Nr. 12 (1350) 2008. gada 31. janvÄ ris P Ĺ 0 7 . R3 ÄŞÄŞ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I Ä“S 4K Ä€6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E Ä“ R5 S& 4I T "Ä€7 TÄŞ ;E &S A* ;V / ÄŞ Ä“Z , E ,. 0 I1 ZĂ€ N Ä€ K K O
0 2 .
1 9 5 9
RTU gatavos speciÄ listus ÂŤLiepÄ jas metalurgamÂť Egita KancÄ ne, InformÄ cijas centra korespondente
23. janvÄ rÄŤ RTU rektors Ivars KnÄ“ts un a/s ÂŤLiepÄ jas metalurgsÂť izpilddirektors Leons PtiÄ?kins parakstÄŤja trÄŤspusÄ“ju sadarbÄŤbas lÄŤgumu par nodomu kopÄŤgi realizÄ“t profesionÄ lÄ bakalaura studiju programmu ÂŤMetalurÄŁijaÂť. TreĹĄais sadarbÄŤbas part neris studiju programmas realizÄ“ĹĄanÄ ir Maskavas TÄ“rauda un sakausÄ“jumu institĹŤts, kura rektors Dmitrijs Äťivanovs lÄŤgumu ir parakstÄŤjis jau iepriekĹĄ. ÂŤRTU palÄŤdzÄ“s ÂŤLiepÄ jas metalurgamÂť kadru sagatavoĹĄanÄ . Nevar teikt, ka lÄŤgums, ko parakstÄŤjÄ m, kalpos kÄ brÄŤnumnĹŤjiņa veiksmÄŤgas uzņēmuma darbÄŤbas nodroĹĄinÄ ĹĄanai, taÄ?u viena no uzņēmuma misijas sastÄ vdaÄźÄ m ir pastÄ vÄŤgas rĹŤpes par izglÄŤtÄŤbu. TÄ pÄ“c ÂŤLiepÄ jas metalurgsÂť investÄ“ izglÄŤtÄŤbÄ un mudina liepÄ jniekus iegĹŤt specialitÄ ti, kurÄ strÄ dÄ jot iespÄ“Â jams labi nopelnÄŤt turpat, dzimtajÄ LiepÄ jÄ . Jau vairÄ kus gadus a/s ÂŤLiepÄ jas metalurgsÂť ar ĹĄÄ du mÄ“rġi realizÄ“ plaĹĄu izglÄŤtÄŤbas un sociÄ lo programmu,Âť pastÄ stÄŤja L. PtiÄ?kins. Parakstot lÄŤgumu, RTU apņemas realizÄ“t programmu ÂŤMetalurÄŁijaÂť LiepÄ jas filiÄ les va kaÂra studiju nodaÄźÄ , Maskavas TÄ“rauda un sakausÄ“jumu institĹŤts – konsultÄ“t RTU kolÄ“ÄŁus un studentus, sniegt atbalstu gan studentu prakses vietu nodroĹĄinÄ ĹĄanÄ , gan nepiecieĹĄamÄ s lite ratĹŤras un metodisko lÄŤdzekÄźu sagÄ dÄ“. SavukÄ rt a/s ÂŤLiepÄ jas metalurgsÂť – finansiÄ li atÂbalsÂtÄŤt to visu un sniegt iespÄ“ju studentiem darboties uzņēmuma laboratorijÄ s un biblioÂtÄ“kÄ . RTU, a/s ÂŤLiepÄ jas metalurgsÂť un Maskavas TÄ“rauda un sakausÄ“jumu institĹŤta sadarbÄŤba ir ilglaicÄŤga – partnerattiecÄŤbas izveidojÄ s, kad pÄ“c ieguldÄŤtajÄ m investÄŤcijÄ m un veikÂtÄ s modernizÄ cijas a/s ÂŤLiepÄ jas metalurgsÂť raĹžotnÄ“ radÄ s nepiecieĹĄamÄŤba pÄ“c augsti kvaliÂficÄ“Â tiem darbiniekiem.
KlajÄ laista jauna mÄ cÄŤbu grÄ mata RĹŤta Lapsa GrÄ matÄ ÂŤDivÄ“jÄ da pielietojuma preÄ?u kontroleÂť apskatÄŤta stratÄ“ÄŁisko preÄ?u kontroles ju ridiskÄ bÄ ze, klasifikÄ cija, raksturotas divÄ“jÄ da lietojuma preces, stratÄ“ÄŁisko preÄ?u kontroles sistÄ“ma un metodes. PublicÄ“tajÄ s tabulÄ s autori apkopojuĹĄi informÄ ciju par visÄ m ANO valstÄŤm. JaunÄ mÄ cÄŤbu grÄ mata paredzÄ“ta gan bakalaura profesionÄ lÄ s studiju programmas ÂŤMui tas un nodokÄźu administrÄ“ĹĄanaÂť studentiem, gan daĹžÄ du valsts institĹŤciju darbiniekiem, gan VID muitas darbinieku kvalifikÄ cijas paaugstinÄ ĹĄanai, gan Valsts robeĹžsardzes un droĹĄÄŤbas iestÄ Ĺžu darbiniekiem, gan arÄŤ uzņēmÄ“jiem, kuru darbÄŤba saistÄŤta ar stratÄ“ÄŁiskas nozÄŤmes preÂÄ?u eksportu, importu un tranzÄŤtu. GrÄ mata izdota RadiÄ cijas droĹĄÄŤbas centra direktora Andreja Salmiņa un RTU Muitas konsultatÄŤvÄ centra direktora profesora Aivara Krastiņa redakcijÄ , to veidojis autoru kolektÄŤvs, to vidĹŤ RTU mÄ cÄŤbspÄ“ki: Muitas un nodokÄźu kated ras docenti Aivars Gulbis un Aldis ÄŒevers, TehniskÄ s fizikas institĹŤta asoc. profesors Juris BlĹŤms, kÄ arÄŤ speciÄ listi no RadiÄ cijas droĹĄÄŤbas centra, VID GalvenÄ s muitas pÄ rvaldes un LR Ä€rlietu ministrijas StratÄ“ÄŁiskÄ s nozÄŤmes preÄ?u eksporta kontroles nodaÄźas. GrÄ matas ievadÄ autori raksta: ÂŤMĹŤsdienÄ s vienu no cilvÄ“ces lielÄ kajiem apdraudÄ“ju miem rada terorisms un masu iznÄŤcinÄ ĹĄanas ieroÄ?i. Lai gan pÄ“dÄ“jos gados daudzi cilvÄ“ki arÄŤ valstÄŤs, kurÄ s nenotiek karadarbÄŤba, ir cietuĹĄi no teroristiem, piemÄ“ram, 2001. gada 11. sepÂtembra notikumi ASV, sprÄ dzieni 2004. gada martÄ Madrides vilcienos, sprÄ dzieni 2005. gada jĹŤlijÄ Londonas metro, tomÄ“r varam uzskatÄŤt, ka mums visiem ir paveicies, – lÄŤdz ĹĄim nav bijuĹĄi gadÄŤjumi, kuros teroristi bĹŤtu pielietojuĹĄi masu iznÄŤcinÄ ĹĄanas lÄŤdzekÄźus. TomÄ“r noÂtikumi ar SibÄŤrijas mÄ“ra baciÄźiem 2001. gadÄ ASV un zarÄŤna izmantoĹĄana 1995. gadÄ JaÂpÄ nas metro brÄŤdina par to risku, kas varÄ“tu bĹŤt, ja masu iznÄŤcinÄ ĹĄanas ieroÄ?i nonÄ ktu teroristu rokÄ s.Âť Autoru kolektÄŤvs izsaka pateicÄŤbu ASV Kalifornijas UniversitÄ tes Lorensa LivermĹŤras NaÂcionÄ lajai laboratorijai un ASV EnerÄŁijas departamentam par finansiÄ lo atbalstu ĹĄÄŤs grÄ Â matas veidoĹĄanÄ , kÄ arÄŤ VID vadÄŤbai. KÄ informÄ“ja profesors A. Krastiņť, februÄ ra vidĹŤ RTU Muitas konsultatÄŤvajÄ centrÄ iera dÄŤsies ASV speciÄ listi, lai veiktu mÄ cÄŤbspÄ“ku un muitas ekspertu padziÄźinÄ tu apmÄ cÄŤbu at seviťġos droĹĄÄŤbas kontroles jautÄ jumos. RTU ir vienÄŤgÄ augstÄ kÄ mÄ cÄŤbu iestÄ de, kur muit nieku studiju programmÄ kopĹĄ 2005. gada ir ietverts speciÄ ls priekĹĄmets ÂŤStratÄ“ÄŁisko un dubultÄ pielietojuma preÄ?u kontroleÂť. Ik gadu RTU Muitas konsultatÄŤvajÄ centrÄ vairÄ ki simti VID muitas un nodokÄźu speciÄ listu paaugstina kvalifikÄ ciju 80 stundu kursÄ ÂŤDubultÄ pielietojuma preÄ?u eksporta, importa un tranzÄŤta kontroleÂť.
2
INFORMĀCIJA
2008. gada 31. janvāris
Februārī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesoru Arkādiju Borisovu, Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Narimantu Salenieku, Būvniecības fakultātes docentu Juri Biršu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asociēto profesoru Mārci Dzeni, Studentu pilsētiņas šveicari Valentīnu Jermaku, Inženierekonomikas fakultātes profesoru Viktoru Nešporu, Būvniecības fakultātes elektrisko iekārtu speciālistu Jāni Ozoliņu, Skolas ielas 11 un Vaļņu ielas 10 kompleksa vecāko administratoru Andreju Andrušķeviču,
Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes pētnieku Romanu Janbicki, Studentu pilsētiņas apkopēju Dzintru Liberi, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesoru Gundaru Mežinski, Daugavpils filiāles direktoru Gunti Strautmani, Ārzemju studentu departamenta direktoru, Transporta un mašīnzinību fakultātes vadošo pētnieku Igoru Tipānu, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas bibliotekāru Edvīnu Šēperu, Studentu pilsētiņas strādnieku Mihailu Ulasu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vecāko laborantu Kristapu Zārdiņu.
Sveicam LZA balvas laureātus! Emīlijas Gudrinieces balvu ķīmijā saņem MLĶF maģistrants Dmitrijs Lubriks par darbu «Daudzfunkcionālo indolilmagnijorganisko savienojumu sintēze» (vad. Dr. ķīm. E. Sūna).
dificējot 1,1 dioksocef-3-ēm-4-karbonskābes tercbutilesteri» (vad. Dr. ķīm. M. Vorona, MLĶF). LZA pateicību jaunajiem zinātniekiem saņem:
LZA balvu jaunajiem zinātniekiem: • Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā saņem Dr. inž. Aleksandrs Vališevskis par darbu «Lēmumu pieņemšana varbūtiskās nenoteik tības un izplūduma apstākļos» (vad. Dr. h. dat. A. Borisovs, DITF).
• Maģistrs Kristaps Māliņš par darbu «Rapšu eļļas metilesteru (RME) iegūšana mik roviļņu klātbūtnē un procesa matemātiskā optimizācija» (vad. LZA akadēmiķis V. Kampars, MLĶF).
• Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā saņem Maģistre Irina Potoročina par darbu «Jaunu bioloģiski aktīvo savienojumu sintēze, mo
• Maģistre Kristīne Šalma par darbu «Tehnoloģisko parametru ietekme uz kalcija fosfātu sintēzes gala produktu» (vad. Dr. inž. L. Bērziņa-Cimdiņa, MLĶF)
Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedra sadarbosies ar Berlīnes FHTW IEF Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas (BUNĪ) katedra paplašinājusi savas darbības kvalitātes un kompetences pilnveidošanas iespē jas, sākot sadarbību ar Berlīnes Tehnikas un ekonomikas augstskolu (Fachhochschule für Technik und Wirtschaft Berlin – FHTW). Jāpiebilst, BUNĪ katedra jau 2006. gadā kļuvusi par Starptautiskās Nekustamā īpašuma federācijas (FIABCI-International) biedru. 2008. gada 22. janvārī BUNĪ katedras docētāji prof. I. Geipele, asoc. prof. J. Vanags un IEF dekāna vietnieks mācību jautājumos prof. K. Didenko tikās ar Berlīnes FHTW prof. Verneru Nannu. Prof. Verners Nanns ir bakalaura studiju programmas «Nekustamā īpašuma ekonomika un vērtēšana» vadītājs un sertificēts vērtētājs Lielbritānijā, ASV un Vācijā. Tikšanās laikā savstarpēji apmainoties ar informāciju, kas skāra vērtēšanas jautājumus zinātnē, izglītībā, kvalifikācijas celšanā un studentu apmaiņā, profesori nonāca pie kopēja viedokļa izveidot un attīstīt sadarbību nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā. Gan studentiem, gan docētājiem tas paver iespējas paplašināt savu zinātnes, izglītības un profesionālo pie redzi lokālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Tikšanās laikā tika ieskicētas iespējas piln veidot augstāko izglītību nekustamā īpašuma vērtēšanā, izmantojot Vācijā uzkrāto vairāk nekā desmit gadu ilgo profesionālo pieredzi minētās akadēmiskās studiju programmas īs tenošanā.
Rīgas Tehniskās universitātes avīze
Ienāc! rtus.rtu.lv s avots! https:/s,/o tavs e-pasts, tavs informācija
Tavas studijas, tavs darb
Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658. Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.
2008. gada 31. janvāris
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
3
«Erasmus» – tava iespēja studēt un strādāt praksi Eiropas Savienības valstīs! Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments rīko informatīvu semināru RTU studentiem par studiju un prakses iespējām ar «Erasmus» programmas atbalstu š. g. 19. februārī plkst.14.30 Kaļķu ielā 1, 219. telpā. Aicināti visi interesenti!
Iespēja zinātniekiem pieteikties īstermiņa vizītēm 2008. gadā LZA parakstījusi sadarbības līgumus ar dažādu – galvenokārt Eiropas – valstu zi nātņu akadēmijām, un lielākā daļa šo dokumentu paredz arī zinātnieku vizītes otrā valstī, nosakot, cik dienu tās ilgs, lai veiktu kopējus pētījumus, strādātu bibliotēkās, arhīvos un/vai piedalītos zinātniskās konferencēs. Lielākā daļa sadarbības dokumentu neparedz ierobežojumus pētījumu tematikā, vienīgi tas jāsaskaņo ar sadarbības partneri jeb pie ņēmējinstitūciju ārvalstīs. Ja jums jau ir sadarbības partneri vai arī vēlaties sākt sadarbību ar savas zinātnes no zares kolēģiem LZA starptautiskās sadarbības valstīs, lūdzu iesniegt pieteikumus LZA starptautisko sakaru grupā. Dokumentu ieteicamais iesniegšanas termiņš – trīs mēneši pirms vizītes sākuma (Londonas Karaliskajā biedrībā – 4,5 mēn.). LZA Prezidijs 2007. gada 17. janvārī apstiprināja «Noteikumus par Latvijas zinātnieku īstermiņa vizītēm un ārvalstu zinātnieku uzņemšanu LZA divpusējās zinātniskās sadarbības līgumu ietvaros», kuru pielikumā norādīts, kāda informācija par ārvalstu vizīti vai ārvalstu zinātnieka uzņemšanu, īstenojot LZA divpusējās zinātniskās sadarbības līgumu, iesniedzama pēc atgriešanās vai vieszinātnieka aizbraukšanas. LZA arī turpmāk būs iespēja izmitināt vieszinātniekus, kas ierodas LZA saistībā ar sadarbības līgumu, viesu istabās Akadēmijas augstceltnes 14. stāvā. Sīkāku informāciju par līgumiem, zinātnieku apmaiņas nosacījumiem katrā valstī un minētajiem noteikumiem, kā arī par LZA sadarbību ar starptautiskajām organizācijām var saņemt pie LZA starptautisko sakaru speciālistēm pa tālr. 67227391, mob. tālr. 26478619; e-pasts: int@lza.lv.
Iespēja pieteikties stipendijām Inženierekonomikas fakultātes studentiem Amerikas Studiju fonds sadarbībā ar Džordžtaunas Universitāti Vašingtonā un Kārļa Universitāti Prāgā īsteno pirmo līderības programmu Centrālajā un Austrumeiropā – Amerikāņu institūtu politisko un ekonomisko sistēmu pētniecībā (American Institute on Political and Economic Systems). Programmas studijās studenti mācīsies pētīt ekonomisko un politisko klimatu, kas izveidojies Centrālajā un Austrumeiropā pēc PSRS sabrukšanas. Studentiem ir iespēja pieteikties vienā no desmit stipendijām, kuras piedāvā Amerikas studiju fonds. Priekšrocība stipendijas saņemšanai būs studentiem, kuri reģistrēsies programmā līdz 2008. gada 31. janvārim. Komisija vērtēs visus iesniegtos dokumentus un atlasīs labākos pretendentus. Iesniedzamie dokumenti: – profesora ieteikuma vēstule; – CV; – eseja par vienu ekonomisku vai politisku problēmu studenta mītnes valstī un tās risi nājuma veidiem (maks. 500 vārdi); – motivācijas vēstule (maks. 500 vārdi); – angļu valodas zināšanas apliecinoši dokumenti; – universitātes izsniegta atzīmju izraksta oficiāls tulkojums angļu valodā. Sīkāka informācija par programmu un pieteikšanos: www.tfasinternational.org.
Šā gada 22. – 23. janvārī Tallinas Tehniskajā universitātē notika seminārs BALTECH konsorcija dalībaugstskolu starptautisko sakaru daļu darbiniekiem. RTU tajā pārstāvēja Ārzemju studentu departamenta mācību projektu vadītāja Zane Purlaura, ārējo sakaru koordinatore Nataļja Oliņa un Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta vadītājas vietniece Jolanta Jurēvica. Seminārs bija vērtīga iespēja dalīties pieredzē par universitāšu internacionalizācijas stratēģiju, dalību jaunajā ES Mūžizglītības programmā un starptautiskajās izglītības asociācijās, ārzemju studentu piesaistīšanu. Visi semināra dalībnieki tika aicināti uz BALTECH konferenci 13. – 14. martā, kas notiks RTU un būs veltīta pašlaik aktuālajai problēmai – inženierzinātņu studiju popularizēšanai.
4
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
2008. gada 31. janvāris
Sākot jaunu tradīciju, «JI» tiks publicētas «Erasmus» studentu atsauksmes par vienas valsts vairākām augstskolām, kurās viņi mācījās. Šoreiz tā ir Vācija – studenti stāsta gan par dzīves apstākļiem, gan par mācībām un kultūru. Varbūt tev, topošais «Erasmus» student, šie raksti palīdzēs izvēlēties pareizo universitāti, kur mācīties savā apmaiņas periodā! Ja tevi šie raksti ir ieinteresējuši, uzzini vairāk par «Erasmus» piedāvātajām iespējām: http:// www.rtu.lv/studijas/sac/erasmus.php.
Pilsētplānošanas studijas Štutgartē Štutgartes Tehniskā augstskola (Hochschule für Technik Stuttgart) dibināta 1832. gadā un 2007. gadā svinēja pastāvēšanas 175. gadadienu. Augstskola piedāvā bakalaura un ma ģistra studijas 11 dažādās fakultātēs. Divas no maģistra programmām ir iespējams apgūt arī angļu valodā. Augstskola atrodas pašā pilsētas centrā, un visas fakultātes ir izvietotas vienuviet piecās ēkās. 2007. gada septembrī devos uz Štutgartes Tehnisko augstskolu kā «Erasmus» prog rammas studente. Tā kā RTU esmu Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes maģistrante, tad attiecīgi apmaiņas studiju programmā bija jāizvēlas priekšmeti no arhitektūras vai pil sētplānošanas maģistra programmas. Izvēlējos pilsētplānošanas programmu. Izvēlētie priekšmeti bija jāapstiprina līdz aizbraukšanai, taču savu izvēli varēju arī mainīt, būdama Štutgartē. Globālajā tīmeklī var aplūkot visus piedāvātos priekšmetus, kredītpunktu apjomu, kā arī profesorus. Uzzināt, vai priekšmets būs interesants, var, izpētot pieejamos materiālus augstskolas mājaslapā vai arī no citu studentu, profesoru asistentu stāstījuma. Galīgā izvēle ir jāreģistrē triju nedēļu laikā pēc semestra sākuma. Kā jau 21. gadsimtā pienākas, izvēlētos priekšmetus var reģistrēt arī globālajā tīmeklī. Bezvadu piekļuve globālajam tīmeklim (WiFi) ir nodrošināta visās augstskolas telpās. Rudens semestris sākas oktobrī ar sesiju janvārī/februārī, pavasara semestris – martā ar sesiju jūnijā/jūlijā. Lekcijas un visa dzīve augstskolā rit vācu valodā, taču nav obligāti per fekti zināt valodu, jo ir iespējams sazināties ar kursa biedriem un dažiem mācībspēkiem arī angliski. Valodas zināšanas sniedz labāku komforta sajūtu gan skolā, gan ikdienas dzīvē, kā arī iespēju saprast dažādas nianses lekciju laikā. Ja nav nekādas valodas prasmes, tad ir diezgan grūti saprast lekcijas tēmas un komunicēt. Pirms katra mācību semestra – attiecīgi septembrī un februārī – «Erasmus» apmaiņas programmas studentiem tiek piedāvāti viena mēneša intensīvie vācu valodas kursi, kas, no kārtojot gala eksāmenu, dod trīs kredītpunktus. Semestra laikā valodas kursi turpinās vien reiz nedēļā un pēc gala eksāmena dod divus kredītpunktus. Šie iegūtie KP reizēm ir ļoti iz devīgi, lai savāktu nepieciešamos 30 KP. Mācību process pamatā visām nodarbībām ir vienāds – uzdevuma izklāsts, lekciju cikls, konsultācijas un gala projekts. Ja izvēlas priekšmetu, kurā projektēšanas uzdevums atrodas ārpus Štutgartes, tad kursa sākumā ir ieplānots doties kopējā braucienā uz vietu/objektu, bet izdevumi jāsedz pašiem. Atkarībā no kursa tēmas ir iespējamas strādāt individuāli vai gru pās līdz četriem studentiem. Projekta izstrāde pārsvarā notiek ārpus lekciju laika augstskolā vai studentu dzīvesvietā.
