Nr 15 14 03 2002

Nr. 15 (1214) 14.03.2002.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

4. lpp.

3. lpp.

ECTS eksperti vérté RTU

Sadarbîba ar Våcijas augstskolåm

7. lpp.

10. lpp.

Lietiß˚ås spéles internetå

Jånis Lielåmers no SP

LSA kongreså

Kultüras centrå

11. lpp.

12. lpp.

2

2002. gada 14. marts

Rektors informé Senåta 25. februåra sédes ievadå rektors akadémi˚is I. Knéts apsveica senatorus ar pavasara tuvoßanos un informéja: ➪ Ståjußies spékå jauni nosacîjumi – IZM un augstskolu savstarpéjie lîgumi. IZM un RTU lîgumu parakstîjußi izglîtîbas ministrs K. Greißkalns un RTU rektors akadémi˚is I. Knéts. Lîgumå strikti noteikts studentu skaits, ko finansé no valsts budΩeta. RTU bakalaura un profesionålajås studijås iedalîtas 5795 vietas, ma©istrantürå – 1293, doktorantürå – 182. Zinåmi skait¬i (vél gan FM neapstiprinåti) arî pa studiju jomåm, t.i., studiju vietu skaits un to finanséjums. Bakalaurantürai un profesionålajåm studijåm 2002. gadå skait¬i ir ßådi: pedago©ijå – 60 vietas un Ls 39 176; sociålajås zinåtnés – 250 un Ls 152 106; uzñéméjdarbîbå un vadîbas zinåtné – 750 un Ls 456 318; dabas zinåtnés – 165 un Ls 166 488; datorzinåtnés – 1200 un Ls 997 173; inΩenierzinåtnés – 2690 un Ls 2 474 797; arhitektürå un büvniecîbå – 640 un Ls 474 852; vides zinåtné – 40 un Ls 26 117, kopå Ls 6 770 927.

Nåkamajå gadå ßim båzes studiju vietu skaitam atbilstoßi MK lémumam bütu jåsañem nedaudz lielåks finanséjums: pedago©ijå – Ls 40 788; sociålajås zinåtnés – Ls 156 557; uzñéméjdarbîbå un vadîbas zinåtné – Ls 469 671; dabas zinåtnés – Ls 176 036; inΩenierzinåtnés (ieskaitot arî datorzinåtni) – Ls 3 786 572; arhitektürå un büvniecîbå – Ls 500 490; vides zinåtnés – Ls 27 364.

Turklåt RTU, paredzot raΩoßanas attîstîbu Latvijå, pieprasa vél palielinåt studiju vietu skaitu: dabaszinåtnés – par 15; inΩenierzinåtnés – par 50; arhitektürå un büvniecîbå – par 30; vides zinåtnés – par 10. Protams, paredzot tam arî atbilstoßu finanséjumu.

RTU studiju jomas koeficientu vértîbas (optimålå vértîba, minimålå vértîba, 2003. gadå paredzétå vértîba) ir ßådas: arhitektürå un büvniecîbå – 2,2; 1,3; 1,39; fizikå un ˚îmijå – 2,5; 1,5; 1,6; inΩenierzinåtnés – 2,9; 1,7; 1,82. ➪ Dekånu padomes sédés apspriestas nepiecießamås izmaiñas

RTU studiju sistémå (studiju ilgums daΩådos studiju lîmeños).

Paßlaik ßo jautåjumu izskata Senåta Straté©ijas un Studiju programmu komisijas. ➪ Katrå Dekånu padomes sédé Datu tîkla projekta direktors I. Pujåts atskaitås par RTU vienotås informåcijas un vadîbas sistémas izstrådes gaitu. Darbi veicas sekmîgi, un drîz varésim pårbaudît jaunås sistémas priekßrocîbas. ➪ Senåta Finansu komisija analizé universitåtes finansu sistémas nepilnîbas un kopå ar finansistiem cenßas sistému pilnveidot.

DiemΩél lîdzek¬i ir tik, cik budΩets pieß˚ir, tåpéc arî struktürvienîbås vairåk jådomå, kå tos racionåli izmantot. Mazskaitlîgås profesora grupas finansiåli iegüs, apvienojoties katedrås. ➪ Fakultåtés, sadalot pa programmåm budΩeta finansétås studiju vietas, jåbüt kole©iåliem, lai atseviß˚as programmas nevajadzétu slégt. ➪ Joprojåm administråcija sañem südzîbas no studentiem, ka bez viñu piekrißanas tiek pårkåptas pilsoñu tiesîbas – iegüt izglîtîbu valsts valodå. ➪ Nopietna RTU probléma ir profesüras atjaunoßana, jo ßogad pensionéjas astoñi profesori, nåkamgad atkal astoñi, un paßlaik uz viñu vietåm nav citu kandidåtu. Profesoru pieaicinåßana no årzemém universitåtei izmaksåtu ¬oti dårgi. ➪ Nesen LU notikußajå sanåksmé izglîtîbas ministrs K. Greißkalns iepazîstinåja ar komisijas lémumu par augståkås izglîtîbas attîstîbas vadlînijåm laika posmam lîdz 2010. gadam.

Sanåksmé izskanéjis ierosinåjums par 65 gadu vecuma ierobeΩojuma atcelßanu, kas RTU bütu ¬oti noderîgs, jo piesaistît jaunos ar esoßo finanséjumu nevar tåpéc, ka inΩenieri paßlaik ir visur ¬oti pieprasîti un sañem daudz lielåkas algas nekå måcîbspéki. ➪ Rektors ierosinåja pieß˚irt RTU Goda biedra nosaukumu Cîrihes Tehniskås augstskolas rektoram Konrådam Ostervalderam un uzaicinåt viñu uz RTU 140. gadadienas svinîbåm.

(Cîrihes Tehniskå augstskola dibinåta 1855. gadå, un tå bija paraugs RP dibinåßanai 1862. gadå.)

M.E.

Kå vértét profesüru Íå gada 21. februårî LU telpås notika seminårs par véléßanu procedüru profesora amatå, ko saskañå ar MK noteikumiem nr. 391 Profesora un asociétå profesora amata pretendenta zinåtniskås un pedago©iskås kvalifikåcijas novértéßanas kårtîba organizéja Augståkås izglîtîbas padome (AIP) un Latvijas Augstskolu profesoru asociåcija (LAPA).

Seminåru atklåja AIP priekßsédétåja prof. B. RivΩa ar referåtu Latvijas profesüras atjaunotnes iespéjas, kurå analizéti statistikas dati par paßreizéjo situåciju valsts augstskolås, par pieß˚irto profesora ßtata vietu skaitu un ievéléto profesoru skaitu Latvijas augstskolås.

RTU uz 144 vietåm ievéléti 55 profesori (38%), LU uz 109 vietåm – 88 profesori (80%), LLU uz 58 vietåm – 41 profesors (71%), Latvijas Medicînas akadémijå uz 62 vietåm – 27 profesori (44%), Latvijas Jüras akadémijå uz 3 vietåm – 2 (67%), Latvijas Policijas akadémijå uz 9 vietåm – 6 (67%).

Pilnîgi visas vietas (100%) ir aizpildîtas Latvijas Müzikas akadémijå (22), Latvijas Måkslas akadémijå (18), Latvijas Kultüras akadémijå (9) un Latvijas Sporta pedago©ijas akadémijå (8). Neviens profesors nav ievéléts Rézeknes augstskolå (7 vietas), maz profesoru ievéléti Liepåjas Pedago©ijas akadémijå – uz 10 vietåm 3 (30%) un Daugavpils universitåté – uz 32 vietåm 10 (31%). Kå liecina statistika, kopumå augstskolås pa izglîtîbas tematiskajåm grupåm zemåkie profesoru ievéléßanas procenti ir inΩenierzinåtnés – 49% un sociålajås zinåtnés – 51%, bet augståkie humanitårajås zinåtnés – 80% un lauksaimniecîbas zinåtnés – 74%.

Trauksmi rada profesoru vecuma struktüra: zem 40 gadiem ir tikai 2%, no 40 lîdz 50 gadiem – 21%, no 50 lîdz 60 gadiem

– 46%, bet virs 60 gadiem – 31% profesoru. Lîdz 2006. gadam gandrîz puse no profesoriem sasniegs 65 gadu robeΩu, t.i., RTU 27 no 55; LU 40 no 88; LLU 18 no 41. Nedaudz iepriecina, ka rezervé uz vakantajåm vietåm ir pietiekami liels asociéto profesoru skaits. Pieméram, inΩenierzinåtnés uz 55 profesoru vietåm ir 87 asociétie profesori, humanitårajås zinåtnés uz 19 profesoru vietåm – 99 asociétie profesori, sociålajås zinåtnés uz 35 profesoru vietåm – 108 asociétie profesori. Tas gan nenozîmé, ka visi asociétie profesori k¬üs par profesoriem. Da¬u pårvélés asociéto profesoru amatos, un viñi turpinås strådåt ßajå amatå, bet da¬a sasniegs 65 gadu vecumu. RTU 2006. gadå 65 gadu vecumu sasniegs 28 no 85 asociétiem profesoriem, LU 28 no 183, LLU 16 no 46.

Referåtu Profesüras véléßanu pieredzes izvértéjums Latvijas Universitåté nolasîja LU prorektors prof. A. Krümiñß. (Materiålu sagatavojusi LU Zinåtñu da¬as vadîtåja Dace Gertnere.)

Vispirms tika aplükoti LU reglamentéjoßie dokumenti par profesoru véléßanåm. LU ir izveidotas 15 nozaru profesoru padomes. Prorektors dalîjås pieredzé par starpaugstskolu padomju izveidoßanu, pieméram, LU un RTU, LU un DU, un ieteica, kå rîkoties tad, ja vispår Latvijå nav profesoru padomes attiecîgajå zinåtnes nozaré (jålüdz AIP at¬auja rîkot véléßanas radnieciskås nozares padomés). Prof. A. Krümiñß piebilda, ka LU profesoru padomes pagaidåm tiek apstiprinåtas uz vienu gadu, lai to darbå varétu iek¬aut jaunievélétos profesorus, un izklåstîja profesoru véléßanu procedüru LU, såkot no atklåtås lekcijas noklausîßanås lîdz darba lîguma slégßanai ar rektoru.

Nobeigumå prorektors analizéja profesoru véléßanu rezultåtus LU 2001. gadå. LU konkurså uz 96 vietåm piedalîjås 105 ➥

3

2002. gada 14. marts

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

ECTS ekspertu vizîte RTU DITF un TMZF ECTS koordinatoriem, kå ES izglîtîbas programmas Socrates/ Jolanta Jurévica arî bijußajiem Erasmus studentiem. Eksperti Erasmus dalîbaugstskolåm saistîbå ar institucionålo lîgumu tiek piedåvåta iespéja pieteikties uz papild- bija sagatavojußi arî nelielu izglîtojoßu priekßlasîjumu par ECTS finanséjumu ECTS (European Credit Transfer System – Eiropas pamatprincipiem un prasîbåm, ko noklausîjås visu fakultåßu Kredîtpunktu pårneses sistémas) ekspertu vizîtei. Arî RTU lîgu- ECTS koordinatori. (Vésturiska atkåpe – lai nodroßinåtu ➥ må katru gadu (kopß 1998. gada) tika iek¬auta ßî vélme, lîdz beidzot ßogad tå îstenojås. Varam justies pagodinåti, jo esam pirmå augstskola ne tikai Latvijå, bet arî Baltijas valstu saimé, kura sañémusi finansiålu atbalstu no Eiropas Komisijas ßådas vizîtes organizéßanai.

Starptautisko sakaru da¬a un måcîbu prorektors (arî ECTS institucionålais koordinators) E. Be˚eris, sadarbojoties ar fakultåtém, veica nopietnu sagatavoßanos, lai 15. februåra vizîte noritétu nevainojami un lai RTU atståtu pozitîvu iespaidu. Í˚iet, ka eksperti – Marija Edlingere no Gråcas Tehniskås universitåtes (Austrija) un Lenarts Hogerîds no Linçépingas Universitåtes (Zviedrija) – to novértéja… Ekspertu uzdevums bija izvértét, kå ECTS funkcioné müsu augstskolå, un atkarîbå no redzétå un dzirdétå sniegt vértîgus padomus un dalîties pieredzé.

Ievadda¬å ekspertiem tika sniegts vispårîgs ieskats Latvijas augståkås izglîtîbas sistémå, RTU studiju struktürå, kå arî lîdzßinéjos sasniegumos Socrates/Erasmus programmå. Èpaßi akcentéjåm nesen iegüto akreditåciju. Vizîtes laikå eksperti tikås ar universitåtes vadîbu, notika individuålas sarunas ar IEF, Raksta autore un starptautiskie eksperti.

Kå vértét profesüru

➦ kandidåti, ievéléti 87 profesori. No citåm augstskolåm un zinåtniskajiem institütiem konkurså piedalîjies 21 kandidåts, no kuriem LU profesoru padomés ievéléti 12 profesori.

RTU prof. J. Vîba nolasîja ziñojumu RTU profesoru padomes zinåtnes nozaré «Mehånika» darba pieredze. Ziñojumå analizéti dokumenti, kådi jåsagatavo pirms profesoru padomes sédes (atklåtå lekcija, valsts valodas novértéjums, zinåtniskå ekspertîze péc Ministru kabineta 2001. gada 4. septembra noteikumiem Nr. 391), padomes sédes laikå (padomes locek¬u individuålais pretendenta vértéjums, ekspertu komisijas vispåréjais vértéjums, véléßanas) un péc padomes sédes (debaßu protokols, padomes galîgais lémums, dokumentu pavadvéstule). Profesors dalîjås pieredzé par ekspertîzes veikßanu péc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 391 (04.09.2001.) un ierosinåja katra padomes locek¬a individuålajam vértéjumam par pretendentu izmantot kopéjo ekspertu vértéjuma tabulu, tådå veidå samazinot gatavojamo materiålu daudzumu un atvieglojot informåcijas atpazîßanu. Prof. J. Vîba ierosinåja pieaicinåto padomes locek¬u apmaksu veikt no ievélamå profesora struktürvienîbas lîdzek¬iem un atbalstîja priekßlikumu – profesoriem, kuri

sasniegußi 65 gadu robeΩu, at¬aut piedalîties kopéjå konkurså uz vispåréjiem noteikumiem, bet uz îsåku ievéléßanas termiñu, pieméram, trîs gadi.

