Nr 16 23 03 2006

Nr. 16 (1308) 2006. gada 23. marts

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

Skola 2006 aizritējusi veiksmīgi.

Lai dzīvo Skola 2007!

EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente Piedāvājot informāciju par studiju iespējām vienīgajā Latvijas pilna spektra tehniskajā universitātē, izklāstot uzņemšanas noteikumus, kā arī demonstrējot dažādus ar mācību darbu saistītus priekšnesumus, no 2. līdz 5. martam RTU tika pārstāvēta 12. starptautiskajā izglītības izstādē Skola 2006 starptautiskajā Ķīpsalas izstāžu centrā. Izstādē apmeklētāji varēja iegūt informāciju par valsts, pašvaldību un privātajām augstskolām, vidusskolām, koledžām, arodskolām, pamatskolām, sākumskolām, kā arī mācību centriem, valodu kursiem, tālmācību, e-studijām. «Izstāde ir kulminācijas punkts izglītības iestāžu informācijas un aģitācijas darbam. Tā spilgti parāda, kas ir katra skola un ko tā piedāvā,» atzīst RTU Pirmsstudiju nodaļas vadītājs Ainis Kārkliņš.

A. Kārkliņš stāsta, ka viņam bija prieks strādāt ar visiem RTU studentiem, kas darbojās RTU stendā, – viņi strādāja ļoti apzinīgi un ievēroja iekšējās kārtības noteikumus. To novērtēja arī vairāk nekā 37 tūkstoši izstādes apmeklētāju. RTU stenda darbinieki visas izstādes dienas priecājās par interesentu kuplo pulku. Tik liela interese par RTU bija pirmoreiz pēdējo gadu laikā. Pēc Pirmsstudiju nodaļas aplēsēm, RTU centrālo stendu apmeklējuši 220 kolektīvu pārstāvji, kas RTU informācijas materiālu komplektus nogādāja atsevišķām Latvijas skolu klasēm, kā arī aptuveni četri tūkstoši individuālo apmeklētāju. Stenda apmeklētājus, īpaši skolēnus, piesaistīja atraktīvais fakultāšu sniegums. Šogad visaktīvāk fakultāšu priekšnesumu gatavošanā iesaistījās MLĶF, EEF, DITF un IEF. «Izstādē aktīvi darbojās IEF dekāns Konstantīns Didenko un Uzņēmējdarbības un vadības koledžprogrammu nodaļas direktora vietniece Inga Lapiņa. Ļoti patīkami, ka par dažu fakultāšu sniegumu izstādē rūpējas ne tikai fakultāšu vadība, bet arī paši studenti. Ik gadu aktīvi ir MLĶF studenti. Un šogad savas fakultātes prezentācijā aktīvi iesaistījās arī EEF studenti – viņi par savu priekšnesumu ar mums vienojās jau janvāra sākumā. Studentu ideju atbalstīja dekāns Jānis Gerhards, un tā RTU EEF stendā darbojās studentu brigāde spectērpos,» stāsta A. Kārkliņš.

Aktīvi bijuši arī DITF un APF studenti, izrādot potenciālajiem RTU studentiem datorprogrammas un zīmējumus. Pārējām fakultātēm veicies ne tik labi. Taču, pēc A. Kārkliņa novērotā, īpašu atzinību pelnījuši atsevišķi institūti.

«Atsevišķi no RTU centrālā stenda izstādē tradicionāli bija apskatāms TMF Aviācijas institūta un Autotransporta institūta stends, kurā izstādes apmeklētāju uzmanību

piesaistīja lidaparāts un datorizēti vadāms automobilis. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad interese par Aviācijas institūta piedāvātajām programmām bija manāmi palielinājusies. Savukārt piekrišana Autotransporta institūtam stenda piedāvātajai informācijai un nodarbēm bija tik liela, ka cilvēki pie stenda nepārtraukti stāvēja rindā,» atzīst A. Kārkliņš, piebilstot, ka RTU fakultāšu attieksme pret atsevišķu institūtu stendiem izstādē gan nav vienprātīgi pozitīva. «Daži administrācijas pārstāvji iebilst pret institūtu un katedru izrādīšanu – izstādes telpas ir ierobežotas, tāpēc mēs nevaram tur demonstrēt visus RTU institūtus. Turklāt arī pret atsevišķu institūtiem un katedrām veltītu bukletu veidošanu ir iebildumi – skolēnam, kas neorientējas RTU struktūrā, tik plašu un daudzveidīgu informāciju ir grūti uztvert. Ja stendā ir cilvēks, kurš ļoti labi pārzina struktūru un var sniegt informāciju par katru katedru un institūtu, tad viss ir kārtībā. Taču pat RTU studenti un darbinieki nereti nav informēti par visām RTU struktūrvienībām. Un Pirmsstudiju nodaļai visus bukletus izkontrolēt arī ir pagrūti, tāpēc reizēm katedru vai institūtu bukletos parādās programmas, kuras vēl nav akreditētas vai licencētas, vai arī izdales materiālu sastādītāji neievēro vispārpieņemto terminoloģiju, un rezultātā šo informāciju grūti saprast pat mums pašiem. Tādi gadījumi tiešām rada jukas un nesapratni.»

A. Kārkliņa piedāvājums tām fakultātēm, kuras grib izstādē parādīt visus institūtus un katedras, ir startēt līdzīgi tam, kā to šogad darīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte – veidojot atsevišķu stendu. «Līdz šim stendu izmaksas nosedzām centralizēti, bet, ja atsevišķu fakultāšu vai institūtu stendu būs daudz, samaksāt par tiem būs grūtāk, iespējams, katrai fakultātei par atsevišķa stenda izmaksām būs jādomā pašai,» atzīst A. Kārkliņš. Taču labs paraugs ir IEF vai TMF, kuru stendos noteiktās izstādes dienās darbojas dažādu institūtu pārstāvji, kuri palīdz studentiem un noteiktā dienā sniedz informāciju par programmām, ko piedāvā institūts. «Ļoti aktīva tādā ziņā ir Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūta direktora profesora Jurija Dehtjara darbinieku komanda, kura velta vairākas dienas darbam stendā. Tas ļoti pozitīvi ietekmē topošos studentus, kas apmeklē stendu, un no tā institūtam, protams, ir zināms pienesums,» atzīst A. Kārkliņš.

Viņš aicina fakultātes laikus plānot savus priekšnesumus un prezentācijas nākamgada izstādei Skola 2007 un aktīvi piedalīties savu fakultāšu prezentāciju gatavošanā.

«Tas nenozīmē, ka es aicinu visus fakultāšu studentus un mācībspēkus nākt uz RTU stendu. Es aicinu iesniegt idejas, kā labāk un atraktīvāk nākamā gada izstādē prezentēt RTU struktūrvienības. Jāatceras, ka uz izstādi nevar aizvest milzīgu mašīnu, bet

2

INFORMĀCIJA

2006. gada 23. marts

Aprīlī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Transporta un mašīnzinību fakultātes docentu Juriju Boldirevu, Poligrāfijas biroja vadošo speciālistu Uldi Freimani, Sporta katedras docentu Jāni Muižnieku, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes 1. kategorijas tehniķi Induli Putniņu, Zinātniskās bibliotēkas bibliotekāri Irēnu Kuročkinu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Aivaru Pakalnu,

Grāmatvedības nodaļas vadītāju Āriju Vēveri, Transporta un mašīnzinību fakultātes vadošo pētnieku Jevgeniju Arāju, Inženierekonomikas fakultātes lektori Laumu Krieviņu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta direktora vietnieku Aivaru Kalvānu, Būvniecības fakultātes apkopēju Ludmilu Kokurinu, Transporta un mašīnzinību fakultātes 1. kategorijas speciālisti Silviju Šaušu.

Tapeks piešķir stipendijas RTU studentiem

Lai atbalstītu būvniecības nozares jauno speciālistu sagatavošanu un popularizētu tehniskās zinātnes, būvmateriālu tirgotājs SIA Tapeks piešķīris 500 latu stipendijas diviem labākajiem RTU BF Būvmateriālu un būvizstrādājumu specialitātes 3. kursa studentiem Romānam Arhipenko un Baibai Dzenei. Sveicam stipendiātus!

Skola 2006 aizritējusi veiksmīgi. Lai dzīvo Skola 2007! tur var parādīt kaut ko ļoti atraktīvu un kaut ko ļoti aktuālu, kas palīdzētu skolēniem saprast, kādus speciālistus sagatavo fakultāte, un pieņemt lēmumu mācīties tieši šajā fakultātē,» skaidro A. Kārkliņš.

Viņš atzīst, ka pirmās skolu izstādes grūti salīdzināt ar tām, kas notiek tagad, – pirmās bija diezgan trūcīgas, klusas un mierīgas, tagad šīs izstādes ir kļuvušas populāras, apmeklētāju skaits ir strauji pieaudzis. Turklāt pamanāma ir kļuvusi kāda ne visai pozitīva tendence – stendu pompozitāte. Šogad aptuveni 50 izglītības izstādes Skola 2006 dalībnieku bija iesnieguši pat protesta vēstuli izstādes rīkotājiem BT1, sūdzoties par izstāžu zālē valdošo pārmērīgo troksni, kas traucējot sniegt kvalitatīvas konsultācijas. Izstādes rīkotāji atbalstījuši vēstules autoru ierosinājumu ierobežot apskaņošanas aparatūru lietošanu stendos, tāpēc nākamgad šīs nepilnības tikšot novērstas. Arvien skaidrāk redzams, ka ikviena augstskola savu stendu cenšas uzbūvēt maksimāli krāšņu un augstu. «Tas nav aizliegts. Bet rodas jautājums – vai šis ir galvenais augstskolu mērķis? Protams, mērķis ir piesaistīt potenciālo studentu uzmanību, bet, vai tas ir īstais uzmanības piesaistīšanas ceļš, es nedaudz šaubos.

Manuprāt, nav jāveido uzbāzīgs stends, ar kuru demonstrēt savu varenību, domāju, tos pašus rezultātus varam sasniegt ar daudz pieticīgāku stendu noformējumu,» saka A. Kārkliņš. Taču tikpat skaidrs ir tas, ka pārējo augstskolu centieni šādā veidā

piesaistīt skolēnu uzmanību arī RTU stenda veidotājiem rada pienākumu domāt un mainīties. RTU stends skolu izstādē kalpo jau piecus gadus, mainījušies piecu gadu laikā ir tikai stenda toņi. «Acīmredzot pienācis laiks stendu mainīt,» atzīst Pirmsstudiju nodaļas vadītājs. «Izstādē tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, veidojot pompozus stendus, nomājot gan audio iekārtas, gan apgaismojuma iekārtas. Ja mēs gribam iet šādu ceļu, arī mums būs jāatver savs maciņš un jāiegulda līdzekļi, lai arī mēs spētu parādīt sevi tādā cēlā gaišumā – ar spožu stendu līdz griestiem. Ar to jārēķinās mūsu vadībai un mūsu administrācijai. Pašlaik dalība izstādē RTU kopumā izmaksā 11,5 tūkstošus latu, tikai jauna stenda izveide vien maksās aptuveni piecus tūkstošus latu.»

Taču, domājot par interesantu RTU prezentāciju nākamajā izstādē Skola 2007, A. Kārkliņš aicina atcerēties, ka stenda dārgums un krāšņums ne vienmēr ir noteicošais. Izstādes galvenais mērķis ir darīt zināmu skolēniem un viņu vecākiem, kas ir RTU, ko pie mums var mācīties, kā var mācīties, kādi ir mūsu nosacījumi, kādi ir iestājpārbaudījumi, kādas ir RTU absolventu iespējas.

Pirmsstudiju nodaļas darbinieki skolēnus par šiem jautājumiem informē arī Latvijas rajonu 12. klašu salidojumos, uz kuriem viņi tiek regulāri aicināti. Šogad RTU Pirmsstudiju nodaļa prezentāciju par RTU jau ir sniegusi Saldus, Madonas, Valmieras un Jelgavas rajonā. Foto: Eduards Lapsa

Labāk vienreiz redzēt nekā piecreiz dzirdēt!

Ar tieši šādu devīzi izstādē Skola 2006 tika realizēts EEF SP projekts.

Skolēniem bija iespēja doties līdzi studentiem un apmeklēt EEF, apskatīt laboratorijas un iegūt informāciju par studiju iespējām, kā arī apmeklēt VAS Latvenergo Energoefektivitātes centru. Triju dienu laikā šādu iespēju izmantoja vairāk nekā 40 skolēnu, kas pēc anketu apkopošanas atzina šīs apmēram divas stundas par lietderīgi pavadītām, jo pārliecinājušies par to, ka studijas EEF varētu būt tieši tas, kas vajadzīgs pēc vidusskolas absolvēšanas.

Protams, jaunieši interesējas ne tikai par mācībām, bet arī par dažādām citām RTU aktivitātēm brīvajā laikā, un spilgti oranžajos kostīmos tērptie pašpārvaldes studenti labprāt dalījās pieredzē, jo pastaigas laikā sarunas vedās ļoti viegli.

Jāsaka paldies RTU Studentu parlamentam un atsaucīgajiem Latvenergo darbiniekiem – elektromontieru ekipējums lieti noderēja un radīja neviltotu interesi no skolēnu puses, kas, cerams, realizēsies kā iekļūšana RTU studentu pulkā!

