Nr 16 26 03 2009

Nr. 16 (1377) 2009. gada 26. marts

RTU prezentē ar a/s «Grindeks» un ESF atbalstu renovētās laboratorijas Egita Kancāne, Informācijas centra korespondente 10. martā RTU MLĶF notika ar a/s «Grindeks» un Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu renovēto laboratoriju prezentācija, kuras laikā bija iespējams aplūkot arī jaunās iekārtas, ko topošie ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas speciālisti, kā arī pieredzējušie zinātnieki turpmāk izmantos RTU studiju un pētniecības darbā.

Pirms iepazīstināšanas ar laboratoriju MLĶF Sēžu zālē viesiem tika demonstrēta prezentācija «RTU MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras materiāli tehniskās bāzes pilnveide 2008. gadā». Pēc tās notika Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras Kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopijas laboratorijas atklāšana (446. telpa).

Turpinājumā viesi iepazinās ar mācību materiāliem (grāmatām, lekciju konspektiem, prezentācijām), kas izstrādāti, realizējot ESF projektu «RTU studiju programmas «Ķīmijas tehnoloģija» pilnveide, ievērojot Boloņas procesa rekomendācijas», kā arī notika Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras laboratoriju (452. un 457. telpas) un iekārtu apskate.

A/s «Grindeks» fonds «Zinātnes un izglītības atbalstam» 2007. gadā kopumā RTU MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedrai piešķīris Ls 75 000 Ārstniecības vielu sintēzes un analītikas laboratorijas renovācijai un aprīkojumam. Par šo finansējumu iegādāti gan reaģenti, gan kvalitatīva studiju procesa un pētniecības nodrošināšanai nepieciešamās iekārtas: vakuumietvaicētāji, magnētiskie maisītāji ar sildvirsmu un temperatūras kontroli, ķīmiski izturīgs membrānu vakuumsūknis, rotora vakuuma sistēma, ledus mašīna u. c. Savukārt

2009. gadā a/s «Grindeks» piešķīrusi RTU MLĶF Ls 15 000 kodolmagnētiskās rezonanses spektrometra iegādei.

«MLĶF un a/s «Grindeks» sadarbība ir ilggadēja un ir uzskatāma par vienu no veiksmīgākajiem un ilgstošākajiem uzņēmuma un augstākās izglītības iestādes sadarbības paraugiem. Esam ļoti priecīgi un pateicīgi par uzņēmuma atbalstu fakultātes materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, kas ļaus pilnveidot un modernizēt studiju un pētniecības darbu Latvijai tik būtiskās jomās – organiskajā sintēzē un medicīnas ķīmijā,» atzīst Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītāja profesore Māra Jure.

RTU MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra organizē un nodrošina pamatstudijas un augstākā līmeņa studijas specializācijā «Bioloģiski aktīvās vielas un to zāļu formas», kā arī doktorantūras studijas organiskajā ķīmijā.

RTU MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra RTU studentiem sniedz zināšanas organiskajā sintēzē, ārstniecības vielu ķīmijā un tehnoloģijā, medicīnas ķīmijā, bioorganiskajā ķīmijā un bioķīmijā, farmaceitisko preparātu tehnoloģijā, īpaši akcentējot jaunu ārstniecības vielu meklējumus ķīmiskās sintēzes ceļā, zāļu gatavo formu ražošanu atbilstoši labas ražošanas prakses un labas laboratorijas prakses prasībām.

Kvalitatīva studiju procesa nodrošināšanai RTU MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra sadarbojas ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, a/s «Grindeks» un «Olainfarm», SIA «BAPEKS», «Syntagon Baltic» un Rīgas Stradiņa universitāti.

Informācija

Profesors Māris Knite saņēmis Finanšu ministrijas Atzinības rakstu

Sveicam!

DITF doktorantu Jāni Šiliņu, kas 2009. gada 2. martā aizstāvējis promocijas darbu «Iegulto sistēmu topoloģiskā funkciju un arhitektūras kopprojektēšana modeļvadāmās arhitektūras kontekstā» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē.

Aprīlī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā:

Finanšu ministrs Atis Slakteris 11. martā vizītes laikā RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē par izcili īstenotu Eiropas Sociālā fonda projektu profesoram Mārim Knitem pasniedza Atzinības rakstu.

«Labi, ka jums ir cilvēki, kas spēj apgūt Eiropas fondu līdzekļus. Faktiski šī Latvijas spēja apgūt Eiropas fondu līdzekļus ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, kāpēc Eiropas Komisija ir viens no lielākajiem naudas aizdevējiem Latvijas valstij šobrīd. Tāpēc gribu pateikt lielu paldies profesoram Mārim Knitem par veiksmīgu projekta realizēšanu,» pasniedzot Atzinības rakstu, teica A. Slakteris.

Finanšu ministrijas atzinību guvis RTU izstrādātais Eiropas Sociālā fonda (ESF) izglītības projekts «Vispārīgo dabas zinātņu multimediju mācību materiāls tehnisko augstskolu inženierzinātņu studentiem». Finanšu ministrijas atzinību guvušais projekts realizēts ar mērķi modernizēt un uzlabot dabas zinātņu priekšmetu apguvi RTU, izveidojot multimediju mācību materiālus četros mācību priekšmetos: augstākā matemātika, fizika, materiālzinību pamati un ķīmija.

Projekts izstrādāts, jo mācību procesam nepieciešamā materiāli tehniskā bāze bija novecojusi, savukārt mācību līdzekļi un iekārtas – nepietiekamā daudzumā.

Projekts tika pabeigts aizvadītā gada nogalē, un tagad RTU studentiem jebkurā Latvijas reģionā ar interneta starpniecību ir pieejami projekta laikā izveidotie materiāli – lekciju konspekti, videolekcijas, demonstrāciju materiāli, laboratorijas darbu apraksti, uzdevumu risināšanas piemēri, mācību filmas, testi zināšanu pārbaudei. Īpaši ieguvēji ir tie studenti, kam nav pieejams regulārs kontakts ar mācībspēkiem klātienē.

Uzrunājot klātesošos, RTU MLĶF dekāns profesors Valdis Kokars atzina, ka situācijā, kad RTU budžets ir samazināts vairāk nekā par 40%, kvalitatīvi strādāt universitātē nav iespējams. «Inženierus, kas nākotnē varētu radīt produktus ar lielāku pievienoto vērtību un palīdzētu attīstīt Latvijas ekonomiku, šajā situācijā mēs nevaram sagatavot pienācīgā līmenī. Finanšu ministrs atzīst, ka ir jāatrod valsts finansējums tiem ESF projektiem, kas saistīti ar izglītību. Tas ir apsveicami, (..) taču arī ESF projektiem ir nepieciešams līdzfinansējums. Ja universitātes budžets tiek samazināts vairāk nekā par 40%, atrast līdzfinansējumu ESF projektu īstenošanai mēs neesam spējīgi,» teica V. Kokars.

RTU Studentu parlaments finanšu ministram A. Slakterim dāvāja vecu špakteļlāpstiņu un skrūvgriezi, kas simboliski norāda, ka, turpinot finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai, nākotnē izglītības iestādēm netiks piesaistīti Eiropas fondu līdzekļi un katastrofāli kritīsies gan materiāli tehniskās bāzes, gan izglītības kvalitāte. RTU Studentu parlaments ar šo dāvanu vēlējās simboliski attēlot situāciju, kas universitāti un Latviju varētu sagaidīt nākotnē, kad universitātē būtu tikai novecojušas tehnoloģijas un nekvalificēti mācībspēki.

«Finansējuma samazinājums nemudina labākos mācībspēkus turpināt strādāt RTU un atjaunot mācību iestādē esošās tehnoloģijas. RTU Studentu parlaments ar šādu rīcību aicina pievērst uzmanību faktam, ka finansējuma samazināšana neveicina universitātes attīstību un degradē inženieru izglītību. Valsts pārvaldei finansējums tika samazināts tikai par 15%, turpretī augstākās izglītības iestādēm – par 40%. Situācijā, kad atkal ir iespējams finansējuma samazinājums izglītībai, RTU Studentu parlaments ar šīs simboliskās dāvanas palīdzību aicina negraut augstāko izglītību,» atzina Studentu parlamenta prezidents Artūrs Zeps.

Informācijas centrs

2

Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesoru Jāni Osi; Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes asociēto profesoru Ņikitu Nadežņikovu; Būvniecības fakultātes apkopēju Ritu Ramatu; Inženierekonomikas un vadības fakultātes apkopēju Lidiju Čerņakovu; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesoru Aleksandru Glazu; Sporta katedras apkopēju Maiju Ināru Ģigu; Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Vadimu Ņikitinu; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes lektori Natāliju Orbidāni; Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesori Ausmu Orlovsku; Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Danielu Turlaju; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes apkopēju Viju Vekteri; Apsardzes dienesta sargu Laimoni Kisli; Zinātniskās bibliotēkas direktores vietnieku Juri Pavlovski; Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes dekāna vietnieku Jāni Pelcbergu; Transporta un mašīnzinību fakultātes institūta asistentu zinātniskajā darbā Austri Freivaldu; Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes inženieri Igoru Irikovu; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes institūta pētnieci Rūtu Kampari; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes apkopēju Tatjanu Katolupu; Būvniecības fakultātes struktūrvienības vadītāja vietnieci Andu Žagari; Inženierekonomikas un vadības fakultātes profesoru Vitāliju Jurēnoku; Zinātniskās bibliotēkas nodaļas vadītāju Larisu Levinoku; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesoru Juriju Merkurjevu; Liepājas filiāles bibliotekāri Līgu Okuņevu; Zinātniskās bibliotēkas nodaļas vadītāju Edīti Radovicu; Transporta un mašīnzinību fakultātes datoru tīklu administratoru Vladimiru Bulanovu; Rīgas Biznesa skolas apkopēju Vidu Kostišinu; Tālmācības centra asistenti zinātniskajā darbā Līgu Mangusu; Inženierekonomikas un vadības fakultātes biroja administratori Ilzi Mazuri; Būvniecības fakultātes docentu Aigaru Ūdri; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes pētnieci Tatjanu Zmanovsku.

Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 67089321, 67089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Druka: RTU tipogrāfija. Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

2009. gada 26. marts

RTU JAUNO PĒTNIIEKU DIENA

Zinātne arī ir māksla jeb atskats uz RTU Jauno pētnieku dienu Evita Serogina Domājot par nākotnes profesiju, svarīgi jau skolas laikā iepazīties ar studiju piedāvājumu un pārliecināties, vai ieceres saskan ar iespējām un iedomātie priekšstati atbilst īstenībai. Bieži jaunieši izvēlas studēt humanitārās un sociālās zinātnes, jo fizika, ķīmija un matemātika šķiet pārlieku sarežģītas un garlaicīgas.

