Nr 15 13 03 2008

Nr. 15 (1353) 2008. gada 13. marts P Ĺ 0 7 .

R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O

0 2 .

1 9 5 9

IzstÄ de ÂŤSkola 2008Âť Jau atkal paskrÄ“jis gads, un visus, kas interesÄ“jas par izglÄŤtÄŤbas iespÄ“jÄ m, aicinÄ ja izstÄ de ÂŤSkola 2008Âť. IzstÄ dÄ“ piedalÄŤjÄ s visas Latvijas augstskolas. KÄ vienmÄ“r, lielÄ kÄ s no tÄ m bija izvietojuĹĄÄ s Ĝčpsalas halles priekĹĄplÄ nÄ â€“ LU, RTU, ÂŤTurÄŤbaÂť, RSU. Interesanti veidots stends bija biznesa augstskolai ÂŤTurÄŤbaÂť – akadÄ“miskÄ s cepurÄŤtes for­ mÄ . Viens no simpÄ tiskÄ kajiem mums likÄ s RSU stends – konservatÄŤvs, akadÄ“miski klasisks un, izmantojot gaismas efektus, uzmanÄŤbu piesaistoĹĄs.

MĹŤsu stends – atbilstoĹĄs augstskolas korporatÄŤvÄ stila nostÄ dnÄ“m. Sevi neattaisnoja augť­ pusÄ“ izvietotie gaismas ġermeņi. StendÄ , kÄ katru gadu, strÄ dÄ ja studentu komanda. Paldies Studentu parlamentam! ÄŞpaĹĄi jÄ uzteic ġčmiġu meitenes. Viņas aizrautÄŤgi stÄ stÄŤja par studiju iespÄ“jÄ m un aktÄŤvi iesaistÄŤja visus studÄ“tgribÄ“tÄ jus ġčmiġu tradicionÄ lajÄ viktorÄŤnÄ . Ar lielo interesi par studiju iespÄ“jÄ m ar talismana – Lapsas – palÄŤdzÄŤbu veiksmÄŤgi tika galÄ arÄŤ IEF studenti. KÄ ik gadu, arÄŤ ĹĄogad lielÄ kÄ interese bija tieĹĄi par studijÄ m IEF, BF un, protams, APF. Ĺ ogad izstÄ di apmeklÄ“ja arÄŤ Valsts prezidents Valdis Zatlers. PatÄŤkami bija tas, ka pirmais stends, kuru prezidents apmeklÄ“ja, bija mĹŤsÄ“jais – RTU. Prezidentu ar RTU iepazÄŤstinÄ ja mÄ cÄŤbu prorektors profesors Uldis Sukovskis un Pirms­ studiju nodaÄźas projektu vadÄŤtÄ ja Sigita Klezberga. BraĹĄi turÄ“jÄ s un par studiju iespÄ“jÄ m pre­ zidentam stÄ stÄŤja studenti ErvÄŤns Šġesters (ETF) un Armands Ĺ enfelds (EEF).

KopumÄ , izvÄ“rtÄ“jot ĹĄÄ gada izstÄ di, jÄ atzÄŤst, ka apmeklÄ“tÄ ju skaits ir sarucis, bet interese par studijÄ m RTU gan ne.

Pirms izstÄ des medijos izskanÄ“juĹĄÄ s baĹžas, ka maksa par studijÄ m pieaug, daudzus bija

Foto: Juris Krōmiņť, Valsts prezidenta Preses dienests

maldinÄ jusi. PÄ rliecinÄ ti, ka studijas iespÄ“jamas tikai par maksu, daudzi bija pÄ rsteigti, ka mĹŤsu augstskolÄ ir iespÄ“ja studÄ“t par valsts budĹžeta lÄŤdzekÄźiem.

TÄ pat kÄ citus gadus, arÄŤ ĹĄogad izstÄ des noslÄ“gumÄ notika papÄŤru kaujas. Tikai Şēl, ka nu jau tÄ s vairs nav lidmaĹĄÄŤnu kaujas, bet brutÄ li saburzÄŤtu papÄŤru meĹĄana kÄ das augstskolas stendÄ . Liels paldies mĹŤsu studentiem, kuri neiesaistÄŤjÄ s un tikai noskatÄŤjÄ s no malas.

ÂŤHansabankaÂť pieťġir ÂŤOpen MindÂť LielÄ s stipendijas

NoslÄ“dzies pirmais stipendiju konkurss ÂŤOpen MindÂť, un tas ir jaunas studiju kon­ kursu tradÄŤcijas sÄ kums LatvijÄ . LielÄ s stipendijas 1000 latu vÄ“rtÄŤbÄ ĹĄogad saņēma 16 pÄ“t­niecÄŤbas darbu autori vai autoru komandas no 10 augstskolÄ m, kas izstrÄ dÄ ja pÄ“tniecč­ bas darbus par sabiedrÄŤbÄ aktuÄ lÄ m un sociÄ li nozÄŤmÄŤgÄ m tÄ“mÄ m. 31 autora komanda no deviĹ†Ä m augstskolÄ m saņēma veicinÄ ĹĄanas stipendijas 100 latu apmÄ“rÄ . StipendiÄ tu vidĹŤ ir arÄŤ pieci RTU studenti – LielÄ s stipendijas saņēma ErvÄŤns Šġesters (ETF) par darbu ÂŤPlatjoslas un superplatjoslas sakaru sistÄ“mu iespÄ“jas droĹĄu sakaru nodroĹĄinÄ ĹĄanaiÂť un Sa­ nita BicĹŤze (BF) – ÂŤUzņēmuma tÄ“la veidoĹĄanaÂť. VeicinÄ ĹĄanas stipendijas tika pieťġirtas Ai­gai Ĺ…ikitinai (IEF) par darbu ÂŤLatvijas komercbanku un apdroĹĄinÄ ĹĄanas sabiedrÄŤbu pie­ dÄ vÄ tie pakalpojumi jaunieĹĄiemÂť; Denisam Smirnovam (IEF) – ÂŤKvalitÄ tes vadÄŤbas sis­tē­ ma Latvijas bankÄ sÂť; Arturam Zepam (IEF) – ÂŤLÄŤdera loma organizÄ cijas Ä“tikas vei­do­ ĹĄanÄ un uzturÄ“ĹĄanÄ Âť. Apsveicam!

JÄ piebilst, ka stipendiju konkursa ÂŤOpen MindÂť 1. kÄ rtas pÄ“tÄŤjumu piedÄ vÄ jumÄ , kÄ arÄŤ darba projektu un iesniegto dokumentu vÄ“rtÄ“ĹĄanÄ aktÄŤvi piedalÄŤjÄ s profesore NataÄźja LÄ Â­ ce (IEF), asoc. profesors TÄ lis Celmiņť (ETF), asoc. profesors JÄ nis Grabis (DITF), ETF

3. kursa studente Irina Karpejeva – SP pÄ rstÄ ve – un projekta koordinators no RTU AttÄŤstč­ bas fonda inĹž. Atis Pakrastiņť.

22. februÄ rÄŤ stipendiju konkursa ÂŤOpen MindÂť organizatori atraktÄŤvÄ noslÄ“guma cere­ mo­nijÄ pasniedza LielÄ s stipendijas un veicinÄ ĹĄanas stipendijas tiem studentiem, kuru dar­ bi bija spÄ“juĹĄi pÄ rliecinÄ t kompetentos ekspertus. Studenti pauda gandarÄŤjumu par to, ka lielÄ ekspertu komisija – daĹžÄ du viedokÄźu pÄ rstÄ vji un sabiedrÄŤbÄ zinÄ mi cilvÄ“ki – iegul­ dÄŤjuĹĄi laiku, lai izlasÄŤtu studentu darbus un sniegtu savu vÄ“rtÄ“jumu. LielajÄ ekspertu ko­ misijÄ strÄ dÄ ja: a/s ÂŤHansabankaÂť valdes priekĹĄsÄ“dÄ“tÄ js MÄ ris Avotiņť, asoc. profesors Ro­berts Ĝčlis, RTU rektors Ivars KnÄ“ts, LU bijuĹĄais rektors Ivars LÄ cis, Latvijas Bankas pre­zidents IlmÄ rs RimĹĄÄ“viÄ?s, ÂŤEkonomistu apvienÄŤbas 2010Âť prezidents OjÄ rs Kehris, ÂŤDalkia InternationalÂť pÄ rstÄ vis Guntars KokoreviÄ?s, kÄ arÄŤ ÂŤHansabankasÂť bijusÄŤ vadÄŤtÄ ja un finanĹĄu eksperte IngrÄŤda BlĹŤma. ÂŤOpen MindÂť noslÄ“guma ceremonijÄ LielÄ s ekspertu komisijas Goda priekĹĄsÄ“dÄ“tÄ js MÄ Â­ris Avotiņť teica: ÂŤIzaugsmes un izglÄŤtÄŤbas veicinÄ ĹĄana vienmÄ“r bijusi viena no ÂŤHansabankasÂť prioritÄ tÄ“m, tÄ pÄ“c mums ir svarÄŤgi atbalstÄŤt tÄ dus nozÄŤmÄŤgus konkursus kÄ ÂŤOpen MindÂť.

VÄ“los izteikt pateicÄŤbu visiem studentiem, kas parÄ dÄŤja iniciatÄŤvu un vÄ“lmi mÄ cÄŤties, kÄ arÄŤ iegĹŤtÄ s zinÄ ĹĄanas izmantot praksÄ“. TÄ pÄ“c ieguvÄ“ji ir visi dalÄŤbnieki, kas pÄ rbaudÄŤjuĹĄi savu drosmi un radoĹĄo garu!Âť Stipendiju konkurss ÂŤOpen MindÂť ir unikÄ ls, jo tajÄ pirmoreiz iesaistÄŤts rekordliels Lat­ vijas augstskolu skaits – 15. Studentiem bija iespÄ“ja veikt pÄ“tniecÄŤbas darbus par vairÄ k ne­ kÄ 100 sabiedrÄŤbÄ aktuÄ lÄ m tÄ“mÄ m – ekonomiku un finansÄ“m, uzņēmÄ“jdarbÄŤbu un va­dč­ bu, mÄ rketingu, modernajÄ m tehnoloÄŁijÄ m, inovÄ cijÄ m, sociÄ lo atbildÄŤbu, darba tirgu u. c.

Stipendiju konkursÄ ÂŤOpen MindÂť bija aicinÄ ti piedalÄŤties 1. un 2. kursa pilna laika klÄ Â­ tie­nes studenti (individuÄ li vai grupÄ ), kas 2007./ 2008. akadÄ“miskÄ gada rudens semestrÄŤ sÄ ka studijas 2. un 3. kursÄ kÄ dÄ no 15 Latvijas augstskolÄ m. DalÄŤbu konkursa otrajÄ kÄ rtÄ turpinÄ ja studenti no desmit Latvijas augstskolÄ m, un par LielÄ s stipendijas laureÄ tiem kÄźuva visu desmit augstskolu labÄ kie studenti.

Stipendiju konkurss ÂŤOpen MindÂť turpinÄ sies arÄŤ ĹĄogad – jau maijÄ tiks izsludinÄ tas kon­ kursa tÄ“mas, no septembra lÄŤdz oktobrim notiks konkursa 1. kÄ rta, novembrÄŤ labÄ kie darbi tiks izvirzÄŤti 2. kÄ rtai, un no 1. decembra lÄŤdz 2009. gada 31. martam studentu vai studentu grupas, konsultÄ“joties ar ekspertiem, izstrÄ dÄ s pÄ“tÄŤjumus, lai jau 2009. gada maija beigÄ s va­ rÄ“tu noskaidrot labÄ kos.

PublikÄ ciju, izmantojot a/s ÂŤHansabankaÂť materiÄ lus, sagatavojusi R. Lapsa

2

INFORMĀCIJA

Apsveicam DITF doktoranti Nataļju Pavlovu, kas 2008. gada 4. februārī aizstāvējusi promocijas darbu «Platformneatkarīgā modeļa izstrādes pieeja modeļvadāmas arhitektūras ietvarā» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē.

Foto: Eduards Lapsa

Par izstādi «Skola 2008»

Ienāc! https://ortus.rtu.lv

Tavas studijas, tavs darbs, tavs e-pasts, tavs informācijas avots!

1995. gadā notika pirmā izglītības izstāde «Skola», ko apmeklēja 9018 interesentu un at­ zinīgi novērtēja dalībnieki. Vairāk nekā desmit gadu laikā apmeklētāju skaits ir pieaudzis četras reizes, bet dalībnieku skaits – vairāk nekā trīs reizes. Tagad izstāde «Skola» ir kļuvu­ si par ikgadēju nozīmīgu un vērienīgu izglītības pasākumu ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā.

Kopš pirmajām rīkotajām izstādēm piedāvājums izglītības jomā nepārtraukti ir audzis un attīstījies. Topošajiem audzēkņiem ir kļuvis arvien grūtāk orientēties plašajā piedāvājumā un izprast kopīgo un atšķirīgo. Šīs problēmas risinājums ir izstāde «Skola», kas ļauj vie­nu­ viet iegūt visaptverošu informāciju par esošo piedāvājumu, salīdzināt un izvēlēties sev pie­ mērotāko.

Izstādē piedāvātais izglītības iestāžu klāsts neaprobežojas tikai ar augstākās izglītības iespējām Latvijā, ir pārstāvētas arī arodskolas, privātskolas, dažādi mācību centri, bērnu­ dārzi. Tiek piedāvāta arī interešu izglītība, tālmācība un e-studijas, kā arī dažādas tūrisma, izglītības un darba iespējas un daudz kas cits ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.

Nevar nepieminēt arī plašo aprīkojuma piedāvājumu. Mācību iestādēm tiek piedāvātas tā­ feles, skolas soli, rakstāmpiederumi, mācību uzskates līdzekļi, mācību literatūra, izglītības iestāžu katalogi un citas izglītības procesam nepieciešamas lietas.

Mācību līdzekļu ražotāji un izplatītāji klātienē var iepazīstināt ar savu jaunāko produkci­ ju mācību iestāžu atbildīgos darbiniekus, kas šeit ieradušies no visas Latvijas.

14. starptautiskā izstāde «Skola 2008»: 179 dalībnieki no 15 valstīm; pirmoreiz ar iz­glītības iespēju piedāvājumiem piedalījās Baltkrievija, Uzbekistāna, Kipra; RTU sten­­du apmeklēja un par studijām RTU interesējās apmēram 3000 apmeklētāju (sprie­­žot pēc izdalīto bukletu skaita); kopā izstādi apmeklēja 37 000 interesentu (ofi­ ciālā statistika).

