Nr. 11 (1349) 2008. gada 17. janvÄ ris P Ĺ 0 7 . R3 ÄŞÄŞ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I Ä“S 4K Ä€6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E Ä“ R5 S& 4I T "Ä€7 TÄŞ ;E &S A* ;V / ÄŞ Ä“Z , E ,. 0 I1 ZĂ€ N Ä€ K K O
RTU saņēmusi jauno ÂŤErasmusÂť universitÄ tes hartu Eiropas Komisija RÄŤgas Tehniskajai universitÄ tei pieťġčrusi jauno ÂŤErasmusÂť uni versitÄ tes hartu 2007.–2013. gadam, kas universitÄ tei Äźauj turpinÄ t piedalÄŤties ÂŤEras musÂť studentu un mÄ cÄŤbspÄ“ku apmaiņas programmÄ un saņemt finansiÄ lu atÂbalstu daÂĹžÄ du starptautisko aktivitÄ ĹĄu ÄŤstenoĹĄanai. Saņemot ÂŤErasmusÂť hartu, RTU apņemas organizÄ“t studentu un mÄ cÄŤbspÄ“ku mobilitÄ ti un starptautiskÄ s prakses visaugstÄ kajÄ lÄŤmenÄŤ, nodroĹĄinÄ t vienlÄŤdzÄŤgu akadÄ“miskÄ perÂso nÄ la izturÄ“ĹĄanos un administratÄŤvo pakalpojumu sniegĹĄanas kvalitÄ ti gan paĹĄmÄ ju, gan ci tas valsts studentiem, kÄ arÄŤ atbalstÄŤt iebraucoĹĄo ÂŤErasmusÂť studentu un praktikantu inÂteg rÄ“ĹĄanos universitÄ tes aktivitÄ tÄ“s. ÂŤErasmusÂť apmaiņas programma studentiem dod iespÄ“ju 3–12 mÄ“neĹĄus studÄ“t kÄ das ci tas dalÄŤbvalsts augstÄ kajÄ mÄ cÄŤbu iestÄ dÄ“ vai arÄŤ iegĹŤt praksi Ä rzemju uzņēmumÄ , savukÄ rt mÄ cÄŤbspÄ“kiem – lasÄŤt vieslekcijas kÄ dÄ no sadarbÄŤbas universitÄ tÄ“m, ar kurÄ m ir noslÄ“gts divpusÄ“js sadarbÄŤbas lÄŤgums par studentu apmaiņu. RTU ir 100 partneraugstskolas 24 Eiropas valstÄŤs. RTU ÂŤErasmusÂť ir viena no popuÂlÄ Â rÄ kajÄ m studentu apmaiņas programmÄ m EiropÄ . KopĹĄ 1998. gada, kad RTU sÄ ka piedalÄŤÂ ties ÂŤErasmusÂť programmÄ , tÄ s piedÄ vÄ tÄ s apmaiņas studijas EiropÄ izmantojuĹĄi vairÄ k neÂkÄ 300 RTU studenti. IepriekĹĄÄ“jÄ ÂŤErasmusÂť harta RTU bija spÄ“kÄ no 2003. lÄŤdz 2007. gadam. JaunÄ ÂŤErasmusÂť universitÄ tes harta ir kÄ zaÄźÄ gaisma luksoforÄ , kas apliecina, ka RTU ÂŤErasÂmusÂť programmÄ turpinÄ s darboties vÄ“l vismaz lÄŤdz 2013. gadam. InformÄ cijas centrs
0 2 .
1 9 5 9
Jubilejas un atceres 2008. gadÄ Ĺ ajÄ gadÄ augstskolai, tÄ s absolventiem un bijuĹĄajiem mÄ cÄŤbspÄ“kiem – vairÄ kas no zÄŤmÄŤgas jubilejas. Visi jubilÄ ri, izņemot LU absolventu A. Veisu, absolvÄ“juĹĄi mĹŤsu augst skolas priekĹĄteci – vai nu RÄŤgas Politehnisko augstskolu, vai RÄŤgas Politehnisko institĹŤtu.
50
1958. gadÄ darbu atsÄ ka RÄŤgas Politehniskais institĹŤts, kuru 1990. gadÄ pÄ rdÄ“vÄ“ja par RTU. RÄŤgas PolitehniskÄ augstskola bija pirmÄ augstskola Latvijas teritorijÄ . TÄ darbu sÄ ka 1862. gadÄ , bet 1896. gadÄ to reorganizÄ“ja par RÄŤgas Politehnisko institĹŤtu. PirmÄ Pasaules kara laikÄ institĹŤtu evakuÄ“ja uz Maskavu, bet reevakuÄ“ja tikai niecÄŤgu daÄźu inventÄ ra un iekÄ rtu. RPI darbÄŤba tika pasludinÄ ta par izbeigtu 1919. gadÄ . TehniskÄ s fakultÄ tes iekÄźÄ va 1919. gadÄ jaundibinÄ tajÄ Latvijas UniversitÄ tÄ“, kur tÄ s darbojÄ s lÄŤdz 1958. gadam. 1958. gadÄ notika pirmÄ Baltijas valstu zinÄ tņu vÄ“stures konference. OktobrÄŤ RÄŤgÄ notiks kÄ rtÄ“jÄ 23. konference. KonferenÄ?u organizÄ“ĹĄanÄ lielu darbu ieguldÄŤjis RTU Goda biedrs akadÄ“miġis JÄ nis Stradiņť, kurĹĄ ir nÄ kamÄ s konferences rÄŤcÄŤbas komitejas priekĹĄsÄ“dÄ“tÄ js. KonferencÄ“s daudz referÄ“ts par mĹŤsu augstskolas vÄ“sturi. 1958. gadÄ sÄ ka darboties RTU Sporta klubs un TDA ÂŤVektorsÂť. 90 1918. gada 22. septembrÄŤ dzimis Aleksandrs Veiss – ġčmiġis un RPI rektors (1963–1985). 1918. gada 18. novembrÄŤ proklamÄ“ta Latvijas Republika. ProklamÄ“ĹĄanas aktÄ piedalÄŤjÄ s RPI absolventi.  1918. gada 20. decembrÄŤ izveidota AtseviĹĄÄˇÄ studentu rota, kurÄ iestÄ jÄ s RPI studenti un absolventi. Rota piedalÄŤjÄ s Latvijas brÄŤvÄŤbas cÄŤĹ†Ä s.
120
1888. gada 23. janvÄ rÄŤ dzimis Pauls Kundziņť – arhitekts, latvieĹĄu koka celtniecÄŤbas pÄ“tnieks, LU mÄ cÄŤbspÄ“ks. 1888. gada 2. martÄ dzimis Augusts Raisters – arhitekts, LU un Latvijas LauksaimniecÄŤbas akadÄ“mijas mÄ cÄŤbspÄ“ks.
130
1878. gada 12. janvÄ rÄŤ dzimis MÄ rtiņť PrÄŤmanis – inĹženieris tehnologs, LU mÄ cÄŤbspÄ“ks un rektors (1937–1940), RÄŤgas UniversitÄ tes rektors (1941–1944). 1878. gada 1. aprÄŤlÄŤ dzimis PÄ“teris KulitÄ ns – augťņu pÄ“tnieks, LU mÄ cÄŤbspÄ“ks. 1878. gada 16. maijÄ dzimis EdvÄŤns IegrÄŤve – ġčmiġis, RPI un LU mÄ cÄŤbspÄ“ks.   1878. gada 13. jĹŤnijÄ dzimis Vsevolods KeldiĹĄs – dzelzsbetona bĹŤvkonstrukciju speciÄ lists, RPI mÄ cÄŤbspÄ“ks. 1878. gada 4. augustÄ dzimis Andrejs Antropovs – fizikÄ lġčmiġis, RPI mÄ cÄŤbspÄ“ks. 1878. gada 28. augustÄ dzimis Fridrihs Neilands – agronoms, piensaimniecÄŤbas speciÄ lists, LU mÄ cÄŤbspÄ“ks. 1878. gada 21. oktobrÄŤ dzimis Augusts Malvess – arhitekts, LU mÄ cÄŤbspÄ“ks. 1878. gada 1. novembrÄŤ dzimis Persijs ZÄŤlÄŤte – bĹŤvinĹženieris, LU mÄ cÄŤbspÄ“ks. 1878. gada 17. novembrÄŤ dzimis Ivans TeÄźetovs – koloÄŤdġčmiġis, RPI mÄ cÄŤbspÄ“ks.
140
1868. gada 7. janvÄ rÄŤ dzimis Stepans Ĺ imanskis – ġčmiġis tehnologs, RPI mÄ cÄŤbspÄ“ks. 1868. gada 22. septembrÄŤ dzimis Persivals Fridrihs Ĺ tegmans – agronoms, RPI mÄ cÄŤbspÄ“ks. 1868. gada 11. novembrÄŤ dzimuĹĄi brÄ Äźi, LU mÄ cÄŤbspÄ“ki Eduards un JÄ“kabs CizareviÄ?i. Eduards – siltumtehnikas speciÄ lists, JÄ“kabs – bĹŤvinĹženieris, matemÄ tiġis.
150
1858. gada 24. oktobrÄŤ dzimis arhitekts Vilhelms Bokslafs – RPI mÄ cÄŤbspÄ“ks. *** 1898. gada 23. decembrÄŤ dzimis Kristaps Neilands – metalurÄŁijas speciÄ lists, RPI rektors (1958–1960), taÄ?u pÄ“c jaunÄ laika skaitÄŤĹĄanas stila iznÄ k, ka viņť dzimis 1899. gadÄ , tÄ pÄ“c daĹžÄ dos izdevumos un internetÄ uzrÄ dÄŤti atťġirÄŤgi dzimĹĄanas gadi. Jubileju svinÄ“sim nÄ kamgad. MateriÄ lu apkopoja AlÄŤda Zigmunde
2
INFORMĀCIJA
Apsveicam EEF doktorantu Jāni Voitkānu, kurš 2007. gada 4. decembrī aizstāvējis promocijas darbu «Elektrisko vienvada sistēmu izpēte» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektrotehnikas nozares elektrisko tehnoloģiju un automātikas apakšnozarē. MLĶF doktorantu Edmundu Teirumnieku, kurš 2007. gada 13. decembrī aizstāvējis promocijas darbu «Cieto sadzīves atkritumu poligonu infiltrātu pētījumi un attīrīšanas tehnoloģiju pilnveidošana» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu ķīmijas inženierzinātņu nozares vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas apakšnozarē. BF doktorantu Anatoliju Borodiņecu, kurš 2007. gada 20. decembrī aizstāvējis promocijas darbu «Dzīvojamo ēku energoefektivitātes novērtēšana» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu būvzinātnes nozares siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmu apakšnozarē. BF doktoranti Antru Kundziņu, kura 2007. gada 20. decembrī aizstāvējusi promocijas darbu «Centralizēto siltumapgādes sistēmu koģenerācijas potenciāla modeļi» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu enerģētikas nozares siltumenerģētikas apakšnozarē. EEF doktorantu Oskaru Krievu, kurš 2007. gada 27. decembrī aizstāvējis promocijas darbu «Energoelektronikas pārveidotāju aktīvo filtru vadības sistēmu izpēte un izstrāde» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektrotehnikas nozares energoelektronikas apakšnozarē. APF doktoranti Andru Ulmi, kura 2007. gada 27. decembrī aizstāvējusi promocijas darbu «Viesnīcu attīstības problēmas un to risinājumi» un ieguvusi arhitektūras doktora zinātnisko grādu arhitektūras nozares pilsētbūvniecības apakšnozarē. TMF doktorantu Gintu Konradu, kurš 2007. gada 28. decembrī aizstāvējis promocijas darbu «Mašīnu detaļu plakanu slīdes virsmu nodiluma pētījumi» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu mašīnzinātnes nozares mašīnbūves tehnoloģijas apakšnozarē.