Prof. B. RivΩa uzståjås ar komentåriem par tému Profesüras véléßanu procedüras pamatprincipi. Tika komentéti véléßanu procedüras etapi, såkot no dokumentu sañemßanas augstskolas personåla da¬å lîdz pat aizklåtai balsoßanai, un konkréta véléßanu procedüra pa etapiem ar piemériem no LLU. Nobeigumå seminåra dalîbnieki sañéma AIP rakstiskas rekomendåcijas par ieteicamo véléßanu procedüru.

Vidzemes augstskolas rektors prof.

P. Cimdiñß nolasîja referåtu Profesüra universitåtés un re©ionålajås augstskolås.

Profesors ievadå uzsvéra, ka profesoru véléßanas ir «sena eiropeiska dziesma latviskås skañås. Més vairåk vai mazåk sekmîgi adaptéjam to, kas ir tik sens, ka tas nav latvisks izdomåjums, kad Amerika vél nebija atklåta un Latvijas valsts vél nebija dibinåta, kad Eiropå jau sen paståvéja universitåtes, augstskolas un profesüra». Prof. P. Cimdiñß runåja arî par profesora definîciju un profesora prestiΩu müsdienu sabiedrîbå, kurß paßreiz nav augsts, kaut arî kritériji un principi ir milzîgi.

Pamatå ir mîts, ka profesors ir varonis, bet aizmirst, ka profesors lielåko tiesu ir skolotåjs augståkajå skolå, kurå viñß ieiet ar savu skolu, lai to turpinåtu,

pilnveidotu un attîstîtu. Pirmo reizi startéjot profesürå, vajadzétu novértét, vai pretendentam ir sava atzîstama zinåtniskå skola, pedago©iskå skola un atpazîstamîba sabiedrîbå, vai viñß ir spéjîgs audzinåt jauno paaudzi. Turpretim atkårtotås véléßanås ir jåbüt jau citiem kritérijiem, un rezultåts vértéjams péc produkta: doktorantüru beigußo skaits, absolventu skaits u.c., kå to dara Eiropå.

Latvijå nav izstrådåtas konkrétas vadlînijas augstskolu jautåjumos, visus orienté vértét péc vienas – klasiskås universitåtes – skalas, aizmirstot likumos pieminét profesionålås augstskolas, re©ionålås augstskolas, koledΩas u.c.

Lektors komentéja jaunas ievirzes juniorprofesoru kategorijas ievießanå, kas jauniem spéjîgiem studéjoßajiem dotu iespéju apiet docenta amatu un åtråk k¬üt par asociétiem profesoriem, lai veiksmîgåk risinåtu vecuma problému Latvijas profesürå.

Prof. P. Cimdiñß runåja arî par seniorprofesoru izmantoßanu augstskolås, paredzot viñiem vélétas ßtata vietas, ja viñi ir spéjîgi radoßi strådåt ar juniorprofesoriem. Tas paplaßinåtu iespéjas tikt ievélétam ne tikai divos amatos – asociétais profesors, profesors –, bet arî citos profesoru amatos ar stingri noteiktiem ievéléßanas kritérijiem katrå no tiem.

Péc konferences materiåliem un dalîbnieku pierakstiem sagatavoja M. Eizentåle

4

2002. gada 14. marts

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

ECTS ekspertu vizîte RTU ➦ efektîvu starptautisko studentu apmaiñas programmu îstenoßanu, ß. g. 7. februårî izdots rektora rîkojums par RTU fakultåßu Eiropas kredîtpunktu pårneses sistémas (EKPS) koordinatoriem, kuru galvenie pienåkumi ir konsultét studentus studiju perioda plånoßanå årzemju augstskolå, apstiprinåt sastådîto studiju programmu un veikt nepiecießamås darbîbas, lai tiktu atzîti årzemju augstskolå iegütie kredîtpunkti.)

Lük, daΩi ekspertu atzinumi péc vizîtes RTU: • izglîtîbas internacionalizåcijai ir stingrs augstskolas vadîbas atbalsts, kas ir nozîmîgs faktors arî ECTS realizéßanå; • tå kå RTU kopß 1993. gada ir ieviesta sava kredîtpunktu sistéma, påriet uz ECTS ir viegli; • akadémisko atzîßanu apliecinåjußi satiktie Erasmus studenti, kuri ekspertiem atståjußi ¬oti pårliecinoßu un patîkamu iespaidu; • fakultåßu kursu katalogi tikai da¬éji atbilst ECTS prasîbåm, taçu tajos apkopotå informåcija ir labs pamats to pilnveidei; • péc iespéjas åtråk bütu jånodroßina internetå ECTS informåcija ang¬u valodå; • izbraucoßo studentu dokumentu (pieteikums, studiju

lîgums utt.) noforméßana ir korekta.

Ja pratîsim sakårtot kursu katalogus atbilstoßi ECTS prasîbåm, ieguvéji büs visi. Abi eksperti izteica véléßanos arî turpmåk ar mums sadarboties un sniegt palîdzîgu roku ßå uzdevuma îstenoßanå.

Eksperti tikås arî ar fakultåßu ECTS koordinatoriem.

Brémene un Minstere.

Vai pratîsim sadarboties?

Nupat atgriezåmies no viesoßanås Brémenes Universitåté un maßînzinîbu fakultåtes studiju departamenta direktors I. Odîtis, Minsteres Fachhochschule – (angliski ßådas augstskolas tagad TMF students A. Cerkovñuks un Tehnolo©iskå parka direktors sauc University of Applied Science, tåtad – Minsteres Lietiß˚o P. Reihmanis 2002. gada februårî viesnîcas Munte am Stadtwald vestibilå satikås ar Brémenes Universitåtes zinåtñu universitåte). Vizîtes mér˚is bija – pårståvi J. Tifenzé, lai såktu îstenot iepazîties ar sadarbîbas iespéjåm un vienoties intensîvu çetru dienu programmu. par nåkamajiem so¬iem.

Vizîti Brémené papildinåja ciemoßanås Kå tas såkås Minsteres Lietiß˚o zinåtñu universitåté, Såkums bija 2000. gada 31. martå Rîgas kas, Zieme¬reinas–Vestfålenes valdîbas stiméra kabinetå, kur tika parakstîts sadarbîbas muléta, izrådîja interesi sadarboties ar lîgums starp Siemens Brémenes pårståvniecîbu, mums.

Brémenes Universitåti, LU un RTU. Sadarbîba paredzéja, ka Siemens katru gadu saistîbå ar Ko redzéjåm Brémené projektu Youth and Knowledge pieß˚irs piecas Vispirms jau pårsteidza lîmenis, kådå prémijas – katru 500 eiro – par labåkajiem tikåm uzñemti.

Perfektai vizîtes ma©istra darbiem firmu intereséjoßås jomås. organizåcijai bijåm gatavi – våcießiem tas Turpmåkajå sadarbîbå tika piedåvåts arî pieß˚irt asinîs. Bet ar to, ka, tikko atbraukußus, müs çetras stipendijas ma©istrantiem studijåm aicinåja pusdienås pilsétas vicebir©erBrémenes Universitåté. Prémijas divas reizes jau meistars B. Råvens, ka nosléguma vakatika pasniegtas svinîgos apståk¬os Latvijas riñås aicinåja pilsétas Råtes senatore Nacionålajå operå. No RTU tås ieguva çetri E. Moçmane, ka tikåm uzaicinåti uz preses müsu ma©istrantüras absolventi, bet ar konferenci pilsétas Tirdzniecîbas kameras ma©istrantu atlasi studijåm nekådi neveicås. Lai ékå, tika apliecinåts, ka müs uztver nopotenciålie studenti varétu labåk saprast, kå bütu pietni, un tas uzliek pienåkumus. Savukårt izmantojama piedåvåtå iespéja, våcu puse virkne neformålo tikßanås reiΩu un pårsteinosprieda uzaicinåt RTU pårståvjus iepazîties dzoßi draudzîgi demokråtiskås un nepietuvåk ar Brémenes Universitåti, péc tam spiestås sarunas liecinåja, ka tiekam uzorganizét tikßanos ar ieinteresétiem RTU tverti kå lîdzvértîgi kolé©i. studentiem cerîbå, ka kådam taçu acis iespîNo visas plaßås un daudzpusîgås désies. Tå nu RTU piecu pårståvju grupa – Brémenes Universitåtes (15 tükstoßi måcîbu prorektors E. Be˚eris, Starptautisko Brémenes Universitåtes (BU) BIBA studéjoßo 12 fakultåtés) redzéjåm vienas sakaru da¬as vadîtåja M. Sni˚ere, Transporta un institüta galvenå fasåde. fakultåtes institütu BIAS (Bremer Instituts ➥

5

2002. gada 14. marts

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Brémene un Minstere.

Vai pratîsim sadarboties?

➦ für angewandte Strahltechnik), kas nodarbojas ar metinåßanas problémåm, izmantojot låzertehnolo©ijas, kå arî ar universitåti saistîto Fraunhofera institütu – vienu no 56 Våcijå izvietoto pétniecisko institütu tîkla, kur mums rådîja pulvermetalur©ijas brînumus un darbus materiålzinåtnes jomå, tikåmies ar universitåtes un fakultåtes vadîtåjiem.

Gandrîz puse dienas tika veltîta galvenajam vizîtes mér˚im – iezîmét shému, péc kuras varétu organizét müsu ma©istrantu studijas Brémené. Diskusijå no våcu puses piedalîjås Siemens AG Bremen, kå arî Brémenes Universitåtes pårståvji. Labi, ka bija klåt arî Brémenes Universitåtes RaΩoßanas tehnolo©ijas fakultåtes dekåns, kurß lieliski saprot ar studentu apmaiñu saistîtås problémas.

Iezîméjås galvenie punkti: • Katra vizîte gatavojama individuåli, Brémene. jo iespéjamas divas shémas: ➟ students brauc vienu semestri strådåt pie ma©istra darba un vismaz 3 méneßus praktizéties Siemens uzñémumos; ➟ students vismaz uz vienu semestri brauc studét un 3 méneßus praktizéties Siemens uzñémumos.

• Atbildîgais par konkréto studiju programmu organizé individuålå plåna izstrådi.

• Paredzéts arî laiks valodas treniñam.

• Iespéjamås témas ma©istra darbam saistîtas ar: raΩoßanas tehnolo©iju, metinåßanu, materiålu zinåtni, elektroener©étiku, daΩådiem låzeru lietojumiem, saules elementiem, elektromobi¬iem, re©eneratîvo ener©étiku.

Viss notika sparîgi un lietiß˚i, bet apspriedes beigås més nekådu dokumentu neparakstîjåm, visu atliekot uz sarunu turpinåßanu un paredzamo pasåkumu Rîgå.

Kas notika Minsteré Tur més bijåm vairs tikai divi, bet tur redzétais pårspéja manas cerîbas un kliedéja baΩas. Stîvas un ceremoniålas klanîßanås un célas izrunåßanås vietå, uz ko biju gatavojies konservatîvajå Minsteré, satiku kolé©us, kas brîvi un nepiespiesti runå par problémåm, kuråm jau sen esam tikußi påri (kredîtpunkti, akreditåcija, bakalaurs – ma©istrs), nekautréjas atzît, ka kaut ko nezina un nesaprot, ir atvérti un draudzîgi. Tempå izjoñojåm trîs ar telekomunikåcijåm, biotehnolo©ijåm, celtniecîbu saistîtas fakultåtes, vienå vakarå izdzéråm aptuveni spaini kafijas un konstatéjåm, ka müsu augstskolu uzbüve, apméri, struktüras, studiju programmas, fakultåtes ir ¬oti lîdzîgas. Ka ir lietas, kur arî més varam sniegt padomus, bet saprotamu iemeslu dé¬ Minsteré ir labåks aprîkojums un kontakti ar uzñémumiem, kas varétu büt interesanti mums. Tåpéc bez problémåm tika sagatavots Nodomu protokols, ko parakstîja Minsteres Lietiß˚o zinåtñu universitåtes rektors, RTU måcîbu prorektors un Våcijas Federatîvås Republikas Skolu, zinåtnes un pétniecîbas ministrijas pårståvis (tas neapßaubåmi ir augsts RTU izrådîts gods). Tagad

atliek tikai darboties. Mums vajadzétu nodibinåt kontaktus fakultåtei ar fakultåti (seviß˚i perspektîvi tas man likås büvniecîbas jomå) un gatavot divpuséju sadarbîbas lîgumu, orientéjoties uz Socrates, kå arî uz Våcijas Skolu, Zinåtnes un pétniecîbas ministrijas dzîlés pieejamiem fondiem.

Par fundamentålo izglîtîbu Bet bija brîdis, kad man nåcås atkal domåt par müsu studiju programmåm.

Brémené BIAS institütå profesoram Simeonam Metevam pajautåju, kåpéc viñi tådas püles pieliek, lai uzaicinåtu Austrumeiropas valstu (ßoreiz Latvijas) studentus. Atbilde lika man novirzît sarunu citå virzienå: «Més zinåm, ka jüs nodroßinåt pamatîgu fundamentålo izglîtîbu, kas dod jüsu studentiem spéju viegli pieslégties jebkuram jaunam virzienam. Un jüsu studenti prot un spéj nikni strådåt.» Ak vai, viñi joprojåm tå domå. Bet més savukårt vieglu roku ßo müsu galveno vértîbu cenßamies izkaisît. Te nu katrai fakultåtei vajadzétu pamatîgi pårdomåt, skaidru galvu apsverot iespéjas, kådu virzienu tå turpinås – lietiß˚o zinåtñu universitåtei raksturîgas (müsu terminolo©ijå – profesionålå bakalaura) vai arî akadémiskas, bet kårtîgu fundamentu nodroßinoßas programmas.

Neizkaisîsim to, ko vél varam dot, – kårtîgu båzi un darba iemañas. Òoti cerot, ka ßim braucienam atvélétå nauda nav izniekota, ka apciemotajås augstskolås jau péc gada rosîsies arî RTU studenti, ka parådîsies arî kopéjas publikåcijas, RTU delegåcijas vårdå E. Be˚eris

P.S. Íajå rakstiñå, protams, nav ietverts viss, kas notika ßajå ¬oti piesåtinåtajå nedé¬å.

Interesenti var mé©inåt aprunåties ar delegåcijas dalîbniekiem nepastarpinåti.

BU laboratorijå.