Pirmsstudiju nodaļa Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

2008. gada 13. marts

Par sadarbības tīkla izveidošanu alternatīvās enerģijas avotu (biodegvielas) izmantošanas jomā Baltijā Sergejs Borisovs

Biedrība «Tehnoloģiju attīstības forums» ir sākusi realizēt projektu «Rīcības plāns pro­ jek­ta «Sadarbības tīkla izveidošana alternatīvās enerģijas avotu (biodegvielas) izmanto­ša­ nas jomā Baltijā» (indikatīvs darba nosaukums) sagatavošanai EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu 2. individuālo projektu atklātā konkursa ietvaros», 2007.PSF/8-12/33. Tā mēr­ ķis ir izveidot efektīvu un motivētu partnerības struktūru, uz kuras bāzes tiks izstrādāts un iesniegts projekta pieteikums līdzfinansējuma saņemšanai EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu 2. individuālo projektu atklātajā konkursā.

Plānotā projekta mērķis ir veicināt biznesa attīstību un vides aizsardzības uzlabošanos alternatīvās enerģijas avotu (AEA) izmantošanas jomā, balstoties uz starpvalstu (Baltija un Skandināvija) sadarbību starp valsts sektoru, izgudrotājiem, pētniekiem, uzņēmējiem un in­ vestoriem. Galvenā uzmanība tiks koncentrēta uz AEA biznesa koncepciju attīstību, vides aizsardzību, ideju izvērtēšanu un Baltijas jūras reģiona zinātnieku inovāciju potenciālo tir­ gus izpēti, izveidojot organizāciju tīklu zināšanu pārnesei, ideju apmaiņai, inovāciju virzī­ bai tirgū un sinerģijas nodrošināšanai atjaunojamo energoresursu jomā.

Aicinām uz sadarbību visus interesentus! Šis materiāls ir veidots ar Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Nor­vēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības in­ tegrācijas fonda. Par ziņojuma saturu atbild biedrība «Tehnoloģiju attīstības forums».

Gada balvas gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs, sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs E. Kancāne 26. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta zālē RTU, Latvijas Zinātņu aka­ dēmija un a/s «Latvijas Gāze» noslēdza trīspusēju sadarbības līgumu par nodomu iedi­bināt divas Gada balvas ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem gā­ zes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs, sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā no­ zarē.

Līgums paredz, ka balvas varēs saņemt gan pieredzējuši zinātnieki un praktiķi, gan jau­ nie zinātnieki. Pieredzējušo speciālistu Gada balvu ik gadu varēs saņemt divi cilvēki, vi­ ņiem tiks piešķirta piemiņas medaļa un stipendija. Arī jauno zinātnieku Gada balvas tiks piešķirtas diviem jaunajiem zinātniekiem, viņi saņems piemiņas medaļas un stipendijas.

Ko­­pējais stipendiju fonds ir Ls 4000.

Kā atzīst LZA Goda mecenāts profesors Imants Meirovics, balva veicinās Latvijas zināt­ nes un moderno tehnoloģiju attīstību gāzes un siltumtehnikas nozarēs, kā arī medicīnas zi­ nātņu jomā. Novērtējot pieredzējušo un topošo zinātnieku un praktiķu devumu minētajās nozarēs, tiks radīts stimuls jauno zinātnieku turpmākai darbībai un gandarījums par pie­ redzējušo zinātnieku un praktiķu paveikto darbu.

Pretendentus Gada balvai var virzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, a/s «Latvijas Gāze», universitāšu senāti un fakultāšu domes. Zinātnieku devumu nozares at­tīstībā novērtē un balvas piešķir LZA, a/s «Latvijas Gāze» un RTU Attīstības fonda eks­ pertu komisija.

LZA, RTU un a/s «Latvijas Gāze» Gada balvas tiks pasniegtas, sākot no 2008. gada, un tās varēs saņemt vienu reizi mūžā. Līdz šim kopš 2002. gada līdzīgu balvu pasniegšanu gā­ zes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs, sirds ķirurģijas un kar­ dioloģijas zinātnēs koordinēja nodibinājums «Latvijas Izglītības fonds». Sākot no 2008. ga­ da, balvu pasniegšanas koordinēšana tiek nodota RTU Attīstības fonda pārziņā.

2008. gada 13. marts

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

«INWENT» fonda stipendijas studijām un praksei Lībekā

Piesakies «Erasmus» stipendijām studijām un praksei ārzemēs!

Izmanto iespēju un piesakies vienai no populārākajām studentu apmaiņas prog­ ram­mām Eiropā! «Erasmus» programmā studentiem ir dota iespēja konkursa kārtī­bā saņemt stipendijas un, nemaksājot studiju maksu, pavadīt oficiāli atzītu studiju laiku ārzemju partneraugstskolās vai strādāt praksi ES uzņēmumos. «Erasmus» stipendijas ir paredzētas vienam apmaiņas studiju posmam visā studiju laikā, tās netiek piešķirtas at­ kār­toti. Minimālais apmaiņas studiju ilgums – 3 mēneši, maksimālais – 1 gads.

Lai piedalītos «Erasmus» programmā, apmaiņas brauciena brīdī studentam jābūt pabei­ gušam vismaz bakalaura līmeņa 1. kursu, nepieciešamas labas angļu, vācu vai kādas citas ES valsts valodas zināšanas, kā arī skaidri formulēts mērķis visam studiju posmam ārzemēs.

Studentiem, kuri ārzemju augstskolā iecerējuši izstrādāt bakalaura, maģistra vai pro­mo­ cijas darbu, jau pirms pieteikšanās «Erasmus» konkursam ir jāsaskaņo savas ieceres ar kādu no šīs augstskolas profesoriem.

Dokumentu iesniegšanas termiņi 2008./2009. m.g. rudens semestrim: ● piesakoties studijām Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Čehijā – 2008. gada 17. marts; ● piesakoties studijām uz pārējām RTU partneraugstskolām – 2008. gada 30. aprīlis; ● piesakoties praksei – 2008. gada 17. marts.

Sīkāka informācija: http://www.rtu.lv/studijas/sac/erasmus.php.

Konference Krenfīldas Universitātē Krenfīldas Universitāte (Cranfield University) aicina pieteikties dalībai konferencē «Pē­tī­jumi un inovācijas labklājības uzlabošanai» (Creating Wealth Through Research and Innovation). Konference notiks 2008. gada 6. un 7. maijā Krenfīldas Universitātē.

Reģistrēšanās anketas un sīkāka informācija pieejama www.cranfield.ac.uk/cmc.

Valonijas reģiona un Valonijas–Briseles franču kopienas piedāvātās stipendijas Saskaņā ar sadarbības līguma, kas noslēgts starp Valonijas reģionu un Valonijas– Briseles franču kopienu, no vienas puses, un Latvijas Republikas valdību, no otras pu­ ses, pastāvīgās apvienotās komitejas 2. sesijas protokolu 2008.–2010. gadam Latvijas maģistrantiem vai doktorantiem un pētniekiem tiek piedāvāta stipendija (12 mēneši akadēmiskajā gadā, tie var tikt sadalīti vairākiem studentiem vai pētniekiem), lai stu­ dētu vai veiktu pētniecības darbu kādā Valonijas reģiona vai Valonijas–Briseles fran­ ču kopienas augstskolā.

Iesniedzamie dokumenti: - aizpildīta pieteikuma veidlapa (saņemama IZM Starptautisko sakaru nodaļā, pēc lū­gu­ ma pārsūtām pa e-pastu); - norāde par vēlamo studiju vai pētniecības darba ilgumu; - CV, kurā sniegtas precīzas ziņas par franču valodas zināšanām; - detalizēts darba plāns; - publikāciju saraksts, ja tādas ir; - uzņēmējas puses oficiāla piekrišana.

Dokumenti jāiesniedz līdz 2008. gada 20. martam IZM Vaļņu ielā 1, 226. telpā, tālr. 67047877, e-pasta adrese: aija.jakovica@izm.lv.

«Federico II» Neapoles Universitāte piedāvā pieteikties otrā līmeņa «Uniauto» maģis­ tran­tūras programmai («Master Uniauto») Programma paredzēta augsti kvalificētu inženieru sagatavošanai autoražošanas in­ dustrijā.

Programmas ilgums – no 2009. gada janvāra līdz 2009. gada novembrim. Programmas maksa 2600 eiro. Ārvalstu studentiem tiek piešķirtas stipendijas pēc atlases principa.

Pieteikuma veidlapas būs pieejamas interneta saitē www.masteruniauto.it, sākot no 2008. gada novembra. Kontaktpersonas: Emma Cotena – info@masteruniauto.it, Loredana Crisci – organizzazione@masteruniauto.it.

3

Vēlies nākamo studiju gadu pavadīt Vācijā, studējot Lībekas Lietišķo zinātņu augst­ skolā (Fachhochschule Lübeck) un strādājot praksi kādā no uzņēmumiem Lībekā vai citā Šlēzvigas-Holšteinas federālās zemes pilsētā? Tev ir iespēja pieteikties «INWENT» fonda stipendijai!

Programmā aicināti piedalīties studenti, kas studē kādā no šīm fakultātēm: ● Arhitektūras un pilsētbūvniecības fakultāte; ● Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte; ● Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte; ● Inženierekonomikas fakultāte; ● Transporta un mašīnzinību fakultāte.

Kandidātiem nepieciešamas labas vācu valodas zināšanas.

Pieteikuma dokumentu iesniegšana SSAD Starptautisko attiecību centrā līdz š. g.

31. martam.

Tuvāka informācija par programmas nosacījumiem, nepieciešamajiem pieteikuma do­ kumentiem un anketas SSAD Starptautisko attiecību centrā Kaļķu ielā 1, 222. telpā.

Tālr. 67089314 (Evita Miščuka), e-pasts: evita.miscuka@rtu.lv.

Lietuvas Republikas valdības stipendijas Saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas, Igaunijas Re­ publikas Izglītības un pētniecības ministrijas un Lietuvas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas līgumu par studentu, pētnieku un mācībspēku apmaiņu Lie­ tuvas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā stipendijas 2008./2009. akadēmiskajam gadam studijām vai pētniecības darbu veikšanai Lietuvas augstākās izglītības iestādēs un dalībai vasaras skolās. Tiek piedāvāts: ● segt mācību maksu un dzīvošanas izmaksas dienesta viesnīcā tiem, kas studēs baka­lau­ rantūrā, maģistrantūrā un doktorantūrā no 5 līdz 10 mēnešiem. (Latvijai kopā 50 mēneši.); ● nodrošināt iespēju augstskolu mācībspēkiem un zinātniekiem veikt pētniecības darbu Lie­tuvā no 2 līdz 5 mēnešiem, nodrošinot viņiem naktsmītnes un sedzot to izmaksas. (Lat­ vijai kopā 9 mēneši.); ● trīs stipendijas dalībai lietuviešu valodas un kultūras vasaras kursos (stipendija sedz mācību un/vai reģistrācijas maksu un izdevumus par uzturu un naktsmītnēm) Viļ­ ņas Universitātē (25.06.–23.07.2008.) (www.vu.lt), Viļņas Pedagoģiskajā universitātē (1.06.–23.07.2008.) (www.vpu.lt), Vītauta Dižā Kauņas universitātē (22.07.–19.08.2008.) (www.vdu.lt) vai Klaipēdas Universitātē (25.07.–22.08.2008.) (www.ku.lt).

Prasības kandidātiem: ● labas tās valodas zināšanas, kurā notiek mācības; ● labas akadēmiskās sekmes; ● tiem, kas vēlas studēt, jābūt uzņemtiem augstskolā Latvijā.

Iesniedzamie dokumenti: ● aizpildīta pieteikuma veidlapa; ● vēstule no Lietuvas augstākās mācību iestādes, kas apstiprina, ka tā ir gatava uzņemt Latvijas studentu, ja viņam tiek piešķirta Lietuvas valdības stipendija (neattiecas uz valodas vasaras kursiem); ● apstiprinātas (augstskolas Ārējo sakaru daļā) bakalaura un/vai maģistra diplomu kopi­ jas ar pielikumu vai atzīmju izraksts (bakalaura līmeņa studentiem); ● curriculum vitae; ● 2 mācībspēku ieteikuma vēstules; ● detalizēts studiju/pētniecības plāns (neattiecas uz vasaras kursiem); ● pases kopija; ● publikāciju saraksts (mācībspēkiem un pētniekiem); ● sertifikāts, kas apliecina lietuviešu valodas vai tās svešvalodas zināšanas, kurā notiks mācības vai pētniecības darbs; ● motivācijas vēstule – to lūdz Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija.

Lūdzam iesniedzamos dokumentus sakārtot minētajā secībā.

Dokumentiem jābūt tulkotiem angļu vai lietuviešu valodā.

Dokumenti trīs eksemplāros (viens eksemplārs paliek IZM) jāiesniedz Izglītības un zi­ nātnes ministrijas Starptautisko sakaru nodaļā Vaļņu ielā 2, 226. kabinetā, tālr.67047877, e-pasta adrese: aija.jakovica@izm.gov.lv.

Pieteikšanās pēdējā diena – 2008. gada 20. marts.

4

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

Senatoru lēmumi februārī Senāta sēde notika 25. februārī.

Sēdes sākumā rektors akadēmiķis Ivars Knēts apsveica un pasniedza RTU profesora dip­lomu IEF profesorei Nataļjai Lācei.

Rektors apsveica nozīmīgā dzīves jubilejā un pasniedza RTU Atzinības rakstus: MLĶF asoc. prof. Mārcim Dzenim; DF direktoram Guntim Strautmanim; IEF profesoram Vik­ toram Nešporam. Rektors apsveica dzimšanas dienā ETF profesoru Ansi Klūgu; HI asoc. profesori Anitu Lanku, kā arī BF studenti Elīnu Indriksoni.

Programmas «Vides zinātne» akreditācijas lapu saņēma profesore Dagnija Blumberga.

Rektors informēja, ka 2007. gada 13. decembrī Saeimā pieņemts likums «Par RTU Sa­ tvers­­mi», 2007. gada 29. decembrī Valsts prezidents izsludinājis šo likumu, un no 2008. gada 12. janvāra tas ir stājies spēkā. Ar gandarījumu rektors atzīmēja, ka divu mēnešu intensīvā darbā izstrādāta RTU attīstības stratēģija 2008.–2015. gadam, kura šajā Senāta sēdē jāapstiprina.

Rektors informēja, ka šā gada 27. februārī Izglītības un zinātnes ministrijā parakstīs RTU un IZM sadarbības līgumu, kas ir ļoti svarīgs gan turpmākajiem RTU studiju, gan zinātniskās darbības procesiem.

■ Senāts nolēma izsludināt konkursu uz vakantajām profesoru štata vietām Būv­zi­ nātnes nozares Ceļu apakšnozarē un Būvkonstrukciju apakšnozarē, specializācijā – Tēlo­tāja ģeometrija un datorgrafika, kā arī uz vakanto asociētā profesora štata vietu Arhitektūras no­ zares Pilsētbūvniecības apakšnozarē, specializācijā – Teritoriāli telpiskās vides ilgtspējīga attīstība.

