Nr. 16 (1331) 2007. gada 22. marts P Š0 7 . R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O
0 2 .
1 9 5 9
RTU Karjeras dienas
IevÄ“rojot 2004. gadÄ ieviesto tradÄŤciju, arÄŤ ĹĄogad 21. un 22. martÄ notiek ÂŤRTU Karjeras dienasÂť. PasÄ kuma galvenais mÄ“rġis ir pulcÄ“t inĹženierzinÄ tņu un ekonomikas nozaru uzņēmumus divu dienu izstÄ dÄ“, lai dotu iespÄ“ju RTU studentiem un citiem interesentiem no pirmavota uzzinÄ t par darba un prakses iespÄ“jÄ m, kÄ arÄŤ informÄ“t tehnisko un sociÄ lo zinÄ tņu studentus par attiecÄŤgo nozaru uzņēmumiem un parÄ dÄŤt studentiem konkrÄ“tu nozaru darba tirgu. ÂŤRTU Karjeras dienasÂť ir lieliska iespÄ“ja veidot saikni starp studentiem un viņu po tenciÄ lajiem darba devÄ“jiem, lai jau pirmajos studiju gados studenti savu studiju procesu virzÄŤtu atbilstoĹĄi darba tirgus prasÄŤbÄ m. ÂŤNereti studenti ir vÄ ji informÄ“ti par viņu nozarÄ“ notiekoĹĄo, savukÄ rt darba devÄ“ji sĹŤdzas par kvalificÄ“ta darbaspÄ“ka trĹŤkumu. RÄŤkojot karjeras dienas, mÄ“s vÄ“lamies mazinÄ t ĹĄo tendenci un pÄ“c iespÄ“jas vairÄ k motivÄ“t jaunieĹĄus meklÄ“t darbu savÄ nozarÄ“,Âť atzÄŤst RTU Studiju daÄźas vadÄŤtÄ ja un viena no ÂŤRTU Karjeras dienuÂť organizatorÄ“m Jolanta Priede. ÂŤKarjeras dienas ir lieliska iespÄ“ja paskatÄŤties, kur liekamas lietÄ RTU gĹŤtÄ s zinÄ ĹĄanas, kÄ das ir karjeras iespÄ“jas, kas darÄ ms, lai universitÄ tÄ“ mÄ cÄŤto nostiprinÄ tu un pÄ rvÄ“rstu par prasmÄ“m. Karjeras dienu laikÄ ir iespÄ“ja veidot kontaktus, ieraudzÄŤt, ka LatvijÄ notiek augsta lÄŤmeņa lietas, saprast, ka studenti var bĹŤt interesanti daudziem uzņēmumiem, un apzinÄ ties, cik nopietni vÄ“l jÄ strÄ dÄ , lai tieĹĄÄ m varÄ“tu veiksmÄŤgi tajos iekÄźauties,Âť stÄ sta RTU mÄ cÄŤbu prorektors profesors ElmÄ rs Beġeris. ÂŤĹ ogad interesi par pasÄ kumu izrÄ dÄŤja Äźoti daudz uzņēmumu. Tas apliecina arvien pieaugoĹĄo speciÄ listu trĹŤkumu darba tirgĹŤ inĹženierzinÄ tņu nozarÄ“s,Âť piebilst J. Priede. ÂŤRTU Karjeras dienÄ sÂť ĹĄogad piedalÄ s 41 uzņēmums. LielÄ kie no tiem ir ÂŤAirBalticÂť, CeÄźu pÄ rvalde, ÂŤBiteÂť, ÂŤHansabankaÂť, ÂŤLatvenergoÂť, ÂŤSiemensÂť, ÂŤLatvijas dzelzceğť, ÂŤKalnozols CeltniecÄŤbaÂť, ÂŤLattelekomÂť, ÂŤRÄŤgas satiksmeÂť, ÂŤSEB Latvijas UnibankaÂť, ÂŤLiepÄ jas metalurgsÂť. Interesentiem bija iespÄ“ja apmeklÄ“t arÄŤ uzņēmumu prezentÄ cijas un uzdot konkrÄ“tus jautÄ jumus. Jau otro gadu pÄ“c kÄ rtas projekta realizÄ“ĹĄanai tiek piesaistÄŤti Eiropas SociÄ lÄ fonda lÄŤdzekÄźi. 8. un 9. martÄ BF pirmo reizi notika bĹŤvniecÄŤbas studentu ÂŤKarjeras dienasÂť. BF centrÄ lajÄ daÄźÄ , pie dekanÄ ta telpas, studenti tikÄ s ar uzņēmumu darbiniekiem. Interesentiem piedÄ vÄ ja arÄŤ uzņēmumu prezentÄ cijas. 9. martÄ notika studentu diskusija ar Latvijas BĹŤvinĹženieru savienÄŤbas un Latvijas BĹŤvnieku asociÄ cijas pÄ rstÄ vjiem par bĹŤvinĹženieru izglÄŤtÄŤbas kvalitÄ ti un uzņēmÄ“ju prasÄŤbÄ m pret jaunajiem speciÄ listiem. ÂŤBĹŤvniecÄŤbas studentu ÂŤKarjeras dienasÂť rÄŤkojam pirmo reizi, taÄ?u ceram to pÄ rvÄ“rst par tradÄŤciju. PasÄ kums paplaĹĄina studentu zinÄ ĹĄanas par speciÄ listu pieprasÄŤjumu darba tirgĹŤ, un sniegtÄ informÄ cija par darba un prakses iespÄ“jÄ m attiecÄŤgajos uzņēmumos bieĹži vien palÄŤdz studentiem izvÄ“lÄ“ties ÄŤsto specializÄ cijas virzienu,Âť atzÄŤst BF Studentu paĹĄpÄ rvaldes vadÄŤtÄ ja Sanita Rubene.
VÄ“l ir iespÄ“ja pieteikties ÂŤErasmusÂť stipendijÄ m! AicinÄ m RTU bakalaura programmu vecÄ ko kursu studentus, maÄŁistrantus un doktorantus pieteikties ES izglÄŤtÄŤbas programmas ÂŤErasmusÂť stipendijÄ m, lai 2007./08. studiju gada rudens semestrÄŤ studÄ“tu Eiropas SavienÄŤbas valstu universitÄ tÄ“s un augstskolÄ s vai strÄ dÄ tu praksi uzņēmumos. Stipendijas saņemĹĄanas priekĹĄnoteikumi – labas angÄźu vai attiecÄŤgÄ s valsts valodas zi nÄ ĹĄanas, skaidrs Ä rzemju studiju un/vai prakses posma mÄ“rġis, jÄ bĹŤt pabeigtam vismaz
pirÂmajam studiju gadam. Izmantojiet iespÄ“ju iepazÄŤt citas kultĹŤras, paplaĹĄinÄ t redzesloku, bagÄ tinÄ t zinÄ ĹĄanas un pieredzi! PieteikĹĄanÄ s termiņť – 2007. gada 16. aprÄŤlis. PlaĹĄÄ ka informÄ cija un pieteikuma anketas Starptautisko un sabiedrisko attiecÄŤbu de partamentÄ Kağġu ielÄ 1, 222. telpÄ , tÄ lr. 7089012, e-pasts: Inese.Poruka@rtu.lv. www.rtu.lv/studijas/sac/erasmus/php. (Studentu atsauksmes lasiet 3. lpp.)
INFORMĀCIJA
2007. gada 22. marts
Aprīlī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Studentu pilsētiņas šveicari Tatjanu Sokolovu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asistenti zinātniskajā darbā Antoņinu Šicu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes 1. kategorijas speciālistu Juri Šicu, Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes docentu Vladislavu Grišinu, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes 1. kategorijas speciālistu Jāni Issatu, Senāta biroja zinātnisko sekretāri Ritu Kleini, Transporta un mašīnzinību fakultātes apkopēju Velgu Čunku, Zinātniskās bibliotēkas zinātnisko sekretāri Anitu Kalniņu, Valodu institūta profesori Dainu Nītiņu, Daugavpils filiāles docentu Juliānu Oļehno, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes galdnieku Egilu Svirido, Nesagraujošo testēšanas metožu laboratorijas vadītāju Aivaru Šveicu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes asociēto profesori Eleonoru Latiševu, Būvniecības fakultātes apkopēju Dzintru Stikāni,
Būvniecības fakultātes vadošo speciālisti Viju Zaķi, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes lektori Irīnu Eglīti, Autokombināta priekšnieku Māri Grebsteli, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes asistentu zinātniskajā darbā Juri Lauzni, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes asociēto profesoru Juriju Lavendelu, Inženierekonomikas fakultātes 1. kategorijas speciālisti Veltu Viļumu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dežuranti Ivetu Apsīti, Personālvadības un lietvedības daļas vecāko inspektori Guntu Freibergu, Liepājas filiāles praktisko docenti Jeļenu Jevsjukovu, Inženierekonomikas fakultātes apkopēju Zinu Kozuņinu, Inženierekonomikas fakultātes pētnieku Tāli Laizānu, Studentu pilsētiņas apkopēju Annu Ptašņiku, Valodu institūta lektori Ingelu Riekstiņu, Grāmatvedības nodaļas vadītāju Aleksandru Romaščenko.
Pirmā mācību grāmata par datu ieguvi Latvijā RTU DITF Informācijas tehnoloģijas institūts (ITI) laidis klajā jaunu mācību līdzekli «Datu ieguve: Pamati». Grāmatas autori ir ITI Modelēšanas un imitācijas ka tedras asistents Anatolijs Sukovs, asociētā profesore Ludmila Aleksejeva, maģistrante Ksenija Makejeva un profesors Arkādijs Borisovs. Darbu recenzējuši DITF Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta profesors Zigurds Markovičs un Transporta un sakaru institūta asociētā profesore Irina Jackiva. Mācību līdzeklis ir izdots, īstenojot projektu «RTU studiju programmas «Informācijas tehnoloģija» restrukturizācija un integrācija Eiropas izglītības telpā». Tas ir ne tikai pirmais mācību līdzeklis par datu ieguvi, bet arī pirmā grāmata latviešu valodā – līdz šim Latvijā vēl nebija izdota neviena grāmata vai mācību līdzeklis latviešu valodā par datu iegu vi kopumā, daļēji vai par tās izmantošanas aspektiem. Da tu ieguve ir moderns virziens datorzinātnēs, orientēts uz intelektuālu datu apstrādi un zināšanu dabūšanu (ieguvi) no datu bāzēm. Var arī teikt, ka datu ieguve ir zināšanu at klāšanas no datu bāzēm procesa algoritmiskā daļa, kura no datiem atvasina paraugus un modeļus, kas savukārt pēc novērtēšanas un interpretācijas varētu kļūt par zināšanām. Šīs samērā jaunās zinātnes uzdevums ir atrisināt problēmu – lietišķo zināšanu iegūšanu no strauji augošiem datu apjo
miem, kas uzkrājas cilvēku darbības gaitā. Izstrādātais darbs ir datu ieguves pamatu izklāsts, kas ir veidots, īpašu uzmanību pievēršot vairāku plaši izplatītu algoritmu izskatīšanai ar praktiskiem piemēriem. Katras no daļas apskatāmo metožu ilustrācijai tiek izmantots viens un tas pats piemērs, uz kura pamata dota arī iespējamo pieeju salīdzinošā analīze atkarībā no atribūtu skaita, veida utt. Grāmatas nobeigumā ir skaidrojoša latviešu-angļu-krievu vārdnīca, kurā ir iztulkoti un iekļauti nozīmīgākie datu iegu ves termini. Grāmata galvenokārt ir paredzēta pirmā akadēmiskā lī meņa datorzinātnes studentiem un ir ievads datu ieguves jomā. Otrajā akadēmiskajā līmenī šis darbs ir nepieciešamais sākuma minimums tiem, kas plāno veikt patstāvīgus pētī jumus datu ieguvē. Mācību līdzekļa izstrādes procesā tika izmantota ITI kursu «Ievads datu ieguvē» un «Datu iegu ve un zināšanu atklāšana» pasniegšanas pieredze kopš 2004. gada. Datu ieguves principu, tehnoloģiju, uzdevumu un šo uzdevumu risināšanai izmantoto pieeju apguve ir ne pieciešama, lai izveidotu priekšstatu par to potenciālās iz mantošanas iespējām, risinot reālās dzīves uzdevumus. Inženierzinātņu maģistrs Anatolijs Sukovs, DITF Modelēšanas un imitācijas katedras asistents
Rīgas Tehniskās universitātes avīze
APF domes sēdē, kas notika 13. martā, par fakultātes dekānu ievēlēts asoc. profesors Uģis Bratuškins. Apsveicam un vēlam panākumus turpmākajā darbā!
Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658. Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.
2007. gada 22. marts
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
«Erasmus» – dzīve kā piedzīvojums Egita Kancāne, Informācijas centra korespondente RTU ETF un IEF studenti Olga Dmitričenko un Mārtiņš Lukstaraups rudens se mestri kā «Erasmus» apmaiņas studenti pavadīja ārzemēs. Olga, pēc pašas iniciatīvas, pašlaik turpina studijas Dānijas Tehniskajā universitātē arī pavasara semestrī un jūlijā gatavojas tur aizstāvēt savu maģistra darbu «Drošības līmenis mobilajā komercijā». Mārtiņš pēc studiju semestra Lapēnrantas Tehnoloģiskajā universitātē (Somijā) ir atgriezies RTU un turpina studijas IEF. Viņi atzīst, ka «Erasmus» studiju posms ir liels, skaists piedzīvojums, kuru var novēlēt ikvienam studentam. – Kādi ir lielākie ieguvumi no «Erasmus» apmaiņas studijām – gan personības iz augsmes, gan profesionālajā ziņā? Olga Dmitričenko: – Esmu kļuvusi pārliecinātāka par saviem spēkiem un mazliet vairāk pieaugusi, jo pašai bija jāatrod dzīvesvieta, jāpārvalda savi līdzekļi utt. Esmu uzlabojusi an gļu valodu. Ejot uz «Erasmus» studentu atlases pārrunām, es ārkārtīgi nervozēju, bet tagad, kad DTU mutiski vajadzēja kārtot eksāmenu angļu valodā, vairs nemaz neuztraucos. Man pat sāka likties, ka uz pārrunām un eksāmenu gāja divas dažādas personas. Esmu piedalījusies praktiskā darbā, kas saistīts ar trokšņu līmeņa pētīšanu iekštelpās, kā telekomunikāciju in ženierim tā ir ļoti vērtīga pieredze, jo bija iespēja strādāt ar augstas klases aprīkojumu. Sa līdzinot ar RTU, DTU ir veiktas diezgan lielas investīcijas, tāpēc man liekas – RTU mā cībspēki reizēm paveic brīnumus ar tām iekārtām, kas viņiem ir pieejamas. Mārtiņš Lukstaraups: – Latvijā man studijas jāapvieno ar darbu, studentu pašpārvaldes sēdēm, sporta nodarbībām un daudzām citām aktivitātēm, tāpēc, aizbraucot uz Somiju, man bija neierasti daudz brīva laika, kuru varēju veltīt mācībām. Ieguvu jaunas zināšanas tādos priekšmetos, kurus nav iespējas apgūt RTU. Visvērtīgākais, manuprāt, bija kurss par starptautiskā biznesa plānošanu, kurā mikroekonomika un makroekonomika tika skatīta globālā mērogā un kuru noklausoties esmu ieguvis priekšstatu par to, kā pasaulē funkcionē ekonomika. Es gan nezinu, vai man reāli tas dzīvē būs nepieciešams, bet tagad zinu, kāpēc man būtu izdevīgi investēt naudu Krievijā vai Ukrainā: jaunattīstības valstīs ir liels tirgus, investējot tajā, investīcijas gan tiek pakļautas lielam riskam, bet iespējami arī lieli ieguvu mi. Mūsu lektors vienmēr atgādināja, ka Krievija, Brazīlija, Ķīna un Indija apmēram pēc 40 gadiem valdīs pasaulē, jo tās ir sasniegušas ļoti straujus attīstības tempus. Arī par Latviju nācās uzzināt dažas unikālas lietas, kam es, dzīvojot Latvijā, nebiju pievērsis uzmanību. Man likās pašsaprotami, ka, piemēram, pārejot no Krievijas rubļiem uz Latvijas nacionālo valūtu – latiem, mums tika izveidota īpaša Latvijas Bankas pagaidu nauda – Latvijas rublis. Izrādās, mēs ar to atšķiramies no citām valstīm un esam īpaši. Lekcijās dzirdētais liekas tik interesants, ka es labprāt ietu palīgā lektorei Nadeždai Semjonovai lasīt lekcijas. Vēl viens ļoti liels ieguvums ir divi jauni draugi no Polijas un Krievijas. Vienojāmies, ka maija beigās braukšu ciemos uz Krieviju – uz Sanktpēterburgas baltajām naktīm. – Kāds bija jūsu mērķis, piedaloties apmaiņas programmā? Olga: – Savā motivācijas vēstulē, piesakoties uz «Erasmus» studijām, rakstīju, ka gribu aizbraukt uz Dāniju, lai paskatītos, kāds tur ir izglītības līmenis, kā viņi māca studentus un vai esmu pietiekami labi sagatavota tai mācību sistēmai un darba tirgum. Man bija do ma arī Dānijā iegūt otru maģistra grādu. Gribēju studēt «Erasmus Mundus» maģistra lī meņa programmā «Security and Mobile Computing» («NordSecMob»), kuru DTU realizē sadarbībā ar Helsinku Tehnoloģisko universitāti (Somijā), Stokholmas Karalisko tehno
loģisko institūtu (Zviedrijā), Norvēģu Zinātnes un tehnoloģijas universitāti (Norvēģijā) un Tartu Universitāti (Igaunijā) un kuru absolvējot iespējams iegūt vairāku universitāšu atzītu diplomu. Taču esmu nokavējusi šā gada pieteikšanās termiņu. Mārtiņš: – Es tik daudz neieguvu angļu valodas ziņā, jo angļu valodu jau ļoti labi zināju pirms brauciena. Vairāk uzlaboju zināšanas savā specialitātē. Dodoties uz Somiju, gribēju iepazīt somu kultūru un tradīcijas. Man iepatikās Somijas arhitektūra un kultūra, taču So mijas cilvēkos man nācās mazliet vilties – lai arī viņi ir ļoti smaidīgi un izpalīdzīgi, ikdienā somi parasti sēž mājās un skatās televizoru un nav piedabūjami uz citām aktivitātēm. Arī RTU Studentu parlamenta aktivitātes nav salīdzināma ar Somijas studentu aktivitātēm, jo tur studenti visu laiku velta mācībām. Olga: – Arī man dāņi šķiet ļoti jauki, bet līdz zināmai robežai, jo ar viņiem ir diezgan grūti sadraudzēties. Viņi ir labi, izpalīdzīgi un pretimnākoši paziņas, bet, ja man divos naktī būtu vajadzīga palīdzība, es domāju, ka nevarētu piezvanīt nevienam dānim un to palūgt. – Kāda ir jūsu pieredze saistībā ar ārzemēs apgūto studiju kursu atzīšanu RTU un kre dītpunktu pārnesi? Olga: – No četriem Dānijā apgūtajiem kursiem RTU varēja akceptēt tikai vienu, jo es neesmu noklausījusies tieši tādus pašus kursus, kādi tiek lasīti RTU. Tāpēc Ziemassvētku brīvdienās nācās kārtot ieskaites, martā jākārto viens eksāmens. Cik es zinu, tā ir lielākajai daļai «Erasmus» studentu. Mana draudzene «Erasmus» programmā piedalījās pirms diviem gadiem, un viņai ar kursu atzīšanu bija līdzīgi, tāpēc es biju tam gatava. Taču šīs problēmas ieguvumu priekšā pazūd. «Erasmus» – tas ir viens liels piedzīvojums, kuru ir vērts izdzīvot, par spīti visam. Mārtiņš: – Pirms «Erasmus» apmaiņas studijām ar kursiem iepazinos Lapēnrantas Teh noloģiskās universitātes mājaslapā ievietotajā kursu sarakstā. Aizbraucis uz Somiju, izvē lējos kursus, kurus tur apgūšu. Izvēles priekšmetus saskaņoju ar IEF. RTU mācībspēkiem esmu atvedis katra tur apgūtā kursa aprakstu, lai, balstoties uz tiem, viņi varētu pārskaitīt kredītpunktus. Martā man tiks atsūtīti apmaiņas studiju laikā apgūto kursu rezultāti, tad arī būs skaidrs, kuri no tiem man tiks ieskaitīti, kuri ne. – Kā atrisinājāt dzīvesvietas jautājumu? Mārtiņš: – Pirms apmaiņas programmas sākuma es piedalījos «Erasmus» intensīvajos valodu kursos (EILC), kuru laikā man tika nodrošināta kopmītne. Taču, dodoties uz stu dijām Lapēnrantas Tehnoloģiskajā universitātē, man iedeva kopmītņu pārvaldes adresi un kontakttālruni, un es pats sazinājos un atradu dzīvesvietu. Somijas kopmītņu administrāci jas sistēma atšķiras no Latvijas sistēmas – universitāte nav saistīta ar kopmītnēm, tās pār valda īpaša kopmītņu pārvalde, un jebkurās kopmītnēs var dzīvot jebkuras universitātes stu dents. Manas kopmītnes bija ļoti labas – es kopā ar vienu somu studentu dzīvoju divistabu dzīvoklī, mums bija kopēja virtuve, vannas istaba, tualete, balkons. Jebkurā brīdī varēju atnākt vai aiziet, un komandantes mums nebija. Olga: – Pirmajā apmaiņas studiju semestrī Dānijas Tehniskā universitāte mani nodrošinā ja ar kopmītnēm, otrajā par dzīvesvietu man jārūpējas pašai. Tagad man jau ir draugi, pa ziņas, kontakti, es saprotu dāņu valodu, tāpēc ar dzīvesvietas atrašanu nav īpašu problēmu. Man paveicās – otrajā semestrī dzīvošu kāda dāņu studenta istabiņā, kurš dodas apmaiņas programmā uz Honkongu tieši tajā laikā, kad man ir nepieciešama istaba. – Vai ar «Erasmus» stipendiju pietika visu tēriņu segšanai? Olga: – Jā, pietika. Piešķirtās stipendijas apjoms galvenokārt ir atkarīgs no kopmītnes izmaksām, tāpēc tiem studentiem, kas brauc studēt uz Dāniju, ir diezgan liela stipendija, jo
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
Stipendijas studijām Kaselē Kaseles Universitāte (Vācija), Vācijas banka «Kasseler Sparkasse» un Vācijas Aka dēmiskās apmaiņas dienests aicina RTU ekonomikas studentus pieteikties stipendi jām dalībai īpašā studiju programmā Kaseles Universitātē 2007./2008. m. g. Programmā ietilpst: • dalība Kaseles universitātes Valodu centra rīkotos intensīvos valodas sagatavošanas kursos – 24.09.2007.–05.10.2007.; • dalība ievadnedēļas pasākumos ārzemju studentiem – 09.10.2007.–12.10.2007.; • studijas Kaseles Universitātes Ekonomikas fakultātē 2007./2008. mācību gadā – 15.10.2007.–08.02.2008. un 31.03.2008.–04.07.2008.; • prakse kādā no Kaseles bankām vai uzņēmumiem (finanšu nodaļa) semestra brīvdienu laikā – 11.02.2008.–28.03.2008. Piedalīties konkursā tiek aicināti RTU ekonomikas studenti, kuri pieteikuma iesniegšanas brīdī ir vismaz 3. kursa studenti un labi pārvalda vācu valodu. Stipendija tiek piešķirta laika posmam no 2007. gada 21. septembra līdz 2008. gada 21. jūlijam bez pagarināšanas iespējas. Pieteikumu iesniegšanas termiņš – 10. aprīlis. Informācija par pieteikuma dokumentiem un anketas – RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā, Kaļķu iela 1-222. Tālr. 7089314; e-pasts: evita.miscuka@rtu.lv.
