumu. Aktīviem pašpārvaldes darboņiem ir iespēja paņemt gadu brīvu no mācībām, lai varētu pilnvērtīgi veltīt visu uzmanību jauniešu neformālai izglītībai, jo cilvēki to tur uzskata par tikpat svarīgu kā formālo.

Tik lielas iespējas dažādām aktivitātēm ārpus studijām ir zviedru jauniešiem, bet kopumā cilvēciskā ziņā viņi mums ļoti līdzinās, vienkārši viņi necenšas dzīvot tik strauji, kā to darām mēs. «Latvieši ir īsti cīnītāji, ņemot vērā to ierobežotās finansiālās iespējas, pretstatītas viņu darbiem,» atzina kāds no Čalmersa TU studentiem.

Tiekoties aci pret aci, apstiprinājās šīs robežas esamība starp jauno un veco Eiropu, jo mēs esam ļoti jauna valsts attiecībā pret Zviedriju. Tehnoloģiski mēs attīstāmies strauji, bet cilvēku prātos pārmaiņas notiek ļoti lēni, paaudžu laikā. Tomēr ir kāds spēcīgs vienojošais elements, kas ļauj pārvarēt šo starpību, – mēs esam «mehi».

Projektu atbalsta RTU Studentu parlaments un TMF. Īpašu atbalstu visā projekta īstenošanas laikā sniedz biedrība «Eiropas kustība Latvijā».

Pētnieks «mehs»

10

STUDENTU LAPA

Biznesa guru atrasti!

iRēna TUlEiko, Projekta «Bizness  h» preses sekretāre

bija iespēja diskutēt ar dažādiem sabiedrībā populāriem cilvēkiem – uzņēmējiem un valdības pārstāvjiem – par tēmām, kas viņiem šķiet aktuālas. Diskusijas izvērtās ļoti

2007. gada 11. janvāris interesantas, tika diskutēts gan par izglītības sistēmas problēmām, gan inovācijām, gan analizētas situācijas, kas bija radušās studentiem, spēlējot «Decision Base».

Atbildot uz jautājumu, kā rīkoties situācijā, ja jāpieņem lēmums sadarboties ar citu kompāniju ierobežotā laika termiņā vai ne, V. Tamužs, SIA «Eko Investors» vadītājs un dibinātājs, atbild, ka «pats būtiskākais ir – vai tā cita kompānija vēlas pirkt vai pārdot. Jāsteidzas ir tikai tad, kad nauda iet uz jums, prom aiziet tā paspēs vienmēr».

Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde apstiprina, ka šāda veida papildizglītība ir nozīmīgs faktors potenciālā darba ņēmēja CV. J. Binde: «Mūsu uzņēmums turpina sākto tradīciju atbalstīt jaunatni tās centienos attīstīt savu intelektuālo potenciālu.

Trenējoties uzņēmējdarbības spēlē, studenti pārbauda savas teorētiskās zināšanas praksē. Tas ir nozīmīgi gan jaunatnei, iesaistoties darba tirgū, gan arī uzņēmējiem, pieņemot darbā speciālistus jau ar praksei pietuvinātām iemaņām un prasmēm.»

Projekta vadītājs Dāvis Meike: «Projekts ir noslēdzies, bet tas nenozīmē, ka mēs tagad gulēsim uz lauriem. Jau nākamajā gadā plānojam atkārtot šo pasākumu, paceļot latiņu atkal nedaudz augstāk. Vēl nedrīkstu izpaust, kāda ir ideja turpmākajai «Bizness 24 h» attīstībai, bet varu garantēt tikpat lielisku kvalitāti un ideju kā šogad. Tiksimies atkal nākamgad, lai noskaidrotu, kas ir «Biznesa GURU 2007»!»

RTU Studentu parlamenta un biedrības «Quality Dragons» organizētais projekts «Bizness 24 h» ir noslēdzies. 7. un 8. decembrī LMT administratīvajā kompleksā notika pasākuma fināls. Tajā piecas labākās studentu komandas izgāja SIA «Komercizglītības centrs» piedāvāto starptautiski atzītā vadītāju apmācības moduļa «Decision Base» kursu. Projektā piedalījās aptuveni 300 studentu no visas Latvijas, kas trīs kārtās sacentās dažādās biznesa simulācijas spēlēs.

Rezultāti: 1. vieta «Biznesa guru» – «JPP» no LU, 2. vieta – «Svešie» no RTU, 3. vieta – «Mūs filmē!» no Rīgas Ekonomikas augstskolas, 4. vieta – «Mambas Naba» no RTU, 5. vieta – «Fortūnisti» no RSU. «JPP» saņēma balvā kursus no SIA «Komercizglītības centrs» vairāk nekā Ls 1000 vērtībā! Otrās vietas ieguvējiem RTU rektors akadēmiķis I. Knēts par pārsteigumu piešķīra katram Ls 250 vērtas vienreizējās stipendijas.