■ Senāts nolēma apstiprināt Latvijas Jūras akadēmijas un RTU apvienoto Transporta un satiksmes nozares Ūdens transporta un infrastruktūras apakšnozares profesoru pa­ domi šādā sastāvā: priekšsēdētājs Juris Cimanskis, LJA prof., Dr. h. inž.; Aleksandrs Gas­ parjans, LJA prof., Dr. inž.; Jevgēnijs Kopitovs, TSI prof., TSI rektors, Dr. h. inž.; Gundars Liberts, RTU prof., Dr. inž.; Aleksandrs Urbahs, RTU prof., Dr. h. inž.; Valdis Priednieks, LJA prof., Dr. h. inž.; Artūrs Brakovskis-Vaivods, LR Jūras administrācijas direktora viet­ nieks; Antons Vjaters, Latvijas Jūrniecības savienības valdes priekšsēdētājs; Arnis Zāģeris, SIA «Det Norske Veritas» kuģu tehniskais inspektors.

■ Senāts nobalsoja par EEF profesoru Jāņa Greivuļa, Jēkaba Barkāna, TMF asoc. prof. Franča Sudnieka un MLĶF pensionētā Dr. ķīm. Gata Karlivāna izvirzīšanu Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanai.

■ Par studiju programmu slēgšanu – sakarā ar akreditācijas termiņa beigšanos 2007. gada 31. decembrī Senāts nolēma slēgt vairākas studiju programmas.

■ Senāts apstiprināja izmaiņas studiju programmu sarakstā RTU Senāta 2007. gada 10. decembra sēdes lēmumā «Par studiju programmu sarakstu, to īstenošanas veidu un

Dekānu runas Dekānu padomes sēde notika 21. februārī.

Sēdes sākumā rektors akadēmiķis Ivars Knēts informēja: ● 27. februārī notiks līguma parakstīšana ar IZM par studentu, absolventu skaitu un zi­nātnes projektiem; ● no IZM saņemta informācija, ka 27. februārī notiks visu Latvijas augstskolu rektoru ope­­ ratīvā sanāksme par projektiem, kuri beidzas 31. martā; līdz tam laikam jāizlieto visi fi­nanšu lī­ dzekļi iekārtām un grāmatām; ● šodien notiks Ministru prezidenta 2007. gada 1. oktobrī izveidotās darba grupas pirmā sēde par valsts un pašvaldī­bas mantas atsavināšanas likuma izpildi; ● otrdien, 26. februārī, notiks tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, ru­nāsim par lielo birokrātiju Eiropas projektu apguvē; G. Daudze izteicis vēlēšanos uzklausīt Latvijas augstskolu nostāju ar īpašumiem saistītajos jautājumos.

1. Par RTU Satversmes apstiprināšanu.

Rektors Ivars Knēts informēja, ka beidzot pēc gandrīz diviem gadiem apstiprināta un spēkā stā­jusies RTU Satversme. likums «Par RTU Satversmi» Saeimā pieņemts 2007. gada 13. decembrī, Valsts prezidents likumu izsludinājis 2007. gada 29. decembrī, tas stā­jies spēkā 2008. gada 12. janvārī.

2. Par RTU uzņemšanu Eiropas Universitāšu asociācijā (pieteikums nosūtīts 8. februārī).

Rektors informēja, ka pašreiz šīs asociācijas biedri ir LU un Latvijas augstskolu Rektoru pa­ dome. Asociācijas kongresā, kas notiks marta beigās, arī RTU kļūs par tās biedru.

3. Par RTU attīstības stratēģiju no 2008. līdz 2015. gadam, kas izstrādāta Senāta Stra­tē­ ģijas komisijā un tiek virzīta apstiprināšanai uz februāra Senāta sēdi.

Senāta Stratēģijas komisijas vadītājs profesors Juris Smirnovs informēja, ka iepriekšējā RTU stratēģija bija izstrādāta sešiem gadiem, tagad izveidota jauna. J. Smirnovs pateicās vi­siem, kas piedalījās šajā darbā.

4. Par izstādi «Skola 2008».

Studiju daļas Pirmsstudiju nodaļas vadītājs Ainis Kārkliņš informēja, ka izstāde notiks no 28. februāra līdz 2. martam. Visi sagatavošanas darbi ir veikti, nokomplektēta studentu brigāde, kas strādās RTU stendā, līdz izstādei būs gatavi visi drukātie materiāli. Šogad ir nedaudz lielāki ierobežojumi attiecībā uz aktivitāšu skaļumu, darbinieki drīkst strādāt tikai savā stendā u. c.

5. Par uzņemšanas plāna gatavošanu.

Mācību prorektors profesors Uldis Sukovskis atgādināja dekāniem – sakārtot nolikumu, kas

2008. gada 13. marts

vietu 2008./2009. mācību gadā».

■ Senāts apstiprināja RTU Saimnieciskā dienesta nolikumu.

■ Par budžeta dotācijas un maksas studentu līdzekļu sadales un izlietojuma metodiku RTU struktūrvienībām 2008./2009. m.g. informēja R. Taraškevičs. Noklausoties kanclera ziņojumu, Senāts nolēma: apstiprināt budžeta dotācijas līdzekļu sadales un izlietojuma me­­todiku RTU struktūrvienībām 2008./2009.m.g. pilnā apjomā; apstiprināt maksas stu­dentu līdzekļu sadales un izlietojuma metodiku 2008./2009. m. g., izslēdzot no tā atskaitījumu fakultāšu domēm (19%, kas attiecas tikai uz pārējo līdzekļu fondu).

■ Senāts apstiprināja RTU attīstības stratēģiju 2008.–2015. gadam.

■ Par pašnovērtējuma ziņojumiem – Senāts nolēma apstiprināt šādu akreditēto studiju programmu gada pašnovērtējuma ziņojumus: Telekomunikāciju (doktora) studiju programma (eks­perts J. Ķipsna); Materiālu tehnoloģijas un dizaina (pirmā līmeņa profesionālo, bakalaura un maģistra profesionālo) studiju programmas (J. Saulītis).

■ Pamatojoties uz IEF domes 2008. gada 11. februāra sēdes lēmumu, par profesionālās pilnveides izglītības programmas «Darba aizsardzība un drošība» direktoru Senāts no­ lēma apstiprināt IEF docentu Valdi Ziemeli.

■ Lai izpildītu IZM Akreditācijas komisijas ieteikumus un RTU Senāta 2007. gada 29. janvāra sēdes lēmuma «Par precizējumiem profesionālo studiju programmu struktūrā» prasības, Senāts nolēma izdarīt izmaiņas bakalaura profesionālo studiju programmā «Cil­ vēku resursu vadīšana».

■ Senāts nolēma mainīt iepriekšējās izglītības prasības maģistra profesionālo studiju prog­ rammā «Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšana un vadīšana» un izteikt tās šā­ dā mainītā redakcijā: «1) bakalaura profesionālais grāds un/vai piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija sociālo zinātņu jomā (vismaz 4 gadu izglītība) vai tam pielīdzināma izglītība; 2) sociālo zinātņu bakalaura grāds.»

■ Senāts nolēma mainīt iepriekšējās izglītības prasības maģistra profesionālo studiju prog­­rammā «Muitas un nodokļu administrēšana» un prasību 2. punktu (attiecas uz stu­ dijām 100 KP apjomā) izteikt šādā mainītā redakcijā: «2. akadēmiskās pamatstudijas – sociālo zinātņu bakalaura akadēmiskais grāds.»

■ Senāts nolēma atļaut Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadī­ šanas katedrai īstenot bakalaura profesionālo studiju programmu «Nekustamā īpa­šu­ma pā­rvaldība» nepilna laika (neklātienes) studiju formā.

■ Lai izpildītu IZM Studiju programmu akreditācijas komisijas rekomendācijas, Senāts nolēma izdarīt ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas studiju programmās vairākas izmaiņas. * Atzīmējot IEF Muitas un nodokļu katedras vadītāja, RTU Muitas konsultatīvā centra direktora profesora Aivara Viļņa Krastiņa lielo ieguldījumu Latvijas muitas un VID dar­­bības attīstībā, nodrošinot starptautiski atzītu augstākās izglītības studiju programmu ievie­šanu muitas un nodokļu jomā, Senāts nolēma rekomendēt piešķirt profesoram A. V. Krastiņam LR apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.

Pilnu Senāta lēmumu tekstu skatīt www.ortus.rtu.lv sadaļā «Normatīvie dokumenti». nosaka, kā maksas studenti var pretendēt uz tām budžeta vietām, kas atbrīvojušās. No­likumus prorektors vēlas saņemt līdz Senāta sēdei.

Prorektors informēja: ● ka IZM sekos, lai augstskolas katru mēnesi iesniegtu reālo studentu skaitu; ● 18. martā notiks gadskārtējais metodiskais seminārs un 2007. un 2008. gadā izstrādāto mā­ cību līdzekļu izstāde; prorektors aicināja vēl pieteikties dalībai seminārā; ● 2. un 3. aprīlī notiks «RTU Karjeras dienas»; prorektors aicināja dekānus izteikt vie­dokli par saīsinātās dienas noteikšanu studentiem «Karjeras dienu» laikā; ● uzņemšanas plānu rēķina tradicionāli: ņemot vērā IZM līgumā apstiprināto studentu skaitu un prog­nozes, cik potenciālo studentu beigs studijas. Prorektors informāciju dekāniem nā­kam­ nedēļ no­sūtīs elektroniski.

6. Par nostrādāto stundu uzskaiti.

Kanclers Ronalds Taraškevičs atsaucās uz rektora 19. februāra rīkojumu un informēja, ka no 1. marta būs elektroniska nostrādāto stundu uzskaite. Struktūrvienību vadītājiem jāseko līdzi šim procesam.

7. Par Senāta 25. februāra sēdes darba kārtību informēja rektors.

8. Aktualitātes augstākās izglītības un zinātnes jautājumos.

Rektors informēja: ● ņemot vērā rektora rīkojumu par atvaļinājumiem, jāseko, lai atvaļinājumu laikā ESF pro­ jektu vadītāju vietā būtu persona, kas spēj atbildēt par projekta realizāciju; ● par koncepciju valsts attīstībai. Augstākās izglītības programmu sadalījumam pa no­zarēm IZM ir trīs varianti: – katra augstskola nosaka savas vajadzības; – programmas sadala pa atbilstošām ministrijām, un tās nosaka nepieciešamās vajadzības; – izmanto Labklājības ministrijas motodiku, kas prognozē darbinieku vajadzību atkarī­bā no tautsaimniecības attīstības. ● Latvijā vienam studentam piešķir vismazāk naudas līdzekļu Eiropā; ● notika konkurss «Open Mind», kurā divi RTU studenti saņēma lielo stipendiju, trīs – vei­ cināšanas stipendiju (skat. 1. lpp. – red.). ● Latvijas augstskolu rektori un ģimnāziju direktori tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zat­leru, sarunu tēma – jau tradicionāla: vidējās mācību iestādēs jaunieši netiek sagatavoti tā, lai viņi varētu studēt inženierzinātnes. Par maksu Latvijā studē apm. 100 tūkstoši studenti, no kuriem 92% studentu apgūst sociālās zinātnes.

IEF un rektors izvirzīja profesoru Aivaru Krastiņu LR apbalvojumam – Triju Zvaigž­ņu ordenim. Tas vēl jāapstiprina Senātā.

R. L.

2008. gada 13. marts

ESF PROJEKTI

5

Jaunās akadēmiskā personāla profesionālās pilnveides programmas RTU Tālmācības studiju centrā 29. februārī veiksmīgi noslēdzies Eiropas Sociālā fonda (ESF) 3.2.5.2. aktivitātē izsludinātā konkursa projekts «Valsts policijas koledžas pedagogu kompetenču pa­ augstināšana IT sekmīgai izmantošanai» (projek­ta līgu­ ma Nr. 2006/0053/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./ 0031/0132), kuru kopš 2007. gada 5. marta realizēja Valsts policijas koledža (VPK), sadarbojoties ar Valsts policiju un RTU Tālmācības studiju centru (TSC). VPK nodrošināja pro­­­jekta īstenošanu un administrēšanu, atvēlot savas telpas un citus resursus. Projekta mērķis bija celt VPK pedagogu kva­lifikāciju IT nozarē un e-studiju izstrādes pamatos. 16 pe­dagogi apguva prasmes izmantot informācijas sabiedrības iespējas un veidot e-studiju kursus «Blackboard» studiju vi­dē. Balstoties uz projektā gūto pieredzi, VPK un RTU TSC strādā pie jaunu kopēju projektu izstrādes, kas būtiski sekmētu attālo reģionu policijas darbinieku kvalifikācijas cel­šanas iespējas.

Projekta vadīšana tika uzticēta Gunai Jākobsonei-Šņeps­ tei no RTU TSC, jo šāda veida projekta vadīšanas pieredze jau bija gūta, no 2006. gada jūlija līdz 2007. gada jūnijam vadot ESF projektu «Augstskolu personāla apmācīšana kom­­petentai e-studiju metožu lietošanai iesācējiem»

(pro­jekta līguma Nr. 2006/0105/VPD1/ESF/PIAA/05/ APK/3.2.5.2./0129/0007), kuru īstenojot tika celta 48 augst­ skolu mācībspēku un piecu profesionālās izglītības pe­ da­gogu kvalifikācija e-studiju metožu un tehnoloģiju iz­ mantošanā studiju procesā.

Guna Jākobsone-Šņepste ir piedalījusies arī ESF projekta «Augstskolu personāla apmācīšana kompetentai e-stu­ diju metožu lietošanai profesionāļiem» (projekta Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0051/0007) īstenoša­ nā (2.01.2007–31.12.2007), kurā kvalifikācija paaugstinā­ ja 45 mācībspēki. Projekta vadītāja bija Mārīte Treijere no RTU ETF. Šajos projektos piedalījās vairāku Latvijas augstskolu pār­­stāvji: no Rēzeknes Augstskolas, Vidzemes Augstskolas, Lie­pājas Pedagoģijas akadēmijas, Latvijas Lauksaimnie­cī­ bas universitātes, Ventspils Augstskolas, Sociālās integ­rā­ci­ jas centra.

Visos trīs projektos izstrādātās akadēmiskā personāla pro­­­fesionālās pilnveides programmas ir apstiprinātas LR IZM.

2006. gada 31. oktobrī RTU Tālmācības studiju centrs (TSC) sadarbībā ar Eiropas sociālo fondu (ESF) sāka pro­ jektu «Studiju programmu īstenošana un studiju procesa kva­litātes uzlabošana dabaszinātņu un tehnoloģiju ietilpī­ gās nozarēs» (līguma Nr. 2006/0247/VPD1/ESF/PIAA/06/ APK/3.2.3.2./0061/0007), kura vadītājs ir Atis Meiers. Pro­ jekts tiek īstenots RTU ETF, TSC, projekta partneri ir RTU filiāles Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī.

Projekta mērķis ir organizēt videolekcijas starp fakultā­tēm videokonferenču veidā. Pašlaik centrālā videokonferenču iekār­ta («Tanberg») jau ir uzstādīta ETF 105. auditorijā, pā­ rējās videokonferenču iekārtas ir izvietotas RTU filiālēs.

Pro­jekta realizācijas laikā RTU pirmo kursu studentiem tiks sniegta iespēja piedalīties piecās dažādās studiju kursu lekcijās, kas tiks pārraidītas uz attālinātajām auditorijām, iz­mantojot videokonferenču risinājumus.

