Nr 16 29 03 2001 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 16 (1192) 29.03.2001.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Turpinås Íveices un Baltijas sadarbîba. 2. – 3. lpp. Beigußås Studentu paßpårvalΩu véléßanas fakultåtés. 4. lpp. Iepazîstieties!

EEF dekåns profesors Jånis Gerhards. 6. – 7. lpp. Véstures lappuses. Cik gadus studenti Rîgå strådå laboratorijås. 11. lpp. Divas jubilejas telekomunikåciju jomå. 10. lpp.

Sveicam! RTU komanda k¬uvusi par Latvijas augstskolu måcîbspéku un darbinieku sporta dienu «Jampadracis 2001» uzvarétåjiem. 12. lpp.

2001. gada 29. marts

Rektors informé 16. martå notika treßå finansu ministra Gundara Bérziña un izglîtîbas un zinåtnes ministra Kår¬a Greißkalna tikßanås. Ar prieku jåatzîmé, ka tikßanås laikå abi ministri konceptuåli atbalstîja Rîgas Tehniskås universitåtes un Latvijas Universitåtes priekßlikumu bez atlîdzîbas nodot augstskolu îpaßumå ékas un zemi, ko augstskolas izmanto studiju procesa nodroßinåßanai. Tika panåkta vienoßanås, ka valsts îpaßumu nodoßanai augstskolåm jånorit pakåpeniski. Vispirms tas attiektos uz 4 universitåtém – LU, RTU, LLU, DPU, bet turpmåko gadu laikå – arî uz citåm augstskolåm. ❏

Aprîlî sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå: Poligråfijas biroja direktoru Uldi Freimani, Sporta katedras vadîtåju Jåni MuiΩnieku, Studentu pilsétiñas ßveicari Mirdzu Ozoliñu, InΩenierekonomikas fakultåtes docentu Rüdolfu SurΩikovu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes profesoru Austrumu K¬aviñu, Zinåtniskås bibliotékas bibliotekåri Irénu Kuroçkinu, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes docentu Aivaru Pakalnu, Gråmatvedîbas noda¬as vadîtåju Åriju Véveri, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes vadoßo pétnieku Jevgeñiju Aråju, Valodu institüta lektori Laumu Krieviñu, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes Telekomunikåciju institüta direktora vietnieku Aivaru Kalvånu, Büvniecîbas fakultåtes apkopéju Ludmilu Kokurinu, Saimniecîbas da¬as apkopéju Mirdzu Leiti, Zinåtniskås bibliotékas bibliotekåri Indru Ozolu.

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å?

Turpinås Íveices un Baltijas sadarbîba Gandrîz pirms gada, 2000. gada aprîlî, Geberta Rufa fonds dele©éja Dr. Maksu Íveiceru uzsåkt sadarbîbas projektu ar Baltijas valstîm, lai atjaunotu Íveices un Baltijas zinåtnieku un kultüras darbinieku agråkos kontaktus. Swiss Baltic Net tika iesaitîtas arî piecas Baltijas valstu tehniskås universitåtes (Rîgas Tehniskå universitåte, Vi¬ñas Gedimina Tehniskå universitåte, Kauñas Tehniskå universitåte, Tallinas Tehniskå universitåte un Íau¬u universitåte). Ar G.Rufa fonda atbalstu ßî gada laikå Íau¬os, Vi¬ñå, Kauñå, Liepåjå ir iekårtotas modernas lasîtavas, kurås ir literatüra våcu valodå. Arî RTU bibliotéka ir sañémusi finansiålu atbalstu 5000,franku apjomå jaunu gråmatu iegådei. Izveidota måjas lapa (www.swissbaltic. net), kurå var atrast plaßu informåciju par zinåtni, izglîtîbas iespéjåm, aktuålåkajåm norisém Íveicé un Baltijas valstîs. G.Rufa fonds uzskata, ka ßobrîd ir svarîgi atbalstît

Evita Serjogina, projekta Swiss Baltic Net koordinatore RTU

jaunos zinåtniekus, tåpéc ik gadu desmit Baltijas valstu studentiem tiks pieß˚irtas naudas prémijas par labåm sekmém un sasniegumiem zinåtnes jomå. Baltijas vårds Íveicé dzirdams arvien bieΩåk. ÍveicesIgaunijas biznesa seminårå, kas notika no 24. lîdz 25. janvårim Cîrihé, viesojås Igaunijas prezidents L.Meri. 1. februårî ar runu Cîrihes Universitåtes aulå uzståjås Igaunijas årlietu ministrs T.H.Ilves. Februåra izdevums «Schweizer Monatshefte» bija veltîts Baltijas valstîm un sniedza ieskatu par politiku, ekonomiku un kultüru Baltijå. Marta såkumå notika Baltijas valstu tehnisko universitåßu pårståvju otrå vizîte Íveicé. Pirmajå vizîtes dienå Baltijas valstu pårståvji tika iepazîstinåti ar zinåtnisko centru «Tehnorama» (www.technorama.ch), kur ikviens, gan liels, gan mazs, var ¬auties spéles priekam un atklåt fizikas un ˚îmijas noslépumus.

Pretéji muzejos ierastajai gaisotnei un aizliegumam pieskarties eksponåtiem, «Tehnoramå» apmeklétåjs tiek aicinåts lîdzdarboties, veikt vismaz vienu no vairåk nekå 500 piedåvåtajiem eksperimentiem un pårliecinåties, ka dabaszinîbu kurså apgütå teorija atbilst praksei. Atkårtojußi elementåro fizikas un ˚îmijas kursu, Baltijas valstu pårståvji varéja droßi doties uz Rapperswill augstskolu, kur studenti apgüst büvniecîbu, ainavu arhitektüru, elektrotehniku, informåtiku, maßînbüvi. Vides tehnikas institüta (www.umtech.ch) direktors prof. M.Brunners iepazîstinåja viesus ar sava institüta darbu. Vides tehnikas institütå tiek pétîtas aktuålas problémas vides aizsardzîbas jomå un mekléti efektîvi to risinåjumi. Galvenås pétîjumu témas ir: noteküdeñu attîrîßana, gaisa piesårñojums, atkritumu pårstråde, kå arî vides menedΩments. Institüts aktîvi

sadarbojas ar uzñéméjiem. Uz jautåjumu, kå tiek panåkta uzñéméju ieinteresétîba sadarboties ar augstskolu, prof. Brunners atbildéja, ka vissvarîgåkais esot panåkt savstarpéju uzticéßanos, norådît uz esoßajåm vai iespéjamajåm problémåm un piedåvåt tåm risinåjumu. Studenti savos semestra darbos un diplomdarbos péta témas, kas ir saistoßas arî industrijas pårståvjiem. Pédéjos gados institüts sadarbîbå ar 20 firmåm ir îstenojis 40 projektus. Ir uzlabotas jau esoßås metodes un izstrådåtas pilnîgi jaunas videi draudzîgas tehnolo©ijas. Uzñéméji zina, ka institüts samérå îså laikå, par salîdzinoßi nelielåm izmaksåm var sniegt kvalitatîvu problému risinåßanas modeli. Savukårt profesori ir ieintereséti ßåda veida sadarbîbå, jo no tå ir atkarîgs gan viñu personiskais atalgojums, gan institüta infrastruktüras finanséjums. 1873. gadå dibinåtå santehnikas firma «Geberit» (www.geberit.com), kas ßobrîd ➥

2001. gada 29. marts

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? îles stipendijas Baltijas jüras re©iona augstskolu studentiem Izsludinåts kårtéjais stipendiju konkurss studijåm îles Universitåté (Våcija) 2001./2002. måcîbu gadå. Aicinåm studentus pieteikties ßådåm stipendijåm: ❖ trîs stipendijas pilna akadémiskå gada studijåm (no 2001. gada oktobra lîdz 2002. gada jülijam); studijas notiek våcu valodå; ❖ divas stipendijas studijåm Tehniskajå fakultåté; studijas notiek ang¬u valodå. Interesentiem Starptautisko sakaru da¬å lîdz ß.g. 4. aprîlim jåiesniedz ßådi dokumenti: ☛ iepriekßéjo studiju rezultåtu apstiprinåts tulkojums; ☛ divas rekomendåcijas véstules; ☛ sveßvalodas zinåßanu apliecinoßs dokuments; ☛ motivåcijas véstule ang¬u/våcu valodå; ☛ viena fotogråfija.

Norvé©ijas Zinåtnes padomes stipendijas Norvé©ijas Zinåtnes padome izsludinåjusi pieteikßanos stipendijåm 2001./2002. gadam, kas paredzétas studijåm un zinåtniskå darba veikßanai Norvé©ijå. Prasîbas kandidåtiem: vismaz bakalaura gråds; ielüguma véstule no uzñéméjiestådes Norvé©ijå. Pieteikumi lîdz ß.g. 15. jünijam jånosüta Norvé©ijas Zinåtnes padomei. Sîkåka informåcija un pieteikuma anketas pieejamas Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå; tålr. 7089313, 7089343, kå arî Internetå: http://www.forskningsradet.no/english//is/

➦ ir viena no Eiropas tirgus lîderém santehnikas produktu raΩoßanå, ar savu produkciju jau ir ienåkusi Baltijas tirgü. Latvijå firmas produkcijas izplatîtåji ir «Max Schön» un «Reaton». «Geberit» ir ne tikai raΩotne, bet arî pétniecîbas laboratorijas, kurås tiek mekléti vislabåkie un müsdienîgåkie risinåjumi. Firmas pårståvji vairråkkårt uzsvéra, ka daudz kas ir atkarîgs no tå, cik precîzi un pareizi sanitårås sistémas tiek uzstådîtas. Lai novérstu iespéjamås k¬üdas, «Geberit» neΩélo püles un lîdzek¬us ne zinåtniskajiem pétîjumiem, ne darbinieku izglîtoßanai. Uzñémuma pétniecîbas laboratorijås tiek veikti skañas testi, pårbaudîta materiålu atbilstîba un izturîba, kå arî tiek strådåts pie jaunu materiålu izveides. Firmas darbiniekiem ir iespéja regulåri apmeklét seminårus un tålåkizglîtîbas kursus. Domåjot par darbîbas paplaßinåßanu Baltijas valstîs, eksporta menedΩeris T.Nueßs, izteica ieinteresétîbu sadarboties ar tehniskajåm universitåtém, jo Baltijå ßobrîd vél nav pietiekoßi daudz speciålistu, kas pårzinåtu «Geberit» produkcijas noslépumus. Paula Íerera institüts

