Nr 16 11 03 2004 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 16 (1261) 11.03.2004.

R È G A S

T E H N I S K Å S

U N I V E R S I T Å T E S

A V È Z E .

I Z N Å K

K O P Í

0 7 . 0 2 . 1 9 5 9 .

Íajå numurå: 2. lpp.

2. lpp.

11. lpp.

12. lpp.

Izståde Skola: no 1995. lîdz 2004. Rüta Lapsa No 4. lîdz 7. martam jau desmito reizi notika starptautiskå izglîtîbas izståde Skola 2004, kas atkal – nu jau tradicionåli – pulcéja milzumdaudz måcîties alkstoßu interesentu. Pirmå ßåda veida izglîtîbas izståde Latvijå notika 1995. gadå. Péc www.bt1.lv datiem, to apmekléja 9018 interesentu. Desmit gadu laikå apmeklétåju skaits pieaudzis çetras reizes, bet dalîbnieku skaits – vairåk nekå trîs reizes. Un izståde Skola k¬uvusi par nozîmîgu, ikgadéju un vérienîgu izglîtîbas pasåkumu. Ío gadu laikå piedåvåjums izglîtîbas jomå nepårtraukti audzis, tåpéc potenciålajiem audzékñiem k¬üst arvien grütåk orientéties plaßajå piedåvåjumå. Acîmredzot tas ir viens no iemesliem, kåpéc ßådas izstådes popularitåte arvien pieaug. Arî izstådes dalîbnieki sen vairs nav tikai augstskolas, izstådé piedalås citas, jebkura lîmeña izglîtîbas iestådes. Tiek piedåvåta arî intereßu izglîtîba, tålmåcîba un e–studijas, kå arî daΩådas türisma, izglîtîbas un darba iespéjas un daudz kas cits ne tikai Latvijå, bet arî årzemés. «Pirmå izståde notika Sporta manéΩå,» atceras RTU Pirmsaugstskolas izglîtîbas un informåcijas noda¬as vadîtåjs Ainis Kårkliñß, kurß piedalîjies visås desmit izstådés, vadot müsu augstskolas stenda darbu. «Tajå RTU bija måkslinieku speciåli veidots stends. Divas nåkamås notika Ímerlî, Rîgas kinostudijas telpås. Tajå jau izskatîjåmies krietni vienkårßåk, taçu nebüt ne sliktåk. Pati izståde gan tolaik, protams, bija nesalîdzinåma ar tagadéjo – nu ir cits vériens. Såkuma gados katrai izglîtîbas iestådei bija tikai vienkårßs stends. Ar gadiem sapratåm arî, kådus materiålus no mums gaida interesenti. Paßreizéjais RTU stends ar nelielåm izmaiñåm kalpo jau vairåkus gadus, un to veidojis müsu TMF students. Veiksmîgåkais, ß˚iet, ir tas, ka katrai fakultåtei stendå ir atseviß˚s lodziñß, tåpéc nav lielas drüzmas, jo katrs var izvéléties sev intereséjoßo. Ja ir ßaubas, iespéjams apmeklét tå saukto centrålo pulti, kur var iegüt informåciju par RTU kopumå. Kopß rektora amatå ir akadémi˚is Ivars Knéts, müsu augstskolas izståΩu stendos strådå RTU studenti.» Laikam jau tas ir likumsakarîgi, ka izstådi katru gadu apmeklé arvien

jaunåki cilvéki... Bet ßogad dürås acîs tas, ka jaunießiem lîdzi nåk arvien mazåk un mazåk måmiñu un vecmåmiñu. Lai gan RTU tålruñu uzziñåm joprojåm turpina zvanît ener©iskas studentu (izbijußo?) mammas. Ainis Kårkliñß apstiprinåja manas domas: «Tendence vecåkiem un vecvecåkiem visu noskaidrot it kå nevarîgo jaunießu vietå patießåm ar katru gadu mazinås. Tas ir pozitîvs secinåjums. Pieméram, ßogad – vismaz pie RTU stendiem – mammas nemanîja nemaz.» ❏

2004. gada 11. marts

RTU tiekas EPE – PEMC 2004 konferences rîkotåji No 2. lîdz 4. septembrim Rîgå, Kongresu namå notiks Eiropas 11. Spéka elektronikas (Energoelektronikas) un kustîbas vadîbas konference – EPE–PEMC 2004, kuras orgkomitejas priekßsédétåjs ir RTU zinåtñu prorektors profesors L.Ribickis, orgkomitejå darbojas vairåki RTU profesori un darbinieki, kå arî Tallinas TU, Vi¬ñas Gedimina TU, Kauñas TU un Klaipédas universitåtes profesori. 15. februårî RTU notika EPE–PEMC konferences Starptautiskås vadîbas komitejas (ISC) séde, kurå piedalîjås arî Eiropas Energoelektronikas asociåcijas padomes un Orgkomitejas pårståvji, kopå 39 zinåtnieki no 14 valstîm. Sédé piedalîjås arî Eiropas Energoelektronikas asociåcijas prezidents profesors T. Undelands (Norvé©ijas zinåtñu un tehnolo©iju universitåte, Tronheima) Sédé izskatîja daΩådus organizatoriskos jautåjumus – komitejas, reklåmu, iesniegtos dalîbas pieteikumus, statistiku, pieñemßanas procedüras jautåjumus, konsultåcijas, tikßanås vietas, re©istråcijas maksas u.c. – un novértéja un apstiprinåja konferences dokumentåciju, iepazinås ar iesniegtajiem pårskatiem. Par gatavoßanos konferencei JI informéja zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis. Pieteikumus konferencei såka pieñemt jau 2003. gadå un atsaucîba ir ¬oti liela, pieteikti 580 referåti. Katru konferences dienu paredzétas divas pamatuzståßanås, kurå referés nozares pasaules lîderi, lai iepazîstinåtu ar pédéjiem jaunumiem nozares virzienos. Íådas pamatuzståßanås paredzétas seßas. Büs 150 lekcijas referåti un 400 (stenda) referåti, kas risinåsies dialoga formå. Visus referåtus pavairos CD ROM formå un nodrukås, jo to vélas Pasaules inΩenieru elektroni˚u asociåcija (IEEE – Institute of Electrical and Electronics Engineers), kurå ir aptuveni 400 000 biedru. Tas ievérojami paplaßina konferences materiålu izmantoßanas auditoriju. Ar mér˚i veicinåt tehniskås un zinåtniskås informåcijas apmaiñu un pilnveidot biznesa kontaktus konferences laikå notiks komercizståde, kurå büs izdevîgi prezentét savu produkciju un piedalîties diskusijå ar radniecîgo nozaru speciålistiem energoelektronikas, mehatronikas, industriålås elektronikas, robottehnikas, piedziñas un kustîbas vadîbas jomås. Kaut arî konferences nosaukumå minéta Eiropa, tajå pårståvéta visa pasaule – arî Amerika, Åzija, Åfrika un Austrålija. No Japånas vien pieteikti 60 referåti. Tåtad konferences 16 apakßnozarés sadalîtå tematika ir ieintereséjusi daudzus zinåtniekus. 20. gadsimtå spécîgi attîstîjås våjstråvas elektronika, mikrokontroleri, procesori un datori, toties 21. gadsimtu var uzskatît par spéka elektronikas gadsimtu.

Pirmo konferençu organizétåja ir Eiropas Spéka elektronikas asociåcija (EPE). Péc rezultatîvajåm konferencém Varßavå, Budapeßtå, Prågå, Koßicé, Dubrovñikos, Briselé, Grenoblé, Åhené, Florencé, Seviljå, Tronheimå, Lozannå un Gråcå ßî ir pirmå Baltijas valstîs. Tås organizéßanå bez RTU aktîvi piedalås arî Igaunijas un Lietuvas tehniskås universitåtes. No Latvijas pieteikti 35 referåti no Igaunijas un Lietuvas – pa 20. RTU Industriålås elektronikas un elektrotehnikas institüta, Ener©étikas institüta, TMF un ETF zinåtnieki uzståsies vairåkås konferences apakßnozarés, piedalås arî LZA FEI Elektrofizikålo procesu modeléßanas laboratorijas un Energoelektronikas laboratorijas, Jüras akadémijas un LU Cietvielu fizikas institüta zinåtnieki. Íåda konference ir vienreizéja izdevîba iepazîstinåt ar sevi aptuveni 800 vadoßos pasaules zinåtniekus, nodibinåt personiskos kontaktus, kas îpaßi svarîgi ir jaunajiem zinåtniekiem un doktorantiem, kuriem ir iespéjams sañemt finansiålo atbalstu no 6. ietvarprogrammas. EPE–PEMC 2004 måjas lapa: http://www.rtu.lv/epe–pemc2004; tålr. 7089415, e–pasts: epe–pemc2004@rtu.lv. M. E.

EPE–PEMC 2004 konferences Starptautiskås vadîbas komisijas séde 219. auditorijå.

Jauns stimuls RTU studentiem Juniors 24. februårî notika preses konference, kuras laikå tika parakstîts lîgums starp Samsung Electronics un RTU par ikgadéju stipendiju pieß˚irßanu Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes bakalaura programmas studentiem ar kopéjo naudas summu Ls 1200. Lîgumu parakstîja RTU Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes dekåns Ilmårs Slaidiñß, Samsung Electronics Baltijas pårståvniecîbas vadîtåjs Çangs Giu Åns un RTU Attîstîbas fonda direktors Atis Pakrastiñß. Kå paskaidroja Samsung Electronics mårketinga menedΩere Santa Mågure, stipendijas tiks pieß˚irtas pédéjå kursa studentiem par labåm sekmém bakalaura studiju programmå un tås tiks iedalîtas trîs lîmeños. Pirmå lîmeña stipendijas ieguvéji sañems 300 latus un Samsung mobilo telefonu, otrå lîmeña stipendijas apmérs büs 200 lati, bet treßå lîmeña stipendijas ieguvéji

sañems 100 latus. Vienlaikus varés pieß˚irt vairåkas viena lîmeña stipendijas, un gadîjumå, ja kåds no stipendiju lîmeñiem netiks sasniegts, neizmantotå naudas summa tiks novirzîta citam stipendijas lîmenim, tå palielinot pieß˚irto stipendiju skaitu zemåkajos lîmeños. I. Slaidiñß savå runå minéja

çetrus galvenos kritérijus stipendiju kandidåtu atlasé: studenta bakalaura darbs, bakalaura darba prezentåcijas materiåls ang¬u valodå, paplaßinåts CV, kurå iek¬auti citi studenta izstrådåtie zinåtniskie darbi un aktivitåtes visos trijos studiju gados, kå arî vidéjå atzîme studiju laikå.

Prese konferencé. No kreisås: S. Mågure, Ç. G. Åns un I. Slaidiñß.

Preses konferences atklåßanas runå RTU måcîbu prorektors Elmårs Be˚eris uzsvéra ßådu stipendiju nozîmîgumu: «Studiju gadi ir laiks, kad cilvéks ir visatvértåkais progresam un visam jaunajam. DiemΩél tai paßå laikå studiju programmu realizåcija ir orientéta uz viduvéjîbu raΩoßanu. Nelielais studentu skaits virs viduvéjå lîmeña ir tie, no kuriem var gaidît eliti, un tießi ßî elite büs tå, kas bîdîs progresu uz priekßu. Taçu pietrükst stimula un motivåcijas, kåpéc studentam vajadzétu izlikt visus spékus, lai k¬ütu labåks par påréjiem, ja ar elementåru piepüli iespéjams turéties viduvéjå lîmenî. Íåda veida stipendijas ir viens no studentiem tik nepiecießamajiem stimuliem.» Péc ievadrunåm sekoja svinîgå trîs lîguma eksemplåru parakstîßana. Lîdz ar to preses konferences oficiålå da¬a bija beigusies un klåtesoßie varéja savå starpå precizét neskaidros jautåjumus, baudot vînu un sußi. ❏

2004. gada 11. marts

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å?

Intensîvais kurss doktorantiem Aicinåm visu specialitåßu doktorantus pieteikties NorFA (Nordic Academy for Advanced Study) organizétajam intensîvajam kursam Todays Research Training – Tomorrows Scientific Quality, kas notiks laikå no ß. g. 5. lîdz 12. jünijam Druskininkos (Lietuvå, 120 km no Vi¬ñas). Kursa mér˚is ir sniegt fundamentålas zinåßanas zinåtnes teorijå, filozofijå un étikå, kas veidotu labu pamatu doktorantu zinåtniskajai darbîbai. Kursa gaitå paredzéts apgüt arî zinåtnisku projektu sagatavoßanas, vadîßanas un finanséßanas prasmes.