2008. gada 17. janvāris
RTU notiek Inovāciju un jauno tehnoloģiju konference Otrdien, trešdien un šodien – no 15. līdz 17. janvārim – RTU Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1, šogad pirmo reizi notiek uzņēmējiem, pētniekiem un studentiem pieejama Inovāciju un jauno tehnoloģiju konference, kurā RTU zinātnieki prezentē aizvadītajā gadā realizētos RTU un IZM finansētos pētniecības projektus, kuros rasti jauni risinājumi dažādām tehnoloģijām, veikti nozīmīgi atklājumi un fiksētas jaunas tendences vairākās tautsaimniecības nozarēs. 15. janvārī klātesošie tika iepazīstināti ar aktuālajiem pētījumiem inženierekonomikas, arhitektūras, būvniecības un informācijas teh noloģijas jomā, 16. janvārī notika pētniecības projektu prezentācijas ķīmijas un materiālzinātnes, transporta un mašīnzinību jomā, savukārt šodien notiek pētniecības projektu prezentācijas enerģētikas, elektrotehnikas, elektronikas un telekomunikāciju jomā. «Projektu prezentācijas ik gadu universitātei ir svarīgākais atskaites punkts, kad RTU zinātnieki visiem interesentiem – uzņēmējiem, pēt niekiem, studentiem – publiski sniedz gala ziņojumus par iepriekšējā gadā paveikto,» stāsta RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis. Uzņēmēji konferencē aicināti veidot kontaktus ar pētniekiem un gūt savam biznesam jaunas, inovatīvas idejas, savukārt zinātnisko ins titūciju pētnieki un studenti – meklēt domubiedrus un atklāt jaunus virzienus turpmākajiem pētījumiem. Lai sekmētu zinātņietilpīgu produktu izstrādi un ražošanu, nodrošinātu zinātniskās darbības attīstību augstskolās, sagatavotu jaunus zi nātniekus un paaugstinātu Latvijas augstskolu konkurētspēju Eiropas Savienības izglītības un zinātnes telpā, RTU zinātniskais personāls 2007. gadā īstenoja 60 IZM-RTU konkursa «Zinātniskās darbības attīstība augstākās izglītības iestādē» pētniecības projektus. Katra pro jekta prezentācijai konferences laikā bija atvēlētas 15 minūtes. Red. piez. – Kādā nākamo «JI» numuru pielikumā publicēsim sīkāku informāciju par visiem 60 projektiem.
Informācijas centrs
Pasniegtas LZA un «Latvenergo» balvas Par labākajiem zinātniskajiem pētījumiem, kas veicinājuši Latvijas enerģētikas attīstību, 12. decembrī tika apbalvoti LZA un a/s «Latvenergo» rīkotā konkursa «Gada balva» laureāti. Galveno – profesora A. Vītola vārdā nosaukto balvu par izcilu devumu enerģētikā – 2007. gadā saņēma EEF dekāns profesors Dr. inž. Jānis Gerhards. J. Gerharda zinātniskā darbība saistīta ar pētījumiem enerģētikas attīstības veicināšanā un inovāciju vides veidošanā Latvijā. Profeso ra vadībā veikti zinātniski pētījumi par dažādiem elektroapgādes drošuma aspektiem, īpaši elektroizolāciju novecošanas jomā. Pro fesors ir 65 zinātnisko publikāciju un vairāku mācību grāmatu au tors. J. Gerhards 1994.–1995. gadā bija a/s «Latvenergo» padomes priekšsēdētājs un 1995.–1997. gadā – a/s «Latvenergo» padomes lo ceklis. Gada balvu par panākumiem enerģētikā jaunajiem zinātniekiem šogad saņēma divas RTU jaunās zinātnieces. EEF lektore Dr. inž. Sandra Vītoliņa tika apbalvota par promocijas darbu «Latvijas energosistēmas lieljaudas transformatoru diagnostikas uzlabošana
ar gāzu hromotogrāfijas analīzes metodi». Savukārt EEF pētniece Dr. inž. Inesa Svalova tika apbalvota par promocijas darbu «Asin hronā režīma īpatnības energosistēmās ar palielinātu izkliedētās ģe nerācijas daļu». Svinīgajā balvas pasniegšanas pasākumā Gada balvas laureātus sveica «Latvenergo» valdes loceklis Aigars Meļko un LZA prezi dents Juris Ekmanis. Gada balvas pasniegšana notika septīto reizi. Gada balvu dibinā jusi «Latvenergo» un LZA, un tā nosaukta profesora Alfrēda Vītola vārdā. Alfrēds Vītols (1878–1945) bija zinātnieks un pedagogs, viens no ievērojamākajiem hidrotehnisko zinātņu pārstāvjiem Lat vijā 30.–40. gados, pirmais inženierzinātņu doktors Latvijā, LU pro fesors. «Latvenergo» sadarbībā ar LZA pasniedz Gada balvu par zināt niskajiem sasniegumiem, lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pē tījumus, īpaši lietišķos pētījumus, enerģētikas attīstības un inovāciju vides veicināšanai. Informācijas centrs
Pasniegtas LZA, RTU Attīstības fonda un SIA «Itera Latvija» Gada balvas
Pagājušā gada 18. decembrī LZA konferenču zālē tika pa ziņoti LZA, RTU Attīstības fonda un SIA «Itera Latvija» 2007. gada balvu un stipendiju laureāti. Kopš 2001. gada tiek pasniegtas Gada balvas ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža ieguldījumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zi nātnēs vai arī par nozīmīgu vides aizsardzības izstrādes sistēmu veicināšanu. Par 2007. gada laureātiem atzīti LU emeri tētais profesors Dr. h. ģeol. Ojārs Āboltiņš un RTU EEF Vides aizsardzības un siltuma sis tēmu institūta direktore Dr. h. inž. Dagnija Blumberga par darbu kopu «Energoresursu iz mantošanas izpēte. Vides un klimata aspekti». Dagnija Blumberga ir starptautiski pazīsta ma eksperte energoefektivitātes, klimata pār maiņu un vides aizsardzības jautājumos. Pro fesore ir RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedras un vēlāk arī Vides aizsar dzības un siltuma sistēmu institūta dibinātā ja. Dagnija Blumberga aktīvi piedalās Latvijas vides zinātnes nozares veidošanā un jau četrus gadus vada LR Vides
zinātnes un izglītības padomi, kurā apvienojušies Latvijas lielāko universitāšu vides zinātnes studiju programmu vadītāji. Kolēģi un studenti pazīst profesori kā enerģisku un mērķtiecīgu cilvēku, kas spēj pārvarēt jebkurus šķēršļus, nezau dējot šajā dzīves maratonā savas labākās cilvēciskās īpašības. Pati profesore atzīst, ka šādu dzīves spēku, kas palīdz cīnīties un virzīties uz priekšu, viņa pārņēmusi no saviem senčiem: viens vectēvs bijis mūrnieks, kurš, pilnveidojoties darbos, pārtapis par arhitektu, bet otrs bijis viens no Latvijas pirmajiem teātra režisoriem. Lai gan sākotnēji ar vides aizsardzību D. Blumberga sākusi nodarboties kā ar obligātu pienākumu vēl Rīgas Politehnis kajā institūtā, gadu gaitā tā kļuvusi par ne atņemamu profesionālās dzīves pamatu. Un pašlaik šī ir viena no svarīgākajām no zarēm pasaulē, tāpēc novēlam profesorei veselību un gara možumu, lai varētu tur pināt radoši strādāt, veidojot pasauli la bāku, kurā dzīvot mūsu un nākamajām paaudzēm.
2008. gada 17. janvāris
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
Stipendijas studijām Vācijas augstskolu vasaras kursos
Stipendijas sedz piedalīšanos Vācijas augstskolu organizētajos vasaras kursos vācu valodas un literatūras apguvei. Kursi tiek organizēti vasaras mēnešos, to ilgums 3– 4 nedēļas. Plašāka informācija pieejama: http://www.daad.de/deutschland/foerderung/stipendiend atenbank/00462.en.html?detailid=5&fachrichtung=9&land=21&status=1&seite=1&daa d=0. Piešķirtā stipendija ir 850 eiro daļējai kursu un uzturēšanās izdevumu apmaksai. Stipen diāti saņem arī piemaksu 475 eiro ceļa izdevumu segšanai. Priekšnoteikumi: 1) pretendentu vecums no 19 līdz 32 gadiem; 2) ļoti labas vai labas vācu valodas zināšanas; 3) labas sekmes līdzšinējās studijās; 4) saturīgs pamatojums studijām vasaras kursos. Pieteikuma dokumenti: 1) DAAD stipendijas pieteikuma anketa; 2) CV; 3) pamatojums studijām vasaras kursos; 4) ieteikuma vēstule no savas augstskolas mācībspēka pretendenta specialitātē. Ieteikuma vēstule jāraksta uz augstskolas, fakultātes vai institūta oriģinālās veidlapas; 5) augstskolas atzīmju izraksta kopija (tulkojums vācu valodā nav nepieciešams); 6) pretendenta vācu valodas prasmes apliecinājums (piemēram, DSH, TestDaF, DSD II vai Gētes institūta ZOP eksāmenu sertifikāti). Pieteikuma dokumenti jāsagatavo vācu vai angļu valodā vienā eksemplārā un jānosūta DAAD informācijas centram Rīgā, Brīvības bulv. 32, LV-1050, līdz 2008. gada 31. janvārim. Tālr. 67228800, daad@lu.lv, www.daad.lv.
Attīstības izglītības biedrība «GLEN Latvija» Global Education Network of Young Europeans (GLEN) un attīstības izglītības bied rība «GLEN Latvija» piedāvā iespēju iegūt starpkultūru pieredzi un trīs mēnešus iz mēģināt savus spēkus praktiskos uzdevumos Jemenā, Gruzijā un Tanzānijā! Latvijas jauniešus vecumā no 21 līdz 30 gadiem aicinām pieteikties stipendijām trīs mē nešus ilgiem projektiem 2008. gada vasarā/rudenī: • Tūrisma organizēšana nacionālajā parkā Gruzijā; • Tūrisma infrastruktūras attīstīšana Gruzijā; • Starpkultūru dialoga veicināšana Jemenā; • Bērnu ar īpašam vajadzībām integrācija Tanzānijā. Pieteikšanās termiņš – 2008. gada 18. janvāris. Papildu informācija un pieteikuma anketa «GLEN Latvija» mājaslapā www.glen.lv.
Aicinām apgūt vācu valodu RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta Valodu centrs aicina apgūt vā cu valodas kursu «Wirtschaftsdeutsch». Vācu valodas kurss «Wirtschaftsdeutsch» ir labs palīgs darbā, mācībās un studijās. Tas sniedz valodas un ekonomikas teorētiskās un prak tiskās zināšanas, kā arī pilnveido ikdienā nepieciešamās praktiskās iemaņas. Kurss «Wirtschaftsdeutsch» palīdz: • pilnveidot studijām un darbam nepieciešamās vācu valodas zināšanas; • apgūt ekonomikas nozares leksiku; • iegūt prasmes jebkuras nozares tekstu ātrai lasīšanai, izpratnei un kopsavilkumam; • iepazīt jaunākās svešvalodas mācīšanās metodes. Mācību ilgums: trīs mēneši. Kursa noslēgumā dalībnieki kārto eksāmenu. Tie, kuri sekmīgi nokārtojuši pārbaudīju mu, saņem Hāgenes Tālmācības universitātes (Vācija) tālākizglītības sertifikātu. Pieteikšanās un informācija – līdz 7. februārim. RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta Valodu centrā Rīgā, Kaļķu ielā 1, 222. telpā. Tālrunis 67089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.
3
Dodies praksē ar «Erasmus» atbalstu!