Taču eksaktās zinātnes piedāvā tikpat radošas izpausmes iespējas kā daiļās mākslas. Arī inženierim ir iespēja eksperimentēt, likt lietā izdomu un izjust jaunrades prieku. Lai mudinātu jauniešus pievērsties eksakto zinātņu studijām un ļautu viņiem pašiem pārliecināties, ka inženierzinātņu studijas ir kas vairāk par formulu un algoritmu apgūšanu, Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments jau trešo gadu pēc kārtas rīkoja zinātniskās pētniecības darbu konkursu vidusskolēniem «Nāc un studē RTU!».

Dalībai konkursā bija pieteikušās 110 komandas. Vislielākā interese šogad bija par ķīmiķu piedāvātajām tēmām. 20 no 60 konkursam iesniegtajiem zinātniskās pētniecības darbiem bija veltīti ūdens kvalitātes, pārtikas krāsvielu, cukuru un bezkaloriju saldinātāju, keramisko materiālu, biodegradējamo zāģeļļu un hidraulisko eļļu uz augu bāzes izpētei, iespējām aizvietot cilvēka audus ar mākslīgu materiālu un izmantot augu eļļas kosmētikas ražošanā. Vidusskolēnu uzmanību piesaistījušas arī citas aktuālas tēmas, piemēram, nanotehnoloģiju izmantojums medicīnā, siltumsūkņu izmantošana siltumapgādē, alternatīvie enerģijas ieguves avoti, mājokļu energoefektivitāte, darba tirgus problēmas un ekonomikas veicināšana Latvijā, mākslīgais intelekts, jaunākās tendences datu apmaiņā, arhitektūras mantojuma nozīme mūsdienu pilsētvidē, risinājumi satiksmes sastrēgumu samazināšanai.

14. martā RTU Jauno pētnieku dienā fakultāšu ekspertu finālā izvirzītās 13 skolēnu komandas no Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Valmieras, Ventspils, Auces, Talsiem, Cesvaines, Jēkabpils, Špoģiem un Daugavpils iepazīstināja konkursa žūriju ar savu pētījumu rezultātiem, un tika noskaidroti labākie zinātniskās pētniecības darbu autori. RTU Būvniecības fakultātes docenta, goda nosaukuma «RTU Gada jaunais zinātnieks 2008» ieguvēja Kaspara Kalniņa vadītā žūrija – APF

2009. gada 26. marts

lektore Anita Antenišķe, DITF lektore Alla Anohina, EEF pētnieks Jānis Zaķis un docente Sandra Vītoliņa, IEVF praktiskais docents Aivars Gulbis, MLĶF dekāna vietnieks zinātniskajā darbā asoc. prof. Mārcis Dzenis, TMF dekāna vietnieks mācību darbā asoc. prof. Aldis Balodis, SP pārstāve Līva Intenberga, «Latvijas Avīzes» žurnāliste Linda Rozenbaha un a/s «Grindeks» aktīvo farmaceitisko vielu biznesa struktūras direktors Andris Jegorovs – vērtēja ne tikai finālistu pētījumu kvalitāti un novitāti, bet arī viņu prasmi uzstāties auditorijas priekšā un nesamulst, atbildot uz āķīgiem jautājumiem.

Visaugstāko žūrijas vērtējumu ieguva Jelgavas Valsts ģimnāzijas komanda «Jelgavas aviatori». 12. klases skolnieki Jānis Roze un Kristaps Eglītis kopā ar fizikas skolotāju Baibu Daģi darbā «Bezpilotu lidaparātu projektēšana» izpētījuši lidojuma teorētiskos aspektus un mēģinājuši noskaidrot būtiskākos lielumus lidojuma nodrošināšanai, kā arī meklējuši programmas un palīglīdzekļus, kas spēj vienkāršot bezpilota lidaparātu projektēšanu. «Darbā uzsvaru likām uz praktisko pusi, jo kurš gan mūsdienās grib klausīties teoriju. Rezultāti ir vajadzīgi jau šobrīd!» savu veikumu komentē jaunie pētnieki. Sākotnēji puiši bija iecerējuši projektēt bezpilota lidaparātu, bet sapratuši, ka šīs idejas īstenošana prasīs lielus finansiālos ieguldījumus un atlikuši šo ieceri uz vēlāku laiku. K. Eglītis, kurš arī eksakto zinātņu testā izrādījās viens no erudītākajiem konkursa dalībniekiem, par uzvaru bija pārsteigts un neslēpa prieku par iegūtajām tiesībām studēt RTU par budžeta līdzekļiem. Viņš nolēmis studēt Transporta un mašīnzinību fakultātē.

Ar lidmodelismu Kristaps aizraujas jau piecus gadus, un tas ir kļuvis par viņa sirdslietu.

Fizikas skolotājas Birutas Šķēles audzēkņi no Rīgas Franču liceja pagājušajā gadā ieguva gan godalgoto pirmo, gan trešo vietu. Šogad 12. klases skolnieki Gunārs Ķīsis un Mārtiņš Zeps bija otrie labākie. Viņu veiktais pētījums par ūdeņraža ieguvi un izmatošanu fosilā kurināmā aizvietošanai liecina, ka nākotnē automašīnu dzinējos varēsim izmantot elektrolīzes šūnu un tādējādi samazināt degvielas patēriņu un kaitīgo izplūdes gāzu īpatsvaru. Gunārs un Mārtiņš apgalvo, ka viņu izveidotā

3

RTU JAUNO PĒTNIIEKU DIENA

elektrolīzes šūna ir konkurētspējīga ar PEM un ar komerciāli pieejamo uzņēmuma «Hydrogen-Boost» līdzīga veida sārma elektrolīzes šūnu cenas un efektivitātes ziņā.

Puiši sola turpināt elektrolīzes šūnas efektivitātes pētījumus un ir pārliecināti, ka viņu ideja tiks realizēta arī praksē.

3. vietu žūrija šogad piešķīra Jūrmalas Valsts ģimnāzijas komandai «Zibenīgais trijnieks». Māra Skribe, Gunita Kuļikovska, Mārtiņš Rozenbergs un viņu skolotāja Vēsma Reinkarte savā pētījumā apskatījuši zibeni kā elektrisku procesu un piedāvā savu skatījumu, kādi izglītojoši un drošības pasākumi būtu jāveic, lai paaugstinātu sabiedrības informētību par zibeni un izvairītos no nepatīkamām sekām. Viens no ieteikumiem ir zibens procesa izpētei veltīt vairāk uzmanības fizikas stundās.

Neizpalika arī veicināšanas un simpātiju balvas. Cesvaines vidusskolas komanda «Titāni» ieguva iespēju viesoties a/s «Kolonna Holding» lāzerklīnikā. A/s «Grindeks» balva un Studentu parlamenta balva nonāca Talsu Valsts ģimnāzijas komandas «Talsu māls» īpašumā. «Latvijas Avīzes» simpātijas iekaroja Auces vidusskolas komanda «Perpetuum mobile» un Špoģu vidusskolas komanda «Klasiskie elementi». Bez «Rietumu Bankas» Labdarības fonda sarūpētajām naudas prēmijām uzvarētāji tika arī pie pārsteiguma balvām. «Jelgavas aviatori» varēs doties ekskursijā uz uzņēmumu «Latvijas finieris», bet «Zibenīgais trijnieks» apmeklēs Latvijas Bankas naudas krātuvi. Franču liceja komandu «Domāts, radīts» RTU Kultūras centrs ielūdza uz 10. Latvijas Studentu teātra dienām.

Studentu parlamenta rīkotajās sacensībās «Slepenā misija RTU aizkulisēs» ar uzdevumiem vislabāk un visātrāk galā tika «Zibenīgais trijnieks», otrajā un trešajā vietā atstājot Špoģu vidusskolas un Valmieras Valsts ģimnāzijas komandas.

Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolniece Gunita Kuļikovska, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēns Kristaps Eglītis un Auces vidusskolas skolēns Dairis Kliešmits sevi jau var saukt par RTU studentiem, jo viņi, sasniedzot labus rezultātus eksakto zinātņu testā un pārliecinoši demonstrējot prasmi strādāt komandā un prezentēt savu veikumu, ieguva tiesības ārpus konkursa studēt RTU. Zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis ir gandarīts par jauniešu atsaucību un ieinteresētību pievērsties zinātnei. «Zināšanas ir spēju pamatā, un tas ir visspēcīgākais instruments, lai kaut ko radītu. Tieši šādi cilvēki ir vajadzīgi gan mums, gan visai Latvijai.» Viņš konkursa uzvarētājiem kopā ar veiksmes vēlējumiem dāvāja savu grāmatu «Elektriskās mašīnas un elektriskā piedziņa 19. gadsimtā».

K. Kalniņš atzīst, ka žūrija vērtējumā ņēmusi vērā gan aizrautību, gan mērķtiecību, gan pareizo inženierzinātņu filozofiju, kas paredz, ka pētījums ir patiesi vērtīgs vien tad, ja ir skaidri noteikts, kā un kur tas ir praktiski izmantojams.

Uzvarētāji citu vidū esot izcēlušies ar degsmi un savu skatījumu uz izvēlēto tēmu.

Klausoties godalgoto komandu prezentācijas, varējis just, ka viņi nav strādājuši pienākuma pēc, bet no sirds un ar prieku un ir gatavi par savām idejām cīnīties.

Bijušais RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris uzskata, ka vajadzētu ievērojami finansēt, atbalstīt un attīstīt ārpusstundu tehniskās jaunrades aktivitātes.

Viņaprāt, daudzus potenciālos talantus mēs pazaudējam. Šāds konkurss dod iespēju darboties spējīgākajiem skolēniem, un skolotājiem tā ir papildu motivācija.

Tas palīdz trenēt cilvēkus atbilstoši viņu spējām un noder ārpusklases nodarbību tīkla attīstīšanai.

Zinot skolotāju lomu jauniešu izglītošanā un motivēšanā, šogad tika rīkota RTU pārstāvju un skolotāju diskusija, kuras mērķis bija veicināt RTU un vidusskolu sadarbības attīstību un noskaidrot būtiskākās problēmas, ar kurām saskaras vidusskolas absolvents, sākot studenta gaitas, un kuras kļūst par iemeslu samērā lielajam pirmkursnieku atbirumam RTU. Tika meklētas atbildes uz jautājumiem – ko var darīt vidusskola un ko var darīt universitāte, lai palīdzētu problēmas risināt. Ar ziņojumiem par situāciju RTU uzstājās mācību prorektors profesors Uldis Sukovskis, asociētais profesors Elmārs Beķeris, profesore Inta Volodko (matemātika), profesors Juris Blūms (fizika), profesore Ērika Bizdēna (ķīmija).

