Nr 12 26 01 2006

Nr. 12 (1304) 2006. gada 26. janvāris

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

Sveicam RTU zinātniekus!

SIA Lattelekom, Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Izglītības fonds 18. janvārī Lattelekom zālē (Dzirnavu ielā 105) pasniedza Gada balvas zinātniekiem par izcilu veikumu un mūža devumu telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs. Gada balvas laureātu vidū ir arī vairāki RTU zinātnieki un radošie praktiķi.

Zelta medaļu, diplomu un stipendiju saņēma LZA korespondētājloceklis, RTU profesors Jurijs Merkurjevs par darbu kopu Loģistikas sistēmu imitācijas modelēšanas metožu un līdzekļu izstrāde un izmantošana un RTU emeritētais profesors Gunārs Raņķis par ieguldījumu Latvijas telekomunikāciju attīstībā. Sudraba medaļu, diplomu un stipendiju saņēma arī ETF Elektronikas pamatu katedras asistente Tatjana Solovjova par darbu Mikroviļņu izplatīšanās telpās.

Sveicam Gada balvas saņēmējus!

Foto: Eduards Lapsa.

Kāpēc RTU vajadzīgs BSRUN? Asoc. profesors ELMĀRS BEĶERIS, mācību prorektors Tādas domas malās pa galvu, veroties tumsā gaistošajā Igaunijas kontinentālajā krastā, kad prāmis veda piecus RTU vīrus uz Baltic Sea Region Universities Network (no šejienes tas BSRUN) semināru Sāremā. Pēc divām dienām atpakaļceļā tāda paša prāmja bāriņā no līdzbraucēja izskanēja: «Jā, visur kaut kas notiek!» Bet, ja notiek, tad ir vērts paskatīties, kāpēc un kā. Tā tad nu būtu atbilde uz virsrakstā likto jautājumu.

BSRUN izveidoja 2000. gadā pēc Turku Universitātes ierosmes, un tagad šis tīkls aptver jau 33 augstskolas no Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas. Regulāri tiek rīkoti semināri par dažādām tēmām, kas saistītas ar augstskolu darbību mūsdienu strauji mainīgajā vidē. Šoreiz semināra tēma: Fakultātes vadīšana un administrēšana, un uz to no RTU devās mūsu jaunie (pēc postenī pavadītā

Beidzot dekāni var mierīgi aprunāties.

No kreisās: ETF dekāns G. Balodis un DITF dekāns U. Sukovskis.

laika) dekāni G. Balodis (ETF), J. Smirnovs (BF), U. Sukovskis (DITF), arī postenī jaunais TMF dekāna vietnieks J. Mazais un nu jau ne jaunais mācību prorektors.

Viļņas Universitāte atveda 13 cilvēku blici, bet LU sešu cilvēku delegācijā bija trīs gados pavisam jauniņi fakultāšu izpilddirektori. Par savām problēmām, darbību un plāniem stāstīja visai dažādu augstskolu sūtņi no piecām valstīm. Problēmas ļoti pazīstamas, risinājumu meklējumi dažādi. Kas palika prātā? l Centieni profesionalizēt administrēšanu, atdalīt tīri akadēmisko lietu pārzināšanu, kas būtu galvenais dekāna uzdevums, no saimniecisko un vispārējo organizatorisko uzdevumu veikšanas. Četrdesmit triju semināra dalībnieku vidū bija septiņi fakultāšu administratori (saukti dažādi: administratīvais direktors, izpilddirektors, administrācijas vadītājs; dekāni mainās, bet šie profesionālie vadītāji paliek), divi universitāšu administratīvie direktori, kas atbrīvo rektoru no ļoti daudziem tieši ar akadēmiskām un zinātnes lietām nesaistītiem kreņķiem. l Arvien lielāka vērība tiek veltīta stratēģiskai plānošanai – dažās universitātēs ir stratēģiskās plānošanas komiteja un atbilstoša nosaukuma prorektors. l Nolūkā tikt galā ar ES finansējuma iegūšanas un apgūšanas problēmām Viļņas Universitātē izveidota ES fondu pārvaldīšanas daļa. l Tiek meklēti risinājumi organizatoriskam nodrošinājumam gan viena reģiona augstskolu sadarbībai, tā ekonomējot resursus un samazinot dažādas dublēšanās, gan horizontālo saišu stiprināšanai augstskolas iekšienē nolūkā racionālāk izmantot intelektuālos resursus. l Liela vērība tiek pievērsta informācijas sistēmu tādai attīstībai, kas labāk kalpotu gan pasniedzējam, gan studentam – pieeja priekšmetu reģistram, studiju plāniem, informācijai par sevi. LU Ekonomikas fakultāte izvirzījusi uzdevumu kļūt par studentiem visdraudzīgāko fakultāti Latvijā – tādā nozīmē, ka tiek nodrošināts vislabākais serviss, pilnīgi apzinoties, ka «lēts serviss ir slikts serviss».

Garajā atpakaļceļā bija iespēja daudz ko pārrunāt, brieda apņemšanās ķerties klāt dažām samilzušām lietām. Bet nāks atkal nedēļa ar tūlīt risināmiem steidzamajiem jautājumiem un... Varbūt mums tiešām derētu kāda spečuku grupiņa ar uzdevumu Raksta autora foto. «... un ikdienā nezaudēt zvaigznes»?

Rīga–Sāremā–Rīga, 2006. gada 12.–14. janvāris

2

INFORMĀCIJA

Apsveicam MLĶF asistenti zinātniskajā darbā doktoranti Nelli Batenko, kas 2005. gada 22. decembrī aizstāvējusi promocijas darbu 2,5-bisheteroarilaizvietotu 1,4-benzohinonu sintēze un ieguvusi ķīmijas doktora zinātnisko grādu organiskās ķīmijas apakšnozarē.

2006. gada 26. janvāris

Februārī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Sagatavošanas kursu direktori Antu Strodi, Humanitārā institūta apkopēju Vilhelmīni Larku, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes lektori Aleksandru Ķiploku, Transporta un mašīnzinību fakultātes apkopēju Anitu Rodi, Valodu institūta vecāko laboranti Velgu Vējiņu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes apkopēju Ausmu Vilhelmsoni, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes docentu Jāni Kajaku, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes asociēto profesoru Ansi Klūgu, Lomonosova ielas kompleksa pārvaldnieku Viktoru Gorbunovu, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Irīnu Vereščaginu, Galvenās ēkas saimniecības dienesta apkopēju Tatjanu Aleksejevu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes vadošo speciālisti Ludmilu Novikovu.

Stipendiju konkurss studentiem un maģistrantiem 2005./2006. m. g. 2. semestrī Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma Izglītībai, zinātnei un kultūrai izsludina stipendiju konkursu šādās jomās: autoceļu izpēte un būvniecības tehnoloģija; aizsardzība pret koroziju; farmācijas ķīmija un bioloģiski aktīvu vielu sintēze (S. Hillera stipendija); dzelzceļa transporta specialitātes; gāzes tehnoloģija; telekomunikāciju inženierzinātnes; ēku celtniecība.

Pieteikumam obligāti jāpievieno fakultātes, kurā mācās pretendents, apstiprināts noraksts no atzīmju grāmatiņas par visiem mācību semestriem ar aprēķinātu vidējo atzīmi, kā arī studenta vai maģistranta raksturojums no dekanāta vai profilējošās katedras (institūta) un/vai raksturojums no zinātniskā darba vadītāja.

Maģistranti pievieno arī curriculum vitae (CV).

Pieteikumu dokumenti veicināšanas stipendijām iesniedzami divos eksemplāros valsts valodā. Pieteikumi konkursam jāiesniedz līdz 2006. gada 10. februārim (pēc ziemas eksāmenu sesijas).

Sīkāku informāciju pretendenti var iegūt savās fakultātēs, kā arī mērķprogrammas birojā Kuldīgas ielā 45b (ieeja no Gregora ielas RITI ēkā, 205. kabinets) katru darbdienu no 10.00 līdz 16.00, tālrunis 7067765.

Sabiedriskais transports – 21. un 9. maršruta trolejbuss; 38. un 4. maršruta autobuss līdz pieturai Kuldīgas iela, 7. maršruta trolejbuss (galapunkts), 2. maršruta tramvajs (Zasulauka stacija), vilciens (stacija Zasulauks).

LIF mērķprogrammas Izglītībai, zinātnei un kultūrai birojs

RTU seminārs Sabiedriskās attiecības augstskolā EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente 14. un 21. janvārī RTU notika Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta organizētais informatīvi izglītojošais seminārs Sabiedriskās attiecības augstskolā, kura dalībnieki – RTU darbinieki un studenti – mācījās pareizi strādāt ar masu medijiem un analizēja augstskolas sabiedrisko attiecību iespējas Latvijā.

Semināra programmu sastādīja un semināru vadīja a/s Diena sabiedrisko attiecību projektu vadītāja un LU lektore Mg. sc. soc. Lolita Stašāne un preses un mediju speciālists Mg. sc. soc. Kaspars Rūklis.

L. Stašāne sniedza globālu skatījumu uz RTU sabiedrisko attiecību speciālistu darbu un uz universitātes sabiedrisko attiecību un reklāmas vietu mūsdienu informācijas telpā, izklāstot mediju sistēmas specifiku Latvijā, kā arī mediju auditorijas mērīšanas metodes, ko ir svarīgi izprast augstskolas pārstāvjiem, kas strādā ar plašsaziņas līdzekļiem.

Savukārt Kaspars Rūklis sniedza praktiskus padomus par to, kā strādāt ar žurnālistiem, kā veiksmīgi veidot kontaktus, kā gatavoties intervijām, kā ģērbties, piedaloties televīzijas raidījumu ierakstos, un kādi ir spēles noteikumi, sniedzot intervijas un informāciju plašsaziņas līdzekļiem – kādas ir informācijas sniedzēja tiesības, kādi pienākumi, ko žurnālisti gaida no informācijas avota utt.

Piedāvājam nelielu ieskatu – ABC darbam ar medijiem: • vienmēr sakiet patiesību (noklusētais nav meli), • esiet godīgs un precīzs – no tā ir atkarīga jūsu reputācija un uzticamība, • atzīstiet, ja nezināt atbildi uz jautājumu, un piedāvājiet sameklēt atbildi, cik ātri vien iespējams, • labojiet kļūdas nekavējoties – nekautrējieties zvanīt žurnālistiem, • nelietojiet žargonu, • uzskatiet, ka viss, ko jūs sakāt, var tikt publicēts, pat ja žurnālists ir jūsu draugs, • vienmēr atbildiet uz žurnālistu telefonu zvaniem, • nekad nesakiet: «Nav komentāru!», • esiet apveltīts ar humora izjūtu – tas palīdzēs.

Semināra dalībnieki K. Rūkļa vadībā varēja arī praktiski izmantot apgūto interviju sniegšanas tehniku un, veidojot improvizētas intervijas ar iepriekš noteiktu mērķi un mērķauditoriju, iejusties gan žurnālistu, gan interviju sniedzēju lomā. Tika iztirzāta arī augstskolas loma, raugoties uz RTU no žurnālista perspektīvas, un veikta RTU sabiedrisko attiecību SWOT (angļu valodā: S – strengths – stiprās puses; W – weaknesses – vājās puses; O – opportunities – iespējas; T – threats – draudi) analīze.

Veicot RTU sabiedrisko attiecību analīzi, semināra dalībnieki nodarbību laikā pārliecinājās, ka viena no svarīgākajām jomām, kurā RTU varētu vēl vairāk paplašināt savu darbību un kura palīdzētu spodrināt RTU tēlu, ir RTU speciālistu kā inženierzinātņu ekspertu uzstāšanās nacionālajos masu medijos, sniedzot informāciju par dažādiem viņu kompetencē esošiem jautājumiem un izskaidrojot sabiedrībai aktuālas specifiskas tēmas.

Pēc aptaujāto semināra dalībnieku teiktā, šādu semināru organizēšanai noteikti vajadzētu kļūt par universitātes tradīciju. Kā atzina RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Māra Sniķere: «Šāda veida semināri pieredzējušiem un atzītiem RTU speciālistiem sniedz iespēju gūt teorētiskas un praktiskas zināšanas sabiedriskajās attiecībās – jomā, kam ir minimāla saistība ar inženierzinātnēm, taču bez kuras universitāte nevar iztikt, konkurējot ar citām Latvijas augstskolām. Lai sekmētu pozitīva RTU tēla veidošanu, ikviens universitātes speciālists ir aicināts apmeklēt izglītojošos seminārus un, sadarbojoties ar masu medijiem, veicināt pēc iespējas labākas sabiedriskās domas un RTU reputācijas veidošanu.»

Semināra dalībnieki modelē preses konferenci. Foto:

Alīna Grīnberga.

2006. gada 26. janvāris

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

3

Siemens stipendijas studijām Vācijā, Brēmenes universitātē RTU Starptautisko attiecību centrs izsludina ikgadējo konkursu uz Siemens programmas Youth and Knowledge stipendijām, kas paredzētas gadu ilgām studijām Brēmenes universitātē.

Stipendijas studijām 2006./07. akadēmiskajā gadā tiks piešķirtas trijiem RTU studentiem, kas pašlaik studē 3.–5. kursā DITF, ETF, EEF vai TMF. RTU studentiem iespēja saņemt Siemens finansējumu dalībai šajā programmā tiek piedāvāta jau piekto gadu. Stipendijā iekļauts arī intensīvo vācu valodas vasaras kursu apmeklējums pirms studiju sākšanas. Studiju noslēgumā iespējams veikt trīs mēnešus ilgu praksi kādā no Siemens uzņēmumiem Brēmenē, Nirnbergā vai Minhenē.