6

2002. gada 14. marts

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Swiss Baltic Net un Cîrihes Tehniskås universitåtes stipendija Swiss Baltic Net un Cîrihes Tehniskå universitåte izsludina pieteikßanos uz stipendijåm zinåtnisku pétîjumu veikßanai doktorantüras studentiem.

Pretendenti InΩenierzinåtñu un dabas zinåtñu doktorantüras studenti ar labåm ang¬u un/vai våcu valodas zinåßanåm. Pretendentu vecums nedrîkst pårsniegt 30 gadus.

Finanséjuma mér˚is Iepazîstinåt doktorantüras studentus ar zinåtniski pétnieciskå darba un studiju iespéjåm Íveicé, îpaßi Cîrihes Tehniskajå universitåté. Veicinåt pieredzes apmaiñu un sadarbîbas centienus Baltijas valstu tehnisko universitåßu un Cîrihes Tehniskås universitåtes starpå.

Finanséjuma apjoms Pieß˚irtå stipendija ir 1500 Íveices franki ménesî. Stipendiåti sañem piemaksu ce¬a izdevumu segßanai.

Finanséjuma ilgums Stipendija tiek pieß˚irta uz 2–3 méneßiem. Pieteikumå pretendentiem jånoråda vélamais uzturéßanås ilgums.

Pieteikuma dokumenti • sîks un precîzs pétnieciskå darba apraksts, kå arî lîdzßinéjås

zinåtniskås darbîbas pårskats; • motivåcijas véstule, kurå pamatota pretendenta vélme veikt pétîjumus tießi Cîrihes Tehniskajå universitåté; • publikåciju saraksts; • zinåtniskå darba vadîtåja atsauksme par pretendenta zinåtnisko darbu; • noråde, kurå Cîrihes Tehniskås universitåtes laboratorijå vai struktürvienîbå pretendents vélas veikt pétîjumus.

Pretendentiem nav obligåti nepiecießami iepriekßéji kontakti ar attiecîgo Cîrihes Tehniskås universitåtes laboratoriju vai struktürvienîbu, taçu tas tiks uzskatîts par priekßrocîbu.

Pretendentu atlasi veic Cîrihes Tehniskås universitåtes pårståvji, un tå notiek, vértéjot pretendentu lîdzßinéjås sekmes studijås un sasniegumus zinåtniskajå darbå, kå arî motivåciju un vélmi nåkotné turpinåt sadarbîbu ar kolé©iem Íveicé.

Pieteikumi ang¬u vai våcu valodå jåiesniedz lîdz 2002. gada 2. aprîlim Evitai Serjoginai RTU Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1, 222. telpå, Rîgå, LV 1658. Tålr.: 7089021, fakss: 7089312, e–pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

Plaßåku informåciju par Cîrihes Tehnisko universitåti var atrast måjas lapå htt://www.ethz.ch.

Karla Dîsberga fonda stipendijas studijåm un prakses semestrim Våcijå Karla Dîsberga fonds sadarbîbå ar Rîgas Tehniskås universitåtes partneri – Lîbekas Profesionålo augstskolu – RTU studentiem piedåvå trîs stipendijas studijåm un prakses semestrim 2002./03. m.g. Programmå paredzétas vienu semestri ilgas studijas Lîbekas Profesionålajå augstskolå un vienu semestri ilga prakse kådå no Ílésvigas–Holßteinas federålås zemes uzñémumiem.

Uz ßîm stipendijåm var pieteikties studenti, kas pårståv kådu no ßîm zinåtñu nozarém: ekonomika, elektrotehnika, datorzinåtne un informåcijas tehnolo©ija, arhitektüra, telekomunikåcijas, transports un maßînzinîbas.

Prasîbas pretendentiem: • pieteikßanås brîdî studé vismaz 2. kurså; • skaidri definéts mér˚is studijåm un praksei Våcijå; • labas sekmes lîdzßinéjås studijås;

• ¬oti labas vai labas våcu valodas zinåßanas.

Pieteikßanås kårtîba: Pretendentiem pirms pieteikuma dokumentu iesniegßanas detalizéti jåiepazîstas ar Lîbekas Profesionålås augstskolas studiju piedåvåjumu, jåsaståda individuålais studiju plåns un jåsaskaño tas ar attiecîgås studiju programmas vadîtåju. Informåciju par Lîbekas Profesionålås augstskolas studiju programmåm var meklét internetå http://www.fh–luebeck.de vai Starptautisko sakaru da¬å.

Plaßåku informåciju par programmas norisi un pieteikuma dokumentu noforméßanu sniedz Alîna Grînberga RTU Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1–222, tålr. 7089012, e – pasts: snikere@acad.latnet.lv.

Pieteikumi jåiesniedz Starptautisko sakaru da¬å lîdz ß.g.

5. aprîlim.

«Tilti, kurus ce¬am, – tilti, pår kuriem ejam» Tu esi students un labi runå våcu valodå?

Tevi nodarbina doma, ko darît vasarå?

Tu gribi interesanti pavadît laiku, iegüt jaunus draugus un uzzinåt to, ko tu vél nezini? Tießi tevi més ßovasar no 30. jünija lîdz 14. jülijam aicinåm piedalîties 4. starptautiskajå vasaras universitåté BRÜCKEN BAUEN – ÜBER BRÜCKEN GEHEN (Tilti, kurus ce¬am, – tilti, pår kuriem ejam), ko organizé Våcijas Akadémiskås apmaiñas dienests (DAAD)

sadarbîbå ar Hågenas Tålmåcîbas universitåti un Rîgas Tehnisko universitåti. Informåcija un pieteikßanås: Hågenas Tålmåcîbas universitåtes Rîgas Studiju centrå, Ka¬˚u iela 1–222, Rîga, LV 1658. Tålr.: 7089012 vai 7089021; fakss: 7089312, e–pasts: snikere@acad.latnet.lv. Pieteikuma dokumentu iesniegßanas termiñß: 2002. gada 8. aprîlis (pasta zîmogs).

7

2002. gada 14. marts

Starptautiskå lo©istikas menedΩmenta spéle ILMG Íå gada 19. janvårî RTU Informåcijas tehnolo©ijas institüta Modeléßanas un imitåcijas profesora grupas ma©istra studiju programmas Industriålås lo©istikas sistému vadîßana studentes Jana Bikovska un Oksana Burska asociétås profesores Ga¬inas Merkurjevas vadîbå piedalîjås starptautiskås lo©istikas menedΩmenta spéles ILMG interneta versijas testéßanå.

Datorizétas lietiß˚ås spéles måcîbu proceså tiek izmantotas jau vairåkus gadus, taçu ßî bija pirmå reize, kad müsu studenti piedalîjås jaunas pakåpes spélé vadîßanas un lo©istikas jomå – tå paredzéta lietoßanai internetå un tajå var vienlaikus piedalîties dalîbnieki no daΩådu valstu universitåtém un arî firmåm. ILMG ir izstrådåta Linçépingas universitåté Zviedrijå profesora R. Grubstréma vadîbå. Spéles interneta versijas testéßanå un spéles izmé©inåjuma organizéßanå Linçépingå kå tehniskå koordinatore piedalîjås arî RTU studente Laura Bérziña, kas saistîbå ar Socrates projektu Zviedrijå papildinåja savas zinåßanas. ILMG testéßana studentiem ¬åva iegüt ne vien jaunas iemañas vadîßanas uzdevumu risinåßanå un jaunus draugus citås valstîs, bet arî ¬oti bütisko iespéju RTU Modeléßanas un imitåcijas katedrai izmantot ILMG lokålå tîkla versiju (ar visu metodisko

Ieva Mi˚elsone

nodroßinåjumu un programmatüru) måcîbu proceså bez maksas, kas, ñemot vérå ßådu spé¬u programmatüras sareΩ©îtîbu un augsto cenu, ir milzîgs ieguvums visai RTU. Íî iespéja müsu augstskolai tika piedåvåta, pateicoties jau ilgstoßajai profesora Jurija Merkurjeva vadîtås Modeléßanas un imitåcijas profesora grupas sadarbîbai ar Be¬©ijas, Våcijas un Zviedrijas augstskolåm un pieredzei ßådu spé¬u vadîßanå, kå arî kontaktiem, kas veidojußies, rîkojot un piedaloties starptautiskås konferencés, kuras veltîtas spéles pieejas lietoßanai måcîbu proceså un firmu apmåcîbå.

Profesors Jurijs Merkurjevs: – Lietiß˚ås spéles palîdz studentiem måcîbu proceså, izmantojot praktiskus piemérus, risinåt daΩådus uzdevumus situåcijås, kas maksimåli pietuvinåtas reålajai dzîvei. Vispirms studenti teorétiski apgüst daΩådus algoritmus, metodes, pieejas, un tad ßîs spéles dod iespéju teoriju izmantot daΩådu problému risinåßanå. Studenti parasti tiek sadalîti grupås, un katrai grupai ir sava loma.

Spéles notiek vairåkos posmos, un katrå tiek risinåti noteikti uzdevumi. Mums bija kopéjs starptautisks projekts ar kolé©iem

Spéles vadîba – prof. Roberts Grubstréms, Dr. Orjans Grips, RTU studente Laura Bérziña Zviedrijå, Linçépingå, LiU, 19. janvårî.

no Gentes universitåtes Be¬©ijå un Karlsrües universitåtes Våcijå saistîbå ar Eiropas Savienîbas Tempus programmu, un, pateicoties ßai sadarbîbai, RTU izveidojåm jaunu ma©istra studiju programmu Industriålo lo©istikas sistému vadîßana, kurå izmantota ßo universitåßu pieredze un pieeja måcîbu procesam, kå arî pårñémåm divas lietiß˚ås spéles – New ORSIAM (Be¬©ija) un ROFA–Plus OPC (Våcija). Måcîbu proceså izmantojam arî populårås spéles Zveja (Fishbanks) – par atjaunojamu resursu racionålu izmantoßanu – un Alus spéli (Beer game) par piegådes ˚éΩu vadîbu. Ir izstrådåti metodiskie materiåli – divas gråmatas, kurås daΩas no ßîm spélém ir aprakstîtas ang¬u un latvießu valodå, kas palîdz studentiem apgüt arî terminolo©iju.

Asoc. rofesore Ga¬ina Merkurjeva: – Lietiß˚ajås spélés izmantotie imitåcijas modeléßanas lîdzek¬i ¬auj aizvietot reålos procesus rüpnîcå un dod iespéju studentiem risinåt daΩådus uzdevumus un realizét pieñemtos lémumus operåciju vadîßanas, lo©istikas un citås jomås. Progresîvå un dinamiskå vadîbas spéle New ORSIAM profesora H. Millera (viñß ir RTU Goda doktors) vadîbå izstrådåta Gentes universitåté un to pasniedz kå biznesa imitåcijas modeléßanas laboratoriju Be¬©ijå, Nîderlandé, Våcijå, Lielbritånijå, Spånijå, Somijå, Polijå un kopß 1993. gada arî RTU. Spéles gaitå studenti strådå grupås, pårståvot uzñémumus, kas raΩo augstas tehnolo©ijas elektroniskås spéles un pårdod tås vienå un tajå paßå tirgü, un risina uzdevumus plånoßanas, finansu vadîbas, mårketinga, investîciju jomå utt. atbilstoßi grupas darbîbai iepriekßéjos spéles posmos un pieñemtajiem lémumiem saskañå ar grupas izvéléto straté©iju. Spéles gaitu nosaka pasniedzéjs atbilstoßi karjeras principiem – studenti ➥

RTU studentes Oksana Burska un Jana Bikovska Latvijå, Rîgå, RTU, 19. janvårî.

2002. gada 14. marts

8

Dekånu runas 21. februåra sédé ☞ I. Pujåts informéja, ka vienotås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izstråde notiek saskañå ar grafiku, reizi ménesî sastådot padarîto darbu nodoßanas un pieñemßanas aktu. Datu tîkla darbinieki jau såkußi eksperimentét ar jauno priekßmetu re©istru.

Turpmåk lietveΩiem büs jåstrådå ar vairåkåm jaunåm sistémåm.

LietveΩi iebilst pret Senåta ieteiktajåm blo˚éßanas sistémåm, jo tås ¬oti bremzé darba procesu un faktiski ierobeΩo viñu lîdzßinéjo darbîbas brîvîbu.

Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja, ka sañemta véstule par Latvijas augstskolu informatîvo sistému darbîbu 2003. gadå ar prasîbu ieviest vienådu uzskaites sistému visås augstskolås, kå arî norîkot katrå augstskolå ßîs sistémas koordinatoru. RTU Latvijas Augstskolu informatîvo sistému (LAIS) koordinés Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede, kurß dekåniem skaidroja, ka situåcija nav tik dramatiska, jo augstskolu uzskatîs par LAIS ieviesußu, ja tå nodroßinås datu pårraidi uz centrålo ßîs sistémas serveri. ☞ Izskatîja Senåta februåra sédes lémumprojektus. Lielåkå diskusija izvértås par studiju maksu. ☞ Rektors informéja par lîgumiem, kurus ar IZM noslégußas visas valsts augstskolas, arî RTU. Lîgumå ir fikséts studiju vietu skaits visos studiju lîmeños (bakalaurantürå, ma©istrantürå u.tml.).

RTU var priecåties par jaunumu, ka beidzot datorzinåtne no dabaszinåtném pårskaitîta pie inΩenierzinåtném. Tå kå inΩenierzinåtñu jomas koeficients ir augståks nekå dabaszinåtñu, RTU var güt zinåmu finanséjuma pieaugumu. ☞ Rektors informéja par plånoto RTU finanséjumu 2003. gadå.

2002. gadå no valsts budΩeta RTU sañem Ls 6 770 927, ko var uzskatît par båzes finanséjumu. Koeficientu vértîba katrå nozaré ik gadu pieaug par 10%, un tad, ievérojot datorzinåtñu jauno statusu, RTU båzes finanséjums 2003. gadå bütu Ls 7 289 924, t.i., pieaugums par Ls 518 997. Turklåt RTU pieprasa arî Ls 202 000 papildu finanséjumu 105 bakalauru, 54 ma©istru un 11 doktoru papildu studiju vietåm. ☞ Rektors iepazîstinåja ar TATI iesniegumu par to, ka TMF Direktoru padome nav iedalîjusi uzñemßanai amatniecîbas virzienå budΩeta finansétås studiju vietas (2001. gadå bija 25). TMF dekåns paskaidroja, ka fakultåtei iedalîtås 300 vietas (2001. gadå bija 370)

ir proporcionåli sadalîtas visåm studiju programmåm, un amatniecîba ir tikai viens no tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas programmas virzieniem.