Informāciju par turpmākajām projekta aktivitātēm va­ rēsiet lasīt «Jaunā Inženiera» nākamajos izdevumos.

Guna Jākobsone-Šnepste

Atis Meiers

Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā

Asoc. profesore Anita Lanka RTU mācībspēki paaugstina savas darbības prasmes pro­fesionālās pilnveides kursos «Akadēmiskā per­sonāla kom­petenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā». «.. nācu ar mērķi saņemt sertifikātu, bet gūtais patīkami pārsteidza» – no kursu dalībnieku aptaujas anketas.

No 2007. gada decembra līdz 2008. gada 17. februārim trīs­­­­desmit RTU pedagogi paaugstināja savu profesionālās dar­­­­­bības prasmju kvalitāti didaktiskajā, psiholoģiskajā un in­ for­mācijas tehnoloģijas lietošanas aspektā Humanitārā ins­­ titūta organizētajos profesionālās meistarības pilnveides kur­ sos. Lai gan HI mācībspēki ir visai pieredzējuši darbā ar pie­augušo auditoriju, jāatzīst, ka kursu sākumā uztraukums bija liels. Laikam jau katrs apzinājāmies īpašo atbildību dar­ bā ar kolēģiem, kuru pedagoģiskā pārliecība ir veidojusies ilggadējā darba pieredzē. Kursu nodarbības caurvija doma, ka viena no svarīgākajām profesijām, kas spēj ietekmēt vēr­ tību mērogus sabiedrībā, ir pedagogs. Ir grūti atrast otru sa­ biedrisku profesiju, kuras pārstāvji būtu tik profesionāli at­bil­ dīgi par to sabiedrību, kurā dzīvojam. Pārmaiņas sabied­rībā,

domāšanā, lietu un parādību uztverē prasa zinošu, ētis­ku un kritiski domājošu pedagogu. Tikai paplašinot savu ap­vārs­ ni, mēs spējam izprast mūsdienu mainīgo pasauli un mū­su studentus tajā. Pieaugot informācijas pieejamībai, līdz­ši­nē­jie priekšstati par pedagoga profesionālajām zinā­šanām, pras­ mēm un iemaņām noveco un priekšplānā izvir­zās katra indi­ vīda personīgā kompetence. Tas lielā mērā mai­na izpratni par mācīšanu un mācīšanos, par pedagoga lo­mu studiju pro­ cesā un rosina pedagogus meklēt jaunas dar­ba formas un me­ todes augstskolu darbā, lai aktivizētu stu­denta domāšanas po­ tenciālu, viņa izziņas patstāvību. Pe­dagogam ir jābūt gatavam kritiski pārdomāt, iedziļināties savā pedagoģiskajā darbībā un izanalizēt to laikmeta pret­runu kontekstā.

Teorijas un pedagoģiskās prakses konfrontācija nereti rai­­­­s­īja spraigu diskusiju starp kursu mācībspēkiem un kur­ su dalībniekiem, rosināja savas pedagoģiskās darbības paš­ novērtējumam. Nodarbību gaitā notika kritiska domu ap­ mai­­­ņa, dalīšanās pieredzē. Ir patiess gandarījums par kursu dalībnieku anketās paustajām atziņām, labajiem vārdiem un konstruktīviem ieteikumiem: «kursi bija ļoti vērtīgi, jo ro­ sināja savas pedagoģiskās darbības analīzei»; «bija pa­tī­ka­ mi iepazīt kolēģus no citām fakultātēm un dalīties pie­re­

dzē»; «radās izpratne par piedzīvoto pedagoģisko situāci­ju būtību»; «saņemta ierosme metodiskai dažādošanai»; «sā­ku domāt, kā caur savu priekšmetu sniegt ne tikai zinā­šanas un prasmes, bet audzināt arī attieksmi»; «saņēmu ieros­mi aktīvāk izmantot mūsdienu pedagoģijas teorijas prak­sē»; «domāju, ka kursi būs daudz «sausāki», bet esmu pa­tīkami vīlusies»; «gu­ vu teorētisku apstiprinājumu savai darbībai»; «domāšu, kā in­­tensificēt atgriezenisko saikni, vai­­rāk iesaistīt studentus no­­darbības gaitā»; «radās vairākas labas idejas attiecībā uz savu lekciju kursa uzlabošanu gan organizatoriskā, gan satu­ ra ziņā».

Viela pārdomām: «klausītāju auditorija grupējama, ievē­ rojot mācībspēku darba pieredzi»; «kursi ir vajadzīgi jau­ niem pasniedzējiem, jo pieredzējušiem tie tikai apstiprina zi­ nāmo»; «pārāk intensīvi, pietiktu ar vienu reizi nedēļā»; «ja pašam priekšstata nav, kas un kā, kursi īpaši nepalīdzēs».

Rezumējot veikumu, jāatzīst, ka šāda kolēģu sadarbība ir produktīva, lai aktualizētu esošo pieredzi un gūtu jaunas ierosmes studiju procesa pilnveidei. Humanitārais institūts labprāt turpinās iesākto un gaidīs kolēģus profesionālās piln­­veides kursos arī nākamajā studiju gadā no RTU un ci­ tām Latvijas augstskolām.

6

VĒSTURE

2008. gada 13. marts

Veniaminam Fabrikantam – 100

2008. gada 19. martā aprit 100 gadi kopš ievērojamā ieguldījumu jauna tipa relejaizsardzības izveidošanā saņē­ vadīti semināri un laboratorijas darbi, zinātniskās pēt­ zinātnieka, energosistēmu automātikas pārzinātāja ma Staļina prēmiju, kura vēlāk ar atpakaļejošu datumu tika nie­cības darbi, kursa darbi, diplomdarbi, arī aspirantu zi­ RPI profesora Veniamina Fabrikanta dzimšanas. pārdēvēta par Valsts prēmiju ar visām attiecīgo dokumentu nātniskais darbs. V. Fabrikants izveidojās par augstas klases mācībspēku.

Viņa šūpu­lis kārts Oršā (Baltkrievija), 1958. gadā atdzimušajam RPI trūka pedagogu ģimenē. Jau divu ga­du vecumā augstas zinātniskās kva­lifikācijas viņš zaudēja māti, un turpmāk par viņu mācībspēku. Par lielu veiksmi EEF rūpējās tēvs – matemātikas sko­lotājs. izaugsmē var uzskatīt iespēju 1960. gadā Pēc pamatskolas V. Fabrikants mā­cījās darbā uz Rīgu uzaicināt MEI profesoru Maskavas Elektrotehnikumā, kurā, kā V. Fabrikantu. Viņa vadībā un ap viņu varētu minēt, sākās aizraušanās ar elek­ strau­ji attīstījās zinātniskā darbība EEF, tro­enerģētiku. Pēc dienesta armijā viņš radīta PSRS mērogā pazīstama un atzīta iestājās Maskavas Enerģētikas ins­ti­ re­le­j aizsardzības un energosistēmu auto­ tūtā (MEI) un, 1936. gadā beidzot stu­ mātikas zinātniskās pētniecības problēmu dijas, tika nosūtīts darbā Maskavas ener­ laboratorija, izstrādātas un aizstāvētas vai­ go­sistēmas centrālajā laboratorijā. Vēlāk rākas tehnisko zinātņu kandidāta diser­tā­ sekoja darbs projektēšanas institūtā «Tep­ cijas, kuru daudzi autori vēlāk kļuva par lo­elektroprojekt», taču zinātne vilināt vi­ RPI docētājiem. PSRS enerģētiķu zi­ lināja, un 1940. gadā viņš iestājās MEI as­ nātnieku un praktiķu aprindās bija labi pi­rantūrā, taču studijas izjauca karš. Par pa­zīstama «Fabrikanta skola» jeb «Rīgas V. Fabrikanta mērķtiecību un darba spē­ skola», kurā līdz pat mūža beigām centrālā jām liecināja 1942. gadā aizstāvētā teh­ figūra un nenoliedzama autoritāte bija pro­ nisko zinātņu kandidāta disertācija. Tur­ fesors V. Fabrikants. pinājās darbs projektēšanā, paralēli sākās Profesors Veniamins Fabrikants ar kundzi docenti Veru Bloku pagājušā gadsimta 70. gados. Šīs ar vairākiem talantiem apveltītās pedagoģiskā darbība MEI. Tieši MEI sākās nopietns un nepār­traukts zinātniskais nomaiņām, kas savukārt daudzos rakstos par V. Fabrikantu ne­parastās personības raksturošanai ne­pie­ciešami vairāki darbs, kas turpinājās līdz pašām mūža beigām. Zinātniskie radīja būtiskas neprecizitātes. 1958. gadā aizstāvēta teh­nis­ skata punkti. Uzzi­nāsim, ko par V. Fabrikantu saka tie biju­ pētījumi tika veikti spēcīgā kolektīvā. 1950. gadā ko zinātņu doktora disertācija. Strādājot MEI, pildīti vi­ šie skolnieki un kolēģi, kam bija lemts ko­pā ar viņu vai viņa V. Fabrikants darba grupas sastāvā par nozīmīgu si daudzveidīgie mācībspēka pienākumi – lasītas lekci­jas, vadībā darboties pe­dagoģijā un zinātnē.

Lai slavēts relejaizsardzības mācības korifejs Veniamins

lai padotu komandu bojātās ķēdes atslēgšanai nenormālā re­ žīma novēršanai un signalizācijai».

Esmu klausījies daudz un dažādas lekcijas, referātus, pre­ zentācijas un pat disertāciju aizstāvošas runas. Nav ko slēpt!

Dažā lekcijā auditorija snauž. Vai tad es bez grēka! Snau­ dienu uzskatu arī par manu labāko dzīves daļu. Ir lekcijas, kurās klausies un brīnies – gudrs gan ir tas lektors, bet sa­ prast neko nevar. Augstākā klase lektora darbā ir tad, ja stās­ta par sarežģītām lietām auditorijai uztveramā valodā, ja lektoram ir kontakts ar auditoriju; ja lektoram ir talants, zināšanas un pasniegšanas māka.

Es un ne tikai es, bet gan daudzi, kas profesora Veniamina Fab­rikanta dzīves laikā Rīgā Elektroenerģētikas fakultātē klau­sījās viņa lasītās lekcijas par relejaizsardzību, ir iegu­vuši lielu zināšanu bagātību. Elektrisko strāvu nemaz tik vien­ kārši nevar pārvadīt un pārvaldīt. Strāva ir niķīga īsslēguma laikā, un tad par to ir jāzina daudzkārt vairāk. Te nu vārds un darbs relejniekiem zinātnē, mācībās un praktiskā darbā.

Relejniekiem nav noslēpums, ka elektrisko strāvu var sa­

dalīt sastāvdaļās: tiešā, apgrieztā un nullsecībā. Katru šo sastāvdaļu var izdalīt atsevišķi, ne tikai zinātniski uz pa­ pīra, bet arī reāli, lai pareizāk veidotu releju aizsardzības dar­bību energosistēmā. Te tiešām ir nozīmīgs Veniamina Fab­rikanta darbs «Simetrisko sastāvdaļu filtri». Mūsdienu releju aparatūra ir gudra, sarežģīta elektroniska ierīce. Tās izveidošanas principi arī ir Fabrikanta zinātniskā darba re­zultāts. Ja gribi vairāk uzzināt, lasi zinātnisko darbu «Основы теории построения измерительных органов в релейной зaщите».

Nobeigumā būtisks secinājums: Tas, kas apguvis relej­ aizsardzību, var neiet politikā, bet kļūt par tādu savas no­ zares speciālistu, ko slavēs visi elektroenerģētiķi un energo­ sistēmas darbinieki tagadnē un nākotnē.

Vēlu veiksmi studentiem, mācībspēkiem un speciālistiem mācībās, darbā, dzīvē un sadzīvē!

Dr. inž. Rolands Arājs, SIA «LT» projektu vadītājs Veniamina Fabrikanta skolnieks

Mana pirmā tikšanās ar Veniaminu Fabrikantu notika

V. Fabrikants mums lasīja vairāku speciālo kursu lekci­ jas, un saskarsme ar viņu bija vairākus semestrus. Lekcijas viņš lasīja ļoti interesanti un saprotami. Tiesa, dažreiz mūs mulsināja viņa ievadfrāze: «Nav grūti saprast, ka...», jo mums ne vienmēr bija «ne grūti saprast». Vēlāk, kad pats kļuvu lek­tors, noskaidroju, cik rūpīgi viņš gatavojās lekcijām, cik daudz laika veltīja uzdevumu un vingrinājumu radīšanai prak­tiskajām nodarbībām. Viņa uzdevumi vienmēr bija ne­ standarta, interesanti un katram studentam individuāli.

«Fabrikanta skola» ļoti sekmīgi gatavoja zinātniskos un pedagoģiskos kadrus RPI, Latvijas energosistēmas un dau­ dzu PSRS augstskolu un zinātnisko iestāžu vajadzībām. Vi­ ņa vadībā tika sagatavotas un aizstāvētas aptuveni 30 teh­ nisko zinātņu kandidāta disertācijas. V. Fabrikants saviem as­pirantiem vienmēr atrada aktuālas tēmas. Daudzi RPI un citu augstskolu absolventi tiecās nokļūt pie viņa aspirantūrā.

Par spīti lielajai aizņemtībai, viņš vienmēr atlika savus ak­

tuālos darbus, lai izlasītu aspiranta disertācijas uzrakstīto no­daļu. V. Fabrikanta viedokli augstu vērtēja visi PSRS «re­ lejnieki», tāpēc daudzi citu augstskolu aspiranti centās uz­ stāties ar referātu RPI. Ja V. Fabrikants darbu akceptēja, tad varēja droši iet uz disertācijas aizstāvēšanu. Runājot kos­ monautu valodā, V. Fabrikantu varētu nosaukt par energo­ sistēmu relejaizsardzības jomas «Galveno teorētiķi».

Apbrīnas vērtas bija viņa darbaspējas. Lekciju lasīšana, daudzu aspirantu darba vadīšana, līdzdarbošanās vairākās zinātniskās komisijās un padomēs – šķiet, viņš strādāja visas 24 stundas diennaktī. Interesanti bija vērot V. Fabrikanta dar­bu zinātniskajās konferencēs. Katru referātu viņš uz­ manīgi klausījās, ātri uztvēra saturā racionālo, un nereti vi­ ņa jautājumi izbrīnīja pašus autorus, jo problēma bija ierau­ dzīta pavisam jaunā, interesantā rakursā.

Fabrikants!

Tā elektrība ir viena sarežģīta un abstrakta padarīšana.

Ap­zīmējumi un jēdzieni – strāva, spriegums, jauda, ener­ģi­ ja – preses izdevumos bieži vien tiek sajaukti.