Kopš 2007. gada ar «Erasmus» programmas atbalstu ir iespējams arī strādāt praksi Eiropas Savienības uzņēmumos. Prakses ilgums var būt no 3 līdz 12 mēnešiem. «Eras mus» stipendija ir paredzēta vienam mācību prakses posmam visā studiju laikā, un to nevar piešķirt atkārtoti. «Erasmus» stipendiju praksei piešķir konkursa kārtībā, un tā domāta ikdienas izdevumu, apdrošināšanas izmaksu un ceļa izdevumu segšanai prakses laikā ārzemju uzņēmumā. «Erasmus» atbalstu praksei ES uzņēmumos var saņemt studenti, kuri ar labām sekmēm ir pabeiguši vismaz divus kursus un labi pārvalda vismaz vienu svešvalodu, kā arī skaidri apzinās, kāpēc vēlas doties praksē. Ja prakse ir obligāta studiju programmas sastāvdaļa, studenta veikums tiek novērtēts ar ECTS un atzīts studiju programmas ietvaros. Tomēr arī tad, ja prakse studiju programmā nav paredzēta, ir iespēja izmantot «Erasmus» stipendiju, strādājot, piemēram, vasaras brīv dienu laikā! Padomā par to, ko darīsi vasarā, jau tagad, un tev būs iespēja iegūt neatsveramu pieredzi un jaunus draugus! Papildinformāciju un pieteikuma anketu meklē RTU mājaslapā: http://www.rtu.lv/ studijas/sac/erasmus.php vai RTU SSAD (Evita Miščuka, «Erasmus» prakšu koordinatore Kaļķu ielā 1-222, 67089314, e-pasts: evita.miscuka@rtu.lv)
Stipendijas studijām Ķīlē Ķīles pilsētas dome un Ķīles Kristiana Albrehta Universitāte aicina RTU studentus līdz 30. janvārim pieteikties šādām stipendijām: * Gada stipendijas studijām Kristiana Albrehta Universitātē 2008./2009. akadēmis kajā gadā. Stipendijas domātas teoloģijas, jurisprudences, ekonomikas un sociālo zinātņu, humani tāro zinātņu, matemātikas, dabas zinātņu un lauksaimniecības zinātņu studentiem, sākot no otrā kursa. Pretendentiem uz šo stipendiju ir labi jāpārvalda vācu valoda un jāiesniedz zināšanas apliecinošs sertifikāts. Stipendija – 590 eiro mēnesī. Pašam jāapmaksā apdrošināšana (apmēram 50 eiro mēnesī), dzīvošana studentu kopmītņu istabiņā (apmēram 180–210 eiro mēnesī) un ceļa izdevumi. Stipendiju piešķir laika posmam no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 31. jūlijam. Pagarinājums nav iespējams. * Daļēja stipendija divu gadu maģistra studijām Kristiana Albrehta Universitātes Inženierzinātņu fakultātē. Stipendijas paredzētas studijām šādās maģistra programmās: o Master of Materials Science and Engineering (www.kielmat.com); o Master of Science in Digital Communications (www.tf.uni-kiel.de/etech). Pretendentiem nepieciešamas labas angļu valodas zināšanas, kuras apliecina TOEFL vai IELTS sertifikāti. Daļējā stipendija – 490 eiro mēnesī. Stipendija tiek piešķirta 2008./09. akadēmiskajam ga dam ar iespēju pagarināt un pabeigt pilnu maģistra programmu. Pašam jāapmaksā apdroši nāšana (apmēram 70 eiro), dzīvošana studentu kopmītņu istabiņā (apmēram 180–210 eiro mēnesī). Ir iespēja pieteikties apmaksātam darbam universitātes laboratorijās. * Stipendija studijām doktora programmā «Kvantitatīvā ekonomika». Programma paredzēta trim gadiem. Stipendiju piešķir pirmajam gadam, un pastāv iespēja to pagarināt, ja pirmais studiju gads ir bijis veiksmīgs. Pretendentiem jābūt maģistra grādam ekonomikā (var būt arī uzņēmējdarbības vadībā, matemātikā vai fizikā), kā arī nepiecie šamas labas angļu valodas zināšanas, ko apliecina TOEFL vai IELTS sertifikāti. Stipendija – 620 eiro mēnesī. Pašam jāapmaksā apdrošināšana (apmēram 50 eiro mēnesī), dzīvošana studentu kopmītņu istabiņā (apmēram 180–210 eiro mēnesī) un ceļa izdevumi. Vairāk informācijas un pieteikuma anketas RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā Kaļķu ielā 1-222, tālr. 67089314 (Evita Miščuka), e-pasts: evita.miscuka@ rtu.lv.
4
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
Zinātnieku nakts 2008. gada 27. septembrī notiks Zinātnieku nakts, kurā aicinātas piedalīties pētniecības, mācību un ražošanas iestādes. Priekšlikumus pasākuma norisei lūdzam sūtīt Latvijas Na cionālā kontaktpunkta konsultantei Ligitai Liepiņai, sākot no 2008. gada 2. janvāra. Ter miņš – 5. marts. Tālr. 67034481, fakss 67034513, e-pasts: ligita.liepina@lu.lv. h t t p://c o rd i s. e u ro p a . e u /f p7/d c /i n d e x. c f m?f u s e a c t i o n =Us e rS i t e. PeopleDetailsCallPage&call_id=99
M. Kirī Eiropas reintegrācijas granti Granti paredzēti pētniekiem, kuri piedalās kādā no M. Kirī 6. vai 7. ietvara akcijām 18 mēnešus. Granta ilgums 2–3 gadi. Pētnieki var brīvi izvēlēties jebkuru no EK finansē šanai piedāvātajām tēmām. Pētniekam tiek piešķirts grants 15 000 eiro gadā, lai segtu algu, ceļojumu, materiālu, patentu vai publikāciju izmaksas. Projektu raksta kopā ar uzņēmēju institūciju gadu pirms M. Kirī stipendijas beigām un ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms bei gām. Stipendija jāsāk, vēlākais, 12 mēnešus pēc iepriekšējās stipendijas. Pieteikties var maģistranti vai doktoranti, kas saņēmuši M. Kirī stipendiju 18 mēnešus. Iesniegšanas termiņi – 2008. gada 3. aprīlis un 8. oktobris. Uzsaukuma numurs: FP7-PEOPLE-ERG-2008. http://cordis.europa.eu/fp7/dc/index.cfm?fuseaction=UserSite.PeopleDetailsCallPage &call_id=95
M. Kirī starptautiskie reintegrācijas granti Granti paredzēti pētniekiem, kuri vismaz trīs gadus strādājuši ārpus Eiropas un vēlas at griezties strādāt Eiropā. Granta ilgums 2–4 gadi. Projektu raksta kopā ar uzņēmēju insti tūciju ES dalībvalstī vai asociētā valstī. Projektam var brīvi izvēlēties jebkuru no EK fi nansēšanai piedāvātajām tēmām. Tiek piešķirts grants 25 000 eiro gadā, lai segtu algu, ceļojumu, materiālu, patentu vai publikāciju izmaksas. Grantu var pieteikt zinātnieks ar doktora grādu un vismaz triju gadu pieredzi zinātniskajā darbā.
Mummerta fonda stipendijas sniegtās iespējas Šogad saņēmu Mummerta fonda stipendiju maģistra studijām Reinas–Vestfālenes Tehniskajā augstskolā (RWTH) Āhenē Vācijā, kur pašlaik arī studēju. RTU šī programma ir jau sen pazīstama un tiek piedāvāta RTU mājaslapā un arī avīzē. Tomēr vēlos informēt par šo programmu un tās noteikumiem. Programma domāta tiem studentiem (jebkurā studiju virzienā), kam ir vismaz bakalaura grāds. Var izvēlēties starp maģistra un pēcdiploma studijām Vācijā atkarībā no studiju virziena un vēlēšanās. Tomēr mēdz rasties problēmas ar iepriekšējās studiju programmas pārskaitīšanu (īpaši inženieriem) pēcdiploma studijām, tāpēc dažreiz ieteicams izvēlēties maģistrantūru. Izvēlēties var starp divām universitātēm: Ķelnes Universitāti un Tehnisko augstskolu Āhenē. Pirmā ir paredzēta humanitāro zinātņu studentiem un otrā – medicīnas un inženierzinātņu studentiem. Prasības atlasei ir diezgan stingras, un ir trīs atlases posmi. Precīzāku informāciju par to var iegūt Vācijas un Baltijas DAAD centrā (Baltisch-Deutsches Hochschulkontor), adrese: Brīvības bulv. 32–40, Rīga, LV-1050 (daad@lu.lv). Mummerta fonda mājaslapā pieejama informācija par fondu un pieteikšanās termiņiem (http://www. mummertstiftung.de/). Nikolajs Sidorovs, RTU Mašīnzinību fakultātes absolvents
2008. gada 17. janvāris
Iesniegšanas termiņi – 2008. gada 3. aprīlis un 8. oktobris. Uzsaukuma numurs: FP7-PEOPLE-IRG-2008. http://cordis.europa.eu/fp7/dc/index.cfm?fuseaction=UserSite.PeopleDetailsCallPage &call_id=96
Sadarbība «Industrija – akadēmija» Programma paredzēta sadarbības veicināšanai starp valsts un privātajām pētniecības or ganizācijām. Projektu raksta vismaz divas valstis – viena Eiropas Savienības dalībvalsts, ot ra – asociētā valsts. Projekti paredzēti 3–4 gadiem. Projektam var brīvi izvēlēties jebkuru no EK finansēšanai piedāvātajām tēmām. Finansējums tiks piešķirts abpusējai starpsektoru pētniecības personāla pieredzes apmaiņas realizācijai, pētnieku piesaistei, kā arī semināru, konferenču organizēšanai, aprīkojuma iepirkšanai. Pieteikties var visu līmeņu pētniecības, ka arī tehniskais un vadošais personāls, kas no drošina projekta izpildi. Projektu iesniegšanas termiņš – 25. marts. Uzsaukuma numurs: FP7-PEOPLE-IAPP-2008. http://cordis.europa.eu/fp7/dc/index.cfm?fuseaction=UserSite.PeopleDetailsCallPage &call_id=97
Starptautiskā zinātnes grupu apmaiņa Projekts paredzēts zinātnieku grupu apmaiņai starp ES dalībvalstu un citu valstu pētnie cības organizācijām. Projektu ilgums – no 24 līdz 48 mēnešiem. Maksimālais individuālo personāla apmaiņu ilgums 12 mēneši. Projektam var izvēlēties jebkuru no EK finansēšanai piedāvātajām tēmām, izņemot EURATOM līgumā iekļautās jomas (skat. http://europa.eu/ scadplus/treaties/euratom_en.htm). Pieteikties var valsts vai privātās pētniecības organizācijas. Vismaz divi dalībnieki no vismaz divām ES dalībvalstīm vai asociētām valstīm un viena vai vairākas organizācijas no valstīm ārpus Eiropas. Projektu iesniegšanas termiņš – 28. marts. Uzsaukuma numurs: FP7-PEOPLE-IRSES-2008. http://cordis.europa.eu/fp7/dc/index.cfm?fuseaction=UserSite.PeopleDetailsCallPage &call_id=98
Jauns eksāmens tiem, kas vēlas studēt Vācijā Aicinām visus, kas vēlas sākt studijas Vācijā, piedalīties eksāmenā TestAS (Test for Aca demic Studies). Kas ir TestAS? TestAS ir Vācijā izstrādāts eksāmens, kas pārbauda potenciālo studentu svešvalodas zi nāšanas (angļu vai vācu valodas), viņu intelektuālās spējas un piemērotību izvēlētajai studiju programmai. TestAS ir trīs daļas: 1) valodas online-tests, kas pārbauda angļu vai vācu valodas prasmi; 2) intelektuālais tests, kas sastāv no dažāda veida analītiskiem uzdevumiem; 3) uzdevumi, kas saistīti ar izvēlēto studiju virzienu (ekonomiku vai inženierzinātnēm). Ja pretendents neplāno studēt ekonomiku vai inženierzinātnes, viņš var kārtot tikai valo das testu un intelektuālo testu. Kas var piedalīties TestAS? TestAS aicināti piedalīties: • vidusskolēni ar labām angļu vai vācu valodas zināšanām; • studenti, kas vēlas turpināt studijas Vācijā; • citi interesenti. TestAS eksāmens notiks 12. aprīlī Rīgā, Kaļķu ielā 1. Dalība eksāmenā ir bez maksas. Sīkāka informācija par jauno eksāmenu TestAS iegūstama RTU Starptautisko un sabied risko attiecību departamenta Valodu centrā Rīgā, Kaļķu ielā 1-222; tālr. 67089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv, kā arī internetā: www.academic-test.de. Pieteikšanās no 15. janvāra līdz 10. martam, internetā aizpildot reģistrācijas veidlapu: www.academic-test.de.
