Nr. 13 (1351) 2008. gada 14. februÄ ris P Ĺ 0 7 . R3 ÄŞÄŞ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I Ä“S 4K Ä€6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E Ä“ R5 S& 4I T "Ä€7 TÄŞ ;E &S A* ;V / ÄŞ Ä“Z , E ,. 0 I1 ZĂ€ N Ä€ K K O
0 2 .
1 9 5 9
LatvijÄ pirmoreiz sagatavoti ugunsdroĹĄÄŤbas inĹženieri
Egita KancÄ ne, InformÄ cijas centra korespondente Pirmoreiz mĹŤsu valsts vÄ“sturÄ“ 18 cilvÄ“ki tepat, LatvijÄ , ieguvuĹĄi otrÄ lÄŤmeņa profe sionÄ lo augstÄ ko izglÄŤtÄŤbu ugunsdroĹĄÄŤbÄ un civilajÄ aizsardzÄŤbÄ . LÄŤdz ĹĄim tuvÄ kÄ s vals tis, kur Latvijas ugunsdzÄ“sÄ“ji un ugunsdroĹĄÄŤbas speciÄ listi varÄ“ja iegĹŤt ugunsdroĹĄÄŤbas un ciÂÂvilÄ s aizsardzÄŤbas inĹženiera diplomu, bija Krievija un Baltkrievija. 1. februÄ rÄŤ notika pir mais IEF Darba un civilÄ s aizsardzÄŤbas institĹŤta (DCAI) sagatavoto ugunsdroĹĄÄŤbas un civilÄ s aizsardzÄŤbas inĹženieru izlaidums. Programmas ÂŤUgunsdroĹĄÄŤba un civilÄ aizsardzÄŤbaÂť absolventi jau darbojas nozarÄ“ un pÄ r svarÄ strÄ dÄ Valsts ugunsdzÄ“sÄŤbas un glÄ bĹĄanas dienestÄ (VUGD), tÄ pÄ“c ugunsdroĹĄÄŤbas un ciÂvilÄ s aizsardzÄŤbas inĹženieru diplomdarbu aizstÄ vÄ“ĹĄanÄ RTU piedalÄŤjÄ s ne vien mÄ cÄŤbspÄ“Â ki, bet arÄŤ VUGD priekĹĄnieks ÄŁenerÄ lis Ainars Pencis un VUGD UgunsdroĹĄÄŤbas un civilÄ s aizÂsardzÄŤbas koledĹžas priekĹĄnieks ÄŁenerÄ lis Jurijs KisÄźaks. IegĹŤtÄ izglÄŤtÄŤba ugunsdroĹĄÄŤbas un civilÄ s aizsardzÄŤbas speciÄ listiem turpmÄ k palÄŤdzÄ“s, iz mantojot zinÄ tniski atzÄŤtus paņēmienus, profesionÄ li organizÄ“t preventÄŤvus ugunsdroĹĄÄŤbas paÂÂ
sÄ kumus, veikt ugunsdroĹĄÄŤbas uzraudzÄŤbu un ekspertÄŤzi ugunsdroĹĄÄŤbas jomÄ , kÄ arÄŤ ar inÂÂĹže niera pieeju risinÄ t ugunsdroĹĄÄŤbas, pretugunsaizsardzÄŤbas un civilÄ s aizsardzÄŤbas jautÄ ÂjuÂmus. ÂŤUgunsgrÄ“ka risks, kas ir ugunsdroĹĄÄŤbas kritÄ“rijs, ir starpdisciplinÄ rs jÄ“dziens,Âť atzÄŤst DCAI programmas ÂŤUgunsdroĹĄÄŤba un civilÄ aizsardzÄŤbaÂť direktors asoc. profesors Vladi mirs JemeÄźjanovs. ÂŤLai novÄ“rtÄ“tu ugunsgrÄ“ka riskus, speciÄ listam ir jÄ pÄ rzina plaĹĄs jauÂtÄ Â jumu klÄ sts, sÄ kot no degĹĄanas fizikÄ li ġčmiskiem procesiem, lÄŤdz varbĹŤtÄŤbas teorijas, ma teÂmÄ tiskÄ s analÄŤzes un analÄŤtiski statistiskajÄ m metodÄ“m, kÄ arÄŤ jÄ prot pieņemt lÄ“mumus neÂnoÂteiktÄŤbas apstÄ kÄźos un jÄ pÄ rzina Latvijas un Eiropas SavienÄŤbas ugunsdroĹĄÄŤbas nozares normatÄŤvÄ bÄ ze.Âť DCAI programma ÂŤUgunsdroĹĄÄŤba un civilÄ aizsardzÄŤbaÂť ir akreditÄ“ta. Pilna laika studiÂÂjas programmÄ ÂŤUgunsdroĹĄÄŤba un civilÄ aizsardzÄŤbaÂť RTU ilgst vienu gadu un seĹĄus mÄ“neÂĹĄus. Absolventi iegĹŤst otrÄ lÄŤmeņa profesionÄ lo augstÄ ko izglÄŤtÄŤbu. Lai sÄ ktu studijas programmÄ ÂŤUgunsdroĹĄÄŤba un civilÄ aizsardzÄŤbaÂť, reflektantiem nepiecieĹĄams 4. profesionÄ lÄ s kvaliÂfi kÄ cijas lÄŤmenis ugunsdroĹĄÄŤbas un civilÄ s aizsardzÄŤbas jomÄ , ko iespÄ“jams iegĹŤt, absolvÄ“jot VUGD UgunsdroĹĄÄŤbas un civilÄ s aizsardzÄŤbas koledĹžu.
RTU atvÄ“rts elektrosakaru un telekomunikÄ ciju vÄ“stures muzejs
29. janvÄ rÄŤ ETF Ä€zenes ielÄ 12, 410. auditorijÄ , tika atvÄ“rts muzejs, kurÄ aplĹŤkoja ma elektrosakaru un telekomunikÄ ciju nozares pagÄ tne un tagadne: gan vÄ“sturiski, gan jauni telefona aparÄ ti, telefonu centrÄ les, sakaru shÄ“mas u. c. DaÄźa muzeja kolekcijas jau iepriekĹĄ tika uzglabÄ ta ETF, kur tÄ kalpoja kÄ uzskates ma teriÄ ls studentiem, savukÄ rt daÄźa muzeja krÄ juma uz RTU atceÄźojusi no ÂŤLattelekomÂť Te leÂkomunikÄ ciju muzeja. Ideja par muzeja atvÄ“rĹĄanu fakultÄ tÄ“ radÄ s ilggadÄ“jam RTU darÂbiÂ
niekam profesoram JÄ zepam LoÄ?melim. ÂŤAplĹŤkojot muzeja kolekciju, RTU studentiem bĹŤs iespÄ“ja iepazÄŤt leÄŁendÄ ro Latvijas ra Şotņu ÂŤAlfaÂť, ÂŤVEFÂť, ÂŤRRRÂť, kÄ arÄŤ mĹŤsdienu raĹžotņu a/s ÂŤVEF Radiotehnika RRRÂť, a/s ÂŤDambisÂť produkciju un salÄŤdzinÄ t vÄ“sturiskos eksponÄ tus ar mĹŤsdienÄŤgajiem. Tas studijas vÄ“rsÄŤs aizÂraujoĹĄÄ kas,Âť atzÄŤst RTU ETF dekÄ ns profesors Guntars Balodis. RTU muzejs bĹŤs atvÄ“rts skolÄ“nu grupÄ m un citiem interesentiem.
2
INFORMĀCIJA
2008. gada 14. februāris
Atklāta Ķīmisko procesu automatizācijas un vadības laboratorija Anita Muitiniece 28. janvārī RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē svinīgi tika atklāta Ķīmisko procesu automatizācijas un vadības laboratorija. Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītāja asociētā profesore Līga Bērziņa-Cimdi ņa atklāšanas pasākumā nodēvēja laboratoriju par «vecu dziesmu jaunās skaņās», jo tā tapusi vecajās telpās, kas gaišajā laboratorijā pārtapusi pēc pašu veiktā remonta. Ar acīm redzamu
prieku un gandarījumu par pašu spēkiem un bez ES finansiālā atbalsta paveikto profesore aicināja RTU docentu inženierzinātņu doktoru Juri Vanagu, Latvijas Biotehnoloģijas aso ciācijas valdes priekšsēdētāju, pārgriezt svinīgās atklāšanas lenti un pēc tam ar vārdiem «Laipni lūgti laboratorijā!» – mudināja klātesošos pārkāpt jaunās mācību telpas slieksni. Profesore Līga Bērziņa-Cimdiņa sirsnīgi pateicās gan J. Vanagam, kas izveidojis studentu apmācības metodiku un jau pēc nepilnas stundas laboratorijā uz pirmo nodarbību kā mā cībspēks sagaidīs maģistrantus, gan «Siemens» SIA tehnoloģisko mēriekārtu mārketinga vadītājam Andrim Bruņeniekam, kurš apgādājis laboratoriju ar automātiskajām iekārtām, kabeli un programmatūru, par ideju un palīdzību, lai studenti varētu saņemt šodienīgu automatizācijas apmācību. Katedras vadītāja aicināja izteikties arī abus kungus. Docents pateicās par «Siemens» SIA pretimnākšanu un pauda pārliecību, ka ar katru gadu, ar katru brīdi kabinetā nāks klāt kaut kas jauns un studenti, reāli redzot, kas ir automatizācija, spēs pietuvoties tam, kādai ir jābūt Latvijas rūpniecībai, un nepieļaus tās nīkuļošanu. Andris Bruņenieks visus apsveica ar projekta ātru un sekmīgu realizāciju un piebilda, ka šis ir pro jekts, kas nenes peļņu, bet dod prieku un gandarījumu un, aicinot neapstāties un turpināt iesākto darbu un vēlot veiksmi gan tiem, kas šīs iekārtas apgūs, gan tiem, kas organizēs un mācīs, apliecināja «Siemens» SIA gatavību palīdzēt laboratoriju attīstīt un papildināt. Juris Vanags izklāstīja plānoto nodarbību gaitu un būtību, kurās paredzēta gan auto matizācijas teorija, gan – un galvenokārt tieši tā – reālu ķīmisko un biotehnoloģisko pro cesu modelēšana. Viņš izteica pārliecību, ka šī programma, kas gan maģistrantiem, gan topošajiem inženieriem nu jau iekļauta obligāti apgūstamo mācību priekšmetu sarakstā, no teikti paaugstinās ikviena jaunā inženiera ķīmiķa tehnologa CV vērtību. Noslēgumā Līga Bērziņa-Cimdiņa visus laipni aicināja uz laboratorijas atklāšanas kliņ ģeri un sarunām blakus telpā.
Pretī godam nopelnītām balvām Žanna Švertiņa, IEF DCAI projektu vadītāja Mācību programma «Ugunsdrošība un civilā aizsardzība» tapa daudzu gadu ilgā zinātniski tehniskā sadarbībā ar VUGD. 2007. gada 31. maijā tā nostiprināta arī ar RTU un VUGD līgumu. Īstenojot sadarbību, IEF Darba un civilās aizsardzības institūts (DCAI) jau ilgāku laiku sniedz VUGD vispusīgu zinātnisku un konsultatīvo palīdzību, it īpaši ugunsdrošības jomā. DCAI kopīgi ar VUGD sagatavo un izvērtē likumu projektus, sa režģītos gadījumos veic smago ugunsgrēku (ar cilvēku upuriem) ekspertīzes, novērtē uguns grēku radīto ekoloģisko zaudējumu apmērus. Īstenojot zinātniskās pētniecības projektus, DCAI zinātnieki no akadēmiskā personāla vidus – profesors Jānis Ieviņš, profesors Ana tolijs Jemeļjanovs un asoc. profesors Vladimirs Jemeļjanovs – kopā ar pārējiem projekta komandas dalībniekiem izstrādāja jaunu ugunsgrēka riska kvantitatīvā vērtējuma meto diku Latvijas mācību iestādēm un pieļaujamā ugunsgrēka riska līmeņa zinātnisko pamato jumu Latvijā, kā arī veica sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības faktoru analīzi. Pēc LR Iekšlietu ministrijas pasūtījuma 2001.–2002. gadā izpildīti līgumdarbi: «Izpēte un priekšlikumu izstrādāšana Latvijas valsts standartam «Ugunsdzēsība. Vispārīgas prasības»» un «Latvijas valsts standarta projekta «Ugunsdrošība. Vispārīgas prasības» izstrāde». Pēc LR IZM pasūtījuma tika analizētas izglītības pilnveidošanas iespējas dzīves aktivitāšu dro šības jomā, kā arī DCAI akadēmiskais personāls kopā ar citiem darba grupas locekļiem ir piedalījies profesijas standarta «Ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris» (PS 0278) izstrādāšanā. Drīz noslēgsies promocijas darba pētījumi, kuros tiek vērtēta VUGD darbības efektivitāte. DCAI profesori un projektu vadītāja kopā ar VUGD 2007. un 2008. gadā pie dalījās «INTERREG III A» Dienvidu prioritātes projektā «Pārrobežu sadarbības iniciatīva riska vadības sistēmas veidošanai Latvijas un Lietuvas kaimiņu reģionos» (CBRM), kurā kā pilotprojekts izstrādāta «Riska vadības sistēmas izveides stratēģija» un veikta speciālistu apmācība. Pašlaik sākts darbs par tēmu «Latvijā ugunsdrošības nodrošināšanai piešķirto fi nanšu līdzekļu efektīvāka sadale, optimizējot izmaksas pēc cilvēku bojāejas (ugunsgrēkos) riska kritērijiem ar mērķi lietderīgāk izmantot finanšu līdzekļus un citus resursus», kas prasa paralēli pilnveidot VUGD informatīvo un statistisko bāzi. VUGD ir ļoti ieinteresēts sadarbībā ar DCAI šajā jomā, jo budžeta deficīta apstākļos tā ir vitāli un valstiski svarīga tēma. Pēdējos gados DCAI profesors Anatolijs Jemeļjanovs ir reģistrējis trīs izgudrojumus – jau nus ugunsdzēsības līdzekļus, par ko saņemti trīs patenti, un ir sagatavots kārtējais izgudro jums patenta saņemšanai par ugunsdrošības problēmām. Par ieguldījumu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu attīstībā un civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanā profesors A. Jemeļjanovs un asoc. profesors V. Jemeļjanovs nesen apbalvoti ar VUGD Zelta zīmi «Par nopelniem» un diplomu. DCAI zinātnieki un mācībspēki ir pazīstami arī ārzemēs. Profesors A. Jemeļjanovs un asoc. profesors V. Jemeļjanovs ir ANO asociētās locekles International Academy of Ecology and Life Protection Sciences (IAELPS) akadēmiķi. Profesors Jānis Ieviņš, docents Māris Ziemelis un projektu vadītāja Žanna Švertiņa ir šīs pašas akadēmijas korespondētājlocekļi. Latvijā darbojas IAELPS problēmas «Tehnogēnā drošība» pētnieku
padome, kurā piedalās arī citi RTU profesūras pārstāvji – profesors Konstantīns Didenko un profesors Anatolijs Magidenko. IAELPS problēmas «Tehnogēnā drošība» pētnieku padomes priekšsēdētājs ir profesors Anatolijs Jemeļjanovs. Jaunais gads DCAI zinātniekiem ir sācies ar panākumiem un lieliem notikumiem. Taču vēl jāveic ļoti liels darbs.