Pirms greznās apbalvošanas ceremonijas studentiem

Darbs grib studentu...

VikToRiJa klimko ... Un students grib darbu! Tieši tāpēc RTU DITF vecāko kursu studenti, lai arī noguruši pēc lekcijām, tomēr pietiekami sparīgi, lai domātu par savu nākotni – karjeras un darba iespējām, piedalījās diskusijā ar IT nozares uzņēmumu vadošajiem pārstāvjiem. Studenti iepazinās ar tādiem uzņēmumiem kā «Lattelecom Technology», «Abc Software», «DATI Exigen Group», «TietoEnator Alise» piedāvātajām karjeras iespējām, darba apstākļiem un priekšnoteikumiem, lai kļūtu par šo uzņēmumu darbinieku.

Savas jomas eksperti, daļa no viņiem RTU absolventi, dalījās pieredzē par to, kā pa karjeras kāpnēm gājis viņiem, kā arī uzklausīja stāstus, kā gājis citiem. Eksperti arī apliecināja, ka RTU sagatavo pietiekami labus speciālistus, lai tie veiksmīgi varētu konkurēt darba tirgū. Taču visi uzsvēra, ka universitātē studentiem būtu jāiemācās ideja un princips teorētiskajiem modeļiem, jo ikdienā izmanto tehnoloģijas, kas atbilst katra projekta specifi kācijai. Praksē ir iespēja iemācīties visu, kas

nepieciešams, taču ir jābūt vēlmei to darīt.

Objektorientētā programmēšana, datu bāzu tehnoloģija, sistēmanalīze – trīs vaļi, uz kuriem būtu jābalstās un jāorientējas jaunajiem studentiem. Katrā no šiem lauciņiem ir iespējas izvērsties un papildināt savas zināšanas praktiski. Tiesa gan, viens no aktuālākajiem amatiem esot datu bāzu administrators. Nereti gadās, ka students īsti vēl nav atradis savu lauciņu, kurā vēlētos darboties. Šajā ziņā uzņēmumi ir visai draudzīgi un piedāvā iespējas pārkvalificēties, iegūstot papildu zināšanas un prasmes, un pamēģināt savus spēkus, sākot no testētāja un beidzot ar projektu vadītāju.

Lai veiksmīgi konkurētu darba tirgū, nedrīkst būt sausiņš. Darba devēji visi kā viens apgalvo, ka acīs jābūt tai dzirkstelei, ka vēlies strādāt. Pieredzes trūkums nav šķērslis, lai kļūtu par šo uzņēmumu darbinieku, ir jābūt pietiekami motivētam, lai praksē apgūtu jaunas zināšanas, kā arī atbildībai un adekvātai kritikai.

Uzņēmumi cenšas veidot dinamisku darba vidi un motivēšanas pasākumus. Katrā uzņēmumā tas ir citādi – lielajos parasti ir kopēji pasākumi ar kolēģiem, kā

peintbols, boulings, kartings, dažādas piemaksas.

Savukārt arī mazie uzņēmumi var izcelties ar individuālu pieeju saviem darbiniekiem, sniedzot bezprocentu kredītus, simboliskus apsveikumus, mācību maksas kompensāciju.

Studentus galvenokārt interesēja, kādas ir iespējas apvienot darbu ar studijām. Uzņēmumu pārstāvjiem šajā jautājumā ir pietiekama pieredze, un viņi piedāvā jaunajiem studentiem strādāt gan uz pusslodzi, gan slodzi, atstrādājot noteiktās 40 stundas nedēļā vai arī izpildot konkrētu darba uzdevumu. Arī jautājums par atalgojumu bija īpaši aktuāls studentu vidū. Tas savukārt ir atkarīgs no profesionālās sagatavotības un zināšanām.

Uzņēmumi piedāvā arī dažāda veida apmācības – gan Baltijas Datoru akadēmijā, gan tādā veidā, ka kolēģi apmāca jaunākos kolēģus, kā arī mudina iegūt dažādus sertifi kātus, kas paaugstina kvalifi kāciju.

Ja arī esi tikai «zaļais gurķis» inženieris, taču vēlies strādāt, izrādi iniciatīvu, interesējies par tehnoloģijām un uzdrīksties – arī to novērtēs. Centīgos vienmēr pamana!

2007. gada 11. janvāris

STUDENTU LAPA

Ditfi vs fizmati [dublis 2]

jeb Kā mēs braucām Ziemassvētkus lūkoties!

