Nr 16 28 03 2002 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 16 (1215) 28.03.2002.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Priecīgas Lieldienas!

2002. gada 28. marts

Aprîlî sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå:

Rektors informé

Paliekam savå vietå! Ievérojot Rîgas Tehniskås universitåtes kategoriskos iebildumus, Rîgas domes komisija, kas îpaßi izveidota kvartåla – Ka¬˚u iela, 11. Novembra krastmala, Jauniela, Mazå Jauniela – attîstîbas plånoßanai, 21. marta sédé nolémusi nemainît saimnieku ékai Ka¬˚u ielå 1. Tas nozîmé, ka RTU saglabå savu éku, kuru pirms 44 gadiem ar vél pilnîbå nepabeigtu Lielås zåles korpusu nodeva atjaunotå RPI rîcîbå. Komisija noléma tålåk izskatît iespéju apbüvét teritoriju starp Jaunielu, Mazo Jaunielu un RTU galvenås ékas korpusu. Kaut gan galîgais lémums vél ir jåpieñem Rîgas domei, apsveicu visu RTU saimi ar augståkås izglîtîbas uzvaru! Vienlaikus sakåm paldies visiem komisijas locek¬iem – îpaßi A. Kreitusam, A. Amerikam, V. Íramam un A. Låcim – par ßå lo©iskå lémuma pieñemßanu, ñemot vérå Rîgas Tehniskås universitåtes lomu inΩenieru kadru sagatavoßanå gan Rîgå, gan viså müsu valstî.

Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes vadoßo pétnieku Ojåru Neilandu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes 1. kategorijas speciålistu Juri Íicu, Saimniecîbas da¬as direktoru Juri Buku, Arhitektüras fakultåtes docentu Vladislavu Grißinu, Senåta zinåtnisko sekretåri Ritu Kleini, Liepåjas MZTK sétnieku Anatoliju I¬çißinu, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes 1. kategorijas speciålistu Jåni Issatu, InΩenierekonomikas fakultåtes docenti Rasmu Veçenu, Zinåtniskås bibliotékas sekretåri Anitu Kalniñu, Valodu institüta profesori Dainu Nîtiñu, Daugavpils MZC docentu Julianu O¬ehno, Nesagraujoßo testéßanas metoΩu laboratorijas vadîtåju Aivaru Íveicu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes vadoßo pétnieku Rüdolfu Cimdiñu, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes docenti Eleonoru Latißevu, Büvniecîbas fakultåtes apkopéju Dzintru Stikåni, Büvniecîbas fakultåtes vadoßo speciålisti Viju Za˚i, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes pétnieci Irînu Eglîti, Autokombinåta priekßnieku Måri Grebsteli, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes docentu Juriju Lavendelu, Sporta katedras 2. kategorijas speciålisti Zigrîdu Orlovu.

I. Knéts

RTU ZB – divas jaunas datu båzes RTU Zinåtniskå bibliotéka piedåvå iespéju lîdz 15. aprîlim bez maksas izmantot jauno ˚îmijas zinåtñu literatüras bibliogråfisko datu båzi ChemVillage. Íî datu båze ietver informåcijas mekléßanas iespéju ßådås datu båzés: Compendex Chemistry – 620 Chemical Abstracts Ωurnålu anotåcijas, såkot no 1998. gada; Beilstein Abstracts – 700 000 organiskås ˚îmijas Ωurnålu rakstu anotåcijas, såkot no 1980. gada; Chemical Business News Base – 600 Ωurnålu anotåcijas, såkot no 1984. gada. Informåciju var meklét péc autora, atslégvårdiem, sérijas nosaukuma. ChemVillage datu båze ir pieejama no visiem Centrålås bibliotékas un filiålbibliotéku datoriem. LINK Springer-Verlag datu båze ietver informåcijas mekléßanu 11 datu båzés: Chemical Sciences, Computer Science, Economics, Engineering, Environmental Sciences, Geosciences, Law, Life Sciences, Mathematics, Physics&Astro-

nomy, Medicine. Ir pieeja 11 izdevéju elektronisko Ωurnålu pilna teksta versijåm no 481 zinåtniska Ωurnåla, kå arî elektroniskajåm gråmatåm laika posmå no 1997./1998. gada. Informåciju var meklét péc autora, atslégvårdiem, vårda nosaukumå. LINK Springer–Verlag datu båze ir pieejama no visiem Centrålås bibliotékas un filiålbibliotéku, kå arî no RTU datortîklå re©istrétajiem datoriem lîdz ßå gada 30. jünijam. URL: http://link.springer.de URL: http://link.springer-ny.com Konsultåcijas sniedz Interneta zåles (îpsalas ielå 10, 304. telpå), Informåcijas centra (îpsalas ielå 10, 209. telpå, tålr. 7089341 vai 7089102) un filiålbibliotéku darbinieki. Izmantojiet iespéju iegüt informåciju!

RTU Informåcijas diena 2002. gada 6. aprîlî

Tie, kam påri 60! Atnåciet 5. aprîlî pulksten 15 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1–201. Satiksiet pensionétos kolé©us, paklausîsieties RTU Kultüras centra mazos Vecpilsétas dziedåtåjus, pie téjas krüzes varésiet dalîties iespaidos un kavéties atmiñås.

plkst. 10 un 12 Lielajå zålé, Ka¬˚u ielå 1 Studiju programmas un iespéjas. Måcîbu prorektors Elmårs Be˚eris. 2002. gada uzñemßanas noteikumi. Uzñemßanas komisijas atbildîgais sekretårs Ivars Odîtis. No plkst. 9.30 lîdz 14 Lielås zåles priekßtelpå strådås fakultåßu konsultanti. No plkst. 11 lîdz 15 – fakultåßu apmekléjumi. Uzziñas RTU Pirmsaugstskolas izglîtîbas un informåcijas noda¬å, Ka¬˚u ielå 1, 202. telpå, tålr. 7089392.

RTU Pensionåru padome un RTU Kultüras centrs

2002. gada 28. marts

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å?

Vasaras kursi årvalstu augstskolås Alîna Grînberga

Vasara vairs nav aiz kalniem… Såkoties pavasara semestrim, Starptautisko sakaru da¬a parasti aicina studentus pievérst uzmanîbu daΩådu årvalstu augstskolu piedåvåjumiem piedalîties to rîkotajos vasaras kursos. Vasaras kursi lielåkoties ilgst 2–4 nedé¬as un ir paredzéti vai nu attiecîgås valsts valodas intensîvai apguvei un paßas valsts iepazîßanai, vai arî paraléli valodas apguvei akcents likts uz daΩådåm tematiskajåm nodarbîbåm kådå noteiktå zinåtnes nozaré. Parasti programmå iek¬autas arî ekskursijas un citi saviesîgi pasåkumi. Vasaras kursos iespéjams güt gan årzemju pieredzi, gan satikt un iepazît daudzu citu valstu studentus, lîdz ar to güstot priekßstatu par ßo valstu kultüru savdabîbu. Piedalîßanås vasaras kursos, protams, nav bezmaksas. Tomér atseviß˚os gadîjumos müsu universitåtes årvalstu partneraugstskolas piedåvå stipendijas to apmekléßanai. Íådas stipendijas galvenokårt pieß˚ir Våcijas un Skandinåvijas valstu augstskolas. Lai varétu piedalîties stipendiju konkurså, no studentiem tiek prasîtas labas sekmes lîdzßinéjås studijås, labas ang¬u un/vai attiecîgås valsts valodas zinåßanas, kå arî saturîga motivåcijas

véstule. Iepriekßéjo gadu pieredze liecina, ka RTU studentu aktîvå interese par piedalîßanos ßådos pasåkumos daudzos gadîjumos guvusi finansiålu atbalstu no vasaras kursu organizétåju puses. Vairåkas RTU partneraugstskolas, kuras nevar pieß˚irt müsu studentiem pilnu stipendiju vasaras kursu apmekléßanai, bütu ar mieru piedåvåt RTU studentiem iespéju bez maksas piedalîties ßajos kursos. Lîdz ar to studentiem paßiem jåfinansé tikai ce¬ß un uzturéßanås. Paßlaik Starptautisko sakaru da¬å ir sañemta informåcija jau no divåm müsu universitåtes partneraugstskolåm, kuras aicina RTU studentus saistîbå ar noslégtajiem sadarbîbas lîgumiem piedalîties to rîkotajos vasaras kursos bez maksas (Mikeli Politehniskå augstskola Somijå un Lîbekas Profesionålå augstskola Våcijå). Par ßo un citu årvalstu augstskolu piedåvåjumu 2002. gada vasarå, par kursu norises laiku, témåm un izmaksåm studenti var intereséties Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1–322, tålr. 7089313 vai 7089012, e-pasts: alina.grinberga@rtu.lv; jolanta.jurevica@rtu.lv.

Pieteikßanås TestDaF (Deutsch als Fremdsprache)

Vasaras kursi Somijå

Hågenas Tålmåcîbas universitåtes Rîgas studiju centrå lîdz 9. aprîlim var pieteikties våcu valodas eksåmenam TestDaF. TestDaF ir Våcijå izstrådåts centralizéts våcu valodas zinåßanu un prasmju pårbaudes eksåmens: - eksåmenu iespéjams kårtot, nebraucot uz Våciju; - eksåmena rezultåtus atzîst visas Våcijas augstskolas; - eksåmena rezultåti ir diferencéti; - eksåmena témas un izvirzîtås prasîbas atbilst studiju mér˚iem; - eksåmena rezultåtus pårbauda centralizéti Våcijå, lîdz ar to tie ir objektîvi; - eksåmena paraugi atrodami internetå www.testdaf.de. TestDaF sertifikåti noderés visiem, kas vélas pieteikties studijåm, zinåtniskå darba veikßanai vai piedalîties kvalifikåcijas celßanas un tålåkizglîtîbas kursos årzemju augstskolås. Nåkamais eksåmens notiks 24. aprîlî. RTU Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrs piedåvå interesentiem sagatavoßanas kursus eksåmenam 20. martå, 3. un 10. aprîlî. Informåcija un pieteikßanås: HTU Rîgas studiju centrå Rîgå, Ka¬˚u ielå 1-222. Tålr. 7089021; fakss: 7089312, e-pasts: snikere@acad.latnet.lv.

