Nr 16 27 03 2008

Nr. 16 (1354) 2008. gada 27. marts P Ĺ 0 7 .

R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O

0 2 .

1 9 5 9

VeiksmÄŤgi noslÄ“gusies RTU Jauno pÄ“tnieku diena 15. martÄ RTU centrÄ lajÄ Ä“kÄ norisinÄ jÄ s RTU Jauno pÄ“tnieku diena – pasÄ kums, kurÄ piedalÄŤjÄ s vidusskolÄ“ni un viņu skolotÄ ji no visas Latvijas. RTU Jauno pÄ“tnieku diena ir viens no universitÄ tes centieniem pievÄ“rst jaunieĹĄu uzmanÄŤbu eksaktajÄ m zi­ nÄ tnÄ“m, kÄ arÄŤ popularizÄ“t studiju un pÄ“tniecÄŤbas iespÄ“jas RTU. Dienas pirmajÄ daÄźÄ skolÄ“ni RTU Şōrijai prezentÄ“ja RTU zinÄ tnisko darbu konkursÄ ÂŤNÄ c un studÄ“ RTU!Âť iesniegtos darbus. Viens no konkursa nosacÄŤjumiem bija izveidot arÄŤ zinÄ tniskajam darbam atbilstoĹĄu telpisku maketu. RTU Şōrijai atlika vien pabrÄŤnÄŤties par skolÄ“nu izdomu – maketos atbilstoĹĄi darbu tematiem bija aplĹŤkojamas gan lelles, kuru tÄ“rpi bija darinÄ ti no tekstilmateriÄ liem, kas krÄ soti ar augu krÄ svielÄ m, gan vÄ“ja ÄŁeneratori, gan ĹŤdens filtri, gan miniatĹŤras guÄźbĹŤves un atpĹŤtas centri. Žōrijas priekĹĄsÄ“dÄ“tÄ js RTU ETF Elektronikas pamatu katedras vadÄŤtÄ js ElmÄ rs Beġeris konkursa noslÄ“gumÄ atzina, ka daĹži RTU zinÄ tnisko darbu konkursÄ pieteiktie darbi atbilst bakalaura darbu lÄŤmenim. Viņť novÄ“lÄ“ja jaunajiem pÄ“tniekiem nezaudÄ“t atklÄ jÄ“ja prieku un vairÄ k pievÄ“rsties eksaktajiem mÄ cÄŤbu priekĹĄmetiem.

Jauno pÄ“tnieku dienas dalÄŤbniekiem tika pieťġirts ÂŤRTU zinÄ tnes aÄŁentu 008Âť tituls.

Viens no RTU ÂŤzinÄ tnes aÄŁentuÂť pienÄ kumiem turpmÄ k bĹŤs mudinÄ t skolasbiedrus pÄ“c iespÄ“jas labÄ k apgĹŤt matemÄ tiku, fiziku un ġčmiju.

Lai pÄ rrunÄ tu universitÄ tes un skolu sadarbÄŤbas iespÄ“jas, RTU Jauno pÄ“tnieku dienas otrajÄ daÄźÄ skolotÄ ji tikÄ s ar RTU rektoru Ivaru KnÄ“tu, SSAD un Pirmsstudiju nodaÄźas dar­ biniekiem. TikmÄ“r zinÄ tnisko darbu autori un viņu lÄŤdzjutÄ“ji piedalÄŤjÄ s orientÄ“ĹĄanÄ s sa­cen­ sÄŤbÄ s ÂŤSlepenÄ misija – eksaktÄ s zinÄ tnesÂť (attÄ“lÄ pa labi), kuru laikÄ RTU fakultÄ ĹĄu, SSAD un Kultō­ras centra sagatavotajos kontrolpunktos tika aicinÄ ti veikt daĹžÄ dus ar eksaktajÄ m zinÄ tnÄ“m saistÄŤtus uzdevumus un eksperimentus.

Jauno pÄ“tnieku dienu vadÄŤja RTU absolvents spÄ“kavÄŤrs Raimonds Bergmanis. AtklÄ ĹĄanÄ viņť teica: ÂŤArÄŤ es savulaik absolvÄ“ju ĹĄÄŤs universitÄ tes Ĝčmijas tehnoloÄŁijas fakultÄ ti un sa­ tiku te profesionÄ lus cilvÄ“kus, viņu dotÄ s zinÄ ĹĄanas man lieti noder visÄ dzÄŤves ceÄźÄ . MĹŤs­ dienu darba tirgĹŤ ir pieprasÄŤjums pÄ“c inĹženiertehniskajiem speciÄ listiem, tÄ pÄ“c priecÄ jos jĹŤs ĹĄodien te redzÄ“t tik kuplÄ skaitÄ . RTU sniedz stabilu nÄ kotni, karjeras iespÄ“jas, zinÄ ĹĄanas un iespÄ“ju veidot aizraujoĹĄu, pilnvÄ“rtÄŤgu dzÄŤvi. Apsveicu jĹŤs ar ĹĄo izvÄ“li.Âť Jauno pÄ“tnieku dienas laikÄ darbojÄ s ÄŤpaĹĄa inĹženierzinÄ tnÄ“m veltÄŤta foto studija, tika de­ monstrÄ“ti RTU studentu modelÄ“ti roboti, izstÄ de ÂŤLeonardo ÄŁÄ“nijsÂť.

RTU Jauno pÄ“tnieku dienÄ piedalÄŤjÄ s konkursa ÂŤNÄ c un studÄ“ RTU!Âť finÄ listi kopÄ ar lÄŤdz­jutÄ“jiem un skolotÄ jiem no 12 skolÄ m: Daugavpils 3. vidusskolas, Daugavpils 9. vi­dus­ skolas, DricÄ nu vidusskolas, E. Kauliņa LielvÄ rdes vidusskolas, Jelgavas Valsts ÄŁim­nÄ zijas, JĹŤrmalas 1. ÄŁimnÄ zijas, Madonas Valsts ÄŁimnÄ zijas, NaukĹĄÄ“nu vidusskolas, RÄ“zek­nes Valsts ÄŁimnÄ zijas, RÄŤgas FranÄ?u liceja, Smiltenes ÄŁimnÄ zijas, Ventspils 1. ģimnÄ zijas.

Kad Şōrija paziņoja zinÄ tniskÄ s pÄ“tniecÄŤbas darbu, testu un orientÄ“ĹĄanÄ s sacensÄŤbu re­ zultÄ tus, daĹžu uzvarÄ“tÄ ju acÄŤs bija ne vien prieka dzirkstis, bet arÄŤ aizkustinÄ juma asaras.

SÄ kot ar 15. martu, trÄŤs laimÄŤgie vidusskolÄ“ni – S. AzareviÄ?a (attÄ“lÄ pa kreisi) (Daugavpils 3. vidusskola), A. Pommers (Madonas Valsts ÄŁimnÄ zija) un J. Vinklers (RÄŤgas FranÄ?u licejs),

kuru snie­gums RTU Jauno pÄ“tnieku dienÄ un zinÄ tnisko darbu konkursÄ tiks pielÄŤdzinÄ ts mÄ cÄŤbu priekť­metu olimpiÄ Ĺžu uzvarÄ“tÄ jiem, sevi jau var dÄ“vÄ“t par RTU studentiem.

ZinÄ tniskÄ s pÄ“tniecÄŤbas darbu konkursa uzvarÄ“tÄ ji – pirmo triju vietu ieguvÄ“ji – saņēma konkursa atbalstÄŤtÄ ju sarĹŤpÄ“tas naudas balvas, pÄ rÄ“jie – daĹžÄ das dÄ vanas un dÄ vanu kartes KÄ atzina SSAD vadÄŤtÄ ja MÄ ra Sniġere: ÂŤRTU Jauno pÄ“tnieku diena universitÄ tÄ“ notika pirmoreiz. Ar ĹĄÄ dÄ m aktivitÄ tÄ“m piesaistÄ m jaunieĹĄu uzmanÄŤbu eksaktajÄ m zinÄ tnÄ“m. Cen­ ĹĄamies parÄ dÄŤt jaunieĹĄiem eksakto zinÄ tņu aizraujoĹĄo un radoĹĄo pusi, sniedzam viņiem iespÄ“ju pierÄ dÄŤt savas spÄ“jas vÄ“l pirms iestÄ jeksÄ meniem un pretÄŤ saņemam patÄŤkamu pÄ r­ liecÄŤbu, ka LatvijÄ ir daudz vidusskolÄ“nu, kurus interesÄ“ eksaktÄ s zinÄ tnes un kuri nÄ kotnÄ“ spÄ“s veiksmÄŤgi studÄ“t RTU.Âť

RTU jauno pÄ“tnieku dienas rezultÄ ti ZinÄ tniskÄ s pÄ“tniecÄŤbas darbu konkursÄ ÂŤNÄ c un studÄ“ RTU!Âť 1. vietu ieguva RÄŤgas Fran­Ä?u liceja komanda ÂŤSolis nÄ kotnÄ“Âť (J. Vinklers, J. ZalÄ ns un skolotÄ ja B. Šġēle, darbs ÂŤSaules enerÄŁijas uzkrÄ jÄ“ji un pÄ rveidotÄ jiÂť), 2. vietu ieguva DricÄ nu vidusskolas ko­ manda ÂŤRolimeÂť (A. GaspaĹžiņa, Z. Zahare, R. JonÄ ne un skolotÄ ja I. LaizÄ ne, darbs ÂŤTeks­ tilmateriÄ lu krÄ soĹĄana ar augu krÄ svielÄ mÂť), 3. vietu ieguva RÄŤgas FranÄ?u liceja komanda ÂŤTeaser-girlsÂť (A. ZÄŤle, S. PriedÄŤte un skolotÄ ja B. Šġēle, darbs ÂŤInformÄ cijas tehnoloÄŁijas attÄŤstÄŤbas vÄŤzijaÂť).

OrientÄ“ĹĄanÄ s sacensÄŤbÄ s ÂŤSlepenÄ misija – eksaktÄ s zinÄ tnesÂť 1. vietu ieguva E. Kauliņa LielvÄ rdes vidusskolas grupa ÂŤWater ladiesÂť (L. Kostina, I. StrapcÄ ne, I. Medne un skolotÄ Â­ ja M. Gribuste) ar lÄŤdzjutÄ“jiem, 2. vietu ieguva Smiltenes ÄŁimnÄ zijas komanda ÂŤStrÄ“lniecesÂť (K. Treijere, L. DĹŤmiņa un skolotÄ ja A. LavrinoviÄ?a) ar lÄŤdzjutÄ“jiem, 3. vietu ieguva JĹŤrma­ las 1. ÄŁimnÄ zijas komanda ÂŤKristÄŤne – Paula – VÄ“smaÂť (P. Beitnere, K. GrÄŤna un skolotÄ ja V. Reinkaite) ar lÄŤdzjutÄ“jiem.

PasÄ kuma organizatori – SSAD – pateicas visiem tiem RTU mÄ cÄŤbspÄ“kiem un studen­ tiem, kas iesaistÄŤjÄ s RTU Jauno pÄ“tnieku dienas tapĹĄanÄ , bet ÄŤpaĹĄu paldies sĹŤta: RTU mÄ cč­ bu prorektoram U. Sukovskim, ETF Elektronikas pamatu katedras vadÄŤtÄ jam E. Beġerim, APF dekÄ na vietniecei S. Treijai, lektorei A. Anteniťġei, lektoram A. Biseniekam, BF de­ kÄ na vietniekam mÄ cÄŤbu darbÄ J. NaudĹžunam, vadoĹĄajam pÄ“tniekam K. Kalniņam, DITF lektorÄ“m I. UpÄŤtei un A. Anohinai, EEF laboratoriju vadÄŤtÄ jam A. Avotiņam, IEF dekÄ na vietniekam mÄ cÄŤbu darbÄ K. Ketneram un asociÄ“tajai profesorei E. Gailei-Sarkanei, MLÄśF dekÄ na vietniekam mÄ cÄŤbu darbÄ M. Dzenim, lektorei I. JuhņēviÄ?ai, TehniskÄ s fizikas ins­titĹŤta direktoram M. Knitem, TMF dekÄ na vietniekam mÄ cÄŤbu darbÄ A. Balodim, SP pÄ rstÄ vjiem L. Intenbergai, I. Novosjolovai un D. Jakovelam.

Paldies RTU Jauno pÄ“tnieku dienas atbalstÄŤtÄ jiem: ÂŤParex bankaiÂť, SIA ÂŤMooraÂť, SIA ÂŤBirotehÂť, ÂŤAerodiumÂť, ÂŤLÄŤvu akvaparkamÂť, apgÄ dam ÂŤJumavaÂť, ÂŤVendenÂť ISIC, ĹžurnÄ lam ÂŤIlustrÄ“tÄ ZinÄ tneÂť, Latvijas NacionÄ lajam teÄ trim, RTU vÄŤru korim ÂŤGaudeamusÂť un RTU Studentu pĹŤtÄ“ju orġestrim ÂŤSPOÂť!

