Nr 11 17 01 2001 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 11 (1187) 18.01.2001. RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Devîto reizi pasniegta G.Boles prémija.

2.lpp.

RTU Zinåtniskajå bibliotékå jauna datu båze. 2. lpp.

Tipiskais rîdzinieks – ASTF dekåns profesors Jånis Grundspeñ˚is. 4. – 5. lpp.

Virtuålå enciklopédija «Latvijas ¬audis uz 21. gadsimta sliekßña». 5. lpp.

Labklåjîbas ministrija brîdina:

TABAKA NOPIETNI KAIT‰ CILV‰KA VESELÈBAI

Starptautisko sakaru da¬a piedåvå jaunas iespéjas. 3. lpp. 1991. gads. Janvåra barikådes.

Studentu parlaments rîko labdarîbas akciju.

7. lpp.

8. lpp.

Rîgas Tehniskå universitåte RÈKOJUMS 08.01.2001. Par smé˚éßanu RTU telpås Pamatojoties uz RTU Dekånu padomes 2001.gada 4.janvåra lémumu, ñemot vérå nepiecießamîbu aizsargåt Rîgas Tehniskås universitåtes studentu, måcîbspéku un darbinieku veselîbu, kå arî nodroßinåt tîrîbu, kårtîbu un ugunsdroßîbu RTU telpås, noteikt, ka: 1. Rîgas Tehniskås universitåtes kabinetos, auditorijås, koridoros, kåpnés un tualeßu telpås aizliegts smé˚ét; 2. Izñémuma kårtå dekåns var at¬aut izveidot savå fakultåté speciåli iekårtotu, ugunsdroßu telpu - smé˚étavu. Rektors I.Knéts

2001. gada 18. janvåris

Naudu ieguldîs zinåßanås Ilze Ítrodaha Müsu augstskolas straté©ijai ir jåbüt tådai, ka students un nevis måcîbspéki ir pirmajå vietå, centrå. Tam jåbüt apliecinåjumam, kådé¬ més vispår paståvam. Tåpéc pal-

ieguldîta arhitektüras prasmes uzlaboßanå. Domåju studét arhitektüru Brémenes Tehniskajå augstskolå. Tas bütu nåkoßajå semestrî, péc tam izstrådåßu diplomdarbu ßeit, Rîgå. — Íai prémijai esmu gatavojies pusotru gadu, — atzîst Andris Buligs. — Piedalîjos arî pagåjußajå gadå, bet ne-

dies Guntim Bolem, ka viñß atrod iespéju mecenåtismam – ziedot lîdzek¬us, lai müsu studenti varétu savas idejas uzlikt uz planßetém un maketiem. Domåju, ka tas ir stimuls darbam. — Guntis Bole ir dzimis 1934. gadå, 1944. gadå izce¬ojis no Latvijas un paßreiz strådå ˆüdΩersijå, — paståstîja G.Boles prémijas pat-

Ivars Ímits.

spéjåm, kå arî zinåßanåm, jo îpaßi — sveßvalodu zinåßanåm. Íîgada G. Boles prémiju par izcilåm sekmém studijås un augstå profesionålå lîmenî izstrådåtiem kursa projektiem J. Kronbergs pasniedza BF 5. kursa studentam Andrim Buligam un AF 5. kursa studentam Ivaram Ímitam. Péc prémijas sañemßanas abi apbalvotie labpråt dalîjås savos iespaidos. — Íajå semestrî projektéßanå bija trîs apjomîgi kursa darbi, ståsta Ivars Ímits. — Tie bija tirdzniecîbas centra «Minska» rekonstrukcija, kvartåla deta¬plånojums vésturiskajå apbüves zonå un Daugavas krastmalas attîstîbas koncepcija starp Vanßu un Akmens tiltu. Esmu ievadîjis sarunas par studijåm årzemés. Manupråt, arî Boles kungs varétu véléties, ka ßî nauda tiek

R. Salcéviça foto

G.Boles prémija – devîto reizi

R. Salcéviça foto

Kå katros Ziemassvétkos pédéjo astoñu gadu laikå, arî ßogad vienam Arhitektüras fakultåtes un vienam Büvniecîbas fakultåtes studentam 21. decembrî jau devîto reizi tika pieß˚irta gadskårtéjå ASV, ˆüdΩersijas ßtatå dzîvojoßå latvießu izcelsmes büvinΩeniera Gunta Boles prémija. — Més esam kårtéjo reizi ßeit sapulcéjußies patîkamå Ziemassvétku prelüdijå, lai kopîgi atzîmétu tradicionålo ikgadéjo notikumu – müsu mecenåta Gunta Boles balvas pieß˚irßanu, kuru studenti izcîna gada garumå, — ievadvårdos sacîja Arhitektüras fakultåtes dekåns docents Jånis Briñ˚is. — Tie ir müsu lielie svétki, kuros prezentéjam viena Arhitektüras un viena Büvniecîbas fakultåtes studenta gada izcilåkos sasniegumus. — Ja mums nebütu RTU un Arhitektüras fakultåtes, varbüt nebütu arî müsu skaistås Rîgas, jo apméram 80 % no visåm tås ékåm ir célußi RPI, kådreizéjås Politehniskås augstskolas audzékñi, — klåtesoßos uzrunåja RTU rektors Ivars Knéts. – Tådé¬ mums ir jåbüt lepniem par müsu Arhitektüras un Büvniecîbas fakultåtes absolventiem, kuri ir radîjußi müsu Rîgu.

rons Latvijå Juris Skalbergs. — Tur viñam ir savs birojs, un viñß nodarbojas ar mérniecîbas darbiem. Íogad, 20. aprîlî, tika parakstîts jauns nolikums par prémijas pieß˚irßanas kårtîbu. Bütîbu tas nemaina, bet tika ieviesti daΩi precizéjumi, kuros galvenokårt pievérsta uzmanîba cilvéka talantiem un

Andris Buligs.

uzvaréju. Prémija veicina vispusîgu studentu darbu, jo jådomå ne tikai par to saturu, bet arî par noforméßanu. Reizi gadå ir lielas bailes un liels risks, bet tikpat liels ir arî gandarîjums. Galvenais, ko gribu nopirkt par ßo naudu, ir jaudîgs dators un nepiecießamås programmas un, protams, studét tålåk ma©istratürå, iespéjams — arî doktorantürå. Naudu ieguldîßu zinåßanås. o

Zinåtniskajå bibliotékå – jauna datu båze Ar RTU vadîbas pieß˚irto atbalstu Zinåtniskå bibliotéka ir noslégusi lîgumu uz gadu par on—line pieslégumu datu båzei Engineering Village 2. Íî datu båze apvieno sevî informåcijas mekléßanu ßådås datu båzés: 1. Compendex – inΩenierzinåtñu literatüras bibliogråfiskajå datu båzé, kas ietver vairåk nekå 5 miljonus ierakstu ar anotåcijåm no vairåk nekå 5000 inΩeniertehniskiem Ωurnåliem un konferençu materiåliem laikå no 1970. lîdz 2001.gadam. Datu båze tiek atjaunota katru nedé¬u. Informåciju var meklét péc autora, atslégvårdiem, sérijas nosaukuma. Ar bibliotékas starpniecîbu büs iespéja pasütît pilna teksta kopiju (maksas pakalpojums). 2. Website Abstracts – pieeja vairåk nekå 10 000 Web lapåm, kuras atlasa, pårbauda un novérté nozaru eksperti, pamatojoties uz zinåtniskås vértîbas, tehniskå satura un informåcijas nozîmîgumu. Informåciju var meklét péc atslégvårdiem. Ir iespéjams izdrukåt pilnu dokumenta tekstu. 3. US Patent Office – pilnu tekstu datu båzé, kas ietver vairåk nekå 6 miljoni patentu laikå no 1970. lîdz 2001. gadam. Informåciju var meklét péc atslégvårdiem, nosaukuma, patenta numura, iesnieguma numura, izgudrotåja, US patentu

klasifikåcijas un kompånijas. Ir iespéjams izdrukåt pilnu patenta tekstu. 4. Industry Specs and Standards — datu båzé, kas ietver vairåk nekå 15 000 dokumentu no vairåk nekå 300 organizåcijåm, kas izstrådå pasaules standartus. Informåciju var meklét péc atslégvårdiem, nosaukuma, dokumenta numura, izdevéja. 5. Reference Services: Ask an Engineer, Ask a librarian — tiek piedåvåtas speciålas konsultåcijas ar nozaru speciålistiem un bibliotekåriem pa e—pastu. Datu båze ir pieejama no visiem Centrålås bibliotékas datoriem, kå arî no visu bibliotékas filiå¬u datoriem. Jaunå datu båze ir nozîmîgs informåcijas avots måcîbu un pétniecîbas darbå, izmantojiet to! Gaidåm Jüs bibliotékå! Izziñas pa tålr. 7089102, 7089341. L. Levinoka, ZB Bibliogråfijas noda¬as vadîtåja

2001. gada 18. janvåris

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Socrates/Erasmus iespéjas Jolanta Jurévica Veiksmîgi turpinås RTU lîdzdalîba ES izglîtîbas programmå Socrates/Erasmus. Iepriekßéjå gadå gütå pieredze ir pierådîjusi, ka ir vérts arvien plaßåk izmantot ßîs programmas sniegtås iespéjas. Ieguvéji, pirmkårt, ir paßi studenti, kas konkursa kårtîbå sañem stipendijas studijåm kådå no RTU partneraugstskolåm Eiropas valstîs. Pagåjußajå måcîbu gadå 27 RTU studenti izmantoja ßo lielisko iespéju, un arî ßogad aptuveni tikpat varétu doties studét årpus Latvijas. Studenti ir atzinußi, ka årzemju studiju periods ir ieguvums ne tikai kredîtpunktu izteiksmé, bet arî personas izaugsmé. Kamér notiek formalitåßu kårtoßana tiem studentiem, kuri uz årzemém dosies pavasara semestrî, RTU EEF ma©istrantüras 2. kursa students ˆikita Antoßkovs jau ir atgriezies no studijåm Lundas Universitåté (Zviedrija) rudens semestrî. Pirms aizbraukßanas studiju programma tika rüpîgi saskañota ar prof. Vladimiru Çuviçinu. Par Lundå gütajiem iespaidiem ståsta ˆ. Antoßkovs: «Vispirms pateicos par iespéju studét Zviedrijå, Lundas Universitåté. Kå ierindas students biju iesniedzis pieteikumu Socrates/Erasmus programmas stipendiju konkurså, lai mé©inåtu izcînît iespéju papildinåt zinåßanas Lundas Universitåté. Paldies konkursa organizétåjiem! Tå bija kolosåla iespéja ikvienam studentam pårbaudît savas spéjas, izaicinåjums, impulss apzinåties un izmantot savu potenciålu un zinåßanas, kå arî pårliecinåties par brînumu, ka måcîbas var sagådåt tik lielu prieku un gandarîjumu. Lunda ir neliela pilséta Zviedrijas dienvidu da¬å, dibinåta 900. gadå. Tåtad — senåka nekå Rîga un tikpat skaista. Paßlaik tå ir viena no slavenåkajåm universitåßu pilsétåm Eiropå. Iespéju studét Lundas Universitåté Eiropas studenti uzskata par lielu godu. Íî ir plaßa spektra augstskola — tå ietver visus akadémisko zinåtñu virzienus, kå arî dod iespéju studét inΩenierzinåtnes. Sakarå ar laikietilpîgo uzturéßanås at¬aujas noforméßa-