Lielo iespēju zeme Vācija ir Eiropas lielo iespēju zeme. Tas nav tikai tāpēc, ka Amerika ir tālu, bet tāpēc, ka Štutgartes apkaimē atrodas Vācijas starptautisko biznesu galvenās mītnes. Kā piemēru var minēt luksusa atomobiļu ražotājus, kas atrodas 200 km rādiusā: «Mercedes», «Porsche» un «BMW». To ir vērts redzēt. Vācieši paši atbilst stereotipam – ir klusi, pieticīgi, taupīgi, pedantiski un retais runā an gliski. Tā viņi dzīvo klusās, nelielās pilsētiņās un braukā ar savām pieticīgajām mašīnītēm – mersedesiem un «Porsche». Latviešu cilvēkam nav grūti adaptēties šajā sabiedrībā, jo viss sākumā šķiet labāks, mo dernāks un jaunāks. Bet pie tā var ļoti ātri pierast. Tikai grūti ir pierast, ka reti kurš veikals strādā ilgāk par 20 un svētdienās viss ir «geschlossen». Studenti šeit sabrauc no visām pasaules malām, un sākumā ir grūti pierast gan pie cilvēkiem, gan pie viņu kultūras. Piemēram, es vēl pēc četriem mēnešiem ne vienmēr sa protu, ko man jaunzēlandieši vai francūži angliski mēģina paskaidrot. Ja uz šejieni brauc ar ilūziju, ka tagad būs vācu draugi, tad diez vai tas tomēr piepildīsies... Citvalstu studenti veido pārsvarā savu «mafiju». Tas pat nav tīšām, bet konservatīvie vācieši reti kurais cenšas ar trakajiem ārvalstu studentiem draudzēties. Tiem, kas ir nolēmuši cītīgi mācīties Pforcheimā, izdosies to realizēt diezgan viegli. Vajag tikai sākumā izvēlēties pareizos profesorus. Lieliski ir tas, ka pirmās divas nedēļas var apmeklēt visas lekcijas un apjaust, kas interesē, bet kas ne. Ir stingri mācībspēki, ir interesanti mācībspēki, ir
Arhitektūras studentiem ir iespējams saņemt savu darba vietu ar skapīti darba materiāliem, to iepriekš piesakot. Konsultācijas ar profesoru notiek gan individuāli, gan grupās. Arhi tektūras projektēšanas konsultācijas notiek katru nedēļu, iespējami arī starptermiņi. Pil sētplānošanas projektēšanā starptermiņš bija katru otro nedēļu, kad bija jāprezentē un jā aizstāv savs darbs. Kopēt, izdrukāt un iesiet var augstskolas kopēšanas centrā. Materiālus maketēšanai var iegādāties specializētā veikalā pilsētā. Studentu rīcībā ir visa augstskola, var izmantot jebkuru brīvu lekciju telpu. Ir iespējams arī darboties kādā no trim datortelpām, kur ar savu paroli un pieteikumvārdu var tikt klāt praktiski jebkurā laikā, arī naktīs un brīvdienās, jo studenta apliecība ir arī ieejas karte augstskolā, kā arī izmantot bibliotēku. Augstskolas ISO (International Student office) ir palīgs jebkurā jautājumā ikvienam ap maiņas programmas studentam. Tas informē par tālāko apmaiņas programmas procesa secību, iedala studenta identifikācijas karti, ar kuru var lietot globālo tīmekli, apmeklēt bibliotēkas, datorklases un citas vietas, kā arī garantē «Erasmus» studentiem kopmītnes un «baddy», kas ir apmaiņas studenta «draugs», kurš palīdz tikt galā ar dažādām formalitātēm un sadzīviskām problēmām. Kopmītnes mēnesī izmaksā 300 eiro, taču iesaku no tām ne atteikties. Tās ir ļoti labā stāvoklī, katram studentam ir sava istaba ar pieeju internetam un atrodas tuvu pilsētas centram. Taču ir arī plašas iespējas dzīvesvietu meklēt paša spēkiem. Mans uzturēšanās termiņš bija viens mācību gada semestris. Vietu izvēlējos apzināti, bals toties uz pilsētas mērogu, ģeogrāfisko izvietojumu, mentalitāti, kultūras un sabiedriskajām aktivitātēm un, protams, bijušo «Erasmus» studentu atsauksmēm. Tur pavadītais laiks un iegūtā pieredze ir pilnībā attaisnojusies. Evita Greidiņa, APF maģistrante pieredzējuši mācībspēki un ir arī neinteresantas lekcijas – izvēle ir katra paša rokās. Lekciju saturs un veids, kā tās notiek, ir atšķirīgs – modernāks (skripti, prezentācijas, elektronisko resursu izmantošana). Arī prasības ir atšķirīgas un veids, kādā jāgatavojas lekcijām, bet pie tā visa var pierast. Ja ir laba angļu valoda, tad var pierast ļoti ātri. Ārzemju studenti mīl arī papriecāties, tiesa, jāatzīst, ka klubu un atpūtas vietu izvēle Pforc heimā nav pārāk liela, bet Štutgarte arī nav pārāk tālu. Īpaši pirmajās nedēļās, kad eksāmeni ir vēl tālu, gan universitāte, gan paši studenti organizē ballītes. Neaizmirstamas ballītes... Bet tas jau atkarīgs no tevis un taviem draugiem, cik šīs ballītes paliek neaizmirstamas. Studēt uz ārzemēm brauc, lai ne tikai mācītos, bet arī apskatītu pasauli. Pforcheima šajā ziņā ir lieliskā vietā. Nav pārāk tālu jābrauc līdz Austrijai, Šveicei un Francijai. Patiesībā es izvēlējos nedaudz citu maršrutu savam Jaunā gada ceļojumam. Mēs ar saviem jaunajiem draugiem no citām valstīm izvēlējāmies noīrēt mašīnu un doties uz Amsterdamu, tad uz Parīzi (ar citiem draugiem sagaidīt Jauno gadu) un tad – uz Luksemburgu. Bet tas jau ir cits stāsts... Un tas nebija vienīgais ceļojums šajā semestrī. Ļoti izdevīgi pa Vāciju ir ceļot brīvdienās un kompānijā līdz pieciem cilvēkiem, jo tad var iegādāties patiesi lētas vilciena biļetes. Katrā ziņā ceļošanas iespēju ir daudz. Man palaimējās, un man tika piešķirta «Erasmus» stipendija. Patiesībā nav gluži iespē jams izdzīvot tikai ar «Erasmus» stipendiju vien, pat ja visas nepieciešamās sadzīves lietas ir paņemtas līdzi. Katrā ziņā ar stipendiju ir iespējams segt 70–80% izdevumu, viss atkarīgs no paša taupības. Iesaku braukt uz vienu semestri un nostrādāt arī praksi. Pat ja nerunā vāciski, ir iespējas atrast prakses vietu tādos uzņēmumos kā «Daimler», «P&G», «Bosch», «Puma» utt., jo dau dzos Vācijas uzņēmumos oficiālā valoda ir angļu valoda. Bet, ja tu runā vāciski, tad tev ir vēl labākas iespējas šeit atrast prakses vietu. Domāju, ka tas ir neatsverams ieraksts jebkurā CV. Vienmēr esmu teicis, ka katram studentam ir jāaizbrauc pastudēt citā pasaules malā. Studiju laiks ir tava iespēja – nepalaid to garām! Ilgmārs Vaļts, IEF 4. kursa students Pforcheimas universitātē
2008. gada 31. janvāris
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
Izvēloties universitāti «Erasmus» studijām, vadījos pēc diviem kritērijiem, proti, lai mā cību valoda man būtu saprotama un lai universitāte atrastos pilsētā ar attīstītu kultūras dzīvi. Un jāsaka, izvēloties Berlīni un Berlīnes Lietišķo zinātņu universitāti, neesmu kļūdījusies. Berlīnes Lietišķo zinātņu universitāte (FHTW) ir jaunākā Fachhochschule Berlīnē, bet jau kļuvusi par studentu skaita ziņā lielāko Berlīnē, studentu skaitam sasniedzot apmēram 10 000. Tajā var apgūt inženierzinātnes, biznesa un vadībzinības, kā arī dizaina un jauno mediju studijas. Studiju programmu ir tiešām daudz, un ir iespēja mācīties arī ļoti specifiskus priekšmetus un nozares. Vienīgi Vācijā pašlaik norit pārmaiņu process no «Diplom» stu dijām uz bakalaura un maģistra studijām, kas studentos (un ne tikai) ir radījis manāmu ap jukumu, jo iegūtais diploms lielā mērā nosaka turpmākās mācību vai darba iespējas. Tā kā manis izvēlētā studiju programma ir angļu valodā, tad grūtības ar saprašanu un iesaistīšanos lekciju procesā nebija, kaut eksāmeni vēl tikai priekšā, un tad jau arī varēs spriest... Tomēr paralēli specialitātes priekšmetiem ir iespēja apmeklēt dažāda līmeņa vācu valodas lekcijas, kurās tieši «Erasmus» studentiem ir prioritārs vietu iedalījums. Tikai esot šeit, Berlīnē, varēju novērtēt, cik «labas» bija manas līdzšinējās vācu valodas zināšanas, bet tajā pašā laikā varu teikt, ka, atrodoties vāciski runājošā vidē, valodas zināšanas ir stipri uz
Vācija, Brēmene, Hochschule-Bremen Dzīvē iegrozījās tā, ka nolēmu kādu laiku studēt ārzemēs. Izvēlējos Vāciju, jo gribēju iemācīties vācu valodu un iepazīt Vācijas kultūru. Radās iespēja studēt Brēmenē. Uz Brēmeni ir tiešais reiss no Rīgas, kas maksā lētāk nekā autobuss. Šeit studēju elektrotehniku. Ierodoties Brēmenē, nekas diži nepārsteidza, jo Brēmene ir pielīdzināma Rīgai, līdzīga vecpilsēta un pa vidu plūst upe. Dzīvoju īrētā istabiņā pie saimnieces, blakus istabiņā vēl viens students no Latvijas, ar kuru kopā pirms tam studēju ETF. Pirmās divas nedēļas tika pavadītas, braukājot apkārt pa pilsētu, jo ieradāmies divas nedēļas pirms skolas sākuma, šeit studijas sākas tikai oktobrī. Pieejamie materiāli – labi vārdi jāsaka par materiālo nodrošinājumu. Literatūras ir daudz, un tā pieejama arī universitātes bibliotēkā. Laboratorijās ir mūsdienīga aparatūra un izejmateriāli, lai gan pieeja tam visam nav brīva. Arī grāmatas var paņemt tikai uz dažām nedēļām. Mācos DITF maģistra profesionālo studiju otrajā kursā. Pieteikties «Erasmus» studijām nemaz nebiju domājusi, jo uzskatīju, ka Latvijā var iegūt vislabāko izglītību, kā arī pietiekami labi apgūt svešvalodas. Es kļūdījos. Tas laiks, ko esmu pavadījusi Vācijā, ir neaizstājams. Katram ieteiktu aizbraukt uz kādu citu valsti un pamācīties savā nozarē. Pašreiz studēju Mitveidas praktisko zinātņu augstskolā (University of Applied Sciences). Studiju ilgums – viens semestris. Mācīties atbraucu vairāku iemeslu dēļ – vēlējos uzrakstīt maģistra darbu, atsvaidzināt sen iegūtās vācu valodas zināšanas, kā arī pamācīties ārpus Latvijas, lai iegūtu jaunu pieredzi un zināšanas. Studijas Vācijā notiek citādi nekā Latvijā. Tā kā Mitveidas augstskolā tieši tādas programmas, kuru es studēju, nav, es pati varēju izvēlēties lekcijas, kuras apmeklēt. Izvēlētās lekcijas bija ļoti interesantas. Mitveidas augstskolā laboratorijas darbu ir daudz vairāk nekā teorētisko lekciju. Lektori ir ļoti atsaucīgi, laipni, vienmēr smaida un stāsta visādus jokus un tajā pašā brīdī panāk, ka studenti viņus klausās un mācās. Latvija un Vācija atšķiras ļoti daudzās jomās. Atšķirīgi ir Vācijas iedzīvotāji, kultūra, dzīvesveids un uzskati, attieksme pret darbu un citām lietām. Pilsētiņa, kurā dzīvoju, ir diezgan maza. Šeit iedzīvotāji ir ļoti kārtīgi un ciena cits citu. Valda stingra kārtība – pusgada laikā neesmu redzējusi nevienu nomestu papīru vai kādu salauztu mantu sabiedriskā vietā. Vācieši ir ļoti draudzīgi, atsaucīgi, izpalīdzīgi. Vienmēr sveicina cits citu, apjautājas, kā iet. Ja esi apmaldījies vai kaut ko nesaproti, var droši prasīt palīdzību, kaut gan ļoti bieži viņi paši nāk palīgā, pirms esi paspējis pajautāt. Tiesa gan, sākumā ir grūti pielāgoties, jo atšķirībā no latviešiem vācieši ir vairāk mājas cilvēki un nav tik aktīvi. Nedēļas nogali viņi parasti pavada mājās un dara vairākas saimnieciskus darbus vai arī vienkārši skatās
5