2

INFORMĀCIJA

Aprīlī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā

2008. gada 27. marts

Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Oļģertu Belmani; Inženierekonomikas fakultātes profesoru Aivaru Vilni Krastiņu; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes asistentu zinātniskajā darbā Antonu Mačānu; Transporta un mašīnzinību fakultātes docentu Vitoldu Šnepu-Šneppi; Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes apkopēju Guntu Dālbergu; Transporta un mašīnzinību fakultātes biroja vadītāju Maiju Šteinu;

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes docentu Jāni Vaivadu; Studentu pilsētiņas dienesta viesnīcas vadītāju Anitu Gecēviču; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vecāko laborantu Anatoliju Makārovu; RTU Liepājas filiāles lektori Tatjanu Aleksejevu; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes docenti Maiju Iltiņu; Mācību prorektora palīdzi Emīliju Jasukeviču; Transporta un mašīnzinību fakultātes praktisko docentu Jāni Kaņepu; Izdevniecības kopētāju Dainu Straumi; Humanitārā institūta praktisko docenti Sandru Gudzuku.

Ikgadējā «BALTECH» konsorcija konference

«Hallo, Latvija: Rīga, Madona!»

Anita Muitiniece

Jolanta Jurēvica 13. un 14. martā RTU notika ikgadējā «BALTECH» konsorcija konference par in­ ženierizglītības attīstību un problēmām studentu piesaistīšanā inženierzinātņu stu­di­ ju programmām «Attractiveness of science and technology education – problems and solutions with student enrolment in science and technology programs».

Konferencē piedalījās pārstāvji no Tallinas Tehniskās universitātes, Kauņas Tehniskās uni­versitātes, Viļņas Gedimina Tehniskās universitātes, Lundas Universitātes, Linčēpingas Universitātes, Helsinku Tehniskās universitātes, Stokholmas Karaliskā tehnoloģiskā ins­ titūta un, protams, RTU mācībspēki, studenti un doktoranti.

Konferences dalībnieki diskutēja par to, kā padarīt inženierzinātnes pievilcīgākas, kā ieinteresēt jauniešus par inženierzināt­ņu studijām un par nepieciešamību pārskatīt un reformēt skolu programmas.

Konferenci atklāja RTU rektors akadēmiķis I. Knēts, tās dalībniekus uzrunāja Latvijas Augstskolu rektoru padomes priekšsēdētāja profesore T. Volkova, Latvijas Mašīnbūves un me­tālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks M. Ba­ lodis, «Eesti Energia» (Igaunija) personāldaļas vadītāja R. Vartsa, Zviedrijas Augstākās izglītības nacionālās aģentūras prezidents, RTU Goda doktors A. Flodstrēms u. c.

Tikšanās ar ASV vēstniecības pārstāvjiem Agrita Žukure 18. martā RTU rektors akadēmiķis I. Knēts un SSAD vadītājas vietniece J. Jurēvica un projektu vadītāja A. Žukure tikās ar ASV vēstniecības pārstāvjiem – preses un kultūras atašeju Viljamu Bellisu, preses un kultūras atašeja vietnieku Raienu Ro­ bertsu, preses un kultūras atašeja asistenti kultūras jautājumos Ingrīdu Bodnieci.

Tikšanās laikā rektors iepazīstināja viesus ar universitātes struktūru un darbību, kā arī pastāstīja par universitātes aktīvo dalību dažādos starpvalstu un partnerinstitūciju projek­tos.

Sarunā uzsvars tika likts uz savstarpējo kontaktu stiprināšanu starp RTU un augstskolām ASV veicinot stipendiju, studentu un pētnieku apmaiņas programmu attīstību.

ASV vēstniecības pārstāvji uzsvēra Fulbraita stipendijas programmas sniegtās iespējas studentiem un mācībspēkiem, kā arī aicināja aktīvāk iesniegt pieteikumus pēc konkursa iz­ sludināšanas. Puses vienojās, ka RTU precizēs zinātņu jomas, kurās būtu vēlama aktīvāka sadarbība un vēstniecība izplatīs informāciju ASV augstākās izglītības iestādēm.

10. martā ETF tika atklāta izstāde, kas veltīta Madonas raidstacijas 75. gadadienai – «Hallo, Latvija: Rīga, Madona!» Pirms tam, tiesa gan, krietni vien apjomīgāka izstāde bija skatāma Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā.

Izstādes atklāšanā piedalījās tās organizētāji un veidotāji: Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktores vietnieks Indulis Zvirgzdiņš, ETF dekāns profesors Guntars Balodis, fakultātes radio speciālists un kolekcionārs Jānis Jansons, Radioiekārtu katedras vadītājs profesors Ilmārs Slaidiņš, Iekšējo sakaru tīkla apkalpošanas dienesta inženieris Ju­ris Eizentāls, Radiouztvērēju laboratorijas vadītājs Modris Mandavs, kā arī viesi – ilg­ gadējais RTU darbinieks profesors Jāzeps Ločmelis, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvji u. c.

Juris Eizentāls, nodēvējis izstādi par Madonas izstādes atspulgu, deva vārdu fakultātes dekānam Guntaram Balodim. Atklājot izstādi, dekāns izteica cerību, ka bagātīgais materiāls ieinteresēs arī jaunatni. Indulis Zvirgzdiņš atgādināja, cik ātri uz neatgriešanos aiziet daudz kas no tā, ko vajadzētu saglabāt kā vēstures liecību. Madonas izstādes atklāšanu oktobra beigās vēl piedzīvoja tobrīd 94 gadus vecā Marta Gregersone, kura kā tā laika lieciniece un raidstacijas darbiniece nu palikusi vairs tikai fotogrāfijās. I. Zvirgzdiņš izteica domu, kuru netieši turpināja profesors I. Slaidiņš, uzsverot, cik svarīgi ir saglabāt veco aparatūru, jo pēc 10–20 gadiem tā jau būs vēsturiska: «Ja izmetīsim pēdējos vecos oscilogrāfus, tad to laiku vairs atpakaļ nedabūsim.» Viņaprāt, būtu interesanti izveidot laboratoriju – muzeju, kurā varētu parādīt, kā studenti strādāja, piemēram, piecdesmitajos gados. «Šķiet, ka šo laiku jaunajiem cilvēkiem ir tāds priekšstats, ka pirms tā, kas ir šobrīd, nekas nav bijis.» Viņš ierosināja izstādes materiālus ieskenēt un ievietot elektroniskajā vidē, lai tos varētu redzēt visa pasaule.

Izstāde vienlaikus ir veltījums cilvēkiem, kas rūpējās, lai Rīgas radio programma būtu saklausāma arī Latvijas austrumdaļā. Latvijas radiofona Madonas raidstacija tika uzbūvēta pie Aiviekstes un atklāta 1932. gada 18. novembrī. Kara laikā 1944. gadā raidstacija tika izpostīta, vēlāk ēku izmantoja «Latvenergo». Iekārta daļēji pārceļoja uz Rīgu un tika izmantota arī jauniekārtotajā Ulbrokas raidītājā. Tā laika Aiviekstes raidītāja aparatūra nav saglabājusies, toties izstādē fotogrāfijās re­dza­mi uztvērēji, ko pirms kara klausījās tās apkārtnes cilvēki. Viens no 1934. gadā VEF ražotajiem uztvērējiem tika nosaukts par «RMK», norādot uz Rīgas, Madonas un Kuldīgas stacijām.

Uz 26 planšetēm fotogrāfijāsiemūžinati notikumi un cilvēki, kam ir kāda saistība ar Madonas raidstacijas celtniecību un darbību. Izstādē apskatāmas gan grāmatas, gan žurnāli, tostarp arī «Rīgas Radiofona Programma». Uz vienas no planšetēm, kurai dots nosaukums «Latvijas priede antenu mastiem», fotogrāfijās attēlota ra­dio antenas masta būve. Izstā­dē apskatāmi Radiofona noteikumi un Radiofona lietošanas atļaujas, arī radio­aparātu reklāmas bukleti.

Izstāde Āzenes ielā 12, ETF pirmā stāva gaitenī, turpināsies līdz šā gada maijam. Vien­ lai­kus visi interesenti tiek aicināti apskatīt elektrosakaru un telekomunikāciju nozares vēs­ turiskos eksponātus muzejā fakultātes ceturtajā stāvā.

2008. gada 27. marts

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

3

Geberta Rifa fonda balva doktorantiem

Ungārijas valdības stipendijas

Geberta Rifa fonda (Gebert Rüf Stiftung) programma «Swiss Baltic Net» izsludina konkursu uz 2008. gada «Swiss Baltic Net Graduate Award».

Balvas mērķis ir atbalstīt jaunos un topošos zinātniekus un viņu dalību RTU zinātniskās pētniecības darbā; sekmēt aktuālus pētījumus inženierzinātnēs, dabaszinātnēs, vadības zi­ nātnēs un arhitektūrā, jo īpaši pētījumus, kas saistīti ar jaunu tehnoloģiju izstrādi un ievie­ šanu; veicināt profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un starptautisko sadarbību.

Balvu piešķir par labām sekmēm un izciliem sasniegumiem zinātniskās pētniecības dar­ bā.

Vērtēšanas kritēriji: 1) pētījumu aktualitāte un nozīmība zinātnes attīstībā, atbilstība mūsdienīgai izprat­nei par zinātni; 2) dalība starptautiskās zinātniskās konferencēs, semināros, publikācijas.

Pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtība: 1) konkursā piedalīties un uz balvu (500 CHF) pretendēt var ikviens RTU doktorants; 2) pretendenti uz balvu var pieteikties paši vai arī tikt izvirzīti no fakultātēm un ins­ti­ tūtiem.

Pieteikuma dokumenti: 1) CV (latviešu valodā); 2) izvērsta promocijas darba anotācija, kā arī līdzšinējās zinātniskās darbības pārskats 1–2 lpp. (latviešu un angļu valodā); 3) viena RTU profesora rakstiska atsauksme par pretendenta zinātnisko darbu (latviešu valodā); 4) publikāciju saraksts (latviešu valodā).

Pieteikumus izvērtē RTU Zinātņu prorektora dienesta izveidota atlases komisija, nepie­ ciešamības gadījumā konsultējoties ar Geberta Rifa fonda pārstāvjiem.

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2008. gada 1. maijam RTU Starptautisko un sabiedrisko at­tiecību departamentā Kaļķu ielā 1, 222. telpā. Tālr. 67089021, fakss: 67089312; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv. www.swissbaltic.net; www.grstiftung.ch.

Ungārijas valdība piedāvā stipendijas studijām un pētniecības darbu veikšanai Un­ gā­rijas augstākās izglītības iestādēs un pētniecības institūtos 2008./2009. akadēmis­ka­ jā gadā, kā arī divas stipendijas dalībai vasaras kursos 2008. gadā.

Prasības kandidātiem Labas tās svešvalodas zināšanas, kurā notiek mācības. Ja vēlas studēt kādā citā valodā, nevis ungāru, jāpamato, kāpēc jāstudē tieši Ungārijā.

Bakalaura līmeņa studenti vecumā līdz 30 gadiem; maģistrantūras studenti vecumā līdz 40 gadiem; doktoranti vecumā līdz 35 gadiem. Pēcdoktorantūras stipendiātu vecums nedrīkst pārsniegt 45 gadus.

(Stipendijām augstskolu mācībspēkiem vai pētniekiem, kā arī vasaras kursu dalībniekiem nav vecuma ierobežojuma.)

Iespējas: bakalaura līmenī (5–10 mēneši); maģistrantūras līmenī (3–21 diena vai 1–10 mēneši); doktorantūras studijas (36 mēneši);daļējas doktorantūras studijas (12 mēneši); pēc­ doktorantūras studijas (1–10 mēneši); pasniedzēji vai pētnieki (3–21 diena vai 1–10 mēneši); vasaras kursi.

Iesniedzamie dokumenti Aizpildīta pieteikuma veidlapa.

Vidusskolas atestāta un atzīmju izraksta apstiprināta kopija un tulkojums (tikai bakalaura līmeņa studentiem un vasaras kursu dalībniekiem).

Kvalifikāciju apliecinoša dokumenta apstiprināta kopija un tulkojums. Mācībspēkiem un pētniekiem jābūt zinātņu doktora (PhD) vai līdzvērtīgam grādam un vismaz asociētam profesoram.

CV. Detalizēts un precīzs studiju vai pētniecības plāns (neattiecas uz bakalaura līmeņa stu­ dentiem un vasaras kursu dalībniekiem; ne vairāk kā 2 lappuses).

Motivācijas vēstule (tikai bakalaura līmeņa studentiem un vasaras kursu dalībniekiem).

Ungāru valodas zināšanas apliecinošs dokuments.

Divas ieteikuma vēstules.

Dokuments, kas apliecina studenta statusu (tikai bakalaura līmeņa studentiem).