No pretendentiem tiek prasīts skaidri definēts studiju mērķis, ļoti labas sekmes līdzšinējās studijās, kā arī labas vācu un/vai angļu valodas zināšanas.

Pieteikuma dokumenti: - biogrāfija (CV) vācu vai angļu valodā; - motivācijas vēstule ar iecerētā studiju plāna aprakstu vācu vai angļu valodā (individuālo plānu studijām Brēmenē pretendents sastāda kopā ar savas studiju programmas vadītāju, vadoties no Brēmenes universitātes mājaslapā atrodamās informācijas); - universitātes sekmju izrakstu (arī diplomu) kopijas; - akadēmiskā personāla rekomendācijas vēstule vācu vai angļu valodā.

Gatavojot pieteikumus, iespējams sazināties arī ar iepriekšējo gadu Siemens stipendiātiem, kuru kontaktdatus var saņemt RTU SSAD Starptautisko attiecību centrā.

Pieteikumi jāiesniedz RTU SSAD Starptautisko attiecību centrā Kaļķu ielā 1, 222. telpā līdz š. g. 1. martam. Tālrunis informācijai: 7089012, e-pasts: alina@rtu.lv.

Ar Siemens stipendiju uz Brēmeni MIHAILS STOROŽENKO, ETF 2. kursa maģistrants, SIA Telemaks tehniskais direktors Kā tas viss sākās? Kādā jaukā dienā RTU izsludināja konkursu Siemens Youth & Knowledge programmas stipendijai studijām Brēmenes (Vācija) universitātē. Šis fakts man kļuva zināms no parasta sludinājuma uz informācijas dēļa mūsu fakultātes vestibilā. Sākumā es diezgan skeptiski izlasīju visu informāciju uz dzeltenas papīra lapas, tomēr tajā brīdī sākās ilgstošs pārdomu process: toreiz es jau biju maģistrantūrā pabeidzis pirmo kursu, līdz studiju beigām pēc plāna palicis tikai viens gads… Šis fakts man lika aizdomāties par to, ka es vēl varētu paspēt izmantot pēdējo iespēju un īstenot jebkura nopietna studenta sapni – piedalīties akadēmiskās apmaiņas programmā, dalīties pieredzē ar ārzemju kolēģiem, izbaudīt Eiropas izglītības līmeņa priekšrocības, galu galā, vienkārši padzīvot neatkarīgi svešā valstī, internacionālā vidē un līdz ar to iegūt nenovērtējamu pieredzi, kas noteikti palīdzētu turpmākajā dzīvē.

Apsvēris visus par un pret, ķēros pie sagatavošanas darbiem. Trīs lietas, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir: CV, kurā pēc iespējas korekti jāsniedz izsmeļoša informācija par sevi; atzīmju izraksts (tajā jau ir par vēlu kaut ko labot, vai ne?), un pats svarīgākais dokuments ir pieteikuma vēstule, kura pēc būtības ir rakstiski noformēts pamatojums, lai konkursā izraudzītos tieši jūsu kandidatūru. Jāpiebilst, ka dokumenti, pēc konkursa noteikumiem, var tikt iesniegti gan angļu, gan vācu valodā, tomēr – būšu atklāts – vācu valodai tiek dota priekšroka. Tas arī ir loģiski, ņemot vērā to, ka plānojat doties uz Vāciju. Pieteikuma vēstulei (Bewerbungsschreiben) jāsatur pēc iespējas konkrētas un lakoniski izteiktas domas par jūsu mērķiem apmaiņas programmā, akadēmiskais plāns studijām Brēmenes universitātē, pamatojums jūsu kandidatūras izvēlei, kā arī programmas izvēles iemesli. Jo vairāk uzmanības un spēka ziedosiet dokumentu sagatavošanai un iesniegšanai, jo acīmredzamāka būs jūsu mērķu nopietnība, jo lielākas ir jūsu izredzes piedalīties konkursa otrajā kārtā.

Ja veiksme ir jūsu pusē, tad jūs aicinās uz interviju, kura notiks vācu vai/un angļu valodā. Tajā jums jau verbālā formā būs jāapliecina sava gatavība piedalīties apmaiņas programmā, jāatbild uz dažiem ne visai āķīgiem jautājumiem, galvenais – neuztraukties un būt pārliecinātam par sevi, ka arī taktiskam.

Nu, lūk, tas arī viss, tik viegli izklausās, bet realitātē tam jāvelta diezgan daudz enerģijas. Bet tas noteikti ir tā vērts!

Bija pagājis jau samērā ilgs laiks, kad mani beidzot iepriecināja kādas Starptautisko attiecību centra darbinieces maigā balss, paziņojot, ka mana kandidatūra akceptēta visos konkursa līmeņos. Es un vēl divi puiši no RTU tikām iekļauti stipendiātu sarakstā. Tālāk mana dzīve kādu laiku riņķoja tikai ap šo notikumu. Atlikušajā laikā bija daudz kas jāpaveic gan darbā, gan mācībās, gan privātajā dzīvē. Par laimi, toreiz man nebija nepieciešams pēc iespējas ātrāk iegūt maģistra grādu, jo tajā brīdī es jau strādāju nopietnā firmā, kurā turpinu darboties arī tagad, būdams pēdējā kursa students. Labākais variants, kā rīkoties, bija akadēmiskais atvaļinājums, kuru arī noformēju bez problēmām, saņemot atbalstu no savas fakultātes dekāna puses. Viss notika ātri, un es aizbraucu uz Vāciju!

Brēmene ir burvīga pilsēta, kur bagāta vēsture un kultūra dzīvo līdzās ar moderno industriju un augstāko tehnoloģiju attīstību Eiropas līmenī. Brēmenes universitāte ir viena no labākajām tehniskajām augstskolām visā Vācijā. Bagāta tehniskā bāze, kolosāls – pēc Latvijas mērogiem – Campus, kā tur pieņemts saukt studentu pilsētiņas.

Universitāte atrodas pilsētas nomalē, labi apzaļumotā rajonā, ērta satiksme, univer-

sitātes bibliotēkas, mediotēkas un datorzāles, ka arī negaidīti plašas sporta nodarbību iespējas, ieskaitot baseinu... Kopumā tas dod visu nepieciešamo pilnvērtīgai studenta dzīvei.

Man Brēmenē pavadītais gads ļāva kļūt par to, kas esmu tagad, atvērt sev pasauli, sagatavoties kvalitatīvai diplomdarba izstrādei, iegūt desmitiem jaunu draugu no visas pasaules, paceļot gan pa Vāciju, gan arī citām valstīm. Varētu minēt vēl daudzus citus pozitīvos faktorus. Protams, sākumā viss nav tik rožaini. Jārēķinās arī ar stresu, mainot vidi un ceļojot uz nezināmu valsti, iedzīvojoties jaunā dzīvesvietā un aprodot ar mācībām starptautiskā grupā. Taču šāda veida stresi, manuprāt, noteikti ir noderīgi, un tie palīdz veidot pareizo priekšstatu par notiekošo pasaulē un mūsu dzīvē.

Katram apmaiņas studentam dzīve Brēmenē būs mazliet citāda. Vienam gadīsies padzīvot īstās kojās, citam varbūt vācu ģimenē, kādam – atsevišķā dzīvoklī. Viens students izvēlēsies ēst gatavot pats, kāds cits ēdīs tikai universitātes ēdnīcā (Mensa).

Kāds apmeklēs vairāk lekciju un dzīvos Campus, kādam citam varbūt vairāk patiks izglītoties patstāvīgi, strādājot bibliotēkā un apmeklējot tikai dažas nodarbības nedēļā.

Tas viss jau apmaiņas studenta dzīvē ir sīkumi. Taču vienu es gan apsolu: nekad mūžā jūs neaizmirsīsiet Brēmenē pavadīto laiku un nekad nenožēlosiet lēmumu pieteikties Siemens Youth & Knowledge programmas stipendijai studijām Brēmenes universitātē!

Paldies Siemens Youth & Knowledge programmas vadītājai Zuzannei Kīferei, visu Latvijas studentu krusttēvam Brēmenē Tīfenzē kungam, kā arī RTU Starptautisko attiecību centram!

RTU studenti Mihails Storoženko un Māris Freimanis mācību ekskursijas laikā Minhenē.

4

Wirtschaftsdeutsch tālmācībā Hāgenes Tālmācības universitāte (Vācija) aicina tālmācībā apgūt vācu valodas kursu Wirtschaftsdeutsch. Šis kurss ir labs palīgs mācībās, studijās un tālākizglītības procesā. Tas palīdz patstāvīgi: * pilnveidot studijām un darbam nepieciešamās vācu valodas zināšanas; * apgūt ekonomikas nozares leksiku; * iepazīt jaunākās svešvalodas mācīšanās metodes.

Mācību ilgums: 4 mēneši – no 2006. gada 11. februāra līdz 6. jūnijam.

Kursa noslēgumā dalībnieki, kas sekmīgi nokārtojuši eksāmenu, saņem starptautiski atzītu tālākizglītības sertifikātu.

Pieteikšanās un informācija Kaļķu ielā 1–222; tālr. 7089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

INFORMĀCIJA

2006. gada 26. janvāris

Swiss Baltic Net 2005. gada Absolventu balva Kopš 2001. gada Gebert Rüf Stiftung (Šveice) piešķir Swiss Baltic Net Absolventu balvu 16 Baltijas valstu augstskolu studentiem. Arī RTU maģistranti un doktoranti var pieteikties uz šo balvu.

Swiss Baltic Net Absolventu balvu piešķir, lai atbalstītu jauno zinātnieku pētījumus, sekmētu jaunu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kā arī veicinātu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un starptautisko sakaru attīstību.

Iepriekšējos gados Swiss Baltic Net Absolventu balvu saņēmuši RTU APF, BF, EEF un TMF studenti.

Par projektu Projekts RTU informācijas tehnoloģijas, datorzinātnes, elektronikas un telekomunikāciju pētniecības aprīkojuma un infrastruktūras pilnveidošana tika realizēts 2005. gada otrajā pusē ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu. Projekta apjoms bija 506 tūkstoši latu. Tika iegādātas 129 iekārtas un programmatūras rīki DITF un ETF pētnieciskā darba vajadzībām.

Galvenais DITF ieguvums ir pētnieciskais datortīkls ar četriem zinātnes klāsteriem (datorsistēmas, informācijas tehnoloģija, automātika un datortehnika, datormodelēšana). Tīklu veido 11 jaudīgas darba stacijas. Tīkla kodols ir daudzprocesoru dators, kas spēj risināt uzdevumus, kuri nav pa spēkam lokālām stacijām.

2005. gada Swiss Baltic Net Absolventu balva piešķirta MLĶF doktorantam Sergejam Gaidukovam.

Sergejs strādā Polimērmateriālu institūtā. Par viņa sekmēm un sasniegumiem liecina līdz šim iegūtās atzinības, stipendijas un balvas. 2005. gada Swiss Baltic Net Absolventu balvas laureāts ir saņēmis vairākas Latvijas Izglītības fonda stipendijas. 2004. gadā viņam piešķirta RTU Studentu balva par sasniegumiem studijās un zinātniskās pētniecības darbā.

Pagājušajā gadā par pētījumu Nanoscale hybrid materials based on polymer and

inorganic fillers iegūta LZA Jaunā zinātnieka balva.

Līdzās studijām un zinātniskajam darbam Sergejs ir piedalījies RTU SP un fakultātes pašpārvaldes aktivitātēs, organizējis ķīmijas olimpiādes skolēniem un viesojies Latvijas vidusskolās, stāstot par to, cik aizraujoša un interesanta ir ķīmija un materiālzinātnes.

Apsveicam 2005. gada Swiss Baltic Net Absolventu balvas ieguvēju un atgādinām, ka arī šogad RTU maģistranti un doktoranti var pieteikties uz šo balvu.

Informācija: www.swissbaltic.net.

Paredzēta tīkla realizācija ar maksimālu iekšējo un ārējo aizsardzību pret datorvīrusiem un nesankcionētu piekļūšanu.

ETF pētniecības aprīkojums iegādāts šādām jomām: integrālo shēmu izstrādāšana, multimediju audio/video signālu apstrāde, optisko šķiedru pētījumi, tīklu veiktspējas novērtēšana.

Pašlaik abām fakultātēm galvenās rūpes rada iegādātā aprīkojuma apgūšana un jaunu pētījumu sākšana, kuru iespējamību tas garantē.

Sekmīgu projekta sagatavošanu un izpildi nodrošināja atbildīgie fakultāšu koordinatori: V. Ozoliņš, V. Šitikovs, P. Misāns. Izšķiroša loma projekta izpildē bija zinātņu prorektoram L. Ribickim un darba grupā iekļautajiem RTU centrālo dienestu darbiniekiem R. Rumjancevai, I. Šturcai, K. Līdakai, S. Vasiļevskai, D. Jeļisejevam u. c.

A. SPALVIŅŠ, projekta vadītājs

Latvijas skolēni un studenti var pieteikties starptautiskajam tehnoloģiju konkursam Imagine Cup ILZE NAGLA, Microsoft Latvia Sabiedrisko attiecību vadītāja Baltijas valstīs Latvijas vidusskolu skolēni un augstskolu studenti var sākt pieteikties starptautiskajam tehnoloģiju konkursam Imagine Cup, kas šogad notiks Indijas galvaspilsētā Deli.