Vai mēs tāpēc paliekam bez elektrības? Tie jaunieši, kam nav vējš galvā, mācās RTU, un drosmīgākie izvēlas EEF. Šīs fakultātes studentiem par elektrību grib iedzīt galvā pat prātam neaptveramas gudrības, tādas kā īsslēguma strāvas, pārejas procesi, aktīvie un reaktīvie enerģijas avoti un vēl citas mazāk saprotamas. No visiem elektroenerģētikas vir­zieniem, manuprāt, visgudrākais un saprotamākais ir relejaizsardzība un automātika. Arī K. Timmermaņa vārd­ nīcā skaidri un saprotami tas uzrakstīts vairākās studentiem zināmās valodās: Energosistēmas aizsardzība; Power sys­ tem protection; Защита энерге­тических систем; Selek­ tivschutz – «ierīču kopums, kas paredzēts energosistēmas bo­jājumu vai citu nenormālu režīmu konstatēšanai, kā arī

tre­šajā kursā, kad vajadzēja izvēlēties tālāko specializāciju.

Zinājām, ka darbā pie mums ieradies profesors no Mas­ kavas, bet neviens viņu nepazina. Negaidīti dekanātā pazi­ ņoja, ka profesors Fabrikants vēlas ar mani parunāties. Vē­lāk noskaidrojās, ka viņš komplektēja studentu grupu jaun­ atvērtajā specialitātē «Elektroenerģijas ražošanas un sada­les automatizācija» un vēlējās parunāt ar visiem pretendentiem.

Nelielā auguma cilvēks ar kluso balsi neradīja iedomātā pro­fesora iespaidu. V. Fabrikants detalizēti pastāstīja par spe­cialitāti, atklāti paskaidroja, ka priekšmets ir sarežģīts un mācīties nebūs viegli. Daudz no stāstītā man, trešā kur­ sa studentam, nebija saprotams, bet pozitīvā enerģētiskā au­ ra, kas strāvoja no šī cilvēka, kā arī fakts, ka viņš veltīja lai­ku sarunai ar studentu, bija noteicošais. Es izvēlējos šo specialitāti, un vēl līdz šim neesmu to nožēlojis.

Vladimirs Čuvičins, EEF profesors

2008. gada 13. marts

VĒSTURE

7

Profesoru Veniaminu Fabrikantu atceroties Lai iepazītos ar Latvijas enerģētiķiem un izvērtētu sadarbības iespējas ar tiem, profesors V. Fabrikants ieradās Rīgā un RPI nolasīja vairākas lekcijas elektroenerģētikas jomā strādājošajiem inženieriem un vadītājiem. Lekcijas guva lielu atsaucību, telpas bija klausītāju pārpildītas.

Klausītāju jautājumi lektoram bija spilgti un argumentēti, kas varēja būt par pamatu V. Fabrikanta vēlākai piekrišanai sākt savu radošo darbību Rīgā. Ja klausītājos varēja saskatīt domubiedrus, tad vieglāk bija izšķirties par atbildīgo soli no Maskavas zinību krātuves doties uz Rīgu ar vēl mākoņos apslēptiem zinātnes pumpuriem, ko jau bija saskatījis profesors.

V. Fabrikants spēra šo riskanto soli, varbūt daudz ko zaudējot savā zinātnieka karjerā, bet nākotnē Latvijai tas deva izcilus ieguvumus zinātnē un starptautisku atzinību. Tie vairāk nekā 30 jaunie zinātnieki, kuru izaugsmei par pamatu bija prof. V. Fabrikanta izcilās zinātnieka domas un idejas, kā arī prasme tās nodot nākamajai zinātnieku paaudzei, jau pēc nepilniem desmit gadiem bija pietiekami, lai uzskatītu,

Skolotājs Ir sentence, ka aizsaulē aizgājušais dzīvo tik ilgi, cik ilgi viņš dzīvo laikabiedru atmiņās. Nešauboties varam apgalvot, ka profesors Fabrikants joprojām ir dzīvs viņa bijušo tuvāko līdzgaitnieku un skolnieku atmiņās, kaut vadām jau divdesmit septīto gadu kopš viņa aiziešanas.

Ir izaugusi jauna elektroenerģētikas speciālistu paaudze, kas izmantojusi viņa sarakstītās mācību grāmatas, bet par autoru varbūt dzirdējusi tikai nostāstus. Lielums redzams tikai no attāluma, arī attiecībā uz cilvēku. Domāju, ka pagājušie gadi Veniamina Fabrikanta laikabiedriem, īpaši skolniekiem, ir devuši iespēju paskatīties uz viņu no malas un varbūt samērot ar viņu savus uzskatus, darbību, uzvedību.

Dažreiz kāda sīka detaļa vai fakts spilgti izgaismo kaut ko ļoti būtisku cilvēkā. Mani atmiņu fragmenti nav sarindoti kādā prioritāšu secībā, tās vienkārši ir dažas no pārdomām, kas varētu raksturot kaut ko, manuprāt, ļoti būtisku.

Par vienu no svarīgākajām, varbūt pašu svarīgāko inženiera īpašību V. Fabrikants uzskatīja spēju sastādīt un arī atrisināt kādas jaunas problēmas uzdevumu. Tas nepārprotami ir pateikts arī viņa četrrindē, kas kā savdabīgs testaments tapusi 1981. gada 28. oktobrī – divas dienas pirms atvadīšanās no dzīves. Domāju, ka oriģināls arī bez tulkojuma neradīs nevienam grūtības saprast tur ielikto domu. «Ведь решенье задач – это значит Покорение умственных скал. Лучше могут быть только задачи, Те, которых никто не решал.»

Lai atvieglotu šo procesu, viņš uzrakstīja manuskriptu grāmatai «Inženieris un matemātika», kuras vadlīnijas ieskicēja virkni praktisku uzdevumu, kuros aprakstam var izmantot līnijas, ko iegūst, dažādos leņķos ar plakni šķeļot konusu un cilindru. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ grāmata neieraudzīja dienasgaismu, un arī manuskripts ir zudis. Ļoti trāpīgi V. Fabrikanta darbspējas un mērķtiecību izgaismo kāds viņa biogrāfijas fakts. Viņam bija nepilni 25 gadi, kad pēc atvaļināšanās no dienesta armijā viņš vēlējās iestāties Maskavas Enerģētikas institūtā, bet bija nokavējis visus uzņemšanas termiņus un pirmais kurss

ka ir izveidojusies Rīgas relejskola. To atzina gan augstas kvalifikācijas speciālisti bijušajā Padomju Savienībā, gan arī aizrobežu speciālisti. Sākās plaša starptautiskā sadarbība, arī studentu apmaiņas programmas.

V. Fabrikants bija arī cilvēks, kas rakstāms ar lielo burtu. Spēja saprotami pateikt klausītājiem domas un idejas kodolu, kā arī uzklausīt citu cilvēku izteiktās domas un idejas, tās objektīvi izvērtējot un dodot argumentētu slēdzienu, apliecina profesora augsti intelektuālo būtību.

V. Fabrikanta neierobežotās darbotiesspējas un vēlme ierobežot savu brīvo – atpūtai veltīto – laiku atnesa arī negatīvas sekas, jo profesoram strauji pasliktinājās veselība.

Bet arī šajā laika posmā V. Fabrikants palika uzticīgs saviem pamatprincipiem – nezaudēt darbošanās ritmu dzīvē un zinātnē, nepārstāt nodot savas zināšanas jaunajai paaudzei un aspirantiem, būt zinātnes krustcelēs un paspēt aprakstīt visu līdz tam paveikto... Līdz 1981. gadam, kad pārtrūkst viņa dzīves pavediens.

V. Fabrikantam tika piešķirts LPSR Nopelniem

bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka nosaukums, viņš bija ievēlēts arī PSRS Zinātnes un tehnikas komitejas Relejaizsardzību komisijā kā viens no diviem Latvijas zinātnieku pārstāvjiem.

Relejaizsardzību komisijas sēdes notika katru ceturksni, un dažreiz tās sēdēs tika pieteikti jauno aspirantu referāti par izstrādātām relejaizsardzībām un automātikām. Ja aspirantam izdevās komisijai argumentēti pierādīt izstrādes nozīmīgumu un prioritāti un neapjukt jautājumu krustugunīs, tad viņš jau varēja uzskatīt, ka ir ieguvis tehnisko zinātņu kandidāta vai tehnisko zinātņu doktora grādu. Arī vairāki Latvijas zinātnieki, balstoties uz V. Fabrikanta ieteikumiem, ir izgājuši šo Golgātas ceļu, lai gan tas nebija obligāts.

Liels paldies būtu jāsaka profesoram V. Fabrikantam par ieguldīto lielo darbu, kura turpinājums un atbalss ir manāmi jūtama vēl šodien.

Dr. inž. Kārlis Briņķis, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors

bija pilnīgi nokomplektēts. Negribēdams galīgi atraidīt simpātijas radījušo jaunieti, Enerģētikas fakultātes dekāna vietnieks viņam piedāvājis bezcerīgu variantu – mēneša laikā nokārtot visus eksāmenus par pirmo kursu, lai tiktu uzņemts otrajā kursā. Tā V. Fabrikants studijas MEI sāka uzreiz otrajā kursā. Pats būdams ļoti mērķtiecīgs, viņš par tādiem iespēju robežās mēģināja padarīt savus audzēkņus.

Pamatdoma varētu būt apmēram šāda – ja esi izvēlējies dzīves ceļu, tad ej un negaidi, ka tevi īpaši bīdīs. Ir viela nopietnām pārdomām, īpaši, ja tu, lasītāj, esi students.

Būt V. Fabrikanta aspirantam bija prestiži, strādāt viņa vadībā – reizē gan grūti, gan viegli. Grūti tāpēc, ka viņš īpaši nemudināja un nestumdīja, iniciatīvu gaidīja no paša aspiranta. Viegli tāpēc, ka, aizejot pie vadītāja ar pētījumu materiāliem, garantēti saņēmi kritiski atklātu vērtējumu, kam varēji bez šaubīšanās ticēt. Būdams labs matemātiķis un speciālists praktiķis, viņš, gribētos teikt, nekļūdīgi juta saikni starp matemātisko aprakstu un aprakstītā fizikālo jēgu. Domāju, ka spēja aiz formulām nepazaudēt zemi zem kājām «pielipa» daudziem viņa skolniekiem. Pārsteidzoša bija viņa izteikti godīgā attieksme pret autorību. Es vismaz divas reizes, aiznesot sagatavoto rakstu recenzijai un piedāvājot vadītājam būt par līdzautoru, līdz ar ieteikumiem un piezīmēm saņēmu atteikumu, jo viņam tur neesot nekādu nopelnu. Varbūt tieši tāpēc viņa bagātajā zinātnieka mūžā bija visai pieticīgs skaits publikāciju – ap 90 un autorapliecību – 23. Tikpat pieticīgs viņš bija prēmiju sadalē, sev piešķirot vismazākos līdzdalības koeficientus.

Iespējams, ka V. Fabrikants bija pārāk nopietns un no apkārtējiem gaidīja to pašu, kaut gan par apsmaidāmu naivu profesoru viņu nudien nevarēja uzskatīt. Bet... Viņš varēja pētīt kontroldarbu, mēģinot konstatēt, ko students nav sapratis, bet tas savukārt bez sirdsapziņas pārmetumiem bija uzrakstījis kaut ko tikai tādēļ, lai nenodotu tukšu lapu. Vēl epizode no kādas zinātniskās konferences. Starpbrīdis. Pie ģērbtuves gara rinda, jo garderobistes kaut kur paklīdušas.

V. Fabrikants izsaka neapmierinātību, uz ko saņem repliku: «Jūsu daudz, es viena.» Mūsu profesors pauž izbrīnu: «Bet vai tad vajadzēja otrādi – jūsu daudz, bet mēs daži?» Varam pasmaidīt, bet varbūt bez šādas attieksmes viņš nebūtu bijis tas, kas viņš bija. Jā, V. Fabrikants bija nopietns, bet arī jokot viņš prata un darīja to nebūt ne ārkārtīgi reti, tikai viņa joki nebija, šaha valodā runājot, uzdevums ar matu vienā gājienā, bet vismaz kā divvilcis vai trīsvilcis. Nav brīnums,

jo viņš samērā nopietni aizrāvās arī ar šahu, īpaši uzdevumu risināšanas līmenī.

Piecpadsmit kopēja darba gados problēmu laboratorijā un esot kopā dažādos pasākumos, arī viņa ģimenes lokā, radās priekšstats, ka V. Fabrikants nebija izteikti sabiedrisks, bet no sabiedriskiem pasākumiem, šķiet, īpaši nevairījās. Tajos gan viņš necentās būt par sabiedrības dvēseli, bet vairāk ar viņam raksturīgo it kā vieglo iekšējo smaidu ieklausījās citos. Viņam bija noraidoša attieksme pret apreibinošām vielām, tomēr ne kaujinieciska, jo pret citu netikumiem šajā jomā viņš izturējās ļoti iecietīgi. Apgalvot to nevar, bet iespējams, ka asā prāta un īpatnējā domāšanas stila dēļ viņš skaļās kompānijās varēja justies diezgan vientuļš. Pilnīgs pretstats bija viņa dzīvesbiedre Vera Bloka, kura dažādās pasēdēšanās un saietos kūsāt kūsāja ar dažādām ierosmēm.

Varbūt tieši tāpēc viņu – savā ziņā pretpolu – ģimenes dzīve bija tik harmoniska. Vismaz abi viņi apgalvoja, ka galvenais noteicējs ģimenē ir pretējā puse.

Gribētu apgalvot, ka Rīgas periods V. Fabrikanta zinātnieka dzīvē bija tik piepildīts, kā viņš to vēlējās, un potenciāli veiksmīgāks, nekā tas būtu bijis, paliekot Maskavā. Šeit viņš bija brīvs no jebkādiem administrēšanas pienākumiem, cienīts un uzklausīts, bez lielo metropoļu zinātnieku aprindu neretas skaudības un intrigām. No 30 viņa vadībā aizstāvētajām disertācijām uz Rīgas skolu attiecināmas kādas 25.

Gadījās, tiesa, gan tikai vienu vienīgu reizi, ar Skolotāju nopietnāk parunāties par to, kādas pēdas, ko paliekošu cilvēks atstāj pēc sevis. Runa, protams, bija galvenokārt par zinātniekiem. Toreiz to varbūt pat līdz galam nesapratu, jo, pēc viņa uzskata, nekāda vērtība nav ne zinātniskajiem grādiem, ne zinātniskajiem un visādiem citādiem nosaukumiem. Vienīgā Vērtība ir uzrakstīta grāmata, jo īpaši tad, ja nākamībā tā kādam izrādās noderīga. Skolotājs mums ir atstājis divpadsmit šādas Vērtības.

Jānis Priedīte, EEF asoc. profesors Red. piez. Poēzijas cienītājiem iesaku izlasīt V. Fabrikanta romānu dzejā «Fjodors Sojevs» un dzejoļu krājumu «Vēstures soļi» (abas krievu val.). Nenožēlosiet.