ARMANDS, EEF SP

2006. gada 23. marts

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

3

Brēmenes Universitāte aicina piedalīties PONT NEUF stipendijas studijām Francijā starptautiskajos vācu valodas vasaras kursos Iespējamie kursu norises laiki: 31. jūlijs–25. augusts (pieteikšanās līdz 15. jūnijam) vai 28. augusts līdz 22. septembris (pieteikšanās līdz 15. jūlijam).

Dalības maksa: 480 eiro + 210 eiro par dzīvošanu kopmītnēs.

Kursu grupas tiek veidotas pēc zināšanu līmeņiem. Tiek piedāvāti vācu valodas kursi iesācējiem, dalībniekiem ar nelielām, labām un ļoti labām zināšanām. Kursa noslēgumā dalībnieki saņem sertifikātus un ECTS. Programmā: intensīva vācu valodas apmācība. Tikšanās ar uzņēmējiem un ekonomikas sektora pārstāvjiem, lekcijas, diskusijas par politiku, kultūru, vēsturi un nākotni, ekskursijas, filmu vakari, sporta nodarbības, radošās darbnīcas.

Informācija un pieteikšanās: Universität Bremen International Office Internationale Sommerkurse Bibliothekstraße 1, D 28359 Bremen tālr. +49 421 218 2587 fakss +49 421 218 4320 e-pasts: sommerkurs@uni-bremen.de www.io.uni-bremen.de

INWENT fonda stipendijas studijām un praksei Lībekā Vācijas sabiedriskais fonds INWENT sadarbībā ar Lībekas Lietišķo zinātņu augstskolu (Fachhochschule Lübeck) aicina RTU studentus pieteikties uz stipendijām studijām un praksei Lībekā 2006./07. akadēmiskajā gadā.

Programmā paredzētas vienu semestri ilgas studijas Lībekas Lietišķo zinātņu augstskolā, kam sekos pusgadu ilga prakse kādā no uzņēmumiem Lībekā vai citā ŠlēzvigasHolšteinas federālās zemes pilsētā. Programmas sākums – 2006. gada septembrī.

Programmā aicināti piedalīties studenti, kuri studē kādā no šīm fakultātēm: - Arhitektūras un pilsētbūvniecības fakultāte; - Elektrotehnikas un enerģētikas fakultāte; - Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte; - Inženierekonomikas fakultāte; - Transporta un mašīnzinību fakultāte.

2006./07. akadēmiskajā gadā tiks piešķirtas divas stipendijas. Finansējuma apjoms – 530 eiro mēnesī, tiks segtas arī civiltiesiskās apdrošināšanas izmaksas un nodrošināta vieta kopmītnēs.

Pretendentiem pieteikuma iesniegšanas brīdī jāstudē vismaz 2. kursā, jābūt labām sekmēm studijās un labi jāzina vācu valoda.

Pieteikuma dokumenti jāiesniedz SSAD Starptautisko attiecību centrā līdz š. g.

6. aprīlim. Konkursa rezultāti tiks paziņoti aprīļa beigās.

Informāciju par nepieciešamajiem pieteikuma dokumentiem un anketas var saņemt SSAD Starptautisko attiecību centrā Kaļķu ielā 1, 222. telpā, tālr. 7089012, e-pasts: alina@rtu.lv.

Starptautisks konkurss par koka būvēm Bergenā Studenti, dizaineri, arhitekti un mākslinieki līdz 24. aprīlim var pieteikties dalībai starptautiskā konkursā par eksperimentālām koka būvēm un konstrukcijām, kas notiks no 15. līdz 20. maijam Norvēģijas pilsētā Bergenā, Store Lungegårdsvann krastā. Konkursa dalībnieki strādās mazās grupās. Pasākuma programmā plānoti arī kultūras pasākumi un ekskursijas.

Konkursa organizatori finansē dalībnieku izmitināšanas un uzturēšanās izdevumus. Ceļa izdevumi jāsedz pašiem dalībniekiem. Par darbam nepieciešamajiem materiāliem gādās konkursa organizatori, nepieciešamie instrumenti jāņem līdzi pašiem.

Konkursa uzdevums būs jāveic ierobežotā laika periodā. Komandām savs projekts jāsagatavo kā konceptuāls piedāvājums, makets vai skice. Konkursa darbi pēc tā beigām nonāks Bergenas municipalitātes īpašumā, un tie publiski būs apskatāmi mēnesi pēc konkursa noslēguma.

Sīkāku informāciju par konkursu un pieteikšanās kārtību var iegūt, sazinoties ar Peteru Bergerūgu (Petter Bergerug), Bergenas Nacionālā mākslas akadēmija.

E-pasts: petter.bergerug@khib.no; tālr. +4755587451.

Francijas sabiedriskā organizācija Association Le Pont Neuf, kuras mērķis ir sadarbības veicināšana starp Franciju un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, izsludina konkursu uz stipendijām, kas tiks piešķirtas Latvijas studentiem, kuri studē dzīvības zinātnes vai materiālzinātni.

Stipendijas paredzētas viena gada maģistra studijām un/vai praksei Francijā.

Nosacījumi pretendentiem: vecums līdz 28 gadiem, jāpārvalda franču valoda vismaz ikdienas saziņas līmenī. Stipendiju apjoms uzturēšanās izmaksu segšanai ir 1200 eiro mēnesī, un tās tiek piešķirtas uz laiku līdz 10 mēnešiem. Ceļa izdevumi un apdrošināšanas izmaksas jāsedz stipendiātam pašam. Sīkāka informācija par stipendijām un pieteikuma dokumentiem – www.ccf.lv/cooperation/scholarships.

Pieteikumi jāiesniedz RTU Starptautisko attiecību centrā, Kaļķu ielā 1, 322. telpā, līdz 1. aprīlim.

Stipendijas studijām Vācijā ekonomikas studentiem Kaseles Universitāte (Universität Kassel) sadarbībā ar Kaseles krājbanku un Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienestu piedāvā divas stipendijas ekonomikas zinātņu studentiem gadu ilgām studijām Kaseles Universitātes Ekonomikas fakultātē 2006./2007. akadēmiskajā gadā.

Programmā paredzētas divus semestrus ilgas studijas, intensīvo vācu valodas kursu apmeklējums pirms studiju sākuma, kā arī divu mēnešu prakse Kaseles krājbankā vai kāda uzņēmuma finanšu departamentā.

Kopējais programmas ilgums: 25.09.2006.–20.07.2007.

Stipendijas apjoms – 630 eiro mēnesī. Papildus tam tiks segtas arī ceļa izmaksas un finansēta mācību līdzekļu iegāde.

Pretendēt uz stipendiju var ekonomikas studenti, kuri * pieteikšanās brīdī mācās vismaz 3. kursā; * labi pārvalda vācu valodu (Mittelstufe vai tam pielīdzināmā līmenī).

Informācija par Kaseles universitātes piedāvātajām studiju programmām ekonomikā atrodama internetā: http://www.uni-kassel.de/zsb/wiwi-ing.pdf http://www.uni-kassel.de/zsb/wiwi.pdf Pieteikuma dokumenti jāiesniedz SSAD Starptautisko attiecību centrā līdz š. g.

20. aprīlim.

Informāciju par nepieciešamajiem pieteikuma dokumentiem un anketas var saņemt SSAD Starptautisko attiecību centrā, Kaļķu ielā 1, 222. telpā, tālr. 7089012, e-pasts: alina@rtu.lv.

Vācijas Bundestāga starptautiskā prakse Latvijas augstskolu beidzējiem 2007. gadā Kvalificēti, politiski ieinteresēti jaunieši ar pabeigtu augstāko izglītību un ļoti labām vācu valodas zināšanām tiek aicināti piedalīties 2007. gada Vācijas Bundestāga starptautiskajā praksē. Programmā paredzēts, ka prakses sākumā praktikanti tiks iepazīstināti ar akadēmisko dzīvi un parlamentāro darbu Berlīnes Humbolta universitātē, Berlīnes Brīvajā universitātē, Berlīnes Tehniskajā universitātē un Bundestāgā rīkotajos semināros. Pēc tam dalībniekiem paredzēta 15 nedēļu ilga prakse, strādājot pie kāda Bundestāga deputāta un studējot Humbolta universitātē.

Prakse sāksies 2007. gada 1. martā un ilgs līdz 2007. gada 31. jūlijam. Pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2006. gada 31. maijs.

Pieteikumi un nepieciešamie dokumenti jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas Integrācijas un starptautiskās palīdzības programmu Koordinācijas departamentā, Vaļņu ielā 2, Rīgā, LV–1050. Pieteikuma un dokumentu kopijas jāiesniedz Vācijas vēstniecībā Stefānijai Šteinbrikas kundzei, a/k 1183, LV-1050, Rīgā. Informācija internetā: www.bundestag.de/ipp.

4

STRUKTŪRVIENĪBĀS

2006. gada 23. marts

Gatavojam bezvadu datortīklu speciālistus

Bijušais maģistrants, bet tagadējais mūsu katedras doktorants Romans Jerjomins veic savus pētījumus, izmantojot protokolu analīzes kompleksu Agilent J6801B.

Bezvadu tīklu tehnoloģijas mūsdienās ir kļuvušas ļoti populāras, lai gan pirmais standarts (IEEE 802.11) tika publicēts tikai 1997. gadā. Sākumā likās, ka šie tīkli nespēs konkurēt ar citiem lokālo tīklu risinājumiem relatīvi nelielā datu pārraides ātruma dēļ (1 vai 2 megabiti sekundē). Tomēr jau 2001. gada beigās tika pieņemts standarts IEEE 802.11g, kas deva iespēju raidīt datus ar ātrumu 54 megabiti sekundē, kaut arī nelielos attālumos. Ātrums ļauj maziem birojiem nodrošināt kvalitatīvu pieeju internetam, kā arī portatīvo datoru lietotājiem strādāt ar stacionāriem tīkliem bez tieša fizikālā savienojuma. Bezvadu tīkli sāka iekarot līderu pozīcijas telekomunikāciju pasaulē, un arī mums ir pienācis laiks sākt gatavot kvalificētus speciālistus šajā virzienā.

Kopš šā gada sākuma Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Transporta elektronikas un telemātikas katedrā studentiem ir iespēja ne tikai noklausīties teorētiskos kursus par tīklošanas tehnoloģijām, bet arī praktiski strādāt ar moderno bezvadu tīklu aparatūru eksperimentālajā laboratorijā, kas izveidota saskaņā ar projekta Jaunas elektronisko sakaru tehnoloģijas realizācijas plānu. Tika uzstādīti bezvadu maršrutētāji un serveri, kas veido un uztur datu plūsmas, kanālu emulators, protokolu analizators un pašas darbstacijas. Uzstādītā aparatūra ļauj veikt testēšanas un mērīšanas eksperimentus, kas tik ļoti vajadzīgi, izstrādājot bakalauru un maģistru kvalifikācijas darbus.

Sīkāka informācija iegūstama pie profesora Ernesta Pētersona: ernests.petersons@rtu.lv, tālr. 7089954.

RTU Būvmateriālu laboratorijas trumpis – pētniecības darbs LELDE PETRĀNE RTU Būvmateriālu laboratorija dibināta 1998. gada 28. septembrī. Sākotnēji tā atradās rektora, bet patlaban – zinātņu prorektora Leonīda Ribicka pakļautībā. Šī laboratorija ir neatkarīga institūcija, kas akreditēta pēc kvalitātes standarta LVS EN ISO/IEC 17025, un tajā veiktie testi tiek atzīti visā Eiropas Savienībā. Laboratorijas vadītājs un viens no trim tās darbiniekiem Dr. inž.

Valdis Zvejnieks informēja, ka šā gada janvārī akreditācija laboratorijai tika pagarināta vēl uz pieciem gadiem. Tomēr akreditācija nav lēta – akreditācijas uzturēšana katru gadu izmaksā no 700 līdz 900 latiem, bet pārakreditācijai jāatvēl virs 1000 latiem. Tomēr V. Zvejnieks uzsver, ka «akreditācija laboratorijai ir ļoti būtiska. Pretējā gadījumā kāds klients var neatzīt šos testus, jo laboratorija nav akreditēta, un viņš būs tiesīgs pieprasīt pārbaudi citā vietā». RTU Būvmateriālu laboratorija veic gan būvmateriālu īpašību testēšanu, gan ekspertīzes būvmateriālu novērtēšanā.

Ja nepieciešams, tā var piedāvāt arī nestandarta pārbaudes un jauno materiālu pētījumus. Parasti laboratorijā gada laikā tika izdarītas aptuveni četrdesmit ekspertīzes dažādos būvobjektos, bet šā gada janvārī un februārī vien jau veikts četrpadsmit ekspertīžu, līdz ar to, visticamāk, ka šogad kopumā veikto pārbaužu skaits būs lielāks. Tas skaidrojams ar ziemā piedzīvoto lielo aukstumu, kad ekstremālajos darba apstākļos tomēr nepieciešams saglabāt augstu būvniecības kvalitāti.

Latvijā ir vēl vairākas citas akreditētas

būvmateriālu laboratorijas, bet tās vairāk praktizē materiālu testēšanu pēc standarta un maz veic pētniecisko darbu.