Diskusiju vadīja RTU Studiju daļas vadītāja Jolanta Priede. Diskusijā piedalījās

4

astoņi ķīmijas skolotāji, astoņi fizikas skolotāji un divi matemātikas skolotāji no Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Valmieras, Ventspils, Auces, Talsiem, Limbažiem, Cesvaines, Jēkabpils, Daugavpils, Rēzeknes, kā arī no Tukuma un Daugavpils rajona. Tika pārstāvēts arī Izglītības satura un eksaminācijas centrs – diskusijā piedalījās ESF projekta «Dabaszinātnes un matemātika» vadītāja Dace Namsone un matemātikas mācību satura speciāliste Ilze France.

Paldies par atbalstu konkursa īstenošanā laikrakstam «Latvijas Avīze», interneta portālam «draugiem.lv», a/s «Grindeks», «Rietumu bankas» Labdarības fondam, Latvijas Būvnieku asociācijai, žurnālam «Ilustrētā Zinātne», grāmatu apgādam «Jumava», SIA «Moora», SIA «ISIC.lv», SIA «Daiļrade Ekspo», a/s «Holding Kolonna», Latvijas Kokrūpniecības federācijai un mūsu Kultūras centram!

Paldies ekspertiem, kas piedalījās konkursam iesniegto darbu vērtēšanā: J. Naudžunam, T. Juhnam, E. Eglītim, A. Paeglītim, M. Zemītim, V. Graudiņai, A. Urbaham, V. Zemītei, S. Treijai, U. Bratuškinam, S. Miesniecei, A. Avotiņam, I. Steikam, M. Šenfeldei, K. Ketneram, G. Blagovai, I. Juhņēvičai, J. Kreicbergai, K. Māliņam, M. Reimanim, M. Lērumai, V. Kamparam, I. Elksnītei, M. Dzenim, R. Švinkai, G. Buļai, V. Lakevičam, K. Šalmai, Z. Irbei, M. Jurei, J. Dirbam, M. Gedrovičam, A. Ozolam un žūrijai.

Paldies Studentu parlamenta Zinātnes komisijas vadītājam Armandam, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai Anetei, SP Lācim, Artūram un Natālijai no IEVF, abām Līvām un Aritai no MLĶF, Dmitrijam un Konstantīnam no ETF, Edgaram un Kristīnei no DITF, Kristapam un Pēterim no BF, Raimondam, Rolandam, Martai no TMF, Agnesei, Pēterim, Ievai, Dairai, Normundam no EEF, Oto, Askoldam no APF, Sanitai un Sandim no Sporta kluba par palīdzību sacensību «Slepenā misija – RTU aizkulisēs» rīkošanā!

Pateicība pienākas arī mūsu absolventam spēkavīram Raimondam Bergmanim par enerģisko un asprātīgo pasākuma vadīšanu un visiem kolēģiem, kas nodrošināja pasākuma tehnisko pusi! Mums ir izdevies iedrošināt skolēnus likt lietā tehniskās jaunrades talantu un izmēģināt savus spēkus zinātnes lauciņā.

RTU zinātnes aģenti nu ir visos Latvijas novados. Cerams, ka viņi, viņu draugi un līdzjutēji pavisam drīz kuplinās RTU studentu saimi un nākotnē pārsteigs mūs ar revolucionāriem inženiertehniskiem risinājumiem un atklājumiem!

Vācu valodas vasaras kursi Ilmenavas Tehniskā universitāte aicina piedalīties starptautiskajos vācu valodas vasaras kursos:  intensīvais kurss «Vācu valoda un kultūra» visu specialitāšu studentiem un citiem interesentiem no 1. līdz 22. augustam;  specializētais vācu valodas kurss «Fachsprache der Technik» tehnisko fakultāšu studentiem un strādājošajiem no 29. augusta līdz 19. septembrim;  specializētais vācu valodas kurss «Fachsprache der Technik und Medien» mediju un komunikāciju zinātnes studentiem un strādājošajiem šajās jomās.

Valodas apmācība notiek nelielās grupās, kas tiek veidotas pēc zināšanu līmeņiem.

Pieteikšanās un sīkāka informācija līdz 1. jūlijam: Technische Universität Ilmenau Internationaler Sommerkurs PF 100565 98684 Ilmenau Tālr. +49 3677 69 27 63 Fakss +49 3677 69 19 11 E-pasts: sommerkurs@tu-ilmenau.de www.tu-ilmenau.de/sommerkurs 2009. gada 26. marts

RTU LIKUMI UN LĒMUMI/ĪSZIŅAS

Dekānu runas Dekānu padomes 19. marta sēdē Mācību prorektors profesors U. Sukovskis informēja: *par 18. martā Senāta Stratēģiskās komisijas sēdē apspriesto rīcības plānu: ja vēl vairāk būs jāsamazina finansējums, tiks nodibināta darba grupa, kas veiks funkcionālo auditu struktūrvienībās ar mērķi atrast papildu iespējas ekonomēt; *«Jauno pētnieku dienā» 14. martā, RTU vadībai tiekoties ar skolotājiem, tika ierosināts kopīgi ar ISEC analizēt ķīmijas, fizikas un matemātikas programmas, kā arī organizēt «skolotāju dienas RTU», lai skolotājiem sniegtu iespēju iepazīties ar mācību procesu RTU; *atgādināja par metodisko semināru, kas notiks 14. aprīlī.

1. Par Atvērto durvju dienu 4. aprīlī. Pirmsstudiju nodaļas vadītājs A. Kārkliņš informēja: materiāli fakultātēm jau sagatavoti, RTU aulā no plkst. 10.00 līdz 14.00 visām fakultātēm paredzētas konsultāciju vietas, bet 201. auditorijā būs tikšanās ar uzņemšanas komisijas pārstāvjiem, Atvērto durvju dienā piedalīsies arī Studentu parlaments. Arī 16. aprīlī notiks Atvērto durvju diena, ko varētu organizēt fakultātēs.

2. Jaunumi RTU zinātnē. Zinātņu prorektors akadēmiķis L. Ribickis informēja par IZM plānoto finansējuma sadalīšanas metodiku aktivitātei 2.1.1.3.1.

«Zinātniskās iekārtas un infrastruktūra», kurā RTU paredzēts apgūt aptuveni 21 miljonu latu, izveidojot zinātniski pētniecisko kompleksu no 9 ekselences centriem Ķīpsalā, kā arī par Krievijas Kosmisko pētījumu institūta izteikto piedāvājumu sadarboties kosmisko pētījumu tehnoloģiju jomā. L. Ribickis lūdza dekānus pārbaudīt un sekot, lai visi bāzes finansējuma saņēmēji būtu ievēlēti.

3. Svešvalodu studiju priekšmetu apjoma plānošana. U. Sukovskis informēja par Valodu institūta direktores asoc. profesores L. Iļjinskas iesniegumu ar ierosinājumu mainīt stundu skaitu svešvalodu priekšmetos sakarā ar to, ka divas reizes atšķiras mācību stundu un kredītpunktu skaits. Mācību prorektors lūdza

dekāniem konsultēties ar studiju programmu direktoriem un līdz 24. martam iesniegt priekšlikumus šīs problēmas atrisināšanai.

4. Uzņemšanas plāns pamatstudiju programmās valsts budžeta finansētās vietās 2009. gadam. U. Sukovskis informēja, ka uzņemšanas plāns ir saskaņots un apstiprināts – paredzētas 1920 budžeta vietas.

5. Par jaunā «Priekšmetu reģistra» izstrādes gaitu. Studiju daļas vadītāja J. Priede informēja, ka jaunais «Priekšmetu reģistrs» tiek veidots tā, lai tas atbilstu jaunajam izglītības likumam un ECTS prasībām. Informācijas sistēmas izstrādes gaitā notiek nepārtraukta tās saskaņošana ar IT dienestu.

6. Par vienotās uzņemšanas projekta izstrādes gaitu. Rektora vietnieks IT jautājumos Z. Zitmanis informēja, ka paredzētā pieteikšanās uzreiz uz trijām augstskolām būs iespējama nākamā gada uzņemšanā. Saistībā ar pašreizējo finansiālo situāciju lielais projekts uz gadu tiek atlikts. Šī gada uzņemšanā elektroniski varēs pieteikties tikai studijām RTU. 7. Par RTU pašreizējo finansiālo stāvokli, par RTU 2008. gada budžeta izpildi un par 2009. gada budžeta plānu, kas izskatāms 2009. gada aprīļa Senāta sēdē.

Kanclers I. Eriņš informēja par pašreizējo finansiālo stāvokli, iespējām un dekānu priekšlikumiem, kā samazināt izdevumus. Jāatrisina problēma par mācībspēku stundu darba samaksas likmju pārkārtošanu. Nolemj samazināt minimālo un proporcionāli maksimālo likmi.

8. Par RTU-BT1 līgumu, kas jāapstiprina 2009. gada marta Senāta sēdē.

Rektora vietnieks saimnieciskajos jautājumos A. Rubenis informēja, ka BT1 līguma pirmā versija ir apstiprināta Senāta sēdē. Halle tiks izīrēta noteiktu dienu skaitu gadā.

9. SP semināra «SP Akadēmija 2009» ierosinājumi Studentu parlamentam un RTU centrālajai un fakultāšu administrācijai. SP nodaļas vadītāja Zane Skreija informēja par Studentu parlamenta organizēto semināru I un II kursa studentiem, kurā tika izsvērts, ko augstskola sniedz studentiem un ko studenti var dot augstskolai. Ir sagatavots darbības plāns, kā īstenot seminārā gūtās idejas.

A. M.

Klajā nākusi grāmata «Siltumenerģētikas teorētiskie pamati» 12. martā Ezermalas ielā 6 notika mācību grāmatas «Siltumenerģētikas teorētiskie pamati» atvēršanas svētki. Grāmatu sastādījuši RTU TMF Siltumenerģētisko sistēmu katedras mācībspēki docents Jānis Nagla un profesors Daniels Turlajs.

Grāmatas veidošanā izmantoti Pētera Saveļjeva materiāli.

Grāmata «Siltumenerģētikas teorētiskie pamati» paredzēta mācību procesa nodrošināšanai – tajā apkopoti tehniskās termodinamikas un siltumapmaiņas teorētiskie aspekti un sniegti aprēķinu piemēri.