Vēstule par uzņemšanu no uzņēmējas institūcijas Ungārijā (nevajag vasaras kursu da­līb­ niekiem).

Publikāciju saraksts (doktorantiem, pēcdoktorantūras studentiem, pētniekiem, augstsko­lu profesoriem). Gleznotājiem, grafiķiem, skulptoriem: triju darbu fotogrāfijas (jābūt norādī­ tam datumam). Mūziķiem: labas kvalitātes trīs dažādu stilu darbu ieraksti; komponistiem: notis.

12. Medicīnas izziņa.

Dokumentiem, kas ir latviešu valodā, jābūt tulkotiem ungāru, angļu, franču vai vācu va­ lodā. Lūdzam iesniedzamos dokumentus sakārtot minētajā secībā.

Sīkāka informāciju un pieteikuma veidlapas var atrast Ungārijas stipendiju komisijas mā­ jaslapā: www.scholarship.hu/static/angol/pool.

Pieteikšanās pēdējā diena – 2008. gada 15. aprīlis.

Dokumenti trīs eksemplāros jāiesniedz (otrais un trešais eksemplārs ir pirmā eksemplāra kopija; viens eksemplārs paliek IZM) IZM Starptautisko sakaru nodaļā, Vaļņu ielā 2, 226. kabinetā, tālr. 67047877, e-pasts: aija.jakovica@izm.gov.lv.

Stipendijas studijām Vācijā Vācijas «Rotari» 1830. apgabala rotariešu fonds «Rotary Hilfe Distrikt 1830» piedāvā pusgada stipendijas studijām Vācijā 2008./2009. mācību gada rudens semestrim.

Pieteikšanās līdz 2008. g. 31. martam (norādījumus par pieteikumu iesniegšanas kārtību skatīt pieteikuma anketā).

Prasības: labas vācu val. zināšanas, labas sekmes studijās, nevar kandidēt rotarieši, viņu bērni un radinieki.

Iespējas studēt Štutgartes-Tībingenes reģiona universitātēs un augstskolās.

Stipendijas apjoms ir 450 eiro mēnesī (5 mēnešus), kas paredzēti uzturēšanās izmaksu segšanai un mācību literatūras iegādei. Papildu piemaksa ceļa izdevumiem. Īpašā gadījumā iespējams stipendiju pagarināt līdz 10 mēnešiem.

Stipendija galvenokārt paredzēta studentiem, kas vēlas studēt ekonomiku, tiesībzinātnes, politikas zinātni vai dabaszinātnes.

Lai iegūtu rekomendāciju no kāda Latvijas «Rotari» kluba, lūdzam sazināties ar Tīnu Ķu­zi (tina.kuze@hansagroup.com) vai meklēt «Rotari» klubu koordinātas tīmekļa viet­nē www.rotary.lv. Pieteikuma anketa (PDF): http://www.rotary.lv/scholarship/ bewerbungsbogen_2008_09_DEU.pdf.

Stipendijas par bakalaura vai maģistra darbiem Revīzijas, nodokļu un finanšu konsultāciju kompānija «Deloitte Latvia» aicina pie­ teikties stipendiju programmai «Student Awards». Kompānija piešķirs trīs stipendijas (kat­ru Ls 1000 apmērā) labāko bakalaura vai maģistra darbu autoriem finanšu, ekonomikas, uzņēmējdarbības un jurisprudences jomā.

Darbu iesniegšanas termiņš – 2008. gada 30. aprīlis.

Darbu kopijas latviešu vai angļu valodā jāsūta «Deloitte» personālvadības speciālistei Antrai Dunkurei Grēdu ielā 4a, Rīgā, LV 1019, vai uz e-pasta adresi adunkure@deloitteCE. com.

Jānorāda arī personiskie kontakti un atbildīgais akadēmiskais personāls. Stipendijas iegu­ vēji tiks paziņoti jūnijā.

Sīkāka informācija: http://www.deloitte.com/dtt/article/0,1002,cid%253D191144,00.html.

Iepriecini draugus!

Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments piedāvā jaunas dāvaniņas – suvenīrus.

Cenas: Kalkulators – Ls 3,10. Pildspalva (metāla ar apdruku) – Ls 2,50.

Spēle «Ričuračs» – Ls 4,20. USB atmiņa – Ls 7,20 Evita Miščuka, Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta projektu koordinatore

4

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

2008. gada 27. marts

SATELĪTU POZICIONĒŠANAS SARDZĒ Intervija ar Būvniecības fakultātes Ģeomātikas katedras profesoru Dr. phys. Jāni Balodi

– Pašreiz GPS – Globālā pozicionēšanas sistēma – ienākusi daudzās dzīves jomās, ne vien ģeodēzijā un kartogrāfijā, bet arī pasažieru un transporta kustības nodrošināšanā, mūsu planētas klimata un ģeofizisko parādību izpētē. Jūs esat viens no vadošajiem speciālistiem šajā nozarē, kāds ir jūsu skatījums GPS lietojuma attīstībā mūsu valstī un Eiropas Savienībā kopumā?

– Tālā jaunībā izlasīju «Astronomijas kalendārā» Jāņa Klēt­nieka rakstu par kosmisko ģeodēziju un aizgāju pie viņa, lai uzzinātu par to kaut ko vairāk. Pēc šīs sarunas no­kļu­vu darbā LU Astronomiskās observatorijas Zemes mākslīgo pavadoņu laboratorijā. Tajā laikā Zemei apkārtējā telpā riņķoja daži satelīti un satelīti-baloni, ko izmantoja ģeo­ dēzijas pētījumiem. Kopš tā laika pagājuši vairāk nekā 40 ga­ di, un satelītu tehnoloģijas kļuvušas par spēcīgu industriju simtiem miljardu dolāru vērtībā. Satelītu tehnoloģijas cil­ vēce izmanto ne tikai kosmosa pētījumos, bet tās ir kļuvušas par neaizvietojamu darbarīku informācijas ieguvei par mū­ su planētu un informācijas pārraidei sakaru tehnoloģijās ik­ dienas dzīvē.

Pārejot no intervijas virsraksta uz pirmā jautājuma daudz šaurāko tēmu, jāatgādina, ka pirmais NavStar GPS satelīts tika ievadīts orbītā 1978. gada 22. februārī. Tātad ir pa­ gājuši 30 gadi, kopš visa pasaule izmanto GPS pozīciju no­ teikšanai, precīzā laika koriģēšanai un elektromagnētisko viļņu frekvenču sinhronizēšanai. Šajā zinātnes un teh­no­ lo­ģiju jomā notiek ekonomiskā sacensība starp Eiropu, Ziemeļameriku un Dienvidaustrumāziju. GPS lielie pa­ nākumi rosinājuši izstrādāt līdzīgas sistēmas arī citām vals­ tīm. Redzēsim, vai Eiropas Galileo sistēma būs gatava 2013. gadā, vai to būs apsteigusi Ķīnas Compas BeiDou, vai Indijas GAGAN vai Japānas QZSS, vai tās darbosies ar tik neliela skaita satelītiem, kā Krievijas GLONASS. Globālās navigācijas satelītu sistēmas ir tik daudz, ka tagad GPS kļūst par vienu apakškopu no GNSS sistēmu kopas un navigācijas speciālistu apspriedēs sistēmu sistēma kļūst par diskusijas tēmu. It īpaši, ja tām vēl pieskaita dažādas palīgsistēmas – satelītu bāzētās WAAS (ASV), EGNOS (Eiropa), MSAS (Japāna), GRAS (Austrālija), uz zemes izvietotās SAPOS (Vācija), EUPOS (Eiropa), CORS (ASV), ASCOS (Vācija) vai ļoti daudzas citas sistēmas nu jau gandrīz visās attīstītās pasaules valstīs. ASV plāno ilgstošas cilvēku dar­bības laboratoriju uz Mēness, un arī tur tiek plānota Mē­ness globālās navigācijas četru satelītu sistēma.

– Latvijā jau vairākus gadus sekmīgi darbojas LATPOS sistēma, kādiem mērķiem tā kalpo un kā tā lietojama?

– Latvijā darbojas Valsts zemes dienesta ierīkotā pastāvī­ gas darbības GPS uztvērēju sistēma LATPOS, kuru pārvalda Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Katra uztvērēja koordinātas ir noteiktas ar augstu precizitāti, un sistēma kopumā kalpo Latvijas areālā virs horizonta esošo GPS satelītu informatīvas integritātes nodrošināšanai. No vi­sām LATPOS stacijām ik sekundi apkopotā informācija dod iespēju noteikt mūsu reģionā lokālās korekcijas par satelītu laika standartu sinhronizēšanu, par satelītu orbītu pre­cizēšanu, par jonosfēras un troposfēras izraisītām uz­ tveršanas kļūdām. Pašreiz šo informāciju pieprasa ap 200 Latvijas mērnieku grupu un uzņēmumu, jo tā ļoti efektīvi precizē, paātrina un atvieglo viņu darbu. Lietojuma spektrs varētu būt ievērojami plašāks dažādās saimnieciskās jomās, bet tās vēl tikai meklē moderno tehnoloģiju izmantošanas ceļu.

– Jūsu zinātniskajā vadībā izveidota EUPOS-Rīga sis­tēma, un tās bāzes staciju GPS tīkla novērojumu

Pirms nedaudzām dienām, 21. martā, Būvniecības fakultātes Ģeomātikas katedras profesoram, starptautiski ievēroja­mam kosmiskās ģeodēzijas un ģeoinformācijas pētniekam Dr. phys. Jānim Balodim apritēja 70. gadskārta.

J. Balodis ģeodēzijas priekšmetus māca mūsu universitātes studentiem jau kopš 1975. gada, sākumā kā stundu pa­sniedzējs, pēc tam pusslodzes docents, tad asociētais pro­fesors, profesora grupas vadītājs un profesors. Ģeodēzijas un kartogrāfijas specialitātes studentiem viņš pasniedz ģeo­ grāfiskās informācijas un globālās pozicionēšanas sistēmas kursu, vada inženierdarbus, maģistrantu un doktorantu stu­dijas. Mācību darbu J. Balodis apvieno ar pamatdarbu Lat­vijas Universitātē, kur ir Ģeodēzijas un ģeoinformātikas ins­titūta direktors.

Plaša ir profesora J. Baloža sabiedriskā darbība. Viņš ievēlēts Baltijas valstu ģeodēzijas komisijas valdē (kopš 1989), bijis tās prezidents (1989–1993), Latvijas Mēr­nieku biedrības prezidents (1998–2002), asociētais lo­ceklis Starptautiskajā Ģeodēzijas (IAG) un Eiropas Ze­mes informācijas sistēmu (ELIS) asociācijās, LU Senā­ta (1998–2002) un Zinātnes padomes loceklis, RTU Senā­ta loceklis (1996–1998). Profesors Balodis ir viens no nedaudzajiem Latvijas zinātniekiem, kura vārdā no­sauk­ta viena no Saules sistēmas mazajām planētām. 1992. gada 12. septembrī mazajai planētai Nr. 4391 (1977 QW2) Starptautiskajā mazo planētu centrā Kembridžā Masačū­setsas štatā (ASV) piešķirts nosaukums Balodis.

Novēlam kolēģim Jānim Balodim arī turpmākus panā­kumus svarīgajā satelītu pozicionēšanas un ģeodinamisko pro­cesu izpētes jomā, gan arī akadēmiskajā darbā, ieau­dzinot studentiem mīlestību uz seno, bet arvien jauno un mo­derno ģeodēzijas zinātni! Ģeomātikas katedras kolēģi

uzkrāšanu un analīzi nodrošina jūsu vadītais LU Ģeodēzijas un ģeomātikas institūts. Plašākam lasītāju lokam gandrīz nekas nav zināms par tās darbību un mērķiem. Pastāstiet par pašreizējo globālās navigācijas nodrošinājumu un attīstību nākotnē.

LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas insti­tūta, «Rīgas ĢeoMetra» un RTU Ģeomātikas katedras sa­dar­bība ir ļoti veiksmīga, un no tās ieguvēji ir visi trīs sa­darbības partneri. Esmu komandas darba atzinējs un savā darbā visnotaļ pieņemam koleģiālus lēmumus. EUPOS-Rīga sistēmu veido piecu GNSS (GPS un GLONASS) staciju kopa 5–10 km attālumā viena no otras, un informācija pa individuāliem optiskiem kabeļiem 2–3 milisekunžu lai­ kā nokļūst uz servera. Korekciju veidā lietotājs to var sa­ ņemt, izmantojot mobilo sakaru GPRS datu pārraides sis­ tēmu. Mūsu eksperimenti pierāda, ka mērniecībā, lietojot ģeo­dēziskos GNSS uztvērējus, ar mūsu korekcijām 3–5 sekunžu laikā 70% gadījumu iegūst koordinātas ar 1 cm precizitāti, 20%, gadījumu ar precizitāti no 1 līdz 2 cm un pārējos 10% gadījumu 3–4 cm. Praktiskajiem mērķiem tā ir ļoti augsta precizitāte. Pirms 5–6 gadiem kolēģi ģeodēzisti aprēķināja, ka stipri cietušā Rīgas ģeodēziskā atbalsta tīkla rekonstrukcijai nepieciešami 1,2 miljoni latu.