«Mēs daudz veicam arī nestandarta pārbaudes, no kurām citas laboratorijas atsakās. Tas ir iespējams, jo mūsu laboratorijā strādā divi ir zinātņu doktori, bet vienam ir maģistra grāds šajā specialitātē,» stāsta V. Zvejnieks. Par nestandarta pārbaudēm var uzskatīt, piemēram, gadījumus, kad Latvijas tirgū ienāk jauni būvmateriāli, un firmas vēlas pārliecināties par to kvalitāti. Ja apstiprinās, ka konkrētais materiāls ir kvalitatīvs, tad parasti ceļš Latvijas tirgū tam ir vieglāks.

Laboratorijas pakalpojumus izmanto turpat vai visas lielākās Latvijas būvfirmas, piemēram, jau ilgāku laiku laba sadarbība izveidojusies ar būvfirmu Merks – RTU Būvmateriālu laboratorija pastāvīgas kontroles veica Hansabankas ēkas Saules akmens celtniecības laikā.

Veiksmīga sadarbība norisinājusies arī ar būvfirmu Kalnozols celtniecība, piemēram, Latvijas Bankas naudas glabātuves būvniecības procesā. Patlaban viens no lielākajiem pasūtītājiem ir būvfirma PBLC, arī būvfirma RBS Skals, lieli pasūtījumi tiek saņemti arī no ceļu būvdarbu veicējiem un uzņēmuma Latvenergo, kura spēkstacijām tiek veiktas regulāras pārbaudes. Savulaik liels pasūtītājs bijis arī Rīgas ūdens. «Visas Bolderājas attīrīšanas iekārtas ir mūsu pārbaudītas,» ar lepnumu teic V. Zvejnieks. Viņš norāda: «Ja mūs uzaicina, varam pārbaudes veikt visā Latvijas teritorijā, tomēr bieži vien esam spiesti atteikt, jo laboratorijas jaudas nav tik lielas.» Laboratorijas vadītājs ir

pārliecināts, ka uzticība tās pētījumiem ir ļoti liela – tikpat kā nav gadījumu, kad veikto pārbaužu rezultāti tiek apstrīdēti.

Galvenokārt RTU Būvmateriālu laboratorijā tiek veiktas dažādu betona īpašību pārbaudes, piemēram, tiek noteikta šī būvmateriāla stiprība, salturība vai ūdens necaurlaidība. Salīdzinoši bieži tiek veikti testi arī dažādiem blokiem un pildvielām – smiltīm, šķembām un citām. Laboratorijā tiek testētas arī logu paketes, imitējot procesus, kas noris dabā – gan ultravioleto starojumu, gan mitrumu, pieslēdzot ventilatoru, iespējams imitēt vēju, kamera arī ļauj samazināt temperatūru līdz pat mīnus 70 grādiem. Nesen šī kamera pilnveidota vēl vairāk – tai pieslēgta arī datorvadība.

Laboratorijas darbinieki izstrādā arī būvmateriālu sastāvus. «Piemēram, pirms diviem gadiem mēs izstrādājām vieglbetonu ar ļoti augstu stiprību, kas tika izmantots tilta būvniecībai Rīgā. Šis ir ļoti viegls tilts, jo būvēts no keramzītbetona. Uz visu tiltu bija iespējams ietaupīt pat 700 tonnas svara, tieši pateicoties betonam,» skaidroja V. Zvejnieks.

Pēc V. Zvejnieka domām, ļoti vēlams būtu laboratorijai paplašināties, jo mazai laboratorijai ir sarežģītāk iziet akreditācijas procesu: «Kvalitātes sistēmas uzturēšanai būtu nepieciešams no citiem darbiem atbrīvots speciālists, kuram pēc būtības būtu ļoti daudz darba, bet mēs kā maza laboratorija to nevaram atļauties.» Laboratorijas vadītājs spriež, ka nez vai būvniecības pieauguma tempi vēl ilgi Latvijā, it īpaši Rīgā, saglabāsies pašreizējā līmenī: «Lai gan pašlaik pasūtījumu apjoms visu laiku pieaug,

reiz pienāks maksimums, un var gadīties, ka tie sāks samazināties.» Patlaban gan laboratorija par darba trūkumu sūdzēties nevar, arī nopelnīt varot vairāk nekā ar pasniedzēja darbu. «Turklāt darbs ir interesants, un arī studentiem varam parādīt daudz vairāk, nekā rakstīts grāmatās. Lai gan nedrīkstam studentiem ļaut strādāt ar pārbaudes iekārtām – to aizliedz standarti, mēs varam viņiem nodemonstrēt, kā notiek pētījumi,» stāstīja V. Zvejnieks. Arī turpmāk laboratorija plāno attīstīties tajos virzienos, kur ir pasūtījumi, jo pārbaudēm nepieciešamās iekārtas ir samērā dārgas. Foto no V. Zvejnieka personīgā arhīva.

2006. gada 23. marts

5

INFORMĀCIJA

Sveicam Annu Prakšu pilnveidošana RTU elektronikas Kārkliņu jubilejā!

II līmeņa profesionālajā studiju programmā

RTU studentu profesionālajā apmācībā liela loma ir prakšu organizācijai un sekmīgai norisei. 21. februārī notika ESF projekta Prakšu pilnveidošana RTU elektronikas II līmeņa profesionālajā studiju programmā sadarbības partneru seminārs.

Jūrmalas viesnīcā Majori tika rīkots seminārs, lai saskaņotu viedokļus ESF atbalstītā projektā par elektronikas inženieru ražošanas prakses uzlabošanu. Seminārā piedalījās RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes akadēmiskais personāls un ieinteresēto uzņē-

mumu prakses vadītāji. Seminārs tika veidots kā EKD (Enterprise Knowledge Development) modelēšanas pasākums, lai noteiktu prakses mērķus; noskaidrotu praksē veicamo uzdevumu līmeni (nodrošinot atbilstību prakses programmai, elektronikas inženiera profesijas standartam, augstākās profesionālās izglītības līmenim u. tml.); izstrādātu prakses programmas nepieciešamo metodisko materiālu saturu un kritērijus praktikantu darba novērtējumam.

Seminārā bija pārstāvēti šādi uzņē-

mumi: LU Elektronikas un datorzinātņu institūts, SIA Hanzas elektronika un a/s VEF Radiotehnika RRR. Dažādu iemeslu dēļ pēdējā brīdī no dalības atteicās VAS LVRTC, a/s SAF tehnika, SIA Arcus elektronika un VAS Latvijas dzelzceļš. Semināra gaitā tika noskaidrots galvenais mērķis un vairāki apakšmērķi, kas jāsasniedz, tiecoties uz galveno mērķi, kā arī galvenās problēmas, kuras kavē mērķu sasniegšanu.

Seminārs beidzās ar kopīgi izveidotu EKD modeli, kurš ieviesa skaidrību ESF projekta Prakšu pilnveidošana RTU elektronikas II līmeņa profesionālajā studiju programmā turpmākajā darbībā.

RTU Radioiekārtu un Transporta elektronikas un telemātikas katedras šajā projektā turpina darbu pie prakšu programmas un metodisko materiālu izstrādes līdz maijam.

Radioiekārtu katedras profesors GUNTARS BALODIS, ESF projekta vadītājs

DITF Inženiermatemātikas katedra sveic lielajā dzīves jubilejā ilggadējo darbinieci vecāko laboranti Annu Kārkliņu, kura RTU nostrādājusi 45 gadus.

Anna Kārkliņa beigusi Rīgas 3. vidusskolu ar zelta medaļu, četrus gadus sekmīgi studējusi LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru nav beigusi ģimenes apstākļu dēļ. Darba gaitu pirmais gads viņai pagāja Rīgas 10. pamatskolas fizikas un dabaszinību skolotājas amatā, bet no 1953. gada viņa strādājusi augstskolu augstākās matemātikas katedrās – pirmos sešus gadus LLA, bet no 1961. gada RPI (tagad RTU) laborantes, mācību meistares un vecākās laborantes amatā, sekmīgi piedaloties lietvedības darbā, organizatoriskajos palīgdarbos, lekciju konspektu un citu mācību līdzekļu tehniskajā sagatavošanā.

Par labu darbu un aktīvu piedalīšanos augstskolas sabiedriskajā dzīvē viņai izteiktas daudzas pateicības.

Katedras kolēģi novēl jubilārei veselību un būt vienmēr tikpat saulainai, sirsnīgai un atsaucīgai gan pret darba kolēģiem, gan studentiem kā līdz šim!

Diskusija turpinās Esmu dienas nodaļas 3. kursa studente. Ne reizi neesmu atskaitīta vai ņēmusi akadēmisko atvaļinājumu. Atklāti sakot, man nav ne jausmas, kā mācas vakarnieki un neklātnieki. Man nav arī maģistrantūras pieredzes. Mācos dienas nodaļā, un man ir skaidras tikai tās problēmas, ar kurām saskaras gandrīz ikviens students, kas ir nolēmis vismaz trīs gadus savas dzīves veltīt RTU dienas nodaļai.

Ir dažas lietas, ar kurām cilvēkam jātiek galā pašam. Ja vienam studentam ir grūtības ar priekšmetu – tā ir tikai viņa problēma. Ja pieciem studentiem neizdodas nokārtot piecus laboratorijas darbus divu semestru laikā – tas jau liek padomāt. Bet, ja gandrīz visai grupai kādā priekšmetā nav ieskaites – tā jau ir gan studentu, gan mācībspēku, gan arī administrācijas problēma.

Ja, beidzot mācību semestri, pie eksāmenu kārtošanas ir pielaisti mazāk par 70% studentu, tad diez vai šo eksāmenu nokārtos pietiekamā vai optimālā līmenī. Ja laboratorijas darbus izpildījuši un aizstāvējuši mazāk par pusi studentu – tā vairs nav slikta, tā ir katastrofāla situācijā.

Lai nepieļautu šādas vai līdzīgas situācijas, jāveic regulāra kontrole. Šādu kontroli nevar veikt tikai studenti vai tikai mācībspēki. Ja šāda situācija ir izveidojusies, jātiek skaidrībā, kāds tam ir iemesls un kā tikt galā, tāpēc ir vajadzīga sadarbība starp studentiem un

mācībspēkiem.

Jāizveido studentu, mācībspēku un administrācijas sadarbības komisija, kura regulāri pulcētos (vismaz reizi 1–2 mēnešos) un risinātu problēmas mācību laikā, nevis īsi pirms vai pēc sesijas.

Jādefinē, kādi rezultāti ir uzskatāmi par nesekmīgiem. 60% studentu ir nokārtojuši priekšmetu sesijas laikā – tas ir labs rezultāts vai ne? Ja rezultāti ir neapmierinoši, tad kaut kas jādara, lai pēc gada tas neatkārtotos. Ja mācību laikā kontroldarbi vai mājasdarbi netiek izpildīti pietiekamā līmenī, tad varbūt jātiek skaidrībā, kāpēc tas tā notiek, nevis jārunā par to, ka mūsdienu studenti ir tādi «pašvakāki», vai otrādi – ka mācībspēki «nav bez vainas».

Jāveic studentu anketēšana tieši par šiem priekšmetiem. Jātiek skaidrībā, kur ir problēma. Vai ir par daudz kontroldarbu/ mājasdarbu un studenti nespēj nokārtot visu laikā, vai gluži otrādi – jāizpilda tikai viens darbs, bet nevienam nav skaidrs, kā to izdarīt.

Piezīme. 1) Anketēšanu veic jauni cilvēki (studenti), kas pirms anketēšanas skaidro tās mērķus un to, kas tiks darīts pēc rezultātu apstrādes. 2) Rezultātu apstrādi veic cilvēki, kam pēdējā gada laikā bijis sakars ar mācībām (šī kursa vai vecāko kursu studenti), bet ne mācībspēki vai sekretāres.

Rodas divi jautājumi, uz kuriem godīgi atbildot var spriest, vai šī komisija darīs ko jēdzīgu vai ne.

1) Ja akadēmiskais personāls tiešām «nav bez vainas», ko darīsim ar konkrēto mācībspēku? Vai viņš var tikt nomainīts, ja viņam ir grūtības ar sava priekšmeta pasniegšanu konkrētai studentu grupai, vai viņš dabūs tikai mutisku «ai-ai-ai»?

2) Ja students nemācās četrus mēnešus un tikai janvārī/jūnijā aktīvi sāk piedalīties universitātes dzīvē, vai ir vērts šādu studentu turēt uzskaitē? Iespējams, ir vērts studentu atskaitīt nevis pēc sesijas, bet arī pirms tās.

Esot jau 3. kursā, rodas vairākas domas par to, kādām jābūt mācībām 1. un daļēji arī 2. kursā. 1. un 2. kursā ļoti svarīgs ir pieredzējuša cilvēka padoms.

Kā jāmācās, kā jāveido attiecības ar konkrētiem mācībspēkiem, kā jāpilda darbi un kā pareizi jāšpiko :-). Šādi cilvēki ir vajadzīgi katrā fakultātē, nevis tikai Kaļķu ielā. Padomdevēju lomā es redzu vecāko kursu studentus, kuri pēc brīvprātīgi strādā ar jaunākajiem. Šādam cilvēkam ir jādod vieta, kur viņš varētu tikties ar studentiem, un jādod tiesības kaut ko reāli darīt, ja viņš konstatē problēmu, kuru nevar atrisināt pašu spēkiem.

Vēl viens sāpīgs jautājums, par kuru gribētos vispār nerunāt, bet tā ir gļēvulība. Pat RTU pastāv problēmas, kas attiecas uz konkrētām etniskām grupām.

