Nr 15 26 02 2004

Nr. 15 (1260) 26.02.2004.

R È G A S

T E H N I S K Å S

U N I V E R S I T Å T E S

Apsveicam RTU Neorganiskås ˚îmijas institüta asistentu Aleksandru Orlovu ar aizståvéto promocijas darbu Smalki dispersu molibdéna silicîdu un to kompozîciju iegüßana slåpek¬a augsttemperatüras plazmas plüsmå un iegüto zinåtñu doktora grådu ˚îmijas inΩenierzinåtnés.

Atbalsts arhitektüras studentiem Kå ziño LETA, Rîgas domes Pilsétas attîstîbas komiteja atbalstîjusi Ls 5000 pieß˚irßanu no Rîgas pilsétas Attîstîbas fonda RTU Starptautisko sakaru da¬as un Arhitektüras fakultåtes rîkotajai vasaras universitåtei arhitektüras studentiem.

Pirmo reizi ßåda universitåte tika rîkota 2003. gada vasarå, un tajå piedalîjås studenti no 44 valstîm. Rîgas Pilsétas kultüras pieminek¬u aizsardzîbas inspekcijas priekßnieks Andis Cinis uzskata, ka vasaras nometne sekmé Rîgas starptautisko atpazîstamîbu, pilsétai iegüstot popularitåti jauno arhitektu vidü kå arhitektoniski interesantai metropolei.

Pieß˚irtie lîdzek¬i tiks izmantoti lektoru un referentu honoråru samaksai, kå arî nepiecießamo materiålu iegådei un izstådes organizéßanai. ❏

A V È Z E .

I Z N Å K

K O P Í

0 7 . 0 2 . 1 9 5 9 .

Íajå numurå: 4. lpp.

10. lpp.

11. lpp.

Rektors tiekas ar Francijas senatoru R. Lapsa 17. februårî müsu augstskolas rektors akadémi˚is Ivars Knéts, Årzemju studentu departamenta direktors asoc. profesors Igors Tipåns un Starptautisko sakaru da¬as projektu koordinatore Jolanta Jurévica tikås ar Francijas senatoru Pjéru Bjarné un Francijas véstniecîbas Latvijå ataßeju Nikolå Ozano.

P. Bjarné Francijas Senåtå strådå jau gandrîz 15 gadus, pårståvot francüΩus, kuri dzîvo årzemés. Turklåt viñß savulaik 30 gadus strådåjis par reportieri un Latvijå bijis arî padomju laikå. Darba specifikas dé¬ P. Bjarné daudz ce¬o. Francijas Senåtå viñß pårståv Årlietu un Aizsardzîbas komisijas, bet izglîtîba ir viña personisko intereßu prioritåte. P. Bjarné ir Parîzes Politisko zinåtñu institüta diploms.

Tikßanås laikå viesis no Francijas klåtesoßos iepazîstinåja ar Francijas Senåta darbîbas pamatprincipiem un augståkås izglîtîbas sistému, uzsverot, ka neatkarîgi no politiskås situåcijas un starpvalstu attiecîbåm augstskolas var sadarboties. Ío procesu veicina kultüras centri un véstniecîbas.

I. Knéts savukårt ståstîja par augståkås izglîtîbas sistému müsu valstî, par Latvijas un RTU vésturi, kå arî îsumå iepazîstinåja ar LZP finanséto Latvijas un Francijas zinåtnieku sadarbîbas projektu un LZA un FZA sadarbîbu zinåtnieku apmaiñas jomå.

Runåjot par esoßo un iespéjamo sadarbîbu, J. Jurévica iepazîstinåja klåtesoßos ar RTU un Vidusjüras Universitåtes (Marse¬å) sadarbîbu Erasmus programmå. Tika uzsvérts, ka galvenais ß˚érslis ir valodas

barjera, jo müsu studenti nezina françu valodu. P. Bjarné gan uzskata, ka valoda nav ß˚érslis un galvenais ir motivåcija.

Sarunas noslégumå I. Tipåns paståstîja, ka viens françu students ir ieguvis ma©istra grådu DITF un domå par iespéjåm studét doktorantürå. ❏

No kreisås: I. Tipåns, N. Ozano, I. Knéts, P.Bjarné un J. Jurévica.

2

2004. gada 26. februåris

Martå sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå: Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes docentu Edvînu Blumbergu, Liepåjas filiåles skolotåju Albertu Dreijeru, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes vecåko laborantu Jåni Lismani, Studentu pilsétiñas 6. kategorijas strådnieku Imantu Jékabsonu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes lektoru Matîsu Låci, Büvniecîbas fakultåtes profesoru Kårli Rocénu, Saimnieciskå dienesta strådnieku Pauli Oskaru Gailîti, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes apkopéju Annu Grigorjevu, Büvniecîbas fakultåtes dekånu Juri NaudΩunu, Büvniecîbas fakultåtes sargu Juri Stikånu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes apkopéju Lenviju Alksni, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes laboratorijas vadîtåju Alekseju Berestovu, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes inΩenieri Nikolaju Kutepovu, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes profesori Larisu Zaicevu, Liepåjas filiåles apkopéju Ludmilu Aleksejenko, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes lektoru Ivaru Kivlånu.

Kursi lietiß˚ajå ©eofizikå Veselu nedé¬u – no 2. lîdz 5. februårim – notika måcîbu kursi lietiß˚ajå ©eofizikå. Kursu mér˚is bija informét projektu vadîtåjus, ©eologus, ©eofizi˚us, kå arî studentus par simulåcijas metodém ©eofizikå, kas izmantojamas vides aizsardzîbas problému risinåßanå.

Kursi bija paredzéti 20 cilvéku lielai auditorijai, bet, tå kå atsaucîba bija negaidîti liela, kursu organizétåji – RTU EEF Vides aizsardzîbas un siltuma sistému katedra un firma Geophysik GGD no Våcijas – piekrita dalîbnieku skaitu palielinåt lîdz 32. Starp citu, par visai neierasto tematu vél vairåk ieintri©éja fakts, ka måcîbas notiks ang¬u valodå. Kursu beigås pårståvji no Våcijas solîja atkårtot ßåda veida kursus arî nåkamgad, kå arî vasarå organizét praktiskås nodarbîbas, kurås paßi varésim piedalîties ©eofizikålo mérîjumu veikßanå. Èsumå – ©eofizikas metodes tiek izmantotas zemes struktüras un slåños esoßo objektu noteikßanai.

Viena metode ir vairåk piemérota, lai noskaidrotu slåñu saståvu, tas ir, vai konkrétajå zemes gabalå ir, pieméram, nafta, savukårt cita metode var palîdzét noteikt kådreizéjås atkritumu izgåztuves esoßo atraßanås vietu, dzi¬umu, piesårñojuma izplatîßanås tendences utt. Tas

viss bütu pavisam vienkårßi, ja vien nebütu vajadzîgas specifiskas un sareΩ©îtas datorprogrammas un pieredzes bagåti ©eofizi˚i, kas interpreté iegütos rezultåtus. Ak, jå, starp citu, Latvijå ßådu ekspertu ir pavisam maz un tos varot saskaitît uz vienas rokas pirkstiem, tå ka visas iespéjas apgüt specialitåti, kas ir pieprasîta un pasaulé ¬oti, ¬oti labi apmaksåta. Vismaz tå mums ståstîja lektori.

Tå nu vismaz més, studenti, kas par ©eofiziku nezinåjåm praktiski neko vai arî zinåjåm visai minimåli, pateicoties ßiem kursiem, guvåm pirmos iespaidus, kas slépjas zem vårda ©eofizika. Nostiprinåjåm zinåßanas par matemåtiskås modeléßanas un simulåcijas pamatprincipiem un to lietojumu.

Tas bija patiesi aizraujoßi, to pieråda arî plaßås diskusijas no studentu puses. Sekojiet informåcijai, un varbüt arî jüs nåkamgad varésiet piedalîties ßajås pazemes izpétes måcîbås.

Attélå redzamais sertifikåts izskatås fantastiski, vai nav vérts pacensties?! Un vél – labåkais kursants (kuru noteica nosléguma pårbaudes tests) sañéma balvå unikålu rokas pulksteni, kurß ir tikai 50 eksemplåros pasaulé. ❏ Ingüna un Ilmårs

3

2004. gada 26. februåris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

INWENT fonda stipendijas studijåm un prakses semestrim Lîbekå INWENT fonds sadarbîbå ar Rîgas Tehniskås universitåtes partneri – Lîbekas Lietiß˚o zinåtñu augstskolu – RTU studentiem piedåvå divas stipendijas studijåm un prakses semestrim 2004./05. m.g.

Programma paredz vienu semestri ilgas studijas Lîbekas Lietiß˚o zinåtñu augstskolå un 6 méneßus ilga prakse kådå uzñémumå Ílézvigas– Holßteinas federålajå zemé.

Programmå var piedalîties studenti, kuri apgüst kådu no ßîm specialitåtém: ekonomika, elektrotehnika un telekomunikåcijas, datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ija, transports un maßînzinîbas un pieteikuma iesniegßanas brîdî studé vismaz 2. kurså.

Prasîbas: – skaidri definéti mér˚i studijåm un praksei Våcijå; – labas sekmes lîdzßinéjås studijås; – ¬oti labas vai labas våcu valodas zinåßanas.

Pirms pieteikuma dokumentu iesniegßanas pretendentiem jåiepazîstas ar Lîbekas Lietiß˚o zinåtñu augstskolas studiju piedåvåjumu, jåsaståda individuålais studiju plåns un jåsaskaño tas ar savas studiju programmas vadîtåju. Pretendentu atlase notiks, vadoties péc motivåcijas véstulé norådîtajiem studiju mér˚iem Lîbekas Lietiß˚o zinåtñu augstskolå un izvélétås programmas, våcu valodas zinåßanåm, kå arî péc lîdzßinéjåm sekmém studijås.

Informåciju par Lîbekas Lietiß˚o zinåtñu augstskolas studiju programmåm var meklét internetå http://www.fh–luebeck.de vai arî RTU Starptautisko sakaru da¬å.

Pieteikuma anketas un plaßåku informåciju par iesniedzamajiem dokumentiem interesenti var sañemt Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1–222, tålr. 7089012, e–pasts: snikere@acad.latnet.lv.

Pieteikuma dokumentu iesniegßanas termiñß ir 2004. gada 2. aprîlis.

Tålåkizglîtîbas iespéjas RTU Ieva Mi˚elsone Kopß 2003. gada 1. septembra RTU Studiju da¬å darbojas jauna struktürvienîba – Tålåkizglîtîbas noda¬a, kuras izveidoßanu noteicis aizvien pieaugoßais pieprasîjums péc izglîtîbas turpinåßanas. Protams, arî lîdz ßim RTU paspårné darbojußies daΩådi kursi, bet, domåjot par nåkotni, måcîbu prorektors Elmårs Be˚eris rosinåja veidot îpaßu noda¬u: – Iecere par ßådu struktürvienîbu radås jau 2000. gadå, kad såka strådåt jaunå rektora komanda.

Tas bija viens no svarîgåkajiem uzdevumiem – izveidot visas RTU mérogå organizétu tålåkizglîtîbas sistému. Tålåkizglîtîbas principus nosaka vél iepriekßéjå rektora E. Lavende¬a parakstîts rîkojums par to, kå organizéjami kursi RTU. Ståjies måcîbu prorektora amatå, saskåros ar to, ka müsu augstskolas rîkoto kursu beidzéjiem tiek izsniegti visdaΩådåkie dokumenti, tostarp arî viegli viltojami un tådi, kas universitåtei godu nedara.

Vispirms strikti noteicåm, ka RTU vårdu un simboliku izglîtîbu apliecinoßos dokumentos drîkst lietot tikai tie, kas kursus rîko, vadoties péc minétå rîkojuma. Sadarbîbå ar Starptautisko sakaru da¬u un Måru Sni˚eri tapa visiem RTU kursu beidzéjiem vienotas apliecîbas ar re©istråcijas numuriem.