21. decembrī divas Latvijas lielāko universitāšu radnieciskās fakultātes bija izlēmušas rīkot Ziemassvētku pasā­kumus. Un, lai cik tas dīvaini būtu – abu pasākumu plakātos viltīgi ar aci miedza vārds «maskās».

Fizmatu pasākuma tēma bija «Meln­baltais karnevāls».

Pasākums ir tradīcija, katru gadu Ziemassvētku karnevālu rīko fizmatu fakultātes studentu padomes pirmkursnieki. Ieejas kartes bija pieeja­mas iepriekšpārdošanā par Ls 1,20. No apsargiem manījām trīs. «Dress code» – melns vai balts apģērbs. Norises vieta: Zeļ­ļu iela 8. Ditfi pasākumu rīkoja kopā ar citu fakultāti – enerģētiķiem. Pasākuma tēma: «Maskarāde».

Karnevāls arī ir tradīcija, kuru rīkojot jau otro gadu abas šīs fakultātes sadarbojas. Ieejas kartes bija pieejamas

iepriekšpārdošanā par Ls 2. No apsargiem manījām divus. «Dress code» – uzvalki, vakarkleitas un maskas.

Norises vieta: Kronvalda bulvāris 1.

Braukājot šurpu turpu pa Rīgu, pabijām abās vietās un novērtējām to sniegtās iespējas, atribūtus un citas «fīčas». Cilvēku skaits abos pasākumos bija aptuveni vienāds – ap 150. RTU ditfu galdi vai lūza no pārpilnības. No dzērieniem bija pieejams ūdens, sulas un karstvīns. Visa pārtika un dzērieni bija bez papildu maksas. Savukārt LU fizmatos darbojās sulu bārs, kur par attiecīgu samaksu bija iespējams iegādāties bezalkoholiskus dzērienus, ēdieni un alkoholiskie dzērieni bija jāņem līdzi pašiem.

Fizmatos bija pieejamas daudz plašākas telpas, kur

11 atpūsties: plašs vestibils, filmu zāle un deju zāle. Daļa organizatoru bija manāma ik pa laikam tusējamies pašpārvaldē. Ditfos pasākums notika galvenokārt deju zālē, kuras apveidi vairāk atgādināja pili nekā auditoriju, it sevišķi no balkoniņa to uzlūkojot, kā arī gaitenī, kur varēja atpūtināt kājas pēc dejošanas. Daļa organizatoru bija manāmi pulciņos burzāmies garderobē.

Ditfos bija iespēja paklausīties KVN dalībniekos, tiesa gan – veselu stundu klausīties anekdotes un skatīties performances varētu arī nepatikt, ja esi atnācis dejot.

Fizmatos mums izdevās sastapt gan balto, gan melno Neo no Matricas, sēni (mušmiri), mūmiju, apburošo princi, kā arī ģeogrāfus. «Dress code» bija ievērots, tomēr brīžiem likās, ka ir aizmirsts tāds sīkums kā maskas, jo šis tomēr ir karnevāls. Ditfos, ja meitene nebija vakarkleitā, tad vismaz kleitā viņa bija noteikti.

Uz vienas rokas pirkstiem varēja saskaitīt tās, kas bija biksēs tērptas. Un puiši, ja vien tērps nebija maskas sastāvdaļa, bija tērpušies uzvalkā.

Dīvaini, bet puišus princešu kronīšos redzējām abos pasākumos, turklāt ditfos viņi vēl mēģināja arī sieviešu kurpes uzlaikot.

Par mūziku runājot, Irēnas ausij ne­patika abās vietās skanošā – iespējams, ka viņai vienkārši ir izlepušas ausis.

Ditfu ballē mūzika nebija piemērota «dress code», bet fizmatos grupas nešķita piemērotas Ziemassvētkiem.

No balkoniņa uzlūkojot RTU enerģētiķu skaisto zāli, neviļus sāc smaidīt – liekas, ka šeit iederētos skaistā dziesma par dzejnieku un viņa karnevālu. Fizmatos toties bija pamatīgs tusiņš, kur vakarkleitas drīzāk bija persona non grata. Savējo burziņš, lokālie joki. Tomēr pat ģeogrāfi spēja šeit atrast ko savu.

Vienam māte, otram meita... Kas nu kuram kurā reizē tuvāks. Abi pasākumi bija pietiekami atšķirīgi, lai katrs atrastu sev kādu pievilcīgu lietu. Tomēr bija arī kļūdiņas, tāpēc mēs dotu četras zvaigznītes no piecām abiem.

Ditfs Irēna & fizmats Andris

Par to, ko daudzi dara, bet neviens nerunā…

Studenti, kā zināms, ir jautra tauta, un vienmēr atradīsies tādi, kas gribēs pada­rīt dzīvi jautrāku sev, citiem studentiem un mācībspēkiem. Tieši tāpēc šis raksts – tiem, kas ir par slinku, lai klausītu mācīb­spēku teiktajam un katru dienu mācoties pavadītu tikpat daudz laika, cik studējot.