Ir lietas, kuras ir specifiskas latviešiem, un ir problēmas, kuras attiecas tikai uz krieviski runājošajiem. Šādas problēmas netiek pārrunātas ar citas nacionalitātes

cilvēkiem. Tāpēc šie konsultanti nevar būt tikai vienas tautas pārstāvji. Jābūt vismaz diviem konsultantiem uz katru fakultāti, vēlams uz katru programmu, bet ir skaidrs, ka tas pat izklausās fantastiski.

Turpmāk izklāstītais attiecas uz mācību organizēšanu galvenokārt 1. kursā, bet daļēji attiecināms arī uz 2. kursu.

Universitātē ir brīvība gan mācībās, gan cilvēku attiecībās, gan arī dzīves uztverē. Bet brīvība ir arī nasta, ar kuru daudzi neprot apieties. Ar laiku daudzi iemācās pareizi izmantot savu brīvību, bet 1. kursā diemžēl tā notiek reti. Tāpēc gribētos parunāt par mācību disciplīnu.

Atnākot uz dienas nodaļu, jābūt skaidram priekšstatam, ka esi atnācis studēt, nevis strādāt–izklaidēties–studēt.

Tāpēc lekciju un praktisko nodarbību brīvs apmeklējums ir absurds. 1. kursā apmeklējumam jābūt obligātam, turklāt šis nav jautājums, kuru izlemj konkrētais mācībspēks, bet tādam ir jābūt RTU likumam. Ja students ir apmeklējis mazāk par 70% lekciju un 90% praktisko nodarbību – viņš raksta papildu kontroldarbus, pilda vairāk mājas darbu utt. Turklāt slimības vai komandējumi nav attaisnojoši iemesli kavējumiem. «Ja neesi bijis, pierādi, ka esi apguvis mācību vielu,» – princips, kuram jādarbojas vienmēr un visur.

VERA AUZIŅA, ETF

6

Dekānu runas

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

9. marta sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: • Patīkami konstatēt, ka šā gada sākumā RTU profesūra kļuvusi plašāka un gados jaunāka. Par profesoriem ievēlēti: A. Korjakins, A. Krasņikovs, J. Noviks (visi trīs BF), K. Šadurskis (DITF), I. Slaidiņš, A. Klūga (abi ETF).

• Dienas Biznesā atkal RTU pieskaitīts lielākajiem Rīgas centra zemes īpašniekiem, šoreiz gan ar norādi, ka valsts dibinātām augstskolām zeme ir nodota valdījumā, jo pieder valstij.

• Rektors 8. martā piedalījies sanāksmē par Rīgas Zinātnes un tehnikas parku. Šā parka teritorija – 29,5 ha – plānota līdzās Rīgas lidostai. Iespējamie kopējie parka naudas līdzekļi – 255 miljoni eiro – plānoti: Kompetences centram, Zināšanu pārneses centram, Tehnoloģiju un inovāciju centram, grantiem uzņēmumu jaunajām tehnoloģijām un ēkām, jo teritorijā paredzēts izvietot arī OSI un citu zinātnisko institūtu ražotnes. Interesanta bijusi Lidostas zinātnes centra pārstāvja uzstāšanās.

Rektors nosaucis RTU nepieciešamos centrus: Elektronikas un elektrotehnikas, Enerģētikas, Mehatronikas un mašīnbūves, Biomateriālu, Informācijas tehnoloģijas, Materiālzinātnes un nanotehnoloģiju, Transporta un loģistikas, Būvmateriālu un būvtehnoloģiju centrs.

• Notikusi IZM un Latvijas augstskolu rektoru padomes (RP) organizēta sanāksme par Boloņas procesa izpildi. Galvenais referents bijis A. Rauhvargers, emocionāli uzstājusies RP priekšsēdētāja Banku augstskolas rektore T. Volkova ar vēlmi dzirdēt cildinošus Latvijas augstskolu raksturojumus. Diemžēl dažādos ārzemju medijos nācies lasīt mūsu politiķu (A. Kalvītis, I. Rībena, A. Kantāne) pretēja satura izteikumus par augstāko izglītību Latvijā. Vai tā mēs piesaistīsim investorus?

1. Izstādes Skola 2006 rezultāti. (A. Kārkliņš) Pirmsstudiju nodaļas vadītājs A. Kārkliņš informēja, ka šā gada izstādi apmeklējuši 37 500 interesentu. Kopējie izstādes izdevumi – Ls 11 500, no tiem: telpu īre un stendi – Ls 7400; pārējie izdevumi – Ls 3500; reklāmai – Ls 610. Atbilstošos projektos izmantota arī ES nauda – Ls 1375. Pašreizējais stends kalpo jau piecus gadus. Ja lemj stendu atjaunot, tad tas varētu izmaksāt aptuveni Ls 5000.

Lielais apmeklētāju skaits un interese apliecina, ka līdzekļi nav iztērēti veltīgi un dalība izstādē jāturpina. A. Kārkliņš lūdza klātesošos palīdzēt ar jaunām idejām un ierosinājumiem, jo svaigas domas izstādei ir ļoti nepieciešamas.

Izstādes organizatorus priecē dažu fakultāšu aktīvā piedalīšanās izstādē. MLĶF jau otru gadu pēc kārtas ar savām aktivitātēm piesaistījusi visvairāk apmeklētājus.

EEF studenti, tērpušies elektriķu spectērpos, bijuši ļoti zinoši un atraktīvi, veduši interesentus ekskursijā uz fakultāti un Latvenergo mācību centra laboratorijām.

TMF bijusi interesantāka nekā citu gadu, augusi interese par Aviācijas institūtu. No dekāniem stendā visbiežāk sastopams jau tradicionāli bijis IEF dekāns K. Didenko.

DITF stendā bijusi noorganizēta rektora saruna TV, kā arī tikšanās ar Īpašu uzdevumu ministru elektroniskās pārvaldes lietās J. Reiru, kurā apspriestas RTU, fakultātes un ministrijas sadarbības iespējas.

Turpmāk jāpārdomā bukletu struktūra. Pārāk sīki strukturizēti bukleti rada skolēnos neizpratni. Šogad interesants un saturīgs ir DITF vienotais buklets.

Kopumā RTU izstādē pārstāvēta labi. A. Kārkliņš pateicās 22 studentu un 6 universitātes darbinieku komandai, kuri visas trīs dienas nopietni strādāja mūsu stendā.

Citu gadu vēlams būtu vairāk iesaistīt vecāko kursu studentus ar lielāku pieredzi un plašākām zināšanām.

Bijis organizēts seminārs ar četru profesionālo asociāciju vadītāju piedalīšanos. Ļoti interesanta bijusi Būvinženieru asociācijas prezidenta V. Puriņa uzstāšanās par savu dzīves gājumu būvniecībā, Mašīnbūves ražošanas uzņēmumu asociācijas vadītājs V. Rantiņš sniedzis plašu pārskatu par nozares uzņēmumiem. Darba devēju konfederācijas pārstāvja uzstāšanās bijusi pārāk akadēmiska. A. Kārkliņu neapmierina nelielais semināra klausītāju skaits – aptuveni 20, kas liek secināt, ka šis pasākums par Ls 130 neatmaksājas.

A. Kārkliņš kritiski izteicās par centrālās preses publikācijām. Pirms izstādes avīzes parasti pieprasa publicēšanai ziņas par uzņemšanu. Līdz šim iesniegtās tabulas diemžēl vairākkārt dažādos laikrakstos iespiestas ar būtiskām kļūdām. Avīzē Izglītība un Karjera kļūdas tabulā bijušas jau divus gadus pēc kārtas, tāpēc šogad tabula publicēšanai avīzē nav dota. Šogad Diena no RTU pieprasītos materiālus nodrukāja ar vairākām būtiskām kļūdām.

A. Kārkliņš atkārtoti lūdza izvērtēt izstādē redzēto, iesniegt priekšlikumus un pretenzijas un atgādināja, ka skolu brīvlaikā – no 20. līdz 24. martam – fakultātēs katru dienu no pulksten 14 līdz 16 jānodrošina konsultācijas skolēniem.

Mācību prorektors E. Beķeris atgādināja par rīkojumu, ka 22. martā no pulksten 12 ir atceltas nodarbības, lai studenti varētu apmeklēt Karjeras dienu pasākumus RTU. Pasākumā paredzēta visu apmeklētāju reģistrācija, lai varētu novērtēt RTU studentu ieinteresētību savā nākotnē.

2. Uzņemšanas plāns pamatstudijās 2006. gadā, kas jāapstiprina Senāta marta

2006. gada 23. marts

sēdē. (E. Beķeris) Mācību prorektors uzņemšanas plānu jau pirms divām nedēļām iesniedza dekāniem un lūdza nekavēties ar korekciju un priekšlikumu iesniegšanu.

3. Uzņemšanas plāns augstākā līmeņa studijās 2006. gadā. (E. Beķeris) Prorektors iesniedza plāna uzmetumu dekāniem, lūdza rūpīgi izskatīt un iesniegt labojumus. Atkarībā no akreditācijas gaitas plānā ir iespējamas vietu skaita sadalījuma korekcijas. Plānu paredzēts apstiprināt Senāta aprīļa sēdē.

4. RTU 2006. gada ieņēmumu un izdevumu tāme. (R. Taraškevičs) Kanclers sagatavojis 2006. gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, ko pirms apstiprināšanas Senātā vēl izskatīs Senāta Finanšu komisijā. Ir pieaugusi valsts budžeta dotācija un palielinājušies arī pašu plānotie ieņēmumi.

Valsts budžeta dotācija 2006. gadam, ieskaitot ES naudu, ir 21,448 miljoni latu, pašu ieņēmumi – 7,45 miljoni, no tiem 4,53 miljonus veido mācību maksa. Ls 136 000 ieplānoti darba devēja apmaksātiem izdevumiem darbinieku veselības aizsardzībai – veselības apdrošināšanas polisēm un acu pārbaudēm. Kārtējiem remontiem paredzēti Ls 495 000, kapitālajiem remontiem – Ls 1,64 miljoni latu.

Kanclers lūdza dekānus izskatīt viņiem nosūtītās maksas studentu programmas, iekļaut tajās 2. semestra datus un līdz 31. martam iesniegt kancleram. Piešķirto kredītu līdzekļi tiks ieskaitīti aprīlī.

5. Vēlreiz par fakultāšu domes piešķirtajām atlaidēm studiju maksām.

(R. Taraškevičs) Senātā bija pieņemts lēmums par iespējamām atlaidēm atsevišķu studentu studiju maksai, savukārt TMF dome apstiprinājusi Ražošanas kvalitātes institūta sagatavoto lēmumu par atlaižu piešķiršanu visiem (!?) atsevišķu programmu studentiem. Dekānu padome uzskata, ka fakultāšu domes nav tiesīgas koriģēt Senāta lēmumus, tāpēc šo lēmumu var pieņemt tikai Senāts.

6. Studiju programmu un studiju priekšmetu aprakstu noformēšana ievietošanai RTU mājaslapā. (L.A. Āboliņa, J. Priede, J. Jurēvica) SP prezidente L.A. Āboliņa informēja, ka SP cenšas gādāt, lai studentiem būtu pieejama iespējami plašāka informācija par studiju programmām, priekšmetiem un studentu tiesībām. Izrādās, ne visās fakultātēs studentiem pieejami mācību plāni, un tie nav saņemti arī pēc desmitkārtīgiem lūgumiem. Informācija ir tikai par APF, ETF un EEF, turklāt ETF ir vesela grāmata, kas gan paslēpta zem ECTS sadaļas. SP lūdza dekāniem sniegt informāciju mājas lapā par visām fakultātēm.

Mācību prorektors E. Beķeris informēja, ka sagatavojis īpašu darbu plānu, jo atbilstošais rektora rīkojums nav izpildīts. Informācijas sakārtošanas jautājums saasinājies tūlīt pēc vienošanās ar LU par brīvās izvēles priekšmetu apmaiņu, taču visas fakultātes vēl nav reaģējušas.

Studiju daļas vadītāja J. Priede informēja par daļas sāktiem trim lielu darbu projektiem. Pirmkārt, sakārtota studenta pieeja savai individuālajai kartei, pagaidām gan bez pieejas maksāšanas sadaļai. Nepieciešams tikai rektora akcepts šā darba pilnas slodzes administratora pieņemšanai.

Otrkārt, C daļas priekšmetu reģistra sakārtošana, kas kopumā nav vēl paveikta, jo, neievērojot vairākas Studiju daļas vēstules dekāniem un institūtu direktoriem, atsaucība bijusi ļoti maza. Reģistram nepietiek tikai ar priekšmeta nosaukumu, vajag norādīt mācībspēku, priekšmeta saturu, uzrakstīt anotāciju. Jāpateicas tiem autoriem, kas snieguši ziņas par aptuveni 1000 priekšmetiem, bet vēl ir 7000, un nav zināms, kuri no tiem ir arhivēti, kuri aktīvi.

Treškārt, izstrādāti atlases kritēriji C daļas priekšmetiem, kurus iespējams piedāvāt brīvajai izvēlei arī citu fakultāšu studentiem. Arī šajos sarakstos jābūt anotācijām, literatūras sarakstam un norādītam, kurš ir atbildīgais mācībspēks. Darbu paveikuši HI, IEF un APF, pārējās struktūrvienībās situācija ļoti raiba. EEF nav reaģējusi, MLĶF iesniegtie saraksti nepilnīgi, DITF sakārtojusi apmēram pusi apjoma. Lūgums institūtiem un katedrām – būt atsaucīgākiem.