Imagine Cup, kuru atbalsta Microsoft, katru gadu pulcē vairākus desmitus tūkstošu jauno programmētāju, kuru darbus vērtē starptautiska profesionāļu žūrija. Pēdējos gados arvien labākus panākumus konkursā gūst Austrumeiropas pārstāvji, un par 2005. gada konkursa uzvarētājiem kļuva studenti no Lietuvas.

Konkursa dalībnieki var iesniegt savus darbus vairākās kategorijās. Labākie iegūs pilnībā apmaksātu ceļojumu uz konkursa finālu Deli, kur tālāk var cīnīties par kādu no naudas balvām – 25 000 ASV dolāru par uzvaru programmatūras izstrādes kategorijā vai 8000 ASV dolāru par uzvaru kādā citā konkursa kategorijā. Šā gada Imagine Cup tēma ir Iztēlojies pasauli, kurā tehnoloģijas palīdz dzīvot veselīgāk. Konkursa dalībniekiem ir jādefinē kāda ar cilvēku veselību saistīta pro— blēma un jāpiedāvā risinājums, kā ar tehnoloģiju palīdzību varētu mainīt cilvēku dzīvi jebkurā pasaules malā.

Kopumā konkursa Imagine Cup dalībnieki var sacensties sešās kategorijās.

Programmatūras izstrādes kategorija rosina skolēnus un studentus izveidot praktiski lietojamas programmas. Darbus šajā kategorijā var iesniegt līdz 15. martam, bet marta beigās tiks paziņoti Baltijas valstu uzvarētāji, kas tālāk dosies uz Centrālās un Austrumeiropas pusfinālu Slovēnijā. Informācijas tehnoloģiju kategorijā dalībnieki var demonstrēt savu meistarību darbā ar tīkliem, datu bāzēm un serveriem, kā arī analīzes un lēmumu pieņemšanas jomā IT vidē. Šajā kategorijā darbi tiks vērtēti divās kārtās, no kurām pirmā sāksies 6. februārī.

Vēl viena kategorija ir īsfilmas – tajā dalībniekiem ar digitāliem līdzekļiem ir jāizveido filma par tēmu Tehnoloģijas palīdz dzīvot veselīgāk. Arī šeit konkurss notiks divās kārtās, un filmu anotācijas un maketi ir jāiesniedz līdz 1. martam. Algoritmu kategorijā konkursantiem būs jārisina vairāki uzdevumi, kodēšanas darbi un algoritmu mīklas. Šis būs individuāls konkurss divās kārtās, no kurām pirmā sāksies 6. februārī.

Konkursā ir arī kategorija Hošimi – programmēšanas kauja, kurā notiek cīņa datorspēļu fantāzijas pasaulē. Dalībniekiem ir jāraksta kods atbilstoši spēles varoņu rīcībai un stratēģijai, kad tie izpilda dažādas misijas. Dalībnieku reģistrācija šai kategorijai beigsies 15. martā. Pēdējā konkursa kategorija ir Interfeisa projektētājs. Konkursa uzdevums ir izveidot noderīgus un pārliecinošus lietotāja interfeisus. Šai kategorijai var pieteikties līdz 1. martam.

Pagājušajā gadā vieni no Imagine Cup uzvarētājiem bija četri studenti no Lietuvas, kas ne tikai devās ceļojumā uz finālu Japānā, bet arī saņēma 8000 ASV dolāru naudas balvu. Paši finālisti – Aras Prankevičs, Antans Balvočs, Pauls Liekis un Raimunds Juska – pēc tam stāstīja, ka par vērtīgu uzskata ne tikai balvu, bet arī jaunas iemaņas, kontaktus un atzinību, kas tika gūta konkursa gaitā. Konkursa finālā pērn iekļuva arī Aleksejs Vasiļjevs no Igaunijas.

Imagine Cup ir ļoti laba iespēja jaunajiem speciālistiem ne tikai parādīt sevi un savas prasmes, bet arī gūt nenovērtējamu starptautisku pieredzi. Šis ir pasaulē ļoti populārs konkurss, par ko liecina kaut vai tas, ka pērn tajā piedalījās aptuveni 50 000 dalībnieku no visas pasaules. Diemžēl Latvija pagaidām nevar lepoties ar sasniegumiem Imagine Cup, bet lietuviešu un igauņu panākumi liecina, ka tas nav nekas neiespējams un galvenais ir izdoma un iniciatīva. http://www.imaginecup.com un http://www.thespoke.net/imagine.

2006. gada 26. janvāris

Dekānu runas

5

RTU LIKUMI UN LĒMUMU

12. janvāra sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: * Līdz 26. janvārim vēl var iesniegt pieteikumus ESF projektiem studiju programmu un studiju procesa īstenošanai. 18. janvārī pulksten 11 IZM Lielajā zālē notiks seminārs par šiem projektu pieteikumiem. * Gatavojot Augstskolu likuma grozījumus, IZM plāno izveidot aģentūru Augstākās izglītības un zinātnes administrācija, kuras pārziņā būs augstākās izglītības un zinātnes jomas pārvaldes jautājumi: studiju programmu kvalitātes novērtēšana, licencēšana, reģistrēšana, studiju un pētniecības statistikas apkopošana, sabiedrības informēšana, projektu administrēšana u.c. Aģentūras izveidošanu vēl apspriedīs LARP, AIP, LZP, LZA. * Saņemta informācija no LU, ka no Morberga fonda RTU piešķirti Ls 8500 četrām bakalaurantu un trijām maģistrantu stipendijām. Fakultātes izvirzījušas kandidātus šīm stipendijām.

1. Aktuālie jautājumi, kas jārisina tuvākajā laikā. (I. Knēts) * Jāreģistrējas zinātnisko iestāžu reģistrā. Pieteikums un nepieciešamie dokumenti IZM jau iesniegti. Zinātnes finansējumu var saņemt tikai reģistrā iekļautās iestādes. * Jāievēl jaunas promociju padomes. LZP iesniegts lūgums apstiprināt par ekspertiem piedāvāto promociju padomju sastāvus. Pēc ekspertu apstiprināšanas RTU Senāts varēs pieņemt lēmumu par promociju padomju izveidošanu.

Zinātņu prorektors L. Ribickis atgādināja, ka, lai paspētu aizstāvēt doktora disertācijas šajā kalendārā gadā, promocijas darbi jāiesniedz ne vēlāk kā līdz septembra vidum. * Jāizlabo saturs RTU līgumiem, kas tiek slēgti ar valsts budžeta finansētajiem un maksas studentiem, un jānoformē nepieciešamie pielikumi pašreiz esošajiem līgumiem. Jāpanāk, lai visi studenti paraksta līguma izdrukas un līguma labojumus.

Dokumenti jāsakārto līdz 1. martam. * Jāsagatavo RTU akadēmiskā personāla apliecinājumi, ka RTU ir viņu pamatievēlēšanas vieta. Atbilstoši MK pieņemtajiem Augstskolu likuma grozījumiem katram no akadēmiskā personāla var būt viena ievēlēšanas vieta vienā augstskolā vienā akadēmiskā amatā. Tiks izdots arī attiecīgs rektora rīkojums. Dekāni saņēma apliecinājuma paraugu. Akadēmiskajam personālam apliecinājumi jāiesniedz līdz 25. janvārim Personālvadības un lietvedības daļā. * MK noteikumu Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība izpilde. Noteikumi ir spēkā no 1.12.2005. Ir precīzas norādes par to, kādiem dokumentiem jāatrodas personas lietā un kurai to daļai jāglabājas fakultātē, kurai – universitātes lietvedībā. Jāgādā, lai mums viss būtu atbilstoši noteikumu prasībām. * Sanitāro normu izpilde jānodrošina visās RTU telpās. * RTU teritoriālā kompleksa izveides priekšizpēte. Sagatavots darba uzdevums.

Ir domāts par EEF un DITF celtniecību Ķīpsalā, par TMF vēl jādomā un jāizvērtē.

Nākamajos septiņos gados varētu parādīties iespējas celtniecībai sakarā ar ES struktūrfondu ieplūdumu Latvijā. * Jāsagatavo Revīzijas komisijas (priekšsēdētājs asoc. profesors A. Gulbis, ETF) atbilde IZM par RTU iepirkumiem 2003. un 2004. gadā.

2. ES finansēto remontdarbu gaita. (A. Rubenis) Rektors informēja par milzīgajiem apjomiem, ko veikušas Iepirkumu daļa un Ēku renovācijas daļa – 91 cenu aptauja un 17 konkursi par aptuveni Ls 800 000.

Rubenis informēja, ka nauda izlietota atbilstoši plānam, bet darbi 22 auditorijās un laboratorijās, ko veic firma Mūsu māja, jābeidz janvārī. Kvalitāte darbiem ir laba.

BF 133. un ETF 102. auditorijā darbi jābeidz šonedēļ, lai vēl janvārī varētu izvietot mēbeles. Turpinās tualešu remonti. A. Rubenis lūdza dekāniem nemainīt darba uzdevumus tad, kad darbi jau sākti, jo nevar jaukt ESF naudu ar pašu līdzekļiem. Ir pamats cerēt, ka šogad ar remontiem veiksies vēl labāk nekā pagājušā gadā. Martā jau jābūt izsludinātam konkursam, bet ETF un TMF joprojām nav iesniegušas nepieciešamo darbu aprakstus.

3. ES finansēto zinātniskās aparatūras iepirkumu gaita. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors informēja, ka pagājušā gadā piešķirtais pusmiljons izlietots laikus, atliek cerēt, ka piegādes nekavēsies. Šogad naudas apjoms MLĶF un BF ir divreiz lielāks, bet pozīciju ir mazāk, atbildīgie M. Dzenis, T. Juhna, A. Čate.

Kanclers R. Taraškevičs informēja par Finanšu policijas iepirkumu pārbaudē izteiktajiem aizrādījumiem: 1) nenovilcināt konkursu vai cenu aptauju uz gada beigām, bet šo procedūru veikt laikus, jo, kad līgums noslēgts, var apmaksāt 20%; 2) uz pavadzīmēm bez RTU juridiskās adreses jānorāda struktūrvienības faktiskā adrese; 3) jābūt rīkojumam, kurā norādīts, kurš konkrētais materiāli atbildīgais pārņem atbildību par preci; 4) uz iekārtas jābūt norādei, ka tā iegādāta par ES līdzekļiem.

4. Pašreizējais RTU finansiālais stāvoklis. (R. Taraškevičs) Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka 2005. gada budžeta plāns ir izpildīts par 99,9%. 2006. gadam finanšu plāns pa mēnešiem ir sadalīts nevienmērīgi. Ir ieplānoti lielāki pirkumi – gan inventārs, gan iekārtas, gan mēbeles – vidēji par Ls 95 000 katru mēnesi. Kanclers ļoti lūdza negaidīt gada beigas, jo tas ir finanšu plāns, nevis papildu

līdzekļi, tātad tos var lietot visu gadu. Gada beigās Valsts kase vienkārši nespēj apstrādāt dokumentus.

Algām vidēji plānots Ls 850 000 mēnesī, stipendiju fonds ir mazāks. Jūlijā un augustā stipendiju nav, bet jūlija algu fonds ir lielāks, jo jāmaksā atvaļinājuma nauda.

Rektors ieteica ar algām vairāk atbalstīt jauno paaudzi, lai sekmētu akadēmiskā personāla atjaunināšanu. Izskatot algu sarakstus, dažkārt rektoru pārsteigusi pārāk izteiktā starpība starp institūta direktora un padoto algām. Mācību prorektors E. Beķeris ieteica padomāt par normatīviem darba algas sadalē.

Kanclers informēja, ka pašlaik Valsts kasē RTU ir 52 konti, katram projektam savs, zinātnei 4–5 valūtas konti. Projektu vadītājiem ļoti stingri jāievēro projektu beigu datumi. 2004. gada audita rezultāti kopumā ir normāli, atbilstoši jaunajiem noteikumiem audits jāveic katru gadu, un tas izmaksā aptuveni Ls 7000.

5. Par studiju maksām 2006./2007. studiju gadā. (R. Taraškevičs) Valsts budžeta dotācija juristu bakalaurantam noteikta Ls 696,35 apmērā, kas tiek uzskatīts par bāzes finansējumu. Reizinot to ar studiju jomas koeficientiem un studiju līmeņa koeficientiem, iegūstam valsts finansējumu uz vienu studiju vietu citās izglītības tematiskajās jomās.

Tā, aprēķinot viena valsts apmaksātā studenta izmaksas ar samazināto jomas koeficienta vērtību, iegūtas šādas summas: HI – 817, VI – 943, inženierzinātnēs – 1528, ķīmijā – 1695, arhitektūrā – 2154, ekonomikā un vadībzinātnē – 817.

Mācību prorektors informēja, ka līdz sesijai šogad atskaitīti jau 90, kas ir vairāk nekā citgad. Prorektors uzskata, ka fakultātēm uzņemšanā noteikti jānorāda maksas vietu skaits.

Dekāni saņēma kanclera priekšlikumus mācību maksas lielumam, par tiem piezīmes un korekcijas jāiesniedz līdz 23. janvārim.

6. Senāta janvāra sēdē izskatāmie jautājumi. (M. Knite) Izskatīja iesniegtos lēmumprojektus. Senāta priekšsēdētājs profesors M. Knite lūdza iesniegt vēl nepieciešamos lēmumprojektus līdz 17. janvārim.

7. Pedagoģiskās kvalifikācijas celšana. (E. Beķeris) Mācību prorektors, ievērojot aptaujas rezultātus, sagatavojis vēstuli dekāniem, kurā secināts, ka «RTU akadēmiskais personāls tiek pārvēlēts, neievērojot visas noteikumu prasības». Vēstulei pievienoti nr. 347 Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai un instrukcija nr. 6 Augstākās izglītības pakāpē strādājošo pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtība.