Saistoßs studiju piedåvåjums ekonomikas studentiem Nåkamajå måcîbu gadå Rîgas Tehniskå universitåte plåno uzsåkt sadarbîbas projektu ar Hågenas Tålmåcîbas universitåti un Latvijas Universitåtes Ekonomikas un vadîbas fakultåti ekonomikas studiju programmas ietvaros. Studentiem tiks piedåvåta iespéja, vienlaikus studéjot gan klåtiené, gan tålmåcîbas reΩîmå, iegüt Latvijas ma©istra grådu ekonomikå un Våcijas diplomu ekonomikå. Lai sagatavotos ekonomikas studijåm, Hågenas Tålmåcîbas universitåtes (Våcija) Rîgas studiju centrs uzñem jaunus dalîbniekus specializétajos våcu valodas kursos «Wirtschaftsdeutsch für Letten». Íis kurss palîdzés uzlabot våcu valodas zinåßanas, apgüt specifisko leksiku un iepazît Hågenas Tålmåcîbas universitåtes studiju principus. Kursu nobeigumå, veiksmîgi nokårtojot eksåmenu, dalîbnieki sañem Hågenas Tålmåcîbas universitåtes sertifikåtu. Interesentus aicinåm lîdz ß. g. 15. februårim pieteikties Hågenas Tålmåcîbas universitåtes Rîgas studiju centrå, Rîgå, Ka¬˚u ielå 1, 222.telpå. Pieñemßanas laiks: pirmdienås, otrdienås, ceturtdienås 15.00 — 18.00, treßdienås 10.00 — 12.00; tålr. 7089012.

nu (tå bija nepiecießama, jo Zviedrijå uzturéjos vairåk nekå 90 dienas). Lundå ierados ar nokavéßanos, tåpéc neviens mani nesagaidîja. Cîtîgi mekléjot kådu administråcijas kantori, ar divåm smagåm somåm ilgi staigåju no viena pilsétas gala uz otru un domåju, kåpéc man bija jåbrauc uz sveßu zemi sareΩ©ît dzîvi. Taçu, atrodot Starptautisko sakaru da¬u un sañemot savas istabas atslégas (katram studentam te pienåkas sava istaba ar dußu un tualeti), såku atdzîvoties un iepazinos ar citiem studentiem. Müsu gaitenî bija desmit istabu un viena kopéja virtuve ar visu aprîkojumu; tåtad — desmit studentu no visåm pasaules malåm: Be¬©ijas, Francijas, Polijas u.c., arî paßi zviedri. Un tad såkås îstå studentu dzîve. Lîdz ßim man bija radies priekßstats, ka kopmîtnés studenti dzîvo za¬i, vairåk nododas izpriecåm un pa retam måcås. Lundå novéroju, ka studenti visur — gan kopmîtné, gan universitåtes telpås — cîtîgi iegrimußi måcîbås. To, ka savådåk nevar büt, nosaka îpaßå vide jeb aura. Studéjot Lundå, sapratu, ka tur måcîbspéku attieksme pret studentu ir cienîjama un lîdzvértîga, students nebaidås izteikt domas un ßaubas un aizståvét savu viedokli, par ko neviens netiek ne sodîts, ne uzskatîts par dîvainu. Måcîbspéks ir dzi¬i ieintereséts tajå, ko tu saki, kå tu saproti un izjüti attiecîgo priekßmetu un vai tev ßajå sakarîbå radußås kådas jaunas idejas. Lundå es pilnîgi pårliecinåjos par specialitåtes (ener©étika, releju aizsardzîba un automåtika) pareizo izvéli. Tå ir konkréta, specifiska un daudzpusîga, tåpéc arî radoßa. Lundå studéju ar pilnu atdevi un prieku. Rezultåtå, kaut gan tas nebija mans mér˚is, sañému piedåvåjumu palikt Lundå un turpinåt iesåktås studijas bez stipendijas. Protams, jutos pagodinåts, taçu vienmér ir kåds «bet» — ßo piedåvåjumu nepieñému, jo es savå vecumå nevaru at¬auties dzîvot uz vecåku ré˚ina, un bez tam bija jåievéro saistîbas ar darba devéju — energokompåniju, kas gaidîja mani darbå uzreiz péc Jaunå gada. Studéjot Lundå, ieguvu daudz jaunu zinåßanu, pieredzi, draugus, lielu morålo atbalstu, kå arî lielisko sajütu un apziñu, ka tu arî esi spéjîgs so¬ot dzîvé lieliem so¬iem uz priekßu.» o

Rîgas Tehniskås universitåtes

Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrs aicina studentus un pasniedzéjus piedalîties valodu kursos daΩådos zinåßanu lîmeños: · våcu valoda · ang¬u valoda · krievu valoda · latvießu valoda årzemniekiem Nodarbîbas notiek 2 reizes nedé¬å, vakaros RTU, Ka¬˚u ielå 1. Piedåvåjam arî individuålu apmåcîbu. Kursu såkums 2001. gada 5. februårî. Informåcija un pieteikßanås lîdz 2001. gada 2. februårim Rîgå, Ka¬˚u ielå 1—222 vai pa tålr. 7089012.

2001. gada 18. janvåris

Samij straßnij — tåds uzraksts izdai¬o nelielu, baltu krüzîti, kuru sarunas beigås paråda profesors Jånis Grundspeñ˚is, RTU Automåtikas un skait¬oßanas tehnikas fakultåtes (ASTF) dekåns, ar kuru, turpinot aprakstu sériju par fakultåßu dekåniem, sarunåjas «JI»

Vecåki orientéja uz izglîtîbu — Esmu tipisks rîdzinieks, dzimis Sarkandaugavå, — ståsta J.Grundspeñ˚is. – Visi mani tuvåkie sençi no måtes puses ir rîdzinieki, izñemot vecvecmåmiñu, kas célusies no Nîtaures puses. Cik man zinåms, no téva puses müsu dzimta nåkusi no Lejaskurzemes un piederéjusi turienes brîvajiem ¬audîm jeb ˚oniñiem. 20. gs. såkumå liela da¬a manas dzimtas iepirkusi piecas lielas zemnieku saimniecîbas Sélpils un Staburaga pagastu rajonå, un paßreiz mana vectéva måjås, pareizåk – to atlikußajå da¬å — mé©ina saimniekot mans vecåkais déls. Faktiski vectéva saimniecîba ir sagrauta, jo 1941. gadå vecvecåkus kopå ar tévabråli izveda uz Sibîriju, kur viñi visi gåja bojå. Esmu Rîgas nomales zéns un måcîjos 28. vidusskolå. Skolotåji man bija ¬oti labi, tomér no manas klases 26 skolniekiem augstskolå ieståjußies un to beigußi esam tikai trîs. Mani klases biedri toreiz centås åtråk såkt strådåt. Kå es nonåcu lîdz fakultåtei? Tas notika, pateicoties maniem vecåkiem, kas neuzkrîtoßi, bet noteikti orientéja mani uz to, ka izglîtîba ir vajadzîga, îpaßi augståkå. Måte bija beigusi Latvijas Universitåtes Filolo©ijas fakultåti un vairåk vai mazåk zinåja 12 valodas. Ío spéju uz valodåm, domåju, da¬éji esmu no viñas mantojis. Atceros, ka måjås, ©imené,

Ilze Ítrodaha bieΩi runåjåm par valodåm, to izcelßanos, gramatiku un tamlîdzîgåm lietåm. Tévs 1938. gadå bija beidzis Latvijas Universitåtes Tautsaimniecîbas fakultåti. DiemΩél viñam nåcås divas reizes pårlikt savu universitåtes diplomu — gan våcu, gan padomju laikå –, tådé¬ viñß sacîja: ar humanitåråm zinåtném pie ßîs varas nav ko darît. Tåtad — bija jåiegüst tehniskå izglî-

ties ßajå modernajå virzienå, taçu uzñéma 50. Konkurss bija nopietns, un ieståjeksåmeni çetros priekßmetos – matemåtikå, ang¬u valodå, fizikå un saceréjums latvießu valodå. Turklåt tråpîjos tådå periodå, kad augstskolå dienas noda¬å nedrîkstéja måcîties cilvéki, kuriem nebija darba ståΩa. Tådé¬ péc ieståßanås vajadzéja pak¬auties îpaßam reΩîmam – pusotru gadu

tîba, kura nemainås atkarîbå no politiskås sistémas. Såku pårdomåt, ko es negribétu darît. Noteikti negribéju rasét, tåtad atkrita büvniecîba, mehånika, arî ˚îmija mani nesaistîja. Måkslinieka talanta manî nebija, tåtad arî arhitektüra atkrita. Palika elektroener©étika, jo vairåk jau arî fakultåßu RPI 1960. gadå nebija. Pårskatot ar tévu Elektroener©étikas fakultåtes piedåvåtås studiju programmas, atradåm tam laikam modernu virzienu, kura aptuvens nosaukums bija «automåtika un elektroniskås iekårtas». To arî izvéléjos. Bet bija vairåk nekå 200 jaunießu, kuri gribéja iestå-

måcîjos vakara noda¬å, bet pa dienu kopå ar lielu da¬u savu grupas biedru strådåjåm rüpnîcå VEF daΩådås strådnieku profesijås. Es biju norîkots preséßanas cehå, kur preséju telefona centrå¬u kontaktus. Tikai 2. kursa otrajå semestrî k¬uvåm par pilntiesîgiem dienas noda¬as studentiem. Tad jau no Elektroener©étikas fakultåtes bija atdalîjusies ASTF, kurå nok¬uvåm 1962. gada janvårî. Mums tika pieß˚irtas telpas Ausek¬a ielå un såkås ne tikai måcîbas, bet arî t.s. studentu paßapkalpoßanås kustîba, kurå ikvienam nedé¬å vajadzéja strådåt çetras stundas sabiedriski derîgu

darbu – gan lauzåm sienas, gan nesåm büvgruΩus. Daudz kas Ausek¬a ielas ékås tika padarîts ar studentu spékiem. Måcîjåmies péc programmas, kas nebija îpaßi specifiska – beidzot ßo fakultåti, mums bija bijis tikai viens neliels programméßanas kurss. Pirmås studentiem pieejamås skait¬oßanas maßînas parådîjås tad, kad biju jau beidzis studijas. Måcîbu laikå müsu grupas saståvs vairåkkårt mainîjås. Nåca klåt puißi péc armijas, cilvéki ar darba ståΩu. Ceturtajå kurså piedåvåja izvéléties vienu no diviem virzieniem – automåtika un telemehånika vai radioelektronika. Izvéléjos pirmo un, to beidzot, man pieß˚îra inΩeniera elektri˚a kvalifikåciju. Man jåpateicas profesoram Jånim Osim, kurß jau pédéjos kursos mani un vél divus kolé©us uzaicinåja palikt strådåt fakultåté. Tå abi ar docentu Jåni Salenieku te esam lîdz pat ßai dienai. Treßais grupas biedrs gan visai åtri aizgåja prom no fakultåtes. Såkumå strådåju problému laboratorijå par inΩenieri, vélåk par asistentu, lektoru – izgåju tradicionålo pasniedzéju darba ce¬u. Bija divi nopietni stimuli turpinåt izglîtîbu – profesora J.Oßa lielå ietekme un iespéjamais iesaukums armijå, ßoreiz jau virsnieka pakåpé. Tülît péc augstskolas beigßanas 10 méneßus jau biju dienéjis Ka¬iñingradas apgabalå. Neatlika nekas cits kå steidzami ståties aspirantürå. Izstrådåju tehnisko zinåtñu kandidåta disertåciju, tiku ievéléts par docentu. Tomér par augståkiem zinåtniskiem grådiem nedomåju – izjutu skepsi pret tai laikå eksistéjoßo sistému, kad disertåciju manå zinåtnes nozaré vajadzéja aizståvét Maskavå vai citå Krievijas pilsétå. Tådé¬ par to nedomåju lîdz pat brîdim, kad drîz péc neatkarîbas atgüßanas profesors J.Osis teica: «Ir tik daudz ‚

5. lpp.

