Nr 11 17 01 2002 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 11 (1210) 17.01.2002.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

7. lpp.

5. lpp.

3. lpp.

12. lpp.

2002. gada 17. janvåris

Ar LZA vårdu un svétîbu 8. janvårî ar Latvijas Zinåtñu akadémijas Senåta lémumu Nr. 1.1. tika apstiprinåti balvu ekspertu komisijas lémumi un tika pieß˚irtas balvas izciliem Latvijas zinåtniekiem un jaunajiem censoñiem. Viñu vidü – arî trîs müséjie. Mårtiña Straumaña – Alfréda Ieviña balva pieß˚irta Remo Merijam Meri – RTU MLF Polimérmateriålu institüta doktorantam – par darbu Poliesteru un poliolefînu recikléßana un polimérmaisîjumu îpaßîbu izpéte. Vadîtåjs Dr. inΩ. J. Zicåns. Fizikas un tehnisko zinåtñu noda¬å balva jaunajiem zinåtniekiem pieß˚irta O¬©ertam Ozoliñam – RTU BF Materiålu un konstrukciju institüta doktorantam – par darbu Jauna kniedes savienojuma apré˚ins, izmantojot galîgo elementu metodi. Vadîtåjs LZA akad. R. Rikards. Uzsverot konkursam iesniegto darbu labo zinåtnisko lîmeni, atzinîba izteikta Agrim ˆikitenko – RTU DITF doktorantam – par darbu Hibrîdas intelektuålås sistémas kodols, balstîts uz induktîvo, deduktîvo un gadîjumos sakñotu sprießanu. Vadîtåjs LZA kor. loc. J. Grundspeñ˚is. Apsveicam!

Profesors Valdis Kampars, RTU Senåta priekßsédétåjs, MLF dekåns

Aizgåjußais gads ir bijis daudziem labiem notikumiem bagåts. Tiesa, da¬a no tiem ir nebüt ne viegli izkaroti un ¬oti nozîmîgi, kå, pieméram, akreditåcija, tomér péc bütîbas RTU dzi¬i neskar. Lîdz müsu definétajam mér˚im – Eiropas lîmeña tehniskajai universitåtei – vél tåls ce¬ß ejams un liela pacietîba vajadzîga. Tomér liekas, ka tas RTU periods, kad par galveno tika uzskatîta kustîba un manevréßana, nevis mér˚is, pakåpeniski beigsies. Priecåjos, ka lielas k¬üdas, izñemot varbüt vienu, nav pie¬autas. Tå viena tomér ir nopietna – darba vienîbas samaksas samazinåßanås. DiemΩél. Citådi daudzas lietas ir sakårtotas, daΩas atkal it kå k¬uvußas va¬îgåkas, bet tas, iespéjams, tikai tå izskatås uz sakårtoto fona. Bütiskåm lécienveida pårmaiñåm nav resursu, bet vai ir kåds ßo bütisko pårmaiñu pavadonis vai véstnesis? Domåju, ka ir. Tå ir RTU prestiΩa palielinåßanås, kas neapßaubåmi ir galvenokårt rektora I. Knéta nopelns. Tå ir nozares uzñémumu intereses palielinåßanås par müsu beidzéjiem, kas ˚îmi˚iem pirmoreiz izpauΩas kå augståkås kvalitåtes pieprasîjums (organiskå ˚îmija un farmåcija pieprasa doktora lîmeni). Tå ir jaunu profesoru un måcîbspéku parådîßanås fakultåtés. Tie ir pirmå kursa studenti, kuri grib ne tikai diplomu, bet grib arî studét. Tå ir pirmoreiz pédéjos piecpadsmit gados ekonomijas veidå sañemto lîdzek¬u ieguldîßana laboratoriju un éku atjaunoßanå. Var jau büt, ka daΩas jaunas iekårtas un viens desmits pakeßu logu veco årå krîtoßo vietå Åzenes ielå 14/24 ir smieklîgs sasniegums. Man tas liekas izcils. Tas ¬auj uz nåkotni skatîties optimistiskåk un darboties mér˚tiecîgåk. Ko arî visiem no sirds Jaunajå gadå novélu! ❏

Profesors Jånis Grundspeñ˚is, DITF dekåns

Paldies Jaunajam InΩenierim par nepiecießamîbu apståties, au¬ojot caur nekad nepadaråmo darbu güzmu, un brîdi padomåt par aizvadîto gadu. Nozîmîgåkais notikums fakultåtes dzîvé – akreditåcija. Nevar par zemu novértét starptautisko ekspertu vienbalsîgi pieñemto rekomendåciju akreditét visas müsu studiju programmas visos studiju lîmeños (bakalaura, ma©istra, inΩeniera, doktora) uz seßiem gadiem. Tiesa gan, Akreditåcijas komisijas balsojumå IZM ienesa daΩas korekcijas un vairåkas programmas tika akreditétas uz diviem gadiem. Büs jåpiestrådå. Priecîgåkais notikums fakultåté – notikumu virkne, kuru vaininieki ir studenti. Vispirms – müséjie spéja pieteikt divus no RTU çetru studentu darbiem Latvijas Zinåtñu akadémijas balvåm, un, péc neoficiåliem datiem, vismaz viens jau ir apbalvots ar Grindeks balvu. Otrkårt, kårtéjo reizi seßi müsu fakultåtes studenti atzîti par uzvarétåjiem mér˚programmas Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai rîkotajå studentu zinåtnisko darbu konkurså. Treßkårt, strauji aug to studentu skaits, kuru darbi atbilst zinåtnisko publikåciju lîmenim. Müsu fakultåtes izdotajos çetros zinåtnisko rakstu kråjumos var atrast ne tikai doktorantu, bet arî ma©istrantu zinåtniskås publikåcijas. Un tomér par vispriecîgåkajiem notikumiem es nosauktu divus. Beidzot péc ilgu gadu pilnîgas bezdarbîbas patiesi ir sarosîjusies müsu studentu paßpårvalde, organizéjot vairåkus pasåkumus un aktîvi piedaloties jautåjumu lemßanå. Kaut nu tikai neapsîktu. Un vél... Tîri personiski un emocionåli man prieku radîja kåds treßå kursa students, kurß kådå lekciju starplaikå pienåca un teica: «Pasniedzéj, man vajadzéja divus gadus, lai saprastu, ka ir jåmåcås un ka ir vérts måcîties.» Gan priecîgs, gan nozîmîgs notikums bija fakultåtes 40 gadu jubilejas balle un pirmais absolventu salidojums ßo gadu laikå, ko Rîgas Latvießu biedrîbas namå kopå ar müsu dekanåta darbinieci Veltu Mucenieci patiesi fantastiskå lîmenî noorganizéja Kultüras centra vadîtåja Asja Visocka. Vértéjumu izsaka vienbalsîgi paustais viedoklis: negaidîsim nåkamos 40, tiksimies bieΩåk! Personiskajå dzîvé reizé priecîga un nozîmîga bija otras mazmeitiñas nåkßana pasaulé, tagad uz kådu laiku müsu ©imené ieståjies lîdzsvars – divi mazdéli un divas mazmeitas. DiemΩél dzîve ir dzîve. Un ßogad fakultåte zaudéjusi müΩîbå aizgåjußo vienu no pirmajiem dekåniem un redzamåkajiem matemåti˚iem profesoru Induli Strazdiñu. Véléjumi Jaunajå gadå. Lai gan to ir daudz, tomér, manupråt, labåkais ir tradicionålais: veselîgu, dzîvesprieka pilnu, laimîgu un panåkumiem bagåtu Jauno gadu visai RTU saimei – studentiem, måcîbspékiem un darbiniekiem! Atcerésimies, ka ßis ir îpaßs gads, jo vienådi lasås no abåm pusém, tåpéc iespéjas, ka visiem piepildîsies klusîbå lolotås cerîbas, ir daudz lielåkas nekå citos gados. Lai piepildås! ❏

2002. gada 17. janvåris

Jau desmito reizi – Boles prémija Mudîte Eizentåle

AF 5. kursa students Roberts Riekstiñß.

AF un BF 20. decembrî bija seviß˚i svétki. Jau desmito gadu Ziemassvétku priekßvakarå AF un BF izcilåkais students «par izcilåm sekmém studijås un augstå profesionålå lîmenî izstrådåtiem kursa projektiem» sañéma Gunta Boles prémiju. 2001. gada laureåti – AF 5. kursa students Roberts Riekstiñß ar konkursam pieteiktajiem diviem projektiem Strélnieku laukuma attîstîbas priekßlikums un Autoostas interjera priekßlikums un BF ma©istrantüras 3. kursa students Jånis Rubulis ar kursa projektu Nogulßñu apstråde dzeramå üdens sagatavoßanas stacijå un kursa darbu Ozonatora un biofiltru projektéßana dzeramå üdens sagatavoßanas stacijå. Konkurså bija pieteikußies trîs BF studenti – J. Rubulis, M. Sniedze, V. Mitrofanovs – un seßi AF studenti – R. Riekstiñß, M. Brice, A. Priede, R. Kalniñß, A. Tomsons, M. Gavrjutina. Kå atzina Ωürijas komisijas loceklis arhitekts J. Skalbergs, ar katru gadu augståka k¬üst pretendentu kvalifikåcija un sveßvalodu zinåßanas un aizvien grütåk Ωürijai ir izvéléties labåko.

Atklåjot ceremoniju, AF dekåns asoc. profesors Jånis Briñ˚is izteica pateicîbu RTU Goda doktoram Guntim Bolem par atbalstu desmit gadu garumå, kas ¬åvis sapost arî fakultåßu éku, un gandarîjumu par to, ka ßos svétkus ar savu klåtbütni pagodinåjusi RTU vadîba pilnå saståvå – rektors, abi prorektori un kanclers. Kå vienmér apbalvoßanå piedalîjås Gunta Boles pilnvarotås personas Latvijå – arhitekti Maija un Juris Skalbergi. Rektors akadémi˚is I. Knéts, sekojot akadémi˚a J. Stradiña tradîcijai, atgådinåja, ka, priecåjoties par Rîgas skaistajåm celtném, ir jåpateicas Rîgas arhitektu skolai, kas veidojusies RPI, jo vairåkums Rîgas éku ir RPI absolvéjußo arhitektu un büvinΩenieru radîtas. Rektors novéléja visiem baltus un saulainus Ziemassvétkus, panåkumus Jaunajå gadå un piekodinåja jaunajiem neizniekot studiju laiku, kas liek pamatu visai dzîvei. Rektors uzsvéra, ka arhitektüra iet kalnå LZA, jo nupat par LZA Goda doktoru ievéléts AF profesors I. Strautmanis un par Goda locekli – AF docents, ilggadéjais Rîgas galvenais arhitekts G. Asaris, un apsveica jaunievélétos. Arhitekts J. Skalbergs ar prieku apliecinåja, ka izgaisußas ßaubas par prémijas ilgtspéju un tå vél turpinåsies, pieminot, ka prémijas desmitgade sakrît ar müsu valsts atjaunotnes desmitgadi, un atgådinåja, ka Guntis Bole, kuram jåpateicas par ßîsdienas svétkiem, pérn k¬uvis par RTU Goda doktoru un sañémis Triju ZvaigΩñu ordeña Zelta goda zîmi. Bijusi cerîba, ka G. Bole piedalîsies ßajå prémijas pieß˚irßanas jubilejas reizé, taçu nupat sañemts atsaukums. Vasarås, Boles kungam viesojoties Latvijå, neoficiålas tikßanås ar ßîs prémijas laureåtiem bijußas vairåkkårt. Latvijas Arhitektu savienîbas priekßsédétåjs J. Poga novéléja veiksmîgu arhitektonisko 2002. gadu visiem arhitektiem un büvinΩenieriem, kuri arhitektu idejas îsteno dzîvé. LZA Goda loceklis G. Asaris pateicås par apsveikumiem sakarå ar LZA goda

K¬üdas labojums Augsti godåtais AF fakultåtes dekåns Jånis Briñ˚is ir asociétais profesors, nevis docents, kå k¬üdaini rakstîts JI iepriekßéjå numurå. Atvainojamies asoc. profesoram par sabojåtajiem svétkiem un viña padotajiem – par sagådåtajåm neértîbåm. JI

BF ma©istrantüras 3. kursa students Jånis Rubulis.

nosaukuma pieß˚irßanu un véléja visiem panåkumus Jaunajå gadå. Lai atsvaidzinåtu atmiñas par notikumu pirms desmit gadiem, atß˚îru JI 1992. gada 15. janvåra numura pirmo lappusi. Tajå lasåm: Guntis Bole «dzimis Latvijå, kara laikå ar ©imeni emigréjis cauri Eiropai uz Ameriku, årzemés izglîtojies, strådåjis, nu ir diplométs büvinΩenieris ar savu firmu. Boles kungs grib palîdzét dzimtenei tås atdzimßanå un, tå kå uzskata, ka nåkotne ir jaunießu rokås, tad grib dot savu ieguldîjumu viñu rosinåßanai jo cîtîgi måcîties, lai gütu labu izglîtîbu un ar pråta spéjåm varétu celt zemes labklåjîbu. Tåpéc ik Ziemassvétku priekßvakarå lîdz pat 2001. gadam (bet varbüt arî ilgåk, to rådîs laiks) viens nåkamais büvinΩenieris un viens topoßais arhitekts, kas studé müsu universitåté, sañems apa¬u summu dolåros. Íogad to sauc par G. Boles prémiju, un tå ir bezprecedenta notikums müsu augstskolu vésturé pédéjå pusgadsimtå. Kåpéc tießi topoßais arhitekts un celtnieks? Tåpéc, ka Guntis Bole pats ir büvinΩenieris, un tåpéc, ka, lai uzceltu éku, ßiem diviem cilvékiem ir jåstrådå kopå. Uz sastrådåßanos! Lai Latvijå daudz, skaisti un labi büvétu!» Pirmie ßo prémiju sañéma Celtniecîbas fakultåtes 4. kursa students Rolands Rimicåns un Arhitektüras fakultåtes 5. kursa students Ojårs Cübergs. Atliek vél piebilst, ka, laikam ritot, mainîjies arî prémijas lielums. Pirmå prémija bija 1000 ASV dolåru, vairåkus gadus – pusotru reizi lielåka, toties 2001.gadå tå k¬uvusi jau divas reizes lielåka. ❏