STRUKTŪRVIENĪBĀS
2008. gada 17. janvāris
MLĶF zinātnieku darbs – Latvijas 2007. gada 10 nozīmīgāko zinātnisko sasniegumu sarakstā
5
V. Kokara vadībā sintezētie materiāli radīja iespēju ieraks tīt ne tikai optiski inducētas anizotropijas, bet arī virs mas reljefa hologrammas. Viena no labākajām virsmas rel jefa hologramām parādīta attēlā. Labāko virsmas reljefa hologrammu iegūšanā īpaši nozīmīgs ir jaunākās paaudzes pētnieku – A. Maļecka, D. Saharova un A. Plūdona – darbs. Būtiski svarīgi ir tas, ka virsmas reljefs iegūts, izdarot ierakstu ar sarkanās gaismas lāzeru. Kā zināms, lāzeri spektra sarkanajā daļā ir vienkāršāki un lētāki par lāzeriem spektra zaļajā, zilajā, violetajā vai ultravioletajā daļā, ku rus parasti lieto virsmas reljefa hologrammu ierakstam. Sar kanās gaismas lāzers ievērojami mazākā pakāpē izraisa tādu nevēlamu blakus efektu kā hromofora destrukcija. Līdz ar to jaunie materiāli paver jaunas iespējas gan hologrāfisko optisko elementu izgatavošanai (tostarp plaši pazīstamo hologrāfisko uzlīmju vienkāršākai izgatavošanai), gan jaunu dinamisku hologrāfisku sistēmu izstrādei.
No kreisās uz labo: Dmitrijs Saharovs, Valdis Kampars, Andris Ozols, Valdis Kokars, Ansis Maļeckis, Gundars Mežinskis, Artūrs Plūdons.
Kopš 2004. gada LZA katru gadu apkopo un publicē savā mājaslapā 10 nozīmīgākos gada zinātniskos sasniegumus. 2007. gada sarakstā kā vienīgais no RTU veiktajiem zināt niskajiem pētījumiem ir iekļauts MLĶF komandas darbs, kurā izstrādāti jauni organiskie materiāli virsmas rel jefa hologrammu tiešam ierakstam spektra sarkanajā da ļā. Darba realizācijā piedalījās trīs fakultātes institūti: Tehniskās fizikas institūts, Lietišķās ķīmijas institūts un Si likātu materiālu institūts, bet tā autori ir prof. Valdis Kokars, LZA kor.loc. Andris Ozols, doktorants Dmitrijs Saharovs, akadēmiķis Valdis Kampars, maģistrantūras students Ansis Maļeckis, prof. Gundars Mežinskis, maģ. Artūrs Plūdons. Autoru kopējā fotogrāfija uzņemta LZA kor. loc. Andra Ozola laboratorijā Ķīpsalā. Pirmo reizi ir radīti organiski materiāli, kuri ir efektīvi spektra sarkanajā daļā un kuros netiek izmantota trans-cis fotoizomerizācija. Atzinību ieguvušais 2007. gada pētījumu rezultāts pieder pētījumu virzienam, kuru 2001. gadā kopējiem spēkiem sāka profesori A. Ozols, V. Kampars un V. Kokars un kura mērķis
bija jaunu organisku materiālu izveidošana hologrāfiskiem ierakstiem. Šo pētījumu realizācijas laikā Lietišķās ķīmijas institūtā veikta samērā plaša oriģinālu hromoforu un to sistēmu sintēze, daļa no kuriem prof. A. Ozola vadībā izpē tīti kā materiāli hologrammu ierakstam. 2007. gadā prof.
Atomu spēka mikroskopā fiksētās virsmas reljefa hologrammas materiālam AM-4.
Apsveicam! Apsveicam DITF Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupas doktoranti Katrinu Krečetovu (zinātniskais vadītājs Dr. h. inž. prof. Aleksandrs Glazs) ar uzvaru divos konkursos: 1) 11. starptautiskās konferences «Biomedical Engineering» jauno zinātnieku (doktoran tu un maģistru) referātu konkursā, ko organizēja Kauņas Tehnoloģijas universitāte Lietuvā (laureāta diploms nr. LDBE 07-01 2007. gada 26. oktobrī par iegūto pirmo vietu konkursā ar referātu «Development of a New Segmentation Method for Medical Images»). 2) Valsts konkursā par labāko bakalaura un maģistra izlaiduma darbu datorzinātnēs, ko organizē a/s «Exigen Services DATI» un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma «Iz glītībai, zinātnei un kultūrai» (atzinības raksts nr. 3339/1034 2007. gada 21. novembrī par uzvaru datorzinātņu un informātikas noslēguma darbu valsts konkursā ar maģistra darbu «Jaunas attēlu segmentācijas metodes izstrādāšana»).
RTU Kredītu piešķiršanas komisijas informācija Student, ja līdz šim neesi noformējis studiju kredītu un/vai studējošā kredītu un no 2007./2008. studiju gada 2. semestra vēlies to pieprasīt, nenokavē pieteikuma iesniegšanas termiņu. Pieteikums jāiesniedz RTU Kredītu piešķiršanas komisijā. Pieteikšanās: no 14. janvāra līdz 22. februārim. Vajadzīgie dokumenti: • pase; • dokuments, kas apliecina, ka par studijām esat samaksājis. Pieteikumus pieņem Kaļķu ielā 1–120 (tālr. 67089465), no pirmdienas līdz ceturtdienai no 9 līdz 12 un no 13 līdz 16. RTU Kredītu piešķiršanas komisija
6
DOKTORANTŪRAS DAĻĀ
2008. gada 17. janvāris
Studēt doktorantūrā ir prestiži Santa Rendore, Nadežda Kuņicina
Pēdējā gada laikā doktorantu skaits ir pieaudzis par 10%, kas apliecina zinātniskā un akadēmiskā darba prestiža, atalgojuma un iespēju pieaugumu. Lielākā daļa doktorantu ir pilna laika studējošie, kuri visu savu darba laiku velta studijām, promocijas darba sagatavošanai un akadēmiskam darbam RTU. Iespēja visus savus spēkus veltīt zinātniskai pētniecībai tiek nodrošināta arī ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējumu. Sevišķi liela nozīme un ieguldījums doktora studiju sekmīgā norisē ir ESF projekta Nr.2004/0002/ VPD1/ESF/PIAA/04/NP/ 3.2.3.1/0001/0002/0007 «Atbalsts RTU doktorantūras attīstībai» sniegtajam finansiālajam atbalstam. Šajā projektā līdz 2007. gada jūlijam ir plānots sagatavot 60 doktora disertācijas, taču jau tagad zinām, ka doktora grādu ieguvušo ESF atbalsta saņēmēju skaits pārsniegs plānoto. Īstenojot projektu, četru gadu laikā vairāk nekā 360 RTU doktorantu un jauno doktoru saņem stipendiju, kā arī līdzekļus zinātnisko pētījumu materiālu iegādei un konferenču, semināru, stažēšanās kursu, pieredzes apmaiņas braucienu izdevumu segšanai. Pašlaik atbalstu saņem 246 dienas nodaļas doktorantūras studenti, kas ir 68% no kopējā dienas nodaļas doktorantu skaita, 59 pēcdoktorantūras promocijas darba izstrādātāji un 60 jaunie doktori. Šis projekts ilgs līdz 2008. gada 1. jūlijam. Taču, sākot no 2008. gada septembra, tiks īstenots jauns projekts, kurš turpināsies līdz 2013. gada septembrim un kura budžets ir plānots apmēram 12 000 000 latu apmērā. Jaunajā projektā atbalsta piešķiršanas principi netiks mainīti, tomēr būs daži papildinājumi un izmaiņas. Šajā aktivitātē papildus doktorantiem ir paredzēts atbalstīt arī labākos RTU maģistrantūras studentus. Doktorantiem, tāpat kā iepriekš, būs pieejama stipendija trīs gadu garumā un, tāpat kā tagad, gadu tiks nodrošināts atbalsts arī tiem doktorantiem, kas triju gadu laikā ir nokārtojuši doktorantūras studiju programmas prasības un uzrakstījuši promocijas darbu vismaz 75% apmērā, bet nav paspējuši to aizstāvēt. Pašreiz īstenojamā projektā tiek atbalstīti arī jaunie doktori, bet jaunajā plānošanas periodā līdzekļi jauno doktoru atbalstam nav paredzēti, jo daudzi jaunie zinātnieki jau doktorantūras laikā ir nodrošinājuši sev stabilu ienākumu avotu, strādājot akadēmiskā darbā vai veicot zinātniskos pētījumus. Pašlaik no projektā «Atbalsts RTU doktorantūras attīstībai» stipendijām paredzētajiem līdzekļiem doktorantam ir iespēja mēnesī saņemt Ls 300, bet no valsts budžeta līdzekļiem – pamatstipendiju Ls 80 un kredītam pielīdzināto stipendiju Ls 60 (nosacījumi RTU mā jaslapā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/). Lielu atbalstu doktorantu motivācijai iegūt doktora grādu un darboties zinātnē sniedz arī fakts, ka RTU doktoranti tiek pieņemti pamatdarbā kā zinātniskie asistenti un akadēmiskos amatos atbilstoši kvalifikācijai. Mini mālā zinātniskā asistenta alga 2007. gadā bija Ls 140 pēc nodokļu nomaksas (Ls 200 pirms nodokļu nomaksas). Tātad doktorants, kurš labi mācās, veic zinātniskos pētījumus, kam ir zinātniskās publikācijas un promocijas darbs tiek rakstīts atbilstoši plānam, saņem mēnesī Ls 580 zinātniskam darbam (šī summa ir aprēķināta, neņemot vērā nodokļus). Radoši, konstruktīvi, prestiži – šie ir trīs vārdi, kas raksturo mūsu universitātes zinātnes un pētniecības stratēģiju. Tieši šobrīd brīdī ir svarīgi apzināties, cik lielas iespējas dod dok tora grāds un ko nepieciešams paveikt, lai to iegūtu. Doktorantūrā studijas turpinās trīs gadus, šajā laikā ir jāmācās, jāveic zinātniskie darbi, jāiesaistās zinātniskos projektos un jā raksta promocijas darbs. Pašreiz RTU ir pieejamas 22 doktora studiju programmas, kurās studējot var iegūt inženierzinātņu doktora grādu (Dr. inž.), sociālo zinātņu doktora grādu
(Dr. ekon.) un citus. Programmu apraksti ir pieejami RTU mājaslapā http://www.rtu.lv/ studijas/programmas/ vai http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura. Doktorantūrā var iestāties gan Latvijas iedzīvotāji, gan ārzemnieki, kuriem ir maģistra grāds attiecīgajā nozarē. Ja maģistra grāds nav iegūts šajā nozarē, tad ir jāveic maģistra grāda pielīdzināšanas procedūra, ko veic fakultāšu zinātniskās komisijas, izlemjot, vai var pielīdzināt zinātnisko grādu vai jākārto eksāmeni papildu priekšmetos, vai pielīdzināt nav iespējams un maģistrantūrā jāstājas atkārtoti. Doktorantūrā iespējams mācīties valsts finansētās budžeta vietās, kuru skaits ir ierobežots, un šogad tādu ir 284 (sadalījumu pa studiju programmām var precizēt RTU mājaslapā http:// www.rtu.lv/nac_un_stude/), vai par maksu atkarībā no izvēlētās studiju programmas. Stājoties doktorantūrā, ir jāveic studiju programmas, zinātniskā vadītāja un promocijas darba tēmas izvēle, ko parasti izdara, vēl studējot maģistratūrā. Izvēloties mācībspēku, kam ir vismaz doktora grāds, par zinātniskā darba vadītāju, ir lietderīgi sazināties ar izvēlētās studiju programmas direktoru un ņemt vērā promocijas darba tēmu piedāvājumu, ko publicē Doktorantūras daļa RTU mājaslapā: http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/. Pēc tam jā aizpilda un jāiesniedz dokumenti, sākot no 2008. gada, tas jāizdara jau jūlijā. Dokumenti jāiesniedz Doktorantūras daļā Kaļķu ielā 1–205. kab. Tālr. 67089416, 67089051. Studiju laikā aktīvi iesaistoties RTU īstenotajos projektos, doktorantiem ir iespēja veiks mīgāk un kvalitatīvāk sasniegt mērķus, kas izvirzīti promocijas darba izstrādāšanai, zinā tniskās un akadēmiskās darbības veidošanai. Šogad iegūts finansējums doktorantu komunikācijas iespēju nodrošināšanai un to ievie šanai dzīvē. Pašlaik tiek realizēts projekts «Doktorantūras studiju efektivitātes paaugsti nāšana, izmantojot tālmācību». Projektu finansē no valsts budžeta līdzekļiem, un projekta vadītājs ir RTU zinātņu prorektors akadēmiķis L. Ribickis. Projekta laikā ir paredzēts testēt sadarbību starp septiņām doktorantu semināru telpām un iespēju nodrošināt vienkāršāko web konferenci, izmantojot projekta «Doktorantūras studiju programmu un to kvalitātes attīstība Rīgas Tehniskajā universitātē» laikā iegādātos datorus, web kameru, mikrofonu u.tml. Pašreiz ir veikti pirmie testi, kas bijuši ļoti veiksmīgi. 2007. gadā ir būtiski uzlabota ne tikai zinātniskā infrastruktūra, bet arī brīvās izvēles priekšmetu kvalitāte. Sastādot doktoranta studiju plānu, jāņem vērā, ka šogad brīvās izvēles priekšmetu sadaļā (C) tiek rekomendēti šādi jauni priekšmeti: • EEI603. Zinātnisko projektu vadīšana – 2KP. Atbildīgais mācībspēks – prof. I. Raņķis (tālr. 6 7098917). Atbilstoša mācību grāmata – I. Raņķis, N. Kuņicina «Zinātnisko projektu vadīšana» – ir pieejama RTU Doktorantūras daļā Kaļķu 1– 205 un RTU bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10; • EEP601. Patentzinības – 2KP. Atbildīgais mācībspēks – prof. J. Greivulis (tālr. 67098915). Izstrādāts mācību līdzeklis – M. Baltvilka, J. Greivulis «Intelektuālā īpašuma aizsardzība», kas ir pieejams RTU bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10. Šie priekšmeti tika atjaunoti, īstenojot ESF projektu «Doktorantūras studiju programmu un to kvalitātes attīstība Rīgas Tehniskajā universitātē». Par projekta rezultātiem un turp mākiem plāniem tika organizēts seminārs.