Dekånu padome noléma: TMF iedalîtås studiju vietas ir proporcionåli sadalîtas starp fakultåtes programmåm. Ar tålåko TATI programmas vietu sadali starp virzieniem jåtiek galå institütam paßam. Ja uzñemßanå parådîsies brîvas vietas, tad varés iedot papildus. ☞ Rektors pieminéja fakultåßu neapmierinåtîbu ar to, ka ré˚ini netiek apmaksåti laikus, un tåpéc ierosinåja noteikt katrai fakultåtei garantétu ikméneßa finanséjumu infrastruktüras ikdienas izdevumiem, t.i., daΩådu ré˚inu apmaksai. RTU aptuveni 90% finanséjuma tiek sañemti regulåri: katrs darbinieks ik ménesi sañem algu, studenti – stipendiju, nomaksåti tiek sociålie maksåjumi, nodok¬i, apmaksåta elektrîba, siltums, üdens. Katrai fakultåtei tiek pårskaitîta nauda uz maksas kartém pirkumiem (kopå visai RTU apméram Ls 6000). Taçu naudas vienalga nepietiek, jo pirkumu ir daudz. Lielåko problému rada müsu pak¬autîba Valsts kasei, kas rîkojas ne tikai ar valsts dotåciju, bet kontrolé arî müsu paßu pelnîto naudu, sadalot to pa 12 méneßiem.

Kanclers R. Taraßkeviçs dekånus sîkåk iepazîstinåja ar paßreizéjo finansu ståvokli. Uz ßodienu ir neapmaksåti ré˚ini par Ls 159 000, kas tiek pakåpeniski maksåti. Paßlaik maksåjam tikai decembra ré˚inus. Ré˚inos izrakstîtå kopéjå summa ir lielåka nekå paßreiz ienåkusî reålå nauda müsu kontå.

Izskanéja ¬oti izteikta dekånu neapmierinåtîba ar finanséjuma izlietojuma caurspîdîgumu, véléßanås redzét struktürvienîbas katra méneßa bilanci, ko kanclers drîzumå sola sagatavot, kad büs sakårtota datorizétå sistéma. EEF dekåns gan piebilda, ka jau tagad Plånu finansu da¬å ir precîzi redzams, kas ko ir pårtéréjis.

Vienojås, ka divu nedé¬u laikå kanclers sagatavos vajadzîgos priekßlikumus. ☞ Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede iesniedza dekåniem priekßlikumus izmaiñåm rangu tabulu sastådîßanas principos. Dekåni lügti iepazîties un piezîmes iesniegt Studiju da¬å.

IEF dome lémusi lügt Senåtu atbalstît iesniegumu LR Saeimai ar priekßlikumu veikt grozîjumus Augstskolu likuma 27. panta 4. punktå un 28. panta 2. punktå par 65 gadu vecuma ierobeΩojuma atcelßanu îpaßos gadîjumos. Izskanéja piezîme, ka ierobeΩojums bütu jåatce¬ vispår, jo kas gan izvértés ßos îpaßos gadîjumus.

M.E.

Starptautiskå lo©istikas menedΩmenta spéle ➦ såk ar darbu plånoßanas noda¬å, péc tam sañem amatu sagådes noda¬å, finansu noda¬å utt., lîdz var strådåt Direktoru padomé, risina arvien jaunus uzdevumus, un atbildîba par pieñemtajiem lémumiem pieaug. Tå ir funkcionåla un dinamiska spéle, kurå tiek modeléti tirgus apståk¬i un imitétas sareΩ©îtas situåcijas tirgü.

Karlsrües universitåtes profesora G. Cilha vadîbå izstrådåtå dinamiskå velosipédu rüpnîcas raΩoßanas plånoßanas spéle ROFA–Plus OPC vairåk orientéta uz plånoßanas uzdevumu veikßanu konkrétas rüpnîcas darbîbas nodroßinåßanai, un spélé precîzi definéts raΩoßanas process ar visåm komplektéjoßåm deta¬åm, montåΩas procesu, darba vietåm, tehnolo©iju. Spéle ¬auj analizét pieñemto lémumu sekas, izpétît daΩådas vadîbas straté©ijas, un tå paredzéta gan studentu, gan firmu apmåcîbai.

Savukårt ILMG ir jaunas pakåpes datorizéta lietiß˚å spéle, kura paredzéta spéléßanai internetå un kuras izstrådé piedalîjußås gan universitåtes, gan firmas, un spéles profesionålais lîmenis ir ¬oti augsts. Spéle ¬auj apgüt daΩådas lomas un funkcijas, reålajå laikå sadarbojoties ar spéles partneriem, vadît uzñémumu un risinåt arî starptautiskus ekonomiskus uzdevumus. Spéles izmé©inåjumå piedalîjås gan firmas, gan universitåtes no Zviedrijas, Våcijas, Spånijas, Slovénijas un Latvijas, pårbaudot principiålu iespéju organizét ßådu spéli vienlaikus daΩådås valstîs un saskañot spéles programmatüru ar universitåßu iespéjåm, jo datoru tîklu organizéßanå var büt atß˚irîbas. Ar müsu laboratorijas vadîtåja Ainåra Mazvérsîßa atbalstu varéjåm såkt spéli plånotajå laikå. Jåpiebilst, ka spéles laikå bija nodroßinåti telefonsakari un sarunu reΩîms – çats, kå arî e–pasts spéles ietvaros un elektroniskå avîze, kas piedåvåja ziñas

par spéles gaitu un vidi daΩådås valstîs.

Tas ¬åva spéles dalîbniekiem labåk saprasties, sadarboties un veidot attiecîbas starp kompånijåm. Lai gan spéles programmatüra ir ¬oti sareΩ©îta, pats interfeiss un spéles lîdzek¬i ir adaptéti lietotåjam un diezgan vienkårßi, spéles grafika – perfekta. Jebkuras spéles organizéßanå galvenå loma ir spéles vadîtåjam – profesoram, pasniedzéjam, kurß var iejaukties spéles gaitå, palîdzét studentam, kori©ét uzdevumus, lai sasniegtu måcîbu mér˚us. Pieméram, testéßanas laikå spéles vadîtåjs apgrütinåja kompåniju darbîbu, izraisot plüdus Polijå, un spéles dalîbniekiem bija jåmeklé risinåjums årkårtas situåcijå, kådas gadås arî reålajå dzîvé.

Més daudz runåjam par Eiropas apvienoßanos, Latvijas piedalîßanos kopéjos procesos, arî ekonomiskajos. Spéles laikå bija iespéja izjust ßo nepiecießamîbu péc sadarbîbas, un starp dalîbniekiem valdîja îpaßa emocionåla gaisotne. ❏

9

2002. gada 14. marts

LU 60. konference Íå gada janvårî un februårî Latvijas Universitåté notika 60. konference ar plaßu programmu, kura aptver vairåkus blokus (ar apakßsada¬åm): 1. Dabas zinåtnes (Biolo©ija, Medicîna, Vides zinåtne, Ìeogråfija, Ìeolo©ija, îmija, Fizika un Astronomija, Datorzinåtnes, Matemåtika); 2. Sociålås zinåtnes (Ekonomika, Vadîbas zinåtne, Demogråfija, Juridiskå zinåtne, Komunikåcijas zinåtne, Sociolo©ija, Bibliotékzinåtne, Pedago©ija, Psiholo©ija); 3. Humanitårås zinåtnes (Vésture, Filozofija, Teolo©ija un reli©iju zinåtne, Literatürzinåtne, Valodniecîba, Orientålistika).

E. Veidenbaums savå laikå rakstîja, ka latvießiem to dzejnieku ir vesels bars. Íodien redzam, ka latvießiem to zinåtñu ir vesels bars. Un ßodienas zinåtnieku liktenis ir tåds pats kå toreiz dzejniekiem: bija arî tådi, kuri trükumå uzreiz nenomira.

Un sparîgi viñi bija un ir vél ßodien. Tikai toreiz dzejnieki taisîja bunti un emigréja, bet tagad zinåtnieki bunti netaisa, toties emigré gan.

Janvårî divas dienas notika ¬oti interesantas Véstures bloka Zinåtñu véstures un muzejniecîbas sekcijas sédes, kuras lietpratîgi vadîja profesori Måris Baltiñß un Arnis Vîksna. Sekcijas darbå piedalîjås arî müsu universitåtes pårståvji. Dalîbnieku vidü bija zinåtñu véstures entuziasti arî no citåm Latvijas augstskolåm un institütiem.

Aplükoto jautåjumu tematika bija plaßa un interesanta. Tå aptvéra véstures, valodniecîbas, teolo©ijas, ©eogråfijas, medicînas, veterinårmedicînas, matemåtikas, astronomijas, fizikas, ˚îmijas, biolo©ijas, agronomijas, meΩsaimniecîbas u.c. nozares, pat é©iptolo©iju. Par profesoru Franci Balodi, pirmo latvießu é©iptologu, paståstîja RTU Ìeodézijas katedras docents Jånis Klétnieks, kuram paßam tuvåkajås dienås bija jådodas komandéjumå uz ‰©ipti uzmérît piramîdas saistîbå ar starptautisko sadarbîbas programmu.

Daudzi autori kavéjås pie Latvijas ievérojamu personîbu dzîves un darba gåjuma analîzes. Latvijas Zinåtñu akadémijas prezidents Jånis Stradiñß (kopå ar Dz. Céberi) izvérsa domu par Latviju kå intelek-

Augusts Ruplis

tuålo tiltu starp Austrumiem un Rietumiem (Krievija–Våcija), kas jau ir plaßi dokumentéts un pierådîts, par otras ass Zieme¬i–Dienvidi kontüråm, kur izpaudusies gan Zviedrijas, gan Polijas ietekme uz müsu vésturiskajiem likteñiem.

Aktîvi bija arî Latvijas ˚îmijas véstures muzeja darbinieki. Kå zinåms, îmijas véstures muzeja darbîbu ar pieticîgu grantu atbalsta Latvijas Zinåtñu padome un RTU Sabiedrisko lietu da¬a, bet par infrastruktüras uzturéßanas izdevumiem rüpéjas Latvijas Universitåte. Kopß 1996. gada muzeja kolektîva diezgan raΩîgås zinåtniskås darbîbas uzmanîbas centrå ir divu tému izstråde: îmijas vésturiskås gaitas vecåkajås Latvijas augstskolås (RTU, LU) un îmiskås rüpniecîbas attîstîba Latvijå. Nesen izdotajå nelielajå monogråfijå (I. Grosvalds, U. Alksnis, A. Ruplis, I. Meirovics îmija Rîgas Politehnikumå un Rîgas Politehniskajå institütå, LVM, Rîga, 2001, 91 lpp.) apkopoti interesanti pétîjumu rezultåti par periodu no 1861. lîdz 1919. gadam. Arî ßoreiz muzeja darbinieki savos ziñojumos pievérsås ˚îmijai kå zinåtnei un studiju priekßmetam müsu augstskolu ˚îmijas vésturé. I. Grosvalds un U. Alksnis pakavéjås pie ievérojamå fizikål˚îmi˚a Meçislava Centnerßvéra (Rîgas korozionistu skolas izveidotåja, vélåkå Polijas Zinåtñu akadémijas prezidenta) dzîves un darba gaitåm RPI un LU. A. Ruplis apskatîja fizikålås un koloidålås ˚îmijas vésturi LVU îmijas fakultåté laika periodå no 1944. lîdz 1958. gadam. 1958. gadå îmijas fakultåte pilnå saståvå no LVU pårgåja uz atjaunoto Rîgas Politehnisko institütu. Sava LVU îmijas fakultåte izveidojås tikai 1963. gadå.

A. Ruplis atgådinåja jau zinåmo domu, ka müsu ßodienas augståkås izglîtîbas revolucionårajiem reformatoriem palaikam bütu lietderîgi iepazîties ar müsu augstskolu darba vésturisko pieredzi, lai neizgudrotu jaunu velosipédu, tikai ar stüri paka¬galå.

Müsu Kanådas kolé©is J. LielmeΩs –

In memoriam RTU Goda doktors Jånis Bubenko 01.10.1911.–24.02.2002.

J. Bubenko Latvijas Universitåti beidzis 1936. gadå, iegüstot inΩeniera elektri˚a specialitåti. Tajå paßå gadå såcis strådåt LU Spékstaciju katedrå, no 1940. lîdz 1944. gadam bijis LU Elektroapgådes katedras vadîtåjs.

Büdams emigråcijå Zviedrijå, nodibinåjis un vadîjis Stokholmas Karaliskås tehniskås augstskolas Elektrisko sistému institütu.

emeritétais Vanküveras Britu universitåtes profesors, fizikål˚îmi˚is, kas publicéjis vairåk nekå 150 darbus katalîzes un termodinamikas jomå – konferencei bija atsütîjis savu pétîjumu par profesoru Alfrédu Rihardu Jumi˚i. Referåtu nolasîja I. Grosvalds. Alfréds Rihards Jumi˚is bija LU profesors, kurß 1944. gadå aizbrauca no Latvijas un ar panåkumiem strådåja ASV, såkumå Delaveras universitåté, péc tam Rutgera universitåté, 1978. gadå pensionéjås kå Rutgera universitåtes emeritétais profesors. Viñß ir izveidojis un guvis starptautisku atzinîbu kå jauna zinåtniskå virziena iedibinåtåjs zemesslåñu mehanikå, kuram ir ne tikai teorétiska, bet arî praktiska nozîme zemesce¬u büvé un izmantoßanå. Par jauno zinåtnes apakßnozari viñß publicéjis 21 gråmatu, 97 zinåtniskus rakstus un aizståvéjis trîs disertåcijas: pirmo – 1944. gadå Latvijas Universitåté Rîgå, otro – 1963. gadå Vînes Tehniskajå universitåté (Austrijå) un treßo – 1968. gadå Ítutgartes Universitåté (Våcijå). Garåmejot pieminésim, ka ar Jåña LielmeΩa jaunatvérto latvießu zinåtnieku véstures lapaspusi par profesoru A. R. Jumi˚i müs iepazîstinåja cilvéks, kura ASV izsniegtajå dzimßanas apliecîbå rakstîts John Ilgar Grosswald (tulkojumå – Jånis Ilgars LielmeΩs).