EUPOS-Rīga sistēmas izveide izmaksāja nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem latu un šī sistēma nodrošina homogēnas precizitātes, vieg­li un ātri iegūstamas ģeodēzisko koordinātu informācijas sa­ņemšanu visā Rīgas teritorijā. Bet nākotnes vīzija ir tās daudzfunkcionāla izmantošana, pie kuras attīstības mēs strādājam visi kopā ar RTU ģeomātikas nozarojuma ma­ģistrantiem un doktorantiem.

– Pēdējos gados jūs esat Eiropas kosmosa aģentūras «GOCE Observations using SRL for LEO Satellites» un «EUPOS Contribution to GOCE Mission» projektu vadītājs. Kāda ir šo projektu būtība, un kādas ieceres?

Patiesībā mums ir izveidots unikāls satelītu ģeodēzijas komplekss – EUPOS-Rīga GNSS staciju tīkls virs Rīgas un, pateicoties Eiropas struktūrfonda līdzekļiem – jauns mūsu pašu speciālistu konstruēts oriģināls satelītu lāzera tālmērs ar vadības programmatūru un elektronisko iekārtu.

Kā viens no galvenajiem šīs sistēmas lietojumiem sa­ telītu ģeodēzijā būs dalība Eiropas kosmosa aģentūras GOCE projektā (GOCE – Gravity and Ocean Circulation Experiment), kas tiek izstrādāts kopš 2000. gada, bet satelīta ievadīšana orbītā vairākkārt pārcelta tehnisko sarežģījumu dēļ. Pašreizējais starta termiņš noteikts šā gada 15. maijā, satelīts būs ļoti zemu lidojošs (250 km) ar lielu kustības ātrumu un augstu jutību uz gravitācijas anomālijām. Satelīta bortsistēmā iekļauts ļoti jutīgs gravimetrs, ģeodēziskais GPS uztvērējs, lāzera retroreflektors, datorizēta vadības sistēma, radiotehniskās iekārtas komunikācijai ar vadības centru un uzkrātās informācijas pārraidei uz zemes stacijām. Projekta mērķis ir iegūt globālo ģeoīda modeli ar 1–2 cm precizitāti pēc satelīta koordinātu mērījumiem ar lāzera tālmēra tele­ skopiem. Šis rezultāts nepieciešams daudzās jomās, tostarp arī katra ģeodēzista ikdienas darbā ar GNSS tehnoloģijām, lai noteiktu ne tikai plaknes ko­ordinātas, bet arī augstas precizitātes normālo augstumu na­cionālā augstumu sistēmā.

Arī globālās sasilšanas ietek­mes – okeānu ūdens līmeņa un straumju izmaiņas – būs šo mērījumu rezultāts. Jau tagad zināms, ka vairs neeksistē Golfa straume, ka Vidusjūrā patreiz katru gadu ūdens lī­menis paaugstinās par 1,7 mm, ka ledāju kušana risinās strau­ji Antarktīdā, Grenlandē un kalnos.

2008. gada 27. marts

ESF PROJEKTI

«Lucundi acti labores» (Darbi, kas padarīti, ir patīkami) Mēs jubilejā sveicam kolēģi – LZA korespondētājlocekli, Siltu­ma, gāzes un ūdens tehnolo­ģi­jas ins­titūta direktoru ha­bilitēto in­že­nierzinātņu doktoru profeso­ru And­ ri Krēsliņu, kuram, kā pats raksta jubilejas ielūgumā, šajās dienās aprit tikai 20 (+ 50 gadu pieredzes).

Par viņa veikumu runā viņa pa­darītie darbi, viņa spējas un sirds­degsme iedvesmo viņa skolniekus. Šogad kolēģa dzim­ šanas diena ir tūlīt pēc atdzimšanas svētkiem – Lieldienām.

Klusajā nedēļā, rakstot par viņu, skats un domas vēršas arī

Starptautiskās Ekoloģijas un drošas dzīvotspējas zinātņu akadēmijas diploms Andrim Krēsliņam, piešķirot Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka nosaukumu un Zinātnieka zvaigzni.

uz esības un sūtības izpratni. An­drim pašam tas ir saprotami un dabiski. Viņš esību domā, iz­jūt un pēta. Viņam svarīgs ir katrs vārds dialogā ar līdzvērtīgu cil­vēku. Ne vienmēr tas ir dar­babiedrs. Andris prot uzturēt dia­logu, viņš allaž ir sarunas rai­sītājs, virzītājs, sapratējs un vēr­tētājs. Lai sa­ runa nepārtrūktu ik­die­nas steigā, viņš bieži sarunai iz­vēlas grāmatu. Andris ir patiess bib­liofils. Savā bibliotēkā viņš sa­k rājis vairākus tūkstošus grāmatu­ – ne tikai savā speci­ alitātē. Viņa bibliotēkā ir vēsture, sa­bied­rība, latviešu valo­ dā iespiesti izdevumi no visas pasaules. Arī svešvalodās – galvenokārt krievu un angļu. Grāmatas Andris mīl, tās viņš kārto un sistematizē, pārlasa, ro­dot jaunas nianses un pavērsienus. Grā­matās rastās nokrāsas arī izbāl, bet ne kat­ rā grāmatā – citas pārlasot, krāsas pa­spilgtinās. Ja jārunā par bibliogrāfiju – it kā sausu nozari, Andris atplaukst, un prieks ir ne tikai viņam pašam, bet arī kat­ram klausītājam.

Tas neaizmirstas, ne­iz­zūd. Pietāti pret literatūru kopj viņa stu­denti.

Nav tādas pilsētas, kurā būdams kolē­ģis tajā nebūtu at­ radis grāmatnīcu vai an­ti­kvariātu. Ja tāda tur nav, tad dro­ ši vien Andra izpratnē tā nav pilsēta. Ja kādreiz darbā do­ damies uz citu pilsētu, zi­nu, ka laiks, kaut pavisam īss, jā­pa­redz grāmatnīcas apmeklējumam.

Jubilejā vēlam veselību un izturību – rei­zē arī vēl daudzus atklājumus rakstītā vārda pasaulē!

Kolēģu vārdā, Egīls Dzelzītis

5

Cicerons

Par inovācijām un attīstību jeb Kā mēs braucām pieredzi lūkoties Modris Ozoliņš (Turpinājums. Sākums «JI» 15. numurā) Programmā bija iekļauta vēl viena no Taivānas slavenām atrakcijām – dabīgie termālie avoti. Sildīšanās karstajos avo­tos Taivānā ir tikpat populāra kā mums iešana pirtī.

Mums tika piedāvāts gan dabīgais termālais baseins, kurā ūdens temperatūra sasniedz 42 grādus pēc Celsija, gan baseins ar vēsu ūdeni kontrastam. Interesanta bija dabiskā tvai­ka pirts, kā arī ļoti spēcīga ūdens strūklas kaskāde, kas masē muskuļus. Vairākkārtīgi izbaudījām visas piedāvātās procedūras un sajutām spēku pieplūdumu. Tas mums va­ja­ dzīgs, jo pašā vakarā paredzēts pasaules augstākā de­bes­ skrāpja «Taipei 101» apmeklējums. Kad devāmies prom no termālajiem baseiniem, bija jau satumsis, vēl no­fo­ tografējāmies pie skaisti apgaismotas nelielas ūdens kas­ kādes. (Skat. foto) «Taipei 101» pagaidām vēl ir pasaules augstākā pabeigtā ēka, bet konkurenti citur pasaulē min uz papēžiem, un sa­

gaidāms, ka pēc pāris gadiem tā nebūs pat pasaules augst­ celtņu topa desmitniekā. Apvienotajos Arābu Emirātos bū­ vētais «Burj Dubai» jeb Dubajas Tornis jau ir pārsniedzis Taipejas debesskrāpja augstumu, taču ekspluatācijā tiks no­ dots tikai šā gada beigās.

Piestājām «Taipei 101» pakājē un vērsām skatu uz augšu.

(Skat. foto) Iespaidīgi bez gala! Ne velti «Discovery» kanāls 2005. gadā to nodēvējis par vienu no pasaules inženier­do­ mas brīnumiem. Ēkai ir 101 stāvs virs zemes un pieci stāvi pazemē. Pabeigšanas brīdī debesskrāpis pārspēja virkni pa­ saules rekordu: pasaules augstākā arhitektoniskā būve – tās kopējais aug­ s­tums līdz spicei ir 509,2 metri; augstākais attālums no zemes līdz jumtam – 449,2 metri; augstākais attālums no zemes līdz augstākajam ap­dzī­vo­ tajam stāvam – 439,2 metri; pasaules ātrākais lifts, tā ātrums sasniedz 60,6 km/h.

Devāmies iekšā «Taipei 101». Drošībnieki veica rūpīgu pār­baudi, raudzījās, lai augšā nedotos apmeklētāji ar lielā­

kām somām. Ar pasaules ātrāko liftu nokļuvām vispirms slēgtajā skatu laukumā, pēc tam arī pāris stāvu augstākajā atklātajā. Atklātā skatu laukuma metāla konstrukcijās ne­žēlīgi gaudoja vējš un centās mūs nogāzt no kājām.

Ierakstīju vēja gaudošanu mobilā telefona diktofonā.

Atgriezāmies iekšt­elpā, lai aplūkotu 662 tonnas smagu metāla bumbu, kas iekārta debesskrāpja iekšienē. Bumba pilda amortizatora funkcijas, slāpējot ēkas svārstības, jo de­ bes­skrāpim jāiztur nebūt ne retie taifūni, kad vēja ātrums pār­sniedz 60 m/sek, kā arī zemestrīces. Apbrīnojami, ka ēka ir viena no stabilākajām konstrukcijām pasaulē, lai gan bū­vēta seismiski aktīvā zonā. Pēdējā nopietnā 6,8 ballu stiprā zemestrīce Taipejā bija 2002. gada 31. martā, kad «Taipei 101» bija celtniecības stadijā. Nekādus bojājumus augstceltnei zemestrīce nenodarīja.

Pēc apmēram stundas, kas pavadīta debesskrāpja aug­ šienē, atgriezāmies pirmajos piecos stāvos, kur izvietoti pa­ saules slaveno zīmolu tirgotāji. Tad sekoja vakariņas un pel­ nīta atpūta viesnīcā.

(Turpmāk vēl.)

6

INFORMĀCIJA

«Iepriecini mazās sirdis»

29. februārī Lielajā aulā norisinājās viens no sirsnīgāka­jiem šā gada pasākumiem – «Iepriecini mazās sirdis», ko rī­ko­ja SP un SSAD. Pasākuma pamatmērķis bija savākt ziedo­jumus, lai bērnunamam «Teika» uzdāvinātu Lieldienu dā­vanu – šūpoles. Ikkatram bērnam sagādā patiesu prieku šū­po­ties tik augstu, ka šķiet, ka taureņi met

kūleņus vēderā, skan smiekli... Tā ir lielākā dāvana, ko varam sniegt – pa­tiesu prieku. Šajā koncertā uzstājās Verners Martinovs, kas izpildīja dzies­mas gan latviešu, gan latgaliešu valodā, «Mor­ning After» ar savu īpaši pozitīvo un enerģisko sniegumu, Ma­ria izpildīja lieliskas dziesmas gan krievu, gan angļu valodā,

Pavasara lasījumi RTU APF Evita Serjogina APF zinātņu prodekānes S. Treijas aicināti, 10. martā uz pavasara lasījumiem pulcējās fakultātes mācībspēki, doktoranti un maģistranti.

Stāstnieku lomā iejutās doktoranti. S. Levānes stāstu par Latvijas arhitektūras kritiku un teoriju ar neviltotu interesi uzklausīja pat zvērināti praktiķi. I. Dirveiks ziņoja par no­ pietno darbu, vācot un apkopojot materiālus par logu Lat­ vi­jas arhitektūrā, kas pavisam drīz rezultēsies aizstāvētā dok­to­ra disertācijā. Publiskās bibliotēkas pilsētas struktūrā

«Sievietes zinātnē Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs.

Izaicinājumi un iespējas»

Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un biedrība «Lat­ vijas sievietes zinātnē» aicina apmeklēt semināru «Sievietes zinātnē Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Izaicinājumi un ies­pējas» 31. martā plkst. 13 Latvijas Universitātes Mazajā Aulā Rīgā, Raiņa bulv. 19.

Semināra mērķis ir sākt plašāku diskusiju sabiedrībā par aktīvāku sieviešu iesaistīšanos zinātnes dzīvē, līdzdalību lē­ mumu pieņemšanā un integrētu pieeju dzimumu līdztiesības ievērošanā, iepazīstinot ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sa­sniegumiem un pieredzi šajā jomā.