2007. gada 22. marts
12. Starptautiskā arhitektūras un mākslas vasaras akadēmija Vismārā
No 23. jūlija līdz 10. augustam Vismārā (Vācijā) notiks 12. Starptautiskā arhitektū ras un mākslas vasaras akadēmija. Piedalīties aicināti arhitektūras un mākslas zināt ņu studenti, kā arī citi interesenti, kam tuva arhitektūra un māksla. Vasaras akadēmija piedāvā sešas tematiskās klases: * Druka – dažādas tehnikas, pavairošanas iespējas, mākslinieciski eksperimenti; * Gleznošana un krāsu mācība – kā ar krāsu paust domu un domāt krāsaini, ieskats māks las vēsturē, praktiski vingrinājumi; * Interjera principi – privātās telpas iekārtošana, materiāli, kompozīcija; * Mobilā arhitektūra – publiskā telpa un indivīds, funkcionālie, sociālie aspekti, politis kais fons; * Fotogrāfija un video – digitālais foto un video, apstrādes tehnikas; * Tekstils un mode – mākslinieciska attieksme un eksperimenti ar tekstilu. Studentiem dalības maksa ir 350 eiro. Pieteikšanās līdz 15. jūlijam, aizpildot reģistrāci jas veidlapu un samaksājot reģistrācijas maksu 30 eiro. Sīkāka informācija par šo vasaras akadēmiju iegūstama, sazinoties ar organizatoriem: Büro: Sommerakademie Wismar PF 1210, 23952 Wismar Tālr. +49 03841753352. Fakss +49 03841753274. E-pasts: v.rothmaler@ar.hs-wismar.de vai mājaslapā http://www.sommerakademie-wismar.de.
«Erasmus» – dzīve kā piedzīvojums
dzīves dārdzības atšķirība Latvijā un Dānijā ir krasa. Kad es pirmoreiz brīvdienās atlidoju uz Latviju un no lidostas kopā ar vecākiem aizbraucu uz veikalu «Maxima», man bija šoks – es gribēju pirkt visu pēc kārtas, jo te viss ir tik lēts! Piemēram, gaļa šeit maksā apmēram Ls 2–2,50, taču Dānijā tā maksā Ls 6,50–6,80 un turklāt nav garšīga. Arī maizi es tur ne ēdu, jo tā ir negaršīga. Kad pie manis ciemos uz Dāniju brauc vecāki vai māsa, pirmais, ko es pasūtu, ir Latvijas rupjmaize. Un vēl Dānijā nav biezpiena, kurš man tik ļoti garšo. Mārtiņš: – Arī es esmu ļoti apmierināts ar stipendijas apjomu, jo dažiem apmaiņas stu diju studentiem no citām valstīm stipendija bija krietni mazāka. Protams, arī pašam bija jāpieliek kāda daļa līdzekļu, taču es ļoti ietaupīju uz pārtikas produktu rēķina – braucot uz turieni, man līdzi bija liela mugursoma ar konserviem – tūristu brokastīm, un ... – Kādi ir interesantākie pasākumi, kurus apmeklējāt «Erasmus» studiju laikā? Olga: – Apmaiņas programmas studenti gatavo savu valstu tradicionālos ēdienus, iet uz klubiem, vakaros spēlē galda spēles. Mans dzīvesveids šeit, Latvijā, un tur, Dānijā, atšķiras. Tur ir diezgan dārgs sabiedriskais transports, tāpēc es pārvietojos ar divriteni. Man šķiet – Dānijā visi brauc ar divriteņiem: automašīnai ir vienkāršāk atrast stāvvietu nekā divritenim. Dānijā es diezgan daudz ceļoju, jo man ir laika limits un es gribu maksimāli izmantot šo laiku. Latvijā bieži vien visu atlieku – aiziešu rīt, apskatīšu pēc nedēļas... Tur man ir tikai seši mēneši, pēc tam jābrauc projām, tāpēc es dzīvoju intensīvāk. Atrodoties apmaiņas pro grammas studentu vidū, manas ģeogrāfijas zināšanas ir kļuvušas perfektas – es pārzinu ne vien Dāniju, bet zinu arī, kura Eiropas valsts ar kuru robežojas un kas kur atrodas. Mārtiņš: – Patīkami, ka man katru dienu nāca e-pasti par universitātē un pilsētā no tiekošajiem gan somu, gan apmaiņas studentu pasākumiem. Ar apmaiņas studentiem brau cām uz Somijas ziemeļiem (Ruku) slēpot. Nākamajā braucienā bijām Santaklausa ciemati ņā, kas atrodas uz Ziemeļu polārā loka, netālu no Rovaniemi.
– Ko jūs teiktu tiem studentiem, kas nav pārliecināti, vai vajag piedalīties «Erasmus» programmā? Mārtiņš: – Sākumā es painteresētos, kāpēc viņi negrib braukt. Ja studenti domā, ka ir milzīga birokrātija, nav jābaidās, jo RTU starptautisko attiecību darbinieki palīdz nokārtot dokumentus. Nav pat nepieciešamas ārkārtīgi spožas angļu valodas zināšanas – ja tu gribi, to visu var izdarīt. Olga: – Ir jāmēģina. No savas pieredzes varu teikt – lai students labāk iekļautos nākamajā studiju posmā, apmaiņas studijas ieteicams sākt ar EILC kursiem. Dalība EILC kursos – tas ir vienkāršākais veids, kā sākt runāt angliski. Kad valodas barjera pārvarēta, studijas sniedz milzīgu gandarījumu un prieku. Vienkārši – «Erasmus» tavā galvā atver neskaitāmi daudz dažādu «logu» – tu sāc domāt pavisam citādi, tev pilnīgi mainās vērtības, tu sāc novērtēt tuvos cilvēkus, un tu pats kļūsti vairāk vērts. Piemēram, agrāk es ļoti pārdzīvoju, ja kaut ko nezināju, un es negribēju to atzīt. Ja es kaut ko nezināju vai nepratu, izvēlējos neiet un nedarīt to, ko neprotu, jo baidījos izskatīties muļķīgi. Tagad tā nav. Ja man ir iespēja kaut ko iemācīties, es izmantoju to, jo mēs dzīvojam tikai vienu reizi. – Ja būtu iespēja, vai jūs vēl piedalītos «Erasmus» apmaiņas programmā? Mārtiņš: – Jā, tagad es brauktu uz dienvidiem – piemēram, uz Portugāli. Olga: – Obligāti piedalītos. Pateicoties «Erasmus» programmai, mana dzīve pozitīvā no zīmē ir sagriezusies kājām gaisā. Es pašlaik domāju par nākotni. Apsveru iespēju pēc ap maiņas studijām braukt uz Āfriku kā brīvprātīgā. Man ir jāizlemj, kur es gribu dzīvot – Dā nijā, Latvijā vai kādā citā valstī – un ko gribu darīt tuvākajā nākotnē: studēt vai strādāt. Man nav nodibināta ģimene, man nav darba, savas dzīvesvietas, tāpēc ir plašas iespējas sākt savu dzīvi arī ārpus Latvijas.
2007. gada 22. marts
Dekānu runas
RTU LIKUMI UN LĒMUMI
8. marta sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts un Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžas direktors Valērijs Krupskis parakstīja sadarbības līgumu par jaunu programmu izstrādi un koledžas ķīmijas virziena absolventu studiju turpināšanu MLĶF bakalaura profesionālo studiju prog rammās (attēlā).