2008. gada 14. februāris
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
3
«Erasmus» – tava iespēja studēt un strādāt praksi Eiropas Savienības valstīs! Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments rīko informatīvu semināru RTU studentiem par studiju un prakses iespējām ar «Erasmus» programmas atbalstu š. g. 19. februārī plkst.14.30 Kaļķu ielā 1, 219. telpā. Aicināti visi interesenti!
Piesakies «Erasmus» stipendijām studijām un praksei ārzemēs! Izmanto iespēju un piesakies vienai no populārākajām studentu apmaiņas prog rammām Eiropā. «Erasmus» programmā studentiem ir dota iespēja konkursa kārtī bā saņemt stipendijas un, nemaksājot studiju maksu, pavadīt oficiāli atzītu studiju lai ku ārzemju partneraugstskolās vai strādāt praksi ES uzņēmumos. «Erasmus» stipendijas ir paredzētas vienam apmaiņas studiju posmam visā studiju lai kā, tās netiek piešķirtas atkārtoti. Minimālais apmaiņas studiju ilgums – 3 mēneši, maksi mālais – 1 gads. Lai piedalītos «Erasmus» programmā, apmaiņas brauciena brīdī studentam jābūt pabei gušam vismaz bakalaura līmeņa 1. kursu, nepieciešamas labas angļu, vācu vai kādas citas ES
valsts valodas zināšanas, kā arī skaidri formulēts mērķis visam studiju posmam ārzemēs. Studentiem, kuri ārzemju augstskolā iecerējuši izstrādāt bakalaura, maģistra vai promo cijas darbu, jau pirms pieteikšanās «Erasmus» konkursam ir jāsaskaņo savas ieceres ar kā du no šīs augstskolas profesoriem. Dokumentu iesniegšanas termiņi 2008./2009. m.g. rudens semestrim: • Piesakoties studijām Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Čehijā – 2008. gada 17. marts; • Piesakoties studijām pārējās RTU partneraugstskolās – 2008. gada 30. aprīlis. • Piesakoties praksei – 2008. gada 17. marts. Sīkāka informācija: http://www.rtu.lv/studijas/sac/erasmus.php.
«INWENT» fonda stipendijas studijām un praksei Lībekā Vācijas sabiedriskais fonds «INWENT» sadarbībā ar Lībekas Lietišķo zinātņu augstskolu (Fachhochschule Lübeck) un Šlēzvigas-Holšteinas federālās zemes Zināt nes, ekonomikas un satiksmes ministriju aicina RTU studentus pieteikties uz stipen dijām studijām un praksei Lībekā 2008./2009. akadēmiskajā gadā. Programmā paredzētas vienu semestri ilgas studijas Lībekas Lietišķo zinātņu augstskolā (sākums 2008. gada septembrī), kam sekos pusgadu ilga prakse kādā no uzņēmumiem Lī bekā vai citā Šlēzvigas-Holšteinas federālās zemes pilsētā (sākums 2009. gada martā). Programmā aicināti piedalīties studenti, kas studē kādā no šīm fakultātēm: Arhitektūras un pilsētbūvniecības fakultāte;
Elektrotehnikas un enerģētikas fakultāte; Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte; Inženierekonomikas fakultāte; Transporta un mašīnzinību fakultāte. Ikmēneša stipendijas apjoms – 530 eiro mēnesī, vienreizējs pabalsts, sākot dalību prog rammā, – 200 eiro, tiks segtas arī civiltiesiskās apdrošināšanas izmaksas un nodrošināta vieta kopmītnēs. Pretendentiem pieteikuma iesniegšanas brīdī jāstudē vismaz 2. kursā, jābūt labām sek mēm studijās un labi jāzina vācu valoda. Pieteikuma dokumenti jāiesniedz SSAD Starptautisko attiecību centrā līdz š. g. 15. martam. Konkursa rezultāti tiks paziņoti aprīļa beigās. Tuvāka informācija par programmas nosacījumiem, nepieciešamajiem pieteikuma do kumentiem un anketas SSAD Starptautisko attiecību centrā Kaļķu ielā 1, 222. telpā. Tālr. 67089314 (Evita Miščuka), e-pasts: evita.miscuka@rtu.lv.
Stipendijas studijām Vācijā Vācijas sabiedriskie fondi «Studienstiftung des deutschen Volkes» un «Gemeinnützige Hertie-Stiftung» aicina pieteikties stipendijai studijām Vācijā, izmantojot programmu «Studienkolleg zu Berlin». Programmas ilgums: 2008. gada septembris–2009. gada jūlijs. «Studienkolleg zu Berlin» dalībnieki programmas laikā studē kādā no Berlīnes vai Brandenburgas augstskolām (pēc savas izvēles) un līdzās studijām apmeklē tematiskos seminārus un lekciju ciklus par Eiropas Savienības jautājumiem, izstrādā ES jautājumiem veltītus projektus. Programmas laikā tiek organizēti Vācijas un Eiropas politisko institūciju apmeklējumi, kultūras pasākumi, kā arī tiek piedāvāts intensīvais retorikas un prezentācijas tehnikas kurss un vācu valodas kurss. Augstskolu brīvdienu laikā notiek kopīgi studiju braucieni uz Eiropas valstīm. Programmas norises valoda ir vācu valoda.
Tu vari pieteikties, ja: tu studē vismaz otrajā kursā jebkurā RTU fakultātē; neesi vecāks par 28 gadiem; tev ir ļoti labas sekmes studijās; tevi interesē ar Eiropas Savienību saistīti jautājumi (politika, kultūra, vēsture); tev ir labas vācu valodas un kādas citas svešvalodas zināšanas (rakstos un mutiski); tu esi sabiedriski aktīvs. Pieteikuma dokumenti jāiesniedz SSAD Starptautisko attiecību centrā līdz š. g. 15. martam. Informācija par programmas nosacījumiem, nepieciešamajiem pieteikuma dokumentiem un anketas SSAD Starptautisko attiecību centrā Kaļķu ielā 1, 222. telpā. Tālr. 67089314 (Evita Miščuka), e-pasts: evita.miscuka@rtu.lv; www.studienkolleg-zu-berlin.de.
2008. gada stipendijas «Sievietēm zinātnē» 30. janvārī izglītības un zinātnes ministre, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas vice prezidente Tatjana Koķe, LZA prezidents Juris Ekmanis un «L'Oréal Baltic» ģenerāldirektors Eriks Delamars parakstīja sadarbības protokolu par 2008. gada Latvijas stipendijām «Sievie tēm zinātnē». Stipendijas tiek piešķirtas, īstenojot «L'Oréal grupas» un UNESCO starptautis ko programmu «Sievietēm zinātnē» («For Women In Science»). 2005. gadā iedibinātās stipendijas, kuru Goda patronese ir bijusī Valsts prezidente akadē miķe Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijā tiks piešķirtas jau ceturto reizi. Stipendiju piešķīrēju – «L’Oréal Baltic», UNESCO LNK un LZA – mērķis ir atbalstīt dzīvības zinātņu un mate riālzinātņu jomā strādājošās pētnieces. Šogad tiek akcentēts atbalsts jaunajām zinātniecēm: divas no stipendijām paredzētas di
sertācijas izstrādei un tiks piešķirtas doktorantēm līdz 33 gadu vecumam. Uz trešo stipendiju, kas paredzēta kā finansiāls atbalsts iecerēto zinātnisko pētījumu veikšanai, var pretendēt zinātņu doktores vecumā līdz 40 gadiem. Gada stipendijas summa ir 4000 latu katrai stipendiātei. Aicinām pretendentes iesniegt pieteikumus no 2008. gada 1. februāra līdz 3. martam. Informācija par pieteikšanos stipendijām: UNESCO LNK sekretariātā Rīgā, Pils laukumā 4-206, kā arī UNESCO LNK mājaslapā www.unesco.lv. Tālrunis informācijai: 67325109 (Inga Pučure). Pieteikumus izvērtēs žūrija LZA Senāta priekšsēdētāja akadēmiķa Jāņa Stradiņa vadībā, pieaicinot LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas un LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas ekspertus.
4
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ/ERASMUS
2008. gada 14. februāris
Sveiks, student! Šajā numurā tev ir iespēja izlasīt, kā taviem studiju biedriem ir gājis Zviedrijā! Varbūt kāda no šīm augstskolām ir ieinteresējusi arī tevi?