Redzot, kå pédéjå laikå piebriest neklåtiene, cik ¬oti pieprasîti ir daΩådu veidu kursi Latvijå, nevar nesaprast, ka tålåkizglîtîba ir joma, kas jåattîsta, un tas ir univer-

Måcîbu prorektors asoc. profesors Elmårs Be˚eris. sitåtes uzdevums. Ir ¬oti daudz cilvéku, arî ar inΩeniera izglîtîbu, kam müsdienu apståk¬os nepiecießama pårkvalifikåcija, un netrükst arî prakti˚u, kam pietrükst teorétisko zinåßanu vai agråk iegütås ir nepietiekamas vai novecojußas. Tåpéc ir nepiecießams tålåkizglîtîbas sistému organizét centralizéti, informåciju par tålåkizglîtîbas iespéjåm padarît pieejamåku, un arî paplaßinåt ßîs iespéjas.

RTU priekßmetu re©istrå ir apméram 8000 daΩådu måcîbu priekßmetu (aktîvi gan ir tikai kåds tükstotis). Kåpéc gan nevarétu

Tålåkizglîtîbas noda¬as vadîtåjs Oskars Priede

cilvéki no malas nåkt un noklausîties atseviß˚us kursus, tos beidzot, nokårtot attiecîgu eksåmenu vai ieskaiti un sañemt dokumentu, ka ir apguvußi konkrétås programmas priekßmetu tik un tik kredîtpunktu apjomå, ja viñiem ßîs zinåßanas ir nepiecießamas? Tå realizétos ideja par müΩa izglîtîbu, ßos kredîtpunktus varétu kråt ilgåkå laika periodå. Ieguvéji bütu gan kursu klausîtåji, gan påréjie studenti – jo nodarbîbåm noteikti bütu cita kvalitåte, ja tajås piedalîtos arî praktizéjoßi inΩenieri, kuru pieredze papildinåtu teorétiskås zinåßanas,

ko sniedz RTU. Tåpéc fakultåtes aicinåjåm iesniegt to priekßmetu sarakstus, kurus varétu piedåvåt apgüt interesentiem. Otrs svarîgs virziens – jåveic tirgus pieprasîjuma analîze, jånoskaidro, kådas ir intereses, lai péc tam piedåvåtu mér˚tiecîgi organizétus kursus atbilstoßi pieprasîjumam. Tas viss neapßaubåmi vairotu RTU popularitåti.

Péc prorektora izsludinåtå konkursa par Studiju da¬as jaunås Tålåkizglîtîbas noda¬as vadîtåju

>>> 4. lpp.

4

2004. gada 26. februåris

Ìeomåtikas katedras pirmais gads Asoc. profesors Jånis Ítrauhmanis, Ìeomåtikas katedras vadîtåjs 2003. gada 24. februårî ar RTU Senåta lémumu Ìeodézijas un kartogråfijas profesora grupu pårveidoja ne tikai par Latvijas, bet arî Baltijas valstu augstskolås pirmo Ìeomåtikas katedru.

Katedras attîstîbas ce¬u ilustré shéma: Ce¬u, tiltu un ©eodézijas katedra 1975–1991

Ìeodézijas katedra 1991–1998

Ìeodézijas un kartogråfijas profesora grupa 1998–2003

Ìeomåtikas katedra 2003–

Valdîbai médz vértét pirmås simts darba dienas, toties katedrai tas ir pirmais gads – raibs kå dzeña véders un arî smags, jo notika arî akadémisko studiju programmu akreditåcijas process. Tas beidzås sekmîgi. Ìeomåtika ir interdisciplinåra zinåtnes nozare, kas ietver ©eodézijas, kartogråfijas un zemes (kå nekustamå îpaßuma pamatformas) pårvaldîbas problémas, lai risinåtu teritorijas ilgtspéjîgas attîstîbas nodroßinåßanu. Un, tå kå visas nosauktås problémas ir ietvertas katedras studiju kursos, tad likumsakarîgi izvéléjåmies ßådu katedras nosaukumu.

Katra kolektîva pamats ir tå darbinieki. Ìeomåtikas katedrå tie ir: docents Jånis Bikße, müsu sekretåre Daina Platå, asociétais profesors Jånis Balodis, docents Jåzeps Lazdåns un jaunåkie kolé©i – atjaunotås ©eodézijas specialitåtes absolventi Jånis Ancåns, Måris Ka¬inka, Mårtiñß Reiniks, Valdis Vanags (pirmås péc Otrå pasaules kara izdotås fotogrammetrijas gråmatas autors), Jånis Kaminskis.

Studiju proceså mums palîdz astronomiskås aparåtbüves vadoßais speciålists docents Måris Åbele,

docents Raitis Kalniñß un daudzi Valsts zemes dienesta speciålisti.

Un par to îpaßa pateicîba ßajå minijubilejå. Íogad müsu katedrå büs arî pirmais profesors.

Pirmå gada laikå izdevås iekårtot datorlaboratoriju studentiem un noslégt lîgumu par programmatüru sañemßanu ar kompåniju Intergraph. Ìeodézisko mérîjumu apstrådei ¬oti noder programma Toponet, kuru sañémåm no firmas Ìeoplåns. Pateicoties RTU vadîbas atbalstam, papildinåjåm ©eodézisko instrumentu kolekciju, kas ne tikai ¬auj pilnveidot måcîbu procesu, bet arî palîdz ©eodézijas apguvé RTU Liepåjas un Ventspils filiålés. Òoti iepriecina, ka audzis müsu studentu skaits, kuri zinåßanas papildina årzemés – Somijå jau studé viena, bet uz Våciju martå dosies divi studenti, otro gadu tur jau måcås müsu ma©istrants Andris Ratas.

Ir izstrådåti katedras zinåtniskie virzieni, un mums ir pirmå doktorante Marina Tarasenko (vadîtåjs J. Balodis). Jåpiebilst, ka müsu måcîbspéks docents Armands Auziñß gatavo promocijas darbu LLU doktorantürå.

DiemΩél pagaidåm nekådi nevaram pårliecinåt Latvijas Zinåtnes padomes ekspertus, ka ©eomåtikas zinåtnei ar apakßnozarém ©eodézija, kartogråfija un zemes pårvaldîba ir jåbüt paståvîgai vietai Latvijas zinåtñu klasifikatorå. Òoti ceram, ka pårliecinåsim, jo plaßajå pasaulé ©eomåtika ir atzîta, Rîgas paßvaldîbå strådå Ìeomåtikas pårvalde. Esam såkußi gatavot pirmo skaidrojoßo Ìeomåtikas terminu vårdnîcu.

Protams, kå katrå kolektîvå, arî Ìeomåtikas katedrå ir problémas, un te minéßu tikai tås, kuras jårisina pirmåm kårtåm mums paßiem: jåpalielina måcîbspéku skaits, kuriem katedra ir pamatdarba vieta, jåstrådå ar måcîbu un metodiskajåm publikåcijåm, protams, neaizmirstot zinåtni, jåpaplaßina starptautiskå sadarbîba, un jau gan RTU studentu, gan 45. Zinåtniskajå konferencé Ìeomåtikas sekcijås büs citu augstskolu pårståvji. Daråmå ir ¬oti daudz, bet stiprina kolé©u uzticîba katedrai, augstskolas un fakultåtes vadîbas atbalsts. ❏

Tålåkizglîtîbas iespéjas RTU >>> 3. lpp. k¬uva RTU ma©istrants Oskars Priede, kurß savas organizatora spéjas bija apliecinåjis, aktîvi darbojoties gan fakultåtes studentu paßpårvaldé, gan RTU Studentu parlamentå. Par Tålåkizglîtîbas noda¬as darbu péc aizvadîtå pirmå semestra ståsta noda¬as vadîtåjs: – Universitåtes viså pasaulé k¬üst par biznesa orientétåm struktüråm, un arî RTU ir jådomå, kå piesaistît studétgribétåjus, tostarp arî par maksu. Bijåm ievietojußi reklåmu internetå, un to, ka esam uz pareizå ce¬a, apliecina visai lielå interese par tålåkizglîtîbas iespéjåm. Pagaidåm gan katedru un profesora grupu vadîtåju iesniegtais priekßmetu saraksts, kurus rekomendé kvalifikåcijas celßanai, ir visai îss. Lîdz janvårim priekßmetu sarakstå bija tikai 21 nosaukums, to skaitå 14 no DITF piecåm daΩådåm struktürvienîbåm, çetri no BF Ìeomåtikas katedras, trîs no TMF Aparåtu büvniecîbas katedras.

Varbüt tik maza atsaucîba ir tåpéc, ka paståv zinåma skepse par ßådas

izglîtîbas perspektîvåm. Taçu tas ir laika jautåjums – pamazåm jåaprod ar visu, kas ir jauns. Tomér vélétos sagaidît lielåku iniciatîvu no måcîbspéku un fakultåßu vadîbas puses. Jo jådomå arî par nåkotni, ñemot vérå arî demogråfisko situåciju Latvijå un to, ka neizbégami reflektantu skaits arvien samazinås.

Interese par atseviß˚u priekßmetu apgüßanu ir liela, jo daudzi labpråt apvienotu måcîbas ar darbu, iek¬aujoties studentu plüsmå un iegüstot nepiecießamås zinåßanas.

Pagaidåm esam ßå ce¬a paßå såkumå – pirmajå semestrî TMF atseviß˚u kursu apguva viena klausîtåja. Teorétiski paståv iespéja ßådå veidå arî iegüt bakalaura grådu – pakåpeniski apgüstot kaut vai påris priekßmetus semestrî, lîdz beidzot ir sakråts vajadzîgais kredîtpunktu skaits, un uzrakstot bakalaura darbu. Dekånu padomé bija diskusijas par ßådu klausîtåju iepriekßéjo izglîtîbu. Pieméram, lai apgütu priekßmetus, ko lasa ma©istrantiem, jåbüt ßîs nozares bakalaura izglîtîbai. Nevar pie¬aut, ka tos måca cilvékiem, kam nav pat bakalaura

izglîtîbas, – tas pazeminåtu gan izglîtîbas kvalitåti, gan universitåtes prestiΩu. Bakalaura vai koledΩprogrammu priekßmetus, protams, var apgüt arî klausîtåji ar vidéjo izglîtîbu. Jåré˚inås gan arî ar to, ka nav nopietni mé©inåt apgüt inΩeniera specialitåtes, pieméram, elektrosakaru teoriju, kas balstås uz matemåtiku, fiziku, ja pamatå ir humanitåra izglîtîba.

Runåjot par kvalifikåcijas celßanas kursiem – tådi tika rîkoti arî agråk, ßajå lietå es nejaucos, tas ir katras fakultåtes ziñå. Ir vesela virkne måcîbu prorektora apstiprinåtu kursu – priekßmetu bloki, ko cilvéki apgüst speciålås grupås, péc tam sañemot tålåkizglîtîbas apliecîbas, gan Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institütå, MLF, TMF, pieméram, profesora Jurija Dehtjara rîkotie kursi Medicînas inΩenierzinåtne un fizika.

Domåjam arî par to, kå informét sabiedrîbu par tålåkizglîtîbas iespéjåm. Uzturét paståvîgu reklåmu medijos nav léti. Noteikti jåaptver Latvijas lielåkie uzñémumi, arî valsts iestådes, kuras va-

rétu büt ieinteresétas savu darbinieku tålåkizglîtîbå, un jåizsüta tåm piedåvåjumi.

Vél noteikti jåstrådå pie tå, lai radîtu klientam draudzîgåku vidi, ja runåjam biznesa valodå. Esmu saskåries ar to, cik grüti potenciålajiem klausîtåjiem sazinåties ar intereséjoßås programmas måcîbspékiem. Òoti noderétu vienota datu båze, lai redzétu, kur un cikos kurå semestrî lasa viñu intereséjoßo priekßmetu. Darbu ¬oti atvieglotu nodarbîbu saraksti visu fakultåßu måjaslapås, kå arî priekßmetu piedåvåjums tålmåcîbas formå.

Atgådinåm, ka joprojåm Tålåkizglîtîbas noda¬a gaida priekßmetu sarakstus no fakultåtém un institütiem (Oskara Priedes tålr.

7089439, mob. 9837017, e–pasts: oskars.priede@rtu.lv).