Rektors informēja: • Kauņas TU aicina pieteikties pēcdoktorantūras pētījumiem vairākos zinātņu virzienos ES atbalstītā programmā. • 6. martā rektors un kanclers bija uzaicināti IZM, lai lemtu, ko darīt ar 2006. gadā fi nansiāli laikus nenoformētajiem ESF projektiem. Tika skaidroti kavēšanās iemesli un uz klausītas abpusējas pretenzijas. RTU gan arī uzslavēta par aktivitāti 85 (!) projektu pieteik šanā un daudziem veiksmīgiem darbiem. Līdz 12. martam jāsniedz paskaidrojumi par katru projektu. • Rektors iepazīstināja dekānus ar IZM līgumu ar Latvijas augstskolu rektoriem. • Rektors nepārtraukti saņem uzaicinājumus pieteikties dažādu firmu organizētos kursos, tāpēc radies jautājums, kāpēc RTU, piemēram, IEF nevarētu organizēt līdzīgus kursus, pie mēram, projektu vadībā u. c. • 2. martā EEF telpās noticis interesants seminārs par jauno datorvidi «Windows Vista». 1. Izstādes «Skola 2007» rezultāti. (A. Kārkliņš) Pirmsstudiju nodaļas vadītājs A. Kārkliņš informēja par 13. izstādes «Skola 2007» gai tu. RTU stends interesējis daudzus jauniešus. Liela interese bijusi par EEF demonstrēto ro botu un ūdeņraža enerģētiku, kā arī MLĶF eksponātiem. Kārtējo reizi pārliecinājusi viena kopēja un pārdomāta fakultātes bukleta lietderība (MLĶF, DITF), jo daudzi sīkie atsevišķu institūtu izdevumi vairāk traucē nekā palīdz skolēniem uztvert informāciju par studiju pro grammām. A. Kārkliņš par veiksmīgu darbu uzteica visus stendā strādājošos studentus un darbinie kus. Stipri traucējuši ārējie apstākļi – dažādi šovi izstādes laikā ļoti skaļas mūzikas pavadī bā. Sestdien bijis tāds troksnis, ka pie RTU stenda grūti bijis sadzirdēt blakus stāvošo. Dekāni ieteica: palielināt fakultāšu stendu darba virsmu; fakultāšu nosaukumus pacelt augstāk, lai apmeklētāji tos neaizsegtu; prasīt izstādes organizētājiem noteikt skaļuma iero bežojumu gan šoviem, gan stendu reklāmām, lai pārējiem dalībniekiem netraucētu īstenot izstādes galveno uzdevumu. 2. Ziemas eksāmenu sesijas rezultāti (īpaši pirmajā un pēdējā kursā). (Dekāni) Par sekmības rādītājiem fakultātēs informēja dekāni. ETF dekāns G. Balodis: vidējā sekmība fakultātē ir 80%, zemāka sekmība ir elektronikas bakalaura studijās – 66%. Salī dzinājumā ar pagājušo mācību gadu matemātikā sekmība ir augstāka, bet fizikā zemāka. Atskaitīti 64. TMF dekāns Ē. Geriņš: 1. kursā šogad uzņemti 379, t.sk. 59 par maksu, ats kaitīti 65 (vidēji 17%), 5 vispār nav apmeklējuši nodarbības, pēc sesijas atskaitīti 4, kas sa ņēmuši stipendiju. IEF dekāns K. Didenko: vidējā sekmība fakultātē ir 75%, 1. kursā – 72%, no 1. kursa atskaitīti 16. Problēmas studentiem ir ar matemātiku un ķīmiju. EEF dekāns J. Gerhards: 1. kursā nesekmība ir 50%. 2. kursā – 40%, 3. kursā – 30%, atskaitīti 55. 1. kursā vides zinātņu programmā matemātikā ir 61,5% nesekmība, 2. kursā vairāk nesekmīgo ir ETP. APF dekāns U. Bratuškins: no pēdējā kursa kā studijas veiksmīgi beigušie atskaitīti visi, no 1. kursa atskaitīti divi, sekmība ir 90%, galvenais klupšanas akmens – Būvmehānika. RBS direktors J. Grēviņš: atskaitīto nav, dažiem ir sarežģījumi sakarā ar darba vietas maiņu. Neapmierina pēdējā semestrī parādījusies attieksme, ka, lai pabeigtu studijas, pietiek ar vidējo minimālo vērtējumu. Ir doma šādu uzskatu paudējus
atskaitīt ātrāk. BF dekāns J. Smirnovs: bakalaura akadēmiskajās studijās 1. kursā sekmība ir 65%, 2. kursā – 51%, 3. kursā – 73%, bakalaura profesionālajās studijās 1. kursā – 63%, 2. kursā – 53%. Sliktākās sekmes 1. kursā ir matemātikā, 2. kursā – būvmehānikā, 3. kursā – būvkonstrukcijās. Bakalauru sagatavošanas plānu šogad izpildīs. MLĶF dekāns V. Kampars: pēc sesijas 1. kursā atskaitīti 20. Visās programmās salīdzinājumā ar pagājušo gadu sekmība ir uzlabojusies, ķīmijas tehnoloģijā atskaitīts 1 (2006. g. – 12), ķīmijā – 5 (2006. g. – 12). Obligātā nodarbību apmeklēšana, liekas, iespaido pozitīvi, bet galveno sekmības uzlabojumu devis lielāks konkurss uzņemšanā. DITF dekāns U. Sukovskis: 1. kursā no 406 atskaitīti 74 (18,2%), 2. kursā – 7%, kopējā sekmība 1. kursā – 65%, viens parāds ir 41 studentam, 3. kursā sekmība – 57%. Mācību prorektors E. Beķeris informēja, ka līdz sesijai no 1. kursa atskaitīti 117 (pagājušā m.g. – 96), martā no 1. kursa kopumā atskaitīti 12%. Prorektors analizējis sekmību pa ga diem, un grafikos attēlotās sakarības iesniedza dekāniem pārdomām. Viņa viedoklis, ka ir lietderīgi noturēt konkursu vismaz 2–3 uz vietu un nedzīties pēc daudzām budžeta vietām 1. kursā, kas tikai pazemina vispārējo sekmju līmeni. Ne visi klātesošie tam piekrita. Zinātņu prorektors L. Ribickis informēja, ka oficiālajos trijos gados promocijas darbu spējuši aizstāvēt trīs doktoranti, četros gados – 20%. Visur pasaulē doktorantūrai paredzēti četri gadi. Prorektors aizrādīja dekāniem, ka visiem doktorantiem fakultātēs joprojām nav savas darba vietas. 3. Studentu uzņemšanas plāns 2007. gadā. (E. Beķeris) Mācību prorektors E. Beķeris dekāniem lūdza līdz 10. martam iesniegt uzņemšanas prog nozes korekcijas, lai varētu sagatavot kopsavilkumu. 4. Uzņemšanas sākums 16. jūlijā, studiju darba grafiks 2007./2008. m. g. (E. Beķeris, H. Guļevskis) Uzņemšanas sākumu nosaka MK rīkojums, un tas ir 16. jūlijs. Ar nepieciešamo termiņu izsludināšanu jau nodarbojas Uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs I. Odītis. Ir priekšlikums ievadpasākumus 1. kursam rīkot piektdien, 31. augustā, lai sestdien un svētdien studenti varētu iekārtoties dzīvesvietās Rīgā. Par to vēl būs attiecīgs rektora rīkojums. Vasarā vecākajiem kursiem plānotas prakses. Pavasara sesija plānota no 26. maija līdz 20. jūnijam. Mācību prorektors E. Beķeris atgādināja, ka profesionālo studiju ilgums ir noteikts ne mazāks par četriem gadiem. Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja, ka uzstājies «BALTECH» konferencē Stokholmā par studiju struktūru «BALTECH» universitātēs, un vienīgi Latvijā ir trīsgadīgā doktorantūra, citās universitātēs doktorantūra ir četrgadīga. 5. Studiju programmu licencēšana un akreditēšana. (H. Guļevskis) Studiju daļas vadītājs H. Guļevskis informēja, ka, pārakreditējot nelicencēto veco pro grammu, tai noteikti jāsaņem licence. Programmas direktoram jāsagatavo licencei nepie ciešamo dokumentu pakete un jāiesniedz IZM Augstākās izglītības departamentā. Lai ne kavētu termiņus, licences dokumenti jāiesniedz līdz 15. martam. Akreditācijai dokumentus var iesniegt tikai pēc licences saņemšanas. Studiju daļā dokumentus vīzēs, bet IZM tie jā iesniedz pašiem autoriem. 6. RTU Atvērto durvju diena 21. aprīlī. Sākotnēji Atvērto durvju diena bija plānota 14. aprīlī, bet, tā kā uz šo datumu valdība ir pārcēlusi darba dienu no 30. aprīļa, RTU Atvērto durvju diena notiks 21. aprīlī. 7. RTU ieņēmumu izdevumu tāme 2007. gadam. (R. Taraškevičs) Vispirms kanclers R. Taraškevičs atgādināja dekāniem, ka nedrīkst kavēties ar otrā semes tra datu iesniegšanu par maksas studentiem. 2006. gadā pieaugušas budžeta dotācijas RTU, saņemti neplānoti līdzekļi zinātniskā dar ba attīstībai, valsts pētījumu programmu un ESF līdzekļi. Pašu ieņēmumi bija plānoti 4,5 miljoni, ieņemti 5 miljoni. RTU pašreiz strādā 3048 darbinieki (fiziskās personas), vairāki gan arī uz daļēju slodzi, vidējā darba alga RTU ir Ls 385. Ēku uzturēšanas un kapitālajiem remontiem – aptuveni 3 miljoni. Inventārs iegādāts par 3,2 miljoniem, datori par 0,5 miljo niem, laboratoriju iekārtas par 0,772 miljoniem. 2007. gada tāmē plānoti kopējie ienākumi ir 51 milj. latu, no tiem valsts budžeta dotācija 41 milj., finansējums zinātniskajam aprīkojumam un infrastruktūrai – 10 milj., mācību mak sa – 6 milj., līgumdarbi – 1,52 milj. Darba algām plānoti 23 milj. latu, kas ietver sociālo nodokli un pārējos darba devēju izdevumus, ieskaitot komandējumus, darbinieku veselības apdrošināšanu u.c. Remontiem ieplānoti 1,5 milj. latu, IT – Ls 100 000, zinātniskiem projektiem – Ls 672 000, inventāram – Ls 120 000. Ieņēmumu izdevumu tāmi izskatījusi Senāta Finanšu komisija un to iesniegs apstipri nāšanai Senāta marta sēdē. 8. Studentu parlamenta plānotie izdevumi 2006./2007. m. g. (M. Ragainis) Studentu parlamenta prezidente L. A. Āboliņa un SP Finanšu nodaļas vadītājs M. Ragai nis uzskatāmi informēja par SP plānoto darbību, ko nosaka Augstskolu likums. Plānoto SP izdevumu kopējais apjoms bija norādīts pa atsevišķiem darbības veidiem, piemēram, sportam un kultūrai – Ls 35 000, pašpārvaldēm – Ls 34 000, pakalpojumiem studentiem – Ls 15 000, IT un darbam ar presi – Ls 22 000, ārējiem sakariem – Ls 48 000, valdes locekļu, komisiju vadītāju darbinieku algām un konkrētu darbu veikšanai – Ls 48 000 . 9. Senāta 26. marta sēdē izskatāmie jautājumi. (M. Jure) Izskatīja Senāta marta sēdes lēmumprojektus, sīkāk pakavējoties pie Akadēmiskā perso nāla vēlēšanu prasībām, ko prof. M. Jure, uzskatāmi sakārtotas, iesniedza dekāniem. M. E.