Mikeli Politehniskå augstskola (Somija) no 29. aprî¬a lîdz 20. septembrim vecåko kursu studentiem piedåvå iespéju apmeklét ßådus vasaras kursus: Telecommunications Management; International Business; Business Strategy; Quality Management; Human Resource Management; Object Oriented Programming; Occupational Safety; Consumer Behavior; Teamwork and Leadership; Basics of Investment Management; Alcohol and Drug Dependence; Electronic Commerce; Expanding Your Own Creativity; R & D Management; Information Security; Managerial Economics; International Marketing; Introduction to Finnish Culture and Working Life; Workplace and Marketplace Ethics; Switching Systems; Life in Business Oriented Society; Management of Global Logistics Supply Chains; Marketing in Russia; Strategic Marketing; Business Simulations. Pretendentiem paßiem jåsedz ce¬a un dzîvoßanas izmaksas; nepiecießamas labas ang¬u valodas zinåßanas. Iesniedzamie dokumenti: • CV ang¬u valodå; • aizpildîta pieteikuma anketa; • apstiprinåts iepriekßéjå semestra sekmju izraksta tulkojums ang¬u valodå. Pieteikuma dokumenti jåiesniedz Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå, lîdz 8. aprîlim. Plaßåka informåcija par kursiem un pieteikuma anketas atrodamas internetå: www.mikkeliamk.fi/summerterm.

2002. gada 28. marts

Uz skolu! No 7. lîdz 10. martam îpsalå visi interesenti varéja iepazîties jau ar astotås izstådes Skola 2002 piedåvåjumu. Tajå piedalîjås aptuveni 150 daΩådas izglîtîbas iestådes, to vidü seßas årzemju augstskolas, kå arî Krievijas, Lielbritånijas, Våcijas un Somijas izglîtîbas informåcijas centri. Çetrås dienås izstådi apskatîja rekordliels apmeklétåju skaits – 35 400. RTU stends aizñéma 70 m2 platîbu, tajå bija pårståvétas visas fakultåtes, vakara un neklåtienes noda¬a, Valodu un Humanitårais institüts, Rîgas Biznesa institüts un Tålmåcîbu studiju centrs. Atseviß˚s stends bija RTU Aviåcijas institütam. RTU stendå strådåja 29 cilvéki, pårsvarå studenti. Paldies viñiem par to! RTU stenda un centralizéti izdoto materiålu dizaineri bija TMF Tehniskås dizaina koledΩas absolventi Jånis Podskoçijs un Inga Lencéviça. Vérojumi liecina, ka izglîtîbas prestiΩs Latvijå aug. Òoti daudzi véléjås uzzinåt visu par studiju iespéjåm, par studiju programmåm, gribéja dzirdét salîdzinåjumu ar citu piedåvåtajåm lîdzîgåm programmåm, solîja apmeklét RTU Informåcijas dienu. Cita lieta – vai jaunießi vienmér un visur ieguva to, ko véléjås. Més centåmies, ß˚iet, ka izdevås. Bet izstådé bija jaußamas arî, maigi sakot, puspatiesîbas – bija tådi, kas savas måcîbu iestådes re©istråcijas numuru ministrijå mé©inåja pasniegt kå apstiprinåjumu programmas licencei u.

Ainis Kårkliñß, RTU Pirmsaugstskolas izglîtîbas un informåcijas noda¬as vadîtåjs

tml. Bet lai katrs pats par sevi atbild. Tomér arî mums nåcås uzñemties nepamatotu atbildîbu un apgalvot, ka studenti, kurus uzñemsim uz diviem gadiem akreditétås programmås, péc çetriem pieciem gadiem sañems valsts diplomu. Lai nu tå bütu! Kopumå mums ßogad strådåt bija

samérå viegli, jo ar studijåm saistîtie organizatoriskie un tehnolo©iskie jautåjumi bija labi sakårtoti un skaidri. Maz bija tådu jautåjumu, kurus izstådé nevaréjåm atrisinåt. To gan nevar teikt par müsu izdales materiåliem, îpaßi tiem, ko gatavojußas atseviß˚as struktürvienîbas. Tajos visbieΩåk trükst piesaistes konkrétåm programmåm, izceltas tiek struktürvienîbas, kas reflektantu var mulsinåt, pat maldinåt, nevis sniegt skaidrîbu par studiju program-

Dekånu runas 7. marta sédé ☞ Pirmsaugstskolas un informåcijas noda¬as vadîtåjs A. Kårkliñß informéja par izstådi Skola 2002, uz kuras atklåßanu dekåni devås péc sédes. Ielügumi uz izstådi izsütîti visåm skolåm, un tiem pievienota informåcija par RTU informåcijas dienu 6. aprîlî. A©itåcijas materiåli aizsütîti arî trim avîzém – Dienai, Lauku Avîzei un Panoråma Latvii. LTV arî piedåvåjusi savus pakalpojumus, bet tos RTU nevar at¬auties lielo izmaksu dé¬. Izstådé RTU stendå atseviß˚as darba vietas ir visåm fakultåtém, Rîgas Biznesa institütam, kopéja Valodu institütam un Humanitårajam institütam, Neklåtienes un vakara studiju departamentam, Tålmåcîbas centram. Zinåtniskås bibliotékas direktore A. Janbicka lüdza klåtesoßos iepazîties arî ar paraléli darbojoßos starptautisko gråmatu izstådi, lai izvértétu studijåm nepiecießamo literatüru, ko bibliotékai iegådåties Rektors akadémi˚is I. Knéts ieteica piedalîties izstådes laikå plånotajos seminåros, kuros paredzéts iepazîstinåt ar Francijas augståkås

mas izvéles iespéjåm. Tas pats jåsaka par katalogos ievietoto informåciju, îpaßi jåpiemin Izglîtîbas ce¬vedis, kuru gatavojot nepietika laika informåciju iesniegt pårbaudîßanai. Vélétos lügt informåcijas sniedzéjus turpmåk publicéjamo informåciju saskañot, vismaz konsultéjoties, nevis cenzüras dé¬, bet lietas labå, lai izskaustu vismaz aplam lietoto terminolo©iju. Izstådé ßogad bija pårståvétas vairåkas årzemju augstskolas un årvalstu izglîtîbas informåcijas centri, kuru stendos varéja sañemt informåciju par izglîtoßanås iespéjåm un noteikumiem årzemés. Konkordijas starptautiskå universitåte (Igaunija) piedåvåja çetras studiju programmas ang¬u valodå: jurisprudenci, biznesa programmu, Ωurnålistiku un politiskås zinåtnes, visas piesaistîtas ES prasîbåm. Starp citu, tur måcås aptuveni 200 studentu no Latvijas. Kopumå universitåté studé 1100 studentu no 16 valstîm. Somi piedåvå ang¬u valodå apgüt IT programmas lîdz bakalaura lîmenim (informåciju var sañemt RTU Studentu parlamentå). Labs piedåvåjums ir Hågenas Tålmåcîbas universitåtes Rîgas Studiju centram – plaßs programmu klåsts ar ¬oti demokråtiskiem nosacîjumiem. Tuvå un jaunå Íau¬u Universitåte piedåvå speciålas pedago©ijas studiju programmas, specialitåtes, ko Latvijå apgüt nevar. Èså apskata nobeigumå gribu teikt paldies visiem çaklajiem studentiem, kuri strådåja izstådé, RTU daΩådu dienestu darbiniekiem, Kultüras centram un RTU vadîbai par atbalstu ßå nozîmîgå pasåkuma îstenoßanå. ❏

izglîtîbas sistému un Krievijas ekonomikas izglîtîbas måcîbu iestådém. ☞ Rektors informéja par kådas firmas interesém nomåt nepabeigto kopmîtnes korpusu, lai tajå iekårtotu viesnîcu, kå arî par iespéjamå lîguma variantiem. Domas dalîjås, tåpéc vienojås, ka 13. martå pulksten 16 Senåta Infrastruktüras komisijas sédé ßo jautåjumu apspriedîs un sagatavos konkrétus priekßlikumus. ☞ Måcîbu prorektors E. Be˚eris informéja: • Valsts policija lüdz organizét tås darbiniekiem gråmatvedîbas kursus un datorkursus. • IZM pieprasa informåciju par studiju programmåm, kurås ietverti ES jautåjumi. Struktürvienîbåm jåiesniedz måcîbu prorektora palîdzei ziñas par ßådiem kursiem vai priekßmetiem. • Piedåvåti dåvinåjumå lietoti datori un elektriskå aparatüra no årzemém. EEF un ETF pårståvjiem vajadzétu ßo piedåvåjumu nekavéjoties izvértét. • Sañemta informåcija, ka 30. un 31. maijå Briselé notiks seminårs par e-biznesa iemañåm Eiropå. • Prorektors RTU delegåcijas saståvå apmekléjis Brémenes un Minsteres universitåtes, kas izteikußas véléßanos sadarboties studentu apmaiñas jomå. Sadarbîbå ieintereséti turienes låzertehnolo©iju, alternatîvo ener©ijas avotu un pulvermetalur©ijas speciålisti. Attiecîgo fa-

➥ 8. lpp.