Aicinåm Lieldienu brîvdienås, 6. aprîlî, piedalîties måcîbu prorektora dienesta organizétajå metodiskajå seminårå par tému Nepilna laika studijas un tålåkizglîtîba: problémas un iespéjas. ❏

5

2004. gada 26. februåris

RTU jūras vilks Íå gada såkumå RTU radioamatieru veteråns ar 45 gadu ståΩu Alfréds Vilimass svinéja savu 95. jubileju. Godinot viña nozîmîgo ieguldîjumu måcîbu proceså, més lüdzåm viñu paståstît, kådi dzîves lîkloçi bijußo jürnieku un radioamatieri atveda lîdz RTU. Es esmu dzimis Jelgavå 1909. gadå. Jaunîbå såku strådåt uz ku©iem, esmu strådåjis uz septiñiem daΩådiem ku©iem, såkot no maza ku©îßa, kas tepat Rîgas ostå izvadåja lielåkiem ku©iem dzeramo üdeni, un beidzot ar lielajiem kravas ku©iem. Vasarå braucu jürå, ziemå måcîjos skolå. Vienu gadu gan Rîgas jüras lîcis bija tå aizsalis, ka lîdz Rîgai nemaz netiku, nåcås visu ziemu nodzîvot Ventspilî.

Tolaik tå bija nabadzîga pilsétiña, tur dzîvoja pårsvarå zvejnieki.

Pédéjais ku©is, uz kura braucu, bija Latvijas lielåkais çetrmastu zé©elnieks Eurasia. Més no Eiropas vedåm akmeñogles Holandes koloniju cukurfabrikåm Surinamå. Uz turieni bija jåbrauc 47 dienas, atpaka¬ tåpat. Viegli nebija, jo brauciena laikå vienam cilvékam dienå tika pieß˚irts tikai puslitrs dzeramå üdens. Jüras üdeni jau dzert nevar, lai gan bija gadîjums, ka ku©a otrais motorists saslima ar malåriju un viñu izårstéja, dodot dzert jüras üdeni, kamér viñß såka vemt. Izvéma za¬as g¬otas, aizmiga, bet no rîta – vesels!

Kad posåmies atpaka¬ce¬am un bijåm jau uzñémußi kravu, vietéjås pestîßanas armijas kapteinis lüdza müsu ku©a kapteini aizvest uz Eiropu vienu våcieti un divus po¬us. Tie bija izmukußi no françu ieslodzîto nometnes Kajennas, kas atradås uz salas okeånå. Po¬i neståstîja neko, bet våcietis pateica, gan kå viñi aizmukußi, gan par ko atradies Kajennå. Viñß zéna gados ieståjies Françu le©ionå, kur dienéjis par naudu. Kad såcies Pirmais pasaules karß un bijis jåkaro ar våcießiem, ßis aizmucis, taçu no˚erts un atsütîts uz Kajennu. Izmukußi viñi arî interesantå veidå – ñémußi kokosriekstus, izsitußi mazu caurumiñu, izdzérußi sulu un påréjo iemetußi skudru püznî, lai skudras izéd kokosrieksta iekßu. Palikußas tikai tukßas çaulas, kuras viñi sakråjußi un uzbüvéjußi plostu. Kajennå ir tå, ja kåds tiek no salas nost, tad viñu neviens vairs nemeklé, tåpéc izbégußos nebija bîstami pårvadåt.

Tießi tai laikå man pékßñi såka pampt kåja. Neviens nevaréja saprast, kas îsti ir par vainu, taçu Kajennas bég¬i uzreiz saprata. Man kåjas pirkstå bija iekodis kukainis,

kurß koduma vietå atståj oliñu, no kuras vélåk izß˚i¬as kåpurs. Viñi kåpuru izspieda årå, un pampums pårgåja. Paßi vélåk rådîja savas kåjas – tås bija vienås rétås no ßå kukaiña kodumiem.

Atpaka¬ uz Holandi vedåm speciålus ba¬˚us dambju celtniecîbai.

Katrs no tiem svéra vairåk nekå tonnu un üdenî grima. Holandießi apgalvoja, ka tie simts gadus ståvéßot zem üdens un nesapüßot, varétu büt, ka vél tagad Holandes dambjos ståv manis vestie ba¬˚i.

Péc ßå brauciena atgriezos Latvijå un ieståjos Liepåjas Jürskolå.

Tai laikå diplomu nedeva, pirms nebija uz zé©elnieka braucis, tå ka man praktiski diploms bija jau rokå.

Liepåjas Jüras skolu beidzu ar otrå stürmaña diplomu, tomér péc tam uz jüras vairs netiku braucis.

Péc Jüras skolas nolému ieståties zaldåtos. Liepåjå izlasîju Jaunåkajås Ziñås rakstu, ka sakaru bataljonå uzñem jauniesaucamos ar priekßzinåßanåm sakaru lietås.

Morzes åbeci zinåju, tekoßi uztvert un noraidît simts burtus varéju, nolému pieteikties. Bataljons tolaik atradås Rîgå, Kazaku ielå, tagadéjå Abrenes ielå. Såkumå mani negribéja ñemt, sak, ko jüs, jürnieks, pie mums darîsiet? Pédîgi viens virsnieks man noråda uz Morzes telegråfa aparåtu un prasa, vai es protu ar to rîkoties? Es, protams, pratu un noraidîju trîs vårdus: «Rîgas jüras lîcî.» Virsnieks bija redzami pårsteigts un atkårtoti uzsvéra, ka es ¬oti labi raidu. Prasîja, kur vélos dienét, atbildéju, ka pie viñiem. Tå nonåcu sakaru bataljonå, virsnieku vietnieku kursos, kuros automåtiski uzñéma visus, kas bija beigußi

augstskolu. Såkumå visiem zaldåtiem måcîja Morzes åbeci, un man nebija ko darît, tåpéc mani pårcéla uz radio laboratoriju, kas atradås Kundziñsalå. Tur bija ¬oti izdevîgi dienét – zaldåti més bijåm maz, mums maksåja latu dienå un viena sieviña katru rîtu nesa pienu, ko pieliet pie kafijas.

Tolaik man piederéja vienlampas radioraidîtåjs. Mans pazîßanås signåls bija YL2AA, un no Kundziñsalas varéju sazinåties ar Angliju. Visiem par to bija lieli brînumi, jo toreiz jau amatieru raidîtåjs bija kaut kas seviß˚s, tikai nedaudziem tåds piederéja.

Armijas vajadzîbåm visas elektroiekårtas raΩoja VEF. Reiz viñi uztaisîja kaut kådu raidîtåju, un tas bija jåizmé©ina. Mani aizveda pie Gaujas, izsédinåja ar uztvéréju, un man bija jågaida, kad viñi kaut ko pårraidîs. Såkumå tießåm dzirdéju, ka kaut kas notiek, bet péc tam ne çiku ne grabu. Visu dienu nosédéju pie uztvéréja, tikai vakarå man atbrauca paka¬. Izrådås, viñiem tas raidîtåjs sadedzis!

Kundziñsalå starp virsnieku vietniekiem bija profesora Asara subasistents, kuram profesors bija licis atrast starp zaldåtiem laborantu våjstråvas laboratorijai, un viñß izvéléjås mani. Tå es 1937. gadå nonåcu universitåté.

Såku strådåt våjstråvas laboratorijå, kas atradås Raiña bulvårî 19, taçu mani aicinåja uz visåm laboratorijåm, kam bija kåds sakars ar elektrîbu. Kad uz vairåkiem gadiem Våjstråvas katedru slédza, såku strådåt Vispåréjås elektrotehnikas katedrå, esmu strådåjis arî augstsprieguma laboratorijå. Pédéjå, kurå esmu strådåjis, bija Automåtikas un skait¬oßanas tehnikas katedras laboratorija Ausek¬a ielå.

Såkumå laboratorijas vajadzîbåm mums aparåtus deva VEF. Viñi iepirka daΩådus amerikåñu firmu aparåtus, izjauca, izpétîja

tehnolo©iju un tad atdeva mums.

Mans pienåkums bija tos salabot, uzlabot un pielågot måcîbu vajadzîbåm. Tå més pamazåm to laboratoriju veidojåm. Tolaik visu varéja nopirkt, taçu elektroierîces bija dårgas, pieméram, létåkå divtîkliñu lampa maksåja 10 latus, dårgåkå – Philips – 32 latus. Amerikåñu lampas bija létas, taçu ar ¬oti zemu kvalitåti. Augsto izmaksu délielåko da¬u aparåtu taisîjåm paßi.

Bija gadîjums jau krievu laikos, kad pie manis atnåca no mehåni˚iem un prasîja, kå uztaisît elektromagnétu. Es nosaucu visas nepiecießamås saståvda¬as un paskaidroju – jo lielåks tinums, jo spécîgåks büs magnéts. Tå nu viñi uztaisîja milzîgu tinumu, pieslédza pie sprieguma, nekas nenotika, un nåca pie manis südzéties – magnéts nedarbojas. Izrådås, viñi visu lielo spoli slégußi pie maiñsprieguma, protams, ka stråva ir niecîga un nekåds magnéts neiznåk. Es ieteicu pieslégt pie lîdzstråvas, viñiem stürî ståvéja aparåts, ar ko lådé akumulatorus. Kå pieslédza pie tå, visi dzelzs priekßmeti, kas bija uz galda, nokustéjås.

DaΩådi kuriozi bijußi... Reiz atnåca apkopéja un südzéjås, ka laboratorijå esot viena telpa, kas visu laiku ståvot aizslégta, un viña netiekot iekßå to iztîrît. Brînîjåmies, kur tad tur ir tåda telpa? Apkopéja paskaidroja, ka tå – ar nåves galvu uz durvîm, viña tur nekå netiekot iekßå. Izrådås, gribéjusi tikt iekßå transformatoru telpå. Ja tiktu iekßå, pati uzreiz par nåves galvu paliktu!

Vél lîdz 80. gadu vidum A. Vilimass strådåja RTU un piedalîjås måcîbu proceså. Taçu arî tagad, 95 gadu vecumå, viñß bijußos kolé©us nav aizmirsis un regulåri reizi ménesî apmeklé RTU Pensionåru padomes sédes. Novélam viñam arî turpmåk labu veselîbu un moΩu garu! ❏

6

Dekånu runas 5. februåra sédé ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: • 4. februårî no Rakstnieku poliklînikas izpilddirektora Z. Alpa sañemta reklåma, kas aicina RTU studentus izmantot poliklînikas pakalpojumus ar speciålåm studentu atlaidém.

• Rektors piedalîjies un uzståjies Saeimas Izglîtîbas, zinåtnes un kultüras komisijas 4. februåra sédé, kad apspriestas finanséjuma palielinåjuma iespéjas inΩenierizglîtîbai. Rektors lüdzis palielinåt valsts budΩeta finanséto vietu skaitu büvniecîbas nozaré, pieß˚irot tam papildu finanséjumu, nevis tå kå lîdz ßim – ja par noteiktu skaitu palielina inΩenierzinåtñu studiju vietas, tad divreiz vairåk samazina ekonomikas studiju vietas RTU. • Pasaules Muitas organizåcija ar Goda rakstu apbalvojusi IEF asociéto profesoru Aivaru Krastiñu.

• Izformé Zemessardzes Studentu bataljonu. Turpmåk studentu militåro apmåcîbu îstenos NAA, kurå dislocésies Rîgas 1. kåjnieku (studentu) rota. Måcîbas organizés Nacionålo bruñoto spéku instruktoru skolas måcîbu da¬a.

• IZM kårtéjo reizi pieprasîjusi iesniegt detalizétu atskaiti par îpaßumiem un visu spékå esoßo RTU îres lîgumu kopijas. Rektors pievienojis atbildes véstuli, kurå atgådinåjis, ka RTU valdîjumå nodotajiem valsts îpaßumiem – ékåm – sen jau ir nepiecießams kapitålais remonts. Taçu jau vismaz desmit gadus IZM nav radusi iespéju pieß˚irt investîcijas ßo valsts îpaßumu saglabåßanai.

• IZM nosütîtas kårtéjås véstules ar investîciju pieprasîjumu: 1) RTU nepiecießami Ls 141 000, lai izpildîtu Valsts ugunsdroßîbas inspekcijas izvirzîtås prasîbas ugunsdroßîbas pasåkumu izpildei; 2) Jau treßo gadu prasîti 1,6 milj. latu, kas nepiecießami IEF, lai pabeigtu 7. korpusa sakårtoßanu måcîbu procesam MeΩa ielå 1.