M. E.

8

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

2008. gada 13. marts

Par inovācijām un attīstību jeb Kā mēs braucām pieredzi lūkoties Modris Ozoliņš Katru gadu maģistra studiju programmas «Inovācijas un uzņēmējdarbība» studenti dodas studiju braucienā, lai at­ bils­toši studiju specifikai iepazītos ar citu valstu pieredzi jau­nu produktu attīstīšanā. Parasti apmeklējām Norvēģiju, ta­ču pagājušā gada sākumā pēc tikšanās ar Taivānas misi­ jas Latvijā vadītāju Endiju Činu (Andy Chin) nonācām pie secinājuma, ka būtu interesanti iepazīties ar šīs valsts pie­ re­dzi jauno produktu un tehnoloģiju attīstīšanā, kā arī ino­ vā­ciju atbalstā. Par to, ka Taivānas ekonomika attīstās jo strauji, turklāt attīstība balstīta augsto tehnoloģiju industrijā, bija dzirdēts un lasīts ne mazums. Tāpēc Taivānas izvēle kā studiju ceļojuma galamērķis likās ļoti atbilstoša mūsu stu­diju programmas inovāciju specifikai. Nākamais solis stu­diju brauciena organizēšanā bija tikšanās ar Taivānas universitāšu pārstāvju delegāciju Latvijā pagājušā gada mai­ jā, kad nodibinājām kontaktus ar Chung-Cheng Universitāti, kas turpmāk bija mūsu galvenais partneris studiju brauciena organizēšanā.

Par Taivānas braucienu ieinteresējās gan programmas iepriek­šējo gadu absolventi, gan šāgada beidzēji. Studiju brau­cienam pievienojās arī programmas administrācija, kā arī kaimiņvalsts Lietuvas Alītas koledžas direktore Danute Remeikiene. Rezultātā izveidojās solīda inovatoru grupa no 15 cilvēkiem. Mūsu mērķis ir iepazīties ar Taivānas prak­si inovāciju atbalstam, kā arī vienoties par sadarbību starp National Chung Cheng University un Rīgas Tehnisko universitāti.

Sestdiena, 16. februāris Studiju brauciens sākās agrā rīta stundā Rīgas lidostā ar lidojumu uz Vīni, kurp mūs aizveda mūsu pašu «Air Baltic».

Pēc vairāku stundu pauzes Vīnes lidostā iesēdāmies Taivā­ nas nacionālās aviokompānijas «Eva Air» lielajā aerobusā.

«Eva Air» ir labs paraugs Taivānas strauji augošajai eko­ nomikai. Kompānija nodibināta salīdzinoši nesen, 1989. gada martā. Jau pēc pāris mēnešiem «Boeing» un «McDonnell Douglas» lidaparātu ražotājiem tika pasūtītas 26 lidmašīnas par kopējo summu 3,6 miljardi ASV dolāru, kas momentā pievērsa globālās aviopārvadātāju industrijas uzmanību.

1991. gada 1. jūlijā «Eva Air» veica savu pirmo lidojumu.

Tagad lidsabiedrība nodrošina lidojumus uz Eiropu, Zie­ meļameriku, Āziju, Austrāliju. Mūsu izvēli par labu «Eva Air» nodrošināja aviobiļetes draudzīgā cena. «Eva Air» biznesa klases cena ir tāda pati kā Eiropas lidsabiedrībās ekonomiskā. Nebūtu jau slikti lidot kā «Premium Laurel Class» pasažieriem, kā «Eva Air» nosaukuši savu biz­ nesa klasi. Gudri no mārketinga viedokļa! Tomēr arī mū­ su izvēlētā ekonomiskā kase nodrošina labu servisu. Pa­

sažieriem tiek piedāvāta atpūta un izklaide, gan skatoties populārākās Eiropas, Āzijas un Holivudas filmas, gan plaša mūzikas stilu izvēle, gan datorspēles, gan populārzinātniski raidījumi. Noskatījos «National Geographic» sagatavotos rai­dījumus par Taivānu, lai labāk iepazītu mūsu galamērķi, tostarp ieguvu informāciju par Taivānas galvaspilsētā esošā pasaulē augstākā debesskrāpja «Taipei 101» būvniecības vēs­turi.

Svētdiena, 17. februāris Pēc gandrīz 15 stundu lidojuma, ieskaitot nosēšanos Bang­kokas lidostā, lai uzpildītu degvielu, ap 11 no rīta ieli­dojām Taivānas galvaspilsētas Taipejas starptautiskajā lid­ostā. Svētdiena pienākusi ātri, jo lidojām taču uz aust­ rumiem, tāpēc laiks ritējis par sešām stundām ātrāk. Mūs sagaidīja pavadonis, kura vārds ir Jo-Po, bet angliski nez kāpēc viņš sevi dēvēja par Džonu. Iespējams, ka tas tādēļ, lai vieglāk iegaumētu. Tā kā bija svētdiena, tad prog­ram­ mā paredzēta Taivānas kultūras izzināšana, kā arī adap­ tā­cija. Vispirms ar autobusu mūs aizveda uz vienu no po­ pulārākajiem Taivānas nacionālās virtuves restorāniem, kas, kā vēlāk izrādījās, ar interjeru neizcēlās, bet Taivānas na­ cionālie tvaicētie pelmeņi ar dažādiem pildījumiem, kā arī vistas zupa mums tīri labi gāja pie sirds. Daļai no mums bija jāsāk praktizēties irbuļu lietošanā. Izdevās tīri labi...

Interesanti bija vērot pelmeņu ražošanas procesu turpat aiz stikla starpsienas. Cits pie cita cieši blakus stāvoši virtuves darbinieki sejas maskās meistarīgi gatavoja vienu pelmeni pēc otra. Pelmeņu gatavošanas process līdzīgs kā Ķirsona «Krievu sētā», kur tiek gatavoti vareņiki, taču Ķirsona vir­ tuvē darbinieku skaitu vajadzētu vismaz pieckāršot, lai sa­ jū­ta būtu līdzīga. (skat. foto) (Vēlākajās uzņēmumu vizītēs kons­tatējām, ka taivānieši arī biroja telpu kvadrātmetru iz­ mantošanā ir ļoti ekonomiski.)

Nākamais mūsu vizītes apskates objekts – Nacionālais pils muzejs, kas ir mākslas galerija, kuras krājumi ir vieni no lielākajiem ķīniešu kultūras pieminekļu un mākslas darbu pa­saulē. Izklīdām muzejā, lai tiktos pēc pusotras stundas.

Garā pārlidojuma sekas bija tādas, ka nopietno mākslas dar­bu kolekciju uztvert nebija viegli, tāpēc noteiktajā laikā lielākā daļa bijām sasēduši uz trepēm pie izejas, gaidot pā­ rējos. Nolēmām uztaisīt grupas bildi, taču fotografēt muzejā aizliegts. Mums gan likās, ka neesam mākslas darbi, tā­pēc uz mums noteikums neattiecas, taču muzeja uzraugs mē­ ģināja pārliecināt par pretējo.

Vakariņās mūs sagaidīja tradicionālais ķīniešu apa­ ļais galds ar dažnedažādiem nacionālajiem ēdieniem. Vis­ beidzot – ceļš uz viesnīcu, duša un došanās pie miera, jo no­gu­rums liek sevi manīt, lai gan Latvijas laiks ir tikai ap se­šiem vakarā.

Pirmdiena, 18. februāris Apmeklējām «Trend Micro Co», kas ir globāla firma, ku­ra pēta datorsistēmas apdraudējumus un izstrādā atbils­ tošas drošības programmas. Uzņēmuma vadības groži at­ rodas Tokijā, tā nodaļas izvietotas vairāk nekā 30 valstīs, pētniecības centri – septiņās valstīs. 2006. gada apgrozījums – 727 miljoni ASV dolāru. Uzņēmuma mārketinga daļas dar­ binieki prezentēja savus sasniegumus. Industrija ir strauji au­goša, jo vēlmi ielauzties svešā informācijas telpā izrāda gan vientuļi datorģēniji, gan globālas kompānijas. Dažs to da­ra ar vēlmi pierādīt savu varēšanu citiem, dažam mērķi ir visnotaļ pragmatiski. Uzņēmuma radītās drošības sistēmas piedāvā arī datu noplūdes ierobežojumu no uzņēmuma iek­ šienes, rūpējoties par piekļuves datiem uzraudzību. Turklāt līdz ar tehnoloģiju attīstību palielinās informācijas drošības aizsardzības sarežģītība. «Trend Micro Co» ir spilgta ilus­ trācija pēdējo gadu tendencei saīsināties produktu dzīves cik­ liem. Gandrīz ikviens uzņēmuma produkts savu aktualitāti zaudē apmēram divu gadu laikā, kad tā vietu ieņem jaunāks un konkrētajai tirgus situācijai atbilstošs.

Aplūkojām uzņēmuma superdatoru, kas aizņem palie­lu telpu. Te pārbauda jaunu apdraudējumu ietekmi uz da­tor­ sistēmu drošību. Pievērsām uzmanību tam, ka biroja tel­pas ir salīdzinoši šauras, katrs darbinieks strādā savos kvad­ rātmetros, norobežojies no apkārtējās pasaules traucēkļiem ar datoraustiņu palīdzību. Datoraustiņas un jaunāko dator­ sistēmu aizsardzības programmu komplektu mēs katrs sa­ ņēmām arī dāvanā.

Pusdienas paredzētas mongoļu restorānā. Gids apgalvoja, ka šis restorāns esot ļoti iecienīts un īpašs. Ēdiena gata­vo­ šanas procedūra patiešām bija atšķirīga. Saldētavas letē iz­ vietota plāni sagriezta gaļa un dārzeņi, kā arī milzīgs dau­ dzums dažādu mērču. Katrs pats varēja kombinēt gaļu ar dār­­­zeņiem vēlamajās proporcijās un papildināt to ar mēr­ cēm. Sakomplektēto porciju nodevām pavāram, kas uz mil­­zīgas plīts virsmas to izcepa, un pēc dažām minūtēm ēdiens bija gatavs. Gida padoms mērču kombinēšanā bija ļoti svarīgs, pretējā gadījumā ēdiens varēja izdoties nežēlīgi ass. Saldajā ēdienā – plašs augļu klāsts, kuru vidū bija gan pazīstami, gan pilnīgi eksotiski augļi. Sajūsmu izraisīja ēdiens, kas ārē­ji atgādināja «kurkuļu zupu ar ledu», – tas iz­ rādījās saldais ēdiens, pagatavots no eksotiska augļa.

Restorānā mums pievienojās mūsu draugs, jau pieminē­ tais Taivānas misijas Latvijā bijušais vadītājs Endijs Čins, kas tagad strādā Taivānas Ārlietu ministrijā. Aprunājāmies par iespējām tālāk attīstīt sadarbību starp Latviju un Tai­vā­ nu. Taivānas valdība ir gatava piešķirt stipendijas Latvijas studentiem, lai tie brauktu mācīties. Vienojāmies, ka nepie­ ciešams šo iespēju popularizēt plašāk. RTU studentiem ies­ pē­jas ir visplašākās!

2008. gada 13. marts

9

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA/STUDENTU LAPA/ZiKo ezītis

No projekta uz asociāciju?

Jānis Štrauhmanis, Ģeomātikas katedras vadītājs 18. un 19. februārī vienā no skaistākajām Spānijas pilsē­tām Valensijā, Politehniskajā universitātē, notika starptautiskā pro­jekta «Ģeodēziskā un kartogrāfiskā izglītība Eiropā» pē­dējā sēde. Pēc piecu gadu diezgan intensīvas sadarbības starp vairāk nekā 100 pārstāvjiem no 25 valstīm paveikts diezgan daudz. Pirmkārt, projekts stimulējis studiju prog­ rammu saskaņošanu, un tas nenoliedzami pozitīvi ietekmējis studentu mobilitāti arī mūsu augstskolā un Ģeomātikas ka­ tedrā. Otrkārt, ļoti paplašinājusies sadarbība starp projekta dalībniekiem, un izveidotas datubāzes ar informāciju par zi­ nātniekiem un pētījumu virzieniem. Treškārt, projekta ak­ tīvākie dalībnieki iepazinušies ar vairāku Eiropas augstsko­ lu pieredzi ģeodēzistu un kartogrāfu sagatavošanā. Te jāmin spā­ņu kolēģa ziņojums par darbu ar lielām grupām; pēc tā es pajautāju, cik lielu grupu viņš domā. Un atbilde bija – ne vairāk kā 60 studentu, un tad painteresējos, kādas peda­go­ ģiskās metodes viņš ieteiktu, strādājot ar vairākiem sim­tiem studentu. Tas mūsu katedrai jāveic katru gadu ar būvniecī­ bas programmā studējošiem, un te nu kolēģis klusēja.

Arī pie mums pagājušā gada septembrī notika 2. darba gru­pas sēde par doktorantūras studiju programmām ģeo­ mā­tikā. Šovasar Ģeomātikas katedra aicina doktorantus uz vasaras nometni, un ceram uz atsaucību.

Bet katra projekta īstenošanu tieši ietekmē finanses, un šā projekta gadījumā Eiropas komisijas lēmums nebija lab­ vēlīgs. Tāpēc arī pēdējā sēdē lēmām par starptautiskas asoci­ācijas «Ģeomātiskā izglītība Eiropā» (tāds nosaukums ir vairāku, arī šo rindu autora, priekšlikums) dibināšanu. Tā kā iebildumu nebija nevienam no projekta dalībniekiem, tad pašlaik tiek veidoti asociācijas statūti, tad tos apspriedīsim, un pēc kopēja pozitīva lēmuma asociācija tiks reģistrēta.

Spā­ņi piedāvā to reģistrēt viņu valstī, mēs pagaidām ne­ piekrītam, jo katras valsts reģistram ir arī nacionālā spe­ cifika. Tā var neatbilst starptautiskas organizācijas uz­de­

ZiKo ezītis atbild Iepriekšējā «JI» numurā ZiKo ezītis jautāja jums. Nu ir pienācis laiks atbildēm. ZiKo ezītis nepretendē uz pilnīgu taisnību, vienkārši izklāsta savas pārdomas...

1. Alķīmiķu sapnis – zelts. Interesanti, bet šis metāls ir bijis kā vērtības standarts pasaulē jau vairākus tūkstošus gadu.

Tā bija motivācija cilvēkiem doties pāri okeāniem, atklāt jaunas zemes, iznīcināt citas civilizācijas... Interesanti – cik daudz asiņu izliets zelta dēļ?

Baumo, ka kopējais iegūtais zelta daudzums pasaulē ir ~145 000 tonnu, tātad vidēji tikai 24 grami katram cilvēkam.

Cik daudz zelta tev iznāk ikdienā nēsāt uz sava ķermeņa?

Kas tad īsti ir zelts? Pretēji lādēts elements cilvēkam, tāpēc to tas tik ļoti pievelk? Vai arī... cilvēks ir marionete zelta priekšā, kura gatava uz visu 79. elementa dēļ!