labojušās, man pašai nemanot. Pats studiju process ir diezgan atšķirīgs no Latvijā pieredzētā. Lai arī lekciju princips ir līdzīgs, tomēr šeit vairāk tiek īstenots mācībspēku un studentu sadarbības princips, proti, studentiem jāiesaistās lekciju procesā tikpat lielā mērā kā mācībspēkam. Tas patiešām at vieglo mācību vielas izpratni un padara lekciju gaitu interesantāku, tomēr nākas arī saskar ties ar vienu no vāciešu iezīmēm – lielo runāšanas mākslu. Tā nu tas ir – vācieši mīl runāt daudz un bieži vien tikai runāšanas pēc, bet tā ir nācijas iezīme, ar ko iebraucējiem jāaprod. Arī pārbaudījumu formas (lielākoties) ir atšķirīgas, galvenokārt balstītas gan uz grupu, gan individuālajām prezentācijām par kādu ar mācību priekšmetu saistītu tēmu, kas bija jau nums man, bet kas, manuprāt, ir ļoti noderīgi; varētu teikt, ka Vācijas augstākās izglītības sistēma ir vairāk orientēta uz to, lai pēc studiju beigšanas studenti būtu patiešām gatavi reālajam darba tirgum, nevis tikai ar formālu diplomu kabatā. Arī par universitātes tehnisko nodrošinājumu un sniegtajām ārpusstudiju iespējām sū dzēties nevarētu – ir plaša bibliotēka, datoru centrs, e-studiju platforma, kurā mācībspēki komunicē ar studentiem, izvietojot mācību materiālus u.tml., kā arī studenti veido savu per sonisko mācību kalendāru, ir arī plaša sporta programma, kas par studentiem draudzīgu cenu ļauj piedalīties izvēlētajās sporta programmās visu semestri. Laikam jau īsti neatbilstu tipiskajam «Erasmus» studenta profilam, jo nedzīvoju t. s. stu dentu rezidencē jeb kopmītnēs, tomēr ne brīdi nenožēloju savu izvēli, jo dzīvošana atsevišķi (protams, ar dzīvokļa biedriem) dod berlīnieša sajūtu un lielāku neatkarību. Manuprāt, šis ir viens no būtiskākajiem lēmumiem, kas jāapdomā ikvienam pirms došanās «Erasmus» studijās, jo dzīvošanas apstākļi ne tikai nosaka to, kā tu patiešām iedzīvojies pilsētā, bet arī to, cik lielā mērā pievērsīsies studijām, kas, manuprāt, daudziem studentiem, dzīvojot ko pmītnēs, ne visai labi izdodas. Varu tiešām teikt, ka izvēlētā universitāte un Berlīne kā pilsēta ir attaisnojusi manas ce rības par 100 un vairāk %. Kaut sākums, protams, nekad nav viegls, tomēr tagad varu teikt, ka esmu tiešām iejutusies pilsētā, turklāt pilsētā, kura vienmēr ir kustībā, un to es patiešām novērtēju un izbaudu. Tāpēc noteikti iesaku Berlīni ikvienam studentam, kas vēlas ne tikai iegūt akadēmiski augstvērtīgu pieredzi, bet arī piedzīvot Eiropas (un nebaidos teikt – arī pa saules) kultūras metropoles sajūtu! Ivonna Neikšāne, IEF 3. kursa studente Mācībspēki – vairākums ir pretimnākoši, vienīgi vienai daļai ir problēmas ar angļu va lodu, kas bija neciešami, jo laboratorijas darbu apraksti bija «jāzīlē». Valodas barjera – sākumā ikdienā pietrūka vācu valodas zināšanu, tagad jau esmu ap guvis valodu, un ir vieglāk. Augstskolā pie tiek tikai ar angļu valodas zināšanām. Piedzīvotās grūtības – lielākās problē mas šeit ir kaut ko atrast internetā. Viens, ka tad jāzina vācu valoda, un otrs, ka ir baigais «know how». Kopumā ir vērts studēt kādu laiku ārze mēs. Studijām tas īpaši nepalīdzēs, bet dzīves skola ir ļoti laba. Un var saprast, ka Latvijā ir daudz kas labs, ko ir vērts nosargāt. Toms Atteka, ETF maģistrants televizoru. Mitveidā laiku parasti pavadu kopā ar «Erasmus» studentiem, kas te ir no visdažādākajām valstīm: Brazīlijas, Spānijas, Ungārijas, Turcijas, Polijas, Krievijas, Lietuvas, Francijas u.c. Nekad neesmu viena, parasti «Erasmus» studenti visu laiku pavada kopā. Un tas patiešām ir ļoti jautri, jo satiekas tik daudzas kultūras un mentalitātes. Runājot par valodu, iemācīties var diezgan ātri, ja vien ir vēlēšanās. Kad atbrauca «Erasmus» studenti no Turcijas, viņi vispār nerunāja vāciski, bet četru mēnešu laikā jau runā tā, ka visi var viņus saprast. Latvijā vācu valodu mācījos sešus gadus. Kad atbraucu uz Vāciju, vispār neko nevarēju saprast. Sākumā runāju tikai angļu valodā. Katrā no federālajām zemēm vācieši runā savā dialektā. Saksijā, kurā atrodas Mitveida, ir viens no vissenākajiem dialektiem Vācijā. Apmēram divus mēnešus lekcijās sēdēju ar vārdnīcu un lielāko daļu nesapratu. Jāteic, ka vislabāko runāšanas praksi var iegūt vienīgi attiecīgajā valstī vai arī pastāvīgi runājot ar cilvēkiem, kam vācu ir dzimtā valoda. Mit freundlichen Grüßen – Zane Valaine, DITF maģistrante
6
INFORMĀCIJA
2008. gada 31. janvāris
Latvijas Izglītības fonda stipendiju konkurss Latvijas Izglītības fonds izsludina stipendiju konkursu 2007./2008. studiju gada 2. semestrim autoceļu izpētē un būvniecības tehnoloģijā; gāzes tehnoloģijā. Pieteikuma dokumenti iesniedzami divos eksemplāros valsts valodā. Pieteikumam obligāti jāpievieno fakultātes apstiprināts atzīmju grāmatiņas noraksts par visiem mācību semestriem ar aprēķinātu vidējo atzīmi, kā arī dekāna vai zinātniskā darba vadītāja studenta vai maģistranta raksturojums. Maģistrantiem pieteikumam jāpievieno arī curriculum vitae (CV).
Pieteikumi jāiesniedz līdz 2008. gada 12. februārim. Sīkāku informāciju pretendenti var iegūt savās fakultātēs. Pilnu stipendiju konkursa nolikumu var saņemt LIF programmu birojā Kuldīgas ielā 45b, katru darbdienu no plkst. 10 līdz 16, tālr. 67067765. Sabiedriskais transports – 25. un 9. maršruta trolejbuss; 4., 21., 38. un 46. maršruta autobuss līdz pieturai «Kuldīgas iela», 7. maršruta trolejbuss (galapunkts), 2. maršruta tramvajs («Zasulauka stacija»), vilciens (sta cija «Zasulauks»). Ieeja birojā no Gregora ielas RITI ēkā, 205. kabinets.
Profesora Eižena Āriņa 2008. gada balva Latvijas Zinātņu akadēmija, a/s «Exigen Services DATI» un Latvijas Izglītības fonds izsludina konkursu uz profesora Eižena Āriņa 2008. gada balvu ievērojamam Latvijas zinātniekam par izcilu veikumu vai mūža devumu datorzinātnēs. Pretendentus balvai var izvirzīt LZA locekļi, a/s «Exigen Services DATI», universitāšu senāti un fakultāšu domes, zinātnisko institūtu zinātniskās padomes. Balvu piešķir īpaša ekspertu komisija. Izvirzot pretendentus, ne vēlāk kā līdz 2008. gada 16. maijam LZA zinātniskajā sekre tariātā Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā, 231. telpā jāiesniedz šādi dokumenti: motivēts izvirzītāja iesniegums;
Dekānu runas Dekānu padomes sēde notika 10. janvārī. Rektors akadēmiķis Ivars Knēts: iepazīstināja klātesošos ar jauno Dekānu padomes locekli – RTU Stratēģiskās attīs tības departamenta direktoru Mareku Zeltiņu, kura iepriekšējā darbavieta bija Rīgas dome; informēja par parakstīto rīkojumu par RTU struktūrvienību vēstures saglabāšanu un lūdza fakultāšu dekāniem iecelt darbinieku, kura pienākumos ir apkopot un arhivēt notiku mus un dokumentus; informēja par saņemto vēstuli no Augstākās izglītības akreditācijas komisijas, kas no saka studiju veida terminoloģiju: vakara studijas turpmāk apzīmēt ar terminu «nepilna lai ka klātienes studijas»; lūdza dekānus veicināt, lai fakultātēs lasa «Jauno Inženieri», un informēja, ka turp māk «JI» vairs netiks izplatīta kancelejā, avīzi uz struktūrvienībām nogādās Studentu par lamenta kurjers; informēja, ka, ņemot vērā AIP prasību, nepieciešams pārskatīt un atjaunot profesoru padomju sastāvu; informēja par to, ka izsūtīts to doktorantu saraksts, kuri šogad plāno aizstāvēt pro mocijas darbu. 1. RTU absolventu skaits no 01.01.2007. līdz 31.12.2007. un no 01.10.2006. līdz 30.09.2007. (U. Sukovskis) 2. Plānotais absolventu skaits no 01.01.2008. līdz 31.12.2008 un no 01.10.2007. līdz 30.09.2008. (U. Sukovskis) Mācību prorektors profesors Uldis Sukovskis informēja, ka statistikas atskaites jānodod gan par mācību gadu, gan par kalendāro gadu – Statistikas pārvaldei un IZM. Pagājušā gada absolventu plānu esam izpildījuši par 91%. Prorektors lūdza dekānus vēlreiz pārskatīt un, ja nepieciešams, precizēt nākamā gada plānu, lai varētu šos dokumentus iesniegt IZM. 3. Studiju programmu pārakreditācija 2008. gadā. (H. Guļevskis) Studiju daļas vadītāja p. i. Helmuts Guļevskis informēja, ka pagājušā gadā visas program mas ir pārakreditētas veiksmīgi. Atgādinājuma vēstules par šajā gadā pārakreditējamām
pretendenta curriculum vitae, norādot personas kodu, darba un mājas adresi, telefonu, e-pasta adresi; izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā); izvirzītais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā. Dokumenti jāiesniedz divos eksemplāros. Apbalvotā zinātniskā vai praktiskā darba viens eksemplārs tiek nodots glabāšanai LZA bibliotēkā, otrs – LIF birojā. Tālruņi uzziņām 67223931; 67223633.
programmām ir izsūtītas. 4. Studiju prakšu organizēšana un dokumentu noformēšana. (I. Knēts) Rektors atgādināja, ka būtiski ir pareizi un precīzi noformēt visus ar praksēm saistītos do kumentus. Finansējums prakšu organizēšanai ir saņemts. Ir norādījums Iekšējai audita daļai pārbaudīt un izvērtēt, kā slēdz līgumus un veic visas saistības ar praksēm. 5. Zinātniskās darbības aktualitātes, 2008. gadu sākot. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis informēja, ka aizvakar beidzies IZMRTU projektu atskaišu iesniegšanas termiņš un no 15. līdz 17. janvārim notiks Inovāciju un jauno tehnoloģiju konference, kurā tiks prezentēti 60 projekti. Konferencē aicināti piedalī ties arī ražotāji. Zinātņu prorektors uzskata, ka ir pienācis laiks mainīt konkursa nolikumu gan RTU, gan IZM-RTU projektiem. Jāpārdomā arī jauni vērtēšanas kritēriji. 6. RTU finansiālās darbības rezultāti 2007. gadā. (R. Taraškevičs) Kanclers Ronalds Taraškevičs informēja par RTU finanšu līdzekļu plūsmu 2007. gadā un izteica cerību, ka šogad varēsim atvērt kontus arī komercbankās, jo RTU ir publiskas perso nas statuss. 7. Studiju maksas 2008./2009. studiju gadā. (R. Taraškevičs) Kanclers informēja, ka ir izsūtīti studiju maksu aprēķini. Ņemot vērā inflāciju, studiju maksa, protams, palielināsies. Kanclers lūdza dekānus līdz 14. janvārim darīt zināmu savu viedokli šajā jautājumā. 8. RTU Stratēģiskās attīstības departamenta iespējamie darbības virzieni ārējā fi nansējuma piesaistei RTU prioritārajiem projektiem. (M. Zeltiņš) Jaunizveidotā departamenta direktors Mareks Zeltiņš iepazīstināja ar savu darba pieredzi Rīgas domē no 1992. gada un informēja, ka jaunajam departamentam nolikums ir izstrā dāts, tajā formulēti arī departamenta uzdevumi. 9. Senāta 28. janvāra sēdes darba kārtība. (M. Jure) Senāta priekšsēdētāja profesore Māra Jure informēja par Senāta 28. janvāra sēdes darba kārtību. 10. RTU teritoriju uzturēšana kārtībā un saglabāšana RTU valdījumā. (I. Knēts) Rektors atgādināja, ka ziemas apstākļos pastiprināti jāseko teritoriju kārtībai un informē ja par pašreizējo situāciju RTU valdījumā esošajās teritorijās. R. L.