• Sañemta véstule no RSU Ìimenes plånoßanas centra vadîtåja J. ‰renpreisa ar lügumu atbalstît sociolo©isko aptauju par Latvijas jauno vîrießu reproduktîvo veselîbu. * Par studiju programmu akreditåcijas un pårakreditåcijas gaitu informéja måcîbu prorektors E. Be˚eris, îpaßi uzsverot tås programmas, kuråm ir parådi par 2003. gadu. ETF strådå ar dokumentiem. Par TTDI neakreditétajåm programmåm jau såk atgådinåt augståkas instances, bet TTDI vadîba joprojåm nav sniegusi informåciju par pårakreditåcijas gaitu ne prorektoram, ne fakultåtes dekånam. Íogad akreditåcija beidzas programmåm Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas, Cilvékresursu vadîba, Vides zinåtne, Transports, Elektrotehnolo©iju datorvadîba. Izñemot programmu Transports, påréjo programmu autori såkußi nepiecießamo pårakreditåcijas dokumentu sagatavoßanu. Måcîbu prorektors cer – ja regulåri prasîs atskaitîties par padarîto, ßogad ar pårakreditåciju kavéßanås nebüs.

Rektors lüdza måcîbu prorektoram laikus sagatavot konkrétus jautåjumus par pårakreditåcijas gaitu katram dekånam, lai viñi uz tiem atbildétu Dekånu padomes sédé, jo dekåns atbild par fakultåtes struktürvienîbu darbu kopumå.

Debates izraisîjås par programmas Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas îstenoßanu un studentu lietvedîbu daΩådos institütos. Måcîbu prorektors ierosinåja izskatît ßo jautåjumu Dekånu padomes sédé detalizétåk. ☞ Par Årzemju studentu departamenta (ÅSD) darbîbu 2003. gadå atskaitîjås tå direktors I. Tipåns, statistikas datu rakstisku atskaiti iesniedzot katram dekånam. 2003./2004. studiju gadå ÅSD studéja 96 studenti no 27 valstîm. Lielåkais studentu skaits bijis – 28 no Indijas, 18 no Libånas, 8 no Nepålas. Bakalaura programmås studijas beigußi 10, ma©istra programmås – 6. Atskaitîti: par nesekmîbu – 5, péc paßa véléßanås – 9.

Socrates/Erasmus apmaiñas programmås RTU studéja 8, Arhitektüras vasaras skolå, ko organizéja Starptautisko sakaru da¬a, – 36 studenti no 14 valstîm, praksé TMF – 3 Krievijas studenti.

Nozîmîgåkie departamenta pasåkumi: 1. Såkta aktîva studentu piesaistîßanas kampaña Indijå måcîbåm ang¬u valodå, kå arî NVS valstîs un Igaunijå måcîbåm krievu valodå programmå Uzñéméjdarbîba un vadîba.

2. Panåkta DITF un ETF realizéto bakalaura un ma©istra studiju programmu piesaistîßana ÅSD lietvedîbai, jo ßajås programmås ir lielåkais årzemju studentu skaits. 3. Izveidots ÅSD piesaistîto programmu un kursu apraksts. 4. ÅSD pårñémis studentu izmitinåßanas jautåjumus, noslédzot attiecîgu lîgumu ar RTU Studentu pilsétiñu. 5. Såkta aktîva ÅSD piedåvåto programmu reklåma. Uzñemta filma par årzemju studentiem RTU, par lîdzdalîbu izglîtîbas izstådés Rîgå un Indijas pilsétås.

Departamentam esot trîs galvenås problémas. 1. Neatrisinåtais studentu

2004. gada 26. februåris

iebraukßanas vîzu jautåjums un universitåtes vadîbas pasivitåte ßå jautåjuma risinåßanå. Iespéjas studentiem iebraukt Latvijå samazinåjås no 2003. gada 1. februåra, kad Latvijas Årlietu ministrija (ÅM) atcéla Latvijas Goda konsulu tiesîbas izsniegt vîzas studijåm Latvijå. ÅSD vairåkkårt griezies ÅM, arî Saeimas Izglîtîbas, zinåtnes un kultüras komisijå, iesniedzot savus izstrådåtos konkrétos priekßlikumus studentu uzaicinåßanas kårtîbai uz måcîbåm Latvijas augstskolås, kas beidzås ar ieteikumu jautåjumu risinåt IZM. I.Tipåns uzskata – ja netiks atrisinåts studentu iebraukßanas iespéju jautåjums, årzemju studentu skaits RTU bütiski samazinåsies. Arî paßå RTU pédéjos gados nav apspriests jautåjums par årzemju studentu måcîbu pamatnosacîjumiem. 2. Studiju procesa kvalitåte. Pagåjußå gadå, kad ma©istrantu skaits k¬uva lielåks par bakalaurantu skaitu, palielinåjås südzîbu skaits par måcîbu kvalitåti. Galvenås studentu pretenzijas bija ßådas: – neatbilstoßa måcîbu metodolo©ija; – nodarbîbas nenotiek pilnu laiku vai arî tiek atceltas; – måcîbspéka pavirßa attieksme pret studentu; – neatbilstoßi zema studiju slodze; – novecojis laboratoriju aprîkojums. 3.

Neapmierinoßa kvalitåte måcîbu priekßmetu aprakstiem ang¬u valodå.

Apraksti sastådîti, izmantojot priekßmetu re©istra datus, kas bija apjomîgs darbs, jo apraksti bieΩi ir påråk vispårîgi, k¬üdainå ang¬u valodå vai to vispår nav. Bütu nepiecießams radît kontroles mehånismu, lai uzlabotu RTU informåcijas kvalitåti sveßvalodå. 4. Ståvoklis dienesta viesnîcås joprojåm ir neapmierinoßs, kaut remonti ir veikti. To apliecina studentu aptaujas rezultåti.

Sédé ÅSD direktors runåja galvenokårt par problémåm, jo viñu uztrauc, ka departaments var beigt paståvét. I. Tipåns domå, ka departamenta problémas bütu jåapsprieΩ RTU administråcijas un to dekånu klåtbütné, kuru fakultåtés îsteno årzemju studentiem domåtås programmas, jo, Latvijai ieståjoties ES, pieaugs årzemju studentu interese par studijåm RTU, tåpéc bütu jåveic vairåki pasåkumi, lai uzlabotu RTU studiju piedåvåjumu kvalitåti.

Måcîbu prorektors uzsvéra, ka ÅM noståju RTU diezin vai varés iespaidot, taçu noteikti nedrîkst pie¬aut trükumus studiju kvalitåté, nedrîkst atcelt nodarbîbas, ir jåstrådå arî ar vienu studentu. Varbüt kaut kas jåmaina lîgumu sistémå? Ir jårisina jautåjumi arî par studentu ieejas kontroli, jo vidéjås izglîtîbas kvalitåte årzemju studentiem daΩkårt ir ¬oti zema. Rektors iebilda pret daΩu måcîbspéku neiecietîgo attieksmi pret studentiem, kas ir kardinåli jåmaina, un ieteica ieviest kårtîbu, ka nåkamie studenti kårto testus jau mîtnes zemés un tikai péc to pozitîva novértéjuma ierodas studét Latvijå.

Atskaiti pieñéma zinåßanai, rektors atzinîgi novértéja I. Tipåna ieguldîjumu un uzsvéra, ka darbå ar årzemju studentiem nepiecießams lielåks fakultåßu dekånu atbalsts. Måcîbu prorektors gaidîs DITF, ETF un BF dekånu reorganizåcijas priekßlikumus måcîbu darbå ar årzemju studentiem. ☞ Kanclers R. Taraßkeviçs informéja par plånotajåm studiju maksåm 2004./2005. studiju gadå (projekts dekåniem iesniegts jau iepriekßéjå sédé). Ilustråcijai kanclers iepazîstinåja ar Anglijas parlamenta lémumu – no 2006. gada studiju maksas lielumu noteikt 3000 Anglijas mårciñu tagadéjo 1500 vietå, jo augstskolas ir izputéjußas. Arî citas Latvijas augstskolas palielina studiju maksu. Kanclera priekßlikums ir atståt paßreizéjo modeli – ma©istra studiju maksa 1,5 reizes lielåka nekå bakalaura studiju maksa, bet doktora studiju maksa – 3 reizes lielåka. Bakalaura studiju maksas daΩådås fakultåtés, iespéjams, büs daΩådas, jo specialitåtés, kurås RTU nepieder monopols, bez reålajåm izmaksåm ir jåñem vérå tirgus konjunktüra.

Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede atgådinåja, ka, lemjot par studiju maksu, jådomå arî par budΩeta vietu sadalîjumu, lai precîzåk plånotu uzñemßanu un aizpildîtu budΩeta vietas. Studiju maksas termiñi noteikti ßådi: pirmajå semestrî 15. septembris, otrajå – 15. februåris. Vél jålemj par prorektora tiesîbåm izñémuma gadîjumos termiñus mainît.

Rektors lüdza dekånus laikus precizét studiju maksas lielumus ar kancleru, lai lémumu varétu pieñemt Senåta februåra sédé. ☞ Dekåni atbalstîja måcîbu prorektora ierosinåjumu – rektoram un prorektoriem ar rektora rîkojumu dot tiesîbas izñémuma gadîjumos at¬aut 1. kursa studentiem samaksåt studiju maksu par 1. pusgadu divås da¬ås. ☞ Saskañå ar Dekånu padomes 2004. gada 22. janvåra lémumu 23. janvårî izdots rektora rîkojums Par profesoru skaitu fakultåtés: AF – 4; BF – 17; DITF – 26; ETF – 15; EEF – 16; IEF – 17; MLF – 20; TMF – 23; HI – 4; VI – 2. Rektors atzîméja, ka joprojåm ir daudz profesora vietu, kur bez profesora nav neviena asociétå profesora, bet tajå paßå laikå tiek prasîtas jaunas profesora vietas, jo, lük, ir doktorants un viñam nåkotné ßo vietu varbüt vajadzés. ☞ Rektors atgådinåja, ka lîdz 3. februårim dekåniem bija jåiesniedz labojumi un priekßlikumi profesoru vietu sadalîjumam pa nozarém un apakßnozarém, taçu DITF un TMF vél ir parådnieki.

>>>

7

2004. gada 26. februåris

Dekånu runas >>> ☞ Måcîbu prorektors sañémis iesniegumu no Sporta katedras vadîtåja V. Bondera, ka sporta nodarbîbas BF nav plånotas divreiz nedé¬å. Vienojås, ka par sporta nodarbîbåm sagatavos rektora rîkojumu (ßajå jautåjumå pédéjais prorektora rîkojums izdots 1998. gadå). ☞ Zinåtñu prorektora vietnieks B.Grasmanis ziñoja par RTU Zinåtnisko rakstu publicéßanas gaitu. Såkotnéjå vienoßanås noteica, ka katrå rakstu sérijå izdos 1 vai 2 rakstu kråjumus gadå, tåtad varétu iznåkt 16 rakstu kråjumi gadå. Iznåkußo rakstu kråjumu skaits gadå fakultåtés un RTU 2000., 2001., 2002. un 2003. gadå bijis ßåds: AF un BF – 1, 1, 1, 1; DITF – 4, 4, 5, 4; EEF – 1, 3, 3, 3; ETF – –, 1, 1, 1; IEF – 2, 1, 2, 2; MLF – 1, 2, 2, 2; TMF – 1, 5, 5, 2; kopå RTU – 10, 17, 21, 16.

Bijis nolemts, ka no infrastruktüråm ieskaitîtajiem 11% rakstu kråjuma izdoßanai jåvelta 3%. B. Grasmanis izteica aizdomas, ka ßis lémums dzîvé netiek ievérots. Tika izteikta prorektora piezîme MLF, ka raksti nav iespiesti RTU tipogråfijå, jo prorektors uzskata, ka vajag panåkt tipogråfijas darba kvalitåtes uzlaboßanu, nevis iespiest darbus citå tipogråfijå. ☞ Uz jautåjumiem par bri¬¬u apmaksu darbiniekiem rektors precizéja, ka universitåte apmakså tikai bri¬¬u lécas, nevis råmjus. ☞ Administråcija izteica atbalstu TMF dekåna G. Liberta ierosinåjumam – atjaunot Studentu konstruktoru biroja darbîbu, jo daudzås nozarés trükst projektétåju un projektu organizåciju.

12. februåra sédé ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja, ka sañemta véstule no LSA, ka izstådes Skola – 2004 norises laikå (no 4. lîdz 7. martam) tiek organizéta konference Studentu un måcîbspéku apmaiña – vîzijas un realitåte.

Referåtu saraksts interesants, bet maksa par piedalîßanos nesamérîgi liela – Ls 49.