RTU ZINĀTNIEKU PĒTĪJUMI
2007. gada 22. marts
Polimērmateriālu institūta zinātnieki un studenti strādā tandēmā Egita Kancāne, Informācijas centra korespondente
MLĶF Polimērmateriālu institūta vadošā pētnieka, Polimēru materiālu pārbaužu laboratorijas vadītāja Dr. inž. Jāņa Zicāna kontā ir vairāk nekā 250 publikāciju, 11 Latvijas Republikas patenti, vairāk nekā 150 referātu starptautiskās konferencēs. Vienlaikus J. Zicāns vairāk kārt stažējies dažādās Eiropas augstskolās, piedalījies daudzu sekmīgu LZP, valsts un ES finansēto projektu īstenošanā, līdzdarbojies vairāku starptautisku konfe renču organizācijas komiteju darbā, kā arī bijis atzīts savas nozares eksperts. Taču vairāk par sasniegumiem pētnieciskajā darbā J. Zicānu iepriecina diploms «La bākajam zinātnisko darbu vadītājam» un īpaši veidots galda kalendārs, kuru kā dzimšanas dienas dāvanu ir pasnieguši viņa studenti. «Es» vietā viņš lieto vārdu «mēs» un uzsver, ka nestrādā viens, bet gan tandēmā ar institūta direktoru profesoru Mārtiņu Kalniņu un saviem studentiem. Viņi kopā veic zinātniskos pētī jumus polimēru kompozītmateriālu iegūšanas, virsmas un robežprocesu regulēšanas un optimizēšanas, nano materiālu izveides un polimēru materiālu reciklēšanas stratēģijas attīstīšanas jomās, kā arī polimēru materiālu un to izstrādājumu testēšanu. – Vispirms gribu teikt, ka jau kopš 1968. gada, kad sā ku strādāt fakultātē, man ir ļoti palaimējies, jo strādāju inte resantā, savdabīgā un kolosālā kolektīvā. Tur arī sākās mana zinātniskā sadarbība ar profesoru M. Kalniņu, un vēlāk viņš kļuva par mana promocijas darba vadītāju. Nu jau fakultātē pagājuši daudzi gadi. Saka – lai neiesūnotu, vajag mainīt dar bu. Varbūt tā ir – nezinu, taču, ja tu strādā vienā un tajā pašā jomā tik daudzus gadus, tu savu darbu pārzini. No otras puses, pati dzīve augstskolā mums ir piedāvājusi savdabīgu šīs problēmas risinājumu, proti, pašlaik mūsu gru pā jeb komandā bez mums ar prof. M. Kalniņu ir vēl des mit bijušie un esošie studenti un doktoranti – to skaits un kontingents, protams, laika gaitā ir nemitīgi mainījies un lielākā vai mazākā mērā ietekmē visu kolektīvu, tas kļūst citāds, un tā ietekmē maināmies arī mēs paši. Manuprāt, šī ir priekšrocība zinātniekiem, kuri strādā augstskolā. – Kā izdodas piesaistīt studentus zinātniskajam dar bam, un kādā veidā institūtā tiek organizēts darbs ar stu dentiem? – Darba organizācijai ar studentiem Polimērmateriālu institūtā ir senas tradīcijas. Taču 90. gados notika būtiskas izmaiņas universitāšu dzīvē, proti, «lielā» atalgojuma dēļ daudzi zinātniskie līdzstrādnieki aizgāja vai bija spiesti ai ziet no darba. Palika daži. Darbs bija jāpārkārto, un, līdzīgi kā daudzās Rietumeiropas universitātēs, liels uzsvars zi nātniskajā darbā bija jāliek uz studentiem – pēc iespējas la bākajiem, strādāt gribošiem un varošiem. Piesaistīt tādus nav nemaz tik vienkārši. Studentiem ir jāsaredz skaidra pētniecības darba moti vācija. Vispirms jau nepieciešama interesanta zinātniskā darba tēma ar ievirzi, ka, turpinot darbu pie šīs tematikas, varētu tikt izstrādāts gan bakalaura, gan maģistra darbs un vēlāk arī tiktu sniegta iespēja strādāt pie promocijas darba. Uzskatu, ka svarīgi ir prezentēt zinātniskos rezultātus starp tautiskās konferencēs un veidot kopējas publikācijas. Tā mums pēdējos 10 gados kopā ar studentiem un doktorantiem ir 100 uzstāšanās starptautiskās konferencēs, iznākušas 57 publikācijas, starp tām – 32 starptautiski citējamos žurnā
No labās: RTU Polimēru pārbaužu laboratorijas vadītājs Jānis Zicāns, pētniece Tatjana Ivanova, Materiālzinātnes studiju programmas 3. kursa bakalaurs Andris Šutka, jaunais doktors Remo Merijs Meri, Materiālzinātnes studiju programmas 3. kursa bakalaurs Juris Bitenieks.
los. Nenoliedzami, ka šīs aktivitātes sagādā gandarījumu studentiem. Piedalāmies arī jauno zinātnieku darbu konkursos. Tā LZA augstāko apbalvojumu jaunajiem zinātniekiem – Mār tiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balvu – saņēmuši Tat jana Ivanova un Remo Merijs Meri, divkārt saņemta arī LZA balva par labākajiem gada zinātniskajiem darbiem, septiņi studenti saņēmuši Latvijas Izglītības fonda mērķ programmas «Izglītībai, zinātnei un kultūrai» balvas, sa ņemtas arī «Siemens» un «Swiss Baltic Net Graduate Award» balvas. Taču, lai sasniegtu šādas atzinības līmeni, ar zinātnisko darbu jāsāk nodarboties jau no bakalaura līmeņa studiju otrā kursa. Tā pašlaik mūsu komandā ir jau četri 2. un 3. gada bakalaura līmeņa studenti, kā arī maģistranti un doktoranti. Viena no mūsu doktorantēm Tatjana Bocoka mai jā aizstāvēs promocijas darbu. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka pieredzējušie zinātnieki un studenti pie mums var justies līdzvērtīgi. Mēs sēžam pie viena galda, ēdam vienas maizītes, kopā svinam svētkus. Vi ņu rīcībā ir visas mums pieejamās iekārtas, un tiek ņemtas vērā visu domas, proti, mēs esam sapulcinājuši domubiedrus – bakalaura, maģistra un doktorantūras līmeņa studentus. – Kā, meklējot studentu, saprotat, ka viņš derēs zināt niskajam darbam? – Tas ir jājūt. Bet, ja es jums teiktu, ka nekļūdos, tās būtu muļķības. Es esmu kļūdījies, un tas ir sāpīgi: es to ļoti pār dzīvoju. Par laimi, kļūdu ir bijis maz. Par zinātnieku nekļūst tas, kas uz šo darbu nāk, lai atsēdētu noteiktās stundas un nopelnītu vienīgi dienišķo maizi. Mana vislielākā pārlie cība – uz darbu jāiet ar prieku, un tā rezultātam tev jāsagādā gandarījums. Mums ir daudz labu studentu, perspektīvi to pošie zinātnieki, citiem vārdiem sakot, laba komanda, un pašlaik situācija ir pat tāda, ka mēs nevaram iesaistīt darbā visus tos studentus, kuri to vēlas.
– Jūs esat Polimēru materiālu pārbaužu laboratorijas vadītājs. – Ar šo laboratoriju es lepojos. Mēs to sākām veidot no nulles 1997. gadā, 1999. gadā Latvijas Nacionālais akreditā cijas birojs (LATAK) mūs akreditēja atbilstoši ES normām. Esam kompetenti veikt koka, stikla, metālu un polimēru, kā arī to izstrādājumu fizikāli mehānisko īpašību testēšanu nereglamentētajā un reglamentētajā jomā, kurā laboratorija ir pilnvarota ar Ministru kabineta rīkojumu Nr 99. Pašlaik šo īpašību izvērtēšanai ir akreditētas 68 metodes. Darbs laboratorijā nav vienkāršs, tas prasa ne tikai ļoti precīzi veikt testēšanu, bet arī ievērot neskaitāmas proce dūras, lai veiktais darbs pilnībā atbilstu LVS EN ISO/IEC 17025 prasībām. Kopumā par šo milzīgo dokumentu valstī bu un atbilstošo procedūru ievērošanu ar lielu atbildības sa jūtu rūpējas mūsu bijusī studente Tatjana Ivanova. Ikgadējas LATAK uzraudzības un pārakreditācijas pro cedūras ir apliecinājušas, ka laboratorija pilnībā strādā at bilstoši ES standartu prasībām. Esam izprojektējuši un izgatavojuši virkni testēšanas iekārtu, kas atbilst ES stan dartiem. Laboratorijā nopelnītos līdzekļus ieguldām attīs tībā. – Kā norit sadarbība ar uzņēmumiem? – Ražotāji pie mums bieži vēršas pēc palīdzības dažādu polimēru materiālu ražošanas tehnoloģijas problēmu ri sināšanā, kompozītu materiāla sastāva izveidē, kā arī iz gatavoto izstrādājumu īpašību izvērtēšanā. Protams, savu iespēju robežās nekad neatsakāmies palīdzēt, jo uzskatām to par svarīgāko mūsu darba sastāvdaļu. Faktiski mums ir bijusi sadarbība gandrīz ar visiem lielākajiem polimēru materiālu pārstrādes uzņēmumiem Latvijā: SIA «Tenax», SIA «Izoterms», SIA «Poliurs», SIA «PAA», a/s «PET Baltija», SIA «FEDAK» u. c. Mūsuprāt, svarīgi ir tas, ka
2007. gada 22. marts
VĒSTURE
Daudzšķautņainais Artūra Zalstera curriculum vitae Ilgars Grosvalds
Artūra Zalstera talants izpaudies ne tikai ķīmijā un mehā nikā, bet arī zinātnes vēsturē, viņa akvareļi priecējuši ska tītājus ne vienā vien izstādē. Artūrs Eižens Zalsters dzimis tālbraucēja kapteiņa Artūra Aleksandra (1894–1942) un Bertas (dzim. Rosone) Zalsteru ģimenē Rīgas Jūrmalā, Mellužos, 1922. gada 2. februārī. Viņš mācījies 3. Rīgas Jūrmalas pamatskolā Mellužos un 1. Rīgas Valsts ģimnāzijā. Bijis 38. vienībā sauszemes un 9. vienībā jūras skauts. 1939. gadā A. Zalsters pārgāja mācīties uz Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) Ķīmijas nodaļu. Savā klasē viņš bija pir mais skolēns. 1943. gada martā viņu mobilizēja Vācu ar mijas gaisa izpalīgos un norīkoja Tanku labošanas grupā Rīgā, ko vadīja militarizētā TODT organizācija. Eksterni nokārtojis eksāmenus, viņš 1944. gada 23. maijā saņēma RVT beigšanas apliecību Nr. 1082 ar tiesībām mācīties augst skolas sagatavošanas grupā. Tanku labošanas grupu 1944. gadā pārcēla uz Vāciju, Braunsbergu, vēlāk uz «bumbu dro šu ražotni» Pillavu (Baltijsku). Kad to sabumboja, A. Zals ters nonāca Sāmlandē. Kara beigās 1945. gada aprīlī viņu iesauca Sarkanajā armijā, bet kā studējošo 1946. gada maijā demobilizēja, kaut arī viņam bija tikai tehnikuma izglītība. Tā kā vācu okupācijas laikā izdotie izglītības dokumenti netika atzīti, A. Zalsters atkārtoti iestājās Rīgas Valsts teh nikumā, toreizējā Rīgas Industriālajā politehnikumā, kuru beidza 1947. gada 4. jūlijā ar tiesībām turpināt izglītību augst skolā. Kā otrās pakāpes teicamnieku viņu bez eksāmeniem uzņēma LVU Ķīmijas fakultātē, kuru viņš beidza 1952. ga dā. Strādājot Centrālajā zinātniskās pētniecības būvmateriālu laboratorijā, viņš pārkvalificējās par inženieri konstruktoru nestandarta iekārtu konstruēšanā. 1969. gadā RPI pabeidza inženieru kvalifikācijas kursus. 1960. gadā Centrālās zinātniskās pētniecības laboratorijas konstruktoru grupa pārtapa par Vissavienības aparātu būves