«Erasmus» apmaiņas programma – Zviedrijā
Jau
no pirmā kursa, kad tikko iestājos RTU Valodu institūtā, mēģināju atrast iespējas, kā aizbraukt pamācīties uz ārzemēm. Tā kā mācos par angļu valodas tehnisko tulku, tad mācības kādā citā valstī man likās īpaši svarīgas un noderīgas. Par «Erasmus» programmu izlasīju vienā no plakātiem, kas bija izlikti universitātē, un, iegūstot vairāk informācijas RTU mājaslapā, sapratu, ka nu beidzot izdevība ir pienākusi. Kontaktējoties ar «Erasmus» programmas koordinatoriem, atklājās, ka mūsu Valodu institūta angļu plūsmai nav apmaiņas partneraugstskolas, tāpēc tā man internetā bija jāsameklē pašai. Lielā pilsētā negribēju mācīties, tāpēc atradu universitāti Zviedrijā šķietami nelielā pilsētā Falunā, ar kuru arī tika noslēgts līgums. Savākt visus nepieciešamos dokumentus nebija grūti, un, tā kā mācos par angļu valodas tulku, tad arī intervija problēmas nesagādāja. Tā nu ceturtā kursa pirmo semestri braucu pavadīt Zviedrijā. Braucu kopā ar vēl vienu meiteni no manas universitātes, tā ka jau pašā sākumā bija drošības sajūta. Zviedrija man iepatikās no brīža, kad nonācām Falunā. Par apmaiņas studentiem viņi rūpējas tik ļoti, ka jutos atkal kā vidusskolā, kad viss tiek gandrīz kā uz paplātes pasniegts. Mums tika organizēti kultūras braucieni, ierādītas dzīvesvietas, tikām iepazīstināti ar pilsētu, tika organizētas spēles, piedāvāti brīvprātīgo darbi, mūs vienmēr informēja par jaunākajām aktivitātēm pilsētā un tās apkārtnē, organizēti kopīgi atpūtas pasākumi studentu klubā u. tml. Dzīvojām lielās studentu kopmītnēs kopā ar citiem apmaiņas studentiem, kur ātri vien sadraudzējos ar studentiem ne tikai no Eiropas, bet no visas pasaules. Labāku vietu, kur dzīvot, nevaru iedomāties. Katru vakaru kaut ko darījām – skatījāmies filmas, organizējām
kopējas vakariņas, gājām pirtī, spēlējām galda spēles vai galda tenisu, un mums arī radās tradīcija katru trešdienu un piektdienu iet uz kādu klubu vai bāru. Vārdu sakot, garlaicīgi nebija. Zviedrijā visas lekcijas nesākas vienā laikā, un man bija jāapmeklē tikai piecas lekcijas, tāpēc bija diezgan daudz brīvā laika. Pati universitāte un tās mācībspēki atstāja vislabāko iespaidu. Kā jau no Zviedrijas varēja sagaidīt, visas tehnoloģijas bija augstākajā līmenī, mācību materiāli – viegli atrodami vietējā bibliotēkā, pieredzējuši mācībspēki no dažādām pasaules malām, un stimulējoša un draudzīga attieksme pret studentiem. Zviedrijā ļoti populāri ir dažādi sporta veidi, vismaz reizi nedēļā kopā ar mācībspēkiem spēlējām florbolu, volejbolu, es apmeklēju arī aerobiku. No lekcijām un sadzīves kopumā ieguvu plašāku skatījumu uz dzīvi, uz sevi un uz savu valsti. Saskaroties un dzīvojot kopā ar tik dažādiem cilvēkiem, jāprot atbildēt uz jautājumiem par Latviju, tās vēsturi un iedzīvotājiem, kā arī daudz var uzzināt par citām valstīm. Piemēram, par zviedriem varu teikt, ka viņi ir diezgan kautrīgi un noslēgti, ar viņiem jāsāk runāt pirmajam. Kaut gan vienmēr jau ir izņēmumi. Lielākos ieguvumus no «Erasmus» programmas nesaistu ar mācībām, bet gan ar ikdienas dzīvi, kas man pašai deva ļoti daudz. Kaut arī Zviedrija ir salīdzinoši dārga valsts, ar piešķirto stipendiju es ne tikai nomaksāju īri un iegādājos pārtiku, bet arī varēju atļauties laiku pa laikam ar draugiem noīrēt mašīnu un aizbraukt uz citām Zviedrijas pilsētām, aizbraucām arī uz Norvēģiju – uz pasaules čempionātu augstlēkšanā ar slēpēm, un Jauno gadu sagaidīju Polijā pie diviem ļoti labiem jauniegūtajiem draugiem. Ar labākajiem draugiem joprojām sarakstos gandrīz katru dienu un februāra beigās gaidu viņus ciemos te – Latvijā. Nobeigumā varu teikt, ka «Erasmus» man deva vairāk, nekā biju cerējusi, ne tikai mācību, draugu un valodas ziņā, bet arī savstarpējo attiecību, pasaules redzējuma un sevis iepazīšanas ziņā. Aija Rusiņa, Valodu institūta studente Zviedrijā
nolēmu izmantot «Eras mus» programmas ies pējas, lai studētu ārze mēs, jau iepriekš zināju, ka mana izvēle būs Zviedrija. Pirms pieciem gadiem biju eks kursijā uz Skandināvijas valstīm un pavadīju Zviedrijā tikai vienu dienu, taču tajā dienā uzzināju daudz jauna gan par valsti, gan par mācību sistēmu. Uzzināju arī to, ka Ka raliskā tehnoloģiju augstskola (KTH) ir spēcīga augstskola un mācīties tajā ir liels gods. Latvijā man arī bija paziņas, kas pastāstīja man par mācībām, par dzīvošanu, un tas noteica manu izvēli. Pašlaik mācos KTH Mehānikas (Mechanical engineering) fakultātē. Apmaiņas studen tiem ir iespēja patstāvīgi izvēlēties priekšmetus, ko mācīties KTH. Galvenokārt visi izvēlētie priekšmeti atbilst pamatprogrammai Latvijā. Pašlaik manas mācības ir saistītas ar enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (Sustainable energy engineering). Esmu ļoti apmierināta ar priekšmetu saturu un mācību sistēmu, kaut arī tā būtiski atšķiras no sistēmas, pie kuras esmu pieradusi Rīgā. Pirmkārt, visas lekcijas notiek angļu valodā, un tā ir stipra motivācija uzlabot angļu va lodas zināšanas. Nevaru teikt, ka sākumā man bija lieli sarežģījumi ar valodas saprašanu, bet bija jāpiestrādā pie tehniskās valodas, jo, piemēram, tādus priekšmetus kā «Sustainable Power generation», kur tiek skaidrotas gāzes turbīnas sastāvdaļas, pilnīgi saprast bija diez gan sarežģīti. Man patīk tas, ka gandrīz katrā priekšmetā paredzēts darbs grupās pie konkrēta projekta izstrādes. Tas iemāca strādāt komandā un plānot savu laiku, jo KTH viss ir jāizpilda ļoti precīzos termiņos. Šo kursu beigās ir jāsagatavo prezentācija par izdarīto darbu, un tā jā prezentē apmēram 100 cilvēku auditorijai. Tā tiešam ir liela pieredze. Būtiska atšķirība mācību sistēmā, manuprāt, ir tā, ka ar materiālu, kas tiek pasniegts lek cijās, nepietiek, lai noliktu eksāmenu priekšmetā. Nepārtraukti jāmeklē informācija, jālasa papildu literatūra utt. Taču KTH ēkās ir paredzētas speciālas vietas mācībām, klases, kas aprīkotas ar datoriem, kā arī liela bibliotēka. Bibliotēkā ir pieejams plašs materiālu klāsts, gan grāmatas, gan arī elektroniskā datubāze, kur var sameklēt informāciju par jebkuru inte resējošo tēmu (pieeja šai datu bāzei ir brīva visiem KTH studentiem). Bibliotēkā nākas pa
vadīt diezgan daudz laika, bet arī tur var mācīties, izmantojot savu PC. KTH ir ļoti liela universitāte, kas sastāv no vairākiem korpusiem – fakultātēm, kas izvie toti vienā vietā – KTH Main campus. Atsevišķi atrodas tikai IT fakultāte. Tas ir vienreizēji, jo nav jātērē laiks transportā, lai pārvietotos no vienas mācību vietas uz otru. Daudz stu dentu uz universitāti brauc ar divriteni, tas ir ļoti plaši izmantots pārvietošanās līdzek lis Zviedrijā studentu vidū. KTH ir pieejams bezvada internets, un nav jāmeklē speciālās interneta kafejnīcas, nav arī jāmaksā par to. Braucot mācīties uz KTH, apmaiņas studentiem var rasties grūtības ar priekšmetu izvēli un studiju sarakstu sastādīšanu, jo KTH daudzi priekšmeti ir paralēli vienā laikā, bet da žādās ēkās. Ņemot vērā to, ka daudzos priekšmetos tiek pieprasīts 75% apmeklējums, ir diezgan grūti izdarīt pareizo izvēli (lai mācītos izvēlēto priekšmetu un tas nepārklātos ar citiem priekšmetiem). Tāpēc lekciju un nodarbību saraksts, kas tiek sastādīts mācību peri oda sākumā, var tikt daudzkārt mainīts. KTH ir sava mācību sistēma, un semestris ir sa dalīts divās daļās. Tas nozīmē, ka divu mēnešu laikā intensīvi tiek apgūts kāds kurss un bei gās ir eksāmens, piemēram, tagad KTH pirmā sesija ir marta sākumā, otrā sesija – maija beigās. Rīgā eksāmeni ir divas reizes mācību gadā, KTH – četras reizes. Runājot par Zviedriju, man ļoti patīk tas, ka visi zviedri labi prot angļu valodu. Lai ko municētu ar cilvēkiem, nav obligāti jāzina zviedru valoda (KTH pastāv iespēja apgūt arī zviedru valodu). Taču ar zviedru studentiem ir diezgan sarežģīti nodibināt kontaktus, jo vi ņi ir ļoti noslēgti un atturīgi, parasti apmaiņas studenti komunicē ar apmaiņas studentiem. Taču uzskatu, ka kontaktu nodibināšana ir atkarīga tikai no paša cilvēka. Zviedrijā apmaiņas studentiem mācību perioda sākumā tiek rīkoti vairāki pasākumi, kas palīdz atrast jaunus draugus un iepazīt citam citu. Apmeklējot šos pasākumus, ir vieglāk adaptēties. Galvenais ir vienmēr censties saskatīt gaišo pusi visā, kas notiek, censties būt atvērtam un iet uz priekšu, jo pārdzīvojumiem šeit vienkārši nav laika. Zviedrija ir ļoti skaista valsts, kur ir attīstīta dabas aizsardzība, piemēram, autobusi, kas brauc ar biogāzi un bioetanolu, atkritumu šķirošana utt. Ūdens šeit ir visapkārt, un klimats būtiski neatšķiras no Latvijas klimata. Vēlu veiksmi visiem, kas grasās braukt studēt ar «Erasmus» programmu! Tā ir unikāla iespēja gūt pieredzi, pilnveidot sevi, iegūt jaunas zināšanas un iepazīt cilvēkus no visdažā dākajām pasaules valstīm! Ar sveicieniem no Zviedrijas, Nadja, EEF 1. kursa maģistrante
Kad
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ/ERASMUS
2008. gada 14. februāris
B
5
Par studijām Zviedrijas Karaliskajā tehniskajā augstskolā
raucot uz Zviedriju, katrs var būt pārsteigts. Kaut gan tā atrodas pavisam netālu no Latvijas, dzīvošana šeit dod pilnīgi citu pieredzi, vismaz tad, ja atbrauksiet šeit kā «Erasmus» students. Stokholmā gandrīz visi, kurus sastapu, brīvi pārvalda angļu valodu, un līdz ar to, kaut gan zviedru valoda ir vienīgā valsts valoda, jebkurš cilvēks jums varēs sniegt atbildi arī angliski. Zviedru valoda ir samērā sarežģīta (īpaši izruna), tāpēc iespēja komunicēt angliski ir ļoti būtisks atvieglojums tiem, kas tikai sāk iepazīt šo zemi. Zviedrija ir dārga valsts, un varētu būt noderīgi plānot savu budžetu pirms izbraukšanas. Pēc manas pieredzes, lai normāli dzīvotu Stokholmā, ir nepieciešams vismaz ap 450–500 latu mēnesī. Tas ir ar nosacījumu, ka dabūsiet lētu istabu (vislētākās ir ap 250 eiro mēnesī) un centīsieties dzīvot ne pārāk prasīgu dzīvi. Karaliskā tehniskā augstskola (KTH) ir ļoti liela augstskola ar četriem kampusiem, kuri atrodas gan Stokholmas centrā, gan ārpus tā. Pilsētas attīstītā dzelzceļa un metro sistēma ļauj bez pūlēm nokļūt gandrīz jebkurā vietā stundas laikā, tāpēc attālumi šeit ir diezgan no sacīti. Izmantojot «Erasmus» programmu, universitātē studē studenti no visas pasaules. Šāda kultūrām bagāta vide sākumā, protams, nedaudz apmulsina, taču drīz pilnīgi iekļausīties šajā raibajā pasaulē un varēsiet tikai brīnīties par to, cik ļoti tā paplašina jūsu redzesloku un attīsta spēju atrast kopīgu valodu ar citu kultūru pārstāvjiem. Nav jāuztraucas par valodas barjeru, jo drīz vien angļu valoda kļūs jums visai draudzīga. Arī zviedru valoda ar laiku kļūs saprotama, toties cik liels prieks jūs pārņems, kad varēsiet pirmoreiz veikalā sarunāties tikai zviedriski! Runājot par mācību procesu, esmu sajūsmināts par patiešām augsto mācību līmeni – tema ta apjoms un tā pasniegšana, mācībspēku pieredze un atvērtība, praktiskais «pieskāriens»