2008. gada 31. janvāris
STRUKTŪRVIENĪBĀS
«Mēs visi esam mūžīgie iesācēji»
7
Šrī Činmoijs
ETF Elektronikas pamatu katedras profesors Dr. inž. Pēteris Misāns ir viens no Latvijas zinātniekiem, kas darbojas ar signālu izpēti un diskrēto signālu apstrādi. Aizvadītā gada nogalē viņa vadītais un Gata Valtera izstrādātais maģistra darbs «CRAIMOT funkciju izmantošana latviešu valodas runas analīzē un sintēzē» ieguva godalgotu vietu a/s «Latvijas Mobilais telefons» un Latvijas Izglītības fonda rīkotajā studentu zinātnisko darbu konkursā, kā arī ieguva Vernera fon Sīmensa Izcilības balvu. Profesors Misāns ir arī brīnišķīgs mācībspēks, paškritisks un jauks cilvēks. Tie, kas profesoru iepazinuši, zina, ka viņš liek sevi saukt par Piču un neļauj lietot vārdu «profesors», pieprasot torti «Cielaviņa» par prasības neievērošanu. Pičs sevi – Kā jūs nonācāt ETF? – Līdz elektronikai man bija jānoiet garš ceļš. Esmu dzimis skaistākajā Latvijas novadā – Latgalē, Preiļu rajona Aglonā pie Rušona ezera. No pusotra gada vecuma esmu lielvārdietis. Tēvs bija amatnieks, un viņš mani mudināja studēt elektroniku. Lai gan viņam pašam nebija nopietnas izglītības, tēvs bija pirmais cilvēks savā sādžā, kas pirms kara pēc žurnālā publicēta apraksta uztaisīja radiouztvērēju, kas ģimenei un kaimiņiem ar spainī ieliktām austiņām ļāva klausīties radio. Viņš bija arī kaut kur dabūjis bojātu VEF vēja ģeneratoru un pats to saremontēja, un viņam pašam pirmajam mājās bija elektrība. Tēvs pats uztaisīja arī aku mulatoru, izmantojot Daugavpils tipogrāfijā sameklētas cinka plates. Kad mācījos 5. klasē, viņš man iedeva V. G. Borisova grāmatu «Jaunais radioamatieris» («Юный радиолюбитель»), vienkārši iežmiedza rokās un teica – tu būsi radioinženieris. Vidusskolā man patika matemātika un fizika, braukāju pa priekšmetu olimpiādēm, guvu godalgotas vietas. Lai gan bija vairākas iespējas, visnopietnāk domāju par stāša nos «fizmatos». Ja nu no manis fiziķis neiznāktu, biju iedo mājies, ka es varētu būt skolotājs. Patiesību sakot, skolotājs es noteikti negribēju būt, tāpēc mierināju sevi ar domu, ka, absolvējis elektroniķus, vismaz mācēšu salabot elektronis kās rotaļlietas. Atskatoties šķiet, ka tas, ko tolaik vislabāk būtu varējis darīt, ir tehniskā dizainera profesija. Bērnībā ļoti daudz zī mēju, man bija uztrenēta prasme zīmēt tehniskas ietaises.
neuzskata par zinātnieku, jo darbojas nozarē, kur, paša vārdiem runājot, viens cil vēks ir tikai puteklītis Visumā – lai sasniegtu rezultātu, nepieciešams sistemātisks ko mandas darbs. «Man ir palaimējies – man apkārt ir fantastiski cilvēki,» vairākkārt uzsver Pičs. Šķiet, viņa Visumā dzīvo milzīgs, pozitīvs spēks, kuru citi bieži vien dē vē par Dievu, Dabu vai kā citādi. Pičs godīgi atzīst, ka nezina, kas tas ir, bet TAS no teikti IR. Nekad nevar zināt, kurā virzienā šis spēks aizvedīs. Taču tas māca uz dzīvi skatīties veselīgi, neļauj kļūt iedomīgam un liek domāt, ka mēs visi esam tikai mūžīgie iesācēji.
Tagad nezīmēju, bet, ja mazliet patrenētos, domāju, ka va rētu uzzīmēt arī portretu. Brīnos, ka kļuvu par inženieri. Lai gan praktiskās pieredzes man bija pamaz, studiju ga dos RPI un pēc tam praktiskajā darbā man palīdzēja ma temātiskā domāšana. Un tas, ka man apkārt vienmēr ir bijuši fantastiski cilvēki. – Varbūt tas bija slēptais talants? – Papus par mani teica tā: no manis noteikti neiznākšot ne mūziķis, ne sportists. No mammas man ir mantota pacietība. Tā ir vissvarīgākā cilvēka īpašība, un tā nav mana, bet gan viedu cilvēku atziņa: ar pacietību lēnāk vai ātrāk var paveikt gandrīz visu. Tāpēc es būtībā neticu netalantīgumam. Nekad nevar zināt, cik daudz talanta vai dotumu ir redzams ceļa sākumā. Kādā «Jaunajā Inženierī» reiz izlasīju profesora Venjamina Fabrikanta rakstu ar formulu, ko vienmēr rādu studentiem: Rezultāts = V(veiksme) x T(talants) x D(darbs) Tā ir fundamentāla formula. Gadījumā, ja viens no šiem reizinātājiem ir 0, tad rezultāts arī ir nulle. Tu vari būt talan tīgs un strādīgs, bet, ja tev drusciņ pietrūkst veiksmes, tev nekas neizdosies. Veiksmi var iemācīties – ar to pašu pacietību. Es studen tiem vienmēr saku – kontaktējies ar veiksminiekiem! Pats sevi saucu par smieklu un smaidu vampīru. Es vienmēr ami zierējos. Un ir tik labi, ja cilvēki uzsmaida pretī. Par jokiem, ko esmu izstrādājis ar studentiem un ko viņi ir izstrādājuši ar mani, es varētu izdot atsevišķu brošūru «Pičismi». – Kādi ir jūsu būtiskākie sasniegumi zinātnē?
– Manuprāt, ļoti būtisku sasniegumu nav. – Nozares profesionāļi saka – jūs esat iekustinājis ļoti būtisku pētījumu tēmu: pētāt jaunu signālu apstrādes metožu izmantošanas iespējas dažādās jomās. – Varbūt. Bet to mēs redzēsim tikai pēc laika. Tāpēc uz uzslavām raugos skeptiski. Mūžīgo dzinēju nebūvējam, uz Nobela prēmiju arī pagaidām nepretendējam – vienkārši
ESF atklātā konkursa projekts «Tekstila un apģērbu tehnoloģijas studiju procesa modernizācija» 2007. gadā Tekstila tehnoloģiju un dizaina institūtā tika realizēts ESF projekts «Tekstila un apģērbu teh noloģijas studiju procesa modernizācija». Projekta identifikācijas numurs: 2006/0249/VPD1/ESF/PIAA/06/ APK/3.2.3.2/0077/0007. Projektu īstenojot, tika iegādātas jaunas un modernas laboratorijas iekārtas tekstildrānu tes tēšanai: drānu nodilumizturība un pilingošanās testeris; drānu gaiscaurlaidības testeris; audumu stingrības testeris; drānu krāsnoturības testeris; drānu virsmas nesamērcējamības testeris; drānu pagarināmības testeris; drānu neburzāmības testeris. Testeri palīdzēs tekstila un apgērba tehnoloģijas un di zaina studentiem apgūt drānu fizikāli mehāniskās īpašības un to noteikšanu. Līdz ar to studenti precīzāk varēs novērtēt drānu atbilstību apģērba utilitārajām prasībām. Izmantojot iepirktos aparātus, šuvējiem tehnologiem, modelētājiem un dizaineriem būs iespēja izvēlēties modeļu šūšanai mate
riālus, kas veido skaistas ieloces, neburzīgus vai otrādi – ar saspieduma vai burzījuma efektiem. Tie palīdzēs izvēlēties tādus audumus, trikotāžu, neaustos materiālus, kam ne lie tus, ne saule, ne sals, ne berze nemainīs krāsu, bet saglabās varavīksnes krāsu dažādību visā tās spožumā. Jaunās iekār tas palīdzēs izvēlēties materiālus skaisti krītošiem un gaisīgiem sieviešu apģērbiem un vīriešu klasiskiem uzval kiem, kas pēc dažādām slodzēm valkāšanas laikā labi sa glabās savu formu. Materiālu fizikāli mehānisko īpašību izpēte ļaus studentiem projektēt apģērbu paketes atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Visas minētās iekārtas ir sertificētas un atbilst mūsdienu starptautiskām prasībām, ar savu dizainu papildina jauno, izremontēto Tekstilmateriālzinību laboratoriju un palīdz studentiem un darbiniekiem saglabāt možumu un spēju dar boties pat darba dienas beigās. Minētās iekārtas tiks izmantotas laboratorijas darbiem tekstila un ādas materiālzinību pamatos un tekstilfizikā, kā arī zinātniskajos pētījumos, bakalaura, maģistra un doktora darbu izstrādē.
Pirmie jaunās iekārtas novērtējuši studenti, kas gada noga lē strādāja pie saviem inženiera, bakalaura vai kvalifikācijas darbiem. Atbilstoši starptautiskiem standartiem un jauno iekārtu iespējām izstrādāti un izdoti laboratorijas darbu me todiskie materiāli tekstilmateriālzinībās. Minētās iekārtas var būt pamatā sertificētas tekstilmate riālu testēšanas laboratorijas izveidei.
8
STRUKTŪRVIENĪBĀS
darām to, ko var izdarīt. Pēc dažiem gadiem redzēsim – pa kavs, nazis vai čiks. Mans lielākais sasniegums un ieguvums ir mūsu koman da – studenti un doktoranti Gatis Valters, Māris Tērauds, Uldis Derums, Nauris Vasiļevskis, arī citi – mēs vienlaikus taisām gan teoriju, gan dzelžus. To visu balsta ne tikai pro jektu naudas, bet, galvenais, mana ģimene – fantastiskā sieva un četri bērni. Ja viss noritēs, kā cerēts, varbūt izveidosim «latviski runājošu mašīnīti», datu kompresijas algoritmu vai kādu jauna veida sakaru sistēmu, kas, iespējams, būs eko nomiskākas un elastīgākas nekā esošās. – Jūs savulaik kopā ar asociēto profesoru Elmāru Be ķeri stažējāties Lundas Universitātē Zviedrijā. – Jā, tur es šo to iemācījos. Skatoties, kā viņi darbojas, se cināju – nevajag būt pārāk kautrīgam. Katru sīkumu, ko viņi rada, viņi apraksta un uzvedas kā izdējuši zelta olu. Studējot aspirantūrā, publicēšanai paredzētos materiālus un rezultātus sākumā krāju un gada laikā noformēju tikai vienu divas publikācijas – īpaši necentos «krāt punktus». Esmu pateicīgs savam skolotājam Elmāram Beķerim. El māra mudināts un Zviedrijas kolēģu ietekmēts, arī es sāku intensīvāk rakstīt publikācijas un krāt «punktus» («dzīt mie tus» kā zelta meklētāji Klondaikā). Pirms četriem gadiem, kad mani vēlēja par profesoru, Elmāru vēlēja par asociēto profesoru. Un par to man ir kauns. Galu galā esmu tajos sa krāto «punktu» rāmjos, bet Elmārs ne, jo viņš nekad nav krājis sev «punktus». Lai gan neesmu karjerists un mani vairāk par profesora pozīciju interesē cīņa pašam ar sevi, tagad visiem saku – «punktus» nevajag ignorēt. Tā ir mā cība mums, latviešiem, jo pēc dabas neesam tādi, kas lie lās ar «zelta olām». Cilvēka garīgajai attīstībai pieticība un kautrība ir ļoti svētīgas, bet mēs dzīvojam starp ļoti mate riālistiskām būtnēm, un tas prasa savas nodevas. Sevi uztveru kā profesoru «pēc punktiem». Piemēram, ETF profesors Jānis Jankovskis ir cilvēks, kas droši var kan didēt uz zinātnieka titulu pēc būtības. Runājot par kolēģiem katedrā – par katru no viņiem varētu stāstīt ilgi, viņi ir fan tastiski cilvēki. Man ir palaimējies. – Vai RTU darbā saskatāt arī kādas problēmas? – ETF līdz pat pagājušajam gadam netika palielināts bu džeta vietu skaits doktorantūrā. Tā ir būtiska fakultātes prob lēma. Tās ir deviņdesmito gadu sekas: pirms 5–6 gadiem mums nebija cilvēku, kas gribētu studēt doktorantūrā, – ra žošana 90. gados bruka, un mūsu fakultāte bija likvidēta kā
vienība. Tagad spējīgie studenti pie mums atkal nāk studēt, un viņiem nepieciešamas no valsts budžeta finansētas stu diju vietas doktorantūrā. Uzskatu, ka šo problēmu vajadzētu skatīt valsts mērogā – valstī nav izveidota kopēja attīstības stratēģija, – ja negribam attīstīties, varam mierīgu prātu gatavot tikai sabiedrisko at tiecību speciālistus un sludināt, ka elektronikas speciālisti mums nav vajadzīgi un ka elektronika ir mirusi. Taču, ja valsts grib attīstīt rūpniecību, kas mums kādreiz bija ļoti augstā līmenī, jārūpējas par inženierzinātnēm. Pašreiz nākas konkurēt ar privāto sektoru, taču, neska toties uz grūtībām, RTU jācenšas atgūt spējīgos cilvēkus. Ja cilvēks nav absolūtais entuziasts vai jocīgais, to panākt var tikai ar papildu finanšu līdzekļiem. Citādi – ne. Ceru, ka pēc 5–7 gadiem mums visu izdosies reanimēt. Savam pirmajam doktorantam reiz teicu: Andri, beidz zāģēt
2008. gada 31. janvāris mežu, labāk lasi grāmatas un ar laiku varēsi mežu nopirkt. Un man izrādījās taisnība. – Kāds ir jūsu dzīves vadmotīvs? – Nekurni, neapskaud, darbojies, pacietīgi gaidi, kad kļūs labāk. Par dzīvi vajag domāt veselīgi. Es sasveicinoties visiem novēlu veiksmi. Daži pasmaida, citiem tas jau ap nicis («Ko tad tev atkal no manis vajag?»). Bet, kad tu sa ki cilvēkam kaut ko labu, sākumā tā varbūt ir liekulība vai pseidokompliments, bet paradoksāli, – ja reizes 20–30 to atkārto, galu galā tas sāk nākt no sirds. Otrs cilvēks to jūt, viņš pasmaida, un mums abiem ir forši. Tu vienkārši sāc priecāties par to, ka otrs priecājas. Un tad līdz cilvēk mīlestībai ir tikai viens mazs solītis. Informācijas centra korespondente Egita Kancāne
«Pakavs, nazis vai čiks?» – doktorants Gatis Valters.
Uz kuru pusi veras durvis?
Šādu jautājumu, stāvot pie dažādu iestāžu durvīm, sāku sev uzdot pēc 2001. gadā izdotās grāmatas «Ugunsdzēsība Rīgā 800 gados» izlasīšanas. Arī atgādinājumi par ugunsnelai mēm Latvijas televīzijā un pirms Ziemassvētkiem rotātās eglītes lika pie veikalu, mācību iestāžu un citām durvīm pārbaudīt, uz kuru pusi veras durvis. Ir jau tikai divas (izplatītākās) iespējas – vai nu uz ārpusi, vai iekšpusi. Kāda starpība? It kā nekāda, bet ārkārtas situācijā ļoti nozīmīga. Izrādās, ka 1864. gadā kādā no Rīgas baznīcām lielā drūzmā saspieda 12 cilvēkus, jo likās, ka aizdedzies kādas sievietes lakats. Visi metās uz izeju, bet nevarēja atdarīt durvis, jo tās vērās tikai uz iekšpusi un pie durvīm bija cieši sastājušies cilvēki. Pēc nelaimes Rīgas valde izdeva speciālu rīkojumu, ka visās baznīcās un sabiedriskajās ēkās durvīm jābūt veramām uz ārpusi, lai novērstu briesmas ugunsgrēka gadījumā. 1864. gada vasarā divus lielus ugunsgrēkus piedzīvoja Maskavas priekšpilsēta Rīgā. Ti ka iznīcināti plaši apdzīvotie rajoni. Ikviens pilsonis esot nonācis pie atziņas, ka Rīgā ne pieciešamas krasas pārmaiņas. To pieredzēja arī RTU priekšteces – Rīgas Politehniskās augstskolas – direktors Ernsts Nauks. Lai gan pašu direktoru E. Nauku ugunsgrēki neskāra, viņam bija pieredze ugunsdzēsēju biedrības dibināšanā. Te jāatgādina, ka Ernsts Nauks iera dās Rīgā 1862. gadā no Krēfeldes. Viņš no 1852. līdz 1861. gadam vadīja amatniecības skolu Krēfeldē un bija piedalījies Krēfeldes ugunsdzēsēju biedrības dibināšanā. Rīgā E. Nauks ak tīvi iesaistījās sabiedrisko organizāciju darbā un 1864. gadā piedalījās kādā no Rīgas literāri praktisko pilsoņu savienības vakariem, kurā jurists Bērens nolasīja referātu par brīvprātīgo ugunsdzēsēju iesaistīšanu ugunsdrošības nodrošināšanā. Ugunsdzēsēju biedrības organizē
šanai rīdzinieks I. Himillers apstaigāja bagātāko Rīgas pilsoņu dzīvokļus, vākdams ziedo jumus biedrības dibināšanai. Ugunsdzēsējiem Rīgā trūka tehnikas un profesionalitātes. Izmantojot Igaunijas un Vācijas pieredzi, Rīgā tika nodibināta ugunsdzēsēju biedrība. 1864. gada 19. novembrī sanāca biedrības dibināšanas iniciatīvas grupa, bet 1865. gada 15. februārī tika apstiprināti biedrības statūti un tā bija biedrības faktiskā dzimšanas diena. Nav zināms, vai arī E. Nauks iestājās biedrībā, taču jādomā, ka viņš piedalījies tehnikas pasūtīšanā no Vācijas. Biedrība par saziedotajiem līdzekļiem nolēma pie slavenā meistara Karla Meca Vācijā pasūtīt pirmo lielo ugunsdzēsēju «šprici» jeb rokas sūkni. Šādu tehniku plaši lietoja Vācijā, arī Krēfeldē. K. Mecs ieradās Rīgā un sniedza padomus ugunsdzēsēju biedrībai. Rokas sūkņa izmēģinājumus noskatījās liels skaits iedzīvotāju. Biedrība nopirka vēl trīs Meca rokas sūkņus, bet vienu pilsētai uzdāvināja Vērmaņa parka dibinātāja Vērmaņa kundze. Patlaban ugunsdzēsēju rīcībā ir daudz modernāka tehnika, bet ugunsgrēki cilvēku neuz manības dēļ notiek joprojām. Uz kuru pusi veras durvis Kaļķu ielā 1, vairāku fakultāšu ēkās Ķīpsalā un citās RTU ēkās? Šķiet, ka cilvēki ir mācījušies, un durvis veras uz ārpusi. Ir gan radies trešais – lielveikalu – variants, kad durvis neveras nedz uz ārpusi, nedz iekšpusi. Durvis «pabrauc» sāņus un laipni aicina mūs ienākt, bet vai nelaimes gadījumā varēsim tās atvērt? Ceturtais variants ir rotējošās durvis, piemēram, «Hansabankas» ēkā Kaļķu un Vaļ ņu ielas krustojumā, bet šajā ēkā blakus ir arī parastās durvis, kas veras «uz pareizo pusi». Alīda Zigmunde
9
IEPAZĪSTIETIES!
2008. gada 31. janvāris
2005. gada nogalē RTU viesojās Singapūras Nacionālās universitātes delegācija, lai sarunās ar RTU vadību un mācībspēkiem vienotos par sadarbības memoranda noslēgšanu un iepazītos ar abu valstu izglītības sistēmu un universitāšu zinātniskās pētniecības specifiku. Memorands nosaka abu universitāšu zinātniskās, akadēmiskās un tehniskās informācijas un mācību materiālu apmaiņu, kopēju pētījumu veikšanu, savstarpēju atbalstu tehnoloģiju komercializācijā, kā arī dalību kopējos akadēmiskos un zinātniskos semināros un konferencēs. Sadarbojoties Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentam un Ārzemju studentu departamentam, memorandā paredzētās aktivitātes ir sākušas īstenoties, un pirmais RTU students, Toms Zoss, TMF 3. kursa students, jau ir atgriezies no studijām Singapūras Nacionālajā universitātē.