2002. gada 28. marts

Tuvplånå – plånotåji Kådå pavisam parastå darba dienå redakcijå iejoñoja allaΩ ener©iskå un darbîgå Rüta Hermane, TMF TATI direktora vietniece saimnieciskajå darbå, un tießi noteica: sen neesat rakstîjußi par nodarbîbu plånotåjiem, tiekamies nåkamo treßdien 301.a telpå, mums büs mazs pasåkums. Sapratu, ka iebildes netiks pieñemtas, un manai vårda måsai ir balta taisnîba – par viñiem kådu laiku nekas nav publicéts. Turklåt ir taçu interesanti noskaidrot, kå tik lielam studentu un måcîbspéku skaitam vispår ir iespéjams saplånot lekcijas, nodarbîbas, to laiku un vietas, lai neviens nesaskrietos un visi bütu apmierinåti. PLÅNS. Iepriekß paredzéta pasåkumu, darbîbas posmu sistéma, to secîba un izpildes laiks, attiecîgs teksts, dokuments. (Latvießu valodas vårdnîca.) Tießi ar to arî nodarbojas plånotåji. Lai uzzinåtu, cik tas patiesîbå ir vienkårßi vai sareΩ©îti, norunåtajå laikå JI devås uz 301.a telpu. Vispirms iepazinåmies. JI sagaidîja RTU Studiju da¬as Studiju organizåcijas noda¬as nodarbîbu plånotåji: Silvija Druviña (nodarbîbu plånotåju koordinatore, plåno ETF un BF 1. un 2. kursa nodarbîbas), Skaidrîte Grundspeñ˚e (DITF), Biruta Pajuste (EEF – såkot no 3. kursa), Rüta Hermane (TMF 1. un 2. kurss, TATI), Baiba Levina (IEF) un Jånis Briñ˚is (AF). Tülît sañémåm ziñas arî par klåt neesoßajiem Svetlanu Çornaju (MLF) un Uldi Janiku (EEF 1. un 2. kurss). Sarunas gaitå mums pievienojås måcîbu prorektors Elmårs Be˚eris. Pirmais JI jautåjums: «Kuri ar jüsu darbu ir vairåk neapmierinåti – studenti vai måcîbspéki?» – sañéma noteiktu, pårliecinoßu un vienbalsîgi ska¬u: «Ne vieni, ne otri?» Neredzéju iemeslu neticét un

Nodarbîbas plåno Biruta Pajuste...

Rüta Lapsa

taujåju tålåk. Un tad man tika rådîtas lapiñas (katram måcîbspékam sava) un lapas (péc izméra tießåm palagi rakståmgalda lielumå), demonstréjot, kå top lekciju, praktisko nodarbîbu un laboratorijas darbu saraksts katrai grupai, katram kursam, katram måcîbspékam. Uzzinåju, ka nepietiek tikai ar to, ka katrs pedagogs savå lapiñå atzîmé sev vélamo nodarbîbu vai lekciju laiku, un plånotåji, ievérojot demokråtijas principus, cenßas ßîs vélmes saskañot. Izrådås, lekcijas bieΩi vien ir veselam kursam – daΩreiz pat vairåkåm fakultåtém – kopå, bet praktiskås nodarbîbas un laboratorijas darbi – katrai grupai atseviß˚i. Turklåt sporta nodarbîbu laiki ir iepriekß strikti noteikti, jo tie jåpieméro sporta zå¬u noslodzes grafikiem, un tås notiek vairåkåm fakultåtém vienlaikus. Un arî tas jåsaskaño ¬oti lielam studentu skaitam. Klausoties plånotåju ståstîtajå, pråtå ienåca vårds, kas, ß˚iet, visprecîzåk raksturo to, ar ko nodarbojas 301.a telpå – streloçñik (nez kåpéc latvießu pårmijnieks neß˚iet tik precîzs). Tåtad cilvéks, no kura ir atkarîgs praktiski viss. Viñi ir îstu profesionå¬u komanda, kas precîzi darbojas pårbaudîtå un daudzus gadus aprobétå sistémå. Lielåkå da¬a no viñiem müsu augstskola strådå ne vienu vien gadu desmitu un ßo sistému izkodußi lîdz pamatam. Laika (un sabiedrisko iekårtu maiñas) gaitå nedaudz mainîjußies prioritåtes kritériji, nav vairs militåro nodarbîbu, kuru laiku – un tå bija vesela diena – noteica Kara katedra un to mainît nedrîkstéja. Toreiz bija daudz vairåk auditoriju stundu – pat 45 nedé¬å. Patlaban auditorijås studenti måcås aptuveni 20 stundas nedé¬å, tåtad – vairåk jåstudé patståvîgi. Bet patiesîbå visa plånotåju darba

pamats joprojåm ir precizitåte un profesionalitåte. Ikdienas darbå jau neiztiek arî bez problémåm. «Visvairåk plånotåju dzîvi sareΩ©î tas, ka nav zinåms reålais studentu skaits grupås, tåpéc ß˚ietami trükst lielo auditoriju,» ståsta Silvija, «savukårt speciålås valodu auditorijas ir par mazåm.» Izrådås, ka måcîbspéki savåm nodarbîbåm daΩkårt lüdz ieplånot nevis kådu konkrétu telpu, bet... labåku tåfeli (lasi: auditoriju, kurå ir kvalitatîvåka tåfele), jo ir tådas, uz kuråm ne ko lågå var uzrakstît, ne uzrakstîto nodzést. Grütîbas rada arî TMF, kurå nodarbîbas plåno astoñi (!) cilvéki. DiemΩél vél arvien profesora grupu vadîtåji un institütu direktori ne vienmér laikus iesniedz ziñas par savu struktürvienîbu. Praktiskai lietoßanai neérti esot grupu apzîméjumi, pieméram, RBBPO2, RBVG1, RMQZ2. Saruna jau tuvojas nobeigumam, kad kåds (ß˚iet, måcîbu prorektors) attop pajautåt: kåpéc més te ßodien esam sapulcéjußies? Un tad noskaidrojas pats galvenais – visi nodarbîbu un lekciju plåni fakultåtés turpmåk büs skatåmi kråsaina A3 formåta izdrukå! Un ßî bija kråsu printera HP Deskjet 1220C prezentåcija! Pats vaininieks kautrîgi nolikts uz neliela galda pie loga un noslépies aiz nodarbîbu plånotåju muguråm, tåpéc uzreiz nemaz nebija pamanåms. Paverot skatu uz augßu, nevar nepamanît, ka telpa bréc péc remonta. Vértîgajai mantai steidzami jåmaina atraßanas vieta, jo tießi virs tås ßîsziemas trakajos sniegos un lietos griesti draudîgi atlupußi. E. Be˚eris grütsirdîgi nopüßas, tomér kaut neliels solîjums viña balsî jütams: «Büs sakårtotas Studiju da¬as telpas, büs jåsakårto arî ßî.» Nodarbîbu plånotåji sola turét viñu pie vårda. ❏

... un Rüta Hermane.

2002. gada 28. marts

Nenogremdéjamå RTU ku©a finansu stürmanis Turpinot rakstu sériju par universitåtes vadîbu, ßoreiz «JI» uz sarunu aicinåja RTU kancleru Dr. ekon. Ronaldu Taraßkeviçu, kura droßajås rokås nu jau desmit gadus ir RTU finansu stüre. Nauda kå lîdzeklis, kas palîdz îstenot gan pavisam ikdieniß˚as, gan teju globålas vajadzîbas, protams, interesé visus, tomér ßoreiz runåjåm mazåk par RTU «maku», bet gan par dzîvi, kura jau kopß studiju gadiem kancleram cießi saistîta ar RTU. – Kå jüs k¬uvåt par ekonomistu? – Pirms såku studét, man jau bija piecu gadu darba ståΩs. Strådåt såku agri – 14 gadu vecumå Mårupes purvos raku küdru. Vasarås strådåju restauråcijas darbos – Bauskas un Dobeles pilsdrupås, Doma un Pétera baznîcå. Péc vakara vidusskolas beigßanas gribéju ståties büvniekos, jo man ßis darbs patika. Taçu k¬uvu par ekonomistu – kad ståjos Politehniskajå institütå, årsti man konstatéja astmatisko bronhîtu un ieteica izvéléties citu profesiju. Kad jautåju – par ko tad drîkstu k¬üt, viena no piedåvåtajåm specialitåtém bija maßînbüves ekonomika. Savu toreizéjo izvéli man nav nåcies noΩélot – zinu gan maßînas, gan ekonomiku. 1966. gada vasarå, kad ieståjos augstskolå, tå bija specialitåte Mehånikas fakultåté, bet, kad atgriezåmies no kolhoza, bijåm jau jaunizveidotajå InΩenierekonomikas fakultåté. Visus studiju gadus biju grupas vecåkais. Péc 2. kursa såku strådåt daΩådus lîgumdarbus müsu augstskolå. Man jau bija ©imene, bija jåstrådå, studentiskåm izpriecåm nebija laika. Arî måcîbas prasîja savu, nebija viegli, jo tomér bija pårtraukums péc måcîbåm skolå.

Kur dabüt naudu?