Pasākums paredzēts plašam apmeklētāju lokam. Īpaši tiek aicināti nozaru ministriju, augstāko mācību iestāžu, zi­ nātnisko institūtu, nevalstisko organizāciju, valsts un paš­ val­dību iestāžu pārstāvji, studenti un citi interesenti.

Seminārs notiks angļu valodā.

Vairāk informācijas un reģistrēšanās pasākumam līdz 27. martam pa tālruni 67820089 vai e-pastu ieva@ norden.lv.

Ziemeļu Ministru padomes birojs Rīgā

jau vairākus gadus ir Z. Šmitas pētījumu objekts, tāpēc arī viņas promocijas darbs veltīts šai tēmai. Pirmā kursa dok­ torante M. Liepa-Zemeša analizēja Rīgas telpiskās attīs­tī­ bas nosacījumus. Dzīvojamās vides transformācijas un at­ tīs­tī­bas praksē izmantojamas atziņas klausītājiem atklāja I. Krūskopa-Kaleine. J. Dambis pievērsās kvalitatīvas dzī­ ves telpas veidošanās nosacījumiem vēsturiskā vidē un mē­ ģi­nāja ieskicēt Rīgas centra attīstības perspektīvas un arhi­ tektūras nākotnes iespējas. Savukārt A. Antenišķe dalījās per­soniskajā un ārzemēs novērotajā pieredzē par grūtībām pro­mocijas darba izstrādāšanas procesā.

2008. gada 27. marts «Soulemotions», kuri pārsteidza ar savu iz­pildījuma veidu – DJ mix ar saksofonu, Juris Ludženieks, kas izpildīja sirdi aizkustinošu dziesmu «Izraudiet», noslē­gumā pēc lieliska snieguma «Age of Stones» solists Niks sacīja: «Cerams, ka ar šiem darbiņiem mums tiek rezervēta vietiņa tur augšā.»

Pasākuma laikā apmeklētājiem bija ies­pēja noskatīties filmiņu un fotoreportāžu, kas tapa mūsu ap­ciemojuma laikā.

Vai tas nav brīnums – priecāties par nieku, būt zinātkāram, izjust patiesu mīlestību? Tādi ir šie bērni – brīnumi, kas jāsargā, jālolo un jādara viss, kas ir mūsu spē­kos, lai dāvātu kripatu mīlestības.

Patiess prieks par to, ka saistībā ar šo projektu tiks izdotas 5000 «Bad Dog» kartītes ar mākslinieka Daiņa speciāli šim pa­sākumam veidoto lācīti, kas atgādinās visiem, ka sirds jāatver ne tikai Ziemassvētku laikā, bet visu gadu.

Paldies visiem, kas veltīja laiku pasākuma organizēšanai.

Mēs spējam padarīt šo pasauli labāku – kopā strādājot, ne­ paejot garām, apstājoties un ieklausoties.

Cerībā, ka mums visiem ir «rezervēta vietiņa», Liene Jasukeviča Pavasara lasījumus noslēdza profesora Jāņa Krastiņa ziņo­ jums par arhitektūras studiju norisi Lietuvas augstskolās.

S. Treija atzina, ka doma par jaunas tradīcijas ieviešanu fa­kultātē radusies ne tikai tāpēc, ka pēdējā laikā arhitektu prā­tus nodarbina jautājums par to, kā rodas laba arhitektūra, un biežāk tiek runāts par arhitektūras teorijas un kritikas lau­ka paplašināšanu Latvijā. Būtisks iemesls pulcēties ko­pī­ gai diskusijai ir organiska nepieciešamība ar kolēģiem ap­ spriest zinātniskās pētniecības rezultātus, pārrunāt darba gai­tā radušos jautājumus un problēmas un meklēt tiem risinājumus.

Doktorantu atsaucība un klausītāju ieinteresētība liecina, ka arī nākamgad līdz ar pirmajām pavasara vēsmām saņem­ sim ielūgumu uz APF pavasara lasījumiem.

«DPA» izsludina 15 000 latu stipendiju konkursu topošajiem IT studentiem Viens no vadošajiem Latvijas IKT nozares uzņēmumiem «DPA» sadarbībā ar Latvijas Izglītības fondu un LR Izglītī­ bas un zinātnes ministriju martā izsludina stipendiju kon­ kur­su 12. klašu beidzējiem – topošajiem studentiem «Nāc un studē in­for­mācijas tehnoloģijas!». Pieteikties uz 15 viena gada stipendijām, katru 1000 latu vērtībā, var līdz 2008. ga­ da 15. maijam.

«Stipendijas mērķis ir veicināt skolēnu interesi par infor­ mācijas tehnoloģiju (IT) zinātni Latvijas reģionos, motivēt un finansiāli atbalstīt spējīgākos Latvijas vidusskolu absol­ ventus izvēlēties studijas IT zinātnes programmās. Šis ir uni­­kāls pro­jekts, kas neuzliek nekādas saistības stipendijas saņēmējiem pret stipendijas devēju. Mēs vēlamies dot iespē­ ju talan­tī­gā­kajiem un spējīgākajiem jauniešiem no visas Lat­ vi­jas apgūt zinības, kas vajadzīgas darbam vienā no pers­ pek­tīvākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tas ir mū­su ilgtermiņa ieguldījums nozares attīstībā,» atzīst DPA valdes loceklis Juris Vilders.

Viens no galvenajiem kritērijiem, vērtējot skolēnu sti­pen­ diju saņemšanas pieteikumus, būs katra pretendenta motivā­ cija un pamatojums, kāpēc viņš vai viņa vēlās studēt IT zi­ nātnes, kā arī attiecīgā pretendenta sekmes un ārpusskolas intereses. Tiks piešķirtas 15 stipendijas – pa trijām preten­ dentiem no Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Lat­ gales.

Pieteikties stipendiju konkursam var līdz 2008. gada 15. maijam, iesniedzot savu CV, pusgada liecības kopiju un mo­ti­­vācijas vēstuli Latvijas Izglītības fonda (LIF) birojā Kul­dīgas ielā 45b vai arī pa e-pastu: stipendija@dpa.lv.

Sīkāk ar kon­kursa nolikumu, noteikumiem, atbalstāmajām studiju programmām un iesniedzamo dokumentu paraugiem var iepa­zīties DPA mājaslapā www.dpa.lv/stipendija, LIF biro­jā vai pa tālruni 67067765.

DPA mārketinga komunikāciju vadītāja Aiga Irmeja

Izstādes «Ar iedvesmu» laureāte – Viktorija Priļenska RTU Studentu klubs un kultūras centrs saka paldies vi­ siem izstādes dalībniekiem un TMK vadītājai docentei Ani­ tai Melderei par sadarbību, veidojot APF studentu darbu iz­stādi «Ar iedvesmu». Paldies arī visiem, kas apmeklēja iz­ stā­di un piedalījās darbu vērtēšanā.

Izstādes noslēgumā apkopojām vērtējumu rezultātus un

va­ram svinīgi paziņot, ka balvu – braucienu uz Valmieras teāt­ra izrādi «Karalis Līrs» – ieguvusi Viktorija Priļenska.

Lūdzam ierasties Viktoriju RTU Studentu klubā, Kaļķu ielā 1, 216.kab., lai saņemtu balvu. Tālr. 67212477.

RTU Studentu klubs, Asja Visocka un Inita Grīnberga

2008. gada 27. marts

STUDENTU LAPA

7

«Mehi» dodas ekskursijā uz TEC-1 Turpat divu minūšu gājiena attālumā no TMF ēkas Ezermalas ielā atrodas Rīgas 1. termoelektrocentrāle. 2001. gadā tika pieņemts lēmums par šīs elektrostacijas rekonstrukciju, un 2005. gadā tika pabeigta pilnīgi jaunas ēkas celtniecība, un vecās iekārtas nomainīja ar modernām, mūsdienīgām iekārtām, tāpēc TMF SP nolēma apciemot kaimiņus. Šā gada 21. februārī devāmies uz TEC1. Ekskursijā piedalījās 28 cilvēki, galvenokārt Siltumtehnikas un siltumenerģētikas studiju programmas pirmā un otrā kursa studenti, kam tā bija lieliska iespēja uzzināt par nākotnes darba iespējām savā specialitātē un apskatīt notiekošos tehniskos procesus TEC1. Ekskursija sākās ar prezentāciju TEC1 konferenču zālē par TEC1 vēsturi, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu vienotā termodinamiskā ciklā, kā tas notiek TEC1, jaunajām iekārtām un elektrostacijas lomu kopējā Latvijas enerģētikas tīklā.

Pēc teorētiskās ievaddaļas devāmies apskatīt visu paši savām acīm. Redzējām tvaika gāzu cikla iekārtu koģenerācijas režīmā, centrālo vadības pulti, gāzes piegādes sistēmu, ūdens attīrīšanas iekārtas, rezerves dīzeļdegvielas uzglabāšanas tvertni un citas interesantas lietas.

Visus pārsteidza situācija, kurā, kāpjot apskatīt dažādas iekārtas, atradāmies trīsdesmit metru augstumā. Apskatot gaisa iesūkšanas iekārtas, pat paspējām pavērot apkārtni no TEC1 jumta. Pozitīvas emocijas radīja sakārtotā un sakoptā apkārtne ap elektrostaciju un izpalīdzīgie TEC1 darbinieki, kas labprāt atbildēja uz visiem jautājumiem. Ekskursija kopumā ilga tikai trīs stundas, bet iegūtās zināšanas un iespaidi paliks atmiņā vēl ilgi.

Juris IĻjins, TMF SP

10 metru no ieejas Steidzoties uz lekcijām, tieši pie ārdurvīm bieži vien nākas iekļūt dūmu mākoņos.

Iemesls? Cilvēki ignorē sarkano zīmi «Aizliegts smēķēt 10 metrus no ieejas». Ja līst lietus vai snieg sniegs, tas ir diezgan pašsaprotami, jo, piemēram, Āzenes ielas 16/20 jumtiņš virs ieejas nesniedzas tālāk par 10 metriem. Tomēr smēķētājiem vajadzētu padomāt par garāmgājējiem.

2006. gada 1. janvārī stājās spēkā likums par aizliegumu «smēķēt tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts vai pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai pašvaldībai. Šajās vietās izliek informatīvus uzrakstus vai simbolus par smēķēšanas aizliegumu». Šī likuma ieviešana sabiedrībā radīja smīnus par to, ka «tādā gadījumā 9 vai 11 metru attālumā gan var smēķēt»!

Cigarešu dūmu tēma RTU rosina dažādus viedokļus. Pirmā kursa students, kurš jau deviņas dienas cenšas atmest šo kaitīgo niķi, saka, ka tā zīmīte pie durvīm neko nenozīmē.

Vienīgā vieta, kur viņš tiešām nepīpētu, būtu valsts nozīmīgākās ēkas, piemēram, Rīgas dome. «Izjūtu patriotiskas jūtas un nekad neesmu aizdedzinājis cigareti Brīvības pieminekļa tuvumā,» viņš teic. Students neslēpj arī, ka ir pret dalījumu smēķētāju un nesmēķēju zālēs restorānos un klubos, jo viņam cigarešu dūmi netraucējot. Nesmēķējoša 2. kursa studente gan ir pret visu veidu dūmiem: «Citureiz pat teatrāli degunam uzlieku šalli. Nezinu, vai tas ko līdz, bet cigarešu aromāts man nepatīk.»

Citas fakultātes pirmkursnieks smēķētājs izteicās, ka šī zīme netiek ievērota tāpēc, ka tā vienkārši ir ērtāk – tuvāk durvīm, un arī atkritumu urna parasti ir jau ierastās vietās. Šai zīmei viņš paklausītu tikai tad, ja par to būtu jāmaksā naudas sods. Arī cits RTU students teica – ja uz sarkanās zīmītes būtu vēl teikums: «Sods Ls 15»,– tad būtu vērts pamērīt tos 10 metrus. Bet likumi.lv par šādu sodu ziņu nav, tik vien tas, ka «likumā noteikto smēķēšanas aizliegumu un ierobežojumu kontroli veic Valsts policija un pašvaldības policija».

«Reiz Āzenes ielā dzirdēju pasniedzēju izsakām skaļu piezīmi: «Vai tiešām tehniski studējoši augstskolas cilvēki nespēj noteikt 10 metrus?» Žēl, ka neredzēju un nedzirdēju pārējo reakciju pēc tam, bet parasti reti atrodas kāds drosmīgais, kas stātos pretim šim pārkāpumam. Zinu, ka uzraugi Kaļķu ielā vaktē cilvēkus, lai pārāk ilgi nestāv pie galvenās ieejas.»