(www.psi.ch) ir lielåkais pétniecîbas institüts Íveicé. Tajå strådå 1200 darbinieku. Galvenås pétniecîbas nozares ir: cietvielu fizika, elementårda¬inu un astrofizika, materiålzinåtnes, biolo©ija, medicîna, ener©étika, dabas aizsardzîba. Ik gadus institüta laboratorijås pétîjumus veic vairåk nekå 800 zinåtnieku gan no Íveices, gan årzemém. P.Íérera institüta direktora vietnieks prof. R.Eihlers pauda ieinteresétîbu sadarboties ar Baltijas valstu zinåtniekiem un vélmi rudenî apmeklét Baltiju. Arî koncerna ABB pétniecîbas laboratorijas (www. abb.ch) pårståvis M.Greiners ir gatavs rudenî doties vizîté uz Baltijas valstîm. Müsu studentiem ABB var piedåvåt prakses un darba vietas (sk. www.abb.com.chcrc). Pozitîvi iespéjamo sadarbîbu ar Baltiju vérté arî Bernes universitåtes ekonomikas zinåtñu profesori N. Thoms un K. Dellmans. Viñi aicina kolé©us piedalîties Bernes universitåtes rîkotajås konferencés un ir ar mieru vadît seminårus arî pie mums. Starp citu, Íveices Nacionålais fonds programmas SCOPES ietvaros Baltijas valstu zinåtniekiem piedåvå finansiålu atbalstu

dalîbai konferencés, kas tiek rîkotas Íveicé. Cîrihes Tehniskajå universitåté (www.ethz.ch) starptautisko attiecîbu departamenta darbinieki iepazîstinåja kolé©us no Baltijas ar universitåtes studiju sistému un situåciju zinåtnes jomå. Uz jautåjumu, ko Cîrihes Tehniskå universitåte cer sagaidît no sadarbîbas ar Baltijas valstu tehniskajåm augstkolåm, starptautisko attiecîbu noda¬as pårståvis A.Hagstroms atbildéja: «Sadarbîbai ne vienmér ir jåbüt simetriskai. Dodot pretî tu sañem vienmér kaut ko citu, varbüt pat to, ko nemaz neesi gaidîjis.» Viñapråt Baltijas valstis ir pårvaréjußas lielåkås grütîbas un ßobrîd vairs nav uzskatåmas par våji attîstîtåm. A.Hagstroms piekrita G.Rufa fonda pårståvim M.Íveicaram, ka Baltijas valstis var lepoties ar lielu intelektuålu potenciålu, labåm tradîcijåm un sasniegumiem gan dabaszinåtnés, gan inΩenierzinåtnés. Íobrîd gan vél pietrükstot atbalsta no valsts puses, taçu cerams, ka nåkotné situåcija mainîsies.

Pirmås Íveices vizîtes laikå pagåjußå gada novembrî prof. P. Íindlers no Íveices dabaszinåtñu akadémijas izteica priekßlikumu, ka Latvijas un Lietuvas Zinåtñu akadémijas varétu sekot Igaunijas pieméram un noslégt ar Íveices Dabaszinåtñu akadémiju sadarbîbas lîgumu. Íoreiz jau tika apspriests sadarbîbas lîguma teksts, kas varétu tikt apstiprinåts Íveices Dabaszinåtñu akadémijas valdes sédé ßî gada jünijå. Lîguma oficiåla parakstîßana paredzéta novembrî, kad uz Íveici dosies Baltijas tehnisko universitåßu rektoru delegåcija. Tas, cik auglîga büs Baltijas valstu un Íveices zinåtnieku sadarbîba nåkotné, ir atkarîgs no mums paßiem. Kolé©i Íveicé ir izteikußi gatavîbu atbalstît müsu centienus. No mums tiek gaidîta iniciatîva un projektu pieteikumi. Ar materiåliem par Íveices izglîtîbas un zinåtnes institücijåm interesenti var iepazîties Swiss Baltic Net måjas lapå: www.swissbaltic. net, kå arî RTU Starptautisko sakaru da¬å. ❏

RTU Zinåtniskajai bibliotékai steidzîgi vajadzîgs darbinieks interneta zålé Centrålajå ékå îpsalas ielå 10. Zvanît pa tålr. 7089443, 7089367.

2001. gada 29. marts

SP informé 8. marta sédé S.Kravalis informéja par pabeigto SP telpu remontu un nelielajiem pielaboßanas darbiñiem, par studentu apliecîbas projekta jaunumiem. J.Íipkovs informéja, ka RTU Studéjoßo paßpårvalΩu basketbola turnîra nåkamå

kårta notiks 1. aprîlî (ar piebildi «tas nudien nav joks»). G.Svilpe – lîdzßinéjais likumdoßanas noda¬as vadîtåjs – ziñoja par RTU SP valdes nolikumu un studiju noda¬as jaunumiem, D.Kekißs – par LSA kongresu Baltijas Krievu institütå, kå

arîdzan par RTU Senåta Kultüras un sadzîves komisijas sédi, kurå tika skarti jautåjumi par studentu dienesta viesnîcåm un sportu. J.Jasukeviça informéja par tålåko sadarbîbu ar Lietuvas studentiem, K.Gri˚e

– par tuvåkajå laikå plånotajiem pasåkumiem, I.Kårnupa – par sociålo lietu noda¬as jaunumiem, minot faktu, ka dienesta viesnîcås Åzenes ielå 22 un 22a drîzumå tiks ieviesta magnétisko karßu caurlaides sistéma. Dace P.

Véléßanas nu ir galå Kå jau daudzi pamanîja no 5.lîdz 8.martam RTU notika studentu paßpårvalΩu véléßanas fakultåtés. Visås fakultåtés véléßanas atzîtas par notikußåm, jo piedalîjås vismaz 10% no studéjoßo skaita, pårkåpumi véléßanu gaitå nav konstatéti. Èsumå par katru fakultåti – AF nobalsoja 19,83% no studéjoßo skaita, pavisam kandidéja 3. Vislielåko atbalstu guva lîdzßinéjais AF paßpårvaldes vadîtåjs Årijs Bérziñß. ASTF – nobalsoja 10,05% studentu. Lielåko atbalstu guva Bogdans Íahajevs, Sandis Kravalis un Ieva Virse, pavisam kandidéja 13. BF – absolütå lîdere lîdzßinéjå paßpårvaldes vadîtåja Evija Avota, nåkamais kandidåts – Jånis Íipkovs – savåca par 30 balsîm mazåk, tad Jånis Klîve. Pavisam piedalîjås 13,72% no studéjoßo skaita. ETF lîdera pozîcijå ierindojås Diåna Çivkule, tad seko Dmitrijs Kekißs un Oskars Priede, pavisam piedalîjås 9 kandidåti un nobalsoja

10,30%. EEF pavisam kandidéja 24 studenti. Jåatzîst, ka ßajå fakultåté balsu skaitîßana RTU CVK bija visinteresantåkå, jo påréjås fakultåtés, studenti savas balsis atdeva par kandidåtiem diezgan pavirßi, bet ßeit varéja just, ka studenti pazîst cilvékus, par ko balso, un savas balsis atdod mér˚tiecîgi. Pavisam nobalsoja 17,55%. Populåråkie studenti ßajå fakultåté ir Anastasija Petrova, Anna Voloßçuka un Normunds K¬aviñß. IEF piedalîjås 25 kandidåti, un par viñiem savu viedokli izteica 10,93%. Populåråkais students ir Ìirts Vilks, nåkoßå – Inese Be˚ere un Jånis Lielåmers. MLF nobalsoja 21,65%, lielåko atbalstu guva Vineta Íko¬nija, Sergejs Gaidukovs un Elîna Íneidere. TMZF véléßanås piedalîjås 12,52%. Populåråkie studenti ir Krista Gri˚e, Andrejs Bladiko un Roberts Zdanovskis. Pavisam kandidéja 19 studentu. Dace P.

ReportåΩa no notikuma vietas Izstådes «Skola 2001» dienasgråmata Jau vairåkus gadus marta vidü ir novérojama vidusskolnieku masveida pulcéßanås RTU izståΩu centrå îpsalå. Atß˚irîbå no citåm reizém, kad viñi vienkårßi nåk bezjédzîgi nosist laiku un iztrakoties kådå no kårtéjiem tusiñiem, ßai laikå visi apmeklé müsu izståΩu halli ar noteiktu ideju un vienotu mér˚i. Un ßîs mér˚is ir atrast sev pieñemamåko vietu, kur måcîties péc vidusskolas (daudziem – péc pamatskolas), jo ßai laikå parasti notiek izstådes «Skola» un «Gråmata». Íogad man bija izdevîba novérot ßo kustîbu tuvplånå, visas çetras izstådes norises dienas séΩot pie savas fakultåtes galdiña RTU stendå. Atklåßanas dienas rîts.