2009. gada 26. marts

RTU Informācijas centrs

5

Informācija

RTU darbu sāk robots

19. martā RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūtā Rīgā, Meža ielā 1, 309. auditorijā, notika jaunizveidotās RTU robotu telpas atvēršana.

Jaunajā RTU robotu telpā darbu sāk rūpnieciskais robots IRB1600, kas paredzēts gan studentu apmācībai, gan zinātnisko pētījumu veikšanai. Robots bāzes variantā ir paredzēts programmētai vadībai, bet tā tehniskās iespējas neizslēdz arī adaptīvu un intelektuālu vadību.

Robotu telpā ir izveidota arī jauna datorklase – uzstādītas 20 datorizētas, licencētas darba vietas studentiem: tās ir aprīkotas ar programmatūru RobotStudio, kas uz datora monitora ļauj novērot robota darbību, un ar kompānijas «Wonderware» programmatūru InTouch10.0, kas domāta vadības sistēmām ar programmējamiem loģiskiem kontrolleriem (PLC) vizualizācijas sistēmu projektēšanai un energosistēmu televadībai ar informācijas indikāciju.

Studiju kursus robotu tehnikā jaunajā robotu telpā apgūs trīs RTU fakultāšu –

Aptuveni 20 uzņēmumu piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Karjeras dienās, kas divas dienas – 18. un 19. martā – notika RTU centrālajā ēkā Rīgā, Kaļķu ielā 1. Karjeras dienu laikā RTU Lielajā aulā bija arī stends RTU zinātnes popularizēšanai, kurā studenti varēja saņemt informāciju par RTU zinātnieku aktivitātēm un karjeras izaugsmes iespējām.

RTU Karjeras dienu mērķis ir informēt inženierzinātņu, dabas un sociālo zinātņu studentus par attiecīgo nozaru labākajiem un spēcīgākajiem uzņēmumiem un akadēmiskajām institūcijām un satuvināt studentus ar potenciālajiem prakses vietu un darba devējiem.

Studentiem RTU Karjeras dienas palīdz saprast, kāds ir konkrētās nozares darba tirgus: kādas iespējas, strādājot nozarē, ir apgūt modernās tehnoloģijas, piedalīties zinātniskajā pētniecībā un ieviest inovācijas ikdienā.

Savukārt uzņēmējiem un akadēmiskajām institūcijām RTU Karjeras dienas ir vieta, kur popularizēt savu darbību, produktus, tehnoloģiskās vai pētniecības iespējas, kā arī tikties ar potenciālajiem darbiniekiem un praktikantiem, veikt to atlasi, tā papildinot kvalificēto darbinieku skaitu un palīdzot studentiem sākt profesionālo karjeru.

6

Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes, Transporta un mašīnzinību fakultātes un Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes – studenti. Zinātniskos darbus ar robota palīdzību varēs veikt arī interešu pulciņu dalībnieki, arī tie studenti, kas darbojas RTU Robotikas pulciņā.

Gan robotu, gan datorprogrammas RTU iegādājusies par pazeminātu cenu – robota IRB1600 un programmatūras RobotStudio iegāde notikusi ar RTU ilggadējo sadarbības partneru – Latvijas SIA «ABB» un tā mātes uzņēmuma Zviedrijā – gādību, savukārt programmatūru InTouch10.0 RTU palīdzējis iegādāties uzņēmums SIA «Klinkmann». Šī iemesla dēļ RTU robotu telpas durvis rotās izkārtnes ar SIA «Klinkmann» un SIA «ABB» vārdu.

Svinīgajā RTU robotu telpas atvēršanas pasākumā 19. martā piedalījās RTU vadība, minēto fakultāšu vadība un uzņēmumu pārstāvji.

RTU Informācijas centrs

RTU Karjeras dienu laikā uzņēmumi un akadēmiskās institūcijas bija iekārtojuši speciālus stendus RTU Lielajā aulā, kā arī sniedza studentiem prezentācijas un piedāvāja tematiskās lekcijas. Īpašs piedāvājums studentiem šogad bija «Fontes» vieslekcija par CV, motivācijas vēstules sastādīšanu un uzvedību darba intervijā. Šogad RTU Karjeras dienas notika jau sesto gadu pēc kārtas.

Papildu informācija par RTU Karjeras dienām atrodama RTU mājaslapā: www. rtu.lv/karjera.

2009. gada 26. marts

STRUKTŪRVIENĪBĀS

Katedras sēde bibliotēkā Sarmīte Krauze, ZB direktores vietniece 24. februārī RTU Zinātniskajā bib­liotēkā notika TMF Materiālu ap­strādes tehnoloģijas katedras iz­braukuma sēde, kurā kopā ar mā­ cībspēkiem bija arī nedaudz baka­ laurantu, maģistrantu un doktorantu.

Sēdes iniciators bija katedras vadītājs docents Toms Torims. Galvenais uz­ devums bija iepazīstināt katedras pārstāvjus ar bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem un iespējām mācību materiālu un citas informācijas iegū­ šanā. Tikšanās notika pēc iepriekš ab­ pusēji saskaņota plāna.

Pēc iepazīšanās ar pārveidoto La­ sītāju apkalpošanas nodaļu bibliotēkas 2. stāvā bibliotēkas direktore Aija Jan­ bicka, atklājot tikšanos, aicināja ko­ lēģus informācijas iegūšanai vienmēr izmantot bibliotēkas mājaslapu, kur atrodama galvenā informācija un jaunumi un kurā arī ir saite uz Elek­ tronisko katalogu un citiem elek­ troniskajiem resursiem. SBA vadī­ tā­ja Linda Braže pastāstīja par starp­bibliotēku abonementa (SBA) pakalpojumu iespējām un izce­no­ ju­miem. Ar bibliotēkas dokumentu komplektēšanas principiem, iespējām un sadarbības partneriem iepazīstināja Komplektēšanas nodaļas vadītāja Fil­ gita Muižniece. Tika uzsvērts sadar­ bības nozīmīgums starp bibliotēku un docētājiem, lai mūsdienu eko­ nomiskajā situācijā pareizi izvērtētu katra pasūtījuma prognozējamo iz­ man­tošanu, sevišķi tas sakāms par periodiskajiem izdevumiem.

Domājam, ka viesi bija patīkami pārsteigti par Elektroniskā kataloga izmantošanas iespējām. Elektroniskais katalogs ļauj attālināti uzzināt par bibliotēkā pieejamiem dokumentiem,

2009. gada 26. marts

par to, vai tie attiecīgajā brīdī ir bibliotēkā vai nav, vai ir iespējams tos pasūtīt un rezervēt. Lasītājs tajā var apskatīt viņam izsniegtos dokumentus, atdošanas termiņu, tā pagarināšanas iespēju u. c.

Pēc iepazīstināšanas ar e-grāmatu un abonēto datubāzu klāstu konferen­ ču zālē sekoja praktiskās nodarbības, ko vadīja Bibliogrāfijas nodaļas va­ dītāja Larisa Levinoka. Notika infor­ mācijas meklēšana datubāzēs pēc tēmas un pēc atslēgvārdiem. Jāatzīmē, ka L. Levinoka ir ļoti pieredzējusi in­ for­mācijpratības speciāliste, vada nodarbības dažādu līmeņu bibliotēkas lietotājiem. Bibliotēka piedāvā gan in­ dividuālās, gan grupu nodarbības un konsultācijas informācijas meklēšanā.

Sīkāku informāciju par nodarbībām var iegūt pa tālruni 67089102, 67089341.

Nedalīta interese bija par Mācību li­ teratūras nodaļas vadītājas Žanetes Tupiņas sagatavoto bibliotēkā pieejamo mācību grāmatu izstādi katedras stu­ diju programmu priekšmetos, kā arī par informāciju, cik ir pieprasīti šie līdzekļi un kādi tiek pieprasīti un trūkst.

Lielākā daļa katedras pārstāvju iz­ mantoja iespēju un reģistrējās bib­ liotēkā, saņemot paroli, lai turpmāk veiksmīgi varētu izmantot bibliotēkas elektronisko katalogu un attālos pa­ kalpojumus.

Ceram, ka bibliotēkas darbinie­ kiem izdevās atklāt jaunas iespējas, kas var palīdzēt veiksmīga studiju procesa nodrošināšanā, ka sadarbība turpināsies. Sevišķi ceram uz katedras pārstāvju konsultācijām literatūras komplektēšanā, saglabāšanā un nove­ cojušās literatūras norakstīšanā, kā arī bibliotēkas piedāvāto informācijas resursu iekļaušanā studiju priekšmetā.

Gaidīsim arī uz informācijpratības no­

darbībām kopā ar studentiem!

Pēc katedras sēdes e-pastā saņēmām no katedras vadītāja T. Torima šādu atsauksmi: «Milzīgs paldies Jums par labi noorganizēto un izcili novadīto MAT katedras izbraukuma sēdi!

Atdeve un rezonanse ir jūtama jau šobrīd. Ļoti ceru, ka iegūto informāciju izmantosim un arī turpmāk attīstīsim mūsu sadarbību.

Mums noteikti būs daudz jautā­ jumu...»

Bibliotēka aicina uz līdzīgu sa­dar­ bību arī citu RTU struktūrvienību pārstāvjus!

Esiet gaidīti bibliotēkā!

7

STUDENTU LAPA

Kojinieks vēro!

Visur dzirdam – krīze, krīze... Bet vai mēs kaut ko darām, lai kaut nedaudz vieglāk pārdzīvotu šo laiku? Šķiet, lielākā daļa to tik māk, kā runāt.

Bet, redz, ir arī daži, kas māk arī kaut ko darīt.

Tieši tāpēc Kojinieks bija patīkami pārsteigts par to, ka «kojās» būs taupības mēnesis. Kas tas ir? Tas ir pasākumu kopums, kurus īstenojot, varēsim mācīties, kā taupīgi un zaļi dzīvot. Kojinieks jau pats pārāk daudz par to visu nezina, bet zināms ir viens – varēsim taupīt, šķirot un pareizāk dzīvot uz nebēdu. Šķiet, būs arī pamācības, un, kas ir pats interesantākais, būs arī dažādi patīkami pārsteigumi.

Bet gan jau sīkāku informāciju vēl varēsim izlasīt kaut kur tepat, mūsu «kojās».

Kojinieks liek aizdomāties! Šoreiz padomāsim par to, ko mēs kopā varam izdarīt!

Ja viens cilvēks būs taupīgs, uz visu pārējo izšķērdētāju fona viņu nepamanīs, bet, ja visi būs taupīgi, domāju, atšķirība būs manāma. Ir pienācis laiks aizdomāties par to, ko mēs darām un ko tas ietekmē. Vienotībai ir spēks!