Kārtējais mājasdarbs... Kārtējais labora teorētiskais...

Kārtējie secinājumi. Bet zvana Koļa un saka, ka jāšauj uz Vecrīgu. Ko darīt? Atbilde ir vienkārša – šaut uz Vecrīgu.

Bet darbi taču paši sevi nepildīs... Tieši šeit parādās varianti. Pirmkārt, RTU nav vakar celta augstskola.

Lielāko daļu no tā, kas ir uzdots tev, jau ir izpildījis kāds cits. Atliek tikai šo kādu atrast. Ir cilvēki, kas paši vēlas dalīties ar šādu informāciju. Pirms pāris gadiem viss bija vienkārši – aizbrauc uz kopētavu, nokopē savu laboriņu (3 sant. par lapu) un pārraksti savā rokrakstā. Bet tagad šī lieta jau ir slēgta. Protams, students nav muļķis un visu sienu vienā šķūnītī netur. Bet, lai tiktu pie šiem

atlikušajiem krājumiem, tev jau vajadzēs diezgan labus sakarus studentu aprindās (grūtības pakāpe ekvivalenta litra etilspirta zādzībai no Ķīmijas fakultātes).

Nedzīvojam vairs 20. gadsimtā, un internets vairs nav nekāda ekstra. Ja esi apveltīts ar kripatiņu loģiskas domāšanas un datoru, tad pastāv diezgan liela iespēja, ka atradīsi kāroto. Priecīgs teikums sagaida ETF, DITF un TMF studentus, jo varu paziņot, ka šādas lapas IR! Bāz vien to «Jauno Inženieri» somā un ej uz datorklasi (grūtības pakāpe – gājiens nakts vidū pa 15. trolejbusa maršrutu).

Vēl viens studentu nelegālo aprindu perēklis ir kojas. Šeit rīdzinieki paliek zaudētāju lomā, jo tieši caur kojām visi pagājušo gadu labori pārplūst jaunāko kursu rokās.

Turklāt pat tādā gadījumā, ja nespēj atrast sev vajadzīgo, tu vienmēr vari nopirkt šokolādes konfektes un aiziet pie savām inteliģentajām kursa biedrenēm divus stāvus zemāk (grūtības pakāpe – alus pudele lekcijas laikā).

Tiem, kas tomēr ir pārāk kautrīgi, ne pārāk attapīgi vai vienkārši apveltīti ar mazāku veiksmes devu, vienmēr paliek brutālais variants – atrast cilvēku, kas par samaksu atrisinās vajadzīgo uzdevumu.

Laboratorijas darba secinājumus tev varbūt arī uzrakstīs kaimiņš, taču matemātikas integrāļu mājasdarbu viņš diez vai spēs izrēķināt. Par laimi, pastāv pat speciālas studentu firmas, kas pelna naudu, rēķinot visu, sākot no mājasdarbiem un beidzot ar eksāmeniem (tieši tā, viņi strādā arī izsaukumos). Ja tev ir vēlme izmantot viņu pakalpojumus, ieskaties www.fizika.lv (čaļi, no jums tagad rožu buķete par neapmaksātu reklāmu).

Students studentam vienmēr brālis, ja vien runa nav par ēdienu. Tāpēc, ja lasi šo rakstu un atceries par to veco laboru, kas tev stāv skapī, neturi sveci zem pūra un kādam uzdāvini.

DSC

1

17. janvārī plkst. 19

AFIŠA

RTU teātra studijas «Spēle» eksperimentāls divu viencēlienu vakars: «VIRTUVE» (Rock’n’roll ar ēdieniem) un dzejas trilleris «PĒDĒJAIS PIEDZĪVOJUMS» («Nakts» pēc A. Čaka poēmas).

Režisors Romans Grabovskis.

Ieeja – Ls 0,50.

2007. gada 11. janvāris

Aicinām janvārī jautri izdejoties kopā ar Rīgas Danču klubu!

16. un 30. janvārī plkst. 20 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1.

Ieeja – Ls 1.

Mēneša pēdējā ceturtdienā (šoreiz – 25. janvārī)

Danču klubā spēlē ilga Reizniece un andris Davidons.

Vasaras nometne RTU darbinieku bērniem un mazbērniem (no  līdz  gadiem)

«Lēnāk brauksi…»

Ventspils Piejūras kempingā no . gada . līdz . jūlijam.

RTU Arodbiedrības biedru bērniem un mazbērniem – atlaides!

Pieteikties RTU Studentu klubā, Kaļķu ielā 1–216.

Vēl ir dažas brīvas vietas!