Nupat sañému savu caurlaidi un plus mînus pießåvos, kuri izdales materiåli man ir jådala un kuri ne. Més esam pa divi cilvéki pie viena galdiña, kurß attiecås uz vienu fakultåti. Nezinåmu iemeslu dé¬ pie katra galdiña ir tikai viens krésls, tå ka vienam visu laiku jåståv kåjås. Såk nåkt pirmie klienti (nevarot atrast piemérotåku vårdu un negribédams visur rakstît «iespéjamie RTU reflektanti» es viñus turpmåk tekstå saukßu par klientiem) un més ar azartu viñiem såkam ståstît par to, kå ieståties müsu fakultåté, kå tur ir måcîties utt. Visus izdales materiålus dalåm pa labi pa kreisi, jo to ir pilnas kastes. Kå bija stingri piekodi-

nåts no priekßniecîbas, ejam ést praktiski pa vienam. Tå ka izstådes telpå édnîca ir pårpildîta, ejam ést uz blakus halli, kur notiek cita izståde, «Belarus» vai kas tamlîdzîgs. Liekas, ka laiks lido véja spårniem un diena paiet tik åtri. Pa visu dienu ir satikti tikai påris pazîstami cilvéki, toties vismaz kådam tükstotim sveßo ir sîki un smalki ståstîts par RTU ieståßanås noteikumiem. Jocîgi, bet més tos nevaram atrast nevienå bukletå, tåpéc visu laiku sanåk runåt vienu un to paßu. Ûél, bet lielå interesentu skaita dé¬ nesanåk tå kårtîgi izstaigåt izstådi. Izstådes otrå diena. No rîta mazliet såp kåjas, bet to var paciest. Jau no pirma-

jiem mirk¬iem liekas, ka pie müsu stenda nåk tie paßi klienti, kas vakar. Visas sejas ß˚iet pilnîgi vienådas un es esmu pårliecinåts, ka ar desmit minüßu starpîbu es visu dienu varétu savu sakåmo ståstît vienam un tam paßam cilvékam, to nemaz nepamanot. Starp citu, esmu ievérojis, ka visas smukås meitenes iet müsu fakultåtes galdiñam ar lîkumu un man ir mazas aizdomas, ka ne jau manas vainas dé¬. Vérojot viñu sejas izteiksmes, lasot müsu fakultåtes nosaukumu, liekas, ka viñåm nav vispår nekåda priekßstata, ko tas nozîmé un ko tur måca. Rodas sajüta, ka materiålu tomér pietrüks, tåpéc såkam tos taupît un dodam tikai tiem, kas tießåm reåli intereséjas par müsu fakultåti. Íodien péc éßanas paklaiñoju apkårt pa zåli, taçu priekß sevis nekå interesanta neredzu. Vienkårßi ➥

2001. gada 29. marts

îmi˚u piedzîvojumi Valmierå Marta såkumå Materiålzinîbu un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes aktîvåkie studenti bija Valmieras vidusskolås. Íåda braukßana uz Latvijas novadiem MLF jau k¬uvusi par tradîciju. Varbüt kåds jautås: «Kåpéc tießi ˚îmi˚i?» Pamatojoties uz aptaujåm, kas tika veiktas pagåjußå gada izstådé «Skola 2000», un vidusskolu ˚îmijas skolotåju ieteikumiem ikgadéjå vidusskolu ˚îmijas skolotåju sanåksmé, tika konstatéts,

ka Latvijas novadu vidusskolås trükst informåcijas par RTU MLF. Tåpéc tika izveidota darba grupa, kura nodarbojas ar seminåru organizéßanu Latvijas novadu skolås. Íî gada laikå noorganizéti divi braucieni – uz Dobeli un Valmieru. Pédéjais no tiem notika 2. martå uz Valmieru, kur studenti trijås vidusskolås ståstîja par RTU struktüru un savu fakultåti, kå arî par ieståßanås no-

teikumiem un studiju virzieniem. Bija ¬oti liela atsaucîba, jaunießi uzdeva daudzus jautåjumus par fakultåti un studentu dzîvi. Vislielåko interesi skoléni izrådîja par jauno MLF studiju programmu – materiålzinåtne (MZ) –, kuru RTU MLF piedåvå jau divus gadus, kå arî par citiem virzieniem: vides inΩenierija, farmåcija, restauråcija u.c. Skolotåji un skolu administråcijas uz-

skata, ka ßåda sadarbîba bütu jåturpina. Darba grupas vadîtåjs G.Bunte izsaka lielu pateicîbu par palîdzîbu MZ studiju programmas dibinåtåjam profesoram M.Kalniñam, MLF dekånam profesoram V.Kamparam un aktîvåkajiem fakultåtes studentiem: S.Gaidukovam, I.Juhñeviçai, I.Leßçinskai, R.Meri un E.Kalvånei. ❏

➦ gribas nosist laiku, jo vårîties vienu un to paßu jau ir apnicis. Pråtå nåk kådas Raimonda Paula dziesmas pantiñß «…tantiñ, püt kå vakar püti, darbs nav grüts, bet atbildîgs…». Izstådes treßå diena. Kåjas såp aizvien vairåk un arî pamoßanås no rîta ir k¬uvusi par problému. Tå kå ßodien ir sestdiena, ir paredzéts, ka büs visvairåk apmeklétåju. Íis pare©ojums ar uzviju piepildås, jo pü¬i, kas lauΩas iekßå pa durvîm liekas bezgalîgi. Esmu pamazåm såcis novérot, kåda tipa cilvéki nåk pie müsu stenda un izveidojis viñiem savdabîgu klasifikåciju. Pirmajå grupå es iedalu tå saucamos «putek¬usücéjus» – tos, kuri vienkårßi nåk garåm, pañem materiålus un iet prom, neprasot ne vårda un droßi vien pat nezinot, ko paßi ir pañémußi. Otrå grupå ir tie, kuri nåk ar zinåmu interesi, kura tomér aprobeΩojas ar standarta jautåjumiem «Kå ieståties?» vai «Cik jåmakså par studijåm?». Treßås grupas klienti jau vélas uzzinåt kaut ko sîkåk tießi par måcîbåm müsu fakultåté, kådas ir tålåkås darba iespéjas utt. Íîs grupas pårståvji uzdod visinteresantåkos jautåjumus. Tå viens no viñiem man çukstus pajautåja, kå müsu fakultåté ir ar meiteném – vai ir smukas un kådå skaitå. Årpus visa iedalîjuma, protams, ir tie,

kuri nåk savu vecåku un vecvecåku pavadîbå. Atnåk pie müsu stenda tåds kårtîgs puisis, metrs deviñdesmit pieci augumå, bårda lîdz nabai, taçu runå ar mani viña vecmåmiña, dΩeks tikai blisina acis. Vai arî atnåk måte ar meitu un notiek tas pats variants.

Rodas jautåjums vai müsu universitåtei ir vajadzîgi tådi studenti, kuri paßi pat parunåt nevar? Varbüt arî eksåmenos viñu vietå atbildés omîtes un opapi? Par spîti tam, ka müsu dekåns no rîta atnesa veselu kaudzi, kritiski samazinåjies izdales materiålu skaits, kas

savukårt noved pie tå, ka mums visa informåcija ir jåsniedz mutiski. Pédéjå izstådes diena. No rîta galîgi negribas celties, kur nu vél kaut kur iet, pie kam nenormåli gåΩ lietus. Jau pirmajå pusstundå atrodu veselas divas kastes ar bukletiem, kur aprakstîti visi uzñemßanas noteikumi, kurus més pédéjås trîs dienas esam ståstîjußi liekas jau miljons reiΩu. Kå par spîti, apmeklétåju ir ¬oti maz un lielåka da¬a no tiem – «putek¬usücéji». Cenßos vispår nerunåt, dalu tikai bukletus, kuri izrådås tomér paliks vél påri. Kå pie beigåm, visi at¬aujas kårtîgi izstaigåt izstådi. Lai gan ßodien viss beidzas stundu åtråk (nevis seßos, bet piecos), laiks ß˚iet ir apståjies. Tomér beidzot pienåk pédéjås izstådes minütes un més, labu laiku jau locîjußi no bukletiem lidmaßînas, dodamies uzbrukumå LU, kuru stends atrodas turpat kaimiños. Péc sîvas un ilgstoßas cîñas LU tiek sakauta un ar kaunu padodas. Kamér més, atzîméjot izstådes noslégumu, atkor˚éjam un dzeram ßampanieti, LU pårståvji slauka samétåtos papîrus un lidmaßînas. Uz ßådas uzvaras nots arî beidzås çetras dienas garå izståde, un es ne brîdi nenoΩéloju, ka piedalîjos viså ßai pasåkumå. Juniors

2001. gada 29. marts

Process, kas ne¬auj novecot Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes dekåns profesors Jånis Gerhards paßreizéjå amatå strådå kopß 20. februåra, bet darbam RTU atdoti nepilni 40 dzîves gadi. Par dekånu strådåts jau agråk – 80. gadu beigås, tåpéc ir ko salîdzinåt paßreizéjås ieceres ar toreizéjiem apståk¬iem. Bet patiesîbå viss såkås vél agråk – pirms 43 gadiem.

Ilze Ítrodaha

måcîbu prorektors Jékabs Kuzmins. Viñß bija mans Skolotåjs – måcîjos, kå sagatavoties darbam ar studentiem, kå izvirzît un aizståvét savus priekßlikumus, kå organizét zinåtniskos pétîjumus. Mani vecåki bija medi˚i, un ©imené ar elektri˚a

kvantitatîvas izmaiñas. Íobrîd mums ir apméram 70% no tå studentu skaita, kas bija 80. gadu beigås, bet fakultåtes måcîbspéku kolektîvs ir samazinåjies uz pusi. Tomér paßas bütiskåkås ir studiju procesa izmaiñas. Saskatu nepiecießamîbu ak-

Elektri˚a profesija ß˚ita interesanta – Elektri˚a gaitas såku samérå agri, man vél nebija 16 gadu, kad ståjos darbå, – atceras profesors J.Gerhards. – Tas bija 1958. gada 6. jünijå, kad såku strådåt par elektromontiera måcekli tagadéjos Dienvidu elektriskos tîklos (DET) Jelgavas tîklu rajonå. Mani pirmie darbaudzinåtåji bija montieri, kuri trîsdesmitajos gados büvéja elektriskos tîklus Zemgalé. Izgåju pilnu måcek¬a kursu, såkot ar meistaru pasütîjumu izpildi veikalos lîdz kabe¬u apdares gudrîbåm. Beigås jau varéju strådåt par deΩurantu. 1962. gadå mani no DET komandéja måcîties toreizéjå RPI. Ieståjos un paraléli arî strådåju Elektrisko staciju, tîklu un sistému katedrå par laborantu. Toreiz bija citådåki måcîbu plåni. Tiem, kas bija strådåjußi, studiju laiks bija îsåks, un 1966. gada Ziemassvétkos jau ieguvu inΩeniera elektri˚a kvalifikåciju. Atgriezos strådåt DET Jelgavas tîklu rajonå, bet 1970. gada pavasarî ieståjos aspirantürå Elektrisko staciju, tîklu un sistému katedrå. Péc aspirantüras beigßanas 1973. gadå paliku strådåt katedrå. No tås vélåk izveidojås divas katedras: Automatizéto elektrisko sistému un Elektroapgådes katedra, kurå strådåju kopß 1977. gada 1. septembra. Mans aspirantüras vadîtåjs bija kådreizéjais «Latvenergo» galvenais inΩenieris, vélåk – müsu fakultåtes pirmais dekåns un RPI

drîkst mainît, savukårt cits domå, ka jåsniedz savådåkas zinåßanas, kaut kas jåmaina pasniegßanas pieejå. Katram fakultåtes lielajå kolektîvå ir savas intereses un vajadzîbas, izcelt kådas atseviß˚i – tas nebütu godîgi, tådé¬ jåcenßas strådåt, ievérojot visu intereses un attîstoties vélamajå virzienå, un tikai tad varésim runåt par sistémas noturîgumu. Ja ßîs püles un virziens sakritîs ar universitåtes virzienu un augståkås izglîtîbas tendenci vispår, tad varam såkt runåt par valsts interesém.