Ieva Mi˚elsone

Augstskolå esmu strådåjis visdaΩådåkajos amatos – péc RPI beigßanas såku strådåt Måcîbu da¬å vispirms par laborantu, vélåk par metodistu, tad k¬uvu par Måcîbu da¬as vadîtåja vietnieku, péc tam arî par måcîbu da¬as vadîtåju, måcîbu prorektora palîgu un visbeidzot par måcîbu prorektora vietnieku. No 1988. lîdz 1991. gadam vadîju RPI Sociolo©ijas un psiholo©ijas laboratoriju, veicåm daΩådus pétîjumus, tas bija laiks, kad nodarbojos tikai ar zinåtni. Lîdz måcîbu prorektors mani atkal uzaicinåja strådåt par palîgu Måcîbu da¬å. Tå ka lieliski pårzinu visu måcîbu procesu un zinu, kå to organizé. Un tad, ß˚iet, 1992. gada såkumå, mani izsauca rektors un piedåvåja kanclera amatu. Tå kå tas ir tießi ekonomista darbs, man pret to nebija nekådu pretenziju. – Vai jums, ñemot vérå jüsu zinåßanas ekonomikå, pårmaiñu laikos neradås doma såkt paßam savu biznesu? Vai nav bijußi vilinoßi piedåvåjumi darboties pavisam citås jomås? – 90. gadu såkumå doma veidot savu uzñémumu bija daudziem, bet es biju teorétiski labi sagatavots un zinåju, ka nevar såkt uzñéméjdarbîbu, ja nav idejas. Visi tolaik kliedza, ka, lai såktu savu biznesu, vajadzîga nauda. Taçu galvenais ir ideja un ir jåpårvalda tå joma, kurå vélas darboties – vismaz hobija lîmenî. Vai arî, ja pieder liels kapitåls, maiss ar naudu, tad noteikti jåpieaicina izcili eksperti, pieméram, ja vélas nodarboties ar måkslas darbu tirdzniecîbu. Piedåvåjumi un pårvilinåßanas mé©inåjumi ßajos gados bijußi bez jégas. Bet savulaik toreizéjais

Måcîbu da¬as vadîtåjs J. ˆevjadomskis teica – müsu RTU ir ¬oti liels ku©is, un, lai tas nogrimtu, bütu jåpaiet vismaz 10 gadiem, un tad vél bütu jåpapülas. Te ir stabilitåte. Turklåt ikviens, ja strådå un grib strådåt, var nopelnît arî augstskolå. Agråk gan, aizståvéja doktora disertåciju, un péc tam neviens profesors vairs nestrådåja – strådåja asistenti, bet profesors tik sédéja un grieza kuponus, un naudiña nåca – profesoram alga bija 550, docentam 320 rub¬u, un viss, reizi nedé¬å atnåca un nolasîja kådu lekciju. Tagad måcîbspéku loks vairs nav tik plaßs, péc labiem tehniskiem speciålistiem visur ir liels pieprasîjums arî citås, privåtås augstskolås. Un daudzi izmanto arî ßo iespéju vairåk nopelnît. Man augstskolå strådåt ir interesanti. Viss jau atkarîgs no cilvéka – ja såk strådåt ar mér˚i un programmu, ko vélas realizét, tad gribas kaut ko arî paveikt. Cita lieta – ja domå tikai par to, kå varétu iegüt sev lielåku labumu… Es laikam piederu pie tiem, kas domå, ka cilvékam nemaz tik daudz nevajag. Mani interesé iespéja izdarît kaut ko jaunu. – Vai jüs joprojåm strådåjat arî par måcîbspéku? – Sociolo©ijas un pedago©ijas katedrå es lasu vadîbas sociolo©ijas kursu. Tas ir ierobeΩotås izvéles priekßmets, un interesantåk ir strådåt vecåkajos kursos, ar studentiem, kam dzîves pieredze lielåka, jo atliek viñu zinåßanas tikai sakårtot. Otrs kurss, ko lasu IEF topoßajiem ekonomistiem, ir mårketings jeb tirgzinîbas. Vadu arî ma©istru darbus ßajå jomå. Esmu lasîjis arî maßînbüves organizåcijas kursu mehåni˚iem. Man vienmér ir intereséjusi kapitålisma politekonomija, vél padomju laikos lasîju kapitålisma ekonomiku. Protams, toreiz studenti uzdeva arî å˚îgus jautåjumus. Tolaik biju atradis izeju un skaidroju, ka sociålisma ekonomika varétu itin labi darboties, ja cilvékiem bütu augsts apziñas lîmenis. Íodien varu arî par to pasmaidît, jo ir skaidrs, ka cilvéki ir tådi, kådi ir. Visa ekonomika balstås uz cilvéku. Kå Vébers raksturojis kapitålismu – tå pamatå ir protestantiskå étika plus cilvéka tieksme büt pirmajam un kaut ko iegüt. Ekonomika, kas balstås uz ßo pamatu, ir dzîvotspéjîga. Tåpéc sociålisma plånveida ekonomika sevi neattaisnoja un nedarbojås, jo tajå galvenais bija plåns, kvantitåte, un cilvéku vairs neinteresé rüpîgs darbs. Savs priekßstats par kapitålismu man bija jau no bérnîbas – radinieki dzîvoja ➥

2002. gada 28. marts

Finansu stürmanis ➦

ASV un Kanådå kopß trîsdesmitajiem gadiem, un viñi mums sütîja drébes, péc kara arî pårtiku. Man daudz kas bija skaidrs par to, kå dzîvo Rietumos, un apméram zinåju, kas ir kapitålisms. Hrußçova gados mazliet pacéla dzelzs aizkaru, inΩenierus sütîja uz årzemém iepazîties ar Rietumu pieredzi, un tolaik bija daudz publikåciju par darba organizåciju. Tå nåca modé, uzñémumos kampañveidîgi veidoja darba zinåtniskås organizåcijas noda¬as, diskutéja, vai primårais ir tehnolo©iskais process, tas, ka precîzi izpilda katru operåciju, vai tas, kå darbs tiek organizéts. Var jau, pieméram, nolikt sagatavju kasti zemé, un strådnieks visu dienu locîsies péc tåm, bet var to novietot roku augstumå – un viñß tik daudz nenogurs, paveiks to paßu operåciju skaitu åtråk. Vél studiju laikå man bija tåds lîgumdarbs VEF – rüpnîcas kancelejå pårsédinåju cilvékus atbilstoßi tam, kå notiek dokumentu plüsma. Lai dokumentu ce¬ß bütu lo©isks, såkot no to ienåkßanas brîΩa, un nevaldîtu haoss… – Nu jau kanclera amatå pagåjußi 10 gadi. Vai tagad ir grütåk vai vieglåk to maku turét nekå pirms desmit gadiem? – Nezinu, vai grütåk… Cenßos panåkt, lai cilvéka subjektîvais lémums vai garaståvoklis neiespaidotu finanséjumu, gribu novest visu finansu sadali lîdz formulåm un pilnîbå datorizét. Jåatzîst, ka ne visi vélas, lai ßajos jautåjumos bütu skaidrîba, un ne visi grib iedzi¬inåties, kåda ir ßî sistéma, metodika, tås priekßrocîbas un trükumi. Un tas ir cilvécîgi, ka katrs skaita naudu savå maciñå – ja tås k¬üst vairåk, tad viss kårtîbå, ja ne – visa sistéma nekam neder. Ja parådås nauda, saasinåti k¬üst redzamas visas cilvéku

... un Grie˚ijå.

kaislîbas, tås îpaßîbas, ko ikdienå parasti cenßas noslépt. Vienmér esmu brînîjies par neierobeΩoto fantåziju, ko tikai cilvéki spéj izgudrot, lai pierådîtu savu taisnîbu…

citas zemes, jo tas palîdz neieslîgt profesionålå aprobeΩotîbå. Ja veselîba to ¬auj, tad viss kårtîbå. Bet nenoliedzami, jo cilvéks k¬üst vecåks, ieguvis lielåku dzîves pieredzi, jo negrozåmåk viñß turas pie savas nostådnes, pårliecîbas, kas varbüt pat vairs neatbilst dzîves îstenîbai. Viñß pat neuzklausa, nedzird argumentus. Savukårt jaunajiem ir otrådi – viñi itin

Ronalds Taraßkeviçs ASV...

– Kå jüs vértéjat runas, ka vajadzétu palielinåt vecuma cenzu – 65 gadus – vadoßajos amatos esoßiem augstskolu måcîbspékiem? – Vecuma cenzu vadoßiem amatiem noteikti atbalstu. Atklåti sakot, pat es jütu, ka daudz kam tagad vajag divreiz vairåk laika nekå agråk – entuziasms vél ir, bet tå åtruma vairs nav. Lasît kursu varbüt var arî péc 65 gadu vecuma sasniegßanas, bet materiålu vajag nemitîgi atjaunot, jåbüt aktîvam, jåizmanto iespéja ce¬ot, redzét

visu pak¬auj apßaubîßanai. Un tåpéc ir arî progress. Jo cilvéks vecåks, jo viñam ir vairåk vértîbu, ko negribas zaudét un ar ko nevélas riskét. Kåpéc ieviest kaut ko jaunu, ja, pieñemot nepareizu lémumu, var visu vienå dienå sagraut? Taçu, ja esi påråk jauns, tad visu pak¬auj riskam un arî zinåßanu ir par maz. Ir nemitîgi jåattîstås un jåmainås, ne velti amerikåñiem ir princips – péc pieciem gadiem vienå amatå vai darba vietå mainît darbu, ja nesañem paaugstinåjumu, jo vairs nav interesanti. Man arî ir tå – ja kåds ienåk kabinetå, es jau zinu, ko viñß jautås un ko es atbildéßu. Tå var k¬üt garlaicîgi. Tåpéc es visu laiku cenßos izdomåt kaut ko jaunu, visu laiku kaut ko daru. Pieméram, dekåniem vajag piedåvåt trîs variantus, kå dalît naudu – lüdzu, te tie büs... – Varbüt finansu sadales sistéma ir påråk sareΩ©îta? – Ar naudu ir tå – arî uz to attiecas vielas nezüdamîbas likums, tå nevar pazust. Jå, ir grüti izsekot, no kuras kabatas kurå tå ieplüdusi – tå ir cita lieta. Bet naudas sadales sistéma RTU nav sareΩ©îta, tå ir ilgos gados veidota un visam var izsekot. Pieméram, katrai struktürvienîbai rakstu pilnu gada bilanci – cik naudas ienåcis, kas iztéréts, kas palicis påri, tåpat RTU komunålie maksåjumi – pienåk ré˚ins par elektrîbu 40 000 latu ménesî, bet to grüti transformét uz katru struktür➥