Kojinieks P. S. Kontakti: kojinieks@gmail.com vai atstāj SP pastkastītēs kopmītnēs ar norādi «Kojiniekam».

Latvijas Studentu Frisbija čempionāta sudrabs RTU komandām 14. martā Rīgā norisinājās pirmais Latvijas Studentu Frisbija čempionāts vīriešu un sieviešu divīzijās, kur zelta godalgas izcīnīja Liepājas universitāte, bet sudrabs Rīgas Tehniskās universitātes komandām.

Vīriešu divīzijā RTU pirmā komanda spēja kvalificēties finālam, piedzīvojot tikai vienu zaudējumu grupas spēlē pret Liepājas universitāti – 6:11. Komandām todien bija lemts tikties atkārtoti jau turnīra finālā, kur sīvā cīņā ar rezultātu 13:8 pārāki tomēr izrādījās liepājnieki. Spēlē par trešo vietu Latvijas Universitātes komanda, beidzoties spēles pamatlaikam, spēja pieveikt Rīgas Ekonomikas augstskolas komandu – 9:7. Jāuzsver, ka «Spēles gara» balva komandu vērtējumā tika piešķirta Rīgas Tehniskās universitātes komandai. RTU otrai komandai šajā turnīrā tā arī neizdevās izcīnīt nevienu uzvaru, tomēr tika gūta laba pieredze.

Sieviešu divīzijā RTU komanda grupas spēles pabeidza kā uzvarētāja, izcīnot tikai uzvaras, tai skaitā arī pret Liepājas universitātes komandu (11:4), ar ko otrreiz nācās spēlēt turnīra finālā. Spēle par zelta godalgām izvērtās par drāmu, kur RTU komandai atrodoties vadībā pār Liepājas universitātes komandu ar rezultātu 12:10, tās saspēles vadītāja Agrita Ose guva potītes traumu un nespēja turpināt spēli.

Liepājnieces spēja gūt trīs punktus pēc kārtas, izcīnot uzvaru ar rezultātu 13:12.

Tikpat līdzvērtīgā spēlē par trešo vietu Vidzemes augstskolas komanda, beidzoties spēles pamatlaikam, pārspēja Rīgas Ekonomikas augstskolas komandu – 8:7.

«Spēles gara» balva komandu vērtējumā tika piešķirta Rīgas Ekonomikas augstskolas komandai. Čempionātā dalību ņēma sešas vīriešu un četras sieviešu augstskolu komandas.

«Red Bull Paper Wings» Latvijas uzvarētāji lidos uz pasaules finālu

RTU frisbijisti saka lielu paldies RTU Sporta katedrai, Sporta klubam, kā arī Studentu parlamentam par atbalstu sezonas garumā, cerot uz turpmāku sadarbību un RTU kā studentu frisbija «metropoles» attīstību Latvijā.

Vairāk par frisbiju RTU skatiet www.rtufrisbijs.blogspot.com.

Dainis Jakovels

Pasākumu vadīja pazīstamais reperis R-Viss, kas izklaidēs un informēs arī pārējo posmu dalībniekus un skatītājus.

«Red Bull Paper Wings» pasaules fināls notiks 2009. gada 1. un 2. maijā «Hangar-7» – «Red Bull» vēsturiskās lidmašīnu flotes mājvietā Zalcburgā. Piedalīties konkursā varēja tikai Daugavpils Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes studenti, kas par vietu Latvijas finālā cīnījās savas augstskolas kvalifikācijas kārtā.

Lana Daniela, Red Bull Latvija

12. martā Olimpiskajā sporta centrā pasaules papīra lidmašīnu studentu konkurss «Red Bull Paper Wings» svinēja savu Latvijas finālu, kurā noskaidrojās trīs jaunieši, kas pasaules finālā mērosies savu papīra lidmašīnu spēkiem ar vēl 84 valstu dalībniekiem.

Tie ir: RTU students Ivans Artjomovs, kas savu papīra lidmašīnu aizmeta 39,2 metru attālumā, uzvarēdams kategorijā «Garākā distance»; RTU students Pāvels Ļehkoduhs uzvarēja kategorijā «Ilgākais lidojums», lai gan viņa lidmašīna noturējās gaisā tikai 7,04 sekundes, kas ir mazāk, nekā viņam izdevās kvalifikācijas sacensībās.

Daugavpils Universitātes students Staņislavs Šimanskis savukārt uzvarēja gaisa akrobātikas kategorijā, demonstrējot interesantāko priekšnesumu, ko žūrija novērtēja ar 26 punktiem no 30 maksimāli iespējamiem.

8

2009. gada 26. marts

STUDENTU LAPA

Ēnotāji Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā Ēnu diena ir aizvadīta. Dažiem ir skumji, ka vairs nav maza čaloņa institūta telpās un skatieni pār plecu, daļa ir priecīgi, jo tagad skolēni zina, ar ko nodarbojas RTU EEF Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta Vides monitoringa laboratorijas vadītājs un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors, kā arī institūts kopumā.

Kopā Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā ēnoja piecas ēnas – divas ēnas asociētajai profesorei un trīs ēnas Vides monitoringa laboratorijas vadītājam.

Sākumā, kad ēnas bija tikko ieradušās Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā, veicām nelielu ekskursiju pa institūtu, lai iepazīstinātu ēnas ar institūta darbību kopumā. Apciemojām profesorus, docentus, doktorantus u.c. darbiniekus, kuri sīkāk pastāstīja par savu ieguldījumu institūtā.

Asociēto profesori Andru Blumbergu ēnoja Edgars un Jānis no Pumpuru vidusskolas 11. klases. Puiši kopā ar asociēto profesori piedalījās ekodizaina kursa darba sagatavošanā, kā arī piedalījās doktorantu darba prezentācijā par ēku energoefektivitāti.

Savukārt Vides monitoringa laboratorijas vadītāju Aivaru Žandecki ēnoja Marija, Zane, Inese no A. Upīša Skrīveru vidusskolas 10. klases un Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas 8. klases.

Laboratorijā meitenes piedalījās vairāku laboratorijas darbu izstrādē un testēšanā, piemēram, veica parauga sagatavošanu ķīmiskā sastāva noteikšanas testam, noteica kurināmā ilgizturību, noteica smalkumu daudzumu kurināmajā u. c. darbus.

Pēc pavadītās dienas ļāvām ēnām izteikties, uzdodot dažus jautājumus, uz kuriem saņēmām atbildes: Vai šī diena attaisnoja jūsu cerības un uzzinājāt, ko vēlējāties?

Edgars: – Jā, attaisnoja. Principā uzzināju visu, ko vēlējos.

Jānis: – Jā, man patiešām ļoti patika, viss redzētais bija ļoti interesants, turklāt pats varēju piedalīties darbu izstrādē.

Zane: – Jā, es iepazinos ar Vides monitoringa laboratorijas darbību, veicu eksperimentus, kas bija ļoti interesanti.

Marija: – Jā, un pat vairāk! Sajutu vēlēšanos studēt RTU un stipru gribēšanu

dzīvot zaļu dzīvesveidu.

Inese: – Jā, attaisnoja, bija pat labāk. Uzzināju daudz jaunu, interesantu lietu.

Kāpēc izvēlējāties nākt ēnot uz Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu?

Edgars: – Tāpēc, ka tas likās interesanti, jo interesē vides aizsardzība.

Jānis: – Tāpēc, ka vēlējos paplašināt savu redzesloku jaunā tēmā, turklāt man tā likās ļoti interesanta un saistoša.

Zane: – Es vēlējos nākt uz šo institūtu, jo vēlējos uzzināt, ko nozīmē vides monitorings. Vēl es vēlējos vērot un veikt dažādus eksperimentus.

Marija: – Tāpēc, ka mani interesē vides aizsardzība un zaļais dzīvesveids.

Inese: – Visas vakances bija jau aizņemtas, un šī bija pati labākā no palikušajām.

Vai informācija, ko jūs uzzinājāt, ir noderīga?

Edgars: – Noteikti tā ir noderīga, Jānis: – Protams, vienmēr ir ļoti noderīgi uzzināt ko jaunu, un šodien es uzzināju daudz par institūta darbu un cilvēkiem, kā arī par īstenotajiem projektiem.

Zane: – Jā, es uzzināju, kādus mērījumus veic vides monitoringa laboratorija, kā notiek mācības šajā institūtā.

Marija: – Jā, informācija ir ļoti noderīga, uzzināju daudz par siltuma zudumiem ēkās.

Inese: – Jā, ļoti. Noderēs man skolā un dzīvē.

Vai vēlaties savu dzīvi saistīt ar vides zinātni?

Edgars: – Jā, šāda doma ir.

Jānis: – Pašlaik esmu guvis lielu pieredzi un domāju apsvērt idejas par šo institūtu.

Zane: – Iespējams.

Marija: – Varbūt, iespējams, ka vides monitoringa laboratorijā.

Inese: – Varbūt, vēl nezinu.

Dzirdot šīs pozitīvās atbildes, rodas pārliecība un motivācija darboties, jo zinām, ka pēc vides zinātnes studijām institūtam pievienosies jaunas, darbīgas rokas, jo jauniešiem ir interese darboties vides zinātnes jomā.

«Mehi» aicina taupīt

Enerģētiķi apgaismo skolēnus Latvijā

Ik uz soļa mēs sastopamies ar ekonomiski grūto situāciju valstī. Par to var lasīt un dzirdēt visur – internetā, avīzēs, uz ielas, pat autobusā var dzirdēt, kā līdzās cilvēki pārspriež šo visiem sāpīgo jautājumu. Tāpēc tas ir tikai pašsaprotami, ka, padzirdējuši ziņas par iespējamo «koju» maksas palielināšanu maijā, «mehi» ir sākuši akciju «Taupi, lai nebūtu jāmaksā vairāk». Akcijas galvenais mērķis ir motivēt studentus padomāt par savu rīcību ikdienas gaitās, dodot konstruktīvus padomus resursu taupīšanā. Tu vari ietaupīt šādi:  tīrot zobus, aizgriez ūdens krānu, kad ūdens tev nav nepieciešams. Tāpat rīkojies, arī mazgājot traukus.  izejot no telpas, izslēdz gaismu, ja tajā neatrodas cilvēki.  izslēdz tvaiku nosūcēju virtuvē, kad beidz gatavot.  izslēdz televizoru, datoru un citas elektroierīces, izejot no istabiņas.  neturi nevajadzīgi atvērtu logu.  gatavojot ēdienu mazā katliņā, izmanto mazo riņķi un neaizmirsti to izslēgt, kad ēdiens ir gatavs.