Pasaules paplašināšana. Singapūra Vēl viena augstskola, ko saukšu par savējo
«Vai mīli dzīvi? Tad neizšķērdē laiku, jo no tā sastāv dzīve,» – tā jau 18. gadsimtā teicis ievērojamais amerikāņu zinātnieks un valstsvīrs Bendžamins Franklins. Jau trīs gadsimti uz neatgriešanos aizplūduši laika straujajā upē, un Franklina sacītais ir tikpat aktuāls kā toreiz. Mums ikvienam dienā ir 24 stundas – kā mēs tās nodzīvojam? Vai izmantojam iespējas, kas mūs uzrunā? Vai nenobīstamies? Ko mēs darām ar laiku, – Esmu TMF Mehatronikas studiju programmas 3. kursa students. Manas mājas ir Kurzemes pusē, Dundagā, bet paš laik, tā kā studēju, dzīvoju Rīgā. Mana pirmā skola ir Kol kas pamatskola, kurā mācījos pirmās piecas klases, pēc tam pārcēlāmies uz Dundagu, un tur beidzu gan pamatskolu, gan vidusskolu. Vienlaikus mācījos arī mūzikas skolā. Pie Rīgas esmu pieradis, bet ilgi vienā vietā nosēdēt nevaru. Kad mācījos 8. klasē, man radās iespēja gadu dzīvot un mā cīties Spānijā, mana krustmāte un māsīca tajā laikā dzī voja Valjadolidā, toreiz arī apguvu spāņu valodu, kas ta gad gan ir nedaudz piemirsusies. Mazs būdams, pāris nedēļu nodzīvoju arī pie tēva Somijā, kur viņš tolaik strā dāja. Vidusskolas laikā iesaistījos skolēnu parlamentā. Par lamentam bija sadraudzības parlaments Dānijā, vairākus gadus dāņu skolēni ciemojās pie mums, mēs pie viņiem, dzī vojām ģimenēs. Mūsu skola bija iesaistījusies arī projektā ar Lielbritāniju un Poliju, ko rīkoja angļu valodas skolotāja, un, tā kā šajā projektā piedalījās mūsu klase, bijām Polijā. Vēl pavisam neseni ir ceļojumi ar RTU vīru kori «Gaudeamus»: vairākkārt bijām Igaunijā – uz vīru koru festivālu, studentu dziesmu svētkiem, un pagājušajā vasarā apceļojām Itāliju, braucām ar autobusu, apskatījām Eiropu, no Itālijas es aiz braucu uz Spāniju, lai apciemotu radus un satiktu draugus. Tā laikam arī radies ceļošanas gars un vēlme redzēt un dzir dēt ko jaunu un vēl neiepazītu. Kad sāku mācīties Tehniskajā universitātē, apsvēru do mu, ka varētu kādu semestri pamācīties ārzemēs, bet neko konkrētu nemeklēju. Pirmajos kursos jau arī vēl nepazinu augstskolu tik labi un nejutos tik drošs, lai brauktu mācīties uz ārzemēm. Trešajā semestrī tehnisko mehāniku mums pa sniedza asociētais profesors Igors Tipāns, kas ir arī Ārzemju studiju departamenta direktors. Reiz nodarbības laikā viņš mums rādīja plakātu un izstāstīja, ka mūsu universitātei pir mo gadu ir sadarbība ar Singapūras augstskolu, precīzāk, NUS (National University of Singapore) – plakāts iespai dīgs, ar debesskrāpjiem, vieta eksotiska, nodomāju – in teresanti. Un, protams, fakts, ka universitāte ir viena no la bākajām augstskolām pasaulē, arī nostrādāja, vienā no 2007. gada «topiem» »tā ierindota 10. vietā starp tehnoloģiju augstskolām. Sākumā kopā ar kursa biedru nolēmām, ka va jadzētu pamēģināt pieteikties. Vēlāk kursabiedrs atkrita, jo kā svešvalodu bija apguvis vācu valodu un saprata, ka ar to neiztikt, un tālāk cīnījos viens. Bija jāaizpilda daudzas pie teikuma anketas stipendijai, universitātei. Un bija daudz kas neskaidrs, bet pamazām ar visu tiku galā, tiesa gan, papīrus nosūtīju pēc termiņa. Īstenībā nelikās, ka kaut kas izdosies, jo visu izdarīju pārāk vēlu, un skola arī laba, vai tad nu ņems mani?! Tas bija trešā semestra beigās. Vasaras vidū saņēmu e-pastu, kas apstiprināja, ka esmu uzņemts, taču par stipendiju nebija ne vārda. Braukt bez stipendijas nevarēju atļauties. CISEE SEP AWARD, kurai pieteicos, katru gadu tiek piešķirta 20 studentiem no Austrumeiropas. Gaidīju, vai nepienāks vēl kāda informācija. Pēc tam sāku aktīvi sūtīt
kas mums dāvāts, lai veidotu savu dzīvi, kuru mīlam? Šoreiz iepazīstinām ar Tomu Zosu – puisi, kam ir tikai 20 gadu, bet viņš uzdrīkstējies un paveicis daudz – pat iztulkojis no angļu valodas romānu! Taču – lai stāsta viņš pats!
vēstules, lai noskaidrotu, vai stipendija ir piešķirta. Tieši ta jā dienā, kad tur sākās mācības, saņēmu apstiprinājumu – stipendija bija piešķirta. Un tad pēc iespējas ātrāk bija jā nokļūst augstskolā, lai daudz neiekavētu mācības. Pēc nedēļas jau biju ceļā uz Singapūru, biļetes iegādājos pēdējā mirklī, tāpēc nācās mest loku caur Eiropu – Rīga, Kopenhāgena, Londona, Frankfurte, Singapūra. Ceļā vienīgā aizķeršanās bija Londonā, no kurienes mani negribēja laist tālāk, jo nevarēju uzrādīt studenta pasi, kas, izrādās, ir nepieciešama, lai varētu uzturēties Singapūrā, bet man iz devās ierēdņus pārliecināt, ka to nokārtošu, līdzko nokļūšu galā. Īstenībā biju nedaudz satraucies par uzturēšanās doku mentiem, jo Latvijā nav Singapūras vēstniecības, tuvākā ir Maskavā, caur kuru arī noskaidrojām, ka visu būs iespējams nokārtot uz vietas. Singapūra tiešām ir mūžīgās vasaras zeme. Arī tad, kad ierados, viss bija kā parasti – karstums no +25 līdz +30, mitrs gaiss. Visapkārt palmas un smaidīgi cilvēki. Iekāpu taksī un braucu uz «kojām», pa ceļam pārliecinājos, ka šajā valstī tiešām visi runā angliski. Īstenībā tur ir četras ofici ālās valsts valodas – mandarīnu (ķīniešu dialekts), angļu, malajiešu un tamilu valoda. Singapūra ir pilsētvalsts, kas atrodas uz salas, tā ir divreiz lielāka par Rīgu, un cilvēku arī krietni vairāk – 4 miljoni. Lielākā daļa ir ķīniešu, bet daudz arī indiešu, malaiziešu, indonēziešu, pakistāniešu. Arī pa kādam no Taivānas, Taizemes. Un studēt brauc arī no Amerikas un Eiropas. Internacionāla valsts. Un arī ļoti sakārtota, par sīkiem pārkāpumiem var saņemt pamatīgu sodu, mītiņi un piketi nav atļauti. Valdība rūpējas par cil vēku veselību, apliekot alkoholu un cigaretes ar lieliem no dokļiem. Lai arī piketēt nevar, nav «praida», alkohols un cigaretes ir dārgas, cilvēki par dzīvi nesūdzas, jo dzīves lī menis ir labs, un valsts par tās iedzīvotājiem rūpējas. Kad biju piereģistrējies kopmītnē, viens puisis no Irānas mani aizvadīja līdz universitātei – tā atradās 15 minūšu
brauciena attālumā. Tur sameklēju cilvēku, ar kuru biju sazinājies par stipendiju, un viņš man izstāstīja, kas tālāk jādara. Bija jāiepazīst skolas sistēma, jāizveido lekciju gra fiks, jāizvēlas mācību priekšmeti. Ārzemju studentu plūsma tur ir liela, un cilvēku, kas ar šiem studentiem strādā, arī daudz, tāpēc vajadzēja tikai rīkoties, un visas problēmas at risināt nebija grūti. Universitātes ēkas ir visas vienuviet, un pa teritoriju kur sē vairāku maršrutu «shuttle bus». Skolai izveidota pa matīga interneta vide (visā augstskolas teritorijā ir bez vadu interneta pārklājums), tajā var izvēlēties visus mācību priekšmetus, sazināties ar pasniedzējiem, katram priekš metam ir forums, kurā var uzdot jautājumus un saņemt at bildes. Ja nevēlies uzdot jautājumu forumā, vari rakstīt e-pastu pasniedzējam un dažu dienu laikā saņemt atbildi. Man tas ļoti palīdzēja, jo sākumā nejutos tik drošs par savām angļu valodas zināšanām un varēju mierīgi izdomāt un for mulēt jautājumus. Pasniedzēji bija ļoti laipni un atsaucīgi. Studentu plūsma tur ir liela, tāpēc laboratorijas darbos pa sniedzēji par palīgiem ņem absolvējušos studentus, līdz ar to nepārtraukti atjaunojot skolotāju personālu. Daudzi studenti, kas sākuši strādāt universitātē, tur arī paliek, jo par atalgojumu pasniedzējiem nav jāsūdzas. Sliktāk ir tas, ka tik liela plūsma neļauj personīgi iepazīties ar pa sniedzēju, RTU studentu plūsma ir mazāka, un tāpēc ar lai ku pasniedzējs atceras studenta vārdu, tas, iespējams, ir sī kums, taču patīkams. Pagāja kāds laiks, kamēr sapratu, kā darbojas interneta vide, bet pēc tam tā sniedza lielas ērtības. Lekciju konspekti bija pieejami internetā, pārējā literatū ra milzīgajā bibliotēkā, kurā tiešām varēja atrast visu. Arī dažu priekšmetu lekcijas varēja atrast internetā gan audio, gan video formātā. Lai apgūstamo mācību vielu padarītu interesantāku, uz semestra beigām tika rīkoti semināri, kurus vadīja pasaulē pazīstamu uzņēmumu pārstāvji, pie
mēram, no dāņu uzņēmuma «Vestas», kas ir vadošais vēja turbīnu ražotājs un uzstādītājs. Skola rīkoja arī atvērtas dis kusijas ar izglītības ministru, un studenti varēja uzdot jau tājumus. Sākumā dzīvoju vienā dzīvoklī ar vāciešiem. Pēc tam vi ņi pārcēlās citur, un es paliku viens, tiesa gan, ne uz ilgu lai ku, jo drīz drošības apsvērumu dēļ man bija jāpāriet uz citu dzīvokli – dzīvot vienam man neļāva. Pēcāk pārcēlos uz 20. stāvu, tur sadraudzējos ar vienu ķīniešu puisi un ķīniešu virtuvi. Laiku pa laikam rīkojām vakarus kopā ar viņa drau giem – gatavojām ēst – viņš piedāvāja pikantus ēdienus ar čili un tofu (tradicionālu ķīniešu ēdienu no sojas pupiņām), un vistas spārniņus, pagatavotus ar «Coca-Cola», es cepu pankūkas. Kad viņi rīkoja braucienu uz vienu no Indonēzijas salām, arī es viņiem pievienojos. Ar šiem jauniešiem vēl tagad uzturu kontaktus. Laika gaitā sadraudzējos arī ar citu tautību cilvēkiem un iepazinu citas kultūras. Sadraudzējos ar puisi no Indonēzijas, ar kuru iepazinos kādā draudzības vakarā. Viņš mācījās doktorantūrā vides inženieriju, precīzāk, veica pētījumus, kā no palmas augļiem, kad no tiem izspiesta eļļa, pēc iespējas produktīvāk iegūt bioetanolu. Reiz viņš man izrādīja laboratoriju, tas bija interesanti, jo tādas iekārtas un pašu pētījumu procesu līdz tam nebiju redzējis. Iepazinu arī cilvēkus no Vjetnamas un Taizemes. Lielākā daļa no viņiem nezināja, kur ir Latvija, daži cilvēki to atpazina futbola un basketbola komandu dēļ. Stāstīju viņiem par dziesmu svētkiem un citām tradīcijām. Visi bija pār steigti, kad teicu, ka pie mums ziemā ir sniegs un reizēm sals līdz pat –30 grādiem. Indonēzijas draugs piebilda, ka viņiem auksts ir jau pie +10 :). Interesanti visiem šķi ta arī tas, ka augstskolā mācāmies latviešu valodā, un li teratūra arī pieejama latviski, lai gan esam tik nelielā skaitā.