Müsu sadarbîbai ar årzemés dzîvojoßiem latvießiem zinåtñu véstures pétîjumu jomå nav gadîjuma raksturs, un tå vérßas plaßumå, såkot jau ar Pirmo latvießu zinåtnieku kongresu 1991. gadå. 2001. gada 11.–13. oktobrî, RTU 42. starptautiskås zinåtniskås konferences laikå, par pasaulé paßu pirmo Politehnisko skolu – Françu Normålskolu – ziñojumu nolasîja Jånis Langins, zinåtnes un tehnolo©ijas véstures profesors Toronto Universitåté (Kanådå). Starp citu, viñß kliedéja maldîgo uzskatu, ka politehnisko skolu studenti no laika gala staigåjußi formas térpos. Èstenîbå formas térpus ieviesa Napoleons, lai vieglåk tiktu galå ar studentu dumpîgo garu.

Sekcijas intensîvå divu dienu darba rezultåtus paredzéts publicét LU zinåtnisko rakstu kråjumå. ❏

1991. gadå J. Bubenko pieß˚irts RTU Goda doktora nosaukums, 1995. gadå viñß ievéléts par LZA årzemju locekli, bijis studentu korporåcijas Selonija filistrs.

J. Bubenko noorganizéjis staΩéßanos Zviedrijas, Portugåles, Itålijas, Francijas un Spånijas augstskolås desmitiem RTU studentu, doktorantu un måcîbspéku. Ar viña palîdzîbu EEF izveidota pirmå modernå Skait¬oßanas zåle.

EEF vienmér atcerésies RTU Goda doktoru J. Bubenko un viña ieguldîjumu Latvijas inΩenieru elektri˚u izglîtîbas attîstîbå.

10

2002. gada 14. marts

SP informé – Kå tu pats sevi raksturotu?

– Esmu mér˚tiecîgs, reizém jautrs, reizém nopietns (péc vajadzîbas), mierîgs, nosvérts, optimists, man patîk izdomåt daΩus variantus uz priekßu. Vél esmu ideålists, kuram nereti nåkas nolaisties uz zemes.

– Kas tevi motivé darboties SP? – Motîvs? Vienmér gribas sasniegt labåkos rezultåtus, atståt kaut ko derîgu un vértîgu esoßiem un nåkamajiem studentiem.

Esmu redzéjis, kå tiek organizéta studentu dzîve Eiropå. Domåju, ka ir lietas, kas pie mums ir labåkas nekå Eiropå, un ir daudz kå tåda, kas tuvåkajå laikå mums büs tåpat, kå tas jau gadiem ilgi notiek tur. Protams, ne jau vienmér viss ir jåkopé no Eiropas, més varam pañemt to labåko un piemérot vietéjiem apståk¬iem.

– Kå tu plåno savu darba dienu?

– Tülît péc astoñiem skrienu uz darbu.

Pusdienas laikå aizskrienu lîdz universitåtei, ja kaut kas ir jånokårto. Darbå parasti uz kavéjos nedaudz ilgåk vismaz lîdz seßiem.

Tad eju uz universitåti, kur otrdienås apmekléju våcu valodas kursus (vienreizîgs pasåkums!), bet påréjås dienås ir daΩådas sédes, sapulces utt.

No jaunå gada såku strådåt vienå no Latvijas komercbankåm – kredîtu da¬å strådåju ar studentu kredîtiem. Péc daΩiem méneßiem pårießu strådåt uz pårvaldi par produktu attîstîbas speciålistu savå specialitåté – mårketingå. Tagad pie jaunå ritma jau esmu pieradis.

Jånis Lielåmers Amati: RTU SP valde – Studiju noda¬as vadîtåjs, RTU IEF paßpårvaldes vadîtåjs.

Personas dati: dzimis 1979. gada 16. augustå Saldü, audzis Kuldîgas raj. Nîkråces pag., måcîjies Kuldîgå, sirdî véja pilséta – Liepåja. Simtprocentîgs kurzemnieks.

Izglîtîba: Paßlaik måcås IEF inΩenieros pédéjå kurså. RTU Liepåjas MZTK, mårketinga spec. Kuldîgas centra vidusskola.

Sabiedriskås aktivitåtes: RTU Senåta loceklis, IEF domes loceklis, pédéjos trîs gadus piedalîjies RTU augståkajå léméjorgånå Akadémiskajå sapulcé. Piedalîjies gandrîz visos RTU SP organizétajos pasåkumos (gan kultüras, gan sporta).

Valodu zinåßanas: latvießu valoda – dzimtå; krievu valoda – labi; våcu valoda – sarunvalodas lîmenî; ang¬u valoda – ar vårdnîcas + pirkstu palîdzîbu.

Dzîves moto: «Kåds büsi pret citiem, tådi påréjie büs pret tevi. Protams, visam ir savas robeΩas!»

– Vai tev atliek laika arî paßam sev?

– Jå, kråju sérkociña kastîtes ar visiem Kå tu atpüties? sérkociñiem. Jüs neticésiet, cik daudz un – Man ir ¬oti daudz draugu gan parla- daΩådas tås ir! Vél man ¬oti patîk ce¬ot. mentå, gan darbå. Darba kolé©i arî ir stu- Esmu bijis Krievijå, Lietuvå, Igaunijå, denti vai arî vél nesen bijußi studenti, mums Våcijå, Holandé, Itålijå un citås valstîs. kopå ir jautri. Brîvdienåspéléjam boulingu, Jauno gadu sagaidîju Studentu kluba biljardu, apmekléjam kino, kaut kur aiz- rîkotajå braucienå Slovåkijå – Tatros, kur braucam. Atliek laiks arî kådam randiñam. pirmo reizi müΩå braucu no kalna ar slépém, – Vai tev ir savs sievietes ideåls? kas, domåjams, arî k¬üs par aizraußanos.

– Man patîk sievietes ar rozînîti. Piemé– Tavs spilgtåkais notikums pagåram, satiec, runå un saproti, ka viñå kaut kas jußajå, 2001. gadå? ir, tå ir îstå. Vizuålajam télam nav nozîmes.

– Nosaukt vienu konkrétu notikumu ir – Vai tu labpråt gatavo? grüti. Pagåjußais gads bijis izaugsmes gads – Jå, man ¬oti patîk gatavot. Mans firmas gan personiskajå, gan profesionålajå ziñå, édiens ir omlete ar dårzeñiem, to gan var ést cerams, turpinåjums neizpaliks arî 2002. gatikai brokastîs, bet varu pagatavot arî citus då. Viens no spilgtåkajiem notikumiem édienus. varétu büt IEF fukßu balle un ar to saistîtås – Vai tev ir kåda véléßanås, kuru tu peripetijas, kas, tagad, protams, manî izraisa gribétu, lai piepildås? vieglu smînu, to visu aprakstîjåm jau kådå – Ja varétu izvéléties, tad pirmåm kår- no iepriekßéjiem numuriem. tåm veselîbu vecåkiem, tad veselîbu sev.

– Ko tu gribétu novélét visiem RTU Påréjo visu var sasniegt – agråk vai vélåk. studentiem?

Tåds lielåks îstermiña sapnis bütu aizce¬ot – Ticîbu saviem spékiem un uzdrîkuz Japånu. stéßanos – ja grib, tad var daudz ko panåkt.

SP Sabiedrisko attiecîbu komisija – Vai tev ir kåda aizraußanås?

Skumjais nåkotnes redzéjums kåda studenta acîm ja desmitå augstskola Latvijå. Tad Klausoties dekånu runas Senåta péJånis Lielåmers, apmierinåtie profesori atcerésies – jå, bet déjå sédé, nevi¬us pår kauliem pårskréja SP Studiju noda¬as vadîtåjs kådreiz més bijåm OTRA lielåkå aukstas tirpas. Pie sevis nodomåju – labi, ka es laikå paspéju såkt måcîties augst- ievilks ilgi gaidîto skåbekli (lasît: naudu) universitåte Latvijå, studentu bija daudz, skolå (man palaiméjås – pareizå laikå savås aizsmakußajås, nabadzîbas izéstajås ar finansém jau nemaz nebija tik traki, ja måcéja, varéja gluΩi labi iztikt, vajadzéja piedzimu!). Kur es tådu naudu dabütu, ja plaußås.

Tas viss, protams, ir ¬oti jauki... Tagad pareizi térét. man tagad vajadzétu såkt studijas.

Vienîgie müsu augstskolå, kuri büs Jautåjums: vai büs daudz tådu studentu, es studéßu Latvijas visprestiΩåkajå kas varés samaksåt par studijåm RTU augstskolå, droßi vien visås ékås un telpås daudz, büs ekonomisti, jo viñi måcéja Eiropas lîmeña cenas! Ar nåkamo gadu büs veikts eiroremonts, måcîbspéki un ré˚inåt. Dekåns saré˚inåja, kå var tikt «vilks paédis un kaza palikt studentam maksas grupå dzîva». tiks ©érétas deviñas ådas.

Tådas büs studiju maksas latos Ekonomisti palika konProtams, ja büs, no kå ©é(iekavås – iepriekßéjå gada maksas). kurétspéjîgi vietéjå piesåtirét. Bakalaura grådam bak. ma©. dok. nåtajå augstskolas tirgü, varbüt vél kaut kå naudiñu EEF, ETF, TMF, BF: 650 (550) 975 (750) 1950 (1450) påréjås fakultåtes såka nîkt salasîs vecåki, draugi, DITF: 700 (550) 1050 (750) 2100 (1250) no bezdarbîbas, valsts ar galu galå ir cerîba sañemt MLF: 700 (650) 1050 (850) 2100 (1580) laiku samazinåja un samakredîtu, bet ma©istra stuAF: 800 (600) 1200 (800) 2400 (1150) zinåja budΩetu vietas, nebija dijas varés at¬auties retais, IEF: 480 (430) 520 (480) 1500 (950) vairs studentu plüsmu vienîgå cerîba paliek buîpsala – MeΩa iela, Ka¬˚u dΩeta vietas, bet arî tas maz ko dod, jo ar katru gadu to paliek studenti büs nodroßinåti ar jaunåkajiem iela – îpsala, no un uz Ezermalas ielu...

Jådomå, ka tik slikti nebüs, bet gribétu materiåliem un literatüru, büs sastopami mazåk un mazåk.

Ilgi klausîjos kanclera kunga smaidîgi, apmierinåti måcîbspéki... Ti- cerét, ka augstskolas vadîba zina, ko dara, skaidrojumus, kå nåkamå gada paaug- kai... vai redzéßu smaidîgus studentus? ka viss ir sîki un smalki apré˚inåts. Esmu stinåtås studiju maksas cels universitåtes Studentu büs arvien mazåk un mazåk, galu galå vél tikai students, kurß måcås prestiΩu, ieñémumi beidzot büßot lîdz- més büsim Latvijå vienîgå tehniskå, taçu RTU un kurß novél savai augstskolai to svarå ar izdevumiem, beidzot universitåte péc lieluma un studentu skaita ziñå labi, labåko... ❏

11

2002. gada 14. marts

Aktîvås studentijas dubultais gada notikums Íå gada aukstajå, agrajå jo agrajå 2. marta rîtå ne viens vien pårpildîts autobuss ar aktîviem jaunießiem, kam rüp Latvijas studentu liktenis, devås tålajå ce¬å uz Daugavpili, lai piedalîtos Latvijas Studentu apvienîbas 7. kongreså. Arî no RTU galvenås ékas septiños no rîta izbrauca autobuss ar 40 RTU aktîvåkajiem studentiem. Lai gan RTU ir tikai 28 balsis LSA kongreså, interesentu izrådîjås daudz vairåk un bija pat jånosaka kvotas katrai fakultåtei, lai nebütu jåîré vél viens autobuss.

Lai arî cik agra bija izbraukßana, tomér més nedaudz nokavéjåm, bet bez mums – otras lielåkås augstskolas – kongress netika såkts. LSA kongress notika Daugavpils universitåtes (DU) telpås. Jau ierodoties, varéja just latgaließu silto uzñemßanu. Sañemot darba kårtîbu, pårskréja trîsas – nopietns darbs no pulksten 11 lîdz pat 18. Büdami vienota un draudzîga paßpårvalde, visi sasédåmies péc iespéjas vienkopus.

Kongresu atklåja LSA prezidenta Jura Püces, Daugavpils pilsétas domes pårståves, DU rektora J. Poku¬a, DU Studentu padomes priekßsédétåja O. Zu©icka uzrunas. Ar studentiem apsveicinåties un viñus uzrunåt bija ieradies arî pagåjußå gada studentu labvélis, bijußais LU rektors Juris Za˚is. Péc gari îsajåm runåm darbs varéja såkties. Kongresa dalîbniekus iepazîstinåja ar valdes locek¬u darbîbas atskaitém. Man kå pieredzéjußai aktîvås studentijas darbonei jåatzîst, ka aizvadîtajå gadå LSA valde ir godam pastrådåjusi, daudz ir paveikts un ir iesåkts daudz kas labs, ko varés turpinåt jaunå valde. Péc valdes atskaitém sekoja LSA prezidenta kandidåta uzruna, jautåjumi un debates.

DiemΩél ßogad nebija nekådas konkurences, jo bija izvirzîts tikai viens kandidåts, un tas bija universålais students (LU/RTU ma©istrants) ‰riks Samulis, ko bija izvirzîjusi LU Studentu padome. Lai gan likås, ka uzvara jau rokås, tomér balsojums nebija nemaz tik pårliecinoßs, jo no klåtesoßajiem 210 balsstiesîgajiem 140 bija par un 70 bija pret. Lai vai kå, prezidents tika ievéléts. Tad såkås pats interesantåkais – cîña par viceprezidenta kréslu. Íajå diezgan netîrajå cîñå piedalîjås divi kandidåti – Madars Lasmanis (LLU, LSA valdes loceklis, LLU SP vadîtåjs) un Antra Kukuka (RPIVA, LSA valdes locekle). Íîs cîñas negodîgums vairåk izpaudås pirms véléßanåm, kad notika aizmuguréjas darbîbas, lai nomelnotu vienu vai otru kandidåtu. Madars bija sañémis izvirzîjumu no Latvijas Universitåtes Studentu padomes, bet Antru bija

izvirzîjis Rîgas Pedago©ijas un vadîbas augstskolas SP, RTU SP un Latvijas Medicînas akadémijas SP. Bija dedzîgas debates un bira jautåjumi, notika reåla kauja starp pieredzi un varaskåri. Bija skaidri redzams, ka visu izß˚irs tikai un vienîgi balsojums. Balsoßanas rezultåti pilnîgi satrieca, jo ar pårliecinoßu balsu vairåkumu 160 pret 40 uzvaréja Antra Kukuka Urrå!

Péc pusdienåm kongresu turpinåja ziñojums par 2001. gada LSA budΩeta izpildi, revîzijas komisijas atzinums, ziñojums par LSA budΩeta projektu 2002. gadam, tika ievéléta revîzijas komisija nåkamajam gadam un apstiprinåtas LSA vadlînijas 2002. gadam.

Tå kå RTU Studentu parlamenta delegåcija bija ¬oti vienota savå balsojumå, tad panåcåm to, ka visi kongresa pieñemtie lémumi bija tießi tådi, kådus tos véléjåmies redzét.

Kongresa nosléguma ceremonijå nu jau LSA bijußais prezidents Juris Püce, sañémis zvérestu no jaunå LSA prezidenta ‰rika Samu¬a, nodeva ‰rika rîcîbå varas simbolu – zobenu. Viena liela pasåkuma da¬a bija beigusies, bet vél lielåkai bija jåsåkas – LSA studentu gada balvas pasniegßanai.

Stundu atvilkußi elpu, kongresa dalîbnieki devås uz Daugavpils teåtri, lai uzzinåtu uzvarétåjus izvirzîtajås nominåcijås. Mums – RTU SP – tas bija ¬oti satraucoßi, jo visas müsu izvirzîtås kandidatüras bija iek¬autas trijniekå.

Gada notikumam bija izvirzîti – 1. LSA atklåtå Domes séde pie Ministru kabineta (RTU SP izvirzîtais); 2. LSA pikets pie LR Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas; 3. Studentu dienas Jelgavå. Gada labvé¬a nominanti – 1. Hansabanka (izvirzîja RTU SP); 2. Fonds Juventus; 3. Aivars Lembergs. Nominåcijai Studentu lieta – taisna un cieta jeb MüΩieguldîjums studentijå bija izvirzîti – 1. ‰riks Blumbergs (pirmais LSA prezidents); 2. Jånis Stonis; 3.

Jur©is Poriñß (divkårtéjs LSA prezidents, RTU SP prezidents, viñu izvirzîja RTU SP).

Gada studentu ˚eza – 1. Kreditéßanas noteikumi (izvirzîja RTU SP); 2. Izglîtîbas budΩets 2002. gadam. 3. Kårlis Greißkalns.

Gada labåkå paßpårvalde: 1. LU Studentu padome; 2. RTU Studentu parlaments; 3.

Liepåjas Pedago©ijas augstskolas Studentu padome. Un visbeidzot – Gada labåkais students – 1. Kristîne Ante (LU); 2. Åris Jansons (LLU); 3. Jolanta Jasukeviça (RTU).

Pasåkumu atklåja Daugavpils stîgu instrumentu or˚estris, kas radîja patîkamu savi¬ñojumu. Tad tautu pårsteidza nepårspéjamais Ozols. Pasåkums ritéja savu gaitu, un starp nominåciju nosaukßanåm Ozols un

LPA dziedoßo studentu grupa priecéja skatîtåjus ar muzikålajiem priekßnesumiem.

Un tå godpilnie uzvarétåji ir: GADA NOTIKUMS: LSA atklåtå Domes séde pie Ministru kabineta, balvu sañem Juris Püce.

GADA LABV‰LIS: Hansabanka. Balvu sañemt bija ieradußies pårståvji no Hansabankas, jåpiebilst, ka arî ßim pasåkumam Hansabanka pieß˚îra finansiålu atbalstu, tåpat arî RTU SP ir ¬oti pateicîgs par atbalstu Hansabankai. MËÛIEGULDÈJUMS STUDENTIJÅ: Jånis Stonis. DiemΩél viñß pats nebija ieradies, un balvu viña vietå sañéma bijußais LU rektors Juris Za˚is. GADA STUDENTU EZA: Kreditéßanas noteikumi. DiemΩél neviens no valstsvîriem nebija ieradies uz ßo pasåkumu, un tåpéc balvu noléma pasniegt jaunajam LSA prezidentam ‰rikam, lai viña prezidentüras laikå tå vairs nebütu nekåda ˚eza. GADA LABÅKÅ PAÍPÅRVALDE: RTU Studentu parlaments. Zåli pårßalca sajüsmas un kliedzienu vilnis, jo galu galå tur bijåm gandrîz pussimts studentu.

Sañemot balvu, pateicos esoßajai valdei par darbu, jo, tikai strådåjot komandå, var panåkt labus rezultåtus, un atzinos klåtesoßajiem, ka pirms gada péc LSA Gada balvas pasåkuma, ståjoties prezidentes amatå, biju izvirzîjusi mér˚i panåkt to, lai ßogad gada labåkå paßpårvalde bütu RTU SP. Un tas izdevås!

GADA LABÅKAIS STUDENTS: Kristîne Ante, kura pati arî sañéma savu balvu – ikméneßa stipendiju Ls 100 apmérå vienu gadu, ko dåvåja Unibanka, kå arî dåvanu karti no skaistumkopßanas salona Rudais mac. Apsveicam Kristîni!

Balvas bija sadalîtas. No seßåm nominåcijåm balvas ieguva çetras RTU SP izvirzîtås nominåcijas. Nav slikts rådîtåjs! Bet ar to pasåkums nebeidzås. Kå pasåkuma kulminåcija bija DU tautas deju kolektîva Laima uzståßanås. Tas nav vårdiem aprakståms, kaut ko tådu neviens no mums nekad müΩå nebija redzéjis. Fantastiska uzståßanås 40 minüßu garumå, kuras laikå dejotåji nepårtraukti pår©érbås, demonstréja ¬oti netradicionålas dejas lieliskå izpildîjumå. Ar vétrainiem aplausiem un kliedzieniem «Atkårtot» ßî pasåkuma da¬a beidzås, bet tai sekoja turpinåjums ar Ozola uzståßanos, dejåm un karaoki lîdz pat pulksten trijiem no rîta, kad sagurußie studentiñi atkal sakåpa savos autobusos, lai dotos måjup – uz Rîgu, uz Liepåju, arî Ventspili un Valmieru. Pasåkums bija galå, un nåkamå aktîvås studentijas lielå tikßanås notiks péc gada Rîgas Tehniskajå universitåté. Måjupce¬å ar ßausmåm såku domåt, kådu pienåkumu esmu uzñémusies un jau domås ˚éros pie pasåkuma organizéßanas.

Bet galu galå més esam gada labåkå paßpårvalde un noorganizésim nåkamgad LSA labåko kongresu un iespaidîgåko LSA Gada balvas pasniegßanu! Protams, tas nespés notikt bez augstskolas vadîbas palîdzîbas un atbalsta. Uz tikßanos nåkamgad LSA kongreså RTU! Jolanta

2002. gada 14. marts

12

RTU Kultüras centrå Rîgas Tehniskås universitåtes Kultüras centrs RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1 2002. gada 23. martå

Studentu teåtra dienas spogulis

24. martå plkst. 12 Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1–201

Sarîkojums bérniem

Raibs kå Lieldienu ola .

24. martå plkst. 19 Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1 – 201 Folkloras grupas Niedoli Césu un Rîgas saståvi.

Gada jubilejas koncerts

Pasaules olas trîsas.

Avangarda folklora.

Dziesmu aranΩéjumos tiks izmantoti jaunizgudroti un klasiski müzikas instrumenti, tradicionålie latvießu, indießu, ˚înießu, afrikåñu, indiåñu, Austrålijas aborigénu müzikas instrumenti un sadzîves priekßmetu skañas.

Koncerta noslégumå büs iespéja dziedåt kopå ar grupu Niedoli.

Koncerta noforméjumå – Bérnu un jaunatnes centra Daugmale putnu izståde.

Pasåkumu atbalsta Rîgas domes Kultüras pårvalde.

No plkst. 12 lîdz 15 teåtra izråΩu fragmentu skate Slepenås laulîbas Latvijas Müzikas akadémijas operas studija «Figaro» Cirka kaleidoskops Rîgas Tehniskås universitåtes teåtra studija «Spéle» Improvizåcijas Latvijas Kultüras skola, Pavasaris – improvizåcija Rîgas Tehniskås universitåtes krievu dråmas studija «Kamertonis», Sniegbaltîte un 7 rü˚îßi Bérnu vokålie ansamb¬i «Vecpilsétas dziedåtåji» un «Palåsîtes» Palmas za¬o vienmér Latvijas Universitåtes studentu teåtris, aaaaaaaaaa Liepåjas Pedago©ijas akadémijas teåtra studija, Lelles dzîvo Latvijas Kultüras akadémija, Greizie spogu¬i Rîgas Tehniskås universitåtes Debaßu klubs No plkst. 17 lîdz 19.30 Jautro un aspråtîgo spéles.

No plkst. 20 lîdz 24 – ballîte.

SPOGULÈT, SPOGULÈT! Rådi patiesi!

Saredzi skaidri!

Izzini un atklåj pasauli!

Dalîbas maksa: Ls 1 Tålrunis uzziñåm 7212477.

Redaktore Rüta Lapsa Re©. apl. Nr. 0438

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658

7089321, fakss: 7089489,

ji@adm.rtu.lv

27. martå plkst. 18 Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1–201 Krievu dråmas studijas Kamertonis pirmizråde.

P. Gladilins

Cits cilvéks.

27 vfhnf d 18 xfc. d Vfkjv pfkt HNE> ek. Rfkmr/ 1–201 Ghtvmthf heccrjq ntfnhfkmyjq cnelbb Rfvthnjy G. Ukflbkby

Lheujq xtkjdtr Rîgas Tehniskås universitåtes InΩenierekonomikas fakultåtes 35 gadu jubileja un absolventu salidojums notiks 2002. gada 17. maijå.

Pieteikties lîdz 15. aprîlim. Nenokavéjiet!

Informåcija Ka¬˚u ielå 1 – 428 darbdienås lîdz plkst. 17.

Tålrunis uzziñåm 7089394.

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru

A1

2002. gada 14. marts

Senåta lémumi februårî 25. februåra sédé ➣ Rektors akadémi˚is I. Knéts pasniedza RTU profesora diplomus J. Gerhardam, G. Libertam un Ì. Vulfam. ➣ Akreditåcijas lapas sañéma Tehnisko tulku, Tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas un Bionikas un protezéßanas programmas. ➣ Valsts emeritétå zinåtnieka nosaukuma pieß˚irßanai izvirzîja MLF profesora I. Meirovica kandidatüru. ➣ Péc kanclera R. Taraßkeviça paskaidrojumiem un dzîvas diskusijas par atseviß˚u programmu måcîbu maksåm Senåts noléma: lai radîtu priekßnosacîjumus kvalitatîvai studiju procesa organizåcijai, balstoties uz kanclera R. Taraßkeviça ziñojumu, noteikt 2002./2003. m.g. ßådu måcîbu maksu atkarîbå no studéjoßo kategorijas, studiju lîmeña un programmu tematiskås jomas.

1. Årvalstu pilsoñiem, kuri vélas iegüt augståko izglîtîbu RTU un studé péc individuåliem studiju plåniem, pilnå måcîbu maksa ir: – sagatavoßanas noda¬å $ 1500; – dienas (pilna laika) studijåm:

Fakultåßu, institütu studiju programmas

bakalauru, profesionålås, ma©istrantu programmås $ 2900; doktorantu programmås $ 3750; –neklåtiené (nepilna laika) studijåm (1/2 no dienas noda¬as måcîbu maksas): bakalauru, profesionålås, ma©istrantu un doktorantu programmås $ 1450; doktorantu programmås $ 1875; 2. Lietuvas un Igaunijas valstu iedzîvotåjiem, kuri tiek gatavoti uz juridisko personu lîgumu pamata péc individuåliem studiju plåniem, pilnå måcîbu maksa ir: – dienas (pilna laika) studijåm: bakalauru un profesionålås programmås $ 1900; ma©istrantu programmås $ 2200; – neklåtiené (nepilna laika) studijåm (1/2 no dienas noda¬as måcîbu maksas): bakalauru un profesionålås programmås $ 950; ma©istrantu programmås $ 1100. 3. Latvijas pilsoñi un paståvîgie iedzîvotåji, kuri vélas iegüt augståko izglîtîbu RTU studiju programmås virs valsts budΩeta finansétåm studiju vietåm, kå arî apgüt otru studiju programmu, måcîbu maksa ir:

Pilnå måcîbu maksa atbilstoßiem studiju lîmeñiem Bakalaura vai Profesionålå Ma©istra Doktora

Dienas (pilna laika) studijåm: 1. Humanitårais institüts 2. Valodu institüts 3. EEF,ETF,TMF,BF 4. Bionikas un protezéßanas profesionålå programma 5. DITF 6. MLF 7. AF 8. IEF

Ls

KP

Ls

KP

Ls

KP

500 560 650 750 700 700 800 480

13 14 16 19 17 17 20 13

– – 975 750 1050 1050 1200 520

– – 24 19 26 26 30 14

– – 1950 – 2100 2100 2400 1500

– – 37 – 40 40 46 29

Mainot programmas, vidéjå 1 KP maksa ir:

16

24

38

Vakara (nepilna laika) studijåm: 1. Humanitårais institüts 2. Valodu institüts 3. EEF,ETF,TMF,BF 4. DITF 5. MLF 6. AF 7. IEF

380 420 490 530 530 – 400

Mainot programmas, vidéjå 1 KP maksa ir:

9 11 12 13 13 – 10

– – 730 790 790 – 450

12

– – 18 20 20 – 12

– – 1460 1580 1580 – 1200

18

– – 28 30 30 – 30 30

Neklåtienes (nepilna laika) studijåm: 1. Humanitårais institüts 2. Valodu institüts 3. EEF,ETF,TMF,BF 4. DITF 5. MLF 6. AF 7. IEF

250 280 350 350 330 – 250

Mainot programmas, vidéjå 1 KP maksa ir: RTU Daugavpils MZC, Liepåjas MZTK un Ventspils MC måcîbu maksa ir vienåda ar maksu tajå fakultåté, kurai atbilst uzñemamo studentu bakalaura vai profesionålå studiju programma.