Kurss ir ang¬u valodå, un tas paredzéts apméram 40 doktorantiem no Zieme¬valstîm, Baltijas valstîm un ZR Krievijas. Pretendentiem nepiecießamas labas ang¬u valodas zinåßanas. Dalîbas maksa – DKK 1700 (LVL 153), taçu Baltijas valstu dalîbnieki var pretendét uz reducéto dalîbas maksu DKK 300 (LVL 27). Sîkåka informåcija un on–line pieteikuma anketa – internetå: www.norfa.no. Pieteikßanås termiñß – 14. marts. ❏

Ungåru valodas un kultüras kursi Ungårijas stipendiju padome piedåvå studentiem un pasniedzéjiem pieteikties stipendijåm, lai 2004. gada vasarå apmeklétu ungåru valodas un kultüras kursus. Ungåru valodas un kultüras kursus piedåvå: • Bålinta Balaßi institüts (Balassi Bálint Institute) no 19.07. lîdz 13.08.; • Lorånda Etveßa universitåte (Eötvös Loránd University) no 18.07. lîdz 14.08.; • Debrecenas universitåte (University of Debrecen) no 19.07. lîdz 13.08.; • Péças Universitåte (University of Pécs) no 1.08. lîdz 31.08.; • Segedas Universitåte (University of Szeged) no 2.08. lîdz 27.08. Iesniedzamie dokumenti: • pieteikuma anketa;

• motivåcijas véstule; • curriculum vitae; • pases kopija; • izglîtîbas dokumentu kopijas; • viena ieteikuma véstule Dokumentiem jåbüt tulkotiem ang¬u vai ungåru valodå. Pieteikßanås termiñß: 2004. gada 15. marts Dokumenti 2 eksemplåros jåiesniedz IZM Starptautisko sakaru noda¬å. Papildu informåciju un pieteikuma anketas var sañemt IZM Starptautisko sakaru noda¬å, Va¬ñu ielå 2, 226. kabinetå, tålr. 7047877, e–pasts: anita.vahere@izm.gov.lv ❏

Student, ne¬aujies, ka tevi mu¬˚o! Asoc. profesors Elmårs Be˚eris, måcîbu prorektors

Ievada vietå Pirms lasi tålåk, novérté, pie kådas studentu kategorijas tu bütu pieskaitåms: • atnåcis uz RTU cerîbå kådreiz k¬üt par profesionåli izvélétå jomå; • atnåcis atsédéties un ar minimålu piepüli tikt pie diploma. Neviens labåk par tevi paßu to nepateiks. Ja esi no otrajiem, pataupi laiku un tålåk nelasi, – tålåkais nav domåts tev. Vai varat iedomåties sportistu, kurß, gatavojoties maçiem, påris reizes nedé¬å pa stundiñai pagorås sporta zålé vai stadionå? Tå varétu izdarîties kantorî nosédéjies ierédnis vai pensionårs vieglai relaksåcijai. Savukårt treneri, kurß saviem trenéjamiem piedåvåtu ßådu reΩîmu, federåcija jau sen bütu patriekusi. Müsu studiju programmas, paredzot, ka to noslégumå diploms tiks izsniegts konkurétspéjîgam profesionå¬a kandidåtam, veidotas ar apré˚inu, ka students strådå 800 stundas semestrî (auditoriju nodarbîbas + patståvîgais darbs, ieskaitot, protams, sesiju). Tajå paßå laikå nereti dzirdams par vienlaicîgåm studijåm vairåku fakultåßu vai pat augstskolu vairåkås programmås. LU rektoram pirms diviem gadiem nåcås pat izdot attiecîgu aizliedzoßu rîkojumu. Arî RTU Senåts uz studentu frakcijas pretestîbas fona pieñéma lémumu, kas ierobeΩo vienlaicîgas studijas vairåkås programmås. Tas lika domåt, ka diez ko nopietna tå müsu studiju programmu realizåcija nemaz nav vai arî ka Latvija izce¬as starp citåm valstîm ar lielåku izcili talantîgu un darbaspéjîgu jaunießu skaitu. Tåpéc, lai iegütu kaut aptuvenu priekßstatu par reålo studentu noslodzi, måcîbu prorektora dienests mé©inåja izdarît studentu darba hronometråΩu. Necik plaßi aptveroßs jau ßis apsekojums nebija, jo liela da¬a fakultåßu noklapéja ar ausîm. Bet arî iegütie rezultåti lika aizdomåties. Izrådîjås, ka jau pirmajå kurså, kur studentu vairåkums cenßas apmeklét nodarbîbas un darît visu, ko liek, vidéjå slodze ir ap 400 stundåm, bet pirmå kursa

ma©istranti ar måcîbåm nokaujas 200–250 stundas semestrî. Tomér nekoncentrésimies tagad uz ßiem skait¬iem un neanalizésim tos no matemåtiskås statistikas viedok¬a. Gribu tos izmantot, lai izteiktu aicinåjumu tiem, kas cer ar RTU diplomu iekarot Eiropu: nepie¬auj, ka tiec mu¬˚ots. Vai vismaz pareizi apzinies, kas notiek.

Kå noteikt mu¬˚oßanu? 1. Godîgi paseko, cik laika tev prasîjis studiju darbs semestrî un salîdzini ar sesijas rezultåtiem. Izdari secinåjumus. Ja esi strådåjis mazåk nekå ar pusslodzi un eksåmenu lapås ñirb astoñnieki, ar tevi, visdrîzåk, ir halturéjußi un tev ir püderétas smadzenes, radot nepareizu priekßstatu par sasniegto izglîtîbas lîmeni. Vai arî – tu esi baigais nazis (tas, protams, ir visvieglåk pieñemamais skaidrojums, kas ce¬ paßapziñu). 2. Tev liek automåtus par klåtbütni, neprasot pietiekami smagu un regulåri kontrolétu darbu semestra laikå. 3. Tev neprasa aizståvét laboratorijas darbus, neradinot pie diskusijas un netrenéjot aizståvét viedokli. 4. Studiju darbu var nospiest vai sakompilét, un tas netiek konstatéts. 5. Studiju darbam netiek prasîta prezentåcija vai aizståvéßana. 6. Kontroldarbi un eksåmenu darbi nopérkami internetå vai kopmîtñu firmås, kas liecina, ka tie gadiem netiek mainîti. 7. Plånå paredzétås nodarbîbas nereti nenotiek, vai arî pasniedzéji tås saîsina. 8. Studiju priekßmets nav nodroßinåts ar pietiekami svaigiem måcîbu lîdzek¬iem. Studenta galvenås tiesîbas ir sañemt tik labu izglîtîbu, cik vien esoßajos apståk¬os augstskola spéj nodroßinåt. Un uz savåm tiesîbåm tomér ir jåpaståv. Ja daudzi no augståk minétajiem punktiem izpildås, mekléjiet ce¬us, kå apspriest programmas realizåciju ar savas fakultåtes vadîbu. Jums drîz vien büs jåsacenßas ar citu Eiropas augstskolu absolventiem. Un musku¬us, arî pråta musku¬us, var uzaudzét tikai ar darbu. Un ßis darbs jåregulé godpråtîgiem treneriem. ❏

2004. gada 11. marts

îmi˚i apce¬o skolas Inna Juhñeviça Grüti prognozét, kuru nozaru speciålisti nåkotné büs vairåk vajadzîgi un kuru mazåk, bet samérå droßi var teikt, ka inΩenierzinåtñu speciålisti ir un büs pieprasîti darba tirgü vél ilgus gadus ne tikai Latvijå, bet viså Eiropå. Tåpéc aukstajå, agrajå 20. februåra rîtå, kad uz pirmo lekciju steidzås måcîbspéki un studenti, autobuss ar aktîviem jaunießiem no MLF, kuriem rüp Latvijas inΩenierzinåtñu nozares liktenis, devås ce¬å uz Dobeles rajonu, lai piedalîtos RTU un MLF reklåmas pasåkumå skolås. Jaunießi bija mazliet satraukti, mé©inåja atceréties visu par RTU un MLF, par katru struktürvienîbu, atkårtoti pårlasot lîdzpañemtos reklåmas materiålus, mé©inåja atceréties visu to, ko iepriekßéjå vakarå viñiem ståstîja struktürvienîbu vadîtåji. Lai arî izbraucåm agri, tomér pirmajå skolå ieradåmies, nedaudz nokavéjußies. Tå bija Augstkalnes vidusskola, kas müs pårsteidza, jo skola atrodas (to uzzinåjåm péc tam) MeΩmuiΩas pilî, pils celta neogotikas stilå un ir

vietéjås nozîmes arhitektüras un kultüras piemineklis. Müs sagaidîja aptuveni 80 skolénu – visi vidusskoléni. Jau ierodoties, aizmirsåm par bailém un uztraukumu, un tagad (mums tå ß˚iet) satraukti bija skoléni, kuri klausîjås ståstu par RTU struktürvienîbåm. Müsu uzståßanås såkås ar I. Juhñeviças uzrunu par RTU fakultåtém, uzñemßanas noteikumiem, akadémiskajåm un profesionålajåm studijåm, par måcîbu maksu, par RTU mér˚iem, par valsts izvirzîtåm prioritåtém, par MLF kopumå. Tålåk sekoja K. Oberte ar Biolo©iski aktîvås vielas un to zå¬u formas, E. Osis – Biomateriålu ˚îmija un tehnolo©ija, V. Diziks un M. Gulbis – Koksnes komplekså pårstråde, S. Gaidukovs un D. Pizele – Materiålzinåtne, J. Çirica – Vides un produktu ˚îmiskå atbilstîba, E. Kalniña – îmija, I. Juhñeviça – Silikåtu un augsttemperatüras materiålu ˚îmija un tehnolo©ija un I. Dåboliña – Materiålu tehnolo©ija un dizains. Programmå bija paredzétas ne tikai ilgas runas, bet arî eksperimentu demonstréjumi, ˚îmijas viktorînas un balvas uzvarétåjiem. Visvairåk skolénus ieintereséja eksperimentu

demonstréjumi, jo ne tik bieΩi ßeit, lauku skolå, var redzét vulkånu – kå deg magnijs. Péc siltas uzñemßanas müsu jaukå kompånija devas tålåk uz Dobeles Valsts ©imnåziju. Íeit müs gaidîja liels ßoks, jo ieradåmies starpbrîΩa laikå un pa visu skolu skanéja reps (kad es måcîjos, par to pat nevaréja domåt, un joprojåm ne visås skolås to var dzirdét), vidusskoléni bija pilnîgi pårñemti ar müziku un savåm domåm un nekådå gadîjumå viñus neintereséja studijas RTU un îpaßi ˚îmija. Nedomåjam palikt ilgåk par 40 minütém (1 nodarbîba). Íeit vajadzéja izdomåt straté©iju, kå izturéties, ko teikt, jo bija skaidrs, ka viñus vajag ieinteresét. Aiz loga spîdéja saule, un rådît slaidus nebija iespéjams, tåpéc vél vairåk un åtråk vajadzéja atrast veidu, kå viñus ieinteresét. Lai cik dîvaini tas liktos, såkåm ar viktorînas jautåjumiem, un vél dîvainåk bija tas, ka no 30 cilvékiem 17 atbildéja absolüti pareizi un påréjie pie¬åva 1 lîdz 2 k¬üdas (godîgi atdzîßos, kå jautåjumi nebija nemaz tik viegli). K. Oberte såka vienkårßu sarunu, un tå bija müsu priekßrocîba, jo no tå brîΩa

vidusskoléni saprata, ka var uzdot mums jautåjumus, un såkås saruna, més ståstîjåm viñiem, viñi mums. Bija ¬oti daudz jautåjumu: kå dabüt istabiñu kopmîtné, kura kopmîtne ir labåka, cik ßogad büs budΩeta vietu, par måcîbu maksu, kas ir akadémiskås un kas ir profesionålås studijas, ar ko atß˚iras LU no RTU, daudz jautåjumu bija par AF, BF, TMF un DITF, kåds konkurss uz budΩeta vietåm, cik daudz un kådas nodarbîbas 1. kurså, vai ir sporta nodarbîbas, un daudz citu jautåjumu. Tå pagåja pusotra stunda Dobeles Valsts ©imnåzijå. Tålåk müs gaidîja Dobeles pilsétas 2. vidusskola. Íeit pårsteigumu nebija, izpildîjußi savu darbu, més nogurußi devåmies atpaka¬ce¬å uz Rîgu. 27. februårî apciemojåm Tukuma Raiña Valsts ©imnåziju, 1. martå Césu pilsétas 2. vidusskolu un Césu pilsétas ©imnåziju. Turpmåk müs gaida citas skolas un droßi vien vél kådi pårsteigumi un brîniß˚îgi vidusskoléni. Müsu jaukå un draudzîgå kompånija cer, kå kåds, kurß klausîjies RTU un MLF reklåmu, izvélésies studét inΩenierzinåtnes. ❏

Sabiedriskås organizåcijas Rîgas Tehniskås universitåtes Attîstîbas fonds pårskats par darbîbu 2003. gadå Atis Pakrastiñß, RTU Attîstîbas fonda direktors Sabiedriskå organizåcija Rîgas Tehniskås Universitåtes Attîstîbas fonds darbojas jau otro gadu un, apmekléjot daΩådus raΩoßanas uzñémumus, cenßas stiprinåt to kontaktus ar attiecîgåm RTU fakultåtém, vienlaikus aicinot uzñémumus atbalstît ßîs fakultåtes ar finansu lîdzek¬iem un iekårtåm studiju un pétniecîbas darbu veikßanai. Vairåkas organizåcijas, saprotot RTU grütîbas finanßu piesaisté, ir atsaukußås ßim aicinåjumam. Gada såkumå par SIA Müsu måja lîdzek¬iem un ar viñu darbaspéku BF tika pabeigta vienas auditorijas atjaunoßana. Par SIA Latvijas Mobilais telefons lîdzek¬iem tika veikti atjaunoßanas darbi ETF vienå auditorijå. Pie auditorijåm tika piestiprinåtas plåksnîtes ar paziñojumu, kas ir atjaunoßanas darbu finansétåjs. BF ir atjaunota viena tualetes telpa, kurå darbus finanséjußi SIA

ZTF InΩenierbüve un SIA Avatars. SIA Kalnozols celtniecîba finanséjums 2002. gada beigås palîdzéja veikt grîdas flîzéßanu AF un BF galvenajå vestibilå ékas 1. ståvå. SIA Knauf Marketing Riga 2002. gadå dåvinåtås ©ipßkartona plåtnes tika izlietotas galvenokårt IEF ékas MeΩa ielå 1 – 7. korpusa – remontdarbos, AF un BF galvenå vestibila sienu un griestu remontam, kå arî nedaudz plåtñu izlietots MLF vajadzîbåm. Lietuvas akciju sabiedrîba AGA dåvinåjusi BF datorprogrammas Lira jaunåko papildinåto variantu, ko paredzéts izmantot konstrukciju apré˚inos studentu apmåcîbas proceså. PU Tramvaju un trolejbusu pårvalde, a/s Rebir, SIA Festo, SIA Elwo un SIA Arcus elektronika ar ziedojumiem ir atbalstîjußi RTU, lai veiksmîgi organizétu starptautisko Eiropas 11. Energoelektronikas un kustîbas vadîbas konferenci (EPE–PEMC 2004), kas notiks no ßå gada 2. lîdz 4. septembrim Rîgå, Kongresu namå.