2. Zibens – dabas parādība, ko Nikola Tesla ieguva savā laboratorijā 1899. gadā. No vienas puses, viena no mīklainākajām dabas parādībām, par kuras izcelsmi pilnīga vienprātība nevalda vēl šodien. No otras puses, cilvēks, kas vienmēr tiecies visu saprast un kontrolēt. Bet, ja jau visu

vu­miem, un diezin vai būtu pareizi, ka valsts, kurā nevēlas sniegt izglītību angļu valodā, būtu asociācijas centrs. Bet tās ir tikai manas pārdomas pēc pārrunām ar spāņu kolēģiem par mūsu studentu mācībām Valensijas Politehniskajā uni­ ver­sitātē. Sagaidīsim statūtu projektu un pēc tam lemsim, vai stāties jaunajā organizācijā.

Vienlaikus ar minētā projekta sēdi notika arī starpt­au­ tisks kongress «TOP-CART 2008» jeb ģeodēzijas un ģeo­ mā­tikas tematikai veltīts pasākums ar īpašu specializētu iz­ stā­di (tajā gan pārstāvētas bija tikai Spānijas kompānijas, un arī gandrīz visi materiāli bija spāņu valodā). Lai gan da­ lības maksa bija visai augsta, kongresa organizācijas lī­ menis bija viduvējs. Politehniskās universitātes Ģeodēzijas un kartogrāfijas fakultātē par kongresu neliecināja nekas, la­ bi, ka satiku spāņu kolēģi, un tad mūs (mani un vairākus spā­ņus) aizveda vispirms uz izstādes telpām citā ēkā, tur uz­zinājām, ka kongress notiks vēl citur. Un, kad beidzot lai­mīgi atradām īsto zāli, tur par kongresu liecināja ti­kai plakāts un karogi uz skatuves. Kongresu atklāja ar pus­ stundas nokavēšanos (Viļņas Tehniskās universitātes Ģeo­ dēzijas katedras vadītājs prof. Česlovs Aksamitausks jokoja, varētu izzināt, tad ko cilvēks vairs iesāktu?

3. Nu jau vairāk nekā 70 gadu ilgst eksperiments, kura mērķis bija noteikt melnā piķa viskozitāti. Izdzirdot vārdu «piķis», nāk prātā teiciens «piķis un zēvele». Sinonīmos tas skanētu – «darva un sērs», abus apvienojot kopā, varētu iznākt «nafta». Mēs šo teicienu parasti izmantojam tad, kad kaut kas neveicas. Dīvaini, jo 20. gadsimta sākumā naftas meklētājiem sēra klātbūtne augsnē bija laba zīme. Laikam jau neesam naftinieki.

4. Pirmā ASV izgudrotāja sieviete 1712. gadā izgudroja kukurūzas tīrīšanas un priekšapstrādes mašīnu. Baumo, ka kukurūza ir pasaulē izplatītākā labība. Un kā tu pazīsti kukurūzu? Kā konservētu piedevu ēdienam salātu vietā? Kā popkornu kinoteātrī? Vai tomēr citādi?

5. Tikai 1950. gadā atklāja saistību starp smēķēšanu un vēzi. Sekoja dažādi ierobežojumi gan reklāmā, gan «paraduma izkopšanā». Joprojām varam novērot šo cīņu.

Līdzīgi bija ar rentgena starojumu. 20. gadsimta sākumā rentgena stari bija jauna pieeja, modernākos veikalos pat apavu pielaikošanā palīgos nāk rentgena staru uzņēmumi.

21. gadsimta sākumā apzinātas gan iespējas, gan bīstamība; lietošana tiek stingri regulēta.

Rentgena starojums, smēķēšana... Sarakstu var papildināt, bet vairāk interesē tas, kas tam pievienosies. Kas ir tas, kas no malas izskatās «mīļš un pūkains», bet slēpj sevī «velniņu»?

Varbūt vairāk jautājumu nekā atbilžu, bet tāpēc jau dzīve ir tik interesanta!  ZiKo ezītis

ka laikam gaidījām Spānijas karali). Interesanti, ka pašu or­ ga­nizatoru uztraukumu tā arī nemanīju, ārzemnieku iro­nis­ kos komentārus gan.

No vairāk nekā simt ziņojumiem trīs ceturtdaļas bija spā­ ņu un arī nolasīti tie tika spāņu valodā. Savukārt nedaudzie citu valstu pārstāvju referāti bija par šauru tematiku. Bija arī zināmi kuriozi, kad ziņojumā ne vārda nebija par ģeodēziju vai ģeomātiku. Vairāku valstu pārstāvjiem uzdāvināju jau­ nāko publikāciju – RTU zinātnisko rakstu 11. sērijas «Ģeo­ mātika» otro sējumu, saņēmu atzinīgus vārdus un vēlmi sū­tīt rakstus. Īpaši aizkustināja poļu kolēģa teiktais, ka šis raks­tu krājums ļaus viņam vieglāk pārliecināt savu vadību par studiju programmas «Ģeomātika» ieviešanu.

24. februārī pagāja pirmie pieci gadi kopš Ģeomātikas ka­tedras izveidošanas uz Ģeodēzijas un kartogrāfijas pro­fe­ sora grupas bāzes. Daudz padarīts, bet vēl jo vairāk da­rāms, jo valstī joprojām trūkst ģeodēzistu un kartogrāfu. Ģeo­ mātikas virziens vēl nav atradis savu vietu tehnisko zinātņu sarakstā. Tāpēc gribu novēlēt saviem kolēģiem izturību, stip­ru veselību un ticību mūsu augstskolai un Ģeomātikas katedrai.

ZiKo ezītis jautā 8. marts – Sieviešu diena. Kāpēc gan «neparakt» šajā vir­ zienā?

Vai zinājāt, ka 71% no augstskolu beidzējiem Latvijā ir tie­ši sieviešu dzimuma? Vai tas atspoguļo reālo dzimumu sa­dalījumu? Vai arī tas saistīts ar kaut ko vēsturisku, ka vī­ rieši izsenis ir bijuši «vienlīdzīgāki» nekā sievietes un ar vai­rākām priekšrocībām, tāpēc šos statistikas datus var uz­ skatīt par kompensāciju. Lai vai kā, bet atrodi atbildes uz šiem vairāk vai mazāk āķīgajiem jautājumiem!

1. Nobela prēmijas laureāte M.K. atklāja kādu ķīmisku ele­mentu, ko nosauca par godu savai dzimtenei. Kā viņu sau­ca, un kas ir šis elements?

2. Pagājušā gadsimta spilgta personība – Žēlsirdības mi­ sionāru reliģiskā ordeņa dibinātāja, kas kļuva slavena ar sa­ vu neatlaidīgo darbu, palīdzot nabadzīgajiem iedzīvotājiem.

Kā viņu sauca, un kur viņa dzīvoja?

3. Nobela prēmiju kopš 1901. gada ieguvušas 180 perso­ nas. Cik no tām bija sievietes?

Atbildes sūti uz e-pastu: ziko.ezitis@rtusp.lv.

ZiKo ezītis

10

STUDENTU LAPA/MLĶF

Gada pašpārvalde – MLĶF SP

RTU SP rīkotajā «Gada balvā» beidzot laurus plūca MLĶF SP: «Gada aktīvists» – Zane Grigale, «Gada projekts» – ESF projekts «Profesionālās orientācijas un karjeras attīstības ķīmijas nozarē informācijas dienas», «Gada kopprojekts» – MLĶF un DITF vasaras nometne pirmkursniekiem «Noraujies no ķēdes!», kā arī nominācija «Kalnu gāzēji», un kā nu ne, ja pērnajā gadā tik daudz darījām, lai uzkāptu kalnā un sasniegtu izvirzītos mērķus, un nekādā gadījumā neapstātos. Ceļš ir tāls! Tagad MLĶF SP nomainījusies vadība – mūsu jaunā, aktīvā vadītāja Līva Intenberga ir apņēmības pilna turpināt kāpt virsotnēs, jo tas ir mūsu spēkos! Visnotaļ lielu paldies sakām Nadjai par ieguldīto darbu MLĶF SP attīstībā! Mūsu komanda ir liela, mēs esam visur – ķīmiķis ķīmiķim draugs!

Turpinājumā neliels ieskats par mums – MLĶF SP biedriem, par to, kas mēs esam, par to, kas mums svarīgs, un par to, cik dzīve ir skaista, ja esi MLĶF SP biedrs! Ķīmiķi novēl – smaidiet, tveriet iespējas un baudiet dzīvi! «Gada kopprojekts» ar DITF – «Noraujies no ķēdes!»

«Gada aktīviste» Zane Grigale

Anketa Vārds, uzvārds, kurss, programma.

1. Dzīves moto.

2. Kāpēc izvēlējies mācīties MLĶF? 3. Kāpēc iesaistījies MLĶF SP, vai bija vērts, un ko tas tev dod?

4. Cik ilgi esi MLĶF SP, un kādi ir tavi pienākumi FSP? 5. Tavi nozīmīgākie darbi FSP vēsturē, un ko tu vēlētos izdarīt?

6. Vai ir viegli strādāt kolektīvā?

7. Ar ko tu nodarbojies brīvajā laikā ārpus MLĶF SP un studijām?

8. Kas, tavuprāt, ir panākumu atslēga?

9. Novēlējums MLĶF SP, studentiem un pārējiem!

Līva Intenberga, III kurss, ķīmija.

1. Neatveras tikai tās durvis, pie kurām neklauvē!

2. Jau vidusskolā sapratu, ka ķīmija ir viens no mācību priekšmetiem, kas man patiešām patīk.

3. Nākot studēt, neplānoju iesaistīties pašpārvaldē, bet noteikti zināju, ka ārpus studijām darīšu vēl kaut ko, nejauši iznāca, ka nonācu pašpārvaldē. Noteikti bija vērts iesaistīties MLĶF SP, tā ir lieliska iespēja realizēt savas idejas un gūt lielisku pieredzi.

4. Pašpārvaldē esmu nedaudz vairāk nekā divarpus gadus un kopš novembra pildu MLĶF SP vadītājas amatu.

6. Grūti izcelt vienu nozīmīgāko darbu, viss, kas ir darīts, ir bijis nozīmīgs, un arī nākotnei ir šis tas padomā.

7. Tādā kolektīvā kā MLĶF SP strādāt ir viegli, visi ir atvērti un atsaucīgi.

8. Mēģinu aizskriet uz darbu un atrast laiku arī draugiem.

9. Darbs, idejas, labi cīņu biedri un nedaudz veiksmes.

Ja tev ir tikai viena dziesma – nodziedi to tā, lai kādam ar to būtu labi.

Ja tev ir tikai viens vārds – pasaki to tā, lai kādam ar to būtu labi.

Ja tev ir tikai viena dzīve – nodzīvo to tā, lai kāds ar to būtu laimīgs!

Līga Mežmale, 3. kurss, ķīmijas tehnoloģija.

1. Dari darbus vai nedarbus tā, lai sirdsapziņa tīra.

2. Jau vidusskolas laikā mani interesēja dabaszinātnes. Ķīmija mums ir visapkārt, bet ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību mēs brīžam varam paveikt pat neiespējamo!

3. Kursā ar nepacietību gaidīju uzaicinājumu darboties MLĶF SP, jo vēlējos aktīvi iesaistīties fakultātes dzīvē! Zināt vairāk, ātrāk un precīzāk! Grūti nosaukt mīnusus, ja nu vienīgi tas ir laika trūkums. Esmu tikai ieguvusi – komunikācija, atpazīstamība, pieredze utt.

4. Kopš 1. kursa, pašlaik esmu pašpārvaldes vadītājas vietniece, darbojos studiju, sociālo lietu, sabiedrisko attiecību un finanšu nodaļā. Vēl esmu informācijas cilvēks.

Darba netrūkst!

5. Iesaistījos nu jau atzītajā 2007. gada ESF projektā «Profesionālās orientācijas un karjeras attīstības ķīmijas nozarē informācijas dienas», kā arī 1. kursa kuratoru programmas ieviešanā MLĶF. Vēlētos īstenot kādu sen lolotu projektu...

6. Lielā mērā tas ir atkarīgs no partnera, šajā gadījumā man ir patiess prieks par mūsu komandu, mēs esam saliedēti!

2008. gada 13. marts 7. Strādāju RBIAC, izplatu «Parex ISIC», iesaistos zinātniskajā darbībā, risinu krustvārdu mīklas un cenšos atvēlēt laiku saviem tuvākajiem cilvēkiem!

8. Liels darbs, pacietība, arī veiksme un pozitīva attieksme!

9. Jāturpina aktīvi darboties, nedrīkst gulēt uz lauriem.

Studenti, esiet aktīvi, neaprobežojieties tikai ar mācībām un darbu, tveriet tās iespējas, ko jums piedāvā visapkārt!

Miķelis Doze, 1. kurss, ķīmijas tehnoloģija.

1. Smaidi citiem, tev uzsmaidīs pretī!

2. Tāpēc, ka man patīk ķīmiķot un pētīt ķīmijas zinātni.

3. Iestājos MLĶF SP tāpēc, ka patīk būt aktīvam un piedalīties dažādos konkursos, tas bija to vērts, tas attīsta organizatora spējas, kā arī iepazīstu daudz jaunu cilvēku.

4. Esmu 1. mācību gadu MLĶF SP, un mani panākumi ir piedalīšanās «Īvandē», palīdzēju organizēt «Drošos Ziemassvētkus».

5. Mans nozīmīgākais darbs ir iestāšanās MLĶF, un vēlētos popularizēt MLĶF gan citu fakultāšu vidū, gan skolēnu vidū.

6. Kolektīvs ir visnotaļ draudzīgs un viegli komunicēt ar biedriem.

7. Es nodarbojos ar sportu – futbolu, šahu, kā arī ar medībām.

8. Panākuma atslēga ir cenšanās un tiekšanās uz mērķi.

9. Galvu augšā, dzirkstele būs!

Līva Dzene, 1. kurss, ķīmijas tehnoloģija.

1. Dzīve ir brīnumaina!

2. Silikātmateriālu institūtā ir Akmens materiālu restaurācijas centrs, kas mani interesē.

3. Iesaistījos, jo gribēju kaut ko darīt, noteikti bija vērts, un man tas devis jaunus paziņas, iespēju piedalīties dažādos pasākumos.

4. MLĶF SP esmu vienu semestri, un mani pienākumi ir piedāvāt jaunas idejas un piedalīties citu ideju realizēšanā.

5. Nekas nozīmīgs vēl nav bijis. Es vēlētos realizēt apmaiņu ar citas valsts ķīmijas studentu SP. 6. «Yep», komandā var paveikt vairāk nekā viens pats, lielākas iespējas un resursi.

7. Brīvajā laikā lasu grāmatas, tiekos ar draugiem, skatos filmas, darbojos Frankofono jauniešu asociācijā (AJFE).

8. Panākumu atslēga ir skaidri izvirzīts mērķis un motivācija to sasniegt, un mazliet veiksmes.

9. Smaidi pasaulei!

Kirils Gorovojs, 3. kurss, ķīmijas tehnoloģija.

1. «Dont worry be happy.»