RTU SP Sociālo lietu nodaļas vadītājs Ervīns Šķesters stāsta, ka mūsu augstskolas dienesta viesnīcās jau noris akcija par nesmēķēšanu koplietošanas telpās. Šo mēnesi būšot dežūras, kuru laikā, iespējams, kādam studentam nāksies pamest dienesta viesnīcu, ja nepakļausies noteiktajai kārtībai. Tāpēc RTU SP Sociālo lietu nodaļa aicina ikvienu, kam ir sāpe šajā jomā, pieteikties un cīnīties par (vai pret) sarkanās brīdinājuma zīmes nozīmi.

Elīna Indriksone

8

SPORTS

Apsveicam! Studentiem zelts!

2008. gada 27. marts

Apnicis mācīties, gribi atpūsties?

Tad 2. aprīlī no plkst. 17 līdz pat 21 nāc atpūsties «Hotel Islande» pagrabstāva boulinga klubā (blakus Ķīpsalas kojām, Ķīpsalas ielā 20). Būs iespēja individuāli sacensties biljardā vai kopā ar draugiem izveidot komandu un piedalīties boulinga turnīrā.

Student, steidz pieteikties, vietu skaits ierobežots! Piesakoties iepriekš, dalība sacensībās bez maksas! Pieteikuma anketas atradīsi ETF SP Āzenes 12, 208. kab., vai piesakies pa mob. tālruni 28681108, kā arī izmantojot e-pastu Maris.Becs@rtu.lv.

Par nelielu samaksu varēsi arī uzspēlēt šautriņas, «Gaisa hokeju» un «Megatouch», kā arī autosimulatoru «Need For Speed»!

Nesēdi mājās, esi gaidīts pie savējiem!

Māris, ETF SP Sporta nodaļas vadītājs

Ir noslēgusies sezona Latvijas 15. čempionātā florbolā 1. līgā vīriešiem un 1. līgā sievietēm. Vī­riešiem par čempioni kļuvusi RTU komanda, izcīnot tiesības nākamgad startēt virslīgā. Visu sezonu RTU puiši atradās līderpozīcijā un sekmīgi to arī spēja noturēt, uzvarot 20 spē­lēs un tikai divreiz piekāpjoties pretiniekiem. Florbols Latvijā strauji progresē, un iekļūšana labāko komandu sabiedrībā uzskatāma par ļoti labu sasniegumu. Par rezultatīvāko visā čem­pio­nātā kļuva RTU spēlētājs BF 3.kursa students Edgars Gailums.

Jāuzteic visu komandas dalībnieku centība un trenera Andra Pīlupa pašatdeve un jānovēl panākumus arī nākamajā gadā.

Arī sieviešu 1. līgā startēja RTU/RSU apvienotā komanda, kas izcīnīja 4. vietu. Meitenes ļoti labi aizvadīja sezonas otro pusi, taču dažas neveiksmes sezonas sākumā liedza izcīnīt godalgotu vietu. Taču komandas progress ir milzīgs, un panākumi turpmāk noteikti neiz­ paliks.

Komandas treneri vēlas pateikties arī Sporta kluba un Sporta katedras vadībai par atbalstu flor­bola izlasēm un par iespēju jebkuram RTU studentam nodarboties ar florbolu sporta no­ darbībās. Decembrī notika RTU atklātais Latvijas augstskolu čempionāts, kurā piedalījās as­toņas puišu un piecas meiteņu augstskolu komandas. Arī šajās sacensībās RTU studenti apliecināja savu meistarību un izcīnīja 1. vietu. Visticamāk, ka jau nākamajā gadā florbols tiks iekļauts Latvijas Universiādē.

Jau pavisam drīz, maijā, RTU florbola izlase pārstāvēs savu augstskolu tradicionālajās SELL spēlēs, kas šoreiz notiks Helsinkos Somijā. Florbolisti vienmēr dodas uz šīm sacen­ sībām ar visaugstākajiem mērķiem un visai bieži atgriežas ar izcīnītām medaļām. Jācer, ka arī šoreiz starti būs sekmīgi!

Kārlis Cinītis

«RTU Zolītes» III kārta

Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

«RTU Zolītes» sezona jau izbraukusi cauri priekšpēdē­jam etapam un cītīgi gatavojas no­ slēgumam. Bet vispirms at­skatīsimies uz 23. februārī notikušo trešo Zolītes turnīra kār­tu, kurā vēl skaidrāk izkristalizējās kopvērtējuma līderi, sīvi cīnoties līdz pat pēdējai partijai.

Drēgnajā sestdienas rītā ceļu līdz Kaļķu ielā esošās RTU Lielās zāles sienām bija mē­ rojuši 18 zolmaņi. Līdz gala­mērķim bija ticis arī Daugavpils Universitātes students Fe­ likss Demjanenko. Visi draudzīgi sāka pirmo no sešām kār­tām. Pirmie rezultāti neko vēl nenozīmēja – kāds bija ne­veiksmīgi kļūdījies zolējot, kāds par vienu aci piekāpās sa­vam pretiniekam. Pat Ralfam Dūniņam no EEF, kurš vē­lāk izrādījās šā posma uzvarētājs, tieši pirmā kārta bija visne­re­zultatīvākā – četri punkti no sešiem iespējamiem.

Turpinājumā līderi mainījās cits pēc cita, pārtraukumos pirms rezultātu apkopošanas apspriežot iespējamos nāka­mās kārtas pretiniekus. Tā pamazām bija pietuvojusies pē­ dē­jā – sestā kārta. Uz pirmo trijnieku pretendēja teju pu­se spēlētāju. Saspringtā mača gaisotnē pirmo vietu nosar­gāja aukstasinīgais Ralfs Dūniņš, pēdējā kārtā savācot maksi­ mā­los iespējamos sešus punktus un apsteidzot sekotājus par pie­ciem punktiem.

Otrās vietas īpašnieku noteica visas spēles garumā savāk­to acu (šeit nenotika nekāda asinsizliešana) skaits, proti, ar 28 punktiem un +60 acīm otro vietu izrāva topošais būv­nieks Andrejs Soņecs, par nieka četrām acīm apsteidzot sa­vu fakultātes biedru Māri Strožu.

Uldis Klindžāns-Klinšāns, RTU SP Sporta nodaļa

STUDENTU LAPA/ZiKo ezītis

2008. gada 27. marts

ZiKo ezītis jautā Lieldienas nu ir garām. Daudzas olas piedalījušās olu kaujās, ripināšanā un visbeidzot no­ kļuvušas vēderā. Ola šajos svētkos ir uzmanības centrā. Pat tiek izstrādātas jaunas tehno­ loģijas, kā to padarīt cietāku, lai uzvarētu kaujā.

Bet vai jūs zinājāt?

• Olas vecumu var noteikt, ievietojot to traukā ar ūdeni, baumo, ka svaigas olas grimst kā akmeņi.

• Olas dzeltenums ir smagāks par baltumu, tas nogrimst un atrodas lejā, veidojot tādu kā «balastu».

• Olas čaumala ir ļoti izturīga pret spiedi, bet trausla – to mēs varam labi redzēt olu kau­ jās.

Vairāk interesantas informācijas par olām: http://www.liis.lv/fizika/DD16/Ola.htm.

Lai vai kā, tomēr paliek atklāts jautājums, kas bija pirmais – ola vai vista?

Sūti savu viedokli uz ziko.ezitis@rtusp.lv!

ZiKo ezītis

ZiKo ezītis atbild

9

Iepriekšējā reizē ieskatījāmies Nobela prēmijas laureātu sarakstā, visu uzmanību pie­ vēr­šot tie­ši sievietēm. Lai arī 8. marts sen ir garām, puķes novītušas – skatīsim atbildes uz jautājumiem.

Aiz loga 1903. gads... Divi gadi pagājuši, kopš tiek piešķirtas šīs prēmijas, lūk, pirmā sie­ viete – Nobela prēmijas laureāte – ir klāt. Marija Kirī kopā ar vīru Pjēru Kirī un Henriju Bekerelu tiek godināti par sasniegumiem vēl tikai nesen atklātajā jomā, ko mūsdienās pa­ zīstam ar vārdu «radioloģija».

Viens no jaunatklātajiem ķīmiskajiem elementiem tajā laikā tiek nosaukts par poloniju, un nav grūti iedomāties, no kuras valsts Marija Kirī ir cēlusies... Žēlsirdības misionāru reliģiskā ordeņa dibinātāja Māte Terēza savu aktīvo darbību veica Indijā, par ko 1979. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju. Interesanti – sieviete, kas dzimusi albāņu ģimenē Maķedonijā, dodas pāri pusei pasaules, lai veiktu savu dzīves misiju, viņas darbi vēlāk runātu viņas vietā gan dzimtenē, gan citur.

777 Nobela prēmijas laureāti kopš 1901. gada, no viņiem tikai 34 sievietes. Bet gan jau vēl dzirdēsim spilgtus vārdus nākotnē. Šis bija tāds novēloti atkārtots sveiciens sievietēm. Lai ir drosme un izturība gāzt kal­ nus!

Vairāk informācijas: http://nobelprize.org/.

ZiKo ezītis

«Būvnieku karjeras dienas 2008» 5. un 6. martā RTU BF Studentu pašpārvalde rīkoja «Būvnieku karjeras dienas 2008», kurās topošie būv­nie­ cības speciālisti tikās ar nozares uzņēmumu pārstāv­jiem un uzzināja par darba iespējām nozares darba tirgū.

Ar plašu informāciju par nozari un interesantām prezen­ tācijām par praktisko darbu Būvnieku karjeras dienās pieda­lījās šādi uzņēmumi: SIA «Pamats», SIA «Remus», SIA «Merks», SIA «STATS Projekts», SIA «MerKo», SIA «NCC Konstrukcijas» un SIA «YIT Tehsistem», SIA «YIT

Celtniecība».

5. martā BF centrālajā daļā visu dienu studenti varēja tik­ties ar uzņēmumu darbiniekiem speciālos uzņē­mumu stendos. Interesentiem tika piedāvātas uzņēmumu pre­ zentācijas divās auditorijās. 6. martā Karjeras dienu ak­ tivitātes turpinājās ārpus fakultātes telpām – notika eks­kur­sijas uz minēto uzņēmumu interesantākajiem būv­ob­ jek­tiem.

«Būvnieku karjeras dienas rīkojam jau otro reizi, tā­dā

veidā pārvēršot to par tradīciju. Pasākums paplašina stu­ dentu zināšanas par speciālistu pieprasījumu darba tir­gū, un pasākuma laikā iegūtā informācija par darba un prak­ ses iespējām attiecīgajos uzņēmumos bieži vien palīdz stu­ dentiem izvēlēties īsto specializācijas virzienu,» atzīst BF Studentu pašpārvaldes vadītājs Gunārs Dardets.

E. Kancāne, Informācijas centra korespondente

Mans hobijs – robotika!

Starp lekcijām, semināriem un laboratorijas darbiem studentiem vēl atliek mazliet brīvā laika lietām, kas viņus interesē. Lielākā daļa studējošās jaunatnes pievēršas labi zināmām un pārbaudītām laika pavadīšanas iespējām – vieni dzied korī, citi dejo, aizraujas ar eks­ trēmiem un ne tik ekstrēmiem sporta veidiem, spēlē teātri, ceļo, organizē un apmeklē dažā­ dus pasākumus. Ja kāds apgalvo, ka dejo tautas dejas, nekādi jautājumi nerodas, visi zina, kas ir tautas deju kolektīvs un ar ko tur nodarbojas. Bet ik pa laikam nākas dzirdēt par jau­ niešiem, kas aizraujas ar kādu jaunu un iepriekš nemanītu hobiju. Nu jau apmēram gadu klīst baumas, ka starp studentiem atrodami arī tādi, kas pavisam nopietni un aizrautīgi pie­ vērsušies robotu būvēšanai. Tie ir cilvēki, kas nedēļām un mēnešiem var nenogurstoši lodēt, montēt un programmēt. Cilvēki, kas no spēļu automašīnas, alumīnija, videomagnetofona un ci­tiem šķietami vairs neizmantojamiem materiāliem spēj radīt autonomu robotu. Kas tik sais­tošs ir robotu projektēšanā?

RTU Robotikas kluba vadītāja un sacensību idejas autore Laura Sudraba: «Kad sāku in­ te­resēties par robotiku, Latvijā ar to gandrīz neviens nenodarbojās. Tādus cilvēkus, kuri bū­ vētu vai programmētu robotus, varēja uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Tiem, kas paši da­ rīja, parasti nebija laika, lai robotiku popularizētu nespeciālistiem, un robotu būvētāji bieži vien cits par cita eksistenci nezināja. Mani šai lietai piesaistīja tieši tas, ka Latvijā nekas ar robotiku saistīts nenotika, tajā pašā laikā resursi internetā liecināja, ka pasaulē robotika attīstās ar plašu vērienu. Esmu tāds cilvēks, kam vajag, lai dzīvē būtu kaut kas jauns un aizraujošs. Tā nu es sāku par robotiku runāt, apzināju tos, kam bija pietiekamas zināšanas, lai varētu paši kaut ko uztaisīt. Noorganizēju pirmajiem interesentiem ekskursiju uz Tallinas Tehnisko universitāti, kur robotikas kustība bija sākusies jau sešus gadus agrāk, piesaistīju RTU SP uzmanību. Tagad par robotikas jomu zina daudzi, vairs nav jārunā par to, «kā put­ ras katlam jāvārās», tagad varu mierīgi sēdēt savā kabinetā un «bakstīties» ap «Roomba» (robots, kas jāprogrammē – aut. piezīme).»