mācību procesam, kā arī plašs ārpusklašu nodarbību klāsts. KTH studentiem piedāvā arī iz cilu tehnisko bāzi, kas nodrošina lielisku teorētisko zināšanu apvienošanu ar to praktisko izmantojumu. Protams, tas arī var būt atkarīgs no katra priekšmeta un fakultātes, taču lie lākoties šeit ir ļoti augstas prasības. Tikai, izvēloties priekšmetu, jābūt uzmanīgam, jo var gadīties, ka tas būs vai nu diezgan sarežģīts, vai arī nebūs līdzīgs pēc satura ar RTU priekšmetu. Mācību semestris ir sadalīts divās daļās ar divām sesijām – oktobrī un decembrī. Vienu mācību priekšmetu parasti apgūst septiņas nedēļas; KTH iesāk studēt tikai divus priekšme tus katrā periodā. Eksāmeni ir diezgan sarežģīti, tiem nopietni jāgatavojas. Ļoti patīkami un noderīgi studijām ir tas, ka jebkuram priekšmetam ir izvēlēta sava lite ratūra, kuru var nopirkt KTH grāmatu veikalā. Tomēr cena lielākajai daļai grāmatu sa sniedz ap 60 eiro. Protams, var iztikt arī bez tām, izmantojot tikai lekciju materiālus, tomēr tad labi jāpārzina izvēlētais priekšmets. Labi ir tas, ka visi lekciju materiāli ir pieejami dru kātā veidā un tiek izdalīti lekcijas sākumā, tas patiešām atvieglo mācības. KTH ir centralizēta priekšmetu sistēma, tas nozīmē, ka varat atrast gandrīz visu nepie ciešamo informāciju par studijām internetā bez liekas skraidīšanas, kas ārzemju studentam ir īpaši noderīgi. Vispār interneta atbalsts šeit it ļoti attīstīts, un tas krietni atvieglo mācību procesu visos līmeņos. Studēt KTH nebija viegli, tomēr ne reizi nenožēloju (neskaitot pirmo adaptācijas mēnesi, kad dzīve svešajā vidē brīžiem likās diezgan mokoša) savu izvēli, jo šeit atradu gan augstu mācībspēku potenciālu un līdz katram sīkumam pārdomātu mācību procesu, gan arī labus draugus un domubiedrus. Igors Konovalovs, ETF students Zviedrijā
2007. gada 1. augusta mācījos Zviedrijā, Stokholmā, Karalis kajā tehniskajā augstskolā (KTH – Kungliga Tekniska Högskolan). Vispirms par mācībām – manuprāt, ja skatāmies uz mums tuvākajām valstīm, tad labākas tehniskās universitātes ziemeļ austrumu reģionā nav. Kas attiecas uz mācību priekšmetu izvēli, varu teikt, ka ir ļoti rūpīgi jāizvēlas priekšmeti, ko vēlaties mācīties, jo daudzi piedāvātie priekšmeti ir turpinājums citam priekšmetam, piemēram, mācību priekšmetu «FACTS and HVDC in power systems» ir vēlams apgūt tikai tad, kad ir apgūts «Power Systems, Basic Course» un «Power Systems, Advanced Course», protams, ja jums liekas, ka jūsu zināšanas ir atbilstošas, jūs varat mēģināt, bet pirms tam iesaku ļoti nopietni iepazīties ar programmas struktūru. Mācību materiāli ir pieejami, bet tie maksā diezgan ievērojamu naudas summu, bet, salīdzinot ar citām cenām, tās ir normālas. Universitātes programmnodrošinājums ir vienkārši fantastisks, visas nepieciešamās programmas ir brī vi pieejamas. Faktiski visi aprēķini ir jāveic ar «MatLab» palīdzību, ja jūs to vēl neesat ap guvuši, tad iesaku to izdarīt. Universitātes bibliotēka ir iespaidīga ne tikai ar savām plašajām telpām un fantastisko ēr tību, bet arī ar pieejamo literatūras klāstu lasītavā. Visā universitātes teritorijā gan telpās,
gan ārpus tām ir pieejams bezvadu internets, nepieciešamās paroles tiek izsniegtas jau pir majās atbraukšanas dienās. Bet, ja gadījumā nevēlaties staipīt apkārt savu kompi vai vien kārši jums tāda nav, tā nebūs liela bēda, jo visā universitātē ir vairākas datoru zāles, kas atvērtas visu diennakti. Tikai jāatceras, ka līdzi jānēsā piekļuves karte, kas atvērs jums pa redzētās durvis. Transporta sistēma ir apbrīnas vērta, ja sarakstā ir rakstīts, ka plkst. 12 būs autobuss, vil ciens vai metro – tad tas arī ir! Šī fantastikā precizitāte sabiedriskā transporta sistēmā ļauj ietaupīt laiku. Sākumā uz svarīgāku tikšanos vai lekciju vari doties no mājas 30 minūtes agrāk, lai nekādā gadījumā nenokavētu, taču beigās neizej ne sekundi ātrāk nekā tas ir ne pieciešams. «Kojas»! Manas «kojas», kas bija un ir vienas no labākajām Stokholmā, man izmaksāja mēnesī aptuveni Ls 250, šajā maksā ietilpst istabiņas īre (istabiņā ir arī duša, gulta, spilvens un sega, plaukts, galds, krēsli), internets, siltums, ūdens, elektrība. Kopēja katram korido ram manās «kojās» bija tikai virtuve, kur arī viss bija nodrošināts – pannas, dakšas utt. Protams, «kojas» atrodas daudzās vietās, tāpēc iespējams, ka līdz universitātei nāksies braukt stundu, nevis kā man – 15 minūtes, bet visu ir iespējams mainīt, jūsu Zviedrijas ko ordinatore jums visu izstāstīs. Ja tiešām domājat braukt uz Stokholmu, uz KTH, tad apbruņojieties ar vēlmi mācīties un iepazīt daudzus jaunus cilvēkus no visas pasaules. Ja ir kādi jautājumi, rakstiet: martinsdaube@gmail.com. Mārtiņš Daube, EEF students Zviedrijā
smu RTU students. Un pēdējo četru mēnešu laikā esmu saticis tikai vienu latviski runājošu studentu, ar kuru runāju piecas minūtes. Pagā jušais semestris bija, iespējams, visforšākais pusgads manā dzīvē. Protams, atšķirībā no saviem kursa bied riem es mācījos nevis ierastajā fakultātē, bet gan Zvied rijas otrā lielākajā tehniskajā universitātē, izmantojot RTU «Erasmus» programmas iespējas. «Tev dod vismaz 500 eiro mēnesī normālai studenta dzīvei jebkurā Eiropas valstī 1–2 semestru garumā,» tieši tā būtu jāsaprot «Erasmus» piedāvātās stipendijas! Grūti iedomāties, kur vēl dzīvē tev kāds piedāvā naudu, konsultācijas, atbalstu un visu nepieciešamo, lai tu varētu aizbraukt tur, kur pats vēlies un, nedomājot par naudas pelnīšanu, studēt paša izvēlētus priekšmetus! Šādu braucienu var salīdzināt vienīgi ar laimestu loterijā. Čalmersa universitāte Gēteborgā, kur es mācījos, ir vienreizēja vieta apmaiņas studentiem. Tā ir pasaulē pazīstama universitāte ar lielisku izglītības līmeni un nevainojamu aprīkojumu, turklāt katram apmaiņas studentam ir tieši tādas pašas tiesības un privilēģijas kā vietējiem studentiem, kas mācās no pirmā kursa līdz diplomam. Čalmersa universitātē mācās vairāk nekā 1000 ārzemju studentu, un pilnīgi visas lekcijas un eksāmeni maģistrantūras līmenī notiek angliski, tāpēc visi mācās vienlīdzīgi, strādā jauktās grupās un kārto vienus un tos pašus eksāmenus. Dzīves apstākļi un izklaides iespējas ir ierobežotas tikai ar paša izturību, un īpaša ārzemju studentu komiteja rīko visdažādākos pasākumus, kas nevienam neļaus
justies vientuļam vai pazudušam. Pats galvenais, ka dzīve ir vieglāka nekā Latvijā, – fakts, ka tu esi ārzemnieks un tev apkārt arī simtiem tādu pašu studentu kā tu no visām pasaules malām, padara iepazīšanos un jaunu draugu atrašanu vieglāku nekā jebkad. Nauda ir, laiks ir, visnegaidītākie draugi ir, viss apkārt ir jauns un interesants, dzīve sākas no jauna! Zviedrijā angļu valoda ir tik izplatīta, ka grūti atrast cilvēku, kas nerunātu angliski, tomēr universitātē neviens pasniedzējs nekad neskatīsies un nepārmetīs valodas kļūdas. Mācības ir diezgan grūtas un ļoti efektīvas, tomēr netrūkst studentu, kas atbrauc ar nebūt ne ideālām angļu valodas zināšanām. Starp ārzemju studentiem ir ļoti daudz franču un vāciešu, tāpēc mans ieteikums, braucot uz Zviedriju, ir iemācīties teikumu: «I’m from Latvia, Lettland, Lettonie.» Uz «Latvia» reaģē retais, un arī, ja saprot, tad jauc ar Lietuvu. Pēc «Lettland» skaidrs kļūst skandināviem un vāciešiem, un pēc «Lettonie» seko priecīgs «ahaa» no ne skaitāmiem frančiem, bet tik un tā 50% gadījumu būs jāskaidro, kas tā tāda Latvija, no nulles. Viens nopietnāks ieteikums – pat ja tu esi bakalaura līmeņa students, tik un tā centies vismaz formāli pieskaņoties kādai maģistru programmai. Ja tu piederi kādai maģistrantūras programmai, tevi pieņem kā savā ģimenē – programmas administrācija rīko ekskursijas, ievadlekcijas un visādi atbalsta savus studentus, turklāt tev būs kādi pāris desmiti papildu draugu, kurus tu varēsi saukt par saviem kursabiedriem. Es nekad neesmu saticis apmaiņas studentu, kurš nebūtu apmierināts ar savu braucienu, un tagad arī pats varu droši teikt, ka šāda «Erasmus» iespēja ir jāizmanto burtiski ikvie nam. Tādas emocijas, pieredze, zināšanas un iespaidi noteikti paliks atmiņā kā viens no vēr tīgākajiem dzīves posmiem. Sergejs Dombrovskis, TMF 3. kurss, Zviedrijā
No
E
6
Dekānu runas
INFORMĀCIJA
Dekānu padomes sēde notika 24. janvārī
Rektors akadēmiķis Ivars Knēts informēja par to, ka Finanšu ministrijā izveidota ES fon du uzraudzības komisija, kurā AIP pārstāv mūsu augstskolas rektors. 1. Finanšu sadalījums 2008. gadā. Kanclers Ronalds Taraškevičs informēja, ka turpmāk Valsts kase mums pienākošos fi nanšu līdzekļus pārskaitīs nevis reizi mēnesī – kā līdz šim –, bet reizi ceturksnī. Pirmais finansējums jau ir saņemts. 2. Studiju maksa 2008./2009. studiju gadā (tiem, kas nepietiekamas sekmības dēļ nav izturējuši konkursu, lai pretendētu uz budžeta finansējumu, kā arī tiem, kuriem studiju prog rammas valsts vispār nefinansē un ir iespējamas tikai maksas studijas). Kanclers informēja, ka, ņemot vērā dekānu priekšlikumus, studiju maksās veiktas nelie las izmaiņas. Visām inženierzinātņu bakalaura studiju vietām noteikta vienāda maksa – Ls 1250. Sagatavots Senāta lēmuma projekts, kas izsūtīts visām struktūrvienībām. 3. Par nesekmīgo studentu maksājumiem 2008./2009. studiju gadā. Kanclers infomēja, ka nesekmīgo studentu maksas, salīdzinot ar pagājušo gadu, nemainās, protams, inflācijas ietekmē nāk klāt 10,1%. 4. Zinātniskās darbības aktualitātes. Zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis informēja, ka iznākusi grāmata par RTU aizstāvētajām doktora disertācijām (1992–2006) ar promocijas darbu anotācijām. Tā tiks izsūtīta arī visām profesionālajām asociācijām. No 15. līdz 17. janvārim notika Inovāciju un jauno tehnoloģiju konference, kurā piedalījās arī komersanti un rūpnieki. Atskaites par pagājušā gada zinātnes bāzes finansējumu un LZP grantiem jānodod līdz janvāra beigām. IZM–RTU projektu konkursam nākamajam gadam pieteikti un drīzumā tiks izvērtēti 96 projekti. IZM notiks sanāksme par zinātnisko iekārtu nākamo iepirkuma procesu. LZP veido jaunus noteikumus projektu pieteikumu izvērtēšanai. Vērtēšanas pamatā ir zi
2008. gada 14. februāris
ņas par to, kādās datu bāzēs atrodamas zinātnieku publikācijas. RTU pašreiz ir līgumi ar vairākām starptautiskām datu bāzēm, un darbs šajā jomā turpinās. Dekāni tika aicināti veicināt un materiāli ieinteresēt mācībspēkus piedalīties RTU Zināt nisko rakstu krājumu veidošanā. 5. Jaunumi RTU portālā «ORTUS». Rektora vietnieks IT jautājumos Zigmunds Zitmanis informēja, ka struktūrvienību vadī tāji portālā no šīs nedēļas var redzēt ne tikai datus par sevi, bet arī par visiem savas struk tūrvienības darbiniekiem. Portālā atrodami ne tikai jaunākie Senāta lēmumi, datu bāzē ir arī agrākie RTU Senāta lēmumi jau no 2000. gada 1. janvāra. Studentiem ir iespēja portālā veidot savu e-pasta adresi. Pašreizējā portāla statistika: 5523 lietotāji, t. sk. 948 darbinieki. 6. E-studiju ieviešanas gaita. Rektora vietnieks IT jautājumos informēja, ka pašlaik e-vidē darbojas tikai 43 mācībspēki. Rektors lūdza dekānus, lai katrā fakultātē būtu pārstāvis, kas uzņemtos atbildību par e-vides sakārtošanu, un līdz 1. februārim tas jādara zināms Z. Zitmanim. 7. Senāta 28. janvāra sēdes darba kārtība. Senāta priekšsēdētāja profesore Māra Jure informēja par Senāta 28. janvāra sēdes darba kārtību. 8. Par sarunu ar Rīgas mēru Jāni Birku. Rektors I. Knēts informēja par Rīgas domes vēlmi pārņemt savā pārvaldījumā trešdaļu mūsu teritorijas Ķīpsalā. Rektors uzskata, ka nepieciešams noslēgt sadraudzības līgumu ar RD par atbalstu augstākajai izglītībai. Ar LU šāds līgums RD jau ir noslēgts. 9. Par RTU iestāšanos Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK). Rektors informēja, ka ir saņemts LDDK ielūgums iestāties konfederācijā, mūsu dalības maksa gadā būtu Ls 1000. 10. Par Saeimas deputāta Kārļa Šadurska vēstuli. Rektors informēja, ka ir saņemta vēstule no K. Šadurska par to, ka studijām jābūt ti kai valsts finansētām. Rektors uzskata, ka priekšlikums ir vērtējams pretrunīgi, jo veici nās privāto augstskolu attīstību sociālajās un humanitārajās zinātnēs, bet neveicinās inže nierzinātņu attīstību. R. L.