2002. gada 28. marts

Finansu stürmanis ➦

vienîbu, tas pats attiecas uz ré˚iniem par siltumu, gåzi. Tagad viena da¬a tießåm dzîvo uz citu ré˚ina, jo kopéjais ré˚ins tiek samaksåts, pieméram, telpu noma – ir firmas, kas trîs méneßus nesamakså, cita vél ilgåk, més prasåm maksåt soda procentus, bet firma pazüd, nesamaksåjusi vispår. Lai iesniegtu prasîbu tieså, jåré˚inås ar diviem gadiem tiesvedîbas… Atliek meklét juridisku pamatu norakstît parådus… Strîdi par naudu büs visu laiku, visi grib naudu, bet, kad jånosaka maksa par måcîbåm, visi vélas to samazinåt, lai bütu vairåk studentu. Taçu, ja pårdodam savu darbu par dempinga cenåm, no kurienes radîsies nauda? Ir problémas arî ar studiju kredîtiem. Kredîtu nauda par 1. semestri müsu kontå ienåca tikai februårî, bet jau janvårî Kråjbanka to bija pårskaitîjusi uz savu filiåli, kur mums ir tranzîtkonts, (mums kå budΩeta iestådei nav sava konta, visa nauda iet caur Latvijas Banku). Pagåja pusménesis, kamér ßos lîdzek¬us sañémåm – tåtad banka visu ßo laiku varéja grozît naudu, un tå ir skaista summa ar procentiem, melnå nauda. Studentam procentus ré˚ina no tås dienas, kad noslégts lîgums ar banku, bet lîdz mums ßis kredîts laikå nenonåk. Turklåt ßie kredîti daΩkårt nesakrît ar måcîbu maksu, ko studenti iemaksåjußi, tådé¬ katram jåapré˚ina, cik jåatmakså. Måcîbu maksas iekaséßana ir pamatîga slodze gråmatvedîbai, 300–400 studentiem katram jåizraksta orderis ar pamatojumu, kåpéc jåmakså tießi tåda summa, lai viñi var kasé samaksåt. Orderi izraksta, bet students aiziet kasei garåm un nesamakså. Péc dokumentiem viñam jåbüt samaksåjußam, bet... nauda kasé nav ienåkusi. Tå

ka te iet jautri. Gribas ieviest tajå viså kårtîbu. Es uzskatu, ka naudai jånonåk tießi pie darîtåja. Jo vairåk starpnieku, jo vairåk ir iespéju noplüdei. Liela da¬a domå – ja es büßu tas cerbers, naudas dalîtåjs, tad gan tå büs taisnîgi sadalîta. Liekas, kas tad tur, pañems un sadalîs. Bet visam pamatå ir vajadzîga stingra sistéma. Cenßos tådu izveidot. – Kå atjaunojat spékus péc saspringta darba? – Jau skolas gados nodarbojos ar türismu un ce¬oßanu, visu Latviju izbraukåjåm, kad beidzåm vakarskolu, aizbraucåm uz Karpatiem. Tagad vairåk vilina tålas zemes, gribétu apskatît Japånu, înu, Indiju. No Eiropas valstîm neesmu bijis Francijå, bet mani uz turieni seviß˚i nevelk, varbüt vél gribétu aizbraukt uz Itåliju. Vienmér man patikusi fiziska slodze, ziemå ¬oti patika slépot. Kådreiz, jaunîbas gados, mé©inåju arî ar kultürismu nodarboties, bet, kad såku just, ka kakls k¬üst tikpat resns kå galva, tad pametu. Tagad sportiskåm nodarbém laika atliek mazåk. Vasarå gan Kanclera krutå dåça. daudz strådåju

Dekånu runas

➦ no 4. lpp. kultåßu måcîbspékiem vajadzétu apdomåt sadarbîbas iespéjas, arî sadarbîbu ar atbilstoßiem uzñémumiem, un ma©istrantu kandidatüras, kuri varétu kådu laiku (3–6 méneßus) studét Våcijå, strådåjot praksi turienes Siemens uzñémumos. Turpmåkås sarunas par sadarbîbu varétu notikt Rîgå, un jau izteikts priekßlikums sarunas såkt ar videokonferenci, kurå augstskolu rektori apmainîtos ar ziñojumiem. Sîkåka informåcija fakultåtém tiks izsütîta elektroniski. ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja, ka kopå ar LU rektoru I. Låci apmekléta Gdañskas universitåte, kurå notikusi Eiropas jüras re©iona universitåßu tîkla pårståvju sanåksme. Gdañskå ir trîs augstskolas: Gdañskas Universitåte, Gdañskas Tehniskå universitåte (GTU) un Gdañskas Medicînas akadémija. GTU 10 fakultåtés, kuras ir visai lîdzîgas RTU fakultåtém, måcås 15 000 studenti, to skaitå 540 doktoranti, strådå 168 profesori. ☞ Apsprieda Studiju da¬as vadîtåja P. Sliedes ierosinåtås izmaiñas jautåjumå par rangu tabulu. Priekßlikumi dekåniem iesniegti jau pirms divåm nedé¬åm, bet nekådas piezîmes nav sañemtas. Sîkåk izskatîja kårtîbu, kå rîkoties gadîjumos, kad nokavéta bakalaura darba iesnieg-

dårzå, roku zemi – no ekonomiskå viedok¬a, protams, tas ir galîgi neizdevîgi, bet fiziskå ziñå gan ¬oti noderîgi, jo ßajå darbå gandrîz visu laiku pavadu séΩot, un tas nu galîgi nekam neder. – Kas jüs dzîvé spéj visvairåk iepriecinåt? – Ir prieks par bérniem – déls Londonå piepelnås, strådåjot par celtnieku, dzîvo Lietuvå, tur aug divi mani mazbérni, meita beigusi LU, izmåcîjås par gråmatvedi, auklé meitiñu, kurai nu ir gadiñß un påris méneßu. Bérni åtri izaug… Iepriecinåt spéj cilvéki, daba, jüra. Cilvéki ir interesanti. Bet kaut kå pietrükst laika ilgåkåm sarunåm. Taçu esmu arî secinåjis – tas ir skaiståkais, ka nav laika, jo nepaspéjam cits citam apnikt. Tas ir tåpat, kå gaidot svétkus, – pats skaiståkais ir gaidîßana, îpaßi, ja sagaidåm kaut ko iepriekß neparedzétu. Skumîgåk, ja nepiepildås pat tas, ko esam gaidîjußi… ❏

ßana. Måcîbu prorektors ierosinåja bakalaura darbu iesniegßanas kavéjumus izvértét nekavéjoties – kavétåjus, kuriem nav attaisnotu iemeslu, atskaitît, bet atseviß˚os gadîjumos pagarinåt darba aizståvéßanas termiñu ar rektora rîkojumu. Rektors izteica kritisku piezîmi, ka izrakstîtajos diplomos ir påråk daudz gramatisku k¬üdu un tåpéc bieΩi jåizraksta jauni diplomi. ☞ Rektors iepazîstinåja ar SP un IEF priekßlikumu – neizmantotajå édnîcas zålé iekårtot nelielu, visiem studentiem pieejamu datorzåli un lasîtavu. Dekånus galvenokårt intereséja, kas finansés zåles iekårtoßanu. Uz IEF dekåna K. Didenko atbildi, ka tas büs RTU pasütîjums, atskanéja dekånu iebildes, ka arî viñu vadîtajås fakultåtés tåda telpa ir nepiecießama, vienîgi TMF dekåns atzina, ka viñiem tådas telpas Ezermalas ielå jau ir. ETF dekåns I. Slaidiñß iebilda, ka nedrîkst daΩådus projektus pieteikt haotiski un pieprasîja, lai veselam gadam jau laikus bütu saplånoti nepiecießamie darbi. Rektors informéja, ka Saimnieciskå dienesta direktoram J. Bukam jau pirms vairåkiem méneßiem bija uzdots sastådît visu RTU nepiecießamo remontdarbu sarakstu (t.i., defektu aktu) un to saskañot ar dekåniem. Péc tam tiks izvértéta nepiecießamo darbu secîba un finanséjuma apjoms. ☞ Apsprieda rektora véstuli Saeimas deputåtiem un frakcijåm par situåciju RTU profesürå, ievérojot paßreizéjo vecuma cenzu. ➥