Mācību prorektors lūdza dekānus pārskatīt šos dokumentus un izskatīt pēdējā laikā pārvēlēto mācībspēku lietas, vai tās pilnā mērā atbilst MK prasībām.

Prorektors atgādināja, ka pašnovērtējuma gada ziņojuma iesniegšanas termiņš ir 1. oktobris, bet pašlaik saņemta tikai ceturtā daļa ziņojumu. Ja pašnovērtējuma ziņojumi nav iesniegti laikus, pārakreditācija notiek kā pilns akreditācijas process ar ekspertu pieaicināšanu, t. i., ar aptuveni Ls 4000 izmaksu, ko tad segs no struktūrvienības līdzekļiem.

Prorektors lūdza dekānus iepazīties ar Pirmsstudiju daļas uzņemšanai sagatavoto programmu sarakstu un priekšlikumus iesniegt A. Kārkliņam.

8. AIP viedoklis Par augstākās izglītības attīstības tendencēm. (Dokumentu sagatavoja AIP komisija I. Knēta vadībā) (I. Knēts) Apspriesta IZM vēstule, izskatīti vairāki dokumenti, sagatavotā atbilde izsūtīta Ministru kabineta priekšsēdētājam, IZM un Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai.

Pagājušā gadā studējošo skaits Latvijā bija 130 000, no tiem valsts budžeta finansēti – 31 000. Pa jomām: sociālās un juridiskās zinātnes studē – 71 500, t. sk. 65 000 par maksu, inženierzinātnes – 12 000, t. sk. 5300 par maksu, humanitārās zinātnes – 8800, t. sk. 5000 par maksu, dabas zinātnes – 7300, t. sk. 2800 par maksu. Valstī atsevišķās jomās ir liela speciālistu pārprodukcija, bet citās speciālistu ļoti trūkst.

Rekomendācijas: - palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, īpaši inženierzinātnēm, būvzinātnei, dabaszinātnēm, vides zinātnei, tas jāsniedz kā papildu finansējums, nevis uz citu jomu finansējuma samazināšanas rēķina; - precīzi ievērot visu jomu koeficientus; - attīstīt reģionālās augstskolas; - attīstīt tālmācību; - speciālistu skaits ir atkarīgs no darba tirgus prasībām un universitāšu kapacitātes; - lai atjaunotu mācībspēku sastāvu, atbilstoši jāattīsta maģistrantūra un doktorantūra; - universitātēm kā atvasinātiem publiskiem subjektiem ir jānodod īpašumā zeme un ēkas.

M. E. Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa. Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

6

ZINĀTNISKIE PROJEKTI

2006. gada 26. janvāris

Veiksmīgi noslēdzies pirmais atklātais IZM un RTU zinātnisko projektu konkurss ELĪNA LOČMELE, RTU projektu vadītāja 2005. gada 31. maijā izglītības uz zinātnes ministre Ina Druviete un RTU zinātņu prorektors profesors Leonīds Ribickis parakstīja līgumu par finansējumu zinātniskās darbības attīstībai augstskolās 2005. gadā. Ņemot vērā līgumā teikto, RTU tika rīkots pirmais atklātais zinātnisko projektu konkurss Zinātniskās darbības attīstība augstskolā.

Finansējumu – 9000 latu (patīkamā ziņa turpmāko projektu iesniedzējiem – nākamajam projektu konkursam IZM finansējuma summa ir būtiski palielinājusies) – konkursa kārtībā varēja piešķirt projektiem, kuri netika finansēti no citiem valsts budžetā zinātniskajai darbībai piešķirtajiem līdzekļiem visās RTU īstenotajās izglītības tematiskajās jomās un zinātnes nozarēs. Piešķirot finansējumu, ņēma vērā: projektā izvirzīto mērķu sasniegšanas realitāti, pieteicēju un izpildītāju pieredzi vai izpratni par projekta darbības jomu, sagaidāmo rezultātu zinātnisko vai praktisko nozīmību un paredzamo ieguldījumu konkrētā zinātnes virzienā un zinātņu nozaru grupu līdzsvarotā attīstībā. Viens no svarīgākajiem aspektiem, piešķirot līdzekļus projektam, bija, lai tajā tiktu iesaistīti pēc iespējas vairāk maģistrantu, doktorantu un jauno zinātnieku, tā veicinot jauno zinātnieku dalību arī pētniecības procesā.

Sīkāk par katru no projektiem (informācija sagatavota, balstoties uz projektu vadītāju iesniegtajiem projektu pārskatiem).

Leonīds Ribickis, Ūdeņraža degvielas šūnas spēka elektronikas pārveidotāja izpēte un izstrāde. Šajā projektā tika izpētīti degvielas šūnas darbības pamatprincipi un strādāts pie autonomā sprieguma invertora izveides, kas ļautu ūdeņraža protonu apmaiņas membrānu degvielas šūnu pieslēgt standarta 1/3 fāžu maiņsprieguma industriālajiem vai mājsaimniecības patērētājiem kā alternatīvo enerģijas avotu. EEF IEEI telpās tika iekārtota neliela ūdeņraža

enerģētisko sistēmu pētniecības laboratorija ar 1,2 kW degvielas šūnas laboratorijas moduli un nepieciešamajām palīgierīcēm tā darbināšanai un eksperimentālo sistēmu izveidei. Uz šīs iestrādes bāzes nākotnē iespējams īstenot jaunus pētījumu projektus, piemēram, degvielas šūnu pielāgošanai elektrotransporta vajadzībām, salāgošanai ar industriālo zemsprieguma barošanas tīklu u. c. Projekta laikā cieša sadarbība bija ar Cietvielu fizikas institūtu, MLĶF, Enerģētikas institūtu un Āhenes Tehnisko universitāti Vācijā. Aktīva sadarbība bija arī ar jaunajiem zinātniekiem, doktorantiem un maģistrantiem. Par izstrādāto spēka elektronikas pārveidotāju tika iesniegts viens patenta pieteikums Divtaktu līdzstrāvas – līdzstrāvas enerģijas pārveidotājs un divas publikācijas starptautiski atzītos izdevumos. Ar projektā sagatavotajiem materiāliem plānots uzstāties divās starptautiskās konferencēs.

Antans Sauhats, Baltijas valstu energosistēmas pretavārijas aizsardzības plāna un pasākumu sintēze. Darba mērķis bija Baltijas valstu un Latvijas energosistēmu pretavārijas aizsardzības plāna un pasākumu izstrāde. Projekta gaitā tika risināti šādi uzdevumi: ārzemju prakses un esošās situācijas analīze un novērtēšana Baltijas valstīs, pretavārijas pasākumu plāna izstrāde, nepieciešamo līdzekļu un paņēmienu realizācijas novērtējums. Šo uzdevumu atrisināšanai veikta Baltijas un kaimiņvalstu energosistēmu un automātikas iekārtu darbības modelēšana normālos un avārijas režīmos, noteikti iespējami stabilitātes nodrošinājuma paņēmieni, drošības paaugstināšanas ceļi un paņēmieni, sintezēti automātikas sistēmu darbības algoritmi, novērtētas

automātikas iekārtu realizācijas iespējas, izmantojot mikroprocesoru tehniku, optisko šķiedru sakaru kanālus un globālo pozicionēšanas sistēmu. Projekts cieši saistīts ar 6. ietvara programmas projektu EU-DEEP, un par rezultātiem arī ziņots EU-DEEP semināros Stambulā un Parīzē. Projekta gaitā tika sarakstītas 10 publikācijas un aizstāvētas trīs disertācijas.

Jānis Briņķis, Vizuāli telpiskās analīzes metodoloģija pilsētplānošanā. Pētījumā tika akcentēta vēsturisko procesu loma Latvijas apdzīvojuma sistēmas sociāli ekonomisko un arhitektoniski telpisko struktūru izkārtojumā. Atklāta Latvijas apdzīvojuma krasā sociāli ekonomiskā labklājības līmeņa un urbāni telpiskā disproporcija. Līdzsvarotai attīstībai tiek ieteikti vairāki funkcionālie un arhitektoniski telpiskie transformācijas virzieni, kas nodrošinātu labvēlīgu dzīves, darba un atpūtas vidi apdzīvotās vietās neatkarīgi no to lieluma.

Arhitektūras un pilsētbūvniecības katedras mācībspēkiem pētījuma laikā bija ļoti sekmīga sadarbība ar Tēlotājas ģeometrijas un inženierdatorgrafikas profesora grupas zinātniekiem. Pētījums atspoguļots trīs publikācijas.

Pēteris Misāns, Jauna veida ātro ortogonālo pārveidojumu izmantošana latviešu valodas runas sintēzē un analīzē.

Ideja par to, ka ātros ortogonālos pārveidojumus var interpretēt ar plakņu rotācijas leņķu palīdzību un no tā var gūt dažādus labumus signālu digitālajā apstrādē, projektu vadītājam radās jau

80. gadu sākumā. Pati par sevi plakņu rotācija lineārās algebras speciālistiem nav nekas jauns – to izmanto, piemēram, QR algoritmos īpašvērtību meklēšanai.

Taču signālu apstrādē leņķiskā pieeja nav populāra. Ir pamats domāt, ka esam jaunu iespēju priekšā digitālajā signālu apstrādē, jo projektā tiek veidota konceptuāli jauna signālu analīzes un sintēzes teorija.

Cieša sadarbība projekta laikā bija ar Varbūtības un matemātiskās statistikas katedru. Pētījums atspoguļots trīs publikācijās un četras sagatavotas publicēšanai, tika iegādāta arī jauna aparatūra.

Jānis Vība, Dažu tehnisku objektu formas un parametru optimizācija mijiedarbībā ar gaisa plūsmu. Cilvēkiem ikdienas dzīvē un tehnikā nepārtraukti notiek saskarsme ar apkārtējo nepārtraukto vidi – gaisu. Lai gan ir lieli sasniegumi mehānikā aerodinamikas nozarē (gaisa kuģu, reaktīvo dzinēju un kosmisko aparātu būvē), ir daudzi svarīgi tehniski uzdevumi, kas gaida savu izpēti. Viena šāda uzdevumu grupa ir par konkrētu tehnisku objektu formas un parametru optimizāciju, par kritēriju izvēloties enerģijas ekonomiju vai tās akumulāciju un lietderīgu izmantošanu mijiedarbībā ar gaisa plūsmu. Galvenais komercializējamais produkts ir ideja izmantot gaisa plūsmu kā jaunu enerģijas avotu vibrotehnikā. Projekta periodā tika optimizēta vibratora piedziņas vadība. Iegūti interesanti rezultāti vadības optimizācijas jomā. Pētījums atspoguļots trīs publikācijās, trīs sagatavotas publicēšanai un aizstāvēta viena disertācija.

Vitālijs Pavelko, Īpaši viegla bezpilota lidaparāta (BPLA) problēmas. Projektā tika risinātas šādas problēmas: aerodinamiskās caurules modernizācija, ietverot aerodinamisko svaru jutīguma palielināšanu, palielināta piedziņas jauda un gaisa ātrums caurulē un sasniegta lielāka mērīšanas precizitāte. Viens no lielākajiem ieguvumiem ir jauna osciloskopa

2006. gada 26. janvāris iegāde no Francijas. Tāpat projekta laikā izstrādāta moderna tehnoloģija BPLA parametru un īpaši vieglās konstrukcijas veidošanai, izstrādāts BPLA lidojoša modeļa projekts un izgatavotas jau dažas detaļas u. c. Projektā piedalījās partneri no Mehānikas institūta, ETF, kā arī LU Polimērmehānikas institūta. Pētījums atspoguļots divās publikācijās, ar kurām autori piedalījušies dažādās konferencēs Latvijā un ārpus tās.

Māra Jure, Atkritumu izmantošana alternatīvās enerģijas iegūšanai. Viens no aktuālākajiem pētījumiem, ņemot vērā daudzu valstu pētījumus un meklējumus alternatīvās enerģijas iegūšanai. Projekta mērķis bija samazināt Latvijā radīto atkritumu daudzumu, izmantojot lietotas pārtikas eļļas un taukus biodīzeļdegvielas ražošanai. Sadarbībā ar atkritumu savācēju firmu SIA Lautus apzināti lielākie lietoto pārtikas eļļu un tauku avoti Latvijā, savākti lietoto eļļu un tauku paraugi. Ir mēģināts arī apzināt iespējamos lietoto eļļu un tauku apjomus un tipus, to kvalitāti un izmantojamību biodīzeļa ražošanai, kā arī šo izejvielu avotus. Veikta lietoto eļļu un tauku pāresterificēšana laboratorijas apstākļos, atrasti optimālie apstākļi Latvijā plašāk pieejamo eļļu un tauku 11 galveno tipu pāresterificēšanai. Galvenie projekta rezultāti: izveidoti optimāli lietoto eļļu un tauku metilesteru maisījumi, kurus var rekomendēt biodīzeļa ražošanai, un biodīzeļa ražošanas tehnoloģiskās metodes sekmīgi aprobētas SIA Mežrozīte ražošanas iekārtās. Projektā piedalījās partneri no Lietuvas Lauksaimniecības akadēmijas, LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta, LLU. Par projekta rezultātiem tā dalībnieki uzstājušies trīs starptautiskās konferencēs, rakstīti vairāki referāti un laikrakstos publicēti četri populārzinātniski raksti.