Latvijas inovatīvo biznesa ideju konkurss «Ideju kauss 2008» No 1. februāra līdz 3. martam visi Latvijas iedzīvotāji, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, var piedalīties Latvijas inovatīvo biznesa ideju konkursā «Ideju kauss 2008», ku ra mērķis ir sekmēt jaunu inovatīvu uzņēmumu veido šanos Latvijā un valsts ekonomisko izaugsmi. Konkursu jau otro gadu pēc kārtas rīko četri konkursa stratēģiskie partneri: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Rīgas dome (RD) sadarbībā ar a/s «Hansabanka» un riska kapitāla fondu pārvaldes uzņēmumu a/s «Eko investors». Šis ir Latvijā pirmais jaunu inovatīvu uzņēmumu veicināšanas pasākums, ko abpusēji atbalsta valsts un privātais sektors. Konkurss sniedz ne tikai lielisku pieredzi un zināšanas, bet arī iespēju labākajām komandām iegūt starta kapitālu savas idejas īstenošanai: 1. vietai – Ls 5000, 2. vietai – Ls 3000, 3. vietai – Ls 1000, pārējie saņems veicināšanas prē mijas, katru Ls 500. Konkursā varēs iegūt arī vērtīgas spe ciālbalvas, piemēram, Jūrmalas domes naudas balvu par labāko ideju kūrorta un kūrortoloģijas produktu un pa kalpojumu attīstībai, LR Patentu valdes apmaksātu dalību starptautiskā konferencē par intelektuālā īpašuma aizsar dzības jautājumiem, Jelgavas Inovāciju centra un nodibinā juma «Ventspils augsto tehnoloģiju parks» piedāvātās vietas biznesa inkubatoros u. c. «Ideju kausa 2008» rīkotāji aicina interesentus nenokavēt un pieteikties līdz 3. martam, iesūtot savu ideju un pietei kuma anketu, kas atrodama konkursa oficiālajā interneta vietnē www.idejukauss.lv. Turpat var iepazīties arī ar kon kursa noteikumiem. 1. februārī «Hansabankas» centrālajā ēkā notika preses konference par konkursu «Ideju kauss 2008», kā arī infor matīvs seminārs Latvijas mācību iestāžu deleģētiem pār stāvjiem, kas būs konkursa vēstneši un izplatīs informāciju vairāk nekā desmit augstākās un profesionālās izglītības iestādēs ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Valmierā, Ventspilī, Rēzeknē, Daugavpilī u. c.). Ņemot vērā necerēto ideju autoru aktivitāti 2007. gadā
(pērn tika saņemti 269 ideju pieteikumi), konkursa rīkotāji prognozē, ka šogad to būs vēl vairāk, taču joprojām gal venā uzmanība tiks pievērsta ideju kvalitātei – tām jābūt inovatīvām, reāli īstenojamām un pieprasītām tirgū. Šogad, uzrunājot konkursa mērķauditoriju, uzsvars tiks likts arī uz ideju tehnoloģisko pakāpi un augstu pievienoto vērtību – kā priekšnosacījumu Latvijas uzņēmumu konkurētspējas po tenciālam starptautiskā mērogā. Preses konferences dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar pērnā gada konkursa praktiskajiem rezultātiem. Kon kursa «Ideju kauss 2007» 1. vietas ieguvēju SIA «Ad Copy» pārstāvis Ruslans Kalvāns stāstīja par konkursa lomu uz
ņēmuma veidošanā un attīstībā. Šis bija tikai viens no prak tiskajiem konkursa sasniegumiem – pērn aptuveni 10% no 2. kārtā iesniegtajiem biznesa plāniem tika sākti īstenot. Pēc Rīgas domes Ārlietu departamenta direktora Igora Graura vārdiem, ar vairākiem konkursa dalībniekiem Rīgas pašval dība sākusi sadarbību un plāno to attīstīt arī nākotnē. Konkursa veiksmīgās norises un rezultātu pamatā ir me todoloģija, kas aizgūta no Skandināvijas valstīs rīkotā «Ven ture Cup», – konkursa dalībnieki apmeklē mācību seminā rus, saņem nepieciešamās zināšanas uzņēmējdarbībā un tiekas ar pieredzējušiem nozaru ekspertiem, kas sniedz pa domu biznesa idejas pilnveidošanai. Visi konkursa rīkošanā un darbu izvērtēšanā iesaistītie pārstāvji paraksta vienoša nos par konfidencialitāti – apņemšanos neizpaust informā ciju trešajai pusei un neizmantot to savā labā. Preses konferences laikā konkursa rīkotāji informēja, ka pirmā ideja jau ir saņemta – tā ir iesūtīta dažas dienas pirms konkursa izsludināšanas 1. februārī. Tas liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi spert soli pretī sava uzņēmuma veidošanai un no darba ņēmēja kļūt par darba devēju, izman tojot iespēju, ko sniedz konkurss «Ideju kauss 2008». Kā preses konferencē uzsvēra SIA «Ad Copy» pārstāvis R. Kal vāns, labas idejas vajag īstenot uzreiz un nevajag gaidīt, jo kāds cits var tevi apsteigt. Konkurss arī šogad noritēs no 1. februāra līdz 13. jū nijam divās kārtās, un darbus vērtēs Latvijā atzīti eksperti. Informatīvos seminārus par biznesa plāna izstrādi, risku vadīšanu, finanšu plānošanu, mārketinga aktivitātēm vadīs pieredzējuši lektori un privātā sektora pārstāvji, kas dalīsies savā praktiskajā pieredzē. Konkursa norise tiks atspoguļota arī Latvijas Televīzijā un izklaides kanālā «MTV Latvija». Linda Solovjova, konkursa sabiedrisko attiecību koordinatore, Vita Brakovska, LIAA ZINIS departamenta projektu vadītāja
2008. gada 14. februāris
7
RTU LIKUMI UN LĒMUMI
RTU Senāta janvāra sēdes lēmumi RTU Senāta pirmā šā gada sēde notika 28. janvārī.
Senāta sēdes sākumā rektors akadēmiķis I. Knēts un zinātņu prorektors akadēmiķis L. Ribickis apsveica jaunos zinātņu doktorus un pasniedza zinātņu doktora diplomus Antrai Kundziņai un Anatolijam Borodiņecam (BF), Jānim Voitkānam un Oskaram Krievam (EEF), Edmundam Teirumniekam (MLĶF) un Andrai Ulmei (APF). Rektors I. Knēts: ♦ apsveica profesoru G. Libertu nozīmīgajā dzīves jubilejā un pasniedza profesoram RTU Goda darbinieka apliecību un nozīmīti; ♦ apsveica dzimšanas dienā RTU senatorus profesorus M. Šenfeldi, J. Zvanītāju, J. Saulīti un E. Dzelzīti; ♦ pasniedza RTU profesora diplomu profesoram A. Paeglītim; ♦ EEF dekānam J. Gerhardam pasniedza divas akreditācijas lapas studiju programmām «Enerģētika un elektrotehnika»; ♦ informēja, ka pēdējos gados strauji pieaudzis RTU pamatbudžets. 2002. gadā tas bija 6 miljoni, bet šogad tas sasniedz jau 26 miljonus latu; ♦ atgādināja, ka valsts piešķirtie līdzekļi jāapsaimnieko un jāizlieto visa gada laikā, ne tikai gada beigās; ♦ informēja, ka zinātnes bāzes finansējums šogad ir 2,45 miljoni latu, šajā finansējumā ietilpst noteikts konkrēts darba algu fonda apjoms, no kura var maksāt vadošajiem pētnie kiem, pētniekiem, zinātniskajiem asistentiem un laborantiem. No šī finansējuma jāapmak sā saimnieciskie izdevumi un arī grāmatu izdošana, bet šo naudu nedrīkst izmantot koman dējumu apmaksai un investīcijām; ♦ informēja, ka Latvijas ziņu aģentūras un laikraksti ļoti interesējas par mācību maksu RTU 2008./2009. m. g.; ♦ informēja, ka ir veikti speciāli aprēķini, cik mācību gadā RTU maksā viena inženier zinātņu bakalaura budžeta finansēta studiju vieta – Ls 3076. Līdz ar to var secināt, ka Senātā apstiprināmās mācību maksas RTU 2008./2009. m. g. ir ievērojami zemākas. Par RTU Liepājas filiāles direktoru atkārtoti ievēlēts Voldemārs Kārkliņš. Senāts nolēma piešķirt RTU emeritētā profesora nosaukumu profesoram Dr. h. inž. Edgaram Šīronam. Par ikmēneša piemaksām pie pensijas RTU Goda darbiniekiem – nestrādājošiem maznodrošinātiem vientuļiem pensionāriem Senāts nolēma no 2008. gada 1. janvāra RTU Goda darbiniekiem – nestrādājošiem maznodrošinātiem vientuļiem pensionāriem – noteikt ikmēneša piemaksu pie pensijas Ls 64 mēnesī, nosakot kopējo piemaksu fondu Ls 10 000 gadā no Centrālā attīstības fonda līdzekļiem. Līdz ar to tiek anulēts Senāta 2006. gada 30. janvāra sēdes lēmums par vientuļo, nestrādājošo pensionāru «RTU Goda darbinieks» ikmē neša piemaksām pie pensijas. Par profesoru vakantajām štata vietām Senāts nolēma izsludināt konkursu uz va kantajām profesoru štata vietām: 1. Mašīnbūves nozares Ražošanas automatizācijas apakš nozarē; 2. Informācijas tehnoloģijas nozares Sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēša nas apakšnozarē, specializācijā – Sistēmu vadība un optimizācija. Par grozījumu uzņemšanas noteikumos pamatstudiju programmās 2008. gadā Senāts nolēma grozīt 2007. gada 29. oktobrī Senāta sēdē apstiprinātajos uzņemšanas no
teikumos pamatstudiju programmās 2008. gadā 1.1. punktu un apstiprināt to šādā redakcijā: «1.1. Tiesības studēt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas (LR) izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, ku rām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, ja iegūta vidējā izglītība un izglītības do kumentā matemātikā, fizikā, ķīmijā, informātikā, latviešu valodā, svešvalodā (angļu, vācu vai franču), ekonomikā, dabaszinātnēs atzīme nav zemāka par 4.» Par izmaiņām RTU Liepājas filiālē īstenojamo programmu sarakstā Senāts no lēma atļaut RTU Liepājas filiālē īstenot nepilna laika (neklātienes) formā bakalaura pro fesionālās studiju programmas «Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija» pirmajiem diviem ga diem paredzētās daļas. Par izmaiņām uzņemšanai apstiprinātajā 2008. gada studiju programmu saraks tā Senāts nolēma: pamatojoties uz Transportbūvju institūta 04.01.2008 sēdes protokolu un Studiju programmas «Transports» direktora G. Liberta iesniegumu un RTU Liepājas filiā les direktora V. Kārkliņa iesniegumu, Senāts nolēma apstiprināt izmaiņas 2007. gada 10. de cembra Senāta sēdes lēmumā «Par studiju programmu sarakstu, to īstenošanas veidu un vie tu 2008./2009. mācību gadā». Par doktorantu zinātniskā vadītāja tiesību piešķiršanu. Pamatojoties uz APF do mes 2007. gada 20. novembra sēdes lēmumu un promocijas padomes «RTU P-10» rekomen dāciju, Senāts nolēma piešķirt doktorantu zinātniskā vadītāja tiesības Arhitektūras zinātņu nozarē docentei Dr. arh. Sandrai Treijai. Par RTU profesora nosaukuma piešķiršanu. Pamatojoties uz IEF domes 2008. gada 14. janvāra sēdes lēmumu un saskaņā ar 2000. gada 29. maija Senāta sēdes lēmumu «Par RTU profesora nosaukuma piešķiršanu», Senāts nolēma piešķirt RTU profesora nosaukumu IEF profesorei Nataļjai Lācei. Senāts nolēma apstiprināt RTU Saimnieciskā dienesta nolikumu. Par mācību maksu 2008./2009. m. g. Lai radītu priekšnosacījumus kvalitatīvai studi ju procesa organizācijai un īstenošanai, valsts budžets uz vienu RTU studiju vietu izdala vi dēji gadā Ls 3598,8. Balstoties uz kanclera R. Taraškeviča ziņojumu, Senāts noteica mācību maksu 2008./2009. m. g. atkarībā no studējošo kategorijas, studiju līmeņa un programmu tematiskās jomas. Par nesekmīgo studentu maksājumiem 2008./2009. m. g. Lai radītu priekšno sacījumus kvalitatīvai studiju procesa organizācijai, Senāts nolēma, ka nesekmīgiem studentiem par studiju turpināšanu dienas, vakara un neklātienes nodaļās ir jāmaksā. Senāts apstiprināja RTU Stratēģiskās attīstības departamenta nolikumu. Pamatojoties uz BF domes 2007. gada 21. decembra sēdes lēmumu, Senāts apstiprinā ja Transportbūvju institūta nolikumu. Senāts noklausījās Senāta Stratēģijas komisijas (J. Smirnovs), Zinātnes komisijas (J. Vība) un Infrastruktūras efektivitātes komisijas (G. Liberts) darba atskaites un pie ņēma tās zināšanai. Senāts apstirpināja profesionālās pilnveides izglītības programmu «Pilsētplānošana». Senāts nolēma apstiprināt izmaiņas bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmās «Apģērbu un tekstila tehnoloģija» piešķiramās kvalifikācijas nosaukumā no «ražošanas inženieris» uz «inženiera kvalifikācija apģērbu un tekstila ražošanā». Senāts apstiprināja mašīnzinātnes nozares profesoru padomes sastāvu. RTU profesori: Dr. h. inž. J. Rudzītis (priekšsēdētājs), Dr. h. fiz. J. Dehtjars, Dr. inž. Ē. Geriņš, Dr. h. inž. G. Sagalovičs, Dr. inž. J. Krizbergs, Dr. h. inž. A. Urbahs, Dr. inž. R. Dorošenko, Dr. h. inž. N. Salenieks, Dr. inž. E. Balcers, «DNV Latvija»; LJA prof. Dr. h. inž. V. Pried nieks; Andris Plezers, asociācijas «Latvijas koks» izpilddirektors; V. Rantiņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs. Pilnus Senāta lēmumu tekstus skat. www.ortus.rtu.lv.
Vai līdzēsim graut vidusskolu? Tā bija pirmā doma, kas ieblieza, kad izlasīju Senāta lēmuma projektu par izmaiņām RTU Uzņemšanas noteikumos. Teksts uzrakstīts skaisti, bet ideja, manuprāt, universitātes pašcieņu pazemojoša – pieņemsim dokumentus arī no tiem, kam vidējās izglītības dokumen tā ir nesekmīgas atzīmes, izņemot sešus nosauktos priekšmetus; tātad uzņemsim arī tos, kas faktiski vidējās izglītības programmu nav apguvuši. Ieguvums: pāris desmitu apšaubāmas kvalitātes reflektantu plus pie tiem vairāk nekā čet riem tūkstošiem, kas pēdējos gados pretendē uz studijām RTU. Diez vai jāskaidro, kāpēc «apšaubāmas kvalitātes». Cilvēks nav varējis vai gribējis darīt programmā paredzētu dar bu tāpēc vien, ka viņam tas nepatīk. Vai arī nav spējis savākties un piespiesties. Varētu do māt, ka RTU studiju programmās nebūtu priekšmetu, kuru nokārtošanai nepieciešama paš disciplīna un savākšanās. Zaudējums: esam devuši skaidru signālu skolēniem – nepatīk tev bioloģija, vēsture, sports, nesaspringsti, neņem galvā, ko skolotāji runā, – RTU tevi pievāks. Nedomāju, ka vis pārējā izglītībā strādājošie kolēģi to uztvers ar prieku.