Tie ir tikai daži no padomiem, kurus ir sagatavojusi TMF SP, taču ikvienam noteikti prātā nāk vēl daudz veidu, kā ieekonomēt resursus gan «kojās», gan citur.

«Mehi» arī cer, ka šādi izdosies samazināt komunālos maksājumus dienesta viesnīcās un nebūs nepieciešamības pavasarī celt «koju» maksu. «Mehi» aicina: taupi, lai nebūtu jāmaksā vairāk!

Guntis, TMF SP

P. S. TMF SP cer, ka arī citu «koju» iemītnieki ņems piemēru. Ja tev ir kāds padoms, kā vēl ietaupīt, padalies ar savu komentāru www.mehi.lv.

2009. gada 26. marts

VASSI

Baumo, ka piektdiena, trīspadsmit, ir ļoti neveiksmīga diena, un daudzi baidās no šā datuma, bet tikai ne mēs – enerģētiķi! Tieši šajā dienā četri drosmīgi EEF SP biedri devās uz Tukuma Raiņa ģimnāziju, lai pastāstītu skolēniem noderīgu informāciju par mūsu fakultāti un studiju programmām, kuras EEF piedāvā. Gan TRĢ skolotāji, gan paši divpadsmitās klases audzēkņi bija ļoti atsaucīgi. Interese par lekciju bija neviltota – straujiem soļiem taču tuvojas finiša taisne skolas gaiteņos.

Potenciālajiem studentiem tika stāstīts par studiju programmām, par to, kas jādara, lai iestātos RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē, kādus priekšmetus pie mums māca, par to, kāda ir studentu dzīve kopmītnēs un ārpus tām, kā arī par darba tirgu, kurā pēc konkrētās programmas beigšanas varēs iesaistīties absolvents. Skolēni un skolotāji uzdeva jautājumus par EEF un par RTU kopumā. Tika jautāts par kopmītnēm un dzīvi Rīgā. Pēc lekcijas daži no skolēniem nekautrējās pienākt klāt un uzzināt sīkāku informāciju par mūsu fakultāti un studijām RTU. Tuvākajā laikā plānojam viesoties vēl vairākās Latvijas skolās – Cēsīs, Siguldā, Jelgavā un Kuldīgā – tās ir skolas, kurās vēl nesen savas skolas gaitas beidzis kāds no EEF SP biedriem.

Ceram, ka tieši ar šīm lekcijām mēs palīdzam topošajiem studentiem nepamest mācības un atrast savu aicinājumu turpmākajā dzīvē.

Oļegs, EEF SP

9

SPORTS

Krīti – celies – ej!

Ciemos pie RTU Sporta kluba vadītājas Sanitas Vīlisteres Stafete nav tikai sporta disciplīna. Stafetes kociņu mums mēdz piespēlēt arī dzīve. Gadās, ka ceļš, pa kuru kāds veiksmīgi vedis citus, pēkšņi paliek bez vadītāja.

Taču ceļš ir ceļš – tālāk ejams. Tas jāturpina. Nosargājot un nesot līdzi labāko, kas bijis, un liekot arī no sevis klāt. Iecerot, cīnoties, īstenojot.

Anita Muitiniece Kopš 2008. gada 15. septembra Rīgas Tehniskās universitātes Sporta klubu vada Sanita Vīlistere – jauna, ārēji trausla, taču īstenībā pārsteidzoši stipra, pilna prieka par darbu, ko dara, un optimisma, kas nemanot uzlādē arī tos, kuriem lemts vai gadās ar viņu tikties.

Prasīga. Un tāda būt viņa drīkst – jo prasīga ir un arvien bijusi arī pret sevi.

Pārliecināta par to, ka labs sportists spēj «sportu savienot ar studijām un studijas savienot ar sportu» – jo arī pati, aktīvi sportojot un studējot RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē, ir ieguvusi gan bakalaura, gan maģistra grādu – turklāt studijas beigusi ar izcilām sekmēm. Protams, Sanita apzinās, ka sportistiem tas nenākas viegli – īpaši, ja sporta dēļ nākas bieži būt ārpus Latvijas – un arī, esot mājās, ir ļoti jāsaņemas – treniņi paņem daudz laika un spēka, turklāt inženierzinātnes nebūt nav vienkārša studiju joma. Ņemot to vērā, kā arī labi zinot, cik ļoti lepojamies ar RTU beigušajiem diženajiem sportistiem, Sanita cenšas atbalstīt ikvienu studentu, kurš savu dzīvi nopietni saistījis arī ar sportu. Nē, ne ar atlaidēm – viņa nāk studentam pretī ar nosacījumu, ka jābūt sekmīgam mācībās. Ja ieskaišu grāmatiņā «robi» – sarunu par dzīvi un par prioritātēm tajā students spor­ tists var uzskatīt par neizbēgamu.

Par to, ka savu nākotni katrs veido ar ieguldījumu sevī. Par to, ka studijas un sports ir guvums sev pašam. Un Sanita to saka, ne jau viszinīgi kratot izstieptu pirkstu, bet vienkārši un vēlīgi, ne mirkli nešauboties par to, ka sports disciplinē un veido raksturu, tātad palīdz arī mācībās. «Krīti – celies – ej!

Krīti – celies – ej!» Sanitas teiktais skan gluži kā mantra, ko varētu atkārtot brīdī, kad jāsaņemas.

Sanitas sporta gaitas sākās – šķiet neticami – pirms gadsimta ceturkšņa, kad mamma septiņgadīgo Liepājas meitēnu aizveda uz galda tenisa tre­ niņu Liepājas mūzikas skolā pie trenera Gunāra Jēkabsona. Kopš tā laika dienas ritms skola – treniņš un vēlāk jau treniņš – skola – treniņš pamazām sāka Sanitā veidot cīnītāju – ne tikai sportā, bet arī dzīvē. Arī brīvdienās, kad daudzi vienaudži priecīgi varēja pagulēt ilgāk,

10

Sanita jau astoņos no rīta bija sporta zālē. Latvijas izlases treniņnometnēs Talsos un Kuldīgā aizvadītās vasaras, lai gan papildus trijiem ikdienas treniņiem rīta rosme, piemēram, nometnē Talsos, bija skrējiens apkārt ezeram, Sanitai šķita brīnišķīgas un gaišu atmiņu pilnas.

Beidzot 9. klasi Liepājas 6. vidusskolā, Sanitas pamatskolas atestātā tikai divas atzīmes bija vienu balli zemākas par «pieci» – toreizējo «izcili». Jau toreiz – 14 gadu vecumā –, kad no Rīgas viņai kā daudzsološai sportistei piezvanīja Latvijas Galda tenisa federācijas priekš­sēdētājs un aicināja pārcelties uz dzīvi galvaspilsētā un nodarboties ar galda tenisu profesionāli, Sanitai pietika «dūšas» par savu likteni lemt pašai un no profesionālas tenisistes karjeras tomēr atteikties. Pēc 9. klases viņa iestājās RTU Liepājas mācību zinātniski tehniskajā kompleksā un, to beidzot, ieguva kvalifikācijas diplomu uzņēmējdarbības organizēšanas un vadīšanas specialitātē. Pabeigusi pirmo kursu šajā pašā studiju jomā RTU Liepājas filiālē, Sanita devās uz Rīgu, lai turpinātu studijas un vienlaikus «ietu pati savu taku un iegūtu neatkarību».

Rīgā savu enerģiju līdztekus stu­ dijām, sportam un izklaidei Sanita ieguldīja IEVF Studentu parlamentā.

Viņa iesaistījās arī RTU Studentu parlamenta darbā un tika ievēlēta par Sporta nodaļas vadītāju. Nepazust aizraujošajās studentu izklaidēs un studentu kopmītņu dzīvē, tajā pašā laikā sekmīgi studējot un veicot sporta dzīves vadītājas darbu, palīdzēja sportā rūdītais raksturs, neatlaidība, cīņasspars. «Ej un nepieļauj pat domu, ka vari zaudēt. Ja gadās šķērslis un nokrīti, piecelies un ej atkal uz priekšu.»

Sporta kluba direktores amatā Sanitai jau aizritējis pusgads, vīzijas ieguvušas konkrētākus apveidus, norimušas emocijas, ļaujot visam mie­ rīgi nostāties savās vietās. «Šis postenis man nesaistās ar amatu, tā ir sirdslieta, es daru to, ko man pa­tīk darīt,» saka Sanita. «Tā ir fantastiska sajūta, ja sirdslieta ir arī darbs. Sākto turpinām kopā ar Sandi (Red. piez. – Sandis Kapleitis, Sporta kluba direktores vietnieks), pamazām rodas arī jaunas idejas. Neizbēgami, ka vienmēr būs cilvēki, kuriem ir pretenzijas, bet pretenziju nav vienīgi pret to, kurš neko

nedara. Ir patīkami, ja kāds tavu darbu novērtē atzinīgi, taču arī negatīvs vērtējums noder – tas palīdz augt.

Pirmais gads, kamēr visā iedziļinies, ir visgrūtākais, turklāt šis laiks ir sakritis ar sarežģīto ekonomisko situāciju.

Liels paldies mums jāsaka RTU ad­ ministrācijai, visiem bijušajiem un tagadējam rektoram Ivaram Knētam par to, ka mūsu augstskolā studentiem ir obligātās sporta nodarbības. Par to, ka administrācija mūs atbalsta. Sports veicina inteliģenci, palīdz dzīvot, augt, attīstīties. Jau skolā skolotājam jācenšas cilvēkbērnos radīt interesi par sportu – tad viss būs kārtībā.

Es ļoti ceru, ka sadarbībā ar RTU administrāciju, dekāniem, ar jauno paaudzi mēs panāksim, ka mums Ķīpsalā, kas ir stratēģiski izdevīga vie­ ta, reiz būs pašiem sava sporta halle.