Artūrs Medvids, Jaudīgā lāzera starojuma un optisko šķiedru un citu vielu mijiedarbība spektra infrasarkanajā apgabalā. Optiskās šķiedras plaši izmanto

ZINĀTNISKIE PROJEKTI telekomunikācijā, optoelektronikā un mikroelektronikā, sensorikā un metālapstrādē. Pēdējā laikā optiskās šķiedras sāk plaši izmantot arī medicīnā: ķirurģijā, diagnostikā, kosmetoloģijā, kā gaismas avotu izmatojot lāzeru, kas spējīgs lokāli izdalīt lielu enerģiju. Darba mērķis bija jaudīgu lāzeru staru un optiskās šķiedras, kā arī citu materiālu mijiedarbības mehānismu pētīšana. Lai mērķi realizētu, tika veikti dažādi eksperimenti. Lielākais projekta sasniegums ir iegūtais Latvijas patents Optisko šķiedru galu virsmas apstrādes paņēmiens (A. Medvids, P. Onufrijevs, Nr.P-05-163 no 13.12.2005.). Pētījuma laikā izstrādātas divas publikācijas.

Remigijs Počs, Pieprasījuma pēc speciālistiem Latvijas tautsaimniecības nozarēs prognožu izstrāde, izmantojot ekonomiski matemātiskos modeļus. Šajā pētījumā izstrādātas prognozes par iedzīvotāju nodarbinātību un dažādas kvalifikācijas speciālistu skaitu svarīgākajās tautsaimniecības un rūpniecības nozarēs, kā arī pakalpojumu jomā. Prognozēts speciālistu skaits pa darbības veidiem un nepieciešamība pēc speciālistiem ar augstāko izglītību, tostarp pieprasījums pēc inženierzinātņu un sociālo zinātņu speciālistiem, būvniecības, enerģētikas, transporta, informāciju tehnoloģiju u. c. speciālistiem. Prognozes veidotas, balstoties uz tautsaimniecības un rūpniecības nozaru attīstības, kā arī iedzīvotāju skaita prognozēm. Ņemtas vērā iespējamās nozaru struktūras izmaiņas, darba produktivitāte, tehnoloģisko izmaiņu ietekme tautsaimniecībā. Prognožu izstrāde balstīta uz dažāda tipa ekonomiski matemātisko modeļu (ekonometrisko, bilanču, trenda, regresijas u.c.) izmantošanu, ar kuru palīdzību prognozēta nozaru dinamika un struktūra Latvijā, iedzīvotāju skaita izmaiņas, tostarp nozaru produkcijas izlaides rādītāji, nodarbinātības u. c. rādītāji. Prognozes izstrādātas laika posmam līdz 2020. gadam. Vērtēti iespējamie darbaspēka resursi speciālistu pieprasījuma nodrošināšanai. Sadarbība, projektu īstenojot, bija ar LR Centrālo statistikas pārvaldi, IZM, EM, Latvijas Darba devēju konfederāciju. Projekta izstrāde saistīta ar IEF doktorantūras studiju programmas Vadībzinātne īstenošanu un triju doktora disertāciju tēmu izstrādi.

Rezultāti ziņoti arī RTU starptautiskajā zinātniskajā konferencē 2005. gadā. Pētījuma periodā publicēti un iesniegti publicēšanai divi darbi, un tiek gatavotas trīs disertācijas.

Anatolijs Magidenko, Inovatīvās darbības ekonomiskais novērtējums Latvijā.

Esošās inovāciju situācijas analīze Latvijā parāda, ka inovatīvās darbības rezultāti nav apmierinoši: saskaņā ar Eiropas Komisijas publicētiem datiem (European Innovation Scoreboard 2004) inovāciju indekss Latvijā 2004. gadā vienāds ar 0,19, kas atbilst 30. vietai no 34 (ES valstis un kandidātvalstis). Jāatzīst, ka pašlaik nav vienotas metodikas, kas ļautu ekonomiski novērtēt inovatīvo darbību inovāciju izstrādāšanas agrajās stadijās. Projekta laikā tika izstrādāts arī uzņēmuma inovatīvās darbības attīstības modelis, kurā iekļauti 11 uzņēmumu inovatīvo darbību ietekmējošie faktori.

Autori aplūkoja inovācijas dažādās jomās: izstrādāja inovatīvās darbības nozīmīgu faktoru atlases algoritmu, inovāciju izdevumu klasifikāciju, inovāciju klasifikāciju no ekonomiskās novērtēšanas viedokļa, inovāciju kvalitātes līmeņa paaugstināšanas ekonomiskās efektivitātes novērtēšanas metodi, inovāciju risku apdrošināšanas metodi, kā arī uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanas priekšlikumus. Saistībā ar projektu publicētas 16 referātu tēzes RTU 46. starptautiskā zinātniskā konferencē 2005. gadā, 25 raksti un tiek gatavotas astoņas doktora disertācijas.

Aivars Spalviņš, Aļģu hepatoksīnu migrācijas modelēšana no pazemes ūdens mākslīgās papildināšanas baseiniem Baltezera ūdensgūtvei. Projekta gaitā tika izveidoti: reģionālais hidroģeoloģiskais modelis Baltezera, Remberģu un Zaķumuižas ūdensgūtvju kompleksam, kas aptver 11,0 km x 10,46 km teritoriju. Modelis paredzēts šo ūdensgūtvju darbības režīmu optimizācijai un reģionāla rakstura piesārņojuma briesmu novēršanai; lokāls hidroģeoloģiskais modelis 3. un 10. infiltrācijas baseinu apkārtnei un vielu transporta modelis, ar kura palīdzību izpētīta piesārņojuma migrācija no infiltrācijas baseiniem uz Baltezera si-

7 fonu. Tāpat tika izveidotas divas pilotiekārtas aļģu toksīnu migrācijas pētīšanai aerobā un anaerobā vidē un noteiktas aļģu hipotoksīnu degradācijas konstantes aerobā un anaerobā porainā vidē Baltezera ūdensgūtves infiltrācijas baseinu apkārtnei. Ļoti cieša sadarbība projekta komandai izveidojās ar SIA Rīgas ūdens, kas nodrošināja projektam papildu finansējumu, LU Hidroekoloģijas institūtu un Somijas Jūras institūtu, kurā tika veikta toksīnu koncentrācijas noteikšana. Par projektu iesniegtas divas publikācijas un viena sagatavota RTU Zinātniskajiem rakstiem.

Jānis Grundspeņķis, Intelektuāla sistēma procesu orientētas studiju efektivitātes analīzes atbalstam. Projekta galvenais rezultāts ir procesu orientētas apmācības koncepcijas, jēdzienu tīklu un intelektuālu sistēmu izveides principu integrācija studenta zināšanu vērtēšanai, kā arī jēdzienu tīklu balstīta intelektuāla sistēma procesu orientētas studiju efektivitātes analīzes atbalstam.

Pozitīvi vērtējama intelektuālās sistēmas testēšanas rezultātu izstrāde četros mācību kursos: Mācīšanas metožu sistēma, Sistēmu teorijas metodes, Modelēšana un formālā specifikācija un Informācijas sistēmu analīze un izstrāde. Projekta grupa ir piedalījusies vienā konferencē un sagatavojusi publicēšanai divus rakstus.

Kārlis Rocēns, Vanšu pārseguma kompozīto stiepto norobežojošo elementu konstrukcijas izstrāde. Modernu konstrukciju un izstrādājumu attīstībā viena no galvenajām problēmām ir to svara samazināšana, saglabājot to nestspēju. Slodzi nesošu konstrukciju un izstrādājumu svara samazināšanas efektivitāti, ko mūsdienās iespējams risināt, izmantojot jaunākās paaudzes kompozītmateriālus, vislabāk raksturo attiecība starp konstrukcijas pašsvaru un lietderīgo slodzi fiksētu pārējo para-

8

INFORMĀCIJA

Sākts projekts Zināšanu vadības centrs Saskaņā ar 2005. gada 28. novembrī parakstīto granta līgumu starp LR Finanšu ministriju un RTU sākta projekta Zināšanu vadības centrs (Nr. LV2003/005-876/ MPF/0017) izpilde.

Pasākums paredz stiprināt augstskolu un pašvaldības partnerību, veicinot to sadarbību un resursu mijiedarbību Rīgas pilsētas attīstības projektu plānošanā un ieviešanā, tādējādi sekmējot Rīgas pilsētas sociāli ekonomisko attīstību. Pasākuma galvenais konkrētais mērķis ir izstrādāt augstskolu un Rīgas domes sadarbības modeli un tā informācijas sistēmu. Projekta mērķa grupas ir Rīgas augstskolu zinātniskās pētniecības personāls, studenti un Rīgas domes attīstības plānotāji. Pasākuma galvenās aktivitātes ietver augstskolu un pašvaldības sadarbības institucionālā modeļa jeb Zināšanu vadības centra izveidi, centra informācijas sistēmas (datubāzes) izstrādi un izmēģināšanu un informatīvos pasākumus Centra darbības veicināšanai.

Pasākums noritēs Rīgā un Pori Somijā. Projekts atbilst PHARE Pārrobežu sadarbības programmas ekonomiskās attīstības tēmai.

Projekta dalībnieki: RTU, Rīgas dome, LU un Pori pilsētas dome.

Pirmais

Asoc. profesors JĀNIS ŠTRAUHMANIS, Ģeomātikas katedras vadītājs

Pirmais zinātnisko rakstu krājums Ģeomātika no mūsu augstskolas izdevniecības pie daudziem gaidītājiem nonāca pagājušā gada pašā nogalē. Kā jau pirmais krājums Ģeomātikas katedrā, tas tapa ilgi un, protams, ar nepilnībām, bet galvenais ir nodrošināt nākamo krājumu publicēšanu. Jo tas vajadzīgs gan katedrai, gan jaunajam tehnisko zinātņu novirzienam Ģeomātika, gan mūsu doktorantiem, gan, spriežot pēc pieprasījuma, – arī ģeodēzijas prakti ķiem un mūsu absolventu darba devējiem. Te jāpaskaidro, ka Ģeomātika apvieno ģeodēziju, kartogrāfiju, fotogrammetriju, nekustamā īpašuma pār valdību (menedžmentu), ģeotelpiskās informācijas apstrādi. Visas nosauktās nozares pārstāv studiju priekšmeti mūsu katedrā.

Rakstu krājumā ir teorētiski materiāli par ģeomātikas definīciju, struktūru,

2006. gada 26. janvāris

Piedāvā iespēju izmēģināt enciklopēdiju Britannica Online No 10. janvāra līdz 9. februārim RTU Zinātniskā bibliotēka piedāvā iespēju izmēģināt enciklopēdiju Britannica Online.

Britannica Online ir 32 sējumu enciklopēdija internetā angļu valodā, kurā ir vairāk nekā 72 000 rakstu, 10 000 ilustrāciju, ieskaitot fotogrāfijas, zīmējumus, kartes, karogus, vairāk nekā 75 000 definīciju.

Lai veiktu meklēšanu Britannica Online: 1. Jāatver adrese http://search.eb.com/storepassword 2. Jāievada lietotāja vārds un parole: lietotāja vārds: latvialib parole: bol06 3. Jānospiež Log in and Store Password.

4. Nākamreiz, atverot adresi http://search.eb.com, lietotāja vārds un parole netiek prasīti.

RTU Zinātniskā bibliotēka vietu zinātņu sistēmā (J. Štrauhmanis, J . Balodis, M. Caunīte). Tos, manuprāt, labi papildina igauņu profesora J. Randjarva raksts par ģeomātikas speciālistu sagatavošanu Igaunijas Lauksaimniecības universitātē un Nacionālās universitātes Ļvovas politehnika profesores un Kosmiskās ģeodēzijas katedras vadītājas L. Jankivas-Vitkovskas raksts par ģeodēziju šajā Ukrainas augstskolā. Te jāpiebilst, ka šogad paredzēts noslēgt sadarbības līgumu starp RTU Ģeomātikas katedru un minēto Ukrainas augstskolu.

Dr. habil. c. Jāņa Klētnieka raksts ir pirmais plašākais materiāls par ģeodēziskās izglītības vēsturi mūsu augstskolā, un te jānorāda, ka šā gada 2. februārī apritēs 15 gadi kopš šīs izglītības atjaunošanas.

Doktoranti M. Tarasenko, J. Zvirgzds, V. Vanags, G. Goldbergs raksturo paveikto savu promocijas darbu tēmās, un jau

tas vien liecina, ka katrā no rakstiem ir novitātes. LU doktorants A. Ozols izvērtē nepieciešamību veidot Latvijā aerosensoru kalibrēšanas poligonu.

Bet LLU doktorants A. Auziņš (te jānorāda, ka viņš pirmais jau 2002. gadā rakstīja par ģeomātiku kā zinātni) analizē nekustamā īpašuma pārvaldības problēmas. Viņa rakstu papildina Rīgas domes Ģeomātikas pārvaldes speciālista J. Klīves pētījums par dzīvojamo māju apsaimniekošanas problēmām mūsu valstī.

Pirmais kucēns dzimis, sākam gatavot otro, un, ja vēlaties publicēties šajā krājumā, lūdzu RTU grāmatu galdā iegādāties pirmo un rūpīgi izlasīt rakstu noformēšanas noteikumus. Tie ir maksimāli saskaņoti ar RTU attiecīgu dokumentu.

Otram krājumam rakstus var iesniegt līdz šā gada 1. maijam.