2002. gada 17. janvåris

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? EAIE konferencé Tamperé No 5. lîdz 8. decembrim Tamperé Jolanta (Somija) nu jau 13. reizi notika ikgadéjå Eiropas Starptautiskås izglîtîbas asociåcijas (EAIE – European Association for International Education) konference, kas pulcé Eiropas augstskolu un ar augståko izglîtîbu saistîtu ieståΩu darbiniekus, kuri savå darbå tießi vai netießi ir saistîti ar internacionalizåciju izglîtîbå. Íoreiz Latviju pårståvéja RTU un LU, Izglîtîbas un zinåtnes ministrija, Akadémiskås informåcijas centrs un Valodu måcîbu centra Izglîtîbas informåcijas centrs. Konference deva iespéju iepazît jaunås tendences starptautiskås augståkås izglîtîbas procesos un ES izglîtîbas programmås. Bütiska ir Eiropas Komisijas pårståvju klåtbütne daΩådås sesijås, jo tießi viñi ir tie, kas izstrådå Socrates, Leonardo da Vinci un citas programmas. Tådéjådi EAIE konferences ir vienreizéja iespéja no pirmavota uzzinåt par jaunievedumiem ßo programmu administréßanå, kå arî vajadzîbas gadîjumå noskaidrot visdaΩådåkos jautåjumus. Varam büt lepni par to, ka vienas sesijas vadîba bija uzticéta Latvijas Rektoru padomes ©enerålsekretåram Andrejam Rauhvargeram. Sesijå tika apskatîts kopéjais un atß˚irîgais Zieme¬valstu un Baltijas valstu izglîtîbas sistémås, kå arî vienotas izglîtîbas telpas veidoßanas iespéjas. Kå minéto valstu veiksmîgas sadarbîbas pieméru prezentéjåm BALTECH projektu. Kå tehniskas augstskolas pårståvjiem îpaßi interesants mums bija Tamperes Tehniskås universitåtes apmekléjums. Íî universitåte piedåvå daudz programmu ang¬u valodå (arhitektüra, informåcijas tehnolo©ijas, materiålzinåtne u.c.), tåpéc tå varétu büt atraktîva arî müsu studentiem. Tikåmies arî ar TTU Starptautisko sakaru da¬as pårståvjiem, kuri bija

sagatavojußi plaßu un daudzpusîgu ßå apmekléjuma programmu. Iespéjams, ka nåkotné tiks noslégts RTU un TTU sadarbîbas lîgums saistîbå ar Socrates programmu. Eiropas mérogå EAIE bütiski ietekmé augstskolu starptautiskås sadarbîbas kvalitåtes nodroßinåßanas procesu. Ce¬å uz Eiropas Savienîbu ir svarîgi iesaistîties ßådås organizåcijås un rüpéties par Latvijas izglîtîbas sistémas reputåciju. ❏

Jurévica

SSD koordinatore Jolanta Jurévica un Cîrihes Tehniskås universitåtes Sabiedrisko attiecîbu da¬as speciålists Rolfs Gugenbîls.

Alexander S. Onassis Public Benefit Foundation stipendijas Informéjam par Alexander S. Onassis Public Benefit Foundation (Grie˚ija) izsludinåtajåm stipendijåm studijåm un pétniecîbas darbam 2002./2003. måcîbu gadam ßådås zinåtñu nozarés: humanitårås un politikas zinåtnes, jurisprudence, ekonomika, arhitektüra un måkslas zinåtnes. Pretendét var ma©istrantüras studenti, doktoranti, zinåtnieki, grie˚u valodas pasniedzéji. Nepiecießams apstiprinåjums no turpmåkås måcîbu iestådes vai zinåtniskå institüta Grie˚ijå. Pieteikuma anketas un sîkåka informåcija pieejama IZM Izglîtîbas informåcijas birojå Va¬ñu ielå 2; tålr. 7226617, IZM

Starptautisko sakaru noda¬å, tålr. 7228718, e–pasts: lapinska@izm.gov.lv, RTU Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, tålr. 7089313, kå arî internetå: http://www.onassis.gr Dokumenti jånosüta minétajam fondam lîdz 31. janvårim (pasta zîmogs): Alexander S. Onassis Public Benefit Foundation Athens Office, Aliens, Fellowships Programme 7 Aeschinou Street 10558 Athens, Greece

RTU Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrs Valodu centrs uzñem jaunus dalîbniekus valodu kursos daΩådiem zinåßanu lîmeñiem: • våcu valoda; • ang¬u valoda; • lietiß˚å ang¬u valoda; • krievu valoda; • latvießu valoda årzemniekiem.

Èpaßs piedåvåjums – våcu valodas kurss Wirtschaftsdeutsch. Palîdzam sagatavoties ang¬u valodas eksåmenam IELTS und våcu valodas eksåmenam Test DaF. Informåcija un pieteikßanås Rîgå, Ka¬˚u ielå 1–222, tålr. 7089021. E–mail: evita.serjogina@rtu.lv

2002. gada 17. janvåris

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? EAIE konferencé Tamperé realizé projektorientétu studiju stilu. Tiesa, Te nu reiz bija iespéja pavérot gandrîz Elmårs Be˚eris diezgan drîz atkodåm viñu vårgås vietas, bet perfektu milzîga pasåkuma organizåciju. To prezentåcija bija skaista, un uzaicinåju nodroßinåja gan milzîgais, modernais, Eiropas Starptautiskås viñus piedalîties RTU metodiskajå pirms 10 gadiem celtais kongresu un koncertu nams Tampere Hall, gan izglîtîbas asociåcijas (EAIE – seminårå par lîdzîgu tému, kuru ceram sarîkot Lieldienu nedé¬å. Tamperes Universitåtes un Tamperes Bet kurß tad brauc uz konferencém Tehniskås universitåtes (visai iespaidîgi European Association for cerîbå kaut ko izlobît no tikai 200 000 iedzîvotåju pilsétai) International Education) priekßlasîjumiem?! Viss jau notiek studentu aktîvå lîdzdalîba, gan paßas EAIE izméri, tradîcijas un konferencé RTU pårståvéja starplaikos. Pie kafijas tases, alus kausa, vakariñås. Tad tiek diskutéts, organizatoriskå varéßana. Gandrîz 2000 dalîbnieku raiti, ar smaidu, laikå, bez arî måcîbu prorektors asoc. mainîtas adreses, dibinåti sakari un kalti plåni. Ja tur nerosås, naudiñu par mazåkås jezgas un nesapraßanås tika profesors Elmårs Be˚eris, konferenci lielå mérå var uzskatît par virzîti pa neskaitåmajiem pasåkumiem, izkaisîtu. Íim nolükam tad arî katram priekßlasîjumiem, kafijas pauzém, kurß piedåvå JI savus kaklå tiek uzkårta eti˚ete ar uzvårdu un édienu reizém, ekskursijåm, viesnîcåm mazliet nenopietnos valsti, no kuras nåc. Lai jau pa gabalu un kopmîtném. Reizém tîri vai gribéjås, var redzét, ar ko ir darîßana. Íîs zîmes lai kaut kas tomér sametas, – vérojumus par Tamperé dé¬ tiku patîkami pårsteigts, kad apskauΩami gludi jau nu viss notika. Un garderobes meitenîte ˚îniete pañéma noslégumå beidzot satraucoßu redzéto un piedzîvoto. jaku, jauki pasmaidîja un skaidri gandarîjumu tomér sagaidîju. Raitås latviski pateica: «Labrît!» Esot daΩas organizåcijas iemidzinåti, gandrîz draudzenes latvietes, bet vairåk gan precîzi laikå ieradåmies norådîtajå nekå nezinot. vietå un laikå uz autobusu, kam Un tomér man personiski tås vajadzétu aizvizinåt uz visai attålo zîmes diez ko nepatîk. Un centos lidostu. Skats bija diezgan amizants, – savéjo novåkt, kad ß˚ita, ka esam jau lîdz pédéjai iespéjai piestü˚éts pietiekami apbruΩåjußies. Tomér transporta lîdzeklis, kura durvju ßoreiz tiku kådas sîkas feminizétas spraugå vél izmisîgi centås iespiesties dåmas noråts, kas man bargi kådi pieci vîri ar vismaz 8 palielåm noprasîja: somåm, un vél kådi 20 somaini ¬audis «Kur jüsu zîme?» drümi noraudzîjås ßajå sturméßanå. «Ak, palika jakas kabatå, Autobusa logå pavîdéja pazîstama atvainojiet. Bet kam jums tå?» lietuvießa seja, – kaimiñß bijis «Man jåzina, ar ko sarunåjos,» piesardzîgåks. Autobuss aizlîgoja, bet sekoja barga atbilde. vél viss nebija zaudéts, lîdz lidmaßînai Un tülît feministe pastiepås, tomér vél kådas divas stundas. Nåkamais buss ieplånots tießi tad. Neder. Gåju meklét kådu, iedüra man ar pirkstu krütîs, cik nu augstu varéja aizsniegt, un kam, ja ne teikßana, tad vismaz informåcija. Òoti pieklåjîgs vîrs kategoriski secinåja: «Bet es zinu, jüs esat grie˚is.» «Lieliski,» sajüsminåjos, «to jüs péc mana deguna sîpolloku kråsas Ωaketé man paskaidroja, ka svétdienås reisa autobusu uz lidostu nav. Vél pienåca ¬oti apjomîgs un ¬oti secinåjåt?» «Né, noteicu péc akcenta!» sekoja uzvaroßa atbilde. bårdains vîrs no Nîderlandes ar lîdzîgu problému. Pavéroju viña Viss, protams, beidzås ar vizîtkarßu apmaiñu, par kuråm gan vareno bårdu, drukno augumu, kas varétu liecinåt par labu humora izjütu, un ierosinåju: «Jums bårda kå bin Ladenam, nekad nevar pateikt, kad, kur un vai noderés. Bet ¬oti bieΩi noder sagråbsim kådu autobusu un piespiedîsim braukt uz lidostu.» gan. Lük, ßo iespéju pabüt daudznacionålå kolé©u sabiedrîbå, Vîrs, nenoraidot ideju principå, tomér, kå îstens eiropietis, ierosinåja vispirms mé©inåt izsaukt taksi. Péc intensîvåm pastaigåt pa citåm augstskolåm, pårliecinåties, ka arî més varam telefoniskåm diskusijåm mums apsolîja pusstundas laikå atdzît ne sliktåk, paßpikot idejas nedrîkst novértét par zemu. Müsu visus brîvos pilsétas takßus. Viss jau beidzås labi, arî lielie kaimiñi – Latvijas Universitåte – ar busiñu atveda gandrîz visus savus dekånus: cik nu tå Tampere tålu. LU stingri piedomå garaståvoklis nedaudz uzlabojås, – tomér arî viñiem gadås. Bet kopumå – konference kå jau konference. Tiesa, kaut pie tagad aktuålås universitåtes menedΩmenta témas un kådu îpaßu auru sajutu. Jütams, ka daudzi sanåkußie savstarpéji uzñémusi kursu uz vidéjå vadîbas lîmeña izglîtoßanu. labi pazîstami, jütama konferencés ne tik bieΩi sastopamå Atcerésimies vien oktobra seminåru Såremå, kur sanåca LU un sirsnîba, zinåms neformålisms, profesionåls humors. Ar Turku Universitåtes dekåni, bet müsu universitåti pårståvéja priekßlasîjumiem gan ne påråk veicås. No daΩiem pat mudinåju dekånu vietnieki. Arî mums derétu papildinåt iknedé¬as Dekånu Jolantu iet årå – nav ko térét laiku triviålåm lietåm. Bet tiku padomes sédes ar izglîtojoßiem pasåkumiem. Lietderîgi reizém apsaukts – neesot smuki tå darît. Tomér daΩi bija apmekléßanas izgrüstît smadzenes no ikdienas rüpju plüsmas. Dzîvojam vérti. Èpaßi pieminama Helsinku Politehni˚a pasniedzéju un augstskolåm netradicionåli smagos laikos, tåpéc arî jåmeklé studentu komanda, kas ar lielu aizgråbtîbu ståstîja, kå viñi netradicionåli piegåjieni. «Paståvés, kas pårvértîsies!» ❏

Rektors informé Senåta sédé, kas notika 17. decembrî, rektors akadémi˚is Ivars Knéts informéja: ➾ Íodien Latvijas Zinåtñu akadémijå (LZA) oficiålos diplomus sañem LZA jaunievélétie korespondétåjlocek¬i – RTU zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis un TMF profesors J. Dehtjars –, LZA Goda doktors AF profesors I. Strautmanis un LZA Goda biedrs AF docents G. Asaris. ➾ Katrå Dekånu padomes sédé tiek izskatîta RTU vienotås vadîbas un informåcijas sistémas izstrådes gaita. Lai atvieglotu datu sañemßanu, IZM vélas visås augstskolås ieviest LU sistému Students. DITF apñémusies ßo sistému izpétît sîkåk. ➾ Såkusies akreditåcija pédéjåm vél neakreditétajåm RTU programmåm, bet par tåm, kas akreditétas uz diviem gadiem, jau bütu laiks såkt gatavot paßnovértéßanås ziñojumus. ➾ IZM noteiktais RTU kopéjais studentu skaits – 5795 – ir gandrîz par 2000 mazåks par reålo studentu skaitu RTU. Lai trijos gados panåktu reålå skaita tuvoßanos IZM noteiktajam, rüpîgi jåplåno 1. kurså uzñemamo skaits. Valsts finanséjums RTU katru gadu nedaudz pieaug, lai sasniegtu optimålos koeficientus. Priecé izcînîtais valsts finanséjuma pieaugums 2002. gadå par 617 000 latiem. Dekånu padomes ieteikums – 1. kurså uzñemt 1400, bet tas vél nav galîgais lémums. ➾ Jåprecizé koledΩas tipa studiju programmas. Íîs studijas nav universitåtei raksturîgas, tåpéc realizéjamas tikai par maksu. ➾ Jåcenßas apvienot katedrås mazås profesora grupas ar prasîbåm neatbilstoßu måcîbspéku un studentu skaitu, tå veidojot

Dekånu runas 13. decembra sédé ☞ Datu tîkla projekta direktors I. Pujåts informéja par vienotå RTU informåcijas un datu tîkla izveides gaitu pédéjo divu nedé¬u laikå. Paßlaik notiek datu saskañoßana. Visåm struktürvienîbåm izsütîti uzaicinåjumi rakstveidå iesniegt problemåtiskos un neskaidros jautåjumus, kas radußies, strådåjot ar sistému Students, kå arî atsauksmes par sistémas darbu. DiemΩél pagaidåm atbildes nav sañemtas ne no dekåniem, ne lietveΩiem. I. Pujåts informéja par Latnet piedåvåto starptautisko GEANT programmu, kas izstrådåta valstîm, kuråm ir grütîbas informåtikas attîstîbå. Programma piedåvå iespéju izmantot internetu par samérå zemu cenu. Kaut arî izpildîjumå ir daΩas pretrunas, programma ir mums noderîga, un tås realizåcijå piedalås arî TELIA ar savu årzemju pieslégumu. Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja, ka såkotnéjå ideja par RTU attîstîbas fonda dibinåßanu paplaßinåjusies. Domåts dibinåt Latvijas Augståkås tehniskås izglîtîbas attîstîbas fondu, kas aptvertu gan RTU, gan LU, gan LLU, gan LZA. Dekåni ßo ideju atbalstîja. Savukårt zinåtñu prorektors L. Ribickis informéja par Latvijas Attîstîbas a©entüras aktivitåtém sabiedriskas organizåcijas Dzintara ieleja, t.i., Latvijas Tehnolo©iskås attîstîbas parka, veidoßanå. Dibinåtåju vidü: LU, RTU, Rîgas dome, esoßie tehnolo©iskie parki un centri. Íî organizåcija ¬autu piesaistît lîdz 400 000 eiro, un årzemju konsultanti varétu izpétît ståvokli Latvijå, kur veidot Tehnolo©iskås attîstîbas parku. Jaunås organizåcijas Pårraudzîbas padomé RTU pårståvés zinåtñu prorektors L. Ribickis. ☞ Apsprieda 2002. gada RTU uzñemßanas noteikumus, lai tos apstiprinåtu Senåta decembra sédé. Måcîbu prorektors E. Be˚eris skaidroja uzñemßanas noteikumu jauno pamatprincipu – neuzñemt årpus konkursa, vadoties no ateståta seßu priekßmetu atzîmju summas, bet tikai konkursa kårtîbå, vadoties no centralizétå matemåtikas eksåmena vai matemåtikas ieståjeksåmena rezultåtiem. Íåda principa nepiecießamîbu pierådîjusi sesijas rezultåtu analîze 1. kurså – visvairåk eksåmenos izkritußi årpus konkursa ieskaitîtie. RTU noteikto ateståta priekßmetu atzîmes izmantos par konkursa papildu nosacîjumu vienådu eksåmena rezultåtu gadîjumå. Garåkas sarunas izvértås par uzñemßanu neklåtienes un vakara noda¬å. ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts skaidroja studentu skaita attiecîbas daΩåda lîmeña studijås, lai pareizi noteiktu budΩeta finanséto studiju vietu skaitu pirmajå kurså un drîzåk tuvinåtu kopéjo studentu skaitu IZM

2002. gada 17. janvåris

struktürvienîbas ar vairåkiem profesoriem. Jåprecizé priekßmetu sadalîjums pa jaunizveidotajåm struktürvienîbåm. ➾ Nepiecießams precîzi saskañot bakalaura un ma©istra programmas, lai nenotiktu priekßmetu atkårtoßanås. ➾ Ir pieñemts MK lémums par vairåku bijußås RAU éku nodoßanu RTU valdîjumå. ➾ ‰kas Ka¬˚u ielå 1 izmantoßanå ieinteresétå firma ir rüpîgi piestrådåjusi, jo jütams spiediens, ka RTU éka bütu jåatbrîvo. Rîgas domé galîgais lémums ßajå jautåjumå vél nav pieñemts. ➾ RTU rektors akadémi˚is I. Knéts un zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis apmekléja Cîrihes un Lozannas Federålås tehniskås augstskolas un citus Íveices zinåtnes centrus. Cîrihes Tehniskajå augstskolå, kura pirms 140 gadiem bija viena no paraugiem Rîgas Politehniskås augstskolas dibinåßanai, ir aptuveni 12 000 studentu, 2200 doktorantu. Augstskolå ir strådåjußi vai studéjußi 20 Nobela prémijas laureåti, katru gadu tiek aizståvétas aptuveni 500 doktora disertåcijas. Doktorantüra Íveicé ir trîsgadîga. Uzrakstîtu doktora disertåciju iesniedz zinåtniskajam vadîtåjam un vienam recenzentam, kuri iepazîstas ar darbu un rekomendé doktora gråda pieß˚irßanai. Oficiåli publikåcijas netiek prasîtas, dabas zinåtnés tådas parasti esot, bet inΩenierzinåtnés publikåciju raksta péc disertåcijas darba aizståvéßanas. Profesorus, tåpat kå pie mums, vélé atklåtå starptautiskå konkurså. Profesürå ir augstas klases speciålisti, aptuveni puse no tiem – årzemnieki. Profesoru darba lîgumus slédz individuåli, asistentprofesora méneßalga ir aptuveni Ls 4500. Augstskolas gada finanséjums ir 380 miljoni latu (RTU – 6,5 miljoni!). Ir såktas sarunas par savstarpéjiem kontaktiem, par studentu apmaiñu, par måcîbspéku trîs méneßu staΩéßanos. norådîtajiem skait¬iem. Rektora priekßlikums – nåkamajå måcîbu gadå pirmajå kurså uzñemt 1300–1400 jaunos studentus. Måcîbu prorektors E. Be˚eris skaidroja iespéjamo algoritmu vietu skaita sadalîjumam pa fakultåtém 2002. gada uzñemßanå. IZM norådîtais uzñemßanas priekßlikumu termiñß prasa par vietu skaita sadalîjumu vienoties jau ßajå Dekånu padomes sédé. Par algoritma båzi pieñemts uz budΩeta vietåm ieskaitîto studentu skaits fakultåté, ievérots atskaitîßanas koeficients un tå sauktais deficîta koeficients. ☞ Måcîbu prorektors atgådinåja, ka izsütîjis dekåniem pa faksu prof. J. Zieme¬a sagatavotos priekßlikumus par datoru izmantoßanas apmaksu, bet atbildes nav sañémis. Nekådi priekßlikumi nav sañemti arî no Senåta Likumdoßanas komisijas, kurai Senåts, atce¬ot 1994. gada lémumu, uzticéja jauna lémumprojekta sagatavoßanu. Rektors ieteica Studiju da¬ai izveidot darba grupu, kas izstrådåtu vienotu RTU nolikumu par datorklaßu izmantoßanu. ☞ Rektors informéja: ➾ par A. Lankas kandidatüru Humanitårå institüta direktora amatam; ➾ sañemta Valsts zemes dienesta vadîtåja G. Grübes véstule par nepiecießamîbu gatavot ©eodézijas un kartogråfijas speciålistus; ➾ par iesniegto BF domes lémumu – sakarå ar studentu skaita pieaugumu un fakultåtes finanséjuma samazinåßanos atteikties no lîdzßinéjiem finansu sadales principiem un lîdzek¬us dalît atbilstoßi rektora un fakultåtes dekåna noslégtam lîgumam. Vienojås, ka BF priekßlikums jåizskata Senåta Finansu komisijå ☞ Iekßéjå audita da¬as vadîtåja Å. Brißkena atgådinåja par studiju programmåm, kuråm jågatavo akreditåcijas dokumentåcija, un informéja, ka sañemtas studentu südzîbas par slikto (pat nesaprotamo) valsts valodu atseviß˚ås lekcijås. Vél Å. Brißkena norådîja, ka atseviß˚i nolikumi ir novecojußi un ka nolikumiem, kas ietver finansiålus jautåjumus, jåbüt oficiåli apstiprinåtiem. 20. decembra sédé ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: ➾ RTU pieß˚irtais valsts finanséjums 2002. gadå palielinåts par Ls 617 000, kas nodroßina lîdzek¬u oficiålo minimumu IZM noteiktajam RTU kopéjam studentu skaitam. Turpmåk lîdz 2010. gadam paredzéts ikgadéjs finanséjuma apjoma pieaugums par aptuveni 10%, lai gada finanséjums sasniegtu 10 miljonus latu paßreizéjo 6,7 miljonu vietå. Tomér pieß˚irtå finanséjuma sadalîjums pa méneßiem bija universitåtei nelabvélîgs – gada såkumå maza summa, gada beigås decembrî liela – vairåk nekå miljons latu. Tießå sarunå ar Finansu ministrijas valsts sekretåres vietnieci I. Sudrabu izdevies panåkt vienoßanos par sadalîjuma maiñu, un péc påris dienåm RTU kanclera sagatavotais priekßlikums jau bija apstiprinåts.

➥

2002. gada 17. janvåris

Zinåtniskajai darbîbai RTU jåk¬üst par prioritåti Turpinot rakstu sériju par universitåtes vadîbu, JI uz sarunu aicinåja RTU zinåtñu prorektoru LZA korespondétåjlocekli profesoru Dr.h.inΩ. Leonîdu Ribicki.

Pirms såkam sarunu, atgådinåsim daΩus skait¬us, kas raksturo zinåtñu prorektora pårziñå esoßås RTU zinåtniskås darbîbas mérogus: RTU astoñås fakultåtés darbojas 33 institüti, 103 profesora grupas un 30 pétniecîbas laboratorijas un centri, kå arî neatkarîgs Neorganiskås ˚îmijas zinåtniskås pétniecîbas institüts. 2001. gadå RTU strådå 60 habilitétie zinåtñu doktori un 449 zinåtñu doktori. Tikai 36% no måcîbu spékiem ir jaunåki par 50 gadiem. Laikå no 1995. gada lîdz 2000. gadam vidéji gadå publicéti 1035 zinåtniskie darbi. RTU zinåtniekiem ir sadarbîbas partneri 127 augstskolås 28 valstîs. 2001. gadå RTU zinåtnieki izcînîjußi finanséjumu Latvijas Zinåtñu padomes grantu projektu konkurså par

kopéjo summu Ls 344 242, kopéjais 2001. gada zinåtnes finanséjums ir aptuveni miljons latu. – Viens no pédéjå laika nozîmîgåkajiem notikumiem RTU zinåtniekiem bija RTU 42. starptautiskå zinåtniskå konference, kas notika oktobrî, RTU 139. gadadienas svinîbu laikå. Konference, kurå tika nolasîti 415 referåti un no 704 autoriem 61 bija årzemju pårståvis, lielå mérå atspogu¬oja RTU zinåtnieku veikumu aizvadîtajå gadå. Kå jüs vértéjat ßo konferenci, un kas jums tajå likås iezîmîgs? – Pirmo reizi viså neatkarîbas laikå tika organizéta tik plaßa konference, kas noritéja visås fakultåtés vienlaikus. Lîdz ßim bijußas atseviß˚as konferences fa-

Dekånu runas ➦

➾ Internetå lasåms, ka Saeima izskatîs jautåjumu par emeritétå profesora nosaukuma iedibinåßanu, ko pieß˚irs par îpaßu ieguldîjumu augståkajå izglîtîbå. Emeritéto profesoru varés ievélét uz seßiem gadiem profesora amatå, saglabåjot valsts profesora algu. Deklaréts, ka 65 gadu vecuma ierobeΩojums neatbilst ne valsts interesém, ne cilvéktiesîbåm, jo darbs zinåtné balstîts uz iegüto ilggadéjo pieredzi. ➾ Ka¬˚u ielas 1 ékas nåkotne saistås ar nesen dzirdétajiem priekßlikumiem par to, ka atbildîba par Rîgas vésturisko centru jåpårñem valdîbai, jo Rîgas dome par Vecrîgu bieΩi pieñem neatbilstoßus lémumus. Domniekus interesé tikai åtra pe¬ña, nevis Vecrîgas saglabåßana Eiropas vésturiskå mantojuma sarakstos. ➾ Dekåni informéja par fakultåßu struktüru iespéjamo reorganizåciju – profesora grupu apvienoßanu katedrås, neefektîvo profesora grupu likvidéßanu, jaunu nozaru formuléßanu profesoru ßtata vietåm. ☞ TMF dekåns G. Liberts: profesora grupu apvienoßana katedrås ieceréta AI, TTI, IBSI un DzTI. Direktoru padomes sédé 3. janvårî lems par jauno katedru nosaukumiem. Måcîbu prorektors E. Be˚eris atgådinåja akreditåcijas ekspertu ziñojumå AI adresétås piezîmes – nepietiekamo integråciju RTU struktürås, ko pieråda programmu dubléßanås. ☞ IEF dekåns K. Didenko: kopumå profesora grupu ståvoklis ir stabils, bet domå par atseviß˚u grupu apvienoßanos. Rektors intereséjås par katedru paraugnolikuma izstrådes gaitu un prasîja pabeigt nolikuma projektu lîdz 15. janvårim, lai reorganizåcijas jautåjumus varétu izskatît Senåta janvåra sédé. Apsprieda daΩas pamatnostådnes – institüta saståvå noteikti jåbüt vairåkåm struktürvienîbåm un nodroßinåtai zinåtniskajai darbîbai. ☞ EEF dekåns J. Gerhards: fakultåtes domes novembra sédé nolemts apvienot vienå katedrå Elektrotehnikas un Elektrotehnikas teorétisko pamatu profesora grupas, vienå katedrå – Elektriskås piedziñas, Energoelektronikas un Elektronisko iekårtu profesora grupas, kå arî uzskatîts par lietderîgu atjaunot fakultåté Siltumener©étikas katedru uz Siltumapgådes sistému un Vides zinåtnes profesora grupu båzes. Sédé piedalîjies arî TMF Siltumener©étikas sistému profesora grupas vadîtåjs D. Turlajs. Rektors ieteica pédéjo priekßlikumu vél apspriest ar TMF dekånu.

kultåtés, katru gadu, protams, notiek arî studentu zinåtniskå konference. Íåda lîmeña visu universitåti aptveroßas zinåtniskas konferences ar starptautisku organizåcijas komiteju, recenzétiem darbiem – kå tas pienåkas starptautiskåm konferencém – müsu augstskolå nav bijis. Vairåkås sekcijås piedalîjås viesi no årzemém. Sekmîga bija arî plenårséde, lai gan apmeklétîba, îpaßi aktivitåte no doktorantu vidus, varéja büt lielåka. Plenårsédé tika lasîti referåti par zinåtniskajåm novitåtém Kauñas Tehnolo©iskajå universitåté, Tallinas Tehniskajå universitåté, arî Latvijas Lauksaimniecîbas universitåté un Latvijas Universitåté, tajå bija plaßa Baltijas dabaszinåtñu un tehnisko zinåtñu pårståvniecîba. Iespaidîgs bija arî ➥

J. Gerhards uzskata, ka reorganizåciju kavé gan katedru paraugnolikuma, gan profesora grupas paraugnolikuma trükums. Neskaidrîbas nosaukumos rada arî daΩådie (LZP, IZM u.c.) nesaskañotie nozaru klasifikatori. ☞ AF dekåns J. Briñ˚is: pagaidåm ir viens – prof. J. Krastiña priekßlikums – Arhitektüras véstures un kultüras pieminek¬u restauråcijas profesora grupas pårtapßana par katedru. ☞ BF dekåns J. NaudΩuns: fakultåtes daudzu måcîbspéku véléßanos apvienoties katedrås motivé finansiålås izdzîvoßanas iespéjas. Varétu büt Ce¬u un tiltu katedra, påréjås profesora grupas vél nogaida katedru paraugnolikuma apstiprinåßanu, bet Ìeodézijas katedra såkusi sarunas par sadarbîbu ar LU Kartogråfijas katedru. Vél arî citås fakultåtes struktürvienîbås bütu nepiecießams organizatoriski sakårtoties un precizét nosaukumus. ☞ MLF dekåns V. Kampars: fakultåté ilgstoßi diskuté par mazo struktürvienîbu lietderîbu un paståvéßanu, bet risinåjums vél nav rasts. ☞ DITF dekåns J. Grundspeñ˚is: fakultåtes paßreizéjais ståvoklis neprasa veikt kardinålas reformas, par to domåts jau laikus, veidojot institütus. Iestrådåts princips, ka programmas izstrådå tikai institütos, un tas ir attaisnojies. Ir domes lémums par InΩeniermatemåtikas katedras izveidoßanu, un paredzéts par katedru pårveidot Varbütîbu teorijas un matemåtiskås statistikas profesora grupu. Neliela reorganizåcija varétu büt Datorvadîbas, automåtikas un datortehnikas institütå un Lietiß˚o datorsistému institütå. Dekåns nevaréja konkréti atbildét uz måcîbu prorektora jautåjumu, ko viñß domå par atseviß˚u bijußås RAU profesora grupu iek¬außanos DITF saståvå. ☞ ETF dekåns I. Slaidiñß: organizéjot profesora grupas, faktiski notika bijußo katedru pårdévéßana. Paßreiz par katedru vélas pårtapt Apraides sistému profesora grupa, fakultåté jütama måcîbspéku vecuma probléma. Ir såktas sarunas ar bijußås RAU atseviß˚åm struktürvienîbåm, kam traucé izteiktå separåcija un valodas problémas. Måcîbspékus neapmierina bieΩås organizatoriskås izmaiñas. Viñi uzskata, ka, såkot reformas, rüpîgåk jåpéta citu augstskolu pieredze. Fakultåtes måcîbspékiem nav îsti skaidrs, kas ir atbildîgs par programmas izpildi un speciålista sagatavoßanas kvalitåti, jo profesora grupa par to atbildîbu nenes. Dekåni uzskata, ka nepiecießams izstrådåt studiju programmu îstenoßanas nolikumu. Tå izstrådi uzñémås måcîbu prorektors E. Be˚eris un Studiju da¬a. E. Be˚eris atgådinåja par ekspertu piezîmém

➥

2002. gada 17. janvåris

Zinåtniskajai darbîbai RTU jåk¬üst par prioritåti ➦ müsu vecmeistara profesora J. Oßa referåts par datorzinåtném, viña redzéjums ßajå laukå (RTU zinåtniskå skola sareΩ©îtu sistému modeléßanå un pétîßanå), arî sekciju konferences bija kvalitatîvas. Daudzi atzina, ka ßåda konference ir ¬oti vajadzîgs pasåkums. Tåpéc més turpinåsim katru gadu ßådå veidå aktivizét müsu zinåtnisko darbîbu. Tas dod iespéju arî müsu doktorantiem uzståties starptautiskås konferencés un savåkt nepiecießamo publikåciju skaitu doktorantüras laikå. Jåuzteic tås fakultåtes, kuras bija aktîvåkas un paspéja publicét referåtus jau pirms konferences, un ßos zinåtnisko rakstu rakstu kråjumus varéja izdalît konferences dalîbniekiem. Íogad büs RTU 140. gadadiena, un ir doma pieaicinåt uz plenårsédi vismaz divus trîs izcilus zinåtniekus ar pasaules vårdu. Domåjams, ka ar fakultåßu atbalstu atradîsim cilvékus, kas vélétos atbraukt uz Rîgu un paståstît par saviem pétîjumiem. – Jüs pieminéjåt arî doktorantus. RTU skaita ziñå ir daudz doktorantu, bet vai viñu atdeve ir pietiekama? – Atgådinåßu, ka pirms 5–6 gadiem bija tikai kådi 70 doktoranti, péc tam uzñémåm aizvien vairåk, 2000. gadå to skaits sasniedza jau 378. Patiesîbå, lai

veiktu måcîbu spéku atjaunoßanas programmu, doktorantu skaits bütu vismaz jådubulto, taçu paßlaik viñu skaits ir samazinåjies zem 300. Jåatceras arî, ka pirms påris gadiem tika pieñemti noteikumi par to, kådiem kvalitåtes rådîtåjiem jåbüt promocijas darbam – jåbüt vismaz piecåm starptautiskåm publikå-

Baltijas jüras valstu tehnisko universitåßu konsorcija BALTECH vadîbas grupas sanåksme Vi¬ñas Gedimina Tehniskajå universitåté.

Dekånu runas

➦

cijåm, jåpiedalås trijås starptautiskås konferencés, kas nemaz nav tik vienkårßi trijos gados izdaråms. Citås valstîs ßådiem rådîtåjiem nepievérß tådu uzmanîbu, tikai paßam darba saturam. Valsts ateståcijas komisija pie Latvijas Zinåtñu padomes pirms darba aizståvéßanas pårbauda atbilstîbu ßiem kritérijiem, un dau➥

nosaukumam specializåcija, jo augståkås izglîtîbas mér˚is nav gatavot speciålistus ßaurås nozarés. ☞ Rektors precizéja rîkojuma izpildi par studentu lietvedîbu. Fakultåtés rektora rîkojums îstenots ar attiecîgu dekåna pavéli, aizkavéßanås ir TMF çetros insitütos TATI, DzTI, AI un TTI, kuros rîkojums ståsies spékå otrajå semestrî. 3. janvåra sédé ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts apsveica jaunievéléto HI direktori A. Lanku kå Dekånu padomes locekli. ☞ Datu tîkla projekta direktors I. Pujåts informéja par vienotås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izstrådes gaitu. Paßlaik sadarbîba ar våcu firmu DESLA notiek tikai internetå, jo kolé©u slimîbas dé¬ nav notikusi plånotå klåtienes tikßanås. Paredzéts izstrådåt visu studiju maksu veidu uzskaites klasifikatoru, kas ¬aus saglabåt katra studenta visu maksåjumu vésturi ar visiem ré˚inu numuriem (paßlaik saglabåjas tikai pédéjais ieraksts). Maksas jautåjuma risinåßanå grütîbas rada nekonsekvences maksas noteikßanå fakultåtés. Vienîgais lietderîgais ieteikums risinåjumam pagaidåm sañemts no DITF. Partneru slimîbas dé¬ atlikts jautåjums par interneta pieeju datu båzei ar servisa sistému, kas paredzéta, lai lietveΩi ar to laikus varétu iepazîties un ar viñiem veidotos auglîgåka sadarbîba. No 40 lietveΩiem bieΩi ir dzirdéta neapmierinåtîba, bet sañemts tikai viens dokuments ar konkrétåm prasîbåm. Pirmais modelis, gan bez servisa funkcijåm, bija skatåms jau gada beigås, un, to izmantojot, var vingrinåties strådåt. Tîkls vél ir parådå hronolo©iskå darba grafiku – DESLA ar sistému Students, Datu tîkls ar sistému Reflektants un Studiju plåni. Galveno darba da¬u plånots veikt lîdz maijam, saspringtåkais laika posms büs maijs un jünijs, kad plånota ievießana. Reflektanta problemåtiskåkå sada¬a ir tå salågoßana ar Studentu, kas paßreiz arî tiek darîts. ☞ Apsprieda katedras paraugnolikuma projektam izteiktos priekßlikumus. Senåta Likumdoßanas komisijas priekßsédétåjs profesors V. Kampars atgådinåja, ka, veidojot jaunus dokumentus, tie jåizskata

esoßo dokumentu kontekstå. Paßreiz tas netiek darîts, un daΩus priekßlikumus nevar izmantot tåpéc, ka tie ir pretrunå ar RTU Satversmi. Nolikumå jåaptver bütiskåkie principi, un to nevar uzrakstît pilnîgi visiem konkrétajiem gadîjumiem. Taçu nolikumi ir jåizstrådå universitåtei kopumå. Vienojås, ka lîdz nåkamajai Dekånu padomes sédei Senåta Likumdoßanas komisijas sédé izskatîs iesniegtos priekßlikumus un izdarîs vajadzîgås nolikuma projekta korekcijas. ☞ Måcîbu prorektors E. Be˚eris skaidroja kopå ar Studiju da¬as vadîtåju P. Sliedi izstrådåto algoritmu un veiktos apré˚inu variantus valsts finanséto uzñemamo studentu skaita noteikßanai. Viñu priekßlikums – tuvinåt reålo studentu skaitu IZM noteiktajam nevis divu, bet trîs gadu laikå. (IZM prasa universitåtei turpmåk iesniegt vårdiskus studentu sarakstus.) 2002. gada uzñemßanai ieteiktais vietu kopskaits ir 1580, no tåm pa fakultåtém sadalot 1550, bet 30 atståjot rezervé sadalîßanai uzñemßanas laikå. Måcîbu prorektors sîkåk skaidroja arî sadalîjumu pa fakultåtém. Zinåtñu prorektors L. Ribickis izteica neapmierinåtîbu, ka vairåkkårt apsprieΩam valsts finanséto studentu skaita samazinåßanu, kas nebüt nav valsts un jaunatnes interesés. Viñapråt, universitåtei ir jåprasa valdîbai studentu skaita palielinåßana, nevis jålauza galva, kå palîst zem IZM cipariem. Rektors lüdza dekånus fiksét potenciålås iespéjas uzñemßanai par maksu. Måcîbu prorektors apré˚ina piemérus izsütîs dekåniem, lai varétu apdomåt un iesniegt konstruktîvus priekßlikumus. RTU Pirmsaugstskolas izglîtîbas un informåcijas noda¬å ¬oti gaida ziñas par koledΩu programmåm 2002./2003. m.g., kuras varétu büt tikai par maksu. ☞ Péc rektora uzaicinåjuma DITF, BF, TMF un AF dekåni atskaitîjås par telpu labiekårtoßanai papildus iedalîto attîstîbas fonda lîdzek¬u izlietojumu. Dekåni intereséjås, kurß sastådîjis nepiecießamo remontdarbu plånu, kas paßlaik sañemts fakultåtés. Rektors paskaidroja, ka Saimnieciskå dienesta direktoram J. Bukam uzdots, saskañojot ar dekåniem, precizét visu RTU nepiecießamo remontdarbu sarakstu, lai varétu izvértét, kuri ir vissteidzamåkie normåla studiju procesa nodroßinåßanai. M.E.

2002. gada 17. janvåris

Zinåtniskajai darbîbai RTU jåk¬üst par prioritåti

➦ dziem doktorantiem ßîs prasîbas aizkavé darba aizståvéßanu. Jåteic, ka nesaprotama ir IZM darbinieku noståja, kas pérn izré˚inåja, ka par budΩeta lîdzek¬iem varam apmåcît tikai 152 doktorantus, kad reåli måcîjås 320 doktoranti. Netika domåts par to, lai Latvijas zinåtne attîstîtos, studenti tika gråmatvediski pakårtoti pieß˚irtajiem lîdzek¬iem. Lai arî valdîbas deklaråcijå ierakstîts, ka tiek atbalstîta izglîtîba un zinåtne, reåla progresa nav. Cerams, ar laiku pieaugot Latvijas iekßzemes kopproduktam, arî tå da¬a, kas procentuåli atvéléta zinåtnei un augståkajai izglîtîbai, naudas izteiksmé palielinåsies un uzlabojums ßajå jomå büs. Tagad puse no doktorantiem mums bütu jåatbrîvo. Tomér esam pårdalîjußi lîdzek¬us, kas pieß˚irti visiem studentiem, un nevar teikt, ka tas daudz atñemtu bakalaura lîmeña apmåcîbåm. Doktorantüras da¬as vadîtåjs docents Jånis Valeinis centies vairåk izvértét doktorantu darbîbu, daudzas mirußås dvéseles tiek atskaitîtas, gada laikå doktorantu skaits samazinåts par gandrîz 100 cilvékiem – tie ir studenti, kas doktorantürå gan ieståjußies, bet gadiem ilgi neko nav paveikußi. Turpmåk stingråk prasîsim atskaitîties par semestra laikå veikto pétniecisko darbu. Vajadzétu büt tå, ka doktorants måcås un strådå pilnu laiku katedrå, institütå vai profesora grupå un ir nodroßinåta arî samaksa par piedalîßanos zinåtniskås pétniecîbas darbå – grantu vai lîgumdarbu veidå, nevis tå, kå tagad, kad vismaz 70% doktorantu papildus strådå algotu darbu kådå uzñémumå un pa vakariem un brîvdienåm mé©ina kaut ko darît. Dabiski, ka darbs netiks paveikts tik îså laikå, kåds paredzéts doktorantürai. DiemΩél naudas pelnîßana atñem laiku promocijas darba izstrådei. – Kåda ir interese par pétniecisko darbu årzemés, vai arî ßajå ziñå més neesam påråk kütri? – Tagad ir ¬oti plaßas iespéjas måcîties un strådåt pétniecisko darbu årzémés, jåprot tikai valoda. Tå ka viss ir paßu doktorantu ziñå, ja sveßvalodu zinåßanas ir pietiekamas – visi ce¬i va¬å. Aiz manåm durvîm gan neståv gribétåju rinda, kas gaida, lai es iekårtotu viñus strådåt pétniecîbas institütos årzemés. Parasti doktoranta zinåtniskais vadîtåjs ir tas, kas palîdz atrast iespéjas atbilstoßi témai, kåda tiek izstrådåta, un no katras fakultåtes kådi 2–3 doktoranti veic pétniecisko darbu årzemés. Íî iespéja iegüt pieredzi årzemés ir ¬oti vértîga, un to varétu izmantot aktîvåk. Runåjot par doktorantüru – uzñemßanu doktorantürå vajadzétu vairåk saistît

Ce¬å uz zinåtnisko konferenci Tallinas Tehniskajå universitåté. No kreisås: profesors I. Rañ˚is, profesors L. Ribickis un docents I. Galkins.

ar darba vietu péc studiju beigßanas. Ja darba vieta péc doktora gråda iegüßanas paredzéta universitåté, bütu jågaranté jaunajam doktoram atbilstoßa alga. Citådi profesüras izzußana ir neizbégama. DiemΩél més tagad vél nevaram garantét, ka doktorants büs pilnîgi noslogots un sañems pietiekamu samaksu par darbu. Finansu jautåjums ir pats smagåkais. Mums daudz aktîvåk jåpiedalås konkursos, lai sañemtu finanséjumu pétnieciskajam darbam. Jåteic, ka arî Latvijas Zinåtñu padomes doktorantüras grantu konkurså müsu doktoranti piedalås visai pasîvi, jo tikai 2,7% sañem LZP stipendijas. Rudenî såksies ES 6. ietvarprogramma, un katram doktorantam vajadzétu uzrakstît vismaz vienu projekta pieteikumu. Lai aktivizétu informåcijas pårvadi, pieñemta darbå Sandra Vasi¬evska, starptautisko projektu kordinatore. Jåizmanto visas iespéjas un piedåvåjumi, piesakoties konkursos. Íajå ziñå bütu jåpårñem amerikåniskå domåßana – més esam mazliet kütråki – jåpiesakås visur, kur vien var, jo konkurence ir spécîga, ir jåré˚inås ar to, ka ne vienmér konkurså var güt panåkumus, bet gan büs arî pozitîvs rezultåts. Jåizmanto arî iespéjas kooperéties. Pat starp müsu fakultåtém sadarbîba varétu büt labåka, nemaz nerunåjot par citåm augstskolåm. Arî RTU zinåtniskå konference tika rîkota ar pamatmér˚i – tikties savå starpå, uzzinåt, ko kaimiñß vai kaimiñu universitåte dara. Kas tas par zinåtnieku, kurß nezina, kas notiek pasaulé. – Vai citi zinåtnieki Latvijå ir lietas kurså par to, kas notiek un kas tiek pétîts RTU? Vai kådås pétîjumu jomås ne-

notiek dubléßanås? – Ceru, ka interese par RTU arvien pastiprinåsies. Ja finanséjums tiek pieß˚irts pétîjumiem, ko pieprasa raΩoßanas sektors, dubléßanås ir gluΩi dabiska, jo paraléla izstråde noved pie labåkas metodes ievießanas, jaunåm iekårtåm u.tml. RTU zinåtnieki påråk maz izmanto IZM Tirgus pieprasîto pétîjumu fondu, tikai kådi 10% lîdzek¬u no ßå fonda nonåk RTU, påréjo sañem citi pétniecîbas institüti, kas ir aktîvåki. Íå fonda pamatå ir mehånisms, ka pusi finansé uzñémums, kur ievieß jauno izstrådi, un pusi finansé IZM ar ßå fonda starpniecîbu. Atklåti runåjot, mums vajadzétu pañemt no ßå fonda naudas 90%, jo RTU pårsvarå taçu ir inΩenierzinåtnes. Katra profesora grupa varétu pieteikties uz ßådu lîgumu un cînîties par ßo naudu, bet… – Paßi neprotam cînîties, neprotam sevi piedåvåt? – Vai arî – ir labi, kå ir. Ir sasniegts kåds iztikas minimums, izdzîvot var un negrib vairåk pelnît. Nezinu, ko atbildét. Tas laikam ir atkarîgs arî no cilvéka, esam pieradußi, ka lîdzek¬i ir sadalîti un ir nodroßinåti pasütîjumi. Arî man kå zinåtñu prorektoram ir prasîts, kåpéc nenodroßinu ar zinåtniskiem pasütîjumiem. Es, pieméram, lüdzu piedåvåt savas izstrådes Aizsardzîbas ministrijai, kurai ir pietiekami finansiåli lîdzek¬i jaunåm izstrådém atbilstoßi NATO prasîbåm. Viñi paßi îsti nezina, ko viñiem vajag, un mums ir jåpiedåvå, jåieinteresé, un mums bütu ko piedåvåt, bet piedåvåjumi no müsu paßu puses nåk visai pasîvi, lénåm. Varbüt nåkamå paaudze büs aktîvåka, büs pieradusi cînîties par savu eksistenci. Mums laikam gribas dzîvot tå mierîgåk. – Zinåtnieki jau vispår ir mierîga un paklusa tauta, ja tå var teikt, un ar savu darbu nelielås. Ja spriestu par zinåtni tikai péc publikåcijåm masu medijos, var rasties iespaids, ka Latvijas zinåtné nekas îpaßi nozîmîgs nenotiek, lai gan més taçu zinåm, cik daudz interesantu pétîjumu veic kaut vai tikai RTU zinåtnieki. Taçu arî valsts budΩetå zinåtnei atvélétå da¬a ir niecîga. – Zinåtnei un pétniecîbai paredzétå budΩeta ziñå ar 0,2% no iekßzemes kopprodukta Latvija ir pédéjå vietå Eiropå. Jåatceras, ka bijußais premjers Godmanis arî nåca no fizi˚iem un tai laikå ßåda attieksme izveidojås un ßîs proporcijas budΩetå tika iestrådåtas. Kå to izskaidrot? Un kå mainît? Es jau neesmu politikå. Topoßå partija Jaunais laiks ar Repßi priekßgalå varbüt kaut ko varétu labot, ja viñiem izdosies uzvarét véléßanås. Paßlaik pie varas esoßie acîmredzot uzskata, ka viss ir kårtîbå. ➥

2002. gada 17. janvåris

Zinåtniskajai darbîbai RTU jåk¬üst par prioritåti ➦

– Neviens laikam pietiekami ska¬i par to nekliedz. – Kur tu kliegsi? Par labo prese neraksta, presei vajag tikai slikto vai baumas, bet, ja gribi, lai publicé kaut ko par labiem pasåkumiem un sasniegumiem, par to jåmakså. Bet tå kå zinåtnei ir vismazåkais finanséjums, nav spéka kaut ko diΩi par sevi reklamét. Ir jau nozîmîgi sasniegumi arî Latvijå, kaut vai Rîgas dinamo fenomens, ko viså pasaulé atzîst, par ko tikai nedaudz Rîgas Balsî bija rakstîts. Tåda nu ir attieksme. – Kurus pétîjumus jüs nosauktu kå pirmos, ja jums vaicåtu, ar ko RTU var lepoties pédéjo påris gadu laikå? – Ja par kritériju ñemam to, kurß piesaistîjis vairåk finansu lîdzek¬u zinåtniskajai pétniecîbai, tad, protams, pirmajå vietå ir MLF ar profesoru Mårtiñu Kalniñu priekßgalå, kur ir daudz izstråΩu jauno materiålu jomå gan organiskajå, gan neorganiskajå ˚îmijå, spécîgs ir müsu Neorganiskås ˚îmijas institüts, kas nesen uzvaréja Eiropas konkurså un ieguva finanséjumu, BF jåmin profesora Rolanda Rikarda grupa, kas aktîvi darbojas Eiropas pétnieciskajå laukå ar daΩådu kompozîtmateriålu konstrukciju apré˚iniem lidaparåtiem. Pasaulé plaßi pazîstama arî müsu rektora akadémi˚a Ivara Knéta Biomehånikas laboratorija. Labas izstrådes ir arî EEF, kur profesors Antans Sauhats aktîvi darbojas releju aizsardzîbas sistému izstrådé energoapgådes uzñémumiem Baltijas valstîs un konkuré ar lîdzîgiem aparåtiem, kas izstrådåti tådos koncernos kå ABB un Siemens. DITF slavena ir profesora Jåña Oßa skola

Sports

objektorientétås programmatüras izstrådé, kå arî pétîjumi måkslîgå intelekta un izplüdußås lo©ikas jomå. Ir jauni interesanti pétîjumi ETF, kur jau vairåkus gadus izstrådå specializétas mikroshémas, tå sauktos elektroniskos degunus, un ir güti zinåmi panåkumi. TMF profesora Jåña Vîbas vadîbå notiek interesanti pétîjumi mehånikå. Müsu Tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas institütå profesore V. Kanceviça izstrådåjusi måkslîgo asinsvadu außanas metodi, tie ir unikåli produkti, kas, cerams, sañems Eiropas patentu. Profesors Jurijs Dehtjars darbojas fizikålajå medicînå, viña pétîjumi saistîti ar daΩådu îpaßîbu noteikßanu cilvéka kauliem un ådai un iekårtu izstrådi ßai jomå. Daudzås jomås mums ir pasaules lîmeña izstrådes. Vienîgais, kåpéc nevaram tießåm spîdét pasaules mérogå – mums trükst aparatüras un mérîßanas tehnikas, kas ir ¬oti dårga. Viesojoties Íveices tehniskajås augstskolås, redzéjåm miljonu un miljardu vértas iekårtas ar valdîbas atbalstu izveidotås laboratorijås. Mums Latvijå nav nevienas jaunas laboratorijas. Laiks iet, k¬üstam aizvien vecmodîgåki, 90. gadu såkumå vél bijåm puslîdz lîmenî, bet iekårtas noveco, un interese no årvalstu partneru puses aizvien samazinås. Ir, protams, tå sauktie ekselences centri, més varétu arî paßi tådus veidot, apvienojoties noteiktiem projektiem, bet ar sadarbîbu un apvienoßanos ir pagrüti, tas ir såpîgs jautåjums, pie kura vajadzétu vél strådåt. – Zinåtñu prorektora amatå drîz büs aizvadîti divi gadi. Kå jüs jütaties ßajå

Sports

amatå? Vai tas, ka daudzi jautåjumi jums tagad jåskata daudz plaßåkå kontekstå un mérogå, domåjot par visas RTU darbîbu, atsver to, ka administréßana atñem laiku jüsu paßa zinåtniskajai darbîbai? – Es jau gribétu mazåk laika pavadît daΩådås sapulcés, bet, no otras puses, ir iespéjas kontaktéties ar daudziem cilvékiem Baltijå, Zieme¬valstîs, Eiropå, tas, protams, ir neatsverami, ka var iegüt daudz plaßåku informåciju. Dabiski, mazåk laika atliek profesionålajai pétniecîbai, ar ko visu müΩu esmu nodarbojies, – pétîjumiem par elektronikas iekårtåm daΩådås elektrotehniskås sistémås. Taçu tagad galvenais ir visa RTU, jådomå, kå aktivizét tås darbu. Gribétu panåkt, lai zinåtniskå darbîba RTU bütu galvenå prioritåte, nevis akadémiskå darbîba. Normålå universitåté akadémiskå darbîba, kura ¬auj atlasît un sagatavot labåkos jaunos zinåtniekus pétîjumu turpinåßanai un jaunu atklåjumu veikßanai, ir viena treßå da¬a, un divas treßda¬as ir zinåtniskå darbîba. Mums diemΩél ir otrådi, finansiålå izteiksmé zinåtniskajai darbîbai atvéléta tikai septîtå da¬a no kopéjå budΩeta, un tas ir daudz par maz. Mums jåcenßas organizatoriski ar daΩådiem pasåkumiem vairåk iesaistît zinåtniskajå darbîbå jaunatni, lai viñi redzétu, ka tas ir mér˚is, kuram ir vérts ziedot savu laiku un darbu. Lai viñi necenstos tikai pelnît naudu ar neintereséjoßu darbu, bet iegütu jaunas zinåßanas, pétîtu un veiktu atklåjumus un par to sañemtu arî atbilstoßu atlîdzîbu. Intervéja Ieva Mi˚elsone

Sports

RTU vingrotåju uzvara Decembrî notika Emîlijas Krümiñas kausa izcîñas sacensîbas estétiskajå grupu vingroßanå. Tajås piedalîjås piecu augstskolu komandas: RTU, LU, LSPA, AML/RSU, LPA. Visas ßîs komandas starté arî visås universiådés. Íajås sacensîbås katrai komandai bija jåstarté ar divåm programmåm – obligåto un izvéles ßovprogrammu. Müsu komanda obligåto programmu izpildîja ar müziku no filmas Gladiators. Kompozîcijas horeogråfe un komandas trenere – Ga¬ina Po¬akova. Lai gan müsu komandas saståvs ßogad ir pilnîbå atjaunots, tå pårliecinoßi spéja izcînît pirmo vietu lîdzvértîgu komandu konkurencé. Komandå startéja: Irina Stepanova (DITF 1. k.), Je¬ena Ivanova (IEF 1. k.), Elîna Malecka (IEF 1. k.), Tatjana Repa (DITF 1. k.), Svetlana Timoßenko un Anastasija Skrinda (SK). Íovprogrammå tika parådîta ritmiskå deja, tås horeogråfe – komandas dalîbniece Je¬ena Ivanova. Pirmo reizi ßo ritmisko deju müsu meitenes parådîja starptautisko vieglatlétikas

sacensîbu atklåßanå Sporta manéΩå. Deja visiem patika un uzmundrinåja. E. Krümiñas kauss ir arî Latvijas Republikas kauss. RTU komanda to izcînîja jau otro reizi. Sacensîbas apmekléja daudz skatîtåju un RTU komandas atbalstîtåju. To rindås valdîja svétku noskaña. To radîja gan sporta zåles Ziemassvétku noforméjums, gan komandu augstais sporta meistarîbas lîmenis, muzikålais pavadîjums un kopéjå gaisotne. Katra komanda sañéma dåvanu – lielu klin©eri. Komandu vértéjumå 1. vietu ieguva RTU, 2. – LU, bet treßo – LSPA. Sacensîbås piedalîjås arî måkslas vingrotåjas, kuras par kausu un ßovprogrammas laureåtu nosaukumiem cînîjås savå starpå. Müsu estétiskås grupu vingroßanas komandas tuvåkie plåni ir jau februårî startét starptautiskajå turnîrå Tallinå. O. Martinsone

2002. gada 17. janvåris

Sports

Müsu futbola klubs RTU – Rîgas stars pagajußå gada nogalé guvis kårtéjos panåkumus. Jaunåkie futbolisti – 1992. gadå dzimußie sportisti – ieguva Rîgas Futbola skolas kausu, bet vecåkie – 1987. gadå dzimußie – Latvijas Telpu futbola lîgas kausu. Apsveicam! Latvijas slavenåkais futbolists, Lielbritånijas premjerlîgas Southampton komandas spélétåjs Marians Pahars sveic RTU – Rîgas staru Jaunajå gadå.

TMZF minifutbola turnîrs

Arî zolé ir savs RTU çempions!

3. decembrî Lomonosova ielas sporta zålé notika TMZF minifutbola turnîrs, kuru organizéja TMZF studentu paßpårvalde. Turnîrå sacentås fakultåtes aktîvåkie studenti. Par uzvaru cînîjås çetras komandas, viena no tåm – TMZF paßpårvaldes komanda. 2. vietu ieguva TMZF MP6 komanda, kuri re©istréjås kå Kosmonauti, un viñi parådîja patießåm skaistu spéli. 3. vietu ieguva FC DMZC komanda. Uzvaras laurus plüca komanda ar nosaukumu 56. elements. Íajå komandå spéléja: Matvejs Kuçenovs, Dmitrijs Kulugins, Sergejs Çiçovs, Aleksandrs Petrovs. Uzvarétåji sañéma diplomus un naudas prémiju Ls 10, suvenîrus un ce¬ojoßo kausu, kurß lîdz nåkamajam turnîram turpmåk glabåsies dekanåtå. Pédéjås vietas ieguvéjus apbalvoja ar torti par cîñas sparu. Paldies par palîdzîbu turnîra organizéßanå Studentu parlamenta Sporta noda¬as vadîtåjai L. Strodei un TMZF paßpårvaldes locek¬iem G. Svilpem, R. Caunîtim, R. Zdanovskim un Sporta kluba priekßsédétåjam R. Jasünam un Sporta katedras vadîtåjam V. Bonderam. Paldies visiem turnîra dalîbniekiem. Aleksandrs, TMZF fizorgs

Pasaulé ir daudz daΩådu sporta veidu, kurus zina visi. Bet ir kåds mazåk pazîstams sporta veids – tå ir zole. Pédéjos gados to var saukt par latvießu sporta veidu Nr. 1, lai ar to nodarbotos, nav vajadzîgi ilgi treniñi vai fiziskå sagatavotîba. Pirms seßåm nedé¬åm såkas RTU kausa izcîña zoles spélé. Katru treßdienu zolmañi sanåca Klondaikas telpås un sîvi cînîjås par katru aci vai punktu. Tajå piedalîjås visi spélétgriboßie RTU studenti, kuri véléjås pårbaudît savu spélétprasmi. Pårsvarå spéléja stiprå dzimuma pårståvji, bet bija arî viena drosmîga meitene – Lîga Stankeviça, kura nenobijås no puißu klåtbütnes. Cîña par pirmo vietu tießåm bija ¬oti sîva, jo pat lîdz pédéjai kårtai vél nebija zinåms uzvarétåjs. Galu galå tomér uzvarétåjs tika noteikts. Par pirmo RTU çempionu zolé k¬uva Dainis Miglåns no IEF, otrå vietå palika Egons Lavendelis no DITF, bet treßå vietå palika Jånis K., arî no DITF. Bija arî viena ¬oti svarîga nominåcija zolé, proti, zolmanis. Par to k¬uva Jånis Zvirbulis no DITF. Liels paldies ir jåsaka Klondaikas menedΩerim Mårim, Sporta noda¬as vadîtåjai Lîgai Strodei, kå arî Studentu parlamentam par sarüpétajåm balvåm. Dainis Miglåns

Meistarsacîkstes atlétiskajå vingroßanå

Bicepsa vingrinåjumu izpilda Vladimirs Paßedko.

Pagåjußå gada nogalé – îsi pirms ziemas sesijas såkuma un péc trîs méneßu kårtîga treniña – savus spékus RTU meistarsacîkstés atlétiskajå vingroßanå pårbaudîja 1. un 2. kursa studenti. Sacensîbas notika MeΩa ielas kompleksa trenaΩieru zålé. Tajås piedalîjås un par çempiona titulu cînîjås 31 students çetrås svara kategorijås. Péc izvéles studenti varéja izpildît vienu vai divus vingrinåjumus, t. i., gu¬us spießanu un bicepsa vingrinåjumu uz skota soliña. Sacensîbas tiesåja dienas noda¬as studenti, kuri apmeklé sporta nodarbîbas atlétiskajå vingroßanå. Sacensîbas noritéja raiti un interesanti. Lîdzjutéji bija sajüsmå par daΩu atlétu atzîstamajiem rezultåtiem. Gu¬us spießanå par uzvarétåjiem k¬uva un RTU çempiona titulu ieguva: Aleksejs Frolovs

(BF 2. k.), Andris Podziñß un Sergejs ˆesterovs (DITF 2. k.), kå arî Roberts Skolmeistars (M 2. k.). Bicepsa vingrinåjumå par çempioniem k¬uva un ar RTU diplomiem apbalvoti tika: Aleksejs Frolovs, Linards Breidaks (amatnieki, 1. k.), Jakovs Rudenko (DITF 1. k.) un Vladimirs Paßedko (DITF 2. k.). Tå studenti pårbaudîja savus spékus, un visi – arî lîdzjutéji – izteica véléßanos sacensîbas atkårtot pirms pavasara sesijas un iek¬aut tajås vél daΩu interesantu atlétiskås vingroßanas elementu. Tåtad – gatavosimies pavasara sacensîbåm. Tås atkal organizét apsolîja müsu pasniedzéja Brigita Krieva. Liels paldies viñai! Par sacensîbåm ståstîja Gatis Zariñß (DITF 2. k.)

2002. gada 17. janvåris

Konkursa Miss Earth 2001 laureåte – RTU studente Pagåjußå gada nogalé Filipînås notika skaistumkonkurss Miss Earth 2001, kurå Latviju pårståvéja IEF 2. kursa studente Je¬ena eiråne. Íajå skaistumkonkurså meiteném nepietiek tikai ar nevainojamu augumu un sejas pantiem, nepiecießams arî intelekts, nopietnîba, atbildîba un spéja rüpéties par apkårtéjo vidi un dabu. Tåpéc konkurså tika pieß˚irti vairåki tituli: Mis Zeme, Mis Uguns, Mis Gaiss, Mis Ëdens un Mis Talants. Pédéjo no minétajiem tituliem – Miss Talent – ieguva Je¬ena eiråne. Apsveicam! Konkurså piedalîjås dalîbnieces no 42 valstîm. Tas ilga trîs nedé¬as. Konkursa laikå notika daΩådi izbraukumi, oficiålas un neoficiålas vizîtes, neskaitåmi mé©inåjumi un video filméßanas. Tur bija viss – muzeju, skolu, Filipînu Universitåtes un daΩådu pilsétas pasåkumu apmekléjumi, vizîte pie pilsétas méra, seminåri un sporta sacensîbas. Pirmajå dienå péc iebraukßanas visas dalîbnieces piedalîjås 5 km skréjienå. ˆemot vérå karsto klimatu – 30 grådu péc Celsija – tas nemaz nebija tik vienkårßi. Viens no galvenajiem konkursa mér˚iem bija pievérst sabiedrîbas uzmanîbu ekolo©iskajåm problémåm pasaulé. Katra dalîbniece ståstîja par savu valsti, par tås ekolo©isko situåciju. Interesants pasåkums bija koku stådîßana. Trijås nedé¬ås katrai dalîbniecei vajadzéja iestådît astoñus kokus. Konkursa dalîbnieçu filméßana notika eksotiskå salå. Meitenes salas pludmalé salasîja interesantus gliemeΩvåkus, kas pie mums tiek uzskatîti par eksotiskiem.

Tießais konkurss notika trijos posmos. Òoti interesants un skaists bija nacionålo térpu konkurss. DaΩådu tautu térpi ir ¬oti atß˚irîgi – no latvießu samérå biezå tautas térpa lîdz silto zemju tautas térpiem, kas saståv gandrîz vienîgi tikai no putnu spalvåm. Tad sekoja måjas uzdevums – ßeit katra dalîbniece varéja parådît savu talantu dziedot, dejojot, lasot dzeju. Je¬ena eiråne izvéléjås deju austrumu stilå ar vingroßanas elementiem. Jåpiebilst, ka Je¬ena ir RTU estétiskås grupu vingroßanas izlases komandas dalîbniece. Komandas trenere, Sporta katedras lektore Ga¬ina Po¬akova savu audzékni raksturo kå ¬oti mér˚tiecîgu, talantîgu meiteni ar plaßu intereßu loku. Viña sekmîgi spéj savienot måcîbas ar sporta treniñiem. Turklåt Je¬ena RTU apgüst ekonomiku, bet LU jau ceturto gadu neklåtiené måcås Moderno valodu fakultåté. Je¬enas deja bija viens no spilgtåkajiem måjas uzdevumiem konkurså, galvenokårt par to viña tika izvirzîta titula Mis Talants pieß˚irßanai. Treßais etaps bija meiteñu uznåciens vakartérpos un peldkostîmos. Péc tam tika atlasîtas 10 finålistes, kuras atkal sacentås savå starpå. Finålistu vidü bija meitenes no Argentînas, Bolîvijas, Brazîlijas, Dånijas, Igaunijas, Indijas, Kazahstånas, Filipînåm, ASV un Latvijas. Péc finålistu konkursa paziñoja rezultåtus: Miss Earth – Dånija, Miss Earth–Fire – Brazîlija, Miss Earth–Water – Kazahståna, Miss Earth–Air – Argentîna, Miss Talent – Latvija, Best National Costume – Indija. Sarunu ar Je¬enu eiråni pierakstîja O. Martinsone

RTU STUDENTU KLUBÅ RTU Zinåtniskajå bibliotékå îpsalas ielå 10 22. janvårî plkst.16.30 notiks vecmeistara E. Vintera gleznu izstådes Gadalaiki atklåßana. Piedalîsies bérnu vokålais ansamblis Palåsîtes. 2002. gada 26. janvårî plkst. 12 un 15 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1

muzikåla izråde bérniem péc brå¬u Grimmu pasakas Sniegbaltîte un septiñi rü˚îßi Indri˚a Liepas dramatizéjums, Agijas Pizikas müzika, Indras Burkovskas reΩija, Marikas Kaléjas horeogråfija, vokålå pedago©e Inåra Rode, koncertmeistars Måris Treijs, térpi un scenogråfija – Asja Visocka, gaismas – Ilga Neija. Izpilda bérnu vokålie ansamb¬i Palåsîtes un Vecpilsétas dziedåtåji. Bi¬etes Ls 1 (iepriekßpårdoßana Ka¬˚u ielå 1, 216. telpa). Tålrunis uzziñåm 7089477.

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658 7089321, fakss: 7089489, ji@adm.rtu.lv

Vai vélies mainît savu dzîves stilu? Ja, jå, tad nåc dziedåt, jo Rîgas Tehniskås universitåtes Studentu klubå top jauna vokålå dΩeza grupa. Tev ir dota lieliska iespéja uz mirkli aizmirst visas savas dieniß˚ås rüpes un pamuzicét kopå ar Jåni Ozolu un Inesi Va¬inieci. Viñi tevi gaidîs, lai vienkårßi parunåtos un uzdziedåtu kopéju dziesmu 14. un 24. janvårî plkst. 18 Rîgas Tehniskås universitåtes Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1 (201. telpa) Tikßanås iemesls – iepazîties un atklåt tavu dziedoña talantu. Tu esi patießåm gaidîts! «JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Mî¬i sveicam Antru un Mårtiñu ar meitiñas Justînes piedzimßanu! Studentu klubs un JI redakcija

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru

2002. gada 17. janvåris

1. Visi eksåmeni, kurus kårto RTU bakalaurantüras un profesionålo programmu studenti, notiek rakstiski, izñemot valodu eksåmenus. Ma©istrantürå rakstiski kårtojamo eksåmenu da¬ai jåbüt vismaz pusei no studiju plånos paredzétå eksåmenu skaita. Lémumu par konkrétå eksåmena mutisku kårtoßanu pieñem attiecîgås programmas komisija, pamatojoties uz priekßmeta atbildîgå pasniedzéja argumentétu iesniegumu. Studenti visus eksåmenus kårto valsts valodå, izñemot tos, kuri studé maksas grupås ar citu måcîbu valodu. Pamatstudiju 1. kursa studentiem, kuri vidéjo izglîtîbu ieguvußi krievu valodå, at¬auts pirmajå sesijå kårtot eksåmenus krievu valodå. Vakara un neklåtienes studenti var kårtot eksåmenus krievu valodå arî 1. kursa otrajå sesijå. 2. Rakstiskie eksåmeni testu formå (t.i., jautåjumiem seko vairåkas formulétas atbildes, no kuråm jåizvélas pareizå) pamatå nav pie¬aujami. Testi pie¬aujami tikai kå pårbaudîjuma papildu elements. Tie nedrîkst veidot eksåmena lielåko (péc apjoma) un galveno (péc satura) da¬u. 3. Priekßmeta atbildîgais pasniedzéjs, såkot nodarbîbas, iepazîstina studentus ar eksåmena kårtoßanas procedüru un noteikumiem. Ja tie izraisa pretenzijas, studenti var vérsties pie katedras vai profesora grupas vadîtåja. 4. Students ir tiesîgs kårtot eksåmenu, ja ir izpildîti visi obligåtie priekßnosacîjumi, pieméram, ieskaitîti praktiskie un laboratorijas darbi, studiju darbi, kolokviji u.tml., ja viñß ir ierakstîts eksåmenu uzskaites lapå, kuru parakstîjusi attiecîgå pilnvarotå amatpersona, un var uzrådît eksaminétåjam semestra individuålo studiju plånu un personu apliecinoßu dokumentu. Obligåtos priekßnosacîjumus definé atbildîgais pasniedzéjs, ievérojot atbilstîbu studiju plånam. Atbildîgajam pasniedzéjam nav tiesîbu visu lekciju obligåtu apmekléjumu izvirzît par priekßnosacîjumu eksåmena kårtoßanai. 5. Atbildîgajam pasniedzéjam vismaz vienu nedé¬u pirms sesijas jåsagatavo måcîbu priekßmeta programmas noda¬u, tému un apakßtému uzskaitîjums. Íis materiåls sistemåtiski (vismaz katru otro måcîbu gadu) jåpilnveido un jåatjauno. Priekßmeta programmai jåbüt studentiem pieejamai. Viens programmas eksemplårs atrodas katedrå (profesora grupå). Rakstiskajå eksåmenå studentiem izsniedzamam jautåjumu komplektam jåaptver visas måcîbu priekßmeta galvenås noda¬as. 6. Saskañå ar 2001. gada 25. jünija RTU Senåta lémumu studentu zinåßanas tiek novértétas ar diferencétu atzîmi péc ßådiem kritérijiem: «izcili» (10) – zinåßanas pårsniedz priekßmeta programmas prasîbas, liecina par spéju veikt patståvîgus pétîjumus un problému dzi¬u izpratni; «teicami» (9) – pilnîgi apgüta priekßmeta programma, iegüta prasme patståvîgi lietot iegütås zinåßanas; «¬oti labi» (8) – pilnîgi apgüta priekßmeta programma, taçu atseviß˚os jautåjumos nav pietiekami dzi¬as izpratnes, lai zinåßanas patståvîgi lietotu sareΩ©îtåku problému risinåßanå; «labi» (7) – kopumå zinåßanas priekßmeta programmas prasîbu lîmenî apgütas, taçu konstatéjama atseviß˚u mazåksvarîgu jautåjumu neizpratne, ir nelielas grütîbas atseviß˚u praktisku uzdevumu risinåßanå; «gandrîz labi» (6) – kopumå priekßmeta programma apgüta, taçu vienlaikus konstatéjama atseviß˚u lielåku problému nepietiekama izpratne, ir da¬éjas grütîbas iegüto zinåßanu praktiskå lietoßanå; «viduvéji» (5) – visumå priekßmeta programma apgüta, lai gan konstatéjama vairåku svarîgu problému nepietiekami dzi¬a izpratne, ir grütîbas iegüto zinåßanu praktiskå izmantoßanå; «gandrîz viduvéji» (4) – visumå priekßmeta programma apgüta, tomér konstatéjama nepietiekama daΩu pamatkoncepciju izpratne, ir ievérojamas grütîbas iegüto zinåßanu praktiskå izmantoßanå; «våji» (3) – zinåßanas virspuséjas un nepilnîgas, students nespéj tås lietot konkrétås situåcijås; «¬oti våji» (2) – ir tikai virspuséjas zinåßanas par atseviß˚åm problémåm, priekßmeta lielåkå da¬a nav apgüta; «¬oti ¬oti våji» (1) – nav izpratnes par priekßmeta pamatproblemåtiku, priekßmetå praktiski zinåßanu nav. 7. Saskañå ar Augstskolu likuma 54. panta 3. da¬u Studentu parlamenta pårståvjiem ir tiesîbas piedalîties eksåmenå kå novérotåjiem, iepriekß piesakoties pie eksaminétåja. 8. Eksåmenå sañemto atzîmi pasniedzéjs vienlaikus re©istré divos dokumentos: studenta semestra individuålajå studiju plånå un eksåmenu uzskaites lapå. Ieraksts eksåmena uzskaites lapå jåizdara obligåti un neatkarîgi no sañemtås atzîmes. Studenta semestra individuålajå studiju plånå atzîmes obligåti ieraksta tikai tad, ja eksåmens ir nokårtots, t.i., no izcili (10) lîdz gandrîz viduvéji (4). Zemåkas atzîmes studenta semestra individuålajå studiju plånå netiek ierakstîtas. Pamatojoties uz eksåmenu lapå esoßajiem ierakstiem, lietvedîbas struktürvienîba visas (ieskaitot pårlikßanas) atzîmes ievada sistémas Students datu båzé. Ar rakstiskå eksåmena rezultåtiem studenti jåiepazîstina trîs dienu laikå péc eksåmena kårtoßanas, ar mutiskå – pårbaudîjuma dienå.

Studentam ir tiesîbas pieprasît novértéjuma izskaidroßanu. Pasniedzéjam ir tiesîbas pirms atzîmes izlikßanas pårrunå ar studentu precizét rakstiskås atbildes saturu. Ja vértéjumu sniedz komisija, tad ierakstu semestra individuålajå studiju plånå izdara komisijas priekßsédétåjs, bet eksåmena uzskaites lapå uzråda komisijas saståvu un parakstås visi komisijas locek¬i. 9. Ja students sañémis atzîmi, kas ir zemåka par gandrîz viduvéji (4), ståjas spékå ßådi noteikumi: 9.1. Studentam, kurß sañémis atzîmi våji (3) vai ¬oti våji (2), ir tiesîbas atkårtot eksåmenu sesijas laikå. 9.2. Ja students sañémis atzîmi ¬oti ¬oti våji (1), viñam ir jåsedz eksåmena atkårtoßanas izdevumi un viñam ir tiesîbas eksåmenu pårlikt péc sesijas tås papildlaikå (10 kalendåra dienas péc sesijas, 1. kursa pamatstudiju studentiem péc pavasara sesijas – lîdz 10. septembrim). 9.3. Ja students neattaisnotu iemeslu dé¬ nav kårtojis eksåmenu sesijas laikå, viñam jåsedz eksåmena kårtoßanas izdevumi. 10. Students var kårtot eksåmenu vienå priekßmetå 3 reizes, turklåt, såkot ar otro reizi, noteikti rakstiski, bet treßo reizi eksåmenu pieñem komisija. Lai kårtotu eksåmenu treßo reizi, students raksta iesniegumu un pierakstås katedrå vai profesora grupå, kurå lasa ßo priekßmetu. Eksåmena kårtotåjam vienas darba dienas laikå péc eksåmena atzîmes pasludinåßanas ir tiesîbas vérsties pie katedras (profesora grupas) vadîbas ar iebildumiem par eksåmena rezultåtiem vai norisi; viñam arî ir tiesîbas lügt sasaukt komisiju péc pirmås atzîmes sañemßanas. 11. Eksaminåcijas komisijas saståvu, kurå ietilpst vismaz trîs pasniedzéji, apstiprina ar katedras (profesora grupas) vadîtåja rîkojumu vismaz 3 darba dienas pirms noteiktå eksåmena datuma. Rîkojumå noråda kårtojamå studiju priekßmeta nosaukumu, eksåmena datumu, laiku un auditoriju, kurå komisija eksaminés. Turklåt rîkojums ietver informåciju par komisijas priekßsédétåju un studentiem, kuri tiek uzaicinåti uz konkréto komisijas sédi eksåmena kårtoßanai. Priekßmeta pasniedzéjs, pie kura sañemts negatîvs vértéjums, drîkst strådåt komisijå, bet nedrîkst büt tås priekßsédétåjs. Rîkojumam jåbüt studentiem pieejamam vismaz 3 darba dienas pirms izsludinåtå eksåmena datuma. Norîkojumu uz eksåmenu, ko pieñem komisija, students sañem savå lietvedîbas struktürvienîbå. 12. Katedråm un profesora grupåm katrå pasniedzamå priekßmetå jånodroßina, lai studenti varétu vismaz vienu reizi papildus kårtot eksåmenus sesijas laikå, sesijas papildlaikå un nåkamajå semestrî, nosakot konkrétus datumus un paredzot arî nepiecießamås konsultåciju nodarbîbas. Ja students neattaisnotu iemeslu dé¬ nav ieradies uz papildu eksåmenu, tam jåsedz eksåmena atkårtoßanas izdevumi. 13. Studentiem un RTU absolventiem ir tiesîbas (ja nokårtoti visi sesijas eksåmeni un ieskaites) uzlabot savas sekmîbas rådîtåjus, par maksu pårliekot studiju programmå ietverto priekßmetu eksåmenus. Ierosinåt pårlikt eksåmenu var tikai students vai RTU absolvents. 14. Lai pårliktu eksåmenu(s), pieprasîtåjs raksta iesniegumu tå institüta (fakultåtes), kuru absolvéjis vai kurå studé, vadîtåjam, norådot priekßmeta nosaukumu un kredîtpunktu skaitu atbilstoßi diploma pielikumam (absolventiem) vai semestra individuålajam studiju plånam (studentiem). Institütå (fakultåté) akceptéto iesniegumu izskata attiecîgås katedras (profesora grupas) vadîtåjs un rezolücijå noråda eksåmena pårlikßanas termiñu un eksåmena pieñéméja måcîbspéka uzvårdu. Íî rezolücija un eksåmena apmaksas kvîts jåuzråda lietvedîbas struktürvienîbå, lai sañemtu norîkojumu uz eksåmena pårlikßanu. 15. Katrå priekßmetå, kurå students sañémis pietiekamu vértéjumu, eksåmenu var pårlikt tikai vienu reizi. Ja students sañémis at¬auju eksåmena pårlikßanai, iepriekßéjå atzîme tiek anuléta. Lîdz ar to pårliktå eksåmena atzîme, ja tå ir intervålå no izcili (10) lîdz gandrîz viduvéji (4), ir galîgå. Ja, eksåmenu pårliekot, students sañem atzîmi, kas ir zemåka par gandrîz viduvéji (4), viñß k¬üst nesekmîgs un uz viñu attiecas ßå nolikuma 9. un 10. punkta prasîbas. Eksåmena rezultåtu ieraksta eksåmena pårlikßanas norîkojumå un individuålajå studenta karté kå papildu ierakstu. Studenta iesniegums ar rezolücijåm un norîkojums uz eksåmenu ar pasniedzéja ierakstu glabåjas studenta personîgajå lietå. RTU absolventa eksåmena(u) pårlikßanas rezultåtu(s) ieraksta sertifikåtå, ko izsniedz absolventam, bet norîkojumu un sertifikåta kopiju nodod arhîvå glabåßanai absolventa personîgajå lietå. Nekådi labojumi diplomå un tå pielikumå netiek izdarîti, bet RTU uzskata pårlikto atzîmi par lîdzvértîgu diploma pielikumå uzrådîtajai. 16. Rakstiskås atbildes uz eksåmena jautåjumiem glabåjas attiecîgajå struktürvienîbå lîdz nåkamajai sesijai. 17. Pårliekamo eksåmenu kårtoßanas, kå arî sertifikåta izgatavoßanas izdevumus sedz studenti vai RTU absolventi. 18. Maksas lielumu par eksåmenu atkårtoßanu (9.2.,9.3.,12. p.), eksåmenu pårlikßanu un sertifikåta izgatavoßanu nosaka RTU Senåts. 19. Nolikums ståjas spékå, såkot no eksåmeniem, kas paredzéti 2001./2002. akadémiskå gada ziemas sesijå.