2001. gada 18. janvåris

Virtuålå enciklopédija «Latvijas ¬audis uz 21. gadsimta sliekßña» Rüta Lapsa Pirms 200 gadiem, tålajå 1796. gadå, uz 19. gadsimta sliekßña våcu tautîbas apgaismotåjs un rakstnieks Garlîbs Mer˚elis nåca klajå ar gråmatu «Latvießi, seviß˚i Vidzemé, filozofiskå gadsimta beigås». Ir klåt 21. gadsimts. Gan pasaulé, gan Latvijå strauji attîstås informåcijas tehnolo©ijas, un internets dod iespéju ikvienam no mums piedalîties jebkuras informåcijas, arî gråmatas, veidoßanå. Un ßodien vairs ne tikai par Vidzemi un latvießiem, bet par visu Latviju, tås cilvékiem, kuri ir katras zemes un valsts bagåtîba. Tießi tådé¬ ir tapusi un turpina papildinåties virtuålå enciklopédija «Latvijas ¬audis uz 21. gadsimta sliekßña». Viena no virtuålås enciklopédijas noda¬åm ir «Pår deviñi novadiñi». Tås veidoßana ar Latvijas IIS atbalstu aizsåkusies jau 1999. gada septembrî, un darbå iesaistîjußies skoléni un skolotåji no visas Latvijas. Daudzås måcîbu iestådés Latvijå top interesanti novadpétniecîbas projekti. Virtuålå enciklopédijå dod publicéßanås iespéjas un sekmé skolu novadpétnieciskå darba rezultåtu ievadîßanu Latvijas informatîvajå aprité. Sîkåk ståsta ßî projekta vadîtåja Laura Kalinka: «1999./2000. måcîbu gadå ßajå projektå brîvpråtîgi iesaistîjås 13 vidusskolas, kuras publicéja 33 savu izcilo novadnieku dzîvesståstus. 2000./2001. måcîbu gadå projektå piedalîjås jau 25 skolas, izveidojot kolekciju «20. gadsimta mantojums». Skolu darbs ar enciklopédiju notiek, izmantojot e—pasta saraksti. Pirmo publikåciju par Jeti UΩåni enciklopédijai sagatavoja Dzérbenes vidusskola. Aktîvåko vidü ir arî Jaunpie-

balgas, Raunas vidusskolas un Césu Draudzîgå aicinåjuma ©imnåzija, kå arî Jékabpils Bérnu un jaunießu centrs, Kråslavas ©imnåzija, Iecavas vidusskola, Jelgavas 4. vidusskola un Jelgavas Spîdolas ©imnåzija. Vissekmîgåk projekts risinås tur, kur skolå saliedéti strådå literatüras, véstures un informåtikas skolotåji. Salîdzinåt skolu veikumu nav iespéjams, jo katrs dzîvesståsts ir ori©inåls un unikåls, tåpat kå personîbas, par kuråm skoléni raksta. Viñu vidü ir izcili skolotåji, pagasta un rajonu kultüras un sabiedriskie darbinieki, uzñéméji, koru, deju kolektîvu, amatierteåtru, lietiß˚ås måkslas studiju vadîtåji. Ir cilvéki, kuru devums novértéts ar valsts augståko apbalvojumu – Triju ZvaigΩñu ordeni, BarikåΩu dalîbnieka piemiñas zîmi un citåm atzinîbas balvåm.» Lai atbalstîtu skolas, kas sniegußas bütisku ieguldîjumu virtuålås enciklopédijas izveidé, a/s DATI pagåjußå gada nogalé apbalvoja uzñémîgåkos un veiksmîgåkos projekta dalîbniekus, kas savus novadpétniecîbas darba rezultåtus spéjußi apvienot ar moderno informåcijas tehnolo©iju lietoßanas prasmém. A/s DATI viceprezidents un skolu konkursa «20. gadsimta mantojums» Ωürijas vadîtåjs Ojårs Krümbergs ßajå tikßanås reizé uzsvéra, ka ßis projekts ved pretî informåcijas sabiedrîbai, tas izmanto informåcijas tehnolo©iju iespéjas un veido internetå informåcijas resursus par Latviju. Vienlaicîgi jaunießos veidojas informåcijas sabiedrîbas pilsonim nepiecießamå attieksme pret informåciju – prasme informåciju brîvi radît, lasît un publicét. P.S. Ieskatieties internetå – www.gramata21.lv — tas ir interesanti! o

„

zinåtnisku darbu. Kådé¬ to visu nenoformét?» Tå es 1993. gadå aizståvéju habilitétå zinåtñu doktora grådu un 1994. gadå tiku ievéléts par profesoru.

Administratîvais darbs mani nesaista DiemΩél reizé ar virzîßanos augßup pa zinåtnes un karjeras kåpném klåt nåk arî administratîvie pienåkumi, bet man pilnîgi atklåti jåsaka, ka administratîvais darbs mani îpaßi nesaista. Mans kredo ir tåds: ¬aut strådåt cilvékiem, kuri grib strådåt, un îpaßi viñu darbå nejaukties. Domåju, ka katrs ir savå vietå, zina, kas viñam jådara, un dara to. Jåsaka, ka lielåkajå da¬å müsu fakultåtes kolektîva es neesmu vîlies, tåtad ßî sistéma darbojas. Mums ir maz administratîva rakstura sapulçu, un es apßaubu to lietderîbu, tådé¬ iztiekam ar sekretåres vai telefona

starpniecîbu. Esmu netipisks dekåns – tikai uz pusslodzi, jo 14 – 16 stundas nedé¬å strådåju pilno profesora slodzi auditorijå. Íajå darbå es rodu gandarîjumu. Pasniedzéjam jåprot materiålu gan strukturizét, gan lo©iski sakårtot, un man ß˚iet, ka man tas izdodas. Daru to ar prieku, un studenti man ir jautåjußi: «Pasniedzéj, kådé¬ nerakståt un neizdodat gråmatas, kuru pamatå bütu jüsu lekciju konspekti?» Droßi vien vainîgs laika trükums. Varétu jautåt – kådé¬ es strådåju ßo administratîvo darbu? Kolé©iem, kuriem es uzticos, izdevås savulaik mani pårliecinåt apméram ar ßådu saukli: «Bet ja ne tu, kurß tad cits?» Tagad esmu ievéléts par dekånu jau uz otro pilnvaru laiku, strådåju ßo darbu kopß 1994. gada.

Gandarîjums, ja studentam acis spîd Gandarîjuma brîΩi manå darbå ir vairåki. Viens, pats galvenais, ir mirklis, kad auditorijå, lasot lekciju, ievéroju, ka vismaz da¬ai studentu acis spîd. Viñi klausås, grib zinåt un saprast, un tas ir gandarîjums. Otrs ir tad, kad eksåmenu sesijas beigås redzi, ka studenti ir apguvußi, sapratußi måcîbu vielu, izlaidußi caur savu domåßanu.

Bet treßais ir tad, kad students sañem diplomu. Viñam nav vairs nekådas vajadzîbas izlikties, un viñß pienåk tev klåt un saka: «Pasniedzéj, mums patika ßî atmosféra, jüsu attieksme pret mums, un més ßeit ieguvåm labas zinåßanas.» Mani personîgi tas tießåm gandarî. * visbriesmîgåkais (Turpinåjum «JI» 12. numurå.)

2001. gada 18. janvåris

Itå¬i redz Latviju kå «Baltijas Honkongu» 18. decembrî RTU Büvniecîbas fakultåté Latvijas un Itålijas biznesa centrå (LIBC) tika rîkots seminårs. Tå mér˚is — iepazîstinåt Latvijas mazo un vidéjo uzñémumu pårståvjus ar itå¬u biznesa darbîbas sféråm un izzinåt tås firmas, kuras vélétos sadarboties ar itå¬u uzñémumiem jeb, îsåk sakot, uzsåkt sagatavoßanås posmu divpuséjåm Latvijas un Itålijas uzñéméjdarbîbas attiecîbåm. Oktobrî LR ekonomikas ministrs Aigars Kalvîtis vadîja Latvijas delegåciju darba vizîté Itålijå un, kå novértéja ministrijas parlamentårais sekretårs Edgars Zalåns, ßo seminåru var uzskatît par veiksmîgu vizîtes turpinåjumu. — Mums jau ir 84 kopuzñémumi ar Itåliju, kopéjais investîciju apjoms ir 1,5 miljoni eiro, bet tirdzniecîbas bilance — 74 miljoni eiro, — turpinåja E.Zalåns. — Uz Itåliju paßreiz vairåk eksportéjam tießi tekstilizstrådåjumus, un més gribétu ßo sortimentu paplaßinåt. Tomér daudz svarîgåka ir kopuzñémumu izveide.

Ilze Ítrodaha Paßreiz Latvijas Årlietu ministrijå noris divpuséja tikßanås, kurå tiek pårståvéts arî Latvijas un Itålijas biznesa centrs, — informé LIBC direktors Federiko d’Erriko. — Savukårt ßajå seminårå gribam pårrunåt müsu biznesa centra galveno straté©iju. Müsu uzdevums — iepazîstinåt Latvijas uzñéméjus ar principiem un metodém, kas var büt noderîgas, strådåjot ar Itålijas uzñémumiem. Vélamies veicinåt kopuzñémumu izveidoßanu un tehnolo©iju pårvadi. Tåpéc vajadzîga ßåda sagatavoßanas fåze un informåcija no Latvijas uzñémumiem un zinåtniskås pétniecîbas iestådém. Nåkamais solis varétu büt investîciju fåze. Latvijå ir kvalificéts un léts darbaspéks, ßeit labi pazîst Krievijas tirgu — arî tas ir pozitîvi. Latvija varétu büt kå «Baltijas Honkonga», kå durvis uz citu valstu tirgiem, un pirmie oficiålie kontakti mums izveidojußies ar RTU zinåtñu prorektora profesora L.Ribicka personå. Tie orientéti uz tehnolo©iju un zinåßanu

Top informatîvs katalogs Latvijas universitåtés, augstskolås un zinåtniskajos institütos ir daudz izcilu, ori©inålu tirgus orientétu izstråΩu, bet tås nav apkopotas, klasificétas un reklamétas. Lîdz ar to, potenciåliem iekßzemes un årzemju pasütîtåjiem, klientiem un investoriem nav iespéju iepazîties ar zinåtniskås produkcijas piedåvåjumu klås-

tu. Savukårt pétniekiem trükst brîvu lîdzek¬u savu izstrådñu reklaméßanai. Tådé¬ Latvijas Tehnolo©iskais parks sadarbîbå ar LR Izglîtîbas un zinåtnes ministriju un Latvijas Tehnolo©isko centru veido informatîvo katalogu «Zinåtñietilpîgå produkcija/High Tech in Latvia» (latvießu/ang¬u valodå), kurå tiks apkopota

savstarpéjo apmaiñu. — Piedalåmies zinåtniskås pétniecîbas projektå, kas finansiålå ziñå ir lielåkais Latvijå, un tå vadîtåjs ir profesors Rolands Rikards, — ståsta RTU zinåtñu prorektors un Latvijas Tehnolo©iskå parka valdes priekßsédétåjs Leonîds Ribickis. — Viens no Itålijas un Latvijas biznesa centra stürakmeñiem ir tehnolo©iju pårvade abos virzienos, un més esam ieintereséti, lai Itålijas puse ßeit atrod partnerus un rada jaunas darba vietas. Savukårt tehnolo©iskie parki, centri vai biznesa inkubatori ir instrumenti, kas veicina tehnolo©iju nodoßanu un pårñemßanu. Latvijå vecåkå, 1993. gadå dibinåtå Latvijas Tehnolo©iskå centra, kas atrodas Fizikåli ener©étiskå institüta telpås, mér˚is ir pårveidot pétnieciskås laboratorijas raΩojoßos uzñémumos. LU un RTU paspårné esoßå Latvijas Tehnolo©iskå parka mér˚is galvenokårt ir veidot jaunus uzñémumus, kas nåk no universitåtém. Pieméram, mums ir tåda struktürinformåcija par zinåtñietilpîgo produkciju Latvijå. Lîdz ßim ir izdoti jau 2 katalogi — «Zinåtñietilpîgå produkcija» (1998.g.) latvießu valodå un «High Tech in Latvia» (1999.g.) ang¬u valodå. Katalogs tiek izmantots kå reklåmas un prezentåcijas materiåls gan Latvijå, gan årvalstîs (pieméram, tas prezentéts starptautiskås izstådés — Hannoveres meså un Eiropartneråtå).