Tas ir mūsu lielais mērķis. Sadarbībā ar Sporta katedru, Studentu parlamentu, mācībspēkiem un treneriem turpinām Rektora kausa sacensību tradīciju, kuru noslēgumā vienmēr piedalās arī pats RTU rektors. Vēlos arī turpmāk veidot un izvērst masu un RTU mācībspēku un darbinieku sporta pasākumus, kā arī netradicionālās sporta spēles, kurās piedalītos mācībspēki un darbinieki neatkarīgi no vecuma – lai tajās valdītu vienotība, lai būtu interesanti, lai visi justos kā liela ģimene. Vēl es vēlētos paplašināt informācijas apriti. Jau tagad par sportu ir lasāms RTU mājaslapā un portālā ORTUS, taču gribas panākt

plašāku publicitāti, lai RTU vārds izskan tālāk. Sūtām informāciju studentiem, publicējam informāciju par augsta līmeņa sportistiem, kas veiksmīgi savieno sportu ar studijām RTU, atspoguļojam virslīgas sporta spēļu rezultātus. Drīz – varat jau asināt zīmuļus! – aicināsim studentus piedalīties konkursā par Sporta kluba logo skici. Jau aprīlī konkursa nolikums būs atrodams portālā ORTUS un RTU Studentu parlamenta mājaslapā. Lai visi redz, ka inženieri ir arī sportisti – logo ir jābūt mūsu augstskolas krāsās un tam jāatspoguļo sports. Mēs vē­ lētos arī sakārtot sporta laukuma segumu «Ronīšos» – RTU Sporta un atpūtas bāzē Klapkalnciemā. Un vēl – organizēt maksas grupas ar treneriem visiem tiem mācībspēkiem un dar­ biniekiem, kuri vēlētos nodarboties ar kādu sporta veidu, piemēram, te­ nisu. Radīt labu gaisotni – lai katrs tre­niņš ir tāds, ka, tam beidzoties, ar nepacietību jau tiek gaidīts nākamais.

Vēlamies ieinteresēt arī tos, kuri bai­ dās, – lai pamēģina! Sports noņem sprie­dzi, atbrīvo, aizrauj, iepriecina. Ja nedomāsi par sevi, nemīlēsi sevi, arī citi tevi nemīlēs. Ieceru un plānu ir daudz – tos visus neatklāsim. Ticam, ka kopīgiem spēkiem ar RTU vadību, mācībspēkiem, darbiniekiem, RTU Studentu parlamentu un studentiem virzīsimies uz priekšu un sasniegsim augstākās virsotnes gan studiju, gan zinātnes, gan sporta jomā.»

2009. gada 26. marts

SPORTS

«Basketbols un RTU – tas ir tas, kas man patiešām patīk» Laila Spaliņa – Vai spēlēt basketbolu bija jau bērnības sapnis?

– Nē, vispirms es vēlējos būt astro­ nauts, tad – kuģa kapteinis, jo mans tētis tajā laikā bija kuģa kapteinis. Pēc tam vēlējos kļūt par tankistu, mana mī­ ļākā bērnības filma bija «Četri tankisti un suns», bet vecāki pateica – ja šitā turpināšu augt, diezin vai kādā tankā ietilpšu. Uz pirmajiem basketbola tre­ niņiem Dobelē mani aizveda brālis, kas ir par mani divus gadus vecāks un arī mācās RTU. Es bērnībā biju aktīvs bērns – spēlēju futbolu, aizrāvos ar vieglatlētiku, dejošanu, pēc tam ar pel­ dēšanu, ziemā spēlēju hokeju.

Dobelē basketbols bija kā dzīves­ veids, kā hobijs. Mūsu komandā bija ļoti labs kolektīvs. Pirmais basketbola treneris bija Jānis Liepiņš. Tad 15 ga­ dos mani uzaicināja uz U-16, kur la­ bi nostartēju, un uzreiz par mani ra­ dās interese Rīgas klubiem. Ieradās Guntis Šēnhofs un Raivo Otersons, piedāvāja spēlēt, un vecāki piekrita ar noteikumu, ka spēšu apvienot bas­ ketbolu ar mācībām Dobelē. Rīgā viss mainījās par 180 grādiem, kļuva daudz nopietnāk, profesionālāk, tā vairs nebija tāda izklaide. Spēlēju «Rī­ ga Pols» komandā, kur treneris bija Jānis Hāznars, pēc tam pie Ziedoņa Jansona. Tad iekļuvu «ASK» sistēmā, kur trenējos pie Ramūna Butauta un toreizējā «ASK Juniors» komandas trenera Valda Valtera.

– Salīdzini «ASK» un «VEF» tre­ niņus.

– «ASK» bija augstākas klases spē­ lētāji, un tāpēc treneri vairāk skatījās uz komandas māku saspēlēties, ne­ vis uz individuālajām fiziskajām do­ tībām un fizisko sagatavotību, jo ko­ mandai bija jāizpilda savi mērķi.

Jau­najiem spēlētājiem «ASK» pievērsa mazāku uzmanību. Savukārt «VEF» ir daudz gan fizisko, gan arī basketbola treniņu, jo uzmanība tiek veltīta tieši spēlētāju izaugsmei, mēs visi esam jauni basketbolisti, viss tiek attīstīts līdzvērtīgi.

– Kā izdodas savienot mācības RTU ar spēlēšanu profesionālā basketbola komandā?

– Apvienot ir grūti, bet cenšos vi­ su paspēt un iztikt bez problēmām.

Tre­niņos nav nekādu problēmu, bet nogurums jau sakrājas. Esmu pār­ 2009. gada 26. marts

liecināts, ka mācības RTU ir ieguvums, mani interesē mācību process un iz­ vēlētā mācību programma. Sports un augstākā izglītība – šīs lietas noteikti ir savienojamas, viss atkarīgs no paša cilvēka. Jāsaka paldies arī universitātes māībspēkiem, kuri ir ļoti saprotoši.

Atzīmes ir kritušās, bet vidējā līmenī turos.

– Tu spēlē arī RTU vīriešu bas­ ketbola izlasē. Kā vērtē savu sniegu­ mu tieši «SEB» studentu līgā?

– Vērtēju pozitīvi, jo pirmo reizi mūžā sāku mest trīspunktu metienus, ko nebiju darījis savā līdzšinējā spē­ lētāja karjerā. Uz šīm spēlēm eju labi pavadīt laiku, jo tur spēlē vairāki mani draugi. Es tur nespēlēju ar maksimālu profesionālu atdevi, jo Studentu līgas koncepcija tomēr ir mazliet cita nekā, piemēram, LBL. – Kā vērtē savu sniegumu šosezon gan klubā, gan U-20 izlasē?

– Izlasē nospēlēju ne pārāk labi un ar savu sniegumu nebiju apmierināts. Arī klubā dažādu iemeslu dēļ sezonu sāku ne pārāk veiksmīgi, bija problēmas ar kāju. Tad ārsti pateica, ka var turpināt spēlēt, bet piesardzīgi. Tagad jau mans sniegums «VEF» ir uzlabojies, bet vienmēr jau var labāk.

– Kuri ir bijuši tavi lielākie pa­ nākumi un spilgtākie iespaidi līd­ zšinējās karjeras laikā?

– Pēdējā spēle U-16 izlasē pret Poliju, pēc tās treneris Vents Kārkliņš pienāca klāt un pateica, ka nenožēlo, ka mani paņēmis komandā. Es arī esmu uzstādījis Latvijas rekordu lietderības koeficientā. Ir bijis daudz labu spēļu U-16 un U-18 izlasēs, arī «VEF».

Viens no spilgtākajiem iespaidiem bija 2006./07. gada sezonā, kad ar «Rīgas Pols» uzvarējām jaunatnes čempionātā. Rīgas domes kausa spēlē tajā pašā sezonā nolauzu grozu – to visu mūžu atcerēšos. Tas bija jau ne vairs pirmais bumbas trieciens grozā no augšas tajā spēlē, un rezultātā grozs nolūza. Jāsaka paldies direktoram par sapratni. No pagājušajā gadā Rīgā notikušā Eiropas U-20 čempionāta la­ bi atceros uzvaru pār Francijas izlasi, kas pirms čempionāta jau sevi bija paziņojusi par uzvarētājiem. Tur bija daudz pozitīvu emociju.

– Vai tu vēlētos spēlēt kādā Eiropas klubā, jo tur līmenis tomēr ir augstāks nekā Latvijā?

– Līmenis, protams, ir augstāks, arī

Intervija ar IEVF 2. kursa studentu, BK «VEF Rīga» spēlētāju Andreju Šeļakovu Dzimis 1988. gada 18. novembrī Dobelē.

Augums 210 cm, svars 103 kg.

Mācījies Dobeles 1. vidusskolā, Dobeles Valsts ģimnāzijā, vidējo izglītību ieguvis Rīgas 49. vidusskolā, studē RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē.

Karjera basketbolā – «Dobele/Jaunpils», «Rīga Pols», «ASK Juniors», «ASK Rīga», «VEF Rīga». Spēlējis U-16 (2004), U-18 (2005–2006), U-20 (2007–2008) izlasēs.

vēlme tur spēlēt ir, bet tas ir no paša atkarīgs, kā sevi, savu profesionalitāti parādīsi un vai kāds būs ieinteresēts tevi tur ņemt. Šis nav jautājums «vai es gribu», bet gan «vai es varu».

– Un basketbola meka NBA? – Sapnis tāds ir. Daži saka, ka sapņi piepildās, daži – ka tās ir tikai blēņas. Ja man būtu tāda iespēja, noteikti gribētu uzspēlēt NBA. – Vai tev basketbola pasaulē ir savs elks, autoritāte? Kurš tas ir, un kāpēc?

– Bērnībā kopā ar brāli un tēti fano­ ju par Džordanu un «Chicago Bulls», bet septiņos gados izveidoju savu topu – Šakils O’Nīls, Kevins Gārnets.

Fascinēja arī Vins Kārters – kā viņš dankoja, tur bija ko redzēt! Tagad viņiem pievienojies arī Dvaits Hovards.

Patīk arī Kobe Braients, Kriss Pols un Alens Aiversons.

– Kura, tavuprāt, ir labākā bas­ ketbola komanda un izlase?

– Labākā izlase noteikti ir ASV, labākais Eiropas klubs – «CSKA», bet Latvijā gribētos, lai ir «VEF Rīga».

Ja gribēsim, varam būt pirmie, taču tad visiem jāuzlabo sniegums, īpaši garajam galam.

– Tu jau ieminējies par Latvijas čempionātu. Kurš, tavuprāt, uzvarēs?

Vai «VEF»?

– Manuprāt, LBL viss ir zem lie­ las jautājuma zīmes, neko nevar prognozēt, jo visas pirmās sešas turnīra tabulas komandas var cīnīties par pir­ mo vietu. Lielu ietekmi ir atstājusi fi­ nansiālā krīze.

– Kādas ir prognozes par SBL fi­ nālu?

– «SEB» studentu basketbola līgā uzvarēs RTU. – Pret kuru komandu LBL un BBL ir vissarežģītāk cīnīties?

– Grūti ir spēlēt pret komandām, kas turnīru tabulās ir zemāk par mums, jo gribot negribot ietekmē uzskats, ka tāpat jau tās varam vinnēt, bet ne vienmēr tā ir. Viens no spilgtākajiem

piemēriem ir «Ķeizarmežs». Grūti pret viņiem spēlēt.