Tålåk nosaukti visi uzñémumi, kas 2003. gadå veikußi ziedojumus, kå arî lîdzek¬u izlietojums latos: 1) atlikums uz 2003. gada 1. janvåri – Ls 4729. 2) sañemtie ziedojumi kopå – Ls 27 933: SIA LMT re©. Nr. 50003050931 – Ls 6073; SIA Müsu måja re©. Nr. 000319846 – Ls 6836; SIA ZTF InΩenierbüve re©. Nr. 40103001095 – Ls 2500; SIA Avatars re©. Nr. 50003285761 – Ls 2750; SIA Skonto büve Tukums re©. Nr. 40003248848 – Ls 700; PU Tramvaju un trolejbusu pårvalde re©. Nr. 40103036010 – Ls 500; a/s Rebir re©. Nr. 000302839 – Ls 700; SIA Arcus Elektronika re©. Nr. 000311995 – Ls 1000; SIA Festo re©. Nr. 40003325418 – Ls 5200; SIA ELWO re©. Nr. 000336998 – Ls 500; a/s AGA Lietuva (datorprogramma) – Ls 1124; Rodrigo Pelsis, p. k. 101135–10402 – Ls 50. 3. Ziedojumu izlietojums kopå – Ls 20922: auditorijas atjaunoßanas remonts (LMT) – Ls 6062; auditorijas atjaunoßanas remonts (Müsu

måja) – Ls 6836; tualetes atjaunoßana (InΩenierbüve, Avatars) – Ls 3900; grîdas flîzéßana (Kalnozols celtniecîba) – Ls 3000; datorprogramma (AGA) – Ls 1124. 4. Atlikumi pårskata gada beigås – Ls 11 720. Íis pårskats ir publicéts arî laikrakstå Latvijas Véstnesis 2004. gada 23. janvårî. Ar ßo publikåciju RTU rektors akadémi˚is Ivars Knéts, fakultåßu dekåni un RTU Attîstîbas fonds izsaka pateicîbu visiem minétajiem uzñémumiem, kas ir atbalstîjußi RTU. Uzñémumu atbalsts radîjis pozitîvas pårmaiñas studentu un måcîbspéku måcîbu un darba apståk¬os. Aicinåm uzñémumus veidot cießåkus kontaktus ar RTU fakultåtém, lai kopîgi domåtu un strådåtu pie abpuséji intereséjoßiem jautåjumiem un studiju procesa uzlaboßanas. Jautåjumus vai priekßlikumus gaidîsim pa tålruni 6481999 vai 7089442. ❏

2004. gada 11. marts

Senatoru lémumi februårî pilsoñiem, kuri vélas iegüt augståko izglîtîbu RTU un studé uz individuålo Séde notika 23. februårî ✍ Senåta priekßsédétåjs profesors M. Knite atklåja sédi un nozîmîgå lîgumu pamata, pilnå måcîbu maksa ir: – sagatavoßanas noda¬å Ls 800; – dzîves jubilejå ar atzinîbas rakstu un gråmatu apsveica MLF profesoru dienas (pilna laika) studijås: bakalaura, profesionålås, ma©istra programmås Ls 1546; doktora programmås Ls 2000; – neklåtienes (nepilna laika) M. Kalniñu. ✍ Zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis pasniedza zinåtñu doktora studijås (1/2 no dienas noda¬as måcîbu maksas): bakalaura, profesionålås, ma©istra programmås Ls 773; doktora programmås Ls 1000. Årvalstu diplomu NI asistentam A. Orlovam. ✍ Par profesoru un asociéto profesoru vakantajåm ßtata vietåm pilsoñiem, kuri vélas iegüt izglîtîbu RTU Årzemju studiju departamenta Senåts noléma: 1. Izsludinåt konkursu uz ßådåm vakantajåm profesora ßtata programmå Uzñéméjdarbîba un vadîßana, gada pilnå måcîbu maksa ir: – vietåm: arhitektüras nozares arhitektüras teorijas un véstures apakßnozaré; bakalaura un profesionålås programmås Ls 746; – ma©istra programmås maßînzinåtnes nozares méraparåtu un metrolo©ijas apakßnozaré. 2. Izslu- Ls 853. Latvijas pilsoñiem un paståvîgiem iedzîvotåjiem, kuri vélas iegüt dinåt konkursu uz ßådu asociétå profesora ßtata vietu – informåcijas tehno- izglîtîbu sveßvalodå Årzemju studiju departamenta programmås, gada lo©ijas nozares datorvadîbas apakßnozaré specializåcijå – telemåtikas un pilnå måcîbu maksa ir tåda pati kå årvalstu pilsoñiem. 2. Lietuvas un Igaunijas valstu iedzîvotåjiem, kuri tiek gatavoti uz multimediju tehnolo©ijas. ✍ Par studiju programmu restrukturizéßanu Senåts noléma: juridisko personu lîgumu pamata péc individuåliem studiju plåniem, pilnå 1. Restrukturizét akadémiskå bakalaura studiju programmu îmija ar måcîbu maksa ir: – dienas (pilna laika) studijås: bakalaura un profesionålås sadalîjumu: obligåtie studiju priekßmeti 91 KP; obligåtie izvéles studiju programmås Ls 1013; ma©istra programmås Ls 1173; – neklåtienes (nepilpriekßmeti 55 KP; humanitårie un sociålie priekßmeti 4 KP; brîvås izvéles na laika) studijås (1/2 no dienas noda¬as måcîbu maksas): bakalaura un priekßmeti 4 KP; bakalaura darbs 10 KP; papildinot ar specializéßanås profesionålås programmås Ls 507; ma©istra programmås Ls 586. iespéju organiskajå un analîtiskajå ˚îmijå. 2. Restrukturizét akadémiskå 3. Latvijas pilsoñiem un paståvîgiem iedzîvotåjiem, kuri vélas iegüt augma©istra studiju programmu îmija ar sadalîjumu: obligåtie studiju priekß- ståko izglîtîbu RTU studiju programmås årpus valsts budΩeta finansétåm meti 38 KP; obligåtie izvéles studiju priekßmeti 18 KP; humanitårie un studiju vietåm, kå arî apgüt otru studiju programmu, måcîbu maksa ir: sociålie priekßmeti 4 KP; brîvås izvéles priekßmeti 4 KP; ma©istra darbs 20 Pilnå måcîbu maksa atbilstoßiem studiju lîmeñiem, Ls KP; papildinot ar specializéßanås Fakultåßu, institütu studiju programmas Bakalaura, Ma©istranta vai Doktoranta 1KP iespéju restauråcijas un konservåcijas, profesionålå péc bakalaura organiskajå un analîtiskajå ˚îmijå. pamatstudiju 1KP profesionålå 1KP ✍ Péc Studiju da¬as vadîtåja Dienas (pilna laika) studijås: P. Sliedes paskaidrojumiem Senåts ap- 1. Humanitårais institüts 650 16 – – – – stiprinåja papildinåjumus un izmai- 2. Valodu institüts 720 20 – – – – 850 21 1270 32 2550 53 ñas 2004. gada uzñemßanas noteiku- 3. EEF, TMF, BF 600 15 600 15 1800 38 mos augståkå lîmeña akadémisko un 4. Bionikas un protezéßanas profes. progr. profesionålo studiju programmås 5. DITF, ETF, RTU: 1. Papildinåt uzñemßanas notei- Materiålu tehnolo©ijas un dizaina, Tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas un kumu 3. p. pirmo teikumu un lasît to Darba aizsardzîbas programmås 700 17 1050 26 2100 44 ßådå redakcijå: ma©istra profesionålo 6. îmijas, îmijas tehnolo©ijas un studiju programmås uzñem, ja izpildîti Materiålzinåtnes programmås 1000 25 1500 38 3000 63 programmås formulétie uzñemßanas 7. AF 1200 30 1800 45 3600 75 520 13 560 14 1560 33 nosacîjumi. 2. Papildinåt uzñemßanai 8. IEF – – 750 19 – – izsludinåto pilna laika (dienas) studiju 9. Inovåciju un uzñéméjdarbîbas programmå programmu sarakstu – profesionålo Vakara (nepilna laika) studijås 488 16 – – – – studiju (péc bakalaura) programmas – 1. Humanitårais institüts 2. Valodu institüts 580 20 – – – – ar studiju programmåm: îmijas teh- 3. EEF, TMF, BF 638 21 952 32 – – nolo©ija; Tekstila un ap©érbu tehno- 4. Bionikas un protezéßanas profes.progr. 450 15 450 15 – – lo©ija; – ma©istra profesionålo studiju 5. DITF, Materiålu tehnolo©ijas un dizaina un programmas – ar studiju programmu Tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas progr. 524 17 788 26 – – Siltumener©étika un siltumtehnika; – 6. îmijas, îmijas tehnolo©ijas un 750 25 1124 38 – – ma©istra akadémisko studiju program- Materiålzinåtnes programmås – – – – – – mas – ar studiju programmu îmija. 7. AF 400 13 450 14 – – 3. Papildinåt uzñemßanai izsludinåto 8. IEF Neklåtienes (nepilna laika) studijås: nepilna laika (neklåtienes) studiju pro- 1. Humanitårais institüts 324 11 – – – – grammu sarakstu – ma©istra profesio- 2. Valodu institüts – – – – – – nålo studiju programmas – ar ßådåm 3. EEF, TMF, BF 424 14 636 21 1272 35 studiju programmåm: Büvniecîba, 4. Bionikas un protezéßanas profes.progr. 300 10 300 10 900 25 Transportbüves, Elektrotehnolo©iju 5. DITF, ETF, Materiålu tehnolo©ijas un dizaina un 350 12 524 17 1050 29 datorvadîba. 4. Izslégt no uzñemßanai Tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas progr. izsludinåtå nepilna laika (neklåtienes) 6. îmijas, îmijas tehnolo©ijas un 500 17 750 25 1500 42 studiju programmu saraksta – profe- Materiålzinåtnes programmås 7. AF – – – – 1800 50 sionålås augståkås izglîtîbas studiju 8. IEF 340 11 510 17 1020 28 programmas – studiju programmu InΩeniertehnika, mehånika un maßînbüve. RTU Daugavpils, Liepåjas un Ventspils filiålés måcîbu maksa tiek ✍ Kanclers R. Taraßkeviçs informéja, ka viena studenta båzes finanséjums budΩetå ir palicis 2003. gada lîmenî, t. i., Ls 475,25, kaut faktiskås noteikta kå maksa tajå fakultåté, kurai atbilst uzñemamo studentu viena studenta izmaksas 2004. gada cenås ir jau Ls 635,06, turklåt bakalaura vai profesionålå studiju programma. Ja students apguvis vienu profesionålås izglîtîbas programmu un vélas neievérojot vél gaidåmo cenu pieaugumu 1. maijå. Måcîbu maksas priekßlikumi jau apspriesti Rektora padomé un Dekånu padomé. Par måcîbu apgüt otru profesionålås izglîtîbas programmu pedago©ijå, måcîbu maksa ir 1/2 no dienas noda¬as måcîbu maksas lieluma: Ls 324. maksu 2004./2005. m. g. Senåts noléma: Ar studentu, kurß studé par maksu, RTU slédz lîgumu uz visu stuLai radîtu priekßnosacîjumus kvalitatîvai studiju procesa organizåcijai un realizåcijai, kå arî balstoties uz kanclera R. Taraßkeviça ziñojumu, diju programmas apgüßanas laiku. Ja péc gada studijåm programmå 2004./2005. m.g. måcîbu maksa atkarîbå no studéjoßo kategorijas, studiju ir uzrådîtas labas un teicamas zinåßanas, students konkursa kårtîbå lîmeña un programmu tematiskås jomas tiek noteikta ßåda: 1. Årvalstu

>>> 6. lpp.