2002. gada 28. marts

Dekånu runas

➦

☞ Apspriedås par profesora véléßanu procedüru situåcijå, kad pretendents atklåtajå lekcijå nav parådîjis pietiekamas valsts valodas zinåßanas. Dekånu padome rekomendé – profesoram turpinåt darbu uz lîguma pamata, bet pieteikumu uz profesora véléßanåm iesniegt vélåk, kad büs apgüts nepiecießamais valsts valodas lîmenis. 14. marta sédé ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja, ka 12. martå parakstîts rektora rîkojums Par budΩeta finanséto vietu sadali bakalaura un profesionålajås studiju programmås pa fakultåtém un studiju jomåm 2002./2003. m.g. Dekåniem lîdz 25. martam jåiesniedz fakultåtes domes lémums par budΩeta finanséto vietu sadalîjumu pa programmåm. ☞ Apsprieda rektora rîkojumu par budΩeta finanséto vietu sadali ma©istrantürå un doktorantürå. Vietu sadales projekts ma©istrantürå un doktorantürå ir ßåds: AF – 27 un 3; BF – 74 un 18; DITF – 240 un 25; EEF – 199 un 33; ETF – 175 un 7; IEF – 330 un 25; TMF – 212 un 53; MLF – 40 un 18. Kopéjais vietu skaits ma©istrantürå ir noteikts, bet vietu skaits uzñemßanå jånosaka dekåniem. Måcîbu prorektors E. Be˚eris uzskata, ka vietu sadale ma©istrantürå notiks bez spriedzes, jo vietu pietiek. Noteicot vietu skaitu doktorantürå, bütu jåievéro doktorantüras vadîtåju iespéjas. Zinåtñu prorektors informéja, ka kopå ar Doktorantüras da¬as vadîtåju J. Valeini iepazîsies ar situåciju katras fakultåtes doktorantürå un tikai tad plånos vietu skaitu uzñemßanå. Neskaidrîbas doktorantürå uzñemamo vietu skaita noteikßanå rada paßreiz IZM noteiktais nelielais vietu skaits doktorantürå pretstatå jaunajiem ministra plåniem – piecos gados Latvijå palielinåt vietu skaitu doktorantürå lîdz 4500. Rektors atgådinåja, ka svarîgs ir ne tikai uzñemamo doktorantu skaits, bet arî to skaits, kuri doktorantüru beidz. Ja mums paßlaik ir 182 doktoranti, tad ßogad vajadzétu gaidît apméram 60 jaunus doktorus. Vai tå büs? ☞ Izvértéja izstådes Skola 2002 norisi. Atsauksmes par RTU stenda izskatu un darbu ir pozitîvas. Pirmsaugstskolas un informåcijas da¬as vadîtåjs A. Kårkliñß ir gandarîts, ka darbs noritéjis bez årkårtéjiem gadîjumiem, ka stendå darbojusies fantastiska studentu brigåde un uzticami un zinoßi darbinieki. No klåtesoßiem bija dzirdamas arî kritiskas piezîmes: nepareizi izvéléta izstådes atklåßanas un koncertu vieta – blakus halle, kurå trüka skatîtåju; RTU paßdarbnieku programma bijusi garlaicîga; par maz ielügumu RTU darbiniekiem; izdales materiålus vajadzétu vél vairåk, lai katrs varétu ñemt, cik vélas. A. Kårkliñß atbildéja, ka par izdales materiåliem izdoti Ls 2000 un daudz vairåk nevar at¬auties. Åréjås informåcijas da¬as vadîtåja S. Klezberga papildinåja, ka visi, kas nopietni intereséjußies par konkrétåm programmåm, izdales materiålus ir sañémußi. Tie, kas bukletus tikai gråbj, tos arî bieΩi vien turpat pie halles aizmet. Visas skolas ir sañémußas mapes ar pilnu programmu aprakstu komplektu. Re©ionålås izstådes visur vél turpinåsies lîdz maija beigåm. RTU pårståvji janvårî apmekléjußi Rîgas skolas un martå turpinås darboties årpus Rîgas: Jelgavå, Valmierå, Daugavpilî un Madonå. Rektors pateicås visiem stenda organizétåjiem un RTU stenda darbiniekiem par teicamo un aktîvo darbu. ☞ Rektors informéja, ka IZM un RTU parakstîtajå lîgumå atbilstoßi fakultåßu iesniegtajiem datiem fikséts arî sagatavojamo speciålistu skaits, kas jåpieñem izpildîßanai. Dekåniem lügs novértét paßreizéjo situåciju un reålo iespéju izpildît plånu. ☞ Apsprieda rektora rîkojuma projektu, lai sakårtotu pécbakalaura studiju såkßanas organizåciju studentiem, kuri nav aizståvéjußi bakalaura darbu studiju plånå noteiktajå laikå. Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede paskaidroja iemeslus, kåpéc ßåds rîkojums ir nepiecießams. Rîkojumå norådîts, ka papildu termiñi akadémisko parådu kårtoßanai un bakalaura darba pabeigßanai noteikti lîdz 20. septembrim vai 1. martam, ja programmas apguve jåpabeidz rudens semestrî. Bakalaurantüras studenti, kuri arî papildu termiñå nav spéjußi izpildît studiju programmu, atskaitåmi no RTU par nesekmîbu, nodroßinot atskaitîßanas rîkojumu akceptu attiecîgi lîdz 1. oktobrim vai 10. martam. Studentiem, kas pretendé uz bakalaura gråda ieguvi papildu termiñå, tiek at¬auts apmeklét nodarbîbas attiecîgajå augståkå lîmeña programmå kå brîvklausîtåjiem lîdz 1. oktobrim vai 10. martam. Nenokårtoto priekßmetu papildu apguve un bakalaura darba pabeigßana un

9 aizståvéßana ir par maksu, ko nosaka RTU Senåts. Bakalaurantüras pédéjå kursa studenti, kas nav apguvußi programmu noteiktå termiñå un nav tikußi iek¬auti to studentu sarakstos, kuriem dota at¬auja pabeigt programmu papildu termiñå, atskaitåmi no RTU par nesekmîbu 10 dienu laikå péc domes lémuma pieñemßanas. Rîkojums ståjas spékå no 2001./2002. m.g. pavasara semestra. Lîdz 18. martam vél gaidîs dekånu piezîmes rîkojuma tekstam. Dekåni iepazinås arî ar rîkojuma projektu par budΩeta finanséto vietu skaita definîciju. ☞ Rektors iepazîstinåja dekånus ar daΩådiem apsvérumiem par Attîstîbas fondu izveidoßanu. Dekånu padome vienojås, ka nepiecießams dibinåt RTU Attîstîbas fondu. ☞ Apsprieda RTU Goda doktora un RTU emeritétå profesora nosaukuma kandidatüras, lai universitåtes 140 gadu jubilejas svinîgajå Senåta sédé varétu pasniegt attiecîgos diplomus. RTU Goda biedra nosaukumam izvirzîta Cîrihes Tehniskås augstskolas rektora K. Ostervaldera kandidatüra, RTU Goda doktora nosaukumam – Stokholmas Karaliskå tehnolo©iskå institüta rektora A. Flodstréma un LZA viceprezidenta J. Ekmaña kandidatüras. RTU emeritétå profesora nosaukumam – Dr.h.˚îm A. Strakova (MLF) un Dr.h.inΩ. J. Barkåna (EEF) kandidatüras. ☞ Ar Senåta Finansu komisijas lémumu par darba algas plånoßanu iepazîstinåja EEF dekåns J. Gerhards. Algu fonda sadales metodikå ievérots: algu fonds, valsts budΩeta finanséto studiju vietu skaits, studiju jomas koeficienti un programmas apjoms kredîtpunktos. Sadales pamatprincips – katra programma sañem noteiktu finanséjuma da¬u. Dekåni diskutéja par jomas koeficientu izvéli atseviß˚iem priekßmetiem, kam jåatbilst MK noteiktajiem. Studiju lîmeña koeficienti ir: bakalaurantürå – 1, ma©istrantürå – 1,5, doktorantürå – 3. Rektors uzteica Finansu komisiju par padarîto un ieteica turpinåt darbu, lai izstrådåtu kompromisa priekßlikumus lîdz nåkamajai Dekånu padomes sédei un izvélétos kompromisa variantu lîdz Senåta marta sédei. Tad jau maija beigås varétu plånot, kåds büs algu fonds pa måcîbu priekßmetiem jaunajå måcîbu gadå, un nebütu jågaida oktobra nogale, kå tas bijis lîdz ßim. ☞ Kanclers R. Taraßkeviçs iepazîstinåja ar kopéjiem finansu ieñémumiem un izdevumiem 2000./2001. m.g. Sîkåks sadalîjums tiks iesniegts nåkamajå sédé. Rektors uzskata, ka katrai struktürvienîbai ir jåkontrolé komunålie izdevumi katrå ékå, lai zinåtu, par ko makså. Péc rektora pieprasîjuma kanclers ir noteicis katrai fakultåtei garantétu summu tå sauktajiem ikdienas izdevumiem. Kanclers solîja precîzi ievérot ßos limitus un paziñoja, ka visu ré˚inu apmaksu stingri kontrolés Plånu finansu da¬as vadîtåja L. Berga. ☞ Måcîbu prorektors E. Be˚eris iesniedza dekåniem daΩådus Våcijas stipendiju piedåvåjumu dokumentus un lüdza informét par to studentus tießi, nevis tikai izliekot paziñojumus uz ziñojumu dé¬a. ☞ Dekåni sañéma Humanitårå institüta padomes Rekomendåcijas humanitåri sociålo un pedago©iska rakstura priekßmetu izvélei 2002./ 2003. m.g. M.E.

Kå jau iepriekßéjå numurå JI informéja, lîgumus ar IZM noslégußas visas tai pak¬autås valsts augstskolas, arî RTU. Attélå: valsts augstskolu rektori kopå ar izglîtîbas un zinåtnes ministru brîdi péc lîguma noslégßanas. SéΩ (no kreisås): I. Siliñéviça (RA), G. Smiltniece (LPA); ståv (no kreisås): J. Pokulis (DU), J. Bérziñß (LJA), J. Stabiñß (RPIVA), I. Knéts (RTU), izglîtîbas un zinåtnes ministrs K. Greißkalns, I. Låcis (LU), U. Gråvîtis (LSPA), J. Vucåns (VA) un P. Cimdiñß (ViA).

2002. gada 28. marts

Studentu parlaments informé 7. martå notika kårtéjå SP valdes séde. Visiem ir liels prieks par novértéto darbu un sañemto balvu nominåcijå Gada labåkå paßpårvalde 2. martå notikußajå LSA Gada balvas pasniegßanas ceremonijå Daugavpilî. Tomér nedrîkst apståties, lai arî ir gandarîjums par sasniegto, un ir jåturpina aktîvi darboties, jo daråmå tießåm ir daudz. Prezidente Jolanta paståstîja par trîs lielåkajiem pasåkumiem, kuru organizéßana tuvåkajå laikå jåuzñemas SP un kuri prasîs lielu koncentréßanos un atdevi darbam. Tie ir: par tradîciju k¬uvußais 1. septembra pasåkums; RTU 140 gadu jubilejai veltîtais pasåkums, kurå ar priekßnesumiem büs

jåpiedalås arî fakultåtém, kå arî 2003. gadå müsu universitåtei jårîko Latvijas Studentu apvienîbas (LSA) kongress un studentu Gada balvas pasniegßanas ceremonija. Tika izskatîti priekßlikumi kampañai pret pla©iåtismu studentu darbos, spriests arî par fakultåßu paßpårvalΩu studentu iesaistîßanos Uzñemßanas komisijas darbå. SP Studiju noda¬as vadîtåjs Jånis ståstîja par lietu virzîbu ap MeΩa ielas Apa¬o måju. Lielu saßutumu studentos ir izraisîjußas noteiktås augstås studiju maksas nåkamajam måcîbu gadam. Jånis arî ståstîja par dekånu padomé dzirdéto, kur viens no jautåjumiem bijis par nepabeigto dienesta

viesnîcas éku îpsalå. Viñß arî ieteica izveidot studentu radio, kas atvieglotu informåcijas plüsmu lîdz studentiem, taçu tas ir darbietilpîgs pasåkums un pagaidåm atrodas tikai ieceres stadijå. Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs Uldis ir såcis nopietnu darbu un ˚éries pie SP Kårtîbas ru¬¬a pårveidoßanas. Sociålo lietu noda¬as vadîtåja Anastasija paziñoja prieka vésti par jauniegüto telpu Sociålo lietu noda¬ai. Sporta noda¬as vadîtåjs Aleksejs apbédinåja ar ziñu, ka Netradicionålås studentu sporta spéles, kas lîdz ßim ik gadu notikußas Liepåjå, ßogad nenotiks.