Pašlaik ir sakārtoti 100 priekšmeti brīvajai izvēlei. Ja situācija nemainīsies, Studiju daļa pieņems lēmumu par šiem 100, un izvēles priekšmetu sarakstu slēgs. Tiks izdotas arī atsevišķas norādes, kā students var izvēlēties priekšmetu no šī saraksta. Paralēli tiks mainīta arī C daļas priekšmetu izvēles kārtība, kas pastāv kopš 1995. gada. Svarīgi studentam ir zināt C daļas priekšmetu kritērijus un to, kurā semestrī priekšmetu ir iespējams apgūt. Svarīgi ir paveikt galveno uzdevumu – iepazīstināt studentus ar mācību plāniem visas universitātes līmenī.

7. Rektora rīkojums Par mācībspēku kvalifikācijas celšanas novērtējumu. (I. Knēts) Rīkojumā norādītas konstatētās nepilnības un veicamo darbu plāns, par kura izpildi atbildīgi dekāni.

8. Līgumi ar nākamā 1. kursa studentiem un papildinājumi līgumam ar pašreizējā 1. kursa studentiem. (E. Beķeris) Savulaik Valsts izglītības inspekcija bija izteikusi aizrādījumu par līguma nepilnībām. Tagad elektroniski izstrādāts jauns līguma teksts 1. kursa studentiem, kurus uzņems 2006. gadā, un papildu līgums pašreizējiem 1. kursa studentiem, kurš līdz 1. martam bija jāparaksta. Rektors lūdza dekānus sekot, lai papildu līguma parakstīšana nekavētos.

Studiju daļas vadītāja atgādināja, ka studentiem, kas uzņemti vai atjaunoti studijās

2006. gada 23. marts

7

INFORMĀCIJA

Pirmais mācību līdzeklis par ģeoinformācijas sistēmām Pie studentiem nonācis pirmais mācību līdzeklis latviešu valodā šajā nozarē – Ģeoinformācijas sistēmas. Tā autors Ervīns Stūrmanis ir RTU Ģeomātikas katedras mācībspēks un LLU doktorants. LLU izdevums ir pirmais šīs augstskolas Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras un RTU Ģeomātikas katedras kopizdevums, un jāizsaka cerība, ka tam sekos nākamie. Jo abu katedru studiju plānos ir vairāki analoģiski priekšmeti, kuriem jauni mācību līdzekļi latviešu valodā ir ļoti nepieciešami.

Grāmatai ir ļoti detalizēta struktūra, kas bez priekšmetu rādītāja ļauj tajā viegli atrast nepieciešamo tēmu. Sešās nodaļās un 56 sadaļās apkopota autora lielā pieredze, veidojot ģeoinformācijas sistēmas jeb ĢIS, mācot to augstskolā.

Darba sākumā ievietots 67 terminu

skaidrojums, arī tas ir pirmais tik plašais apkopojums ar patstāvīgu vērtību.

Gribu E. Stūrmanim pateikties par lielo palīdzību Ģeomātikas terminu vārdnīcas veidošanā, to veicam pašreiz katedrā. Tiesa, terminu skaidrojums darba sākumā aizņēmis 4,5 lappuses un apjoma dēļ ērtāk būtu izmantojams, ja atrastos grāmatas beigās (bet tas ir mans subjektīvs vērtējums). Jāuzteic arī autora veidotais saīsinājumu (28) atšifrējums un skaidrojums, tas šādā darbā ir ļoti nepieciešams.

Grāmatas pirmā nodaļa raksturo ĢIS datus, to pamatformas, kvalitāti un vērtību. Nākamā nodaļa veltīta rastra un vektoru grafikas modeļiem, arī to salīdzinošam izvērtējumam. Trešajā un ceturtajā nodaļā ir pamatinformācija par ĢIS veidošanu. Te gan jānorāda, ka man

Aizved mani uz LIDO! E. SERJOGINA Iespējams, pavisam drīz leģendārais citāts no filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā: «Aizved mani uz Munameģi!» vairs nebūs aktuāls, jo vilinošāks par kaimiņzemes augstāko kalnu būs sporta un atpūtas komplekss ar baseiniem, pirtīm, diskozālēm, estrādi, boulinga halli, amatnieku darbnīcām, kuru Madonas rajona Vestienas pagasta Kalna Dzīšļos Gaiziņkalna dabas parka teritorijā ir iecerējis izveidot firmas LIDO prezidents Gunārs Ķirsons.

Februāra sākumā tika izsludināts atklāts konkurss – plenērs, lai iegūtu iespējami labākās sporta un atpūtas kompleksa attīstības idejas. Konkursā piedalīties varēja jebkura privātpersona vai autoru kolektīvs, kas spēj izpildīt konkursa nosacījumus. Līdzās diviem arhitektu birojiem – Kolonnas projektēšanas grupai un SIA L&L Projekti – konkursā piedalījās arī topošie arhitekti

un ainavu arhitekti no RTU un LLU. Pēc ilgām debatēm un diskusijām žūrija nolēma pirmo vietu nepiešķirt nevienam no sešiem konkursā iesniegtajiem projektiem, jo visos darbos pārāk maz bija skatīta iecerētā kompleksa ainaviskā vide.

Otro vietu ieguva Kolonnas projektēšanas grupas priekšlikums, trešo – SIA L&L Projekti ideja ar nosaukumu LIDO leiputrija. Trīs projektu autori, kuru vidū bija arī RTU APF 4. kursa studenti Anna Vasiļjeva un Jevgeņijs Maļugins, saņēma veicināšanas balvas.

Anna un Jevgeņijs konkursā piedalījās ar projektu ieLIDO sapnī, ko Anna raksturo lakoniski: «Pašlaik šī vieta ir Ķirsona kunga sapnis, bet ar laiku tā kļūs par sapni ikvienam, kas šeit brauks atpūsties. Mūsu projektā daba ienāk interjerā un interjers saplūst ar apkārtējo vidi.» Studentu piedāvātā koncepcija respektē vietējās arhitektūras tradīcijas un paredz cilvēka un dabas harmonijas nodrošināšanu, kā arī neierobežotas at-

RTU 2006. gadā, līgums jāslēdz, izmantojot jauno tekstu.

9. Fakultāšu apsaimniekošanas uzlabošana, pakļaujot fakultātes dekāna vietnieku saimnieciskajā darbā ne tikai dekānam, bet arī rektora vietniekam saimnieciskajā darbā. (I. Knēts) Priekšlikums radies Rektora padomē, kad konstatēti saimniecisko prodekānu nepakļaušanās gadījumi rektora vietniekam saimnieciskajā darbā A. Rubenim. Ir tikai loģiski, ka saimnieciskajā darbā attiecībām jābūt analogām tām, kādas pastāv starp mācību prorektoru un mācību prodekāniem mācību darbā un starp zinātņu prorektoru un zinātņu prodekāniem zinātniskajā darbā. Dekāniem uzdots informēt par šo pakļautību savus vietniekus saimnieciskajā darbā.

10. Pašreizējā situācija ar 2006. gada centralizētajiem iepirkumiem. (A. Rubenis) Rektora vietnieks saimnieciskajā darbā A. Rubenis informēja, ka 2. martā Saeima apstiprinājusi Publisko iepirkumu likumu, un jāgaida tā izsludināšana, jo iepirkumu kārtība nedaudz mainīsies. Cenu aptauja nebūs jāizsludina iepirkumam līdz Ls 10 000, bet ziņa jāievieto internetā. Nākamā nedēļā izsludinās datoru tehnikas iepirkumu par Ls 500 000, darba procesā ir biroja tehnikas iegādes konkursa sagatavošana, tuvākā laikā stāv priekšā sarežģītāki uzdevumi – pirmais konkurss veselības apdrošināšanas polišu iepirkumam.

nav stingras pārliecības, ka t. s. domu kartes ir tieši saistītas ar ĢIS. Viens no ĢIS pamatelementiem ir topogrāfiskās kartes, tās autors minējis mazāk nekā tematiskās kartes, kas ir lielākā mērā ĢIS produkts. Piektajā nodaļā raksturota datu apmaiņa un meklēšana, apvidus objektu klasifikators, mūsu valstī tāds oficiāli apstiprināts joprojām nav. Pēdējā nodaļā plaši analizētas ĢIS izmantošanas iespējas, tostarp autonavigācijā, kartogrāfijā, hidroloģijā.

Teksts plaši ilustrēts – ir 64 attēli, no kuriem desmit ir krāsaini. Šis darbs ir oriģināls, un nevaru piekrist, ka tas ir «tikai ievads ģeoinformācijas sistēmās» (5. lpp.), jo E. Stūrmaņa grāmata būs mācību pamatlīdzeklis studiju kursam ģeoinformācijas sistēmās. Un ne tikai RTU nākamajiem pūtnieku savstarpējās komunikācijas iespējas. Plaši izmantoti lieli stiklojumi, taču nav aizmirsts arī par koku kā materiālu, kas nodrošina cilvēkam un dabai draudzīgu vidi un apstākļus. Dekoratīvo kociņu elementos jaušama somu arhitekta Alvara Ālto radītās villas Mairea ietekme.

Gunārs Ķirsons, vērtējot arhitektu sniegumu,atzina,ka,pateicotiesplenēram,iegūtas fantastiskas idejas, un solīja sadarboties ar visiem konkursa dalībniekiem.

Jāpiekrīt otro vietu ieguvušā projekta autoriem, ka ir maz cerību saglabāt Gaiziņkalna apkārtni tādu, kāda tā ir pašreiz. Ekonomikas un tūrisma attīstība šo vietu pārvērtīs. Taču būtu jāatrod zelta vidusceļš, lai vienlīdz labi apmierinātu cilvēku vēlmi atpūsties, izklaidēties un sniegtu ikvienam dabas iepazīšanas un izzināšanas iespējas, kā arī saudzētu un saglabātu Latvijas ainaviskās bagātības.

Līdz šim G. Ķirsona idejas ir fascinējušas un likušas mums paskatīties uz šķietami tradicionālām lietām no neierastāka skatu punkta. Jācer, ka arī šoreiz viņam izdosies īstenot savs ieceres un pārsteigt mūs ar kvalitatīvu arhitektūru, kas organiski iekļausies un papildinās gleznaino Gaiziņkalna apkārtnes ainavu.

ģeodēzistiem un kartogrāfiem, LLU zemes ierīkotājiem un ūdenssaimniecības speciālistiem, bet katram, kuru interesē ģeotelpiskā informācija.

Asoc. profesors J. ŠTRAUHMANIS, RTU Ģeomātikas katedras vadītājs

Studentu zinātnisko darbu konkurss Latvijas Ekonomikas attīstības forums sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi izsludina studentu zinātnisko darbu konkursu ekonomikā.

Gatavojoties izstrādāt zinātniskos darbus (maģistra, bakalaura vai īpaši konkursam veidotus), aicinām studentus izvēlēties tematus, kuros varētu pamatot vērtīgas, bet dažkārt sabiedrībā vēl nepopulāras idejas. Gaidām inovatīvus un analītiskus darbus, kuri rosinātu diskusijas ekonomikas un izglītības politikas nozarēs.

Studentus un zinātnisko darbu vadītājus (ja tādi tiks norādīti) gaida balvas.

Darbi konkursam jāiesniedz Latvijas Ekonomikas attīstības forumā, Smilšu ielā 1/3, Rīgā, LV 1050, līdz 22. jūnijam.

Sīkāka informācija par konkursu atrodama mājaslapā www.leaf.lv vai, zvanot pa tālruņiem 7814199 vai 9223714.

Informācijas centrs

Jau darbojas būvmateriālu, elektropreču, papīra un kancelejas preču iepirkumi, kas jāveic noteiktās vietās.

11. ES struktūrfondu finansēto remontdarbu gaita. (A. Rubenis) 13. martā izsludinās konkursu DITF un TMF telpu remontiem pēc vienotiem nosacījumiem, fakultātēm jāiesniedz saraksti, kādā kārtībā remonti veicami.

Turpinās remonti BF un ETF, grūtāk veicas remonti EEF, jo remontā vairāk būs specifiskas laboratorijas ar sarežģītiem elektrotīkliem nekā auditorijas. Paredzēta sadaļa arī par ugunsdzēsības iekārtām, apsekotas bīstamās vietas, un tiks veikti attiecīgi pasākumi par ESF līdzekļiem.

12. Zinātniskās aparatūras iegāde MLĶF, APF un BF. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors L. Ribickis informēja, ka notiek šā gada aparatūras iegādes projekta teksta saskaņošana, un, cerams, divās nedēļās tā būs pabeigta. Par 2005. gada iepirkumiem S. Vasiļevska joprojām vēl kārto nepieciešamo dokumentāciju.

No IZM saņemts zinātniskā bāzes finansējuma sadalījums pa mēnešiem. Tagad jāveic iekšējā sadale, bet no 30 institūtiem tikai 25 ir iesnieguši nepieciešamos datus.

Tāpēc arī pieci institūti šogad neko nesaņems.