Transporta un mašīnzinību fakultātes students Artis Kromanis: «Mani vienmēr ir inte­ resējušas lietas, kas saistītas ar tehniku, plus esmu diezgan liels avantūrists. Tad nu šo di­ vu lietu kombinācija arī pamudināja aizrauties ar robotiku. Patīk arī tas, ka robotika ir prak­tiska zinātne. Uzreiz tiek izslēgti visi «mākoņ­stūmēji», kuru Latvijā nav mazums. Pats uzskatu, ka robotikā vēl esmu iesācējs, jo ir uzbūvēti tikai divi roboti: līnijsekotājs (ne tas ātrākais) un sumo robots (diezgan labs cīnītājs). Papildus tam robotikai ir tāda īpatnība, ka tā apvieno vairākas zinātnes. Pats es­mu mašīnbūves – ražošanas students, tāpēc nācās

atkārtot un piemācīties klāt tādas jomas kā elektronika, programmēšana. Protams, viens pats es robotus nebūvēju, iesaistīju arī drau­gus un padomdevējus. Robotu būvē lielu ieguldījumu deva Andrejs Ābele (DITF), kura zinā­šanas programmēšanā bija ļoti vērtīgas.

Bez komandas darba mūsdienās nu nekādi nevar. Uzbūvējot pašlaik jaunāko sumo robotu, nedomāju pie tā apstāties un ceru, ka izdosies īs­te­not arī citus ar robotiku saistītos plānus.

Mans vēlējums visiem robotikas darboņiem ir neapstāties jaunu projektu īstenošanā, un ceru, ka drīz arī kāds no Latvijas piedalīsies pa­saules robotikas olimpiādē.»

Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes students Guntis Lauriņš: «Motivācija būvēt robotiņus nāca no vairākām pusēm vienlaikus, pirmkārt, radīt ko kustošu un ejošu vien ir ko vērts, lai pašam kļūtu interesanti, otrkārt, tas reāli dod iespēju RTU iegūtās teorētiskās zināšanas beidzot izmantot arī praksē un, treškārt, – izdodas satikt cilvēkus, kam arī intere­ sē elektronika, līdz ar to varu uzzināt viņu viedokli, komentārus vai piedzīvoto robotiņa bū­ vēšanas laikā.»

Robotikas sacensību organizatore Baiba Medne: «Studējot inženierzinātnes, esmu vēlē­ jusies vairāk darboties praktiski, nevis apgūt teoriju. Protams, ka starp lekcijām ir bijušas praktiskās nodarbības, laboratorijas darbi, bet vienmēr ir bijusi vēlēšanās uzbūvēt kaut ko pašai. Tā es iesaistījos robotikas sacensību organizēšanā, lai dotu šo iespēju ikvienam tehniskajam entuziastam. Lai gan sacensību organizēšana ir aizņēmusi visu manu brīvo lai­ ku, tomēr, par spīti laika trūkumam, nolēmu šogad uzbūvēt savu robotu pati. Sacensību or­ ganizēšanā iesaistījos, jo vienmēr esmu bijusi sabiedriski aktīva un esmu vēlējusies sabied­ rībai parādīt tehnisko zinātņu interesanto un aizraujošo pusi.»

Jebkas, ko tu dari, maina tevi pašu un tavu rīcību, mainot lietu un notikumu tālāko se­ cību. Robotu būvēšanas pamatelementi – mehānika, elektronika un programmēšana – ir praktiskās dzīves puses miniatūra versija. Ja jaunietis pārzina šos principus, viņš arī reā­ lajā dzīvē neapjuks nestandarta situācijā, piemēram, nejauši iebraucis grāvī ar mašīnu, viņš noteikti nededzinās gaismas un neklausīsies mūziku uz pilnu klapi, līdz izlādējas aku­mu­ lators, un viņam nenāksies pavadīt grāvī visu atlikušo vakaru.

Arī tu vēl vari paspēt uzbūvēt savu robotu sacensībām vai vienkārši pievienoties robotu draugu jautrajam pulciņam!

Ieskaties: www.robotika.lv.

Kristīne Akmentiņa

10

STUDENTU LAPA/MLĶF

Gada pašpārvalde – MLĶF SP Anketa Vārds, uzvārds, kurss, programma.

1. Dzīves moto.

2. Kāpēc izvēlējies mācīties MLĶF? 3. Kāpēc iesaistījies MLĶF SP, vai bija vērts, un ko tas tev dod?

4. Cik ilgi esi MLĶF SP, un kādi ir tavi pienākumi FSP? 5. Tavi nozīmīgākie darbi FSP vēsturē, un ko tu vēlētos izdarīt?

6. Vai ir viegli strādāt kolektīvā?

7. Ar ko tu nodarbojies brīvajā laikā ārpus MLĶF SP un studijām?

8. Kas, tavuprāt, ir panākumu atslēga?

9. Novēlējums MLĶF SP, studentiem un pārējiem!

Irina Novosjolova, 3. kurss, ķīmijas tehnoloģija.

1. Smaidi, un dzīve tev uzsmaidīs!

2. Manu izvēli ietekmēja mana ķīmijas skolotāja, kas spēja radīt interesi par šo nozari!

3. Iesaistījos MLĶF SP, lai nestāvētu malā, lai iegūtu jaunus draugus un labu pieredzi, lai padarītu savu studenta dzīvi interesantāku. Tas bija tā vērts. Ķīmiķis ķīmiķim draugs.

4. MLĶF SP darbojos kopš 1. kursa un tagad esmu mūsu pašpārvaldes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

5. Palīdzēju organizēt pašpārvalžu vēlēšanas mūsu fakultātē un piedalījos «Ķīmiķu dienu 2007» organizēšanā.

Vēlētos arvien aktīvi darboties pašpārvaldē.

6. Kolektīvs ir draudzīgs, tāpēc strādāt ir viegli, jo visi palīdz cits citam un vajadzības gadījumā ir pie kā vērsties pēc padoma un palīdzības.

7. Brīvajā laikā strādāju laboratorijā, darbojos SP Zinātnes komisijā un katru brīvo brītiņu cenšos to pavadīt kopā ar tuviem cilvēkiem, kas man daudz nozīmē!

8. Panākumu atslēga – ticība saviem spēkiem, spēja pārvarēt grūtības un nemitīga tieksme realizēt savus mērķus.

9. Dzīve mums piedāvā daudzas un dažādas iespējas, un tikai no mums ir atkarīgs, cik daudz no šīm iespējām pratīsim izmantot! Baudiet dzīvi un izmantojiet piedāvātās iespējas! Katrai dienai mūsu dzīvē ir jābūt skaistai!

Agnese Stunda, 2. kurss, maģistrantūra, ķīmijas tehnoloģija.

1. Viens teikums ir par īsu, lai noderētu vienmēr.

2. Patika ķīmija, gribēju zināt, kas ir tehnologs.

3. Iesaistījos nejauši; bija vērts, jo MLĶF SP ir īstā vieta, kur izbaudīt īsto studentu dzīvi – visu veidu pasākumi cits pēc cita, ir ko

atcerēties un ko CV ierakstīt!

4. Ilgi, tagad esmu vecbiedre.

5. Beidzot izdevās kaut vienā fakultātes vestibilā uztaisīt foršus, svaigus stendus. Ir novērots, ka daži pat tos pēta un lasa!

7. O, jā. Katra vadītāja sapnis ir šāda motivēta un radoša komanda.

8. Atkarīgs no tā, kāds ārā laiks un ko dara mani draugi.

Orientējos, spēlēju galda spēles (6. ņem un St.Pēterburgu), lasu (visu ko, visur kur), ēdu, sportoju, eju ciemos, gaidu ziemu.

9. Dari pats un aizrauj citus!

Lāsma Stankeviča, 1. kurss, maģistrantūra, materiālzinātne.

1. Godīgi sakot, tāda īsta moto nemaz nav... Viss, kas notiek, notiek uz labu!

2. Kāpēc ne? Ir labi!

3. Kāpēc? Jau skolā biju pieradusi piedalīties un organizēt dažādus pasākumus, tāpēc domāju, ka universitātē tas noteikti jāturpina... Nevaru nosēdēt uz vietas. Vajag aktivitāti. Un, jo vairāk, jo labāk! Iesaistīties noteikti bija vērts! Ieguvu pieredzi, labus draugus un paziņas, pozitīvas emocijas, kontaktus... Visu to, ko neiesaistoties, iespējams, neiegūtu un nepiedzīvotu vispār vai arī iegūtu daudz vēlāk.

4. Kopš 1. kursa sākuma. Tātad gandrīz 3,5 gadus! Mani pienākumi? Kontrolēju visu un visus, kad iznāk ierasties uz sēdēm! Esmu veca un gudra!

5. Ir iznācis darīt un izdarīt daudz. Pēdējais no lielajiem darbiem – vasaras nometne ķīmiķiem un «ditfiem» pagājušajā vasarā. Par plānotajiem darbiem – noteikti palīdzība Ķīmiķu dienu un nākamās vasaras nometnes rīkošanā!

6. Tādā kā mums – jā!

7. Strādāju!

8. Domāju, ka vissvarīgāk ir gribēt paveikt lielas lietas!

Ticēt, ka to vari izdarīt, un darīt visu iespējamo, lai tās novestu līdz galam!

9. Ticiet saviem spēkiem! Viss patiesībā ir vienkāršāk, nekā sākumā liekas! Lai veicas!

Aiga Pabērza, 2. kurss, ķīmijas tehnoloģija.

1. «Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu.»

2. Jau vidusskolā padziļināti mācījos ķīmiju, patika eksaktie priekšmeti. Gribēju mācīties RTU, bet tikai dokumentu iesniegšanas dienā izlēmu par labu ķīmijas fakultātei, nevis

«mehiem».

3. MLĶF SP mani iesaistīja ļoti aktīva istabas biedrene.

Jau 1. septembra vakarā devos viņai līdzi uz fakultāti, un mūs nofilmēja TV. Bija vērts iesaistīties, jo apmeklēju dažādus pasākumus, dažos piedalījos arī organizēšanā.

Tagad gan SP nozīme manā dzīvē ir mazinājusies.

Manuprāt, SP vislielākā nozīme ir tieši pirmajā kursā.

Nedrīkst zaudēt aktivitāti. SP ir labs līdzeklis, veids brīvā laika pavadīšanai, palīdz izrauties no studiju ikdienas.

4. Šis jau ir 2. gads. Pienākumi? Par savu pienākumu uzskatu apmeklēt MLĶF SP sēdes, veikt dežuranta pienākumus savā nedēļā, pārējais ir atkarīgs no tā, ko cilvēks pats vēlas. Nekādus ekstra pienākumus neesmu uzņēmusies.

2008. gada 27. marts 5. Manuprāt, nozīmīgākais darbs bija palīdzēt organizēt Ķīmiķu dienas.

6. Atkarīgs no tā, kādi cilvēki ir kolektīvā.

7. Klausos mūziku, skatos filmas, lasu grāmatas...

8. Mērķtiecīgums, motivācija, patiesa vēlme sasniegt iecerēto.

9. Esiet aktīvi, izmantojiet dažādas iespējas vispusīgai dzīvei!

Marija Mašonkina, 1. kurss, ķīmijas tehnoloģija.

1. Iet līdzi Saules vētrai.

2. Tāpēc, ka patīk ķīmija.

3. Gada sākumā bija liela studentu pašpārvaldes propagandēšana, un man gribējās paskatīties, kas tur notiek. Nenožēloju, ka iesaistījos SP, jo, pateicoties tai, studijas augstskolā nešķiet tik garlaicīgas.

4. MLĶF SP esmu tikai pusgadu, jo tikai pusgadu studēju augstskolā, pienākumi ir dažādi.

5. Pagaidām «Drošie Ziemassvētki», aktīvi darbošos MLĶF SP arī turpmāk.

6. Mūsu kolektīvā ir viegli, kā nekā ķīmiķis ķīmiķim draugs.

7. Atpūšos kopā ar draugiem, šad un tad pieskatu māsasmeitu.

8. Atbildība, vēss prāts.

9. Baudi dzīvi, kamēr esi jauns!

Zane. Ar vienu kāju ceturtajā semestrī.

1. Labāk skriet uz priekšu un ik pa laikam pakrist nekā palikt stāvot!

2. Metot monētu, uzkrita ģerbonis.

3. Ar visām četrām: «Ir tā vērts!»

4. Pienākums – darīt to, kas patīk (jau otro gadu).

5. Esmu gandrīz visur un vēlētos to arī turpināt.

6. «Team-working» – ideāls darba stils, manuprāt.