Senatoru lémumi >>> 5. lpp. var pretendét uz brîvajåm budΩeta finansétåm studiju vietåm un tiek atbrîvots no måcîbu maksas. 4. Nepilna laika studijås bakalaura akadémisko studiju programmås Ekonomika un Uzñéméjdarbîba un vadîßana, kuras îsteno IEF, måcîbu maksa gadå tiek noteikta Ls 400. 5. Latvijas pilsoñi un paståvîgie iedzîvotåji, kuri vélas iegüt profesionålo izglîtîbu, studéjot pirmå lîmeña augståkås profesionålås izglîtîbas programmu specializåcijås, kas netiek finansétas no valsts budΩeta, måcîbu maksa ir: – dienas (pilna laika) studijås: programmås Uzñéméjdarbîba un vadîßana Ls 550; Apdroßinåßana Ls 550; Cilvéku resursu vadîßana Ls 550; Muitas vadîßana un nodok¬i Ls 500; ProtéΩu tehni˚a programmå Ls 600; – vakara (nepilna laika) studijås: Uzñéméjdarbîba un vadîßana Ls 440; Cilvéku resursu vadîßana Ls 440; – neklåtienes (nepilna laika) studijås: Muitas vadîßana un nodok¬i Ls 320. 6. Måcîbu maksa Rîgas Biznesa skolå ir: – Uzñémumu un organizåciju vadîßanas profesionålajå ma©istra programmå: studentiem no ES: – pilna laika Ls 1900; – nepilna laika Ls 1240; (ieskaitot Ls 70 par resursu izmantoßanu); studentiem årpus ES: – pilna laika Ls 3927; nepilna laika – Ls 2600; (ieskaitot Ls 271 par resursu izmantoßanu). – Uzñémumu un organizåciju vadîßanas profesionålajå ma©istra programmå, kas tiek realizéta péc grafika nedé¬as nogalés: studentiem no ES – Ls 3610; (ieskaitot Ls 70 par resursu izmantoßanu); studentiem årpus ES – Ls 6025; (ieskaitot Ls 271 par resursu izmantoßanu). 7. Vidéjås profesionålås izglîtîbas iegüßanai, ja netiek izdalîtas valsts budΩeta dotåcijas, måcîbu maksa tiek noteikta saskañå ar kanclera apstiprinåtu kalkulåciju. 8. Jebkuru organizétu kursu måcîbu maksa, ja tie netiek dibinåti uz juridisko personu lîguma pamata, tiek noteikta saskañå ar kanclera apstiprinåtu kalkulåciju. 9. Måcîbu maksa samaksåjama måcîbu gada såkumå lîdz 15. septembrim vai divas reizes gadå, lîdz 15. septembrim par pirmo pusgadu un lîdz 15. februårim par otro pusgadu, maksåjot pusi no Senåta noteiktå måcîbu maksas lieluma. Studenti, kuri ståjußies RTU uz maksas studiju vietåm, maksåjumu veic lîdz ieskaitîßanas pavéles noforméßanai. 10. Studentiem, kuri studé par maksu un studijas nav såkußi vai studéjußi daΩas nedé¬as no semestra såkuma, bet péc tam pårtraukußi studijas, iemaksåtå måcîbu maksa tiek atmaksåta, ja prasîba iesniegta lîdz 1. oktobrim vai lîdz 1. martam par otro pusgadu. Ja studentam péc måcîbu maksas iemaksas pieß˚ir kredîtu, iemaksåtå summa tiek atmaksåta. 11. Vecåko kursu studentiem, kuri studé par maksu, måcîbu maksas lielums katrå studiju lîmenî nemainås visu studiju laiku lîdz diploma sañemßanai un atbilst tam lielumam, kuru noteicis Senåts ieståßanås gada konkrétajam lîmenim. Studentiem, kuri atjauno studijas, ieståjoties par maksu, tå tiek noteikta atbilstoßi konkrétajam måcîbu gadam. Dienas, vakara un neklåtienes studentiem måcîbu maksas lielums saglabåjas nemainîgs, nepårsniedzot atbilstoßai programmai noteikto apgüßanas laiku. Måcîbu maksa, kas minéta 6. punktå, attiecas uz visiem Rîgas Biznesa skolas studentiem neatkarîgi no ieståßanås laika. 12. Ieståßanås maksa Rîgas Biznesa skolå ir: studentiem no ES Ls 20; studentiem årpus ES (ieskaitot visas valsts nodevas) Ls 68. 13. Íis lémums attiecas uz 2004./2005. måcîbu gadu un ståjas spékå no 2004. gada 1. septembra. ✍ Par nesekmîgo studentu maksåjumiem 2004./2005. m. g. Senåts noléma: lai radîtu priekßnosacîjumus kvalitatîvai studiju procesa organizåcijai, nesekmîgiem studentiem par studiju turpinåßanu dienas, vakara un neklåtienes noda¬ås ir jåmakså. 1. Ja students nav nokårtojis studiju individuålo plånu sesijå un atvélétajå papildlaikå (10 kalendåra dienas péc ziemas sesijas un lîdz 10. septembrim péc pavasara sesijas), tad students ir nesekmîgs. Students var turpinåt studijas, ar maksu kompenséjot izdevumus par individuålajå plånå iek¬auto måcîbu priekßmetu papildu apgüßanu. Studentam nav jåmakså, ja paråda lielums nepårsniedz 1 priekßmetu vai studiju plånå paredzéto 1 priekßmeta da¬u, turklåt parådam jåbüt nokårtotam lîdz nåkamai sesijai. 2. Visi nesekmîgie studenti par katra individuålå plånå iek¬autå måcîbu priekßmeta papildus apgüßanu makså péc ßåda izcenojuma: – dienas (pilna laika), vakara (nepilna laika) un neklåtienes (nepilna laika) studijås: bakalaura, profesionålås un ma©istra programmås Ls 15. 3. Atkårtota bakalaura darba, inΩenierprojekta, diplomprojekta, ma©istra darba u. c. aizståvéßanas maksa ir: – bakalaura darbam Ls 30; – inΩenierprojektam, diplomprojektam, ma©istra darbam Ls 50. 4. Ja students neattaisnotu iemeslu dé¬ nav kårtojis eksåmenu sesijas laikå, nav ieradies uz papildu eksåmenu ar pasniedzéju saskañotå laikå vai sañémis atzîmi «¬oti ¬oti våji» (1), tam jåsedz atkårtotå eksåmena organizåcijas izdevumi (skat. Senåta 17.12.2001. lémumu Par jaunu redakciju nolikumam «Par eksåmenu kår-

2004. gada 11. marts toßanu RTU bakalaurantürå, ma©istrantürå un profesionålajås studijås»). Studentiem un RTU absolventiem ir tiesîbas (ja nokårtoti visi sesijas eksåmeni un ieskaites) uzlabot savas sekmîbas rådîtåjus, pårliekot studiju programmå ietverto priekßmetu eksåmenus par maksu. Eksåmena atkårtoßanas vai pårlikßanas maksas lielums ir: – ja eksåmens tiek kårtots pasniedzéja noteiktå datumå, maksas lielums ir Ls 5; – ja eksåmens tiek kårtots studenta pieprasîtajå laikå, maksa ir Ls 20; – ja jebkurß paråds tiek kårtots semestra 15., 16. nedé¬å, maksa ir Ls 20. RTU absolventiem, kuri ir pårlikußi eksåmenus savas sekmîbas rådîtåju uzlaboßanai, papildu sertifikåta izgatavoßanas maksas lielums tiek noteikts: Ls 5. 5. Studentiem, kuri påriet no viena måcîbu veida uz citu vai no vienas studiju programmas uz citu, ir jåapmakså pårejas rezultåtå radußos papildus un neapgüto måcîbu priekßmetu studijas atbilstoßi to kredîtpunktiem. Maksas lielums par 1 kredîtpunktu ir atbilstoßs RTU Senåta apstiprinåtai maksai 2004./2005. m. g. studiju programmås pa studiju lîmeñiem un studiju veidiem (dienas, vakara, neklåtienes). 6. Studenti, kuri pårtrauc studijas vélåk par 16. oktobri vai 16. martu, tiek uzskatîti kå studéjußi pilnu semestri un izmantojußi ßå semestra finanséjumu. 7. Studentu pierakstîßanås uz izvéles måcîbu priekßmetiem nåkamajam måcîbu gadam notiek periodå no 01.04. lîdz 01.06. konkrétajå måcîbu gadå. Péc ßî termiña pårre©istréßanås iespéjama tikai par maksu: – ja pårre©istråcija notiek periodos no 01.09. lîdz 22.09. un no 25.01. lîdz 16.02., katra papildinåjuma, maiñas vai atsaukuma apmaksas lielums ir: Ls 10; – ja pårre©istråcija notiek periodos no 23.09. lîdz 16.10. un no 17.02. lîdz 16.03., katra papildinåjuma, maiñas vai atsaukuma apmaksas lielums ir: Ls 20; – péc minétajiem datumiem måcîbu priekßmetu pårre©istréßana nav at¬auta. 8. Íis lémums attiecas uz 2004./2005. måcîbu gadu un ståjas spékå 2004. gada 1. septembrî. ✍ Apstiprinåja doktora studiju programmu Tekstila un ap©érbu tehnolo©ija. ✍ Apstiprinåja Senåta Straté©ijas komisijas un Zinåtnes komisijas nolikumus. ✍ Par RTU TMF Siltuma un degßanas procesu pétniecisko laboratoriju Senåts noléma: pamatojoties uz TMF Direktoru padomes 2004. gada 12. janvåra sédes lémumu, izveidot RTU TMF Siltuma un degßanas procesu pétniecisko laboratoriju un apstiprinåt tås nolikumu. ✍ Par RaΩoßanas un uzñéméjdarbîbas ekonomikas katedras izveidoßanu Senåts noléma: 1. Pamatojoties uz IEF domes 2004. gada 19. janvåra sédes lémumu, IEF RaΩoßanas un uzñéméjdarbîbas institüta saståvå izveidot RaΩoßanas un uzñéméjdarbîbas ekonomikas katedru. 2. Apstiprinåt RaΩoßanas un uzñéméjdarbîbas katedras nolikumu. ✍ Apstiprinåja izmaiñas profesionålo studiju programmå Uzñéméjdarbîba un vadîßana. Obligåtås izvéles studiju priekßmetu bloks papildinåts ar priekßmetiem, kas sniedz iespéju specializéties büvuzñéméjdarbîbas ekonomikå un organizåcijå. ✍ Senåta Studiju programmu komisijas priekßsédétåja asoc. prof. J. Smirnova uzdevumå par komisijå iesniegto paßnovértéjuma ziñojumu recenzéßanas rezultåtiem ziñoja asoc.prof. J. Briñ˚is. Pozitîvu vértéjumu sañémußi paßnovértéjuma ziñojumi: 1. lîmeña profesionålajai, 2. lîmeña profesionålajai un ma©istra programmai Bionika un protezéßana (recenzents doc. J. Ivanovs); bakalaura profesionålo studiju programmåm un ma©istra profesionålo studiju programmai Büvniecîba (recenzents asoc. prof. J. Briñ˚is); ma©istra profesionålo studiju programmai Transportbüves (recenzents asoc.prof. J. Briñ˚is); 1. lîmeña profesionålo studiju programmai Cilvékresursu vadîßana (recenzente asoc. prof. A. Lanka). ✍ Par izmaiñåm studiju programmas Arodpedago©ija îstenoßanas formå Senåts noléma: mainît RTU Senåta 2003. gada 27. janvåra sédes lémuma Par izmaiñåm 2002. gada 28. oktobra Senåta sédes lémumå Par studiju programmu îstenoßanu nepilna laika neklåtienes un vakara studiju formå 3. punktu un apstiprinåt to ßådå redakcijå: Humanitårajam institütam vakara un neklåtienes studiju formå 1. lîmeña profesionålo (koledΩas) studiju programmu Arodpedago©ija. ✍ Apstiprinåja izmaiñas ma©istra profesionålo studiju programmå Inovåcijas un uzñéméjdarbîba. ✍ Senåts noléma izveidot promocijas padomi RTU P–18 Materiålzinåtnes nozaré ar tiesîbåm pieß˚irt zinåtnisko grådu inΩenierzinåtnés (Dr. inΩ.) un fizikå (Dr. fiz.) un apstiprinåt tås saståvu: 1. Dr. h. fiz. B. Bérziña (RTU, LU); 2. Dr. fiz. J. Blüms (RTU); 3. Dr. inΩ. R. Cimdiñß (RTU); 4. Dr. h. inΩ. J. Grabis (RTU NI); 5. Dr. h. inΩ. J. Jansons (LU); 6. Dr. h. inΩ. M. Kalniñß (RTU); 7. Dr. h. fiz. M. Knite (RTU); 8. Dr. inΩ. L. Krå©e (RTU); 9. Dr. h. fiz. A. Medvids (RTU); 10. Dr. h. inΩ. G. MeΩinskis (RTU); 11. Dr. h. fiz. A. Ozols (RTU, LU); 12. Dr. inΩ. S. Reihmane (RTU). Lügt Latvijas Zinåtnes padomi pieß˚irt promocijas tiesîbas RTU P–18 promocijas padomei un apstiprinåt par ekspertiem ßîs padomes locek¬us uz 5 gadu pilnvaru periodu. M. E.