M. E.

8

STUDENTU LAPA

2006. gada 23. marts

Mehi diskutē ar uzņēmējiem par studiju procesa trūkumiem un to pilnveidošanu MĀRTIŅŠ GRAUSS, TMF, 1. kurss Ir gluži parasta trešdiena, 1. marts, RTU fakultātēs notiek mācības, bet īpaši liela rosība valda TMF. Šeit Mehulandes pašpārvalde gatavojas svarīgu viesu uzņemšanai, un šoreiz to lomā iejūtas transporta, mašīnbūves un metālapstrādes nozaru uzņēmēji.

Kā tas viss sākās?

Kādam ļoti svarīgam meham – Baibai Mednei – radās ideja: ja Muhameds nenāk pie kalna, tad kalns dodas pie Muhameda jeb pārfrāzējot – ja fakultāte neveicina sadarbību ar uzņēmējiem, tad to bez starpniekiem ir gatavi darīt studenti.

Baiba uzņēmās iniciatīvu un sapulcināja bariņu TMF Studentu pašpārvaldes (TMF SP) biedru, kas bija gatavi parakstīties zem pasākuma Sadarbība ar uzņēmējiem, un marta pirmajā trešdienā studenti un uzņēmēji pulcējās pie diskusiju galda, lai diskutētu par augstskolas absolventa konkurētspējas paaugstināšanu darba tirgū!

Transporta nozari šajā diskusijā pārstāvēja: SIA Domenikss, SIA Skandi auto, Rīgas domes autobāze, Latvijas Autopārvadātāju asociācija Latvijas auto, Latvijas Autopārvadātāju un ekspeditoru asociācija, SIA Auteco TUV Latvija, VAS Latvijas dzelzceļš, a/s Mūsa Motors, Apdrošināšanas sabiedrība Balta, savukārt mašīnbūves nozari pārstāvēja SIA Peruza, a/s Severstaļlat, SIA Automatizācija, SIA Ripo-1, SIA TTS-AVIO, SIA REML rūpnīca, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija. Diskusijā aktīvi iesaistījās RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris, IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Jānis Čakste, TMF dekāns E. Geriņš, prodekāns A. Balodis, TMF mācībspēki un LLU TF SP. Iepriekš bijām rūpīgi gatavojušies diskusijai Kā paaugstināt studenta konkurētspēju darba tirgū, aptaujājot studentus par viņu vēlmēm, savas profesijas perspektīvām un iespējām nākotnē. Ar aptaujas rezultātiem tika iepazīstināti klātesošie, un uz tās pamata tik balstīta mūsu saruna. Pavisam aptaujā piedalījās 204 studenti: 102 – transporta un 102 – mašīnbūves un metālapstrādes nozarē.

Aptaujas rezultāti Studentu vairākumam motivācija, izvēloties specialitāti TMF, bijusi interese par šo nozari. Aptuveni ceturtdaļu aptaujāto pamudinājis pieprasījums darba tirgū pēc šo profesiju speciālistiem.

Dažiem tā bijusi iespēja studēt bez maksas, un, protams, ir nedaudzi, kam vienkārši ir nepieciešams tikai diploms (8%).

72% ir apmierināti ar savu profesijas izvēli, tikai 26% daļēji, tomēr ir 3%, kuri mokās, jo ir izdarījuši nepareizu izvēli.

Vairākums savu specialitāti uzskata par aizraujošu un nākotnē arī gatavi strādāt tajā, daži to dara jau šobrīd. 23%, kas apgalvo, ka «var iztikt», ir tie, kurus vēl ir iespēja pārvilināt un ieinteresēt. Ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc darbiniekiem šajā jomā, slikts ir rādītājs, ka 14% no strādājošajiem studentiem nestrādā savā specialitātē, tātad viņi tajā var arī neatgriezties Prakse ir laiks, kurā gluži vai katrs students vēlas gūt zināšanas un pieredzi.

24% studentu vēlas arī nodibināt ciešus kontaktus ar uzņēmējiem, lai vēlāk varētu iegūt pastāvīgu darbavietu. 5% vēlas vienīgi labu atalgojumu. Darba samaksa ir ļoti būtisks faktors, kas visu sakārto pa plauktiņiem. Aptuveni trešdaļa respondentu vēlas saņemt 700 un vairāk latu lielu algu, 30% Ls 500– 700, 16% Ls 300–500, 1% Ls 200, bet 19% uzskata, ka tas nav būtiski, kamēr neesmu profesionālis. Nedaudz vairāk par pusi aptaujāto savas perspektīvas saskata profesionālā izaugsmē, ceturtdaļa – finansiālā un desmitai daļai tas ir aicinājums. Interesanti šķita tas, ka 63% apgalvoja, ka gribētu arī nākotnē turpināt studijas savā specialitātē, un 35% vēl nezina, tātad no viņiem arī daudzi varētu turpināt, bet tas nozīmē, ka pēc pāris gadiem ir gaidāms liels pieplūdums maģistrantu rindās.

Kopējais aptaujas rezultāts liecina, ka TMF students ir atnācis mācīties, savu interešu vadīts, vēlas kļūt par labu profesionāli, kurš tādu pašu attieksmi sagaida no darba devēja un kolēģiem.

Lai viņš varētu pilnībā nodoties darbam, viņa algas līmenim ir jābūt, sākot no Ls 500 un vairāk, paturot iespēju apvienot maģistrantūras vai doktorantūras studijas ar darbu.

Studentu viedoklis Diskusijas laikā studenti pauda savu viedokli par studiju procesa trūkumiem un sniedza savus priekšlikumus to uzlabošanai.

• Viss sākas ar to, ka ir zema abiturientu sagatavotība studijām, it īpaši matemātikā, fizikā un rasēšanā, kur liela vainas daļa ir jāuzņemas vidusskolai un izglītības sistēmai valstī.

• Trūkst praktiskās ievirzes studijās, tāpēc ir nepieciešams ieviest problēmbalstītas izglītības principus.

• Prakse tiek formulēta kā praktiskais darbs, nav definētas prasības, tāpēc būtu vēlams novērst tā ieskaitīšanu prakses vietās un ieviest obligāto praksi visiem studentiem.

• Tehniskās literatūras trūkums un novecojusi materiāli tehniskā bāze, laboratoriju aprīkojums. Šeit liela iespēja palīdzēt ir uzņēmējiem, kuri jāiesaista studiju procesa pilnveidē, finansiāli, materiāli atbalstot tehnisko bāzi un uzziņu literatūras iegādi, nodrošinot prakses vietas.

• Datorprasmes nav integrētas citos studiju priekšmetos, jo daudzos uzņēmumos, lai paātrinātu darbu, darbojas ar datoriem un daudzām jaunām programmām, kuras mēs nemaz neapgūstam.

• Vairāk jātuvina studijas reālajai dzīvei (vairāk praktisko un laboratorijas darbu, katru izstrādāto kursa darbu studentam vajadzētu aizstāvēt un prezentēt kursa priekšā, augstākas prasības kursa darbu aizstāvēšanai, katru gadu pasniedzējiem jāizstrādā jauni kursa darbu uzdevumi, lai jaunākajiem kursiem nebūtu iespēja pārpirkt darbus no vecākajiem).

• Studentiem nav iespējas aizstāvēt savu viedokli (eksāmeni notiek rakstiski, kursa darbi tiek aizstāvēti tikai pie viena pasniedzēja).

• Veicināt mācībspēku tālākizglītību,

jauno tehnoloģiju apguvi un ciešāku saikni ar ražošanu.

• Ieinteresēt jaunos mācībspēkus darbam augstskolā.

RTU mācību prorektors E. Beķeris atzina, ka šie ir nopietni pārmetumi vadībai un izglītības kvalitātei. Daudzas no šīm problēmām jau sen ir labi zināmas, bet līdz šim ļoti gausi risinātas vai nerisinātas, jo spiediens no studentu puses ir bijis pārāk mazs, bet tikai tagad tas pamazām pieaug.

Tas apliecina, ka cilvēkiem trūkst iniciatīvas un vēlmes mainīt esošo kārtību.

Cilvēks pēc dabas ir slinks, un bez piespiešanas viņš neko nevēlas darīt, bet uzņēmējam savukārt ir ļoti svarīgi, lai topošajam darbiniekam būtu iniciatīva un uz viņu nevajadzētu nepārtraukti spiest, lai liktu strādāt.

Uzņēmēju viedoklis Uzņēmēji bija gandarīti, ka TMF SP ir spērusi pirmo soli un uzaicināja viņus ciemos, lai kopīgi risinātu svarīgas problēmas, veidotu kontaktus un savstarpēji pozitīvu komunikāciju.

Kāds tad ir uzņēmēju viedoklis?

• Visi uzņēmēji apgalvo, ka par prakses un darba vietām nav jāuztraucas, jo uzņēmumi attīstās strauji un tiem vajadzīgi jauni darbinieki. Jautājums radās par topošo darbinieku kvalitāti un pat viņu rakstura iezīmēm. Uzņēmēji neredz jauniešos iniciatīvu un darba degsmi.

• Kā svarīgs faktors minēts, ka studentiem ir jābūt neatlaidīgiem, jo rodas situācijas, ka viņu paņem darbā un jau pēc pirmā mēneša rodas problēmas, tiek atrasti iemesli, kāpēc nevar ierasties darbā utt.

• Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš pārmeta, ka brīžam fakultāte izskatās kā brīvdomātāju saiets un tiek apmācīti zīmuļgrauzēji, kas it

Par ungāru ciemošanos RTU No 19. līdz 27. februārim mūs, RTU Studentu parlamentu (SP), apciemoja ungāri. Tā bija kultūras apmaiņa starp Debrecenes Universitātes studentiem Ungārijā un RTU studentiem Latvijā.

Kopīgi ar viesiem apmeklējām daudzas populāras vietas gan Rīgā, gan Liepājā.

Bijām Latvijas Nacionālajā operā uz baletu, apskatījām Vecrīgas interesanto arhitektūru, apmeklējām uzņēmumu Rosme, iepazīstinot ungārus ar tā darbību un tā ražojumiem, daži pat iegādājas Latvijā ražoto sieviešu apakšveļu savām draudzenēm. Tā ka ņemiet piemēru, latviešu puiši!!! Ungāriem tika parādīta arī mūsu studentu dzīves aktīvā un sabiedriskā puse. Tika cepti cepumi, atveidojot Rīgas arhitektūras objektus, kas izvērtās par visai interesantu un aizraujošu pasākumu.

Pa ceļam uz Liepāju iebraucām Dobelē, lai apmeklētu sveču fabriku.

Liepājā mums bija ļoti interesants un neparasts pasākums – Karostas cietu-

9

STUDENTU LAPA

2006. gada 23. marts

ma apmeklējums un dzīvās izrādes izbaudīšana. Ungāriem tā ļoti patika, bet nobijušies viņi bija ne pa jokam, tāpat kā mēs paši... Viens no lielākajiem ungāru pārdzīvojumiem bija redzēt jūru, īstu

jūru, jo viņiem tādas nav. Šīs kultūras apmaiņas laikā ungāri iemācījās arī slidot un apmeklēja mūsu vislatviskāko Latvijas restorānu Lido.

Kopumā kultūras apmaiņa bija izdevusies, ungāriem ļoti patika Rīga, tās arhitektūra, kā arī dziļais sniegs.

KRISTIĀNA, DITF

Sveiks, student!!!

Tev ir idejas sauklim, kas raksturotu RTU būtību un ko tu vēlētos redzēt uz T krekliņa?

Raksti e-pastu, zvani, nāc ar savām idejām uz RTU SP Kaļķu ielā līdz 31.03.!

P. S. Par balviņām parūpēsies SP! ;) Informācija: lasma@rtusp.lv 9920928

SP Akadēmija 2006

Mehu kari 2006 tuvojas...

1.–2. aprīlī viesu namā Aivari Inčukalnā notiks RTU SP rīkots seminārs SP Akadēmija 2006. Tajā tiks runāts par dažādām ar studiju procesu saistītām tēmām, varēs gūt ieskatu augstākās izglītības sistēmā Latvijā un tās tendencēs Eiropā.

Ja esi aktīvs students un vēlies piedalīties, tad vēl vari iegūt sīkāku informāciju, kā arī pieteikties, aizpildot anketu www.rtusp.lv līdz 24. martam (vēl tikai viena diena).

Ja rodas jautājumi, raksti: dainis@rtusp.lv vai zvani Dainim Jakovelam 9116741.

Tavs SP

RTU 1. fizikas olimpiāde 11. aprīlī notiks pirmā RTU fizikas olimpiāde, kur aicināts pieteikties arī tu!

Meklē informāciju plakātos, kā arī www.rtusp.lv.

Tā tiek rīkota, sadarbojoties SP ar Tehniskās fizikas institūtu. Gaidīsim piedalāmies tieši tevi!

Tavs SP

Sveicināts, aktīvais student! Arī šogad tiek prognozēts, ka drīzumā mehi atradīs nozaudēto kara cirvi, un tad jau sacensību un aktivitāšu virpulis sāksies...

Mehu kari 2006 – 3.–6. aprīlis!!!

Skaties informāciju apkārt... Varbūt tieši tev draud iesaukums armijā un nokļūšana uz mehu kara takas!!!

Piedalies un atrodi kaut ko savai sirdij tuvu!

Mehi

nemaz nav nepieciešami darba devējam.

Ir vajadzīgi atbildīgi cilvēki, kuriem universitāte ir devusi labu zināšanu bāzi, jāprot domāt citādi, lai rastu nestandarta risinājumus. Kāds uzņēmējs izteicās, ka sarežģītu sistēmu var uzkonstruēt jebkurš muļķis, bet vienkāršu sistēmu, kura varētu izturēt visas tai paredzētās slodzes un nodilumizturības, ne kurš katrs. Tam arī piekrita klātesošie.

• Studentu vēlmes saistībā ar darba samaksu likās pilnīgi adekvātas, jo pašlaik uzņēmēji ir gatavi un jau maksā tādas algas. Protams, atšķirības valda Latvijas reģionos. Rīgā šī samaksa ir krietni augstāka – par 20–30%. Algas ir viens no tiem faktoriem, kas nosaka profesijas prestižu, un tas inženiertehniskās zinātnēs strauji pieaug.

• Kā vēl vienu svarīgu faktu darba devēji minēja to, ka jāpārzina daudzas mūsdienu projektēšanas datorprogrammas, kā, piemēram, SolidWork, MasterCam,

• Tas viss liecina par to, ka tikai ar inženierzinātnēm vien nepietiek, ir nepieciešamas arī ekonomikas zināšanas, komunikācijas spējas un prasme strādāt komandā. Bieži mašīnbūves uzņēmumos tiek veidotas darba grupas, kurās ir konstruktori, projektētāji, materiālu pārzinātāji, tirgus eksperti. Viņi var būt no dažādām valstīm, bet viņiem ir jāsaprotas savā starpā. Tas arī liecina, ka uzņēmumā ir vairākas pozīcijas: viens var būt teicams konstruktors, cits vadītājs utt.

• Uzņēmēji norādīja, ka universitātē viss ir jādara pēc instrukcijas, bet reālajā darbā un dzīvē tādas nebūs, būs pašiem vien jārīkojas radoši.

IZM viedoklis IZM tiek mainītas prioritātes par labu inženierzinātnēm. Vidusskolās tiks ieviests obligātais matemātikas eksāmens, it kā papildu pārbaudījums kaut ko mainīs – drīzāk par nodarbību kvantitāti

no kurām mums tiek mācītas tikai dažas.

Interesants fakts ir tas, ka transporta un loģistikas studentiem TTI, kas nebūs mašīnbūves inženieri, tiek mācīts daudz vairāk datorprogrammu nekā, piemēram, mašīnbūves tehnoloģiju studentiem MTI, kuri savā darbā ar tām saskarsies ikdienā. Ironija bija kāda studenta komentārā, kurš piebilda, ka universitāte un fakultāte jau no tā nekā nezaudēs, bet studenti gan.

• Dažus uzņēmējus satrauc tas, ka ir nepietiekamas valodu zināšanas, jo liela daļa produkcijas tiek eksportēta uz Eiropas Savienību vai kādu trešo valsti un arī sadarbībā ar ārvalstīm tiek realizēti dažādi starptautiski projekti un pasūtījumi. Ir jāprot sarunāties inženierim ar inženieri vismaz angļu valodā.

• Mūsdienās ir būtiski arī prezentēt savu ideju un aizstāvēt to lielas auditorijas priekšā, pārliecināt viņus, ka tieši tavs produkts ir pats labākais.

un kvalitāti vajadzētu domāt. Darīts jau tiek, bet darba ātrums ir nepietiekams, kamēr nonāks līdz šodienas prasībām atbilstošai izglītībai, pienāks jau rītdiena.

Izglītības sistēma nav fleksibla.

Diskusija ir palīdzējusi izveidot atgriezenisko saiti starp uzņēmēju un studentu, lai varētu viegli apmainīties ar informāciju. Studenti guva pārliecību, ka ir vajadzīgi universitātei un darba devējam.

Diskusijas gaitā mēs sapratām, ka par savām tiesībām ir jācīnās: ja vēlies iegūt kvalitatīvu izglītību, bet pašlaik esi saskāries ar nepilnībām studiju procesā, izsaki savu neapmierinātību un pretenzijas, tev uz to ir tiesības. Tu vari vērsties pie savas fakultātes dekāna, RTU Studentu parlamenta prezidentes L. A. Āboliņas vai savas fakultātes pašpārvaldes (TMF studenti – Ez 6 – 207.A vai raksti tmfsp@rtu.lv).

10

STDUENTU LAPA

2006. gada 23. marts

Par un ap...

PAULS RAGAINIS Ir agrs un dzestrs rīts, un es stāvu pašā Ķīpsalas sirdī. Man garām iet daudz dažādu cilvēku, bet manu uzmanību pievērš pozitīvs un ļoti spilgts tēls. Tas ir BF students un BF SP saimnieks Pauls Ragainis.

Neuzkrītošais, bet iekšēji spilgti izteiktais līdera tipa cilvēks ar apskaužamu entuziasmu ir gatavs mesties iekšā jaunos piedzīvojumos. Nenogurdināmais un vienmēr smaidošais Pauls Ragainis ir gatavs izdomāt ko jaunu, lai tikai varētu būt darbībā un nesēdēt, rokas klēpī salicis. Pauls Ragainis ir izveidojis un vada lielisku kolektīvu – BF SP. Gan viņš, gan pārējie dalībnieki vienmēr ir kaujas gatavībā aizstāvēt BF godu, un, pateicoties Mātes Zivs un Biezpiensieriņa labvēlībai, tas ir izdevies pat ļoti veiksmīgi (Īvande 2005 un RTU Budēļa trofejas rotā BF SP galveno mītni).

Paulam ir vairākas aizraušanās, un viena no lielākajām ir mūzika. Viņš daudz klausās tā saukto kreiso mūziku un nesen pielika roku Liepājas apvienības Greenfield dziesmas Tavs pieskāriens tapšanai.

Nedrīkst nepieminēt arī mīļāko krāsu – burkānu krāsu jeb klasiski oranžo.

Tas ir arī Mātes Zivs pamattonis, un arī oranžais Biezpiensieriņš ir neatsverama dzīves sastāvdaļa.

ERN@ Un tagad dažu Paulam tuvu stāvošu, sēdošu, skrienošu, lecošu u. tml. cilvēciņu viedoklis par mūsu varoni: DMITRIJS: – Cik es viņu pazīstu, tad viņš ir ļoti aktīvs, viņam patīk spēlēt ģi tāru, ļoti gudrs, nekad nelamājas un nemelo, sportisks...

MĀRTIŅŠ: – Pirmais iespaids... tas bij sen!

– Nu pāris vārdos...

– Smaidīgs džeks ar gariem matiem!

He! Noteikti atsaucīgs un gatavs runāt un izteikt viedokli gandrīz par jebkuru tēmu!

– Noteikti jāpiemin, ka Pauls ir skolas, valsts, savas organizācijas patriots!

– Interesē būvniecība un viss ar to saistītais! To tu droši vien nezināji!

– Vēl? Vai tad nepazīsti Paulu!?

– Pauls ir alternatīvs!

– Man liekas, ka Pauls izdzīvo katru brīdi, nesteidzas laikam priekšā un noteikti nav materiālists!

OLGA: – Hm. Pauls. Pauls Ragainis.

2. kursa BF students. Palūgsi kaut ko palīdzēt, viņš tev noteikti palīdzēs.

Lekcijās viņu var redzēt gan nopietnu,

gan pļāpīgu, jautru... 21 gadu vecs/jauns cilvēks, nopietns, bet arī reizē bērns...

Smaids smaidam pasmaidot; vai arī Mundrā Forele.

AGNESE: – Pirmais iespaids par Paulu – ļoti smaidīgs, dzīvespriecīgs un visādi citādi pozitīvs cilvēciņš. Nekad neesmu redzējusi viņu bēdīgu vai saskumušu!

Tieši pretēji, ja kāds cits ir sabēdājies, viņam vienmēr atradīsies kāds vārds, ko pateikt, lai uzlabotu omu! Viņš ir tāds absolūti pozitīvais lādiņš, kas liek pasmaidīt!

Par Paulu kā pašpārvaldes vadītāju – nevienu citu nemaz nevar iedomāties šajā

Vai jūs strādājat, un vai apmeklēsiet Karjeras dienu?

1. FAINA, DITF – Es nestrādāju un līdz 3. kursa beigām arī neplānoju sākt strādāt. Iešu uz Karjeras dienu, jo vēlos izpētīt, ko piedāvā darba devēji.

2. MIKUS, DITF – Pagaidām nestrādāju. Uz Karjeras dienu neiešu, jo domāju, ka tur tāpat nebūs tas, kas mani interesē.

4. AGNESE, EEF – Nestrādāju un uz Karjeras dienu neiešu, jo saņemu stipendiju un pagaidām tas mani neinteresē.

amatā, viņš vienmēr ir kustībā, un viņam vienmēr ir kāda ideja kabatā!

DIĀNA: – Grūti tā pateikt!! Pirmo reizi viņu satiekot, man viņš likās tāds interesants – sabiedrisks, atklāts... arī izpalīdzīgs, atbildīgs... Ar viņu vienmēr ir jautri. Nu nezinu, ko vēl varētu pateikt.

SANITA: – Pauls ir viens no vislabākajiem cilvēciņiem, ko man ir gadījies sastapt. Tieši pateicoties viņam, esmu iesaistījusies pašpārvaldē un daudzos pasākumos. Bez Paula nav iedomājama BF SP, viņš un Māte Zivs ir BF SP sirds un dvēsele.

Paulu mīlošie BF studenti

Rīgas Tehniskās universitātes avīze

7. ZANE, MLĶF – Es nestrādāju.

Kas tas ir?

(Intervētājs īsi izstāsta par Karjeras dienu.)

Tad jā, uz Karjeras dienu aiziešu.

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

5. MĀRA, EEF – Nestrādāju, jo saņemu stipendiju, bet uz Karjeras dienu gan aiziešu, lai apskatītos, kas tur notiek.

8. IEVA, AF – Jā, es strādāju.

Par Karjeras dienu neesmu īsti dzirdējusi, tāpēc arī to neapmeklēšu.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa.

Druka: SIA Landas.

Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis

3. DENISS, IEF – Nestrādāju.

Karjeras dienu, iespējams, apmeklēšu. Ceru, ka varēšu tur atrast ko noderīgu, lai veidotu savus nākotnes plānus.

6. MIHAILS, ETF – Pašreiz strādāju, tāpēc Karjeras dienu nedomāju apmeklēt.

Pagājušogad biju aizgājis, bet nekādus rezultātus tas man nedeva.

9. VIKTORS, BF – Es nestrādāju, bet Karjeras dienu neapmeklēšu, jo tas man nav nepieciešams. Jau tagad zinu, kur strādāšu.

ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

2006. gada 23. marts

Rektora kausa sacensības telpu futbolā K. USTUPS, A. PAEGLIS 2005./2006. māc. g. Rektora kausa sacensības telpu futbolā notika divās grupās.

A grupas sacensībās 11. februārī vietas sadalījās šādi: 1.vieta – IEF; 2. vieta – DITF; 3. vieta – ETF. B grupas sacensībās 12. februārī vietas sadalījās šādi: 1. vieta – TMF; 2. vieta – APF+BF+MLĶF; 3. vieta – EEF. 1. un 2. vietu izcīnījušās komandas piedalīsies play–off cīņā par godalgotām vietām, 3. vietas ieguvēja cīnīsies par 5. vietu.

Finālturnīrs notika 18. februārī. Vājā EEF un ETF komandu organizētība ļāva tām cīnīties tikai par 5. vietu, uzvarēja ETF. Sīvā cīņā starp IEF un APF+BF+MLĶF noskaidrojās pirmais finālists cīņā par 1. vietu – IEF, spēles

11

SPORTS

Neatlaidība un uzstājīgums bija DITF pusē. Astoņas minūtes pirms spēles beigām, zaudējot ar 0:1, datoriķi ne tikai izlīdzināja rezultātu, bet arī iesita uzvaras vārtus.

Kopvērtējumā: 1. vietā – DITF; 2. vietā – IEF; 3. vietā – TMF; 4. vietā – APF+BF+MLĶF; 5. vietā – ETF; 6. vietā – EEF. Labākais vārtsargs – A. Paškovskis (IEF 2. k.), labākais uzbrucējs (arī turnīra pirmo vārtu autors) – R. Kohanovskis (ETF 2. k.).

Pēc RTU Sporta kluba balvu saņemšanas finālspēles komandu kapteiņi nolaida turnīra karogu un pateicās līdzjutējiem par atbalstu.

Foto: K. Ustups

rezultāts 3:1. Saspringtāka bija spēle starp DITF un TMF. Pamatlaiks beidzās neizšķirti – 3:3. Pēc soda sitienu sērijas katra no komandām bija realizējusi divus

no četriem soda sitieniem. Piecminūšu papildlaika rezultāts – 0:0. Nolēma spēlēt līdz zelta vārtiem, kurus iesita DITF. Finālā tikās IEF un DITF komandas.

P. S. Turnīrs starp 1. un 2. kursa izlasēm notiks sestdien, 29. aprīlī. No trim spēlēm jāuzvar divās. Uzvarētāji tiks apbalvoti ar vērtīgu balvu.

RTU bokseru pārliecinoša uzvara universiādē J. RAITS Februāra beigās Nacionālās sporta skolas boksa ringā cīnījās studenti, lai noskaidrotu uzvarētājus individuālajā un komandu vērtējumā. Sacensībās piedalījās 37 dalībnieki no septiņām augstskolām – RTU, LSPA, LU, DPU, TSI, ISMA un VeA. Mūsu bokseri šogad izcīnīja sešas zelta un četras sudraba medaļas no 10 iespējamām. Tas ir bokseru pēdējo gadu labākais rezultāts un treneru J. Muižnieka un G. Vanajeva kopējā darba rezultāts. Šogad dalībnieku skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem bija ievērojami mazāks. Skaidrojums tam ir pavisam vienkāršs. Mācību gada sākumā LASS valde, kuras sastāvā ir vairāku vadošo augstskolu sporta katedru vadītāji,

MIĶELIS, SP Sporta nodaļa Ja meklē asas izjūtas vai arī esi noguris no ikdienas vienveidības, tad Studentu

pieņēma savādu lēmumu: rīkot universiādes sacensības boksā februārī, t. i., tūlīt pēc eksāmenu sesijas. Sacensību rīkotāji RTU pret to kategoriski iebilda, bet tas netika ņemts vērā.

Vienlaikus sekmīgi nokārtot eksāmenu sesiju un pilnvērtīgi sagatavoties sacensībām tik sarežģītā sporta veidā kā bokss ir praktiski nereāli. Mūsu augstskolu sporta dzīves vadītājiem jāsaprot, ka studentu galvenais uzdevums ir sekmīgi apgūt zināšanas izvēlētajā profesijā, bet sports ir tikai viena no daudzajām viņu dzīves sastāvdaļām. Maz ticams, ka studentu galvenais mērķis ir kļūt par profesionāliem sportistiem.

Tāpēc daudz nopietnāk jādomā, kā studentiem labāk apvienot mācības un sportu. Parasti universiādes sacensības boksā tiek organizētas marta beigās,

aprīlī vai maijā. Tas ir labākais laiks sacensībām boksā. Vienīgā augstskola, kurā nav tradicionālās eksāmenu sesijas, ir LSPA. Droši vien ideja rīkot sacensības februārī arī radās šajā augstskolā, kuras pārstāvji ir LASS prezidents un galvenais tiesnesis.

Par spīti šai situācijai, mūsu studenti startēja iespēju robežās, spēja mobilizēties, un panākumi neizpalika. Labu cīņas prasmi finālcīņās demonstrēja mūsu studenti: U. Dreimanis (DITF 3. k.); A. Kondratjevs (BF 2. k.); J. Starostnieks (BF 2. k.); D. Hižinins (EEF 4. k.); S. Šostaks (IEF 1. k.); F. Tjuļkins (TMF 1. k.).

Jāpiebilst, ka D. Hižinins pašreiz studē Vācijā. Viņš speciāli atbrauca, lai piedalītos universiādē un palīdzētu komandai izcīnīt uzvaru. Apsveicama

iniciatīva. Pirmās vietas vēl izcīnīja A. Razumovs (TMF 2. k.) un M. Ceske (DITF 3. k.). Šogad sacensību tiesāšanu objektīvi un organizēti veica tiesnešu kolēģija LBF prezidenta M. Liepiņa vadībā.

Pēc mēneša Rīgā notiks Latvijas čempionāts. Līdz tam laikam mūsu bokseri varēs labāk sagatavoties un varēs cīnīties par iekļūšanu valsts izlasē.

Uzvarētāji svaru kategoriju secībā: A. Razumovs; M. Ceske; U. Dreimanis (visi RTU); A. Saulīte (LSPA); A. Kondratjevs (RTU); J. Smirnovs (LU); S. Šostaks (RTU); A. Bērziņš (LSPA); F. Tjuļkins (RTU).

Komandu vērtējums: 1. vietā – RTU (62 punkti); 2. vietā – LSPA (39,5 punkti); 3. vietu dala LU un ISMA (7 punkti).

parlamenta organizētais RTU Peintbola čempionāts ir domāts tieši tev. Pasākums notiks 1. aprīlī, un tikai pirmie 80 studenti, kas pagūs pieteikties, varēs piedalīties

šajā neaizmirstamajā čempionātā.

Lai pieteiktos, tev obligāti jābūt RTU studentam. Ja tu tāds esi, tad savāc vēl četrus RTU studentus, aizpildi anketu, kuru vari atrast Studentu parlamentā, un nodod to Kaļķu ielas 1 324. kabinetā.

Pasākums notiks Peintbola parkā. Tā ir 10 hektārus liela speciāli peintbola sacensībām aprīkota teritorija. Forti, Meža bastions, Vjetnamiešu ciemats, Pludmale Omaha: tie ir tikai daži no laukumiem, kuros notiks kaujas.

Peintbola parks atrodas 5 kilometrus no Rīgas–Tallinas šosejas Rīgas apvedceļa, tomēr par nokļūšanu tur tev nav jāuztraucas, jo no Kaļķu ielas 1 pulksten 11 izbrauks autobuss, kas tevi un tavu komandu nogādās īstajā vietā un īstajā laikā. Tur tev tiks izsniegts viss nepieciešamais, lai triju stundu garumā tu varētu izbaudīt neaizmirstamu spēli: cimdi, maska, kombinezons, marķieris

(ierocis) un bumbiņas. Ja pietrūks bumbiņu (munīcijas), tad tās varēsi iegādāties papildus.

Kā notiks čempionāts? Kopā piedalīsies 16 komandas. Šīs komandas tiks sadalītas divās grupās, pa astoņām komandām katrā. Katra komanda spēlēs septiņas reizes – ar katru savas grupas komandu. Kaujām sekos līdzi pieredzējuši tiesneši, un tiks noskaidrotas trīs labākās komandas grupā, atbilstoši pirmā, otrā un trešā vieta, kuras tiks apbalvotas.

Pēc sacensību beigām visi ar autobusu tiks nogādāti atpakaļ Rīgā.

Tātad, ja vēlies piedalīties RTU Peintbola čempionātā, tad Kaļķu ielā 1, 324. kabinetā, nogādā savas komandas pieteikuma anketu. Pasteidzies, jo tikai pirmās 16 komandas varēs piedalīties.

Neaizmirsti, ka uz čempionātu 1. aprīlī jāņem līdzi sava studentu apliecība, ērti apavi un labs garastāvoklis.

12

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

Pēdas – sadalītas IEVA MIĶELSONE, JI

18. martā RTU galvenajā ēkā valdīja teātra gara apsēstie studenti no visas Latvijas, otrā stāva gaiteni brīžiem pārvēršot par īstu skudru pūzni, jo, jau sākot no pulksten 12, pamīšus te Lielajā, te Mazajā zālē tika rādīti 13 uzvedumi vai izrāžu fragmenti, un ik pa brīdim viss aktieru, režisoru un līdzjutēju pulks pārvietojās no vienas zāles uz otru. Ar neatslābstošu interesi priekšnesumus līdz pat vēlai vakara stundai vēroja visi VII Studentu teātra dienas Pēdas 2006 dalībnieki un žūrija – RTU Kultūras centra un Studentu kluba vadītāja Asja Visocka, Neatkarīgā teātra Skatuve dibinātāja, vadītāja un režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas asoc. profesore Anna Eižvertiņa, dramaturģe Anita Knēta, JRT aktrise Liena Šmukste, Liepājas teātra režisors Mārtiņš Eihe, NRA žurnāliste Lauma Mellēna un šo rindu autore. Jāuzteic pasākuma vadītāja Inese Krūma un viņas palīdzes – graciozās Pēdas, kas ievadīja katra kolektīva uzstāšanos. Šāgada Teātra diena priecēja ar aizvien augošo dalībnieku pulku un arī daudzu kolektīvu pārliecinošo sniegumu. Tas gan radīja grūtības, žūrijai lemjot par balvu piešķiršanu, jo bija vairāki kolektīvi, kuru uzstāšanās bija pelnījusi atzinību, tāpēc tapa Zālamana lēmums piešķirt papildbalvu. Bet par žūrijas vērtējumu – mazliet vēlāk. Vispirms – pašu Pēdas 2006 dalībnieku balsojums par kolēģu sniegumu: par labāko priekšnesumu viņi atzina Latvijas Kultūras koledžas (LKK) Studentu teātra (vad. V. Treisners) priekšnesumu Mūsu pēdas, kurā ļoti veiksmīgi bija apspēlēts Teātra dienas šāgada moto Pēdas, par labāko aktrisi – Signi Gramleju no LU Studentu teātra (rež. V. Klintsons) iestudētās A. Vampilova lugas Pērnvasar Čulimskā, par labāko aktieri – nepārspējamo Raganas lomas atveidotāju Andri Lapiņu LMA operstudijas Figaro (vad. prof. V. Gailis) E. Humperdinka operas Ansītis un Grietiņa iestudējumā.

Jaunajiem operdziedātājiem, pēc skatītāju vērtējuma, bija arī labākie tērpi. Figaro,

2006. gada 23. marts

rādot noslīpētu, profesionālu uzvedumu, protams, neatstāja vienaldzīgu arī žūriju un saņēma tās specbalvu par atraktīvāko priekšnesumu. Kā labāko aktrisi žūrija apbalvoja Rēzeknes Augstskolas studentu teātra ĶerRA (rež. Olga Senkāne) aktrisi Inu Kārk liņu, kas pārliecinoši tika galā ar raksturlomu – studentu kopmītnes dežurantes lomu farsā iz studentu dzīves Uz karstām pēdām. Žūrijai vismazāk diskusiju bija par nomināciju Labākais aktieris – balvu Pēdas saņēma Toms Treibergs par Hermeja lomu RTU Teātra studijas Spēle (rež. R. Grabovskis) iestudētajā H. Paukša Dievu ābolā. Vidzemes Augstskolas studentu teātris ViAGars (vad. J. Šnepste, E. Rupenheits) ar uzvedumu Būtu iztēle, būtu arī nosaukums, kurā izrādes autori apliecināja spēju netradicionāli domāt, izpelnījās režisores A. Eižvertiņas īpašo balvu – ielūgumus uz jaunāko teātra Skatuve iestudējumu. RTU Studentu teātris Kamertonis (rež. L. Stančika), kā jau ierasts, rādīja profesionāli noslīpētu priekšnesumu ar pārliecinošiem aktierdarbiem – šoreiz tas bija A. Arbuzova Taņas iestudējuma fragments, un saņēma žūrijas balvu par labāko izrādes fragmentu un labākajiem kostīmiem. Jau pieminētā LKK saņēma žūrijas speciālbalvu par labāko priekšnesuma vizuālā tēla risinājumu.

Galveno balvu – Sudraba Āksta cepuri – par pārliecinošāko priekšnesumu, kurā spilgti izpaudās studentiska degsme un vienotība, saņēma Liepājas Pedagoģijas akadēmijas teātra studija Rikošets (rež. M. Kalniņa) par muzikālo kompozīciju Sev pašiem pa pēdām. Šāgada Teātra dienā bija padomāts par to, lai dalībniekiem, savu izrādi parādījušiem, nebūtu tikai pasīvu vērotāju loma – vakarpusē viņiem bija sagatavots jauns pārbaudījums, kura rezultāts bija ne mazāk aizraujošs un atraktīvs kā visas dienas gaitā redzētais. Tā bija režisoru un dalībnieku spēle Pēdu sajukums, kurā katrs no dalībniekiem pēc izlozes nonāca pie kāda no trīspadsmit režisoriem, un jauntapušie kolektīvi neilgā laikā radīja etīdi par režisora izlozēto domu graudu. Redzot dalībnieku azartu un atdevi, pasākuma organizatore RTU Kultūras centra un Studentu kluba vadītāja Asja Visocka solīja padomāt, kā likt lietā studentu radošo enerģiju citus gadus.

Iespējams, ka Studentu teātra dienas turpmāk ilgs pat divas dienas, un vienā no tām būs iespēja piedalīties režisoru vadītās radošajās darbnīcās.

Uz tikšanos nākamajās Studentu teātra dienās!

SIA Autonams – līderis auto aizsardzības sistēmu ražošanā un uzstādīšanā, paplašinot uzņēmuma darbību, aicina pievienoties servisa komandai meistaru auto aizsardzības sistēmu uzstādīšanā.

Darba pienākumi: – auto aizsardzības sistēmu uzstādīšana; – auto aizsardzības sistēmu diagnostika un remonts; – auto audio sistēmu uzstādīšana un remonts.

Prasības kandidātiem: – auto elektriķa izglītība vai pieredze auto aizsardzības sistēmu uzstādīšanā; – precizitāte un atbildības sajūta; – B kategorijas auto vadītāja apliecība.

Uzņēmums piedāvā: – darbu auto signalizāciju uzstādīšanā; – darbu atsaucīgā un draudzīgā kolektīvā; – labu atalgojumu.

aicina pievienoties ražošanas komandai ražošanas speciālistu.

Darba pienākumi: – veikt elektronisko aizsardzības sistēmu testēšanu un pārbaudi; – aizsardzības sistēmu komplektēšana; – produktu pakošana.

Prasības kandidātiem: – vēlme apgūt jaunas zināšanas; – precizitāte, atbildība; – vēlamas zināšanas elektronikā.

Uzņēmums piedāvā: – darbu auto aizsardzības sistēmu ražošanā; – atsaucīgu kolektīvu; – izaugsmes iespējas; – labu atalgojumu.

CV (ar norādi par amatu) lūdzam sūtīt līdz 2006. gada 3. aprīlim SIA Autonams Skanstes iela 9a, Rīgā, LV-1013; e-pasts: autonams@autonams.lv, fakss: 7501840, tālruņi uzziņām: 9505444, 7501852