7. Sports. Apkārt dauzīšanas ar draugiem.

8. Iekšējs dzinējspēks, darbs un ārējie finanšu spēki.

9. «.. redzēt neredzamo un sajust to pašu neko!»

Rūta Makovska, 1. kurss, materiālu tehnoloģija un dizains.

1. Taisni uz priekšu jau nekur tālu nevar aiziet!

2. Likteņa ironija, negaidīts lēmums pēdējā brīdī, bet nenožēloju.

3. Nolēmu iesaistīties MLĶF SP pēc vasaras nometnes ar «ditfiem» (foršs pasākums)!

Protams, tas ir tā vērts, vienmēr zini, kas kur notiek,

ir kur piedalīties un darboties.

4. Jau semestris pagājis, daru šo un to, ko vajag un ko sagribas.

5. Spilgtākais bija «Aktīva skola» Īvandē. Vēlētos uztaisīt kādu interesantu projektu.

6. Jā, kolektīvs ir foršs. Kā zināms – ķīmiķis ķīmiķim draugs! Par meilu daudzumu nesūdzos.

7. Patīk mūzika (savam priekam ģitāra, dziedu), ja uzsnieg

2008. gada 27. marts

Studēt vai kļūt gudrākam?

Eksāmens ir atmiņas ietilpības pārbaude un spēja re­pro­ ducēt, vai ir jāprot formulēt savu domu un risināt problēm­ jautājumus?

Eksāmena laikā ļaut izmantot visus materiālus, arī galvu, uz pēdējo liekot īpašu uzsvaru!

Ja eksāmens ir tikai daļa atzīmes, tad vajadzība un nozī­me špikot automātiski sarūk.

23. februārī, viesojoties konferencē «Akadēmiskais godī­gums», bija interesanti paklausīties diskusiju par un ap go­dī­gumu un par to, kas no tā izriet. Savu viedokli pauda RPIVA rektore profesore Dace Markusa, bijušais LU rek­tors profesors Ivars Lācis un LU prorektors profesors Juris Krūmiņš. Turpmāk rakstītais ir manu domu lidojums uz iep­riekš minēto tēžu fona.

mēr cenšas ar normām un likumiem. Tikai vai šajā gadī­jumā bremzes (likumi) tiešām spēs iekustināt plūsmu ci­tā virzienā, vai mēs spēsim apstāties tikai tad, kad katrs sev būsim definējuši personiskos priekšstatus par ētikas jau­tājumiem?

Kas novērtē krietnumu?

Raisās diskusija par to, cik studentu uz vienu pasniedzēju ir maksimāli pieļaujami. Un vai var nokārtot 2 KP priekš­metu ar vienu vienīgu rakstisku (pārrakstīšanas) pārbaudījumu? Ja pārbaudījums sastāv tikai no grāmatas atstāstījuma, tad ar ko universitāte atšķiras no 4. klases? Kādi talanti tiek attīstīti, ga­diem pārrakstot tekstus? Ir tikai loģiski, ka tam ir funkcija «Copy/Paste», un iegūto laiku studenti iz­manto radošākām nodarbēm. Un labi, ka tā, jo darba tirgū ir vajadzīgas per­so­ nības, bet pārrakstīt iemācījāmies jau skolā.

Goda un krietnuma pretmets ir nekrietnums. Nekrietnu­ mu definē kā nosodāmu rīcību. Tad kā definēt «izpalīdzī­gos» kantorus, kas par maksu raksta referātus un rēķina stu­dentu mājasdarbus? Maksa būtu definējama kā pozitīva pa­teicība, nevis sods!

Tad sodu vajadzētu saņemt plaģiāta iesniedzējam. Bet kā pasniedzējs to var nepamanīt? Vai tāpēc, ka pārbaudes for­ ma nav atbilstoša, vai tāpēc, ka studentiem nav iespēju citādi pierādīt savas spējas un zināšanas, vai tāpēc, ka pasniedzējs nemaz neizlasa darbu pilnībā?

Ko mēs iemācāmies augstskolā?

Izskanēja viena gaiša doma, ka augstskola apvieno spējīgākos jauniešus un pasniedzējus, ja šādā vidē tiek pieļauta zagšana (plaģiātisms) un melošana (špikošana), tad kādēļ lai kaut kas mainītos un pēkšņi rastos biznesa godīgums un neplauktu korupcija? Retorisks bija jautājums: «Vai mēs gribam dzīvot zagļu valstī? Un citiem asociēties ar «To zaglīgo valstiņu pie Baltijas jūras?»» Laikam jau, tikai ne­daudz pārspīlējot un iztēlojoties, kas būtu, ja visi tā darītu (zag­tu/nezagtu), varam saprast, kur tas mūs novedīs. Tajā pa­šā laikā velns nav tik melns, kā to mālē, jo vienmēr pa­ stāv izņēmumi. Tomēr kopēju virzību ieskicēt cilvēki vien­

11

STUDENTU LAPA/MLĶF

Kam to vajag?

Pievēršoties likuma ierobežojumiem, jājautā, vai likums var visu? Vai ētiku un godīgumu var definēt un noteikt funk­ cionējošos likumos? Un ētika tad ir tas, ko nosaka li­kumi, kultūra vai katra paša pašcieņa un gods? Viss lielais sastāv no kaut kā mazāka. Augstskolas prestižu veido ik­viens – gan students, gan pasniedzējs. Abu kvalitāti nosaka mij­iedarbības veidi un efektivitāte.

Ar ko universitāte atšķiras no 4. klases?

Kur to iemācīties?

Nekrietnums ≠ ļaunprātīgs! Vai studentiem ir pietiekamas iemaņas darbu veikšanai? Pirms nosodīt par nepareizu rīcī­ bu, ir jāiemāca pareizā. Arī domāt, rakstīt katra tipa darbus, citēt un viss pārējais ir jāiemācās. Kur un kā, un no kā? Vai pietiek parādīt bibliotēku, vai jāpalīdz arī sistemātiski vākt un apkopot informāciju?

Daži plašā problēmu loka risinājumi, kas pavī­ dēja kon­fere­nces diskusijā: 1) maksimāli lielam studentu skaitam jāiepazīstas ar iek­ šējās kārtības noteikumiem un, it sevišķi, «sāpīgākajiem punk­tiem»;

sniegs, tad noteikti slēpošana, arī ceļošana – no garām pastaigām līdz vairāku nedēļu tūrēm.

8. Manuprāt, tā ir drosme, uzdrīkstēšanās un pozitīvisms.

9. Tvert mirkli, un iespējas pašas atnāks! Šī ir laimīgā diena pirms rītdienas.

«Cik ilgi vilksies krīze? Pēc viena scenārija ilgi, pēc otra – ne!» Secinājums: variantu ir vairāk, nekā sākumā liekas.

Lai izdodas!

5. Mans nozīmīgākais darbs, šķiet, ir palīdzēšana sagatavot Ziemassvētku balli, vēlētos izdarīt vēl ko nozīmīgāku.

6. Jā.

7. Brīvā laikā man patīk ceļošana, teātris un dejošana.

8. Manuprāt, panākumu atslēga – katru reizi, kaut ko darot, izdarīt nedaudz vairāk, nekā pašam liekas, ka spēj 9. Novēlu, lai vienmēr ir uz ko tiekties, un nekad nepārstāt pārsteigt sevi un citus!

Madara Bārtule, 1. kurss, ķīmijas tehnoloģija.

1. Nav mana vaina, ka pasaule ir tāda, kāda tā ir, bet tā būs mana vaina, ja tā tāda arī paliks.

2. Tāpēc, ka, izslēdzot visu to, ko es negribēju studēt, tas šķita vislabākais variants.

3. MLĶF SP iesaistījos tādēļ, lai iepazītos ar jauniem cilvēkiem, zinātu, kas apkārt notiek, un varētu notiekošajam kaut kā palīdzēt. Tagad varu teikt, ka bija tā vērts. Iesaistīšanās man ir devusi to, kāpēc vēlējos iesaistīties, un vēl tas neļauj ieslīgt galīgā bezdarbībā.

4. MLĶF SP esmu pusgadu, un mans pienākums ir būt klāt un palīdzēt.

Zane Grigale, 1. kurss, maģistrantūra, materiālzinātne.

1. Lai veidotu nākotni, nekas nav tik nepieciešams kā sapnis par to...

2. Materiālzinātne – iespēja apvienot ķīmiju, nedaudz bioloģiju un medicīnu – trīs man tuvākās zinātnes. Kaut kas interesantāks par ķīmiju, nedaudz intriģējošs.

SP – tas ir dzīvesveids, slimība, no kuras nav iespējams izārstēties. Tas dod daudz plašāku skatījumu uz lietām apkārt, daudz vairāk iespēju, daudz vairāk emociju, patīkamu notikumu un lielisku draugu un paziņu.

3. MLĶF SP jau rit ceturtais gads. Paralēli RTU SP esmu trešo gadu un trešo gadu arī Latvijas Studentu apvienībā,

2) jāatgādina par tāda vērtējuma esamību kā «atstādi­ nāts» – izraidīts no eksāmena; 3) darbs un tā rezultāts ir atkarīgs no metodēm (attiecas gan uz pasniedzējiem, gan uz studentiem); 4) konsultācijas par kvalifikācijas darbu rakstīšanu (lai stu­ denti to prastu rakstīt); 5) mācībspēku darba metodes; 6) eksāmens satur tikai nelielu daļu vērtējuma, pārējais sa­ krāts jau semestra laikā; 7) preventīvas darbības:

• metodes, kā pareizi mācīties,

• tekstu lasīšanas tehnikas,

• preventīvie pasākumi,

• kā pareizi domāt,

• lekcijas par ētikas un morāles jautājumiem; 8) diplomdarbi: jāpadara tie nozīmīgi pašiem studentiem, lai izskaustu pla­ ģiātismu; jāizskaidro studentiem darba nozīme prāta (per­ sonības) attīstībā: attīsta metodoloģiskās prasmes, paplašina redzesloku utt.; 9) centralizēti, vienoti standarti par rīcību konkrētu sistē­ mu gadījumos; 10) informācija ar mērķi likt aizdomāties (vai mūsu dar­ bības sekas rada izaugsmi?).

Un vēl daži spilgti citāti no konferencē virmojušajām diskusijām: «Kam nav cenas, tam nav vērtības, bet, kam ir ļoti augsta vērtība, tam nav cenas.»

«Negodīgums – infekcijas slimība, kas varētu pāriet, tikai sasniedzot kritisko masu.»

«Latvijas izglītības sistēma ir «ķerta» uz eksāmeniem.»

Un noslēgumā

Vai šā brīža esošā situācija Latvijas augstskolās studiju kva­litātes jautājumos palīdzēs mums veidot valsts un mūsu kā per­sonību nākotni tādu, kādu mēs vēlamies? Vai špikošana un plaģiātisms nav tikai dabiskas sekas pastāvošajām me­ todēm? Un kad mēs spēsim sākt domāt arī par preventīvām darbībām?

Konferencē virmojušās domas pierakstīja Agnese un Zane pirmo gadu LSA akadēmiskā virziena vadītāja. Fakultātes SP un RTU SP cenšos pēc iespējas vairāk pievērst studiju jautājumiem un zinātnei.

4. Vislielākais gandarījums ir par ESF projektu «Profesionālās orientācijas un karjeras attīstības informācijas dienas ķīmijas nozarē» un par to, ka mums nedaudz ir izdevies uzlabot MLĶF gaiteņu vizuālo tēlu ar jauniem sienu stendiem un bibliotēkas plauktus ar brošūru «Darba iespējas ķīmijas nozarē Latvijā», lai topošie studenti jau pirmajos kursos spētu veidot savu redzējumu par karjeras iespējām un izaugsmi. Plāni – studiju kvalitātes uzlabošanas mehānisma izstrāde, pilnveidošana un zinātnes popularizēšana un attīstīšana RTU. 5. Jā, ja ir cilvēki, kam var uzticēties un kas vienmēr palīdzēs un neatteiks. Un ķīmiķi tādi ir!

6. Ārpus MLĶF SP ir LSA, ārpus studijām – zinātniskais darbs. Bet ārpus augstskolas mani hobiji ir dejošana, ceļošana, labas grāmatas. Pašlaik slēpošana. Vasarās – badmintons, volejbols.

8. Pozitīva domāšana, uzticēšanās un prasme uzrunāt, prasme ieklausīties. Un visa pamatā ir jābūt sapnim, mērķim uz ko tiekties!

9. Neatsakieties no sava sapņa! Ir tik daudz veidu, kā salauzt sirdi. Ir simtiem stāstu par mīlas salauztām sirdīm, bet tas, kas patiesi var salauzt sirdi, ir atteikšanās no sava sapņa – vienalga, kāds šis sapnis ir bijis!

Visu apkopojusi Līga Mežmale

12

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

2008. gada 27. marts