Izglîtîba – pabérna lomå

Atjaunotå RPI måcîbu prorektori no 1958. lîdz 2000. gadam. No kreisås: 1. rindå - K.Tabaks, J.Kuzmins; 2. rindå - I.I¬jins, J.Gerhards.

profesiju neviens nebija saistîts, bet 16 gadu vecumå, kad såku strådåt, ß˚ita, ka tas ir interesanti. Vidusskolå man padevås fizika un matemåtika, varbüt arî tåpéc izvéléjos elektri˚a specialitåti.

Bütiskåkais – studiju procesa izmaiñas – Kopß 1982. gada strådåju par fakultåtes dekåna vietnieku, bet 1989. gadå mani ievéléja par dekånu, un nostrådåju divus gadus, – atceras J. Gerharda kungs. – Divus termiñus – no 1991. lîdz 2001.gadam biju RTU måcîbu prorektors un tagad, ståjoties atkårtoti dekåna postenî, redzu ievérojamas

tivizét ßo procesu, ievérojot trîs galvenos aspektus – studentu brîvîbu, måcîbspéku vélmes un sabiedrîbas intereses. Tådå lielå kolektîvå kå ßeit, fakultåté, galvenais uzdevums ir spét katra atseviß˚å indivîda intereses apvienot un ievirzît kopîgajås fakultåtes interesés. Kå tas izpaustos? Studentu vélmes ir daΩådas: viens grib apgüt labu specialitåti, cits – nopelnît, treßais – atrast izdevîgu darbu. Arî måcîbspékiem ir daΩådas vélmes. DaΩs ßeit strådå jau gadiem ilgi, jau «izsédéjis» savus priekßmetus un domå, ka tas ir vissvarîgåkais un neko ne-

Péc müsu speciålistiem ir liela nepiecießamîba, bet vai valsts pårvalde – tautas kalpi jeb valdîba – to saskata un nodroßina vélamo finanséjumu? DiemΩél jåteic, ka ßobrîd, paståvot lîdzßinéjai finanséßanas kårtîbai, izglîtîba atrodas pabérna lomå. Paßreizéjais budΩets nodroßina tikai noΩélojamu måcîbspéku algu un vél noΩélojamåkas studentu stipendijas. Nav lîdzek¬u ne tikai laboratoriju iekårtoßanai, bet arî to uzturéßanai. Íobrîd liekulîgi un bezatbildîgi tiek deklaréts, ka par valsts lîdzek¬iem var måcîties, pieméram, 2000 studentu. Kådos virzienos? Kåpéc visås augstskolås ßî summa ir vienåda? Jåbüt definétai augståkås izglîtîbas finanséßanas politikai, precizétam, cik un kådi speciålisti valstij ir vajadzîgi. Ar katru augstskolu – valsts vai privåtu – vajadzétu slégt lîgumus par ikvienu specialitåti. Tas bütu nopietns darbs, bet bütu vismaz skaidri spéles noteikumi. Tå, pieméram, müsu kaimiñi jau ir spérußi ßådu soli – Igaunijå izglîtîbai atvélétie budΩeta lîdzek¬i ir lielåki: mums paredzéti 0,77% no iekßzemes kopprodukta, Igaunijå – divas reizes vairåk. ➥

2001. gada 29. marts

Baltijas zinåtñu véstures un filozofijas 20. konference Janvåra beigås Tartu notika Baltijas zinåtñu véstures un filozofijas 20. konference, kurå piedalîjås arî RTU pårståvji. îmijas véstures muzeju pårståvéja Augusts Ruplis, kurß kopå ar kolé©iem Ilgaru Grosvaldu un Uldi Alksni bija sagatavojußi referåtu par våcießu lomu augståkås ˚îmijas izglîtîbå Rîgå 19. gadsimtå. Pensionétais docents Jånis Klétnieks referéja par kalendåru iespießanu Rîgå 16. un 17. gadsimtå. Ío rindu autore pårståvéja RTU muzeju ar referåtu par Bérzaines ©imnåzijas nozîmi. Konference bija veltîta baltvåcu devumam un zinåtniskajiem sakariem ar

➦

Kå dekåns nevaru ßo procesu ne vadît, ne ietekmét, bet varu attîstît lietiß˚os kontaktus ar müsu lielåkajiem patérétåjiem, pie kuriem aiziet strådåt müsu absolventi, – ar «Latvenergo», «Rîgas siltumu», «Siemens», firmu ABB. Vajadzétu tuvåkajå laikå izveidot fakultåtes padomnieku konventu, kurå lîdztekus müsu partneriem ietilptu arî profesionålås elektroinΩenieru organizåcijas. Tad varétu novértét situåciju, dot padomus un izstrådåt priekßlikumus, lai nodroßinåtu studiju procesa attîstîbu.

Alîda Zigmunde

Krieviju 19. gadsimtå. Konferences plenårsédé LZA akadémi˚is, RTU Goda biedrs Jånis Stradiñß referéja par Rîgas un Tartu intelektuålo sadarbîbu no 17. lîdz 19. gadsimtam. Müsdienåm bija pievérsusies Igaunijas pårståve Helle Martinsone – viña runåja par izglîtîbas sistémas izmaiñåm Latvijå, Lietuvå un Igaunijå 20. gadsimta deviñdesmitajos gados. Tika skarti arî müsdienu un 20. gadsimta medicînas véstures jautåjumi, jo konferencé piedalîjås arî Medicînas véstures muzeja darbinieki. Uz konferenci bija iera-

dußies referenti no Latvijas Universitåtes, Daugavpils Pedago©iskås universitåtes, Lietuvas un Igaunijas lielåko augstskolu – Tallinas, Tartu, Vi¬ñas, Kauñas – pårståvji, kå arî viesi no Våcijas, Somijas un pat tålås Japånas. Konference notika Tartu universitåté, un tås dalîbniekiem Véstures muzeja telpås bija iespéja iepazîties ar augstskolas darbîbu gadsimtu garumå, atrodot tur arî ko jaunu un nåkotné izpétes vértu. Tartu universitåtes muzejs patiesi var lepoties ar savåm vésturiskajåm telpåm, kur konfe-

izaugsme un normåla vecåko kolé©u pieredzes pårmantoßana. Tåpat nav arî pietiekami daudz vidéjås paaudzes augståkås kvalifikåcijas måcîbspéku.

aptuveni 700 studentu visos kursos un specialitåtés, bet jaunie pasniedzéji pétniecisko darbu vairåk veic savås pamata darba vietås. Pareizåk gan bütu, ja ßeit,

Pårråvums måcîbspéku atjaunoßanås proceså – Òoti såpîga ßobrîd ir situåcija ar måcîbspékiem, – secina J. Gerharda kungs. – Fakultåté ir 45 måcîbspéki un 38 palîgpersonåla speciålisti – apméram divas reizes mazåk, nekå mums kådreiz bija. Treßda¬a ir pensijas vecumå, lielåkå da¬a – pirmspensijas gados. Praktiski mums ir izveidojies pårråvums normålå akadémiskå personåla atjaunoßanås proceså. Netiek nodroßinåta pakåpeniska docétåju

90. gadi. RTU vadîba - rektors E.Lavendelis, prorektori I.Knéts un J.Gerhards - apsprieΩas ar izglîtîbas un zinåtnes ministrijas darbiniekiem.

Tomér jåatzîst, ka pédéjos påris gados ståvoklis såk mainîties. Ir izdevies piesaistît jaunos docétåjus. Universitåté péc bütîbas måcîbspékiem ir divi darbi – pétnieciskais un måcîbspéka uzdevums. Tiem jåbüt lîdzsvarå, un atziñas jånodod jaunajai paaudzei. Paßreiz mums ir

RTU, bütu visi nepiecießamie apståk¬i, lai varétu veikt gan zinåtnisko, gan pedago©isko darbu.

