Nr 13 9 02 2006

Nr. 13 (1305) 2006. gada 9. februāris

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

RTU apciemo Eiropas Aizsardzības aģentūras izpilddirektors

straujāku zinātnes attīstību Latvijā. Viņš informēja viesus arī par RTU starptautisko sadarbību, dažādu ES projektu realizāciju, kā arī par augošo patentu pieteikumu skaitu un teica, ka RTU ir gatava sadarboties ar EAA projektu realizēšanā un pētījumu veikšanā.

EAA izpilddirektors N. Vitnijs izrādīja patiesu interesi par RTU darbību un, aplūkojot L. Ribickim izsniegto LR Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļu Sekmējot Latvijas dalību NATO, bija patīkami pārsteigts par zinātņu prorektora darbošanos dažādās Latvijas un starptautiskajās militārajās aktivitātēs un par RTU amatpersonas aktīvo dalību LR Zemessardzē un Latvijas Rezerves virsnieku asociācijā. Atvadoties N. Vitnijs pateicās par sirsnīgo uzņemšanu un solīja darīt visu, lai palielinātu Eiropas aizsardzības budžetu. Foto: Eduards Lapsa RTU Informācijas centrs

26. janvāra Dekānu padomes sēde notika izremontētajā 119. telpā, Kaļķu ielā 1. Sēž (no kreisās): kanclers Ronalds Taraškevičs, mācību prorektors Elmārs Beķeris, rektors Ivars Knēts, zinātņu prorektors Leonīds Ribickis, rektora vietnieks saimnieciskajā darbā Aivars Rubenis; stāv (no kreisās) dekāni: Juris Smirnovs (BF), Konstantīns Didenko (IEF), Ivars Strautmanis (APF), Uldis Sukovskis (DITF), Jānis Gerhards (EEF), Valdis Kampars (MLĶF), Ēriks Geriņš (TMF) un Guntars Balodis (ETF).

Foto: Eduards Lapsa

Lai pārrunātu iespējamo RTU sadarbību ar Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA), RTU zinātņu prorektors Leonīds Ribickis 31. janvārī tikās ar EAA izpilddirektoru Niku Vitniju, EAA Plānošanas un politikas daļas pārstāvi Helēnu Boguslavsku un LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieci Ilonu Dreģi (attēlā).

EEA izpilddirektora N. Vitnija mērķis bija iepazīties ar situāciju Latvijas augstskolās, kā pirmo izvēloties apciemot RTU. Tikšanās laikā N. Vitnijs uzsvēra: «Mēs gribam darīt visu iespējamo, lai 25 ES dalībvalstis kopīgi domātu par kopēju Eiropas nākotni, arī par kopēju Eiropas aizsardzību.»

EAA ir dibināta 2004. gadā ar mērķi atbalstīt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu centienus uzlabot aizsardzības spējas krīzes menedžmenta jomā un stiprināt Eiropas drošības un aizsardzības politiku. Lai sasniegtu šo mērķi, viena no EAA prioritārajām aktivitātēm ir rūpes par Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes attīstību un aizsardzības aprīkojuma tirgus uzlabošanu, kā arī rūpes par šajā jomā veiktajiem pētījumiem.

Iepazīstinot viesus ar situāciju universitātē, prorektors L. Ribickis pastāstīja, ka savulaik RTU veica nozīmīgus pētījumus PSRS militārajām vajadzībām, taču pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, rodoties finansiālām grūtībām, zinātnisko pētījumu veikšana militārajiem nolūkiem ir attīstījusies tikai dažās jomās. Viena no RTU realizētajām aktivitātēm ir sadarbībā ar LR Aizsardzības ministriju izstrādātais zinātniskās pētniecības projekts Antiseptisks brūču pārsējs, tā izpēte un ražošanas tehnoloģiju pamatojums. Projekta izstrādes gaitā RTU LR Patentu valdē ir pieteikusi jaunā tehniskā risinājuma patentu.

Pēc tam, kad N. Vitnijs interesējās par to, kā jaunās tehnoloģijas Latvijā tiek piedāvātas tirgū un kā inovācijas tiek komercializētas, L. Ribickis viesus informēja par nodibinājuma Latvijas Tehnoloģiskais parks (LTP) un tā struktūrvienības – Biznesa Inovāciju centra – darbību, kuru mērķis ir atbalstīt tehnoloģiski orientētas un inovatīvas uzņēmējdarbības sākšanu un attīstību.

L. Ribickis uzsvēra, ka aizvadītajā gadā Latvijā spēkā ir stājies jaunais Zinātniskās darbības likums, kas noteica RTU reģistrāciju Zinātnisko institūciju reģistrā. Likums viešot cerības, ka valsts budžeta līdzekļu piešķiršana zinātniskajai darbībai veicinās

2

INFORMĀCIJA

2006. gada 9. februāris

RTU – Zinātnisko institūciju reģistrā 17. janvārī, kad LR Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) oficiāli reģistrēja RTU Zinātnisko institūciju reģistrā, RTU kļuva par pirmo augstākās izglītības iestādi Latvijā, kurai oficiāli piešķirts zinātniskās institūcijas statuss, ko apstiprina Zinātniskās institūcijas reģistrācijas apliecība.

Gatavošanās RTU iekļaušanai Zinātnisko institūciju reģistrā sākās pēc tam, kad 2005. gada 19. maijā spēkā stājās jaunais Zinātniskās darbības likums, kurā noteikts, ka zinātniskās institūcijas ir jāreģistrē un ka valsts budžeta līdzekļus zinātniskajai darbībai var piešķirt tikai Zinātnisko institūciju reģistrā esošajām institūcijām.

RTU zinātņu prorektors Leonīds Ribickis uzsver, ka RTU un citu augstskolu atrašanās Zinātnisko institūciju reģistrā ir pirmais solis pretī jaunajā likumā paredzēto zinātnes finansējuma jautājumu sakārtošanai un līdz ar to – arī zinātnisko darbinieku – pētnieku profesijas prestiža celšanai.

L. Ribickis atzīst: «Līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā IZM Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautajām zinātniskajām institūcijām tiek dotas tiesības saņemt valsts finansējumu zinātnisko pētījumu veikšanai. Tas nozīmē, ka valdība tagad reāli sāk pildīt solījumus un zinātniskajām institūcijām piešķir arī bāzes finansējumu gan infrastruktūras uzlabošanai,

Sadarbosimies!

Foto: Alīna Grīnberga

EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente 3. februārī RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments Mežotnes pilī universitātes vadībai organizēja informatīvi izglītojošu semināru Sabiedriskās attiecības augstskolā, kurā RTU vadošie darbinieki tika informēti par sabiedrisko attiecību specifiku augstskolā un mācījās pareizi strādāt ar masu medijiem.

Semināru vadīja un programmu sastādīja sabiedrisko attiecību, preses un mediju speciālists Mg. sc.soc. Kaspars Rūklis. Februāra sniega iepriecināti, pozitīvā un radošā gaisotnē, semināra dalībnieki iztirzāja vairākus jautājumus.

Sabiedrisko attiecību mērķi RTU sabiedrisko attiecību pamatmērķis praksē un ikdienas darbībā ir maksimāli nodrošināt universitātes galvenās mērķauditorijas ar to interesēm atbilstošu informāciju par RTU darbu, lēmumiem, jaunumiem, lai sabiedrība būtu labi informēta par universitāti, un tas kalpotu kā garants savstarpējai sapratnei. No valsts budžeta finansētai iestādei jākomunicē ar sabiedrību, lai sabiedrība uzzinātu, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda.

Turklāt sabiedriskās attiecības jāvada gan organizācijas iekšpusē, gan ārpusē.

Iekšējo sabiedrisko attiecību organizēšana nozīmē nodrošināt brīvu informācijas plūsmu, panākt uzticēšanos, radīt lojālu komandu organizācijā, veidojot darbiniekiem sanāksmes, pasākumus, motivācijas programmas u. c. Ārējās sabiedriskās attiecības ir vērstas uz ārējo mērķauditoriju.

RTU mērķauditorija tiek dalīta tiešajā auditorijā un netiešajā auditorijā. Tiešā auditorija: mācībspēki, administratīvie darbinieki, pašreizējie studenti, potenciālie studenti, absolventi, potenciālo un pašreizējo studentu vecāki, esošie sadarbības partneri. Netiešā auditorija: centrālie un reģionālie mediji (kā starpnieks), universitātes sponsori, valdība un pašvaldības, iespējamie sadarbības partneri.

Komunikācijas galvenie uzdevumi Galvenie RTU darbinieku komunikācijas uzdevumi ir: radīt sabiedrībā vienotu izpratni par RTU darbības principiem un nozīmi kopējā valsts izglītības sistēmā, veidot un uzturēt sabiedrisko domu par RTU aktuāliem notikumiem, veicināt pozitīva RTU tēla un reputācijas veidošanos reģionālajā, nacionālajā un ārvalstu presē.

Kā iekļūt mediju dienas kārtībā?

Teorija apgalvo, ka mediji nosaka sabiedrības dienas kārtību, respektīvi, mediji nosaka publisko diskusiju tematus.

Tāpēc ikvienu tematu, kas mums ir svarīgs, ir jāmēģina uzturēt dzīvu un medijos par to jārunā tik ilgi, kamēr to sadzird plašāka sabiedrība.

Dažādu jautājumu iekļaušanu dienas kārtībā iespējams nodrošināt ar sabiedrisko attiecību instrumentiem: tieši uzrunāt auditoriju (ar vēstuļu, bukletu, paziņojumu presei, pasākumu presei u. tml.) vai pastarpināti uzrunāt auditoriju (ar mediju, ar viedokļu līderu palīdzību).

Teorija skaidro, ka cilvēks vairāk uzticas informācijai, ja to saņem no kādas autoritātes – viedokļa līdera.

Tāpēc pirms kādas informācijas izplatīšanas, būtu jānoskaidro, kuri cilvēki ir mērķauditorijas viedokļa līderi. Piemēram, būtu jāizpēta, kas vidusskolu pēdējo klašu audzēkņu vidū ir viedokļu līderis attiecībā uz augstskolu izvēli un jākomunicē ar šo viedokļu līderi.

Sabiedrisko attiecību organizēto īpašo pasākumu piemēri: gadadienas, ziņojumu vai grāmatu prezentācija, lekcijas, uzrunas, projekta uzsākšana vai noslēgums, atvērto durvju dienas,

gan zinātnieku atalgojumam. Līdz šim zinātniskajiem pētījumiem nepiešķīra bā zes finansējumu, un pētnieki saņēma tikai atalgojumu, ko paši nopelnīja, realizējot projektus. Tāpēc pamatoti var apgalvot, ka šajā likumā paredzētās normas veicinās zinātniskās pētniecības attīstību Latvijā.»

Zinātnisko institūciju reģistrā ieraksta ziņas par zinātniskajām institūcijām un glabā normatīvajos aktos noteiktos dokumentus par zinātniskajām institūcijām. Reģistru kārto IZM pilnvarota amatpersona, kura ir atbildīga par reģistra izveidošanu un uzturēšanu.

RTU Informācijas centrs 10 000. students, jaunu telpu atklāšana, konferences, izbraukumi, tikšanās ar studentiem, semināri žurnālistiem u. c.

Komunikācijas stratēģija Brīdī, kad paziņojams kaut kas svarīgs, komunicējot ar medijiem, jāievēro informācijas paziņošanas kārtība: vispirms informācija jānosūta interneta medijiem (ziņu aģentūrām, interneta portāliem), jo internetā tā var tikt momentāni publicēta, pēc tam – radio, televīzijām un drukātajiem medijiem.

Intervijas Pirms informācijas sniedzējs piekrīt intervijai, viņam ir tiesības noskaidrot: • Kurš medijs un kurš žurnālists viņu intervēs?

• Cik gara būs intervija?

• Kad intervija tiks publicēta vai pārraidīta, un kāda veida materiālā tā tiks izmantota?

• Kāda veida medijs veidos interviju?

(Vai tā būs televīzijas intervija tiešajā ēterā vai ieraksta raidīšana ar/bez saīsināšanas? Ja intervija paredzēta drukātam medijam, kādai laikraksta/žurnāla rubrikai tā tiks izmantota un vai materiāls tiks papildināts ar attēliem?)

Kad intervija jau sarunāta, K. Rūklis iesaka izdomāt trīs galvenos tematus, ko paziņot intervijas laikā, izdomāt piemērus, anekdotiskus gadījumus un labus citātus, kas žurnālistam varētu noderēt.

Pirms intervijas ieteicams sagatavoties un trenēties – uzzināt, kas jauns ziņās par attiecīgo tematu, ja nepieciešams, interviju var izmēģināt arī ar kolēģi. Pirms intervijas jāvienojas par noteikumiem inter vijas izmantošanai.

Intervijas laikā ieteicams nenomaldīties no trīs galvenajiem tematiem, būt īsam un konkrētam, pieminēt gadījumus, faktus un piemērus, neteikt nav komentāru, teikt patiesību.

Sniedzot informāciju par universitāti vai skaidrojot aktuālus jautājumus vai pieņemtos lēmumus, ieteicams izmantot viegli uztveramu valodu.

Spēles noteikumi Lai izvairītos no slikta iespaida ra-

2006. gada 9. februāris

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Stipendijas studijām Ķīles universitātē (Vācija) Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā saņemta informācija no Ķīles universitātes (Universität Kiel) par Ķīles pilsētas domes piedāvātajām stipendijām Baltijas valstu augstskolu studentiem.

2006./07. akadēmiskajā gadā tiek piedāvātas šādas stipendiju programmas: 1) stipendijas starptautiskajai vasaras universitātei Kiel Summer School (KiSS), kas notiks no šā gada 29. maija līdz 21. jūlijam. Astoņas nedēļas ilgajā vasaras programmā tiks piedāvāti akadēmiski kursi ekonomikas un sociālajās zinātnēs, kas notiks angļu valodā, kā arī intensīvi vācu valodas kursi, mācību ekskursijas un kultūras programma (skat. http://www.bwl.uni-kiel.de/KiSS). Kopumā vasaras universitātes laikā būs iespējams apgūt pilna semestra mācību vielu. Stipendiātiem pilnībā tiks segta mācību maksa 2500 eiro apmērā. Paredzēta arī piemaksa uzturēšanās izdevumu segšanai 500 eiro apmērā. Pretendēt uz šīm stipendijām var visu specialitāšu studenti, kuri pavasarī beigs vismaz 3. kursu un ļoti labi pārvalda angļu valodu (IELTS vai TOEFL eksāmens, vai tiem pielīdzināmi sertifikāti). Vācu valodas zināšanas nav obligātas.

2) daļējas stipendijas inženierzinātņu studentiem maģistra studijām šādās studiju programmās: Master in Materials Science and Engineering (www.kielmat.com), Master in Science in Digital Communications (www.tf.uni-kiel.de/etech/NT/master/uk/welcome_start.html).

Studijas notiks angļu valodā. Piedāvātās stipendijas apjoms ir 425 eiro mēnesī, un tā paredzēta daļējai uzturēšanās un sadzīves izdevumu segšanai. Pretendēt uz stipendijām var studenti ar bakalaura grādu vai inženiera diplomu attiecīgajā vai radniecīgā specialitātē un ļoti labām angļu valodas zināšanām (IELTS vai TOEFL eksāmens vai tiem pielīdzināmi sertifikāti). Pēc sekmīgi pabeigta pirmā mācību gada stipendiju būs iespējams pagarināt uz vēl vienu mācību gadu, lai varētu pabeigt attiecīgo studiju programmu.