Jautåjums par RTU gatavoßanos izstådei 9. februårî izskatîts Rektora padomes sédé. Darbi rit sekmîgi uz priekßu, Datu tîkls sola, ka visi pieslégumi darbosies, sagatavoßanas darbos aktîvi piedalås arî Uzñemßanas komisija. Rektors ieteica padomåt par otras Atvérto durvju dienas organizéßanu maijå.

Måcîbu prorektors E. Be˚eris informéja, ka fakultåßu reklåmas un a©itåcijas pasåkumu plåni ir sañemti un atbildîgie par to izpildi nozîméti, taçu plånu saturs liecina par formålu pieeju un atrakstîßanos. Lielåkå aktivitåte jütama MLF. Fakultåßu stendu izskats Ka¬˚u ielå 1 arî seviß˚i neiepriecina, daΩkårt redzama pat nepareiza informåcija. Stendu saturs bütu jåveido péc vienota principa, ko savulaik jau bija izstrådåjusi Studiju da¬a. Atvérto durvju dienå nepietiek runåties ar apmeklétåjiem tikai Ka¬˚u ielå 1, noteikti jåparåda arî fakultåßu måcîbu laboratorijas un auditorijas.

Fakultåtém jåsagatavo materiålu komplekti, ko izvietot reklåmas stendå. Lîdz 16. februårim Studiju da¬a izsütîs fakultåtém attiecîgos norådîjumus, lîdz 23. februårim jåiesniedz fakultåßu reklåmas materiåli elektroniskå formå.

Sîkåk par izstådi un reklåmas pasåkumiem informéja Pirmsaugstskolas izglîtîbas un informåcijas noda¬as vadîtåjs A. Kårkliñß. Izstådei Skola – 2004 materiålus gatavo centralizéti, izmantos esoßås stenda konstrukcijas, atraßanås vieta zålé iepriekßéjå, visåm fakultåtém, ieskaitot arî RBS, büs savas darba vietas. Studentu parlaments izstådes darbinieku komandu jau ir nokomplektéjis un sagådåjis jaunu ietérpu. Vél var pieteikt seminårus, kaut parasti tie nav kupli apmekléti, tåpéc neliekas îpaßi lietderîgi. Lügums visiem atbalstît un apmeklét izstådi.

Izståde ir müsu reklåmas un a©itåcijas darba kulminåcija, bet to bojå fons, ko noda¬a jüt, tiekoties skolås un ar studentiem. BieΩåk dzirdétie aizrådîjumi ir: 1) nekårtîgås un ne vienmér pareizu informåciju saturoßås fakultåßu måjaslapas, 2) it kå pavirßå attieksme pret tießo studiju darbu – norautas nodarbîbas, kas stipri grauj visus müsu centienus cildinåt RTU; 3) daΩu specialitåßu absolventu izteikumi, ka pie mums ir viegli studét; 4) laikus neizlemtie jautåjumi par budΩeta vietu skaitu fakultåtés un måcîbu maksas lielumu, ko bütu lietderîgi zinåt pirms skolu apmekléßanas.

Paßlaik vissvarîgåkais uzdevums ir sakårtot fakultåßu måjaslapas.

Labas måjaslapas ir DITF, AF un BF. Ir rektora rîkojums, ka lîdz 15.02.04. jåbüt norîkotiem fakultåßu atbildîgajiem par måjaslapåm, vél gan ziñas par tiem nav sañemtas ne no vienas fakultåtes.

Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede uzdevis pårbaudît, vai måjaslapås ir visas programmas, vai atbilstoßi MK rîkojumam visåm programmåm ir paßnovértéßanås ziñojumi, vai ievietoti nodarbîbu saraksti, kas paßreiz ir tikai pusei fakultåßu. Uzñemßanas prognozém pa fakultåtém jåbüt zinåmåm lîdz 20.02.04., un arî ßiem skait¬iem jåbüt ievietotiem måjaslapå

un izstådes materiålos. Avîzés jåbüt vienotam informåcijas blokam.

Vienojås, ka 22. maijå organizés RTU méroga otro Atvérto durvju dienu, kas noteikti neizslédz atseviß˚u fakultåßu rîkotos daΩådus pasåkumus skoléniem. ☞ Måcîbu prorektors atskaitîjås par programmu licencéßanas, akreditåcijas un pårakreditåcijas gaitu. Principiåli pédéjå nedé¬å nekas nav mainîjies. TTDI joprojåm nav iesniedzis dokumentus savu programmu akreditåcijai, tås nav ieslégtas uzñemßanas plånå, arî diplomus nevarés izsniegt, rektora un prorektora rîkojumus institüts neievéro. Rektors ar véstuli griezies AIP, lai ßajå specialitåté at¬auj îstenot akadémisko programmu. Viegli ar programmas akreditåciju nebüs, jo IZM inspekcija ir jau apciemojusi RTU ßo programmu sakarå.

BF programmåm nepiecießamo profesiju standartu jau akceptéjusi ministrija un nepiecießamie dokumenti iesniegti. ETF doktora un profesionålo programmu jau komisija apstiprinåjusi, bet ar programmu Telekomunikåcijas ir neskaidrîbas, jo profesiju standarts joprojåm nav apstiprinåts. Prorektors vélreiz atgådinåja – lai lîdz jünijam veiktu akreditåciju, dokumenti jåiesniedz jau februårî.

Programmåm, kuråm termiñß beidzas 2004. gadå, pagaidåm ståvoklis nav kritisks. Studiju da¬a ir sastådîjusi nepiecießamo pasåkumu veikßanas grafiku – kas lîdz kådam datumam jåizdara, lai vieglåk bütu veikt kontroli pa etapiem. Prorektors aicina nopietni padomåt, vai ir nepiecießams vienå specialitåté sadrumstalot programmas akadémiskajås un profesionålajås. ☞ Måcîbu prorektors iesniedza dekåniem pirmå kursa valsts budΩeta finanséto studentu vietu sarakstus, lai varétu plånot 2004. gadå uzñemamo skaitu, ko jåapstiprina Senåta marta sédé. Plånojot jåievéro IZM lîgumå pa studiju programmåm noteiktais kopéjais studentu skaits, absolventu skaits un faktiskais studentu skaits pa kursiem uz 1. martu. Ziñas par uzñemßanas prognozi no dekåniem Studiju da¬a gaidîs lîdz 18. februårim pulksten 10, ieskaitot piezîmi, kurås programmås vietu skaitu bütu nepiecießams palielinåt. ☞ Kanclers R. Taraßkeviçs informéja par sagatavoto Senåta lémumprojektu Par studiju maksu 2004./2005. studiju gadå. Filiålés maksa ir tåda pati kå Rîgå, bet ir bijußi gadîjumi, kad filiå¬u vadîtåji patva¬îgi maksu samazina. Tådos gadîjumos lîgumå maksas lielums jånoråda, jo, pårnåkot uz Rîgu, vérå ñems Senåta lémumu, ka måcîbu maksa nemainås visu studiju laikå. Tåtad nebüs spékå filiåles vadîbas ieviestås korekcijas. ☞ Rektors secinåja, ka rîkojumus daudzkårt nepilda laikus, kas ¬oti traucé kvalitatîva studiju procesa organizéßanu un nodroßinåßanu. Lai müsu universitåte normåli darbotos ES, visam jåbüt izdarîtam kvalitatîvi un laikå. Nevar pie¬aut, ka daudzos gadîjumos lémumus nepilda. Rektors uzskata, ka nepiecießama lielåka personiskå atbildîba un studiju programmu direktoriem, struktürvienîbu vadîtåjiem, dekånus ieskaitot, kas atkårtoti nepildîs lémumus vai rîkojumus, büs jåß˚iras vai nu no RTU algas koeficienta, vai iespéjamåm prémijåm.

Måcîbu prorektors atbalstîja rektora priekßlikumu, jo pats såpîgi pårdzîvojis lîdzîgu attieksmi, pieméram, divu gadu laikå tikai divas fakultåtes spéjußas sakårtot informåcijas paketes par måcîbu programmåm.

Prorektors pat apceréjis iespéju uzticét izpildes kontroli speciåli izraudzîtam cilvékam. Dekåni bilda, ka viñiem vispår nav nekådu iespéju piespiest strådåt nolaidîgos un ierastos kavétåjus. Diskusijas laikå radås ideja lügt sistémanalîti˚us veikt müsu administratîvås sistémas analîzi, lai atklåtu tås ßaurås vietas un vainas. Rektors ideju atbalstîja, bet ieteica tomér atceréties, ka katram vispirms savi darbi jåpilda laikus. Kanclers atbalstîja sistémas analîzi, piebilstot, ka müsu struktüra nemaz îpaßi sareΩ©îta neesot. ☞ Senåta priekßsédétåjs profesors M. Knite iepazîstinåja dekånus ar laikus iesniegtajiem Senåta februåra sédes 12 lémumprojektiem. ☞ Rektors informéja, ka ir apmekléjis RTU Liepåjas filiåli kopå ar Iekßéjå audita da¬as vadîtåju Å. Brißkenu un ßîs da¬as darbinieci N. Ozoliñu. Audita da¬ai ¬oti labu iespaidu atståjusi visur redzamå un jütamå sakårtotîba, kas apliecina îsta saimnieka klåtbütni. Taçu nopietnu pretenziju Liepåjas filiålei izteica EEF dekåns J. Gerhards, kurß konstatéjis, ka filiåles studenti ierodas turpinåt studijas Rîgå, neapguvußi vairåkus studiju plånos paredzétos måcîbu priekßmetus. ❏ M. E.

Kolé©i!

Tikai sevi îsteni necienoßi RTU darbinieki var pie¬aut, ka viñu uzvårdi nav atrodami RTU telefonu gråmatas alfabétiskajå sarakstå.

Steidziet atgüt paßcieñu!

Zvaniet 9333 vai 9499, vai paziñojiet savus datus pa faksu 9489 vai e–pastu: ji@rtu.lv, vai telef@rtu.lv.

Iekßéjå sakaru tîkla administrators Juris Eizentåls

8

2004. gada 26. februåris

Studentu lapa Studentu parlaments janvårî Lai arî RTU SP februåra séde jau teju klåt, gribam informét par svarîgo un aktuålo janvårî, par jaunumiem un izmaiñåm studentu dzîvé.

– Pasåkums, kas varétu interesét daudzus RTU studentus, – SP ir uzñémies organizét Karjeras dienas universitåtes studentiem. Tås varétu notikt aprîlî.

– Vél viena aktualitåte – jau finåla fåzé ir Goda un étikas kodekss, kurß büs saistoßs katram müsu universitåté studéjoßam.

– Vél tika runåts arî par RTU måcîbu maksu un to, ka katrai fakultåtes paßpårvaldei jåcenßas aizståvét sava måcîbu maksa, lai tå netiktu nesamérîgi paaugstinåta. Paßlaik jau ir iespéjams uzzinåt RTU Senåta

oficiåli apstiprinåto maksu nåkamajam måcîbu gadam.

Jaunumi ir arî par dienestu viesnîcåm – Studentu dienesta viesnîcu darba grupa kopå ar sociålo lietu noda¬u såka darbu pie îres lîgumu uzlaboßanas.

Turpmåk Jaunais InΩenieris (JI) büs vieglåk atrodams, jo jau pavisam drîz tiks izvietoti JI stendi katrå fakultåté.

Tie bija janvåra un sesijas laika jaunumi. Par aktualitåtém februårî pavisam drîz varésit lasît müsu måjaslapå www.rtusp.lv un arî JI lapaspusés. ❏ Inita

Sveicinåti, mî¬ie studenti!

Kå jums klåjas?

Sesija jau sen aiz muguras, un atkal var droßi turpinåt samérå mierîgu, sakårtotu, jautru un jauniem piedzîvojumiem pilnu studiju semestri, atkal risinåt savas vai cita problémas un mé©inåt atrast pareizu vietu ßajå dzîvé, mér˚tiecîgi cînîties par ideju îstenoßanu un saîsinåt gaidîßanas laiku...

Katram mums ir arî sava dzîvesvieta: kåds atnåk måjås pie vecåkiem, kåds dzîvo viens pats vai ar tuvu cilvéku, bet kådam patîk dzîvot kopmîtnés kopå ar vél simtiem cilvéku, kur nekad nejutîsies vientu¬i un skumji, kur ir daudz draugu un kur vienmér var satikt atsaucîgus studentus. Starp citu, RTU ir astoñas kopmîtnes, kurås mitinås apméram 3000 jauku, gudru un atsaucîgu studentu!

Cerams, ka dzîves apståk¬i kopmîtnés pamazåm uzlabosies. îpsalas kopmîtnés pagåjußajå gadå izremontéti vairåki ståvvadi un virtuvés maina logus.

Paståv véléßanås iekårtot îpsalas kopmîtnés paßapkalpoßanås ve¬as mazgåtavu, kura tießåm ir nepiecießama studentiem; no augßas ßo ideju

atbalstîja, ceram, ka ßis atbalsts nepaliks tikai vårdos :).

Tika aptaujåti arî kopmîtnés dzîvojoßie studenti, bet par to lasiet nåkamajå numurå.

Starp citu, vélos atgådinåt, ka joprojåm var pieteikties sociålajai stipendijai, ja materiålie apståk¬i ir smagi (ar nepiecießamo dokumentu sarakstu varat iepazîties Studentu parlamentå, Ka¬˚u ielå 1, 324. kab., måjaslapå www.rtusp.lv, kå arî pajautåt man, satiekot pieñemßanas laikå ceturtdien no plkst. 15.00 lîdz 17.00 vai uzrakstot e–pastu: soc.lietas@rtusp.lv.

Dokumenti jåiesniedz lîdz katra méneßa 10. datumam (izñémums büs jünijå – lîdz 1. jünijam). Sociålås stipendijas apmérs ir Ls 5–8.

Ja jums ir kas sakåms vai jautåjams par kopmîtném, rakstiet kojas@rtusp.lv vai soc.lietas@rtusp.lv.

Pagaidåm novélu saplånotu, sakårtotu, idejåm un zinåßanåm pilnu ßo studiju semestri! ❏ Aigu¬a

PaaudΩu maiña IEF SP jeb Viss attîstås, kas mainås Arî müsu universitåtes lielåkås fakultåtes – InΩenierekonomikas fakultåtes – studentu paßpårvaldes ikdienas dzîvé ienåkußas jaunas, svaigas vésmas, ticis ievéléts jauns paßpårvaldes vadîtåjs. Nu jau iepriekßéjais tås vadîtåjs Jånis Lielåmers nodevis paßpårvaldes groΩus jaunajiem, perspektîvajiem fakultåtes studentiem.

Jaunais IEF paßpårvaldes vadîtåjs U©is Citskovskis (attélå) apñémîbas pilns paßpårvaldes sédé iepazîstinåja klåtesoßos ar savu fakultåtes paßpårvaldes turpmåkås

darbîbas redzéjumu. Kad beigs iekårtot paßpårvaldei pieß˚irtås telpas (120. kab.), jaunais paßpårvaldes vadîtåjs redz tås kå vietu, kuru ikkatrs IEF fakultåtes students varés apmeklét. Íeit varés risinåt aktuålos jautåjumus jeb, modernå valodå runåjot, tiks radîts paßpårvaldes lîmenî vél nebijis projekts – Servisa centrs studentiem, lîdzîgi kå augstskolå darbojas Studentu parlaments!

J. Lielåmers: «Pirmåm kårtåm gribu apsveikt jauno vadîtåju, kam viss tikai vél priekßå! Darba ir daudz, un jauni spéki vienmér nes sev lîdzi daudz labu darbu. Otrkårt, novélu U©im un arî visiem påréjiem IEF SP locek¬iem spéku un izturîbu! Müsu paßpårvaldes veiksmîgu darbîbu vienmér nodroßinåjusi müsu fakultåtes studentu spéja pieñemt pareizos lémumus, zinu, ka tåds ir pieñemts arî ßoreiz.

Paßpårvalde savu izvéli ir izdarîjusi, manupråt, ¬oti veiksmîgu!

Jauna vadîba paßpårvaldé turpinås nodroßinåt tås veiksmîgo darbîbu arî turpmåk! Par ko man ¬oti liels prieks!»

Doma par Studentu servisa centru jau kådu laiku müsos ir

måjojusi, ir radîti visi nepiecießamie priekßnoteikumi tå izveidei.

Pateicoties rektora labvélîbai, tikåm pie telpåm, fakultåtes dekåns K. Didenko savukårt, pretimnåkot studentiem (tåds viñß bijis vienmér), telpas ir izremontéjis. Atliek tås vél iekårtot, kas arî nav viegls darbs.

Protams, vél jånodroßina, lai centrs bütu pieejams – tajå kådam ir jådarbojas, lai studentiem bütu kam nodot savus ieteikumus un priekßlikumus vai arî izståstît radußos problému. U. Citskovskis: «Müsu paßpårvalde var lepoties ar kolosåliem cilvékiem, kas tajå darbojas.

Kopå sastådîsim plånu, kad un cikos katrs no mums darbosies, lai studenti netiktu ierobeΩoti laikå, lai tie varétu müsu telpas apmeklét darba dienås darba laikå. Studenti müsu telpås varés tåpat kå lîdz ßim iegådåties studentu braukßanas kartîtes sabiedriskajam transportam Rîgå. Turpinåsim paßpårvaldé jau iedibinåtås tradîcijas – septembra såkumå iesim pa auditorijåm un iepazîstinåsim studentus ar dzîvi augstskolå, fakultåté. Attîstîsim aizsåkto Kuratoru programmu, kad katram no paßpårvaldes cilvékiem ir viena vai vairåkas 1. kursa

aizbilstamås grupas, kam jaunie studenti var uzdot visus intereséjoßos jautåjumus. Protams, pirms pirmås sesijas rîkosim atseviß˚as tikßanås ar 1. kursa studentiem, skaidrosim, kå tad îsti ir pirmajå sesijå, kas bütu jåñem vérå, plånojot eksåmenu grafiku, kårtojot eksåmenus. Atceros sevi pirmajå sesijå, kad îsti nezinåju, ko îsti nozîmé – SESIJA!» Drîzumå tiks pabeigta arî paßpårvaldes veidotå måjaslapa, kur ieguldîts krietni daudz darba.

Arî måjaslapå studenti varés rakstît savus ierosinåjumus.

Protams, rodas jautåjums, vai tad studenti ir tikai nopietni un bez trakulîbåm?!

Savs laiks büt nopietniem un savs ne tik nopietniem.

Daudzi no mums dzîvo kopmîtnés. Tur tad reizém varam büt arî nenopietni. Èpaßs paldies jåsaka müsu kopmîtnes administratorei un deΩurantém par sapratni un draudzîgo attieksmi!

Kopå darbojoties paßpårvaldé, daudzi no mums ir k¬uvußi labi draugi, kopå arî atpüßamies.

Tådi més esam un büsim. ❏ Jånis

9

2004. gada 26. februåris

Studentu lapa MLF paßpårvaldes bezgalîgais ståsts

Var jau büt, ka kåds vél nezina pasaku par mazo kara¬valstiñu, kas atrodas ne gluΩi aiz trejdeviñåm jüråm un nepavisam ne aiz trejdeviñiem kalniem.

Kå gan tå var nebüt ievérojama, ja kopå var sadzîvot un valdît gan Sniega karaliene, kuras sirdi pat aukstie véji nav spéjußi sasaldét un

kura ir gatava tev palîdzét vienmér, par spîti lielajai aizñemtîbai, un daudzo darbu vidü viña atradîs laiku ikvienam; gan Alise Brînumzemé, kas ar saviem lielajiem un mazajiem brînumiñiem spéj iepriecinåt katra sirdi; gan Runcis zåbakos, kas ik pa laikam uzrîko mums kådas sacensîbas, rüpéjas par visu sportisko formu; gan Nezinîßi no Méness, kuri vienkårßi iejütas ar visu savu bütîbu jaunajå vietå; gan arî Brînumdare, kura ar gudriem padomiem un labiem darbiem uzmundrina kara¬valsts iedzîvotåjus, kuras sirds ir atvérta katram brînumus gaidoßajam; gan Èkstîte, gan Vinnijs Püks, gan daudzi citi.

Pasaka nesåkas ar tradicionålo

«Reiz bija...», tajå vienkårßi ir un büs. Tå arî nav Leiputrija. Kopå müs visus deviñus sasauca Sniega karaliene, jo kara¬valsts jau nav maza, un nu kopå ar paßu karalieni (kaut gan labåk skanétu – karalienîti) més esam kå mazi padomnieki, sekretåri, galma dåmas un labås rokas gan valdniekam V. Kamparam, gan Studentu parlamentam, gan visai påréjai müsu tautai.

Un ko tad més ßajå pasakå daråm? Més palîdzam jaunajiem pavalstniekiem péc iespéjas åtråk un labåk iejusties müsu vidü, atrodot jauno vidü jaunus padomniekus. Més draudzéjamies un uzturam åréjos sakarus ar påréjåm

kara¬valstîm. Més atbildam uz visu neskaidro, cenßoties palîdzét, cik vien ir müsu spékos, més palîdzam atpüsties péc garas darba nedé¬as vai pat sezonas. Més palîdzam lemt par labåku dzîvi. Un lîdz ar to müsu valstiñå viss notiek – gan rüpîgs un centîgs darbs, kas vainagojas ar patiesiem aug¬iem, gan pelnîta atpüta. Íeit nav ne Pelnruß˚îßu, ne bargo måtes meitu, ne Robina Huda, pat ne Antiña un arî treßå téva déla ßeit nav.

Bet galvenais jau ir tas, ka ßî pasaka ir bez beigåm – tå ir gluΩi kå bezgalîgais ståsts... ❏ Brînumdare

Dzîve kopmîtnés?

Ja man kådreiz jautås, kas visspilgtåk palicis atmiñå no studiju laikiem, es neßauboties atbildéßu – jautrås lekcijas ar kursa biedriem un, protams, kojas.

Kojas ar netîro trauku kalniem, ar istabas biedrenes dejoßanu uz palodzes, ar ßmigas vakariem, ar filozofiskåm sarunåm pirms gulétießanas, kas ieilgst lîdz pat trijiem, ar añuku ståstîßanu naktî, kam seko kaimiñu klauvéßana pie durvîm un dauzîßana pie sienas, ar spilvenu kaujåm, ar pirmdienas koju kafejnîcas apmekléjumiem, ar jaunajåm pavårmåkslas prasmém, ar latvju ziñ©u vakara dejåm, nu, un, protams, arî ar neΩélîgo måcîßanos sesijas laikå. Bet kå gan var nebüt tik jautri, ja vienkopus ir tik daudz studentiñu...

Kå gan tas ir – dzîvot prom no vecåkiem, dzîvot kojås? Varbüt tießi kopmîtnes ir pirmå vieta, kur students var k¬üt patståvîgs, neatkarîgs no vecåkiem un kur var iziet izdzîvoßanas skolu.

Nav jau tås kojas îsta zelta dzîve, jo gadås cînîties ar kådu prusaku vai peli (kas veiksmîgi tiek iemidzinåta uz visiem laikiem), ar aukstumu (îpaßi vélajos rudeños un ziemå, kad loga rütis dreb vairåk nekå parasti) vai arî ja jåcenßas aizmigt, kad tießi ståvu virs tevis kåds ir izdomåjis nakts vidü pårbîdît mébeles. Ar miega badu mocîties noteikti iznåk ne retajam, jo kojås vakars ieståjas tå pavélåk. Un tad vél tås kaimiñu büßanas un nebüßanas.

Ieejot kojås, müs (kojenießus)

un viesus vienmér sagaida mazåk vai vairåk smaidoßa ßveicare, kura vienmér ir gatava parunåties un palîdzét. Un, ja gadås atpaka¬ kojås tikt péc to slégßanas, neviens uz ielas vél nav atståts.

Tagad daΩas kojas var lepoties arî ar izremontétåm dußas un tualetes telpåm (bet vai tås vienmér ir kårtîbå?), jo pirms remonta vietåm tießåm bija briesmîgi. Par istabiñu kårtîbu arî var spriest daΩådi, jo – kå jau pie studentiem – ßeit médz büt visådi.

Koridors kopmîtnés médz smarΩot daΩådi – jütama gan ceptu kartupe¬u, gan dedzinåtu papîru, gan zobårsta, gan vîraka smarΩa.

Ieejot iekßå, pat var nepateikt, ka tås ir studentu kopmîtnes, vien kåpjot augståk, ir jütama studentu aura – rosîßanås pa virtuvi, ska¬a müzika, smiekli, jautrîba...

Vakaros lielåkå da¬a studentu ir iegrimußi datora ekrånos, cits spéléjot spéles, cits aizrautîgi

çatojot, bet kåds cits nodarbojoties ar nopietnåkåm lietåm. Vakarpusé ir ieståjusies pati lielåkå rosîba, kad kojås ir kå lielå un pilnå bißu stropå. Èstenîbå kopmîtnes ir kå realitåtes ßovs (vienîgi bez kameråm), kur kopå tiek salikti sveßi, daΩådi cilvéki, un tad ir jåmåk saprast, pieñemt, sadzîvot un arî atbalstît.

Tas, kå tas izdodas, ir atkarîgs no paßa.

Bet viens gan ir skaidrs – nav tå, kå klîst noståsti, ka kojås éd no pannåm vai ka tavs édiens tiek notiesåts, vél to gatavojot, ka kojås nav personiskås dzîves, ka kojås to vien dara, kå éd ceptus kartupe¬us un dzer aliñu.

Es nezinu kåpéc, bet man ß˚iet, ka students un kopmîtnes ir neatdalåmas lietas. Bet vai tad nav tå, ka kojas ar visiem mînusiem un plusiem müs norüda vél lielåkai dzîvei? ❏

Anna

Rîgas Tehniskås universitåtes laikraksts

Redaktore Rüta Lapsa.

Re©istråcijas apliecîbas numurs 0438.

Redakcijas adrese: Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658.

Tålr.: 7089321, 7089023, fakss: 7089489, e–pasts: ji@adm.rtu.lv.

JI var lasît internetå: www.rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa.

Kråsu dalîjums: BCCS Repro.

Druka: SIA Landas.

Metiens: 1200 eksemplåru.

Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

10

2004. gada 26. februåris

Studentu lapa

Vai bakalaurs = bakalaurs?

Inese Íüpulniece, Latvijas Studentu apvienîbas starptautiskå virziena vadîtåja Jau 1. maijå Latvija ieståsies ES, tåpéc daudzi studenti vélésies izmantot iespéju pastudét vai pastrådåt kådå citå valstî. Bet vai to nesareΩ©îs viña diploms, kur büs rakstîts bakalaura gråds, ja citå valstî tåds neeksisté? Cik gudrs, spéjîgs, prasmîgs, zinoßs vai pat kompetents viñß izrådîsies, un kå to novértét?

No 10. lîdz 13. februårim 7. Eiropas studentu konventå, kas notika Èrijå, Dublinå, par tému National Qualifications Frameworks And Student Involvement Within The Europen Higher Education Area. (Nacionålå kvalifikåcijas struktüra un studentu iesaistîßanås Eiropas augståkås izglîtîbas sistémå) par ßîm témåm sprieda visvairåk iesaistîtås puses – Eiropas studenti. Darbs notika plenårsédés un darba grupås. Plenårsédés dalîbnieki no Èrijas, Dånijas, Lielbritånijas un Skotijas dalîjås pieredzé par situåciju ßajås valstîs.

Paßlaik galvenås kvalifikåcijas struktüras saståvda¬as ir: • lîmeñi, kuri katrs raksturo noteiktas zinåßanas; • ieguldîtais darbs jeb kredîtpunkti (laiks, kas vidéji nepiecießams studentam, lai sasniegtu noteiktu lîmeni) un profils (noteikts laiks, kurå darbojas ßîs zinåßanas).

Darba grupås katras valsts pårståvis såkumå informéja par situåciju viña valstî. Secinåjums – Eiropa ir maza, bet (tajå paßå laikå) tik raiba un atß˚irîga arî ßajå jautåjumå, tåpéc nepiecießams izveidot Eiropas kvalifikåcijas struktüru. Galvenås diskusijas risinåjås ap ßîs topoßås struktüras funkciju: • vai nu tå bütu vienota Eiropas sistéma ar, pieméram, trim lîmeñiem, kura bütu jåievieß visås Eiropas valstîs; • vai arî tå bütu kå pårveidotåjs jeb tulkotåjs, ka, pieméram, Latvijas bakalaura gråds ir vienåds ar Dånijas 2. lîmeni augståkajå izglîtîbå.

Un kå lai darba devéjs zina, ko konkréta lîmeña absolventam ir jåprot izdarît vai cik kompetentam jåbüt? Dånija un Èrija katram lîmenim ir izveidojusi aprakstu, kas saståv no standarta zinåßanåm, prasmém un kompetences.

Vieslektori arî izteica prognozes par turpmåko darba gaitu: • veidot ßo tému kå prioritåti Boloñas proceså nacionålå un Eiropas lîmenî; • uzsåkt pirmås diskusijas; • paaugstinåt informåcijas un zinåßanu lîmeni ßajå jautåjumå, jo paßlaik ir maz cilvéku, kas labi pårzina situåciju.

Studenti nonåca pie galvenås atziñas, ka lîmeña raksturojums varétu büt ¬oti vispårîgs, bet detalizétåku informåciju varétu saturét diploma pielikums, kas tiktu izsniegts komplektå ar paßu diplomu. Darba devéjs varétu izlasît, ko konkréti prot/neprot vai kas ir jåprot augståkås izglîtîbas iestådes beidzéjam, bet darba intervijå persona pati varétu pårliecinåt potenciålo darba devéju par diplomå aprakstîto zinåßanu atbilstîbu vai neatbilstîbu patiesajam ståvoklim.

Kvalifikåcijas struktüras mér˚i 1. Salîdzinåmîba un savietojamîba. Ir jåtiecas péc kvalifikåcijas un grådu salîdzinåmîbas un savietojamîbas, lai daΩådas kvalifikåcijas vieglåk bütu sasaiståmas, ievietojamas vienå shémå.

2. Mobilitåte. Viens no Boloñas procesa bütiskåkajiem uzdevumiem ir mobilitåtes barjeru nojaukßana. Kvalifikåcijas struktüras mér˚is ir pårvietot daΩus strukturålos ß˚ér߬us, tas var veicinåt starpnozaru mobilitåti.

Tas nozîmé vieglåku mobilitåti starp daΩådu tipu institücijåm (politehnikumiem, koledΩåm, universitåtém un augstskolåm), tåpat arî starp daΩådu profilu kursiem. Skatoties jau tålåk, tas var atvieglot arî mobilitåti starp profesionålo, augståko un cita tipa pécvidusskolas izglîtîbu.

3. Atzîßana. Cits kvalifikåcijas struktüras mér˚is ir veicinåt atzîßanu.

DaΩådi studiju galaprodukti un kvalifikåcija büs vieglåk salîdzinåma ar lielåkas uzskatåmîbas palîdzîbu.

4. Uzskatåmîba. Galvenais kvalifikåcijas struktüras mér˚is ir uzlabot uzskatåmîbu. Ir jåtiecas, lai grådu struktüra, kvalifikåcija un studiju galaprodukti bütu vieglåk saprotami studentiem un sabiedrîbai. Èpaßa mér˚-

auditorija ir darba devéji, lai bez specifiskåm zinåßanåm par izglîtîbas sistému, programmas tipu un grådu viñi varétu saprast, ko students ir spéjîgs izdarît.

5. Elastîgums. Kvalifikåcijas struktürai bütu jårada lielåks elastîgums augståkås izglîtîbas pieejamîbas ziñå. Tas bütu jåsasniedz ar iepriekßéjås izglîtîbas atzîßanu un arî veicinot izglîtîbas turpinåßanu péc praktiskå darba pieredzes iegüßanas.

6. Orientéßanås uz galaproduktu. Kvalifikåcijas struktüru vajadzétu celt un pårveidot no ievades mode¬a (kåds vairumå valstu paståv ßobrîd) uz sistému, kuras centrå ir students jeb apmåcåmais un kura ir balstîta uz absolventa zinåßanu lîmeni.

Iespéjamås kvalifikåcijas struktüras pozitîvås puses: • Ar strukturålo ß˚ér߬u pårvaréßanu tiktu uzlabota mobilitåte (arî starpnozaru).

• Vieglåka grådu un kvalifikåcijas atzîßana, galvenokårt vértéjot galaproduktu.

• Vieglåka müΩizglîtîbas iek¬außana augståkås izglîtîbas laukå.

• Uzlabots kvalitåtes nodroßinåjums, îpaßi akreditåcijas jomå.

• Vieglåka uzskatåmîba darba devéjiem un studentiem.

• Augståka nodarbinåtîba.

• Maiña no ievades (vérté reflektanta zinåßanu lîmeni) uz izvades sistému (vérté absolventa zinåßanu lîmeni).

Iespéjamås negatîvås kvalifikåcijas sistémas puses: • Grådu struktüras satura saskañoßana un standartizéßana.

• Mazåka kultüras daΩådîba.

• Påråk ßauru vai påråk izplüdußu aprakstu risks.

• Mazåka institucionålå autonomija, ar likumu påråk noteikta vai birokråtiska.

• Sliktåka kvalitåte, jo paredzéts büs vienîgi absolventu zinåßanu vidéjais lîmenis.

• Nebüs impulsu jauninåjumiem.

• Risks, ka büs mazåka uzmanîba citiem Boloñas procesa priekßmetiem un atribütiem.

• Pazeminåsies ¬oti specifisku kvalifikåciju iespéjamîba.

• Påråk liela koncentréßanås uz mér˚iem, nevis procesu.

Autores secinåjumi un atziñas Turpmåk rakstîtais ir tikai un vienîgi manas personiskås domas, mazliet trakas idejas vai kritika.

• Konventå ierodoties, domåju, ka vienota Eiropas kvalifikåcijas struktüra bütu vélama, taçu tå gaitå arvien vairåk pårliecinåjos, ka to ieviest un saskañot bütu ¬oti dårgi un daΩbrîd pat neiespéjami. Vieglåks likås variants ieviest starptautiskos testus, kådi paßlaik jau eksisté sveßvalodås.

Tas bütu daudz létåk, îpaßas püles neprasîtu un jau tießå veidå varétu novértét, cik daudz no konkrétås jomas students saprot. Paßlaik tå sauktajås ideålajås valstîs, kå Dånija, kur eksisté lîmeñu apraksti, tas robeΩojas ar tådiem tekstiem kå: «Bakalaura kompetences mér˚i: 1. intelektuålå kompetence (jåspéj aprakstît problémas, procesus utt.); 2. profesionålå un akadémiskå kompetence (jåspéj novértét un saprast problémas, procesus); 3. praktiskå kompetence (jåspéj praktiski analizét kompleksas problémas, procesus un izstrådåt, prezentét risinåjumus, lémumus no akadémiskås pieredzes).»

Bet cik daudz tas izsaka darba devéjam?

• Daudzu valstu pårståvji par ¬oti aktuålu problému uzskatîja situåciju, ka nepaståv «pårejas studijas/kursi», lai, pieméram, beidzot studét datorzinîbu bakalaura programmu, izejot ßådus «pårejas kursus», tålåk varétu studét ma©istrantürå ekonomiku. Ja studijas ir lîdzîga profila, tad kåpéc gan ne? Bet galîgi absurds likås ßis priekßlikums pilnîgi atß˚irîga profila situåcijå. Vai tikai vélmes jau nek¬üst par lielåm? Kå varétu raksturot ßådas «pårejas kursa» zinåßanas, kas iegütas, pieméram, vienå gadå, ja cits to studéjis 3 vai 4 gadus?

• (Íis tas ne par tému.) Konventa laikå kuluåru sarunås nejaußi uzzinåju, ka, pieméram, Polijas augstskolu studentu parlamentu finanséjums ir no 500 tükst. lîdz pusmiljonam eiro gadå. Liela da¬a nåk no valsts un augstskolas, påréjo piesaista no privåtajåm kompånijåm un ES fondiem (ar projektiem). Bütu ko pamåcîties... ❏

11

2004. gada 26. februåris

Senås pasaules brînumus mekléjot – III Megalîtu templis StonhendΩa Docents Jånis Klétnieks, Latvijas–‰©iptes ekspedîcijas dalîbnieks StonhendΩa ir ievérojamåkå aizvéstures vieta Anglijå. Tå atrodas Solsberi krîtakmens lîdzenumå Viltßîras gråfisté apméram 130 km uz dienvidrietumiem no Londonas. StonhendΩa pace¬as nelielå paaugstinåjumå un apmeklétåjiem redzama iztålém. Pårsteigumu sagådå milzîgie riñ˚veidå izvietotie akmeñi jeb megalîti, kas sasniedz 4–7 m lielu augstumu. Rupji aptéstie akmeñi slejas ståvus kå primitîvas kolonnas un daΩviet augßda¬å savienojas ar akmens pårsedzém jeb vienkårßåm sijåm.

Kådreiz senatné StonhendΩa bijusi grandiozs akmens laikmeta templis, kas arî müsdienås nav zaudéjis savu vienreizîgumu kå unikålåkå megalîtu büve Eiropå.

StonhendΩu latviskojot varétu saukt par akmens hendΩu. Kornießu valodå hen nozîmé sens, tåtad hendΩa izprotama kå sena vieta.

Tagad par hendΩåm Anglijå tiek saukti aizvéstures laikmeta pieminek¬i, kuriem raksturîgs ap¬a veida zemes va¬ñu noΩogojums ar vienu vai divåm ieejåm. Valnis arî ir robeΩa, kas atdala svéto vai aizsargåto vietu no årpasaules. HendΩås mitußi seno dzimtu valdnieki, priesteri un karavadoñi. Íie îpatnéjie senatnes pieminek¬i sastopami vienîgi Britu salås no Kornvelsas lîdz pat Orkneju salåm, un to skaits

ir neliels, tikai ap 100.

Modernås arheolo©ijas datéßanas metodes – radiokarbonåtu un ziedputekßñu analîzes – sniegußas pierådîjumus, ka StonhendΩa attîstîjusies gandrîz 1700 gadus ilgå periodå, no apméram 2800. lîdz 1100. g. p. m. é. StonhendΩas pétnieks Kårdifas Universitåtes profesors Riçards Atkinsons temp¬a celtniecîbå izdala çetrus raksturîgus posmus. Såkuma posmå pirms 4800 gadiem uzcelta vienkårßa hendΩa – riñ˚a veida zemes valnis ar vienu ieeju no zieme¬austrumu puses. Apméram 91 m diametrå lielais zemes valnis iekßpusé ietvéris 56 riñ˚veidå izvietotas bedres, tå sauktås Obrija bedres, kurås atrasti dedzinåti cilvéku kauli.

HendΩas celtas neolîta laikmeta vidusposmå, ko arheolo©ijå raksturo péc måla podu lauskåm, uz kuråm atrod ieskråpétus vienkårßus

ornamentus. Årpus hendΩas pretim ieejai izvietots milzîgs gandrîz 35 tonnas smags menhirs. Tagad noskaidrots, ka, skatoties no hendΩas ieejas vidéjås bedres uz ßo akmeni kå caur mér˚ekli, iespéjams novérot uzlecoßo Sauli vasaras saulgrieΩu laikå. Òoti iespéjams, ka jau såkuma posmå hendΩa büvéta Saules pielügsmei, jo arî zîmîgais 56 Obrija bedru skaits noråda uz Méness redzamîbas 28 diennakßu ciklu. Tas varéja büt senåkais eiropießu kalendårs, kas ietvéra ménesgrieΩos 28 dienas un 28 naktis, jo dienas un naktis pirmatnéjie ¬audis vél skaitîja atseviß˚i, nevis diennaktîs kå tagad.

Pirmatnéjais Saules pielügsmes templis nemainîtå veidå saglabåjies ilgus gadsimtus, kuru laikå ap 2100. g. p. m. é. Britu salås ienåkußi jauni apdzîvotåji, t. s. bi˚eru kultüras ¬audis, kas pratußi izgatavot bi˚era veida måla podus un arî apstrådåt bronzu. Íie ¬audis hendΩu pårveidoja – årpusé pretim ieejai izveidoja zemes va¬ños ieΩogotu avéniju, kas vérsta vasaras saullékta virzienå, bet hendΩas iekßpusé zemes va¬ña malås novietoja çetrus masîvus akmeñus. Tie it kå iezîmé lielu taisnstüra veida figüru. Taisnstüra figüras stüros novietoto akmeñu loma ilgi palika neskaidra. Tikai 60. gadu såkumå astrofizi˚is DΩeralds Hokins atklåja to astronomisko nozîmi. Viñß konstatéja, ka taisnstüra îsåkås malas tåpat kå avénija noråda virzienu uz uzlecoßo Sauli vasaras saulgrieΩos, bet garåkås malas – uz Méness lékta un rieta vietåm tå augståkajå

pozîcijå, kas atkårtojas ik péc 9,3 gadiem. Uzlabotå temp¬a konfiguråcija ievérojami paplaßinåja senajiem priesteriem Saules un Méness gaitas novéroßanas iespéjas.

Tomér ar ßiem uzlabojumiem senie ¬audis nav apmierinåjußies.

Jau péc gadsimta, ap 2000. g. p. m. é. såkußies grandiozi temp¬a pårbüves darbi. Vispirms uzstådîti lielie lîdz 7 metrus augstie portika veida trilîti jeb trîs akmeñi, kur divus vertikålos pårsedz treßais, horizontåli novietotais. To priekßå izvietots arî liels altårakmens. Årpus trilîtiem izbüvéts sersenu riñ˚is, gandrîz 100 metrus gara riñ˚veida kolonåde no smilßakmens jeb sersena blu˚iem. Kolonåde ietvérusi 30 ar bronzas cirvjiem apstrådåtus un ap 4 metrus augstus akmeñus, kuri augßda¬å pårsegti ar sijåm, kas precîzi izvietoti riñ˚a veidå un vienådå augstumå.

Grandiozå trilîtu un sersenu riñ˚a büvniecîba liecina, ka seno Britu salas apdzîvotåju sabiedriskajå struktürå notikußas lielas pårmaiñas. Bija ieståjies ne tikai jauns metålu apstrådes prasmes – bronzas laikmets, bet arî notikusi cilvéku hierarhiskå noslåñoßanås un mainîjies mirußo apbedîjumu veids. Íajå laikmetå StonhendΩas apkårtné izvietoti apa¬i kapu uzkalniñi ar dzimtu vadoñu un priesteru apbedîjumiem, kuros atrasti ieroçi un rotas lietas. Astronomiskå ziñå sersenu riñ˚is ar 30 kolonnåm liecina arî par kalendåra uzlabojumu,

>>> 12. lpp.

Ce¬ojoßå kausa izcîña boulingå – I R. Lapsa Agrå svétdienas rîtå Zelta boulinga hallé pulcéjås fakultåßu paßpårvalΩu pårståvji, lai cînîtos par 2003./2004. gada RTU paßpårvalΩu ce¬ojoßo kausu. Boulinga turnîru organizé SP Sporta noda¬a, un tas notiks çetrås kårtås. 8. februårî bija ßî turnîra pirmå kårta.

Turnîrå piedalîjås septiñu fakultåßu (izñemot AF) paßpårvalΩu komandas, katrå komandå pieci spélétåji – trîs puißi un divas meitenes –, no tiem viens varéja nebüt no paßpårvaldes, bet viñam jåbüt ßîs fakultåtes studentam.

Turklåt daΩådås kårtås komandu dalîbniekiem jåbüt citiem.

Katra komanda spéléja atseviß˚å celiñå. Kopå tika saskaitîti visu komandas dalîbnieku iegütie punkti otrajå un treßajå spélé. Ko-

mandu sniegumu vértéja ßådi: par 1. vietu – 8 punkti, par 2. – 7 utt.

Par neieraßanos uz sacensîbåm – 0 punktu. Íoreiz 1. vietå ierindojås EEF komanda, iegüstot 1164 punktus, 2.

– IEF, 1161 punkts, 3. – ETF, 1094 punkti, 4. – MLF, 949 punkti, 5. – BF, 926 punkti, 6. – DITF, 886, bet 7. – TMF, 809 punkti.

Visi sacensîbu dalîbnieki sacentås arî individuåli. Visveiksmîgåkais bija Mårtiñß Segliñß no EEF, kurß divu spé¬u summå ieguva 301 punktu, 2. vietå individuålajå konkurencé – Sigita Klezberga, IEF, 268 punkti, bet 3. – Diåna Çivkule, ETF, 255 punkti. Moråle: fakultåßu paßpårvalΩu meitenes boulingu nespélé sliktåk par puißiem.

Sveicam uzvarétåjus! Uz tikßanos otrajå kårtå. ❏

12

2004. gada 26. februåris

Senås pasaules brînumus mekléjot – III >>> 11. lpp. jo ménesgrieΩu ciklå skaitîtas jau 30 diennaktis.

Péc vairåkiem gadsimtiem, ap 1550. g. p. m. é., sersenu riñ˚a årpusé divos koncentriskos ap¬os ierîkotas upurbedres, kuru skaits katrå lokå sakrît ar sersena kolonnu skaitu. Tajå laikå arî ierîkots zilo akmeñu loks starp trilîtiem un sersenu riñ˚i, kuri gan vélåk pårvietoti trilîtu loka iekßpusé. Zilie akmeñi vesti no aptuveni 320 km attålajiem Dienvidvelsas kalniem pa Evonas upi un cietzemi uz StonhendΩu.

Megalîtu templis ßajå laikå bijusi pabeigta büve un kalpojis Saules un Méness pielügsmes rituåliem.

Ap 1100. g. p. m. é. Britu salå ieradies jauns iece¬otåju vilnis, kas zemi apstrådåjußi jau ar vérßu iejüga arklu. Tie bija senie ˚elti ar raksturîgajiem druîdu ticéjumiem.

Megalîtu Saules templi druîdu priesteri pieméroja saviem rituåliem un tur svinéja sezonålos zemkopju svétkus.

Rakstiskajos avotos StonhendΩu pirmo reizi pieminéjußi romießi Gallijas iekaroßanas laikå. Vésturnieks Diodors Sicîlietis ap 40 g. p. m. é. rakstîjis, ka «Hiperboreju salå atrodas slavena Apolona svétnîca un skaists, sfériskas formas templis, greznots ar daudziem ziedojumiem». Apollons romießiem un grie˚iem bija Saules un gaismas dievs, bet hiperboreju sala – tålu zieme¬os atrodoßå Britånija. Romießi StonhendΩu un arî citus druîdu temp¬us izpostîja, aizliedzot meΩonîgos druîdu rituålus ar cilvéku upuréßanu. Jülijs Cézars Piezîmés par gallu karu par druîdu drausmîgajåm paraΩåm raksta: «Ja

StonhendΩas megalîti. viena cilvéka dzîvîba netiek apmaksåta un izpirkta ar cita cilvéka dzîvîbu, tad netiek iegüta nemirstîgo dievu labvélîba.» Romießi druîdu kultu iekarotajå Britånijå iznîdéja. StonhendΩa tika pamesta novårtå, un, izplatoties kristietîbai, senå Saules temp¬a slava izzuda.

Tikai vélåkajos gadsimtos ¬audis

atkal radîja daΩådus teiksmainus noståstus gan par slaveno burvi Merlinu, kas uzstådîjis ßos akmeñus, gan par viduslaiku bardu skandétajiem kara¬a Artüra apa¬å galda bruñiniekiem. Izplatîjås arî ticéjumi par akmeñu brînumaino dziedinoßo spéku. Tikai 20. gadsimta arheologu un astronomu

pétîjumi ¬åva izsekot unikålå megalîtu temp¬a celtniecîbas posmus un arî atklåt, ka templis ir senåkå astronomiskå observatorija pasaulé, kur priesteri novérojußi Sauli un Ménesi kalendåro gadalaiku svétku noteikßanai. ❏

Studentu klubå un Kultüras centrå Aicinåm lielus un mazus skatîtåjus uz mazo vokålistu konkursu Cålis–2004 13. martå plkst. 12 RTU Mazajå zålé.

Ieeja brîva!

Vél 23 dienas lîdz pavasarim!

Un tikpat daudz/maz laika, lai izñemtu ielügumus uz Studentu teåtru dienu!

RTU Studentu teåtra diena notiks 20. martå no plkst. 12 Ka¬˚u ielå 1, Mazajå zålé.

Piedalîsies Latvijas augstskolu studentu teåtri un jaunießu teåtra studijas.

Sîkåka informåcija pa tålr. 7212477 un nåkamajå JI numurå.

Psiholo©ijas klubs Mekléjumu laboratorija aicina 4., 11., 18. un 25. martå plkst. 18 Ka¬˚u ielå 1, Mazajå zålé uz nodarbîbåm Cilvéka iekßéjais teåtris, kuras vadîs måksliniece un psiholo©e Ingrîda Indåne.

RTU teåtra studija Spéle (reΩisors Romans Grabovskis) gatavojas pirmizrådei!

M. Mikulåns Ìîbéjzvans, kas notiks 25. martå plkst 19 RTU Mazajå zålé.