2002. gada 17. janvåris

Senåta sédé Séde notika 17. decembrî. ☛ Rektors akadémi˚is I. Knéts pateicås Studentu kluba direktorei Asjai Visockai par 16. novembrî sarîkotajåm svinîbåm un balli. ☛ Par Humanitårå institüta direktori ievéléja HI docenti Anitu Lanku. ☛ RTU Goda darbinieka nosaukumu pieß˚îra DITF profesoriem Zigurdam Markoviçam un Jevgenijam Carkovam. ☛ Apstiprinåja Dzelzce¬a transporta institüta (DzTI) nolikumu. 4.1. DzTI saståvå ietilpst ßådas struktürvienîbas: Dzelzce¬a transporta profesora grupa ar måcîbu laboratorijåm; Transporta sakaru un informåcijas sistému profesora grupa ar måcîbu laboratorijåm; Transporta iekårtu automatizåcijas un datorvadîbas sistému profesora grupa ar måcîbu laboratorijåm; RTU Dzelzce¬a darbinieku sertifikåcijas centrs. ☛ Senåts noléma: 1. Izsludinåt konkursu uz ßådåm vakantajåm profesoru ßtata vietåm: 1.1. Elektrotehnikå – Elektrotehnikas teorétiskie pamati. 1.2. Maßînzinåtné – autotransporta apakßnozaré Transporta sistému tehniskais nodroßinåjums, raΩoßanas tehnolo©ijas apakßnozaré RaΩoßanas un remonta tehnolo©ija (0,5 slodzes). 1.3. Elektrozinåtné – telekomunikåciju apakßnozaré Transportlîdzek¬u radioelektronikas un telekomunikåcijas sistémas. 1.4. Datorvadîbå un datorzinåtné – datorsistému apakßnozaré Transporta reållaika sistémas (0,75 slodzes), Transporta sistému vadîbas matemåtiskais nodroßinåjums (0,75 slodzes). 1.5. Transportå un satiksmé – gaisa transporta ekspluatåcijas apakßnozaré Gaisaku©u ekspluatåcija (0,5 slodzes), Gaisaku©u teorija un konstrukcija (0,5 slodzes), Spéka iekårtas gaisa transportå (0,5 slodzes). 1.6. Mehånikå – lietiß˚ås mehånikas apakßnozaré Aviokonstrukciju stiprîba un ilgizturîba (0,5 slodzes). 1.7. Büvniecîbå – Ce¬i un tilti. 2. Izsludinåt konkursu uz ßådåm vakantajåm asociéto profesoru ßtata vietåm: 2.1. Ener©étikå – Siltuma apgådes sistémas (0,25 slodzes). 2.2. Maßînzinåtné – biomedicînas inΩenierzinåtnes un medicînas fizikas apakßnozaré Fizikålås medicîniskås inΩenierzinîbas. 2.3. Matemåtikå un datorzinåtné – Varbütîbu teorija un matemåtiskå statistika, Ekonometrija. 2.4. Informåtikå un datortehnolo©ijå – Aktuårtehnolo©ija. 2.5. Büvniecîbå – Ëdens tehnolo©ija, Ce¬i un tilti, Siltuma un gåzes tehnolo©ija (1,5 slodzes). 2.6. Materiålu inΩenierzinåtnes nozaré – Büvmateriåli. ☛ Péc Studiju da¬as vadîtåja P. Sliedes skaidrojumiem apstiprinåja RTU uzñemßanas noteikumus 2002. gadå. Bütiskåkås atß˚irîbas no iepriekßéjå gada noteikumiem – pirmkårt, uzñemßana notiks programmås, otrkårt, neieskaitîs årpus konkursa péc noteiktu ateståta priekßmetu ballu summas, bet tikai konkursa kårtîbå péc ieståju eksåmena vai centralizétå eksåmena rezultåtiem. ☛ Par izmaiñåm studiju programmu, akadémisko grådu un profesionålo kvalifikåciju nosaukumos Senåts noléma: lai ievérotu akreditåcijas komisijas ieteikumus: 1. Mainît nosaukumus bakalaura un ma©istra studiju programmåm no Büvniecîba uz Büvzinåtne; doktora studiju programmai no Uzñéméjdarbîba un vadîßana uz Vadîbzinåtne; akadémisko (bakalaura, ma©istra, doktora) un profesionålo studiju programmåm no Ener©étika uz Ener©étika un elektrotehnika. 2. Mainît RTU Senåta 2000. gada 25. aprî¬a un 29. maija lémumos Par RTU pieß˚iramo ma©istra grådu nosaukumiem noteiktos ma©istra gråda nosaukumus ßådås programmås: Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ijas programmå – no inΩenierzinåtñu ma©istrs siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ijå uz inΩenierzinåtñu ma©istrs siltuma, gåzes un üdens inΩeniersistémås; Ìeodézijas un kartogråfijas programmå – no inΩenierzinåtñu ma©istrs ©eodézijå uz inΩenierzinåtñu ma©istrs büvzinåtné; îmijas programmå – no ˚îmijas ma©istrs uz dabaszinåtñu ma©istrs ˚îmijå; îmijas tehnolo©ijas programmå – no ˚îmijas inΩenierzinåtñu ma©istrs uz inΩenierzinåtñu ma©istrs ˚îmijå; Uzñéméjdarbîbas un vadîßanas programmå – no ekonomikas zinåtñu ma©istrs uzñéméjdarbîbas vadîbå uz sociålo zinåtñu ma©istrs vadîbzinåtné. ☛ Sakarå ar påreju uz vienotu studiju rezultåtu vértéjumu sistému (Senåta lémumi 29.01.2001., 25.05.2001.), kå arî påreju uz vienotåm plüsmåm, nedalot studéjoßos grupås péc nodarbîbu valodas principa (Senåta lémums 31.05.1999.), Senåts noléma apstiprinåt nolikumu Par eksåmenu kårtoßanu RTU bakalaurantürå, ma©istrantürå un profesionålajås studijås (Senåta lémums 26.01.98. ar izmaiñåm 30.03.98.) jaunå redakcijå. ☛ Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede skaidroja kårtîbu, kådå no studiju maksas var tikt atbrîvoti studéjoßie, kuri uzñemti RTU, såkot no 2001. gada. Ar Senåta 2001. gada 26. marta lémumu noteikta pilna studiju maksa dienas noda¬as studentiem, kuri ieståjoties nav izturéjußi konkursu uz valsts budΩeta dotåcijas finansétåm vietåm, turklåt, såkot no 2001. gada, ar pamatstudiju 1. kursa maksas studentiem tiek slégti lîgumi, kas paredz studéjoßå maksu par studijåm lîdz programmas apguves beigåm. Ievérojot minéto, Senåts noléma: 1. Såkot no 2001./2002. måcîbu gada

uzñemßanas, dienas noda¬as pamatstudiju studentiem nepiemérot Senåta 1997. gada 30. jünija lémumå Par papildu studentu uzñemßanu par da¬éju maksu pamatprincipi un 1998. gada 26. janvåra lémumå Studentu sekmju rangu tabulas sastådîßanas pamatprincipi fiksétos noteikumus par studentu maksåtåju noteikßanu kårtéjå studiju gadå atbilstoßi sekmîbas rangu tabulai iepriekßéjå gadå. 2. Noteikt, ka students, kuram, såkot no 2001./2002. måcîbu gada, noteikta pilna studiju maksa saskañå ar lîgumu, var pretendét uz atbrîvojußos budΩeta apmaksåtu studiju vietu. Ja konkrétajå studiju programmå studentu skaits, kuriem nav noteikta studiju maksa, ir lielåks par valsts budΩeta dotåcijas finanséto vietu skaitu, tad uzskatît ßådu vietu par atbrîvojußos var gadîjumå, ja iepriekßéjå akadémiskå gada laikå ßajå studiju programmå un kurså atskaitîti vismaz pieci studenti ar finanséjumu no valsts budΩeta. 3. Uz ßîm nosacîti atbrîvotajåm vietåm var pretendét tådi par måcîbu maksu studéjoßie, kuriem iepriekßéjå kurså visos pårbaudes veidos vidéjå svértå (péc kredîtpunktiem) atzîme nav zemåka par labi (7). 4. Atbrîvojums no studiju maksas notiek ar fakultåtes domes lémumu, balstoties uz pretendentu konkursa rezultåtiem péc vidéjås svértås atzîmes un domes apstiprinåtiem papildu kritérijiem. ☛ Apstiprinåja ma©istra studiju programmu – Materiålzinåtne. ☛ Apstiprinåja pirmå lîmeña profesionålås augståkås (koledΩas) izglîtîbas studiju programmu – Aviåcijas transports. ☛ Apstiprinåja Senåta Studiju kvalitåtes komisijas darba atskaiti un nolikumu. Senåta Studiju kvalitåtes komisijas nolikumå lasåm: «Komisijas darbîbas mér˚i un uzdevumi. Komisijas darbîbas mér˚is ir izstrådåt priekßlikumus, kas virzîti uz RTU studiju darba un tå rezultåtu kvalitåtes uzlaboßanu. Íim nolükam komisijai izvirzîti uzdevumi: – reålå ståvok¬a apzinåßana, ko veic ar mér˚tiecîgi organizétåm aptaujåm, studiju rezultåtu analîzi, studiju programmu rîcîbå esoßo resursu izpéti; – daΩådu izglîtojoßu un ideju apmaiñu rosinoßu pasåkumu organizéßana; – måcîbu lîdzek¬u izveides, müsdienîgu måcîbu tehnolo©iju ievießanas un akadémiskå personåla kvalifikåcijas paaugstinåßanas veicinoßu pasåkumu realizåcija; – priekßlikumu izstråde Studiju kvalitåtes nodroßinåßanas sistémas izveidei.» ☛ Senåts noléma apstiprinåt RTU TMZF RaΩoßanas kvalitåtes institüta (RKI) Tålåkizglîtîbas centra nolikumu. Tajå lasåm: «RKI Tålåkizglîtîbas centrs (saîsinåti IC, Nolikumå arî – CENTRS) ir RTU TMZF RaΩoßanas kvalitåtes institüta struktürvienîba, kas izveidota, îstenojot TEMPUS IB JEP 14225–1999, kopnozaru izglîtîbas un kvalifikåcijas måcîbu vienoto tîkla programmu veidoßanas rosinåßanai un to îstenoßanas organizéßanai. Darbîbas mér˚is. 2.1. IC rosina un sekmé uz atvértu darba tirgu vérstu kopnozaru profesionålo kvalifikåcijas måcîbu/studiju tîkla programmu izveidi, plåno un koordiné programmas modu¬u sagatavoßanu, organizé un pårzina kvalifikåcijas måcîbu un pilna/nepilna laika studiju (t.sk. e–måcîbu/studiju) îstenoßanu, lai tuvåkajå laikå sagatavotu visaugståkå lîmeña speciålistus darbam attîstîtå tirgus ekonomikå, kas spéj îstenot prasmîgas saimniekoßanas principus, veicinot Latvijas uzplaukumu. 2.2. Mér˚is aptver vienotas kvalifikåcijas måcîbas/studijas kopnozaru zinîbås un prasmé transportå, industrijå un radniecîgås pakalpojumu jomås müsdienîgas profesionålås izglîtîbas un kvalifikåcijas iegüßanai un pilnveidoßanai. 2.3. Mér˚a sasniegßanai IC iesaista Latvijas augstskolu profesüru, profesionålo organizåciju un uzñémumu labåkie speciålistus, piesaista aizrobeΩu profesionå¬us, organizé studéjoßo apmaiñu un jaunås paaudzes måcîbspéku un pétnieku sagatavoßanu, kå arî veido mér˚tiecîgu sadarbîbu ar profesionålåm organizåcijåm un uzñémumiem. IC Padomnieku konvents. 4.1. IC Padomnieku konvents (PK) izveidots saistîbå ar TEMPUS projektu, såkotnéjå saståvå pårståvot organizåcijas: Rîgas Tehniskå universitåte, Latvijas Jüras akadémija, Latvijas Lauksaimniecîbas universitåte, Latvijas Transporta attîstîbas un izglîtîbas asociåcija, Latvijas Nacionålå kvalitåtes biedrîba, Latvijas Nacionålå kravu ekspeditoru asociåcija, LR Satiksmes ministrija, a/s Latvijas Dzelzce¬ß. Papildinåjumus un izmaiñas saståvå PK pieñem balsojot. 4.2. PK veido IC attîstîbas straté©iju un mér˚us kopîgi ar IC vadîbu, profesüru un radniecîgo nozaru profesionå¬iem. 4.3. PK pårrauga IC rîcîbas politiku, rîkojot vadîbas pårskata apspriedes; pårskatu gatavo IC direktors. 4.4. PK veicina IC darbîbu, piesaistot izglîtîbas attîstîbas mér˚programmas, projektus, rosina sponsoréjumus, studiju kreditéßanu un stipendijas.» ☛ Senåts noléma labot ßådus 1999. gada 29. novembra RTU Senåta lémuma Par grozîjumiem RTU stipendiju fonda sadales kårtîbå punktus: 1.1. Ja students sesijå sañémis tikai izcilas (10), teicamas (9) un ¬oti labas (8) atzîmes, viñß var sañemt 50% piemaksu pie pamata stipendijas (paßlaik pamata stipendija un ßî piemaksa veido Ls 12,00). 1.2. Ja students sesijå sañémis izcilas (10), teicamas (9), ¬oti labas (8) un labas (7) atzîmes, viñß var sañemt 25% piemaksu pie pamata stipendijas (paßlaik pamata stipendija un ßî piemaksa veido Ls 10,00). ☛ Zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis aicinåja pieteikt zinåtniskås témas, kas varétu büt noderîgas Latvijas aizsardzîbas spékiem, jo Aizsardzîbas ministrija ir sañémusi valdîbas finanséjumu nepiecießamajåm zinåtniskajåm izstrådém. M.E.