2004. gada 11. marts

Dekånu runas 19. februåra sédé ☞Par studiju programmu akreditåcijas un pårakreditåcijas gaitu informéja måcîbu prorektors E.Be˚eris. Pédéjå nedé¬å modusies cerîba, ka TTDI tomér iesniegs akreditåcijas dokumentus, sañemta arî AIP at¬auja TTDI realizét akadémisko programmu. Akreditåcijai ßajå gadå pieteikta programma Elektrotehnolo©iju datorvadîba. Påréjås programmås, kuru termiñi beidzas 2004. gadå, pagaidåm dokumentu sagatavoßana norit saskañå ar Studiju da¬as sastådîto veicamo darbu grafiku. Par ikgadéjo studiju programmu paßnovértéjuma ziñojumu iesniegßanu informéja Iekßéjå audita da¬as vadîtåja Å. Brißkena. No 30 programmåm, neskaitot programmu daΩådos lîmeñus, paßlaik iesniegti tikai 6 programmu paßnovértéjuma ziñojumi – Uzñéméjdarbîba un vadîba, Tehniskie tulki, Ìeodézija un kartogråfija, Arodpedago©ija, Büvzinåtne, Arhitektüra. Vél septiñu daΩådu lîmeñu programmas iesniegtas recenzéßanå. Rektors akadémi˚is I. Knéts lüdza dekånus uzñemties atbildîbu par paßnovértéjuma ziñojumu sagatavoßanas gaitu fakultåté. AF un IEF nepiecießamie ziñojumi iesniegti, BF pédéjie ziñojumi iesniegti recenzéßanai, ETF, TMF, EEF, DITF dekåni cer paßnovértéjuma ziñojumus apstiprinåt Senåta marta sédé. MLF vispirms veiks doktorantüras programmas akreditåcijai nepiecießamos darbus un tad pievérsîsies paßnovértéjuma ziñojumiem. Måcîbu prorektors vélreiz atgådinåja – ja uz seßiem gadiem akreditétai programmai ir iesniegti ikgadéji paßnovértéjuma ziñojumi, tås pårakreditåcija ir iespéjama ar atvieglotiem noteikumiem un bez liekiem izdevumiem. Rektors informéja, ka AIP izskatîjusi jautåjumu par licencéßanas un akreditåcijas procesa reorganizåciju, jo paßreiz izveidotå dubultå gråmatvedîba birokråtiskå aparåta uzturéßanai un ekspertu braucieniem prasa no augstskolåm milzîgus izdevumus. Rektors atgådinåja, ka atskaitîties par akreditåcijas un pårakreditåcijas gaitu prasîs katrå Dekånu padomes sédé, tåpéc dekåniem laikus jåievåc informåcija no programmu vadîtåjiem. ☞Par påreju uz jauniem diplomiem un jauniem diplomu pielikumiem informéja Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede. Saskañå ar 23. septembra IZM noteikumiem visiem diplomiem jåbüt uz Eiropas parauga veidlapåm. Par påreju uz jaunå veida diplomiem ir sastådîta speciåla informatîvå instrukcija. Apraksti un reglamenta papildinåjumi izsütîti visiem dekanåtiem un institütiem. Standarta pamatteksti büs pieejami datorå un var jau såkt gatavot savus jomas aprakstus u.c. Augståkås izglîtîbas sistémas aprakstu no IZM ar ministra parakstu vél neesam sañémußi, to vélåk izsütîs papildus. ☞Òoti nepiecießams pårliecinåties par priekßmetu nosaukumu pareizîbu ang¬u valodå, tåpéc: 1. Vélreiz jåpårskata priekßmetu nosaukumi ang¬u valodå, kuri ir laboti, jåpårliecinås par tulkojuma pareizîbu un atbilstîbu iecerétajam, tie jåkori©é un lîdz 31. martam jåatsüta Studiju da¬ai. Priekßmetu saraksti ir izsütîti 83 struktürvienîbåm, bet atbildes nav sañemtas. 2. Jåpårskata un jåkori©é priekßmetu anotåcijas, jåpårtulko tås ang¬u valodå. Izskatot priekßmetu sarakstu, jånoråda, kuri priekßmeti vairs netiek lietoti, lai tos varétu no re©istra pårvietot arhîvå. Paßlaik re©istrå vél ir priekßmeti, kurus neviena programma nav lietojusi vairåkus gadus (no re©istra aptuveni 9000 priekßmetiem aktîvi ir aptuveni 2000). Anotåcijas un to tulkojumi jåatsüta Studiju da¬ai lîdz 30. aprîlim. Ja anotåcijas un tulkojumi ir jau kårtîbå, arî tad par to jåinformé Studiju da¬a. Studiju da¬as vadîtåjs ¬oti lüdza nekavét termiñus, jo labojumus priekßmetu re©istrå veiks centralizéti. Måcîbu prorektors izteica cerîbu, ka gadiem gaidîtås korekcijas beidzot tiks iesniegtas. ☞ Par ES struktürfondu izmantoßanu RTU doktorantüras atbalstam rektors izteicås cerîgi. RTU ßim nolükam uz trim gadiem plåno sañemt 4,5 miljonus eiro (3,5 milj. latu). Lîdzek¬us doktorantüra varés térét: 1. Jauno doktorantu (2004. gada uzñemßana) atbalstam; 2. Otrå un treßå studiju gada doktorantu atbalstam; 3. To doktorantu atbalstam un jaunu måcîbspéku piesaistei, kuri nav pabeigußi promocijas darbu un slédz lîgumu ar RTU, ka 5 gadus piedalîsies universitåtes akadémiskajå darbå; 4. Jaunajiem zinåtñu doktoriem vecumå lîdz 35 gadiem, kuri vélas turpinåt pétniecîbas darbu un palikt strådåt universitåté. Aptuveni apré˚inåtas iespéjamås summas. Pirmå kursa doktorantiem tå ir mazåka, jo tad galvenå vietå nav pétniecîbas darbs. Otrå un treßå gada doktorantiem méneßa pabalsts varétu büt Ls 188, doktorantüras vadîtåjam Ls 60, materiåliem pétîjumu veikßanai Ls 107, komandéjumiem Ls 60, t. i., kopå Ls 415 ménesî (620 eiro) jeb Ls 1200 gadå. Finanséjums paredzéts 190 doktorantiem. Büs konkurss, un atbalstu sañems sekmîgåkie, jo RTU

paßlaik ir 213 doktoranti. No kopéjås summas katru gadu 3% iespéjams iedalît darba organizåcijas izdevumiem, bet 3,3% – iekårtu iegådei universitåtes centralizétajåm starpfakultåßu laboratorijåm un centriem. Lémumu pieñems zinåtñu prodekåni, ir izstrådåts attiecîgais nolikums, izpildi koordinés Doktorantüras da¬as vadîtåjs J. Valeinis. Ar katru doktorantu lîgumu individuåli slégs zinåtñu prorektors. Jautåjums par ES struktürfondu izmantoßanu doktorantürå ir labi sagatavots, priekßlikumus sütîsim IZM un ceram, ka müsu doktorantiem büs atbalsts darbå. Klåtesoßie par doktorantüras priekßlikumiem izteicås atzinîgi. ☞ Studiju da¬as vadîtåjs atgådinåja, ka no visiem dekåniem nav sañémis vakar gaidîto uzñemßanas prognozi, un iesniedza dekåniem precizéßanai da¬as sastådîto budΩeta vietu sadalîjuma pa programmåm projektu, kas jåapstiprina Rektora padomé 1. martå un Dekånu padomes sédé 4. martå, lai to varétu publiskot izstådé Skola2004, kas darbu såk 4. martå. ☞ Saimnieciskajå dienestå izveidota RTU Nekustamo îpaßumu da¬a, kas veiks visu müsu îpaßumu uzskaiti, sekos visåm telpåm objektå un datus iesniegs kancleram. Da¬u vadîs M. Dreimanis, tajå strådås V. Püce un B. Odîte, un domåts uz ßo da¬u pårcelt arî atseviß˚us Celtniecîbas da¬as darbiniekus. Paßlaik gatavo da¬as nolikumu un darbinieku pienåkumu sarakstu. ☞ Rektors informéja par augstskolu statusa jautåjuma izskatîßanu MK komitejå, kurå spriests par statusa atvasinåts publiskais subjekts pieß˚irßanu universitåtém, kuru Satversmes apstiprinåtas Saeimå. Atrodoties ßådå statuså, universitåte varés no valsts sañemt zemi un ékas îpaßumå. Jautåjuma galîgo izlemßanu komiteja atlika uz 23. februåri, bet péc tam to iesniegs MK. Péc paßreizéjå lémumprojekta, påréjås augstskolas paliek lîdzßinéjå statuså – valsts budΩeta iestådes, pret ko iebilst Latvijas Augstskolu rektoru padome, kurå lielåkoties pårståvétas mazås augstskolas, un gatavojas iesniegt protestu. Rektoru padome nosütîjusi véstuli Saeimas Izglîtîbas, zinåtnes un kultüras komisijai ar vairåkiem priekßlikumiem: – vienkårßot pieß˚iramo akadémisko grådu struktüru; – palielinåt augstskolu autonomiju; – vienkårßot licencéßanas un akreditéßanas procesu; – studentu komplektéßanas jautåjumu pilnîbå uzticét paßåm augstskolåm; – nodroßinåt augstskolu autonomiju akadémiskå personåla komplektéßanå, uzskatot par nelietderîgu paßreizéjo kårtîbu, ka vienas augstskolas profesoru ievélé citas augstskolas profesoru padome; – panåkt, lai paßu pelnîtos finanßu lîdzek¬us augstskolas var izlietot péc saviem ieskatiem, lai izglîtîbas ieståΩu saimnieciskås darbîbas rezultåtå gütie ienåkumi neietekmétu valsts budΩeta un paßpårvaldes asignéjuma apmérus; – grozît Augstskolu likuma 7. punktu ßådi: valsts dibinåtåm augstskolåm, kas ir atvasinåtie publiskie subjekti, ir tiesîbas dibinåt augstskolas kå komercsabiedrîbas. ☞ Senåta priekßsédétåjs profesors M. Knite informéja par Senåta februåra sédé izskatåmajiem lémumprojektiem. Kanclers R. Taraßkeviçs precizéja lémumprojektu par nesekmîgo studentu maksåjumiem. Kanclers atgådinåja dekåniem, ka 2004. gadå valsts budΩeta finanséjums vienam studentam ir Ls 474,25, bet reålie izdevumi vienam studentam 2004. gada cenås ir Ls 635,06, kas bütu jåñem vérå, prognozéjot studiju maksu. ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: • 14. februårî RTU tika atklåts Eiropas 6. ietvarprogrammas 1,8 miljonu vérts projekts, kurå kopå ar 10 partneriem galvenå loma ir RTU Biomedicînas inΩenierzinåtñu un mikrotehnolo©iju institüta zinåtniekiem. Profesoram J. Dehtjaram uzticétas projekta koordinatora funkcijas. • Izstådé Skola 2004 izsludinåtås LSA organizétås konferences dalîbas maksa samazinåta no Ls45 uz Ls15. • Rektors sañémis telefonisku südzîbu par necießamiem sadzîves apståk¬iem Ezermalas ielas kopmîtné (telpås vakaros liels troksnis, netîrîba, tås piesmé˚étas). ☞ Rektors lüdza dekånus padomåt par nåkamajåm RTU Goda doktora nosaukuma kandidatüråm. ☞ Måcîbu prorektors E. Be˚eris iepazîstinåja klåtesoßos ar ETF aptaujas rezultåtiem par studentu noslodzi. Prorektora baΩas par studentu nenoslogotîbu ir apstiprinåjußås, jo, pat måcoties 26 kontaktstundas nedé¬å, studenti atzîst, ka strådå mazåk par 15 stundåm nedé¬å. Prorektors secinåja, ka acîmredzot måcîbspéki negrib un neprot studentus noslogot. Rektors piebilda, ka påreja uz divgadîgo ma©istrantüru spiedîs ma©istrantus studijåm pieiet nopietnåk. ❏ M. E.

Kolé©i! Tikai sevi îsteni necienoßi RTU darbinieki var pie¬aut, ka viñu uzvårdi nav atrodami RTU telefonu gråmatas alfabétiskajå sarakstå. Steidziet atgüt paßcieñu! Zvaniet 9333 vai 9499, vai paziñojiet savus datus pa faksu 9489 vai e–pastu: ji@rtu.lv, vai telef@rtu.lv. Iekßéjå sakaru tîkla administrators Juris Eizentåls

Edvîns Íterns 22.05.1918. – 18.02.2004.

2004. gada 11. marts Sarmotå dienå Murjåños pårtrüka ilggadéjå EEF fakultåtes dekåna dzîves pavediens. Bija jåizdzîvo garß måcîbu un sürs darba ce¬ß. Bérnîbas zemes – Zieme¬vidzemes dabas skaistums un vecåku ievirze stiprinåja viñu visu müΩu. Jau pirms fakultåtes nodibinåßanås tika sagatavoti lekciju kursi elektriskajos aparåtos un elektrotehnolo©ijås, kas ¬åva iedibinåt elektrisko maßînu un aparåtu, kå arî elektriskås piedziñas specialitåtes. Èpaßi dekåna darbå atraisîjås viña organizatora un audzinåtåja talants.

Ieskats docenta E. Íterna veikumå ¬auj pilnîgåk apzinåties îstenotos pasåkumus fakultåtes visstraujåkajå attîstîbas periodå, kas saistîjås ar studentu skaita pieaugumu un zinåtnisko pétîjumu apjomu. Tas vienmér apstiprinås atziñu, ka jåstrådå ar skaidru skatu nåkotné un ar izpratni par tehniskås inteli©ences lomu un vietu sabiedrîbå. Docents E. Íterns vienmér uzñémås atbildîbu par studijåm kopumå, par to, kå jaunie inΩenieri sagatavoti praktiskajam darbam,

par to, kå veidojas viñu dzîves likteni. Tagad to var atskårst, vértéjot viña darbu pusgadsimta ilgumå. Ir atdota mîlestîba savai ©imenei un radiem, kolé©iem un draugiem. Tie ir pateicîbas vårdi par müΩa devumu, sveicieni tai zemei, kurå dzimi un kurai tiki atdots.

Profesors J. Greivulis, Industriålas elektronikas un elektrotehnolo©ijas katedras profesors

RTU ZB – pasaules lielåkå bibliogråfiskå datu båze OCLC (Online Computer Library Center) OCLC piedåvå neierobeΩotas iespéjas informåcijas mekléßanå pasaules mérogå bibliogråfiskajås datu båzés, ieskaitot pieeju pilniem tekstiem. Paßreizéjais izmé©inåjums piedåvå iepazîties ar ßådåm datu båzém: • WorldCat – pasaules vislielåkais bibliogråfiskais saraksts ar vairåk nekå 45 miljoniem bibliogråfisko ierakstu 400 valodås. Aptver informåciju, såkot no 11. gadsimta. Nodroßina pieeju daΩådu pasaules bibliotéku, arî Kongresa bibliotékas fondiem. • Electronic Collections Online (ECO) – pieeja rakstu bibliogråfiskiem aprakstiem vairåk nekå 55 izdevéju Ωurnåliem par daΩådåm té-

måm. • Wilson Select Plus – nodroßina pieeju 1650 periodiskajiem izdevumiem ar pilniem satura rådîtåjiem un kopsavilkumiem. Ir pieejami pilni teksti. • ArticleFirst – satur bibliogråfiskus aprakstus no vairåk nekå 15 000 Ωurnåliem par zinåtni, tehniku, medicînu, sabiedriskajåm zinåtném, uzñéméjdarbîbu, humanitårajåm zinåtném un kultüru. • EconLit – satur bibliogråfiskus aprakstus ekonomikas Ωurnålu rakstiem, kå arî gråmatåm un disertåcijåm. • FactSearch – pamatå ir periodiskå izdevuma A Matter of Fact publikåcijas, satur bibliogråfisko

informåciju ar anotåcijåm. • Library Literature – autoritatîvs bibliogråfiskais rådîtåjs informåcijas un bibliotékzinåtné. • MEDLINE – aptver visas medicînas nozares, ieskaitot klînisko medicînu, eksperimentålo medicînu, zobårstniecîbu, pacientu aprüpi, veselîbas aizsardzîbas administråciju, pacientu uzturu un citas nozares. • PAIS International – nodroßina pieeju 120 valstu resursiem, saistîtiem ar iekßéjo un åréjo politiku. • PsycARTICLES – pieeja American Psychological Association izdoto Ωurnålu pilniem tekstiem. URL: http://firstsearch.oclc.org/fsip

Datu båze ir pieejama visos RTU datortîklå re©istrétajos datoros lîdz 16.04.2004. ❏

Uzmanîbu! RTU Zinåtniskå bibliotéka piedåvå RTU Studentiem un måcîbspékiem bezmaksas individuålås un grupu konsultåcijas informåcijas mekléßanå elektroniskajå katalogå un datu båzés. Pieteikties ZB Informåcijas centrå îpsalas ielå 10 – 201. ist. vai pa tålr. 7089341, 7089102.

Pirmås RTU inΩenieru sacensîbas Alise Lezdiña Lîdz ßim BEST (Board of European Students of Technology) nodarbojås ar daΩådu kursu plånoßanu un organizéßanu tehnisko universitåßu studentiem un iekßéjo pasåkumu organizéßanu organizåcijas biedriem. InΩenieru sacensîbas (Engineering Competition) ir jaunais BEST organizåcijas projekts. Tå aizsåkumi nåk no Kanådas InΩenierzinåtñu studentu federåcijas (Canadian Federation of Engineering Students – CFES). Kanådå InΩenieru sacensîbas notiek katru gadu, kur labåkie studenti sacenßas vairåkås kategorijås. Ir izveidota vairåku lîmeñu sacensîbu sistéma: universitåtes lîmenis, re©iona lîmenis un valsts lîmenis. Íogad BEST organizéja pirmås Eiropas InΩenieru sacensîbas, kuras notika oktobrî Be¬©ijå. Pirmås RTU InΩenieru sacensîbas radîs studentiem priekßstatu par ßåda veida pasåkumiem un rosinås attîstît Eiropas InΩenieru

sacensîbas nåkotné. Íogad BEST–Riga organizé InΩenieru sacensîbas tepat RTU. Sacensîbås varés piedalîties 96 RTU studenti no daΩådåm studiju nozarém, 48 cilvéki katrå kategorijå. Tiek iesaistîti visu fakultåßu studenti. Piesakoties tev büs jåaizpilda anketas, uz kuråm pamatojoties notiks atlase un komandu veidoßana. Komandas tiks veidotas péc principa, lai katrå no tåm bütu péc iespéjas daΩådu nozaru studenti. Sacensîbas saståvés no divåm sacensîbu kategorijåm, kuras notiks paraléli: konstruéßanas un biznesa straté©ijas plånoßanas kategorijas. Abas kategorijas notiek vienlaikus, tåpéc tev iespéjams piedalîties tikai vienå no ßîm kategorijåm. Tåpéc, pirms piesakies, izvélies, kurå tießi tu vélies piedalîties. Bet neraizéjies, ja nevari izvéléties, kurå piedalîties, vienkårßi piesakies uz abåm kategorijåm – gan jau tev paveiksies un nonåksi sev piemérotåkajå, kur pavadîsi lielisku sestdienu kopå ar citiem atraktîviem RTU studentiem. 18. marts – informåcijas diena.

Notiek Ka¬˚u ielå 1, Lielajå aulå, plkst. 17; 25. marts – komandu tikßanås diena. Ka¬˚u ielå 1, Mazajå aulå, plkst. 17; 27. marts – sacensîbu diena. Notiek plkst. 11 Ka¬˚u ielå 1, Lielajå un Mazajå aulå, atkarîbå no izvélétås kategorijas. Katrs no mums – RTU studentiem – var pieteikties sacensîbåm un piedalîties tajås. Lai to izdarîtu: 1) jåatrod dalîbnieku pieteikßanås anketa InΩenieru sacensîbu måjaslapå www.sacensibas.tk, otrå pusé skrejlapåm vai Studentu parlamentå pie sekretåres; 2) jåaizpilda anketa. Izvélies tikai vienu no divåm kategorijåm, kurå vélies piedalîties, un atzîmé to; 3) lîdz 18. martam jånosüta anketa internetå, jånodod SP sekretårei vai jåiemet kådå no IS pieteikuma anketu kastém. Aizpildît un nodot anketu vari arî informåcijas dienå 18. martå; 4) atnåc uz informåcijas dienu, lai uzzinåtu vairåk par InΩenieru sacensîbu norisi. Uzzini, kådas prasmes un zinåßanas tiks prasîtas un ko

tu iegüsi, piedaloties ßajås sacensîbås; 5) atnåc uz komandu tikßanås dienu 25. martå, uzzini, kurå komandå piedalies, iepazîsti savus komandas biedrus. Iegüsti noderîgu informåciju par efektîva komandas darba veikßanu; 6) nåc un piedalies sacensîbås 27. martå; 7) uzvari sacensîbås un sañem balvu. Protams, sacensîbas tiks vértétas, un labåkajåm komandåm büs arî balvas no müsu atbalstîtåjiem. Lielu paldies més sakåm Rîgas Tehniskajai universitåtei un rektoram I. Knéta kungam, Studentu parlamentam un Transporta un maßînzinîbu fakultåtei, kas garanté naudas balvas konstruéßanas konkursa veiksmîgåkajiem dalîbniekiem, îpaßs paldies par to Dr. inΩ. profesoram G. Libertam un Dr. h. inΩ. profesoram J. Rudzîtim. Sîkåka informåcija par sacensîbåm büs pieejama InΩenieru sacensîbu måjaslapå www.sacensibas.tk ❏

2004. gada 11. marts

Studentu lapa Caur spéli uz realitåti Dainis Jakovels Vai jüs zinåt, kas ilga no 4. lîdz 7. februårim? Nemocîßu jüs neziñå, tåtad... Ceturtdien, 4. februåra rîtå, 55 jaunießi vecumå no 18 lîdz 25 gadiem no visdaΩådåkajåm Latvijas vietåm sanåca kopå, lai piedalîtos Rîgas MenedΩeru skolas rîkotajå lietiß˚ajå spélé Müsu nåkotni veidosim kopå. Dalîbnieku kontingents bija ¬oti daΩåds – daΩådi vecumi, daΩådi raksturi, daΩådas tautîbas, kas bija kå miniatürs attéls Latvijas iedzîvotåju saståvam. Spélé savus spéku noléma pårbaudît arî seßi RTU studenti: Liene Aleksandra Åboliña, Påvels Losevs, Renåte Lukjanska, Artis Gütmanis, Påvels Konons, Dainis Jakovels, kas veiksmîgi iek¬åvås ßajå sabiedrîbas modelî. Protams, daudzus interesé, kas tad îsti ir lietiß˚å integråcijas spéle? Uz ßo jautåjumu atbildi es pats mekléju visu spéles laiku. Tagad zinu – tå ir spéle, kurå visi tås dalîbnieki saskaras ar daΩådiem uzdevu-

miem, kas jårisina kopîgi vai vienatné, veidojot daΩådas sociålås grupas un kontaktus ar nolüku güt pe¬ñu. Var teikt, ka més visu savu dzîvi spéléjam vienu lielu lietiß˚o integråcijas spéli, kas nav izbégami, ñemot vérå, ka müsu sociålais saståvs ir tik daΩåds. Kå jau reålå sabiedrîbå, arî spélé katrs dalîbnieks piederéja kådai ©imenei, kuras galvenais mér˚is bija moråli atbalstît un vienot tås dalîbniekus. Otra veida grupa – cilts, kuras mér˚is bija attîstîties, tas ir, güt pe¬ñu. Treßå veida grupas dalîbnieki varéja veidot paßi, izvéloties sev simpåtiskåkos, lîdzîgåkos – vai otrådi – spéles dalîbniekus, tå bija SIA, kuru vienoja viñu ieguldîtais kapitåls un kopéjais mér˚is güt pe¬ñu. Tå nu més çetras dienas piedalîjåmies daΩådås spélés, ar kuråm arî sagatavo uzñémumu vadîtåjus un darbiniekus reålåm dzîves situåcijåm, pelnîjåm virtuålo naudu. Bija nepiecießamas gan fizikas, gan matemåtikas zinåßanas, gan cilvéku pazîßana, kå arî veiksme un intuî-

Students parastais Jånis Elsts, DITF Pirms kåda laika man gadîjås dzirdét par parasto ve¬as pulveri un arî parasto ka˚i. Íis vårds (parasts) müsdienås tiek lietots visai bieΩi un pårsvarå negatîvå nozîmé – parastais ve¬as pulveris, lük, nemazgå tik tîri kå jaunais un uzlabotais, un parastais ka˚is ir tikai tåds bezsugas mincis, kas nespéj lîdzinåties vispusîgi attîstîtajam un neatvairåmi paßpårliecinåtajam Kiteka˚im. Tomér, ja tu domå, ka es tagad ˚erßos pie kårtéjås reklåmbiznesa darboñu produkcijas apsprießanas, tad tu nedaudz k¬üdies, lai arî par masu mediju popularizétajåm idejåm man ir ßis tas sakåms. VisbieΩåk reklåmås uzsver atß˚irîbu, paråda kådu vienu seviß˚u lietu uz påréjo pelékå fona. Lai gan arî tad, ja råda cilvéku, tas drîzåk kalpo kå slavinåmå produkta demonstrétåjs, t. i., cilvéks piesaista uzmanîbu sev un paraléli arî precei, ko reklamé. Fons kalpo kontrasta radîßanai, tajå var parådît, pieméram, cilvékus, kas nelieto, nevalkå, nezina par... u. tml. Un tu taçu negribi büt viens no pelékajiem fona ¬audîm?... Ori©inalitåte! Sabiedrîbai tiek nepårtraukti ståstîts, ka katram jåbüt unikålam un atß˚irîgam, ka tås ir katra tiesîbas un gandrîz vai pienåkums. Un daudzi to arî

labpråt cenßas panåkt, jo, ja lîdzek¬i at¬auj, ori©inåls nozîmé labåks. Nevis Nokia 3310, bet jaunåkais Siemens modelis, nevis 90. gadu såkuma 15 collu monitors, bet seviß˚i plånais LCD, labåk dzîvot îpsalas kojås, nevis Teikå, vai ne? Protams, tå ir arî tiekßanås péc értîbåm un véléßanås lietot kvalitatîvus produktus, bet ar to vien nepietiek, lai izskaidrotu to ¬auΩu motîvus, kas vienmér velk tikai melnas drébes, néså ˚édîté ap kaklu apgrieztu pentagrammu vai no rîta rüpîgi izveido spilgtas kråsas seksti. Tas lielåkoties ir protests. Ir tådi, kas rîkojas, kå viñiem értåk, neñemot galvå modes tendences vai vispårpieñemtas normas. Un vél ir ¬audis, kam ir ß˚ietami vienaldzîgi, kådas kråsas kreklu uzvilkt, ar ko remdét slåpes un kådå kråså ir debesis. Viñi teic, ka nav vérts tådu sîkumu dé¬ uztraukties. Ka tik kaut kå tikt cauri kårtéjai dienai, ieskaitei, sesijai, dzîvei. Í˚iet, ßiem vislabåk derétu parasto cilvéku tituls. Es neticu, ka paståv kaut viens parasts cilvéks. Neticu, ka tas ir principå iespéjams. Lai kå sabiedrîba uz to tiektos. Pag, es taçu teicu, ka tiek popularizéta unikalitåtes ideja? Jå, tomér, kå vienmér, tur ir arî kåds å˚is. Pirmkårt, nevajag jédzienu parasts uztvert kå sinonîmu vårdiem vidéjs, vienåds vai