No kreisās: projekta «Doktorantūras studiju efektivitātes paaugstināšana, izmantojot tālmācību» vadītājs RTU zinātņu prorektors akadēmiķis L. Ribickis, doktorants I. Steiks, projekta pārstāvis no EEF IEEI A. Avotiņš un projekta atbildīgā izpildītāja docente N. Kuņicina testē kanāla kapacitāti.
No labās: Doktorantūras daļas projektu vadītāja A. Galkina, Doktorantūras daļas vadītāja vietniece S. Rendore, zinātnisko projektu uzskaites datu bāzes veidotāja E. Ločmele, priekšmeta «Zinātnisko projektu vadīšana» atbildīgais mācībspēks prof. I. Raņķis, aparatūras tehniskais eksperts prof. A. Ļevčenkovs un programmētājs M. Gorobecs seminārā 2007. gada novembrī Rīgā, Kaļķu ielā 1, 119. kab.
2008. gada 17. janvāris
7
IEPAZīSTIETIES!
Finanšu informāciju vairs neraksta rūtiņu kladēs Caurskatāmība – tas nav tikai skanīgs sauklis, bet mērķis, kuru, modernizējot RTU finanšu vadības sis tēmu, kopā ar kolēģiem darbā cenšas sasniegt Plā nu un finanšu daļas vadītājs Ingars Eriņš. Veicot fi nanšu plūsmas procesu digitalizāciju, RTU budžeta plānošanu, atskaišu gatavošanu, Plānu un finanšu da ļas darbiniekiem ikdienā vienlaikus nākas risināt arī daudzas ar jauninājumiem saistītas problēmas un skaid rot neskaidros jautājumus, – darbs ir intensīvs, tāpēc nepieciešams dzelžains režīms un precizitāte. Lai no skaidrotu Plānu un finanšu daļas paveikto un nākotnē iecerēto, Informācijas centrs un «JI» uz sarunu aicināja Plānu un finanšu daļas vadītāju Ingaru Eriņu. – Kāda bija RTU finanšu struktūra, sākot darbu Plānu un finanšu daļā? – Sākot darbu Plānu un finanšu daļā un iepazīstoties ar iepriekšējo Plānu un finanšu daļas vadītāju L. Bergu, iz veidojās laba komunikācija un savstarpēja uzticēšanās, un Bergas kundze dalījās ar savām zināšanām, prasmēm, iemaņām un praksi. Tā radās idejas, kā varētu vairākus sa režģījumus atrisināt ar tehnoloģiju palīdzību, kā arī realizē jot jaunākās finanšu vadības metodes. – Kā RTU finanšu struktūra izskatās pašlaik? – Pats svarīgākais ir – lai finanšu sistēma neradītu liekus sarežģījumus darbiniekiem. Tāpēc mēraukla sistēmas efek tivitātei varētu būt tās caurskatāmība un vienkāršais lieto jums. Lai panāktu maksimālu sistēmas efektivitāti, esam optimizējuši dažus finanšu plūsmas procesus un centušies visu maksimāli digitalizēt, lai struktūrvienību vadītāji, kas lielākoties rīkojas ar RTU finansēm, varētu viegli piekļūt fi nanšu datiem. Ir digitalizācijas laikmets, un sen jau pagājis laiks, kad finanšu plānu rakstījām rūtiņu kladēs un ielikām plauktiņā. Līdz šim vadītāji īsti nezināja, kādi ir viņu struktūrvienī bas tēriņi, tāpēc bieži vien arī neinteresējās par tiem. Kad sāku strādāt Plānu un finanšu daļā, mums adresēto jautā jumu bija ārkārtīgi maz. Tagad, kad vadītājiem ir pieeja fi nanšu plūsmas datu bāzei, viņi sāk interesēties par katru ta jā redzamo skaitli. Līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu rodas arvien vairāk jautājumu. Tas, manuprāt, ir pirmais panā kums, jo jautājumi rodas tad, kad cilvēkiem tiek sniegta pa pildu informācija. Es ceru, ka nākotnē jautājumu nekļūs vairāk, bet ka jaunā elektroniskā finanšu plānošanas un norēķinu sistēma būs pietiekami efektīva, lai finanšu vadības procesiem mums ļautu tērēt pēc iespējas mazāk laika. – Kādas inovācijas ir plānotas finanšu vadībā RTU? – Mums jārāda tāda sistēma, lai struktūrvienības vadī tājiem būtu arvien mazāk ierobežojumu struktūrvienības līdzekļu vadībā, jo ar šiem līdzekļiem tiek nodrošināta struktūrvienības pamatdarbība. Struktūrvienības līdzekļu izlietojumu prioritātes nosaka tās vadītājs, vienlaikus atbil dot par līdzekļu izlietojumu. Savā ziņā katra struktūrvienība ir kā vidēja lieluma uzņēmums. Ar savu iekšējo grāmatvedī bu un personālvadību, kā arī dažām struktūrvienībām iespē jama pat konkurence studiju programmu realizācijā. Esam decentralizējuši pilnīgi visu līdzekļu vadību, bet, aktua lizējoties lieliem remontu un renovācijas projektiem, sā kam plānot daļēju šo procesu centralizāciju, tā vairāk no dalot mācību un zinātnes procesus no apsaimniekošanas procesiem. Arī turpmāk finanšu sadale, kad visus līdzekļus saņem pelnītājs, ir augstskolas izaugsmes garants. RTU ir lielākā valsts budžeta finansējuma saņēmēja, un finansējums pēdējos gados ir strauji palielinājies. Lielākajai daļai no re alizētajām programmām mums nav konkurentu Latvijā, tā pēc pats būtiskākais būtu pēc iespējas ātrāk atjaunot un pa
pildināt materiāltehnisko bāzi, lai mēs varētu paaugstināt studiju kvalitāti. Ļoti priecē mūsu lielie panākumi zinātnē. Palielinoties finansējumam zinātnei, varam apmaksāt ne ti kai pētnieku iztikas līdzekļus, bet arī finansēt pašus pētīju mus. Ir pienācis laiks, kad varam sevi lepni dēvēt par Lat vijas inženierzinātņu centru. – Kuri, pēc jūsu domām, ir galvenie šķēršļi, kas varētu traucēt tālāko finanšu attīstību? – Lielākie sarežģījumi radīsies, ja struktūrvienību vadītāji savus finanšu resursus netērēs pamatdarbības veicināšanai. Tā struktūrvienībai var rasties finansiāla rakstura problēmas un pat bankrots. Tāpēc kanclera R. Taraškeviča vadībā esmu izstrādājis sistēmu, lai vienas struktūrvienības nedienas ne ietekmētu citu struktūrvienību darbību. – Vai RTU struktūrvienību vadītāji aktīvi izmanto jau nās sistēmas sniegtās priekšrocības? – Elektroniskā finanšu vadības sistēma ir izveidota pē dējo divu gadu laikā – šis pārmaiņu process ir noticis diez gan strauji, tāpēc daudzi struktūrvienību vadītāji pietieka mi nepārzina finanšu datu bāzi. Bet ir manāmas pozitīvas pārmaiņas: vadītājus sāk interesēt viņu finanses. Pašlaik ar gumentam «Es taču divus gadus nekontrolēju finanšu plūs mu, tāpēc nevaru zināt, kas notiek!» mums ir pretarguments «Katras struktūrvienības vadītājs atbild par savas struktūr vienības finansēm, un visi finanšu dati viņam elektroniski pieejami jebkurā diennakts laikā». Ļoti labs paraugs ir bi jušais RTU IEF dekāns Konstantīns Didenko. Viņš regulāri kontrolē rēķinu kustību, skatās, vai rēķini ir apmaksāti, no kādiem līdzekļiem un kad tie ir apmaksāti. Šī informācija ta gad ir pieejama elektroniski, neejot pie grāmatvežiem. – Parasti vadošos amatos ir cilvēki gados. Jūs esat sa līdzinoši jauns. – Cilvēki sasaista pieredzi ar vecumu – un tas ir pelnīti, jo gadu gaitā tiešām krājas pieredze. Par sevi runājot, jāsaka – visa mana iepriekšējā darba pieredze ir bijusi kā ķēdīte, kas likumsakarīgi ved uz šo amatu. Esmu vadījis augstskolu fi liāles, strādājis Finanšu ministrijā, lasījis lekcijas ne tikai RTU, bet arī citās mācību iestādēs, esmu bijis direktora viet nieks divās vidusskolās, manos darba pienākumos ietilpa arī personālatlases jautājumi. Tāpēc jūtos pietiekami pieredzē jis šim amatam, protams, nevaru apstiprināt stereotipu, ka vadītājiem jābūt cilvēkiem gados, bet viedokli par to, ka mans gadu skaits neatbilst ieņemamajam amatam, drīzāk uztveru kā komplimentu.
– Kā jūs nonācāt RTU? – Pirmoreiz RTU nonācu uzreiz pēc Rīgas Valsts teh nikuma absolvēšanas, kad iestājos RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē (tagad – Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte). Man jau bija uzkrāta darba pieredze, tāpēc paralēli studijām sāku strādāt Finanšu ministrijā, departamentā, kas administrēja Latvijas sadar bību ar ārvalstu finanšu iestādēm, uzņēma ES ierēdņus, ku ri palīdzēja sagatavot pirmos ES projektus utt. Es veicu lo kālā finanšu eksperta pienākumus. Darbs bija intensīvs. Strādājot sāku precīzi saprast finanšu vadības modeli, apzi nāties, ka man nepieciešamas padziļinātas ekonomikas zi nāšanas un ka tehniskā izglītība – tā nav mana sirdslieta. Tāpēc jau pēc pirmā kursa pārtraucu studijas RTU un sāku studēt ekonomiku Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kur guvu arī starptautisku studiju pieredzi. Gadu dzīvoju Spānijas dienvidos – nelielā pilsētiņā Mursijā – un studēju ekonomiku un vadībzinātnes Mursijas Universitātē (Universidad de Murcia). Pēc atgriešanās no studijām Spā nijā strādāju vairākos vadošos amatos – par direktora viet nieku vidusskolā un augstskolas filiāles direktoru. Ieguvu praktisku pieredzi finanšu un personālvadībā. Vēl nepa beidzis RPIVA, sāku lasīt ekonomikas lekcijas Rīgas Uz ņēmējdarbības koledžā. Pēc RPIVA absolvēšanas iestā jos RTU IEF Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta maģistrantūrā, profesora Remigija Poča un aso ciētās profesores Ausmas Orlovskas vadībā uzrakstīju ma ģistra darbu. Pašlaik studēju doktorantūrā. Disertācija ir tapšanas procesā. Esmu uzrakstījis vairākas publikācijas. Man ir pietiekami spēcīga motivācija, jo man patīk tēma, par kuru rakstu – «Efektīva finanšu vadīšanas metodoloģija augstākās izglītības iestādēs». Tēma saistīta ar maniem tie šajiem darba pienākumiem, tas iedvesmo. Man ir arī ļoti prasīgs doktora disertācijas vadītājs, RTU kanclers Ronalds Taraškevičs. Kopā ar savu vadītāju esam izstrādājuši vairā kas nozīmīgas novitātes RTU finanšu vadības sistēmā, un ir gandarījums par pētījumu praktisko izmantojumu. – Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā un nozarē? – Man ir iespēja apvienot trīs intereses: finanses, pe dagoģiju un zinātni. Protams, arī iespēja ar kolēģiem pie dalīties vairākās aktivitātēs, RTU sporta spēlēs, RTU Bou linga kausā, kā arī ikdienā brīvajos brīžos uzspēlēt šahu. Divas reizes nedēļā kopā ar Sporta katedras vadītāju Viktoru Bonderu spēlēju volejbolu.
8
INFORMĀCIJA
2008. gada 17. janvāris
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā ieviesta vides pārvaldības sistēma Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā (VASSI) ieviesta vides pārvaldības sistēma atbilstoši starptautiskā standarta ISO 14 001 prasībām. Lēmums par vides pārvaldības sistēmu ieviešanu jebkurā iestā dē vai tās struktūrvienībā ir apliecinājums tam, ka iestāde darbojas, rūpējoties par ietekmes uz vidi sama zināšanu. VASSI ir pionieris augstākās izglītības iestāžu vidū vides pārvaldības sistēmu ieviešanā – līdz šim vides pārvaldības sistēmas ieviesa dažādi Latvijas pārtikas rūpniecības, farmaceitiskās rūpniecības, kokapstrādes, metālapstrādes, ķīmijas un tekstila rūpniecības uzņēmumi, būvniecības firmas, kā arī konsultāciju kompānijas. 2007. gada septembrī VASSI sāka savas vides pār valdības sistēmas ieviešanu atbilstoši starptautiskā standar ta ISO 14 001 prasībām. VASSI vides pārvaldības sistēmu viena mācību semestra laikā veidoja 1. kursa maģistranti vides pārvaldības sistēmu un vides audita ekspertes ķīmijas doktores Sarmas Valteres vadībā. Vides pārvaldības sistēmu ieviešana ir kolektīvs darbs, tāpēc apmācībās un sistēmai izveidoto dokumentu ap spriešanā piedalījās viss VASSI kolektīvs, apzinīgi klau soties maģistrantu apmācības kursus, komentējot izstrādātos dokumentus un pārzinot katra darbinieka lomu sistēmas īs
tenošanā. Īpaši uzmanīgi procesā bija jāiedziļinās institūta direktorei profesorei Dagnijai Blumbergai, jo tieši viņa ar sa vu parakstu apliecina visa institūta piekrišanu izstrādātajai programmai. Par prioritārajiem mērķiem savā vides politikā VASSI saskaņā ar pieejamiem resursiem un likumdošanas aktiem apņemas: • nodrošināt nepārtrauktu vides izglītības kvalitātes pa augstināšanu, kas ļaus sagatavot augsti izglītotus speciālistus privātajam un publiskajam sektoram; • veikt pētījumus vides sistēmu un tehnoloģiju jomā; • veikt ārvalstīs izstrādātu tehnoloģiju un sistēmu adap tāciju Latvijas apstākļiem, realizējot pilotprojektus; • veikt pētījumus, kas būtu pamatā vides likumdošanas pārskatīšanai un jaunu prasību ieviešanai; • RTU realizēt inovatīvus projektus, kas vērsti uz resursu patēriņa un vides piesārņojuma samazināšanu izglītības procesā. 2007. gada nogalē tapa VASSI vides pārvaldības rokas grāmata, un institūta darbībām identificēto vides aspektu samazināšanai plānotie pasākumi no papīra ienāca arī ins titūta ikdienas darbībā – taupot resursus, šķirojot atkritu mus, katrā solī piedomājot, kā iespējams samazināt ietekmi uz vidi. Šo reālo vides uzdevumu veikšanā ir un turpmāk
vienmēr būs iesaistīti visi VASSI mācībspēki, darbinieki un studenti. Sistēmas ieviešana nav tikai ietekmes uz vidi samazinā šanas instruments, tas ir vienreizējs inovatīvs apmācības veids, kas ļauj iesaistīt studentus reālu projektu īstenošanā un tā palielināt studentu interesi par studiju kursu un par institūta darbību kopumā. Institūta radītais produkts – zināšanas – vērstas ne tikai uz sabiedrības esošo vajadzību apmierināšanu, bet galvenais zināšanu uzdevums ir veikt pārmaiņas sabiedrībā. Svarīgāka par tiešo ietekmi uz vidi, kas rodas zināšanu radīšanas pro cesā, ir produkta ietekme uz sabiedrību un pārmaiņas, ko tas rada sabiedrībā, un pēc šīm pārmaiņām var spriest par radītā produkta kvalitāti un tā radīšanai izlietoto resursu lietderību. P. S. Līdz ar 2008. gada atnākšanu VASSI kļuvis divreiz bagāts – mēs ieguvām 23 teorētiski un praktiski sagatavotus vides pārvaldības sistēmu speciālistus un ieviesām vides pārvaldības sistēmu! Tomēr vislielākais ieguvums ir tas, ka papildus akadēmiskai speciālistu izglītošanai reāli eksistējošas vides pārvaldības sistēmas uzturēšana un ne pārtraukta pilnveidošana parāda, kā no vārdiem pāriet pie darbiem.
Seminārs par modeļvadāmas programmatūras izstrādes tehnoloģijas studiju moduļa izveidi RTU studiju programmā «Datorsistēmas»
Aizvadītā gada nogalē 19. decembrī viesnīcas «Maritim Park Hotel Riga» konferenču zālē «Rīga» saistībā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansēto projektu notika se minārs «Modeļvadāmas programmatūras izstrādes tehnoloģijas studiju moduļa iz veide RTU studiju programmā «Datorsistēmas»». Seminārā plašāka auditorija un projekta galvenā mērķa grupa – studenti – tika iepazīstināti ar projekta mērķiem un sasnieg tajiem rezultātiem. Semināram reģistrējās un to apmeklēja 41 dalībnieks, to skaitā RTU Lietišķo datorsistēmu institūta direktors profesors J. Grundspeņķis un Transporta un sakaru institūta mācību pro rektors asoc. profesors B. Mišņevs, RTU akadēmiskā personāla pārstāvji un Lietišķo dator sistēmu institūta studenti. Semināru atklāja RTU mācību prorektors profesors U. Sukovskis, kas klātesošos iepazīs tināja ar projekta galvenajiem mērķiem, to sasniegšanas aktivitātēm un ietekmi. Semināra turpinājumā projekta zinātniskais koordinators profesors J. Osis nolasīja refe rātu «Daudzsološais ceļš no MDA uz programmatūras inženieriju kā inženieriju», kurā da lījās ar saviem zinātniskajiem uzskatiem, kāpēc programmatūras inženierijas industrija mūsdienās nav līdzīga pārējām inženierzinātnēm un kāpēc tieši modeļvadāmas arhitektū as (MDA) pieeja var risināt programmatūras izstrādes efektivitātes un kvalitātes problēmas, izraisot diskusiju starp klātesošajiem. Savukārt projekta mācību metodiskā koordinatore asoc. profesore O. Ņikiforova iepazīs tināja ar modeļvadāmas programmatūras izstrādes studiju moduļa mācību metodisko ma teriālu izstrādes gaitu un jau sasniegtajiem rezultātiem, akcentējot to ieviešanas specifiku RTU programmā «Datorsistēmas», bet, noslēdzot semināra pirmo daļu, projekta tehniskais
koordinators asoc. profesors P. Rusakovs izklāstīja projektā paredzētos Lietišķo datorzināt ņu katedras laboratorijas modernizācijas plānus. Pēc kafijas pauzes, kurā semināra dalībniekiem bija iespēja diskutēt neformālākā gaisot nē, inženierzinātņu doktore Ē. Asņina sāka semināra otro daļu, kas bija veltīta pētījumu veikšanas procesa izklāstam un orientēta uz klātesošajiem semināra dalībniekiem – studen tiem –, iedrošinot tos patstāvīgiem pētījumiem MDA jomā un iepazīstinot ar MDA principu lietošanu problēmvides modelēšanā. Par savu pētījumu gaitu stāstīja arī inženierzinātņu maģistre N. Pavlova un projekta vadī tājs inženierzinātņu maģistrs G. Alksnis. Semināru noslēdza doktorantu J. Grigorjeva, D. Buzdina un V. Zabiņako perspektīvāko pētījumu MDA jomā prezentācijas. Visbeidzot, pēc prezentācijām pie uzkodu galda klātesošajiem bija iespēja diskutēt ar pro jekta dalībniekiem par seminārā dzirdēto. Seminārs tika organizēts, īstenojot ESF līdzfinansēto projektu «Studiju moduļa izstrāde modeļvadāmai programmatūras attīstības tehnoloģijai datorsistēmas programmā» (līgums Nr. 2007/0080/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0008/0007). Projekta mērķis ir izstrādāt modeļvadāmas programmatūras attīstības tehnoloģijas studiju moduli RTU programmā «Datorsistēmas» ar bakalaurantūras, maģistrantūras un doktorantūras studentu mērķaudi toriju, īstenojot to jaunā, uz problēmu risinājumu orientētā studiju vidē un izmantojot jau nākās mācību metodes. Projekta īstenošanā piedalās gan Lietišķo datorzinātņu katedras (LDK) mācībspēki, gan arī doktoranti un maģistranti. Sīkāku informāciju par projektu var iegūt LDK mājaslapā http://www.cs.rtu.lv/ldk.
2008. gada 17. janvāris
FAKULTĀTĒS/APF
9
Pasniegtas gadskārtējās Gunta Boles balvas Īsi pirms Ziemassvētkiem RTU APF notika latviešu būvinženiera, RTU Goda dok tora un Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmes kavaliera Gunta Boles iedibinātās balvas pasniegšana. Izvērtējot Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes un Būvniecības fakultātes studentu sekmes, profesionālo aktivitāti ārpus tiešās studiju programmas apguves un izstrādāto stu diju darbu profesionālo kvalitāti, kā arī svešvalodu prasmi, žūrija ik gadu apbalvošanai iz vēlas vienu labāko studentu no katras fakultātes. Šogad Gunta Boles balva par izcilām sekmēm arhitektūras un pilsētplānošanas specialitā tē un augstā profesionālā līmenī izstrādātiem studiju projektiem piešķirta APF diplomandei Ievai Ozoliņai. No BF par labāko atzīts 1. kursa maģistrants Jānis Kreicburgs. I. Ozoliņa nupat aizstāvējusi diplomprojektu «Kultūras un dizaina centrs kvartāla revi talizācijas kontekstā Rīgā» un plāno turpināt studijas maģistrantūrā. Viņas izstrādātais ap būves priekšlikums kvartālā starp Dzirnavu, Puškina un Turgeņeva ielu saņēmis visaugs tāko vērtējumu. J. Kreicburgs RTU iegūtās zināšanas papildinājis, vienu semestri studējot Berlīnes Teh nikas un ekonomikas universitātē un strādājot starptautisku celtniecības projektu vadībā te pat Latvijā. Pavisam drīz Jānis dosies uz Šveices Federālo tehnoloģisko institūtu Lozannā apgūt materiālus maģistra darbam.
Evita Serjogina Līdz 28. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizai na muzejā skatāma RTU Arhitektūras un pilsētplā nošanas fakultātes absolventu diplomprojektu izstāde «Jaunaudze». Šogad profesionāļu un interesentu vērtē jumam nodots 41 diplomprojekts. Liela daļa darbu veltīti Rīgas pilsētvides attīstības, novārtā pamesto teritoriju lab iekārtošanas jautājumiem un transporta problēmu risinā jumiem. Kompleksās pilsētbūvnieciskās vīzijās, atsevišķu ēku un to grupu attīstības priekšlikumos ielas un apbūves elementi (dzīvojamās un biroju ēkas, rūpnīcas, ostas, no liktavas) atdzimst jaunā kvalitātē – dinamiskā vidē, kur in tegrēti mājokļi, iepirkšanās, izklaides un aktīvās atpūtas iespējas. Rīgas industriālo teritoriju transformācijai veltīta Annas Vasiļjevas Rīgas preču stacijas teritorijas attīstības vī zija (vadītājs prof. J. Krastiņš) un Arta Roķa skatījums uz bijušās RAF teritorijas attīstību Rīgā (vadītājs prof. G. Asaris). Ieva Lāce izstrādājusi novatorisku dzelzceļa
ietekmes telpas ainaviski funkcionālās revitalizācijas priekšlikumu «Industriālās ainavas parks Rīgas centra dzelzceļa loka telpā» (vadītājs asoc. prof. U. Bratuškins). Ekstensīvajai un degradētajai dzelzceļa loka telpai pieskaras arī Viktors Valgums, analizējot Rīgas dzelzceļa koridora integrācijas iespējas autotransporta sistēmā (vadītājs prof. J. Krastiņš). Savukārt Anita Grikova automaģistrāles virs dzelzceļa kontekstā plānojusi integrētā transporta koridora pieslēgumus Rīgas centrā un Pārdaugavā (vadītājs prof. J. Krastiņš). Madara Laure aicina atdzīvināt Zunda kanāla ūdensma las un Daugavas senkrasta teritoriju kā ostu ar dzīvojamām funkcijām (vadītājs doc. A. Lapiņš), bet Kristīne Grava pie dāvā idejas Ķīšezera publiskās telpas labiekārtojumam (va dītājs asoc. prof. U. Bratuškins). Humānu vīziju ar realitātes dvesmu starptautiskās li dostas «Rīga» teritorijas attīstībai piedāvā Jurģis Vizulis (vadītāji arhitekts A. Kronbergs un prof. G. Asaris). Uldis Logins izmantojis studiju gados krātās zināšanas, lai iz veidotu laikmetīgu memoriālo kompleksu Mārtiņa kapos
Āgenskalnā (vadītājs prof. I. Strautmanis). Īpašu jauno arhitektu uzmanību šogad pelnījušas vairākas Rīgas ielas. Trīs diplomandi piedāvā savu versiju par Kaln ciema ielas nākotni. Interesantas atziņas sniedz Tamāras Pazānes pētījums par Ropažu ielas identitāti (vadītāja doc. S. Treija). Azartiski, filozofiski meklējumi un vēlme paplašināt arhitektūras valodas izteiksmes līdzekļus un iespējas pētīt un modelēt lielmēroga pilsētas struktūru jau šama Alises Pļaviņas darbā «Brīvības ceļš Rīgā: pilsētvides konceptuālā modelēšana» (vadītājs doc. E. Bērziņš). Nesen notikušie starptautiskie plenēri un konkursi atbal sojas Sintijas Jonikānes diplomprojektā «Jaunā Rīgas centra Torņkalnā pilsētbūvnieciska vīzija» (vadītājs doc. E. Bērziņš) un Ievas Baumanes jaunā Pārdaugavas centra apbūves priekšlikumā (vadītājs asoc. prof. U. Bratuškins). Jaunas attīstības vīzijas izstrādātas arī dažām Latvijas un ārvalstu pilsētām. Ansis Klīdzējs vizualizējis Salacgrīvas nākotni pēc 20 gadiem (vadītājs doc. E. Bērziņš). Agita Put niņa izstrādājusi Ogres pilsētas centra ūdensmalu attīstības koncepciju (vadītājs doc. E. Bērziņš). Kuldīgas divu pilsētas centru – vēsturiskā un mūsdienu – paralēlās attīstības priekšlikumu veidojusi Sandra Smildziņa (vadītāja lekt. I. Miķelsone). Raivo Veisbergs ieskicē kvartāla attīstību Keilas pilsētā Igaunijā (vadītājs doc. A. Lapiņš). Madara Orupe diplomprojektā turpinājusi apmaiņas studiju laikā Eindhovenas Tehniskajā universitātē (Nīderlandē) sākto darbu pie dzīvojamo un daudzfunkcionālo darījuma ēku kompleksa Bijlmermeer Amsterdamā (vadītāja doc. S. Treija). Jaunie arhitekti ar smalku stila, gaumes un vēstures iz jūtu strādājuši ar arhitektūras mantojumu un pievērsušies ilgtspējīgas arhitektūras principu iedzīvināšanai. Harmonis ku jaunās un vēsturiskās arhitektūras dialogu piedāvā Edgars Suvorovs diplomprojektā «Dēseles ūdensdzirnavu kompleksa ilgstspējīga attīstība» (vadītāja doc. S. Treija) un Baiba Rutkovska, revitalizējot Līgutu muižas kompleksu (vadītājs prof. J. Krastiņš). Ekoloģiskās arhitektūras pamatpostulāti izmantoti arī Jeļenas Koņevas Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Rīgā attīstības vīzijā (vadītājs prof. J. Briņķis). Skatītāju vērtējumam nodoti vairāki sporta un atpūtas būvju, ārstniecības iestāžu un mākslas un mūzikas skolu projekti. Fakultātes dekāns asociētais profesors U. Bratuškins uz skata, ka diplomprojekts tradicionāli ir forma, kā augstskolu beigušais arhitekts uzrunā sabiedrību, nebaidoties vērst tās uzmanību arī uz problēmvietām, kas dažādu iemeslu dēļ palikušas ārpus reālajā darbā īstenojamām attīstības iecerēm. Šajā kontekstā izstāde uzlūkojama kā rosinājums uz sarunu, kuras turpinājums atkarīgs no visas sabiedrības ieinteresētības un labās gribas izpausmēm.
10
STUDENTU LAPA
RTU fakultāšu studentu pašpārvalžu vēlēšanas Arī 2007. gadā RTU SP aizvadīja ikgadējās RTU fakultāšu studentu pašpārvalžu (FSP) vēlēšanas. Šo vēlēšanu mērķis ir savākt vismaz 10% balsu, kas atbalstītu katras fakultātes aktīvākos studentus, kuri apvienojušies pašpārvaldēs. Vēlēšanas norisinā jās no 10. līdz 14. decembrim. Sešas no astoņām fakultātēm nepieciešamo minimumu – 10% no studējošo atbalsta – ieguva jau pirmajās divās balsošanas dienās, bet pēc kopējās balsu skaitīšanas 14. decembrī procentuāli visvairāk – 18,7% – ieguva MLĶF SP. Otrajā vietā – DITF SP (17,8%), trešajā –
2008. gada 17. janvāris
EEF SP (13,6%), tālāk – ETF SP (13,2%), TMF SP (13,0%), APF SP (14,5%), BF SP (12,6%) un IEF SP (11,2%). No vairāk nekā 14 tūkstošiem pilna laika un neklātienes RTU studentu, kuri varēja balsot par savas fakultātes studentiem, savu pretimnākšanu izteica tikai 2042, kas ir tikai 13,7%. Vēlēšanu iecirkņi darbojās katrā RTU mācību ēkā visas piecas vēlēšanu dienas. Varam se cināt, ka studenti ir maz informēti par notiekošo ārpus lekcijām universitātē. Šajā gadā varētu īpaši uzteikt MLĶF, DITF, IEF studentu pašpārvaldes, kas ar savu cil vēku fotogrāfijām, mudinošiem plakātiem un aktīviem cilvēkiem centās padarīt šo procesu atraktīvāku. Likumsakarīgi, ka MLĶF SP un DITF SP ir ieguvušas procentuāli vislielāko atbalstu, bet IEF SP savāca visvairāk balsu – 581. Šīs vēlēšanas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā students var paust savu viedokli par savas fakultātes pašpārvaldes darbību, tāpēc noteikti vēlētos aicināt visus studentus arī šogad pievērst tās darbam uzmanību un izmantot savu balsi fakultātes pašpārvaldes vēlē šanās. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Elīna Indriksone
«Zaļo patruļu» noslēguma pasākums
«Zaļo patruļu» noslēguma pasākuma dalībnieki.
Žūrija: Vita Jaunzeme (projekta «Pēdas» vadītāja), Arturs Irbe, Raimonds Vējonis (LR vides ministrs), profesore Dagnija Blumberga (Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore) un Sarma Valtere (RTU vadošā pētniece).
Sudoku
Sudoku
Zaļo patruļnieku koordinatore Anna Vološčuka
Uzvarētāju komanda: Madara Doniņa, Ilze Sabule, Aiga Barisa un Santa Akmentiņa.
Sudoku
2007. gada 5. decembrī Vides ministrijas telpās pro jekta «Pēdas» vides monitoringa programmas «Zaļās patruļas» dalībnieki iepazīstināja ar pirmās sezonas rezultātiem vides ministru Raimondu Vējoni, Vi des aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) profesori Dagniju Blumbergu, projekta «Pēdas» va dītāju Vitu Jaunzemi, VASSI vadošo pētnieci Sarmu Valteri, kā arī olimpieti Artūru Irbi, kas piekritis būt par «Zaļo patruļu» patronu. Īstenojot «Zaļo patruļu» programmu, VASSI 1. kursa studenti apsekoja zaļās zonas Rīgā, konstatējot to piesārņojuma līmeni. Prezentāciju laikā studenti, kas bija sadalīti sešās ko mandās, stāstīja par apsekoto teritoriju un tajā konstatēto piesārņojuma līmeni, apliecinot to ar fotogrāfijām, kā arī iepazīstināja ar apsekoto teritoriju iedzīvotāju aptaujas re zultātiem. Studenti bija mēģinājuši atrast piesārņoto teri toriju apsaimniekotājus un piesārņojuma avotus. 1. grupa – Jānis Neilands, Irina Narožnova, Zane Sproģe, Tatjana Radčenko; 2. grupa – Ilvija Saulīte, Jānis Katkēvičs, Anna Graudiņa, Vera Suhova; 3. grupa – Inese Vilciņa, Valērija Beļacka, Liene Skangale, Andrejs Semeņako; 4. grupa – Oksana Skorobogača, Arturs Krūmiņš, Linda Drukmane, Jānis Kuplaste; 5. grupa – Santa Akmentiņa, Aiga Barisa, Ilze Sabule, Madara Doniņa, Lelde Krēsliņa; 6. grupa – Mārtiņš Pelšs, Edgars Francmanis, Elīna Šīmane, Anna Beloborodko, Zane Rožkalne. Par labāko komandu tika atzīta Jaunciemu apsekojusī komanda – Santa Akmentiņa (komandas kapteine), Aiga Barisa, Ilze Sabule, Madara Doniņa, Lelde Krēsliņa.
2008. gada 17. janvāris
STUDENTU LAPA
Gada mācībspēks 2007
Gads nu pagājis, kopš godinājām un teicām paldies labākajiem mācībspēkiem katrā fakultātē. Arī pagājušā gada nogalē veicām anketēšanu studentu vidū, lai noskaidrotu, kas, pēc viņu domām, ir izpelnījies titulu «Gada labākais mācībspēks 2007». Anketā bija trīs ailītes, kurās studenti varēja minēt trīs sev tīkamākos mācībspēkus, kā arī pamatot savu izvēli. Patīkami, ka arī maģistrantūras un doktorantūras studenti pauduši savu viedokli, tā padarot aptauju daudz plašāku un daudzpusīgāku. Apbalvošanas ceremonijā, kas notika 21. decembrī, suminājām trīs labākos no katras fakultātes: J. Biršu, M. Fersteru, I. Jurāni no APF; A. Strautu, K. Brīvkalnu, J. Jankovski no ETF; J. Dirbu, A. Dolgiceru, E.Ketneri no EEF; J. Grundspeņķi, A. Kovancovu, A. Riekstiņu no DITF; V. Šnepu-Šnepi, G. Zalcmani, D. Santalovu no TMF; J. Biršu, M. Vilnīti, I. Klemenoku no BF; J. Blūmu, M. Jansoni, M. Kalniņu no MLĶF; E. Sarkani-Gaili, J. Jakubāni, A. Čeveru no IEF. Kuri no šiem katras fakultātes trim izvirzītajiem pārstāvjiem ieguva vislielāko atzinību studentu vidū, un kāpēc? Piedāvājam anketās minētos raksturojumus. APF J. Biršs – kvalificēts speciālists, interesanti, saistoši stāsta, runātīgs, lasītās lekcijas ļoti spilgtas, spēj ar atdevi pasniegt savu priekšmetu, dzīvesgudrs, uz katru lekciju studenti nāk kā uz šovu, nav pat vēlme no rīta ilgāk pagulēt. ETF A. Strauts – detalizēts izklāsts, labs mācībspēks, kas ne tikai māca, bet interesējas arī par studentiem kā cilvēkiem, saprotošs, labi organizē studiju darbu, labi izplānots semestris, izpalīdzīgs cilvēks, attīsta studentu domāšanas procesu.
11
EEF J. Dirba – laba attieksme pret studentiem, laba lekciju lasīšana, mūžīgs optimisms, smaids, interesanta lekciju pasniegšanas metode, labi piemēri no dzīves, ne tikai sauss vielas izklāsts, dziļas priekšmeta zināšanas, spēj ieinteresēt studentus par savu priekšmetu. DITF J. Grundspeņķis – saprotamas lekcijas, saprotami piemēri, labs kontakts ar studentiem, nav pat ticams, ka apskatāmā tēma ir grūta, lekcijas izklāsts normālā tempā, profesionāls. TMF V. Šneps-Šnepe – plašas zināšanas, pieredze, pozitīva attieksme pret studentiem, gatavs tiem palīdzēt, interesantas lekcijas, noderīgi padomi, vispusīgs, vienmēr labi jautājumi. BF J. Biršs – prot ieinteresēt studentus, labi prezentē, labi piemēri no dzīves, vienkārši lielisks, visu laiku labākais pasniedzējs, prasīgs, bet aizraujošs un interesants. MLĶF J. Blūms – izcils pasniedzējs, prot atrast kontaktu ar auditoriju, atbild uz visiem jautājumiem, interesanti eksperimenti, padarot aizraujošākas lekcijas, nekad nav garlaicīgi, jūtams, ka ieguldīts liels darbs, vienmēr sagatavojies lekcijām, nosvērts, ar humoru. IEF E. Sarkane-Gaile – lieliski apvienotas akadēmiskās un praktiskās zināšanas, kas tiek pasniegtas, izmantojot modernās tehnoloģijas. Pasniegšanas pieeja ir saistoša studentiem, lieliski pārvalda lielu auditoriju, spēj piesaistīt uzmanību. Paldies jums visiem, ka esat, ka spējat aizraut studentus ar savu pasniegšanas prasmi, personību un profesionalitāti. Lai veiksme un radošais gars pavada arī turpmāk, vadot studentus pa zināšanu takām! Elīza Bukovska, SP Studiju nodaļas vadītāja
2. RTU matemātikas olimpiāde «Mosties, gaišais prāts! 2. RTU matemātikas olimpi āde ir klāt!» Šāds sauklis aicināja visus RTU gaišos prātus apliecināt sevi un piedalīties 2. RTU matemātikas olimpiādē, kas no tika pērn, 2. novembrī. Atsaucība bija liela, tāpat kā pir majā olimpiādē, un gribētāju bija daudz – vairāk nekā 130 dalībnieku. Nācās rīkot atlases kārtu, kur no visiem gribētājiem tika atlasīti 50 labākie, kas arī sacentās par galveno balvu. Konkurence bija sīva, un tika izcīnītas trīs pirmās vietas – uzvarētāju godā tika Sergejs Katušenoks (MLĶF), Agnis Liukis (DITF), Pēteris Šķēls (BF). Četras otrās vietas dalīja Dmitrijs Skripņiks (ETF), Jurijs Varneļs (EEF), Nauris Vasiļevskis (ETF), Kirils Zinovjevs (MLĶF); trīs trešās vietas – Mihails Kovaļskis (MLĶF), Agnese Pas tare (TMF), Oļegs Mors (DITF). Pēc rezultātu apkopošanas ceļojošais kauss atkal nonāca Materiālzinātņu un lietišķās ķīmijas fakultātes īpašumā. Kurš to iegūs šogad? To atkal izšķirs godīgais un veselīgais cīņasgars. «Ar zināšanām vien nepietiek – tās jāliek lietā. Ar gribēšanu vien nepietiek – ir jādara.» (J. V. Gēte) Ir patiess prieks par aktīvajiem un gudrajiem jauniešiem, kas, liekot lietā savas zināšanas, dara un sasniedz mērķi. Prieks arī par to, ka gaišo prātu RTU ir tik daudz! Gada no galē tie atkal tiks pulcināti vienuviet – tāpēc nesnaužam un darbojamies! Lai izdodas! Elīza Bukovska, SP Studiju nodaļas vadītāja Rīgas Tehniskās universitātes avīze
Ienāc! rtus.rtu.lv s avots! https://o tavs e-pasts, tavs informācija
Tavas studijas, tavs darbs,
Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658. Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.
12
STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ
2008. gada 17. janvāris
16. decembra pēcpusdienā koncertzālē «Ave sol» pulcējās RTU mākslinieciskie ko lektīvi, lai ar priekšnesumiem Ziemassvētku noskaņās priecētu gan atnākušos vie sus, gan paši iejustos klausītāju lomā. Piedaloties koriem «Delta» un «Gaudeamus», an sambļiem «Jauna nianse» un «Vecpilsētas dziedātāji», stīgu ansamblim «Gaiva» un pūtēju orķestrim «SPO», kā arī teātra studijām «Spēle» un «Kamertonis», tika uzburta daudzveidī ga un sirsnīga svētku noskaņa, skanot gan tautas, gan sakrālajai mūzikai, gan mīlas dzejai, gan tradicionālajiem Ziemassvētku laika dzejoļiem. Koncertā piedalījās arī konkursa «Put nu bērni» 2006. gada laureāte Laima Lediņa. Koncerta noslēgumā īpašs paldies par gandrīz 40 gadu ilgu darbu ar sieviešu kori «Del ta» tika teikts diriģentei Dainai Klišānei. Pēc koncerta visus koncerta dalībniekus un vie sus ar nebēdnīgām dziesmām priecēja jautrie «Rūķu skolas» rūķi, kas arī apdāvināja māks liniecisko kolektīvu vadītājus. Vakars turpinājās sirsnīgās sarunās pie karstvīna krūzes un piparkūkām. Prieka asaras un gandarījums par paveikto ne tikai šajā gadā, bet arī daudzos, daudzos iepriekšējos bija ne vien mūsu mīļās Dainas Klišānes, bet arī koncerta režisores, Studentu kluba direktores Asjas Visockas smaidošajā sejā, kura šajā decembrī atskatījās uz savu 30 gadu veikumu. Zane Opincāne, koncerta vadītāja
RTU ziemas saulgriežus atzīmēja 18. decembrī ar tautas mūzikas koncertu «Atīt svātki dancodami». Par tradīciju kļuvušais ziemas saulgriežu pasākums pulcināja ne vien ilggadējus interesentus, bet arī jaunus – jo sevišķi ģimenes un bērnus. Apmeklētāji varēja ne tikai priecēt ausis un izlocīt kājas, bet arī iemācīties ko jaunu ziemas lietu darbnīcās, kas notika pirms koncerta, – kopā ar Valdi Piņķi bija iespēja pagatavot puzurus, Ilze Kļa viņa ar palīgiem ierādīja tradicionālo svētku rotājumu darināšanu. Apgūt rotaļas un spēles līdzēja Dāvis Stalts, Kristīne Kārkle un grupa «Vecpilsētas dziedātāji». Ģimeniskā un ne piespiestā gaisotnē noritēja arī grupu «Iļģi» un «Lāns» koncerts. Neizpalika arī danči va kara noslēgumā, ko spēlēja Ilga Reizniece. Pozitīvā gaisotne un milzīgais apmeklētāju skaits vēlreiz pierāda, ka tradīcijas ir aktuālas arī mūsdienās. Uz tikšanos nākamā saulgriežu cikla koncertā – Lieldienās! Ja vēlies tajā piedalīties jau kā dalībnieks, «Vecpilsētas dziedātāji» laipni aicina savā pulkā. Zane Opincāne, RTU Studentu klubs RTU jauniešu vokālā ansambļa «Jauna nianse» muzikālā izrāde «Rūķu skola» visu decembri priecējusi mazos skatītājus un turpinās to darīt arī janvārī. Jaukie, sirsnīgie rūķi Zemenīte, Podziņa, Miegainīte, Tirkšķis, Rūdis un viņu skolotājs nu pazīstami ne tikai Rīgas bērnudārzos un sākumskolās, bet arī Ogrē, Jaunmārupē un Irlavā. Vēl ciemos pa kupenām jādodas uz Krimuldu un Liepāju. Šī izrāde ansamblim nudien ir gaišs brīnums, jo dziedātājiem kā aktieriem ar ļoti mazu pieredzi izdevies izveidot to spraigu un aizkustinošu. Par to liecināja atraktīvā, dzīvā aktier spēle, kas aizrāva ne tikai bērnus, bet arī viņu vecākus un skolotājus. «Rūķu skola» ir ansambļa dalībnieku kopējais garadarbs – viņi paši gan rakstīja scenāriju, gan šūdināja tērpus, gan aranžēja dziesmas, gan iestudēja izrādi. «Tieši par «KOPĀ» ir vis lielākais gandarījums un prieks!» – tā atzīst «Jautra nianse». Kristīne Logina, Latvijas Kultūras koledžas amatierteātru režijas 1. kursa studente,kas decembrī praktizējās RTU Studentu klubā un Kultūras centrā Mūsu «RTU Spice 2007» par erudītāko atzītā Būvniecības fakultātes komanda – Jā nis Beķers, Elīna Indriksone, Laura Dembovska, Santa Ieviņa un Verners Martinovs – un vēl citi tūristu grupas dalībnieki gada nogalē iekaroja augstākās Alpu kalnu virsotnes un pa tiešām pabija spicēs – 3000 m augstumā Austrijā, Insbrukas apkārtnē. Ceļojums, kalni, sniegs, saule, kompānija, kā arī Jaungada sagaidīšana bija SUPER KO LOSĀLA! Seko līdzi Studentu kluba «Ceļotāju klubiņa» informācijai un brauc kopā ar mums! Asja Visocka, RTU Studentu kluba direktore Ar spožiem koncertiem 2007. gada nogali pavadīja RTU vīru koris «Gaudeamus» un vokālā grupa «Putni». Rūpīgais darbs vainagojies arī ar taustāmu rezultātu ierakstu diskos «Mūzika vīru korim» un «Ekumēniskie Ziemassvētki», kurus iespējams iegādāties ne tikai mūzikas ierakstu veikalos, bet arī RTU Studentu klubā, Kaļķu ielā 1–216. Daži jauki mirkļi no «1/2 nakts balles» foto salona. Foto: Ojārs Millers.