Veiksmīgi noslēdzies pirmais atklātais IZM un RTU zinātnisko projektu konkurss metru vērtību gadījumā. Šo attiecību ir iespējams būtiski samazināt, salīdzinot ar tradicionāli lietotām konstrukcijām, izmantojot konstrukciju veidošanā elementus, kam šķērsgriezumā dominējoši darbojas stiepes spriegumi, vienlaikus izmantojot augstas stiprības materiālus ar daudz lielāku īpatnējo stiprību nekā tradicionāliem konstrukciju materiāliem.

Projekta grupa ir analizējusi iespēju izmantot pārsegumam augstas stiprības ruļveida materiālu, stiegrotu ar audeklu, kas izgatavots no šķidro kristālu polimērmateriāla Vectran šķiedrām ar regulāri orientētu struktūru, izstrādājusi metodiku spriegumstāvokļa noteikšanai stieptā norobežojošā elementā, ievērojot vanšu sedlveida pārseguma mezglu pārvietojumus, un veikusi elementa elastības moduļa un stiepes robežstarpības aprēķinus audu un metu virzienos. Sadarbība bijusi ar kaimiņvalstu universitātēm, Maskavas Valsts meža universitāti, LLU un Že-

šovas Tehnoloģisko universitāti Polijā.

Par projektu ir sarakstītas divas un sagatavotas divas publikācijas, aizstāvēta viena disertācija.

Egīls Dzelzītis, Legionella baktērijas riska samazināšana ūdensapgādes un gaisa kondicionēšanas sistēmās Latvijā.

Pirmo reizi Latvijā ir iegūti dati par Legionella baktērijas izplatību dzeramā ūdens apgādes un karstā ūdens sistēmās.

Projektā izstrādāta jauna tehnoloģija, kas ļauj samazināt Legionella baktērijas skaitu ūdens apgādes sistēmās.

Tehnoloģijas pamatā ir ūdens attīrīšanu no biogēniem elementiem, kas ļauj samazināt Legionellas vairošanos ūdens apgādes sistēmas bioplēvē. Aprobēta Legionella baktērija un izstrādāta piesārņojuma indikatorbaktērijas E.coli skaita noteikšana uz virsmas molekulāra iezīmēšanas metode (FISH). Izstrādāta un izgatavota jauna tipa bioplēves paraugu ievākšanas iekārta. Pavisam projektā

izgatavotas un pētījumos izmatotas 20 iekārtas. Projekts veikts sadarbībā ar TMF Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtu, Sauthemptonas Universitāti Lielbritānijā, LU, Francijas firmu NeoSens un SIA Rīgas ūdens.

Projekta gaitā publicēti divi raksti un viens iesniegts publicēšanai. Aizstāvēts viens bakalaura un viens maģistra darbs.

Vēlam veiksmi turpmāk!

2006. gada 26. janvāris

9

PERSONĪBAS

Balva par mūža ieguldījumu – akadēmiskā gara glabātājam profesoram Gunāram Raņķim IEVA MIĶELSONE, JI 18. janvārī radiospeciālists un magnētisko parādību fiziķis emeritētais profesors Dr. h. inž. Gunārs Raņķis (J. Lintera prēmijas laureāts (1990), 1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi) saņēma vēl vienu nozīmīgu apbalvojumu – LIF, LZA un Lattelekom balvu par mūža ieguldījumu telekomunikāciju nozarē.

Gunārs Raņķis dzimis 1928. gadā Aucē saimnieka ģimenē. Jau skolas gados pievērsies radiotehnikas specialitātei un 1951. gadā beidzis LVU Mehānikas fakultātes vājstrāvas nodaļu. Pēdējos studiju gados strādājis VEF, pēc LVU beigšanas – rūpnīcā Radiotehnika pie jauno uztvērēju skaļruņu izstrādes, kur bija iespēja darboties bijušā LU privātdocenta fiziķa Valdemāra Murevska vadībā. Pēc tam mācījies klātienes aspirantūrā Ļeņingradas V. I. Uļjanova (Ļeņina) Elektrotehniskā institūta teorētiskās radiotehnikas katedrā pie profesora Jurija Jurova. Tur piedalījies PSRS pirmās elektroniski vadāmās radiolokācijas antenas izstrādē un guvis ierosmi kandidāta disertācijai par mikroviļņu dielektriskām antenām.

Atgriezies Rīgā, 1958. gadā G. Raņķis iesaistījās RTU (RPI) atjaunošanas procesos, no jauna veidojot vājstrāvas studijas, un strādāja RTU līdz pat 2000. gadam. Vairāk nekā 40 darba gados RTU Radiotehnikas un sakaru fakultātē, tagad – ETF profesors G. Raņķis lasījis dažādus radiotehnikas un fizikas kursus (kopskaitā 14). Kopā ar Pēteri Mikazānu sarakstījis mācību grāmatu Elektrodinamikas pamati (1967. g., krievu val.).

Sešdesmitajos gados G. Raņķis RPI vadīja PSRS centrālo pētniecības institūtu pasūtījuma zinātniskos darbus par ferītiem – radiomateriāliem, kuri kara resoru interesēja kā radioneredzamu pārklājumu sastāvdaļa. Šo materiālu pētniecības gaitā pakāpeniski pievērsās magnētisko parādību fizikas problēmām un aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu doktora disertāciju par polikristālisko ferītu struktūratkarīgajām magnētiskajām īpašībām.

Ilggadējos pētījumos profesors izveidojis šo materiālu magnētisko īpašību modeli, kas izskaidro to daudzveidīgās īpašības. Par šīm problēmām kopā ar līdzstrādniekiem sarakstītas ap 120 zinātnisku publikāciju. 1981. gadā iznāca profesora monogrāfija Polikristālisko ferītu magnetizācijas dinamika (krievu valodā).

Atmodas laikā profesors pievērsās arī humanitārās kultūras problēmām, kas viņu interesējušas jau kopš skolas gadiem, un sāka studentiem lasīt lekcijas par kultūras vēsturi un eksakto zinātņu

lomu kultūrā. 1999. gadā nāca klajā G. Raņķa grāmata Eksaktā zinātne kultūras vēsturē, kurā apkopota ilgus gadus krātā un uz daudziem literatūras avotiem dibinātā atziņu kolekcija. Profesoru spilgti raksturo par dzīves moto izraudzītie Romēna Rolāna vārdi: «Pati vērtīgākā īpašība dzīvē – mūžīgā zinātkāre, kas gadu gaitā neizsīkst un katru rītu atdzimst no jauna.» Ar savu «mūžīgo zinātkāri» viņš pratis aplipināt arī savus studentus un doktorantus, viņa vadībā 11 aspiranti aizstāvējuši tehnisko zinātņu doktora disertācijas. No viņiem dažādos laikos trīs ir bijuši fakultātes dekāni, seši – katedru vadītāji, divi – Juris Ziemelis un Jānis Jankovskis – ieguvuši Dr. h. inž. grādu.

Arī pašlaik ETF mācībspēku kodolu veido kādreizējie profesora studenti un viņa ilggadējie kolēģi, kurus JI lūdza dažos vārdos raksturot Gunāru Raņķi.

ETF dekāns asoc. profesors Dr. inž.

Guntars Balodis: «Atceroties kopējās darba gaitas, kā spilgta profesora rakstura iezīme nāk prātā viņa spēja turēties pretī padomju laika konjunktūras prasībām un vajadzībām. Viņš bija viens no retajiem, kas nelocījās līdzi partijas līnijai un arī rektoram ne. Oficiāli un formāli pasākumi viņu nesaistīja.

Domāju, ka vēl ilgi ETF balstīsies uz profesora G. Raņķa skolu – daudzi no kolēģiem ir viņa bijušie studenti, viņš mums bija skolas vadītājs, padomdevējs, vecākais biedrs vienā personā. Arī man bijusi izdevība daudz no viņa mācīties. Ilgus gadus lasījām lekcijas vienā priekšmetā dažādiem kursiem, un vienmēr varēju iet pie profesora konsultēties.

Novēlu profesoram nezaudēt to dzīvessparu un optimismu, kas viņam vienmēr bijis raksturīgs, un apsveicu ar apbalvojumu!»

ETF dekāna vietnieks mācību darbā docents Dr. inž. Andris Strauts: «Arī es esmu viens no bijušajiem profesora G. Raņķa aspirantiem un viņa vadībā aizstāvēju disertāciju. Esmu viņam sirsnīgi pateicīgs par visu. Varētu teikt, ka viņš daudzus fakultātes studentus pataisīja par cilvēkiem. No viņa daudz ko varēja un vēl šodien var mācīties. Varu tikai apbrīnot viņa darbaspējas un neatlaidību. Arī tagad, pēc diviem insultiem, viņš turpina strādāt, rakstīt rakstus.»

ETF Radioelektronikas institūta direktors profesors Dr. h. inž. Jānis Jankovskis: «Profesors Gunārs Raņķis fakultātē, īpaši tās pastāvēšanas sākuma posmā, bija cilvēks īstajā laikā un īstajā vietā. Tolaik trūka šīs nozares speciālistu ar zinātnisko grādu, līdz ar to pašsaprotami viņš kļuva par fakultātes zinātņu prodekānu, lai gan

nekad nav tiecies pēc administratīviem posteņiem. Es profesoru saucu vienkārši par šefu. Ar G. Raņķi cieši līdzās esam nostrādājuši apmēram trīsdesmit piecus gadus. Fakultātes sākuma gados viņš bija viens no retajiem mācību spēkiem, kas nodarbojās ar zinātniskajiem pētījumiem, visa fakultātes zinātniskā darbība pamatā balstījās uz viņu. Taču jāteic, ka viņu vienmēr interesējusi ne tikai zinātne, viņš ir ļoti vispusīga personība, kādu ir ļoti maz. Atceros viņa stāstīto vēl par aspirantūras gadiem Ļeņingradā – reiz G. Raņķis bija kādā visai nopietnā eksāmenā, šķiet, filozofijā, dabūjis sliktu atzīmi, jo visu nakti pirms eksāmena bija lasījis tikko izdoto Ilfa un Petrova Zelta teļu. Kopš jaunības viņu ļoti saistīja arī franču kultūra, tā viņam ļoti daudz nozīmēja. Šī interese viņu pamudināja apgūt arī franču valodu. Ilgus gadus viņa sapnis bija kaut reizi aizbraukt uz Parīzi, bet iespēja skatīt Parīzi pašam savām acīm radās tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Reiz, šķiet, 1996. gadā, uz kādu konferenci Francijā bijām aizbraukuši kopā ar profesoru Raņķi un veselu dienu varējām iepazīties ar Parīzi.

Labāku gidu par Gunāru Raņķi nevar vēlēties – viņa zināšanas par Francijas kultūru ir ļoti dziļas. Vispār G. Raņķis ir rets gadījums visā RTU vēsturē – viņa interešu loks un zināšanas ļāva viņam lasīt kursu zinātnes un tehnikas vēsturē, akcentējot eksakto zinātņu lomu kultūras vēsturē. Ar viņu vienmēr ir interesanti sarunāties, jo viņš seko līdzi notikumiem un sasniegumiem arī pasaules zinātnē, ir lietas kursā par to, kurš un par ko saņēmis, piemēram, Nobela prēmiju. Atslodzei pēc nodarbībām nereti sanācām kopā un varējām apspriesties par visdažādākajām tēmām. Arī padomju gados mūsu vidū valdīja īsta gara brīvība, un par to varam pateikties arī mūsu šefam. Varētu teikt, ka profesors Raņķis pieder vecā kaluma mācībspēkiem, kādu paliek aizvien mazāk. Studenti viņu cienīja, un kā mācībspēks viņš bija simpātisks, lai gan lasīja viņš elektrodinamiku – sarežģītu un grūtu priekšmetu, kura dēļ ne viens vien izvēlējās citu fakultāti.

Novēlu profesoram veselību un turēties, cik vien iespējams un kā vien iespējams.»

ETF Funkcionālās elektronikas laboratorijas vadītājs asociētais profesors

Dr. inž. Valentīns Jurševics: «Kopš profesors veselības problēmu dēļ aizgājis no darba fakultātē, ļoti pietrūkst viņa erudīcijas. Kļuvis garlaicīgāk, pietrūkst iespēju parunāties, jo ar profesoru G. Raņķi varējām runāties gan par Hieronīma Bosha zīmējumu simboliku, gan par mūsu kolēģa Jura Birzvalka Šekspīra sonetu tulkojumiem, gan daudz ko citu.

Viņš daudz lasīja, arī angļu un franču valodā, un viņam bieži bija savi spriedumi par daudzām lietām. Profesors ir apveltīts arī ar humora izjūtu, tāpēc mūsu kolektīvā cieņā bija arī labi joki. Divos vārdos Gunāru Raņķi varētu nosaukt par fakultātes tradīciju glabātāju – līdzīgi kā Barševskis TV spēlē Kas? Kur? Kad? Nenoliedzami profesora personību ietekmējušas mācības aspirantūrā Ļeņingradā laikā, kad tur vēl valdīja vecās krievu tehniskās inteliģences gars, un G. Raņķis šo akadēmisko garu ienesa arī mūsu fakultātē. Viņš varēja arī aizrādīt, ja kāda kolēģa vai studenta rīcība viņam likās nepieņemama. Jāuzsver, ka profesors nav tikai teorētiķis – ar viņu varēja konsultēties arī praktisku uzdevumu risināšanā, atceros gadījumus, kad profesors piedāvāja netradicionālus risinājumus sarežģītiem uzdevumiem, jo viņa zināšanas ir ļoti vispusīgas.»