3) stipendijas dažādu zinātņu nozaru studentiem gadu ilgām studijām savā specialitātē. Šīs stipendijas paredzētas padziļinātām studijām kādā no šiem studiju virzieniem: teoloģija, tiesību zinātnes, ekonomika, sociālās zinātnes, dabaszinātnes un matemātika. Studijas notiks vācu valodā. Piedāvātās stipendijas apjoms ir 510 eiro mēnesī, un to nebūs iespējams pagarināt. Pretendēt uz šīm stipendijām var studenti, kas pavasarī beigs vismaz 2. kursu un ļoti labi pārvalda vācu valodu.

4) Stipendijas studijām doktorantūrā specialitātē: Quantitative Economics. Studijas notiks angļu valodā (skat. http://www.economics.uni-kiel.de/phd). Piedāvātās stipendijas apjoms ir 610 eiro mēnesī, un sākotnēji tā tiks piešķirta uz vienu mācību gadu ar iespēju šo stipendiju pagarināt. Priekšnoteikums dalībai programmā ir maģistra grāds ekonomikā, sociālajās zinātnēs, matemātikā vai fizikā, ļoti labas un izcilas sekmes līdzšinējās studijās, kā arī motivēta interese iesaistīties zinātniskajā pētniecībā.

Plašāka informācija par šīm stipendiju programmām un iesniedzamajiem dokumentiem – RTU SSAD Starptautisko attiecību centrā Kaļķu ielā 1–222, tālr. 7089012, e-pasts: alina@rtu.lv.

Pieteikuma dokumentu iesniegšanas termiņi: • stipendijām dalībai Starptautiskajā vasaras universitātē KiSS – 2006. gada 20. februāris.

• visām ilgtermiņa stipendijām: 2006. gada 1. aprīlis. dīšanas, amatpersona žurnālistam nedrīkstētu teikt, ka viņa nevēlas runāt.

Jābūt atsaucīgiem. Informācija, kas nav domāta publicēšanai, ir vai nu jānoklusē, vai arī jāvienojas ar žurnālistu, ka tā netiks publicēta, bet publikācijā to var izklāstīt kā: • fona informāciju (kad avotu var citēt vai parafrāzēt, neatsaucoties uz avota vārdu un ieņemamo amatu, vai arī lietot vispārēju atsauci RTU pārstāvis teica…), • dziļa fona informācija (publikācijā netiek lietoti tieši citāti, nav atsauces uz informācijas sniedzēju, atbildību par informāciju uzņemas žurnālists, piemēram, LNT rīcībā ir ziņas, ka…).

Taču jāatceras, ka viss, kas ir teikts žurnālistam, turklāt tādam, kam informācijas avots neuzticas, tik un tā var tikt publicēts. Turklāt nekad nevajag teikt, ka informācija nav paredzēta publicēšanai pēc tam, kad tā ir izpausta. Norunai

par nepublicēšanu jānotiek pirms informācijas sniegšanas.

Ja publikācijā ir radusies neprecizitāte, noteikti jāzvana žurnālistam, pieklājīgi jānorāda, kur rakstā ir kļūda un jāaizstāj tā ar precīzo informāciju.

Ja uz kādu jautājumu tomēr nav iespējams vai nav vēlams atbildēt: • pāradresējiet jautājumu (neatbildiet, bet iesakiet vērsties pie cita informācijas avota, piemēram: «Tas ir labs jautājums, bet diemžēl es uz to neesmu pilnvarots atbildēt, jums vislabāk būtu runāt ar …»)

• atzīstiet, ja kaut ko nezināt, nemēģiniet iziet no situācijas, tas būs redzams, apsoliet atbildēt vēlāk (piemēram, rakstiski), • norādiet informācijas avotu literatūrā vai internetā (taču nelieciet žurnālistam iet uz bibliotēku – vairākumā gadījumu tā noteikti nav viņa iecienītākā nodarbošanās),

3

Stipendijas studijām Taivānā Taipejas misija Latvijā informē par iespēju pieteikties stipendijām studijām Taivānā 2006./2007. studiju gadā. Stipendijas paredzētas studijām bakalaura, maģistra un arī doktorantūras programmās. Sīkāka informācija par stipendiju programmu un pieteikšanās kārtību atrodama internetā: http://www.studyintaiwan.org un http://www.tigp.sinica.edu.tw.

Pieteikšanās termiņš – 2006. gada 31. marts.

Pieteikuma dokumentu kopijas jāiesniedz arī Taipejas misijā, Elizabetes ielā 2a, 602. kabinetā.

Papildu informācija pieejama Izglītības un zinātnes ministrijā pa tālruni 7047963, kā arī Taipejas misijā pa tālruni 7321166.

Ķīnas valdības stipendijas Izglītības un zinātnes ministrija izsludina pieteikšanos Ķīnas Tautas Republikas valdības piedāvātajām stipendijām 2006./2007. akadēmiskajam gadam studijām vai pētniecības darbu veikšanai Ķīnā.

Iesniedzamie dokumenti: 1. Pieteikuma anketa.

2. Notariāli apstiprinātas izglītības dokumentu kopijas.

3. Studiju vai pētniecības plāns (ne mazāk kā 200 zīmes bakalaurantiem, ne mazāk kā 500 zīmes maģistrantiem, doktorantiem un pētniekiem).

4. Divas ieteikuma vēstules.

5. Tiem, kas vēlas studēt maģistrantūrā vai doktorantūrā, apstiprinājuma vēstule par uzņemšanu no uzņēmējas augstskolas Ķīnā.

6. Medicīnas izziņa (jāaizpilda īpaša veidlapa).

Kā arī: - mūziķiem: 1 kasete; - māksliniekiem: 6 krāsainas darbu fotogrāfijas (2 skices, 2 krāsaini gleznojumi, 2 citi darbi).

Lūdzam iesniedzamos dokumentus sakārtot minētajā secībā. Dokumentiem jābūt tulkotiem angļu vai ķīniešu valodā. Ķīnas Stipendiju padomes mājaslapas adrese: www.csc.edu.cn, e-pasta adrese: laihua@csc.edu.cn.

Veidlapas un papildu informāciju var saņemt Izglītības un zinātnes ministrijas Starptautisko sakaru nodaļā, Vaļņu ielā 2, 226. kabinetā, tālr. 7047877, e-pasta adrese: aija.jakovica@izm.gov.lv.

Pieteikšanās termiņš: 2006. gada 10. marts.

Dokumenti jāiesniedz 2 eksemplāros (otrais eksemplārs var būt kopēts) Izglītības un zinātnes ministrijas Starptautisko sakaru nodaļā.

• neinterpretējiet (nesniedziet atbildi uz hipotētisku jautājumu, piemēram, neatbildiet uz kā būtu, ja būtu veida jautājumiem), • izvairieties no atbildēšanas radoši – neatbildiet uz to, kas tika jautāts (labs reportieris atgriezīsies pie jautājuma, bet varbūt šī ir jūsu iespēja runāt par sev vēlamo tēmu), pārejiet pie nākamā jautājuma, ko jūs pārzināt.

Kā ģērbties TV? Uzstājoties televīzijā, ir svarīgs piemērots apģērbs. Sievietēm ieteicams ģērbt svārkus, kleitas, bikškostīmus (melni, zili, violeti), blūzes (baltas vai krēmkrāsas, tumši sarkanas, zilas), zeķes vai zeķbikses (ādas krāsā, neitrālas, bez izaicinošiem rakstiem), kurpes (pieskaņotas, nopulētas, slēgtas, bez dramatiski augstiem papēžiem).

Vīriešiem televīzijas pārraidēs ieteicams ģērbt tumšus uzvalkus (melns,

zils), kaklasaites (bez rakstiem, bez spilgtām krāsām), kreklus (baltus vai viegli iekrāsotus), kurpes (pieskaņotas, nopulētas).

Gan sievietēm, gan vīriešiem ieteicams viegls, dabisks grims, kārtīga frizūra un manikīrs, ieteicams izvairīties no modes lietām, lieliem riņķveida auskariem, nebūtu ieteicams arī vilkt džinsus un neskaidras krāsas (brūna, dzeltena) apģērbu.

RTU sabiedriskās attiecības jāveido visiem K. Rūklis uzsvēra, ka universitātē kā ļoti lielā organizācijā sabiedrisko attiecību darbā jābūt iesaistītiem universitātes un struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem. Tāpēc sadarbosimies visās jomās – mācību darbā, zinātnē, kultūrā, komunikācijā! Tikai tad, ja strādāsim kopā, mēs spēsim sasniegt vairāk arī katrs atsevišķi.

4

INFORMĀCIJA

2006. gada 9. februāris

Jauna loģistikas programma LELDE PETRELA

Pateicoties RTU IEF Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta (SESMI) iniciatīvai, 2004. gadā tika radīti trīs Latvijas profesiju standarti: Loģistikas speciālists, Loģistikas vecākais speciālists un Loģistikas struktūrvienības vadītājs. Uz šo standartu bāzes RTU Starptautisko ekonomisko sakaru, transporta ekonomikas un loģistikas katedras vadītāja profesora R. Poča vadībā tika izveidota un šā gada sākumā akreditēta jauna bakalaura profesionālo studiju programma Uzņēmējdarbības loģistika, informēja katedras SESTEL loģistikas un transporta ekonomikas virziena vadītājs profesors Nikolajs Sprancmanis, kurš programmām sagatavojis arī metodisko nodrošinājumu – grāmatas Biznesa loģistika un Transporta pakalpojumu ekonomika un organizācija. Transporta ekonomikas un uzņēmējdarbības loģistikas speciālistus SESMI sagatavo jau kopš 1993. gada, tomēr līdz šim tas notika citu programmu ietvaros. SESMI izveidojusies laba sadarbība gan ar šo nozari pārstāvošajām organizācijām, piemēram, ar Loģistikas un muitas brokeru asociāciju, gan nozares uzņēmumiem, piemēram, SIA Baltic Logistical system – Latvija, DHL Latvia un citiem. Sadarbība izpaužas, gan nodrošinot prakses vietas studentiem, gan organizējot kopējas apspriedes un seminārus. Studentu pētnieciskais darbs notiek katedrā, sagatavojot materiālus izlaiduma darbam, kā arī ar Uzņēmējdarbības loģistikas pētījumu un mācību centra starpniecību, kura ir RTU struktūrvienība, kas cieši sadarbojas ar katedru.

Jaunajā programmā patlaban tiek apmācīti divdesmit cilvēki, un nākotnē N. Sprancmanis raugās optimistiski: «Programmu piedāvā, tikai sākot ar šo mācību

Foto: Eduards Lapsa

gadu. Tas nozīmē, ka vēl ir iespējas attīstībai – jāizveido reklāma, jāpilnveido piedāvājums, tad studenti atradīsies.»

Pēc N. Sprancmaņa domām, loģistikas nozīme Latvijā arvien palielinās. Arvien vairāk uzņēmumu veic izmaiņas iekšējā struktūrā, nomainot materiāltehniskās apgādes un mārketinga daļas pret loģistikas daļu. «Tas nozīmē, ka uzņēmumi ir apzinājušies – resursu plānošana ir viens no galvenajiem uzdevumiem veiksmīgai biznesa attīstībai. Lai gan pastāv kravas ekspeditori un pārvadātāji, resursu kustība ir jāplāno un jākontrolē arī uzņēmuma iekšienē,» akcentē profesors.

Jaunās programmas mērķis ir sagatavot loģistikas speciālistus gan darbam specializētos loģistikas un transporta uzņēmumos, gan resursu plūsmas plānošanai un kontrolei ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu iekšienē. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, loģistikas speciālistiem pavērušās arī lielākas iespējas doties strādāt ārpus Latvijas. Kā saka N. Sprancmanis, «uz Īriju varēs braukt ne tikai sēnes lasīt, bet arī strādāt tādos uzņēmumos, kas saistīti ar preču

Cienījamie kolēģi!

RTU mācību prorektora dienests pavasara brīvdienās 11.04.2006. organizē metodisko semināru par tematu Kā studiju programmu absolventi iegūst spēju izstrādāt sistēmu, komponenti vai procesu. Lūdzam pieteikt ziņojumu tematus un ziņojumu satura anotācijas (orientējošais uzstāšanās ilgums 10–15 minūtes), norādot: • autoru (vārds, uzvārds, amats, struktūrvienība); • uzstāšanās tematu; • nepieciešamo aprīkojumu; • anotāciju, kuras apjoms nepārsniedz 1500 zīmes.

Vienlaikus paredzēta arī 2005. gadā sagatavoto mācību līdzekļu izstāde. Pieteikumā izstādei norādīt: • mācību līdzekli (lekciju konspekts, uzdevumu krājums, makets, disks u. c.), tā nosaukumu; • autoru (vārds, uzvārds, amats, struktūrvienība); • eksponēšanai nepieciešamo.

Lai pieteiktos semināram un izstādei, rakstiski iesniegt mācību prorektora palīdzei E. Jasukevičai visu minēto informāciju līdz 2006. gada 10. martam.

RTU mācību prorektors E. Beķeris

kustību». Loģistikas mācību priekšmets patlaban ir iekļauts samērā daudzu Latvijas augstskolu mācību programmās, bet programmas Uzņēmējdarbības loģistika uzdevums ir paraudzīties uz loģistiku tieši no ekonomiskā viedokļa.

Profesijas standarts paredz, ka loģistikas struktūrvienības vadītāja uzdevums ir vadīt izejvielu, materiālu un komplektējošo detaļu sagādi, saražoto vai iepirkto preču realizāciju rūpniecības, tirdzniecības uzņēmumā, nodrošināt pircēju apkalpošanas kvalitāti noteiktajā vietā un laikā, noteikt preču krājumu politiku uzņēmumā, veikt vispārēju uzraudzību pār izejvielu piegādātāju darbības kvalitāti un veidot sadarbības politiku ar piegādātājiem un preču pircējiem.

Savukārt loģistikas vecākais speciālists vada loģistikas speciālistu darbību izejvielu, materiālu un komplektējošo detaļu krājumu kontroles, krājumu papildināšanas un piegāžu pasūtīšanas jomā, slēdz līgumus ar transporta organizācijām, analizē to darbību un veic pārrunas par maršrutu racionalizāciju ar mērķi minimizēt preču transportēšanas

un glabāšanas izmaksas. Loģistikas vecākais speciālists arī vada uzņēmuma noliktavu un transporta saimniecību, kā arī nodrošina, lai pārdotās preces laikus piegādātu pircējiem.

Loģistika kā zinātne attīstījās pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, bet tās saknes atrodamas jau 2. pasaules kara laikā, kad karojošās puses saskārās ar munīcijas, pārtikas un citu nepieciešamo preču trūkumu. Tika secināts, ka apgādes daļām jābūt manevrētspējīgākām, operatīvākām, piegādājot nepieciešamās preces un materiālus noteiktā laikā un noteiktā vietā. Pēc kara šī pieredze pārvērtās par ieroci komersantu rokās. Ražotāji saprata, ka nepieciešams ražot ne vien kvalitatīvu preci, bet jāveido arī serviss – produkts jāpiegādā klientam noteiktajā laikā un vietā.