Ìimene mani pieñem tådu, kåds esmu – Mana ©imene – sieva, déls un meita – ir laba un jauka, un pieñem mani tådu, kåds esmu. Kopß

rences noslégumå Baltajå zålé uz pieñemßanu aicinåja arî pilsétas mérs. Akadémi˚is Jånis Stradiñß, kurß bija viens no konferences rîcîbas komitejas locek¬iem, uzaicinåja klåtesoßos uz nåkamo – 21. – konferenci, kas notiks 2003. gadå Rîgå. Tad atzîmésim arî Nobela prémijas laureåta Vilhelma Ostvalda 150. dzimßanas dienu. V.Ostvalds, no 1882. lîdz 1887. gadam strådåja Rîgas Politehniskajå augstskolå, céla ˚îmijas popularitåti, un 19. – 20. gadsimtu mijå Rîgå izveidojås starptautiski nozîmîgs ˚îmijas centrs. ❏

1964. gada, kad apprecéjos, vienmér esmu juties atbalstîts. Paßreiz visi kopå pa va¬asbrîΩiem cenßamies atjaunot vecvecåku lauku sétu Lielupes krastå, kur mani sençi dzîvojußi 300 gadu, bet drîz svinésim mazdéliña viena gada jubileju. Savulaik nodarbojos ar sportu – spéléju RPI izlasé rokasbumbu, vélåk – kopå ar kolé©iem basketbolu, patîk ßaha åtrspéle. Esmu dekåns uz pusslodzi, jo pamatdarbs man ir kå måcîbspékam – pasniedzu daΩådus elektroapgådes priekßmetus. Kopå ar saviem studentiem mé©inåm izstrådåt metodiku, kå novértét müsu valsts energouzñémumu darba efektivitåti. Paßreiz müsu profesora grupå ir pårejas brîdis – divas grupas ir apvienojußås un nopietni jåstrådå, lai izveidotos spécîga komanda. Man patîk strådåt ar jaunatni. BrîΩiem tas ir pagrüti, jåmaina attieksme pret daΩådåm dzîves situåcijåm un izdarîbåm, bet vértéju to kå atjaunoßanås procesu, kas ne¬auj novecot. ❏

Dekånu runas

8. martå notika Dekånu padomes izbraukuma séde. Atsaucoties IEF dekåna K.Didenko ielügumam, dekåni viesojås Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institütå (SESMI), kas izvietojies Dzelzce¬a transporta institüta ékå Indri˚a ielå 8. SESMI direktors prof. R.Poçs iepazîstinåja ar institüta tagadéjo måjvietu, uz kuru institüts pårcélås no Ka¬˚u 1a. Sédes dalîbniekus priecéja kvalitatîvi izremontétås telpas un sakårtotîba tajås. ☞ Apsprieda profesionålå bakalaura un ma©istra programmas, par kuråm materiåli pårdomåm dekåniem bija iesniegti jau agråk. Måcîbu prorektors E.Be˚eris izklåstîja savas pårdomas, ko ietekméjusi arî tikko notikusî Akreditåcijas komisijas séde. Pédéjå laikå Akreditåcijas komisijå vairåkkårt radußås neskaidrîbas profesionålo programmu klasifikåcijas jautåjumos. Ío iemeslu dé¬ ir pat atlikta atseviß˚u programmu izskatîßana. Måcîbu prorektors analizéja esoßås sistémas trükumus, lai lemtu, kas jålabo un kå to labåk izdarît. Paßreiz RTU – bakalauram nav profesionålås kvalifikåcijas, ma©istrantüra nesniedz profesionålo kvalifikåciju, profesionålo studiju beidzéjam par ma©istrantüru jåmakså, jo to uzskata par otru augståko izglîtîbu. Atbilstoßi Augstskolu likumam tagad dotas iespéjas pieß˚irt profesionålå bakalaura un profesionålå ma©istra nosaukumus. Diskusija par ßo nosaukumu saturu såkusies AIP, kuras darba grupu ßî jautåjuma izskatîßanai vada RTU måcîbu prorektors E.Be˚eris. Grupa tikusies vairåkkårt, iezîméts spéles laukums, izstrådnes nosütîtas 11 augstskolåm akceptéßanai, tålåko darbu atståjot paßu augstskolu ziñå. Veidojot izstrådnes, autori vadîjußies no ASV akreditåcijas padomes prasîbåm inΩenierzinåtnés, tås transforméjot arî uz citåm specialitåtém. Prorektors atzîméja arî jaunås sistémas plusus un mînusus. Plusi: büs iespéjas samazinåt programmu sadrumstalotîbu; sistéma k¬üst saprotamåka studentiem un darba devéjiem; samazinås priekßmetu skaits; iespéjams piesaistît profesionå¬us uz asociéto profesoru vietåm; radîsies reåla konkurence akadémisko un profesionålo programmu starpå, mudinot uzlabot kvalitåti; cerîba uzlabot absolventu profesionålo sagatavotîbu darbam; parådås iespéjas izveidot profesionålo starpnozaru ma©istrantüru; varés izvairîties no Augstskolu likumå izteiktajiem ierobeΩojumiem, ka akadémiskajås programmås jåbüt ne mazåk par 250 studéjoßajiem un pieciem profesoriem un asociétajiem profesoriem. Mînusi: papildu darbs, ko nav vérts darît, ja nav ieguvumu; problémas ar licencéßanu un akreditéßanu; nav skaidri definéti spéles noteikumi un profesionålie standarti; samazinåsies pieprasîjums péc otrå lîmeña profesionålajåm studijåm, kå dé¬ daΩåm profesora grupåm var rasties finansu problémas. Lîdzßinéjå sistémå RTU studijas turpinåja gandrîz 70% bakalauru, jo bakalaurantüra nedod reålu iespéju ståties darbå. Citås augstskolås – tikai apméram 10 lîdz 20 %. Iespéjamie korekciju varianti: 1) atståj akadémisko bakalaurantüru ar studiju turpinåjumu profesionålajå ma©istrantürå, pagarinot un kori©éjot bakalaura programmas un nodroßinot måcîbu praksi profesionålajå ma©istrantürå, kas ¬autu pieß˚irt profesionålo kvalifikåciju; 2) revidé profesionålo zaru, iestrådåjot profesionålo bakalaurantüru un profesionålo ma©istrantüru; 3) pakåpeniski modificé un evolucionizé akadémisko zaru uz profesionålo bakalaurantüru, atmetot visu lieko; 4) sagatavojas, lai varétu izsludinåt uzñemßanu jaunajås programmås 2002. gadå, vecås seßu gadu laikå pakåpeniski izzudîs paßas. Akadémiskå vai profesionålå dominante var büt daΩåda atkarîbå no nozaru specifikas. ASTF un IEF, kur ir liela

2001. gada 29. marts

konkurence, jåñem vérå arî situåcija citås augstskolås Apsprießanå aktîvi piedalîjås visi dekåni. Måcîbu prorektoram atlika tikai rezumét: jåbeidz dalîtå uzñemßana – vidusskolu absolventi un tehnikumu absolventi; nevienam nevajag aizliegt jaunu programmu izstrådi, jo dzîvojam mainîgå pasaulé; ma©istram jåpieß˚ir arî profesionålå kvalifikåcija; vispirms jåizstrådå profesionålais zars, neskarot tås programmas, kas akreditétas uz seßiem gadiem; visiem jaunievedumiem vajadzîga rüpîga analîze; analizét iespéjas arî vasarå våkt kredîtpunktus; rüpîgi jåapsver prakses noteikumi un tas, kå ievérot darbu studiju laikå izvélétajå specialitåté; profesionålås programmas jåveido no augßas uz leju; atrodoties nepårtrauktås reformås, par maz laika veltîts ståvok¬a analîzei; ierobeΩojumus uzliek müsu rîcîbå esoßie resursi un nauda; lai maizes darbu ieskaitîtu praksé, ir jåbüt prakses uzdevumam, darba kontrolei un prakses atskaitei. MLF dekåns V.Kampars atgådinåja par pamatîgas båzes izglîtîbas nepiecießamîbu un brîdinåja, ka, pårlieku steidzoties ar påreju tikai uz profesionålo izglîtîbu, var zaudét tiesîbas saukties par universitåti, jo profesionålå izglîtîba nav klasiska universitåtes izglîtîba. Vienojås, ka lîdz 31.03. fakultåtés izskatîs jautåjumu par to, kå vislabåk realizét profesionålo izglîtîbu, un priekßlikumus iesniegs måcîbu prorektoram. ☞ Dekåniem iesniedza priekßlikumus reformåm sveßvalodu måcîßanå, lai izskatîtu un varétu apspriest nåkamajå dekånu sédé. ☞ Kanclers R.Taraßkeviçs dekåniem iesniedza ieñémumu un izdevumu sadalîjumu pa profesora grupåm, institütiem un fakultåtém, kå arî pa RTU kopumå par 1999./2000. m.g. Viñapråt tas ir mé©inåjums nofiksét visu finansiålo ståvokli laikå no 01.09.1999. lîdz 31.08.2000. Apré˚inå ievéroti visi lîdzek¬i gan valsts budΩeta, gan zinåtnes nauda, gan sponsoru ieguldîtå, gan paßu pelnîtå. Kanclers lüdza izskatît apré˚inus, apspriest institütu padomés un lîdz 15. martam paziñot, kå likvidés pårtériñu. R.Taraßkeviçs brîdinåja, ka péc nedé¬as parådniekiem pårtrauks izmaksas no jauno speciålistu un maksas studiju lîdzek¬iem. Struktürvienîbas, kuråm apré˚ins uzråda ekonomiju, no ßiem lîdzek¬iem varés sañemt iepriekßéjå måcîbu gadå ietaupîto. Rektors akadémi˚is I.Knéts pateicås kancleram par apjomîgo un ¬oti vértîgo informåciju un lüdza dekåniem apré˚inu pårdomåt, lai sîkåk analizétu pårtériñu iemeslus un spriestu par to samazinåßanu nåkotné. Péc saimnieku bagåtîgi sarüpétås kafijas pauzes visi Dekånu padomes sédes dalîbnieki devås tießi uz RTU îpsalas Starptautisko izståΩu halli, lai piedalîtos izstådes «Skola 2001» atklåßanå. 15. marta sédé måcîbu prorektors E.Be˚eris informéja, ka RTU Paßnovértéjuma vadîbas komisija intensîvi strådå, lai aprîlî bütu sagatavots RTU Paßnovértéjuma ziñojums. Prorektors atgådinåja, ka atbilstoßi Augstskolu likumam RTU tiek pielîdzinåta akreditétai augstskolai lîdz ßî gada 17. novembrim, bet péc ßî datuma züd tiesîbas izsniegt diplomus ar valsts ©erboña attélu. ☞ Måcîbu prorektors E.Be˚eris informéja par neatkarîgå eksperta RTU informåcijas tîkla izveides vértéjumu, lai apspriestu turpmåko rîcîbu. Åréja eksperta palîdzîbu noléma izmantot, lai izbeigtu bieΩos strîdus starp daΩådiem viedok¬iem par vél neizveidoto datu tîklu. Eksperts piekritis, ka jåizdala atseviß˚i divi jautåjumi: 1) iekßéjå datu tîkla izveide; 2) izdevîgåkais interneta pieslégums. Par izdevîgu no cenu viedok¬a ieteikts izvéléties vienu pieslégumu ar rezerves variantu. Pirmo reizi kopå saaicinåti visu fakultåßu atbildîgie par datu tîklu. Såkumå sanåksmé valdîjis agresîvs noskañojums, bet vélåk jau mierîgå noskañå pårståvji izvértéjußi esoßås problémas