Bijušais students un kolēģis, RTU Iekšējo sakaru tīkla administrators Juris Eizentāls: «Profesoru G.Raņķi jau no studiju gadiem esmu uzskatījis par augsti izglītota universitātes mācībspēka etalonu. Viņa vispusīgās zināšanas, prasmi ar tām dalīties esmu apbrīnojis gan kā students, klausoties viņa Radiotehnikas pamatu lekcijas, gan kolēģa statusā, piedaloties viņa vadītajos interesantajos zinātniskajos semināros, kuros profesors lieliski prata skaidrot ne tikai radiotehnikas jautājumus, bet arī, it kā garām ejot, aizlāpīt pamanītos robus mūsu augstākās matemātikas un fizikas zināšanās.

Esmu apbrīnojis viņa latvietību cauri visiem laikiem un varām, viņa pateicību un lepošanos ar savām skolām un skolotājiem, sākot jau ar Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāziju, viņa mācībspēka stāju un izturēšanos vienmēr un visur.

Lai jums veselība, Profesor!»

Rakstā izmantota G. Raņķa autobiogrāfija no virtuālās enciklopēdijas Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa.

10

BEST-RIGA

2006. gada 26. janvāris

Seši K par BEST kursiem JŪLIJA ĻEBEDEVA, IEF Kā es uzzināju par BEST vasaras kursiem?

Kad sākās pieteikšanās periods BEST vasaras kursiem 2005. gada pavasarī, es mācījos Portugālē Erasmus programmā.

Saiti uz BEST mājaslapu (www.best.eu.org) ar kursu aprakstiem, to mājaslapām, survival guide (izdzīvošanas gids vai speciāls dokuments MS Word formātā, kur aprakstītas valstis, kur notiek kursi, to īpatnības, tradīcijas utt.), pieteikšanās datumiem un detalizētu pieteikšanās procedūras aprakstu man atsūtīja meitene no citas RTU organizācijas – IAESTE. Ko solīja BEST mājaslapa?

Ieraugot, cik liela daudzveidība pieejama, izbrīnījos: vai to spēj izdarīt studenti? Divu nedēļu kursi bija pieejami daudzās Eiropas valstīs (Spānijā, Itālijā, Zviedrijā, Igaunijā, Grieķijā, Rumānijā... visur tur, kur ir BEST grupas), vienā vai dažādās pilsētās katrā valstī, tēmas bija tehniskās – no ģeoloģijas līdz informācijas tehnoloģijām. Bet kāda vasarā mācīšanās bez kvalitatīvas atpūtas? Varēja arī apmeklēt gan party, gan kultūras pasākumus – visos kursos tika solīta arī kultūras programma: ekskursijas, party, attiecīgās valsts valodas kursi, kā arī īpaši pasākumi nedēļas nogalēm – pārsvarā ārpus pilsētas, kempingos vai salās!

Mmm... izskatījās ļoti pievilcīgi!

Kā es izvēlējos kursus?

No šā ļoti plašā piedāvājumu klāsta es saskaņā ar BEST noteikumiem varēju izvēlēties trīs akadēmiskos kursus, izvietojot tos prioritāšu secībā. Izvērtēju visus variantus pēc saviem principiem: - pirmkārt, pēc norises laika (vasaras sezona BEST ilgst līdz pat oktobrim, bet es zināju, ka man septembra sākumā jānokārto vasaras sesija RTU, jo tās laikā biju Portugālē); - pēc ģeogrāfiskā stāvokļa (dzīvojot tolaik Portugālē, vairāk pievērsu uzmanību valstīm, kas atradās tuvu un ko varēja viegli aizsniegt pat ar studentu transportu – autostopu); - pēc valsts (uz saulainajām dienvidu valstīm, tādām kā Spānija vai Grieķija, man gribējās daudz vairāk nekā uz mūsu kaimiņvalstīm vai ziemeļvalstīm, skaidrs kāpēc); - pēc nosaukuma (piemēram, man ļoti iepatikās Solar cells – Power the future Norvēģijā un Out of CONTROL Stambulā); - pēc tēmas (piemēram, daudzsološi skanēja Reveal Secrets of Alchemy Polijā par ķīmisko vielu sintezēšanu moderna patērētāja produktu ražošanai, Optical Communication Systems & Networks: Lightpaths to the Future par optisko

šķiedru un Belgian Beer Secrets par alus ražošanu); - pēc piedāvātā saraksta, kas bija pieejams pasākuma mājaslapā (es nemeklēju pārāk daudz haļavas, bet gan ideālo proporciju starp akadēmiskajām un izklaides stundām, kā arī kaut ko speciālu un līdz tam nepieredzētu. Piemēram, Madrides kursos bija ieplānots ceļojums uz basku valsti ziemeļu Spānijā, bet Patrās Grieķijā bija paredzēts pavadīt vienu nedēļas nogali uz salas!); - un, beidzot, pēc dalības maksas (kā īstai studentei man nebija liekas naudas, turklāt es 4 mēnešus dzīvoju kojās ļoti tālu no mājām. Dalības maksa bija 30–50 eiro, bet vēlāk izrādījās, ka Latvija kā ES jaunā dalībvalsts bija no tās atbrīvota).

Kaut gan dzīvoju Portu, izvērtējot visus variantus, izvēlējos kursus pavisam citā Eiropas galā – Near surface geophysical methods Hanjā (Krētas sala), pārsvarā tāpēc, ka man patīk Grieķija un es gribēju ieraudzīt Krētu; Tech me tender Patrās (Grieķija) – to pašu iemeslu dēļ; un Food, Wine... The BEST of Macedonian Region Skopjē Maķedonijā, jo, pirmkārt, man iepatikās tēma par produktu un vīna ražošanu un, otrkārt, tas bija tuvu Grieķijai.

Kā izvēlējās mani?

Pēc apmēram divu nedēļu gaidīšanas saņēmu skumju atbildi – mani nepaņēma ne uz vieniem kursiem, tikai ievietoja gaidīšanas sarakstā Patrās. Domāju, ka tas bija pārāk nopietnu pieteikuma vēstuļu dēļ. Nevajag rakstīt pārāk nopietni, kaut gan tie ir akadēmiskie kursi! Tos organizē un kandidātus izvēlas tādi paši studenti kā mēs, tā ka, rakstot motivācijas vēstuli, jāapvieno nopietnas un jautras lietas kopā. (Starp citu, drīz mūsu BEST grupa organizē RTU semināru par to, kā pareizi rakstīt motivācijas vēstules, kas nepieciešams ne tikai BEST kursiem, bet arī ikdienas dzīvei.) Pēc tam, tuvāk kursu sākumam jūlijā, grieķi man paziņoja, ka varu ierasties – jo kāds bija atteicies un viņi paņēma nākamo personu no gaidīšanas saraksta – mani!

Kas bija kursos?

Pateicoties kursu mājaslapai (http:// www.bestpatras.gr/activities/SC05/), kur viss bija sīki aprakstīts, es apmēram zināju, kas mani tur gaida, bet, kā tas viss būs, es pat nevarēju iedomāties. Mani sagaidīja Patru LBG (Local BEST Group) prezidents Aristotelis (nu, tak vārds!) un aizveda uz studentu viesnīcu, kur mēs dzīvojām visu kursu laiku, izņemot nedēļas nogales. Vakariņās grieķu tavernā iepazinu gandrīz visus dalībniekus (daži vēl bija ceļā), starp kuriem bija spāņi, zviedri, franči, serbi, lietuviete, rumāņi, ķīnietis, dānis,

turciete. Ļoti koša starptautiska komanda, papildināta ar grieķu organizatoriem, bija jābūt lieliski! Un tā arī bija. Katru rītu mēs agri (8.30–9.00!!!) cēlāmies, brokastojām un devāmies uz Patru Tehnisko universitāti noklausīties lekcijas par IT, virtuālo realitāti, datorprotokoliem un datorprogrammām, kas ilga 2–3 stundas dienā, protams, ar grieķu Frape aukstās kafijas pauzēm un savstarpējo iepazīšanos starplaikos.

Ticiet man, tas ir ļoti interesanti – pēkšņi atrasties daudznacionālā kompānijā, kur tev ir grūti iegaumēt vārdus, bet kur visi ir ļoti pozitīvi un dzīvespriecīgi noskaņoti un arvien vairāk kļūst par taviem draugiem... (liriska atkāpe). Pēc mācībām parasti notika pusdienas grieķu stilā – kas nozīmē ļoti daudz grieķu ēdiena, pēc kura seko ilga tehniskā pauze, ko Grieķijā sauc halara, ar sagremošanu, lēnu runāšanu vai vispār gulēšanu zem galdiem. Pēc pusdienām sekoja visādi kulturāli un sociāli aktīvi pasākumi. Vienā dienā tā bija kopēja atpūta pludmalē vietējā piekrastē, citā – vizīte tuvajā pilsētiņā Navpaktosā.

Bija arī viena no visu starptautisko BEST pasākumu sastāvdaļām – City Rally, kas nozīmē pilsētas iepazīšanu ļoti neparastā veidā – ar dažādu interesantu/ smieklīgu uzdevumu palīdzību. Piemēram, uzzināt pilsētas laukuma trīs grieķu nosaukumus. Vai arī atrast jebkuru grieķi uz ielas, kas jūsu komandai iemācītu dejot sirtaki. Katrā nākamajā posmā mums deva papīriņus ar norādi – kur iet tālāk un kādu uzdevumu pildīt. Ļoti pamācoša un jautra spēle!

Par tusiņiem jāstāsta atsevišķi. Otra neatņemama BEST pasākumu daļa ir International party, kas ir tieši tas, kas ir nosaukumā, un tieši tas, ko jūs padomājāt. Katrs dalībnieks atved no savas valsts kaut ko garšīgu (vai gatavo to turpat) un kādu nacionālu dzērienu. Katrai valstij ir savs galds ar karogu, kur tiek izlikts ēdamais un dzeramais. Tikai šajā tusiņā ir iespēja vienlaikus nogaršot portugāļu Bacalhau (menca) un rumāņu 40–50–... grādīgo dzērienu Palinka, apēst spāņu tortilju un kopā iedzert lietuviešu Midus!

Mūzika arī ir no dažādām valstīm, un dejas ilgst līdz rītam vai līdz pēdējam klientam.

Arī no grieķu nakts neizvairījāmies.

Tajā pasākumā mums bija iespēja iepazīties ar grieķu ēdieniem (musaka, pastisio, spanakopita u. c.), dzērieniem (uzo, vīni, rakija), mūziku (kā popu, tā arī tautas), paskatīties un pašiem iemācīties dejas (izrādās, pasaules slavenā sirtaki deja ir tikai viena no lielā grieķu deju klāsta – vēl ir hasapiko, nisiotiko, īpaša skumju vīriešu deja, kas prasa lielas prasmes un ko mums dejoja slavenie organizatori no Patrām u. c.)

Pirmo nedēļas nogali mēs pavadījām Kalogrijas pludmalē pāris stundu ceļā no Patrām. Dienā mums bija aizraujošas stafetes pludmalē, vakarā – Beach Party, bet nakti mēs pavadījām zem zvaigznēm guļammaisos turpat uz smiltīm. Bija ļoti jauki!

Otrajā nedēļas nogalē mēs aizbraucām uz kempingu netālu no Vecās Olimpijas – tās vietas, kur aizsākās olimpiskās spēles sensenos laikos. Pirmo reizi dzīvē es kempingā nobaudīju raftingu – ceļošanu pa ļoti strauju upi uz speciāla plosta, kur puse ķermeņa ir ūdenī. Ļoti nogurdinošs, bet aizraujošs un ekstremāls sporta veids! Vakarā mums uzstājās īsts grieķu tautas mūzikas ansamblis ar dziedātāju, kas spēlēja dievišķīgi skaistu mūziku.

Gulējām mēs teltīs mežā bez jebkādas civilizācijas pazīmēm. Šī nedēļas nogale bija noteikti viena no visskaistākajām manā dzīvē!

Kas tālāk?

Pienāca aizbraukšanas laiks. Šajās divās nedēļās mums izveidojās laba kompānija, kur klausījāmies stāstus par katra dzimteni, visu darījām kopā, smējāmies un cēlāmies rīta agrumā, lai ietu uz lekcijām. Visi organizētāji un dalībnieki bija atraduši sev draugus vai pāri, un tas darīja atvadīšanos sāpīgāku. Bet cik tas ir lieliski – iegūt draugus – studentus no visas Eiropas! Arī tagad, kad pagājis pusgads, mēs sūtām e-pastus cits citam uz kopējo mailing listi un esam apņēmušies vēlreiz satikties visi kopā vai ar kādu no draugiem kādā citā BEST pasākumā.

Tagad šo vasaras kursu iespaidā esmu kļuvusi par BEST-Riga biedru un varu piedalīties kursos un semināros, bet arī iekšējos BEST pasākumos dažādās valstīs.

Starp citu, pašlaik var pieteikties BEST kursiem pavasara sezonai, kas ir ne mazāk aizraujoši un interesanti – mainās vietas un cilvēki, BEST gars paliek! Kursi notiek daudzās Eiropas valstīs, un visi RTU studenti var pieteikties kursiem līdz 12. februārim BEST mājaslapā http:// www.best.eu.org/courses_howtoapply.jsp.

Tā ka, ja jums tuvosies cilvēks zilajā kreklā ar BEST logo, ar bukletiem rokās un smaidu sejā, – nebēdziet no viņa prom.

Panākumu atslēga uzņemšanai kursos ir motivācijas vēstule. Lai jau pavasarī varētu apceļot un izbaudīt BEST gaisotni, nāc uz BEST-Riga organizēto semināru par motivācijas vēstuļu rakstīšanu, kas notiks 31. janvārī plkst. 17.30 RTU galvenajā ēkā Kaļķu ielā 1, 219. kabinetā!