IEPAZĪSTIETIES! Sākumā bija jāpierod pie karstuma un mitruma, pie laika maiņas (starp Latviju un Singapūru ir sešu stundu laika no bīde), pie angļu valodas, jo katrai tautībai ir savs specifisks akcents. Tā kā valsts atrodas tuvu ekvatoram, dienas garums visu gadu ir aptuveni vienāds, arī pie tā bija jāpierod. Ar karstumu tiku galā, katru vakaru peldoties baseinā, kas bija redzams pa dzīvokļa logu. Nereti bija pamatīgi negaisi, kuru laikā kļuva vēsāks. Un tad bija jāsāk mācīties. Pirmā lekcija un uzreiz arī pirmais pārbaudes darbs, nodevu baltu lapu, vienojos ar pasniedzēju par pārlikšanu. Tā kā biju apmaiņas students, tad varēju brīvi izvēlēties, kādus priekšmetus mācīties, vietējiem bija jāseko programmai. Es biju ārpus programmas, un līdz ar to katrā priekšmetā man bija citi kursabiedri, un tādu, ar kuriem kopīgi apmeklēt visas lek cijas, nebija. Salīdzinājumā ar RTU inženierzinātnes tur apgūst vairāk meiteņu. Runājot par meitenēm, mans vie doklis neatšķiras no lielākās daļas latviešu vērtējuma – Lat vijā patiešām meitenes ir skaistākas, īstenībā jau grūti sa līdzināt, jo tā jau ir pavisam cita rase, citi sejas vaibsti. Taču viņas ir ļoti simpātiskas. Neko vairāk par viņām neteikšu, aizbrauciet un paši novērtējiet :)! Studentam pašam jāsaņemas mācīties, jo nav regulāro
Sudoku
10
2008. gada 31. janvāris pārbaudes darbu un mājasdarbu, tāpēc pietika laika, lai iepazītu pilsētu, izstaigātu parkus, pabūtu zoodārzā, putnu parkā, orhideju dārzā. Bet, kad tuvojas sesija, ir pamatīgi jāmācās, jo tieši pirms sesijas jāveic laboratorijas darbi, jāraksta atskaites, jānodod studiju darbi. Un jāgatavojas ek sāmeniem. Eksāmeni notiek komisijas klātbūtnē, un nav vērts riskēt špikot, jo par to draud izslēgšana. Tāpēc vis prātīgākais ir kārtīgi iemācīties vielu un tad ātri rakstīt, jo jautājumu ir daudz, bet laika maz. Singapūrā mācījos gandrīz četrus mēnešus, no 20. au gusta līdz 14. decembrim, un tur biju pirmais students no RTU, bet gribētos, lai es nebūtu pēdējais – tas tiešām bija tā vērts! Padziļināju savas angļu valodas zināšanas, labo ratorijas darbos varēju strādāt ar citādām tehnoloģijām ne kā Latvijā, iepazinu interesantas citu tautu kultūras. Un, pats galvenais, varu atzīmēt savā blociņā skolu, kurā varētu mācīties pēc bakalaura grāda iegūšanas, jo RTU diemžēl vēl nepiedāvā maģistra programmu mehatronikā. Mūsu «braļukas» no Lietuvas jau tikuši soli mums priekšā, tur satiku četrus lietuviešus, un arī igauņi tur jau mācījās, cik nopratu, viņiem tas nebija pirmais «iesaukums». Tagad, kad esmu atpakaļ, man vēl jānokārto daži priekšmeti, ar kuriem bez kursa biedru palīdzības galā netiktu, un arī visas formalitātes ar universitāti. Tas ir – jāpārliecina, ka tiešām biju Singapūrā un tur mācījos, jāsalīdzina priekšmeti. Nākamajam braucējam iesaku pirms aiz braukšanas nokārtot visu, ko vien iespējams, – man ne izdevās, jo bija liela steiga. Kamēr mācos augstskolā, labprāt iesaistīšos vēl kādā apmaiņas programmā, lai pa plašinātu savu redzesloku. Izmantojiet iespējas, ko pie dāvā mūsu augstskola! Publikāciju sagatavoja Anita Muitiniece
INFORMĀCIJA
2008. gada 31. janvāris
Mīlestības svētki tavā sirdī!
Tuvojas mīlestības svētki, kas aizraus savā virpulī ikvienu. Ja vēlies 14. februāri pavadīt lieliskā draugu kompānijā «Līvu akvaparkā», tev 1. februārī jādodas uz Kaļķu ielu 1, Lielo zāli, no plkst. 9.30 līdz 15.30 vai 11. februārī uz Āzenes ielu 14, MLĶF, kur no plkst. 9.30 līdz 15.30, jānodod asinis, un tu saņemsi brīvbiļeti, kas tev sniedz iespēju pavadīt šo dienu «Līvu akvaparkā» no plkst. 20 līdz 24. Ja tu nevari nodot asinis vai ir kāds cits svarīgs iemesls, nebēdā, iegādājies biļeti par Ls 5 iepriekšpārdošanā vai Ls 6 uz vietas. Uz «Līvu akvaparku» pēc grafika kursēs autobusi, tāpēc seko līdzi infor mācijai, kas tiks publicēta gan mājaslapā, gan informatīvajos plakātos. Ja tomēr esi nolēmis pavadīt šo vakaru, dejojot visas nakts garumā, tad iegādājies ieejas biļetes Kaļķu ielā 1–324 uz Mīlestības svētku otru pasākuma daļu plkst. 21 «Fashion club» un Dzelzceļa muzejā, kuru varēsi apmeklēt, iegādājoties tikai vienu ieejas biļeti par Ls 3
11
iepriekšpārdošanā vai Ls 4 uz vietas. Jūs priecēs grupas «Putnu balle», «Astro’n’out» un «Z-scars», kā arī spilgti šovi un pārsteigumi no organizatoriem, atbalstītājiem un sponso riem. Kas gan ir mīlestības svētki bez mīlestības? Ja tev ir lieliska bilde ar kaislīgāko skūpstu, kāds tev ir bijis, līdz 12. februārim sūti to uz liene.jasukevica@gmail.com ar norādi «Kon kursam», savu vārdu, uzvārdu, telefona numuru un e-pasta adresi un vinnē ar savu otro pu sīti lieliskas balvas no mūsu sponsoriem. Bet, ja esi gatavs vēl vairāk pārsteigt savu otro pu sīti, rezervē galdiņu Dzelzceļa muzejā, reģistrēšanās un sīkāka informācija https://ortus. rtu.lv. Tiekamies sirsnīgākajos svētkos!
Studentu klubā un Kultūras centrā Ceturtdien, 14. februārī plkst. 18.30 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1 muzikāls vakars «Mūzika un meditācija» Programmā: saruna par mūziku, dzīvi, dzeju un meditāciju. Koncertā dzied un spēlē V. Upmane (balss, cītara, zvaniņi) un A. Kļaviņa (balss, vijole, flauta), būs arī kopēja muzicēšana. Vakaru vada V. Upmane (Šveice) un A. Kļaviņa (Latvija/Austrija). Ieeja brīva.
Psiholoģijas kluba «Meklējumu laboratorija» nodarbības pirmdienās, 4., 11., 18. un 25. februārī plkst. 18–20 Kaļķu ielā 1, 219. telpā. Tēma: Transpersonālā psiholoģija un mākslas terapija Mākslas terapijas radošo darbu veidošana un analīze; Kas ir Berta Hellingera sistēmiskā terapija; Budisma psiholoģija (kā arī svaigi Indijas ceļojuma iespaidi); «Šamaņu ceļojumi». Vada māksliniece un psiholoģe Ingrīda Indāne. Dalības maksa Ls 3; RTU studentiem – bez maksas. Informācija – 67089477 vai www.kulturartu.lv.
Ja vajag nelielu, bet ļoti patīkamu atslodzi pēc sesijas, nu kas gan var būt labāks par balles dejām! Arī 2008. gadā Romāns Leičenko turpina vadīt nodarbības un gaida ikvienu, kas vēlas iemācīties, atsvaidzināt vai papildināt savas prasmes balles dejās. Nodarbības, sākot no 6. februāra, atkal pirmdienās un trešdienās plkst. 18 un plkst. 19.30 EEF zālē, Kronvalda bulvārī 1. Dalības maksa: RTU studentiem – Ls 1,50; pārējiem – Ls 2,50!
Vakar bija pirmizrāde, SVEICAM! Bet par RTU studentu teātru jaunumiem plašāk nākamajā «JI» numurā!
RTU Kredītu piešķiršanas komisija informē Uzmanību! Jaunajiem speciālistiem (lektori, asistenti, pasniedzēji, metodiķi, inženieri, laboranti, pētnieki, tehniķi), kas, studējot kādā no Latvijas augstskolām, ir saņēmuši studiju un/vai studējošā kredītu un pēc studiju beigšanas tagad strādā RTU, lai varētu pretendēt uz kredīta dzēšanu, līdz šā gada 7. februārim jāpiesakās Kaļķu ielā 1, 120. vai 218. t.,
tālr. 67089465; 67089330. Lūdzam nepieteikties tos speciālistus, kam jau ir apstiprināta kredīta dzēšana un katru gadu tiek dzēsta noteiktā pamatsummas daļa. RTU Kredītu piešķiršanas komisija
12
STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ
2008. gada 31. janvāris
Starptautiskais masku tradīciju festivāls Rīgā, 2008. gada 9. un 10. februārī
Rudens un ziema ir laiks, kad nakts ir garāka par dienu. Šajā laikā aktualizējas ar tum šo sfēru – viņpasauli – saistītie spēki. Zemnieki, rūpējoties par nākamā gada auglību, no kuras atkarīga viņu izdzīvošana vai rocība, baroja veļus – mirušo dvēseles. Ar šiem noslēpu mainajiem, neizzināmajiem viņpasaules spēkiem saistīti arī masku gājieni. Maskošanās ir īpašs sazināšanās veids ar viņpasauli jeb valoda, maģiska spēle ar to. Tās pamatus veido ne tikai pragmatiski nolūki. Maskas kā mitoloģiskie tēli ar spēles valodas pa līdzību izrāda veselus mītus. Masku gājieni ir populāri visā Eiropā, un Latvijā tie saglabājušies vēl līdz mūsdienām. Tie sākas ap Mārtiņiem un beidzas ap Me teņiem. Latvijas novados masku gājienu tradīcijas ir krietni atšķirīgas, atšķirīgi ir arī maskoto ļaužu nosaukumi. Pavi sam zināmi ap 70 šādi maskās gājēju nosaukumi. Populārākie no tiem – čigā ni, budēļi, ķekatas, mazāk pazīstami – kaitas, tatari, spiekstiņi, kurciemi un ci ti. Katrā no šīm masku grupām ir gana daudz dažādu personāžu, kas saistīti gan ar senču kultu, gan animisma un to tēmisma priekšstatiem, gan jaunākiem aizguvumiem. Masku tradīcijas ir ļoti svarīga mūsu pasaules uzskata sastāvdaļa. Tas ir rituāls visas mūsu tautas dzīvības un radošo spēku saglabāšanai un atjaunotnei. Festivāla rīkotāju vārdā – Aīda Rancāne un Andris Kapusts
2008. gadā Starptautiskais masku tradīciju festivāls notiks Rīgā 9. un 10. februārī. Festivāla programma: Sestdien, 9. februārī: Masku grupu izrādes un konkurss – RTU Lielā zāle; Masku grupu gājiens – Vecrīgas ielas un laukumi; Festivāla atklāšanas rituāls un grupu izrādes – Rātslaukums; Danču vakars – RTU; Individuālo masku skate – RTU. Šogad festivālā piedalīsies masku gru pas no novadiem – Tārgales «Kāndla», Līvānu «Ceiruleits», Rēzeknes «Vīteri», Dagdas «Olūteņš», Medņevas «Čigoni», Salacgrīvas «Cielava», Liepājas «Sak nes», Puzes «Sītava», Preiļu «Rūtoj», kā arī Rīgas folkloras kopas «Grodi», «Skandinieki», «Laiva», «Budēļi», «Iļ jinskaja pjatņica», «Rija», «Zvīgzna», «Maskačkas spēlmaņi». Gaidām arī viesu grupas – kukeru masku grupu no Šumenas «Černie ku keri» (Bulgārija), meteņa masku grupu no Radvilišķiem, folkloras kopu «Ai dija» (Lietuva). Festivālu rīko Valsts aģentūra «Tautas mākslas centrs» un biedrība «Autentis kās mūzikas un mākslas centrs». Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome. Sadarbības partneri – RTU Studentu klubs un Latvijas Etno grāfiskais brīvdabas muzejs.
„AR IEDVESMU” RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES ARHITEKTŪRAS UN PILSĒTPLĀNOŠANAS FAKULTĀTES STUDENTU DARBI ZĪMĒŠANĀ un GLEZNOŠANĀ
R. ŠIMELPFENIGS
SIEVIETE NO PAGĀTNES PIRMIZRĀDE 2008. GADA 7. FEBRUĀRĪ RTU MAZAJĀ ZĀLĒ, KAĻĶU IELĀ 1
REŽISORE: L. STANČIKA TĒRPU MĀKSLINIECE: I. TUMAREVA IEEJA: Ls 2