Tiem, kas piemirsuši, – pirms vairākiem gadiem šī norma mūsu Uzņemšanas noteiku mos bija iekļauta, bet atteicāmies no tās, jo zaudējumi bija jūtami lielāki par ieguvumiem (to faktiski nebija). Mums tāpat pietiek problēmu ar pirmo kursu. Vajadzētu panākt, ka pirmajā gadā zau dējam ne vairāk par 10% no sastāva (tagadējo gandrīz 20% vietā). Tā būtu Senāta komisiju spriešanas tēma, bet tikko pieņemtie labojumi diez vai darbosies šajā virzienā. Ar klusām cerībām, ka mums kādreiz būs kauns par šo lēmumu, RTU Senāta loceklis Elmārs Beķeris P. S. Lai būtu konsekventi, varam iet tālāk un lemt arī RTU diplomus izsniegt tiem, kas nav nokārtojuši eksāmenu kādā, pēc paša ieskatiem, neinteresantā vai šķietami nevajadzīgā priekšmetā.
8
INFORMĀCIJA
2008. gada 14. februāris
Tiek veidots katalogs «High Tech in Latvia 2008/2009» Latvijas Tehnoloģiskais parks sadarbībā ar RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centru ir sācis veidot katalogu «High Tech in Latvia 2008/2009», kurā tiks apkopota informācija par inovatī viem produktiem un tehnoloģijām. Katalogs tiek aktualizēts un izdots reizi divos gados, tā galvenais mērķis ir apzināt jaunākos zinātņietilpīgos un tehnoloģiski orien tētos produktus un tehnoloģijas, vienlaikus parādot Latvijas augs tāko mācību iestāžu, zinātniskās pētniecības institūtu un inovatīvo firmu intelektuālo potenciālu. Informācija par inovatīvo tehnoloģiju un produktu izstrād nēm katalogā iedalīta šādās sadaļās: «Ķīmija un biotehnoloģijas», «Jauni materiāli un procesi», «Dzīves zinātnes un medicīna», «Vi dei draudzīgas tehnoloģijas», «Komunikācijas un informācijas teh noloģijas», «Enerģētika un elektronika», «Transports». Par katru produktu un tehnoloģiju katalogā ir atrodama kompak ta informācija: izstrādnes nosaukums, apraksts, kontaktinformācija un izstrādnes ilustratīvais materiāls. Apkopotā un publicētā informācija sniegs ieskatu Latvijas ino vatīvajā, zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju vidē, veidojot
priekšstatu par aktuālākajām zinātnes nozarēm, kā arī par šo nozaru zinātņietilpīgajiem produktiem. «High Tech in Latvia 2008/2009» būs ne tikai apkopojošs un in formatīvs izdevums, bet arī instruments tehnoloģiju pārneses, pro duktu komercializēšanas un inovāciju attīstības veicināšanai. Tā ir iespēja vēlreiz uzsvērt tirgus orientēto pētījumu nozīmi un aktuali tāti, parādot Latvijas zinātnes potenciāla konkurētspēju. Informācija publicēšanai katalogā «High Tech in Latvia 2008/2009» jāiesniedz līdz 29. februārim, sūtot uz e-pastu laila. elina@rtu.lv. Dalība kataloga veidošanā ir bezmaksas. Dalībnieki saņems ka taloga autoreksemplārus. Iepriekšējo katalogu «High Tech in Latvia» iespējams aplūkot http://www.ltp.lv/uploads/filedir/File/HTL2006.pdf. Plašāku informāciju, kā arī dalības anketas var saņemt RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrā, rakstot Lailai Eliņai uz e-pastu laila.elina@rtu.lv vai zvanot pa tālr. 67089137, 26532002. Kataloga anketa atrodama RTU mājaslapā: http://www.rtu.lv/ aktualitates/aktualitate.phd?identifikators=2745.
Esi gatavs izaicinājumam? Piesakies «Iespējamā misijā»! Pagājušā gada nogalē Latvijā darbību sāka jauna prog ramma – «Iespējamā misija», kas palīdzēs talantīgiem augst skolu absolventiem kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem un nākotnes līderiem. Ja tu domā par karjeru, tevi interesē izaicinājumi, tev patīk iedvesmot citus un vēlies daudz sa sniegt, tad tev noderēs programma «Iespējamā misija»! Lai pieteiktos «Iespējamajai misijai», tev jābūt augstāka jai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai (vari būt arī pēdējā kursa students) un interesei vismaz divus gadus strā dāt skolā. Tas ir izaicinājums – nostāties klases priekšā, mācīt, iedvesmot un kļūt par līderi. Ja tu to vēlies – piesakies programmā «Iespējamā mi sija» mūsu mājaslapā www.iespejamamisija.lv no 18. februāra līdz 31.martam. Ko tu iegūsi, kļūstot par «Iespējamās misijas» dalīb nieku? Skolotāja darbs klasē tev dos tādu pieredzi un atbildību, kādu neiegūsi nekur citur. Ja spēsi savā mācību priekšmetā aizraut, iedvesmot skolēnus un tiksi galā ar pārbaudīju miem, ko viņi tev sagādās, šis rūdījums tev palīdzēs uzveikt jebkuru sarežģītu situāciju nākotnē. Un mēs tev palīdzēsim. Pirmajā programmas gadā tev būs apmaksātas mācības pe dagoģijā un mentors skolā, kam vienmēr varēsi lūgt pa domu, bet otrajā gadā tu iegūsi apmācības un biznesa pie redzi, stažējoties kādā no Latvijas uzņēmumiem. Tas tev
noderēs, ja pēc diviem gadiem skolā izlemsi mainīt karjeru un darboties citā jomā. Par apgūtajiem mācību kursiem tu saņemsi arī kredītpunktus. Un vēl – papildus skolotāja algai tu saņemsi arī stipendiju. Pirmā 15–20 cilvēku grupa darbu skolā sāks jau šā gada rudenī, bet pirms tam dalībnieki tiks sagatavoti pedagoga darbam piecu nedēļu intensīvās mācībās vasarā un kursos divu gadu garumā paralēli darbam skolā. Programmas noslēgumā ikviens dalībnieks varēs izvē lēties – turpināt darbu skolā vai pieņemt citus darba pie dāvājumus. Nosacījumi, lai pieteiktos programmā «Iespējamā mi sija» Līdz 2008. gada septembrim iegūts bakalaura grāds vai augstākā profesionālā izglītība. Tu vari pieteikties arī tad, ja esi augstskolu pabeidzis jau pirms dažiem gadiem vai paš laik studē maģistrantūrā. Tev jābūt atbilstošām zināšanām, lai pamatskolā vai vidusskolā mācītu skolā kādu no astoņiem mācību priekš metiem: matemātiku, fiziku, ķīmiju, bioloģiju, latviešu va lodu vai svešvalodu (angļu/vācu/krievu), vēsturi (arī kultū ras vēsturi) vai sociālās zinības. Akadēmisko studiju sekmes – ne mazāk kā 70% studiju kursu vērtējumu ir virs 7 ballēm. Pilnībā pārvaldi latviešu valodu, lai varētu mācīt skolā.
Tu agrāk neesi mācījies/-usies un pašlaik nemācies ne vienā no skolotāju sagatavošanas programmām. «Iespējamā misija» dibināta, apvienojoties pazīstamiem biznesa un ideju līderiem Latvijā. Atbalstītāji programmā ne tikai iegulda finanšu līdzekļus, bet arī aktīvi iesaistās tās īstenošanā. «Iespējamās misijas» dibinātāji ir «Ideju partne ru fonds», «Lattelecom» un «Hansabanka». Programmas stratēģiskie partneri: «Hill and Knowlton Latvia», LR Iz glītības un zinātnes ministrija, «Cube-Media», «Diena», «Domino», «Fontes» un «Kļaviņš&Slaidiņš».
Programma «Iespējamā misija» Tallinas iela 88-5 Rīga, LV-1009 Tālr. 67294646; 26664426 Fakss: 67294646 e-pasts: info@iespejamamisija.lv, www.iespejamamisija.lv
Starptautisks seminārs «Gudro audumu izaicinājums»
Kāds ir tekstila industrijas, dizaina un tehnoloģiju mijiedarbības potenciāls? 15. februārī plkst. 9.30–18.15 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1–201. Eksperti prognozē, ka tuvākajā nākotnē mūsu sadzīvi bū tiski uzlabos un regulēs dažāda tipa inteliģentie materiāli. Daudzas no šīm sistēmām būs diskrēti integrētas audumos un citās fleksiblās membrānu struktūrās mikroelektronikas, nanotehnoloģiju, komunikācijas un sensoru tehnoloģiju vei dā. Šie jaunievedumi prasa ne tikai jauna veida dizainu un ražošanu, domāšanu. Seminārā «Gudro audumu izaicinājums» zviedru dizai
neri, tehnologi, uzņēmēji un akadēmiķi iepazīstinās klau sītājus ar savu darbu un sasniegumiem gudro audumu un mīksto tehnoloģiju jomā. Seminārā tiks akcentēts tekstila kā nākotnes materiāla potenciāls, mīksto tehnoloģiju un gudro audumu mijiedarbe ar ķermeni un tā daudzveidīgajām vi dēm. Fokusā būs starpdisciplinārā dizaina, zinātnes un teh noloģijas izpētes prakse, kas izrādījusies veiksmīga jaunu sinerģiju un produktu radīšanā.
Seminārs «Gudro audumu izaicinājums» ir viens no vai rākiem «Body & Space» projekta pasākumiem ko piedāvā «e-text+textiles» sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīs tības aģentūru, Zviedrijas Tekstildizaina augstskolu un Rī gas Tehnisko universitāti. Semināra programma: www.rtu.lv.
9
STUDENTU LAPA
2008. gada 14. februāris
RTU Studentu parlamenta «Gada balva 2007»
Sākoties jaunam gadam, tiek apkopoti un izvērtēti labie un ne tik labie darbi. Arī RTU Studentu parlaments (SP) izvērtēja aizvadītajā 2007. gadā RTU fakultāšu un fili āļu studentu pašpārvalžu veiktos labos darbiņus, lai noteiktu, kam piešķirt «RTU SP Gada balvas 2007». 2007. gada pašā nogalē tika apkopota informācija par RTU fakultāšu un filiāļu studentu pašpārvalžu rīkotajiem projektiem un aktivitātēm gada garumā un sasaukta žūrija, kuras pienākums bija vairākās nominācijās izvēlēties atbilstošākos laureātus. Kompetentā žūrija – RTU rektors akadēmiķis I. Knēts, mācību prorektors profesors U. Sukovskis, RTU zinātņu prorektors akadēmiķis L. Ribickis un žūrijas priekšsēdētāja Kultūras centra direktore A. Visocka – uzklausīja fakultāšu studentu pašpārvalžu vadītāju prezentācijas un pēc tam, tās apspriedusi, pieņēma lēmumu par balvu un nomināciju piešķiršanu. Žūrijas lēmums tika paziņots «RTU SP Gada balvas 2007» pasniegšanas ceremonijā 31. janvārī, kurā piedalījās RTU fakultāšu studentu pašpārvalžu aktīvisti un vecbiedri, žūrijas locekļi, rektorāta pārstāvji, LSA prezidents U. Luckāns, kā arī pārstāvji no Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA), Banku augstskolas (BA), Bizne sa augstskolas «Turība» un Latvijas Universitātes (LU). Balvu pasniegšanas ceremonijā valdīja kino uzņemšanas laukuma gaisotne, un katram viesim, ierodoties zālē, tika piešķirta kāda kinoaktiera, aktrises vai filmu tēla loma – šajā vakarā katrs varēja būt slavenība un pagozēties uz sarkanā paklāja. Par pasākuma norisi rū
pējās atraktīvi vakara vadītāji. Atklāšanas uzrunas teica rektors I. Knēts un RTU SP pre zidents A. Zeps. Pēc tam tika pasludināti laureāti. Par veikumu 2007. gadā APF SP ieguvusi nomināciju «Dziļdomīgākā», BF SP – «Sponso ru magnēts», DITF SP – «Ņiprā pele», EEF SP – «Ekstrēmākie», ETF SP – «Skaļākie», IEF SP – «Visurgājēji», MLĶF SP – «Kalnu gāzēji», TMF SP – «Izlēcēji», Daugavpils filiāles SP – «Cerība», Liepājas filiāles SP – «Izgājiens», Ventspils filiāles SP – «Jūra šalc un vēji pūš!» Pasākuma otrajā daļā tika pasniegtas jau nopietnākas balvas. Par «Gada projektu» atzīts MLĶF SP realizētais projekts «Profesionālās orientācijas un karjeras dienas ķīmijas nozarē», «Gada kopprojekts» – MLĶF SP un DITF SP kopīgi īstenotais projekts «Vasaras nometne pirmkursniekiem «Noraujies no ķēdes»», «Gada jauninājums» – ETF SP projekts «Jauno studentu dienas», «Gada notikums» – IEF SP projekts «Eku pieredzes dienas», «Gada pašpārvalžu aktīvists» – MLĶF SP aktīviste Zane Grigale un nominācija «Gada vecbiedrs» – ETF SP bijušais aktīvists Miķelis Ragainis. Bet pašu svarīgāko titulu – «Gada pašpārvalde» – izpelnījusies pēc studējošo skaita ne lielā, taču ļoti aktīvā MLĶF SP jeb tā sauktie ķīmiķi! Sveicam uzvarētājus un mudinām pārējos uz jauniem darbiem un sasniegumiem! SP Pašpārvalžu koordinēšanas nodaļa
Pirmais solis sava robota būvēšanā 2007. gada pavasarī tika organizētas 1. Robotikas sacensības Latvijā, turpinājums sekos jau 15. aprīlī. No vienas puses, robotu konstruēšana šķiet kaut kas nereāls, bet baumo, ka līnijsekotāju robotu var uzbūvēt pat pāris dienās... Ja vēlies apgūt pirmās iemaņas robotu būvēšanā, piesakies semināram «Pirmais solis sava robota būvēšanā» šā gada 17. februārī. Tur varēsi iegūt gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, iepazīties ar veikumiem šajā jomā. Kontaktinformācija pieteikumiem un jautājumiem – Dainis Jakovels (dainis@rtusp.lv vai 29116741). Semināru organizē RTU Robotikas klubs un RTU Studentu parlaments.
www.robotika.lv.