➥

2001. gada 29. marts

➦ kopumå. Prorektors sanåksmi vérté pozitîvi – kå soli uz izpratni un sapraßanos. Par vienu no bütiskåkajiem trükumiem atzîta pårståvju nepietiekamå informétîba par notiekoßo, pat tîkla kopéjo shému viñi redzéja pirmo reizi. ETF dekåns I.Slaidiñß pozitîvi vértéja viedok¬u apmaiñu pårståvju sanåksmé, jo lîdz tai runåts ticis daudz, bet rîcîba nav sekojusi. I.Slaidiñß uzskata, ka trükst skaidrîbas paßå lémumu pieñemßanas sistémå, it seviß˚i par tehnolo©ijåm. Bez iepriekßéjas apsprießanas darba kårtîbå notiek lîgumu slégßana par pieslégumiem, un Dekånu padomé nolemts vienîgi tas, ka interneta pieslégumus veidos ar Telia un Latnet. ETF dekåns domå, ka ßie kompetentie fakultåßu pårståvji, kas rüpéjas par vietéjiem tîkliem, varétu iepriekß apspriest rîcîbas variantus, lai sagatavotu konkrétu Senåta lémumu un izslégtu paßdarbîbu. Måcîbu prorektors atzina iepriekßéjo apsprießanu, bet apßaubîja nepiecießamîbu visus tehniskos un saimnieciskos lémumus pieñemt Senåtå. Tådam nolükam nepiecießamîbas gadîjumos varétu izmantot Senåta komisijas. Prorektors uzskata, ka jånodala bütiskie jautåjumi, kas prasa publisku apsprießanu, no konkrétiem darba jautåjumiem, kurus risina paßi atbildîgie. Taçu atbildîgajiem vajadzétu bieΩåk informét vadîbu un dekånus par notiekoßo, lai nerastos lieks uztraukums, kad kaut kas nenotiek kå gribétos. Kanclers R.Taraßkeviçs uzskata, ka péc Dekånu padomes lémuma par pieslégumu izvéli, tålåkå konkréto lîgumu slégßana gan bütu jåatståj par konkrétiem tîkliem atbildîgo personu ziñå. Senåta priekßsédétåjs V.Kampars ieteica kori©ét procedüras jautåjumu apsprießanai, jo RTU var atrast tehniskos jautåjumus zinoßus speciålistus visås jomås. Datu tîkla projekta direktors I.Pujåts izteica noΩélu, ka pårståvju sanåksmé lietas nav skatîtas no ekonomiskås puses. Arî uzaicinåtais eksperts atzinis, ka Telia pieslégums nav ¬aunåkais variants, bet tas nepårprotami ir ekonomiskåkais. RTU intranetu ir ¬oti izdevîgi büvét uz Telia båzes. Radås jautåjums, kurß var uzñemties atbildîbu par ßo jautåjumu apsprießanu un lémumu pieñemßanu, kå dekåniem vienoties par tålåko rîcîbu. Izteikts priekßlikums – izveidot viena dekåna vadîtu kompetentu speciålistu grupu, kas nospraustu konkrétos uzdevumus, bet to izpilde bütu attiecîgo dienestu ziñå. Íåda speciålistu grupa izvértétu müsu rîcîbu iekßéjå tîkla veidoßanå: vai vél vajadzîgs projekts, kas projektés, lai bütu pilnîga skaidrîba par notiekoßo, ko daråm, ko katrs solis makså. Paßlaik I.Pujåta projektam ir ekonomiskå versija un ir nereålas versijas, kas prasa lielus lîdzek¬us. Ío grupu varétu arî pilnvarot izstrådåt straté©iju un sagatavot nepiecießamos slédzienus. I.Pujåts un I.Slaidiñß izvérsa nelielu diskusiju par RTU lîguma ar Telia nosacîjumiem (lîgums noslégts 1997. gadå un ir spékå lîdz 2003. gada septembrim.) Kanclers precizéja, ka lîgumå nav paredzéti tå laußanas nosacîjumi tådé¬, ka RTU no Telia sañémusi kredîtu. Iekßéjå audita da¬as vadîtåja Å.Brißkena piebilda, ka jau lügusi I.Pujåtam izstrådåt noda¬as nolikumu, kurå bütu skaidri izklåstîti noda¬as darba mér˚i, uzdevumi un atbildîba. Vienojås, ka I.Pujåts sagatavos datu tîkla izveides attiecîgo shému vai grafiku, lai speciålistu ekspertu grupa I.Slaidiña vadîbå to izvértétu un par saviem slédzieniem ziñotu dekånu sédé. ☞ Apsprieda Senåta marta sédes lémumprojektus. * Kanclers R.Taraßkeviçs iepazîstinåja ar lémumprojektu par studiju maksu 2001./2002. m.g. Pilnås studiju izmaksas noteiktas atbilstoßi MK noteikumiem nr. 42. Såkot no 2001./2002. m.g., RTU atsakås no da¬éjås måcîbu maksas. Rektors apstiprinåja, ka arî valdîbai ir nepårtraukti iebildumi pret ßådåm studijåm, jo da¬éjas maksas studenti it kå studé uz valsts budΩeta studentu ré˚ina. Rodas pårslodze måcîbspékiem, kuri strådå par pusvelti, un pazeminås studiju kvalitåte. Íogad studentus uzñems atbilstoßi noteiktajam budΩeta vietu skaitam (aptuveni 2040), bet påréjos studétgribétåjus – par pilnu maksu.

Vakarnieku izmaksas noteiktas kå 3/4, bet neklåtnieku – kå 1/2 no dienas noda¬as studiju maksas. Klåtesoßie apmainîjås viedok¬iem par maksas lielumu, kå arî par viena kredîtpunta izmaksu. Noteicot maksu, jåievéro gan nåkamo studentu reålås iespéjas, gan konjunktüra, gan åréjå konkurence atseviß˚ås studiju nozarés. SP pårståvis uzskata, ka jaunie kreditéßanas noteikumi atbaidîs daudzus potenciålos kredîta ñéméjus, jo izveidota tåda galvojumu sistéma, ko daudzi nevarés at¬auties. Jautåjuma galîgo izlemßanu atlika uz nåkamo sédi, kad piezîmes büs izteikußi visi dekåni un kanclers izskaidrojis Studentu parlamentam jaunievedumu nepiecießamîbu. Kanclers iesniedza dekåniem jauno darba lîguma veidlapu paraugus un paskaidroja to nozîmi. Turpmåk ar RTU darbiniekiem slégs lîgumu par noteiktu darbu izpildi (viena parauga veidlapa), otra parauga lîguma veidlapa paredzéta darbiniekiem no årpuses, kuru lîgumå iek¬autas arî kompensåcijas un atva¬inåjuma naudas. * Måcîbu prorektors E.Be˚eris informéja, ka sagatavots Senåta lémumprojekts par profesionålajåm bakalaura un ma©istra programmåm, kurß dekåniem izskatîßanai jau iesniegts pirms divåm nedé¬åm un izskatîts arî AIP darba grupå ar 13 augstskolu pårståvju piedalîßanos. Vél nepiecießams vienoties par kredîtpunktu apakßéjo robeΩu. Prorektors uzskata, ka, nosakot nozaru nosaukumus, jåvadås péc izglîtîbas klasifikatora, bet priekßmetu sarakstu jånosaka programmas izstrådåtåjiem. Studiju da¬as vadîtåjs P.Sliede atgådinåja, ka profesionålajam bakalauram jåbüt iestrådåtam programmå un tajå nedrîkst parådîties virzienu nosaukumi, lai nerastos liekas grütîbas akreditåcijå un licencéßanå. * Par sveßvalodu studijåm priekßlikumi dekåniem tika iesniegti pagåjußå sédé, bet nekådas piezîmes nav sañemtas. Iepriekßéjå sédé gan visi piekrita, ka sveßvalodu apmåcîbå jåievieß diferenciåcija. Måcîbu prorektors ieteica ßo jautåjumu Senåta marta sédé vél neizskatît. * Akceptéja lémumprojektu par studiju plånu diferencéßanas pårtraukßanu bakalauru studiju pirmajos kursos, bet atklåts paliek jautåjums par kredîtpunktu palielinåßanu matemåtikå. * Apsprieda lémumprojektu par pamatstudiju programmu papildinåßanu ar studiju priekßmetiem «Ievads studiju nozaré» akadémiskajås programmås un «Ievads specialitåté» profesionålajås programmås. ☞ Klausîjås Saimnieciskås da¬as (SD) direktoru J.Buku par Saimnieciskå dienesta pienåkumiem un to izpildi. Saimnieciskås da¬as pak¬autîbå ir atseviß˚as da¬as un objekti. SD direktors ieteica grozît 11.09.98. lémumu par apsaimniekoßanas lîdzek¬u iedalîßanu fakultåtém un turpmåk üdens, gåzes, siltuma un elektrîbas saimniecîbu nodot SD ziñå, ieteikumu pamatojot ar fakultåßu centrålå dienesta darbinieku nepietiekamo kvalifikåciju. Viñapråt remontdarbus jåveic licencétåm organizåcijåm, un visi celtniecîbas darbi obligåti jåsaskaño ar SD Tehnisko da¬u. Dekåni grozîjumu ieteikumu neatbalstîja, uzzinot, ka attiecîgas kvalifikåcijas remontdarbu izpildîtåju nav arî SD. Dekåni uzskata, ka fakultåßu saimniecîbas prodekåni vajadzîgos lîgumus ar firmåm par konkrétu darbu izpildi slédz åtråk un operatîvåk. Klåtesoßie tika informéti, ka RTU Tehniskajå da¬å strådå çetri cilvéki, kuriem ir uzticétas kontroles funkcijas un remontdarbus viñi neveic. Izskatîßanai iesniedza nolikumu par tålåkizglîtîbas studiju proceså iegütås izglîtîbas (kvalifikåcijas) apliecinoßa dokumenta izsniegßanu. Lai Dekånu padomes sédés lémumu pieñemßana veiktos raitåk, TMZF dekåns G.Liberts ierosinåja sédé izskatåmos dokumentus izsütît dekåniem pa e–pastu vismaz dienu pirms konkrétås sédes. M.E.