2. Vidusskolā ķīmija ieinteresēja un aizrāva, tāpēc arī RTU MLĶF. 3. Iestājos, jo gribēju pārbaudīt sevi, vai es to varu un protu. Protams, ka bija vērts, jo iegūtā pieredze nekur nepaliek un to nevar nopirkt.

4. MLĶF SP esmu jau trešo gadu, un mani pienākumi ir palīdzēt organizēt sporta pasākumus MLĶF studentiem un

2008. gada 13. marts atbalstīt RTU sporta pasākumus.

5. Darbs ar sponsoriem ķīmiķu dienām.

6. Jā, sastrādāties var.

7. Pavadu savu brīvo laiku aktīvi – slidotavā, baseinā, draugu lokā.

8. Panākumu atslēga ir piekāpšanās (kad tas nepieciešams), atbildības izjūta un uzticēšanās kolēģiem.

9. Ķīmiķu ir maz, tomēr mēs mākam sasniegt lielus augstumus, ko arī novēlam citiem!

Dace Kalniņa, 2. kurss, materiālu tehnoloģija un dizains 1. Pasmaidi, un pasaule tev uzsmaidīs!

2. Tāpēc, ka tā ir viena no nedaudzajām vietām, kur var apgūt kaut ko ar dizainu saistītu, turklāt RTU – augstskolā ar vārdu!

3. Iesaistījos, lai padarītu studiju gadus aktīvākus un interesantākus, iegūtu jaunu pieredzi, zināšanas, draugus un kontaktus. Principā tieši to arī esmu saņēmusi un vēl vairāk!

4. MLĶF SP esmu no studiju sākuma, t.i., apmēram pusotra gada. Esmu atbildīga par plakātiem un radoši mākslinieciskiem piesitieniem it visur, kur tas nepieciešams. Protams, iesaistos arī citās aktivitātēs, kā arī pasākumu rīkošanā.

5. Ceru, ka mani nozīmīgākie darbi MLĶF SP vēl ir tikai priekšā!

6. Jā, it īpaši tādā kā MLĶF SP. 7. Ārpus studijām un MLĶF SP dziedu jauniešu korī «Juventus», esmu studenšu korporācijā, kā arī vienkārši atpūšos, darot kaut ko interesantu vai arī nedarot neko!

8. Manuprāt, panākumu atslēga ir pareiza motivācija.

9. MLĶF SP novēlu aktīvus biedrus un saules mūžu, studentiem – motivāciju un visiem pārējiem – optimismu!

Pāvels Karabeško, 2. kurss, ķīmija.

1. Mīlēt dzīvi!

2. Domāju, ka ir labas perspektīvas nākotnes darbam, un šī profesija, manuprāt, ir vajadzīga sabiedrībai, jo kas ražos un izveidos jaunas zāles, kas domās par nākotnes degvielu, kas rūpēsies par piesārņojuma samazināšanu? To visu dara ķīmiķi!

3. Iestājos pašpārvaldē, jo šādi var uzzināt visjaunāko informāciju par pasākumiem un jaunumiem, kas skar studentu dzīvi. Iepazinos arī ar interesantiem un atraktīviem cilvēkiem. Protams, ka bija vērts!

4. MLĶF SP esmu tikai pirmo gadu, un mans galvenais pienākums ir nodot informāciju par Sporta nodaļas pasākumiem un arī atbildēt par visiem ķīmiķu Sporta nodaļas dalībniekiem.

5. Man patīk piedalīties gan pasākumos, gan arī to organizēšanā. Manuprāt, visnozīmīgākā piedalīšanās man bija «Spices» konkursā, jo tur aizstāvējām ne tikai pašpārvaldes, bet arī fakultātes godu. Tiek plānoti daži sporta pasākumi mūsu fakultātei.

6. Viegli.

7. Es atpūšos un pavadu laiku ar draugiem.

8. Ticēt saviem spēkiem, tad viss izdosies.

9. Visiem veiksmi un ticību saviem spēkiem!

STUDENTU LAPA/MLĶF Zane Skreija, 2. kurss, ķīmijas tehnoloģija.

1. Sapnis aug un attīstās līdz ar pašu sapņotāju, tāpēc tā piepildīšanu nekad nevar beigt!

2. Dažādu apstākļu un sakritību dēļ, turklāt tam apakšā ir kāds neliels mērķis!

3. Nekad neesmu varējusi vienkārši sēdēt malā un skatīties, kā citi kaut ko dara, uzskatīju, ka tā ir lieliska iespēja iemācīties ko jaunu un galu galā iepazīt vēl vairāk lielisku cilvēku.

4. MLĶF SP darbojos visai neilgi, kopš 2007. gada oktobra. Esmu Studiju un sociālo lietu nodaļas vadītāja, esmu iesaistījusies arī vēl citās nodaļās mūsu pašpārvaldē, un tad man ir vēl daži nelieli pienākumiņi.

5. Ideju un plānu ir ļoti daudz! Ceru, ka visus varēšu īstenot.

6. Mūsu pašpārvalde ir vienkārši lieliska, ar fantastiskiem cilvēkiem, uz kuriem tiešām var paļauties!

7. Principā jau nekam daudz neatliek laika, jo vēl ir arī darbs, bet dejošanas treniņus cenšos nekad neizlaist!

8. Panākumu atslēga!? Nekad nepadoties, ja ir mērķis, to vienmēr vajag sasniegt līdz galam, varbūt tas prasīs nedaudz vairāk spēka un laika, bet iznākums būs tā vērts!

Galu galā ar smaidu un neatlaidību var panākt ļoti daudz!

9. Katram kaut vismazāko sapnīti, kuru attīstīt un piepildīt!

Māris Mucenieks, 1. kurss, ķīmija.

1. Visu vai neko!

2. Tāpēc, ka vidusskolā bija ķīmijas profils!

3. MLĶF SP piesaistīja ar vasaras nometni «Noraujies no ķēdes», jā, noteikti bija vērts! Tas man dod iespēju piedalīties un rīkot dažādus foršus pasākumus!

4. MLĶF SP esmu kopš šā mācību gada sākuma un esmu viens no atbildīgajiem Sporta nodaļā!

5. Pagaidām neko īpaši nozīmīgu neesmu paveicis! Bet gan jau arī mans laiks pienāks! Es gribētu paveikt ko tādu, ko atcerētos gadiem!

6. Jā, protams!

7. Es spēlēju futbolu un, protams, tusēju!

8. Labs komandas darbs!

9. Izdariet ko tādu, lai citi varētu tikai izbrīnā pateikt: «WOW!» Nadja Feldmane, 1. kurss maģistrantūrā, ķīmijas tehnoloģija.

1. Tie, kas cīnās – uzvar!

2. Gribēju mācīties foršākajā RTU fakultātē, nu, un, protams, man patīk ķīmija.

3. Iestājos, jo bija interesanti, skolā vadīju Skolas padomi un te arī nevarēju nosēdēt uz vietas... Tas noteikti bija tā vērts, jo šo pieredzi un gūto gandarījumu ir grūti pārvērtēt. Tas dod labus draugus un apziņu, ka tu vari ļoti daudz.

4. Četrus gadus un dažus mēnešus, tagad vadu Finanšu nodaļu.

5. Ķīmiķu dienas kā nozīmīgākais!

6. Manuprāt, jā, jājautā kolektīvam.

7. Strādāju, satiekos ar draugiem, ceļoju, «shopping-oju».

8. Atbildība par savām darbībām un pašaizliedzība.

11 9. MLĶF SP – turēties tādā pašā līmenī un gūt tādas pašas nominācijas, jaunus projektus un mazāk šķēršļu mērķu sasniegšanā; studentiem – veiksmīgas un interesantas studijas un aktivitāti pasākumos; pārējiem – «world peace».

Arita Dobre, 4. kurss, ķīmijas tehnoloģija.

1. Nevilcinies – tas uztrauc!

2. Jo, manuprāt, ķīmijas tehnoloģijas programmas priekšmetu klāsts ir ļoti atbilstošs tam, ko vēlējos mācīties, tas mani piesaistīja ar dažādajām iespējām, ko tieši studēt.

3. Vienmēr esmu vēlējusies darboties, būt sabiedriski aktīva, uzzināt un mācīties ko jaunu, tāpēc arī darbojos MLĶF SP. 4. MLĶF SP esmu kopš 3. kursa. Darbojos Finanšu un Kultūras nodaļā, esmu MLĶF SP saimniece.

5. Esmu piedalījusies mūsu līdz šim lielākā projekta – «Ķīmiķu dienu 2007» – realizēšanā, dažādu mazu un ne tik mazu darbiņu veikšanā un palīdzēšanā. Vēlētos saliedēt un vairāk satuvināt FSP biedrus uz dažādām aktivitātēm ārpus MLĶF SP, jo draudzība palīdz darboties un strādāt komandā.

6. Strādājot kolektīvā, jāprot pieņemt citu cilvēku vēlmes un viedokļus, domāju, ka man tas izdodas, kaut gan bieži patīk strādāt arī individuāli.

7. Brīvajā laikā apmeklēju aerobikas nodarbības, piestrādāju par auklīti, satiekos ar draugiem, izklaidējos.

8. Nekad nevajag domāt, ka «es to nevaru izdarīt» un dzīvot ar tādu domu, jo, ja grib, tad var visu, kaut vai pamazām, bet var.

9. Nevilcināties, neapstāties pusceļā un iet uz savu mērķi!

Antra Kalniņa, 1. kurss, ķīmijas tehnoloģija.

1. Pasmaidi, rīt būs sliktāk!

2. Patīk ķīmija.

3. Gribēju pamēģināt ko jaunu, iepazīties ar jauniem cilvēkiem un redzēt, uz ko esmu spējīga. Tas viss, protams, atmaksājās, nenožēloju, ka iestājos, man ļoti patīk darboties SP. Ko man tas dod? Dzīvesprieku, kā arī pieredzi un stimulu dzīvē iet uz priekšu un darboties, jo tikai tā tu kaut ko sasniegsi.

4. MLĶF SP esmu pavisam neilgi – pusgadu. Esmu Kultūras nodaļas sastāvā un domāju vairāk darboties šajā jomā, bet nekad neatsakos palīdzēt arī citos jautājumos.

Vienmēr cenšos visur maksimāli piedalīties, cik nu to ļauj mani spēki un laiks.

5. Mans nozīmīgākais darbs laikam bija Ziemassvētku balles vadīšana. Ir, protams, bijuši vēl daži darbiņi, bet tādus dara ikviens no mums. Vēlos vēl izdarīt ļoti daudz, jo esmu tikai pašā sākumā, man vēl viss priekšā.

6. Man tas nesagādā problēmas, man patīk uzklausīt citu viedokli, kā arī izteikt savu, un tad to visu apkopot un panākt vislabāko rezultātu. Turklāt kopā jautrāk.

7. Šad tad piestrādāju, stabilu darbu 1. kursā vēl negribu.

Ar hobijiem u.c. lietām man pat nav laika nodarboties.

MLĶF SP, studijas un darbs pilnībā aizpilda manu laiku.

8. Un, ja paliek kāds brītiņš brīvs, tad, protams, to pavadu kopā ar draugiem.

9. Talants, neatlaidība, mērķtiecība un laba spēja komunicēt ar cilvēkiem.Neatsakieties no saviem sapņiem, viss dzīvē ir iespējams, vajag tikai gribēt!

12

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Mācībspēki, darbinieki, studenti!

Nepalaidiet garām lielisku iespēju novērtēt,

kadi ir mūsu augstskolas potenciālie studenti!

Šādu iespēju mums sagādājis SSAD. Tiekamies sestdien, 15. martā – RTU Jauno pētnieku dienā!

2008. gada 13. marts

Egita Kancāne, Informācijas centra korespondente Lai popularizētu eksaktās zinātnes un mudinātu jauniešus izvēlēties inže­nier­ zinātņu studijas, 15. martā RTU Starp­ tautisko un sabiedrisko attiecību depar­ taments rīko RTU Jauno pētnieku dienu, kuras laikā aptuveni 150 vidusskolēni no visas Latvijas iejutīsies jauno pētnieku lo­mā – prezentēs savus zinātniskās pēt­ niecības darbus, rakstīs testus, piedalī­ sies savdabīgās orientēšanās sacensībās «Sle­penā misija – eksaktās zinātnes».

RTU Jauno pētnieku dienas laikā vidus­ skolēniem tiks piešķirts tituls «RTU zināt­ nes aģents 008» un viņi tiks aicināti pieda­ līties vairākās aktivitātēs.

Parādot zināšanas un erudīciju eksaktajos mācību priekšmetos, viņi pildīs RTU sagatavotu testu (rakstiski).

RTU Jauno pētnieku dienas laikā nori­si­ nāsies vidusskolēnu zinātniskās pētniecības darbu konkursa «Nāc un studē RTU!» no­ slē­guma pasākums: 13 iepriekš izveidotas vi­dusskolēnu komandas ar komandu vadī­ tājiem – skolotājiem – priekšgalā RTU mā­ cīb­spēku un studentu žūrijai prezentēs savus zinātniskās pētniecības darbus.

RTU zinātnisko darbu konkurss vidus­ sko­lēniem tika izsludināts jau 2007. gada no­vembrī. Konkursam tika pieteikti vairāk nekā 80 darbi, no kuriem RTU mācībspēki atlasīja 13 labākos darbus, to autori tika uz­ aicināti uz RTU. Pēc prezentācijām zinātniskās pētniecī­ bas darbu autori ar saviem līdzjutējiem pie­ dalīsies «Slepenajā misijā – eksaktās zināt­ nes» – savdabīgās orientēšanās sacensībās, kuru laikā RTU fakultāšu kontrolpunktos skolēni pildīs dažādus ar eksaktajām zi­ nātnēm saistītus uzdevumus un veiks eks­ perimentus.

RTU Jauno pētnieku dienas laikā RTU dar­bosies īpaša inženierzinātnēm veltīta fo­ tostudija, tiks demonstrēti RTU studentu mo­delēti roboti, visu dienu skolēni bez mak­ sas varēs apmeklēt izstādi «Leonardo ģē­ nijs».

RTU Jauno pētnieku dienas noslēgumā testa, zinātnisko darbu konkursa un orien­ tēšanās sacensību uzvarētāji saņems organi­ zatoru un sponsoru sarūpētas balvas.

RTU Jauno pētnieku diena norisinā­ sies 15. martā no plkst. 9.30 līdz 16 RTU centrālajā ēkā Kaļķu ielā 1. Pasākumu va­ dīs RTU absolvents spēkavīrs Raimonds Bergmanis.

RTU Jauno pētnieku diena RTU notiks pirmoreiz. Savukārt konkurss «Nāc un studē RTU!» universitātē tiek organizēts otro gadu pēc kārtas. 2007. gadā konkursā piedalījās vairāk nekā 200 jauniešu no visas Latvijas.

Konkursā uzvarēja Asnate Kažoka, tolaik Kaln­ciema pilsētas vidusskolas 11. klases skol­niece.

Konkursu atbalsta «Parex banka», SIA «Moora», «Aerodi­um», ISIC, SIA «Jumava», žurnāls «Ilustrētā Zinātne».