centrālo biroju. Par šajā laikā konstruktora darbā paveikto liecina piecas iegūtās izgudrojumu autora apliecības. Darbu apvienošanas kārtā A. Zalsters, pateicoties teica majām vācu valodas zināšanām, no 1980. gada sāka strādāt Latvijas Valsts vēstures arhīvā pie Kurzemes zemes arhīva materiāliem, kas bija atgūti no Vācijas. Daudz ierosmes viņš guva no pazīstamā Latvijas arhīvu pētnieka, bijušā RPI profesora Arnolda Jenša dēla Georga (Jura) Jenša. Ko pā ar arheoloģi Melitu Vilsoni A. Zalsters no 1980. līdz 1985. gadam vadīja pētnieku grupu, izstrādājot 12. gs. Rīgas laivveida kuģa rekonstrukcijas projektu. Ilgstošos komandējumos, strādājot Ļeņingradā, viņam bija iespēja izmantot PSRS Centrālā valsts vēstures arhīva, Ermitāžas un citas rokrakstu kolekcijas. Tur viņš pabeidza arī senās rakstības kursus. No 1986. līdz 1990. gada beigām A. Zalsters strādāja zvejnieku kolhozā «Uzvara» Jūrmalā, lai veiktu seno lai vu būves tehnoloģiju atkārtojumu. Reizē viņš pētīja Zie meļkurzemes piekrasti un turienes kuģubūves māku. 1989. gada vasarā viņš strādāja uz Igaunijas Jūras muzeja izpētes kuģa «Mare», veicot pirmo Kolkas raga izpēti. Lai seno kuģu būvētāju māku aprakstītu zinātniskā valo dā, A. Zalsters no 1991. līdz 1999. gadam darbojās Jūrmalas Pilsētas muzejā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. Maģistra darbu «Seno kuģu konstrukcijas īpatnības» viņš izstrādāja RTU profesoru J. Vības un O. Kepes vadībā, ko veiksmīgi aizstāvēja 1997. gadā, iegūstot inženierzinātņu maģistra akadēmisko grādu. Otru maģistra darbu «Seno ku ģu būves skolas un to savstarpējā iedarbība» viņš izstrādāja Latvijas Kultūras akadēmijā J. Urtāna vadībā 1998. gadā, iegūstot mākslas zinātņu maģistra akadēmisko grādu. Vai rākās konferencēs A. Zalsters aizstāvēja savu metodi – se no jūras braucēju piederību vērtēt pēc viņu darināto kuģu konstruktīvām īpatnībām. Viņa pētījumi apstiprināja līvu un kūru dominanti kuģu būvniecībā Ziemeļeiropas un Lat vijas jūrniecībā. Pēc Latvijas brīvības atgūšanas no 1991. gada A. Zals
ters piedalījies vairākās starptautiskās konferencēs Stok holmā, Gdaņskā, Toronto un Baltijas valstīs. Devītajā Skan dināvijas studiju konferencē Stokholmā 1991. gadā viņš raksturoja vietējo laivveida kuģu īpatnības, mainoties pie dziņai no airu laivas uz airu buru laivām. Savukārt 9. kuģu un laivu arheoloģijas simpozijā Gdaņskā viņu ar lielu in teresi uzklausīja par saspriegto laivu un laivveida kuģu būvmetodi, kuras pamatā ir «vārti» – divi statņi, kurus sa vieno pārliktnis. A. Zalstera mūža veikums zinātnes vēsturē ir atspoguļots monogrāfijā «Hercoga Jēkaba burinieki» (2002) un vairāk nekā 500 rakstos. Aizmirsti nav arī ķīmijas tehnoloģijas jautājumi. A. Zalsters ir līdzautors rakstu sērijai: «Ķīmija Livonijā (1200–1561)», «Ķīmija Kurzemes hercogistē (1561–1795)», «Ķīmija Vidzemē un Latgalē (17. un 18. gs.)», «Ķīmiskā rūpniecība Latvijā (1860–1918)». 2006. gadā A. Zalsters tika ievēlēts par LZA Goda locekli. Novērtējot viņa devumu, pārkāpjot 85 gadu slieksni, liekas, ka viņš atrodas savu darbu virsotnē, no kuras paveras plašs skats uz atsevišķām kalnu smailēm.
Polimērmateriālu institūta zinātnieki un studenti strādā tandēmā jau studiju gados mūsu studentiem ir iespējas iesaistīties nozīmīgu ražotāju problēmu risināšanā. Savukārt, patei coties draudzīgām attiecībām un labiem kontaktiem ar uz ņēmumiem, mūsu studentiem rodas iespēja apmeklēt šīs ražotnes un pilnībā iepazīties ar ražošanas procesu reali tātē. – Lai studenti uzzinātu par darba iespējām nozarē, MLĶF februārī notika arī Informācijas dienas. – Tas, manuprāt, ir vērtīgs pasākums. Daudzi ražotāji pie dalās pasākumā, aicinot pie sevis strādāt, vienlaikus iepa zīstinot studentus ar darbu savās ražotnēs. Pieprasījums pēc mūsu specialitātes absolventiem arvien palielinās. Tā, protams, ir pozitīva tendence. Lūk, interesants piemērs: SIA «Tenax» savam potenciālajam darbiniekam piedāvāja pat dzīvokli. Jaunietim, kas tikko absolvējis universitāti, tas nemaz nav slikts piedāvājums. – Kurus zinātniskās pētniecības virzienus jūs pats pār stāvat? – Manas pašreizējās zinātniskās intereses saistās ar po limērkompozītu ar regulējamu īpašību kopumu izveidi un polimēru materiālu reciklēšanu. Mēs neesam ar dabas re sursiem sevišķi bagāta valsts, tāpēc mums pastāvīgi jādomā par materiālu, tostarp polimēru materiālu reciklēšanas prob lēmām. No visa lielā atkritumu plūsmā esošā polimēru ma teriālu klāsta mūsu uzmanība galvenokārt ir pievērsta PET pudeļu un kompaktdisku (CD un DVD matricu) otrreizējās
pārstrādes iespējām. Šī problēma ir aktuāla, un pie tās strā dā zinātnieki visā pasaulē. Otrs pētījumu virziens ir saistīts ar nanomateriālu izvei di (tostarp kā disperso pildvielu izmantojot Latvijas mālus), kā arī šo materiālu īpašību un izmantošanas iespēju izpēti. Šis virziens ir arī viena no prioritātēm jaunajā ES 7. ietvara programmā. – Kurš ir vissvarīgākais jūsu vadītais projekts no ino vāciju viedokļa? – Nebūtu pareizi un taisnīgi teikt, ka kāds no mūsu pro jektiem ir ģeniālāks par citu. Tajā pašā laikā – visi pro jekti ir interesanti. Mūsu darbi ir piezemēti. Vienmēr es mu uzskatījis, ka jārisina zemes problēmas un jāpalīdz ražotājiem. Realizējot LZP, TOP, ES projektus un valsts programmu par polimērkompozītu un nanomateriālu iz veidi, to īpašību pētījumiem, kā arī otrreizējās pārstrādes iespējām, mēs to arī darām. – Jūsu institūts aktīvi iesaistās starptautiskajā sa darbībā. – Starptautisko sadarbību nedrīkst nenovērtēt, tāpēc mums izveidojušies labi kontakti ar Ukrainas, Polijas, Čehijas, Itā lijas un Vācijas pētniecības institūcijām. Pirmkārt, tā ir la ba iespēja stažēties pašam un maniem studentiem, tā ceļot kvalifikāciju. Pamatā ārvalstu pētnieciskajām institūcijām ir ievērojami vairāk pētnieciskajam darbam nepieciešamo iekārtu, taču, lai ārzemju kolēģi gribētu strādāt kopā un
turklāt vēl pie mums interesējošas tematikas, ir jārada ie interesētība: zinātniskajai tematikai jābūt izstrādātai un iepriekš veiktajiem pētījumiem jau ir jāapliecina šīs tema tikas perspektivitāte. Ir jābūt strādāt spējīgam un strādāt gribošam zinātniskajam kolektīvam, kurš būtu spējīgs īs tenot šīs idejas. Tas viss kalpo par priekšnosacījumu kopēju projektu izveidē. Esmu gandarīts, ja tas izdodas. – Kādu perspektīvā jūs redzat sava pētniecības virziena attīstību Latvijā? – Apzinoties, ka sekmīgu zinātniskās problēmas risinā jumu var sasniegt, tikai apvienojot vairāku zinātnisko ins titūciju vadošo potenciālu un izmantojot tajās esošās pēt nieciskās iekārtas, piecpadsmit gadu laikā pakāpeniski ir tapusi domubiedru grupa, kurā apvienojušies zinātnieki no LU Ķīmijas fakultātes, LU Polimēru mehānikas institūta, RTU Tehniskās fizikas institūta, RTU Silikātu materiālu institūta, RTU Neorganiskās ķīmijas institūta un RTU Ma teriālu un konstrukciju institūta, kas strādā kopējā virzienā – polimērkompozītmateriālu izveides un izpētes jomā. Mēs kopā esam sekmīgi piedalījušies vairāku projektu realizācijā. Apvienojoties šādai zinātnieku domubiedru grupai (varbūt ar laiku arī varētu rasties iespēja RTU izveidot starpaugstskolu polimērmateriālu pētniecisko centru) un iesaistot savā darbā arī studentus, rastos būtiski priekšnoteikumi ideālai kopējai sadarbībai ne tikai tuvākā, bet arī tālākā nākotnē. Lūk, šis arī varētu būt viens no mūsu nozares attīstības aspektiem.
8
ETF STUDENTU LAPA
2007. gada 22. marts
par etF studentu mentālo stabilitāti
«Mehi» mēdz teikt, ka par «mehu» nekļūst – par «mehu» piedzimst. Daži to saprot agrāk, daži – vēlāk, bet ir tādi, kas to saprot tikai tad, kad iet uz dekanātu izņemt papīrus nesekmības dēļ. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka iespēja psiho loģiski «advancēties» un izcelties no pelēkās masas ir tikai TMF fakultātē. Lūk, iepazīstinām ar tipiski netipisku ETF studentu. Sevi dēvē nevis tādos grūti izrunājamos daudzzilbju vārdos kā «ētēefs» vai «radists», bet gan īsi un kodolīgi – «tefs». Bet, lai valkātu šo godpilno titulu konstanti, nepietiek tikai ar po zitīvu intelekta koeficientu vien. Katrs īsts «tefs» uzskata se
vi par īstu studentu, kas maksimāli cenšas izbaudīt studenta dzīves sniegtās priekšrocības, nevis monotoni apmeklēt lek cijas un laboratorijas darbus, lai aizpildītu kārtējo A4 lapu kladē. Protams, studentiem vēl visa jaunība priekšā un vējš pa galvu svilpo, līdz ar to zināma nevērība pret dažādiem li kumiem un ierobežojumiem ir ne tikai piedodama, bet pat vēlama. Tas gan nenozīmē, ka «tefs» ir sūrais likum pārkāpējs – viņš vienkārši visu uztver pa savam. Tāpēc arī netiek mēģināts kaut kā lieki izlekties, un «tefs» vienmēr lieto parastas lietas. Parasta maize, parasts apģērbs un...