Izglītojies un paud savu viedokli! Seminārs «SP Akadēmija» tiek rīkots jau otro reizi, lai pulcētu RTU aktīvistus, kurus interesē tādas SP darbības jomas kā studijas, zinātne, vide, kas ir apkārt, kopmītnes, vārdu sakot – procesi, kas saistīti ar RTU. Organizatoru grupa ir sagatavojusi izglītojošu un aizraujošu semināra programmu! Divas dienas tev būs iespēja iepazīties ar citu pašpārvalžu biedriem, pastāstīt vadībai par savu skatījumu uz RTU izglītību, zinātni, vidi un citām problēmām, atpūsties vakara pasākumā, tātad – produktīvi un lietderīgi pavadīt nedēļas nogali. Lektori un diskusijas dalībnieki būs RTU rektors Ivars Knēts, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš un citi eksperti. Būs iespēja uzzināt arī par «Erasmus» pieredzes iegūšanu no RTU «Erasmus» programmas koordinatores Ineses Porukas. Ko
darīt, ja gribi kaut kur braukt mācīties? Ar ko sākt? Kādi ir noteikumi? Vai tas ir grūti? E-studijas... Realitāte vai nākotne? Uzzini par e-studiju iespējām no ETF profesora Ilmāra Slaidiņa. Piesakies semināram «SP Akadēmija 2008» un uzzini vairāk! Norises datumi: 23. un 24. februāris. Piesakies semināram un sper soli uz priekšu gan savā, gan RTU attīstībā! Pieteikuma anketas sūti līdz 19. februārim uz rtusp.seminari@rtusp.lv vai ienes RTU Studentu parlamentā Kaļķu ielā 1–324. Ja rodas jautājumi, droši zvani Elīzai pa tālr. 26167932. Programmu skat. www.rtusp.lv.
10
STUDENTU LAPA/SPORTS
2008. gada 14. februāris
Sniegs vai lietus – bet RTU Ziemas sporta spēlēm bija jānotiek
RTU Ziemas sporta spēles notika, kā paredzēts, 24. janvārī. Rīts sākās ar nelielu salu, kas jauki knaibīja mazliet norūpējušos studentu vaidziņus, līdz visi veikli salēca autobusos, kuri studentus aizveda uz norises vie tu – «Reiņa trasi». Tuvojoties «Reiņa trasei», ziemas sajūtas aizvien vairāk pārņēma studentus, un baltais sniegs radīja ovācijas un prie ku. Studenti steidzās izīrēt ekipējumu, bet tiem, kuriem bija savs ekipējums, pēc mirkļa jau strīķēja kalnu un izbaudīja ziemas priekus. Pasākumu atklāja RTU SP prezidenta Artūra Zepa uzru na, kurā viņš novēlēja studentiem izbaudīt sporta spēles un baudīt ziemas priekus, kas šogad mums tika doti ļoti maz. Svinīgus vārdus sacīja arī RTU SP Sporta nodaļas vadītājs Sandis Kapleitis, kurš novēlēja izbaudīt ziemu. Pirmā RTU Ziemas sporta spēļu disciplīna bija slaloms. Studenti sacentās duālajā slalomā gan ar slēpēm, gan ar sniegadēļiem. Uzvarētāji tika noteikti sīvā konkurencē, kuru veicināja arī ziņa, ka šo disciplīnu sponsorē «Burusports». Sacensības notika cita pēc citas, un studentu aktivitāte bija neviltoti liela, jo ikviens vēlējās piedalīties un uzvarēt, iegūt pārliecību par saviem spēkiem. Visskaistākais bija tas, ka katru studentu soli pavadīja skaistas sniega pārslas, kas kā pasūtītas krita no debesīm šajā brīnišķīgajā dienā. Šīs bija pirmās RTU Ziemas sporta spēles, uz kurām bi
ja uzaicināti studenti arī no citām augstskolām – RSU, Vid zemes Augstskolas, Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas un LU. Lielu prieku organizatoriem sniedza tas, ka šo augstskolu studenti piedalījās gandrīz visās disciplīnās un pat spēja ierindoties godalgotās vietās un uzvarēt. Zie mas sporta spēlēs pārsteidza ne tikai citu augstskolu pār stāvju piedalīšanās un sniegs, bet spēļu nobeigumā arī no debesīm krītošie ledus gabaliņi un nejaukais lietus, studen tiem braucot mājās. Šīs sporta spēles bija īpašas ar to, ka iz baudījām visus iespējamos laika apstākļus. Sacensības noslēdzās, un studenti baudīja pēdējos mirk ļus uz kalna, bet tikmēr organizatori steidzās sadalīt balvas uzvarētājiem. Apbalvošana sākās ar RTU SP Sporta nodaļas vadītāja S. Kapleiša pateicību studentiem, kas nenobijās, uz ticējās organizatoriem un atbrauca uz sporta spēlēm. Pirmie balvas saņēma duālā slaloma dalībnieki. Slēpoša nā 3. vietu ieguva Gatis Tikiņš no IEF, 2. vietu – Armands Leitāns no TMF un 1. vietu – Dana Degle no Vidzemes Augstskolas. Snovbordā 3. vietu ieguva Raivo Nikolajevs no IEF, 2. vietu – Ansis Cers un 1. vietu – Didzis Pilveris no BF. Šļūkšanā ar kameru 3. vietu ieguva Gatis Tikiņš un Alek sejs Sorokins, 2. vietā – Miķelis Doze un Māris Mucenieks, bet 1. vietā šajā trakulīgajā disciplīnā – Oskars Lauva un Edmunds Lauva.
Neordinārajā nobraucienā 3. vietu ieguva RSU komanda «Pajāt!», 2. vietu – RTU komanda «Mehi», godpilno 1. vietu – RPIVA komanda «Rozīši». Pikošanās sacensībās 3. vietu izcīnīja «Čempiones» no ViA, 2. vietu – «Slēpotājas», godpilno 1. vietu ieguva «Tra kie āži». Kā jau kārtīgās sporta spēlēs māksla arī bija jāpabauda, un tad nāca disciplīna «Flakoniņu pūšana». Šajā disciplīnā 3. vietu ieguva «Rozīši» no RPIVA, 2. vietu izcīnīja ViA ko manda, 1. vietu – DNS komanda no RTU TMF. Otra radošā disciplīna bija skulptūru veidošana. 3. vieta tika piešķirta ETF pārstāvja Ervīna Šķestera skulptūrai «Antena snieg putenī», 2. vieta skulptūrai «Rēzītis» – autors Vidzemes Augstskolas students Jānis Treismanis, tomēr nepārspēts skulptūru veidošanā bija Miķelis Doze no RTU MLĶF, kas radīja skulptūru ar nosaukumu «Renkuļi». Kuriozākā disciplīna bija cīņa par «Kūrorta oficianta» ti tulu – studentiem barā bija jānoskrien, jānobrauc no kalna ar pilnu glāzi ūdens, un šajā disciplīnā uzvarētājs bija Alek sandrs Aņiščenko no RTU TMF. Veicināšanas balva aiz ceļoja pie Unas Vormas, jo meitene visilgāk gāja šo posmu, toties atnesa vispilnāko glāzi! Pēc apbalvošanas notika nu jau tradicionālais Antiņa skrē jiens no Burusporta kalna. Šogad bija sagatavotas divas bal vas – gan puisim, gan meitenei, un balva bija sniega dēlis ar visiem stiprinājumiem. Pirmās startēja paprāvs pulciņš mei teņu, bet uzvarētāja šajā disciplīnā bija tikai viena – Jūlija Rutkovska. Tad kārta nāca puišiem, kuru bija daudz vairāk, un daudzi bija pat speciāli gatavojušies šai disciplīnai. Va rēja just, ka dažam pirms starta neturēja nervi un gribējās startēt pirms laika, tomēr organizatori stingri noteica, ka tā nedrīkst. Uzvarētājs Aleksejs Rutkovskis, Jūlijas brālis, tika noteikts tikai pēdējos metros. Līdz ar to Ziemas sporta spēles bija noslēgušās. Spītējot Dabas mātei, organizatori dāvāja studentiem un pasniedzē jiem ziemas priekus. Lielu paldies organizatori teic atbalstītājiem, kas viņiem ticēja un atbalstīja RTU Ziemas sporta spēles. Sporta spēļu atbalstītāji:
Kā arī «Latvijas dzelzceļš», kurš pēdējā mirklī izrādīja interesi par šo pasākumu.
RTU Ziemas sporta spēles Kāds prieks, ka mēs, Rīgas Pedagoģijas un izglītības va dības augstskola, saņēmāmies un aizbraucām uz jūsu orga nizētajām sporta spēlēm «Reiņa trasē». Tur piedzīvotais pa lika mūsu atmiņā, un joprojām atceramies un runājam par šo dienu. RPIVA ir radošas būtnes un spēj stāties pretī eksaktās zi nātnes konkurentiem, kas arī atalgojās ar godalgotām vie tām. Vislielākais prieks ir par 1. vietu, kur Baiba mūs pār stāvēja neordinārajā nobraucienā ar pašu gatavoto «Rozīšu» limuzīnu. Tie kūleņi un nepadošanās pusceļā aizveda viņu līdz pat uzvarai, kur galu galā ieguva necerēto, bet visnotaļ pārsteidzošo kausu. Tas mūs pamudināja nepadoties un pie dalīties arī turpmākajos pasākumos. Tikai mēs jutāmies mazliet pamesti, kad veselu stundu stāvējām uz kalna un gaidījām neordināro nobraucienu, un
neviens organizētājs nebija piesaistīts tieši šim punktam, jo gan pie sniega skulptūrām, gan flakoniņa konkursa bija kāds no atbildīgajiem. Tas mūs mazlietiņ sarūgtināja, un iesakām par to padomāt. Arī skulptūru veidošanā un zīmēšanā ar flakoniņu RPIVA parādīja, kas ir īsta komanda un uz ko tā ir spējīga. Tiešām jutāmies tā, it kā diena būtu veltīta tieši mums un varējām atpūsties no visas sirds. Ļoti patika, ka varējām noskatīties arī profesionālos paraugdemonstrējumus, tas tiešām bija skaisti. Ar lielu pacilātību un neaizmirstamu prieku sakām jums paldies, ka mīļi uzņēmāt arī mūs. Un beigu beigās tikām arī veiksmīgi mājās. Ar cieņu, RPIVA
11
STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ
2008. gada 14. februāris
«Vektors». RPI. Pusgadsimts. Kopā savijies mūžs
A. Muitiniece TDA «Vektors», viens no pazīstamākajiem deju an sambļiem Latvijā, ir saņēmis godalgas starptautiskos konkursos un festivālos visā pasaulē, piedalījies kon certturnejās Eiropā, ASV, Kanādā, Venecuēlā, Japānā, Trinidādā un Tobāgo, Āzijā, Tālajos Austrumos un šo gad svin savu 50 gadu jubileju! Uldis Šteins, 1960. gadā kļuvis par «Vektora» māksli niecisko vadītāju, vada ansambli jau 48 gadus. Vaicāts par aizgājušo laiku un lūgts mazliet atskatīties pagātnē, redakcijas viesis kļūst smeldzīgi apcerīgs – ne jau tikai deju ansamblim šogad jubileja – un sūta sirsnīgus svei cienus visiem tiem, kuri jau sākot no 1958. gada joprojām ir augstskolā. Uldis Šteins, četrus savu studiju gadus aizvadījis LVU, kur topošie inženieri ik uz soļa izjutuši filologu un ju ristu nomācošo pārākumu, 1958. gadā atjaunotajā RPI pie dzīvotos pirmos gadus raksturo kā neaprakstāmu, patrio tisma pilnu laiku... Tolaik rektora amatā bija profesors Neilands, kuru mīlējuši un godājuši visi studenti. Taču par šiem tālajiem gadiem būtu jāstāsta vesels stāsts. Šteina kungs ar smaidu piemin arī savu jaunā inženiera diplomu, kurā viņam un vēl 230 citiem 1959. gada RPI absolventiem melns uz balta rakstīts, ka students iestājies institūtā 1958. gadā un to beidzis 1959. gadā pēc pilnas programmas ap gūšanas. Par institūtu Uldis Šteins varētu stāstīt daudz, jo ar RPI, «Vektoru» un Rīgas kinostudiju ir saistīts viss viņa ar piedzīvojumiem, mākslu un interesantiem cilvēkiem sais
Muzikāls meditācijas vakars
MANA SKAŅAS PASAULE MANA KLUSUMA PASAULE Saruna par mūziku un meditāciju Dvēseles melodijas Sitāra (Vališta Upmane) Vijole (Anete Kļaviņa) Meditācijas vingrinājumi 14. februārī plkst. 18.30 RTU Mazajā zālē Kaļķu ielā 1 Ieeja brīva
tītais mūžs. 1958. gadā, pirmoreiz piedalījies Dziesmu un deju svētkos kā «Danča» dejotājs, visus turpmākos gadus šajos svētkos Uldis Šteins jau bija kopā ar savu jauno an sambli, kas nu jau vairāk nekā četrdesmit gadus ir labāko deju kolektīvu vidū. Uz jautājumu, kā to bijis iespējams pa nākt, vadītājs atteic, ka pašdarbībā esot jāievēro noteikti principi, un tie viņu neesot pievīluši. Svarīga esot ne jau ti kai pati dejošana. Ir jāsaprot māksla, garīgā pasaule, mūzika. Darbā kinostudijā arvien apkārt bija radoši cilvēki – aktieri, komponisti, režisori, mākslinieki –, arī ar Kinoaktieru stu dijas jauniešiem bijusi cieša saistība. Kinostudijā varēja re dzēt, kā veidojas filma, varēja būt iekšā visā notiekošajā. «Ja sirds, acis un ausis vaļā, daudz iemācies,» teic Uldis Šteins. Jā, viņš esot piedalījies lielisku dejas pasniedzēju semināros gan Krievijā, gan Lietuvā un Igaunijā, taču pašdarbības ko lektīva vadītājam esot jābūt ļoti labam organizatoram. Un to nu mēs nevaram noliegt, ka Uldis Šteins tāds ir bijis un ir joprojām, jo «Vektora» spožums joprojām nav gājis ma zumā. Mēs ticam, ka par to ikviens varēs pārliecināties jau 24. februārī pulksten 14, kad VEF Kultūras pilī notiks A grupas kolektīvu skate, kurā sacentīsies 26 labākie visas Latvijas jauniešu deju ansambļi, bet 1. martā pulksten 14 sa centīsies vidējās paaudzes deju kolektīvi. «Nāciet un turiet par mums īkšķus!» aicina ansambļa vadītājs. Vasarā, jūlija sākumā, Dziesmu un deju svētku un Deju svētku 60. jubilejas repertuārs būs daudzveidīgs, ar lieluzve dumu stadionā, ziņģu un šlāgeru koncertuzvedumu Ķīpsalā,
Pirmdien, 18. februārī plkst.18, Kaļķu ielā 1, 219. telpā. Nodarbības tēma: «Kas ir Berta Hellingera sistēmiskā terapija» Vada māksliniece un psiholoģe Ingrīda Indāne. Dalības maksa Ls 3; RTU studentiem – bez maksas Informācija – 67089477 vai www.kulturartu.lv. Mazajā zālē līdz 7. martam apskatāma RTU APF studentu darbu izstāde «Ar iedvesmu». Nāciet apskatīt!