Vēl viens iemesls loģistikas attīstībai ir pieaugošās investīcijas krājumu veidošanā. Tūlīt pēc 2. pasaules kara sabiedrība saskārās ar preču deficīta problēmu, līdz ar to cilvēki centās veidot maksimāli lielākus krājumus. Krājumi tika iepirkti lielos apjomos, tā iesaldējot milzīgus finanšu līdzekļus. Astoņdesmito gadu beigās situācija kļuva tik nopietna, ka radās atsevišķa ekonomikas mācība – loģistika.

No šīs mācības izriet divi loģistikas pamatuzdevumi. Pirmkārt, resursu plānošana un kontrole uzņēmumā, ar minimālām izmaksām sasniedzot maksimālu rentabilitāti. Otrkārt, sakaru veidošana starp uzņēmumiem. Proti, pašreizējos ekonomikas globalizācijas apstākļos biznesa attiecības bieži vien veido starp uzņēmumiem, kas atrodas salīdzinoši lielā attālumā viens no otra, līdz ar to preču pārvadāšana kļūst par kompleksu procesu, vienam transporta veidam papildinot otru. Tāpēc šajā procesā nepieciešams iesaistīt specializētus uzņēmumus, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, kā arī preču pārkraušanu un glabāšanu.

Aicinām nodot asinis Aicinām RTU studentus, mācībspēkus un darbiniekus 13. februārī no plkst. 10 līdz 14 Kaļķu ielā 1, 201. kabinetā, piedalīties asinsnodošanas akcijā.

Asins donoram jābūt veselam, 18–65 gadus jaunam. Nedrīkst lietot alkoholu, pirms procedūras nesmēķēt.

Neaizmirstiet personu apliecinošu dokumentu ar fotogrāfiju.

Sīkāku informāciju meklējiet Valsts asinsdonoru centra mājaslapā www.vadc.lv vai zvanot pa tālruni 7471472.

Tie, kas 13. februārī piedalīsies akcijā, saņems Ls 3 un 14. februārī varēs bez maksas piedalīties RTU Studentu parlamenta organizētajos Mīlestības svētkos Līvu akvaparkā.

STUDENTU PARLAMENTS

2006. gada 9. februāris

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

5

Senatoru pirmie lēmumi 2006. gadā

Senāta sēdē 30. janvārī Senāta priekšsēdētājs profesors M. Knite, atklājot šā gada pirmo Senāta sēdi, apsveica senatorus un novēlēja visiem gaišas domas, gaišu prātu, veselību un mīlestību Ugunīgā suņa gadā, bet ne ugunīgu Senātu.

Rektors akadēmiķis I. Knēts atgādināja, ka šā gada janvārī Latvija atzīmē divas jubilejas: pagājuši 85 gadi, kopš Latvija atzīta de jure, un 15 gadi kopš barikāžu dienām.

Rektors un zinātņu prorektors profesors L. Ribickis pasniedza inženierzinātņu doktora diplomus E. Stalidzānam IT nozarē, I. Rodionovai elektrotehnoloģiju un automātikas nozarē un ķīmijas doktora diplomu N. Butenko. Aizstāvējuši disertācijas ir vēl divi EEF doktoranti V. Vītoliņš un S. Leščenko, kuri nav RTU darbinieki. Viņi diplomus saņems EEF domes sēdē. Pašlaik disertācijas aizstāvējuši 25 no 2005. gadā plānotajiem 26 doktorantiem.

RTU Goda darbinieka apliecību un nozīmi rektors pasniedza TMF docentam V. Biķerniekam, kurš to saņēma ar vārdiem: «Gods kalpot RTU!» Rektors ar ziediem apsveica šīsdienas jubilāri studentu frakcijas senatori I. Zosāri un rītdienas jubilāru TMF profesoru G. Libertu.

Rektors informēja: 1. Parakstīts IZM un RTU 2006. gada līgums.

Valsts budžeta dotācijas finansējuma apjoms no Ls 11 346 670 2005. gadā palielinājies 2006. gadā uz Ls 12 117 811, t. sk. papildu finansējums 181 jaunai studiju vietai – Ls 372 234. Valsts budžeta dotācijas finansētais kopējais studentu skaits – 7010 (2005. gadā bija 6829), t.sk. bakalauranti un profesionālo studiju programmu studenti – 5171 (bija 5141), maģistranti – 1602 (bija 1474), doktoranti – 237 (bija 214).

Plānotais valsts budžeta dotācijas finansēto absolventu skaits – 1693 (bija 1686), t.sk. bakalauri un profesionālo kvalifikāciju ieguvušie – 1047 (bija 1217), maģistri – 616 (bija 443), doktori – 30 (bija 26).

2. RTU ir pirmā universitāte Latvijā, kas reģistrēta kā zinātniska organizācija.

Rektors pateicās zinātņu prorektoram profesoram L. Ribickim, kurš organizēja reģistrācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu (skat. 2. lpp.).

3. RTU pašas peļņa no maksas studentiem, telpu īres u. c. 2006. gadā plānota Ls 5 354 000. Ceram, ka plānotais realizēsies, jo pagājušā gadā plānotais realizējās pilnā apjomā.

4. ES struktūrfondu finansējums ēku un inženiersistēmu remontiem un aparatūras iegādei studiju procesa nodrošināšanai 2006. gadā – Ls 1 011 000. Triju gadu laikā šiem darbiem būsim saņēmuši 2,5 miljonus latu.

5. ES struktūrfondu finansējums zinātniskās aparatūras iegādei 2006. gadā (MLĶF, APF un BF) – Ls 901 600. Agrākos gados RTU zinātne saņēma tikai zinātnisko grantu līdzekļus, tagad no šiem fondiem RTU saņēmusi aptuveni 2,3 miljonus latu.

6. ES struktūrfondu finansējums doktorantūras un jauno zinātnieku atbalstam 2006. gadā – Ls 1 006 411. Šie līdzekļi paredzēti doktorantiem, viņu vadītājiem, komandējumiem, sīkiem izdevumiem aparatūras iegādei, kā arī jaunajiem zinātniekiem, kas sāk darbu augstskolā pēc disertācijas aizstāvēšanas vai beidz promocijas darbu.

7. IZM papildu finansējums no budžeta sadaļas Atbalsts zinātniskai darbībai universitātēs – Ls 580 194, kas tiks realizēts IZM – RTU zinātniskās pētniecības projektos. No 2005. gada jūnija līdz decembrim 14 projektos RTU realizēti Ls 129 688, šogad summa ir četrreiz lielāka, arī projektu skaits lielāks – pa četriem katrai fakultātei.

8. ESF finansētie 16 projekti studiju programmu pilnveidošanai 2006. gadā saņems Ls 1 274 054. Šos projektus koordinē mācību prorektors E. Beķeris, pašlaik pieteikti 29 projekti, tos izvērtēs IZM. 9. ESF finansētie 19 projekti ražošanas prakšu nodrošināšanai 2006. gadā saņems Ls 1 124 432. Daļa iesniegto 19 projektu finansējuma paredzēta arī prakšu realizētājiem.

10. ESF finansētie pieci projekti karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu attīstībai 2006. gadā saņems Ls 27 036.

11. Turpinās darbi ES 6. ietvarprogrammā – Ls 280 000 (2005. g. – Ls 345 600).

12. Turpinās darbi LZP finansētajos grantos (Ls 326 046) un LZP sadarbības projektos (Ls 170 752), valsts pētniecības programmās (Ls 59 400) un tirgus orientētajos projektos (2005. g. – Ls 65 534). Rektors pateicās visu šo daudzo projektu pieteicējiem, jo viņi neapšaubāmi ir cēluši RTU prestižu.

13. Saņemsim zinātniskās darbības bāzes finansējumu – Ls 494 274.

14. Sagatavota atskaite IZM par to RTU akadēmisko personālu, kurš RTU uzskata par savu pamatievēlēšanas vietu attiecīgajā amatā. * Senāts izskatīja, akceptēja RTU Satversmes grozījumus un rekomendēja tos apstiprināšanai RTU Akadēmiskajā sapulcē. * Pamatojoties uz IEF domes 2006. gada 16. janvāra sēdes lēmumu un saskaņā ar 2000. gada 29. maija Senāta sēdes lēmumu Par RTU profesora nosaukuma piešķiršanu,

Senāts nolēma piešķirt RTU profesora nosaukumu IEF profesoriem J. Ķipsnam un A. Krastiņam. * RTU Goda darbinieka nosaukumu Senāts piešķīra BF asistentei V. Teterei. * Senāts nolēma mainīt ikmēneša piemaksu nestrādājošajiem pensionāriem, kura ar 1997. gada 28. aprīļa RTU Senāta lēmumu par RTU Goda darbinieku ikmēneša piemaksām pie pensijas bija noteikta Ls 16 apmērā, uz Ls 32 mēnesī no 2006. gada 1. janvāra, attiecīgi palielinot piemaksas fondu. * Senāts apstiprināja akadēmisko un profesionālo pamatstudiju, augstākā līmeņa un doktora studiju programmu sarakstu – arī to realizācijas veidu un vietu – studentu uzņemšanai RTU 2006. gadā. * Par mācību maksu 2006/2007. m. g. Senāts nolēma: lai radītu priekšnosacījumus kvalitatīvai studiju procesa organizācijai un realizācijai, kā arī balstoties uz kanclera R. Taraškeviča ziņojumu, 2006./2007. m. g. mācību maksa atkarībā no studējošo kategorijas, studiju līmeņa un programmu tematiskās jomas tiek noteikta šāda: 1. Ārvalstu pilsoņiem, kuri vēlas iegūt augstāko izglītību RTU un studē saskaņā ar individuālo līgumu, pilnā mācību maksa ir: - sagatavošanas nodaļā Ls 800; - dienas (pilna laika) studijām: bakalauru, profesionālās, maģistrantu programmās Ls 1930; doktorantu programmās Ls 2500; - neklātienes (nepilna laika) studijām (1/2 no dienas nodaļas mācību maksas): bakalauru, profesionālās un maģistrantu programmās Ls 965; doktorantu programmās Ls 1250. Ārvalstu pilsoņiem, kuri vēlas iegūt izglītību RTU Ārzemju studiju departamentam piesaistītajā programmā Uzņēmējdarbība un vadīšana, gada pilnā mācību maksa ir: - bakalaura, profesionālās, maģistrantu programmās Ls 860; - neklātienes (nepilna laika) studijās bakalaura, profesionālās, programmās Ls 480; neklātienees (nepilna laika) studijās maģistrantu programmās Ls 640.

Latvijas pilsoņiem un pastāvīgiem iedzīvotājiem, kuri vēlas iegūt izglītību svešvalodā RTU Ārzemju studiju departamentam piesaistītajās programmās, gada pilnā mācību maksa ir tāda pati kā ārvalstu pilsoņiem. 2. Latvijas pilsoņiem un pastāvīgiem iedzīvotājiem, kuri vēlas iegūt augstāko izglītību RTU studiju programmās, bet nevar izmantot valsts budžeta finansētās studiju vietas, vai arī vēlas apgūt otru studiju programmu, mācību maksa ir: .. (Tabulu skat. lēmumā. Red.) RTU Daugavpils, Liepājas un Ventspils filiālēs mācību maksa tiek noteikta kā maksa tajā fakultātē, kurai atbilst uzņemamo studentu bakalaura vai profesionālā studiju programma.

Ar studentu, kurš studē par maksu, RTU slēdz līgumu uz visu studiju programmas apgūšanas laiku. Ja pēc gada studijām programmā ir uzrādītas labas un teicamas zināšanas, students konkursa kārtībā var pretendēt uz brīvām budžeta finansētām studiju vietām un tiek atbrīvots no mācību maksas.

3. Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri vēlas iegūt profesionālo izglītību, studējot pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmu specializācijās, kas netiek finansētas no valsts budžeta, mācību maksa ir: - dienas (pilna laika) studijām: Uzņēmējdarbība un vadīšana Ls 600; Apdrošināšana Ls 600; Cilvēku resursu vadīšana Ls 600; Muitas vadīšana un nodokļi Ls 600; - vakara (nepilna laika) studijām: Uzņēmējdarbība un vadīšana Ls 500; Cilvēku resursu vadīšana Ls 500; neklātienes (nepilna laika) studijām: Uzņēmējdarbība un vadīšana Ls 450; Muitas vadīšana un nodokļi Ls 450; Materiālu tehnoloģijas un dizains Ls 470.

4. Mācību maksa Rīgas Biznesa skolā ir: - Uzņēmumu un organizāciju vadīšanas profesionālajā maģistra programmā (IGV0): studentiem no ES - pilna laika Ls 2588; nepilna laika Ls 1532 (ieskaitot Ls 70 par resursu izmantošanu); studentiem ārpus ES pilna laika Ls 5175; nepilna laika Ls 3000 (ieskaitot Ls 271 par resursu izmantošanu). Uzņēmumu un organizāciju vadīšanas profesionālajā maģistra programmā (IGV1), kas tiek realizēta pēc nedēļas nogaļu grafika: studentiem no ES Ls 4113 (ieskaitot Ls 70 par resursu izmantošanu); studentiem ārpus ES Ls 5940 (ieskaitot Ls 271 par resursu izmantošanu).

5. Fakultāšu domes ar savu lēmumu var dot mācību maksas atlaides gan atsevišķiem studentiem, gan arī atsevišķām studentu kategorijām. 6. Vidējās profesionālās izglītības iegūšanai, ja netiek izdalītas valsts budžeta dotācijas, mācību maksa tiek noteikta saskaņā ar kanclera apstiprinātu kalkulāciju. 7. Jebkuru organizētu kursu mācību maksa, ja tie netiek dibināti uz juridisko personu līguma pamata, tiek noteikta saskaņā ar kanclera apstiprinātu kalkulāciju. 8. Mācību maksa nomaksājama mācību gada sākumā līdz 15. septembrim vai divas reizes gadā – līdz 15. septembrim par pirmo pusgadu un līdz 15. februārim par otro pusgadu (nomaksājot pusi no Senāta noteiktā mācību maksas lieluma). Studenti, kuri stājās RTU uz maksas studiju vietām, maksājumu veic līdz ieskaitīšanas pavēles noformēšanai. 9. Studentiem, kuri studē par maksu un studijas nav sākuši vai studējuši dažas nedēļas no semestra sākuma, bet pēc tam pārtraukuši studijas, iemaksātā mācību maksa tiek atmaksāta, ja prasība iesniegta līdz 16. oktobrim vai līdz 16. martam par otro pusgadu. Ja studentam pēc mācību maksas iemaksas piešķir kredītu, iemaksātā summa tiek atmaksāta. 10. Vecāko kursu studentiem, kuri studē par maksu, mācību maksas lielums katrā studiju

6

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

līmenī nemainās visu studiju laiku līdz diploma saņemšanai un atbilst tam lielumam, kuru noteicis Senāts iestāšanās gadā konkrētajam līmenim. Studentiem, kas atjauno studijas, maksa tiek noteikta atbilstoši esošā mācību gada mācību maksai. Dienas, vakara un neklātienes studentiem mācību maksas lielums saglabājas nemainīgs, nepārsniedzot atbilstošai programmai noteikto apgūšanas laiku. Mācību maksa, kas minēta 4. punktā, attiecas uz visiem Rīgas Biznesa skolas studentiem neatkarīgi no iestāšanās laika.