Visi ir laipni aicināti un mīļi gaidīti!

STUDENTU LAPA

2006. gada 26. janvāris

DITF SP maina vadību!

IRĒNA TULEIKO, DITF 11.01.2006. divas stundas ilgā sēdē par jauno DITF Studentu pašpārvaldes vadītāju tika iecelts Jānis Pekarēvičs (viņš arī Jonny-B). Par viņu nobalsoja 11 no 20 vēlētājiem. Par savu vietnieci viņš izvēlējās Kristiānu Daugavu, ar kuru viņam izveidojusies laba sadarbība, iepriekš organizējot lielus panākumus guvušo DITF&EEF Ziemas balli.

Hobiji Ļoti daudz nodarbojas ar sportu, kopš bērnības spēlē basketbolu, skvošu un nodarbojas ar jebkuru citu sporta veidu, ja vien ir iespēja, – futbolu, volejbolu, basketbolu, kartingu – visu, visu.

Hokejā dzīvo 24 stundas diennaktī un 365 (vai cik tur ir dienas?) gadā.

Otro gadu Ozolniekos nodarbojas ar ūdensslēpošanu. IT (informācijas tehnoloģijas) ir puse no viņa dzīves. Ir nedaudz aizrāvies ar datorgrafiku (3D animācija un modelēšana).

Savas skolas patriots Mācījies Rīgas 64. vidusskolā (pats saka, ka «vislabākajā vidusskolā vispār Rīgā, Latvijā, pasaulē, vienmēr un visur!»). Arī sportot viņš iet tajā pašā «vecajā labajā skolā, pie tā paša vecā labā trenera». Vienmēr piedalījies visos skolas pasākumos.

Audzis Rīgā «Tipisks rīdzinieks līdz kaulam» – tā

par sevi saka.

– Tu vismaz zini no kurienes piens nāk?

– No... piena pakas?! (Smejas.)

Māņticība un horoskopi Intervija notiek 13. janvārī, piektdienā :) Neesot māņticīgs, tikai esot ļoti ērti novelt vainu uz ko citu, ja kaut kas noiet greizi. Horoskopiem tic.

– Kas tu esi pēc horoskopa– tagad visas meitenes varēs salīdzināt, vai sader ar tevi...

– Es esmu visdrausmīgākais salikums, kāds vien var būt, – pēc horoskopa Auns, dzimis Vērša gadā!

Ar ko pielabināt Jonny-B? Ar sportistu bildēm ar viņu autentiskajiem autogrāfiem. Balto šokolādi.

Jaunākās mūzikas diskiem.

Sasniegumi DITF Studentu pašpārvaldes vadītājs. Labas atsauksmes no prakses vadītāju – uzņēmēju puses. Protams, arī dažādi sasniegumi sportā.

Dzīves moto Nekas nav neiespējams!

Un tagad – neliels ieskats Jāņa plānos sakarā ar pašpārvaldi.

– Vispirms – apsveicu ar jauno amatu! Vai esi aptvēris, ka esi jaunais DITF SP vadītājs?

– Nē, un domāju, ka tuvākajā laikā arī neaptveršu, viss nāca ļoti negaidīti, lai gan cerēju. Cerība jau vienmēr kaut kur iekšā mīt. Pagaidām vēl sakarā ar jauno amatu nekas nav mainījies, bet domāju, ka drīzumā viss mainīsies.

Kā vērtējat aizvadīto sesiju?

MADARA GASPAROVIČA, DITF 1. kurss – Sesijas beigas vēl nejūtu, jo tikko ir beidzies matemātikas eksāmens. Šī man bija pirmā sesija, un, ņemot to vērā, jāsaka, ka bija diezgan grūti. Domāju, ka uzrakstīju visu savu iespēju robežās. Vienīgi nezinu, kā būs ar matemātiku, ar programmēšanu un fiziku esmu apmierināta – mums bija trīs eksāmeni.

SERGEJS ŠARAPOVS, TMF – Sesija vēl nav beigusies – rīt vēl viens eksāmens un nākamnedēļ vēl viena ieskaite. Līdz šim veicās, manuprāt, diezgan labi, vienīgi matemātikā varēja būt labāk.

INESE KRĒĢERE, BF 1. kurss – Sesija man ir beigusies, normāli pagāja, iespējams, ka varēja labāk, bet es par to neuztraucos un esmu apmierināta ar paveikto.

– Tu darbojies arī SP. Kādi ir tavi pienākumi?

– Es darbojos Kultūras un Sporta nodaļās. Ar Kultūras nodaļu visādus projektiņus veidojam, tagad, piemēram, ir projekts Ledus balle, kur esmu galvenais vadītājs. Arī Sporta nodaļā, protams, darbojos, nākotnē centīšos kļūt par Sporta nodaļas vadītāju.

– Kādi ir tavi tuvākie plāni DITF Studentu pašpārvaldē?

– Prioritāte ir anketas, to te ir miljoniem, un es nezinu, kā mēs visas apkoposim. Pēc apkopošanas nākamais darbs ir sniegt vadībai atskaiti par paveikto un saņemtajiem rezultātiem. Pēc tam attiecīgi rīkoties pēc saņemtajiem rezultātiem, kad redzēs, ko īsti mūsu studenti saka.

– Cik sen jau tu darbojies pašpārvaldē?

– Kopš pirmās dienas, kad es iestājos RTU, – gājām uzzināt rezultātus, satikām Līgu (Stankeviču – aut.) un jau sākām uzdot jautājumus – kas, kur, kā.

– Ko tu vēlētos mainīt DITF un DITF SP? Kādi ir tavi ilgtermiņa plāni?

– Ja runājam par tīri saimnieciskiem un mūsu iekšējiem jautājumiem, tad vajadzētu kādas izmaiņas uztaisīt šajā telpā (mēs atrodamies DITF SP telpās Meža ielā) tīri vizuālā ziņā.

Vajadzētu vairāk iesaistīt darba devēju viedokli mācību procesā – aicināt viņus uz lekcijām, kur viņi izstāstītu studentiem, kas tieši interesē viņus, kādi speciālisti un ar kādām

11

zināšanām viņiem ir nepieciešami, kā arī par vakancēm. Manuprāt, šis ir liels projekts, kuru kopīgi mēs varētu īstenot, proti, runāt ar uzņēmējiem, uzzināt viņu viedokli, attiecīgi mēs varētu mēģināt ko mainīt studiju programmās, runāt ar vadību, veidot dialogu.

– Vēlēšanās tu uzsvēri DITF SP mājaslapas pārveides nozīmi. Ko tu varētu pastāstīt par šo projektu?

– Mums ir plāns pāriet uz jaunu interfeisu un vispār jaunu mājaslapu, kā arī popularizēt to studentu vidū. Lai tā kļūtu arvien populārāka un katrs par to zinātu, tur būtu visa iespējamā informācija, kas nepieciešama studentam. Ir izveidota darba grupa, kas strādā pie šīs mājaslapas. Sākot ar februāri par šīs grupas vadītāju kļūs Līga Stankeviča. Vēl ir iespēja piedalīties šajā projektā, ja ir vēlēšanās – pamēģiniet noķert Līgu! Šis projekts lēnām realizējas jaunā, piemērotākā mājas lapā.

– Un vēl – ko tu novēlētu lasītājiem, jauno semestri sākot?

– Kā makšķernieki saka – ne asakas, jums – ne sesijas!

RAITIS ROMĀNS, IEF 1. kurss – Sesija joprojām turpinās, viss ir O.K. Nevarētu teikt, ka viss ir pārāk labi, bet nebija arī ļoti slikti. Droši vien būtu labāk visu uzrakstījis, ja būtu vairāk mācījies. Bet vispār ar šo sesiju esmu apmierināts!

INESE PARKOVA, LMĶF 2. kurss – Rīt man ir pēdējais eksāmens – šūšanas tehnoloģija.

Vispār diezgan viegla sesija, atzīmes ir pagaidām labas, esmu apmierināta, labāk pat nevajag.

MAKSIMS GOVOLINS, ETF 4. kurss – Sesija vēl nav beigusies – pēdējais eksāmens būs 23. janvārī, tas būs elektrosakaru teorijā. Sesija pagāja ne tik labi, kā gribētos, atzīmes varēja būt labākas, traucēja tas, ka latviešu valodā nebija pieejami daudzi materiāli, tie bija tikai angļu valodā.

DMITRIJS GOLBERS, EEF 3. kurss – Sesija man ir beigusies. Gāja labi, domāju, ka stipendija būs. Varēju labāk, bet traucēja internets, televizors un vēl šis tas...

Visu pierakstīja Irēna Tuleiko Visus fotografēja Artis Gudļevskis

12

STUDENTU KLUBA UN KULTŪRAS CENTRĀ

2006. – iespēju gads!

2006. gada 26. janvāris

izdziedāt un nodancot gada īsāko nakti.

Tad ar sauli visi pašdarbnieki jūnija beigās dosies uz Tartu, uz Baltijas valstu Studentu dziesmu un deju svētkiem, kuriem šoreiz ir jubileja.

Jaungada nakts tuksnesī.

Esi sveika, RTU saime, Jaunajā gadā. Par Vecā gada sarīkojumiem, projektiem vairs nerunāšu, lai darbi runā paši par sevi. Pārdomu laiks beidzies, jāskatās nākotnē.

Jaunais gads sācies veiksmīgi ar interesantām idejām, labiem domubiedriem un mazo vēlmju piepildījumu.

Ko tad Studentu klubs cep pašlaik? Kopā ar SP un IEF Studentu pašpārvaldi gatavojam pirmās RTU Ziemas sporta spēles Milzkalnē 23. janvārī. Būs kolosāli, lai tikai pietiek sniega!

RTU ZIEMAS SPORTA SPĒLES 2006 Katra mēneša pēdējā ceturtdienā (sākot no 26. janvāra) plkst. 20 Mazajā zālē atsāksim latviešu danču vakarus ar soļu ierādīšanu un dzīvo mūziku Ilgas Reiznieces vadībā.

Protams, katru otrdienas vakaru visi aicināti izklaidēties līnijdejās, bet katru otro otrdienu jauki pavadīt vakaru ar Rīgas danču klubu.

No 2. februāra katru ceturtdienu plkst. 18.30 tiksimies psiholoģijas klubiņā Kaļķu ielā 1, 216. kabinetā. Šā mēneša nodarbības vadīs psiholoģe, māksliniece un kolosāli interesants cilvēks Ingrīda Indāne – tēma Pašregulācija attiecībās ar sevi un citiem.

Imidža skolas vadītāja Ingrīda Latiša aicina uz trīs mēnešu kursiem pirmdienās plkst. 18.15 Kaļķu ielā

1, 216. kabinetā, sākot no 13 februāra. Programmā: personīgā imidža veidošanas pamatprincipi, sabalansēts uzturs, individuālais grimms un ķermeņa valoda.

10. februārī vokālās grupas Putni jaunā mūzikas albuma Hildegardes dziesmas prezentācija plkst. 19 Kaļķu ielā 1, Lielās zāles vestibilā.

Pilnā sparā norit gatavošanās darbi Latvijas Studentu teātra dienai 18. martā Kaļķu ielā 1. Svētku veidotājai Inesei Krūmai pieteikušās 10 studijas un teātri. Šā gada tēma – Pēdas.

Drīz vien aicināsim arī puišus pieteikties uz kārtējām, nu jau ceturtajām RTU Vīru spēlēm, lai līdz 27.–28. maijam varētu pacīnīties pusfinālā un labi sagatavotos finālam. Šoreiz spēlēs spiedīsim uz riteņiem, lieliem un maziem, un citādiem.

Vēl maijā notiks IEF 40 gadu jubilejas svinības.

Sveiksim fakultāti, kurā ļoti augstā cieņā ir kultūras aktivitātes.

Divi mūsu vokālie ansambļi Jauna nianse un Vecpilsētas dziedātāji aprīļa beigās dosies uz Beļģiju, uz Eiropas vokālistu konkursu. Ja vēlies redzēt slaveno Holandes ziedu paklāju, Beļģijas siera tirgu, senās pilsētas Brigi, Ģenti, Amsterdamu, Alkmāru un Zuiderzē brīvdabas muzeju, tad zvani mums un brauc līdzi.

Vasaras izbraukuma seminārs ar nodarbībām, lekcijām, sportu, teātra spēlēšanu mūsu nākamajiem studentiem – RTU darbinieku bērniem un mazbērniem no 7 līdz 17 gadiem. Zvani un piesakies! Šoreiz tikšanās vieta – Ventspils Piejūras kempings. Vieslektore būs mūsu mīļā Rudīte Raudupe no ASV. Tas, protams, lielās līnijās, kā saka, lielos krāsu triepienos, bet vēl simts un viens darbiņš, nevienam neredzams kā skudru pūznī, lai rezultāts būtu lielisks.

Siera tirgus Alkmārā.

Te trūkst tikai tevis...

Un tā – lieliem soļiem pienāk vasara, un pirmo reizi mēģināsim būt visi kopā Vasaras saulgriežos, tāpat kā jau daudzus gadus to darām ziemā. Ideja Jāņu bērniem – visai pašdarbnieku saimei un visiem augstskolas ļaudīm – pulcēties 21. jūnijā zaļā pļavā, skaistas upes krastā,

P. S. Studentu klubs gatavo kādu jauku pārsteigumu kluba palīgiem – aktīvajiem studentiem. Ir vērts pacensties! Zvaniet – 7089477!

Ar mīlestību un cieņu, Studentu kluba saime un direktore ASJA VISOCKA