– Neērtākais pretspēlētājs Latvijā?

– Neērti man ir tie garā gala spēlētāji, kuri met no tālās distances un nespēlē pozicionālo spēli. Zem groza man spē­ lēt ir vieglāk.

– Cik svarīgs tev ir fanu atbalsts spēlē? Tas palīdz vai, tieši otrādi, – traucē?

– Tas nav noteicošais faktors, es vai­ rāk koncentrējos uz spēli, bet, protams, fani ir pozitīvais lādiņš, īpaši, ja ir grūta un saspringta spēle. Esmu to pie­ redzējis U-20.

– Ko tu visaugstāk vērtē citos?

– Sapratni, izpalīdzību un vien­ līdzīgu attieksmi vienam pret otru, lai nav augstprātības, iedomības. Skolā biju ierakstīts «melnajā grāmatā», jo reizēm viss beidzās ar kautiņiem – es nespēju sadzīvot ar tādiem, kas nepamatoti jūtas par citiem pārāki.

– Kāds ir tavs viedoklis par «ASK Rīga» un «VEF Rīga» plāniem apvienoties?

– Neiedziļinos šajā jautājumā, jo man līgumā ir noteikts maksimāli labi spēlēt, nevis domāt par to, kas notiek ar klubu. To es arī daru.

Apvienošanās rezultātā noteikti būs pozitīvs ieguvums, pretējā gadījumā šāda priekšlikuma nebūtu.

– Kas ir lielākais, ko nākas ziedot basketbola karjeras dēļ?

– Labās sekmes RTU, jo brīžiem nav pietiekami daudz laika, lai iedziļinātos mācībās. Kā jau teicu – jāsaka paldies saprotošajiem pasniedzējiem, kas neatsaka palīdzību un ir tiešām pretimnākoši. Esmu pārliecināts, ka RTU ir labākā Rīgas augstskola. Man ļoti patīk izvēlētās studijas, nedaudz žēl par atzīmēm, bet es cenšos.

– Kādi ir tavi nākotnes plāni?

– Iegūt bakalaura grādu un spēlēt basketbolu, cik vien ilgi tas būs iespējams. Tas ir tas, kas man patiešām patīk.

11

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

LU Studentu teātra režisors Visvaldis Klintsons, saņemot no RTU teātra studijas «Spēle» režisora Romana Grabovska rokām Sudraba Āksta ce­puri.

«Neviens prožektors nav spēcīgāks par gaismu, kuru uz skatuves rada cilvēks pats...»

Anita Muitiniece «Tās nav izrādes, tie ir sajūtu dār­ zi. Un katrs teātra pieskāriens, ja vien ir īsts, ir gaisma...» Šie vārdi, kas samēro skatuves prožektoru un cil­ vēka – aktiera – radīto gaismu, izsaka Liepājas Universitātes studentu teātra «Rikošets» radošā ansambļa un viņu vadītājas Maijas Kalniņas pārdomas par tēmu «Gaisma». Gaisma bija šo – nu jau desmito – Studentu teātra die­ nu centrālā ass, ap kuru raibā izrāžu virpulī no rīta līdz vēlai vakara stundai griezās aizrautīgu, talantīgu un ļoti gaišu cilvēku – 12 Latvijas teātra ko­ lektīvu aktieru – spēlētprieks.

Katru gadu teātra dienas gaidām tāpat kā pavasari, un katru gadu reizē ar pavasari tās atnāk. Taču arī pavasarī ne jau katra diena ir saulaina un gaiša.

Studentu teātra dienu idejas autore un režisore Asja Visocka, atklājot šo pasākumu, sacīja: «Mēs zinām, ka absolūtā gaisma ir tikai paradīzē.

Dievs radījis dienu un nakti, tumsu un gaismu. Arī mēs pārtiksim šodien no gara gaismas, jo ne jau vienmēr ar mums kopā ir saulīte.»

Dalībniekus un skatītājus bija iera­ dies sveikt RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis. Viņš iz­ teica gan­darījumu par to, ka studenti nes sa­biedrībā gara gaismu, kas mums

12

visiem tagad tik ļoti nepieciešama.

Viņš teica: «Neskatoties uz to, ka visā valstī valda tāda kā pustumsa (..), jūs esat tie, kas turpina dzīvi. Darbosimies visi kopā arī tādos apstākļos un cerēsim uz gaismu tuneļa galā.» Sniedzis klātesošajiem ne­lielu ieskatu gaismas fizikā un novēlējis dalībniekiem spēlētprieku un veiksmi, zinātņu prorektors piebilda, ka pasākuma galvenais ieguvums nav uzvara, bet iespēja sadraudzēties.

Izrādi no izrādes šķīra vizuāli mu­ zikālas intermēdijas, ko attēloja RTU Intelekta un skaistumkonkursa meitenes – laureātes un Studentu klu­ ba Teātra dienu projekta vadītāja Ine­ se Krūma. Vēlāk gadījās dzirdēt, ka vienam otram aktierim lielāku uz­ traukumu gadījies pārdzīvot, ieraugot pirmajā rindā sēžam Māru Ķimeli, JRT un Valmieras teātra režisori, kura šogad bija žūrijas priekšsēdētāja.

Katrs priekšnesums bija kolektīva ra­došās komandas rūpīga darba re­ zultāts. Cits veiksmīgāks, cits varbūt mazāk veiksmīgs, taču ikviens tā vērts, lai to noskatītos iestudējuma pilnā versijā. Dīvainas sakritības dēļ ieguvēji šoreiz bija tie, kuri bija padomājuši par priekšnesuma atbilstību galvenajai –

gaismas tēmai. To apliecināja gan žūrijas, gan dalībnieku un skatītāju vērtējums. Jāzepa Vītola Latvijas Mū­ zikas akadēmijas Operstudijas «Fi­ garo» priekšnesums sniedza ne vien mu­zikālu, bet arī vizuālu baudījumu – šķita, ka aktieru tērpi, kas bija veidoti no vienkārša un it nemaz ne īpaša materiāla, izstaro gaismu. Par tiem ko­lektīvs saņēma balvu nominācijā «Ga­da labākie tērpi». Arī šā kolektīva aktieris – Gints Sterinovičs – ieguva vienu no trim festivāla īpašajām balvām – «par artistiskumu un gaišu enerģiju», kāds viņš patiešām bija Papagēno lomā V. A. Mocarta «Burvju flautas» iestudējuma fragmentā. Otru īpašo balvu saņēma Latvijas Kultūras koledžas jaunieši par «tēmai atbilstošu grupas radošo ieguldījumu». Paši sa­ viem spēkiem, bez profesionālu režisoru palīdzības viņi bija izveidojuši emocionāli spēcīgu, vizuāli spraigu iestudējumu, kas lika padomāt par gaismu un tumsu – «gaisma bez tum­ sas ir tikai tukša skaņa vien» –, par to, kas ir «dzīvot»: «Gadu gadiem ka­ rogi plīvo, bet mirklis vērts ir vien tad, ja to dzīvo.» Aktieriski un emocionāli smagas lomas bija Rēzeknes Studentu teātra meitenēm – kā parādīt savas

izjūtas cietuma kamerā ieslodzītajām dažas stundas pirms sprieduma iz­ pildīša­nas, kad dzīve būs galā un sekos no­slēpumainais Nekas? Režisores Ol­ gas Senkānes ieguldījumu nevarēja ne­­­pamanīt, un «ĶerRa» ieguva īpašo bal­v u par «kvalitatīvu, stilistiski iz­ turētu izrādi un režiju». Gada labākās aktrises balvu saņēma meitene, kura pati šķita izstarojam gaismu – īsti at­ bilstoši izrādes tēlam, aklai meitenei, kura sacīja: «Mums vajadzētu būt iecietīgākiem pret citu sāpēm un ārstēt tās ar mīlestību». LU Studentu teātra aktrise Dita Kuģeniece šajā lomā šķita patiesa. Viņa šos vārdus teica puisim, kurš arī savā lomā bija veiksmīgs un ieguva nedalītas skatītāju un žūrijas simpātijas par Ignasio atveidojumu A. B. Valjeho lugā «Liesmojošā tum­ sā» – Kaspars Kotāns no LU Stu­dentu teātra ieguva Gada labākā aktiera ti­ tulu. «Pasakainas zvaigznes izstaro pār mani savu gaismu, kaut arī es tās neredzu. Sidrabaina zvaigžņu gaisma pieskaras manai sejai,» saka Ignasio.

Mums visiem tik ļoti nepieciešama gaisma – taču ne jau tikai tā, ko re­ dzam vai varam redzēt. Šī izrāde ir par cilvēkiem, kuri gaismu nespēj redzēt, bet spēj to sajust. Māra Ķimele sacīja: «Uzskatu, ka šī izrāde var darīt godu jebkuram kolektīvam. Gribu atzīmēt visa ansambļa tēlojumu, kā arī uzteikt par nopietnu, dziļu tēmu, par ļoti lielu cilvēcīgumu un koncentrētu sniegumu.» Tātad – 2009. gada Stu­ den­tu Teātra dienu galveno balvu saņēma LU Studentu teātris. Režisors Visvaldis Klintsons, saņemot no RTU teātra studijas «Spēle» režisora Romana Grabovska rokām Sudraba Āksta ce­ puri nu jau mūžīgā glabāšanā, sacīja: «Pirms 30 gadiem šo izrādi iestudēja Ārijs Geikins. Arī es tajā toreiz spēlēju.

Un es zināju, ka arī man tā jāiestudē, tā sacīt, mūžīgai lietošanai.» Un piebilda: «Ceru, ka lielākā daļa man piekritīs, ka šis ir viens no jaukākajiem festivāliem.»

Cerīgi bija runas mākslas skolotājas Antonijas Apeles vārdi: «Īpašs prieks bija pārliecināties par to, ka visas runas par bojā ejošo jaunatni ir muļķības.

Jūs tiešām bijāt gaisma. Novēlu šo gaismu, ko saņēmām mēs, izplatīt un ticu, ka to darīsiet.» Noslēgumā visi dalībnieki devās cauri gaiteņiem pa Gaismas ceļu, ko bija veidojusi Teātra dienu māksliniece Inita Grīnberga, nu jau pretī 11. Studentu teātra dienām, ko gaidīsim ar nepacietību tāpat kā jaunu pavasari.

Paldies Teātra dienu organizētājam – RTU Studentu klubam, kā arī visiem atbalstītājiem!

2009. gada 26. marts