11. Iestāšanās maksa Rīgas Biznesa skolā ir: studentiem no ES Ls 20; studentiem ārpus ES (ieskaitot visas valsts nodevas) Ls 70. 12. Šis lēmums attiecas uz 2006./2007. mācību gadu un stājas spēkā 2006. gada 1. septembrī. * Par nesekmīgo studentu maksājumiem Senāts nolēma: Lai radītu priekšnosacījumus kvalitatīvai studiju procesa organizācijai, nesekmīgiem studentiem par studiju turpināšanu dienas, vakara un neklātienes nodaļās ir jāmaksā. 1. Ja students nav nokārtojis eksāmenus un ieskaites atbilstoši studiju individuālajam plānam sesijā un atvēlētajā papildlaikā (10 kalendāra dienas pēc ziemas sesijas un līdz 10. septembrim pēc pavasara sesijas), tad students ir nesekmīgs. Students var turpināt studijas, kompensējot ar maksu izdevumus par individuālajā plānā iekļauto mācību priekšmetu papildu apgūšanu. Studentu atbrīvo no maksas, ja parāda lielums nepārsniedz 1 priekšmetu vai studiju plānā paredzēto 1 priekšmeta daļu, turklāt parādam jābūt nokārtotam līdz nākamai sesijai. 2. Visi nesekmīgie studenti par katra individuālā plānā iekļautā mācību priekšmeta papildu apgūšanu maksā pēc šāda izcenojuma: - dienas (pilna laika), vakara (nepilna laika) un neklātienes (nepilna laika) studijās: bakalaura, profesionālās un maģistra programmās – Ls 21.

3. Laikus neaizstāvēta vai atkārtota kvalifikācijas darba, bakalaura darba, inženierprojekta, diplomprojekta, maģistra darba u.c. aizstāvēšanas maksa ir: kvalifikācijas darbam – Ls 35; - bakalaura darbam, bakalaura darbam (ar projekta daļu) – Ls 54; - inženierprojektam, diplomprojektam, maģistra darbam, maģistra darbam (ar projekta daļu) – Ls 86. 4. Maksas lielums par studiju plānā paredzētajā laikā nenokārtotu eksāmenu vai atkārtoti kārtotu eksāmenu, ja iepriekšējā kārtošanas reizē saņemts novērtējums ļoti ļoti vāji (1), vai, izmantojot tiesības pārlikt eksāmenu ar mērķi uzlabot sekmības rādītājus, ir: - ja eksāmens tiek kārtots pasniedzēja noteiktā datumā – Ls 9; - ja eksāmens tiek kārtots ārpus pasniedzēja noteiktā laika – Ls 32; ja jebkurš parāds tiek kārtots semestra 15., 16. nedēļā – Ls 32. Par ieskaites atkārtotu kārtošanu pēc sesijas maksas lielums ir Ls 5. RTU absolventiem, kuri ir pārlikuši eksāmenus savas sekmības rādītāju uzlabošanai, papildu sertifikāta izgatavošanas maksas lielums noteikts Ls 6.

5. Studentiem, kuri pāriet no viena mācību veida uz citu vai no vienas studiju programmas uz citu, ir jāapmaksā pārejas dēļ radušos papildu un neapgūto mācību priekšmetu studijas atbilstoši to kredītpunktiem. Maksas lielums par 1 kredītpunktu ir atbilstošs RTU Senāta apstiprinātai maksai 2006./2007. m. g. studiju programmām pa studiju līmeņiem un studiju veidiem (dienas, vakara, neklātienes). 6. Studenti, kuri pārtrauc studijas vēlāk par 16. oktobri vai 16. martu, tiek uzskatīti kā studējuši pilnu semestri un izmantojuši konkrētā semestra finansējumu. 7. Studentu pierakstīšanās uz izvēles mācību priekšmetiem nākamajam mācību gadam notiek no 01.04. līdz 01.06. konkrētajā mācību gadā, bet 1. kursa maģistra un 2. līmeņa profesionālās programmās no 15.08 līdz 15.09. Pēc šā termiņa pārreģistrēšanās iespējama tikai par samaksu: - ja pārreģistrācija notiek no 01.09. līdz 22.09. un no 25.01. līdz 16.02., katra papildinājuma, maiņas vai atsaukuma apmaksas lielums ir Ls 16; - ja pārreģistrācija notiek no 23.09. līdz 16.10. un no 17.02. līdz 16.03., katra papildinājuma, maiņas vai atsaukuma apmaksas lielums ir Ls 27; - pēc minētajiem datumiem mācību priekšmetu pārreģistrēšana nav atļauta. 8. Šis lēmums attiecas uz 2006./2007. mācību gadu un stājas spēkā 2006. gada 1. septembrī. * Par SIA RTU-BT1 kapitāla daļu iegādi Senāts nolēma: SIA RTU – BT1 kā RTU kopuzņēmums tika nodibināts 1996. gada 26. oktobrī, lai pabeigtu RTU Ķīpsalas sporta manēžas celtniecību un pēc tam to apsaimniekotu. Šīs darbības rezultātā Sporta manēža tika pārveidota par RTU Starptautisko izstāžu, kultūras un sporta centru, kas sekmīgi darbojas.

2005. gada 1. decembrī SIA RTU – BT1 dalībniece Angelīna Astapčika paziņoja par vēlmi pārdot viņai piederošās 648 šīs sabiedrības kapitāla daļas. RTU kā šīs sabiedrības dalībniecei ir pirmpirkuma tiesības, un, veicot šādu pirkumu, RTU būtu iespēja palielināt savu pašreizējo kapitāla daļu – 19,61%. Vienlaikus tiktu palielināta arī RTU daļa sabiedrībai piederošajā nekustamajā īpašumā.

Noklausoties kanclera R. Taraškeviča ziņojumu, Senāts nolēma: 1. Iegādāties RTU īpašumā SIA RTU – BT1 192 kapitāla daļas, bet, ja iespējams, arī lielāku kapitāla daļu skaitu. 2. Pilnvarot RTU kancleru R. Taraškeviču slēgt līgumu ar Angelīnu Astapčiku, personas kods 121071-10620, par viņai piederošo kapitāla daļu iegādi. * Par RTU darbinieku apdrošināšanas polisēm Senāts nolēma: 1. Apdrošināt veselību RTU darbiniekiem, kuru darba stāžs RTU ir 10 gadi un vairāk, iegādājoties polises, kurās iekļautas A1, A3, B1, C1 un G1 programmas. Augstāko līmeņu polises darbinieks var iegādāties tikai par saviem personiskajiem līdzekļiem. 2. Slēgt līgumu ar apdrošināšanas iestādēm centralizēti, izmantojot šim mērķim RTU pašu ieņēmumus, samazinot struktūrvienību pārējo līdzekļu summu par lielumu, kas

2006. gada 9. februāris

atbilst struktūrvienībās apdrošināto darbinieku polišu izmaksām. 3. Apdrošināmo darbinieku sarakstus, saskaņojot ar struktūrvienību vadītājiem, veido Juridisko lietu un pārvaldes dienests, kā arī sagatavo apdrošināšanas noteikumus konkursa izsludināšanai. 4. Līgumu par RTU darbinieku veselības apdrošināšanu ar konkursa kārtībā uzvarējušo apdrošināšanas firmu slēdz kanclers R. Taraškevičs. * Pamatojoties uz LR MK noteikumiem Nr. 1001 par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtību un kritērijiem, kā arī balsoties uz LZP 25.01.2006. ekspertu tiesību apstiprinājumu, Senāts nolēma apstiprināt šādas 17 promocijas padomes un to personālsastāvus ar pilnvaru laiku līdz 30.01.2012.: 1. Ķīmijas nozarē – RTU P - 01; 2. Ķīmijas inženierzinātnes nozarē – RTU P - 02; 3. Materiālzinātnes nozarē - RTU P - 11 un RTU P - 18; 4. Būvzinātnes nozarē – RTU P - 06 un RTU P - 12; 5. Arhitektūras nozarē – RTU P - 10; 6. Mehānikas un mašīnzinātnes nozarē – RTU P - 03, RTU P - 04, RTU P - 15, RTU P - 16; 7. Transporta un satiksmes nozarē – RTU P - 17; 8. Enerģētikas nozarē – RTU P - 05; 9. Elektrotehnikas nozarē – RTU P - 14; 10. Elektronikas un telekomunikācijas nozarē – RTU P - 08; 11. IT nozarē – RTU P - 07; 12. Ekonomikas nozarē – RTU P - 09. * Senāts apstiprināja RTU Zinātnes padomes nolikumu.

Zinātnes padomes statuss.

Zinātnes padome ir zinātniskās darbības konsultatīva un koordinējoša RTU pārvaldes institūcija, kas darbojas RTU zinātņu prorektora vadībā. Padome var iesniegt priekšlikumus un lēmumu projektus izskatīšanai RTU Senātā. Padomes sastāvā ietilpst dekānu vietnieki zinātniskajā darbā, promocijas padomju priekšsēdētāji, zinātņu prorektors, zinātņu prorektora vietnieks. Padomes locekļa tiesības ir rektoram, mācību prorektoram, kancleram un Senāta priekšsēdētājam. Padomes sēdes ir atklātas. * Senāta Studiju programmu komisijas priekšsēdētājs asoc. prof. J. Smirnovs ziņoja par komisijā iesniegto pašnovērtējuma ziņojumu recenzēšanas rezultātiem. Pozitīvu vērtējumu saņēmuši pašnovērtējuma ziņojumi šādām 2004./2005. m. g. realizētajām programmām: 1) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju programmām Telekomunikācijas (recenz. prof. J. Ķipsna); 2) 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmai Tekstila un apģērbu tehnoloģija (recenz. prof. J. Saulītis); 3) bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmām Materiālu tehnoloģija un dizains (recenz. prof. J. Saulītis). * Par studentu zināšanu pārbaudi, sākot jauna priekšmeta apguvi, Senāts nolēma: ņemot vērā 2001. gada 16. oktobra MK noteikumu Nr. 442. Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumi 47. pantu (par ikgadējo pašnovērtēšanas ziņojumu), apstiprināt sākumpārbaudes principus. 1. Sākumpārbaudes mērķis: novērtēt studentu zināšanas efektīvai attiecīgā priekšmeta apgūšanai; piemērot priekšmeta pasniegšanu studentu zināšanu līmenim, saskaņot iepriekš apgūstamajos priekšmetos gūtās zināšanas ar jaunā docējamā priekšmeta sākšanas prasībām. 2. Studentu zināšanu sākumpārbaudi veidot pēc šādiem principiem: a) studiju programmas direktors nosaka priekšmetus, kuros veicama sākumpārbaude; b) sākumpārbaudi organizē pasniedzējs, kas ir atbildīgs par priekšmetu; c) sākumpārbaude notiek pirmajās priekšmetam paredzētājās nodarbībās; d) sākumpārbaude notiek testa veidā. Tests nav personificēts (ir anonīms); e) jautājumus testam sagatavo saskaņā ar priekšmeta prasībām, iekļaujot jautājumus no tiem iepriekš apgūstamajiem priekšmetiem, kas ir norādīti priekšmeta aprakstā; f) testa rezultātus vērtē pēc RTU atzīmju sistēmas kopumā studentu grupai, kas apgūs attiecīgo priekšmetu; g) par testu rezultātiem tiek informēts studiju programmas direktors; h) studiju programmas direktors ar sākumpārbaudes rezultātiem iepazīstina iepriekš apgūstamā priekšmeta atbildīgo pasniedzēju un iekļauj tos pašnovērtējuma ziņojumā. * Par izmaiņām RTU filiālēs īstenojamo studiju programmu sarakstos Senāts nolēma: pamatojoties uz RTU filiāļu lēmumiem par studiju programmu īstenošanas izbeigšanu, izslēgt no filiālēs īstenojamo studiju programmu saraksta: 1. RTU Daugavpils filiālē: bakalaura akadēmisko studiju programmu Tekstila un apģērbu tehnoloģija; bakalaura akadēmisko studiju programmu Ražošanas tehnoloģija. 2. RTU Liepājas filiālē: 2. līmeņa profesionālo studiju programmu Ekonomika; 2. līmeņa profesionālo studiju programmu Ražošanas tehnoloģija. * Par studiju programmu slēgšanu Senāts nolēma: pamatojoties uz fakultāšu lēmumiem par īstenošanas pārtraukšanu, slēgt šādas RTU Senātā apstiprinātas studiju programmas: - 1. līmeņa profesionālo studiju (koledžas) programmu Telekomunikācijas – EKC2; - 1. līmeņa profesionālo studiju (koledžas) programmas Uzņēmējdarbība un vadīšana specializēšanās virzienu programmas IKU2, IKU4, IKU5, IKU6, IKU9; - 2. līmeņa profesionālo studiju programmas Transports: MIT0, MVT0 un specializēšanās virzienu programmas MIT1, MIT2, MIT4, MIT8; MVT1, MVT2, MVT8; - 2. līmeņa profesionālo studiju programmas Ekonomika – IEE0 un specializēšanās virzienu programmas IEE2, IEE4, IEE6, IEE8; IQE4, IQE5. * Apstiprināja bakalaura profesionālo studiju programmu Gaisa kuģu vadīšana. * Par kvalifikācijas piešķiršanu maģistra profesionālo studiju programmā Visaptverošā kvalitātes vadība Senāts nolēma: maģistra profesionālo studiju programmā Visaptverošā kvalitātes vadība personām, kuras studijas sākušas ar akadēmisko pamatizglītību, vienlaikus ar programmā nosauktā maģistra grāda iegūšanu paredzēt kvalitātes vadības sistēmu speciālista kvalifikācijas iegūšanu.

2006. gada 9. februāris

Dekānu runas

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

7

26. janvāra sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts atzinīgi novērtēja 23. janvārī notikušās RTU studentu 1. Ziemas sporta spēles un pateicās to organizētājiem par iniciatīvu.

Rektors pateicās TMF dekānam Ē. Geriņam par sarūpētajām caurlaidēm automašīnu stāvēšanai pie ēkas Kaļķu ielā 1.

Rektors informēja: * Rektors saņēmis pētījuma rezultātus par augstskolu absolventiem bezdarbniekiem. Kopējais RTU absolventu bezdarbnieku skaits 2004. gada 1. oktobrī bija 44, bet 2005. gada 1. oktobrī – 34. Šajā skaitā ietilpst arī koledžas, neklātienes un vakara studijas beigušie. Ziņas nodos Mācību prorektora dienestam, lai sīkāk izpētītu, kā bezdarbnieki sadalās pa nozarēm. * Administrāciju neapmierina zinātnisko rakstu izdošana bez saskaņošanas ar Zinātņu prorektora dienestu, kas nepieciešama, lai izdevumu iekļautu attiecīgajā RTU Zinātnisko rakstu sērijā. Dekānus lūdza par to informēt fakultāšu darbiniekus, lai nepieļautu IEF un BF Ģeomātikas katedras piemēru atkārtošanos. * Rektors nodeva BF dekānam J. Smirnovam no Latvijas vēstniecības Čehijā saņemtos materiālus par Brno Tehnisko universitāti, kura aicina mūsu bakalaurus studēt tur būvniecību maģistru programmā angļu valodā.

1. RTU – pirmā universitāte Latvijā, kas reģistrēta kā zinātniska organizācija.

Rektors pateicās Zinātņu prorektora dienestam un Personālvadības un lietvedības daļas vadītājai H. Šteinertei par apjomīgās informācijas apkopošanu un dokumentu sagatavošanu reģistrācijai.

Rektors informēja, ka LZP par ekspertiem apstiprināti visu līdzšinējo RTU promociju padomju locekļi, un tagad promociju padomju sastāvu var apstiprināt Senātā. Zinātņu prorektors profesors L. Ribickis atgādināja, ka zinātnisko organizāciju reģistrā būtu ieteicams reģistrēties arī institūtiem.

2. Parakstīts IZM un RTU 2006. gada līgums.

(Sīkāku informāciju skaitļos skat. Rektors informē Senāta sēdē. Red.) Dekāni saņēma studiju vietu un absolventu skaita sadalījumu pa fakultātēm un programmām. Sadalījumu pa programmām iespējams nedaudz pārdalīt tikai atbilstošās zinātņu nozares robežās.

3. Dekānu padomes izbraukuma sesija seminārs Sabiedriskās attiecības augstskolā notiks 3. februārī Mežotnes pilī. Informācijas centra vadītāja J. Jurēvica paskaidroja semināra mērķus un lūdza precizēt dalību un transporta veidu līdz 31. janvārim.

4. Par RTU akadēmiskā personāla locekļu apstiprinājumu, ka RTU ir viņu pamatievēlēšanas vieta. (I. Knēts) Apstiprinājumu iesniegšanas termiņš ir 27. janvāris, tāpēc dekāni ziņoja rektoram par līdz šim izdarīto.

5. Par sankciju, kas vērstas pret parādniekiem, algoritmu. (E. Beķeris) Mācību prorektors E. Beķeris informēja – lai gan algoritms ir visiem zināms, tā lietošanas gaitā fakultātēs atklājies, ka to interpretē dažādi un dažkārt nepilda.

Prorektors, piekrītot lietotāju teiktajam, ka sankciju apraksts ir garš un neskaidrs, ir to rediģējis. Dekāniem jāinformē studenti par šo algoritma shēmu un jāgādā, lai noteikumus pildītu.

Prorektors lūdza atgādināt programmu direktoriem – ja programmu izmanto arī filiālēs, tad, kārtojot licences un akreditācijas dokumentāciju, ir noteikti jānorāda uz programmas īstenošanu filiālēs.

6. Par RTU līgumu ar studējošiem sakārtošanas gaitu. (J. Priede) Studiju daļas vadītāja J. Priede informēja, ka līgums saskaņots ar juristi un 30. janvārī būs izstrādāta veidlapa papildu līgumam, kurš ar 1. kursa studentiem jānoslēdz līdz 1. martam. Vēlāk jauno līguma veidlapas iestrādās studentu lietvedības datu bāzē, bet akreditācijas dati būs jāievada atsevišķi. J. Priede lūdza atgādināt lietvežiem fakultātēs, kurās uzņemšana ir janvārī, ka līgumi noteikti jāslēdz atbilstoši jaunajai veidlapai.

7. MK noteikumu Studējošā personas lietas noformēšanas kārtība izpilde. (J. Priede) Rīkojums par noformēšanas kārtību izdots 30. novembrī, apstiprināta instrukcija par dokumentu glabāšanas kārtību un rīkojumi nosūtīti lietvežiem. Pēc noteikumiem 1. kursa studentu dokumenti bija pilnībā jāsakārto līdz 2005. gada 31. decembrim.

J. Priede lūdza dekānus pārbaudīt, vai tas ir izdarīts. Vecāko kursu dokumentācijas

sakārtošanas termiņš ir 2006. gada 1. marts, lai varētu paspēt arī tie lietveži, kuru fakultātes studentu skaits sniedzas tūkstotī. 20 dienu laikā pēc semestra beigām ir jāizdrukā dati par pēdējo sesiju.

J. Priede lūdza atgādināt, ka Studiju daļā var saņemt jaunās diploma pielikumu veidlapas. Bakalauriem un koledžu absolventiem diplomus šogad izsniegs vēl vecā parauga vākos, bet maģistriem būs jauni A4 formātā. Ir domāts par izcilnieku atzīmēšanu, izdodot viņiem diplomus atšķirīgas krāsas vākos. Vairākkārt nācies atgādināt, ka, piešķirot grādu, students ir jāatskaita. Tagad ir sakārtota programma, un grāda piešķiršana notiks vienlaikus ar studenta atskaitīšanu.

Rektors ieteica Mācību prorektora dienestam pārdomāt organizatoriskos priekšlikumus par studentu lietvedību.

8. ES finansēto remontdarbu gaita. (A. Rubenis) Rektora vietnieks saimnieciskajā darbā A. Rubenis pateicās dekāniem, ka ir saskaņoti remontu un remontējamo telpu saraksti, lai varētu gatavot iepirkuma procedūru. 27. janvārī būs pieņemšana firmas Mūsu māja remontētajām auditorijām.

Turpinās tualešu remonti un auditoriju remonti Meža ielā. Sākta vēdināšanas projekta īstenošana, bet ar to ir kavēšanās DITF. Ir solīts, ka būs saņemti ETF un BF auditorijām vajadzīgie krēsli.

9. ES finansēto zinātniskās aparatūras iepirkumu gaita. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors profesors L. Ribickis informēja, ka vēl tiek kārtota 2005. gada iepirkumu dokumentācija ETF un DITF. 2006. gada iepirkumiem MLĶF un BF izveidota darba grupa, ko vada M. Dzenis. Summas ir lielas, bet ir cerība, ka konkurss iepirkumiem tiks izsludināts laikus.

Rektors piebilda, ka saņemti aizrādījumi no Ekonomikas policijas par vienota reģistra trūkumu iepriekšējiem ES finansētajiem pirkumiem, par konkrētas adreses nenorādīšanu, kur aparatūra atradīsies, un to, ka nav laikus apstiprināti par iepirkumiem materiāli atbildīgie. Rektors izteica cerību, ka IZM turpinās zinātnisko projektu finansēšanu izglītības un zinātnes attīstībai arī laikā no 2007. līdz 2010. gadam.

Zinātņu prorektors lūdza dekānus padomāt un apspriest fakultātēs nepieciešamos iepirkumus un darbus.

10. Par IZM papildu finansējumu zinātniskiem pētījumiem: IZM – RTU projektu nolikums un konkurss. (L. Ribickis) Šie līdzekļi zinātniskajiem pētījumiem nav saistīti ar LZP finansējumu. Par to apjomu un sadalījumu 27. janvārī apspriedīsies ar zinātņu prodekāniem. Februārī vai martā apstiprinās nolikumu gan RTU, gan IZM – RTU zinātnisko projektu konkursiem.

Zinātņu prorektors pateicās zinātniekiem, kuri 12. janvārī piedalījās projektu prezentācijas pasākumā (no 14 projektiem piedalījās 13 to vadītāji). Pasākums bija interesants, un vajadzētu uz šādiem pasākumiem uzaicināt vairāk industrijas pārstāvju, lai viņi iepazītu RTU zinātnisko piedāvājumu.

Rektors papildināja, ka zinātnes budžets augstskolām šogad izcīnīts ar lielām grūtībām.

Zinātņu prorektors informēja, ka ir sagatavots Zinātnes padomes nolikuma projekts, kuras sastāvā plānoti zinātņu prodekāni un promociju padomju priekšsēdētāji.

Visas šīs padomes sēdes būs atklātas.

11. Par Informācijas tehnoloģijas daļas izveidi RTU Rektorāta sastāvā.

(R.Taraškevičs) Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka DITF studenti profesores M. Kirikovas vadībā veikuši pētījumu par IT sistēmu RTU. Viens no pētījuma rezultātiem ir secinājums, ka nav centralizēta dienesta, kas izstrādātu kopējo IT ideoloģiju un attīstību.

Ir priekšlikums izveidot IT daļu jeb dienestu rektorāta sastāvā, kam būtu pakļautas visas līdzšinējās ar informātiku saistītās struktūrvienības, tostarp Iekšējo sakaru tīkla apkalpošanas dienests. Daļas veidošanas finansējumu varētu veikt no Senātā apstiprinātajiem 2,5%. Kanclers paredz, ka sākumam ar Ls 200 000 gadā vajadzētu pietikt. Uz Senāta februāra sēdi sagatavos attiecīgu lēmumprojektu, ko 13. februārī apspriedīs arī Senāta Finanšu komisijā.

Rektors papildināja, ka priekšlikums – veidot IT daļu – guvis arī Rektora padomes piekrišanu, jo Pārvaldes laboratorija vien ar visiem uzdevumiem vairs netiek galā.

Būtiskākais ir atrast atbilstošu vadītāju prorektoru līmenī, kuram jāizstrādā sava vīzija par daļas uzdevumiem.

12. Par Senāta janvāra sēdē izskatāmajiem jautājumiem. (M. Knite)

* Apstiprināja izmaiņas maģistra profesionālo studiju programmā Ekonomika. * Par papildinājumu nepilna laika formā īstenojamo studiju programmu sarakstā Senāts nolēma: apstiprināt īstenošanai nepilna laika (neklātienes) formā: 1. IEF Tālākizglītības nodaļai (šifrs 18067) maģistra profesionālo studiju programmu Ekonomika; 2. IEF Ražošanas un uzņēmējdarbības institūta Starptautisko programmu nodaļai (šifrs 18161) maģistra profesionālo studiju programmu Inovācijas un uzņēmējdarbība; 3. Neklātienes un vakara studiju departamentam (šifrs 02063) bakalaura profesionālo studiju programmu Uzņēmējdarbības loģistika.

* Par izmaiņām kvalifikācijas nosaukumā Senāts nolēma: pirmā līmeņa profesionālo studiju (koledžas) programmā Uzņēmējdarbība un vadīšana specializēšanās virzienā Uzņēmējdarbības loģistika un transporta ekonomika iegūstamo kvalifikāciju mainīt no uzņēmējdarbības vadītājs uz loģistikas speciālists. * Par profesionālās kvalifikācijas nosaukuma maiņu studiju programmā Materiālu tehnoloģija un dizains Senāts nolēma: bakalaura profesionālo studiju programmā Materiālu tehnoloģija un dizains iegūstamās profesionālās kvalifikācijas nosaukumu mainīt no tehnologa dizainera kvalifikācija uz produkta dizainera kvalifikācija.

M. E.

8

INFORMĀCIJA

In memoriam

Gunārs Šmits (1928.05.21.–2006.01.25) Gunārs Šmits šajā pasaulē ienāca pirms 77 gadiem. 1951. gadā beidzis Latvijas Valsts universitāti, iegūstot tiltu un tuneļu būves inženiera specialitāti.

1952. gadā pēc Valsts sadales komisijas lēmuma sācis strādāt PSRS galējos ziemeļos par vecāko būvdarbu vadītāju dzelzceļa tiltu būvniecībā.

1955. gadā G. Šmits tika komandēts darbā uz Vissavienības tiltu būves trestu Moststroj-5 Rīgā. Šeit viņš sākumā strādāja par ražošanas daļas, vēlāk projektu grupas vecāko inženieri, bet 1960. gadā viņu iecēla par Tiltu būves vienības 3/40 galveno inženieri. Šajā laikā viņa vadībā uzbūvēti pilsētas tilti pār Tirdzniecības kanālu Liepājā un Ventu Ventspilī, kā arī autoceļa tilts pār Lielupi pie Kalnciema un pārvads pār dzelzceļu Šauļos.

Ventspils tilta būvniecībā pirmo reizi Latvijā tika ieviestas spriegbetona sijas, kas izgatavotas pēc stendu tehnoloģijas.

Arī upes balstu būvē Ventspils tiltam G. Šmits ierosināja un ieviesa pilnīgi jaunu tehnoloģiju augsto režģogu betonēšanai, izmantojot peldošas dobās dzelzsbetona

Seminārs RTU – Vizuālās prezentācijas tehnika un tās praktiskie demonstrējumi 2006. gada 22. februārī plkst. 11 Kaļķu ielā 1, II stāvā, 219. telpā.

Semināra organizatori: SIA Biroteh – Uldis Jaudzems (tālr. 7808788) un RTU Iekšējo sakaru tīkls – Juris Eizentāls (tālr. 9499) Dalībnieki: Mācībspēki un darbinieki, kas ir saistīti ar: * vizuālās prezentācijas tehnikas attīstības politiku RTU; * tehnikas iegādi, uzstādīšanu vai uzturēšanu; * iekārtu lietotāji ar padziļinātu interesi par tās funkcionalitāti un sniegtajām iespējām.

Pasākuma norise: * prezentācija un seminārs par vizuālās prezentācijas tehniku, 40 min (laiks atkarīgs no vēlamo tematu apjoma un dziļuma);

Dekānu runas Senāta priekšsēdētājs profesors M. Knite informēja par jaunpienākušajiem Senāta lēmumprojektiem. RTU Satversmes grozījumu apspriešana arī ir jāveic, jo februārī notiks Akadēmiskās sapulces sēde, kurā apstiprinās Satversmes grozījumus.

13. Ārzemju studentu departamenta vadītāja I. Tipāna atskaite par 2005. gada darbu. Ārzemju studentu departamenta vadītājs I. Tipāns atzīst, ka, saglabājoties Augstskolu likuma pretrunīgai interpretācijai vienlaikus ar valsts augstskolu pastāvošo praksi organizēt apmācību arī svešvalodās, kā arī no 2003. gada ieviestajiem konsulārajiem ierobežojumiem, ārzemju studentu apmācība tiek būtiski traucēta. IZM joprojām nav novērtējusi rezultātus, ko Latvijai dod darbs ārzemju studentu apmācībā. Augstskolu likuma grozījumos šis jautājums arī nav ietverts, tāpēc ĀSD vadība iesniegusi ierosinājumus likuma labojumiem, sarakstījusies un tikusies ar Saeimas deputātiem.

2004./2005. m. g. Ārzemju studentu departamentam piesaistītajās programmās studēja 78 studenti no 25 valstīm un 105 no Latvijas. Viskuplākais studentu skaits – 14 – ir no Libānas. Kopējā skaitā iekļauti 8 ES apmaiņas programmu studenti no Eiropas valstīm. Studijas absolvēja 23 studenti. Atskaitīti: par nesekmību – 4, pēc paša vēlēšanās – 7.

2005. gadā 32% no kopējā ĀSD maksājumu apjoma veidoja attīstīto rietumvalstu pilsoņu maksājumi, ievērojot arī NVS valstu studentu maksājumus – 39% no

2006. gada 9. februāris

režģoga kastes. Šī ekonomiskā tiltu balstu pamatu būves tehnoloģija vēlāk tika publicēta un profesionāli izvērtēta Vissavienības mācību un tehniskajā literatūrā.

1962. gadā G. Šmits sāka strādāt Rīgas Politehniskajā institūtā docenta amatā.

1964. gadā Vissavienības augstākā atestācijas komisija piešķīra viņam docenta zinātnisko nosaukumu. No 1965. līdz 1975. gadam viņu ievēlēja par Ceļu un tiltu katedras vadītāju, bet no 1967. līdz 1968. gadam arī par Celtniecības fakultātes dekānu. Šajā laikā viņa vadītās katedras kolektīvs veica nopietnu darbu ne tikai nākamo ceļu un tiltu inženieru sagatavošanā, bet lielu vērību veltīja arī zinātniski tehniskai palīdzībai tiltu būvētājiem. Viņa tiešā vadībā veiktas vairāk nekā 300 speciālās tiltu būvju pārbaudes vai apsekošanas, kuru laikā izstrādāti priekšlikumi tiltu darbmūža

pagarināšanai un konstrukciju kvalitātes uzlabošanai.

Par tiltu konstrukciju faktiskā darba pētījumiem publicēti vairāk nekā 30 zinātniski raksti. Uzrakstīta un 1972. gadā izdota mācību grāmata augstskolas studentiem Tiltu būvniecība.

G. Šmits bija līdzautors Krievu-latviešu politehniskajai vārdnīcai, izdotai 1977. gadā.

Kopš 1991. gada G. Šmits aktīvi strādāja arī SIA Inženierbūve par direktora vietnieku, turpinot tiltu speciālās pārbaudes un izstrādājot to rekonstrukcijas projektus, tostarp tiltam pār Gauju (uz ceļa Rīga–Igaunijas robeža), pār Maltu (Jēkabpils–Rēzekne), pār Svēti (Rīga–Ventspils) u. c.

Docentu Šmitu vienmēr atcerēsimies kā darbīgu, atbildīgu un dzīvespriecīgu pedagogu un kolēģi.

Profesors Ainārs Paeglītis

* praktiskās demonstrācijas, jautājumi un atbildes, ~ 20 min; * kafijas galds (nodrošina SIA Biroteh), jautājumi un atbildes, ~ 20 min.

Iespējamie semināra un prezentācijas temati * Prezentācijas tehnikas izvietojums dažādu konfigurāciju telpās. Optimālā ekrāna izmēra un projektora jaudas noteikšana. Apkārtējo apstākļu (apgaismes lampas, saules gaisma, nepiemērota telpas konfigurācija u. c.) negatīvās ietekmes samazināšana. Citu iespējamo prezentācijas tehnoloģiju plusi un mīnusi (piemēram, plazmas displeji). * Projektoru izvēles kritēriji. Izšķirtspēja un tās nozīme prezentācijā, augstas izšķirtspējas projektori (1400x1050 punkti). Signālu pieslēgumi. Optiskie raksturlielumi. Neatkarīgas dzesēšanas iespējas. DLP vai LCD tehnoloģija. * Tehnikas stacionāra instalācija. Audio aprīkojums. Vadu izvietojums un signālu komutācija. Kvalitatīva signāla pārraide lielākos attālumos. Tehnikas attālināta kontrole un monitorings. Aizmugurējās projekcijas risinājumi un to priekšrocības. * Prezentācijas līdzekļi. Dokumentu kameras, interaktīvās tāfeles, universālie lāzerrādītāji un bezvadu vadība. * Bezvadu attēla pārraide, izmantojot 802.11b/g standartu. Praktiskais izmantojums, risinājuma plusi un mīnusi. * Projekcijas tehnikas droša ekspluatācija. Mehāniskie un elektroniskie risinājumi, lai izvairītos no nozagšanas un vandālisma. Labā lietošanas prakse, lai paildzinātu projektora un tā daļu darba mūžu, nepieciešamie profilaktiskie darbi. * Īss pārskats par jaunajiem Canon daudzfunkciju faksa aparātiem un kopētājiem.

Minēto tematu apjoms var tikt mainīts, tos pieskaņojot semināra dalībnieku interesēm.

maksājumu kopapjoma. Sākta plaša informēšanas akcija, aicinot uz sadarbību ASV augstskolas. Ir nodibināti kontakti ar Kazahstānas un Ķīnas TR izglītības ministrijām par šo valstu studentu piesaisti RTU. Ir pamats domāt, ka, Latvijai pievienojoties Šengenas līgumam, RTU palielināsies ārzemju studentu skaits no Āzijas valstīm. ĀSD problēmas: dažās fakultātēs nav koncepcijas, kā sekmīgi strādāt ar mazu studentu skaitu; neapmierina dažu pasniedzēju svešvalodas zināšanas un attieksme pret ārzemju studentiem; vāja ir interneta mājas lapas kvalitāte angļu valodā; pasliktinājusies ārzemju studentu drošība.

M. E. Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa. Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

2006. gada 9. februāris

9

INFORMĀCIJA

Hallo, jūsu tālrunis spēj daudz vairāk!

RTU Iekšējo sakaru tīkla apkalpošanas dienests atgādina – fiksētajiem (galda) tālruņiem, kurus ikdienā lieto RTU darbinieki, ir daudz tādu funkciju, kas varētu ievērojami atvieglot ikdienas darba pienākumu veikšanu, ja vien šīs funkcijas tiktu pilnīgāk izmantotas.

Lietojot tālruni ikdienā, mēs bieži nepamanām, ka tas nemaz nav vienkāršāks par datoru un tam ir tik daudz funkciju.

RTU Iekšējo sakaru tīkla tālruņi nodrošina to lietotājiem maksimāli ērtu un daudzveidīgu lietošanu, tāpēc ir vērts apzināt tālruņa aparāta iespējas un funkcijas.

Ikdienā RTU darbiniekiem ir pieejami gan analogie, gan ciparu galda tālruņi.

Ciparu tālrunim ir daudz tādu funkciju, kas analogajā nav pieejamas. Atšķirībā no analogā ciparu tālruņa displejā, atskanot zvanam, lietotājs var redzēt zvanītāja tālruņa numuru.

Gan analogajam, gan ciparu tālrunim, sarunas laikā, nospiežot taustiņu, kas apzīmē skaņas izslēgšanu, iespējams izslēgt mikrofonu, un persona, ar kuru notiek

saruna, neko nedzird.

Abu veidu tālruņiem, nospiežot taustiņu, kas apzīmē skaņu, iespējams izmantot handsfree režīmu, kad sarunu var dzirdēt pa skaļruni un var sarunāties, neturot rokās klausuli.

Gan analogajam, gan ciparu tālrunim iespējams aktivizēt arī zvana pārtveršanas funkciju. Ja kabinetā ir vairāki tālruņi ar dažādiem numuriem, situācijā, kad zvana kolēģa tālrunis un viņš nevar atbildēt, jūs varat pārtvert zvanu un, nospiežot ciparu «5», atbildēt uz šo zvanu no sava tālruņa.

Tāpat iespējams arī automātisks atzvans. Ja jūs zvanāt uz numuru, kas ilgstoši ir aizņemts vai arī ilgstoši neatbild, jānospiež cipars «6» un jānoliek klausule.

Kad zvanītais numurs atbrīvosies vai kāds no tā zvanīs, automātiski notiks savienojums. Savā tālrunī saņemsiet signālu, un jums jāpaceļ klausule. Tajā brīdī arī adresāts saņems signālu, un, kad viņš pacels klausuli, varēsiet runāt.

Iespējams izmantot arī balss pastu vai (tikai ciparu telefonam) ienākošo zvanu pāradresāciju uz citu numuru un vairāku

Mīlestības svētki

Mēs visi ziemas spelgonī ilgojamies pēc siltuma un mīlestības. RTU Studentu parlaments un Rīgas Stradiņa universitātes Studentu pašpārvalde sola piepildīt mūsu ilgas Valentīndienā – 14. februārī Mīlestības svētkos.

Siltums noteikti būs! Un arī mīlestība virmos gaisā, tāpēc aizmirstiet par ilgo vārtīšanos gultā zem siltiem deķiem! Mostieties, celieties un nāciet uz lekcijām jau plkst. 9 no rīta! Lai radītu Valentīndienas noskaņojumu, RTU un RSU SP būs noorganizējis rīta rosmi, dažādas atrakcijas, spēles un, protams, arī balvas.

Vakarā visi aicināti ņemt līdzi savu otro pusīti vai draugus un doties uz Līvu akvaparku!

Bezmaksas autobusi no Kaļķu ielas un Ķīpsalas dienesta viesnīcas uz Jūrmalu aties plkst. 21 un brauks gar RSU dienesta viesnīcām.

Mīlestības svētki Līvu akvaparkā sāksies plkst. 22. Varēs iemēģināt atrakcijas – šļūkšanu pa caurulēm, peldēšanos baseinos un karsēšanos pirtīs.

Pasākumā dejos meitenes no Kaprīzes, dziedās puiši no Kubuss, spēlēs DJ, būs arī atrakcijas un balvas. Varēs baudīt divus Mīlestības kokteiļus par viena cenu (Ls 3,50!!!).

Par nokļūšanu mājās nav jāuztraucas. No Līvu akvaparka uz Rīgu (Kaļķu ielu) ik stundu (plkst. 23, 24, 1 un 2) kursēs bezmaksas autobuss. Pēc pasākuma, plkst. 2, autobuss svinētājus aizvedīs līdz Rīgai – centrālajam pastam.

Tie, kam mājās braukšana vēl nebūs prātā, varēs turpināt ballēties Jūrmalā, klubā Trio. Ieeja bez maksas!

Biļetes var iegādāties RTU SP un RSU Studentu pašpārvaldē. Biļetes cena Ls 3.

Pasteidzieties, biļešu skaits ierobežots!!!

Ja vēlaties pasākumā iekļūt bez maksas, piedalieties asins nodošanas akcijā 13. februārī no plkst. 10 līdz 14 Kaļķu ielā 1, 201. kabinetā. Sīkāka informācija www. vadc.lv vai pa tālr. 7471472. Tiem, kas piedalījušies asins nodošanas akcijā, pie ieejas Akvaparkā jāuzrāda donora pase ar ierakstu, ka 13. februārī ir nodotas asinis.

Mīlestības svētkos gaidīsim arī studentus no citām universitātēm un visus interesentus. Tie, kas nemācās RTU vai RSU, biļetes var iegādāties pirms pasākuma Līvu akvaparka kasēs. Biļetes cena Ls 9,90.

Neaizmirstiet mājās peldkostīmus, dvieļus, studentu apliecību un labu garastāvokli!

Tiksimies Mīlestības svētkos!!!

RTU Studentu parlaments

numuru saslēgšanu konferencē – kad vienlaikus sarunā var piedalīties vairāk nekā divi cilvēki.

Piesakot pa tālruni 9433, centrālē var aktivizēt šādas funkcijas: • zvana pārtveršanu; • pāradresāciju (pieteikšana nepieciešama tikai pāradresācijai uz ārējo numuru, jo tādā gadījumā maksa par sarunu tiek iekasēta no zvanu saņēmēja – no ārējā numura abonementa); • balss pastu; • konferenci.

Bez minētajām funkcijām RTU tālruņiem ir vēl daudzas citas funkcijas, kas varētu atvieglot dzīvi, ekonomēt laiku un nodrošināt tālruņa lietotājam mazāk stresainu ikdienu. Lai informētu RTU studentus un darbiniekus par tālruņu funkcijām, RTU Iekšējo sakaru tīkla apkalpošanas dienests ir izveidojis RTU analogo un ciparu galda tālruņu lietošanas pamācību – lakoniski un skaidri izklāstītas visas tālruņu funkcijas un to

aktivizēšanas kārtība. Pamācība ir pieejama RTU Iekšējo sakaru tīkla dienestā (Kaļķu ielā 1, 115. istabā) un būs arī RTU interneta mājaslapā (www.rtu.lv).

Lai aktivizētu dažādas RTU galda un mobilo tālruņu funkcijas un iegūtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, zvaniet pa tālruni 9433 RTU Iekšējo sakaru tīkla apkalpošanas dienestam!

Dienesta darbinieki labprāt atbildēs uz jautājumiem un sadarbosies, realizējot jūsu idejas, veicot apmācību darbam ar fiksētajiem un mobilajiem tālruņiem, pārbaudot tālruņu tehnisko stāvokli un sakarus.

RTU Informācijas centrs

10

STUDENTU LAPA

Studenti, būsim aktīvi!

Janvāris, lielais aukstums un sesija nav nekādi ietekmējusi Studentu parlamenta darbību. Cerams, ka gan ar aukstumu, gan ar sesiju esat veiksmīgi tikuši galā.

23. janvārī notika vēl nebijis pasākums RTU studentiem – Ziemas sporta spēles.

Pasākumu organizēja Studentu parlaments, IEF pašpārvalde, Studentu klubs, un to atbalstīja arī sponsori. Studentu atsaucība varēja būt lielāka, tomēr viss norisinājās veiksmīgi. Kā zināms, balvas bija iespaidīgas, un visi dalībnieki bija apmierināti ar pasākumu.

22. un 23. marts būs veltīts tieši jums. Notiks RTU Karjeras dienas. RTU ieradīsies dažādu uzņēmumu pārstāvji, kas pastāstīs par karjeras iespējām viņu firmā un kādu nozaru speciālisti ir vairāk pieprasīti viņu uzņēmumā. Izmanto iespēju!

Ir noslēgts sadarbības līgums starp RTU un LU, tas nozīmē, ka tu vari iet uz LU un klausīties lekcijas, kā arī LU studenti var nākt pie mums uz RTU un klausīties lekcijas.

Ir iespēja izvēlēties C daļas priekšmetus, un kredītpunkti tiks pārskaitīti.

Studiju daļa ciešā sadarbībā ar SP un EEF piedāvāja studentiem programmu Vides inženierzinātnes, nu jau pieteikšanās uz šo studiju programmu ir beigusies, un atsaucība ir bijusi liela. Tas tikai priecē, jo apliecina, ka studenti ir kļuvuši aktīvāki un vēlas iegūt jaunas zināšanas. Ļoti ceram, ka šāda veida tradīciju spēsim saglabāt un vismaz reizi gadā piedāvāt studentiem kādu interesantu studiju programmu bez maksas.

SP Kultūras nodaļa spraigi un cītīgi strādā, gatavojot jau nākamo pasākumu, kas solās būt gana grandiozs, – Mīlestības svētkus, kas norisināsies 14. februārī Līvu akvaparkā. Bet 13. februārī būs iespēja nodot asinis, varbūt kādam cilvēciņam tieši tavas asinis palīdzēs izdzīvot, padomā, labi darbi atmaksājas vienmēr! Lasi informāciju uz ziņojumu dēļiem vai droši vari ienākt SP un pajautāt.

Studentu parlaments tagad aktīvu darbu iegulda jaunas mājaslapas izveidē, kas solās būt ļoti interesanta, krāsaina un bagāta ar informāciju.

Prieks, ka pašpārvaldes ļoti aktīvi rīko pasākumus, kuros jūsu atsaucība arvien pieaug. Informatīvi semināri pirmā kursa studentiem saistībā ar sesiju esot ļoti veiksmīgi organizēti un atsaucība no pirmā kursa studentiem bijusi diezgan liela.

Kā jau katru semestri, arī tagad no 1. februāra līdz 10. martam būs iespēja pieteikties sociālai stipendijai un tiem, kas vēl nebija paspējuši, arī transporta kompensācijai.

Mazliet atskatīsimies uz paveikto novembrī un decembrī, jo tas bija laiks, kad pašpārvaldes ļoti aktīvi organizēja dažādus seminārus un pasākumus. Novembrī

Garlaicīgas lekcijas? Mums tādu nav!

GUNTA KALNIŅA un GUNTA KAZINOVSKA, 1. kursa studentes Vides zinātnes maģistra studijās

Daudzi Latvijas iedzīvotāji, tostarp arī esošie un topošie studenti, ar lielu aizrautību seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar dabas katastrofām un vides piesārņojumu Latvijā un citviet pasaulē. Pēdējos gados sevišķi daudz bijis netipiski spēcīgu dabas katastrofu, kā cunami Āzijā, zemestrīce un sniegs Pakistānā, postošās viesuļvētras ASV un arī Latvijā, liels sausums Āfrikas dienvidos, aukstuma vilnis Āzijā un siltāks decembris Jaunzēlandē, plūdi daudzās pasaules vietās. Katra dabas katastrofa ir radījusi nopietnus postījumus videi un valstu teritorijām, prasījusi daudzu cilvēku dzīvības. Nevar nepieminēt vides postījumu, kas rodas cilvēku darbības dēļ, kad tiek piesārņots gaiss, ūdens un augsne. Jāatgādina pēdējo mēnešu aktuālākie notikumi, kad Ķīnā rūpniecības uzņēmumu piesārņotas upes apdraud daudzu cilvēku dzīvību gan valsts teritorijā, gan ārpus tās, jo cilvēkam tik svarīgais dzeramais ūdens tiek saindēts.

Kāpēc mainās klimats? Kādi ir iemesli dabas katastrofām? Kāpēc cilvēkam arvien vairāk nākas samierināties ar vides piesārņojuma izraisītajām sekām?

Ja šie jautājumi nodarbina arī tevi, stu-

dēt un zināt gribošais, tad RTU vides inženierzinātņu studijas būs īstā vieta, kur rast atbildes uz šiem jautājumiem.

Kopš 2000. gada uzzināt, mācīties pētīt un analizēt vides problēmu veidošanās cēloņus ir iespēja, studējot RTU programmā: • 3 gadus vides zinātnes bakalaura studijās; • 2 gadus vides zinātnes maģistra studijās.

RTU EEF Vides zinību programma ir īstā izvēle tiem, kas vēlas uzzināt, mācīties, pētīt un analizēt vides problēmu veidošanās cēloņus, apgūt ūdens, enerģijas un materiālu efektīvas izmantošanas iespējas, tīrākas ražošanas tehnoloģijas, kā arī vienlaikus iegūt zināšanas vides pārvaldībā.

Studiju laikā ir lieliska iespēja sadarboties ar zinošiem pasniedzējiem, kas, izmantojot mūsdienīgas metodes, sniedz teorētiskās zināšanas un parāda to lietojumu reālā situācijā.

Aplūkojot vispārīgos studiju programmas priekšmetu nosaukumus, nākas vien minēt, kas īsti aiz tiem slēpjas?

Arī nosaukumi Vides politika un Vides pārvaldība nezinātājam lielu skaidrību nevieš.

Priekšmets Vides politika palīdzēs izprast, kas ir vides politika, ko tā ietekmē, iepazīstinās ar starptautisko un Eiropas Savienības vides politiku. Lai izbaudītu

2006. gada 9. februāris

visiem pirmā kursa studentiem bija iespēja apmeklēt seminārus par sesiju, kurus organizēja katras fakultātes pašpārvalde. Novembrī notika arī spraiga un aizraujoša Studentu parlamenta sēde, par kuras iznākumu jūs jau esat informēti, – notika SP viceprezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Dāvis Meike no EEF, Finanšu nodaļas vadītāja – Līga Stankeviča no DITF un Sporta nodaļas vadītājs – Miķelis Ragainis no ETF. Šajā sēdē SP pievienojās divi jauni pašpārvalžu aktīvisti – Jānis Pekarēvičs no DITF un Olga Ukstiņa no BF. Jau sākot no septembra, SP Sabiedrisko attiecību nodaļa aktīvi strādāja pie jaunās SP mājaslapas izveides, SP prezentācijas materiālu izgatavošanas un daudziem citiem pasākumiem. Tostarp studenti tika mudināti rakstīt par daudzām un interesantām tēmām JI, jo laikraksts taču ir domāts jums, tāpēc arī paši veidosim to interesantāku.

Dodiet ziņu, ja ir kas interesants, par ko jūs vēlētos pastāstīt.

Kā jau ierasts, decembris bija bagāts ar Ziemassvētku eglītēm. Kā jau katru gadu, arī šajā mācību gadā SP organizēja pasākumu Aktīva skola, kas vairāk domāts pirmā kursa studentiem. 11.–13. novembrī notika Aktīva skola 2005 Īvandē, lieki kaut ko piebilst, jo šis pasākums daudziem pirmā kursa studentiem palicis atmiņā. Tāpēc 9. decembrī tika organizēta atkārtota kopā sanākšana Īvandes dalībniekiem. Arī šis mazais pasākums bija izdevies godam.

Atradām jaunus talantus RTU studentu vidū konkursā Talent Scout, kas notika 1. decembrī klubā Depo, arī par šo pasākumu un tā rezultātiem jūs jau esat informēti.

TMZ un MLĶF Ziemassvētku balle notika 8. decembrī JVLMA Studentu klubā un bija labi apmeklēta. Balles organizētāji ir ļoti gandarīti par paveikto darbu.

22. decembrī arī DITF un EEF organizēja Ziemassvētku balli. Un arī šī pasākuma organizētājiem par apmeklētāju trūkumu nebija jāsūdzas, un rezultāts bija patīkami iepriecinošs, jo nemanīja nevienu neapmierinātu seju. Laikam jau pasākumu organizēšanā esam kļuvuši arvien gudrāki un interesantāki, bet lielākais paldies ir jāsaka jums, kas apmeklē pasākumus, kuri ir organizēti tieši jums. Sajūsmina tas, ka atsaucība no jūsu puses arvien aug, tas tikai liecina par to, ka spējam apvienot visu – gan studijas, gan atpūtu. Tā tik turpināt!

Cerams, ka jums bija interesanti uzzināt kaut mazliet ko jaunu! Kā jau rakstīju, ne aukstums, ne sesija nav ietekmējusi SP darbību, par to arī liecina tik ļoti daudzie izdevušies pasākumi, gan izglītojošie, gan atpūtu sniedzošie, par kuriem sīkāk jums bija iespēja lasīt iepriekšējos JI numuros.

Vēlam veiksmi un izturību, sākot nākamo semestri, un, ja kaut kas neskaidrs, droši nāciet uz SP, centīsimies palīdzēt!

LINDA emocijas, kas valda valsts iestādēs vai starptautiskās valstu tikšanās vietās, pieņemot nozīmīgus lēmumus, nav jāatrodas Saeimas namā vai Briselē. Vides politikas lekcijās, ko vada Andra Blumberga, ir iespēja apgūt ne vien priekšmeta teorētiskos pamatus, bet arī gūt praktisku pieredzi, piedaloties semināros un spēlēs, kas balstās uz spēļu teoriju. Lekciju kursa laikā ir iespēja ielūkoties Baltijas Naftas termināļa celtniecības aizkulisēs, iejūtoties visu ieinteresēto pušu lomās, kā arī pārstāvēt vienas valsts valdības pārstāvi sarunās par Vispārējo vienošanos par klimata pārmaiņām. Aktīvi piedaloties spēlēs, ikviens spēlētājs spēs novērtēt, kāda nozīme ir kolektīvajai darbībai, un izprast, kā tiek pieņemti videi mazāk vai vairāk draudzīgi lēmumi.

Priekšmetā Vides pārvaldība apskata ISO 14001 (vides pārvaldības sistēmas sertifikāta) ieviešanas principus un nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanas pamatus. Var šķist diezgan garlaicīgi? Bet tā liekas tikai līdz brīdim, kad visas iegūtās teorētiskās zināšanas var izmantot reālā darbībā. Sarmas Valteres un Dainas Ozolas vadībā lekcijas tiek pārvērstas spēlē, studentiem tiek iedalīti amati, un sākas darbs, lai ieviestu vides pārvaldības sistēmu (pēc standarta LVS EN ISO 14001:2004) gandrīz reālā ražošanas uzņēmumā. Spēle dod priekšstatu, kā uzņēmums, kas ir piesārņotājs, ar sakārtotu iekšēju sistē-

mu, kurā tiek ņemta vērā vide, spēj pilnveidot savu darbību attiecībā pret vidi, avārijas gadījumā rīkoties saskaņoti un operatīvi, lai mazinātu ietekmi uz vidi un cilvēku. Rezultātā tiek iegūts ne vien sakārtots uzņēmums (lai gan šoreiz tikai izdomāts), bet arī kārtējais apstiprinājums tam, ka studiju laikā gūtās zināšanas būs reāli izmantojamas arī dzīvē. To apstiprina arī fakts, ka vides inženierzinātņu speciālisti kļūst aizvien pieprasītāki valsts institūcijās, pašvaldībās, rūpniecības uzņēmumos un komerciestādēs.

Studiju virzienā zināšanas veidojas, mācoties gan tehniskos priekšmetus, kas dažbrīd var šķist garlaicīgi, bet tomēr ir neatņemama kursa sastāvdaļa, gan veidojot izpratni par procesiem dabā un sabiedrībā. Milzīgs paldies jāsaka arī visiem mācībspēkiem, kas, izmantojot mūsdienīgas metodes spēļu, semināru un praktisko darbu laikā, palīdz vingrināties informācijas iegūšanā, analizēšanā, pasniegšanā un publiskā aizstāvēšanā.

RTU EEF Vides zinību programma ir orientēta uz to, lai, beidzot studijas, jaunais speciālists pilnīgi izprastu un spētu atbildēt uz iepriekš izvirzītiem jautājumiem, kā arī prastu rast cilvēkam un videi draudzīgus risinājumus, kas mūsdienās ir ļoti aktuāli un nepieciešami.

Sīkāka informācija par Vides zinību programmu atrodama mājas lapā www. videszinatne.lv.

2006. gada 9. februāris

STUDENTU LAPA

11

Nelaidiet Dāvi pie kalniem – apgāzīs!

IRĒNA TULEIKO, DITF Dāvis Meike. Pašlaik studē EEF 2. kursā programmā Elektrotehnoloģiju datorvadība. Viņš ir no Kurzemes sirds – Kuldīgas. Jau no pirmā kursa mērķtiecīgi iesaistījies EEF pašpārvaldes pasākumos, pavasarī pašpārvalžu vēlēšanās tika izvirzīts par pārstāvi SP (Studentu parlamentā) un iekļuva valdē kā Parlamenta viceprezidents.

– Varu apsveikt ar iekļūšanu Studentu parlamenta valdē. Turklāt viceprezidenta amatā! Kādas izjūtas?

– Uzreiz pēc vēlēšanām, kur bijām trīs kandidāti, saviļņojums bija tiešām liels. Tagad sajūtas jau piezemētas. Galu galā, viceprezidents ir tāds pats valdes biedrs kā visi pārējie, tikai ar saviem specifiskiem pienākumiem.

– Runājot par tavu personību, kas ir trakākais, ko esi izdarījis dzīvē?

– Esmu divreiz aizmucis no mājām.

Nevis sliktu iemeslu, bet drīzāk spītības, adrenalīna, piedzīvojumu, sava veida patstāvības alku dēļ. Pirmoreiz sešu gadu vecumā, kad devos uz bunkuru puskilometra attālumā no mājām, kurā pāris stundu vēlāk brālis mani sameklēja.

Otrreiz, kad man bija 15 gadi, aukstā decembrī viens aizbraucu uz Vāciju (nebija tad vēl lētie rianairi), tiesa gan, paziņojot dienu iepriekš par to vecākiem un skolai, kurā tieši tad visi cīnījās par semestra atzīmēm. Aizbraucu. Taču, kad pēc nedēļas gribēju braukt atpakaļ, biju palicis kādā Vācijas mazpilsētā netālu no Berlīnes bez pajumtes ar naudu tieši vienai biļetei atpakaļ, netiku pat līdz Berlīnei, turklāt retie autobusi Berlīne-Rīga bija aizņemti vēl trīs dienas uz priekšu.

Beigās jau izķepurojos, bet tagad gan septiņreiz apsvērtu, pirms ko tādu uzsāktu...

– Kādi ir tavi dižākie sasniegumi?

– Vidusskolā guvu izcilus panākumus mācību olimpiādēs, īpaši patika matemātika un fizika. Ik gadu man bija kāda 1. vieta šajos priekšmetos. Regulāri piedalījos arī valsts olimpiādēs. Tāpēc joprojām jūtu to pašu azartu, mācoties sesijas laikā, un nemaz to negribas saukt par studentu elli. Starp citu, Studentu parlaments šogad pirmo reizi RTU studentiem arī rīkos Fizikas olimpiādi.

Ceturtdienās – 9., 16., 23. februārī plkst. 18.30 RTU, Kaļķu ielā 1, 216. kabinetā, Psiholoģijas klubiņa tikšanās Tēma Pašregulācija attiecībās ar sevi un citiem.

Nodarbības vada psiholoģe, māksliniece un ļoti interesants cilvēks Ingrīda Indāne.

Ieeja: RTU studentiem un darbiniekiem – brīva; pārējiem Ls 2.

– Kāpēc iesaistījies Studentu pašpārvaldē un parlamentā?

– Atnākot uz RTU, es zināju, ka gribu šajā augstskolā ne tikai iestāties, lai mācītos, bet arī piedalīties tās dzīves veidošanā, kas arī man kā studentam ļauj labāk iepazīt savu augstskolu un vieglāk sekot līdzi notiekošajam RTU. Sākumā aktīvi darbojos EEF pašpārvaldē. Tad redzēju savu ieguldījumu SP. Un tas bija likumsakarīgi, ka esmu SP. Taču gatavs biju tikai šoruden.

– Un kā iespējams pēkšņi bez iepriekšējas pieredzes kļūt par viceprezidentu – kāda bija tava veiksmes formula?

– Nav jau tā, ka gluži bez pieredzes...

Man nebija pieredzes tieši Studentu parlamenta darbā, taču esmu darbojies dažādos amatos citās jauniešu organizācijās – biju Skolēnu pašpārvaldes vadītājs Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā, darbojos NVO (nevalstiskā organizācija – Kuldīgas Jaunatnes demokrātijas klubs), esmu arī guvis pieredzi politiskas organizācijas vadīšanā, kā arī piedalījos kādas ASV kompānijas studentu organizācijā aktīvajā tirdzniecībā. Hmm, veiksmes formula – uzdrīkstēties! Cilvēki bieži gaida, kad viņi būs kaut kam gatavi, bet nenojauš, ka gatavi būs tikai tad, kad izaicinājums būs jau aiz muguras.

– Kādām īpašībām ir jāpiemīt SP valdes locekļiem?

– Valdes biedram jābūt radošam, ar vēlmi darboties tieši savā lauciņā un, galvenais, neatlaidīgam, jo realizēt SP vienu pasākuma ideju nereti prasa milzu pūliņus! Bieži tieši katra apņemšanās darīt ko jaunu ir tā, kas kompensē pieredzes trūkumu.

– Kam ir jāpiemīt Studentu parlamenta viceprezidentam? Kādi ir Studentu parlamenta viceprezidenta pienākumi?

– Parlamenta valdē ir 10 cilvēki, taču visā parlamentā – 45, kas satiekas tikai reizi mēnesī. Viceprezidentam ir jābūt tam cilvēkam, kas satiekas ar pārējiem 35 laika posmā starp vēsajām, regulārajām kopsapulcēm un organizācijā veido formāli neformālo gaisotni. Valdē ir citādi, mēs cits citu redzam katru otro dienu.