20. martå notika ikméneßa SP kopsapulce. Viceprezidents Oskars informéja par méneßa garumå notikußajiem svarîgåkajiem notikumiem un valdes sédém, par metodisko seminåru Studentu patståvîgais darbs un darbs grupås un metodisko darbu izstådi. 25. un 26. aprîlî müsu universitåté norisinåsies Brémenes Universitåtes dienas. Tika nomainîti daΩi SP locek¬i – DITF paßpårvalde atsauca Bogdanu Íahajevu un viña vietå uz RTU SP dele©éja Lîgu Stankéviçu; AF Årija Bérziña vietå dele©éja Mårtiñu Strazdu un TMF atsauca Kristu Gri˚i un dele©éja savas paßpårvaldes pårståvjus Ilzi Poli un Robertu Zdanovski. Vél Oskars paståstîja par iespéjamo valdes struktüras reorganizåciju, par ßo

jautåjumu izvérsås plaßas debates, kå arî par prezidentes sniegto interviju portålam www.studentnet.lv sakarå ar Gada labåkås paßpårvaldes titula iegüßanu. Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs Uldis atgådinåja senatoriem par marta Senåta sédi. Jånis Koße¬evs no DITF paßpårvaldes tika ievéléts par Revîzijas komisijas noda¬as vadîtåju, un viña uzdevums lîdz SP valdes véléßanåm, kas notiks 24. aprîlî, büs izrevidét RTU SP valdes un noda¬u darbîbu iepriekßéjå gadå. Uz ßo amatu bija pieteikußies vél divi kandidåti: Vineta Íko¬nija un Valentîns Voronkins. Íajå SP kopsapulcé Inita Indråne, Maija Bogdanova, Inese Ziediña un Kristîne Margeviça tika apstiprinåtas jaunajå LSA

domes saståvå. Åréjo sakaru noda¬as vadîtåjs Arnis paståstîja par darba iespéjåm jaunietém, kuras vélås büt stjuartes. Informåciju par pieteikßanos var apskatît stendos visås universitåtes ékås. Sociålo lietu noda¬as vadîtåja Anastasija paståstîja par paredzéto konferences apmekléjumu Izglîtîbas ministrijå par tému Studiju kreditéßana, kurå viña pati pårståvés RTU studentus. Tika runåts arî par TMF neakreditéto programmu studentiem, kuri ir pieteikußies kredîtiem, – tagad ßî iespéja viñiem büs liegta. Anastasija izteica priekßlikumu SP kopsapulcés ieviest debates, lai katram bütu iespéja izteikt savu viedokli. Aija

Studentu parlaments Rîgas Tehniskås universitåtes Studentu parlaments ir spécîgåkå, lielåkå un vienotåkå studentu paßpårvaldes organizåcija starp Latvijas studentu paßpårvaldém. To pieråda arî tas, ka Latvijas Studentu apvienîbas organizétajå akcijå Gada balva ßogad RTU SP ieguva Gada labåkås paßpårvaldes titulu. STUDENTU PARLAMENTA LIKUMDOÍANAS BÅZE SP darbîbas pamatå ir RTU SP Satversme. SP darbîbu reglamenté RTU SP Kårtîbas rullis. SP léméjvara ir Kopsapulcei, kas tiek sasaukta reizi ménesî. Studentu parlamentam RTU Senåtå ir lémumu iesniegßanas iniciatîvas un atliekoßå veto tiesîbas. SP lémumi péc to apstiprinåßanas RTU Senåtå ir obligåti un saistoßi visiem RTU studentiem. KÅ VEIDOJAS STUDENTU PARLAMENTS 47 studenti (parlamentårießi) Fakultåßu un måcîbu centru studentu paßpårvaldes Dienas noda¬as studenti

Studentu parlamentu veido péc pårståvniecîbas principa proporcionåli fakultåßu studéjoßo skaitam: AF – 2, BF – 6, DITF – 8, EEF – 5, ETF – 5, IEF – 8, MLF – 2, TMZF – 8. Uz SP tiek dele©éti attiecîgie fakultåßu Studentu paßpårvalΩu locek¬i. Studentu paßpårvaldé un SP var tikt ievéléti tikai dienas noda¬as studenti.

STUDENTU PARLAMENTA STRUKTËRA Prezidents Viceprezidents Komisijas: * Revîzijas komisija * Sabiedrisko attiecîbu komisija

Valde: * Finansu noda¬a * Likumdoßanas noda¬a * Studiju noda¬a * Sociålo lietu noda¬a * Åréjo sakaru noda¬a * Kultüras noda¬a * Sporta noda¬a

Darbinieki: * kasieris * sekretåre * saimnieks * kurjers * lietvedis

SP izpildvara ir valdei, kurå ir 9 cilvéki. Visi valdes locek¬i reizi ménesî atskaitås par padarîto. Reizi gadå atskaitås par padarîto SP kopsapulcei. SP ir vairåkas amatpersonas, kas tießi pak¬autas prezidentam. Darbojas divas komisijas un vairåkas darba grupas, pieméram, Studentu dienesta viesnîcu darba grupa. STUDENTU PARLAMENTA DARBÈBA SP darbîbas pamatvirzieni ir RTU studentu un administråcijas konsolidéßana vispåréjai augståkås akadémiskås un profesionålås izglîtîbas lîmeña, prestiΩa paaugstinåßanai, kå arî studentu sociålås dzîves uzlaboßanai. SP aizståv un pårståv studéjoßo intereses akadémiskås un sociålås dzîves jautåjumos augstskolå un citås valsts institücijås. SP pårziñå ir ßådi jautåjumi: studiju kreditéßana; studéjoßo kreditéßana; Senåta stipendijas; transporta kompensåcijas; studentu méneßbi¬etes; sociålås piemaksas; studentu apliecîbu izgatavoßana; konfliktu izskatîßana starp studentiem un RTU darbiniekiem (pasniedzéjiem, kopmîtñu darbiniekiem). SP darbîbas virzieni: kultüras un sporta aktivitåßu, seminåru, kursu un citu izglîtojoßu pasåkumu organizéßana; sadarbîba ar Latvijas un årzemju studentu organizåcijåm. SP Sabiedrisko attiecîbu komisija

2002. gada 28. marts

Kultüras centrå Marta pédéjå nedé¬å ik gadu sarosås visi teåtra cienîtåji - 27. marts ir Teåtra diena. Pirms daudziem gadiem, tålajos stagnåcijas laikos, ßajå datumå pårpildîtajå Anglikåñu baznîcå (tolaik, starp citu, RTU Studentu kluba telpås) aktieriem uzgaviléja skatîtåju simti, jo nekåda cenzüra nespéja slåpét tås brîvdomîbas izpausmes, kuras spilgti un pårliecinoßi vienoja måksliniekus un skatîtåjus. Tagad ir citi laiki, un profesionålie teåtri Teåtra dienå vairs nepulcéjas grandiozos kopéjos pasåkumos. Toties studentu teåtri turpina ßo tradîciju, un 23. martå RTU Mazajå zålé notiekoßajå Studentu teåtra dienas spogulî studenti apliecinåja, ka Latvijas augstskolås radoßais gars ir dzîvåks par dzîvu un tajås netrükst spoΩu aktierisku talantu. Íajå Teåtra dienå valdîja atraisîtîba un improvizåcija, kuras noskañås visus ievadîja måjinieki – dziedoßie aktieri no Vecpilsétas dziedåtåjiem un Palåsîtém, rådot savu lielisko muzikålo uzvedumu Sniegbaltîte un septiñi rü˚îßi. Jåizteic vislielåkå atzinîba mazajiem aktieriem, kuri varonîgi un azartiski nospéléja savu izrådi, lai

Studentu teåtra dienas spogulis Ieva Mi˚elsone

gan visu galveno lomu (¬aunås karalienes, prinça, Teicéja un pat paßas Sniegbaltîtes) télotåji bija kritußi par upuri gripas vîrusam un jebkurß cits teåtris lîdzîgå situåcijå bütu izrådi atcélis. Taçu skatîtåji, paßi aktieri büdami, ar sajüsmu un smieklu ßaltîm atbalstîja gan rü˚us, gan citus izrådes varoñus, kuru télos iejutås veiksmîgi atrastie aizvietotåji. Amizantais risinåjums, ka Teicéjs gluΩi atklåti un ska¬i sufléja jaunajiem aktieriem, pieß˚îra izrådei îpaßu rozînîti. Kå vélåk sprieda Asja Visocka, ßî esot bijusi viena no labåkajåm Sniegbaltîtes izrådém. Pasåkuma turpmåko gaitu vadîja, klåtesoßajiem savus atspulgus teåtra spogulî ieraudzît palîdzéja un visus ar dzirkstoßåm intermédijåm priecéja topoßå reΩisore Liena Ímukste un Inese Krüma, Kultüras koledΩas studente un RTU Kultüras centra darbiniece. Jådomå, ka Ωürijai (RTU Kultüras centra vadîtåjai Asjai Visockai, Kultüras centra darbiniecei Antrai Liepai, radioΩurnålistei Ievai Incei, izdevniecîbas Jumava pårstå-

vei Ivetai Kånîtei un topoßajam aktierim Gundaram Grasbergam) nebija viegli izvértét Ωanriski un stilistiski tik atß˚irîgo sniegumu, kura amplitüda bija no bezvårdu etîdes lîdz pat klasiskas operas fragmentam, taçu péc visu priekßnesumu noskatîßanås lémums itin visiem pieß˚irt atbilstoßåko nominåciju un, protams, balvas bija gana demokråtisks un Teåtra dienas garam vispiemérotåkais. Pirmå uzståjås Latvijas Müzikas akadémijas operas studija Figaro, parådot fragmentu no Çimorozas komiskås operas Slepenås laulîbas (reΩ. G. Gailîtis, balva nominåcijå Kaislîbas). Prieks, ka topoßie vokålisti ir tik varoßi arî aktieriskå ziñå. RTU teåtra studija Spéle (reΩ. I. Burkovska) rådîja Cirka kaleidoskopu – etîdes, kurås galvenå loma bija ˚ermeña valodai un mîmikai, balva nominåcijå Cerîbu cirks). Èpaßa balva tika Blusu ˚éniñam – Mårcim, kura plastiskums, artistiskums un humora izjüta apbüra visus skatîtåjus. Latvijas Kultüras skola improvizéja