SIA Kåda starpîba! raΩo vardes. Dainis no RTU pa kreisi, galda otrå pusé Liene no RTU (råda ar pirkstu!). cija. Varbüt jums liksies smieklîgi patîkami) un mafijas spiedienu! Tå taisît papîra vardîtes, siera ritu¬us, ilga divas stundas, kuru laikå dapelmeñus, bet ßajå spélé tas tika ap- Ωiem dalîbniekiem neizturéja nervi, vienots ar izdevumu un ienåkumu, citi palika nesatricinåmi kå klints, raΩoßanas procesa plånoßanu. Tå kå bet, kad viss bija beidzies, sajutåm ciltis bija sadalîtas piespiedu kårtå, tådu nogurumu, ka galva un rokas vajadzéja samierinåties ar saviem paßas nokrita uz galda! Íajå spélé es iemåcîjos labåk ciltsbrå¬iem un ciltsmåsåm un mé©inåt kopéjiem spékiem izpildît izprast un pazît cilvékus, iepazinos ar to spriedzi, kåda valda îstå bizuzdevumu un nopelnît. Pédéjais pårbaudîjums bija ra- nesa vidé, sapratu, ka vél ir ko måΩoßanas spéle, kas ietvéra preçu ra- cîties, måcîties un måcîties! Jüsu Ωoßanu, iepakoßanu, noforméßanu, mierinåjumam pateikßu, ka visvaireklåmu, pårdoßanu, konkurenci råk virtuålås naudas nopelnîja viens SIA starpå, patentu konkursus, VID no RTU dalîbniekiem! Iesaku katun sanitårå dienesta pårbaudes, plus ram novértét savas spéjas ßådå vél varéja izbaudît Bankas «Bal- spélé! ❏ tija» bankrotu (ticiet man, tas nav bieΩi sastopams. Pasaulé ir seßi miljardi cilvéku, un ir fiziski neiespéjami tiem k¬üt vienådiem. Toties pilnîgi iespéjama ir sabiedrîbas noslåñoßanås, sadalîßanås lielås grupås. Sagrupét cilvékus var péc ¬oti daΩådåm pazîmém, pieméram, vecuma, nodarboßanås, mî¬åkås kråsas. Un var pékßñi izrådîties, ka tu, pieméram, esi parasts students, lai arî ne tuvu nelîdzinies, pieméram, parastam pilsétniekam. Otrkårt, masu medijos sludinåtås un sabiedrîbas stereotipos iesakñojußås idejas nomåc izvéles brîvîbu. Visa pasaule virzås uz unifikåciju (vienådoßanu), tiek pieñemti noteikumi un pasludinåti standarti, kas reglamenté tås vai citas lietas raΩoßanu, moråles normas un tavu dzîvi. Pieméram, cik veidos tu vari sañemt ieskaiti kådå priekßmetå (kurå nav paredzéts eksåmens)? Kårtîgi apmekléjot visas praktiskås nodarbîbas un laikus izpildot laboratorijas darbus vai arî veiksmîgi nokårtojot vienu lielu gala ieskaiti? Nav visai daudz variantu. Ja nu kåds grib nodemonstrét savas programméßanas spéjas, uzrakstot 3D spéli? Ja nu fizikå interesantåk paßam izdomåt eksperimentu un to izpildît (smejies vien, bet ir arî tådi, kam fizika patîk)? Vairåkums gan jautå, kam tas vispår ir vajadzîgs. Nu, vispårîgajai izglîtîbai! Lai visiem bütu vienådas pamatzinåßanas. Tagad izlasi iepriekßéjo teikumu vélreiz un lénåm. Punkts.

Par dzîvesveidu – ir iespéja izvéléties, kur måcîsies, par ko strådåsi, cik liels tavam televizoram büs ekråns, kådas firmas ap©érbu pirksi, kurå bankå glabåsi ietaupîjumus, uz kådiem klubiem iesi un ar ko kopå iedzersi un spriedîsi par dzîvi. Ir iespéja izvéléties... no vienådåm lietåm. Nevienam pat neienåk pråtå izvéle måcîties vai ne vai strådåt vai mirt badu, varbüt tikai nabagiem un våjpråtîgajiem. Protams, ka vajag måcîties (toties var izvéléties – kur!), jo tikai tad var dabüt normålu darbu (var taçu izvéléties, par ko strådåt!) un pietiekami pelnît, lai varétu... Normåli (parasti) dzîvot? Dzîves ce¬a izvéle netiek piedåvåta, un tos, kas nepieturas pie ßablona, uzskata par nedaudz jukußiem. Tomér nav parastu cilvéku ßai pasaulé. Jo katram ir vismaz savs sapnis, sava ideja par laimi, sava piedzimßana, dzîve, mîlestîba. Pat ja sapnis sasniegts vai nesasniedzams, laime – tikai kaut kur izlasîts vårds, dzimis bérnu namå, dzîve aizrit paradumu sliedés un mîlestîba ß˚iet tikai dzejnieku izdomåjums. «Katram savs,» es saku, un ar to pietiek. Pagaidåm, kamér tev vél ir savas vélmes un sapñi, nevis tikai akla paklausîba rîkojumiem no augßas un bezdomu pak¬außanås stereotipiem. Starp citu, pesimisms (un arî nihilisms) ir ¬oti izplatîts müsdienu jaunießu vidü... ❏

2004. gada 11. marts

Studentu lapa

Kulturåla aprakstîßana Jau desmitiem gadu arheologi, antropologi un citi cilvéces vésturi un izcelsmi izzinoßu profesiju pårståvji nodarbojas ar alu zîméjumu analîzi, seno hieroglifu atßifréßanu un antîko skulptüru pétîßanu. Tådå veidå viñi iegüst zinåßanas par to, kådi zvéri dzîvoja uz müsu planétas cilvéces rîtausmå, kådi bija skaistuma ideåli Amerikas indiåñu vidü un cik maksåja tasîte téjas înå pirms diviem tükstoßiem gadu. Vårdu sakot, pamatskolas viela. Péc påris simtiem gadu kåds futüristisks zinåtnieks uzies, pieméram, labi saglabåjußos RTU

MLF, un noteikti uzrakstîs disertåciju (vai ko tamlîdzîgu) par antîkås Latvijas kultüru, kurå izteiks savu viedokli arî par tås panteonu, kurå vissvarîgåko vietu ieñemot visa labå dievs Rullzs un tå nesamierinåmais antagonists Sucks. No viña plaßå izklåsta nåkotnes ¬audis uzzinås, ka müsu kultürå galvenå vieta tika atvéléta vairoßanås jautåjumiem, paßnåvîbas nebija retums, un gandrîz ikkatras radoßas personîbas svéts pienåkums bija atståt uz mî¬ås izglîtîbas iestådes inventåra kådu piemiñu par sevi.

Né, ßis nav vadîbas pasütîts aicinåjums pårtraukt savu radoßo spéju izpausmi un samesties telpu remontam! Agråk svarîgu notikumu aprakstîßana un dzîves gudrîbu iekalßana alas vai temp¬a sienå bija priesteru un citu speciåli apmåcîtu cilvéku uzdevums. Tagad raksta visi, kam vien tas tîk. Tå sakot, atståj kultüras mantojumu nåkamajåm paaudzém mutvårdu un citås formås. Íajå augsto tehnolo©iju laikmetå informåcija ir gaistoßa – nospiedi Delete, un cauri ir... Tåpéc vissvarîgåkås patiesîbas tiek pierakstîtas

vietås, kur pulcéjas daudz ¬auΩu (sabiedriskajås tualetés, koridoros, auditorijås, türisma objektos). Tu, protams, esi kårtîgs/–a students/–e, tåpéc lai ståv tev klåt visuvarenais Rullzs un nemoka vainas sajüta par tiem, kas iegrieΩ savus iniciå¬us kårtéjå mébelé, – viñi dara svétîgu darbu: dod iespéju nåkotnes cilvékiem ßo to uzzinåt par ßodienas paraΩåm un dzîvi! ❏

nakts laikå). Tad nu ar ßå raksta starpniecîbu iziesim mazu Club Rotation, lai gütu priekßstatu, kas îsti Rîgå notiek un kur médz pazust müsdienu jaunatne. Klubi tiks apskatîti alfabétiskå kårtîbå, sîkåk paståstot, kur atrodas klubs, aptuvenås cenas u. c. informåciju. Klubs Alcatraz – tå ir neliela da¬iña tålås Amerikas un amerikåniskå stila pie mums, Rîgå. Íeit apvienojas gan nosaukums, gan îpaßå vieta Sanfrancisko lîcî – Alkatraza sala. Asu izjütu un piedzîvojumu meklétåjiem ßis vårds ir pazîstams kå vieta, kur nok¬üt ir bijis lemts daudzåm mafijas zvaigzném, bet izk¬üt no ßîs salas – cietuma gandrîz nevienai no tåm. Nedaudz skarbås realitåtes, nedaudz kovboju cigåru dümu, pietiekami daudz îpaßu édienu un dzérienu un ¬oti daudz amerikåñu iecienîtås müzikas. Cenas pieñemamas, varétu pat teikt, ka létåkas nekå lielåkajå da¬å naktsdzîves norises epicentros. Publika visdaΩå-

dåkå, pårsvarå vecumå virs 23 gadiem, ieeja klubå no 18 gadu vecuma. Klubs atrodas K. Barona ielå 88 (pretî Sporta pilij). Darba laiks 11.00–6.00, sestdienås un svétdienås såk darbu no plkst. 14 lîdz pédéjam klientam. Ikdienå ßeit ir iespéjams paést pusdienas (komplekts Ls 1,75) vai iedzert kafiju ar kolé©iem. Ceturtdienås blüza vaka-

ri, dzîvå müzika. Ieeja bezmaksas. Èpaßi piedåvåjumi: otrdienås, treßdienås péc plkst. 20, pérkot 0,5 l alus kausu, 0,3 l kausu sañemsiet par brîvu. Dåmåm ieeja uz visiem koncertiem ar 50% atlaidi un glåze ßampanießa par brîvu.

Te bija Jånis

Tusiņš Krista Tusiñß – müsdienu ma©iskåkais vårds jaunießu vidü; viens no retajiem jaunießu Ωargonvårdiem (valodniecîbå: aizguvumiem), kuru lietot såkußi arî müsu vecåki un vecvecåki; vårds, kurß, visticamåk, ar laiku iegüs arî vietu literårajå latvießu valodå. Vårds tusiñß radies no krievu valodas vårda tusovka. Tulkojums vienå vårdå latvießu valodå nav sastopams, bet, ja més sakåm tusiñß, ar to tiek saprasta brîvå laikå pavadîßana – gan aktîva, gan pasîva. Tusiñß var büt pasédéßana ar draugiem kådå sabiedriskå vietå pie kafijas tases, tusiñß var büt vétraina nakts izklaide kådå no naktsklubiem vai arî måjås. Patiesîbå tusiñß var büt jebkurå vietå un jebkurå laikå. Tam nav noteikta laika ierobeΩojuma, konkrétas izpausmes vai tradîcijas. To visu veido un attîsta paßi tusétåji (tusétåji – pasåkuma dalîbnieki). Pårsvarå cilvéki cenßas tusét brîvdienås (såkot no piektdienas vakara), bet ßad tad arî mazajå piektdienå (kalendårå ceturtdiena) jau vérojamas zinåmas iezîmes tusiñam. Patiesîbå tusiñß nenoliedz nevienu dienu nedé¬å, visas ir labas. IerobeΩojumus uzliekam més paßi. Íoreiz vairåk par nakts tusiñiem Rîgå, populåråkajåm tusiñu vietåm un citiem ar to saistîtiem atribütiem. Pédéjå laikå jaunießu vidü vérojama tendence TUSIˆA laikå nodarboties ar tå saukto Club Rotations (tas nozîmé, ka tiek izstaigåti un/vai apmekléti vairåki klubi vai izklaides vietas vienas

(Turpinåjums sekos.)

Rîgas Tehniskås universitåtes laikraksts

Redaktore Rüta Lapsa. Re©istråcijas apliecîbas numurs 0438. Redakcijas adrese: Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658. Tålr.: 7089321, fakss: 7089489, e–pasts: ji@adm.rtu.lv. JI var lasît internetå: www.rtu.lv. Makets: Eduards Lapsa. Kråsu dalîjums: BCCS Repro. Druka: SIA Landas. Metiens: 1000 eksemplåru. Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

2004. gada 11. marts

Senås pasaules brînumus mekléjot – IV Zieme¬eiropas akmeñu labirinti Docents Jånis Klétnieks, Latvijas–‰©iptes ekspedîcijas dalîbnieks Zviedrijå un Somijå gar Baltijas jüras piekrasti daudzås vietås sastopami neparasti riñ˚a veida akmeñu kråvumi, ko tautas valodå sauc par labirintiem. Zieme¬nieku tautiskajås tradîcijås tur tiek svinéti pavasara svétki ar dejåm un rota¬åm, lîdzîgi kå més priecåjamies Lieldienås pie kokos iekårtajåm ßüpolém. Labirintos starp lokveidå sakrautajiem akmeñu valnîßiem izveidojas ßaura taciña, pa kuru, sa˚eroties rokås, var izdejot riñ˚a vai lîkloçu dejas. Zieme¬u tautu mitolo©ijå dejas labirintos saistås ar auglîbas kulta rituåliem, kuru izcelsme ir ¬oti sena. Labirintus pazinußas daudzas senås tautas. Vårds labirints célies no grie˚u valodas. Sengrie˚u mîtos tas saistîts ar slaveno Krétas labirintu pie Knosas, ko teiksmainå Mînotaura iesprostoßanai célis Dédals. DiemΩél Krétå nav atrastas ßî labirinta drupas, tomér tas nenozîmé, ka tas tur nav bijis. Knosas pilsvietas atklåjéjs ang¬u arheologs Arturs Evanss par labirintu télaini uzskatîja daudzås telpas, kas aptvéra seno Mînoja valdnieka rezidenci. Senåkais labirinta attéls atrasts Peloponésas rietumpiekrasté uz kådas akmens plåksnes Pilå, uz kuras attélots çetrstüra veida labirints ar seßiem akmens lokiem. Íî plåksne ir tikai daΩus gadsimtus jaunåka par teiksmaino Krétas labirintu. Gan kantaina, gan riñ˚a veida labirinta attéli sastopami arî uz vecåkajåm Krétas monétåm. Spiråliskå labirintå ietvertas rakstu zîmes satur arî vél joprojåm neatßifrétais Faistas disks, kas atrasts arheolo©iskajos izrakumos Krétå. Vairåkus senås pasaules labirintus kå brînumainas celtnes piemin romießu vésturnieki. Slavens bijis ‰©iptes 26. dinastijas valdnieka Psammetiha celtais labirints (7. gs. p. m. é.), arî Grie˚ijå Samosas salå Polikrata celtais un etrusku Klusijå Parsenona büvétais. Labirinta attéls, kuram blakus redzama auglîbas dievîba Troija, atrasts arî uz kådas etrusku våzes. Viduslaikos Templießu ordeña celtajå Íatras baznîcå netålu no Parîzes, vietå kur kådreiz atradies druîdu temp¬a altårs, uz grîdas izveidots liels labirinta attéls. Kristießiem labirints simboliski saistîjies ar dvéseles atdzimßanas lîkloçu ce¬iem, lai izk¬ütu no ¬aunuma slazdiem. Labirintus attéloja arî uz ma©iskiem talismaniem.

Akmens kråvuma labirints Nagu Nauvo salå Somijå netålu no Turku pilsetas. Nav iespéjams uzskaitît visus Zieme¬eiropå sastopamos akmeñu labirintus. To skaits tiek lésts daudzos desmitos, bet neizpostîtå veidå saglabåjußies tikai nedaudzi. No daudzajiem kådreiz Skotijå bijußiem zemes va¬ñu labirintiem tagad nav saglabåjies neviens. Tåpat arî Hîjumå salå Igaunijå no 19. gadsimtå Tartu Universitåtes profesora Karla Ernsta Béra pieminétå labirinta palikußi tikai daΩi akmeñi. Zviedrijå viens no senåkajiem akmeñu labirintiem Skandinåvijå ir Rosaringas labirints, kas tiek datéts vismaz kå agrînå dzelzs vai pat vélå bronzas laikmeta piemineklis. Rosaringas labirints atrodas ap 5 km uz rietumiem no Bro pilsétas, kur no Stokholmas Centrålstacijas var nok¬üt ar vilcienu 1/2 stundas braucienå. Labirints lîdz ar rituålo ce¬u izvietojas uz glaciåla pakalna, kas pace¬as vairåkus desmit metrus virs apkårtnes un no tå paveras skaists skats uz netålo Mélarena ezeru. Ce¬a abås pusés savrüp izvietotas daudzas bedres rituåliem, bet pie labirinta atrodas arhaiski ugunskapi, pårklåti ar akmeñu kaudzém. Labirintam riñ˚a veids ar 12 vijumiem un çetriem atzariem. Akmens laikmetå, kad tagadéjo Stokholmas apkårtni vél klåjusi jüra, Rosaringas pakalne bijusi sala. Zviedru pétnieki ßajå vietå meklé pierådîjumus auglîbas dieva Freira pielügsmes kultam, jo netålajå Upsalå starp senajåm pilsétåm Sigtunu un Birku atradies skandinåvu auglîbas un gaismas dieva Freira templis. Romießu vésturnieks Tacîts savå darbå par ©ermåñiem Germania pieminéjis zieme¬os dzîvojoßo cilßu îpatnéjo paraΩu, ka pavasara svétkos auglîbas dieva téls ticis vilkts îpaßos svétos ratos, kas simbolizéjußi Saules atgrießanos. Seno skandinåvu dievu panteonå Freirs bija treßais varenåkais dievs péc Odina un Tora. Freira varå bija dienasgaisma un lietus, jo dievi viñam bija pieß˚îrußi saulaino Alvheimu. Le©enda vésta par Freira precîbåm péc tumßå ziemas laika ar

dai¬o Gerdu, kas dzîvojusi tålu zieme¬os varenå kalnu milΩa pilî. Íis mitolo©iskais motîvs sasaucas ar jaunießu precîbu saderéßanas tradîciju ar labirinta lînijdejåm un rota¬åm. Íî skaistå pavasara svétku tradîcija vél tagad daΩviet saglabåjusies Somijå. Netålu no Turku pilsétas uz Nagu Nauvo salas klinßu pakalnes dejåm izveidots astoñu loku labirints, kur vietéjie jaunießi svin svétkus. Jaunåka veidojuma akmeñu labirinti Somijå atrodas daudzås vietås. Tålåkais labirintu izplatîbas areåls no Karélijas sniedzas lîdz Solovku salåm Baltajå jürå pie Oñegas lîça. Solovku salu grupå ietilpst vairåkas salas, no kuråm lielåkås ir Solovka, Anzera, Lielå un Mazå Zajacka. Uz ßîm salåm atklåti ap 170 arheologisko pieminek¬u, to skaitå arî akmeñu labirinti. Saglabåjußies arî izcili zieme¬nieciskås arhitektüras pieminek¬i. Viens no tiem ir slavenais krievu arhitektüras ansamblis – Solovecku klosteris ar kremli. DiemΩél jau pirmajos padomju varas gados Solovku salås ierîkoja Gulaga nometni, kurås necilvécîgos apståk¬os aizgåja bojå daudzi krievu inteli©ences pårståvji. Tagad varmåcîgo upuru kapavietas sedz krümåji un meΩs. Tikai vietåm satrüdéjußi koka krusti liecina par drausmîgo tra©édiju. Netålu atrodas akmeñu kaudzes, zem kuråm pirms

daudziem gadsimtiem apbedîti ßo salu iedzîvotåji. Laikmeti un vésture tur savijußies tik cießi, ka atgådina ik uz so¬a. Blakus senajåm apbedîjuma vietåm atradußies arî akmenskråvuma labirinti, bet daudzi no tiem izpostîti. Latvießu zinåtniskajai ekspedîcijai, kas 1991. gada jülijå bija ieradusies Solovku salås, lai novérotu pilno Saules aptumsumu, izdevås apsekot tikai daΩus neizpostîtos labirintus, kuru izcelsme saistås ar protosåmu kultüru, kas tur veidojusies pirms 3–4 tükst. gadiem. Viens no tiem atradås grüti pieejamå Solovku salas zieme¬rietumu da¬å, tålu no bijußajåm nometñu vietåm. Tas bija uziets nesen, meΩa ugunsgréka laikå, atsedzoties akmeñiem zem izdegußås zemsedzes. Tåpat kå lielåkajai da¬ai skandinåvu labirintiem, arî ßim 34 metrus lielajam åréjo akmeñu valnim cetrålajå da¬å bija izveidoti pakavveida loki ar ieeju no rietumpuses. Lielås Zajacku salas dienvidu nogåzé, kur kådreiz bijußi 13 labirinti, izdevås ieraudzît tikai trîs neizpostîtus labirintus, no kuriem lielåkais tika uzmérîts ar teodolîtu, lai noteiktu tå ©eometrisko veidu un iegütu orientéjumu. Í˚érsvirzienå labirints bija 23,5 metrus plats ar deviñiem lokiem un ieeju no dienvidaustrumu puses. Raksturîgå labirinta ©eometrija ¬åva analizét jau agråk arheoastronomijå izteikto hipotézi, ka labirinti varétu büt akmens laikmeta kalendåri. Lielås Zajackas salas labirinta ©eometriskå struktüra parådîja, ka labirints patießåm var materializét arhaisko zieme¬u kalendåru, kas nepiecießams gadalaiku svétku svinéßanai un rituåliem, kas saistîti ar Saules un Méness pielügßanu. Spirålveida loki ¬auj imitét ßo vareno debess spîdek¬u kustîbu, to atgrießanos un aizießanu, simboliski atkårtojot dabas atdzimßanu un atmirßanu. Labirintus tåpec var uzskatît par primitîviem zieme¬u tautu Saules kalendårajiem temp¬iem. ❏

Neizpostîtais akmeñu labirints Baltås jüras Mazajå Zajacku salå Krievijå.

2004. gada 11. marts

Studentu klubå un Kultüras centrå Sveicinåti, teåtra mî¬i un visi, kas gaida pavasari! Jau piekto reizi müsu augstskolas Studentu klubs pulcé pie sevis citu augstskolu un jaunießu amatieru teåtrus un topoßo aktieru un opernieku studijas. Íogad müs priecés jau 13 kolektîvi, priecés arî ßå gada festivåla téma Sküpsts tießå un pårnestå nozîmé.

2004. gada 20. martå RTU Kultüras centrå Ka¬˚u ielå 1 Studentu teåtra diena Sküpsts

Büs iespéja iepazîties ar izstådi par Sküpsta tému pie Mazås zåles. Varbüt tießi tevi gaida jauna iepazîßanås Teåtra dienas Pavasara ballé!

12.00 Atklåßana

13.50 Rîgas Tehniskå universitåte Teåtra studija Spéle ReΩ. Romans Grabovskis TV studijå Par to paßu raidîjums Buça

16.20 RKTMC Mazå Ìilde Teåtra studija Vinnijs ReΩ. Inguna Gremze, Karîna Íißlo H. Paukßs Çir, çir!

12.30 Krievu Teåtra akadémija, Rîgas filiåle Teåtris Kabriolets Vad. Tatjana Opolais DΩ. Hermans Hello, Dolly!

14.35 Jåzepa Vîtola Latvijas Müzikas akadémija Operstudija Figaro Vad. prof. Viesturs Gailis V. A. Mocarts Figaro kåzas

16.55 Latvijas Universitåte Studentu teåtris ReΩ. Visvaldis Klintsons A. Strindbergs Jülijas jaunkundze

15.00 Vidzemes Augstskola Studentu teåtris ViaGars ReΩ. Inese Riekstiña, Vineta Ruçevska Unenaane

13.25 Latvijas Kultüras koledΩa Studentu teåtris Vad. Inese PudΩa, Laura Birzniece Sküpsts garåm ejot...

15.30 Latvijas Lauksaimniecîbas universitåte Jelgavas Studentu teåtris ReΩ. Astra Kacena E. Labißs P¬auka

17.20 BJC Rîdze Studijteåtris Aka ReΩ. Ligita Smildziña Garås formas improvizåcija Péc sludinåjuma 18.05 VEF Kultüras pils Rîgas Pantomîma ReΩ. Roberts Ligers V. Íekspîrs Visbédîgåkå komédija par ¬oti briesmîgo Pirama un Tizbes galu

18.40 Rîgas Tehniskå universitåte Studentu teåtris Kamertonis ReΩ. Ludmila Stançika V. Sinakeviçs Neglîtais pîléns 19.10 Latvijas Kultüras akadémija 1. aktieru kurss ReΩ. Péteris Krilovs Cirks

20.00 – 24.00 Apbalvoßana un ce¬ojoßås balvas Sudraba Åksta cepure pasniegßana Lielå Pavasara balle Spélé müzikas grupa Måkoñi Ieejas karte uz visu dienu Ls 1 Informåcija – 7212477

Psiholo©ijas klubiñå Mekléjumu laboratorija 4., 11., 18. un 25. martå plkst. 18.30 (katru ceturtdienu) RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1, nodarbîbas vadîs måksliniece un psiholo©e Ingrîda Indåne. Téma Iekßéjais teåtris. Informåcija – 7212477.

RTU Studentu pütéju or˚estris SPO un måkslinieciskais vadîtåjs Måris Martinsons ielüdz uz lustîgu 35 gadu jubilejas koncertu

Jauns un traks... 25. martå plkst. 19 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1, Teåtra studijas Spéle pirmizråde M. Mikulåns

Ìîbéjzvans. ReΩisors Romans Grabovskis. Ieeja bez maksas.

2004. gada 26. martå plkst. 18.30 LU Lielajå aulå, Raiña bulvårî 19 Koncertå skanés skañdarbi no Eiropas konkursu repertuåra, no ce¬ojumiem atvestie skañdarbi un latvießu komponistu skañdarbu aranΩéjumi. Dejos SPO deju grupa un paßi müzi˚i. Bi¬etes: Ls 1 un Ls 2 (stundu pirms koncerta). Informåcija: RTU Kultüras centrå, Ka¬˚u 1, 216, tålr. 7212477.