«parastais», kas nu jau ir kļuvis par visas fakultātes na cionālo dzērienu. Bet galvenais, ka «tefs», kā tas būtu jādara viesiem studentiem, dzīvi uztver ar prieku, pat ja tā ir pēdējā sesijas pagarinājuma diena, bet ierakstu sekmju grāmatiņā ir tikai knapi pāri pusei. Tāpēc arī tiek dots neliels foto ieskats mūsu dzīvē. Katrā ziņā savu esmu izdarījis – pasaule tagad zina, kas tie tādi «tefi» (mēs) esam, taču, lai sīkāk saprastu, ar ko ir darīšana, mēs metīsim izaicinājumus katrai fakultātei. Pir mie zem asmens – «ditfi»! Jūs jau zināsiet, kur vērsties, ja pietiks drosmes pieņemt izaicinājumu.
Studējot Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē: Iespējams, vienīgais studējošais salavecītis.
Neguli! Apzags!
Sexyback. Tikai kuram?
Tos burtiņus mēs tiešām neaiztikām, tiešām neaiztikām...
Tefu galms.
Auksts...
2007. gada 22. marts
ETF STUDENTU LAPA
Vienmēr atrasties lielāka izaicinājuma priekšā!
Tieši šis sauklis ir mūsu, ETF Studentu pašpārvaldes biedru, dzinulis uz priekšu. Tas palīdz veikt dažādus mazos darbiņus, kā arī būvēt jaunas ideju pilis, lai īstenotu vēl ne īstenotus projektus un atklātu jaunus apvāršņus. Atskatoties uz jau mesto izaicinājumu un izdarītām lie tām, var minēt daudz dažādu sasniegumu, kas raksturo ra distu darba sparu. Kā vienu no gada jauninājumiem var nosaukt «RTU Budēļa» ieviešanu starp RTU fakultāšu studentu pašpārvaldēm, kas studentiem ļauj pierādīt spēkus un zināšanas senlatviešu tradīcijās mūsdienu interpretācijā. Un kā trofeju par uzvaru «Budēlī» radists, vārdā Ervīns, ziedoja savu bērnības spēļu lācīti, kas kļuva par šā unikālā pasākuma simbolu. Prieks, ka šī tradīcija turpinās, un šogad būvnieku rīkotajā «Budēlī» ETF ieguva Draudzīgākās ko mandas titulu, kas liecina tikai par mūsu saliedētību. Mēs draudzējamies ne tikai savā starpā, bet arī ar pā rējām studentu pašpārvaldēm, aicinot tās uz ETF SP tel pas atklāšanas pasākumu ar ģitāras skaņām un kopīgu sa dziedāšanos, jo dziesmas vieno arī tādus inženierus kā mēs un tu! Bez šādiem kopējiem pasākumiem ETF SP rī ko «Spēļu vakarus», ļaujot kārtīgi izspēlēties gan ierastās galda spēles, kā «Riču-račs», gan pasaulslavenos «Katanas ieceļotājus» un «Genial», gan vēl citas aizraujošas spēles. Tās ir iegādātas ar RTU SP atbalstu un nonākušas ne tikai radistu, bet arī citu studentu pašpārvalžu rīcībā, lai padarītu interesantāku semināru vakara daļu un ne tikai. Mēs rūpējamies par ETF studentiem, tāpēc tika sarīkota ekskursija uz nozares uzņēmumu «HansaElektronika», ku ras laikā studenti varēja iepazīties ar ražošanas procesu un uzzināt par potenciālajam darba vietām uzņēmumā. Šāda ekskursija parāda nozares profesionālo daļu un ļauj saistīt studijas ar reālu priekšstatu par nākotnes profesiju. Rudenī tika sarīkotas arī tūrisma sacensības «Skrējiens pēc radista», kas ļāva studentiem pārbaudīt savu fizisko formu un zinā šanas, atbildot uz āķīgiem jautājumiem. Esam atbildīgi arī par tradicionālo pirmā kursa jeb fukšu iesvētību norisi un izdošanos. Šis nav vienīgais pasākums, kurā iesaistām tikai pirmā kursa studentus. Tika izveidota veiksmīga sadarbība ar DITF SP un sarīkota vasaras nometne «Noraujies no ķē
des», kurā trīs dienas un divas naktis tika pavadītas ārpus pilsētas, klajā laukā, ar nakšņošanu teltīs. Nometnes laikā jaunie studenti piedzīvoja savu pirmo lekciju un uzzināja gan par fakultāti, gan par studentu dzīvi. Pēc šā pasākuma ETF SP pievienojās jauni cilvēki ar jaunām idejām un dzīves uztveri. Par vienu no prioritātēm uzskatām jauno biedru pievienošanos ETF SP, tāpēc tiek rīkots seminārs pirmā kur sa studentiem, kas parāda viņu spēju būt aktīviem. Viens no lielākajiem kopprojektiem, sadarbojoties ar BF un IEF studentu pašpārvaldēm, arī šogad 22. martā būs netradicionālais pasākums «Igauņu Ziemassvētki», kas ļauj visiem RTU studentiem divreiz gadā izjust brīnišķīgo Ziemassvētku prieku un satraukumu. Šis kopdarbs ieguva «RTU SP Gada balvas 2006» diplomu kā «Gada labākais kopprojekts», bet ETF SP tika atzīta par «Gada ņiprumu». Kā viens no lielākajiem sasniegumiem jāmin erudīcijas konkursā «RTU Spice» iegūtā 1. vieta, kas prasīja pūles sa gatavošanās darbos, un tieši šā konkursa dēļ tapa Radistu himna. Šīs nav vienīgās lietas, ko sadarījuši ETF studenti, bet ne var skatīties tikai pagātnē, tāpēc jāiet uz priekšu un jādomā tālāk. Esam lepni par padarīto un cenšamies darīt aizvien jaunas lietas, saglabājot tradīcijas. Viens no plānotajiem pro jektiem ir «Jauno studentu diena ETF», kuras laikā skolēni, kas vēlas sākt studijas ETF, varēs pavadīt veselu dienu kopā ar kādu fakultātes studentu, iepazīties ar studiju procesu, kā arī ar studentu aktivitātēm ārpus studiju procesa. Šogad vēlamies ieviest vēl vienu jauninājumu – diskusiju ar poten ciālajiem nozares darba devējiem par izglītības un darbinieku kvalifikācijas nepieciešamību nozarē. Šis temats noteikti būs aktuāls visiem ETF studentiem, kas vēlas meklēt darbu, tāpēc sekojiet informācijai fakultātē! Galvenais ir izaicinājums, un tieši to mēs arī darām – iz aicinām sevi un pārējos uz jauniem, nebijušiem darbiem. ETF SP – tie ir cilvēki, kas vienmēr domā par savu fakultāti, kad dodas tajā iekšā pa tām durvīm, kurām nav salūzis rok turis. Tieši mēs atbalstām savas fakultātes studentus, gluži kā dažkārt balstām fakultātes sienas. Kristīne
10
STUDENTU LAPA/BEST
2007. gada 22. marts
Sajaucam kultūras – «Ooops, our cultures merged!»
BEST ir Eiropas Tehnisko universitāšu studentu organi zācija (BEST – Board of European Students of Technology). Organizācija ir dibināta Francijā 1989. gadā ar mērķi sekmēt Eiropas tehnisko universitāšu studentu apmaiņu visā Eiropā, attīstīt un paplašināt studentu zināšanu līmeni, redzesloku, piedāvāt studentiem starptautisku pieredzi studiju laikā, lai nodrošinātu sekmīgu karjeru nākotnē. Jauniešu apmaiņas projektu galvenā ideja ir iespēja tikties dažādu valstu jauniešiem, lai apmainītos ar domām, idejām, savu redzējumu un pieredzi, mācoties strādāt kopā un bagā tinoties no atšķirību sniegtās pieredzes. Svarīgs aspekts ir arī iespēja pašam uzņemties iniciatīvu un atbildību par visu projektu, sākot ar idejas rašanos un beidzot ar projekta no vērtējumu. Apmaiņas projekti ir jautrs un atraktīvs veids, kā papildināt savas zināšanas par citām tautām un kultūrām. Šogad «BEST-Riga» ar programmas «Jaunatne» finan sējuma palīdzību noorganizēja jauniešu apmaiņu «Ooops, our cultures merged!». Domāju par šo apmaiņu – jauniešu apmaiņa, apmainīsim jauniešus? Nē, labāk jauniešus nemai nīsim, bet apmainīsim kultūras, sajauksim latviešu, itāļu un ungāru kultūras, visu vienā lielā katlā Eiropā, robežas sāk izzust, cilvēki sāk vairāk ceļot, pārved mājās citu valstu suvenīrus, kā suvenīru paņemot arī dažu labu tradīciju un paražu... Pēkšņi mēs tādus svētkus kā Valentīndiena vai He lovīns pasludinām par oficiāli svinamiem svētkiem valstīs, kurām ar šīm tradīcijām nav nekāda sakara! Tātad bija nolemts – jauksim kopā kultūras, lai paskatītos,
kas iznāk! Bet, lai būtu kultūras, ar kurām «sajaukties», uz aicinājām uz Rīgu desmit itāļu un desmit ungāru studentus padzīvot šeit desmit dienas. Īpašs paldies jāsaka tiem, kas atbalstīja mūs, kā varēja, lai šis projekts varētu īstenoties. Prieks, ka ir tādas kompānijas kā «Fazer maznīcas», «Balticovo», «Cesvaines piens», «Uža va», z/s «Galiņi», «Trodeks», «Rīgas piensaimnieks» un Rī gas dome, kuras atbalsta jauniešu aktivitātes un vēlmi uz ņemties atbildību un iniciatīvu! 16. februāris, neliels satraukums. Ieeju hostelī pašā Vecrī gas sirdī, liekas, viss sagatavots, lai apmaiņa noritētu bez sa režģījumiem, problēmām, tomēr sirdī tāds saviļņojums par gaidāmajiem pasākumiem, jauniem draugiem, neaizmirs tamiem mirkļiem! Viesojāmies Rīgas Mākslas skolā, kur tapa gara darbi, kas noteikti reiz kļūs slaveni, kā arī mālos atveidots «Bal tijas ceļš» – no māliem izveidoto cilvēku, supermenu un ci tu akrobātu rokas tika salipinātas kopā, veidojot māla cil vēciņu ķēdi! Protams, rādījām mūsu viesiem no Rīgas visu skaistāko, sarīkojām dalībniekiem city rally, kura lai kā, sadalītiem komandās, dalībniekiem bija jāatrod ievē rojamākās vietas Rīgā, kā arī jāveic dažādi uzdevumi vai jāiegūst informācija no garāmgājējiem. Diezgan interesanti bija vērot, cik atsaucīgi bija latvieši, kad dalībniekiem bija jāveic uzdevums pie «šokolādes» jeb «Laimas» pulksteņa – piecu minūšu laikā jāsavāc pēc iespējas vairāk dažādu priekšmetu no apkārtējiem!
Visjaukākās bija trīs dienas ārpus Rīgas viesu mājās «Vašlejas» Tukuma rajonā. Tieši šeit noritēja svarīgākās – nacionālās – dienas. Visām trijām valstīm bija pilnīgi brīva izvēle, kā pārējie dalībnieki tiks iepazīstināti ar valsts kul tūru, kādas aktivitātes būs, kā valstis tiks prezentētas. Pir mā bija ungāru diena. Ungāri izvēlējās pastāstīt itāļiem un latviešiem par ungāru izgudrojumiem, kā arī iepazīstināt ar ungāru virtuvi. Protams, bija arī iespēja nobaudīt īstu un gāru gulašu. Itāļi savu kultūru pasniedza caur picas mīklas mīcīšanu! Dalībnieki tika sadalīti komandās, un katra komanda mīcīja picas mīklu pēc vienas itālietes vecmāmiņas receptes, kā arī bija iespēja nobaudīt itāļu pastu bez kečupa, kā esam pie raduši ēst. Mēs, latvieši, bijām izlēmuši kultūru rādīt caur gadskārtu svētku prizmu – izspēlējām Ziemassvētkus, Jurģus, Mārtiņ dienu, Jāņus, kā arī pastāstījām par dziesmu un deju svēt kiem, un neatņemama daļa bija arī dziesmu dziedāšana un tautas deju pamatsoļu mācīšana. Kopumā tas bija neaizmirstams laiks, pavadīts kopā ar lieliskiem, jautriem studentiem no Turīnas, Budapeštas un Rīgas tehniskajām universitātēm. Iegūti jauni draugi, jauna pieredze, zināšanas, motivācija turpināt aktīvi darboties un uzņemties iniciatīvu, jo, saņemot sava darba augļus, jūti, ka šie pūliņi, rakstot projektu un gatavojot pasākumu, nebija velti un atmaksājas daudzkārtīgi! Linda Riekstiņa, «BEST–Riga»
2007. gada 22. marts
STUDENTU LAPA/SPORTS
11
«RTU Ice Age Ledus ballē» Ārā +8 °C, radisti slēpo
7. martā, kad ārā vairs nebija ziemas noskaņas, RTU studenti, nepadodoties drūmajam laikam, devās uz «Lido» Krasta ielas atpūtas kompleksu baudīt ziemas atvadu pasākumu «RTU Ice Age Ledus balli». Plkst. 19 pie slidotavas durvīm sākās rosība un pulcējās pirmie slidotgribētāji, kas steidzīgi metās izīrēt slidas, lai dotos uz ledus un patīkamas mūzikas pavadījumā vai nu ātri un veikli, vai sava prieka un smieklu pavadījumā slīdētu pa ledu. Jau pēc stundas uz laukuma parādījās Vāvere un Mamuts, kas rūpējās, lai nevienam nebū tu garlaicīgi, lai ikviens varētu piedalīties gan stafetē, gan hokeja mačos, bet, ja kādam prāts nenesās uz sacensību garu, varēja acis palolot ar Rīgas daiļslidošanas kluba «Stils» horeogrāfa Vladimira Gregorjeva un treneres Andas Mednes audzēkņu Ģirta Jēkabsona un Karīnas Rutlaukas paraugdemonstrējumiem. Pēc sacensību rezultātu apkopošanas savu nogurumu studenti remdēja slidotavas mājā, kur mūs izklaidēja grupa «Cilvēks ar putniņu» ar «Mis RTU 2007» Anitas līdzdalību. Pēc nelielas atslodzes visi tika aicināti uz lielo finālu, kur satikās «Ice Age» superkomanda un mūsu finālistu komanda «Znaroks un 6 hokejisti» uz hokeja spēli. Pēc spraigas cīņas mūsējie pierādīja, ka neviens nav viņiem pretinieks, izvirzoties vadībā. Noslēdzoties cīņai, tika apbalvotas labākās komandas «Znaroks un 6 hokejisti», «BF», «Slīdētāji», saņemot atbalstītāju «Red Bull», «Nautilus», «Watermelon» un studentu drauga «SP» balviņas. Sagaidot pavasari, tiekamies nākamgad! Liene Jasukēviča
Lai arī cik draņķīgs laiks marta sākumā ārā aiz loga būtu (lietus, dubļi, lielas peļķes vai, tieši otrādi, jauka zaļa zālīte), daži ETF studenti, pateicoties RTU SP atbalstam, apņēmības pilni devās iekarot distanču slēpošanas trasi Uzvaras parkā, kur sniega pa pilnam, par spīti minētajiem laikapstākļiem. Pasākuma atvēlētajās pāris stundās visi varēja izslēpoties pēc sirds patikas. Neizpaliekot kritieniem gan uz līdzenas vietas, gan mēģinājumiem tikt kalnā, gan arī smiekliem un jau trībai visapkārt, jo dažs pat pirmo reizi uzkāpa uz slēpēm ne tikai šajā ziemā, bet arī pēdējo desmit gadu laikā. Arī sacensību gars šoreiz neizpalika – dzenoties cits citam pakaļ pa trasi vai arī mēģinot apslēpot konkurentu stafetē starp II un III kursa studentiem. Šoreiz uzvarēja draudzība. Tika ieviests arī jauns slēpošanas stils ETF gaumē – atmuguriski no kalna lejā. Lai nu kā, visi atzina, ka pasākums bija labs, un beigās nemaz īsti negribējās šķirties no slēpēm, bet izlaist vēl kādu aplīti pa izgaismoto slēpošanas trasi. Sajūti pavasara sauli un izkusties arī tu! Slēpotājas Lauma un Kristīne
Noskaidroti labākie RTU telpu futbolisti Šā gada 17. februārī sākās RTU Rektora kausa izcīņa telpu futbolā. Sacensības notika mazajā Lomonosova ielas sporta zālē. Galvenais tiesnesis un sacensību organizētājs bija Sporta katedras lektors Boriss Čapurins, kurš ļoti rūpējās, lai sacensības notiktu augstā profesionālā līmenī. Viņš pats savām rokām izgatavoja karogu speciāli šīm sacensībām, laikus izziņoja nākamās spēļu kārtas un apbalvoja labākos: labāko vārtsargu Denisu Suvorovu, turnīra labāko spēlētāju Jāni Rozenbergu un turnīra vienīgo meiteni – APF studenti Līgu Kempi. Pirmo trīs vietu ieguvējiem piešķīra RTU Sporta kluba diplomus. Vietu sadalījums: 1. vietā – IEF, 2. – EEF, 3. – ETF, 4. – DITF, 5. – TMF, 6. – APF+MLĶF, 7. – BF. Sveicam uzvarētājus! Rihards Jasūns, Sporta kluba priekšsēdētājs
Ja vēlies iepazīt un apliecināt sevi, tad nāc un piedalies!
RTU Studentu konkurss «5. Vīru spēles 2007» Psiholoģijas klubā «Meklējumu laboratorija» «Dzīves pārdomas par veselīgu dzīvesveidu» profilakse antropozofiskās medicīnas skatījumā Ceturtdienās – 8., 22. martā; 5. un 26. aprīlī, Kaļķu ielā 1, RTU Mazā zāle Nodarbības vada antropozofe Māra Meijere. Dalības maksa Ls 2.
1. kārta aprīļa beigās! Trīs soļi līdz startam: 1) fiziskā pārbaude trenažierzālē, 2) peldētprasme peldbaseinā, 3) IQ tests, vizītkarte RTU Mazajā zālē, Kaļķu 1 Lielais fināls Pirātu kuģī pie Puzes ezera 26., 27. maijā Ugālē! Pieteikuma anketas varat saņemt Kaļķu 1–216 no 5. marta! Nodot līdz 12. aprīlim!
1
STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ
2007. gada 22. marts
diVas dienas teātra gaisotnē
Astoto gadu 17. un 18. martā RTU Studentu klubs pul cēja Latvijas augstskolu Studentu teātrus un jauniešu teātra studijas, lai dalītos ar jauniestudējumiem savā augstskolā un izmēģinātu spēkus uz vienas skatuves, lai cīnītos par Sudraba Āksta cepuri. Šogad teātra dienas tēma bija «Dārzi», un tas režisoriem, dalībniekiem un ska tītājiem nesa ne vienu vien jauku pārsteigumu. Pasākumu atklāja RTU rektors Ivars Knēts un Studentu kluba direktore un žūrijas komisijas priekšsēdētāja Asja Visocka, novēlot dalībniekiem veiksmīgu startu un labu noskaņojumu. Studentu teātra dienām atsaucās 12 teātri un studijas, no kuriem konkursā piedalījās 11. Teātri savos izvēlētajos iz rāžu fragmentos un īpaši gatavotajos priekšnesumos rādī ja sava teātra īpašo rokrakstu, kas skatītājiem zālē bija in teresanti.
Šogad konkursā piedalījās: RTU «Kamertonis», RTU «Spēle», LU, LLU, LKK, LPA «Rikošets», ViA «ViaGars», LMA «Figaro», «Vinnijs», «Aka», RA «ĶerRa», ārpus kon kursa startēja LKA aktierkurss. Kā allaž teātru priekšnesumus vērtēja gan dalībnieki, gan žūrija (topošās teātra kritiķes, Silvijas Radzobes studentes, Lolita Grāvīte, Linda Ģībiete, Lelde Bērzkalne un Madara Aizgrāve). Projekta un pasākuma vadītāja – Inese Krūma, viņai palīdzēja studenti – Anita Magazniece, Solvita Roļs kija un Armands Briedis. Dalībnieku vērtējums. Labākā aktrise – Jūlija Vasiļjeva («Figaro»); labākais aktieris – Antons Patļins («Kamertonis»); labākie kostīmi – LLU; labākais priekšnesums – «Aka».
Žūrijas vērtējums. Labākā aktrise – Jūlija Vasiļjeva («Figaro»); labākais aktieris – Toms Sliede («Spēle»); labākie kostīmi – LU; labākais izrādes fragments – «Kamertonis»; labākais priekšnesums un Sudraba Āksta cepure – LKK. Žūrija piešķīra arī divas speciālbalvas par inovāciju – «Akai» un «ĶerRai». Apsveicam! Pirmo reizi Studentu teātra dienu vēsturē pasākuma ot rajā dienā dalībnieki varēja apmeklēt meistarklases: vo kālo meistarību varēja apgūt Anitas Garančas vadībā, ak tiermeistarības klasi vadīja Anna Eižvertiņa, savukārt skatuves kustību – Tamāra Ēķe. Bija interesanti. Dalībnieki novērtēja iespēju satikties darbīgā gaisotnē. Paldies atbalstītājiem: Rīgas domei, RTU, Nacionālajam, Dailes, Leļļu un Krievu drāmas teātriem un grāmatu ap gādam «Valters un Rapa».
. studentu teātra diena
LLU
«SPĒLE»
LKK
LU
LMA
ŽŪRIJA
INESE un ANITA
«KAMERTONIS»