Nepiecießamå informåcija (latvießu un ang¬u valodå): Universitåtes/firmas/uzñémuma îss apraksts Produkta (Product) l nosaukums (Description of company) l apraksts (ne mazåk kå 1/2—1 A4 formåta lapa (Times · nosaukums New Roman, 12 punkti), norådîtas priekßrocîbas, specifika) · darbîbas virziens Nepiecießamå sadarbîba (Requirements for Co—operation) · dibinåßanas gads · strådåjoßo skaits Kontaktpersona (Contact person) · pédéjå gada apgrozîjums · vårds/uzvårds Materiålus lüdzam nodot elektroniskå veidå — disketés vai · universitåtes/firmas/uzñémuma nosaukums sütît pa e—pastu. Nepiecießams arî produkta vizuålais · adrese noforméjums – fotogråfijas un/vai grafiki u.tml. · telefons · fakss Sîkåka informåcija: · e—pasts Laila Eliña Latvijas Tehnolo©iskais parks, Ka¬˚u iela 1 – 310, Rîga, Tålr.: 7210808, 7089389, · www Fakss: 7820378. e—pasts: laila@adm.rtu.lv Informåcijas ievietoßana katalogå ir BEZMAKSAS.

vienîba kå Inovåciju centrs, kas izveidots, lai maksimåli atbalstîtu tehnolo©iju pårvades aktivitåtes. Sadarbojamies ar Våciju, Íveici, Zviedriju, Somiju, un es ceru, ka te ir såkums aktîvai sadarbîbai ar Itåliju. Lîdz ßim jau ir bijusi müsu studentu, arî zinåtnieku apmaiña ar Turînas un Boloñas universitåtém. Nobeigumå, precizéjot sféras, kas interesé itå¬us, Lacio apgabala Attîstîbas a©entüras vadîtåjs Oreste Tofani uzsvéra, ka viñu intereses saistås ar ekonomiskåm attiecîbåm, tomér tås veidosies sekmîgåk, ja tiks sniegts ieguldîjums arî kultüras attîstîbå un savstarpéjos sakaros. Savukårt Latvijas Attîstîbas a©entüras vadîtåjs Måris ‰lerts, beidzot ßo seminåra iepazîßanås sarunu raundu, izteica cerîbu, ka nopietns pamats, lai projekts izdotos, ir apståklis, ka no Itålijas puses to balsta viens konkréts re©ions — Lacio rajons Romas tuvåkajå apkårtné, kam raksturîgas tießi mazo un vidéjo uzñémumu ekonomiskås aktivitåtes. o

Pasaules latvießu zinåtnieku 2. kongress. Rîga, 14. — 15. 08. 2001. Kongresa galvenais mér˚is ir padzi¬inåt Latvijas sabiedrîbas izpratni par paßreizéjåm zinåtnes, tehnolo©ijas un augståkås izglîtîbas tendencém Latvijå un pasaulé. Kongreså aicinåti piedalîties Latvijå un årzemés strådåjoßie Latvijas izcelsmes zinåtnieki, un visi, kuri ir ieintereséti Latvijas zinåtnes attîstîbå. Lîdzdalîbas pieteikums, referåta vai ziñojuma tézes jåiesniedz lîdz 2001. gada 1. februårim. Tézes apjomå ne mazåk par 1800 zîmém (1 lpp.) un ne vairåk par 3600 zîmém (2 lpp.) latvießu vai ang¬u valodå lîdz 2001. gada 1. martam jånosüta kongresa Informåcijas centram: Anita Draveniece Latvijas Zinåtñu akadémija Akadémijas laukumå 1 LV—1524, Rîga, Latvija Tålr.: 7225361, 7227391, fakss: 7821153, e—pasts: kongress@latnet.lv Internet—http://www/lvzs/lv

2001. gada 18. janvåris

1991. gada janvåris – 2001. gada janvåris Par laimi cilvéka atmiña ir iekårtota tå, ka més åtri aizmirstam baiso un nepatîkamo, kas ar mums varéja notikt, toties ilgi saglabåjam atmiñas par priecîgiem un pacilåjoßiem brîΩiem. Patreiz 1991. gadu atceros kå vienu no labåkajiem savå dzîvé, kaut gan daudzi tå laika notikumi patiesîbå bija bîstami un neprognozéjami.

VIRTUÅLÅ BARIKÅDE Jurijs Baltins (YL2DX)

pirms desmit gadiem. Jaunießiem patreiz to laikam grüti iedomåties (bet daudzi no vecåkås paaudzes såk aizmirst) (Nobeigums. Såkums «JI» 9./10. numurå.) Nervi, protams, visu laiku bija nedaudz uzvilkti. It îpa- to, ka toreiz visi starptautiskie telefona un telegråfa sakari ßi, kad caur UÈV sakaru tîklu ienåca trauksmaini ziñojumi atradås pilnîgå VDK kontrolé un ßîs nedaudzås, våji stråno novéroßanas punktiem, vai kad no netålu esoßå Preses dåjoßås sakaru lînijas galvenokårt gåja caur Maskavu. Rîgå nama puses atskanéja ßåvieni. Armijniekiem vai omonie- vél nebija nevienas årzemju véstniecîbas, visur saimniekoja ßiem bütu vienkårßåk par vienkårßu «aizklapét ciet» müsu Padomju armija. Par internetu un pat par mobilajiem telefoniem neviens pat nesapñoja. (Kåds internets! Nesen «bodîti», kura atradås neaizsargåtå puspagrabå. Gådîgais radiofakultåtes dekåns E.Be˚eris (tagadéjais vecos papîros atradu 1991. gada talonus, kas deva tiesîbas RTU prorektors) piedåvåja stacijas priekßå uzcelt barikådi nopirkt 1 ziepju gabalu un 1 kg putraimu. Tagad paßam un nolikt apsardzi, bet nolémåm to nedarît, lai lieki nepie- negribas ticét, ka pavisam nesen vél tå dzîvojåm). Negribu lieki pårvértét ieguldîjumu, ko més péc labåkås vérstu uzmanîbu. AprobeΩojåmies tikai ar aptumßotiem losirdsapziñas ar savåm iespégiem, no dekanåta ievilkåm jåm ielikåm kopéjå lietå. Laipapildus telefona lîniju un 19. janvårî plkst. 10.00 kam tas ir neliels. Tomér, ne ieslédzåmies. Patiesîbu saRîgas Kongresu namå notiks zinåtniska konference velti médz teikt, ka sakari ir kot, «padarît nekaitîgus» kå gaiss, neviens tos nemana, müs bija vienkårßi — atslé«Janvåra barikådes kamér nav sabojåti. dzot elektropiegådi. Tomér tådam gadîjumam més bikå tautas pretestîbas forma Pécvårds jåm paredzéjußi pieslégties Var ß˚ist, ka tagad, kad blakusékåm, bet, ja krîze ie- totalitårajam reΩîmam un to måcîbas». gandrîz katram kabatå mobiilgtu, tad noteikti uzstådîtu 20. janvårî plkst. 18.00 — koncerti lais telefons un uz galda darezerves raidstaciju citå vie1991. gada barikåΩu dalîbniekiem un draugiem tors, kas pieslégts internetam, tå — tam bija pietiekami Doma baznîcå (plkst. 17.45), Sv. Pétera baznîcå, radioamatieru palîdzîba avåridaudz tehnisko lîdzek¬u un Mazajå Ìildé un BirΩas namå, jas gadîjuma sakaru nodrospéku, domåjåm arî par plkst. 20.00 — piemiñas ugunskuri Doma laukumå. ßinåßanå nav nepiecießama. plåniem, kå «aiziet meΩå». Pasaules pieredze råda, ka tå Gadîjås arî jautråki brîΩi. Viss it kå tika darîts pietiekami slepeni, bet atlika tikai nu gluΩi tas nav. Pat valstîs ar augsti attîstîtiem valsts un ieiet fakultåtes vestibilå, kad pa vienam klåt nåca fakul- komercsakariem – Japånå un, jo îpaßi, ASV – radioamatåtes darbinieki un sasveicinoties pusbalsî sazvérnieciski tieru organizåcijåm ir bütiska loma gan vietéjo, gan valsts méroga sakaru struktürås dabas un tehnisku katastrofu teica apméram tå: «Nu jüs tur, puißi, turieties…» Citreiz, kad jau bija skaidrs, ka viss atkal ievirzås nor- gadîjumos. No tådiem gadîjumiem nav pasargåta neviena målås sliedés, no parlamenta ar ziñnesi atsütîja steidzamu valsts, arî müséjå né. Lai visos aspektos nostiprinåtu valsts dokumentu, kuru bija parakstîjis D.Èvåns, «tülîtéjai norai- droßîbu, nevajag ignorét nevienu lîdzekli. Radioamatieri nav diletanti, kuri brîvos brîΩos izklaidédîßanai éterå», ar aptuveni ßådu saturu: «Mums uzbrük padomju tanki, ejam bojå, bet nepadodamies…» Kas tas jas ar spélîtém, tå ir nopietna plaßa profila radiospeciålistu bija? Provokåcija? Diezin vai. Drîzåk jau kåda mu¬˚îba, rezerve, da¬a no nacionålå intelektuålå resursa. Daudzos neizdarîba. Visticamåk tas papîrs bija sagatavots vis¬au- gadîjumos radioamatieri no profesionå¬iem atß˚iras ne jau nåkajam gadîjumam, bet kurß un kåpéc mums to atsütîja, ar sagatavotîbas lîmeni, bet ar to, ka viñi visu brîvo laiku velta radiosakariem un elektronikai, arî aparatüra, ar kuru tå arî neuzzinåjåm. Tagad, brîvå un neatkarîgå Latvijå, daudz kas no tå, tie strådå, izgatavota paßu rokåm vai pirkta par paßu kas toreiz notika, var ß˚ist kå tådas naivas kara spélîtes. naudu. Radioamatierisms neprasa ne santîma no nodok¬u Bütîbå barikåΩu laikå nenotika ne «Bastîlijas ieñemßana», maksåtåju maka, bet kritiskos brîΩos amatieri var sniegt ne «Grînvaldes kauja». Tomér tad neviens nezinåja, kåds bütisku palîdzîbu. Dievs dod, lai tådi brîΩi nekad var büt notikumu pavérsiens jau nåkamajå stundå. Fakts nepienåktu... Pavisam nesen més ar prieku vérojåm, kå, pateicoties par to, ka tükstoßiem ¬auΩu, neñemot vérå draudoßås briesmas un nevéloties vairs pak¬auties kåda diktåtam, bija müsu atlétu sasniegumiem Olimpiskajås spelés, Latvijas gatavi izß˚iroßai darbîbai, ir svarîgs nacionålås véstures vårds izskanéja viså pasaulé. Nelielai, jaunai valstij tas ir pagrieziena moments. Paldies Dievam, ka tas nav izsaucis rets un dårgs brîdis. Pateicoties radioamatieriem, kuri milzîgus satricinåjumus un nav prasîjis pårmérîgus upurus. paståvîgi éterå nodibina radiosakarus ar daudziem tükLai bütu skaidrs, kåpéc bija vajadzîgs tas, ko darîjåm stoßiem savu kolé©u visdaΩådåkos zemeslodes nostüros, més, der atceréties, kådas informåcijas iespéjas bija tikai Latvijas vårds skan pasaulé katru dienu. o

2001. gada 18. janvåris

LIF stipendiju konkurss Latvijas Izglîtîbas fonda mér˚programma «Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai» izsludina stipendiju konkursu studentiem un ma©istrantiem: * datorzinåtnés un informåtikå; * uzñéméjdarbîbas vadîbå; * transporta ekonomikå; * farmåcijas ˚îmijå un biolo©iski aktîvu vielu sintézé; * aizsardzîbå pret koroziju; * autoce¬u izpété un büvniecîbas tehnolo©ijå; * ener©étikå un elektrotehnikå; * dzelzce¬a transporta specialitåtés; * telekomunikåciju inΩenierzinåtnés. Pieteikumam obligåti jåpievieno fakultåtes, kurå måcås stipendijas pretendents, apstiprinåts atzîmju gråmatiñas noraksts par visiem måcîbu semestriem ar apré˚inåto vidéjo atzîmi, kå arî dekanåta vai zinåtniskå darba vadîtåja izsniegts studenta vai ma©istranta raksturojums, ma©istrantiem — CV.