2001. gada 29. marts

Telekomunikåciju jomå divas jubilejas telefonam – 125, Rîgas automåtiskajai telefona centrålei – 75 gadi Íogad 10. martå atzîméjåm 125 gadu jubileju pirmajai telefona sarunai pasaulé. Tå notika pa 16 metrus garu lîniju, kas savienoja Bostonas kurlmémo skolas profesora Aleksandra Bella dzîvokli ar viña laboratoriju. Bells toreiz teica savam palîgam Tomasam Vatsonam: «Mister Vatson! Ienåciet pie manis, Jüs man esat vajadzîgs!» Péc 40 gadiem, kad tika uzbüvéta transkontinentålå tålsakaru lînija ˆujorka – Sanfrancisko, A.Bells no Nujorkas piezvanîja Vatsonam uz Sanfrancisko un teica tos paßus vårdus. Ziñas par telefona aparåtu izgudroßanu atrodamas jau 1667. gadå, kad fizi˚is Roberts Huks ar diegu savienoja divas membrånas. Runas skañu svårstîbas iesvårstîja membråna, bet, mainoties diega izstiepumam, svårstîjås otrå membråna un radîja lîdzîgu skañu. Lielu interesi izraisîja våcu fizi˚a Filipa Reisa eksperimenti 1861. gadå. Ar viña konstruéto ierîci varéja pårraidît müzikas skañas 100 metru attålumå. Våcija viñu atzina par telefona izgudrotåju, izsniedza patentu un 1885. gadå uzcéla viñam pieminekli. Reisa aparåts tik stipri krop¬oja runu, ka runas pårraidei to nevaréja lietot. Péc 20 gadiem Våcijas patenta valde atzina, ka Reisa ierîce nav telefons. Aleksandrs Bells par telefona aparåta izgudroßanu nemaz nedomåja. Viñß pildîja kådas telegråfa firmas uzdevumu – izveidot tele-

Jåzeps Loçmelis, RTU emeritétais profesors

gråfa ierîci, kas dotu iespéju vienlaicîgi pa vienu sakaru lîniju pårraidît 8 telegrammas. Bells bija ieceréjis izveidot 8 vibratorus, lîdzîgus kamertonim, kas raidîtu skañas do, re, mi, fa … Nejaußi vienå no eksperimentiem atklåjås, ka kåds no vibratoriem ir «iesprüdis» un, to kustinot, rodas skaña. Bells saprata, ka ir atklåjis skañas pårraides mehånismu. Íiem eksperimentiem vajadzéja naudu. Bells aizñémås no kanådießa DΩordΩa Brauna 750 dollårus, pretî tam dodot monopoltiesîbas uz telefona lietoßanu Anglijå. Eksperimenti bija sekmîgi, un A.Bells 1876. gada 14. februårî iesniedza patenta pieteikumu. Ío dienu oficiåli uzskata par telefona aparåta izgudroßanas dienu. Zîmîgi, ka ßajå dienå divas stundas vélåk elektri˚is Eliaßs Grejs iesniedza Patentu valdei protestu, kas viñam – Amerikas pilsonim – deva tiesîbas gada laikå iesniegt savu pieteikumu. Bella telefons saståvéja no stobriña, kurå atradås magnéts un spole ar izolétiem vadiem. Iepretim magnétam bija novietota metåla plåksnîte – membråna. Divus ßådus stobriñus – raidîtåju un uztvéréju –

savienoja divvadu lînija. Stobriñß vienå un tajå paßå laikå kalpoja gan skañas pårraidei, gan uztverßanai, t.i., to pårmaiñus lika te pie auss, te pie mutes. Otru abonentu izsauca ar svilpienu stobriñå. Ieviest savu izgudrojumu A.Bellam nebija tik viegli. Neviens toreiz nesaprata tå vértîbu. DaΩi zinåtnieki izteica domu, ka, pårveidojot skañu elektriskajå signålå, atseviß˚i vårdi var pazust un tos nedzirdés. Taçu, kad Bells jau bija izgatavojis turpat 800 stobriñus, atradås 11 ß˚ietami izgudrotåji (to skaitå arî E.Grejs) un såkås 12 gadu ilgs tiesas process. Galu galå péc turpat 600 tiesas sédém Augståkå tiesa par telefona izgudrotåju atzina Aleksandru Bellu. Pa ßo laiku telefona aparåts tika pilnveidots. Tam piekårtoja zvanu, magneto©eneratoru (induktoru centråles izsaukßanai), transformatoru dzirdamîbas uzlaboßanai utt. Pakåpeniski uzlabojås arî telefona centrå¬u konstrukcija. Pateicoties Kanzassitijas apbedîßanas biroja îpaßnieka Almona StroudΩera pülém, 1892. gadå radås automåtiskås telefona centråles. StroudΩers bija secinåjis, ka viña konku-

renta sieva, kura strådåja telefona centrålé par telefonisti, noklausås viña sarunas, tådé¬ veikals cieta zaudéjumus. 1922. gada 4. augustå, kad apbedîja Aleksandru Bellu, ASV un Kanådå uz minüti tika izslégti visi telefoni. Tie kluséja par godu izgudrotåjam, kurß bija radîjis skañas pårraides aparåtu. Latvijai telefonizåcijas jomå ir senas tradîcijas. Pirmå telefona centråle tika uzstådîta 1882. gadå, Rîgå attîstîjås telefona aparåtu raΩoßanas rüpniecîba, Latvijas Universitåté 1925. gadå tika izveidota Telekomunikåciju katedra, pirms 75 gadiem (1926. gada 12. martå) Rîgå tika uzstådîta pirmå automåtiskå telefona centråle. Våjstråvas inΩenieru sagatavoßanå lieli nopelni ir atjaunotajam RPI (tagad RTU). Atzîméjot ßîs nozîmîgås jubilejas, ir jåizsaka pateicîba visiem – gan ekspluatåcijas ieståΩu, gan rüpniecîbas, gan tehnikumu un augstskolas darbiniekiem, kuri ar savu darbu sekméjußi Latvijas telekomunikåciju attîstîbu. Paldies viñiem par lielo ieguldîjumu! Més varam lepoties ar viñu darba rezultåtiem. Vél jåpiebilst, ka daudzi årvalstu telefona aparåtu kolekcionåri ¬oti vélas iegüt savå îpaßumå telefonus ar firmas zîmi PTDGD (Pasta un telegeråfa departamenta Galvenås darbnîcas, kas kopß 1932. gada tika pårdévétas par VEF). ❏

2001. gada 29. marts

Cik gadus studenti Rîgå strådå laboratorijås InΩenieru un dabaszinåtnieku specialitåtes apgüßana nav iedomåjama bez laboratorijas. Tås nosaukums célies no latîñu «labor» – darbs. Tåpéc 1863. gadå, kad Rîgå såkås inΩenieru, ˚îmi˚u un lauksaimnieku sagatavoßana jaundibinåtajå Rîgas Politehniskajå augstskolå, bija jådomå par laboratoriju iekårtoßanu. Rîgas Politehnikums îréja telpas tå sauktajå Kaula namå, kas atradås Suvorova un Elizabetes ielas (Kr.Barona un Elizabetes ielas) stürî, tagadéjås Latvijas Nacionålås bibliotékas ékas vietå. Íajå ékå pirmo ˚îmijas laboratoriju un fizikas kabinetu iekårtoja Politehniskås augstskolas direktors Ernests Nauks. No tå laika apritéjußi jau vairåk nekå 135 gadi. Laboratoriju paplaßinåja, kad par ˚îmijas profesoru 1864. gadå k¬uva Augusts Teplers, ko pazîstam arî kå ievérojamu fizi˚i un izgudrotåju. Viñß noorganizéja un vadîja arî Analîtisko un lauksaimniecîbas izmé©inåjumu staciju. Studenti Kaula namå laboratorijås strådåja 6 gadus. 1869. gadå pabeidza Rîgas Politehnikuma éku Troñmantnieka (tagad Raiña) bulvårî 19. Paßreiz éka Raiña bulvårî 19, kurå atrodas Latvijas Universitåte, aizñem veselu kvartålu. 1869. gadå bija uzbüvéta tikai tå ékas da¬a, kas atrodas gar Raiña bulvåri. Íajå ékå iekårtoja augstskolai nepiecießamås laboratorijas. Tas notika vairåk nekå pirms 130 gadiem. îmijas laboratorijas izvietoja pagrabståvå 7 telpås. Tas bija pilnîgi pietiekami, jo îmijas noda¬å toreiz måcîjås tikai 8 studenti. 19. gadsimta 80. gadu såkumå ˚îmijas studentu skaits bija pieaudzis lîdz 120, bet laboratorijas k¬uvußas par ßauråm. Situåciju neglåba arî 1877. gadå ekspluatåcijå

Uldis Alksnis, Ilgars Grosvalds

nodotais korpuss gar Pauluçi (tagad Mer˚e¬a) ielu, kur pårvietoja îmijas izmé©inåjumu staciju. Noléma, ka ˚îmijas laboratorijas jåpårce¬ gar tagadéjo InΩenieru ielu, savienojot Raiña bulvåra un Mer˚e¬a ielas korpusus. Toreizéjais RPA ˚îmijas profesors Vilhelms Ostvalds 1882./83. måcîbu gada ziemas brîvlaikå apbraukåja 11 Våcijas universitåtes, lai iepazîtos ar tålaika ˚îmijas laboratorijåm. Rîgå uzcéla modernu ˚îmijas laboratoriju korpusu. V.Ostvalds ieviesa jaunajås laboratorijås stingru kårtîbu. Par to atmiñås raksta vélåkais Nobela prémijas laureåts, zviedru fizi˚is Svante Aréniuss, kas 1886. gadå strådåja kå vieszinåtnieks: «Augstskolå strådåja ¬oti cîtîgi, izklaidéjoßu momentu bija visai maz, visiem lipa klåt Ostvalda darba prieks. Tikai vienå punktå més slepus nepak¬åvåmies cienîjamam laboratorijas vadîtåjam: viñß necieta tabaku, bet visi studenti laboratorijås smé˚éja cigaretes, kas uz stingråko bija noliegts. Kad nåca ßefs, visas cigaretes salidoja atvilknés, bet studenti palaida nedaudz sérüdeñraΩa vai citas spécîgas gåzes, lai maskétu tabakas dümus. Taçu, neraugoties uz ßiem pañémieniem, daΩi grécinieki tomér tapa notverti un bez kådas Ωélastîbas nodoti laboratorijas policijai, kas iekaséja attiecîgu naudas sodu.» Bez V.Ostvalda un S.Aréniusa jaunajå laboratorijas ékå strådåja vél tådi ievérojami zinåtnieki kå K.Å. Bißofs, P.Valdens, G.Tomss, M.Glåzenaps. Jaunais laboratoriju korpuss bija plånots ar påråk mazu rezervi – 150 studentiem. 1885. gadå, kad pirms vairåk nekå 115 gadiem jauno korpusu nodeva ekspluatåcijå, ˚îmijas

studentu skaits jau bija 199 un 1894.g. tas sasniedza 275. Såkumå jaunås telpas mé©inåja pielågot lielåkam studentu skaitam, bet drîz k¬uva skaidrs, ka jåce¬ jauns laboratoriju korpuss. Ío éku projektéja Rîgas Politehniskå institüta Celtniecîbas noda¬as dekåns profesors Johanness Kohs (1850. – 1915.). Péc viña projektiem celtas arî Bankas éka Valdemåra ielå 1b un Lutera baznîca Torñkalna ielå 3/5. Celtniecîba såkås 1898. gadå Pußkina (tagad Kronvalda) bulvårî 4. Büvdarbus vadîja Celtniecîbas noda¬as adjunktprofesors Oto Hofmans (1866. – 1919.). 1900. gada nogalé såkås ßî eklektisma stilå celtås ékas laboratoriju iekårtoßana. Darbus pilnîbå pabeidza 1901. gadå. No tå laika pagåjußi jau 100 gadi. Büvniecîba un iekårtoßana izmaksåja 646 tükst. rub¬u. Salîdzinot vecås Politehniskås augstskolas ékas Raiña bulv. 19 vértîba 1913. gadå bija 360,6 tükst. rub¬u. Laboratoriju tehniskås iekårtas un aprîkojumu péc ˚îmijas profesoru Paula Valdena (1863. – 1957.) un Karla Ådama Bißofa (1855. – 1908.) norådîjumiem bija projektéjis RPI lietiß˚ås mehånikas docents Mihails Berlovs (1867. – ?). Laboratoriju aprîkojums atbilda tå laika prasîbåm. Darba vietåm bija pievadîts destilétais, aukstais un karstais üdens, tvaiks un gåze. ‰kå bija arî Rîgas 20. gadsimta såkuma jaunums – elektriskais apgaismojums. Elektrîbu raΩoja ©enerators, kas atradås pagalmå. Telpas apsildîja siltå gaisa plüsma, kas veicinåja arî laboratoriju ventilåciju. Tehniskås ietaises bija izmaksåjußas 235 tükst. rub¬u. ‰kå bija iekårtotas gan måcîbu, gan zinåtniskås laboratorijas. Lai éku labåk

apsaimniekotu, pagrabståvå bija paredzéti 2 dzîvok¬i sétniekiem, dzîvoklis inΩenierim, dzîvoklis laborantam un 2 dzîvok¬i kalponém. Par zinåtnisko laboratoriju iekårtojuma lîmeni liecina ßåds fakts. 1910. gadå Paulu Valdenu ievéléja par Péterburgas Zinåtñu akadémijas akadémi˚i. Saskañå ar akadémijas statütiem viñam bija jåstrådå Péterburgå. Bet tå kå Rîgas ˚îmijas laboratorijas bija ievérojami labåkas par Péterburgas, tad Valdenam izñémuma kårtå at¬åva strådåt Rîgå. Viñam reizi vai divas reizes ménesî bija jåbrauc uz Péterburgu veikt akadémi˚a amata pienåkumus. ‰ka bija uzcelta burta H veidå. Korpuså, kas novietots paraléli kanålam, bija ˚îmijas laboratorijas, H vidusda¬å – auditorijas, bet Kronvalda bulvårim paralélajå korpuså bija izvietojußås daΩådas RPI måcîbu procesam nepiecießamås dabaszinåtñu un tehnolo©ijas laboratorijas. Tås bija: 1. ståvå – neorganiskås ˚îmijas tehnolo©ijas laboratorijas, ˚îmijas tehnolo©ijas izstrådåjumu kolekcija (preçu muzejs), stacija ˚îmisko pétîjumu veikßanai (izmé©inåjumu stacija), fizikas kolekcija; 2. ståvå – organiskås ˚îmijas tehnolo©ijas laboratorija, fizikas laboratorijas; 3. ståvå – mineralo©ijas, ©eolo©ijas, zoolo©ijas un botånikas kabineti. Kå ziño 20. gadsimta. såkuma avîze «Baltijas Véstnesis», îmijas un Zemkopîbas noda¬u studenti jaunajås laboratorijås såkußi strådåt 1901. gada 9. februårî. Par strådåßanu laboratorijå bijis jåmakså 20 rub¬us semestrî. Kåjnieku tiltiñß pår pilsétas kanålu no Vingrotåju ielas uz RPI laboratorijas éku gan vél nav bijis pabeigts. Tas studentu vajadzîbåm uzbüvéts tikai vasarå. Nobeigums nåkamajå «JI» numurå.

2001. gada 29. marts

«Jampadraça 2001» kauss RTU måcîbspékiem un darbiniekiem Ventspilî, Olimpiskajå centrå un Ledus hallé ßî gada 17. martå notika Latvijas augstskolu måcîbspéku un darbinieku sporta diena «Jampadracis 2001». RTU komanda piedalîjås visos 10 ieskaites veidos un vienå «priekßnieku» sporta veidå – portfe¬u meßanå. Müsu delegåcija ieradås 24 cilvéku saståvå, to skaitå arî daΩi lîdzjutéji un bérni. Pirms sacensîbu såkuma iepazinåmies ar pilsétu un Ventspils augstskolu. Ío propagandas darbu ar lielu entuziasmu veica Ventspils augstskolas studenti. Arî sacensîbu organizéßanå lielåko tiesu darba veica studenti. Galvenais tiesnesis bija Maskavas Olimpiådes çempions ß˚épa meßanå Dainis Küla, viña vietnieks – Ventspils augstskolas prorektors Raimonds Kaléjs. Parådi pieñéma un dalîbniekus uzrunåja jaunais Ventspils augstskolas rektors A.Vucåns. Parådé un sacensîbås piedalîjås 15

R.Jasüns, Sporta kluba valdes priekßsédétåjs

augstskolas, tai skaitå arî paßas lielåkås un sportiskåkås – LU, LSPA, LLU u.c. Ûél, ka lîdzi braukt nevaréja müsu rektors I.Knéts. Sacensîbas ritéja no pulksten 13 lîdz 19. Seviß˚i spraigi tås risinåjås basketbola soda metienos, strîtbolå, volejbolå, kå arî ßortrekå (slidoßanå). Pirmås vietas müsu augstskola izcînîja: basketbola soda metienos (E.Påns,

R.Jasüns, A.Vînbergs); basketbola trîspunkta metienos (A.Vînbergs, E.Påns, M.Kampuse), ßortrekå (L.Skrodele, J.Petrovs). Òoti svarîgus 12 punktus, t.i., pirmo vietu Riçu – raçå izcînîja V.Indraßa. Otrås vietas izcînîja müsu strîtbolisti un hokejisti uzdevumå «metieni pa vårtiem». Treßås vietas – müsu ßortrekists J.Eglîte un jauktå volejbola komanda.

Zolîté R.Jasüns, izcînot vajadzîgos 6 punktus, ieguva sesto vietu. Neveiksmîgåk startéjåm slidoßanas stafeté «Ragana», bet, tå kå müsu augstskolas dalîbnieces ßajå sporta veidå ir ¬oti skaistas, vienkårßi nedrîkstéjåm uzvarét. Kopnovértéjumå vietu sadalîjums ir ßåds: 1. RTU (89 punkti), 2. LU (87), 3. LSPA (71), 4. VeA (65), 5. ViA (60), 6. PA (58), 7. LLU (55), 8. NAA (53), 9. REA (50), 10. RPIVA (48), 11. Turîba (32), 12. LPA (29), 13. JA (27), 14. AML (27), 15. BA (13). Uzvarétåju apbalvoßana notika Ventspils 4. vidusskolas aktu zålé pie klåtiem galdiem or˚estra müzikas pavadîbå. Ir prieks par müsu augstskolas saliedéto komandu, kurå katrs priecåjås par kolé©a veiksmi un pårdzîvoja neveiksmi. Ceru, ka nåkamgad piedalîsimies tikpat veiksmîgi, un izcînîsim pirmo vietu! ❏

Sporta kluba jaunumi RTU pirmais çempionåts dambreté 16. martå BF telpås notika RTU dambretes sekcijas organizétais pirmais çempionåts dambreté. Piedalîjås 11 dalîbnieki. Trîs stundu ilgå cîñå pirmo vietu izcînîja meistarkandidåts dambreté ETF docents Jånis Lelis, otro vietu – meistarkandidåts students J.Matvejevs, treßo vietu – students 2. klases dambretists V.Kurpnieks. Tagad gaidåm no RTU Sporta kluba jaunås Íaha – dambretes sekcijas sacensîbu kalendåro plånu, lai informétu gan måcîbspékus, gan studentus par nåkamajåm sacensîbåm ne tikai RTU, bet arî Rîgas un Latvijas çempionåtos.

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658 7089321, fakss: 7089489, ji@adm.rtu.lv

Volejbols Energoautomåtikas sporta zålé 9. un 16. martå notika RTU rektora kausa izcîñas sacensîbas volejbolå vîrießiem un sievietém. Vîrießu komandåm: 1. EEF. 2. IEF, 3. MLF. 4. ASTF. Sievießu komandåm: 1. IEF, 2. EEF, 3. ASTF, 4. MLF. Nav saprotams, kåpéc ne vîrießu, ne sievießu konkurencé nepiedalîjås AF un BF apvienotå komanda. «JI» varat lasît arî Internet RTU måjas lapå. Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Eduards Lapsa Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests RTU tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru