Nr 14 12 01 2004

Nr. 14 (1259) 12.02.2004.

45

R È G A S

T E H N I S K Å S

Pieß˚irtas LZA balvas zinåtniekiem Laikraksts Zinåtnes Véstnesis informé par to, ka ar Latvijas Zinåtñu akadémijas (LZA) Senåta lémumu pieß˚irtas LZA vårdbalvas un balvas jaunajiem zinåtniekiem.

LZA F. Candera balva pieß˚irta TMF profesoram Jånim Vîbam, LZA M. StraumañaA. Ieviña balva: Innai Juhñéviçai (vad. MLF prof. G. MeΩinskis), LZA balvas jaunajiem zinåtniekiem – Dmitrijam Çerñakam (MLF) (vad. Dr. ˚îm. P. Trapencieris, OSI), Jurim Rauziñam (vad. TMF prof. J. Dehtjars), Sandrim Ruçevskim (vad. BF prof. R. Rikards).

Sveicam kolé©us! ❏

U N I V E R S I T Å T E S

A V È Z E .

I Z N Å K

K O P Í

0 7 . 0 2 . 1 9 5 9 .

Aivaram Krastiñam – Pasaules Muitas organizåcijas Goda raksts R. Lapsa Kå informé ziñu a©entüra LETA, 26. janvårî trîs Valsts ieñémumu dienesta (VID) darbinieki sañéma Pasaules Muitas organizåcijas (PMO) Goda rakstus, viñu vidü VID ©eneråldirektora padomnieks, RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institüta Muitas un nodok¬u katedras vadîtåjs asociétais profesors Aivars Krastiñß. Apsveicam! Íådi Goda raksti tiek pieß˚irti VID darbiniekiem, kuri profesionålås darbîbas laikå apliecinåjußi sevi valsts robeΩu aizsardzîbas no-

droßinåßanå, sabiedrîbas aizsardzîbå un valsts muitas dienesta attîstîbas veicinåßanå. Íogad vél PMO Goda raksti pieß˚irti VID Galvenås muitas pårvaldes direk-

toram Mårtiñam Tolam un VID Latgales re©ionålås iestådes Muitas pårvaldes priekßniekam Aivaram Joñevam-Ivanovam.

26. janvårî visas PMO dalîbvalstis atzîmé Starptautisko muitas dienu, jo ßajå dienå 1953. gadå notika pirmå Muitas sadarbîbas padomes sesija. Paßlaik PMO ir 162 dalîbvalstis ar vienådåm tiesîbåm un pienåkumiem. Latvija par ßîs organizåcijas dalîbvalsti k¬uva 1992. gada 22. jünijå.

2004. gadu PMO ir pasludinåjusi par sabiedrîbas aizsardzîbas gadu, norådot uz katra muitas dienesta nozîmîgo lomu sabiedrîbas droßîbas garantéßanå. ❏

Ledus sakustéjies, zvérinåtie piesédétåju kungi!

Austras fonda un RTU pårståvju seminåra atståsts Asoc. profesors Elmårs Be˚eris, måcîbu prorektors Virsrakstå likto fråzi Ostaps Benders allaΩ skandéja, kad parådîjås reåla iespéja nogrozît kårtéjo, kå tagad moderni bütu teikt, projektu.

Par ko tad ir runa? Kas tas par ledu? Un kåpéc tas sakustéjies?

Kå seminåra laikå izteicås RTU Senåta Straté©ijas komisijas vadîtåjs profesors Ì. Vulfs – starp uzñéméjiem un augstskolu ir tåda kå siena, kas liedz mums citam citu saprast. Par to, cik augsta un bieza tå ir, kåpéc tå ir, mums katram büs savs viedoklis, bet tas, ka zinåma norobeΩoßanås paståv, ir visai skaidri jütams. Tåpat arî pédéjå laikå jütams intereses pieaugums no uzñéméju puses par norisém augstskolås, notikusi virkne uz sadarbîbu virzîtu pasåkumu. Jo nu jau beidzies laiks, kad speciålistus vienkårßi varéja pårvilinåt, neintereséjoties par to, kur un kå viñi rodas.

Un tå nu, lük, ßî interese materializéjås divpuséjå RTU, Austras fonda un sabiedriskås organizåcijas ES LATVIJAI kopîgi rîkotajå seminårå, kura norisei TMF dekåns laipni atvéléja telpas Ezermalas ielå – lai bütu tålåk nost

no ierastås ikdienas jezgas.

Såkotnéji dalîbnieki vienojås par seminåra uzdevumiem: • saprast, kas més esam; • apzinåt problémas augståkajå izglîtîbå, augstskolu sadarbîbå ar uzñémumiem; • iezîmét to, ko vajadzétu darît un ko varam kopå izdarît; • beigt ar pietiekami skaidru rîcîbas plånu tuvåkajam gadam.

Kas ir RTU, més paßi it kå zinåm, bet kas ir Austras fonds?

Tas ir 2003. gada februårî dibinåts Atklåtais sabiedriskais fonds, kura plaßie un daudzveidîgie darbîbas mér˚i nosaukti 17 punktos. To vidü ir arî tådi: • radît nodroßinåjumu Latvijas iedzîvotåju izglîtoßanai un iesais-

tîßanai Latvijas valsts sakårtoßanå; • visas sabiedrîbas interesés nodroßinåt atbalstu zinåtnes un jaunåko tehnolo©iju attîstîbai. Ío mér˚u sasniegßanai paredzéts «.. piesaistît finanßu lîdzek¬us un sadalît tos Fonda programmåm, projektiem..».

Tåtad projekti. Un, protams, tådi, kas bütu interesanti abåm pusém.

Diskusiju laikå iezîméjås iespéjamais sadarbîbas loks. Tas ß˚ita visai plaßs, tåpéc, lai påråk neizplüstu, tika formuléti divi galvenie virzieni: apzinåt pamatotu pieprasîjumu péc tehniskiem speciålistiem pårskatåmå nåkotné (to darîtu Austras fonds); attîstît uzñéméju un RTU sadarbîbu. Otrajå

Seminåra uzdevumus skaidro måcîbu prorektors Elmårs Be˚eris.

virzienå tika atzîts par lietderîgu jau ßogad paveikt ßådus uzdevumus: • Austras fonds apzinås uzñémumu pieprasîjumu tådu problému risinåjumiem, kurus varétu piedåvåt vecåko kursu studentiem, lai tie kopå ar RTU pasniedzéjiem izstrådåtu (par attiecîgu samaksu, protams) reålus projektus. Íie projekti varétu büt par pamatu bakalaura, ma©istra darbiem, inΩenierprojektiem.

• RTU sagatavos piedåvåjumus uzñémumiem savu izstrådñu ievießanai un izmantoßanai.

• Tiek kopîgi organizétas Karjeras dienas, kuru laikå uzñémumi informétu RTU studentus par sevi, darba piedåvåjumiem.

• Tiek gatavoti projekti ES struktürfondu finanséjumam måcîbu prakßu nodroßinåßanai un organizéßanai.

• Tiek gatavoti priekßlikumi tådai attiecîgo normatîvo aktu korekcijai, kas stimulétu uzñéméjus iesaistîties profesionålajå apmåcîbå (prakses, studiju vai kvalifikåcijas darbu izpildes nodroßinåßana).

Ja kåds ßo rakstiñu lasa un viñam rodas gaißas idejas un priekßlikumi te skarto tému jomås, ziñojiet par to måcîbu prorektoram: elmars.bekeris@rtu.lv. Ledus ir sakustéjies, bet vajag rakt. ❏

2

2004. gada 12. februåris

RTU zinåtñu prorektors ziño

RTU nåkotne docétåju redzéjumå 2004. gada 20. janvårî notika pårrunas par RTU attîstîbu, kuras rîkoja zinåtñu prorektora dienests.

RTU attîstîbas dienå ar mér˚i identificét fakultåßu vajadzîbas un nospraust tålåkos augstskolas attîstîbas mér˚us saistîbå ar strukturålo fondu lîdzek¬u piesaisti piedalîjås astoñu fakultåßu pårståvji, RTU Zinåtniskå bibliotéka, Valodu institüts un Humanitårais instutüts, RTU administråciju pårståvéja rektors I. Knéts, zinåtñu prorektors L. Ribickis, zinåtñu prorektora vietnieks B. Grasmanis.

Piedalîjås Arhitektüras fakultåti pårståvéja divi cilvéki, Büvniecîbas fakultåti deviñi, Transporta un maßînzinîbu fakultåti 10, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåti 11, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåti pieci, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåti pieci, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåti trîs, InΩenierekonomikas fakultåti seßi, Valodu un Humanitåro institütu pa vienam pårståvim un Zinåtnisko bibliotéku trîs cilvéki.

Atbildes uz zinåtñu prorektora sastådîtås aptaujas anketas svarîgåkajiem apsprieΩamajiem jautåjumiem atspogu¬o seßu fakultåßu dekånu, 18 institütu direktoru un 24 citu attîstîbas dienas dalîbnieku noståju.

Vairåkums respodentu uzskata, ka RTU vienotu universitåtes måcîbu un zinåtnisko kompleksu (campus) izveidos tuvåko 10 gadu laikå, taçu 37% aptaujåto ir optimistiskåki, léßot, ka tas iespéjams jau tuvåko piecu gadu laikå. Ceturtå da¬a savukårt domå, ka ßåds komplekss nekad netiks izveidots. îpsala vai Ezermala Domas dalås jautåjumå par RTU ilgtermiña attîstîbas vietu. Vairåkums domå, ka tai jåattîstås îpsalå, gandrîz tikpat nosliecas uz divu lokåciju attîstîbu: Ezermalå un îpsalå. 17,5 % respondentu nevélas neko mainît, bet uzskata, ka jåpaliek tur, kur atrodas paßreiz.

Attîstîbas departaments Vairåkums domå, ka nepiecießams izveidot RTU attîstîbas departamentu kå atseviß˚u struktüru rektora pak¬autîbå, kurå darbojas viens konkursa kårtîbå izvéléts departamenta vadîtåjs.

Notiks metodiskais seminårs Cienîjamie kolé©i! RTU måcîbu prorektora dienests Lieldienu brîvdienås, 2004. gada 6. aprîlî, organizé metodisko seminåru par tému Nepilna laika studijas un tålåkizglîtîba: problémas un iespéjas. Lüdzam pieteikt ziñojumu témas un ziñojumu satura anotåcijas (orientéjoßais uzståßanås ilgums 10–15 minütes), norådot: • autoru (vårds, uzvårds, amats, struktürvienîba); • uzståßanås tému; • nepiecießamo aprîkojumu; kå arî iesniedzot anotåciju, kuras apjoms nepårsniedz 1500 zîmes.

Vienlaikus paredzéta arî 2003. un 2004. gadå sagatavoto måcîbu lîdzek¬u izståde. Pieteikumå izstådei norådît: • måcîbu lîdzek¬a veidu (lekciju konspekts, uzdevumu kråjums, makets, disks u. c.), tå nosaukumu; • autoru (vårds, uzvårds, amats, struktürvienîba); • eksponéßanai nepiecießamo.

Lai pieteiktos seminåram un izstådei, rakstiski iesniegt måcîbu prorektora palîdzei E. Jasukeviçai visu minéto informåciju lîdz 2004. gada 22. martam.

RTU måcîbu prorektors E. Be˚eris

Projektu veidoßana Projektu rakstîßanas organizéßanai respondenti priekßroku dod konsultantam, kas atalgots atbilstoßi biznesa konsultanta likmém, un projekta vadîtåjam. Darba grupu veido ar katras fakultåtes pårståvi.

Fakultåßu pieredze projektu veidoßanå Fakultåtes atzina, ka paßiem nav pieredzes un kapacitåtes projektu rakstîßanå, taçu varétu atslogot måcîbspékus no pamatdarba un iesaistît projektu izstrådé.

Finanséjums attîstîbas departamentam Lîdzek¬i RTU attîstîbas departamentam atbilstoßi aptaujåto domåm jåiegüst no RTU attîstîbas budΩeta, to palielinot un arî piesaistot Eiropas fondu lîdzek¬us.

Situåcija zinåtniskajås un måcîbu laboratorijås Situåciju fakultåtés måcîbu procesa jautåjumå var uzlabot, pilnîbå atjaunojot måcîbu laboratorijas, bet institütu zinåtniskå infrastruktüra uzlabojama, remontéjot, paplaßinot telpas un iegådåjoties modernu pétniecisko aparatüru.

Doktorantüra Doktorantu apmåcîba tiek vértéta kå våja, drîzåk slikta, jo lielai da¬ai doktorantu nav savas darba vietas un tie papildus strådå citos uzñémumos.

Situåciju varétu uzlabot ar 600 eiro lielu grantu gadå, kas varétu büt labs stimuls aizståvéties piecu gadu laikå, tomér, par spîti tam, doktorants strådås arî citur.

Informétîba par RTU plåniem 60% aptaujåto nav skaidri RTU attîstîbas plåni un straté©ija, tie ir tikai nedaudz kaut ko dzirdéjußi par tiem no dekåna un avîzes.

RTU nåkotne Eiropas Savienîbå Par spîti RTU grütîbåm, 85% respondentu ir pårliecinåti, ka péc ieståßanås ES Rîgas Tehniskå universitåte k¬üs par vienu no nozîmîgåkajåm Eiropas tehniskajåm universitåtém.

Datus un materiålu publicéßanai sagatavoja starptautisko projektu vadîtåja Sandra Vasi¬evska, projektu vadîtåjas asistente Gundega Jåkobsone

RTU ZB piedåvå RTU Zinåtniskajå bibliotékå jauns piedåvåjums – SAGE Publications Ωurnålu kolekcija un Ekonomiskås sadarbîbas un attîstîbas organizåcijas publikåciju datu båze SourceOECD. SAGE Publications piedåvå bez maksas izmé©inåt pilnu tekstu Ωurnålu kolekciju par daΩådåm témåm – ekonomiku, biolo©iju, lauksaimniecîbu, måkslu, datoriem, komunikåcijåm, veselîbu, vésturi, politiku u. c. SAGE Publications ir neatkarîga starptautiska gråmatu un elektronisko mediju izdevniecîba.

URL: http://www.sagepub.com/Journalhome.aspx.

Datu båze ir pieejama visiem interneta lietotåjiem lîdz 31.03.2004.

SourceOECD (Organisation for Economic Cooperation and Development) datu båze piedåvå bezmaksas izmé©inåjumu tießsaistes publikåcijåm (pårskati, valstu ziñojumi, statistika, periodiskie izdevumi u .c.). Tematiskais aptvérums: lauksaimniecîba, bankas, ekonomika, bizness, globalizåcija, rüpniecîba, zinåtne un tehnolo©ijas, telekomunikåcijas u. c.

URL: http://new.sourceoecd.org/. Lietotåja vårds: extenza, parole: trial.

Piedåvåjums ir spékå lîdz 31.03.2004. visiem RTU datortîkla lietotåjiem.

2004. gada 12. februåris

3

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Lietuvas Republikas valdîbas stipendijas Izglîtîbas un zinåtnes ministrija izsludina pieteikßanos uz Lietuvas Republikas valdîbas stipendijåm 2004./2005. akadémiskajam gadam studijåm vai pétniecîbas darbu veikßanai Lietuvas augståkajås izglîtîbas iestådés.

Saskañå ar sadarbîbas lîgumu starp Igaunijas Republikas Izglîtîbas un zinåtnes ministriju, Latvijas Republikas Izglîtîbas un zinåtnes ministriju un Lietuvas Republikas Izglîtîbas un zinåtnes ministriju par studentu, pétnieku un måcîbspéku apmaiñu Lietuvas Republikas Izglîtîbas un zinåtnes ministrija piedåvå: 1) stipendijas studentiem un måcîbspékiem studijåm un pétniecîbas darbu veikßanai Lietuvas augståkås izglîtîbas iestådés; 2) stipendijas dalîbai lietuvießu valodas un kultüras vasaras kursos Vi¬ñas Universitåté (29.06.–28.07.2004.), Vitauta DiΩå Kauñas Universitåté (20.07.–17.08.2004.) vai Klaipédas Universitåté (23.07.–21.08.2004.).

Iesniedzamie dokumenti: • apstiprinåjuma véstule no Lietuvas augståkås måcîbu iestådes par uzñemßanu (neattiecas uz valodas un véstures vasaras kursiem); • apstiprinåta izglîtîbas diploma kopija ar pielikumu (ma©istrantüras/

doktorantüras studentiem) un/vai atzîmju izraksts (bakalaura lîmeña studentiem); • Curriculum vitae; • 2 ieteikuma véstules; • detalizéts studiju/pétniecîbas plåna apraksts; • pases kopija; • publikåciju saraksts (måcîbspékiem un pétniekiem); • sertifikåts, kas apliecina lietuvießu valodas vai tås sveßvalodas zinåßanas, kurås notiks måcîbas; • aizpildîta pieteikuma anketa.

Lüdzam iesniedzamos dokumentus sakårtot iepriekßminétajå kårtîbå.

Dokumentiem jåbüt tulkotiem ang¬u vai lietuvießu valodå.

Papildu informåcija: Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas Izglîtîbas informåcijas birojå Va¬ñu ielå 2, tålr. 7226617, IZM Starptautisko sakaru noda¬å Va¬ñu ielå 2, 226. kabinetå, tålr. 7047877, e–pasta adrese: anita.vahere@izm.gov.lv.

Pieteikßanås termiñß: 2004. gada 12. marts.

Dokumenti jåiesniedz divos eksemplåros IZM Izglîtîbas informåcijas birojå vai IZM Starptautisko sakaru noda¬å. ❏

Stipendija studijåm ma©istrantüras programmå Master of Advanced European Studies Båzeles Universitåtes Eiropas institütå

Pieteikßanås eksåmenam TestDaF

Saistîbå ar Geberta Rufa fonda programmu Swiss Baltic Net Íveices Mercator fonds izsludina pieteikßanos uz stipendiju 2004./2005. måcîbu gadå studijåm Båzeles Universitåtes Eiropas institütå starpdisciplinårå ma©istrantüras programmå Master of Advanced European Studies.

Studiju programmå ietverti kursi tiesîbu zinåtné, politikå, ekonomikå un Eiropas integråcijas jautåjumos. Lîdzås akadémiskajåm studijåm paredzétas arî praktiskas nodarbîbas un tikßanås ar ekonomikas un politikas pårståvjiem daΩådås Eiropas Savienîbas institücijås Strasburgå, Briselé un Luksemburgå.

Studiju programmu beidzot, tiek iegüts starptautiski atzîts ma©istra gråds Master of Advanced European Studies (MAES).

Pieteikties studijåm var interesenti, kas ieguvußi augståko izglîtîbu tiesîbu zinåtné, ekonomikå vai politikå, kå arî ßajås nozarés strådåjoßie, sociålo zinåtñu vai dabas zinåtñu speciålisti.

Studijas notiek våcu un ang¬u valodå.

Studiju ilgums – divi semestri (2004. gada 20. oktobris – 2005. gada 8. jülijs).

Stipendiju studijåm (1500 Íveices franki ménesî) pieß˚ir uz 10 méneßiem, un tå sedz ar uzturéßanos saistîtos izdevumus. Stipendiåti sañem piemaksu ce¬a (ne vairåk kå létåkå iespéjamå lidojuma cena) un ekskursiju izdevumiem (500 Íveices franku apjomå) un måcîbu lîdzek¬u iegådei (500 Íveices franku apjomå). Stipendiåti ir atbrîvoti no studiju maksas.

Pieteikumi studijåm un stipendijai jåiesniedz lîdz 2004. gada 31. maijam Båzeles Universitåtes Eiropas institütå, Gellertstrasse 27, PO Box, Basel CH–4020; tålr. +41 61 317 97 66; e–pasts: europa@unibas.ch.

Nepiecießamie dokumenti: • CV ar fotogråfiju; • motivåcijas véstule, kurå pamatota studiju programmas izvéle un ieceres, kas ar to saistîtas, un izklåstîti pretendenta nåkotnes plåni profesionålajå ziñå; • apstiprinåta diploma kopija ar tulkojumu ang¬u vai våcu valodå; • ang¬u un våcu valodas zinåßanas apliecinoßi sertifikåti.

Sîkåka informåcija internetå: www.europa.unibas.ch vai Swiss Baltic Net kontaktbirojå Rîgå, RTU, Ka¬˚u ielå 1–222, tålr. 7089021, e–pasts: evita.serjogina@rtu.lv. ❏

Hågenes Tålmåcîbas universitåtes Rîgas Studiju centrs izsludina pieteikßanos uz våcu valodas eksåmenu TestDaF. Eksåmens notiks 2004. gada 20. aprîlî.

Informåcija un pieteikßanås lîdz 2004. gada 15. martam HTU Rîgas Studiju centrå, Rîgå, Ka¬˚u ielå 1 – 222, tålr. 7089021; e–pasts: evita.serjogina@rtu.lv; www.testdaf.de. ❏

Theodor–Heuss–Kolleg tematiskie seminåri Roberta Boßa fonds Theodor–Heuss–Kolleg piedåvå sabiedriski aktîviem un mér˚tiecîgiem jaunießiem iespéju piedalîties tematiskos seminåros.

Katru gadu 100 jaunießiem no Eiropas un NVS valstîm ar labåm våcu valodas zinåßanåm vecumå no 18 lîdz 24 gadiem Theodor–Heus–Kolleg piedåvå iespéju piedalîties starptautiskos seminåros, lai ar priekßlasîjumu, diskusiju un simulåcijas spé¬u palîdzîbu iepazîtu un pårdomåtu demokråtijas procesus un principus. Seminårå iegütås zinåßanas dalîbnieki vélåk liek lietå, izstrådåjot savu projektu vai piedaloties kåda jau paståvoßa projekta îstenoßanå.

2004. gada vasarå Theodor–Heuss–Kolleg piedåvå seminårus par ßådåm témåm: 24.07.–08.08.2004 Genosse Bürger – Veränderung mitgestalten 24.07.–08.08.2004 Ein Strich in der Landschaft – die Grenze im Kopf 13.–27.08.2004 Zivilcourage im Alltag 01.–15.08.2004 Europa – nicht ohne uns 17.07–01.08.2004 Werte im Wandel Seminåri notiek Våcijå un Polijå, un rîkotåji sedz visus ar ce¬ojumu, apdroßinåßanu, dzîvoßanu un seminåra programmu saistîtos izdevumus.

Pieteikumu iesniegßanas termiñß 2004. gada 10. marts.

Sîkåku informåciju par piedåvåtajiem seminåriem, pieteikumu eseju témas un pieteikumu veidlapas mekléjiet Theodor–Heuss–Kolleg måjaslapå www.theodor–heuss–kolleg.de vai rakstiet e–pastu cornelia.jarasch@web.de. ❏

4

2004. gada 12. februåris

Arvîds Kanbergs ar dziesmu pa dzîvi Mudîte E. 31. janvårî apa¬u jubileju nosvinéja EEF Elektrisko maßînu un aparåtu katedras docents Arvîds Kanbergs, sirsnîgs un jauks cilvéks, lielisks un izpalîdzîgs kolé©is, RTU vîru kora Gaudeamus pirmais tenors un arhivårs visus kora paståvéßanas gadus – kopß 1959. gada, darîtåjs, nevis runåtåjs péc savas bütîbas.

Jaunais InΩenieris pievienojas apsveicéjiem, jo, pirmkårt, Arvîda lieliskie dabas fotouzñémumi daudzkårt izdai¬ojußi müsu avîzes lappuses un, otrkårt, man bijis tas gods studét ar jubilåru vienå Ea grupå Latvijas Valsts universitåtes Mehånikas fakultåté, kurå bez mehånikas un maßînbüves varéja apgüt arî elektrozinîbas.

Arvîds bija viens no klusajiem lauku zéniem, kas seviß˚i krita acîs müsu studiju pirmajå semestrî, ja vél atceras to, ka müsu kurså måcîjås savs desmits paßapzinîgo puißu no paeg¬iem, kå toreiz sarunu valodå tika dévéta Rîgas L. Paegles 1. vidusskola. Såkumå augståkås matemåtikas un fizikas kursi nedevås viegli, bet, kad såkås daΩådås elektrotehniskås laboratorijas un kursa projekti, Arvîds bija zirgå, jo bija apguvis elektri˚a specialitåti Kandavas tehnikumå. Kå Arvîds ståstîja jubilejå, vecåku sapnis bijis izskolot viñu par agronomu, lai lauku måjåm Laucienå bütu zinoßs saimnieks. Taçu 1948. gadå, kad viñß beidza pamatskolu, partijas un

valdîbas politika tévu pårliecinåja, ka labåk «måcîties par elektri˚i, kas visur noderés». Arvîds aizbrauca måcîties uz Kandavu, un tas viñu paglåba no pårcelßanas uz dzîvi viñpus Uråliem, kurp 1949. gada martå izveda viña ©imeni. Pirmajå brîdî, protams, Arvîds gribéja steigties viñiem pievienoties, par laimi, Kandavas radi atturéja un palîdzéja turpinåt måcîbas.

Kad 1952. gadå satikåmies Raiña bulvårî 19, zinåjåm, ka Arvîds dzîvo pie bråléna un cenßas piestrådåt, domåjåm, ka viñß ir bårenis, jo tolaik precizét kolé©u biogråfijas nebija pieñemts. Par mammu un måsu Arvîds såka ieminéties tikai piecdesmito gadu beigås. Såkåm urbties augståkajå matemåtikå, måcîties rasét zîmulî un tußå, obligåtå kårtå apguvåm krievu valodu, sveßvaloda bija fakultatîvs priekßmets, un to kå

Dekånu runas 22. janvåra sédé ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: • Par RTU zinåtnieku iegütajåm balvåm 2003. gada nogalé. A/s Latvijas Gåze, LZA un Latvijas Izglîtîbas fonda gada balvas sañémußi BF profesors E. Dzelzîtis un docents T. Juhna. LZA un VAS Latvenergo gada balva par darbu kopu ener©étikå pieß˚irta EEF profesoram A. Sauhatam un BF asociétajam profesoram P. Íipkovam, balva par lietiß˚iem pétîjumiem pieß˚irta EEF ma©istram I. Apsîtim (vad. EEF asoc. prof. J. Rozenkrons), balva par panåkumiem ener©étikå jaunajiem zinåtniekiem EEF doktorantei M. Dañilovai (vad. EEF prof. A. Sauhats) un EEF lektorei un doktorantei I. Zicmanei (vad. EEF prof. J. Barkåns).

• Par pieß˚irtajåm LZA vårdbalvåm un balvåm jaunajiem zinåtniekiem (skat. 1. lpp.).

• Par RTU Goda doktora akadémi˚a T. Millera 75 gadu jubileju, ko atzîméja janvåra såkumå.

• 20. janvårî péc zinåtñu prorektora profesora L. Ribicka iniciatîvas notika interesanta Zinåtñu prorektora dienesta pårståvju un rektora tikßanås ar fakultåßu dekåniem, prodekåniem un institütu direktoriem. Tikßanås dalîbnieki aizpildîja aptaujas anketu par fakultåtes attîstîbu, dalîbu zinåtnisku vai attîstîbas projektu izstrådé un veikto darbîbu åréjo finanßu piesaistîßanå. Anketu datus apkopos un nosütîs arî fakultåtém. Rektoru pårsteigusi lielå neinformétîba, kas liecina, ka lîdz institütiem informåcija nonåk nepilnîga un påråk léni. Kad apspriedé izskanéja prasîba par fiksétu ßtata vietu noteikßanu un laborantu nepiecießamîbu, rektors atgådinåjis, ka to, cik cilvéku strådås, nosaka katedras vadîtåjs vai profesors, un finan-

neobligåtu müsu grupå neviens tå arî neizvéléjås. Pirmos trîs kursus rudenî braucåm uz kolhoziem våkt raΩu. Pirmajå kurså müs aizsütîja tikai oktobrî, tad Jékabpils pusé bietes vilkåm årå no sniega apakßas, otrajå kurså septembrî råvåm bietes Dunalkå pie Aizputes, bet treßajå kurså Alüksnes pusé Kalncempjos mieΩus ar gråbekli vilkåm årå no pe¬˚ém uz lauka un kråvåm zårdos. Vasarå péc otrå kursa, iek¬aujoties studentu elektri˚u tradîcijås, likåm pamatus Spruktu HES uz Rézeknes upes. Tur Arvîds darbojås plotñiku brigådé, kråva no ba¬˚iem kastes, pildîja tås ar laukakmeñiem, lai pavasara üdeñi neizskalo stacijas un dambja pamatus. Arvîds ßajos vasaras un rudens darba dienu vakaros bija neaizvietojams, jo tad viña rokås vienmér bija akordeons. Skanéja müzika, izdziedåjåmies no sirds, un sestdienås ballés arî deju müzika bija nodroßinåta. BieΩi fakultåtes vîru ansamblis, kurå dziedåja arî Arvîds, uzståjås ar koncertiem LVU paßdarbîbas skatés un a©itpunktos.

Dziedåt müsu grupå patika daudziem, bet tikai Arvîds jau no pirmå kursa ar savu pirmo tenoru stutéja LVU korus. Tomér visvairåk sirdi pieséja LVU vîru koris H. Medña vadîbå, kam Arvîds bija uzticîgs lîdz brîdim, kad LVU vadîba, politisku motîvu vadîta, atlaida slaveno diri©entu un koris izjuka. Kad atjaunoja RPI un tapa tå vîru koris Gaudeamus, Arvîds bija

un ir tå pirmais tenors, nenoguris rakstîja un joprojåm raksta kora vésturi.

Tålajå 1957. gada pavasarî LVU Mehånikas fakultåté sadale* bija neparasta. Astoñus – çetrus inΩenierus mehåni˚us un çetrus inΩenierus elektri˚us – noléma atståt darbå fakultåté. Lîdz tam daΩkårt pa vienam, pa diviem fakultåté atståja, bet nekad tik daudzus. Vadîba laikam beidzot bija noskaidrojusi, ka Rîgas Politehniskå institüta (RPI) atjaunoßana vairs nav aiz kalniem. Tad Arvîds såka darbu augstskolå, izejot visus amatus no laboranta lîdz docentam.

Kopå ar kolé©iem izveidoja Elektroaparåtu laboratoriju, gatavoja måcîbu lîdzek¬us, uzrakstîja gråmatu. Arvîds vienmér bijis darba rü˚is, un to vienmér sapratusi un likusi lietå fakultåtes vadîba, sabiedrisko pienåkumu nekad viñam nav trücis.

Gadi paskréjußi nemanot, no mums astoñiem uzticîgi RPI – RTU lîdz ßodienai palikußi vairs pieci, un visiem ßogad paliek apa¬i gadi.

Sveicu jüs visus! Nepårspîléßu, ja teikßu, ka Arvîds ir lîdzjütîgåkais un labdabîgåkais no mums, îsts savéjais joprojåm gan priekos, gan bédås. No sirds priecåjos, ka man ir laiméjies måcîties un strådåt lîdzås jubilåram. ❏ * Sadale – universitåtes administråcijas un fakultåßu vadîbas pårståvju sanåksme, kurå absolventi ar parakstu apliecinåja, ka strådås piedåvåtajå darba vietå.

séjuma apjoms ir atkarîgs no apmåcåmo studentu skaita, bet 15% darba algas fonda jåparedz måcîbu palîgpersonålam. Ja katedru vadîba arî ßos lîdzek¬us novirza måcîbspéku algåm, tad nav jåbrînås, ka nav personåla, kas prot apkalpot aparatüru måcîbu laboratorijås. Tikßanås bija ¬oti lietiß˚a, jo notika konkréta saruna ar katru fakultåti atseviß˚i.

• Rektors ticies ar Pareksa bankas prezidentu V. Karginu, kurß intereséjies par studiju procesu un teritoriju Lomonosova ielå, jo TSI vélas paplaßinåt savu studiju procesu. Paskaidrots, ka tagad banka var sniegt aizdevumu arî konkrétam projektam. Vajadzétu padomåt, vai nav lietderîgi sakårtot kådu korpusu Ezermalas ielå, lai uz to pårceltu TMF institütus no Lomonosova ielas. Bankas prezidents atzinîgi izteicies par RTU absolventiem, kuri strådå Pareksa bankå, un piedåvåjis universitåtei bankas palîdzîbu.

• Firma Samsung Electronics rektoram izteikusi vélmi sadarboties ar RTU. («Samsung tåpat kå Siemens såk trükt inΩenieru!» – E. Be˚era replika.) Rektors ieteicis viñiem vérsties pie ETF vadîbas un vienoties par iespéjamåm sadarbîbas formåm.

• 2. februårî pulksten 12 LU Mazajå aulå notiks Zieme¬valstu atbalsta programmas organizéts pasåkums, kas büs veltîts starptautiskajai sadarbîbai un grantu projektu izstrådei. Starptautisko sakaru da¬ai uzdots informét interesentus RTU. • 21. janvårî rektoram bijusi patîkama tikßanås ar Ventspils domes priekßsédétåju A. Lembergu un viña pirmo vietnieku J. Vîtoliñu.

Ventspilnieki ir ieintereséti attîstît augsto tehnolo©iju raΩoßanu savå pilsétå. Çetras firmas ir gatavas uzsåkt IT sistému raΩoßanu Ventspilî, tåpéc jågatavo arî speciåls pasütîjums inΩenieru izglîtoßanai, kas savukårt nodroßinåtu pilsétas tålåko attîstîbu. Ventspils augstskola saprot, ka inΩenierprogrammas paßi izveidot nevar, tåpéc vélas sadarboties ar RTU. Ir doma par pirmo kursu priekßmetu – matemåtikas, fizikas, valodas u.tml. – kopîgu apgüßanu uz lîguma pamata Ventspils augstskolå un tålåkas

>>>

5

2004. gada 12. februåris

Aicinåjums pieteikties neklåtienes studentiem paredzétu måcîbu lîdzek¬u izstrådei Gadu no gada pieaug nepilna laika – neklåtienes un vakara studentu skaits. Tajå paßå laikå tießi ßådiem studentiem veidotu måcîbu lîdzek¬u klåsts ir vairåk nekå pieticîgs. Lai uzlabotu metodisko no-

droßinåjumu, Måcîbu prorektora dienests aicina pieteikties finanséjumam tådu måcîbu materiålu izveidei, kas bütu paredzéti neklåtiené studéjoßajiem un kurus varétu ietekt arî pilna laika studentiem.

Vértéjot pieteikumus un pieñemot lémumu par finanséßanu, tiks ñemts vérå: • studentu skaits, kuriem måcîbu materiåli paredzéti; • Neklåtienes un vakara studiju departamenta atzinums;

RTU Izdevniecîbå izdotå literatüra Måcîbu literatüra, kas izdota 2003. gada novembrî, decembrî un 2004. gada janvårî 1. Krilovs L. Ekonomiskås domas vésture. Lekciju konspekts.

I da¬a. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 216 lpp.

2. Gaile–Sarkane E. Elektroniskå komercija. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 58 lpp.

3. Lomovs S. Augstas caurlaidîbas ferîtu eksperimentålo magnétisko spektru precizitåtes paaugstinåßana. Promocijas darba kopsavilkums. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 32 lpp.

4. Technical Translation Study Programme. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 52 lpp.

5. Caurvilçu konstrukcijas. Metodiskie norådîjumi. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 20 lpp.

6. VeidgrieΩñu projektéßana.

Metodiskie norådîjumi. – R., RTU

Izdevniecîba, 2003. – 44 lpp.

7. Studiju darba dati. 2002./ 2003. studiju gads. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 60 lpp.

8. Pavelko I. Gåzturbînas dzinéju vadîba. Lekciju konspekts. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 44 lpp.

9. Doroshko S. Fundamentals of Automatics. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 84 lpp.

10. Manonovs M. Mazjaudas véjener©étisko iekårtu efektivitåtes paaugstinåßana ar induktor©eneratoriem. Promocijas darba kopsavilkums. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 24 lpp.

11. Urbahs A., Cerkovñuks A. Intermodålie konteineru pårvadåjumi. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 496 lpp.

12. Augståkås profesionålås izglîtîbas studiju programma «Tehniskå tulkoßana». – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 62 lpp.

Dekånu runas

>>>

inΩenierstudijas RTU laboratorijås Rîgå. Jautåjums palika atklåts apsprießanai. Arî Ventspils meklé iespéjas izmantot Eiropas struktürfondu finanséjumu, un laboratoriju iekårtoßanai Rîgå varétu izstrådåt vienotu projektu. Jebkura sadarbîba ir lietderîga, un ßis darbs turpinåsies. Ja Ventspilî attîstîsies raΩotnes, cilvéki gribés måcîties, jo redzés darba iespéjas. ☞ Apsprieda pédéjå nedé¬å notikußås izmaiñas to studiju programmu dokumentåcijå, kuråm steidzîgi vajadzîga akreditåcija, lai studenti varétu sañemt kredîtus. Måcîbu prorektors E. Be˚eris informéja, ka BF un ETF dokumenti iesniegti, vél tikai jårisina probléma ar profesiju standartu. IEF lietas kårtojas. Joprojåm nekas nav izdarîts ar TDDI programmåm. ☞ Studiju da¬as vadîtåjs precizéja pamatstudiju programmu sarakstu, kurå 2004. gadå uzñems jaunus studentus. Pédéjos precizéjumus vél iesniegs 26. janvårî pirms Senåta janvåra sédes. Rektors atzîméja, ka joprojåm programmu skaits RTU ir ¬oti liels: 21 bakalaura akadémisko studiju programma; 13 bakalaura profesionålo studiju programmas; 10 profesionålo studiju programmas; 9 pirmå lîmeña profesionålo (koledΩas) studiju programmas. Tallinas TU ir samazinåts programmu skaits, lai ekonométu lîdzek¬us un palielinåtu måcîbspéku algas. ☞ Rektors pirms sédes jau bija izsütîjis dekåniem jauno profesoru vietu sadalîjumu starp fakultåtém. Pårré˚ins veikts, pamatojoties gan uz kopéjo darba algas apjomu studiju proceså, gan uz zinåtniskås darbîbas finanséjuma apjomu. Profesoru vietas péc pårré˚ina sadalås ßådi: – AF – 4; BF – 17; DITF – 26; ETF – 15; EEF – 16; IEF – 17; MLF – 20; TMF – 23; HI – 4; VI – 2; kopå 144. Paßreiz profesoru vietas sadalås ßådi: (ievéléto profesoru skaits + profesoru skaits, kuri strådå uz lîguma + asociétie profesori, kuri aizpilda profesora vietu): AF – 3 (1+1+1); BF – 15 (7+3+5); DITF – 22 (16+–+6); ETF – 12 (6+2+4); EEF – 14 (11+1+2); IEF – 14 (7+4+3); MLF – 17 (13+1+3); TMF – 22 (16+4+2); HI – 4 (–+–+4); VI – 2 (1+–+1); kopå – 125 (78+16+31). Dekåniem iebildumu pret piedå-

• tålmåcîbas metodisko pieeju izmantoßanas lîmenis; • kåda ir sagatavotîbas pakåpe e–vides izmantoßanai priekßmeta apguvé; • vai ir tådas iestrådes materiåla izveidé, kas dod iespéju iegüt pietiekoßi skaidru priekßstatu par materiåla uzbüvi, saturu, metodisko pieeju; • cik lielå mérå materiålus varés izmantot arî pilna laika studenti.

Brîvå formå sastådîtus pieteikumus vértés måcîbu prorektora iz-

veidota komisija. Ja tås atzinums büs pozitîvs, ar materiåla autoriem paredzéts slégt darba lîgumu.

Termiñi pieteikumiem netiek norådîti. To izskatîßana notiks iesniegßanas secîbå. Ja atbalståmo pieteikumu skaits pårsniegs paßreizéjås finanséjuma iespéjas, paredzéts izveidot «pieteikumu grozu» – rindu un, ja büs nepiecießams, meklét sponsorus. ❏ Måcîbu prorektors Elmårs Be˚eris

11. NVSD neklåtienes noda¬as studenta gråmata våcu valodas priekßmetå. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 44 lpp.

12. Popovs V. GSM standarta ßünu mobilo sakaru sistéma. Projektéßanas problémas. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 362 lpp.

13. Rañ˚is I. Ievads specialitåté. RTU programma «Elektrotehnolo©iju datorvadîba». – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 41 lpp.

14. Neklåtienes un vakara studiju departamenta studenta gråmata ang¬u valodas priekßmetå. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 72 lpp.

15. Bakalaura, ma©istra, inΩenierdarbu izstråde studiju programmå «Ìeodézija un kartogråfija».

Metodiskie norådîjumi. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 16 lpp.

Zinåtniskie raksti un zinåtnisko konferençu materiåli, kas izdoti RTU Izdevniecîbå 2003. gada decembrî un 2004. gada janvårî 1. Nodok¬u administréßanas un muitas straté©iskå loma tautsaim-

niecîbas attîstîbå. Starptautiskås zinåtniski praktiskås konferences zinåtniskie raksti. Rîga, 2003.gada 17.decembrî. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 109 lpp.

2. Arhitektüra un büvzinåtne.

2. sérija, 4. séjums. RTU zinåtniskie raksti. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 249 lpp.

3. Datorzinåtne. Informåcijas tehnolo©ija un vadîbas zinåtne. 5. sérija, 14. séjums. RTU zinåtniskie raksti. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 222 lpp.

4. Datorzinåtne. Datorvadîbas tehnolo©ijas. 5. sérija, 15. séjums.

RTU zinåtniskie raksti. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 139 lpp.

5. Ekonomika un uzñéméjdarbîba. Uzñéméjdarbîba un vadîßana.

3. sérija, 6. séjums. RTU zinåtniskie raksti. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 156 lpp.

6. Telekomunikåcijas un elektronika. 7. sérija, 3. séjums. RTU zinåtniskie raksti. – R., RTU Izdevniecîba, 2003. – 75 lpp.

våto sadalîjumu nebija, un rektors izdos atbilstoßu rîkojumu.

RBS direktors J. Gréviñß ierosinåja pieß˚irt kådu profesora vietu arî RBS, ko vienojås prasît no AIP papildus jau esoßajåm 144 vietåm ☞ Dekåniem iesniegti saraksti, kas precizé profesoru vietu sadalîjumu pa nozarém un apakßnozarém, lai lîdz 3. februårim bütu izdarîti visi precizéjumi un labojumi. Vietu sadalîjums ir ßåds: filozofijå – 1; sociolo©ijå – 2; valodås – 2; arhitektürå – 4; pedago©ijå – 1; ekonomikas apakßnozaré – 7, vadîbas zinåtnes apakßnozaré – 8; ˚îmijå – 4, matemåtikå – 3, fizikå – 4; büvzinåtné – 17. informåcijas tehnolo©ijå – 17, datorzinåtné – 6; elektronikå un telekomunikåcijås – 15, ener©étikå – 8, elektrotehnikå – 8, ˚îmijas inΩenierzinåtné – 7, materiålzinåtné – 6, maßînzinåtné – 9, mehånikå – 6, transportå un satiksmé – 10, vides zinåtné – 3. Péc precizéjumu un labojumu veikßanas sagatavos véstuli AIP ar lügumu apstiprinåt ßo sadalîjumu pa zinåtnes nozarém un apakßnozarém. ☞ Turpinåja sarunu par plånotå ES struktürfondu finanséjuma sadalîjumu starp fakultåtém, kas paredzéts inΩenierzinåtñu un dabas zinåtñu infrastruktüras attîstîbai. No IZM sañemta nepatîkama ziña par iespéjamo finanséjuma samazinåjumu RTU, jo parådås aizvien jauni pretendenti.

Tåpéc arî nav îsti skaidrs, kå plånot. Paßlaik rektors sañémis dokumentus no AF, BF, DITF, ETF, MLF ar precîziem telpu un aparatüras datiem, kå arî çetrus papildu iesniegumus par finanséjuma pieß˚irßanu. TMF protesté, ka tai nav paredzéts finanséjums, un prasa 3,1 milj. latu renovåcijai un 3,5 milj. latu aparatürai, RBS – Ls 137000 telpu remontam. EEF dome prasa ékas Kronvalda bulv. 1 renovåcijai Ls 555 000. IEF uzskata, ka arî tå sniedz inΩenierizglîtîbu, un prasa 1,25 milj. latu. Rektors dekåniem jautåja, kå viñi katrs iesaka rîkoties ßajå situåcijå. Priekßlikumi bija ¬oti daΩådi, bet pårsvarå katra fakultåte uzskata, ka tießi tås prasîbu apmierinåßana ir neatliekama. Péc ¬oti dzîvas diskusijas rektors lüdza TMF un EEF iesniegt konkrétus priekßlikumus, kå katrå fakultåté izlietos 120 000 latu. Protams, nav zinåms, vai IZM vispår ko pieß˚irs, jo såkotnéji finanséßanas noteikumi paredzéja vienas ékas vai vienas konkrétas struktürvienîbas infrastruktüras sakårtoßanu. Tagad finanséjumu prasa visi, jo valsts lîdz ßim nekådu finanséjumu remontiem vispår nav pieß˚îrusi.

M. E.

6

Senatoru lémumi janvårî Senåta séde notika 26. janvårî ✍ Sédes ievadå rektors akadémi˚is I. Knéts novéléja visu to labåko visiem RTU studentiem, måcîbspékiem un darbiniekiem Jaunajå gadå! Véléja visiem k¬üt labestîgåkiem un gaißåkiem gan paßiem pret sevi, gan pret kolé©iem, gan pret studentiem. Véléja uz visåm lietåm skatîties optimistiski, jo pesimisma karogs der tikai Saeimas opozîcijai cîñå par varu. Pesimisms rada nevajadzîgu stresu gan paßam, gan apkårtéjiem. Pesimisms nekur neved, ne uz Gaismas pili, ne uz templi ce¬a galå.

Véléja büt vienotåkiem attieksmé pret müsu universitåti, jo tå ir müsu zinåtnes templis, un tikai no mums paßiem, no müsu darba ir un büs atkarîgs, kåda ßî Latvijas vecåkå un slavenåkå augstskola izskatîsies rît, parît un aizparît. Tikai no müsu darba büs atkarîgs, vai RTU vårds skanés lepni un jaunatne nåks pie mums apgüt tådas zinåßanas, kuras viñiem nodroßinås pilnvértîgu karjeru.

Rektors apsveica daΩådu institüciju prémiju laureåtus, kuri pagåjußå gada nogalé un ßå gada såkumå ir sañémußi atzinîbu. (Skat. Dekånu runas 22. janvåra sédi. Red.) ✍ Senatoriem rektors pavéstîja arî nepatîkamåku ziñu. Uz ES struktürfondu finanséjuma sañemßanu infrastruktüras attîstîbai dabas un inΩenierzinåtnés pretendé arî vidéjås profesionålås izglîtîbas iestådes, tåpéc augståkajai izglîtîbai no 10 milj. eiro paliks vairs 7,5 milj. Turklåt agråk ßo finanséjumu bija plånots pieß˚irt 5 augstskolåm, taçu tagad arî visas påréjås pieprasa savu tiesu. Lîdz ar to RTU cerétais finanséjums var jütami samazinåties.

Atbildot uz IZM steidzîgu pieprasîjumu par to, kurå ékå vai éku komplekså ieguldît finanséjumu, Rektora padome decembra nogalé sagatavoja priekßlikumu, ka galvenå attîstîba paßreiz jåparedz îpsalas un MeΩa ielas kopéjå komplekså. Fakultåtes, kas izvietojußås citur, protams, protestéja.

Paßreiz, neievérojot IZM prasîbu, katrai fakultåtei plånojam savu riecienu no finanséjuma klaipa. Cînîsimies, lai viss beigtos laimîgi un RTU nepaliktu vispår bez jebkåda rieciena. ✍ RTU Goda darbinieka nosaukumu pieß˚îra BF docentam V. Lapsam. ✍ Par profesoru ßtata vietåm Senåts noléma izsludinåt konkursu uz ßådåm vakantajåm profesoru ßtata vietåm: 1. Informåcijas tehnolo©ijas nozares Datorvadîbas apakßnozaré, specializåcijå – Datoru tîkli; 2. Informåcijas tehnolo©ijas nozares Datorvadîbas apakßnozaré specializåcijå – Attélu apstråde un datorgrafika; 3. Fizikas nozares Optikas apakßnozaré specializåcijå – Starojuma inΩenierfizika; 4. Fizikas nozares Kondensétås vides fizikas apakßnozaré; 5. Fizikas nozares Medicîniskås fizikas apakßnozaré specializåcijå – Fizikålås medicînas inΩenierzinîbas; 6. Materiålzinåtnes nozares Poliméru un kompozîtmateriålu apakßnozaré; 7. Materiålzinåtnes nozares Tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas apakßnozaré specializåcijå – Tekstilmaßînas un tehnolo©ija; 8. Materiålzinåtnes nozaré specializåcijå – Materiålu tehnolo©ija un dizains; 9. Vadîbzinåtnes nozares Uzñéméjdarbîbas vadîbas apakßnozaré specializåcijå – Büvuzñéméjdarbîbas ekonomika; 10. Vadîbzinåtnes nozares Uzñéméjdarbîbas vadîbas apakßnozaré specializåcijå – Uzñéméjdarbîbas lo©istika un transporta ekonomika; 11. Vadîbzinåtnes nozares Uzñéméjdarbîbas vadîbas apakßnozaré specializåcijå – Inovåcijas un tirgzinîbas; 12. Ener©étikas nozares Elektroener©étikas apakßnozaré specializåcijå – Elektriskås stacijas, tîkli un sistémas; 13. Ener©étikas nozares Elektroener©étikas apakßnozaré specializåcijå – Elektroener©étisko sistému automatizåcija; 14. Ener©étikas nozares Siltumener©étikas apakßnozaré specializåcijå – Siltumapgådes sistémas; 15. Elektrotehnikas nozares Elektrisko maßînu un iekårtu apakßnozaré specializåcijå – Elektriskås maßînas un aparåti; 16. Elektrotehnikas nozares Elektrisko tehnolo©iju un automåtikas apakßnozaré specializåcijå – Elektroniskås iekårtas. ✍ Senåts apstiprinåja izmaiñas 2004. gada uzñemßanas noteikumos akadémisko un profesionålo pamatstudiju programmås RTU: 3. Mainît 5. p. un to lasît ßådå redakcijå: Dokumentu iesniegßana no 5. lîdz 30. jülijam pilna laika (dienas) pamatstudijåm, no 2. lîdz 13. augustam nepilna laika (neklåtienes un vakara) pamatstudijåm. 4. Mainît 6. p. un to lasît ßådå redakcijå: ieskaitîßana no 5. lîdz 15. augustam pilna laika (dienas) pamatstudiju programmås, no 16. lîdz 31. augustam nepilna laika (neklåtienes un vakara) pamatstudiju programmås. 5. Papildinåjums: Ieståjpårbaudîjumi zîméßanå no 2. lîdz 4. augustam. ✍ Apstiprinåja akadémisko un profesionålo pamatstudiju programmu sarakstu, to realizåcijas veidu un realizåcijas vietu studentu uzñemßanai RTU 2004. gadå. Klåtienes studiju formå RTU ßogad piedåvå 21 bakalaura akadémisko studiju programmu, Daugavpils filiålé (DF) – 11,

2004. gada 12. februåris Liepåjas filiålé (LF) – 4, Ventspils filiålé (VF) – 8; 13 bakalaura profesionålo studiju programmas, 9 profesionålo studiju programmas un 11 pirmå lîmeña profesionålo (koledΩas) studiju programmas. Neklåtienes studiju formå – 8 bakalaura akadémiskås programmas, DF – 8, LF – 3, VF – 3; 3 pirmå lîmeña profesionålo studiju programmas, DF – 1, LF – 1, VF – 1.

Vakara studiju formå – 4 bakalaura akadémisko studiju programmas, 2 bakalaura profesionålo studiju programmas, 2 pirmå lîmeña profesionålo studiju programmas un 1 profesionålo studiju programmu – Tulkoßana. * Apstiprinåja uzñemßanas noteikumus augståkå lîmeña akadémisko un profesionålo studiju programmås RTU 2004. gadå.

Noteikumi paredz: «12. Pieteikßanås termiñi: dienas noda¬å – no 01.07. lîdz 16.07.; vakara un neklåtienes noda¬å, kå arî dienas noda¬å uz neaizpildîtåm budΩeta vietåm un studijåm par maksu – no 23.08. lîdz 20.09.»

Klåtienes studiju formå RTU ßogad piedåvå 21 ma©istra akadémisko studiju programmu, 14 ma©istra profesionålo studiju programmas, 12 profesionålo studiju (péc bakalaura) programmas, 4 profesionålo studiju (péc koledΩas) programmas. Neklåtienes studiju formå – 2 ma©istra akadémisko studiju programmas: 1. RaΩoßanas tehnolo©ija, 2. Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas; 2 ma©istra profesionålo studiju programmas: 1. Visaptveroßå kvalitåtes vadîßana, 2. Materiålu dizains un tehnolo©ija; 10 profesionålås augståkås izglîtîbas studiju programmas: 1. Ìeodézija un kartogråfija; 2. Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ija; 3. Ener©étika un elektrotehnika; 4. Elektronika; 5. InΩeniertehnika, mehånika un maßînbüve; 6. RaΩoßanas tehnolo©ija; 7. Transports; 8. Tekstila un ap©érbu tehnolo©ija; 9. Ekonomika; 10. Uzñéméjdarbîba un vadîßana. Vakara studiju formå – ma©istra profesionålo studiju programmu Uzñémumu un organizåciju vadîßana. ✍ Noklausîjies kanclera R. Taraßkeviça ziñojumu, Senåts noléma: pieß˚irt rektoram tiesîbas tießi pak¬autajås struktürvienîbås palielinåt RTU algas koeficientu virs noteiktå maksimuma. ✍ Pamatojoties uz LR Ministru kabineta Nolikumu par promocijas kårtîbu un kritérijiem un Latvijas Zinåtnes padomes lémumiem par RTU promocijas padomju apstiprinåßanu, kå arî RTU rektora rîkojumiem par ßo LZP apstiprinåto promocijas padomju darbîbas såkßanu, Senåts noléma: 1. Pieß˚irt katrai RTU promocijas padomei no RTU pamatdarbîbas budΩeta lîdzek¬iem 2004. gadå 800 latus. 2. Lîdzek¬us izmantot promocéßanas izdevumiem: padomes darbîbas nodroßinåßana, zinåtnisko darbu recenzéßanas apmaksa, viena årzemju recenzenta ce¬a un uzturéßanås apmaksa.

3. At¬aut katrai RTU promociju padomei izlietot gadå ne vairåk kå 100 latus, ja tå nav pieñémusi aizståvéßanai nevienu disertåciju. 4. Izveidot rezerves fondu 2600 latu apmérå, no kura segt papildu izdevumus årzemju recenzentiem. Papildu fondu sadala RTU zinåtñu prorektors. 5. Ío izdevumu apmaksu RTU gråmatvedîbai izdarît, pamatojoties uz promociju padomes priekßsédétåja iesniegumu zinåtñu prorektoram. 6. Atzît par spéku zaudéjußu 2002. gada 28. janvåra RTU Senåta lémumu Par promocijas padomju darba apmaksu. ✍ Apstiprinåja doktora studiju programmu ˚îmijas tehnolo©ija. ✍ Par Elektrotehnikas nozares profesoru padomes saståva papildinåßanu Senåts noléma: papildinåt Elektrotehnikas nozares profesoru padomes saståvu, iek¬aujot tajå RTU profesoru Dr.inΩ. Jåni Gerhardu. ✍ Par RTU profesora nosaukuma pieß˚irßanu Senåts noléma: 1. Pamatojoties uz BF domes 2003. gada 18. decembra lémumu, saskañå ar 2000. gada 29. maija RTU Senåta lémumu Par RTU profesora nosaukuma pieß˚irßanu pieß˚irt RTU profesora nosaukumu BF profesoram Modrim Dobelim. 2. Pamatojoties uz BF domes 2003. gada 18. decembra lémumu, saskañå ar 2000. gada 29. maija RTU Senåta lémumu Par RTU profesora nosaukuma pieß˚irßanu pieß˚irt RTU profesora nosaukumu BF profesoram Jurim Rihardam NaudΩunam. 3. Pamatojoties uz DITF domes 2004. gada 19. janvåra lémumu, saskañå ar 2000. gada 29. maija RTU Senåta lémumu Par RTU profesora nosaukuma pieß˚irßanu pieß˚irt RTU profesores nosaukumu DITF profesorei Ga¬inai Merkurjevai. 4. Pamatojoties uz TMF Direktoru padomes 2004. gada 12. janvåra lémumu, saskañå ar 2000. gada 29. maija RTU Senåta lémumu Par RTU profesora nosaukuma pieß˚irßanu pieß˚irt RTU profesora nosaukumu TMF profesoram Aleksandram Andronovam. ✍ Apstiprinåja Senåta Finanßu un budΩeta komisijas nolikumu.

Komisijas darbîbas mér˚is ir sekmét RTU finansiålo lîdzek¬u racionålu izmantoßanu.

Komisijas galvenie uzdevumi: – valsts budΩeta dotåcijas un maksas studentu lîdzek¬u sadalîjuma un uzskaites metodikas izvértéßana un pilnveidoßana; – valsts budΩeta dotåcijas un maksas studentu lîdzek¬u sadalîjuma analîze; – studiju maksas izvértéßana; – administråcijas finansiåli saimnieciskås darbîbas izvértéßana. ✍ Apstiprinåja Senåta Reklåmas un darba tirgus komisijas nolikumu.

Komisijas darbîbas mér˚i un uzdevumi: 2.1. Reklåmas metodiku un

>>>

7

2004. gada 12. februåris

SP ideja – informét, palîdzét, izklaidét Pagåjußå gada 6. decembrî jau piekto reizi péc kårtas Latvijas Studentu apvienîba (LSA) rîkoja Studentu gada balvas pasniegßanas ceremoniju. Starp desmit nominåcijåm bija arî Gada paßpårvaldes vadîtåjs, par kuru k¬uva RTU Studentu parlamenta (SP) prezidente Jolanta Jasukéviça. ˆemot vérå, ka kompetentåku cilvéku laikam bütu grüti atrast, més lüdzåm J. Jasukéviçu paståstît, kas, péc viñas domåm, ir Studentu parlaments un ar ko tas nodarbojas.

– Péc tavåm domåm, kådåm

bütu jåbüt SP pamatfunkcijåm?

– Studéjoßo paßpårvaldes pamatfunkcijas es iedalîtu trîs galvenajos blokos. Primårå funkcija ir aizståvét studentu intereses augstskolå, kå arî valsts mérogå LSA. Íî primårå funkcija pie mums ir ¬oti attîstîta, jo sekojam notikumiem augstskolå un årpus tås, varam ¬oti åtri rea©ét uz jebkuriem jaunumiem. Otrå lieta, ar ko paßpårvalde nodarbojas, ir sociålais bloks. Müsu gadîjumå tås ir transporta kompensåcijas, sociålås stipendijas un Senåta stipendijas, protams, arî ISIC

kartes. Treßais bloks ir izklaide un sports. Manupråt, més ¬oti labi tiekam galå ar visiem trim blokiem.

– Kådas ir galvenås problémas pamatfunkciju izpildé?

– Galveno SP problému es saskatu finanséjumå, par kuru més nepårtraukti cînåmies. Péc augstskolas normatîvajiem aktiem mums pienåkas finanséjums no stipendiju fonda.

Otra lielå probléma ir cilvéku resursi, jo katru gadu k¬üst aizvien mazåk to studentu, kuri gribétu iesaistîties augstskolas sabiedris-

kajå dzîvé. Par padarîtajiem darbiñiem atalgojuma vai nu nav, vai arî tas ir ¬oti simbolisks. Müsdienås visiem ir viens mér˚is – pelnît naudu un jo åtråk un vairåk, jo labåk.

Nepårtraukti saskaramies ar problému, ka ir ¬oti daudz jaunu ideju, taçu nav, kas tås realizé. Izstrådåjam projektu, un vajag tikai kådus divus trîs cilvékus, kuri to realizétu, bet viñu nav. Ir diezgan såpîgi, ka labas idejas netiek îstenotas.

– Kåds, tavupråt, ir iemesls studentu zemajam aktivitåtes

>>>

LSA informåcija

Vai studentam büt bezdarbniekam?

Decembra såkumå Latvijas Studentu apvienîba (LSA) aktualizéja jautåjumu, kåpéc pilna laika studéjoßie nevar sañemt bezdarbnieku statusu arî tad, ja ir veiktas obligåtås sociålås apdroßinåßanas iemaksas. Esoßå likuma norma, kas ierobeΩo strådåjoßo studentu tiesîbas, ir netaisnîga un pretrunå ar Latvijas Republikas Satversmi.

Péc visu ieintereséto pußu tikßanås Valsts cilvéktiesîbu biroja organizétajå diskusijå Saeimas So-

ciålo un darba lietu komisija izveidoja darba grupu jautåjuma tålåkai risinåßanai.

Paßlaik bez LSA izstrådåtå likumprojekta, kas paredz atcelt pilna laika studentus diskriminéjoßås likuma normas, kuras liedz studentiem iegüt bezdarbnieka statusu, tiek apskatîts vél viens risinåjums – bezdarbnieka statusu un pabalstu at¬aut sañemt tikai maksas studentiem, uzskatot, ka par valsts budΩeta lîdzek¬iem studéjoßie jau sañem

Senatoru lémumi janvårî

>>>

rekomendåciju izstråde jomås: – RTU téla reklaméßana; – RTU studiju programmu reklaméßana; – Reklåmas informåcija par RTU absolventu profesionålajåm izaugsmes iespéjåm. 2.2. Darba tirgus izpéte: – Regulåri analizét pieejamo informåciju par RTU sagatavoto speciålistu nodarbinåtîbu un iespéju robeΩås arî par profesionålo izaugsmi péc RTU beigßanas; – Apspriest, izvértét un noformét priekßlikumus RTU absolventu profesionålås izaugsmes kontrolei, nodroßinot atgriezenisko saikni darba vieta – RTU, un izstrådåt principus attiecîgås datu båzes izveidoßanai. ✍ Senåts apstiprinåja izmaiñas Senåta Studiju kvalitåtes komisijas nolikuma 1. un 3. punktå. ✍ Lai profesionålå inΩenierstudiju programma Ener©étika un elektrotehnika atbilstu LR Ministru kabineta noteikumu prasîbåm, Senåts apstiprinåja izmaiñas prakses un inΩenierprojekta KP skaitå, kå arî ierobeΩotås izvéles priekßmetu sarakstå. ✍ Senåts apstiprinåja ßådas studiju programmas: bakalaura profesionålo studiju programmas – Transporta sistému inΩenierija, Elektrotehnolo©iju datorvadîba; ma©istra profesionålo studiju programmu Transporta sistému inΩenierija; pirmå lîmeña profesionålo studiju programmas – Bionika un protezéßana, Materiålu tehnolo©ija un dizains; profesionålo inΩenierstudiju programmas – Informåcijas tehnolo©ija, Tekstila un ap©érbu tehnolo©ija, Ìeodézija un kartogråfija, Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas, RaΩoßanas tehnolo©ija, Automåtika un datortehnika, Transports. ❏ M. E.

Kolé©i!

Tikai sevi îsteni necienoßi RTU darbinieki var pie¬aut, ka viñu uzvårdi nav atrodami RTU telefonu gråmatas alfabétiskajå sarakstå.

Steidziet atgüt paßcieñu!

Zvaniet 9333 vai 9499, vai paziñojiet savus datus pa faksu 9489 vai e–pastu: ji@rtu.lv, vai telef@rtu.lv.

Iekßéjå sakaru tîkla administrators Juris Eizentåls

valsts atbalstu, kas izpauΩas kå ikméneßa stipendija.

Labklåjîbas ministrijas priekßlikumu pilna laika klåtienes studentus neapdroßinåt pret bezdarbu, novérßot Bezdarbnieku un darba meklétåju atbalsta likuma neatbilstîbu Satversmei, Sociålo un darba lietu komisija noraidîja.

LSA par atbalstu Sociålo un darba lietu komisijas izstrådåtajam likumprojektam lems kådå no tuvåkajåm domes sédém, kad Sociålo

un darba lietu komisija büs iepazîstinåjusi ar likumprojekta galéjo variantu.

Kaut arî LSA sociålå virziena vadîtåjs I. Lukaßeviçs ir optimistiski noskañots par sarunu rezultåtu, tiek apsvérta iespéja ar Valsts cilvéktiesîbu biroja starpniecîbu vérsties Satversmes tieså ar prasîbu atcelt diskriminéjoßås likuma normas, ja Saeima atkårtoti atteiktos tås svîtrot.

8

2004. gada 12. februåris

SP ideja – informét, palîdzét, izklaidét

>>>

lîmenim?

– Tießåm nezinu, kåpéc pédéjå laikå tik maz studentu iesaistås SP. Varbüt mums nav pareizå pieeja, varbüt sakne slépjas paßpårvaldés, jo tießi no turienes nåk jaunie kadri.

Iespéjams, ka paßpårvaldés cilvéki ir vienkårßi iesünojußi un viñiem patîk tas mazais apburtais loks, un viñi necenßas iesaistît jaunus cilvékus. Es negribu teikt, ka kopumå ir ¬oti slikti, bet ir fakultåtes, kurås paßpårvalde ir pamirusi un tur nekas nenotiek un nenotiks.

Jåsaka gan, ka ßogad påris fakultåtés ir ¬oti aktîvi pirmkursnieki.

Tie ir IEF, TMF un DITF. Da¬a no viñiem iesaistîjußies arî LSA, tå ka nav pilnîgi bezcerîgi – ir parådîjies mazs cerîbu stariñß, salîdzinot ar pagåjußo gadu, kad vispår neatnåca neviens jauns cilvéks klåt.

– Vai informåcija par SP darbîbu, tavupråt, ir pietiekama?

– Es visu laiku domåju, kå palielinåt studentu pozitîvo attieksmi pret parlamentu, tomér uzskatu, ka par parlamenta darbîbu students ir tik daudz informéts, cik viñß grib tåds büt. Domåju, ka ir vesela virkne studentu, kurus tas vispår neinteresé, viñi nemeklé informåciju un pat izvairås no tås. Kopumå ar katru gadu atpazîstamîba un popularitåte aug, un més cenßamies to vél palielinåt. Esam izveidojußi un pietiekami labi izreklaméjußi savu måjaslapu. Tagad vérojam statistiku, cik bieΩi un kådas lapas tiek apmeklétas. Tomér pie parlamenta téla spodrinåßanas vél daudz jåstrådå. Pieméram, ja students ienåk SP telpås un pretî gadås cilvéks ar sliktu garaståvokli vai negatîvu attieksmi, students otru reizi vairs nenåks, un viñam rodas nepatika pret visu organizåciju. Tåpéc ¬oti liela loma ir sekretårei un cilvékam, kas nodarbojas ar ISIC kartém, jo tie ir pirmie cilvéki, kurus ierauga, ienåkot parlamenta telpås.

– Varbüt studenti nezina visas iespéjas, ko dod parlaments? Paståsti, kådas tås ir.

– Pirmkårt, tås ir sociålås stipendijas, transporta kompensåcijas, studentu apliecîbas un daΩådu studentu problému risinåßana, kuras rodas saskarsmé ar apkårtéjiem.

Nereti rodas situåcijas, kad studentam ir radußås problémas saskarsmé ar kådu pasniedzéju un situåcija ir tik nopietna, ka students pats nevar tikt galå un fakultåtes struktürvienîbas ir viñu atßuvußas. Tådos gadîjumos studenti droßi var nåkt pie mums, un més cenßamies situåciju atrisinåt. Òoti bieΩi nåkas risinåt jautåjumus, kas saistîti ar studentu dienesta viesnîcåm, – nesapraßanås ar komandantém vai kaimiñiem.

Més varam arî rekomendét studentu atbrîvojumam no måcîbu maksas, gala lémumu pieñem fakultåtes dome. Taçu tad studentam ir jåbüt tießåm ¬oti nopietnåm sociålåm problémåm.

Principå més esam gatavi atbildét uz jebkuru studentu jautåjumu, bieΩi vien parlaments strådå kå uzziñu dienests 118, jo studenti uzdod visdaΩådåkos jautåjumus.

Pieméram, atnåk students un prasa, kur atrodas viña fakultåtes dekanåts un kå sauc viña dekånu.

Piedåvåjam studentiem daΩådas sporta un izklaides iespéjas. Tagad mé©inåm ieviest tådu tradîciju kå darba piedåvåjumi. Íåda sada¬a ir arî müsu måjaslapå. Cenßamies dibinåt péc iespéjas plaßåkus kontaktus ar darba devéjiem, lai ßo piedåvåjumu bütu vairåk.

– Studenti ir atsaucîgi pret jüsu organizétajiem pasåkumiem?

– Izklaides pasåkumi tiek apmekléti ¬oti labi, taçu es esmu ßausmîgi saßutusi par årkårtîgi zemo atsaucîbu pret sportu. Més organizéjam daΩådus interesantus sporta pasåkumus, taçu vienîgais, kurß tiek labi apmekléts, ir Ledus balle, kas parasti notiek martå. Studentiem tikpat kå par brîvu tiek dota iespéja piedalîties visådos sporta pasåkumos, uzvarét un iegüt kaut kådu balvu, tåpéc es neizprotu zemo atsaucîbas lîmeni. Tagad més organizéjam skvoßa sacensîbas, un, tå kå tas ir kaut kas pilnîgi nebijis, ceru, ka atsaucîba büs lielåka.

– Tu minéji finansiålås prob-

lémas. No kurienes SP iegüst lîdzek¬us?

– Lai oficiålå veidå pelnîtu naudu, mums ir jådibina sabiedriska organizåcija. Mums viena tåda bija, bet tagad tå vairs nav müsu pårvaldîbå. Principå parlaments naudu nepelna. Årpus stipendiju fonda papildu lîdzek¬us més iegüstam no ISIC kartém. Ar ßiem lîdzek¬iem pietiek, lai segtu atalgojumu cilvékam, kurß nodarbojas ar karßu izsniegßanu un reizi gadå noorganizétu pasåkumu Aktîva skola, kas parasti notika Lîçupé, bet ßogad Èvandé. Finanses tiek iegütas arî no sponsoriem, taçu tå ir ¬oti kutelîga téma. Sponsorus principå neinteresé universitåtes iekßéjie izklaides un sporta pasåkumi. Reålus finansiålus lîdzek¬us var pieprasît tikai lieliem masveida pasåkumiem un arî tikai tad, ja tajos uzståjas sabiedrîbå pazîstami müzi˚i un informåcija par pasåkumu ir bijusi vismaz radio.

Par augstskolas atbalstu südzéties nevaru, daΩådiem projektiem nereti esam lügußi arî rektora atbalstu un vienmér esam to arî sañémußi.

– Paståsti par savåm nåkotnes iecerém saistîbå ar parlamenta darbîbu!

– Esam nopietnåk ˚érußies klåt studentu prakses jautåjumam. Studentiem vajadzétu strådåt praksi savå specialitåté, nevis benzîntankå pårdot hotdogus. Sadarbîbå ar måcîbu prorektoru pavasarî organizésim Karjeras dienas, lai tuvinåtu

darba devéjus studentiem. Ar laiku RTU vajadzétu izveidot karjeras centru, kas darbotos nepårtraukti, un ceru, ka man izdosies pierunåt augstskolas administråciju par ßådas lietas nepiecießamîbu. Paßpårvalde viena pati to izveidot nevar.

Pagaidåm neesmu atradusi veidu, kå to izdarît, bet, manupråt, paßpårvaldei vajadzétu ¬oti nopietni iesaistîties måcîbu procesa un studiju programmu kvalitåtes uzlaboßanå. Ir veiktas daΩådas studentu aptaujas par attieksmi pret pasniedzéjiem. Jåsaka, ka paßi pasniedzéji ir maksimåli ieintereséti aptaujas rezultåtos un izturas pret tiem ar lielu pietåti. Taçu var jau konstatét situåciju, bet no tå pasniedzéji nek¬üst jaunåki un vairåk arî nepaliek.

– Ja students ir nolémis iesaistîties parlamenta darbîbå, kas viñam bütu jådara?

– Iesaistîties parlamenta darbîbå var divéjådi. Viens ce¬ß ir ieståties savas fakultåtes paßpårvaldé.

Katrå fakultåté ir citådi – vieni pieñem studentus tikai tåpéc, ka tie grib iesaistîties, citi nosaka trîs méneßus pårbaudes laiku un tad skatås, vai students tießåm grib darboties vai arî iesaistîjies tikai ˚eksîßa dé¬. No paßpårvaldes ir iespéja pretendét uz parlamentu.

Otra iespéja ir såkt darboties kådå no müsu noda¬åm neatkarîgi no tå, vai students darbojas paßpårvaldé vai ne.

– Ja kåds jau ir tiktål ieintereséts, ka apsver domu jums piebiedroties, saintri©é viñu vél vairåk un paståsti, ko studentam var dot darbs parlamentå.

– Es laikam esmu tas cilvéks, kas vislabåk to varétu raksturot, jo nu jau vairåk nekå piecus gadus darbojos paßpårvaldé un parlamentå. Man bütu ¬oti grüti aiziet, jo apkårt vienmér ir ¬oti daudz jauku cilvéku, kuri piedevåm vél katru gadu mainås un nåk klåt jaunas sejas. Darbs ir årkårtîgi radoßs, garlaicîgi nav nekad – vienmér ir jauni projekti un jaunas problémas, kas jårisina. Tas kopumå padara studiju laiku daudz kråßñåku, nekas cits to aizståt nevarétu. Var jau, protams, nodarboties ar sportu vai dziedåt korî, bet tur nekas nemainås – ej trîs reizes nedé¬å uz treniñu, un viss.

Parlamentå iegütais paziñu loks arî ir ¬oti plaßs un dzîvé var noderét.

Tomér pats galvenais, ko dod darbs SP, ir pieredze daΩådås jomås, tostarp pasåkumu organizéßanå, kas ir neatsverama un nenopérkama lieta.

Pats labåkais ir tas, ka par ßeit pie¬autajåm k¬üdåm nesoda tik smagi kå lielajå dzîvé – tu esi tikai students! ❏ Ar Jolantu sarunåjås Juniors

9

2004. gada 12. februåris

Studentu lapa Més varam, jo daråm!

6

RTU SP valdes un darbinieku darbîbas vértéjums

5 4 3 2

S andris P rostakovs (sporta noda ļa)

Jānis Košeļevs (likumdošanas nodaļa)

Liene Aleksandra Āboliņa (studiju nodaļa)

Oskars Priede (viceprezidents)

Dainis Skuķis

Inese Galkina (sekretāre)

J olanta Korsaka (kasiere)

Uģis Citskovskis (dienesta viesnīcu komisija)

Aigu a Cimmermane (sociālo lietu nodaļa)

Krista Griķe (kultūras nodaļa)

Jānis Lielāmers (finansu nodaļa)

Uldis Kamols (saimnieks)

Līga Stankeviča (ārējo sakaru nodaļa)

15 15

Labåkie RTU SP projekti

1

1

1

1

1

Boulings

Īvandes afterparty

visi

1

Volejbols

1

Inženieris

1

Vasaras nometne Igaunijā

2

Ronī ši

2

basketbols starp FS P

2

Spice

Pasākums pie Puzes ezera

RT U SP mājas lapa

3

Pē das

8

Ledus balle

10

Vispārējie iepaz īšanās svētki

16 14 12 10 8 6 4 2 0

Fukšu balle

0

Inese Šūpulniece (S abiedrisko attiecību komsija)

1 Jolanta Jasukeviča (prezidente)

Studenta îstais Jaunais gads såkas péc sesijas, kad var ar prieku vélét daudz laimes un censties såkt jaunu dzîvi vai sevi mainît. RTU Studentu parlaments gan veco gadu pavadîja decembrî, izvértéjot savu darbîbu jeb veicot iekßéjo aptauju un paßnovértéjumu.

Secinåjåm, ka, salîdzinot ar pagåjußo gadu, ßis tas ir arî uzlabojies, pieméram, bieΩåk redzam filiå¬u cilvékus, ir izveidota cießåka sadarbîba ar tåm; piesaistîti daudzi jauni, aktîvi cilvéki ar interesantåm idejåm; ir izveidota dinamiska måjaslapa www.rtusp.lv, kas jau ir guvusi atzinîbu studentu vidü; arvien produktîvåk såkts izmantot interneta iespéjas, tåpéc ir uzlabojies informåcijas aprites åtrums, studentiem vairs nav speciåli jånåk uz Ka¬˚u ielu, atbildes uz jautåjumiem var sañemt tießi savå e–pasta kastîté; aktîvåk savu darbîbu såkusi Dienesta viesnîcu komisija, Jaunå InΩeniera darba grupa, kå arî prakses vietu darba grupa; pagarinåjußies sekretariåta darba laiki studentu értîbai; SP amatpersonas ir k¬uvußas zinoßåkas, vérojama cießåka sadarbîba starp SP, paßpårvaldém un studentiem.

Protams, apzinåjåm arî savus mînusus, tie gan vairåk bija iekßéjie, kå nepareiza séΩu telpu izvéle, aktivitåtes trükums, AF paßpårvaldes darbîbas neredzamîba.

Tika vértéta arî SP valdes locek¬u darbîba 5 ba¬¬u sistémå un vélåk apré˚inåta katra vidéjå atzîme. Rezultåti parådîja, ka visu SP amatu vadîtåju novértéjums ir paaugstinåjies, salîdzinot ar 2002. gadu, un visiem tas ir augsts (lielåks par 3 ballém). Nemainîgi vispopulåråkå ir müsu prezidente, ne velti kåds komentåros bija minéjis, ka «SP ir zem Jolantas tupeles», un mums vél arvien ir vislabåkå vadîtåja, un Latvijas Studentu apvienîba viñu bija atzinusi par Labåko paßpårvaldes vadîtåju 2003. gadå.

Par labåkajiem projektiem tika atzîti: aktîva skola Èvande 2003, Fukßu balle un iepazîßanås svétki. Tika pieminéts arî erudîtu konkurss Spice, kas gan nav SP, bet Kultüras centra projekts.

Tomér ar aptauju SP darbîba neapståjas… Ja arî tev ir kas sakåms, ierosinåms vai uzlabojams, tad raksti uz info@rtusp.lv. ❏

Aktīva skola "Īvande 2003"

Inese Íüpulniece, SP Sabiedrisko attiecîbu komisijas vadîtåja

Es domåju tå...

Kas låcîtim véderå?

Guntis Runå, ka drîz büßot maksas augståkå izglîtîba, ko nu...? Jå, tießi tå, pilnîgi pareizi, nu jau bijußå izglîtîbas ministra Kår¬a Íadurska viena no ©eniålåkajåm idejåm ir tå, lai augståkå izglîtîba bütu pieejama tikai par maksu.

Viss, kas ir saistîts ar ßo augstskolu reformu, ir, maigi izsakoties, miglå tîts, jo informåcijas par to tikpat kå nav. Jåsaka, ka no sabiedrîbas puses tai netiek pievérsta pietiekami liela uzmanîba. Radioraidîjumå K. Íadurskis izmisîgi centås pårliecinåt visus, ka tådå veidå augståkå izglîtîba büs pieejamåka. Íajå vietå uzreiz rodas jautåjums: «Kå viñß to domå?» Ja jau augståkå izglîtîba büs par maksu, tad pieejama tå büs tikai tiem, kas ir spéjîgi maksåt, tîri lo©iski... Kå atrisinåjums tiek piedåvåts ñemt bankå kredîtus, lai varétu apmaksåt måcîbas. (Uzreiz ir redzams, kurß büs patiesais ieguvéjs – neviens cits kå bankas.) To ir vieglåk pateikt nekå

izdarît. Kredîta ñemßanas process ietver sevî diezgan daudz birokråtijas, kas vienkårßam cilvékam uzreiz nav saprotama, izklausås jocîgi, bet tåda ir realitåte. Daudzi neñems kredîtu tîri psiholo©isku motîvu vadîti, jo rodas bailes par to, kas notiks, ja kredîtu neatmaksås laikå. Péc tam, ja students strådå jomå, ko ir izvéléjies, valsts kredîtu dzéß, bet ne pilnîbå un arî ne visås jomås, un atkal parådås neskaidrîbas. Kå piemérs augstskolu reformu ievießanai tiek minéti studenti, kuri nestrådå par skolotåjiem, bet strådå kådå privåtå struktürå. Íis apgalvojums ir aplams, jo, kaut arî privåts, uzñémums tomér makså valstij nodok¬us un arî ßis students makså valstij nodok¬us, lai gan nestrådå vajadzîgajå jomå. Íis piemérs neatspogu¬o reformas nepiecießamîbu. Lai vairåk studentu strådåtu par skolotåjiem, tad budΩeta vietas ir tießi jåpalielina, nevis jåsamazina. Matemåtika ßeit ir vienkårßa – vairåk budΩeta vietu, lîdz ar to mazåks konkurss, vairåk studéjoßo. Nevaru piekrist arî

K. Íadurska apgalvojumam, ka lauku skoléns, kas nav beidzis tik labu skolu, nav spéjîgs ieståties augståkås izglîtîbas iestådé. Gribétu iebilst, ka ne jau visiem ir jåbeidz kåda elitåra Rîgas skola, lai måcîtos universitåté. Strådåjot RTU Uzñemßanas komisijå, ne vienu reizi vien pårliecinåjos, ka no lauku skolåm nåk ¬oti gudri, centîgi un måcîties griboßi cilvéki, lai gan ir mazåk turîgi par rîdziniekiem.

Ievießot augstskolu reformu, viñiem tiks liegta iespéja studét.

Reålå situåcija paråda, ka studéßana vispår ir diezgan dårgs prieks. Faktiski studentam par visu ir jåmakså paßam, par dzîvoßanu, éßanu, måcîbu materiåliem utt.

Normålås valstîs, pieméram, Lietuvå, da¬u ßo izdevumu students var apmaksåt ar stipendijas palîdzîbu.

Latvijå ar stipendiju (8 lati), maigi izsakoties, to nav iespéjams izdarît.

Augstskolu reformas pieñemßanas sekas var büt tådas, ka studéjoßo skaits k¬üs katastrofåli mazs.

Atrisinåjums ir tåds, ka budΩeta vietu skaits ir jåpalielina. ❏

Pieteikumus RTU Senåta stipendijai var iesniegt Studentu parlamentå (Ka¬˚u ielå 1 – 324. kab.), no 2. februåra, lîdz 19. martam, sekretariåta pieñemßanas laikos P., T., C. 9–17, O. 9–18, Pt. 9–16 (pårtraukums 12–13) Sîkåka informåcija pa tålr. 7089372.

Ja tevi interesé BEST pasåkumi un/vai akadémiskie un/vai neakadémiskie kursi, informåciju meklé www.BEST.eu.org/activities.

Pieteikßanås termiñß: 2004. gada 15. februåris.

Nenokavé!

10

2004. gada 12. februåris

Studentu lapa Ne visai nopietni par 14. februåri Jånis Elsts, DITF 14. februåris, Valentîna diena.

Plåni Ωurnåliñi koßå apvåkojumå par varîtém cenßas visiem ieskaidrot, «kådas pu˚es dåvinåt» viñai un «kura izméra uzgrieΩñu atsléga» büs visvairåk piemérota viñam.

Katrai lietai un notikumam ir tießi tåda nozîme, kådu tai pieß˚ir cilvéki. Nosprieda to seno cilßu vecajie vai izdomåja 18. gs. ap˚érîgåkie tirgoñi – nav svarîgi, ir radîts simbols, izstrådåtas un iesakñojußås zinåmas tradîcijas un ieradumi, pasåkums veicina måkslas un

raΩoßanas attîstîbu, dzimstîbas lîmeni ar’ pace¬... Kas vainas? Varbüt tießåm viss ir tå, kå tam jåbüt?

Nav vajadzîga diena, kad atzîties mîlestîbå, atceréties piemirstus draugus un paziñas un loΩñåt pa www.svetki.lv, jaukåko kartîti izraugoties. Pareizi cilvéki neaizmirst savus asins/dvéseles radiniekus!

Un, ja tu kådu mîli, tad katra diena ir tießi tik îpaßa, lai to viñai/viñam pateiktu! Masu produkcija nonåvé dvéseli!

Patiesîbå nåkas ré˚inåties ar to, ka ßaja laikmetå ir nepiecießams kåds atgådinåjums, kåda izmaiña

ikdienas ritumå, lai atcerétos tådus jédzienus kå romantika u. tml. Un ir taçu patîkami... Es pats drîz såkßu internetå meklét tås nosacîtås e–kartîtes un noskaidrot daΩådu ziedu nozîmi, un cerét, ka tå büs îpaßa diena. Jo tas ir labi un pareizi (sirdsapziña måj ar galvu un cenßas apslépt viltîgu smîniñu). Atbalstu.

Tiem, kam pietiek paßapziñas un drosmes, ßåda diena nav vajadzîga, taçu tå ir iespéja, vél viena izdevîba.

Senajå Romå 15. februårî bija svétki, saukti «Lupercalia». Péc daΩådu avotu ziñåm, tie bija auglî-

bas svétki, kuru laikå (neprecétas) sievietes uzrakstîja savu vårdu uz «loterijas bi¬etém», ko vélåk izvilka vîrießi, par tålåko notikumu gaitu paståv visai atß˚irîgi varianti.

Svétais Valentîns bija (arî ßî ir tikai teorija) romießu priesteris 3. gadsimtå, kurß turpinåja laulåt mîlétåjus laikå, kad imperators Klaudijs bija to aizliedzis ar likumu.

Par to Valentîns tika spîdzinåts un sodîts ar nåvi. Kato¬u baznîca apvienoja romießu svétkus ar Valentîna piemiñas dienu (viñß mira 14. februårî), lai nomåktu pagånismu. Ja nu tevi tomér interesé... ❏

Sports Sports Sports Sports Sports R. Jasüns, RTU Sporta kluba valdes priekßsédétåjs

RTU – Klondaika – Rîgas viceçempions!

Noslédzies Rîgas 2004. gada çempionåts basketbolå.

Müsu augstskolas sievießu basketbola izlase treneru Aivara Vîberga un Riharda Jasüna vadîbå izcînîja otro vietu, sañemot sudraba meda¬as. Müsu meitenes izß˚iroßå cîñå ar rezultåtu 68:85 zaudéja Latvijas çempioném – TTT – Rîga basketbolistém. RTU basketbolistes pårliecinoßi uzvaréja tålåko vietu komandas – Avantis, TTT – Rîga juniores, kå arî Rîdzeni. Íogad våjåk nekå citugad startéjåm Baltijas sievießu lîgas sacensîbås. Nupat 30. un 31. janvårî kårtéjås lîgas sacensîbås Tallinå izcînîjåm uzvaras pår Tallinas Pedago©isko universitåti (92:81) un Andantes – Lofbergs–Lila (Somija) (83:79), taçu zaudéjums Sanktpéterburgas Baltijskaja Zvezda radîja problémas iek¬üßanai finålspélés.

Jampadracî tomér otrå vieta Müsu måcîbspéki un darbinieki ßå gada 17. janvårî Jelgavå LLU Sporta namå piedalîjås Jampadracî 2004, kurå varéja startét 13 sporta veidos.

RTU pårståvji izcînîja pirmo vietu jauktajå volejbolå, badmintonå, ßaußanå un basketbola metienos no daΩådåm vietåm, otro vietu – strîtbolå un ßahå, treßo vietu – novuså un peldéßanas stafeté. Ne-

RTU sievießu basketbola komandas izlase RTU–Klondaika kopå ar treneriem R. Jasünu un A. Vînbergu. daudz våjåk startéjåm zolîté un domino spélé.

Desmit augstskolu konkurencé izcînîta otrå vieta, kopvértéjumå ar vienu punktu zaudéjot pirmajai vietai – Policijas akadémijai.

Pateicos par piedalîßanos, nenosaucot amatus un zinåtniskos grådus: L. Ribickim, J. Lelim, E. Pånam, A. Vînbergam, V. Bonderam, R. SurΩikovam, D. Podkalnam, V. A¬ohinam, G. Püpolbergam, U. Briedim, M. Ûukam, U. Lencim un, protams, müsu dåmåm – E. Gailei, L. Skrodelei, L. Melderei, I. Polovinkinai, V. SurΩikovai, R. Tarnopo¬skai, I. Vi¬umsonei.

Gatavojamies!

Augstskolas izlaßu komandu

dalîbnieki gatavojas dalîbai SELL – Baltijas valstu studentu spélém Tamperé (Somija), kas notiks no 21. lîdz 23. maijam. Plånojam, ka uz Tamperi dosies vîrießu basket-

bola komanda, florbolisti, tenisisti, badmintonisti, peldétåji un vieglatléti. ❏

Rîgas Tehniskås universitåtes laikraksts

Redaktore Rüta Lapsa.

Re©istråcijas apliecîbas numurs 0438.

Redakcijas adrese: Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658.

Tålr.: 7089321, 7089023, fakss: 7089489, e–pasts: ji@adm.rtu.lv.

JI var lasît internetå: www.rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa.

Kråsu dalîjums: BCCS Repro.

Druka: SIA Landas.

Metiens: 1200 eksemplåru.

Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

11

2004. gada 12. februåris

Senås pasaules brînumus mekléjot – III ˆügreindΩa – Eiropas pirmiedzîvotåju dievu mîtne Docents Jånis Klétnieks, Latvijas–‰©iptes ekspedîcijas dalîbnieks Èrijå, aptuveni 45 kilometrus uz zieme¬iem no galvaspilsétas Dublinas, atrodas Rietumeiropå izcilåkais megalîtiskås kultüras piemineklis ˆügreindΩa, kas ir par vairåkiem gadsimtiem senåks nekå slavenås Gîzas piramîdas ‰©ipté.

Megalîtiskå kultüra Eiropas zieme¬rietumu da¬å izveidojås jaunå akmens laikmetå un visplaßåk attîstîjås pirms 4500–3500 gadiem bronzas periodå. Ío savdabîgo kultüru ar daudziem monumentåliem akmenskråvumu pieminek¬iem jeb megalîtiem radîjußi senie eiropießi, kas vél nepazina rakstîbu.

Tikai arheolo©iskå izpéte varéja sniegt ieskatu viñu dzîvesveidå, tradîcijås un ticéjumos, jo vélåkie ˚eltu tautu grupai piederîgie ¬audis – géli, kornießi un briti – atståjußi teiksmainu mitolo©isku noståstu mantojumu. Èpaßi daudz megalîtu (grie˚u valodå – mega liels, lithos akmens) saglabåjußies îru un britu apdzîvotajås salås. Tur sastopami gan atseviß˚i vertikåli ståvoßi lieli akmeñi jeb menhiri, gan arî to izkårtojumi ap¬os jeb kromlehos vai ar milzîgåm plåksném pårsegti vertikåli saslieti akmeñi jeb dolmeni. Tie interesanti ar to, ka akmeñu izkårtojumå seno astronomisko priekßstatu pétnieki atklåjußi raksturîgus pirmszinåtnes elementus, kas k¬uvußi par pamatu populårås aizvéstures un megalîtiskås astronomijas attîstîbai. Megalîti ieñem arî centrålo vietu ˚eltu mitolo©ijå un senos ticéjumos, kuros tie dévéti par dievu mîtném. ˆügreindΩa senajå gélu valodå tiek saukta par Bru na Boinne, kas nozîmé måjvietu pie Boinas upes.

Mitolo©ijå tå saistås ar dievu ciltsmåti Danu un auglîbas dievu Dagdu, kuri senlaikos valdîjußi pår danießu klanu Tuatha de danaan.

Danießi dzîvojußi Senajå Èrijå jau pirms gélu ienåkßanas. Gélu priesteri druîdi danießu dievus uzskatîja par pårdabiskåm bütném, kas ietekméja viñu dzîvi, jo tie kå gari mita visapkårt un varéja pårdzimt cilvékos, radot teiksmainus varoñus.

Par géliem, kas bija viena no vecåkåm Eiropas tautåm, zinåms daudz mazåk nekå par grie˚iem un romießiem, jo par sevi tie rakstiskas ziñas nav atståjußi. Lai gan druîdi pazina ogmas burtu zîmes, taçu tås tika lietotas kå slepenraksts, ko

ˆügreindΩas megalîtiskås katedråles iekßtelpa. neizpauda sveßiniekiem. Èpatnéjais ogmas rakstîbas veids radås arî diezgan vélu, kristießu éras såkuma gadsimtos, un lîdz müsu dienåm saglabåjußies tikai nedaudz tekstu, galvenokårt uz lielajiem akmens krustiem, kuri celti svarîgu notikumu piemiñai. Visvairåk ßådu pieminek¬u sastopam Keri gråfisté Èrijå un arî Skotijas zieme¬da¬å, kur vél tagad daΩviet saglabåjusies gélu valodas prasme. Seno gélu kultüras mantojums nonåcis lîdz müsdienåm tikai mutvårdu ce¬å, no seno dziesminieku bardu skandétiem varoñlaiku notikumiem, ko viduslaikos pierakstîjußi müki un hronisti. Arî romießu autori pieminéjußi gélus, kurus viñi sauca par galliem, un tos iepazina, Jülijam Cézaram iekarojot Britåniju.

Kåda no gélu le©endåm ståsta par mirstîgo cilvéku cîñu ar senajiem danießu dieviem, kurus nav izdevies pilnîbå uzveikt, un vajadzéjis noslégt ar dieviem vienoßanos. Atß˚irîbå no sengrie˚u teiksmåm, kurås Zevs güst uzvaru pår seno dievu Kronu, danießu dievs Dagda péc cîñas joprojåm saglabå lielu spéku un varu. Kå ståstîts Leinsterskas rokrakstå, Dagda nav devis cilvékiem vajadzîgå daudzumå pienu un graudus un mirstîgajiem vajadzéjis noslégt vienoßanos, jo tikai ar viña atbalstu cilvéki varéjußi büt droßi, ka iegüs labu raΩu un bagåtîgus ganåmpulkus. Íî îpatnéjå vienoßanås prasîja, lai Tuatha de danaan dieviem mirstîgie nestu dåvanas un ziedotu upurus. Populårajos enciklopédiskajos izdevumos bieΩi vien tagad redzami senie géli un briti, varonîgi un braßi greznos térpos ar ieroçiem rokås, bet druîdu priesteri kå cienîgi

sirmgalvji, térpti baltås drånås, ar zelta sirpi grieΩ svéto åmu¬u zarus vai arî dedzina no salmu kü¬iem darinåtas cilvékveida figüras. Bet tiek aizmirsts par asiñainajiem cilvéku upuriem, ko druîdi upuréjußi dieviem sérgu, neraΩas vai sakåves gadîjumos.

Bardu teiksmas ståsta, ka tie danießu dievi, kas bija zaudéjußi varu uz zemes, devußies meklét jaunas måjvietas. Da¬a devußies påri jürai debess vakarpuses virzienå, kur atradusies mirstîgajiem nepieejamå müΩîgås svétlaimes sala. Uz ßo svétlaimes salu bieΩi vien devies jüras dievs Lîrs, traucoties pår putojoßåm vi¬ñu krépém turp un atpaka¬. Arî ˚eltu Saules dievs Belénus ik nakti apmeties ßajå aizjüras salå. Íî teiksma sekméjusi pat ©eogråfiskos atklåjumus, jo uz 15. gs. kartém sala bijusi attélota tålu uz rietumiem no Èrijas krastiem, un tå saukusies gélu valodå par Hai–Brezal (Brezalas sala). Péc Kolumba Jaunås pasaules atklåßanas spåñu jürasbraucéji Dienvidamerikas kontinenta piekrastei saglabåja teiksmainås salas nosaukumu, kas tagad pazîstama kå Brazîlija.

Turpretî tiem dieviem, kuri palika îru zemé, Dagda katram izdalîja måjvietu siu (sidhu) dzîvei apakßzemes pasaulé. Sia bija uzbérts uzkalniñß ar vårtiem ieejai caur galeriju pazemé, kur arî valdîja müΩîgå dzîvîba un pårticîba. Pats sev Dagda izvéléjies måjvietu divos uzkalniños pie Boinas upes, tagadéjo ˆügreindΩu un Noutu (Knowth). Vienu uzkalniñu no Dagdas izmånîjis déls Oengus, bet otrå mitis viñß pats ar savu sievu teiksmaino upes dievi Boannu,

kuras vårdå nosaukta ˆügreindΩai tuvéjå upe Boina. Íie teiksmainie dievu mitek¬i faktiski ir uzkalniñkapi ar raksturîgåm no masîviem akmeñiem izbüvétåm galerijåm un ziedojumu nißåm, tie apklåti ar augstu zemes uzbérumu. Èrijå pazîstami ap 150 ßådu uzkalniñu. Boinas upes zieme¬krastå netålu no Droedas atrodas 17 uzkalniñi, no kuriem ˆügreindΩas uzkalniñß ir lielåkais un labåk saglabåjies. Ap¬a veida uzkalniñß ir aptuveni 9 m augsts, un tå diametrs 76 m. Uzkalniña apmale aplikta ar lieliem akmeñiem, virs kuriem pace¬as no baltiem kvarcîtiem veidota siena, bet virs tås – ar zåli apaudzis paugurs. Årpus uzkalniña kådreiz atradies liels akmeñu riñkis – kromlehs, no kura saglabåjußies vairs tikai daΩi akmeñi. Ieeju uzkalniñå aizsedz milzîgs akmens ar spirålveida figüråm, kas it kå simbolizé müΩîbas ciklisko ritéjumu. Ieejot pazemes galerijå, izjütama gadu tükstoßiem tålås senatnes klåtbütne. Gandrîz 20 metrus garo, no milzîgiem ståvus saslietiem akmeñiem veidoto galeriju noslédz trîs apbedîjumu nißas ar b¬odveida akmens altåriem, uz kuriem atradußies mirußo pelni. Uz daΩiem akmeñiem iekalti spirålveida ornamenti. Augstie galerijas griesti atgådina teiksmainu katedråli.

Vislielåko ievérîbu izraisa virs ieejas atrodoßå nißa ar kvadråtveida spraugu, kuras nozîmi nesen atklåjis ˆügreindΩas arheolo©isko izrakumu vadîtåjs, Korkas Universitåtes profesors O’Kellijs. Ziemas saulgrieΩu laikå pa to rîtausmå uzlecoßås Saules stari apméram 17 minütes izgaismo galeriju un lîdz ar to pamato teiksmaino ticéjumu par dievu atdzimßanu lîdzîgi Saulei, kas ßajå laikå såk jaunu gada ciklu.

Tas ir pårsteidzoßs seno kapeñu célåju sasniegums, kas liecina par novérojumos güto gadalaiku kalendåro izpratni. Müsdienu astronomija ßo faktu apstiprina. Radiokarbonåtu izotopu analîzes pierådîjußas, ka kapenes celtas ap 2470. g. p. m. é. Tådéjådi ˆügreindΩa k¬uvusi par vienu no senåkajåm aizvéstures laikmeta astronomisko zinåßanu lieciniecém un arî par megalîtisko katedråli Saules pielügsmes ticéjumiem. Apmekléjot Èriju, tagad katram iespéjams apmeklét seno eiropießu dievu mitekli ˆügreindΩå, jo péc 70. gados veiktajiem arheolo©iskajiem pétîjumiem kapenes ar UNESCO gådîbu atjaunotas. Netålu izveidotais muzejs sniedz apmeklétåjiem arî plaßu ieskatu par megalîtiskå laikmeta arhitektüru, måkslu un tradîcijåm. ❏

12

2004. gada 12. februåris

Studentu klubå un Kultüras centrå Psiholo©ijas klubiñå Mekléjumu laboratorija katru februåra ceturtdienu plkst. 18 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1 turpinås nodarbîbas Cilvéku attiecîbas un mîlestîba.

Ja jüsu bérns vai mazbérns ir vecumå lîdz 6 gadiem un prot dziedåt, tad lîdz 3. martam varat pieteikt viñu mazo vokålistu konkursam Cålis 2004 RTU Studentu klubå.

Ce¬otåju klubiñß aicina uz pårrunåm Horvåtijas brauciena ce¬otåjus 3. martå plkst. 18 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1.

Cienîtie RTU darbinieki, ja jüsu bérns vai mazbérns ir vecumå no 7 lîdz 14 gadiem, tad aicinåm viñu pieteikt vasaras nometné 7 raibi so¬i Ventspils Piejüras kempingå no 4. lîdz 11. jünijam.

Programmå: radoßås darbnîcas, aktiermeistarîbas stundas Skatuves vilinåjums, vokålås stundas, psiholo©ijas nodarbîbas – lomu spéles, sports un netradicionålås spéles, ekskursijas, pårgåjieni, pårsteiguma balvas par labiem darbiñiem, jüra un saule:).

Ar autobusu aizvedîsim un atvedîsim bérnus. 3 x édinåßana.

Gudri un mî¬i pedagogi. Dalîbas maksa: Ls 70.

RTU un RTU Arodbiedrîbas biedru bérniem un mazbérniem – atlaides!

Pieteikties lîdz ßå gada 30. aprîlim RTU Studentu klubå, Ka¬˚u ielå 1–216!

Nenokavé! Vietu skaits ierobeΩots! Informåcija – 7212477

Kamertonim – pieci Tomi Rüta Lapsa Jau otro gadu Rîgå notiek amatierteåtru festivåls Rîga spélé teåtri, ko organizé Rîgas domes Kultüras pårvalde un VEF Kultüras pils. No 23. lîdz 25. janvårim VEF Kultüras pilî pulcéjås 11 teåtri, teåtra studijas un dråmas ansamb¬i, to vidü arî divi RTU kolektîvi – Kamertonis un Spéle. Kamertonis rådîja interesanto un aspråtîgo izrådi visu vecumu skatîtåjiem Neglîtais pîléns, kuru jums ir iespéja noskatîties 25. februårî plkst. 18 RTU Mazajå zålé.

Atnåciet, nenoΩélosiet! Spéle festivålå piedalîjås ar måcîbu pirmizrådi – îsludziñu bérniem un pieaugußajiem Spiedze.

Trijås dienås bija iespéja noskatîties 12 izrådes – Rîgas amatierteåtru pagåjußå gada iestudéjumus.

Repertuårs bija daudzveidîgs – festivålå pårståvétas gan bérnu izrådes, gan izrådes bérniem, gan latvießu ori©inåldramatur©ija, gan dramatur©ijas klasika.

Amatierteåtrus vértéja kompetenta Ωürija: teåtra zinåtnieces Janîna Brance (priekßsédétåja), Guna Zeltiña un Rita Melnace, reΩisors un dramaturgs Årijs Geikins un scenogråfs Ints Sedlenieks. Péc katras izrådes Ωürija tikås ar reΩisoriem un aktieriem, lai izvértétu un pårrunåtu redzéto.

Festivåla galvenå balva – Toms – ßogad tika pieß˚irta septiñås kategorijås. Viens no galvenajiem Tomiem – par reΩisora nianséto darbu ar aktieri un ansamblî izkopto azartisko un temperamentîgo spéles prieku RTU studentu teåtra Kamertonis izrådé «Neglîtais pîléns» tika reΩisorei Ludmilai Stançikai.

Par individuåliem panåkumiem Ωürija pieß˚îra arî 21 Mazo Tomu – bronzas meda¬as teåtra maskas formå. Kamertonim tika veseli çetri

Studentu teåtra Kamertonis izråde Neglîtais pîléns. ReΩisore Ludmila Stançika.

Mazie Tomi – aktierim Jev©enijam Añiskeviçam par titullomu, aktrisei Irinai Jutkeviçai par Klåras, pîléna un vistas lomåm, aktrisei Ga¬inai Feßçenko par Pî¬u måtes lomu un izrådes måksliniecei Irinai Tumarevai.

Par festivåla labåko izrådi Ωürija nominéja A. Strindberga Jülijas jaunkundzi, ko Visvalda Klintsona reΩijå iestudéjis LU Studentu teåtris.

Kå atzina Ωürijas priekßsédétåja J. Brance, salîdzinot ar pagåjußo gadu, Rîgas amatierteåtru profesionålais lîmenis ir krietni audzis.

Lük, daΩi Ωürijas atzinumi par izrådi Neglîtais pîléns.

Janîna Brance: «Skatoties amatierteåtru izrådes, nereti rodas jautåjums, kådu materiålu izvéléties – vai to, kas ir pa spékam, vai to, kas ¬auj attîstîties gan kå cilvékam, gan aktiermeistarîbå. Par Neglîto pîlénu gribas teikt, ka tas ir lielisks materiåls gan aktiermeistarîbai, gan dvéselei. Tå ir gudra pasaka gan bérniem, gan pieaugußajiem. Paldies reΩisorei par to, ka ansamblî ir

dzirkstelîte. ReΩisore strådå ar jums tå, ka jums patîk darît to, ko jüs dariet. Un to més zålé jutåm. To jüs noteikti jutåt péc zåles reakcijas.

Liels prieks par improvizåciju, azartu un izdomu, par deta¬åm, ap kuråm jüs paßi priecåjaties.» Årijs Geikins: «Òoti jauka izråde. Vislielåkais paldies jums par dvéselîti. Cilvékam var iemåcît

daudz ko, bet cilvékam nevar iemåcît humora sajütu. Jums tå ir. No jums nåk godîgums.»

Rita Melnace: «No jüsu izrådes staro aizkustinåjums un mî¬ums. Òoti patika dekoråcija un kostîmi.»

Guna Zeltiña: «Jüsu izrådé redzéju ¬oti daudzas individualitåtes, kuras paliek atmiñå ar savu personîbu. Íodien tas ir ¬oti reti sastopams pat profesionålå teåtrî. Uzskatu, ka ¬oti veiksmîga ir arî materiåla izvéle. Íådas izrådes ir ¬oti vajadzîgas tießi labestîbas dé¬, lai més spétu ståties pretî masu kultürai.»

Ints Sedlenieks: «Pirmajå brîdî nespéju noticét, ka izrådei kostîmi tapußi ar viena cilvéka palîdzîbu, kura ir jüsu aktrise. Manupråt, ßî sadarbîba ir auglîga. Stilistiski viss ir ¬oti izturéts. Vizuåli izråde ir müsdienîga. Íådås izrådés vienmér ir riskanta stilizåcijas pakåpe – vai tu büsi vairåk zvérs, vai vairåk cilvéks. Neglîtajå pîlénå tas ir ¬oti veiksmîgi sabalanséts. Paldies par izrådi!»

Uz tikßanos RTU Studentu kluba rîkotajå Studentu teåtra dienå 20. martå! ❏

Studentu teåtra Spéle izråde Spiedze. ReΩisors Romans Grabovskis.