ar gājienu 6. jūlijā un programmu «Deju svētkiem – 60». Vieni no svētku mākslinieciskajiem vadītājiem ir Ingrīda Saulīte un Uldis Šteins. Visbeidzot – kas gaidāms «Vektora» jubilejā? Uldis Šteins to noteikti gribētu svinēt kopā ar visiem «Vektora» dejotājiem, kuru skaits nu jau varētu būt ap pieciem simtiem, sirsnīgi aicinādams atsaukties pašus pirmos dejotājus, kas bijuši ansamblī, to dibinot. Un, protams, ar tiem cilvēkiem, kas saistīti ar RPI atjaunošanu. «Melnajā kaķī», kur mēdz pulcēties «Vektora» jubilejas darba grupa un kur rodas daudzas idejas, izlemts rīkot iz stādi, kas būs apskatāma novembrī un decembrī RTU gai teņos, izdot brošūru un disku ar filmām par ansambļa ra došo dzīvi un tālajiem ceļojumiem. 22. novembrī VEF Kultūras pilī notiks koncerts ««Vektors» un draugi», kurā piedalīsies arī tie ansambļi, no kuriem nākuši daudzi Ulda Šteina dejotāji, – no Madonas, Saldus, Smiltenes, Valmieras, arī « Zelta sietiņš» un «Dzintariņš», kā arī ansambļi no Kauņas un Tallinas. 17. decembrī turpat, VEF Kultūras pilī, būs koncerts, kurā piedalīsies tikai ansamblis – jubilārs. Lielā balle, kas notiks 20. decembrī Kaļķu ielā, iecerēta kā pateicība un iepriecinājums visiem tiem, kas radījuši «Vek toru», kas tajā dejojuši, un tiem, kuri dejo joprojām, tiem, kas «Vektorā» atraduši savu ģimeni, viņu bērniem, kuri, protams, arī dejo «Vektorā», un visiem tiem, kas saistīti ar RPI darbības atjaunošanu. Lai veiksmīgs, skaists un neaizmirstams «Vektora» jubi lejas gads!
Ienāc! u.lv https://ortus.rt , tavs informācijas avots!
Tavas studijas, tavs darbs, tavs
e-pasts
Rīgas Tehniskās universitātes avīze
Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658. Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.
12
STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ
2008. gada 14. februāris
«Rīga spēlē teātri» Ar spilgtām pirmizrādēm Rīgas amatieru festivālu «Rīga spēlē teātri» ieskandināja arī mūsu augstskolas teātri. RTU Studentu teātris «Kamertonis» rādīja R. Šimelpfeniga «Sie viete no pagātnes» un teātra studija «Spēle» – H. Paukša lugu «Neredzamais K». Izrāde par mīlestību un laiku. Katram no mums ir jāatbild par saviem vārdiem un savu rīcību. Pagātne dažreiz var atgriezties ļoti negaidīti. «Lai arī VEF Kultūras pils Lielajā zālē ir ļoti laba skatuve, taču akustiski un tehniski tā ir ļoti grūta,» atzīst režisore Ludmila Stančika. Lai nu kā, bet, viņasprāt, ar savu uzdevu mu teātris ir ticis galā. Žūrija pārrunās slavējusi aktieru ansambli, izrādes dinamiku, tem peramentu un to, ka izrāde ļoti pareizi būvēta. Un, ja vēl žūrijas komisijas priekšsēdētāja Irēna Maculeviciene (Lietuva) atklāti pasaka,
ka izrādes laikā aizmirsusi par vērtēšanu un sākusi pat domāt par savu rīcību pagātnē, tad tas nozīmē, ka arī izrādes tēma ir aktuāla. Izrāde par zudušu laiku, par citādu pazušanu – ja neprotam ieskatīties sevī un pavērot, kas notiek ap mums. Vai jūs daudz zināt par laiku? RTU teātra studija «Spēle», iestudējot H. Paukša lugu «Ne redzamais K», par to ir uzzinājusi šo to jaunu, piemēram, ka tas var būt mānīgs, neparedza ms un mulsinošs. Krāsainā, asprātīgā izrāde un atraktīvā aktierspēle arī skatītājiem lika mazliet apmulst un aizmirst par to, kā aiziet laiks, – tas pagāja vienā acumirklī. Izrāde diez gan daudzslāņaina, tajā tiek apspēlētas vairākas tēmas, katrs skatītājs var atrast sev sais tošāko. Skatītāja Kristīne Logina 22. februārī esiet laipni aicināti uz RTU Lielo zāli, Kaļķu ielā 1, skatīties «Kamertoņa» izrādi «Sieviete no pagātnes», savukārt 12. martā Mazajā zālē «Spēle» rādīs izrādi «Nere dzamais K».
Un vēl... Rezervējiet brīvu pēdējās marta nedēļas nogali, jo tad mūsu augstskolā notiks 9. Studentu teātru dienas festivāls! Šī gada tēma «Pieskāriens». 1. februārī RTU Lielajā zālē, Kaļķu ielā 1, visi brīvprātīgie varēja ziedot asinis, tā iegūstot brīvbiļeti uz vienu no Mīlestības svētku norises vietām – «Līvu akvaparku». Organizatorus un Valsts asinsdonoru centra vadību patīkami pārsteidza studentu aktivitāte – kopējais brīvprātīgo skaits sasniedza 129, taču pieņēma asinis pieņēma no 90 donoriem. 6. februārī asins ziedošanas akcijā Biznesa augstskolā «Turība» asins ziedotāju skaits sasniedza 80. Nodot asisnis varēja arī 7. februārī RSU, 11. februārī Ķīpsalā un 13. februārī RSEBAA, kā arī visu nedēļu VADC. Informāciju par Valentīndienas pasākumu vari atrast www.rtusp.lv. Tur publicēts autobusu atiešanas laiku saraksts un papildu informācija par pasākuma vakara daļu Dzelzceļa muzejā un «Fashion Club». Ziedojot asinis, tu izglāb dzīvību!
Sveiciens Valentīna dienā! Februāra vidū, kad ar ilgošanos raidām domas uz pavasara pusi, gaidīta vai negaidīta, bet nenovēršami tomēr pienāk Mīlestības diena, Mīlētāju diena vai, kā lasāms kalendārā un kā šo dienu sauc daudzās zemēs, – Valentīna diena. Valentīndienas izcelsmes vēsture, kā arī ziņas par pašu Svēto Valentīnu ir visai neskaidras, tomēr zināms, ka šī diena apvieno gan Senās Romas, gan kristīgās pasaules tradīcijas. Draudzībā un mīlestībā saistītie jaunieši par to daudz nelauza galvu, bet uzticīgi dāvina ziedus, raksta krāsainas, sirsniņām rotātas pastkartes un iepriecina cits citu ar mīļiem pārsteigumiem. Bet varbūt kādam sūtītājam, rakstītājam vai dāvinātājam pazib galvā doma, kāpēc to darām tieši šajā dienā un ko gan ir paveicis Svētais Valentīns, ja viņa vārds visā pasaulē tiek saistīts ar mīlestību? Jā, kas bija Svētais Valentīns? Par viņu stāsta vairākas leģendas. Viena no tām vēsta, ka Valentīns bijis Senās Romas priesteris. Kad imperators Klaudijs II (m.ē. 3. gadsimts) secināja, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kam ir sieva un bērni, viņš aizliedza jauniem vīriešiem precēties. Tas taču bija milzīgs daudzums potenciālo karotāju! Priesteris Valentīns saprata šā lēmuma netaisnīgumu, nepakļāvās imperatora pavēlei un turpināja slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Valentīna nepakļaušanās nāca gaismā, imperators piesprieda viņam nāvessodu. Cita leģenda vēsta, ka Valentīns sodīts par mēģinājumu sarīkot kristiešu bēgšanu no romiešu cietumiem. Kā zināms, savulaik Romā kristiešus nežēlīgi vajāja un spīdzināja. Savukārt vēl kāda leģenda liecina, ka Valentīnam, cietumā ieslodzītam priesterim, esot ļauts satikties ar kādu jaunu meiteni, iespējams, cietuma uzrauga meitu, kurā Valentīns iemīlējies. Pirms nāves viņš atstājis meitenei vēstuli, ko parakstījis ar vārdiem: «Tavs Va
lentīns» – frāzi, kas tiek lietota kā paraksts Valentīna dienas apsveikumiem vēl šodien. 498. gadā pāvests Gelasijs pasludināja 14. februāri par Svētā Valentīna dienu. Vēlāk, vi duslaikos, 14. februāri uzskatīja par «Putnu pārošanās dienu», tā piešķirot Valentīna dienai papildu romantiku. Vecākais zināmais apsveikums Valentīna dienā eksistē vēl šodien – tā ir romantiska poēma, ko 1415. gadā savai sievai veltījis Ažēnkoras kaujā gūstā kritušais un Londonas Tauerā ieslodzītais Orleānas hercogs Šarls un ir apskatāms Londonā, Britu muzejā. Anglijā Valentīndienu svin kopš 17. gadsimta. 18. gadsimta vidū strauji izplatījās tradīcija sūtīt mazas dāvaniņas vai ar roku rakstītas zīmītes. Gadsimta beigās ar roku rakstītās zīmītes aizstāja iespiestas kartītes – tās kļuva plaši pieejamas, pateicoties drukas tehnoloģiju uzlabojumiem. Turklāt laikmetā, kad tieša jūtu izpausme tika uzskatīta par nepiedienīgu, drukāta kartīte ļāva paust jūtas, nepārkāpjot etiķeti. Amerikā ar roku rakstītu Valentīndienas kartīšu sūtīšana sākās 18. gadsimtā, bet pirmās rūpnieciski izgatavotās kartītes sāka izplatīt Estere Houlenda 19. gadsimta 40. gadu vidū. Pēc ASV Apsveikuma kartīšu asociācijas datiem, katru gadu Valentīna dienā romantiski noskaņoti cilvēki nosūta miljardu apsveikuma kartīšu, kas padara šos svētkus par otrajiem lie lākajiem kartīšu sūtīšanas svētkiem gadā (Ziemassvētkos tiek nosūti apmēram 2,6 miljardi kartīšu). Aptuveni 85% no kartītēm pērk sievietes. Līdztekus ASV šī tradīcija ir plaši izplatīta arī Kanādā, Meksikā, Lielbritānijā, Francijā un Austrālijā. Strauji šie svētki sevi pieteikuši arī pie mums, Latvijā. Dažs Valentīndienas norises uzskata par samākslotām, muļķīgām un nevajadzīgām, citam turpretī šī diena šķiet lieliska. Taču ar saturu, kā gleznotājs ar krāsām baltu audeklu, katru savas dzīves dienu piepildām paši. Un mīlestība jebkurā tās izpausmē ir kā rota ikvienai no tām. Materiālu publicēšanai sagatavojusi Anita Muitiniece