Sporta klubå

Latvijas labåkie svaru bumbu célåji studé RTU 9. martå Jelgavå notika XII Universiåde svaru bumbu celßanå. Piedalîjås seßu Latvijas augstskolu spécîgåkie studenti, bija atbraukusi pat Daugavpils universitåtes komanda. Rezultåti ar katru gadu aug, un cîñas par iek¬üßanu pirmajå trijniekå izvérsås ¬oti sîvas. Jau péc grüßanas rezultåti bija ¬oti blîvi, un k¬uva skaidrs, ka viss izß˚irsies raußanå. Seviß˚i iepriecinåja pirmå kursa studentu R. Zagorska, A. Andrejeva un K. Kårkliña rezultåti. Rezultåts raußanå ar 24 kg svaru bumbåm: R. Zagorskis – 60 reizes, K. Kårkliñß – 61. J. Lavrinoviçs bija vienîgais, kas céla 32 kg svaru bumbas. Rezultåti: lîdz 60 kg: 2. v. – Andrejs Vorobjovs; 3. v. – Juris Skrinda; lîdz 65 kg: 1. v. – Aleksandrs Mortu¬evs; lîdz

Veselå mieså vesels gars! 16. martå Lomonosova ielå 1 BF paßpårvalde rîkoja RTU futbola sacensîbas. Atsaucîba bija neceréti liela – pavisam tika pieteiktas deviñas komandas. TMZF pårståvéja 3 komandas – Nasosi, Salåti un Kosmonauti, BF pårståvéja divas – 1. un 2. kursa komandas, ETF komanda Banda, EEF, koksnes ˚îmi˚i, kå arî apvienotå koju komanda D.N.O.

Spéle bija neparasta – uz laukuma vienlaikus varéja atrasties çetri vienas komandas spélétåji, ieskaitot vårtsargu. Íajå reizé galvenais bija piedalîties, iepazît citu fakultåßu komandas, uzturét spriedzi spélétåju vidü un mé©inåt iegüt galveno balvu – torti. Tas arî tika realizéts. 1. vietu ieguva un torti baudîja TMZF komandas Nasosi pårståvji:

70 kg: 1. v. – Jånis Zvirbulis; 2. v. – Rolands Zagorskis; lîdz 75 kg: 1. v. – Kårlis Melderis; 2.v. – O¬egs Simonovs; lîdz 80 kg: 1. v. – Konstantîns Markovs; lîdz 90 kg: 1. v. – Juris Lavrinoviçs; 3. v. – Igors Naumenko; virs 90 kg: 2. v. – Aleksejs Andrejevs. Komandas: 1. vietå – RTU; 2. – LSPA; 3. – NAA; 4. – DU; 5. – PA; 6. – LLU. RTU izcînîja pårliecinoßu uzvaru ar pieciem çempioniem, trîs no tiem ir no EEF. Rudenî Grie˚ijå notiks Pasaules çempionåts klasiskajå divcîñå, arî spécîgåkie RTU sportisti gatavojas ßîm sacensîbåm, vienîgi vél nav atrisinåts finansu jautåjums. J. Zvirbulis

Jevgeñijs Òevaßovs, Maksims Smo¬añinovs, Påvels Zvançuks, Dmitrijs Tarasovs, Dmitrijs Çerniks un Jevgeñijs Kukßa. 2. vieta tika BF 1. kursa komandai, 3. vieta – ETF komandai Banda. Lai spéles norisinåtos korekti, visu kontroléja BF paßpårvaldes sporta pasåkumu galvenais tiesnesis Aleksandrs. Labåkie noskaidroti, atliek gatavoties nåkamajiem sporta pasåkumiem! BF paßpårvalde

2002. gada 28. marts

Studentu teåtra dienas spogulis par mafijas tému - stilistiski precîzais priekßnesums, kurå neizpalika arî efektîgs språdziens, izpelnîjås balvu nominåcijå Ekstrémåkais teåtris. RTU Krievu dråmas studija Kamertonis (reΩ. L. Stançika) par divåm etîdém, veltîtåm pavasarim (lasi: gan ka˚u, gan cilvéku mîlestîbai), sañéma balvu par demogråfiskå jautåjuma risinåjumu. Uzteicama ansamb¬a raitå saspéle un aktieru plastikas izteiksmîgums. LU Studentu teåtris (reΩ. V. Klintsons) bija izvéléjies fragmentu no V. Vîgantes lugas Palmas za¬o vienmér (daudziem droßi vien pazîstams ir vél tagad skolu izlaidumos dziedåtais Silavas valsis no ßîs lugas) - vidusskolénu romantiskås mîlestîbas un padomju laika pedago©ijas kvintesence. Balva par aktualitåti. Spilgti, atmiñå paliekoßi raksturi, precîza 50. gadu beigu noskaña (lai gan tos laikus diez vai atminas pat tagadéjo aktieru måmiñas un téti) un deta¬as, pårdomåti rekvizîti un

térpi. Nevainojams tradicionålå (vislabåkajå ßå vårda nozîmé) teåtra paraugs.

RTU teåtra studija Spéle.

Kontrastam – dienvidnieciski temperamentîgais LLU Studentu teåtra (reΩ. A. Kacena) Û. P. Mervisa Pirms brokastîm uzvedums. Balva par naturålismu. Aktieri darbojas, sevi nesaudzéjot – it îpaßi fiziskå ziñå. RTU Debaßu klubs filozofé par tému

– kas ir labåk: skatîties greizå spogulî vai ménesî. Balva nominåcijå Vårda spéks. Prasme pårliecinåt un debatét noder ikvienam, bet ne katrs ar ßo spéju piedzimst. Debaßu klubs pierådîja, ka tå ir arî måksla, kuru iespéjams apgüt. Un visbeidzot – studentu teåtru skates emocionålå kulminåcija un måkslinieciski neapßaubåmi pilnîgåkais un pårliecinoßåkais priekßnesums, Liepåjas Pedago©ijas akadémijas studentu teåtra 7 grådi péc Celsija izråde Rikoßets (reΩ. M. Ißkåne, komponists U. Dzirnéns), kas tapusi saistîbå ar plaßåku projektu cîñai pret narkomåniju. Balva - par drosmi citiem palîdzét. Izråde bez teksta, aktieri – vienoti kå pieci pirksti düré, vértéjums – bez vårdiem, skatîtåju emocijas – aizturéta elpa no pirmås minütes lîdz beigu akordam. Teåtris nu reiz ir måksla, kas ir jåredz paßu acîm, to nevar izbaudît, izlasot aprakstu vai aplükojot fotogråfijas, tåpéc atliek cerét, ka Teåtra dienå rådîto kådreiz büs iespéja novértét arî plaßåkai auditorijai, jo nudien – tas ir to vérts.

Nesen no ‰©iptes atgriezusies Latvijas zinåtniskå ekspedîcija Karnakas temp¬u atbalstam, kuras saståvå bija iek¬auti arî divi RTU måcîbspéki – Büvniecîbas fakultåtes Ìeodézijas profesora grupas docents Jånis Klétnieks un asistents Måris Ka¬inka. Ekspedîcijas dalîbnieki kopå ar françu zinåtniekiem Augßé©iptes slavenajå Karnakas temp¬u komplekså dokumentéja pirms 3,5 gadu tükstoßiem faraona Tutmosa III laikå büvétå temp¬a septîto pilonu. Kopéjo Karnakas temp¬u ansambli nav saudzéjußi gadu tükstoßi. To postîjußas gan cilvéku rokas, gan smilßu vétras. Lîdz müsu dienåm saglabåjußås ar bareljefiem un hieroglifiem rotåto sienu drupas, temp¬u kolonnas, obeliski un skulptüru fragmenti. Ekspedîcijas uzdevums bija fotogrammetriski uzmérît pilona paßreizéjo ståvokli, sienu epigråfiju un iegütos rezultåtus iek¬aut kopéjå Karnakas temp¬u kompleksa ©eogråfiskås informåcijas sistémå, lai péc tam izstrådåtu rekons-

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658 7089321, fakss: 7089489, ji@adm.rtu.lv

trukcijas projektu. Latvijas zinåtnisko ekspedîciju Karnakas temp¬u pétîjumu atbalstam organizéja Rîgå strådåjoßais françu arhitekts Bruno Delands un tå pak¬auta Latvijas Årzemju måkslas muzejam, kurå atrodas nozîmîga ‰©iptes senlietu kolekcija. Zinåtniskås izpétes programmu vada françu é©iptologs Nikolå Grimals un ‰©iptes–Francijas Karnakas temp¬u izpétes centra direktors Dr. Fransuå Larßé. Latvijas zinåtniskå ekspedîcija sañémusi Francijas Årlietu ministrijas, kå arî ‰©iptes Antikvitåßu padomes atbalstu. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vî˚e-Freiberga uzñémusies ekspedîcijas patroneses pienåkumus. Par ekspedîcijas darbîbu ‰©ipté lasîtåjiem plaßåk ståstîsim nåkamajå numurå.

Attélå pa kreisi: Karnakas temp¬a septîtå pilona fotogrammetriskå uzmérîßana. No kreisås: Latvijas zinåtniskås ekspedîcijas dalîbnieki M. Lüséns, J. Klétnieks, B. Ziemele un M. Ka¬inka.

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru