Nr 17 10 04 2008

Nr. 17 (1355) 2008. gada 10. aprÄŤlis P Ĺ 0 7 .

R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O

Karjeras dienas Sandra Kuťġe IevÄ“rojot 2004. gadÄ ieviesto tradÄŤciju, arÄŤ ĹĄogad 2. un 3. aprÄŤlÄŤ RTU LielajÄ aulÄ , Kağ­­­ ġu ielÄ 1, norisinÄ jÄ s RTU Karjeras dienas, kurÄ s piedalÄŤjÄ s 47 uzņēmumi. PasÄ kuma galvenais mÄ“rġis ir pulcÄ“t inĹženierzinÄ tņu un ekonomikas nozaru uzņēmumus divu dienu izstÄ dÄ“, lai dotu iespÄ“ju RTU studentiem un citiem interesentiem no pirmavota uzzinÄ t par darba un prakses iespÄ“jÄ m. ParalÄ“li uzņēmumu darbÄŤbai izstÄ dÄ“ atseviĹĄÄˇÄ s telpÄ s notika arÄŤ uzņēmumu prezentÄ cijas.

Ar RTU Karjeras dienu palÄŤdzÄŤbu tehnisko un sociÄ lo zinÄ tņu studenti tiek iepazÄŤstinÄ ti ar konkrÄ“tu nozaru darba tirgu. TÄ ir lieliska iespÄ“ja veidot saikni starp studentiem un viņu potenciÄ lajiem darba devÄ“jiem, lai jau pirmajos kursos studenti savu studiju procesu virzÄŤtu atbilstoĹĄi darba tirgus prasÄŤbÄ m. ÂŤPats svarÄŤgÄ kais, protams, ir nodroĹĄinÄ t mĹŤsu studentiem iespÄ“ju bez starpniekiem iepa­

0 2 .

zÄŤties ar daĹžÄ du nozaru pÄ rstÄ vjiem, uzzinÄ t, ko tieĹĄi uzņēmumi sagaida no potenciÄ lajiem darbiniekiem, ko piedÄ vÄ un kÄ das ir izaugsmes iespÄ“jas konkrÄ“tajÄ jomÄ . ArÄŤ uzņēmumiem tÄ ir lieliska iespÄ“ja iepazÄŤstinÄ t ar sevi, ar aktualitÄ tÄ“m pÄ rstÄ vÄ“tajÄ nozarÄ“, piedÄ vÄ t stu­ dent­iem iespÄ“ju konkrÄ“tajÄ uzņēmumÄ iziet praksi, iegĹŤt pieredzi un jaunas zinÄ ĹĄanas vai pat sÄ kt pastÄ vÄŤgu darbu uzņēmumÄ . Studentiem ir Äźoti bĹŤtiski izprast, ko tieĹĄi viņi vÄ“las darÄŤt nÄ kotnÄ“, kÄ to sasniegt un kÄ to iespÄ“jams sasaistÄŤt ar apgĹŤstamo izglÄŤtÄŤbu un iz­vÄ“l­ Ä“to specialitÄ ti,Âť atzÄŤst RTU Studiju daÄźas vadÄŤtÄ ja un viena no RTU Karjeras dienu or­ga­ nizatorÄ“m Jolanta Priede.

Karjeras dienu organizatori atzÄŤst, ka ĹĄogad interesi par pasÄ kumu izrÄ dÄŤja Äźoti daudz uz­ ņēmumu. Tas apliecina arvien pieaugoĹĄo speciÄ listu trĹŤkumu darba tirgĹŤ inĹženierzinÄ tņu nozarÄ“s, turklÄ t iezÄŤmÄ“ tÄ s nozares, kas ir ieinteresÄ“tas jaunu un kvalificÄ“tu darbinieku iegĹŤĹĄanÄ .

RTU Karjeras dienÄ s ĹĄogad piedalÄŤjÄ s 47 uzņēmumi. LielÄ kie no tiem ir: ÂŤAir Baltic Cor­ po­rationÂť, ÂŤDnB Nord BankaÂť, ÂŤBite LatvijaÂť, ÂŤHansabankaÂť, ÂŤLatvenergoÂť, ÂŤSiemensÂť, ÂŤLatvijas Dzelzceğť, ÂŤRIMI LatvijaÂť, ÂŤLattelecomÂť, ÂŤSEB UnibankaÂť, ÂŤLatvijas GÄ zeÂť, ÂŤLat­vijas Valsts ceÄźiÂť, ÂŤSeverstaÄźlatÂť, ÂŤTELE 2Âť,. ÂŤProcter & Gamble Marketing Latvia LtdÂť u. c.

ÂŤSiemensÂť dÄ vina datortomogrÄ fu Anita Muitiniece 27. martÄ TMF BiomedicÄŤnas inĹženierzinÄ tņu un nanotehnoloÄŁiju institĹŤta Rent­ ge­na laboratorijÄ RÄŤgÄ , Ezermalas ielÄ 6, notika SIA ÂŤSiemensÂť dÄ vinÄ tÄ datortomo­ grÄ fa prezentÄ cija.

DatortomogrÄ fs tiks izmantots to medicÄŤnas inĹženierijas un fizikas programmas studentu apmÄ cÄŤbÄ , kuri RTU BiomedicÄŤnas inĹženierzinÄ tņu un nanotehnoloÄŁiju institĹŤtÄ bakalaura un maÄŁistra lÄŤmeņa programmÄ apgĹŤst medicÄŤnas attÄ“ldiagnostikas tehnoloÄŁijas.

PrezentÄ cijas sarÄŤkojumu ar SIA ÂŤSiemensÂť veltÄŤtiem pateicÄŤbas vÄ rdiem par sadarbÄŤbu un ĹĄÄŤs augsta lÄŤmeņa iekÄ rtas dÄ vinÄ jumu atklÄ ja RTU TMF dekÄ ns Ä’riks Geriņť. Par iegul­ dÄŤjumu studiju procesÄ un pÄ“cdiploma kvalifikÄ cijas celĹĄanÄ SIA ÂŤSiemensÂť pÄ rstÄ vim tika pasniegts TMF un BiomedicÄŤnas inĹženierzinÄ tņu un nanotehnoloÄŁiju insti­tĹŤta AtzinÄŤbas raksts. DekÄ ns sacÄŤja: ÂŤIkreiz, papildinot laboratoriju ar jaunÄ m iekÄ rtÄ m, mÄ“s ceÄźam studentu izglÄŤtÄŤbas kvalitÄ ti, un lÄŤdz ar to mĹŤsu speciÄ listi ir pieprasÄŤtÄ ki un konkurÄ“tspÄ“jÄŤgÄ ki darba tirgĹŤ. DomÄ ju, ka, tÄ dÄ veidÄ turpinot atjaunot laboratoriju, pie mums nÄ ks kompÄ niju darbinieki apgĹŤt kaut ko jaunu, un nebĹŤs tÄ , kÄ paĹĄlaik, ka mÄ“s braucam pie viņiem, kur studenti ierauga jaunÄ s iekÄ rtas kÄ brÄŤnumu.Âť InstitĹŤta direktors profesors Jurijs Dehtjars uzsvÄ“ra ĹĄÄŤs dienas vÄ“sturisko nozÄŤmÄŤgumu, klÄ tesoĹĄajiem apliecinot: ÂŤSaņemot savÄ rÄŤcÄŤbÄ ĹĄo maĹĄÄŤnu, esam kÄźuvuĹĄi par unikÄ lu laboratoriju ne tikai BaltijÄ , bet arÄŤ EiropÄ . LÄŤdzÄŤgas laboratorijas ir AmerikÄ , bet EiropÄ nekur citur nav.Âť SIA ÂŤSiemensÂť izpilddirektors LatvijÄ Guntis Stafeckis izteica gandarÄŤjumu par to, ka vairÄ k nekÄ desmit gadu ilgÄ s RTU un SIA ÂŤSiemensÂť sadarbÄŤbas laikÄ dÄ vinÄ ĹĄanas iespÄ“jas kompÄ nijai pieauguĹĄas no tehniskÄ s literatĹŤras, kas bija tÄ s pirmais dÄ vinÄ jums, lÄŤdz pasaules lÄŤmeņa iekÄ rtai. Guntis Stafeckis teica: ÂŤArÄŤ mÄ“s esam bijuĹĄi studenti un zinÄ m, ka mÄ cÄŤties no grÄ matÄ m ir viena lieta, bet, nonÄ kot reÄ lajÄ dzÄŤvÄ“ pie tehnikas, sÄ kas apmulsums. Ceram, ka ĹĄÄŤ tehnika palÄŤdzÄ“s studentiem ĹĄo apmulsumu pÄ rvarÄ“t jau ĹĄeit, universitÄ tÄ“.Âť RTU zinÄ tņu prorektors akadÄ“miġis LeonÄŤds Ribickis izteica prieku un pateicÄŤbu par

1 9 5 9

dÄ vinÄ jumu un par to, ka nu ÂŤlaimÄŤgie studenti varÄ“s baudÄŤt ĹĄÄ dÄ vinÄ juma augÄźusÂť. Viņť sacÄŤja: ÂŤDomÄ ju, ka ĹĄis datortomogrÄ fs tiks izmantots arÄŤ zinÄ tniskajai pÄ“tniecÄŤbai. TÄ kÄ ĹĄÄŤ ir unikÄ la laboratorija, tad bĹŤs iespÄ“ja bieĹžÄ k piesaistÄŤt Ä rzemju speciÄ listus. Par to man ir ÄŤpaĹĄs prieks, un es vÄ“lÄ“tos, lai mĹŤsu universitÄ tÄ“ bĹŤtu arvien vairÄ k un vairÄ k ĹĄÄ du pasÄ kumu. VÄ“lu, lai studentiem bĹŤtu interese mÄ cÄŤties un lai visiem labi veicas!Âť PÄ“c svinÄŤgÄ s lentes pÄ rgrieĹĄanas telpÄ , kurÄ novietots prezentÄ cijas vaininieks – datortomogrÄ fs, asociÄ“tais profesors Aldis Balodis iepazÄŤstinÄ ja ar jaunÄ s iekÄ rtas tehniskajÄ m iespÄ“jÄ m. SavukÄ rt TMF MedicÄŤnas inĹženierijas un fizikas programmas 3. kursa students Aleksejs Rutkovskis, vÄ“lreiz apliecinot dÄ vinÄ juma nozÄŤmÄŤgumu, teica: ÂŤEsmu Äźoti priecÄŤgs par ĹĄo iekÄ rtu un ceru, ka varÄ“sim ar to strÄ dÄ t ne tikai laboratorijas darbos vien. Uzskatu, ka tÄ bĹŤs Äźoti laba prakse. VarÄ“sim novÄ“rtÄ“t attÄ“lu, ierÄŤces ÄŤpaĹĄÄŤbas un darbÄŤbas principus. Jo vairÄ k ĹĄÄ du iekÄ rtu bĹŤs, jo labÄ k.Âť

2

INFORMĀCIJA

2008. gada 10. aprīlis

Dagnijas Blumbergas grāmatas «Siltuma sūkņi» atvēršanas svētki Agnese Mūrniece Īsi pirms Lieldienām, 19. marta pievakarē, EEF piemeklēja ļoti krāsains un radošs notikums – atklāšanas svētki tikko iznākušajai Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktores un profesores Dagnijas Blumbergas sarakstītajai grāmatai «Siltuma sūkņi». Šī ir pirmā grāmata sērijā «Vides inženierzinātņu bibliotēka». Monogrāfija ir paredzēta kā mācību grāmata RTU studentiem dažādos līmeņos, sākot ar bakalaurantiem un maģistrantiem un beidzot ar doktorantiem. Kā pati autore teica par grāmatu: «Ja jūs neko nesaprotat par siltuma sūkņiem, tad, izlasot šo grāmatu, jūs vēl mazāk sapratīsiet. Nevis tāpēc, ka grāmata ir sarežģīta, bet gan tāpēc, ka nav vienas atbildes, vai siltuma sūkņus uzstādīt ir labi vai slikti. Viss atkarīgs no konkrētās situācijas, no izvēlētajām tehnoloģijām, no izvirzītajiem uzdevumiem un citiem būtiskiem faktoriem.»

Kā varam lasīt uz grāmatas pēdējā vāka: «Siltuma sūknim Latvijā ir īpaša aura. Varbūt tas ir tāpēc, ka siltuma sūknis nozīmē komfortu mājā bez jebkādas saimnieku piepūles.

Varbūt termins nav īsti saprotams, tas šķiet daudzsološs. Varbūt tas ir siltuma sūkņu iekārtu piegādātāju darbības dēļ. Varbūt... varbūt ir vēl kāds cits skaidrojums.» Šī siltuma sūkņu radītā aura grāmatā tiek atklāta, analizējot enerģētikas, klimata, vides un ekonomiskajā aspektā. Pirmie siltuma sūkņi Latvijā tika uzstādīti 1981. gadā. Dagnija Blumberga no pašiem pirmsākumiem ir piedalījusies to izpētē, veicot mērījumus un analizējot iegūtos rezultātus, kas ir atspoguļoti arī šajā grāmatā. Grāmatā ir siltuma sūkņu klasifikācija un tehnoloģiskais apraksts, iekļauts analīzes metožu apraksts, grāmatā ir iespējams iepazīties

arī ar siltuma sūkņu alternatīvām.

Grāmatas prezentācijā bija pulcējušies ne tikai Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta darbinieki, kuru rindās ir nākamo grāmatu autori šajā sērijā, bet arī citas ar vidi saistītas personas no Vides ministrijas un uzņēmumiem, kuru darbības virziens saistīts ar vidi, un arī no Latvijas Universitātes. Visi klātesošie bija aicināti uzrakstīt iedvesmojošas rindas autores nākamajai grāmatai uz krāsainajām lapiņām, kas dekorēja telpu. Autore ir guvusi radošu spēku turpināt, un tagad tikai atliek gaidīt nākamās grāmatas atvēršanas svētkus.

PIAA aktivitātes 3.2.3.2. projekts «Studiju programmu īstenošana un studiju procesa kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu un tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs» Līguma Nr. 2006/0247/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0061/0007

Atis Meiers, projekta vadītājs Jau avīzes «Jaunais Inženieris» šāgada 13. marta numurā stāstījām par 2006. gada 31. oktobrī apstiprināto RTU Tālmācības studiju centra (TSC) projektu, kas tapis sadarbībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF): «Studiju programmu īstenošana un studiju procesa kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu un tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs», kura vadītājs ir Atis Meiers. Atgādināsim, ka projekts tiek īstenots RTU ETF Tālmācības studiju centrā (TSC) un projekta partneri ir RTU filiāles Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī.

Projekta mērķis ir organizēt videolekcijas starp fakultātēm videokonferenču veidā. Pašlaik ETF telpās centrālā videokonferenču iekārta («Tandberg») jau ir uzstādīta 105. auditorijā, pārējās videokonferenču iekārtas izvietotas RTU filiālēs.

Pirmās videolekcijas paredzētas šādos laikos: 9.04.2008. (trešdiena) 18.00–20.00 – J. Blūma 1. fizikas lekcija; 18.04.2008. (piektdiena) 16.00–18.00 – P. Misāna 1. elektroinženieru matemātikas datorrealizācijas lekcija; 21.04.2008. (pirmdiena) 18.00–20.00 – I. Iltiņa 1. matemātikas lekcija; 22.04.2008. (otrdiena) 18.00–20.00 – I. Iltiņa 2. matemātikas lekcija; 23.04.2008. (trešdiena) 18.00–20.00 – J. Blūma 2. fizikas lekcija;

25.04.2008. (piektdiena) 16.00–18.00 – P. Misāna 2. elektroinženieru matemātikas datorrealizācijas lekcija.

Kopumā, projektu realizējot, RTU pirmo kursu studentiem tiks sniegta iespēja piedalīties piecās dažādās studiju kursu lekcijās, kas tiks pārraidītas uz attālinātajām auditorijām, izmantojot videokonferenču risinājumus.

RTU TSC ekspertu komanda praktisko pieredzi videokonferenču jautājumos papildināja Kauņas Tehniskajā universitātē (KTU). Lietuvā tiek īstenota nacionālā programma videokonferenču lietojuma attīstībai, kas devusi iespēju uzkrāt pieredzi un izveidot labi funkcionējošu videokonferenču tīklu. Lietuviešu pieredze Latvijā attīstāmajiem projektiem ir labs paraugs, uz ko tiekties, praktiski ieviešot videokonferences izglītības pieejamības uzlabošanai un kvalitātes celšanai. Ņemot vērā auditoriju specifiku un izmantošanas iespējas, tās var pielāgot videolekciju nodrošināšanai divos veidos – aprīkojot standarta auditorijas ar nepieciešamo tehniku un programmnodrošinājumu, vai arī veidojot auditorijas atbilstoši televīzijas studiju prasībām, kā to praktizē KTU. KTU redzētos videokonferenču risinājumus un iegūto pieredzi TSC plāno izmantot, realizējot projektu RTU, par kuru detalizētāks izklāsts būs pieejams nākamajā «Jaunā Inženiera» numurā.

Diskusija par Latvijas ilgtspējīgu attīstību LR Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas uzdevumā ir sākta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrāde sadarbojoties projektā «Latvijas 2030 Tava izvēle».

Visā valstī notiek diskusijas par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kurās piedalīties aicinātas arī augstskolas. 2. aprīlī RTU IEF Tautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūts rīkoja diskusiju par šādiem jautājumiem: Vai reālā demogrāfiskā situācija un tās tendences spēs nodrošināt tautsaimniecību ar tās attīstībai nepieciešamiem darba resursiem?

Kas būtu jāmaina izglītības sistēmā, lai tā spētu nodrošināt konkurētspēju pasaulē un nodrošinātu tautsaimniecību ar nepieciešamiem speciālistiem?

Kādos virzienos būtu jāpilnveido Latvijas tautsaimniecības struktūra, un kā varētu saskaņot vēlamo ar reālajām iespējām?

Kā var nodrošināt vienmērīgu reģionālo attīstību, un vai tas ir iespējams?

Kāda atbildība būtu jāuzņemas pašam cilvēkam un valdībai par darba resursu sagatavošanu ilgtspējīgas tautsaimniecības nodrošināšanā?

Diskusijas materiāli (materiāli jāiesniedz elektroniski pa e-pastu: trei@rtu.lv līdz 5. mai­ jam) tiks publicēti.

2008. gada 10. aprīlis

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Stipendijas studijām Francijā

Francijas sabiedriskā organizācija «Association Le Pont Neuf» piedāvā pieteikties stipen­dijai studijām maģistrantūrā dzīvības zinātnēs un materiālzinātnēs Francijā 2008./2009. mā­cību gadā. Stipendijas tiek piešķirtas, pateicoties koncerna «L`Oréal» atbalstam.

«Association Le Pont Neuf» ir Francijas sabiedriskā organizācija, kuras mērķis ir veicināt sadarbību starp Franciju un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, piešķirot stipendijas studentiem. Asociācija izsludina konkursu uz divām stipendijām, kas tiks piešķirtas ne ilgāk kā uz 10 mēnešiem Latvijas studentiem, kas studē dzīvības zinātnes vai materiālzinātnes.

Tās ļaus izraudzītajiem studentiem gadu studēt maģistrantūras programmā Francijā.

Nosacījumi kandidātiem: * Vecums – līdz 28 gadiem. * Jābūt maģistrantam dzīvības zinātnēs vai materiālzinātnēs. * Jāpārvalda franču valoda vismaz ikdienas saziņas līmenī.

Stipendijas un to apjoms Stipendijas tiek piešķirtas uz laiku līdz 10 mēnešiem un ļauj segt uzturēšanās izdevumus (izmitināšana un ikdienas dzīvei nepieciešamais). Stipendijas apjoms ir 1200 eiro mēnesī.

Izdevumi par braucienu no Latvijas uz Parīzi, kā arī veselības, nelaimes gadījumu un ci­ vilās atbildības apdrošināšanas izmaksas jāsedz pašam stipendiātam. Žūrija Kandidātus stipendiju saņemšanai izraugās zinātniskā komiteja, pamatojoties uz iesnieg­ tajiem dokumentiem, kandidatūras tiek apstiprinātas pēc pārrunām ar «Association Le Pont Neuf» direktori.

Iesniedzamie dokumenti: 1. Aizpildīta iesnieguma veidlapa (http://izm.izm.gov.lv/upload_ file/Aktualitates/Fran­ cija_stipendija_iesnieguma_veidlapa_ fr.doc).

2. CV. 3. Augstskolas apliecinājums, ka kandidāts studē maģistrantūrā (sastādīts franču vai angļu valodā).

4. Atzīmju izraksts par diviem iepriekšējiem mācību gadiem (sastādīts franču vai angļu valodā).

5. Kandidāta pieteikuma/motivācijas vēstule (franču valodā), kurā argumentēti un precīzi norādīts, ko tieši viņš vēlas studēt Francijā. Ja iespējams, kandidāts tajā norāda arī to, kurā no Ildefransas (Ile de France) reģiona augstskolām viņš vēlas studēt.

6. Ieteikuma vēstule no kandidāta augstskolas rektora, kurā rektors norāda, ka piekrīt stu­ denta 10 mēnešu studiju projektam Francijā (sastādīta franču vai angļu valodā).

7. Ģimenes ārsta izziņa, kas apliecina, ka kandidāta veselības stāvoklis ir labs (sastādīta franču vai angļu valodā vai notariāli apliecināts tulkojums uz franču valodu).

8. Divas fotogrāfijas dokumentiem.

Stipendiāta pienākumi: pilnībā veikt paredzētās studijas un/vai mācību praksi Francijā.

Turpināt franču valodas apgūšanu, lai pārvaldītu valodu pietiekamā līmenī. Beidzoties uz­ turēšanās laikam Francijā, uzrakstīt izsmeļošu atskaiti par studijām Francijā un iesniegt to «Associati­on Le Pont Neuf». Pieminēt «Association Le Pont Neuf» visās publikācijās un komunikāci­jā, kas attiecas uz šā projekta laikā veikto darbu.

Dokumentu iesniegšanas termiņš: 2008. gada 25. aprīlis. Iesniegumi nododami Francijas Kultūras centrā (Elizabetes ielā 59).

Vācu valodas vasaras kursi Brēmenē

Brēmenes Universitāte aicina piedalīties starptautiskajos vācu valodas vasaras kursos.

Kursu norises laiki: 14. jūlijs–8. augusts (pieteikšanās līdz 15. jūnijam) vai 11. augusts–5. septembris (pie­ teik­šanās līdz 15. jūlijam).

Dalības maksa: 530 eiro + 220 eiro par dzīvošanu kopmītnēs.

Kursu grupas tiek veidotas pēc zināšanu līmeņiem. Tiek piedāvāti vācu valodas kursi iesā­cējiem, dalībniekiem ar nelielām, labām un ļoti labām zināšanām.

Kursa noslēgumā dalībnieki saņem sertifikātu un kredītpunktus.

Programmā: intensīva vācu valodas apmācība. Tikšanās ar uzņēmējiem un ekonomikas sektora pārstāvjiem, lekcijas, diskusijas par politiku, kultūru, vēsturi un nākotni, ekskursi­ jas, filmu vakari, sporta nodarbības, radošās darbnīcas.

Informācija un pieteikšanās: Universität Bremen Fremdsprachenzentrum Internationale Sommerkurse Bibliothekstraße 1, D 28359 Bremen Tālr. +49 421 218 61965 Fakss +49 421 218 7563 e-pasts: sommerkurs@uni-bremen.de www.fremdsprachenzentrum-bremen.de

3

LEAF balvas konkurss bakalaurantiem un maģistrantiem

Latvijas Ekonomikas attīstības forums (LEAF) izsludina pieteikšanos 2008. gada stu­den­tu zinātnisko darbu konkursam.

Konkursa mērķis – veicināt topošo speciālistu izaugsmi un profesionālu un analītisku zināt­nisku darbu rašanos, kuros ar radošu pieeju pētītas un analizētas aktuālas un inovatīvas tēmas ekonomikas nozarēs un izglītības jomā.

Gatavojoties izstrādāt zinātniskos darbus, aicinām studentus izvēlēties tematu bakalaura vai maģistra darbam, kurš ļautu analizēt procesus, kas skar Latvijas ekonomiku vai izglī­ tības nozari, un pamatot vērtīgas, bet dažkārt sabiedrībā nepopulāras idejas, kā arī būt pro­ vo­katīviem un rosināt diskusijas.

Sīkāka informācija http://www.leaf.lv/doc/leaf_balvas_nolikums_2008.doc.

Iesniegšanas termiņš: līdz 2008. gada 20. jūnijam.

Darbi jāiesniedz: LEAF, Smilšu ielā 1/3, Rīgā, LV-1050. Tālr. 67814199, 67814198, 29223714.

Ilmenavas Tehniskā universitāte aicina piedalīties starptautiskajos vācu valodas vasaras kursos * No 2. līdz 23. augustam vai no 30. augusta līdz 20. septembrim kurss «Vācu valoda un kultūra» visu specialitāšu studentiem un citiem interesentiem. * No 2. līdz 23. augustam specializētais vācu valodas kurss «Fachsprache der Technik» tehnisko fakultāšu studentiem un darbiniekiem. * No 30. augusta līdz 20. septembrim specializētais vācu valodas kurss «Fachsprache der Technik und Medien» mediju un komunikāciju zinātnes studentiem un strādājošajiem ša­jās jomās.

Valodas apmācība notiek nelielās grupās, kas tiek veidotas pēc zināšanu līmeņiem.

Pieteikšanās un informācija līdz 1. jūlijam: Technische Universität Ilmenau Internationaler Sommerkurs PF 100565 98684 Ilmenau Tālr. +49 3677 69 27 63 Fakss +49 3677 69 19 11 E-pasts: sommerkurs@tu-ilmenau.de www.tu-ilmenau.de/sommerkurs

Starptautiska vasaras skola «Kultūra. Zooloģija. Urbānisms» RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments sa­darbībā ar APF jau sesto gadu pēc kārtas organizē starp­ tautisku vasaras universitāti, kas notiks no 4. līdz 17. augus­ tam.

Vasaras skolas mērķis ir stimulēt urbānā dizaina procesus un, rosinot sabiedrībā plašāku diskusiju par pilsēttelpas piln­ vērtīgas un ilgtspējīgas lietošanas un attīstības aspektiem, pa­plašināt tos starpdisciplināros virzienos, modelējot Rī­gas Mežaparka areāla publisko ārtelpu daudzveidīgas izman­to­ šanas perspektīvas.

Aicinām pieteikties ne tikai arhitektūras un pilsētplā­no­ šanas, bet arī citu jomu studentus, kas ieinteresēti vides vei­ do­šanā. Sanāksim kopā un brīvā gaisotnē modelēsim jaunus urbānos procesus, kur katrs var izvēlēties sev tuvākus izpētes lauciņus – no labiekārtojuma dizaina un instalācijām dabā cau­ri interaktīvām situāciju modelēšanām līdz teorētiskiem izpētes darbiem!

Pieteikšanās termiņš – 5. jūnijs.

Informācija un pieteikuma anketas: www.rtu.lv/summerschool, tālr. 67089055; Jolanta.

Jurevica@rtu.lv.

4

INFORMĀCIJA

2008. gada 10. aprīlis

RTU atklāta Džordžam Ārmitstedam veltīta izstāde Egita Kancāne, Informācijas centra korespondente 3. aprīlī RTU, Kaļķu ielā 1, 2. stāva gaitenī RTU rektors Ivars Knēts un Jaunmoku pils sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Šablovskis atklāja izcilā angļu izcelsmes Rīgas pilsētas mēra Džordža Ārmitsteda 160 gadu jubilejai veltīto ceļojošo izstādi, kurā iegūstama plaša informācija par Dž. Ārmitsteda dzīves gājumu, kā arī aplūkojamas fotogrāfijas. Izstāde RTU būs atvērta līdz jūnijam.

Džordžam Ārmitstedam (1847–1912) ir cieša saikne gan ar RTU, gan ar Jaunmoku pili.

Izcilais un vēriena ziņā unikālais Rīgas saimnieks Dž. Ārmitsteds izglītību ieguva Rīgas Politehniskajā augstskolā, uz kuras bāzes izveidota RTU. Studiju gados viņš bija viens no studentu korporācijas «Baltica» dibinātājiem un filistriem. 1869. gadā Dž. Ārmitsteds ar izcilību absolvēja Rīgas Politehnisko augstskolu, kur iegūtās zināšanas bija lieliska bāze studiju turpināšanai Cīrihes un Oksfordas universitātē.

Savukārt Jaunmoku pils 1901. gadā tika celta kā Rīgas pilsētas mēra medību pils.

Dž. Ārmitsteds Jaunmoku pilī saimniekoja līdz 1904. gadam.

Elektroinženieri darba tirgū ir pieprasīti Asoc. prof. A. Žiravecka, doc. N. Kuņicina, lab. vad. A. Avotiņš Darba tirgū joprojām trūkst kvalificētu inženieru, at­ zīst mūsu sadarbības partneri, uzņēmumi, kas labprāt pie­ dā­vā gan prakses, gan darba vietas elektroinženieriem.

Tā­pēc šogad lielu uzmanību esam veltījuši tieši skolēnu in­for­mēšanai par iespējām studēt RTU Enerģētikas un elek­tro­tehnikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta piedāvātajā studiju programmā «Elektrotehnoloģiju datorvadība». Esam veiksmīgi piesaistījuši Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļus, kas ļāva mums finansiāli atbalstīt mācībspēkus un studentus, kuri piedalījās skolēnu aģitācijā gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās: Kuldīgā, Talsos, Limbažos, Valmierā, Ludzā, Rēzeknē. ESF finansiāli atbalstīja projekta «Skolēnu profesionālās orientācijas mājaslapas izveidošana un semināru rīkošana elektrotehnoloģiju datorvadībā» ieviešanu. Projektu īstenojot, ir tapusi arī jauna mājaslapa, kas paredzēta vidusskolēniem un jaunāko kursu studentiem, – ieei.rtu.lv – un esam novadījuši arī seminārus vecāko klašu skolēniem par studiju iespējām RTU studiju programmā «Elektrotehnoloģiju datorvadība».

Lai piesaistītu jaunus studentus, esam atjaunojuši arī zinātnisko un mācību laboratoriju aprīkojumu, piemēram, ir iepirkti trīs «FESTO» roboti «Robotino» un vadības izstrādes platforma «Robotino® View» – vide un izpildmehānisms dažādu sarežģītības pakāpju uzdevumu risināšanai, kas atraktīvā veidā iepazīstina skolēnus un studentus ar piedziņas, piedziņas vadības, energoelektronikas, sensorikas un automatizētās ražošanas pamatiem. Šogad plānots iegādāties: «FESTO Compact-Workstation» (MPS PA – Process Automation). Izmantojums – procesu automatizācijas darba stacija ar līmeņa, caurplūdes, spiediena un temperatūras kontroli ar atgriezenisko saiti.

«FESTO Micro FMS» apstrādes komplekss.

Izmantojums – «MicroFMS» (Flexible Manufacturing System) ir salīdzinoši kompakta izstrādāšanas procesu automatizācijas sistēma ar tādiem izpildelementiem kā frēzēšanas darbmašīna, virpošanas darbmašīna, robotizētā detaļu transportstacija, robota roka «RV-2AJ», robota kontrolleris.

«FESTO MPS» sistēma (Modular Production System) ir ražošanas procesu automatizācijas sistēma ar izpildelementiem: konveijersistēma, sadale, testēšana,

Rīgas 3. vidusskolas skolēni piedalās informatīvajā seminārā.

apstrāde, detaļu transportēšana, detaļu uzkrāšana, šķiro­ šana.

Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūtam ir vairāki sadarbības partneri – uzņēmumi, kas ir ieinteresēti, lai bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmu «Elektrotehnoloģiju datorvadība» studenti izietu praksi viņu uzņēmumos un paliktu tur strādāt. Studiju programmas «Elektrotehnoloģiju datorvadība» studenti praktizējas un strādā šādos uzņēmumos: a/s «Latvenergo», a/s «Latvenergo augstsprieguma tīkls», a/s «Latvenergo sadales tīkls», filiāles Daugavas HES, ražotnes «Ķeguma HES» elektrotehniskā laboratorija, a/s «Latvijas Dzelzceļš», SIA «ABB Latvija», SIA «Siemens», SIA «Lāsma», SIA «EK Sistēmas», SIA «Beijer electronics», SIA BST, SIA IDS, SIA «Amerilat-md», a/s «Ceļu projekts», SIA EMT”, SIA OMS, SIA «Envirotech», SIA «Latvijas energoceltnieks», SIA «Klinkmann», SIA «SLO Latvija», SIA «Thomeko», SIA «Rīgas gaisma», a/s «Latvo», SIA «Baltic Scientific Instruments», SIA VSF, a/s «Rebir», SIA «Profs».

Jāatzīst, ka mācību process un aparatūra ir krietni uzlabota, tāpēc ir arī liela interese turpināt studijas, gan iegūstot inženiera kvalifikāciju, gan maģistra un doktora grādu. Studiju programmā «Elektrotehnoloģiju datorvadība» ir iespēja iegūt šo izglītību par valsts budžeta līdzekļiem. Šogad 12. aprīlī un 10. maijā no plkst. 10 līdz 16 RTU Lielajā zālē Kaļķu ielā 1 notiks Atvērto durvju dienas, būs iespēja apskatīt studiju telpas, laboratorijas, aprunāties ar mācībspēkiem. Šādu iespēju aicināti izmantot arī tie reflektanti, kas vēlētos iestāties maģistrantūrā un doktorantūrā. Sīkāka informācija Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedrā vai pa tālr. 67089917.

H-Tec degvielas šūnas eksperimentālais komplekts atraktīvā veidā parāda Saules enerģijas, elektrolīzes un degvielas šūnas darbības principus.

2008. gada 10. aprīlis

FAKULTĀTĒS/RTU LIKUMI UN LĒMUMI

RTU atklāj ārstniecības vielu sintēzes un analītikas laboratoriju 2. aprīlī, RTU tika atklāta re­no­vētā Ārstniecības vielu sintēzes un analītikas labo­ra­ torija, kurā ķīmijas studentiem būs iespēja veikt eksperimentus un dažādu vielu sintēzi tādos pašos apstākļos, kādos to dara ķīmiķi un zinātnieki farmācijas uzņēmumos.

Laboratorija renovēta par a/s «Grindeks» fonda Zinātnes un izglītības atbalstam pie­ šķirtajiem Ls 70 000 – puse šīs summas izlietota laboratorijas renovācijai, bet otra pu­se līdz šā gada beigām tiks investēta, lai aprīkotu laboratoriju ar nepieciešamajām iekār­tām.

«Studentiem ir ļoti svarīgi jau mācību procesā gūt praktiskās iemaņas. Kad būsim in­ vestējuši Ls 35 000 moderna aprīkojuma iegādei, šī būs viena no labākajām augstskolu la­ bo­ratorijām, kurā studenti varēs apgūt mūsdienīgas ārstniecības vielu sintēzes un analīzes metodes,» MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītāja Māra Jure (attēlā kopā ar profesoriem Valdi Kamparu, Mārtiņu Kalniņu, asoc. profesoru Modri Drilli u. c. laboratorijas atklāšanā).

«Grindeks» fonda uzdevums ir atbalstīt topošo ķīmiķu un zinātnieku izglītošanos, jo zinoši speciālisti mūsu nozarei ir ļoti vajadzīgi. Tādēļ vēlamies viņiem jau studiju gados nodrošināt ražošanas uzņēmumam maksimāli tuvus darba apstākļus, un šī laboratorija sniegs šādas iespējas,» uzsver «Grindeks» fonda «Zinātnes un izglītības atbalstam» val­des priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

MLĶF cieša sadarbība ar Latvijas lie­lāko zāļu ražotāju «Grindeks» pastāv jau vairāk nekā 10 gadus - uzņēmums finansiāli atbalstījis fakultātes realizēto ķīmijas studiju po­ pularizēšanu. Katedra sadarbojas ar «Grin­deks» arī mācību procesa īstenošanā - uzņēmuma darbinieki studentiem palīdz iegūt praktiskās iemaņas un zināšanas farmaceitisko preparātu tehnoloģijā. Jau daudzus gadus labākie studenti saņem «Grindeks» stipendijas, bet vairāki fakultātes profesori ir apbalvoti ar «Grindeks» Zelta pūci. Daudzi fakultātes studenti un ab­ solventi strādā a/s «Grindeks».

RTU Senāta marta sēdes lēmumi RTU Senāta sēde notika 31. martā.

Pilni Senāta lēmumu teksti pieejami www.ortu.rtu.lv Senāta sēdes sākumā rektors akadēmiķis I. Knēts lūdza senatorus uzklausīt RTU Stra­ tēģiskās attīstības departamenta direktora M. Zeltiņa ziņojumu, jo jau plkst. 15 M. Zeltiņam jāpiedalās Finanšu ministrijā sēdē par līdzekļu piešķiršanu projektiem.

1. Stratēģiskās attīstības departamenta direktors M. Zeltiņš informēja par projektu norisi RTU. Senāts nolēma pieņemt zināšanai šo informāciju. Būs rektora rīkojums par detalizētu projektu kontroli RTU. RTU Stratēģiskās attīstības departamenta sastāvā sāks darbu projektu vadīšanas nodaļa, ko vadīs D. Strode. Sāksies RTU attīstības programmas izstrāde, kur būs detalizēts rīcības plāns RTU attīstības nodrošināšanai. M. Zeltiņš atzīmē, ka jāsakārto iepirkumu procedūras.

Rektors akadēmiķis I. Knēts apsveica jubilejā prof. A. Sauhatu un martā dzimušos se­ natorus prof. L. Zaicevu, prof. J. Jankovski, prof. K. Rocēnu, stud. D. Jakovelu un stud.

M. Ragaini.

Rektors un zinātņu prorektors L. Ribickis pasniedza Dr. inž. diplomu DITF doktorantei Nataļjai Pavlovai.

2. Rektors informēja, ka: * ir parakstījis līgumu ar Taivānas Čung Čeņa universitāti par inovāciju biznesa vadības speciālistu sagatavošanu, ko Taivānas puse parakstījusi 21. februārī. Šajā universitātē jau studē viens no IEF studentiem, cerams, ka turpmāk būs vairāk mūsu studentu; * Barselonā notikusi Eiropas Augstskolu apvienības rektoru konference, tajā turpmāk iekļauta arī RTU. Ticis apspriests jautājums par vides problēmām un universitāšu lomu to risināšanā. Pašlaik universitātes vērtē pēc zinātnisko pētījumu nozīmības, tomēr turpmāk galvenais kritērijs būs sniegtās izglītības kvalitāte. Nepieciešama lielāka reģionālā sadarbība starp universitātēm. Maksa par izglītību palielinās, bet valsts atbalsts izglītībai kopumā ES valstīs samazinās.

Konferencē piedalījās arī ES prezidents Ž. M. Barozu, kas konferences noslēgumā se­ cinājis, ka izglītības kvalitātes uzlabošanai svarīgākais tomēr ir nauda.

3. Senāts nolēma izsludināt konkursu uz šādām vakantajām asociēto profesoru štata vietām: – materiālzinātnes nozares tekstila un apģērbu tehnoloģijas apakšnozarē, specializācijā – «Tekstila tehnoloģija»; – mehānikas nozares materiālu mehānikas un pretestības apakšnozarē; - fizikas nozares medicīniskās fizikas apakšnozarē.

4. Notika RBS direktora vēlēšanas. Aizklātā balsošanā («par» – 39, «pret» – 17, nederīgas vēlēšanu zīmes – 3) par RTU Rīgas Biznesa skolas direktoru Senāts ievēlēja Dr. ekon. Jāni Grēviņu.

5. Senāts nobalsoja par MLĶF pensionētās Dr. inž. Silvijas Lagzdiņas izvirzīšanu Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanai.

6. Senāts nolēma apstiprināt grozījumus RTU Mācību metodisko līdzekļu attīstības fonda nolikumā (apstiprināts 2004. gada 13. decembra Senāta sēdē), papildinot to ar apakšpunktiem 4.3., 4.4. un 4.5. šādā redakcijā: «4.3. RTU Mācību prorektoram un Fonda

5

2005. gadā a/s «Grindeks» aizsāka jaunu iniciatīvu – augstskolu un skolu laboratoriju pilnveides atbalsta programmu. Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra šajos gados kopumā saņēmusi Ls 80 000 katedras laboratoriju modernizācijai. direktoram ir tiesības pieņemt operatīvus lēmumus par Fonda finanšu līdzekļu izmantošanu šī nolikuma 2. sadaļā minēto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei. 4.4. Fonda darbības pārraudzību veic RTU rektora nozīmēta komisija, kuras sastāvā ietilpst RTU Zinātniskās bibliotēkas pārstāvis, RTU Neklātienes un vakara studiju departamenta pārstāvis un Kanc­ lera dienesta pārstāvis. 4.5. Fonda pārraudzības komisija ne retāk kā reizi gadā izvērtē un apstiprina Fonda darbību un finanšu līdzekļu izmantošanu.» Senāts nolēma anulēt RTU Se­nāta lēmumu (2000.29.05.) «Par Mācību līdzekļu veicināšanas fondā ieskaitīto līdzekļu izlietošanu».

7. Noklausījies kanclera R. Taraškeviča ziņojumu par RTU Senātā 2007. gada 26. martā apstiprinātās RTU ieņēmumu-izdevumu tāmes 2007. gadam izpildi un priekšlikumus RTU ieņēmumu-izdevumu tāmei 2008. gadam, Senāts nolēma apstiprināt 2007. gada RTU budžeta līdzekļu izlietojumu un RTU ieņēmumu- izdevumu tāmi 2008. gadam.

8. Pamatojoties uz APF domes 2008. gada 12. februāra sēdes lēmumu un RTU Zinātnes padomes 2008. gada 28. februāra sēdes lēmumu, Senāts nolēma apstiprināt RTU Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra izveidošanu un tā nolikumu.

9. Pamatojoties uz MLĶF 2008. gada 13. marta sēdes lēmumu un promocijas padomes «RTU P-02» rekomendāciju, Senāts nolēma piešķirt doktorantu zinātniskā vadītāja tiesības ķīmijas inženierzinātnes nozarē Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Ksilo­ ģenēzes laboratorijas vadošajam pētniekam Dr. inž. Jānim Dolacim.

10. Senāts nolēma apstiprināt šādu akreditēto studiju programmu gada paš­ novērtējuma ziņojumus: Informācijas tehnoloģija (doktora), recenz. prof. J. Jankovskis; Cilvēka resursu vadīšana (pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības), asoc. prof.

A. Lanka; Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšana un vadīšana (bakalaura un maģistra profesionālo studiju), asoc. prof. A. Lanka; Tekstila un apģērbu tehnoloģija (bakalaura un maģistra akadēmisko studiju; bakalaura profesionālo studiju; doktora), asoc. prof. M. Dzenis; Transporta datorvadības, informācijas un elektroniskās sistēmas (bakalaura un maģistra akadēmisko studiju; doktora), prof. E. Vanzovičš; Tehniskā tulkošana (augstākā profesionālā izglītība), asoc. prof. A. Lanka; Vides zinātne (bakalaura un maģistra akadēmisko studiju), prof. A. Viļumsone; Transporta sistēmu inženierija (bakalaura un maģistra profesionālo studiju), prof. J. Merkurjevs; Elektronika (doktora), prof. M. Kleinhofs.

11. Lai izpildītu IZM Akreditācijas komisijas ieteikumus un RTU Senāta 2007. gada 29. janvāra sēdes lēmumu «Par precizējumiem profesionālo studiju programmu struktūrā» prasības, Senāts nolēma izdarīt vairākas izmaiņas profesionālo studiju programmās «Transporta sistēmu inženierija».

12. Senāts nolēma izdarīt vairākas izmaiņas studiju programmās «Materiāl­ zinātnes».

13. Sakarā ar uzņemšanas plānu 2008. gadā pamatstudijās ar valsts budžeta finansējumu Senāts nolēma apstiprināt valsts budžeta finansēto vietu skaitu (kopā – 1922) uz­ ņemšanai RTU pamatstudijās 2008. gadā sadalījumā pa fakultātēm, RTU filiālēm un studiju programmām. Senāts nolēma noteikt, ka uzņemšanas laikā mācību prorektors atbilstoši reālai konkursa situācijai, saskaņojot ar attiecīgo fakultāšu dekāniem, drīkst izdarīt izmaiņas uzņemšanas plānā. Šīs izmaiņas nododamas RTU Senātam apstiprināšanai.

6

INTERVIJA/SSAD

Pārmaiņu gads IEF

Saruna ar IEF dekānu profesoru Remigiju Poču Anita Muitiniece Pagājušā gada 15. oktobrī IEF dome aizklātā balso­ jumā par IEF dekānu ievēlēja profesoru Remigiju Po­ ču, un jau novembrī jaunais dekāns stājās amatā. Pro­ fesora līdzšinējā darbība ir ļoti plaša. Viņš ir ne tikai IEF Starptautisko ekonomisko sakaru, trans­porta ekonomikas un loģistikas katedras vadītājs, Starp­ tautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta di­ rektors, bet arī aktīvi darbojas zinātnē. Pēc fakultātes no­dibināšanas 1966. gadā Remigijs Počs ir astotais de­ kāns un šajā amatā nomainījis profesoru Konstantīnu Di­denko, kas fakultāti veiksmīgi vadīja desmit gadus.

2007. gada 26. septembrī, tiekoties ar fakultātes personālu, R. Počs, vēl būdams dekāna amata kandidāts, izklāstīja fakultātes personālam savu koncepciju par fakultātes va­ dības un attīstības virzieniem un fakultātes darbības uz­ labo­šanu. R. Počs ieteica izskatīt studiju programmas un priekšmetus, lai tajos pasniegtā informācija nebūtu no­ vecojusi, atbilstu mūsdienu prasībām un darba tirgus pie­ prasījumam. Studentu piesaistīšanai R. Počs ieteica izveidot jaunas studiju programmas, izklāstīja priekšlikumus stu­ diju kvalitātes celšanai, mācībspēku motivēšanai un slo­ dzes sakārtošanai. R. Počs izvirzīja uzdevumu veicināt sa­darbību ar uzņēmumiem, lai studentiem būtu prakses vietas un iespēja apgūt vērtīgu pieredzi, kā arī ar citām, tostarp ārzemju, augstskolām, piesaistot vieslektorus. R. Počs uzsvēra nepieciešamību veicināt elektroniskās vi­ des izmantošanu mācību procesā un nodrošināt jaunāko tehnoloģiju pieejamību. Mācībspēku lielo noslogotību, pēc profesora domām, iespējams mazināt, piesaistot jaunus mā­ cībspēkus un doktorantus.

Kopš jaunā dekāna stāšanās amatā aizritējuši nu jau pieci mēneši, un Remigijs Počs, laipni atvēlējis laiku sarunai, «JI» pastāstīja gan par to, ko no plānotā jau izdevies īstenot, gan par turpmāk darāmo.

Profesors stāstījumu sāk ar to, ko šajos dažos mēnešos fakultātes darbībā mainījis: «Gan fakultātē, gan institūtā, gan katedrā esmu piesaistījis vietniekus, pieņēmis biroja vadītāju, lai, optimāli organizējot pienākumus, varētu veiksmīgi apgūt lielo darba apjomu. Esmu izveidojis jau­ nas nodaļas ar nodaļu vadītājiem un atbildīgajiem par no­ teiktiem amata pienākumiem. Līdz šim dekānam bija viet­ nieki mācību un zinātniskajā darbā – viņi joprojām paliek, viņu amata pienākumi ir zināmi, bet tagad darbība gan fa­ kultātē, gan visā universitātē ir paplašinājusies, līdz ar to ir

paplašinājusies arī administrācija.

Nozīmīga vieta jāatvēl reklāmai, tāpēc iecēlu atbildīgo no­daļas vadītāju par sabiedriskajām attiecībām un reklāmas jautājumiem. Mums jāreklamē sevi, kas esam, ko darām, ko mācām, mums jāaicina studenti mācīties, jāskaidro, ko viņi mūsu fakultātē var apgūt. Mums jāinformē sabiedrība par studiju iespējām, kādas piedāvājam, un galveno atšķirību starp RTU inženierekonomistiem un citu augstskolu eko­ nomistiem. Sagatavojām fakultātei divas jaunas brošūras, kas reklamē fakultātes studiju iespējas – vienu par pamat­ studijām, otru par augstākā līmeņa studijām. Ļoti svarīga ir progresīvās tehnoloģijas – elektroniskās jeb e-studiju vides – attīstīšana augstskolā. Pasniedzējiem jāmācās gatavot un pasniegt lekcijas jaunā veidā, un stu­ dentiem jāmācās jaunā veidā strādāt, izmantojot in­for­mā­ cijas tehnoloģijas un internetu. Līdz ar to mums jāpasūta un jāiepērk jauna tehnika – datori, audiotehnika, projektori, interaktīvās tāfeles. Fakultātes jaunajā studiju korpusā Me­ ža ielā 1/7 būs jaunas telpas, jaunas auditorijas ar attiecīgu aprīkojumu. Tas ir ilglaicīgs attīstības plāns un ļoti darb­ ietilpīgs process, to nevar paveikt ne vietnieks mācību darbā, ne dekāns, tāpēc es iedibināju fakultātē atbildīgā amatu par e-vidi, un tas ir attaisnojies. Pēc šā piemēra rektors uzdeva ieviest šādu atbildīgā amatu visās fakultātēs, un tas noteikti palīdzēs veiksmīgāk apgūt jaunās tehnoloģijas.»

Uz jautājumu, vai šī doma dekānam ienākusi prātā tāpēc, ka viņam kā jaunienācējam amatā skaidrāk redzams, kas pietrūkst, kas vajadzīgs, dekāns atbild: «Kamēr nebiju de­ kāns, nebiju tik ļoti noslogots, man bija laika padomāt par šiem jautājumiem. Kopā ar asistenti Velgu Ozoliņu izveidojām kursu «Kvantitatīvās metodes ekonomikā e-studiju vidē». Es jau to visu darīju un redzēju, kas ir ne­ pieciešams. Tā ir arī ES prasība, ko esam ierakstījuši RTU attīstības stratēģijā, un šajā kontekstā nolēmu iedibināt šo amatu.

Esmu ieviesis vēl vienu jaunu amatu. Tas saistīts ar per­sonāla vadību, un tā izpildītājs atbild par to, kā pa­ augs­tināt mācībspēku darba kvalitāti, kā to vērtēt un kā stimulēt mācībspēkus labākai pienākumu veikšanai. Pie­ mēram, pirmie rezultāti. Pirms četriem gadiem studentu paš­pārvalde iedibināja «Gada balvu» mācībspēkiem. Līdz šim balvu pasniegšana bija tikai studentu pasākums, balvas vairākās nominācijās tika pasniegtas tikai no studentu vie­ dokļa, piemēram, interesantākais, inteliģentākais, labākais pasniedzējs... Tas, ka pasniedzējs ir labākais tikai no stu­ dentu viedokļa, bieži vien aizmirstas. Taču nu veidojam

2008. gada 10. aprīlis sis­tēmu, kā, iesaistot administrāciju, izmantot šo balvu mā­­cībspēku stimulēšanai. Patiešām pastāv problēma: ne katrs mācībspēks, kas ir labs no studentu viedokļa, ir labs arī no administrācijas viedokļa – piemēram, ja viņam ir kādi pārkāpumi, ja viņš nav izpildījis kādas saistības, nav uzrakstījis solīto mācību līdzekli. Vienojāmies ar stu­ dentu pašpārvaldes vadību un darbiniekiem veidot vienu kopēju balvu «Labākais pasniedzējs», pārējās nominācijas joprojām atstājot studentu ziņā. Tiks ņemts vērā arī tas, vai mācībspēks ir pilnveidojis mācību procesu, vai integrējies e-studiju vidē u. c. Manuprāt, mācībspēki noteikti padomās, kā uzlabot darbu. Un, ja vēl piešķirtu kādu prēmiju, vēl jo vairāk. Atbildīgajai personai tagad jāizvērtē, kā mēs varētu uzlabot darbošanos, kā ieinteresēt personālu labāk strādāt.»

Jaunievēlētā dekāna augstskolas attīstības koncepcijā pa­redzēta arī mācībspēku noslogotības mazināšana. Jau­ tājām – kā ir ar jaunajiem mācībspēkiem? Vai doktoranti paliek strādāt universitātē?

«Jā, paliek. Tas ir viens no mūsu galvenajiem virzieniem – atjaunināt mūsu pedagoģisko un akadēmisko personālu.

Jaunos mācībspēkus izvēlamies no doktorantu vidus. Ne jau velti doktorantūras nolikumā ir ierakstīts, ka noteikts kredītpunktu skaits saņemams par pedagoģisko praksi, citādi nevar aizstāvēt doktora disertāciju. Sūtām viņus lekcijās, apmācām, kontrolējam, lai viņi apgūtu lekciju lasīšanu.

Un tādu doktorantu mums ir daudz. Manā struktūrvienībā, piemēram, Velga Ozoliņa, Astra Auziņa, Pāvels Patļins.»

Pārejot no mācībspēkiem pie studentiem, jautājām de­kā­ nam, kā viņš raksturotu jauniešu interesi par IEF. «Interese ir. Un man šķiet, ka jaunieši vairāk interesējas par mācību programmām, kas saistītas ar jaunajām teh­ noloģijām, virzieniem ekonomikā, kas ir vairāk saistīti tieši ar tehnoloģijām inženierzinātnēs. Es zinu, ka ir studenti, kas nāk uz RTU tāpēc, ka šeit nav vienkārši ekonomika, bet ir inženierekonomika un tādi virzieni kā, piemēram, loģistika, kur jāzina gan dažādi optimizācijas modeļi pār­ vadājumos, gan jāpārzina dažādas iekārtas transporta marš­ ruta sekošanai un mobilo sakaru iespējas, ir inovāciju un uzņēmējdarbības programma, kur ir runa par to, kā pro­ duktus, ko izstrādā zinātnieki, ieviest ražošanā gan no finansiālā viedokļa, gan no efektivitātes viedokļa – tie ir ekonomiskie jautājumi, bet saistīti tieši ar inženierzinātnēm, nerunājot jau nemaz par ugunsdrošību un civilo aizsardzību, muitas kontroli – tās ir gandrīz tīri tehniskas lietas.

Mēs esam vienīgā augstskola, kur tiek sagatavoti muitas speciālisti. Atsevišķi mācību priekšmeti šajā jomā ir arī LU, bet muitas speciālista kvalifikāciju var iegūt tikai pie mums.

Nupat bija pirmais izlaidums ugunsdrošības un civilās aiz­ sardzības speciālistiem, kuriem mācīja arī ļoti tehniskas lietas, – viņiem jāpārzina visas ugunsdzēsības iekārtas, ma­ šīnas, sūkņi.»

Uz jautājumu, par ko studentiem ir vislielākā interese, R. Počs atbild: «Uz visām programmām piesakās diezgan līdzīgi. Pēdējo gadu uzņemšana rādīja, ka nākotnē tā va­ rētu būt uzņēmējdarbības loģistika, rudenī atvērām jaunu programmu «Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšana un vadīšana», kur arī iestājās diezgan daudz studentu.

Mums ir gan dienas nodaļas, gan neklātienes grupa muitas speciālistu apmācībai, kur labprāt mācās studenti, un tai atvēlēts vairāk budžeta vietu sakarā ar šīs programmas nozīmību, daudzi nāk uz uzņēmējdarbības un vadīšanas programmu, un tieši uz bakalaura profesionālajām studijām.

Man šķiet, ka studentiem šī profesionālo studija programma ir pievilcīga. Viņi iegūst izglītību un paralēli praktizējas kādā no uzņēmumiem vai iestādēm. Studiju priekšmeti, kas ir 1. un 2. kursā – makroekonomika, mikroekonomika, ekonomiskās analīzes metodes u. c. –, dod iespēju šiem stu­ dentiem strādāt jebkurā uzņēmumā.»

Vai ir daudz tādu studentu, kas netiek līdzi mācībām un studijas pamet? «Ir, protams, atbirums, vidēji tie ir 5%.

Bet, protams, mēģinām palīdzēt, ja students nevar tikt galā, sniedzam konsultācijas, ir arī jauns kurss – «Ievads

2008. gada 10. aprīlis

specialitātē», ko izmantojam, lai skaidrotu studentiem, kā mācīties, kā atrast materiālus, kā strādāt bibliotēkā, kāds ir ētikas kodekss. Mēģinām piesaistīt, ieinteresēt arī par citiem pasākumiem, kas tiek rīkoti studentiem. Lai viņi laiku vairāk veltītu studijām, nevis ietu kaut kur pelnīt naudu un nemācītos.»

Vaicāts par fakultātes sadarbību ar citu valstu augst­ skolām, dekāns pastāstīja: «Sadarbība ir plaša, bet tā sa­ dalās pa struktūrvienībām, tāpēc būtu jārunā par katru struktūrvienību atsevišķi. Mana struktūrvienība – Starp­ tautisko ekonomisko sakaru, transporta ekonomikas un loģistikas katedra – sadarbojas, piemēram, ar Florences universitāti. Divas doktorantes tur bija stažēties, lai iepazītu mācību procesu un zinātnisko darbu. Mums ir sadarbība ar Baltijas valstu, Lielbritānijas, Rumānijas, Bulgārijas uni­ versitātēm, ar universitātēm Kijevā un Maskavā. Loks ir ļoti plašs, mācībspēki no ārzemēm ierodas uz semināriem pie mums, lasa lekcijas, tāpat darām arī mēs. Studenti izmanto «Erasmus» apmaiņas programmas sniegtās iespējas. Pašlaik ārzemēs ir trīs manas maģistrantes: divas mācās Portugālē un viena – Velga Balode – Šveicē. Izmantojot šo stipendiju, studenti, kuri ir aktīvi, atrod iespējas, piesakās, konkurē un brauc mācīties. Starpuniversitāšu un starpvalstu sadarbība izvēršas arvien plašāka. Agrāk viens pa gadu atnāca, tagad nāk ar rekomendācijām, pieprasījumiem, lūgumiem parakstīt... un tādu studentu ir ļoti daudz.»

Kādas ir studentu iespējas apgūt pieredzi un vērtīgas zināšanas tepat Latvijā, strādājot praksi? «Mums ir fa­ kultātes jumta līgumi ar dažādiem uzņēmumiem, iestādēm, bankām. Katedrā savukārt esam noslēguši līgumus ar lo­ ģistikas firmām un asociācijām – ar Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociāciju, ar Loģistikas un muitas brokeru asociāciju, SIA «DPD Latvija», SIA «Procter&Gamble», SIA «Kuehne+Nagel Latvia», gata­ vojam līgumu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Sūtot studentus praksē, izvērtējam, kurš līgums der atbilstošai specialitātei. Mums ir noslēgts paplašināts līgums ar loģistikas firmu SIA «DPD Latvija» par studentu darbu konkursu, studenti prakses laikā izstrādā savu bakalaura darbu, diplomprojektu. Prakses vieta dod savus materiālus, uzdevumus, priekšlikumus firmas darbības pilnveidošanai,

7

INTERVIJA kādus novitātes elementus, ko varētu ieviest firmā. Un mums ir nolikums, ka pēc tam šos darbus prēmē, studenti saņem balvas. Daudzi tiek ieinteresēti un paliek šajā firmā strādāt.»

Vai ir kādi lielāki, ES finansēti projekti? «Apstiprinājums par finansējumu ir Civilās aizsardzības institūtam, pro­ fesoram Jānim Ieviņam – par šiem līdzekļiem tiks izveidota materiāli tehniskā bāze ugunsdrošības, civilās aizsardzības studiju vajadzībām, šim nolūkam ir paredzētas telpas jaunajā korpusā Meža ielā. Pagrabstāvā tiks novietotas iekārtas ar ventilāciju, jo tur būs jāstrādā gan ar dūmiem, gan ar re­ ālu uguni. ES līdzekļi iesaistīti arī Būvuzņēmējdarbības un nekustamo īpašumu pārvaldības katedrā, tiek slēgti vai jau ir noslēgti līgumi par projektu realizēšanu, lai attīstītu studiju programmas, kas saistītas ar nekustamo īpašumu vērtēšanu un būvuzņēmējdarbības attīstību.»

Uz jautājumu, kā dekāns skatās uz drīzumā gaidāmo fa­ kultātes mājvietas maiņu, R. Počs atbild: «Ļoti pozitīvi.

Gaidām, kad jaunās telpas būs gatavas. Uz vecā korpusa bāzes viss tiek pārbūvēts. Termiņš ir 31. jūlijs, kad beidzas būvatļauja. Ceram, ka viss būs gatavs un jauno mācību gadu varēsim sākt jaunās telpās. Visi uzreiz uz turieni pāriet ne­varēsim, jo esam ļoti liela fakultāte, vairāk nekā 4000 studentu, tā ka daļa paliks šeit, Kaļķu ielā, daļa Indriķa ielā, kur ir Muitas institūts, bet lielākā daļa, arī dekanāts, pāries uz Meža ielu. Tur būs jaunas, ļoti labas telpas, arī lielas auditorijas ar 120 vietām, kādu mums ļoti pietrūkst.

Auditorijām paredzētas elektroniskās iekārtas, projektori, ekrāni, datori. » Vaicāts par iecerēm, kuras jaunais dekāns vēlētos redzēt īstenojamies, R. Počs smaidot saka: «Gribētu, lai mums būtu vienots mācību komplekss Ķīpsalā... Studentu pilsētiņa.

Gribētu redzēt jaunas ēkas, labas, iekārtotas auditorijas, administratīvos korpusus, labas kopmītnes, kur studenti varētu dzīvot un turpat apmeklēt lekcijas, atpūtas telpas un sporta kompleksu. Peldbaseins tur jau ir, bibliotēka arī.»

La­sītājus varētu interesēt dekāna izaugsmes ceļš līdz jaunajam amatam, tāpēc lūdzām par to pastāstīt. «Kad beidzu Rīgas 31. vidusskolu, pētīju studiju iespējas gan RTU, gan LU. Mani neapmierināja tīri filozofiskie priekšmeti, gribēju tehniskos, inženiermatemātiskos. Un tad – tas bija

Liec idejai pelnīt!

Ar LR Ekonomikas ministrijas atbalstu Rīgas Biomateriālu inovācijas un attīstības centra ēkā Pulka ielā 3/3 ir sācis darboties Rīgas Inovāciju inkubators. Inkubatora mēr­ķis ir sekmēt jaunu inovatīvu uzņēmumu veidošanos un attīstību, nodrošinot jau­ niem uzņēmumiem darbības sākšanai nepieciešamo atbalstu.

Galvenais uzsvars inkubatora darbībā tiek likts uz kompleksa risinājuma piedāvā­šanu jauniem uzņēmumiem, lai no tehnoloģiskām izstrādnēm un inovatīvām idejām pa­kā­peniski nonāktu līdz gatavajiem izstrādājumiem ar augstu pievienoto vērtību.

Inkubatora uzņēmumiem uz atvieglotiem noteikumiem tiek piedāvāts īrēt atbilsto­ ši aprīkotas biroja telpas (ar mēbelēm un datortehniku), kā arī tiek nodrošināti infra­ struk­tūras pakalpojumi – elektrība, ūdens apgāde, telekomunikācijas un interneta pieeja.

Inkubatora uzņēmumiem tiek piedāvāti arī dažādi atbalsta pakalpojumi, tostarp gal­venie biroja pakalpojumi un konsultācijas ar uzņēmējdarbības sākšanu un attīstību saistītās

1966. gadā – LU nodibināja jaunu virzienu – ekonomisko kibernētiku, kas mani ļoti ieinteresēja. Devos uz LU, izturēju konkursu un sāku izglītoties šajā virzienā. Mani piesaistīja kibernētika, vadībzinātne, matemātika, tajā laikā ekonomikā attīstījās matemātiskās metodes. LU apguvu ekonomiskās kibernētikas specialitāti ar kvalifikāciju ekonomists mate­ mātiķis, sāku strādāt Zinātņu akadēmijā, iestājos aspirantūrā Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, tur bija nepieciešami speciālisti matemātiskās metodes taut­saim­ niecības modelēšanā. Tolaik attīstījās dažādi taut­saim­ niecības modelēšanas virzieni, strauji sāka izmantot dator­ tehniku. Tur nostrādāju 20 gadus – no 1971. līdz 1991. ga­dam. Vispirms biju jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, tad beidzu aspirantūru, aizstāvēju kandidāta disertāciju, kādu laiku biju Skaitļošanas tehnikas laboratorijas vadītājs, pēc tam arī Tautsaimniecības modelēšanas nodaļas va­ dītājs. Viļņā aizstāvēju doktora disertāciju «Ekonomiski matemātisko modeļu sistēmas izmantošana Latvijas taut­ saimniecības attīstības prognozēšanā». Paralēli lasīju lek­ cijas Latvijas Universitātē, bet no 1991. gada arī RTU. Pēc doktora grāda iegūšanas mani ievēlēja par profesoru. Kad sākās neatkarības gadi, fakultātē veidojās jaunas struktūras.

Profesors A. Krastiņš nodibināja Muitas katedru, palika brī­va vieta Starptautisko ekonomisko sakaru katedrā, kuru sāku vadīt, un, kad abas katedras tika apvienotas un izvei­ dots Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts, kļuvu par institūta direktoru.

Tāds ir mans ceļš, neesmu strādājis daudzās vietās – vis­ ilgāk Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā un Rīgas Tehniskajā universitātē.»

Daudzie pienākumi un intensīvais darbs noteikti prasa arī atpūtu. Vaicāts par brīvo laiku un to, kas dekānam nepie­ ciešams labai atpūtai, viņš teic: «Sestdienās, svētdienās pa­ rasti izbraucu ārpus pilsētas. Straupes pagastā man ir lauku māja, tur dzīvoju vasarā. Ilgu laiku spēlēju tenisu, tagad to laika trūkuma dēļ vairs nevaru atļauties. Atpūšos tāpat kā visi – eju uz kino, lasu grāmatas, aizeju uz kādu koncertu, uz operu, paskatos TV.» «JI» redakcija R. Počam novēl veiksmi un gandarījumu dekāna darbā!

jomās: juridiskās konsultācijas, grāmatvedības pakalpojumi, konsultācijas par biznesa plāna sastādīšanu, mārketinga pakalpojumi, konsultācijas par finanšu līdzekļu piesaisti, plānošanu, IT pakalpojumi u. c. Atbalsta apjoms atkarībā no uzņēmuma vecuma ir līdz pat 90%!

Par inkubatora uzņēmumu var kļūt uzņēmums, kas nav vecāks par pieciem gadiem.

Darbības jomai jābūt saistītai ar kādu no šīm nozarēm: apstrādes rūpniecība (NACE C) (izņemot dzērienu ražošana (NACE 11) un tabakas izstrādājumu ražošana (NACE 12), datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītās darbības (NACE 62), informācijas pa­ kalpojumi (NACE 63), zinātniskās pētniecības darbs (NACE 72), arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā pārbaude un analīze (NACE 71), citi profesio­nālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (NACE 74).

Rīgas Inovāciju inkubators aicina jūs saņemt atbalstu un īstenot savu inovatīvo ideju jau šodien!

Papildu informāciju par inkubatora sniegtajiem pakalpojumiem var iegūt, zvanot pa tālruni 67089642 vai sūtot e-pastu: inkubators@rtu.lv.

Japānas valdības (Monbukagakusho) stipendijas 2009. gadam Tiek piedāvātas šādas stipendijas: 1. Pētniecība (Research Student) Stipendija piedāvā iespēju veikt patstāvīgu pētniecības darbu Japānas augstskolā par brīvi izvēlētu jomu, kurai jābūt saistītai ar to, ko students apguvis Latvijā. Lai pieteiktos, jābūt pabeigtai augstākajai izglītībai, kā arī var pieteikties pēdējo kursu studenti. Stipendijas termiņš – 1,5–2 gadi. Stipendijas pretendentiem jākārto angļu valodas pārbaudes tests.

Japāņu valodas zināšanas nav obligātas; tādā gadījumā pirmais pusgads tiek veltīts japāņu valodas apguvei.

2. Augstākā izglītība (Undergraduate Student) Piecu gadu stipendija piedāvā iegūt augstāko izglītību augstskolā Japānā; pirmais gads ir paredzēts japāņu valodas apguvei. Pretendentiem jābūt vecumā no 17 līdz 22 gadiem,

nepieciešama pabeigta vidējā izglītība, kā arī var pieteikties vidusskolas pēdēju klašu skolēni un augstskolu studenti. Stipendijas pretendentiem jākārto pārbaudes testi angļu valodā, matemātikā un citos priekšmetos atkarībā no izvēlētās studiju jomas. Stipendijas pretendentiem japāņu valodas zināšanas nav obligātas.

Ja jūs interesē iespēja mācīties Japānā, papildu informācija un pieteikuma anketas pieejamas Japānas vēstniecībā Rīgā, K. Valdemāra ielā 21.

Pieņemšanas laiks darbdienās: 10.00–12.00, 13.00–17.00.

Tālr. 67812003 (67812001, 67812002), e-pasts: eoj.culture@latnet.lv.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2008. gada 12. jūnijs.

Pārbaudes testi plānoti 2008. gada 19. un 20. jūnijā. Par atlases 2. kārtas – intervijas – norises laiku pretendenti tiks informēti vēlāk.

8

ZiKo ezītis atbild

STUDENTU LAPA/ZiKo ezītis

Iepriekšējā numurā tika uzdots mūž­senais jautājums: kas bija pir­ mais – vista vai ola? Jautājums, pie kura atbildes iets pa dažādiem ce­ ļiem. Sākot ar to, ka dažādi inter­pre­ tēts tas, ko nozīmē «vista» un «ola», beidzot ar dažādu dzīvības rašanās un attīstības teoriju izmantošanu.

Kāds minēs, ka olas jau parādījušās tad, kad parādījušies pirmie sauszemes dzīvnieki, tās aizvietojušas ikrus. Tātad vistas parādījušās vēlāk.

Ja vistu uztver kā olas perētāju, tad rodas jautājums, kas izperēja pirmo olu? Atbilde – pirmā vista. Un tad atkal jautājums, no kurienes radās pirmā vista.

Protams, atradīsies kāds, kas domās – ja jau «Windows Vista» parādījās tikai tagad, bet «Windows Ola» vēl pat nav ieplānota, tad pirmā ir vista. Cits atkal teiks, ka ola esot bijusi pirmā, jo mēs taču Lieldienās ceļam pirmajā vietā olu, nevis vistu.

Jautājums, kura atbildes meklēšanā var pamaldīties katrs! Interesanti, ko atbildētu ķīmiķis, «ditfs» vai kāds cits?

Jauku domāšanu ;) ZiKo ezītis

ZiKo ezītis jautā

1. aprīlis visiem zināms kā joku diena. Ko tik cilvēki neizdomā, lai paķertu kādu citu uz zoba...

Bet, skatoties uz 1. aprīli vēsturē, šis datums ir saistīts ar dažādiem interesantiem no­ti­ ku­miem.

1. Pulksteņa pārgriešana – joks vai jauninājums?

«Dienas gaismas ekonomēšana» daudzviet pasaulē tiek panākta ar pāriešanu uz vasaras/ ziemas laiku. Arī mēs šogad 30. martā pagriezām pulksteņus par vienu stundu uz priekšu.

Ir valstis, kas to nekad nav darījušas (pārsvarā no Āfrikas), ir tādas, kas to vairs nedara (piemēram, Ķīna), bet ir kāda, kura to ieviesa 1981. gada 1. aprīlī. Kura ir šī valsts?

P. S. Vai iedzīvotāji šo jauninājumu uztvēra nopietni?

2. Izgudrojuma patentēšana – joks vai mūsdienu neatņemama sastāvdaļa?

Kāds amerikāņu izgudrotājs 1826. gada 1. aprīlī patentēja kādu savu izgudrojumu. Īpaši tas skar mūsdienu «mehus», kāda gan būtu viņu dzīve bez šī «1. aprīļa joka»! Bet ikdienā ar tā darbību saskaras gandrīz vai visi cilvēki, tāpēc jau mūsu dzīve ir tik mobila. Kas ir šis izgudrojums?

3. Nīderlandē 1. aprīlis izrādās diezgan populārs datums jauninājumu ieviešanai 2002. gada 1. aprīlī Nīderlandē tika legalizēta eitanāzija, un šī bija pirmā valsts pasaulē, kas spēra šādu soli. Bet tieši gadu pirms tam 1. aprīlī šī valsts bija spērusi vēl vienu interesantu soli. Kas tika legalizēts 2001. gada 1. aprīlī Nīderlandē?

4. Joks interneta pasaulē Interneta pasaulē ir vairāki spēcīgi spēlētāji. Bet ir viens, ko visi zina. 2004. gada 1. aprīlī šis pats spēlētājs nāca klajā ar jaunu produktu. Daudzi domāja, ka tas ir kāds joks, bet šaubos, vai tagad tas tiek uzskatīts par joku... Kas ir šis produkts?

Atbildes sūti uz ziko.ezitis@rtusp.lv.

P. S. Ja esi iepriekš sūtījis atbildes ZiKo ezītim, tad atsūti tās vēlreiz. Mazas «ķibelītes» dēļ tās nenonāca ZiKo ezīša e-pasta kastītē.

ZiKo ezītis

Leduskaralienes balle Par spīti lietainajai nedēļai, 14. martā «Lido» atpūtas kompleksā notika Ledus­ karalienes balle. Tā kā laika apstākļi mūs palutināja, balle noritēja veiksmīgi – bez lietus lāsēm. Visiem studentiem tika piedāvāta iespēja izslidoties pēc sirds patikas, kā arī pierādīt savu spēku un izveicību uz slidām, piedaloties hokeja turnīrā, kur pirmās vietas ieguvējiem bija iespēja mēroties spēkiem ar meitenēm no profesionālās hokeja komandas «Ice girls».

Pasākuma sākumā pašpārvaldes rādīja rūpīgi sagatavotos priekšnesumus, ar kuriem viņi centās atkausēt aukstās Leduskaralienes sirdi. Dažiem tas pat izdevās. Visiem bija iespēja piedalīties dažādos konkursos un stafetēs, protams, ka labākie ieguva balvas. Iekštelpās paralēli visām aktivitātēm no slidošanas nogurušie atpūšoties varēja dziedāt karaoke un izdejoties pēc sirds patikas kopā ar Leduskaralieni. Pēc pasākuma tika saņemtas ļoti daudzas pozitīvas atsauksmes, kas mūs ļoti priecē, un, protams, ļoti liels paldies mūsu sponsoriem – SEB un «Ādažu čipsiem».

Uz tikšanos nākamgad Leduskaralienes ballē!

2008. gada 10. aprīlis

VĪRU SPĒLES Pieteikuma anketa Vārds, uzvārds Personas kods Stud.apliecības numurs Fakultāte, kurss Adrese Telefons, e-pasts Augums Acu krāsa Vai ir auto vadītāja apliecība?

Mazliet par sevi Mīļākā grāmata

Svars Matu krāsa Vai proti peldēt?

dziesma filma krāsa Hobiji

Garantēju savu dalību konkursā

/paraksts/

1. kārta – 23. aprīlī fiziskā pārbaude trenažierzālē Pārrunas, IQ tests un foto sesija RTU Mazajā zalē, Kaļķu 1 Lielais Fināls –24., 25. maijā viesu namā «Gungas».

Aizpildi un nodod LĪDZ 22. aprīlim RTU Studentu klubā, Kaļķu 1 – 216, saņemot precīzāku informāciju par konkursa norisi!

Informācija pa tālruni 67212477 vai inese.kruma@rtu.lv RTU Kultūras centrs un Studentu klubs

Kojinieks vēro!

Kārtējo reizi braucot ar liftu uz savu mitekli kojās, Kojinieks sastapās ar visai interesantu situāciju. Āzenes ielas 22. nama kojās lifti ir gudri! Jo, ja brauc ar liftu un, pasarg Dievs, tev blakus stāvēs meitene, kas ir no augstāka stāva nekā tu, tad noteikti būs tā, ka meitene tiks izlaista pirmā. Neesam mēs no nekādas provinces, redz, mums pat lifti inteliģenti ciena meitenes.

Kojinieks jautā Kad beidzot tiks risināta šī diskriminācija, jo šāda situācija jau pastāv vairākus mēnešus.

Vai tiešām mēs neesam par dzimumu vienlīdzību?

Kojinieks P. S. Ja arī tu saskaries ar kādu nejēdzību, pasaki Kojiniekam: kojinieks@gmail.com.

Tavas studijas, tavs darbs, tavs e-pasts, tavs informācijas avots!

Šogad, izmantojot visus savus talantus un zināšanas, būs iespējams piedalīties divās kategorijās: konstruēšanā un biznesa plānošanā, kā arī debatēs. Konstruēšanas kate­ gorijā komandai vajadzēs no piedāvātajiem materiāliem izveidot strādājošu ierīci. Nešaubies un nebaidies par savām inženiera prasmēm! Tev būs visas iespējas radoši izpausties, palīdzot savai komandai, izstrādājot ierīces dizainu, veidojot prezentāciju un reklāmu un plānojot komandas budžetu.

Patīk daudz runāt vai ir bail uzstāties publikas priekšā?

Debates būs īstā vieta, kur paust un argumentēti pamatot

savu viedokli, pārvarēt iekšējās bailes un nostiprināt pārliecību pašam par sevi!

Vēlies sajust īstu sacensības garu? Visas iespējas! Šogad sacensībās piedalīsies ne tikai RTU studenti, bet arī pārstāvji no LU un LLU. Atsevišķas sacensības notiks starp atbalstītāju kompāniju pārstāvju un RTU mācībspēku komandām. Būs spraigas prātu cīņas!

19. aprīlis tavā atmiņā paliks kā aizraujoša un lietderīgi pavadīta diena. Par to liecina iepriekšējo sacensību dalīb­ nieku atsauksmes.

BF studente Baiba Grāpēna 2007. gada Inženieru sacensības atceras kā interesantu un saistošu pasākumu, kurā val­ dīja pozitīva noskaņa: «Savā fakultātē pamanīju izliktus pla­ kātus un nolēmu piedalīties, jo līdz tam neko tādu vēl nebiju izmēģinājusi. Tā bija lieliska iespēja iepazīties ar jauniem cilvēkiem un sadarboties, strādājot ar viņiem kopā vienā komandā. Šis bija mans lielākais ieguvums. Šī situācija atbilda reālajai dzīvei, kad sāku strādāt jaunā darba kolektīvā. Priecājos, ka bija iespēja pārbaudīt savas runas dotības un prasmes dažādu problēmu risināšanā.

Uzskatu, ka jebkura pieredze nāk par labu tālākajai izaugsmei. Arī šī – piedalīšanās Inženieru sacensībās.»

«Mehu» students Ilmārs Brensons, kurš par sacensībām uzzināja dienu iepriekš, dodoties uz bibliotēku, ir lakonisks: «Bija interesants tehniskais uzdevums, skaidrs formulējums vēr­ tēšanas kritērijiem. Apkārt bija daudz foršu cilvēku un sacensību gars.

Ienāc! https://ortus.rtu.lv

Lūdzu, pārlieku nesamulsti, ieraugot uzlīmes ar šādu uzrakstu visdažādākajās vietās RTU telpās. Jā, arī WC. Tu netici šo vārdu patiesumam? Nāc un pārliecinies pats, kad sestdien, 19. aprīlī, RTU Lielajā zālē norisināsies ikgadējās Inženieru sacensības. Šogad jau piektās. Ne katru dienu var redzēt, ka studenti cilā skrūvgriežus, lodāmurus, kaltus un knaibles, cenšoties uzkonstruēt dar­ bīgu mehānismu, izmantojot sveces, saldējuma kociņus, dzēšamgumijas, motorus un citus komponentus. Nebrīnies, arī no šādiem materiāliem ir iespējams izveidot efektīvu, strādājošu iekārtu! Tāpēc jau arī tās ir inženieru sacensības, kurās studentu prāta un ideju lidojumam nav robežu.

9

STUDENTU LAPA

2008. gada 10. aprīlis

Nevarēja šmaukties.»

Laurai Zepai, MLĶF studentei, rokās tika iedo­ ta reklāmas lapiņa ar aicinājumu nākt un pieda­ līties. Aizgāja kopā ar kur­ sa­biedru. Abiem nebija ne jausmas, ko gan varētu iesākt, jo neuzskata sevi par inženieriem. Joprojām dato­ rā glabājas pašas veidotā teh­niskā uzdevuma prezentācija. «Ieguvu jaunus draugus.

Patika, ka organizatori nejaucās konstruēšanas procesā un ļāva brīvu vaļu fantāzijas lidojumiem. Arī šogad labprāt piedalītos, bet būšu boss – viens no organizatoriem.»

Bez spiediena nav uzvaras. Bez uzvaras nav sacensību – sacensību, ko rīko organizatori «BEST-Riga». «BEST» («Board of European Students of Technology») ir nepolitiska bezpeļņas Eiropas tehnisko universitāšu studentu apvienība, kas ir pārstāvēta 77 universitātēs 30 Eiropas valstīs.

Organizācijas mērķi ir attīstīt un paplašināt studentu zināšanu līmeni, redzesloku, dažādot izglītības iespējas un piedāvāt studentiem starptautisku pieredzi viņu studiju laikā, lai nodrošinātu sekmīgu karjeru nākotnē, kā arī ļaut iepazīt Eiropas valstu kultūru. Inženieru sacensības ir viens no nozīmīgākajiem «BEST-Riga» organizētajiem lokālajiem pasākumiem. Vēl tiek rīkotas Eiropas Inženieru sacensības, starptautiskie akadēmiskie kursi, izglītojoši semināri, kā arī tiek labiekārtota RTU sporta un atpūtas bāze «Ronīši». Šādu pasākumu organizēšana ir izaicinājums un sevis ap­liecināšana «BEST-Riga» biedriem. 2008. gada RTU Inženieru sacensību galvenais organizators ir BF students Elmārs Kristapsons. Kāpēc viņš pieņēmis šādu izaicinājumu?

Elmārs atbildēja: «Pērn palīdzēju organizēt iepriekšējās Inženieru sacensības. Sapratu, ka šim projektam ir lielas iespējas – gan palīdzot attīstīties un lietderīgi pavadīt laiku dalībniekiem, gan arī man pašam pārbaudot savas spējas.

Vēlējos un joprojām vēlos noorganizēt labākās inženieru sacensības Latvijas vēsturē. To darot, sastopos ar dažādām situācijām un problēmām, piemēram, kur dabūt vai kā aizstāt kādu konstruēšanas materiālu, kā veidot reklāmas kampaņu, kā darboties komandā, sadalīt pienākumus un atbildību, kā veidot projektu plašāku, atpazīstamāku, interesantāku, ērtāku. Mācos risināt šos jautājumus un gūstu nenovērtējamu pieredzi, kas noteikti noderēs arī turpmāk.»

Atsaucoties uz Elmāra vārdiem, organizatori ir padomājuši, lai šogad sacensības būtu vislabākās un lai piedaloties tu nožēlotu tikai to, ka tās notiek tikai reizi gadā!

Pieteikšanās un sīkāka informācija www.sacensības.rtu. lv.

Inženieru sacensības atbalsta «Knauf», «Kesko Agro», «Latvijas dzelzceļš». Uzvarētājiem tiks dota iespēja piedalīties Eiropas Inženieru sacensībās.

Uz tikšanos 19. aprīlī!

Zane Zamarina, «BEST-Riga» atbildīgā par sabiedriskajām attiecībām, www.best.eu.org

Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

10

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ/SPORTS

Studentu teātra dienas. Pieskāriens dvēselei Anita Muitiniece No 27. līdz 30. martam RTU Kaļķu ielā 1 norisinājās Latvijas Studentu teātra dienas, kuras nu jau devīto gadu pēc kārtas organizēja RTU Kultūras centra un Studentu kluba radošā grupa un kurās piedalījās 11 kolektīvi – vārda, kustības un mūzikas burvības savaldzināti jau­ nieši un viņu režisori. 27. un 28. martā savas izrādes pil­nā apjomā rādīja Vidzemes Augstskolas un LU stu­ dentu teātri, kā arī abi teātri no RTU. 29. martā tika izrādīti visu dalībnieku sagatavotie izrāžu fragmenti un priekšnesumi, bet 30. martā visi, kas vien vēlējās, va­ rēja apmeklēt meistarklases pie teātra mākslas pro­ fesionāļiem.

Katru gadu Teātra dienām ticis dots kāds motīvs, nosau­ kums, kas noteic sarīkojuma noskaņu un darbošanos – pirms diviem gadiem tas bija «Pēdas», pagājušogad – «Dārzi», bet šajā gadā – «Pieskāriens».

Kā izteicās RTU Kultūras centra vadītāja Asja Visocka, neviens nosaukums nav ticis ar domāšanu izdomāts, ikreiz tas atnācis pats. Pirms diviem gadiem – «Pēdas», kas at­ gādināja, ka, ejot pa dzīvi, varbūt ejam kāda cita pēdās, bet, vai padomājam, atstājot aiz sevis savējās, ka tajās varētu iet

arī kāds cits? Un reizēm, kad ir ļoti grūti, neredzot pēdu no­spiedumus sev aiz muguras, vai apjaušam, ka mūs šajā lai­kā Kāds ir nesis uz rokām? Pirms gada – «Dārzi», kas mudināja neaizmirst, ka Dabai visi ziedi mīļi. Un kāpēc tieši šogad tas bija «Pieskāriens»? Atbilde bija saklausāma un saredzama daudzos iestudējumos, kas atklāja ilgas pēc sapratnes, pēc mīlestības, pēc pieskāriena tā visdažādākajās izpausmēs. Atšifrējot vārdu «pieskāriens», studenti pauda gan to, ka «pieskāriens nemelo» (Liepājas Pedagoģijas aka­dē­mijas studentu teātris), «pieskāriens stāsta par to, ko noklusē vārdi» (Jelgavas Studentu teātris), gan izteica domu, ka «mēs nespējam aizskart vienu pavedienu, nesaviļņojot visu audumu» (Rēzeknes Augstskolas studentu teātris). Visu dienu bija atvērta studentu radošā darbnīca «Pieskāriens audeklam», kur studentu teātru mākslinieki pieskārienu attēloja krāsās. Pateicoties māksliniecei Initai Grīnbergai, radošo gaisotni lieliski papildināja LMA scenogrāfijas nodaļas studentu izstāde «Homo Theatrum», mākslinieces Annas Heinrihsones tērpi izrādei «Karalis Līrs» un māks­ linieka Mārtiņa Vilkārša scenogrāfiju skices izrādēm. Inita bija radījusi arī Teātra dienu noformējumu.

Raibā virknē, mijoties izrādēm un abām zālēm – Lielajai un Mazajai – priekšnesumus skatījās un vērtēja arī žūrija:

2008. gada 10. aprīlis RTU Studentu kluba direktore, režisore Asja Visocka, Jel­ gavas Ādolfa Alunāna amatierteātra režisore Lūcija Ņe­ fedova, Latvijas Radio teātra režisore Irēna Cērmane, dra­ maturģe Anita Knēta, māksliniece Inita Grīnberga, mūzikas kritiķe, žurnāliste Lauma Mellēna un šo rindu autore – «Jaunā Inženiera» žurnāliste Anita Muitiniece. Visas die­ nas garumā vairāk nekā sešsimt pieskārienu fotomirkļos ap­ stādināja fotogrāfs Imants Prēdelis. ...Uz skatuves ar vijoli rokās uznāk vakara vadītājs Ro­ māns Bargais. Pēc pāris mūzikas taktīm ar acu pieskārienu viņu smaidot pārtrauc brīnišķīgā partnere Inese Krūma un saka: «Šodien visu dienu pieskarsimies vijoļu stīgām, dvē­ seļu stīgām, un pieskarsimies viens otram.» RTU zinātņu prorektors Leonīds Ribickis, sveicot klātesošos, cita starpā teic, ka universitāte arī esot liels teātris un «katrs pasniedzējs, profesors, docents ir aktieris, gluži tāpat kā studenti sesijas laikā».

Pirmo un pēdējo priekšnesumu šķīra sešas stundas, un tās aizsteidzās nemanot. Šo laiku piepildīja saturā un iz­ pildījumā daudzveidīgas izrādes: Antuāns de Sent-Ekziperī «Mazais princis» – LKK Studentu teātris (Edīte Neimane).

Egīls Ermansons «Zivs un pele» – Jelgavas Studentu teātris (Astra Kacena, Uģis Točs). «Tepat, blakus» – ViA studentu teātris «ViAGars» (Gatis Urka). «Pasaka par rāceni» – RA studentu teātris «ĶerRA» (Olga Senkāne). Hermanis Paukšs «Neredzamais K» – RTU teātra studija «Spēle» (Romans

Būt vai nebūt RTU daudzfunkcionālam sporta kompleksam?

Juris Keišs Protams – būt! Uz tādas vienbalsīgas, optimistiskas nots beidzās RTU daudzfunkcionālā sporta kompleksa Daugav­ grīvas ielā 56a (pašreizējā RTU stadiona teritorija) skiču projekta prezentācija, kura autore – arhitekte I. Freilība ir mūsu augstskolas absolvente.

Skiču projekta prezentācijas pasākumā piedalījās rektors I. Knēts, kanclers R. Taraškevičs, mācību prorektors U. Su­ kovskis, rektora vietnieks saimnieciskajos jautājumos A. Ru­benis, APF dekāns U. Bratuškins, Sporta katedras va­dī­ tājs V. Bonders, projekta koordinators Rīgas Futbola fede­ rācijas prezidents J. Keišs, kā arī uzaicinātās personas – Rī­ gas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētājs J. Zaķis un LFF viceprezidents J. Gorkšs.

Ievadā J. Keišs – viens no šī projekta iniciatoriem – īsumā iepazīstināja ar mūsu stadiona vēsturi, kura pirmsākumi mek­ lējami 15 gadu senā pagātnē, kad ar LR Ministru Padomes lēmumu RTU pārņēma savā īpašumā Civilās Aviācijas aero­ navigācijas Augstākās skolas stadionu Daugavgrīvas ielā 52.

Cik esam varējuši, esam centušies šo «mantojumu» savest un uzturēt kārtībā. Tomēr, gadiem ejot, stadions studentu sporta nodarbībām ir kļuvis neizmantojams. Tā nu iznāk –

vienai no lielākajām Latvijas augstskolām it kā ir vieta, kur varētu būt normāla sporta bāze, bet pašas bāzes nav. Tāpēc šā projekta izstrādi nevar uzskatīt par vēlmi pēc kaut kā grez­na un ekskluzīva, bet pašiem savs sporta komplekss ir vitāla nepieciešamība.

Rektors Ivars Knēts prezentācijas pasākuma dalībniekus informēja par ieilgušajām grūtībām stadiona zemes īpašumu jautājumu sakārtošanā, kur noteicošais vārds diemžēl pie­ der IZM. Taču no RTU puses tiks darīts viss iespējamais, lai darbs neapstātos un varētu sākt sporta kompleksa tehniskā projekta izstrādi. Tālāk vārds tika dots arhitektei I. Freilī­bai, kura klātesošos iepazīstināja ar daudzfunkcionālā sporta kompleksa skiču projektu. Kas tad šeit īsti būs un, ko mēs te visi varēsim darīt? Teritorijas lielāko daļu aizņems slēgts futbola laukums ar mākslīgās zāles segumu, ap kuru būs 4 celiņu skrejceļš vieglatlētiem. Laukuma galos paredzēti sek­tori lodes grūdējiem un tāllēcējiem. Padomāts ir arī par skatītājiem – būs gan tribīnes, ērtas ģērbtuves, kafejnīca un konferenču zāle.

Kompleksa otrajā daļā, kas ir savienots ar pāreju ar pir­ mo daļu, paredzēti laukumi volejbolam, basketbolam, flor­ bolam un telpu futbolam. Būs arī trenažieru zāle, sauna, ne­liels baseins, telpas treneriem, tiesnešiem, mediķiem un

apsardzei. Sporta kompleksa apmeklētāju ērtībām paredzēta vieta arī autostāvvietai.

Skiču projektu ļoti atzinīgi novērtēja RD Izglītības jau­ natnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētājs J. Zaķis un solīja vispusīgu atbalstu savu iespēju robežās. Arī LFF pār­stāvis J. Gorkšs apsveica RTU ar vēlmi radīt jaunu un mūsdienīgu sporta bāzi Rīgas pilsētā, jo tur būs iespējas spor­tot ne tikai RTU studentiem, bet arī apkārtējo mācību iestāžu audzēkņiem.

RTU sporta katedras vadītājs V. Bonders īpaši uzsvēra Spor­ta kompleksa būvniecības nepieciešamību. Pašreiz 3000 studentiem fizkultūras nodarbības notiek dažādās Rī­ gas pilsētas vietās, par kurām ir jāmaksā nomas maksa ap 100 000 latu gadā. Palielinoties maksai par gāzi, elektro­ enerģiju, ūdensapgādi un kanalizāciju, izdevumi strauji pie­ augs. Pašiem par nodarbībām savā sporta kompleksā šādi maksājumi nebūtu jāveic, būtu iespējams ne tikai kvalitatīvi nodarboties ar dažādiem sporta veidiem, bet arī rīkot sacen­ sības un studentu spartakiādes.

Pēc visa redzētā un dzirdētā jāizdara viens secinājums – jāturpina iesāktais, t. i., jāsakārto zemes īpašuma jautājumi, aktīvi jāmeklē finansējums un jāķeras pie tehniskā projekta izstrādes.

11

SPORTS

2008. gada 10. aprīlis

18. Universiāde svarbumbu celšanā – RTU 18. uzvara 8. martā Daugavpilī notika 18. Universiāde svarbumbu celšanā, šīs sacensības notika pēc jauniem noteikumiem, kurus ieviesa Starptautiskā svarbumbu celšanas federācija.

Iepriekšējās sacensības bija pēdējās, kas notika pēc vecajiem noteikumiem. Izmaiņas galvenokārt skārušas smagā svara kategoriju, kas izraisīja nelielas problēmas RTU komandai, jo mūsu komandā nav tādu sportistu, kas būtu piederīgi šai svara kategorijai. Cerams, ka komanda atradīs tādus sportistus, kas cīnīsies šajā kategorijā.

Universiādes rezultāti Svara kategorijā līdz 60 kg par čempionu kļuva Ričards Veromejs (ETF 1. k.). Spraiga cīņa norisinājās svara kategorijā līdz 65 kg starp daudzkārtējo sacensību uzvarētāju, Latvijas čempionu, DU pārstāvi Aināru Dokānu un RTU sportistu, Latvijas rekordistu Andreju Makuhu (EEF 3. k.).

Andrejs vēlējās revanšēties par iepriekšējām sacensībām, kurās kopvērtējumā viņš zaudēja savam pretiniekam 0,5 punktus. Lai gan toreiz viņš uzstādīja jaunu Latvijas rekordu svarbumbu grūšanā, uzgrūžot svaru bumbas 101 reizi 10 minūšu laikā. Šoreiz Andrejs pārspēja savu pretinieku, divcīņā iegūstot 189,5 punktus, kas ir jauns Latvijas rekords,

un pārspējot savu pretinieku par 35,5 punktiem. Šajās sacensībās arī tika sasniegts Latvijas rekords grūšanā – 124 reizes, tā autors bija Andrejs Makuha.

Svara kategorijā līdz 70 kg pārliecinoši uzvarēja Jānis Dokāns, DU pārstāvis. Svara kategorijā līdz 75 kg par pirmo kļuva Jānis Zabarovskis. Līdz 80 kg 1. vietu ieguva EEF 2. kursa maģistrants, sporta meistars Kaspars Kroičs. Viņš parādīja augstu rezultātu raušanā, paceļot svarabumbu ar vienu roku 158 reizes, kopā Kaspars 10 minūšu laikā uzrāva 203 reizes. Viņa galvenais pretinieks sacensībās bija Māris Lesčinskis no LSPA, kurš ir LSPA treneris un doktorants vienlaikus. Interesanti, ka M. Lesčinskis sāka nodarboties ar svaru bumbu sportu pie RTU trenera un docenta Alberta Bagojana. M. Lesčinskis toreiz mācījās RTU, bet pēc gada pārgāja uz LSPA. Svara kategorijā līdz 90 kg vienlīdzīga cīņa par uzvaru norisinājās starp mūsu sportistu Oskaru Štekeli (BF 2. k.) un LSPA sportistu Alvi Ragozinu. Abi sportisti uzrādīja vienādu rezultātu, bet uzvaru piešķīra mūsu sportistam, jo viņa personīgais svars bija mazāks par sāncenša Alvja Ragozina svaru.

Svara kategorijā virs 90 kg 1. vietu ieguva LSPA pārstāvis, viens no pasaules stiprākajiem sportistiem šajā kategorijā – Roberts Innus, iegūstot 306 punktus.

Kopvērtējumā 1. vietu ieguvēji: Ričards Veromejs – 49 p. (sv. kat. līdz 60 kg), Andrejs Makuha – 189,5 p. (sv. kat. līdz 65 kg), Jānis Dokāns – 210 p. (sv. kat. līdz 70 kg), Jānis Zabarovskis – 237 p. (sv. kat. līdz 75 kg), Kaspars Kroičs – 193,5 p. (sv. kat. līdz 80 kg), Oskars Štekelis – 157 p. (sv. kat. līdz 90 kg), Roberts Innus 306 p. (sv. kat. virs 90 kg).

2. vietu ieguvēji: Vitālijs Volodenkovs (ETF 2. k.), Dmitrijs Vasiļjevs (DITF 3. k.), Mārtiņš Prūsis (TMF maģ.

1. k.).

3. vieta: Andrejs Semjonovs (BF 2. k.), Ņikita Tepļakovs (TMF 2. k.), Imants Silovs (TMF 4. k.).

Komandu cīņā RTU ieguva 78 punktus, ierindojoties 1. vietā. LSPA 61 punkts – 2. vieta, DU 56 p. – 3. vieta un LLU 41 p. – 4. vieta.

RTU jau daudzus gadus uzvar sacensībās, un var tikai uzslavēt to un rosināt sportistus jauniem rekordiem un uzvarām. Lai RTU vēl daudzus gadus paliktu uz pjedestāla augstākā pakāpiena!

Bokseru sekmīgie starti J. Raits Studentu pavasara brīvdienās Hanzas visdusskolas sporta zālē notika Latvijas 2008. gada čempionāts boksā. Tajā pie­ dalījās ap 100 dalībnieku no 17 boksa klubiem, arī pieci da­ līb­nieki no RTU trenera Jāņa Muižnieka vadībā. Divi no tiem iekļuva finālā un izcīnīja vienu zelta un vienu sudraba me­daļu. Tas ir labs mūsu studentu panākums olimpiskajā ga­dā.

Zelta medaļu izcīnīja Vladislavs Belousovs supersmagajā svarā – virs 91 kg, sudraba medaļu izcīnīja Staņislavs Gric­ jus pussmagajā svarā – līdz 81 kg. Apsveicam! Jāpiebilst, ka S. Gricjus finālā līdzīgā cīņā zaudēja Latvijas titulētākajam bokserim, daudzkārtējam Latvijas čempionam un 2006. ga­ da Eiropas Savienības čempionam Nikolajam Grišuņinam.

Saskaņā ar LBF lēmumu šā gada čempioni iegūst tiesības pie­dalīties olimpiskajā atlases turnīrā Atēnās, kas notiek no

4. līdz 13. aprīlim. To vidū būs arī sudraba medaļas ieguvējs S. Gricjus, jo viņa pretinieks N. Grišuņins olimpiskajā at­ lases turnīrā startēs vienu svara kategoriju zemāk – līdz 75 kg. Minētā atlases turnīra finālisti iegūs tiesības piedalīties Pekinas olimpiskajās spēlēs.

Gatavojoties Latvijas čempionātam, mūsu bokseri sekmī­ gi startēja Latvijas 2. studentu čempionātā un izcīnīja as­to­ ņas zelta medaļas no 11 iespējamām. Šo sacensību organi­ zāciju otro gadu pēc kārtas uzņēmās RTU. Sacensības no­ti­ka mūsu sporta bāzē Skolas ielā 11. Tajās piedalījās 40 dalībnieku no sešām augstskolām – RTU, LSPA, LLU, BA, PA, VeA. Pilnas komandas bija trijām augstskolām – RTU, LSPA, LLU. Sacensības noritēja labā organizatoriskā līmenī, tās tiesā­ ja LBF apstiprināta tiesnešu kolēģija sporta katedras docen­ ta Genādija Vanajeva vadībā. Sacensību organizēšanā lielu atbalstu sniedza Sporta katedras un Sporta kluba vadītāji

Vik­tors Bonders un Rihards Jasūns.

Uzvarētāji atsevišķās svara kategorijās un viņu treneri: līdz 51 kg – Artūrs Barancevs (RTU, treneris G. Vanajevs), līdz 54 kg – Mārtiņš Ceske (RTU, treneris J. Muižnieks), līdz 57 kg – Dmitrijs Baļs (RTU, treneris G. Vanajevs), līdz 60 kg – Andris Astahovskis (RTU, treneris J. Muižnieks), līdz 64 kg – Iļja Žilinskis (LSPA, treneris G. Glazkovs), līdz 69 kg – Dmitrijs Šostaks (PA, treneris P. Petrovs), līdz 75 kg – Jānis Starostnieks (RTU, treneri P. Petrovs, J. Muižnieks), līdz 81 kg – Stanislavs Gricjus (RTU, treneris J. Muižnieks), līdz 91 kg – Ivars Aleksejonoks (RTU, treneris J. Muižnieks), virs 91 kg – Vladislavs Belousovs (RTU, treneri I. Gruzdovs, J. Muižnieks).

Neoficiālais komandu vērtējums: 1. vietā RTU – 62 p., 2. vietā LSPA – 32,5 p., 3. vietā LLU – 22,5 p.

12

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

2008. gada 10. aprīlis

Studentu teātra dienas. Pieskāriens dvēselei Grabovskis). Kustību performance «Pieskarties!» – studijteātris «Aka» (Sanita Duka, Ligita Smildziņa). Pēteris Čaikovskis «Jolanta» – LMA operstudija «Figaro» (Viesturs Gailis). Olafs Gūtmanis, dzeja «Labrīt, es saku, pasaulīt!» – LPA Studentu teātris «Rikošets» (Maija Kalniņa). Zane Zīle «Pagrabs» – LU Studentu teātris (Visvaldis Klintsons). Ronalds Šimmelfenigs «Sieviete no pagātnes» – RTU Studentu teātris «Kamertonis» (Ludmila Stančika). Ekspresija «Pieskarties de­besīm» – «Rīgas pantomīma» (Roberts Ligers). Žūrijā, iz­ vērtējot redzēto, valdīja pārsteidzoša vienprātība, kura ap­ liecināja – pieskāriens nemelo, un bija aktieri un izrādes, kas tiešām bija aizskārušas klātesošo dvēseles stīgas. Arī katram kolektīvam bija jāpiešķir sava «simpātiju balva» vie­nam aktierim vai teātrim, un tās iepriekš teikto noteikti apstiprināja – šajā festivālā bija favorīti. Tā kā bija tik daudz pārsteidzošu priekšnesumu, žūrija nolēma iedibināt arī speciālbalvas, izceļot kādu spilgtu niansi vai tēlu teātra kolektīva sniegumā: «Par vienotu, izcilu izjūtu materiāla atklāsmē» – LPA Studentu teātrim «Rikošets». «Par izcilu tēla atklāsmi» – ansambļa «Rīgas pantomīma» dalībniekam Jānim. «Par smalkjūtīgu materiāla atveidošanu» – LMA operstudijai «Figaro». «Par prasmīgu žanra atšifrēšanu» – Jelgavas Studentu teātrim. «Par izcilu izrādes apskaņošanu» – RA Studentu teātra «ĶerRA» dalībniekam Jānim. «Par ori­ ģinālu scenogrāfiju» – LU Studentu teātrim.

Nomināciju balvas: «Labākā aktrise» – Gaļina Feščenko no RTU Studentu teātra «Kamertonis» par Romi lomu izrādes fragmentā «Sieviete no pagātnes». «Labākais aktieris» – Gints Kļaviņš no RTU teātra studijas «Spēle» par Spicā lo­ mu izrādes fragmentā «Neredzamais K». «Labākie kostī­ mi» – Jelgavas Studentu teātris, tērpi un grims izrādes fragmentam «Zivs un pele». «Labākais priekšnesums» – RA Studentu teātris «ĶerRA», režisore Olga Senkāne, krievu tautas pasaka «Pasaka par rāceni».

Lielā balva – ceļojošā «Sudraba Āksta cepure» par labāko izrādes fragmentu – RTU teātra studija «Spē­le», režisors Romans Grabovskis, Hermanis Paukšs «Nere­ dzamais K».

Radio teātra režisore Irēna Cērmane, uzrunājot teātra die­ nu dalībniekus, izteica pateicību par to, ka varējusi pavadīt visu dienu kopā ar teātri spēlējošiem jauniešiem, ar viņu «pieskārieniem». Jau ilgu laiku nebūdama vairs saistīta ar amatierteātri, režisore secināja, ka ir labi, ka tik daudz jau­ niešu veltī savu brīvo laiku «šai trauslajai, izgaistošajai māks­lai», sacīdama visiem par to lielu paldies, bet atzina, ka slikti ir tas, ka cilvēki ir kļuvuši «paviršāki pret skatuvi, pret spēles laukumu, paviršāki viens pret otru. Un otrs – ne tikai amatierteātros, arī radio un profesionālajos teātros ru­ nas kultūra ir gājusi krietni uz leju». Režisore izteica uzslavu Rēzeknes Augstskolas izrādes apskaņotājam Jānim, RTU teātra studijas «Spēle» aktieri Gintu Kļaviņu uzaicināja uz interviju radio un īpaši atzinīgus vārdus sacīja Maijai Kal­ niņai un viņas aktieriem: «Jūs esat vieni no tiem, kur es redzēju skatuves kultūru. Vissirsnīgākais paldies jums par to. Redzēju, ka no jums nāk milzu enerģētika, jūsu Maija ir spējīga vest aiz sevis karapulkus. Un vislielākais paldies par to, ka esat ne tikai savas Liepājas, bet, es domāju, visas Latvijas patrioti. Paldies!» Liepājas studenti, kas jau vairākkārt bijuši festivāla laureāti, pirmo reizi sešos teātra pastāvēšanas gados bija iestudējuši dzeju – un izrādījās, ka izvēle bijusi precīza – Olafa Gūtmaņa dzejā izteiktais piederības prieks savai vie­ tai caur «Rikošeta» aktieriem bija pieskāries vai ikkatra ska­tītāja dvēselei. Gan režisore Maija, gan teātra dalībnieki apliecināja, ka ar studentu teātru festivālu viņiem katru gadu sākas pavasaris.

Režisore Lūcija Ņefedova sacīja: «Man bezgalīgs prieks būt kopā ar jums, jo es visu mūžu esmu mīlējusi cilvēkus,

kam patīk teātris. Vēl vairāk tos, kuri spēlē teātri... Viens no aktiera meistarības elementiem ir – vai man ir interese, mīlestība pret to, ko es daru. Šodien to redzēju daudz, un tas mani iepriecināja. Tauta ir dzīva tad, kad dzīvs ir tās teāt­ris un kad ir dzīva valoda. Man bezgala sāp sirds, ka mēs, vai­ rākkārtīgi okupēti, paši esam pazaudējuši savu valodu, ne­ mākam darboties ar vārdu, jo vārdam ir arī intonācija, vārdam ir melodija, un pat burtiņš darbojas. Nākotnē man gribētos, lai jūs par to piedomātu. Katrai mākslai ir sava prioritāte. Mūsu mākslai tā ir valoda un cilvēka dvēsele.»

Pēc tam, kad LKK Studentu teātra aktieri, kuri «Sudraba Āksta cepuri» ieguva pagājušajā gadā, svinīgi ienesa skaisto rotkaļa Alberta Lagzdkalna veidoto balvu un tā tika pasniegta Romānam Grabovskim, režisors, pateicies saviem aktieriem, vēlēja visiem klātesošajiem: «Lai mēs vienmēr jūtamies tā, kā teikts mūsu devīzē: «Esam jauni, esam brīvi, mīlam dzī­ vi!»» Vai gan kādam jāatgādina, ka galma āksts ir tas, kas pat karalim vienmēr atļaujas teikt patiesību? Būt patiesiem uz skatuves – tāds ir «Sudraba Āksta cepures» vēstījums.

Gints, kas saņēma pārpārēm mīlestības un atzinības no skatītājiem, tostarp ovācijas ar vārdiem «Gintam Oskaru!» un, pasniedzot simpātiju balvu, Jelgavas studentu teiktos vārdus «Mēs sniedzam Gintam iedvesmas spārnus!», saņēmis no dramaturģes Anitas Knētas rokām balvu, pateicās režisoram Romanam Grabovskim un teica: «Tā kā gan lomas izvēle, gan aktieru izvēle ir režisora rokās, tad par 80% procentiem pie balvas ir «vainīgs» viņš.»

RA Studentu teātra «ĶerRA» aktieri un režisore saņēma daudz labu vārdu par asprātību un lielisko māksliniecisko izpildījumu, par ideju iestudēt pasaku neparastā žanrā – kā ēnu teātri. Režisore Olga Senkāne sacīja, ka šis eksperiments līdz panākumiem atvedis ar lielu, neatlaidīgu darbu – pusgadu ticis strādāts ar detaļām vien. LPA studenti, pasniedzot savu simpātiju balvu, kā jau dziedošs teātris, nodziedāja pārfrāzētu savas izrādes dziesmu: «Atbrauc ar ĶerRU liedagā, tavā un manējā Liepājā, iestādi pludmalē rāceni, milzīgu, milzīgu rāceni!»

Jelgavas teātris iepriecināja ar skaistajiem tērpiem un lie­ liski izstrādāto grimu – šo mākslu studenti jau attīstījuši līdz īsta mākslas darba līmenim. Uzteicama ir arī režisores drosme iestudēt absurda žanra lugu.

Māksliniece Inita Grīnberga izteica atzinību LU Studentu teātra režisoram par interesantu izrādes scenogrāfiju. Šajos svētkos nozīmīte – sudraba Āksta cepurīte – tika pa­ sniegta jaunajam režisoram Gatim Urkam, un līdz ar to viņš piepulcējās režisoru saimei.

Pateicoties «Studentu teātra dienu 2008» atbalstītājiem, aktieri un režisori saņēma skaistas un vērtīgas balvas – mākslinieka radītos «Pieskārienus» – statuetes, grāmatas, biļetes uz teātra izrādēm. Pats galvenais guvums, kā jau arvien mēdzam teikt, bija piedalīšanās, jo emocijas – pieskārieni dvēselei – visiem noteikti dos spēku un prieku darboties un, izvērtējot redzēto, dzirdēto un izjusto, radīt jaunus, vēl labākus iestudējumus. Nobeigumā Asja Visocka kā vēlējumu sacīja: «Vienkāršs pieskāriens dara brīnumus. Nebaidies no tā!»

Pēc ceremonijas dalībniekus gaidīja svētku saldējuma kok­ teilis un iespēja izdejoties ballē, bet pārdomām par šā gada Teātra dienu motīvu – režisores Olgas Senkānes teiktais: «Nemeklē vārdus – klusums ir gudrāks. Un pieskāriens.»

Pateicamies visiem «Studentu teātra dienu 2008» at­ bals­tītājiem: RTU, «Hansabankai» – jauniešu programmai «Open», Rīgas domei, Latvijas Nacionālajam teātrim, Dailes teātrim, Rīgas Krievu teātrim, Jaunajam Rīgas teātrim, Leļļu teātrim, Valmieras Drāmas teātrim, «Radio Naba», grāmatu namam «Valters un Rapa», kā arī svētku organizētājiem un vadītājiem – RTU Studentu klubam un Kultūras centram un, protams, dalībniekiem, režisoriem un skatītājiem!