Ja students apguvis vienu profesionålås izglîtîbas programmu

6 7 9 9 8 – 6 8

– – 430 530 490 – 380

– – 11 13 12 – 9 12

– – 980 1050 980 – 750

– – 19 20 19 – 14 18

un vélas apgüt otru profesionålås izglîtîbas programmu pedago©ijå, måcîbu maksa ir 1/2 no dienas noda¬as måcîbu maksas lieluma – Ls 250.

Ar studentu, kurß studé par maksu, RTU slédz lîgumu uz visu studiju programmas apgüßanas laiku. Ja péc gada studijåm ➥

B

2002. gada 14. marts

➦ programmå ir uzrådîtas labas un teicamas zinåßanas, students konkursa kårtîbå var pretendét uz brîvåm budΩeta finansétåm studiju vietåm un tiek atbrîvots no måcîbu maksas.

4. Latvijas pilsoñiem un paståvîgajiem iedzîvotåjiem, kuri vélås iegüt profesionålo izglîtîbu, studéjot koledΩas programmås, kas netiek finansétas no valsts budΩeta, måcîbu maksa ir:

dienas (pilna laika) studijåm programmås: Muitas vadîßana un nodok¬i Gråmatvedîba Tirgzinîba un tirdzniecîba Uzñéméjdarbîbas ekonomika Apdroßinåßana ProtéΩu tehni˚is Tehniskais tulks vakara (nepilna laika) studijåm programmås: Gråmatvedîba Tirgzinîba un tirdzniecîba Uzñéméjdarbîbas ekonomika neklåtienes (nepilna laika) studijåm programmås: Muitas vadîßana un nodok¬i

Ls 480 Ls 550 Ls 550 Ls 550 Ls 550 Ls 950 Ls 560 Ls 550 Ls 550 Ls 550 Ls 280

5. Måcîbu maksa Rîgas biznesa institütå ir Ls 1170 6. Latvijas pilsoñiem un paståvîgajiem iedzîvotåjiem, kuri apgüst ma©istrantüras sagatavoßanas kursu, viena kredîtpunkta måcîbu maksa ir Ls 16. 7. Studijas eksternajå ma©istrantürå RTU darbiniekiem, ieskaitot arî da¬éji strådåjoßos RTU (ne mazåk kå 0,5 slodzes), ir bez maksas, påréjiem pretendentiem måcîbu maksa par vienu kredîtpunktu tiek noteikta 1/2 apmérå no dienas noda¬as studiju viena kredîtpunkta maksas lieluma (Ls 25) vai Ls 12. 8. Vidéjås profesionålås izglîtîbas iegüßanai, ja netiek izdalîtas valsts budΩeta dotåcijas, måcîbu maksa tiek noteikta saskañå ar kanclera apstiprinåtu izdevumu tåmi. 9. Jebkuru organizétu kursu måcîbu maksa, ja tie netiek dibinåti uz juridisko personu lîguma pamata, tiek noteikta saskañå ar kanclera apstiprinåtu izdevumu tåmi. 10. Måcîbu maksa nomaksåjama måcîbu gada såkumå, lîdz 15. septembrim, vai divas reizes gadå, lîdz 15. septembrim par pirmo pusgadu un lîdz 15. februårim par otro pusgadu (nomaksåjot pusi no Senåta noteiktå måcîbu maksas lieluma). Studenti, kuri ståjås RTU uz måcîbu maksas studiju vietåm, maksåjumu veic lîdz ieskaitîßanas pavéles noforméßanai. 11. Studentiem, kuri studé par maksu un studijas nav såkußi vai studéjußi daΩas nedé¬as no semestra såkuma, bet péc tam pårtraukußi studijas, iemaksåtå måcîbu maksa tiek atmaksåta, ja prasîba iesniegta lîdz 1. oktobrim vai lîdz 1. martam par otro pusgadu. Ja studentam péc måcîbu maksas iemaksas pieß˚ir kredîtu, iemaksåtå summa tiek atmaksåta. 12. Vecåko kursu studentiem, kuri studé par pilnu vai da¬éju maksu (tai skaitå – atbilstoßi sekmîbas rangam), måcîbu maksas lielums katrå studiju lîmenî nemainås visu studiju laiku lîdz diploma sañemßanai un atbilst tam lielumam, kuru noteicis Senåts ieståßanås gadå dotajam lîmenim. Neklåtienes studentiem måcîbu maksas lielums saglabåjas, nepårsniedzot bakalauru programmås 4,5 gadus, inΩenieru programmås 2,5 gadus, ma©istru programmås 3 gadus un doktoru programmås 4 gadus. 13.

Nesekmîgiem studentiem par studiju turpinåßanu dienas, vakara un neklåtienes noda¬ås ir jåmakså. 13.1. Ja students nav nokårtojis studiju individuålo plånu sesijå un atvélétajå papildlaikå (10 dienas péc sesijas, bet pirmajå studiju gadå 10 dienas péc ziemas sesijas un lîdz 10. septembrim péc pavasara sesijas), tad students ir nesekmîgs. Students var turpinåt studijas, kompenséjot izdevumus par individuålajå plånå iek¬auto måcîbu priekßmetu papildu apgüßanu ar måcîbu maksu. Måcîbu maksa tiek atlaista, ja students bija izvéléjies pilna apjoma semestra individuålo studiju plånu un paråda lielums nepårsniedz vienu priekßmetu vai studiju plånå paredzéto viena priekßmeta da¬u, turklåt parådam jåbüt nokårtotam lîdz nåkamajai sesijai.

Valsts budΩeta finanséto vietu nesekmîgie studenti, kå arî tie, kuri studé par pilnu vai da¬éju måcîbu maksu un ir nesekmîgi,

papildus ßai maksai par katru individuålå plånå iek¬auto måcîbu priekßmetu papildu apgüßanu makså péc ßåda izcenojuma: dienas (pilna laika) un vakara (nepilna laika) studijås: bakalauru, profesionålås un ma©istru programmås Ls 12; neklåtienes (nepilna laika) studijås: bakalauru, profesionålås un ma©istru programmås Ls 6. Students var tikt pielaists pie sesijas ar vienu parådu, ja viñß makså par attiecîgå priekßmeta atkårtotu apgüßanu atbilstoßi priekßmeta kredîtpunktiem, sk.p. 3.

13.2. Studenti, izñemot neklåtiené studéjoßos, kuri attiecîgajå måcîbu gada semestra (rudens, pavasara, vasaras) laikå, ieskaitot sesiju un papildlaiku, apguvußi mazåk par 60% no individuålå måcîbu plåna, drîkst turpinåt studijas, maksåjot par nenokårtotajiem priekßmetiem 1,5 reizes vairåk (Ls 18). Ja students ßådå statuså atrodas ilgåk par diviem semestriem péc kårtas, viñu atskaita no universitåtes.

13.3. Atkårtota valsts eksåmena, bakalaura darba, inΩenierprojekta, diplomprojekta, ma©istra darba u.c. aizståvéßanas maksa ir: – valsts eksåmenam un bakalaura darbam Ls 24; – inΩenierdarbam, diplomprojektam, ma©istra darbam Ls 36. 13.4.

Ja students neattaisnotu iemeslu dé¬ nav kårtojis eksåmenu sesijas laikå, nav ieradies uz papildus eksåmenu vai sañémis atzîmi «¬oti ¬oti våji» (1), tam jåsedz atkårtota eksåmena organizåcijas izdevumi (skat. Senåta lémumu (17.12.2001.) Par jaunu redakciju nolikumam «Par eksåmenu kårtoßanu RTU, bakalaurantürå, ma©istrantürå un profesionålajås studijås»). Studentiem un RTU absolventiem ir tiesîbas (ja nokårtoti visi sesijas eksåmeni un ieskaites) uzlabot savas sekmîbas rådîtåjus, pårliekot studiju programmå ietverto priekßmetu eksåmenus par maksu. Eksåmena atkårtoßanas vai pårlikßanas maksas lielums ir: – ja eksåmens tiek kårtots pasniedzéja noteiktå datumå – Ls 3, – ja eksåmens tiek kårtots datumå, kurå ieintereséts students, un ir vienoßanås ar pasniedzéju – Ls 12. RTU absolventiem, kuri ir pårlikußi eksåmenus savas sekmîbas rådîtåju uzlaboßanai, papildu sertifikåta izgatavoßanas maksas lielums ir Ls 3. 13.5. Studentam, kurß studéjis RTU 1. kurså un ståjas atkårtoti 1. kurså, gada måcîbu maksa par studijåm ir Ls 350. 14. Studentiem, kuri påriet no viena måcîbu veida uz citu, no vienas studiju programmas uz citu, kå arî tiem, kuri pårnåk no citåm måcîbu iestådém, ir jåapmakså pårejas dé¬ radußos papildu måcîbu priekßmetu studijas péc ßåda apré˚ina: bakalaura un profesionålås programmås Ls 14; ma©istra – Ls 18; doktora – Ls 27 par katru måcîbu priekßmeta 1 kredîtpunktu. Studenti, kuri pårtrauc studijas vélåk par 16. oktobri vai 16. martu, tiek uzskatîti par pilnu semestri studéjußiem, un attiecîgå semestra måcîbu priekßmetu kredîtpunkti dienas (pilna laika) studijås tiek atskaitîti no valsts budΩeta finansétå studiju programmu apjoma kredîtpunktiem. 15. Studentu pierakstîßanås uz izvéles måcîbu priekßmetiem nåkamajam måcîbu gadam notiek konkrétajå måcîbu gadå no 1. aprî¬a lîdz 1. maijam. Péc ßå termiña pårre©istréßanås iespéjama tikai par maksu: – ja pårre©istråcija notiek laika posmå no 01.09. lîdz 22.09. un no 25.01. lîdz 16.02., katra papildinåjuma, maiñas vai atsaukuma maksas lielums ir Ls 10, – ja pårre©istråcija notiek laika posmå no 23.09. lîdz 16.10. un no 17.02. lîdz 16.03., katra papildinåjuma, maiñas vai atsaukuma maksas lielums ir Ls 20, – péc minétajiem datumiem måcîbu priekßmetu pårre©istréßana nav at¬auta. 16. Pirmo reizi ieståjoties RTU, vienas personas dokumentu re©istråcijas maksa ir Ls 11.

Studentiem, kuri ieståjas, lai apgütu augståku studiju lîmeni, re©istråcijas maksa ir Ls 2. 17. Lémums ståjas spékå ar 2002./2003.måcîbu gadu. ➣ Péc måcîbu prorektora E. Be˚era skaidrojumiem par Studiju programmu izstrådåßanas nolikumu Senåts noléma: 1. Apstiprinåt nolikumu par Studiju programmu izstrådåßanu un îstenoßanu RTU. 2. Uzskatît par spékå neesoßiem agråk pieñemtos RTU Senåta lémumus: Studiju programmu un studiju plånu sastådîßanas un apstiprinåßanas pamatprincipi (07.04.1997), un Studiju programmu un plånu sastådîßanas un apstiprinåßanas principi (29.04.1996).

2002. gada 14. marts

Studiju programmu izstrådåßanas nolikums 1. Studiju programma ietver visas viena akadémiskå gråda vai profesionålås kvalifikåcijas iegüßanai nepiecießamås prasîbas.

Studiju programmu reglamenté speciåls dokuments – studiju satura un realizåcijas apraksts (skat. Augstskolu likuma 55. p. 1. p.).

2. Atbildîba par studiju programmas îstenoßanu. Par katras studiju programmas îstenoßanu ar Senåta lémumu tiek norîkota atbildîgå RTU struktürvienîba: – bakalaura un profesionålajåm programmåm – institüts vai fakultåte; – ma©istra programmåm – katedra vai institüts (atseviß˚os gadîjumos arî profesora grupa, ja tå spéj nodroßinåt programmas priekßmetu pasniegßanu vismaz 50% apmérå no paredzéto kredîtpunktu apjoma); – starpnozaru programmåm atbildîgo struktürvienîbu nosaka Dekånu padome; – par studiju programmas îstenoßanu atbild studiju programmas direktors – RTU struktürvienîbas vadîtåjs.

3. Programmas izveides ierosinåßana. Priekßlikumu par studiju programmas izveidi fakultåtes domei var izteikt profesora grupas, katedras, institüta vadîba, balstoties uz attiecîgås struktürvienîbas akadémiskå personåla kole©iåli pieñemtu viedokli. Ja fakultåtes dome priekßlikumu atbalsta, tas tiek iesniegts måcîbu prorektoram atzinumam par studiju programmas izstrådes lietderîbu.

4. Studiju programmu izstrådåßana. Ja atzîts, ka izstrådåt ierosinåto studiju programmu ir lietderîgi, tad: – fakultåtes dome izveido studiju programmas izstrådes grupu un nozîmé tås vadîtåju; – gadîjumå, ja pieteikta starpnozaru programma, studiju programmas izstrådes grupu un tås vadîtåju iesaka Dekånu padome un apstiprina måcîbu prorektors; – studiju programmas izstrådes grupa izstrådå programmu atbilstoßi RTU Senåta noteiktåm vispårîgåm prasîbåm (studiju ilgums, apjoms kredîtpunktos, struktüra), iek¬aujot programmå RTU Senåta noteiktos RTU kopéjos priekßmetus, kå arî fakultåtes domes noteiktos fakultåtes (vai radniecîgu nozaru grupas) kopéjos priekßmetus; – studiju programmas izstrådes grupa salîdzina izstrådåto programmu ar vismaz divu Eiropas Savienîbas valstu augstskolu lîdzîga veida programmåm.

5. Studiju programmu projektu izvértéßana un ekspertîze: – studiju programmas projekta atbilstîbu normatîvo dokumentu prasîbåm vérté Studiju da¬a; – studiju programmas kvalitåti vérté nozares studiju programmu komisija, kuras izveidi un darbîbu reglamenté îpaßs nolikums. Vienas fakultåtes studiju programmåm nozares studiju programmu komisiju veido attiecîgås fakultåtes dome, bet starpnozaru programmåm – Senåta studiju programmu komisija.

6. Studiju programmu apstiprinåßana: – studiju programmu un par studiju programmas realizåciju atbildîgo struktürvienîbu apstiprina RTU Senåts. Studiju programmu projektus, kurus atbalstîjusi fakultåtes dome, atbildîgo struktürvienîbu un programmas direktoru apstiprinåßanai Senåtå izvirza måcîbu prorektors.

7. Studiju programmas direktora tiesîbas un pienåkumi.

Studiju programmas direktors atbild: – par studiju programmas atbilstîbu nozares attîstîbas lîmenim un darba tirgus prasîbåm; – par studiju programmas realizåcijas kvalitåti.