Pieteikuma dokumenti veicinåßanas stipendijåm jåiesniedz divos eksemplåros valsts valodå. Pieteikumus konkursam jåiesniedz lîdz 2001. gada 9. februårim (péc ziemas eksåmenu sesijas). Sîkåku informåciju var iegüt savås fakultåtés. Nolikumu par stipendijas pieß˚irßanas kårtîbu un pieteikuma veidlapas konkursam var sañemt Mér˚programmas birojå — Kuldîgas ielå 45, katru darbdienu no 10.00 —16.00, tålr. 7067765. Sabiedriskais transports — trolejbuss Nr.21 un Nr.9; autobuss Nr.38 un Nr.4 lîdz pieturai Kuldîgas iela, trolejbuss Nr.7 (galapunkts), tramvajs Nr.2 — Zasulauka stacija; vilciens — stacija Zasulauks. Ieeja Mér˚programmå no Gregora ielas RITI (Rîgas Informåcijas un Tehnolo©ijas institütå) ékå, kabinets 205. LIF mér˚programmas IZK birojs

Labdarîbas akcija Alsungas bérnu namam Pagåjußå gada decembrî RTU Studentu parlaments såka ziedojumu våkßanu Alsungas bérnu namam. Informåcija par bérnu namu: tajå dzîvo 24 bérni vecumå no 2 lîdz 16 gadiem. Viñiem ziedojåm drébes, apavus, gråmatas un rota¬lietas. Akcijas idejas autori Andrejs Gavrilovs un Krista Gri˚e. 28. decembra rîtå çetri studenti — Artürs Brikmanis, Krista Gri˚e, Jånis Lielåmers un Juris Åboliñß, spara un dzîvesprieka pilni, piepildot maßînu ar ziedotajåm mantåm un iepriekß sagatavotåm saldumu paciñåm, devås uz 280 km attålo Alsungu. Ce¬ß bija tåls un slidens, jo tikko bija såkusies visu tik ilgi gaidîtå ziema. Atrast sveßå pilsétå bérnunamu nebija viegli, taçu, vairåkkårt jautåjot péc pareizå ce¬a, galamér˚i sasniedzåm. Kad nonåcåm galå bijåm pårsteigti, jo bérnunams pilnîgi nelîdzinåjås tådam, kådu bijåm iztélojußies. Müsu priekßstats par bérnuna-

miem — daudz bérne¬u, izmisußåm açtelém dzîvo daΩås trücîgås telpås, utt. Taçu bérni Alsungå dzîvo jaukå, siltå måjå pa diviem vienå istabiñå, viñiem ir

Francijå. Audzinåtåja mums paståstîja, ka pateicoties vienai françu ©imenei, kura 90 gadu såkumå adoptéja bérniñu. Izveidojußies labi kontakti. Francijå dzîvojoßås

daudz rota¬lietu un spé¬u, bérni ir aprüpéti un apmierinåti. Viñi nemirst badå, ékå ir arî siltais üdens. GluΩi kå Rîgå. Kå mums paståstîja bérnunama vadîtåja, pilnîgi visi bérni brîvi runå françu valodå, jo viñi katru vasaru brîvdienas pavada nometné

françu ©imenes vélas adoptét juridiski brîvus bérniñus, bet péc skandåla Latvijå tika mainîta likumdoßana, tådé¬ to izdarît ir diezgan grüti. Íobrîd tiek organizétas vasaras nometnes bérniem. DaΩi bérni ir arî adoptéti uz Íveici. Viss ir jauki, bet tas ne-

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658 7089321, fakss: 7089489, ji@adm.rtu.lv

«JI» varat lasît arî internetå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

nozîmé, ka, vasaras dzîvojot Francijå, no bérniem var atpirkties, viñiem tapat ¬oti vajadzîga mamma, tétis vai kåds no vecvecåkiem. Bérnunama vadîtåja ståstîja, ka iespéju robeΩås katrs darbinieks savu sirds siltumu cenßas atdot bérniem un patîkami, ka bérni ir atsaucîgi, jo viens otrs bérniñß nav savas îsås dzîves laikå îpaßi sirds siltumu izjutis... Protams, lielie sponsori ir uzbüvéjußi modernu ve¬as mazgåtavu, virtuvé iegådåtas jaunåkås tehnolo©ijas, tomér tådas lietas kå apavi un drébes pietrükst. Vadîtåja sacîja, ka bérnu nami Latvijå savstarpéji sadarbojas, apmainoties drébém, kå arî informåciju un citåm lietåm. Vadîtåja izteica lielu paldies visiem studentiem par palîdzîbu un cerîbu, ka nåkotné studenti turpinås iesåkto... Taçu lielåkais paldies mums bija prieks bérnu sejås, to neatsver nekas...

Krista&Jånis Makets: Eduards Lapsa Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests RTU tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru

2001. gada 18. janvåris

Rektors informé Senåta sédé 11. decembrî klåtesoßos par daΩådiem jautåjumiem informéja rektors akadémi˚is I.Knéts: * Pieñemts «Augstskolu likums». Likumå: ieviests nosacîjums, ka profesionålajås studiju programmås varés iegüt bakalaura un ma©istra nosaukumus; noteikta prasîba, ka jaunås studiju programmås jåbüt vismaz 250 studentiem; apstiprinåtas profesoru un asociéto profesoru véléßanas paplaßinåtajås profesoru padomés; nav ieviests kanclera kå oficiåla ministrijas pårståvja amats; speciåli uzsvérta rektora juridiskå atbildîba par universitåtes finansiålo darbîbu, turklåt arî vél trîs gadus péc rektora amata atståßanas. Tåtad Senåta Likumdoßanas komisijai jåsåk pårskatît RTU Satversmi un ieviest tajå visus nepiecießamos grozîjumus. * Studiju programmu akreditåcijas dokumentu iesniegßana såkusi uzñemt apgriezienus, un septiñas fakultåtes no astoñåm jau sekmîgi tuvojas darba noslégumam. Nav iesniegti prof. A.Krésliña un asoc.prof. G.Lauka vadîto institütu programmu dokumenti un TMF programmu dokumenti. Prof. A.K¬aviña vadîtå institüta programmas paßnovértéjums ir tik kritisks, ka rodas jautåjums, kådé¬ ßåda programma vél eksisté. * Atbilstoßi Augstskolu likuma projekta pårejas noteikumiem visåm valsts augstskolåm jåpabeidz akreditåcija lîdz 2001. gada 17. novembrim. * Iznåkußi RTU Zinåtnisko rakstu pirmo çetru sériju (no septiñåm) séjumi. Nav iznåkußi TMF, ETF un ASTF sériju séjumi, kaut noléma, ka fakultåté izdos divus vai trîs séjumus gadå. * Turpinås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izveide. Såkta interneta lietoßanas iespéju un to apmaksas apsprießana. * Jådomå par «neefektîvo» profesora grupu likvidéßanu vai apvienoßanu ar citu profesora grupu, jo daΩviet esoßås profesora grupas, kurås ir tikai viens profesors un viens vai divi måcîbspéki, darbojas nelietderîgi un neatbilst lîguma nosacîjumiem. * Par måcîbspéku algåm runåjot, rektors atzina, ka valsts

Senåtå Senåta sédé notika 11. decembrî. * RTU Goda darbinieka nosaukumu pieß˚îra MLF docentiem: A.Kalnaçai, G.Rumbam un J.Putniñam. * RTU Emeritétå profesora nosaukumu pieß˚îra EEF profesoram I.Staltmanim. * Saskañå ar 2000. gada 29. maija RTU Senåta lémumu «Par RTU profesora nosaukumu» noléma: 1. Pamatojoties uz IEF domes 2000. gada 20. septembra sédes lémumu, pieß˚irt RTU profesora nosaukumu ßådiem IEF profesoriem: N.Baranovskim, A.Jeme¬janovam, V.Kozlovam, A.Magidenko, R.Poçam, N.Sprancmanim. 2. Pamatojoties uz EEF domes 2000. gada 11. novembra sédes lémumu, pieß˚irt RTU profesora nosaukumu ßådiem EEF profesoriem: D.Blumbergai, V.Çuviçinam, J.Dirbam, J.Greivulim, I.Rañ˚im, L.Ribickim, A.Sauhatam. 3. Pamatojoties uz MLF Domes 2000. gada 30. novembra sédes lémumu, pieß˚irt RTU profesora nosaukumu ßådiem profesoriem: M.Kalniñam, V.Kamparam, M.Knitem, A.Medvidam, G.MeΩinskim, A.Ozolam, A.Strakovam, R.Valteram. * Pamatojoties uz EEF Domes 2000. gada 11. novembra sédes lémumu, apstiprinåja EEF doktorantüras vadîtåjus: Dr.inΩ. asoc.prof. A.Mahñitko, Dr. inΩ. asoc. prof. T.Lomani. * Par promocijas padomém noléma: 1. Atbilstoßi izmaiñåm «Latvijas zinåtñu nozaru un apakßnozaru sarakstå», rekomendét Latvijas Zinåtnes padomei (LZP) papildinåt ekspertu saståvu, pieß˚irot eksperta tiesîbas Büvzinåtñu (BZ) nozares

noteiktie Ls 420 profesoram nav pienåkumiem atbilstoßa alga, ka normåla bütu profesora alga aptuveni Ls 900, asociétå profesora - Ls 600, docenta - Ls 500. Taçu varam ré˚inåties tikai ar to, kas paßreizéjå situåcijå mums ir. Lai profesors sañemtu noteiktos Ls 420, viñam ir jåstrådå zinåtniskais darbs, kas savukårt dotu papildu lîdzek¬us profesora grupai, un jåstrådå ar studentiem. Tikai tad ir izpildîti lîguma nosacîjumi. Rektors sañémis vairåkas südzîbas no darbiniekiem un arodbiedrîbas par to, ka ir gadîjumi, ka profesors sev brîvi nosaka algas apjomu. Tas ir absurds, seviß˚i tådå gadîjumå, ja profesora grupas lîdzek¬i ir ierobeΩoti. Ir arî citi gadîjumi - profesoram liela alga, påréjiem maza, bet tiek veidots rezerves fonds, no kura makså prémijas un, protams, profesors atkal sañem lielåko da¬u. * Par lîgumdarbu izpildi un finanséjumu, ko fakultåtes sañem no pétniecîbas darbu atskaitîjumiem, runåjot, rektors demonstréja tabulu. Sañemtais finanséjums no valsts dotåcijåm un lîgumdarbiem un atskaitîjumu sadale pa posteñiem latos laikå no 2000. gada janvåra lîdz novembrim: Fak. AF BF MLF ASTF ETF EEF IEF TMF

Sañemtais finans. 1 334 170 320 259 357 63 923 25 869 25 580 9 951 105 841

Atskaitîjumi Zin. Fakult. Komun. rakstiem domei maks. 40 47 60 4 526 6 486 5 454 7 335 8 793 11 196 1 891 2 142 2 833 776 906 1 164 767 895 1 152 298 349 448 2 936 3 545 4 003

Zinåtnes da¬ai 66 7 882 12 630 3 196 1 292 1 279 498 5 113

Rektors uzskata, ka no tabulas uzskatåmi redzami måcîbspéku pasivitåtes rezultåti. Ja fakultåté nav lîgumdarbu un nav zinåtnes grantu, tad fakultåtes zinåtniskajiem rakstiem un domei atskaitîtie lîdzek¬i ir vairåkkårt mazåki nekå aktîvi strådåjoßås fakultåtés. M.E.

Siltuma, gåzes un üdens inΩeniersistému (SGË) apakßnozaré un Ener©étikas (EN) nozares Siltumener©étikas (SEN) apakßnozaré ßådiem zinåtniekiem: nozarés BZ, SGË, EN, SEN - RTU profesoriem Dr.h.inΩ. - A.Krésliñam, A.Temkinam, V.Zébergam, Dr.h. inΩ. V.Barkånam (LJA), Dr.h.inΩ. P.Íipkovam (FEI), Dr.h.inΩ. N. Zeltiñam (FEI); nozarés EN, SEN - RTU profesoriem Dr.h.inΩ. D.Blumbergai, D.Turlajam, I.Veidenbergam, Dr.h.inΩ. J.Ekmanim (LZA); nozarés BZ, SGË - RTU profesoram Dr.h.inΩ. E.Dzelzîtim. 2. Lügt Latvijas Zinåtnes padomi apstiprinåt promocijas padomi RTU P-12, kas darbojas uz RTU båzes, inΩenierzinåtñu doktora (Dr.inΩ.) zinåtniskå gråda pieß˚irßanai zinåtñu nozarés «Büvzinåtnes» un «Ener©étika» 1. punktå nosauktajås apakßnozarés, iek¬aujot tajå ßådus ekspertus: V.Barkåns, E.Dzelzîtis, A.Krésliñß, P.Íipkovs, Å.Temkins, D.Turlajs, I.Veidenbergs, V. Zébergs, N.Zeltiñß. 3. Rekomendét Latvijas Zinåtnes padomei, papildinot tås 1999.g. 21. decembra lémumu, apstiprinåt promocijas padomei RTU P-05 tiesîbas pieß˚irt inΩenierzinåtñu doktora (Dr.inΩ.) zinåtnisko grådu ener©étikas nozares siltumener©étikas apakßnozaré, ko pårståv ßådi eksperti: D.Blumberga, J.Ekmanis, I.Veidenbergs. * Péc zinåtñu prorektora L.Ribicka paskaidrojumiem apstiprinåja Ilgtspéjîgas attîstîbas informåcijas un studiju RTU centra nolikumu. Centra izveide iek¬auta çetru universitåßu sadarbîbas PROCEED 21 programmå. Íîs programmas ietvaros RTU centrs un analogi centri Vi¬ñas TU, Tallinas TU un Alborgas universitåté (Dånija) gatavo kursa «Ilgtspéjîgas re©ionålås energosistémas attîstîba» programmu un organizé pilotkursus katrå Baltijas tehniskajå augstskolå atseviß˚i. Programma orientéta uz ministriju, paßvaldîbu un uzñémumu speciålistiem. Centra uzdevums ir popularizét jaunas videi nekaitîgas un energoefektîvas tehnolo©ijas, zinåtniskos pétîjumus

2001. gada 18. janvåris

Â un inΩeniertehniskos risinåjumus studentu un speciålistu vidü. * Péc Studiju da¬as vadîtåja P.Sliedes skaidrojumiem apstiprinåja Uzñemßanas noteikumus RTU 2001. gadå reflektantiem ar vispåréjo vidéjo un vidéjo profesionålo izglîtîbu. * Par Senåta Finansu komisijas darbu atskaitîjås tås priekßsédétåjs doc. J.BaΩbauers: pieteikußies 20 dalîbnieki, notikußas çetras sédes, nolemts strådåt trijos virzienos: budΩeta dotåcijas sadale kopumå un algu sadales procenta noteikßana; budΩeta dotåcijas sadales metodikas pilnveidoßana; finansu piesaistîßana no citiem fondiem, studiju maksåm, îres naudåm u.c. Komisija grozîjusi sadales metodiku, palielinot paståvîgo da¬u lîdz 50%, lai saglabåtu mazås profesoru grupas. AF un Valodu institütam, nepiecießams iedalît papildu lîdzek¬us. Veikta analîze struktürvienîbås, darbinieki aicinåti dot vértéjumu un priekßlikumus. 4. decembra sédé veikts ßo priekßlikumu kopsavilkums. Bütiskåkie priekßlikumi ir ßådi: dotåciju sadalîjums ir påråk decentralizéts, vajadzétu dalît pa lielåkiem blokiem, pieméram, institütiem; ir ßaubas, vai pareizs kritérijs - studentu skaits pareizinåts ar KP skaitu; vai ir pareiza paståvîgås un mainîgås da¬as attiecîba sadales metodikå; vai attaisnojusies atbiruma kritérija ievéroßana; vai nevar mainît nozaru koeficientus; vajag samazinåt paståvîgås da¬as îpatsvaru, ievérojot studentu skaitu un måcîbspéku slodzi; nokopét fikséto datu båzi - students un priekßmetu re©istrs modeléßanas vajadzîbåm; apakßkomisijåm uzdots izanalizét un sniegt priekßlikumus - 1) par darba algas fonda paståvîgo da¬u, 2) novértét nozaru koeficientu atbilstîbu; 3) novértét jomas koeficientus, vai ievérot priekßmetu vai programmu; kancleram sadalît atlikußos lîdzek¬us, ievérojot aizñemtås platîbas un éku remonta izdevumus. Izvérsås neliela diskusija, kurå izskanéja priekßlikums ieviest finansu izlîdzinåßanas principu. Kanclera viedoklis ßajå jautåjumå - lielam nabagam palîdzét grüti, taçu ar izlîdzinåßanu visus padarîsim nabagus, bet visus bagåtus padarît nevar. Izskanéja priekßlikums - noslégt lîgumu ar IZM par speciålistu sagatavoßanu, izstudét Tallinas TU pieredzi - ñemt valsts garantétus kredîtus, ie˚îlåjot universitåtes îpaßumu. * Péc Studiju da¬as vadîtåja P.Sliedes paskaidrojumiem par pirmå lîmeña augståkås izglîtîbas profesionålo kvalifikåciju nosaukumiem, noléma: 1. Lai nodroßinåtu Ministru kabineta 2000. gada 6. jünija noteikumu Nr.189 «Grozîjumi MK 2000. gada 1. februåra noteikumos Nr.41 – Kårtîba, kådå izsniedzami valsts atzîtu profesionålo izglîtîbu un profesionålo kvalifikåciju apliecinoßi dokumenti un dokumenti par akreditétas profesionålås izglîtîbas programmas da¬as apguvi» un Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas 2000. gada 10. novembra instrukcijas «Diplomu par pirmå lîmeña profesionålo augståko izglîtîbu veidlapu izgatavoßanas, centralizétas sañemßanas, uzskaites un ierakstu kårtîba» izpildi, Senåts noléma: RTU îstenotajås pirmå lîmeña profesionålås augståkås (koledΩas) izglîtîbas studiju programmås pieß˚iramo profesionålo kvalifikåciju nosaukumi ir ßådi: büvniecîbas programmas (kods 415861) transportbüvju virzienå – büvdarbu organizatora kvalifikåcija transportbüvés; ener©étikas programmas (kods 415231) elektroapgådes un elektroiekårtu virzienå – elektrosistému tehni˚a kvalifikåcija; elektronikas programmas (kods 415232) elektroniskås aparatüras virzienå – elektronikas menedΩmenta un servisa tehni˚a kvalifikåcija; telekomunikåciju programmas (kods 415233) telekomunikåciju un datoru tîklu virzienå – telefona komunikåciju elektronikas tehni˚a kvalifikåcija; automåtikas un datortehnikas programmas (kods 415254) datorvadîbas sistému virzienå – mérîßanas un elektronikas tehni˚a kvalifikåcija; datortehnikas un tîklu virzienå – informåtikas un elektronikas tehni˚a kvalifikåcija; datorsistému programmas (kods 415251) lietiß˚o datorsistému programmatüras virzienå – programmatüras speciålista kvalifikåcija; ekonomikas programmas (kods 41311) tirgzinîbu un tirdzniecîbas virzienå – tirgzinîbu un tirdzniecîbas speciålista kvalifikåcija; ekonomikas, gråmatvedîbas un nodok¬u virzienå – gråmatvedîbas un nodok¬u speciålista kvalifikåcija; uzñéméjdarbîbas un vadîßanas programmas (kods 41341) uzñéméjdarbîbas organizéßanas virzienå – uzñéméjdarbîbas organizatora kvalifikåcija; uzñéméjdarbîbas lo©istikas un transporta ekonomikas virzienå – uzñéméjdarbîbas lo©istikas speciålista kvalifikåcija; uzñéméjdarbîbas vadîßanas virzie-

nå – gråmatveΩa kvalifikåcija; uzñéméjdarbîbas ekonomikas virzienå – tirdzniecîbas speciålista kvalifikåcija; muitas vadîßanas un nodok¬u virzienå – muitas eksperta kvalifikåcija; ˚îmijas programmas (kods 41443) måkslas un sadzîves keramikas virzienå – keramikas modelétåja kvalifikåcija; vides un produktu ˚îmiskås atbilstîbas virzienå – ˚îmijas tehni˚a kvalifikåcija; ˚îmijas tehnolo©ijas programmas (kods 41527) koksnes kompleksås pårstrådes virzienå – koksnes kompleksås pårstrådes meistara kvalifikåcija; inΩeniertehnikas, mehånikas un maßînbüves programmas (kods 415221) maßînbüves virzienå – maßînu un mehånismu mehåni˚a kvalifikåcija; raΩoßanas automatizåcijas un pårstrådes tehnikas virzienå – rasétåja un dizainera kvalifikåcija datorgrafikå; medicîniskås inΩenierzinåtnes un medicîniskås fizikas virzienå – medicînas zinåtñu tehni˚a kvalifikåcija; raΩoßanas tehnolo©ijas programmas (kods 415222) aparåtu inΩenierijas virzienå – elektromehånisko iekårtu tehni˚a kvalifikåcija; koksnes mehåniskås tehnolo©ijas virzienå – mehånikas tehnologa kvalifikåcija kokapstrådé; tehnolo©isko iekårtu ekspluatåcijas un remonta virzienå – tehnolo©isko iekårtu mehåni˚a kvalifikåcija; kvalitåtes nodroßinåßanas un vadîbas virzienå – kvalitåtes un droßuma tehni˚a kvalifikåcija; patståvîgajos virzienos: tehnisko tulku un referentu virzienå (kods 41223) – sekretåra tulka kvalifikåcija; arodpedago©ijas virzienå (kods 411416) - arodpedagoga kvalifikåcija; bionikas un protezéßanas virzienå (kods 41529) – protéΩu pielågotåja un ortopédijas tehni˚a kvalifikåcija. 2. Spékå esoßajås pirmå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas (koledΩas) studiju programmås pieß˚iramos profesionålås kvalifikåcijas nosaukumus mainît uz pirmajå punktå nosauktajiem. 3. Pirmajå punktå minétie profesionålo kvalifikåciju nosaukumi pieß˚irami, såkot ar 2000./2001. måcîbu gada izlaidumu. * Péc Studiju da¬as vadîtåja P.Sliedes paskaidrojumiem par studiju organizéßanu otrås inΩeniera kvalifikåcijas iegüßanai TMF RaΩoßanas kvalitåtes institütå noléma: lai nodroßinåtu inΩenieru pårkvalificéßanås iespéjas un otrås inΩeniera kvalifikåcijas iegüßanu: 1.TMF RaΩoßanas kvalitåtes institütå at¬aut organizét neklåtienes profesionålås studijas speciålistiem ar inΩeniera kvalifikåciju programmå «Kvalitåtes nodroßinåßana un vadîba – MVR» par pilnu maksu. 2. Lai neatkårtotos iepriekßéjås inΩeniera studijås apgütie studiju priekßmeti, uzdot RaΩoßanas kvalitåtes institüta padomei katram studentam individuåli noteikt to studiju priekßmetu sarakstu, kuri tiek pårskaitîti no iepriekßéjåm studijåm. Ja nepiecießams, slédzienu sniedz attiecîgo priekßmetu pårståvoßo profesora grupu eksperti. 3. Pirmajå punktå minéto studiju lietvedîbu at¬aut kårtot RaΩoßanas kvalitåtes institütå. * Par grozîjumiem RTU Senåta lémumå «Par latvießu valodas apmåcîbu» noléma: 1. Sakarå ar studentu ieståßanås termiña maiñu 2001. gadå - a) atcelt kå nerealizéjamu 1999. gada 31. maija RTU Senåta lémuma «Par latvießu valodas apmåcîbu» 2. punkta rindkopu: «Dienas noda¬as studentiem ar studiju apmaksu no valsts budΩeta paredzétå pastiprinåtå kursa pirmå da¬a 32 stundu apjomå tiek apgüta pirms studiju såkuma augusta ménesî»; b) såkotnéji augustå paredzétås pastiprinåta latvießu valodas kursa 32 stundas attiecîgi papildus plånot 1. semestrî. 2. Grozît iepriekßminétå RTU Senåta lémuma 2. punkta teksta da¬u «Studentiem, kuri vidéjo izglîtîbu ieguvußi krievu valodå, latvießu valodas apguves nodarbîbas ir obligåtas, ja pårbaudes testå viñi parådîjußi nepietiekamas zinåßanas. Nodarbîbu apjomu (2 vai 3 KP) nosaka péc testa rezultåtiem…», to izsakot ßådå redakcijå: «Studentiem, kuri vidéjo izglîtîbu ieguvußi krievu valodå, latvießu valodas apguves nodarbîbas ir obligåtas, ja centralizétajå latvießu valodas eksåmenå vai pårbaudes testå viñi parådîjußi studijåm nepietiekamu latvießu valodas prasmi. Nodarbîbu apjomu (2 vai 3 KP) nosaka péc centralizétå latvießu valodas eksåmena vai testa rezultåtiem. 2001. gadå IZM ISEC (Izglîtîbas satura un eksaminåcijas centrs) sertifikåta dotumus RTU eksperimentåli pielîdzinåt noteiktajiem latvießu valodas prasmes lîmeñiem péc ßådas shémas: ISEC sertifikåta A un B lîmenis atbilst RTU A lîmenim; ISEC sertifikåta C un D lîmenis atbilst RTU B lîmenim; ISEC sertifikåta E un F lîmenis atbilst RTU C lîmenim.» * Apstiprinåja profesionålo inΩenierstudiju programmu elektrotehnolo©iju datorvadîba. M.E.

2001. gada 18. janvåris

Dekånu runas 14. decembra sédé * Rektors akadémi˚is I.Knéts informéja, ka 12. decembra «Latvijas Véstnesî» publicéti Augstskolu likuma grozîjumi. Rektors atgådinåja Senåta likumdoßanas komisijai, ka nekavéjoties jåsåk pårbaudît RTU Satversmes atbilstîba likumam un jåizstrådå nepiecießamie grozîjumi un papildinåjumi. Studiju da¬as darbiniekiem jåiepazîst likumå sniegtås jaunås definîcijas. Måcîbu prorektors E.Be˚eris piebilda, ka ßajå darbå jåpiedalås arî Studiju programmu komisijai, jo jaunajå likumå arî profesionålajås studijås paredzéti bakalauri un ma©istri. Vienojås, ka jaunajam Augstskolu likumam atbilstoßos RTU Satversmes grozîjumu priekßlikumus pårdomås attiecîgi måcîbu un zinåtñu prorektora dienesti, bet nepiecießamos Satversmes grozîjumus izstrådås ßim nolükam izveidota darba grupa. Prorektors brîdinåja, ka likumå precîzi noteikts - péc 2001. gada 17. novembra neakreditétås valsts dibinåtås augstskolas vairs nevarés izsniegt valsts diplomus un to studenti nevarés sañemt kredîtus. Rektors paståstîja par Baltijas tehnisko universitåßu vadîbu tikßanos Kauñas Tehnolo©iskås universitåtes jaunå rektora inauguråcijas ceremonijå. Nåkamå Baltijas tehnisko universitåßu rektoru un prorektoru tikßanås plånota 2001. gada 18. janvårî Kauñå, lai apspriestu BALTECH programmu îstenoßanas gaitu. Rektors akadémi˚is I.Knéts piedalîjies arî Latvijas Medicînas akadémijas plaßajås 50 gadu jubilejas svinîbås. * Måcîbu prorektors E.Be˚eris informéja, ka darbu såkusi ©eodézijas programmas ekspertu komisija. Nåkamie ekspertu komisiju var gaidît arhitekti, bet péc tam elektroni˚i. Prorektors uzskata, ka janvårî Vadîbas komisijai jåsåk sastådît visas universitåtes paßnovértéßanas ziñojums, lai to maijå varétu iesniegt IZM. Iekßéjå audita da¬as vadîtåja Å.Brißkena apstiprinåja, ka nupat sasparojußies un akreditåcijas dokumentus uzrådîjußi arî visi parådnieki. * ApsprieΩot vienoto RTU informåcijas un vadîbas sistému, rektors lüdza dekånus bieΩåk lietiß˚i kontaktéties ar Datu tîkla darbiniekiem, lai Dekånu padomé izskanétu jau kopîgais viedoklis un netérétu laiku, iztirzåjot daΩådas deta¬as. * Zinåtñu prorektora vietnieks B.Grasmanis iepazîstinåja klåtesoßos ar GEANT tîkla organizéßanas sanåksmé dzirdéto. Pirmå sanåksme nav bijusi interesanta, jo tajå LANET un LATNET pårståvji galvenokårt apmainîjußies savstarpéjåm pretenzijåm. Otrajå sanåksmé - prof. I.Freibergs iepazîstinåjis ar priekßlikumu organizét Akadémiskå tîkla a©entüru Satiksmes ministrijas paspårné. Nåkamå apspriede 21. decembrî notiks Satiksmes ministrijas Sakaru departamentå, lai apzinåtu ekonomisko un lielo datu tîkla lietotåju situåciju. Uz ßo apspriedi no RTU vienojås dele©ét ETF dekånu I.Slaidiñu un Datu tîkla projekta direktoru I.Pujåtu. * Lai sagatavotos izstådei «Skola - 2001», apstiprinåja darba grupu ßådå saståvå: Studiju da¬as vadîtåjs P.Sliede, Pirmsaugstskolas izglîtîbas un informåcijas noda¬as vadîtåjs A.Kårkliñß, Åréjås informåcijas grupas vadîtåja S.Klezberga, Starptautisko sakaru da¬as projektu koordinatore J.Jurévica, SP pårståvis D.Kekißs. 28. decembra dekånu apspriedé grupa iepazîstinås ar darba plåniem. * Apsprieda Senåta priekßsédétåja iesniegto Senåta saståva priekßlikumu, kurå ievérota arî zinåtnisko darbinieku pårståvniecîba. Diskusija izvérsås par pårståvniecîbas kritérija izvéli. * Apsprieda interneta izmantoßanu RTU. ETF dekåns I.Slaidiñß ieteica jautåjumu rüpîgi pårdomåt, jo internets paplaßinås un arî ES mérogå tuvåkajå laikå gaidåmas izmaiñas. Darbîbas plåna e-Europe ietvaros paredzéts - visåm skolåm nodroßinåt interneta pieslégumu, starp universitåtém un pétniecîbas centriem izveidot åtrdarbîgus interneta savienojumus, kå arî samazinåt ßo pakalpojumu tarifus, kuri Eiropå

ir daudz augståki nekå ASV. Doc. I.Slaidiñß uzskata, ka ¬oti rüpîgi jåizvérté, kuru sadarbîbas partneri interneta pieslégumam izvéléties. Studiju mér˚iem internetam vajadzétu büt bez maksas, bet par tå izmantoßanu årpus studijåm katram jåmakså paßam. Visåm RTU struktürvienîbåm jåbüt vienotå datu tîklå, lai varétu érti izmantot kopéjås datu båzes. Tîkla apkalpoßanu pilnîbå jånodroßina paßiem, nevis privåtåm firmåm. Íodien ar virtuålås universitåtes palîdzîbu jau var spriest par sadarbîbu starp universitåtém horizontålå lîmenî. ETF dekåns domå, ka jåpieñem straté©isks lémums par interneta izmantoßanu, vai pieslégumus izvélas centralizéti vai decentralizéti. Doc. I.Slaidiñß kritizéja arî izveidojußos atkarîbu no Telia, ka tikai telefona centråles pieder RTU, bet radiolînijas joprojåm ir Telia îpaßums. Måcîbu prorektors E.Be˚eris piebilda, ka ir jau ievadîtas sarunas ar LU un LLU par apmaiñu ar brîvås izvéles kursiem un ka citas lielås augstskolas aizvien vairåk neakadémiskos darbus uztic profesionå¬iem. Kanclers R.Taraßkeviçs atgådinåja, ka reiz jau bija nolemts slégt lîgumus gan ar LATNET, gan Telia interneta piesléguma nodroßinåßanai. Sadarbîba ar Telia izvéléta konkursa kårtîbå pirms pieciem gadiem, un tås dotais aizdevums telefona tîkla izveidei RTU ir izdevîgs Lîgums ar Telia paredz, ka, sasniedzot zinåmu lîmeni, ieståjas piesåtinåjums un vairåk nemaksåjam. Íogad nosacîjumi gan ir mainîti, taçu paståvîgajiem klientiem vienmér ir atlaides. Kanclers paskaidroja, ka decentralizéta interneta piesléguma izvéle ar apmaksu nav iespéjama, jo struktürvienîbåm nav savu kontu bankå. ASTF dekånu J.Grundspeñ˚i neapmierina Datu tîkla lénie darbîbas tempi, tådé¬ fakultåtei patståvîgi bijußi jåorganizé studiju procesam nepiecießamie pieslégumi. MLF dekåns V.Kampars iebilda, ka izskanéjusi tikai kritika, bet nevis konkréti priekßlikumi, kas bütu daråms, lai ståvokli uzlabotu. Iekßéjå audita da¬as vadîtåja Å.Brißkena atgådinåja par da¬as uzdevumiem un piedåvåja tås pakalpojumus, lai oficiåli izskatîtu atseviß˚u struktürvienîbu darbîbu. Íåds piedåvåjums Å.Brißkenai radies, Dekånu padomé atkårtoti dzirdot vienas un tås paßas pretenzijas Datu tîklam. * Rektors akadémi˚is I.Knéts informéja par pédéjo IZM priekßlikumu - privatizét bijußås RAU ékas, lai varétu atmaksåt RAU parådus. Rektors pret to iebildis, jo RTU nevar nodroßinåt måcîbu procesu bijußajiem RAU studentiem bez telpu un laboratoriju nodroßinåjuma, kas RTU bija pieß˚irts atbilstoßi 1999. gada MK lémuma noteikumiem. 21. decembra sédé Rektors akadémi˚is I.Knéts apsveica visus Ziemassvétkos un pateicås Mårai Sni˚erei un Mårai Baltvilkai par sédes telpå radîto Ziemassvétku noskañu. * Måcîbu prorektors E.Be˚eris informéja, ka pécpusdienå notiks Akreditåcijas komisijas séde, kurå izskatîs IEF uzñéméjdarbîbas un vadîßanas programmas dokumentus. Eksperti beigußi darbu ar ©eodézijas programmas dokumentiem. Drîzumå eksperti såks darbu ar büvnieku un arhitektu programmåm. Dokumentus beidzot iesniedzis arî Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ijas institüts. * Par jaunåko vienotås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izveidé informéja Datu tîkla projekta direktors I.Pujåts. Tehniskå uzdevuma izstrådes grupa sagatavojusi uzdevumu sistémai «Reflektants», kuru rît iesniegs izskatîßanai Studiju da¬å. Smagåkå darba da¬ai - sistémai «Students» - apkopoti pasütîjuma dokumenti programmétåjiem. Secinåjums - jåapkopo dati par sistémas iespéjåm un ar tåm atkårtoti jåiepazîstina lietotåji, jo noskaidrots, ka nav apzinåtas un netiek izmantotas pat esoßås sistémas iespéjas, kurås iedzi¬inåjußies tikai daΩi dekåni. Datu tîkls gatavojas publicét sistémas iespéju aprakstu. Administråcijai interesantus un noderîgus priekßlikumus izteicis ETF dekåns I.Slaidiñß. Grupa saprot ßaubas par sistémas izstrådes virziena pareizîbu, taçu jåatgådina, ka sistému neveido programmétåji, bet gan administråcijas un lietotåju prasîbas. Analîti˚i - ma©istranti sistémas novértéjumam prasa vismaz divus méneßus laika un solås veidot arî savu

2001. gada 18. janvåris

Â versiju. Darba grupa cer pabeigt darbu janvåra pirmajås nedé¬ås. Dekåniem bija vairåkas neskaidrîbas un piezîmes par jautåjumiem, kas skar atzîmju ievadîßanu datorå. Rektors lüdza visas piezîmes un pretenzijas iesniegt Datu tîklam rakstveidå. * Apsprieda neklåtienes inΩenierstudiju ilgumu un vienojås, ka Studiju da¬as vadîtåjs P.Sliede sagatavos Senåta lémumprojektu. * Apsprieda Senåta priekßsédétåja prof. V.Kampara sagatavoto priekßlikumu par Senåta saståvu. Vienojås, ka Senåtå atbrîvojußås vietas aizpildîßana atbilstoßi jaunajam vietu sadalîjumam notiek rindas kårtîbå ar rektora rîkojumu. Pirmajå kårtå savu pårståvi jåievélé Tehniskås fizikas institütam. Fakultåtes pårståvju skaits nevar büt mazåks par divi un lielåks par divpadsmit. * Rektors akadémi˚is I.Knéts informéja par bijußås RAU parådu dzéßanu un paßreizéjo situåciju ar ékåm Lomonosova ielå 1. No masu medijiem rektors uzzinåjis, ka arî LU un RTU izmantotås ékas nodos privatizéßanai, bet nåkamå dienå péc izteiktå protesta ministrs paziñojis, ka måcîbu process tomér netiks traucéts. Par ßo jautåjumu vél notiks rektoru, IZM un FM pårståvju tikßanås. Interesantas iebildes dzirdétas par AIP jauno saståvu. Vairåkas Saeimas saståvå pårståvétås partijas neapmierina tas, ka AIP nav ievérota partiju pårståvniecîba. Izglîtîbas darbinieki vienpråtîgi uzskata, ka AIP jåbüt veidotai péc profesionålo organizåciju nevis partiju pårståvniecîbas principa. * Rektors akadémi˚is I.Knéts iesniedza dekåniem RTU straté©ijas pamatprincipu uzmetumu un lüdza apdomåt priekßlikumus un papildinåjumus, lai straté©ijas jautåjumus apspriestu nåkamajå tikßanås reizé. Turklåt drîzumå gaidåma universitåßu rektoru tikßanås ar IZM, EM un FM pårståvjiem augstskolu îpaßumu jautåjumos, un tad bütu svarîgi noformulét kopîgo RTU viedokli. 28. decembra sédé * Par gatavoßanos izstådei «Skola 2001» informéja Pirmsaugstskolas izglîtîbas un informåcijas noda¬as vadîtåjs A.Kårkliñß. Izståde notiks RTU Starptautiskå izståΩu centra «îpsala» jaunajå hallé no 8. lîdz 11. martam. RTU stendam noîréts 60 kv.m laukums. Ieceréts: saglabåt pagåjußå gada galveno akcentu un galveno konstrukciju, fakultåtém büs katrai sava vieta - neliels galdiñß prezentåcijas materiåliem. Pamatideja - veidot diagrammas par studiju iespéjåm katrå fakultåté. Kopéjå prezentåcijas vieta büs centrå ar datortehniku, kuru fakultåtes varés izmantot. Stendu galvenokårt apkalpos studenti, térpti vienotås formås, no katras fakultåtes jåbüt vienam docétåjam un diviem studentiem. Jågatavo fakultåßu bukleti, turklåt to noforméjumam jåbüt vienotå stilå. Uzsaukums: «Ieskaties, izvélies, studé!» tiks saglabåts. Stendå nav paredzéti lieli eksponåti, un tas galvenokårt domåts informåcijas apmaiñai. A.Kårkliñß uzskata, ka RTU vadîbai bütu jåpiedalås izstådes atklåßanas ceremonijå, kå arî RTU dienu norisé, kurå uzståsies arî RTU paßdarbîbas kolektîvi un amatniecîbas specialitåßu studenti. Lîdz 15. janvårim vél ir iespéjams pieteikt individuålo seminåru tému. Íie seminåri büs pieejami visiem, jo tos laikus izziños. Klåtesoßo viedoklis - ASTF vajadzétu veidot seminåru par IT vai par virtuålo universitåti. SP izteicis priekßlikumu apkopot to skolnieku adreses, kuri vélas studét RTU, lai uzturétu ar viñiem kontaktus. TMF dekånu intereséja, vai eksponåtu uzstådîßanai iespéjams izmantot papildu platîbu årpus halles, uz ko Studiju da¬as vadîtåjs atkårtoti paskaidroja, ka ßogad izstådé nav paredzéti eksponåti, bet uzsvars likts uz IT, tådé¬ visåm fakultåtém laikus jåsakårto savas måjas lapas un jåizstrådå vizuålie a©itåcijas materiåli, izmantojot Power Point iespéjas. A.Kårkliñß papildinåja, ka izstådes laikå büs nodroßinåts interneta pieslégums un pieejams telefons. Rektors informéja, ka sañémis paziñojumu par Karjeras centra organizéto divu dienu izstådi «Augstskola 2001», kas notiks 2001. gada februårî Rîgas Fondu birΩå. Vienojås izmantot arî ßo reklåmas iespéju, jo prezentåcijas materiåli tajå laikå jau büs sagatavoti.

A.Kårkliñß vél paskaidroja, ka lîdz pavasarim viña vadîtås noda¬as un SP pårståvji pabüs gandrîz visos Latvijas novados, kur pédéjo klaßu skolniekiem organizé tikßanos ar augstskolu pårståvjiem. * Rektors akadémi˚is I.Knéts informéja: · par sañemto «Latvijas attîstîbas straté©ijas koncepciju», ko atsütîjis Latvijas Tirdzniecîbas un rüpniecîbas kameras prezidents V.Kulbergs. Tajå aptuveni 80 lappusés rakstîts par Latvijas attîstîbu no virzîbas uz darbîbu. Kopsavilkumå par augståko izglîtîbu lasåms: situåciju sareΩ©î augstskolu sistémas sadrumstalotîba un våji attîstîtå sadarbîba; neattîstås inovåcijas; turpinås zinåtnes stagnåcija; tomér sabiedrîbå ir motivåcija iegüt augståko izglîtîbu; izglîtîbas sistémå izmaiñas veiktas, bet tås straté©ijå izmaiñas minimålas; påreja uz tirgus ekonomiku prasa citas iemañas un attîstîbu; studentu skaits jåpalielina 2,4 reizes; ßogad studé 3,4% no iedzîvotåju kopskaita, bet no tiem 36% par valsts budΩeta lîdzek¬iem; paståv ievérojama neatbilstîba starp pieprasîto un augstskolu sniegto izglîtîbu; måcîbspéki ne vienmér spéj nodroßinåt kvalitatîvas izglîtîbas iegüßanu; jåpastiprina tålåkizglîtîbas sistéma; augstskolåm nav kopîgas zinåtniskas pétniecîbas. · Péc Augstskolu likuma pieñemßanas notikusi izglîtîbas un zinåtnes ministra K.Greißkalna un ekonomikas ministra A.Kalvîßa tikßanås ar augstskolu rektoriem, kurå A.Kalvîtis bijis agresîvi noskañots un pårmetis augstskolås strådåjoßajiem nespéju pieñemt lémumus, kas skar paßas augstskolas reorganizåciju. Ministrs ieteicis augstskolåm dibinåt padomnieku konventus, kas varétu pieñemt principiåli jaunus lémumus. * Sanåksmé, kurå runåts par bakalauriem un ma©istriem profesionålåjå izglîtîbå, piedalîjies RTU måcîbu prorektors E.Be˚eris. Jaunais Augstskolu likums ståjås spékå no 2000. gada 26. decembra, bet 14. decembra IZM informåcijas dienås noskaidrojies, ka par bakalauriem un ma©istriem profesionålajå izglîtîbå domåts tikai RTU. Tådé¬ ßim jautåjumam IZM noorganizéja speciålu sanåksmi augstskolu måcîbu prorektoru dienestu pårståvjiem, lai iepazîstinåtu ar ES valstu pieredzi. Péc sanåksmes izveidota darba grupa, kurai lîdz 16. janvårim jåizstrådå priekßlikumi profesionålås izglîtîbas lîmeñu standartam. Iespéjams, ka lîdz ar to atgriezîsimies pie piecgadîgas augståkås tehniskås izglîtîbas. Noteikta ir prasîba organizét prakses un programmu izstrådé piedalîties arî profesionålo nozaru asociåciju pårståvjiem. Protams, vairåki jautåjumi vél palika bez atbildes, seviß˚i par otrå lîmeña augståko profesionålo izglîtîbu. * Måcîbu prorektors izteica cieñu un atzinîbu SP iniciatîvai - nodot asinis un iegütos lîdzek¬us ziedot Bérnu slimnîcai. Prorektors uzskata, ka ßajå pasåkumå pietrükusi måcîbspéku lîdzdalîba. * Apsprieda Civilås aizsardzîbas profesora grupas priekßlikumus, un tika atbalstîta jau agråk izteikta doma ßo priekßmetu pårcelt no pirmå uz vecåkiem kursiem. * Pårrunåja rektora iesniegto RTU straté©ijas pamatprincipu uzmetumu. Vél tiek gaidîti priekßlikumi un papildinåjumi no dekåniem. * Zinåtñu prorektors L.Ribickis lüdza pårdomåt jauno doktorantüras programmu veidoßanu atbilstoßi jaunajam Doktorantüras nolikumam, nesadrumstalojot programmas un sadarbojoties starp augstskolåm. Drîzumå ßos jautåjumus apspriedîs Senåta Zinåtnes komisijå. * Måcîbu prorektors apsveica IEF ar visu programmu akreditéßanu. Akreditåcijas komisijas lémums bijis labvélîgåks par ekspertu slédzieniem. Akreditéta programma «uzñéméjdarbîba un vadîßana». Bakalaura programma akreditéta uz seßiem gadiem, ma©istra un doktora programmas - uz diviem gadiem. IEF akreditétå programma dod tiesîbas pieß˚irt valsts diplomus - otrå lîmeña augståkås profesionålås izglîtîbas kvalifikåcija ekonomists; pirmå lîmeña (koledΩas) augståkås profesionålås izglîtîbas kvalifikåcijas: uzñéméjdarbîbas organizators; gråmatvedis; tirgzinîbu un tirdzniecîbas speciålists; muitas eksperts. Pieß˚iramie augståkås akadémiskås izglîtîbas grådi: sociålo zinåtñu bakalaurs vadîbzinåtné; sociålo zinåtñu ma©istrs vadîbzinåtné; ekonomikas doktors vadîbzinåtné. M.E.