Tā kā parasti esmu superpozitīvs cilvēks, domāju, ka man tas izdosies.

Pirmdienās – 13., 20., 27. februārī plkst. 18.15 RTU, Kaļķu ielā 1, 216. kabinetā, Interešu klubs Imidža skola (3 mēnešu kursi) Tēma Personīgā imidža veidošanas pamatprincipi.

Nodarbības februārī vada Sievietes studija lektore, imidža konsultante Ingrīda Latiša.

Ieeja: Ls 2.

Smejoties varu atzīt, ka viceprezidentam ir jādara visas tās lietas, ko nevar nogrūst uz kādu no nodaļām, t. i., rīkot dažādus iekšējos seminārus, veidot parlamentāriešu aptaujas, apkopot datus par notiekošajiem projektiem, atcerēties par iemigušajām pašpārvaldēm.

– Kādas vispār ir SP valdes funkcijas?

– Valdē ir astoņi nodaļu vadītāji, un katra atbild par savu jomu – kultūru, sportu, studijām utt. Ik nodaļā ir 3–7 cilvēki, kas iesaistās konkrētos pasākumos vai diskusijās. Nodaļas vadītājs parasti ir tas, kas koordinē un organizē visus pasākumus nodaļā. Visi nevar būt kompetenti par visu.

– Tu esi daudz ceļojis – vai esi redzējis arī to, kā strādā citi parlamenti? Ko tu vēlētos ieviest RTU SP no redzētā?

– Mēs esam liela augstskola. Mums šāda diskrētā struktūra ir vajadzīga, nav tā pilnīga, taču darbojas veiksmīgi. Ir augstskolas, kas aktīvi par mums interesējas, kā mēs darbojamies. Latvijā nav daudzu lielu augstskolu kā RTU, taču tas ir viens no maniem ilgtermiņa mērķiem – atrast labāko katras augstskolas SP. Daudz drošāk varu teikt, ka esmu redzējis dažādas metodes, kā tiek vadītas lietas un motivēti cilvēki cita veida organizācijās. Mazās komandās tā ir kāda kopēja ideja, kas aizrauj! Tiklīdz kāds tiek vēlēts, deleģēts, viss jau ir daudz formālāk, un rodas debates, jo katrs nāk no sava kaktiņa ar savu pārliecību.

ASV strādāju tirdzniecības kompānijā The Southwestern, kur izstrādāts vesels modelis cilvēku motivēšanai. Tur vairāk novērtēta tiek paša sākotnējā apņemšanās, bet pēc tam atbildība tiek nodota par visiem 100%, kas prasa lielu disciplīnu no indivīda. Piemēram, Tartu Universitātes studenti vienas vasaras laikā šādā pašu radītā organizācijā saražoja vairāk nekā 700 000 dolāru tīrās peļņas.

Principi jau ir līdzīgi, atšķiras tikai intensitāte. Ievērojis esmu, ka, parādoties veselīgai konkurencei un sacensības garam, kur vien to iespējams objektīvi novērtēt, tie rada vēlamu steidzamības sajūtu un mudina parādīt savu lielāko potenciālu!

– Kādi apvērsumi? Kas tiek plānots?

Kalnus taču gāzīsi? Vismaz pasauli otrādi Ja jums ir auksti, tad atnāciet uz RTU Stīgu ansambļa Gaiva romantisko koncertu Sirsnīgās stīgas 15. februārī plkst. 18 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1.

Ieeja un kafija – bez maksas.

23. februārī plkst. 20 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1, Rīgas Danču kluba vakars pieaugušajiem ar danču ierādīšanu.

Spēlē I. Reizniece, A. Davidovs, M. Čavarts.

Ieeja: Ls 1.

apgriezīsi? Kādus mērķus sev izvirzīji jaunajā gadā?

– Domāju, ka sākšu ar Bastejkalnu, tad ķeršos pie Gaiziņa, bet vēlāk pie Mazajiem Tatriem...

SP gribu īstenot dažas no citur redzētajām motivācijas metodēm, taču pagaidām esmu saskāries ar grūtībām, to visu pielāgojot SP dimensijai. Ikdiena aizņem daudz laika, maz atlicinot pasaules griešanai. Pašlaik domāju koncentrēties pašpārvaldēm un SP biedriem, izzinot, kādēļ katrs ir tur, kur ir.

Atsākšu mācīties franču valodu, dzīvošu veselīgāk – gulēšu vismaz septiņas stundas diennaktī, ir man arī kāds liels noslēpums padomā, ko paveikt savā specialitātē, ļoti gribu piedalīties kādā TV spēlē, kā arī gribu apceļot vismaz 3–4 valstis, kurās vēl nekad neesmu bijis.

– Ko tu ieteiktu tiem, kas vēlas darboties Studentu parlamentā, bet nezina, kā īsti sākt, – mācību semestris jau otrais, viss zaudēts...?

– Nu, puiši, piemēram, varētu ik pirmdienu sākt dāvināt SP prezidentei vai sekretārītei ziedus...

Bet, ja nopietni – ja vēl neesat paguvuši, tad vispirms noķeriet savas fakultātes pašpārvaldes vadītāju un klājiet vaļā, par ko interesējaties. Tālāk jau var gatavoties aprīļa SP vēlēšanām.

Autores piezīme. Jāteic, ka sesijas dēļ ar Dāvi nesatikos personiski, bet visus jautājumus viņam aizsūtīju pa e-pastu. DITF Studentu pašpārvaldes vadītāja vēlēšanās pilnīgi negaidīti sastapos ar šo jauno Parlamenta viceprezidentu – izrādās, ka viņš ir jau sācis pildīt savus pienākumus un iesaistās pašpārvalžu notikumos. Dāvis atstāja patīkama, inteliģenta cilvēka iespaidu, kas rūpējas par apkārt esošajiem un vienmēr ir īstajā vietā. Manuprāt, tas ir ļoti pozitīvi, novēlēsim viņam tā arī turpināt!

10. februārī plkst. 19 RTU Lielās zāles vestibilā, Kaļķu ielā 1 Vokālās grupas Putni jaunā mūzikas albuma Hildegardes dziesmas prezentācija.

Latviešu mūzikas koncerts.

Ieeja: Ls 2; bērniem un pensionāriem Ls 1.

12

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

RTU Ziemas sporta spēles Šis gads ieies RTU vēsturē kā aktivitātēm bagāts un aizraujošs. Šogad tika sākta jauna, skaista tradīcija – RTU Ziemas sporta spēles, kas, cerams, turpināsies.

Ideja par vienu kārtīgu un jautru ziemas sporta pasākumu radās jau iepriekšējā ziemā, kad Ērgļos tika sarīkotas nelielas sacensības starp vairākām Latvijas augstskolām. Šogad šī ideja ieguva daudz lielāku atbalstu un daudz nopietnākus organizatorus – IEF studentu pašpārvaldi, SP un RTU Studentu klubu. Ideja un pasākuma nolikums gandrīz vai netika mainīts, bet beidzot tika īstenots, tā kā plānots, un jāsaka, ka izdevās satriecoši labs pasākums.

Tie, kas organizēja šo pasākumu, uz

norises vietu Tukumā, Milzkalnā, devās dienu iepriekš un vēsajā laikā cītīgi ņēmās pa kalnu. Nākamā diena bija jau daudz siltāka – tikai -10°C...

RTU Ziemas sporta spēles sākās ar atklāšanas ceremoniju – dalībnieku gājienu, karoga ienešanu un lāpas aizdedzināšanu. Kā visās Olimpiskajās spēlēs līdz pēdējam brīdim tiek turēts noslēpumā, kas iedegs lāpu. Liels bija dalībnieku pārsteigums, ka no Milzkalna valšoja lejā pats spēļu simbols – sniegavīrs.

Sekoja starti dažādās disciplīnās – sniega kaujas, distanču slēpošana, nobrauciens ar visu, kas slīd, sniega figūru veidošana, stafetes, duālais slaloms, borderkross, slopestyle. Šajās disciplīnās norisinājās aizraujoša cīņa un bija redzami elpu aiz-

Apsveicam!

V

okālā grupa Putni, kas jau gandrīz 10 gadus darbojas RTU paspārnē, vienmēr bijusi mediju un publikas interešu lokā ar savām radošajām idejām, īpašo skatuves tēlu un teicamu māksliniecisko izpildījumu. Putnu kontā ir daudzi Latvijas reprezentācijas koncerti ārzemēs, no kuriem pēdējais bija piedalīšanās festivālā Pārsteidzošā Latvija Francijā – 2005. gada novembrī nodziedāti seši solokoncerti .

2006. gadā Putni vadīs meistarklases latviešu mūzikā un koncertēs ASV, bet 10. februārī aicina uz sava jaunā albuma Hildegardes dziesmas prezentācijas koncertu plkst. 19 RTU Lielajā zālē.

Mūsu klausītājiem sniedzam nelielu anotāciju.

Vācu mūķene un pirmā mūzikas vēsturē minētā profesionālā komponiste – sieviete – Bingenes Hildegarde (1098– 1179) ir viena no savdabīgākajām un ietekmīgākajām viduslaiku personībām. Vācijā un visā Eiropā viņa bija pazīstama kā izcili apdāvināta mistiķe un praviete, imperatoru un pāvestu padomdevēja, kā arī daudzu teoloģisku,

zinātnisku un medicīnisku grāmatu autore.

Vokālā grupa Putni divu gadu garumā strādāja pie šī patiešām aizraujošā materiāla, kāds ir Bingenes Hildegardes dziesmas. Ar latviešu komponista G. Pelēča līdzdalību tapa stundu gara koncertprogramma, kurā Hildegardes dziesmas Sv. Trīsvienībai un Jaunavai Marijai organiski savītas ar G. Pelēča

raujoši kritieni, fantastiski momenti un patiesas emocijas.

Tomēr vispopulārākā disciplīna izrādījās Antiņš stikla kalnā – skrējiens augšup pa kalnu pa šķēršļotu trasi. Kalna galā uzvarētāju gaidīja pilnīgi jauns un stilīgs Ride snovbords no Burusporta. Cīņa bija ļoti spraiga, dalībniekiem bija jāpārvar stāvas ledus sienas, uguns līnija, šķēršļi un meža biezoknis. Uzvarētāju noskaidrot nemaz nebija tik viegli, jo dalībnieki nedrīkstēja pārkāpt trases marķējumu, un, kā izrādījās, ātrums neizšķīra visu – dalībnieks ar nopietnu sagatavošanos (treniņtērpā un naglenēs) uzskrēja kalnā pirmais, bet ātrumā nebija pamanījis marķējumu un nejauši saīsinājis distanci.

Līdz ar to uzvarēja Indulis Šverns, kas brīvajā laikā nodarbojas ar alpīnismu.

Pasākuma izskaņā varēja vērot Latvijas labāko snovbordistu un frīstaila slēpotāju lēcienus no milzu tramplīna. Šajās sacensībās piedalījās tādi braucēji kā leģendārais Dins Danne (Dino) un Artūrs Kāršenieks, kas arī kļuva par uzvarētāju frīstaila slēpotāju grupā, veicot 900 grādu rotāciju – divus ar pus apgriezienus!!! Jaunākais dalībnieks, kas lēca no milzu tramplīna, bija 13 gadus vecais Jēcis. Sacensībās bija redzami arī tādi triki kā double backflip, 540 un tamlīdzīgi.

2006. gada 9. februāris Šajās sacensībās tiešām bija unikāla iespēja redzēt vienuviet tik daudz Latvijas labāko braucēju.

Pasākumu noslēdza vērienīga apbalvošanas ceremonija, kur ļoti vērtīgas balvas no Burusporta un Nike ACG saņēma visu disciplīnu uzvarētāji, kā arī lielākā daļa dalībnieku tika pie skaistām balvām loterijā. Tam visam sekoja brīnišķīgs salūts – par to paldies IEF! Vakara gaitā daļa dalībnieku tika nogādāti uz Rīgu, bet liela daļa palika uz balli, kur bija neredzētas gaismas, satriecoša mūzika un jautra noskaņa DJ Roberta vadībā.

Pašā vakarā vēl bija atlikusi tikai viena disciplīna – Kalna karalis, kurā tika noskaidrots labākais braucējs šajās sacensībās. Dalībniekiem bija jānokļūst no kalna augšas līdz lejai un jāpieskaras sacensību talismanam – sniegavīram. Katram dalībniekam tika pasniegts kauss ar alu, kuru nedrīkstēja izliet vai izdzert pa ceļam, jo uzvarētāju noteica pēc tā, kuram kausā ir visvairāk alus.

Paldies dalībniekiem, organizatoriem un atbalstītājiem!

Tiekamies nākamgad Ziemas sporta spēlēs!

Sacensību galvenais organizators un tiesnesis KĀRLIS LŪSIS

Izvērtējot pretendentus Rīgas domes Kultūras pārvaldes Gada balvai Baltais zvirbulis, par aizvadītā gada darbu kultūras jomā žūrijas komisija nolēma apbalvot divdesmit speciālistus, tostarp divus mūsējos. Nominācijā Par profesionālo ieguldījumu balvu saņēma RTU Tautas deju ansambļa Vektors mākslinieciskais vadītājs Uldis Šteins – par mūža ieguldījumu dejas mākslā un radošu darbību Tautas deju ansamblī Vektors.

Nominācijā 2005. gada tautas mākslas kolektīva vadītājs balvu ieguva RTU vīru kora Gaudeamus mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Ivars Cinkuss par vīru kora Gaudeamus 45 gadu jubilejas koncertu programmu kvalitatīvu sagatavošanu un veiksmīgu realizāciju. mūziku kā savdabīgs dialogs pāri gadsimtiem.

Latvijas baznīcās tika atskaņoti 10 koncerti, kompozīcija un tās izpildījums guva pelnītu klausītāju interesi un simpātijas. Pērn septembrī un oktobrī mūzika tika ieskaņota CD formātā.

Latviešu mūsdienu mūzikas albuma izdošana vienmēr ir notikums, tāpēc, to atzīmējot, notiks plašāks latviešu

mūzikas koncerts, kurā skanēs ne tikai Hildegardes dziesmas.

Koncerta programmā būs vēl viena G. Pelēča opusa Magnificat pirmatskaņojums, P. Aldiņa dziesmu cikla Lieldienu dziesmas pirmatskaņojums, skanēs P. Dambja vokālai grupai Putni veltītā dziesma Koklītes koklēja, kā arī Dz. Kurmes-Gedroicas Ave Maris Stella, J. Ābola, M. Lasmaņa, V. Rudušas, L. Garūtas u. c. autoru darbi. Koncertā piedalīsies visi Hildegardes dziesmu izpildītāji – vokālā grupa Putni, vokālistes I. Jasmane, L. LasmaneVītola, flautiste D. Tuča, ērģelnieks R. Hansons, koklētāju ansamblis Melisa K. Ojalas vadībā.

Visi mākslinieki kopīgi atskaņos fragmentus no Hildegardes dziesmām, un katrs atsevišķi – citu latviešu autoru opusus.

Koncerta norises vietā būs iespējams iegādāties jauno albumu par ražotāja cenām.

Visi laipni aicināti!

Vokālās grupas Putni vadītāja ANTRA DREĢE