Studiju programmas direktoram ir tiesîbas: – ierosinåt nepiecießamås studiju programmas izmaiñas; – sekot studiju priekßmetu pasniegßanas kvalitåtei; – ierosinåt priekßmetu pasniedzéju nomaiñu.

Studiju programmas direktora pienåkums ir: – sadarbîbå ar nozares studiju programmu komisiju organizét studentu, absolventu un darba devéju aptaujas, analizét aptauju rezultåtus un organizét atklåto trükumu novérßanu; – veikt nepiecießamås darbîbas studiju programmas akreditåcijas nodroßinåßanai; – nodroßinåt ikgadéjo paßnovértéjuma ziñojumu sastådîßanu akreditétåm studiju programmåm.

C ➣ Par Nozares programmu komisijas nolikumu Senåts noléma: 1. Apstiprinåt Nozares studiju programmu komisijas nolikumu. 2. Uzskatît par spékå neesoßiem: RTU Senåta 31.05.1993. lémumu Studiju programmu padomes; RTU Senåta 30.10.1995. lémumu Studiju programmas komisiju nolikums; RTU Senåta 29.03.1999. lémumu Par studiju programmas komisiju nolikuma izmaiñåm.

Nozares studiju programmu komisijas nolikums

1. Nozares studiju programmas komisija uzrauga akadémiskås aktivitåtes attiecîgajå zinåtnes un/vai praktiskås darbîbas nozaré un atbild par studiju programmu kvalitåti nozaré (ar terminu nozare ßajå nolikumå ir aizståts agråk lietotais apzîméjums RTU programma– skat. RTU 06.12.2001. rîkojuma Nr.6–34 Par studiju programmu un plånu ßifriem 1.4.p.).

2. Nozares studiju programmu komisijas (Nozares SPK) pamatuzdevumi ir: – analizét situåciju darba tirgü un dot ierosinåjumus un rekomendåcijas jaunu studiju programmu veidoßanai, kå arî aktualitåti zaudéjußu studiju programmu slégßanai; – veikt no jauna veidojamo studiju programmu kvalitåtes ekspertîzi, izvértét to atbilstîbu izvirzîtajiem mér˚iem, nozares attîstîbas lîmenim un darba tirgus prasîbåm; – organizét un uzraudzît studiju programmu licencéßanu un akreditåciju; – analizét akreditåcijas ekspertu komisijas locek¬u slédzienus un nepiecießamîbas gadîjumos organizét norådîto trükumu novérßanu; – veikt studiju programmu atbildîgo îstenotåju sastådîto ikgadéjo paßnovértéjuma ziñojumu analîzi; – organizét studentu, absolventu un darba devéju aptaujas, analizét aptauju rezultåtus un nepiecießamîbas gadîjumos organizét atklåto trükumu novérßanu; – rekomendét nozares specifikai atbilstoßos studiju priekßmetus; – veikt citas lîdzîgas funkcijas.

3. Nozares studiju programmu komisija saståv no 3 lîdz 5 locek¬iem. Nozares komisijas veido fakultåßu domes, bet starpnozaru studiju programmu komisijas – Senåta Studiju programmu komisija no attiecîgås nozares labåkajiem, metodikå kompetentiem profesoriem vai docentiem; obligåti tajå jåbüt pårståvétai attiecîgajai promociju padomei.

4. Nozares SPK vada komisijas priekßsédétåjs, kuru no komisijas locek¬u vidus ievélé vai arî pårvélé ar komisijas balsu vairåkumu un apstiprina fakultåtes dome. Starpnozaru SPK priekßsédétåju apstiprina Dekånu padome.

5. Nozares SPK savå darbîbå pak¬aujas visiem RTU Senåta un fakultåßu domes lémumiem, kå arî måcîbu prorektora rîkojumiem. ➣ Par bakalaura akadémisko studiju programmu struktüru Senåts noléma: 1. Lai izpildîtu Ministru kabineta noteikumus nr. 2 Noteikumi par valsts akadémiskås izglîtîbas standartu, såkot ar 2002./2003. m.g., noteikt bakalaura akadémisko studiju programmåm ßådu struktüru: A. Obligåtå da¬a ≥ 70 KP, t.sk. RTU Senåta noteiktie studiju priekßmeti (skat. 2. punktu). B. Obligåtå izvéles da¬a ≥ 20 KP, t.sk. humanitårie un sociålie studiju priekßmeti ≥ 4 KP. C. Brîvås izvéles da¬a ≥ 4 KP. D. Bakalaura darbs ≥ 10 KP. 2. Bakalaura akadémisko studiju programmu obligåto studiju priekßmetu sarakstå (A da¬å) jåiek¬auj RTU noteiktie priekßmeti ≥ 36 KP apjomå, t. sk. 2.1. Kopéjie studiju priekßmeti: matemåtika 9 KP**, matemåtika (specnoda¬as) ≥ 4 KP*, fizika ≥ 6 KP**, vispårîgå ˚îmija 2 KP, datormåcîba (pamatkurss) 3 KP, datormåcîba (speckurss) ≥ 2 KP*, civilå aizsardzîba 1 KP. 2.2. Nozares specifikai atbilstoßi studiju priekßmeti ≥ 4 KP apjomå no ßeit minéto priekßmetu saraksta (ßî prasîba nav saistoßa IEF un AF): mehånika 2 KP, elektrîba un magnétisms 2 KP, télotåja ©eometrija un inΩeniergrafika 2 KP, elektrotehnika un elektronika 2 KP, materiålzinîbu pamati 2 KP un citi Senåta apstiprinåtie studiju priekßmeti. 2.3. Péc studiju programmas izstrådåtåju ieskatiem izvélétie priekßmeti ≥ 5 KP apjomå no ßåda studiju priekßmetu saraksta: valoda 3 KP, ➥

D ➦ saskarsmes pamati 2 KP, ekonomika 3 KP, tiesîbu pamati 2 KP, sociålås attîstîbas mode¬i 2 KP un citi Senåta apstiprinåtie studiju priekßmeti. *Ío studiju priekßmetu, kå arî fakultåtes kopéjo priekßmetu saturu un apjomu nosaka fakultåtes dome; ** IEF un AF programmås at¬auts iek¬aut fakultåtes domes noteiktå apjomå. ➣ Péc måcîbu prorektora E. Be˚era skaidrojumiem un daudzu senatoru piezîmju uzklausîßanas par ma©istrantüras nolikumu Senåts noléma: 1. Apstiprinåt Ma©istrantüras nolikumu. 2. Uzskatît par spékå neesoßiem ßådus RTU Senåta lémumus: 30.01.1995 lémumu Nolikums par ma©istrantüru; 01.07.1997 lémumu Par izmainîta Nolikuma par ma©istrantüru apstiprinåßanu; 27.01.1997 lémumu Par izmaiñåm Nolikumå par RTU ma©istrantüru.

Ma©istrantüras nolikums Nolikumå lietotie termini: Ma©istrantüra – ma©istra studiju programmas îstenoßanas organizatoriskå forma.

Ma©istra studiju programma – studiju programma, péc kuras izpildes studéjoßais iegüst ma©istra akadémisko vai profesionålo grådu.

Ma©istrants – ma©istra studiju programmå re©istrétais studéjoßais.

Ma©istrs – persona, kurai pieß˚irts ma©istra akadémiskais vai profesionålais gråds.

Ma©istrantüras vadîtåjs – persona, kura vada ma©istra studiju programmas îstenoßanu.

1. RTU tiek îstenotas ma©istra akadémisko un profesionålo studiju programmas atbilstoßi Ministru kabineta noteikumiem: par valsts akadémiskås izglîtîbas standartu; par otrå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas valsts standartu.

Ma©istra akadémiskås studijas ir padzi¬inåtu teorétisko zinåßanu iegüßana un pétniecîbas iemañu un prasmju attîstîßana izvélétajå zinåtniskås pétniecîbas jomå. (Ministru kabineta noteikumi nr. 2 Noteikumi par valsts akadémiskås izglîtîbas standartu).

Profesionålås augståkås izglîtîbas ma©istra studiju programmas mér˚is ir dot nozarei raksturîgu padzi¬inåtu izglîtîbu, kas nodroßinåtu iespéju strådåt pie bütiski jaunu sistému un tehnolo©iju izstrådes, sagatavotu ar to saistîtam pétnieciskajam darbam nozaré, kå arî izglîtîbas turpinåßanai zinåtniskå gråda ieguvei. (RTU Senåta 26.03.2001. lémums).

2. Ma©istrantüru atver ar RTU Senåta lémumu, apstiprinot ma©istra studiju programmu, par programmas îstenoßanu atbildîgo struktürvienîbu un ma©istrantüras vadîtåju.

3. RTU ma©istrantürai var büt gan pilna laika, gan nepilna laika (vakara un neklåtienes) studiju forma.

4. Katru gadu ar RTU rektora rîkojumu katrai ma©istrantüras programmai tiek noteikts budΩeta finanséto imatrikuléjamo studentu skaits.

5. Uzñemßana ma©istrantürå notiek divreiz gadå atbilstoßi RTU Senåta apstiprinåtiem uzñemßanas noteikumiem.

6. Katram ma©istrantam ne vélåk, kå såkot ma©istra darba izstrådi, ar fakultåtes dekåna rîkojumu tiek apstiprinåts ma©istra darba vadîtåjs un ma©istra darba téma. Par ma©istra darba vadîtåju var büt persona ar doktora zinåtnisko grådu vai docenta nosaukumu. Ma©istra darba vadîtåjs vienlaikus drîkst vadît ne vairåk kå piecus ma©istrantus.

7. Ma©istra darbu aizståvéßana tiek organizéta divas reizes gadå: pavasara un ziemas sesiju laikå; nepiecießamîbas gadîjumå ßis termiñß var tikt pagarinåts par 10 dienåm. Ma©istra darbu aizståvét tiek at¬auts studéjoßajiem, kuri sañémußi sekm7îgu vértéjumu visos studiju programmå paredzétajos priekßmetos.

2002. gada 14. marts

8. Prasîbas ma©istra darbam izstrådå nozares studiju programmu komisija un apstiprina fakultåtes dome.

9. Ma©istra darba novértéßanai tiek rîkota atklåta, iepriekß izziñota aizståvéßana. Ma©istra akadémiskås studiju programmas ma©istra darbu vérté komisija, kuras minimålo saståvu veido studiju programmu îstenojoßås struktürvienîbas vadîtåjs, ma©istra darba vadîtåjs un struktürvienîbas nozîméts recenzents.

Profesionålås augståkås izglîtîbas ma©istra studiju programmas ma©istra darba vértéßanai komisija tiek veidota atbilstoßi LR Ministru kabineta noteikumu Nr. 481 Noteikumi par otrå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas valsts standartu 33. punktam.

Ma©istra darbu vértéßanas komisijas apstiprina ar RTU rektora rîkojumu.

10. Lémumu par ma©istra gråda pieß˚irßanu, pamatojoties uz izpildîto ma©istra studiju programmu un ma©istra darba aizståvéßanas rezultåtiem, pieñem fakultåtes dome. ➣ Par ma©istra akadémisko studiju programmu struktüru Senåts noléma: 1. Lai izpildîtu Ministru kabineta noteikumus nr.2 Noteikumi par valsts akadémiskås izglîtîbas standartu un nr.481 Noteikumi par otrå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas valsts standartu, såkot no 2002./03. akadémiskå gada, RTU påriet uz divgadîgåm ma©istra akadémiskajåm studijåm 80 kredîtpunktu apjomå. 2. Noteikt ma©istra akadémiskajåm studiju programmåm ßådu struktüru: A. Obligåtå da¬a ≥ 35 KP, t.sk. nozares/apakßnozares teorétiskie kursi ≥ 25 KP, nozares/ apakßnozares teorétisko atziñu aprobåcijas kursi ≥ 10 KP. B. Obligåtås izvéles da¬a ≥ 14 KP, t.sk. specializéjoßie kursi ≥ 10 KP, humanitårie un sociålie, pedago©ijas vai ekonomikas un vadîbas kursi ≥ 4 KP. C. Brîvås izvéles da¬a ≥ 4 KP. D. Ma©istra darbs ≥ 20 KP. 3. Ma©istra akadémisko studiju programmas tiek izstrådåtas nozaré un ßauråka specializéßanås iespéja tiek piedåvåta ar obligåtås izvéles studiju priekßmetu blokiem. ➣ Par profesora un asociétå profesora vakantajåm ßtata vietåm Senåts noléma: 1. Izsludinåt konkursu uz vakanto profesora ßtata vietu inΩenierzinåtñu materiålu inΩenierzinåtnes nozaré – elektronikas un vakuumtehnikas tehnolo©ijas un materiåli. 2. Izsludinåt konkursu uz vakanto asociétå profesora ßtata vietu izglîtîbas zinåtnes pedago©ijas nozaré – nozaru pedago©ija. ➣ Apstiprinåja Neklåtienes un vakara studiju departamenta nolikumu. ➣ Apstiprinåja Siltuma un gåzes tehnolo©ijas katedras nolikumu. ➣ Pamatojoties uz ETF domes 2002. gada 21. janvåra sédes lémumu reorganizét Apraides sistému profesora grupu un izveidot Radioiekårtu katedru ETF Radioelektronikas institüta saståvå, Senåts noléma apstiprinåt Radioiekårtu katedras nolikumu. ➣ Senåts noléma apstiprinåt RTU RBI 2002. gada uzñemßanas noteikumus. ➣ Senåts apstiprinåja RTU Maßînu zinåtnes nozares profesoru padomi ßådå saståvå: RTU profesori habilitétie inΩenierzinåtñu doktori: J. Rudzîtis (priekßsédétåjs), V. Ataußs, G. Sagaloviçs, N. Salenieks, A. Urbahs, Dr.h.fiz. J. Dehtjars, inΩenierzinåtñu doktori: R. Doroßenko, E. Balcers, habilitétie inΩenierzinåtñu doktori J. Cimanskis, LJA prof., H. Tuherms, LLU prof., A. Plezers, asociåcijas Latvijas koks izpilddirektors, V. Rantiñß, Maßînbüves un metålapstrådes rüpniecîbas uzñéméju asociåcijas valdes priekßsédétåjs. ➣ Apstiprinåja izmaiñas profesionålo studiju programmå îmijas tehnolo©ija. ➣ Apstiprinåja izmaiñas profesionålo studiju programmå îmija.

M.E.