Nr 17 11 04 2002 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 17 (1216) 11.04.2002.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Lieldienas Itålijå

Sveicam

8. lpp

RTU-Rîgas stars

11. lpp. 10. lpp.

BEST aktivitåtes RTU

Viens no pasaules brînumiem 11. lpp.

2002. gada 11. aprîlis

Rektors informé Senåta sédé 25. martå rektors akadémi˚is I.Knéts informéja: ➾ Satversmes tiesa atzinusi par nelikumîgu strådåjoßo pensionåru pensijas apméra ierobeΩoßanu un to atcélusi. Ûél, protams, ka daudzi müsu måcîbspéki ßå ierobeΩojuma dé¬ nesañéma pelnîto pensijas apjomu. ➾ 21. marta Rîgas domes komisijas sédé pieñemts lémums, ka éka Ka¬˚u ielå 1 paliek RTU rîcîbå. Íis lémums nav veidojies viegli, un tå ir liela müsu kolektîva uzvara. ➾ Rektors pateicås visiem, kas sagatavoja un apkalpoja RTU stendu izstådé Skola 2002 un atgådinåja, ka RTU informåcijas diena büs 6. aprîlî. ➾ 22. martå sañemtas IZM korekcijas RTU pieprasîtajam valsts finanséjumam 2003. gadam. Pirmajå tuvinåjumå solîts pieaugums tikai par Ls 300 000 müsu ceréto Ls 550 000 vietå. ➾ IZM un RTU lîgumå ir norådîts gan kopéjais studentu skaits, gan arî 2002. gada beidzéju skaits, kurß atbilst dekånu iesniegtajiem skait¬iem. Dokumentu iesniedzéjs, t. i. dekåns, ir atbildîgs par plåna izpildi. Valsts budΩeta finanséto studentu vietu skaita sadalîjums pa fakultåtém ir norådîts rektora rîkojumå, bet tålåko studentu skaita sadalîjumu pa programmåm veic fakultåtes. ➾ RTU paßlaik ir 182 doktoranti, tåtad ßogad vismaz 60 no viñiem bütu studijas jåbeidz. Zinåtñu prorektora dienests ir precizéjis ßo doktorantu vårdiskos sarakstus.

➾ Rektora padomé apspriesta studiju sistémas pilnveidoßana. Izñemot AF un MLF, akadémiskajås studijås RTU atzîta shéma 3+2 (MLF – 4+2), t. i., 3 gadi bakalaura studijas un 2 gadi ma©istra studijas. Vél jåprecizé secîba un veids, kå notiks påreja uz ßo shému, lai studentiem nerastos liekas grütîbas. ➾ Jaunizstrådåtå RTU darba algas sadales sistéma ir progresîva un izmantojama tikai tagad, kad ir noteikts valsts budΩeta finanséto studentu vietu skaits, ko nevar vairs palielinåt måkslîgi (negodîgi), lai dabütu lielåku finanséjumu. Jaunå sistéma dos iespéju sniegt ziñas par darba algas fondu struktürvienîbåm 2002./03. m. g. jau jünijå. ➾ Dekåni ir sañémußi pårskatus par pagåjußå gada ieñémumiem un izdevumiem. Jåsåk tos analîzét, kå dzîvot taupîgåk. ➾ RTU turpinås profesoru un asociéto profesoru véléßanas atbilstoßi Augstskolu likumam. Noteikto prasîbu izpildi par valsts valodas lietoßanu profesori pieråda atklåtajås lekcijås. Profesüras atjaunoßanas nepiecießamîbu izskatîs arî AIP. IZM ir atbildéjusi, ka valsts finanséjums nodroßina tikai 65% no måcîbu procesam nepiecießamå, un par profesüras problémas risinåjumu uzskata doktorantu skaita palielinåßanu. Kå liecina prakse, daudzi doktoranti tå arî lîdz disertåcijas aizståvéßanai netiek. Doktorantam studijas k¬üs pievilcîgåkas, ja viñß redzés, ka péc doktora gråda aizståvéßanas var pretendét uz darbu ar apmaksu vismaz Ls 350–400 (paßreiz docenta alga ir Ls 150 ménesî). M.E.

Metodiskais seminårs Studentu patståvîgais darbs un darbs grupås RTU såk k¬üt par tradîciju seminåri, kas veltîti kådai konkrétai metodiskå darba témai. Jau notikußi seminåri par jauno tehnolo©iju izmantoßanu måcîbu darbå, par sareΩ©îtu problému interesantu skaidrojumu pieejåm. Un tagad Lieldienu klusajå nedé¬å Ka¬˚u ielas 201. auditorija pulcéja kolé©us, kas intereséjås par studentu patståvîga darba izmantoßanas pieredzi. Grüti prognozét, kuri speciålisti nåkotné büs vairåk un kuri mazåk vajadzîgi, bet samérå droßi var minét, kådiem viñiem jåbüt: 1) vispirms – tådiem, kas prot un grib nepårtraukti måcîties, prot atrast plaßajå piedåvåjumu klåstå tießi savåm måcîbåm nepiecießamos materiålus; 2) tådiem, kas spéj skaidri formulét problému, saprast, kådu nozaru kolé©i pieaicinåmi ßîs problémas risinåßanai, prot ar tiem sadarboties; 3) pieaugot pasaules kompleksitåtei, pieaug arî bifurkåciju iespéjamîba – mazas iedarbîbas rezultåtå var notikt nopietnas, pat katastrofålas, izmaiñas – tåtad speciålistam jåbüt arî pietiekami plaßi izglîtotam, lai spétu vértét savas darbîbas jomas iespaidu globålå kontekstå un apzinåties savu atbildîbu; 4) viñiem labi jåorientéjås savas nozares modernåkajå instrumentårijå (iekårtas, metodes, programmatüra),

Asoc. profesors Elmårs Be˚eris, måcîbu prorektors

jåzina tå iespéjas un jåprot to izmantot; 5) viñi ir audzinåti savas nozares profesionålås étikas kodeksa garå, tå ievéroßana ir viñu darbîbas pamatå. Un universitåtei jårüpéjas, lai studiju darba organizåcija paredzétu ßo îpaßîbu attîstîbu. Kårtéjais metodiskais seminårs tika rîkots, lai dalîtos pieredzé par pirmo divu punktu realizåciju, apspriestu problémas un meklétu to risinåßanas ce¬us. Vienlaikus ar seminåru notika pédéjå gadå sagatavoto måcîbu materiålu izståde un izstådes apmeklétåju balsojums par tîkamåkajiem darbiem. Seminårs netika plaßi un uzmåcîgi reklaméts, nebija domåts sadzît auditorijå cilvékus, kas garlaikojas. Tåpéc jo patîkamåk bija redzét pilno Ka¬˚u ielas 201. auditoriju. Iepriecinåja, ka atß˚irîbå no iepriekßéjiem seminåriem bija aktîvi pårståvéti arî studenti gan DITF docentes M. Kirikovas prezentåcijå, gan arî jautåjumos un atbildés. Ko redzéjåm seminårå? Aicinåjumu izmantot programmu Blackboard, kas dod iespéju måcîbspékiem un studentiem sadarboties virtuålajå vidé (A. Kapenieks), problémas un pieredzi, izmantojot datortîklu sadarbîbai ar studentiem (A. Òevçenkovs), lieliski

prezentétu studentu komandas darba pieméru priekßmetå Datorsistému projektéßanas pamati (M. Kirikova un studenti), priekßlikumus diplomandu kopdarba organizéßanai (E. Dzelzîtis), pårskatu par lietiß˚o modeléßanas spé¬u izmantoßanas iespéjåm (J. Merkurjevs), apceréjumu par plusiem un mînusiem gan jauno tehnolo©iju izmantoßanå, gan studentu darbam grupås (M. Dobelis), apkopojoßus apsvérumus par studentu måcîbu darbu un îpaßi darbu grupås (N. Salenieks, A. Lanka, I. SerΩante, I. Ruperte). Visu seminåra laiku pie tehnikas, kas darbojås nevainojami, pacietîgi deΩuréja Imants Pujåts un Viesturs Suveizda. Bet praktiski visu seminåra organizatorisko darbu veica Emîlija Jasukeviça. Paldies viñiem! Starplaikos seminåra dalîbnieki drüzméjås ap pédéjå gadå sagatavotiem metodiskajiem darbiem. To skaits iespaidoja, ja ñem vérå, ka par ßo darbu nekådu finansiåli tauståmu atbalstu müsu måcîbspéki nesañem. Notika seminåra dalîbnieku aizklåts balsojums par tîkamåkajiem. Pavisam balsoßanas bi¬etenos tika pieminéti 25 eksponåti. BieΩåk pieminétie: 1. Didenko K., Låce N. (IEF). Investîciju lémumu pieñemßana. 2. Pakalns A. (ETF). Analogå elektronika. ➥ 4. lpp.

2002. gada 11. aprîlis

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? IAESTE Latvia Rîgas Tehniskajå universitåté – prakses iespéjas årvalstu uzñémumos Alîna Grînberga vélamas ir arî izvélétås valsts valodas 2001. gada rudenî, pateicoties vairåku zinåßanas). Parasti prakses ilgums ir studentu, kå arî RTU Starptautisko sakaru da¬as aktivitåtei, Rîgas Tehniskajå universitåté ar Lîbekas aptuveni 2–3 méneßi, bet atseviß˚os gadîjumos atkarîbå no Profesionålås augstskolas (Våcija) kolé©u konsultatîvo atbalstu studenta individuålajiem mér˚iem tas var büt arî ilgåks – 3–12 såka darboties starptautiskås studentu asociåcijas IAESTE méneßi, it îpaßi, ja prakse iek¬auta studiju programmå un ir tås (International Association of the Exchange of Students for obligåta saståvda¬a. VisbieΩåk IAESTE prakse tiek organizéta vasaras brîvlaikå no jünija lîdz oktobrim, kaut gan daΩas Technical Experiences) atbalsta grupa IAESTE Latvia. IAESTE ir starptautiska studentu asociåcija, kuras darbîbas dalîbvalstis süta studentus praksé arî ziemas méneßos. mér˚is ir uzlabot studentu izredzes teorétiski iegütås augstskolas 2001. gadå ar IAESTE palîdzîbu prakses vietas atrada 5515 zinåßanas izmantot praksé un palîdzét studentiem iesaistîties praktikanti daudzås pasaules valstîs. Tå kå IAESTE praktikantu apmaiñas programmas pårsvarå profesionålajå dzîvé, vienlaikus iegüstot starptautisku darba pieredzi. Asociåcija dibinåta 1948. gadå Londonas Karaliskajå domåtas inΩenierzinåtñu un citu tehnisko specialitåßu koledΩå péc ßîs koledΩas nodarbinåtîbas komitejas iniciatîvas. studentiem, arî IAESTE Latvia mér˚is ir palîdzét RTU vecåko Paßlaik asociåcijas darbå piedalås vairåk nekå 80 pasaules kursu bakalaura un ma©istra programmu (arî pédéjå kursa) valstis, to vidü kopß 2002. gada 18. janvåra – arî Latvija, kas studentiem atrast viñu akadémiskajai izglîtîbai atbilstoßas IAESTE gadskårtéjå konferencé tika uzñemta par IAESTE prakses veikßanas iespéjas årvalstu uzñémumos, tådå veidå sadarbîbas partneri. Nåkotnes mér˚is ir k¬üt par ßîs asociåcijas labvélîgi ietekméjot viñu nåkotnes karjeras izredzes. IAESTE Latvia, sadarbojoties ar Lîbekas IAESTE lokålo pilntiesîgu dalîbnieku. Jåpiemin, ka müsu kaimiñvalstîs Igaunijå un Lietuvå IAESTE lokålås komitejas sekmîgi darbojas jau kopß komiteju, piedåvå RTU studentiem prakses veikßanas iespéjas Våcijas uzñémumos brîvi izvélétå laikå, såkot ar ßå gada rudeni. 90. gadu såkuma. Interesentiem jåpiesakås pie atbalsta grupas koordinatora IAESTE struktüru veido t.s. nacionålås komitejas, kas organizé un koordiné studentu praktikantu atlasi katrå no Jåña Kazakova (e–pasts: iaeste@inbox.lv) vai Starptautisko dalîbvalstîm. Nacionålajås komitejås parasti ir pårståvétas gan sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1–222 pie koordinatores Alînas studentu, gan akadémiskå personåla, gan rüpniecîbas intereses. Grînbergas (tålr. 7089012, e–pasts: alina.grinberga@rtu.lv). Turpat var sañemt arî nepiecießamås pieteikuma anketas un Nacionålo komiteju pak¬autîbå darbojas t.s. lokålås komitejas, kas ir atbildîgas par IAESTE darbîbas koordinéßanu noteiktå papildu informåciju. Anketu var atrast arî internetå müsu universitåtes måjaslapå (http://www.rtu.lv), uzmekléjot saiti dalîbvalsts re©ionå. No potenciålajiem praktikantiem parasti tiek gaidîtas labas IAESTE Latvia. Pieteikuma anketu iesniegßanas termiñß ir ß.g. 15. aprîlis. sekmes lîdzßinéjås studijås, kå arî labas sveßvalodu zinåßanas (bieΩi vien pietiek ar ¬oti labåm ang¬u valodas zinåßanåm, taçu ❏

Stipendija studijām Vācijā ekonomikas zinātņu studentiem

Meksikas valdības stipendijas

Starptautisko sakaru da¬å no müsu universitåtes partneraugstskolas – Kaseles Universitåtes (Våcija) – un Kaseles Kråjbankas sañemts stipendijas piedåvåjums ekonomikas zinåtñu studentiem. Íî stipendija paredzéta gadu ilgåm ekonomikas studijåm Kaseles universitåté (Våcija) 2002./2003. måcîbu gadå. Programmå paredzéts arî intensîvo våcu valodas kursu apmekléjums pirms studiju såkuma, kå arî divu méneßu prakse Kaseles Kråjbankå studiju brîvlaikå péc ziemas semestra. Kopéjais programmas ilgums: 30.09.2002.–25.07.2003. Piedåvåtås stipendijas apjoms ir 620 eiro ménesî, papildus tiek segtas arî ce¬a izmaksas, kå arî måcîbu lîdzek¬u iegåde. Pretendét var vecåko kursu ekonomikas studenti, kuri • pieteikßanås brîdî måcås vismaz 3. kurså; • labi pårvalda våcu valodu (vismaz Gétes institüta Mittelstufe vai tam pielîdzinåmå lîmenî). Plaßåku informåciju par programmas norisi un pieteikuma dokumentu noforméßanu sniedz: Alîna Grînberga Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1–222, tålr. 7089012 e – pasts: snikere@acad.latnet.lv Pieteikuma dokumentu iesniegßanas termiñß Starptautisko sakaru da¬å ir ß.g. 7. jünijs.

Izsludinåts konkurss uz Meksikas valdîbas stipendijåm studijåm un pétnieciskajam darbam Meksikas augstskolås. Prasîbas kandidåtiem: bakalaura vai ma©istra gråds atkarîbå no programmas veida, labas spåñu valodas zinåßanas, apstiprinåjums no uzñéméjinstitücijas Meksikå, lîdzßinéjo studiju sekmju vidéjai atzîmei jåbüt ne zemåkai par 8 ballém. Sîkåka informåcija un pieteikuma anketas – Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas Izglîtîbas informåcijas birojå Va¬ñu ielå 2 (tålr. 7226617) vai IZM Starptautisko sakaru noda¬å (tålr. 7228718, e–pasts: erudzite@izm.lv), kå arî RTU Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå (tålr. 7089313, 7089343). Dokumenti jåiesniedz IZM lîdz ß.g. 31. maijam.

2002. gada 11. aprîlis

Izveidots Finansu risinåjumu izglîtîbas centrs Finansu IT kompånija Tieto konts izveidojusi Finansu risinåjumu izglîtîbas centru (FRIC). FRIC ideolo©ija – zinåßanas palielina konkurétspéju, jo tås ¬auj banku, finansu un citu organizåciju darbiniekiem labåk saprast elektronisko maksåjumu vidi, kurå tie darbojas, un, izmantojot ßîs prasmes, veidot jaunas darbîbas shémas un biznesa risinåjumus, tå nodroßinot arî savu konkurétspéju; arî ikvienam IT studentam zinåßanas palielina konkurétspéju darba tirgü. FRIC ir kompetençu attîstîbas programma, kas izstrådåta banku un finansu institüciju un ar tåm saistîto tehnolo©iju kompåniju darbiniekiem, tirdzniecîbas un pakalpojumu sniegßanas organizåciju vadîtåjiem, visiem potenciålajiem viedkarßu izmantotåjiem un IT zinåtñu studentiem. FRIC piedåvå: profesionålos kursus, kas aptver visus galvenos maksåjumu karßu biznesa aspektus, kå arî ar to saistîtås tehnolo©ijas; individuålas apmåcîbu programmas, kuru saturs veidots atbilstoßi konkrétås organizåcijas individuålajåm vajadzîbåm un interesém; seminårus un konferences elektronisko maksåjumu, noré˚inu karßu, tostarp viedkarßu, jomå un par Tieto konts partneru programmatüras produktiem un aparatüru.

M. Eizentåle

Tieto konts misija ir veidot informåcijas sabiedrîbu, t.i., sabiedrîbu, kur lielåkå da¬a produktu un pakalpojumu tiek izplatîta digitålå formå pa informåcijas tîkliem. Íådas sabiedrîbas veidoßanas nepiecießams priekßnosacîjums ir tås dalîbnieku nepårtraukta kompetences

attîstîßana, izglîtoßanås un zinåßanu tålåknodoßana. Tieto konts specializéjies elektronisko noré˚inu jomå, bet vésturiski izveidojusies arî tå izglîtîbas funkcija – studentu un jauno profesionå¬u izglîtoßana. Tieto konts pieredze: bezmaksas lekciju kursi par maksåjumu karßu biznesa pamatiem Banku augstskolå (1996–1998), LU (no 2000. gada); avîze

Experts (no 2000. gada); klientu un partneru apmåcîba par Tieto konts programmu produktu lietoßanu (no 1993. gada), par maksåjumu karßu biznesa pamatiem un reålu darbîbas shému veidoßanu (no 1995. gada); darbinieku apmåcîba augstajås tehnolo©ijås – par maksåjumu karßu un elektronisko maksåjumu biznesa pamatiem (no 1995. gada), par elektronisko maksåjumu tehnolo©ijåm un to lietoßanas îpatnîbåm (no 1995. gada). Tieto konts ir pieredze elektronisko maksåjumu bizneså, jo tå darbojusies: elektronisko noré˚inu bizneså (no 1992. gada); Latvijas maksåjumu karßu biznesa infrastruktüras izveidoßanå; maksåjumu sistémas Transmaster izstrådåßanå; vidéji 30 karßu sistému ievießanas projektos ik gadu. Tieto konts ir 88 klienti (galvenokårt bankas un karßu apstrådes centri) 12 valstîs, un tå ir pasaulé 30 nozîmîgåko maksåjumu karßu programmatüras piegådåtåju vidü. Pieñemot, ka FRIC piedåvåjums varétu vairåk interesét DITF, tikßanås reizé sañemtå rakstiskå informåcija nodota DITF dekånåtå. Kontaktinformåcija: Tieto konts, Låçpléßa ielå 41, Rîgå, LV–1011, tålr.: 7286660, fakss: 7243000, e–pasts: education@konts.lv. ❏

Studentu patståvîgais darbs un darbs grupås 3. Ziemelis J. (ETF). Datoru pielietojumi elektronikå + Tîkli, dati un WWW lapas. 4. Dobelis M. (BF). Télotåja ©eometrija un inΩeniergrafika. 5. Sergejeva L. (TMF). MS SQL Server 2000 programmas uzstådîßana un konfiguråcija + Darbs ar Microsoft SQL serveri 2000. Seminårs beidzies. Jautåjumos, atbildés un replikås iezîméjås, par ko tas lika padomåt. 1. Vajadzétu, såkot ar otro kursu, katru semestri paredzét kådå priekßmetå tådu darba formu, kas dotu iespéju studentiem strådåt grupås, sadarboties. Te tülît rodas virkne jautåjumu. Kå izvairîties no lîdzbraucéjiem – tiem, kas

parazité uz citu grupas dalîbnieku paveiktå? Kå koordinét slodzi, lai patståvîgå darba apjoms atbilstu atvélétajiem kredîtpunktiem, bet nepårslogotu studentus; kam bütu jårüpéjas par ßo koordinåciju? Kå vértét katra studenta individuålo ieguldîjumu? 2. Bütu vérts piestrådåt pie starpnozaru kvalifikåcijas darbu (bakalaura, ma©istra, projektu) tému piedåvåjuma, kas dotu iespéju izstrådåt kompleksus projektus, sadarbojoties, teiksim, büvniekiem, elektri˚iem, ekonomistiem, datori˚iem. Mums paßiem fakultåßu starpå nav izveidotas horizontålås saites, varbüt ßådi kompleksi projekti varétu stimulét to attîstîbu? Bet atkal – kas to darîs? Kam tas bütu jådara?

3. Måcîbu materiåli. To trükst. Kå veicinåt to izstrådi? Cik lielå mérå tiem jåorientéjas uz jaunåm tehnolo©ijåm (tås ievérojami paplaßina iespéjas, bet tajå paßå laikå padara nodarbîbu vieglåk ievainojamu – teiksim, atslédz uz brîdi elektrîbu vai arî kåds dzelzis sani˚ojas)? 4. Akadémiskå personåla izglîtoßana pedago©ijas, tehnolo©iju un citos smalkumos. Kå finansét izglîtojoßo kursu îstenoßanu? Lai gan esam iegrimußi ikdienas rüpés un transformåcijås, ceru, ka daΩiem tomér pietiks laika par ßiem jautåjumiem padomåt. Nebütu slikti ar idejåm un priekßlikumiem dalîties JI slejås. ❏

2002. gada 11. aprîlis

Studentu parlaments informē SP valdes sédes notika 27. martå un 4. aprîlî. Prezidente Jolanta paståstîja par RTU Informåcijas dienu 6. aprîlî un par pédéjå laikå izrådîto masu saziñas lîdzek¬u pastiprinåto interesi par RTU SP, îpaßi attiecîbå uz studentu viedokli par paaugstinåtajåm måcîbu maksåm. Jolanta informéja par Uzñemßanas komisijas darbu vasarå un studentu iesaistîßanos tajå. Viceprezidents Oskars informéja valdes locek¬us par iespéju piedalîties ekstrémajås sacîkstés jaunießiem Zvirbu¬a taka 2002, kuras norisinåsies no 26. lîdz 28. aprîlim. No 13. jünija lîdz 14. jülijam RTU tiks organizéta Vasaras universitåte våcu valodå. Studiju noda¬as vadîtåjs Jånis paståstîja par sniegto interviju Latvijas Radio 1. programmai, kurå izteica viedokli par paaugstinåtajåm studiju maksåm, kå arî par interviju laikrakstam Rîgas Balss. Sporta noda¬as vadîtåjs Aleksejs paståstîja par ekstrému velotüri, kas notisk 20. aprîlî. Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs Uldis informéja, ka tiek gatavoti valdes véléßanu kandidåtu pieteikumu saraksti. Likum-

doßanas noda¬a aktîvi turpina iesåkto darbu – SP Kårtîbas ru¬¬a sakårtoßanu, kå arî izstrådå projektu par SP mér˚iem un uzdevumiem. Pirmajå lasîjumå tika pieñemts projekts par Likumdoßanas noda¬as reorganizåciju. Kultüras noda¬as vadîtåja vietas izpildîtåja Krista un Sociålo lietu noda¬as vadîtåja Anastasija sniedza informåciju, kas satrauc daudzus studentus autobraucéjus, kuriem savas automaßînas jånovieto pie îpsalas kopmîtném. No 1. aprî¬a tam ir nepiecießamas caurlaides, kas makså Ls 1.50 gadå. Jolanta paziñoja arî divas priecîgas véstis: Åréjo sakaru noda¬as vadîtåjs Arnis ir k¬uvis par téti, un SP aktîviste un atbildîgå par transporta kompensåcijåm Sanita ir tikusi sievas kårtå – apsveicam! Vél tika pieñemts lémums par to, ka katrai valdé pårståvétai noda¬ai vismaz reizi trijos méneßos ir jåuzraksta raksts par savu darbu Jaunajam InΩenierim – gaidiet vairåk informåcijas par RTU SP notiekoßo! Aija

Iepazīstieties – RTU Studentu parlaments! Studentu parlamenta darbu organizé valde, kurå ietilpst prezidents, viceprezidents un septiñu noda¬u vadîtåji. Studentu parlaments pårståv un aizståv studéjoßo intereses akadémiskås un sociålås dzîves jautåjumos augstskolå un citås institücijås. Katru gadu aprîlî ir véléßanas, kurås tiek ievéléta jauna valde. Prezidentu ievél uz diviem gadiem, savukårt viceprezidentu un valdi – uz vienu gadu. SP prezidents vada SP darbîbu un pårståv Studentu parlamentu, studentu intereses sarunås ar augstskolas vadîbu un Latvijas Studentu apvienîbu. RTU SP prezidente ir Jolanta Jasukeviça, IEF ma©istrantüras 1. kursa studente. SP viceprezidents prezidenta prombütnes laikå pilda tå pienåkumus, koordiné fakultåßu studentu paßpårvalΩu darbîbu. SP viceprezidents ir ETF 2. kursa students Oskars Priede. Likumdoßanas noda¬as vadîtåja pienåkums ir kontrolét SP darbîbas atbilstîbu RTU SP Satversmei, Kårtîbas rullim un ierosinåt izmaiñas tajå. Noda¬u vada Uldis Kamols, IEF ma©istrants. Finansu noda¬as vadîtåjs vada un kontrolé finansu apriti, piesaista papildu finanséjumu. Noda¬u vada Inese Strazdiña, IEF studente. Studiju noda¬as vadîtåja pienåkums ir pårståvét un aizståvét studentu intereses universitåtes augståkajås léméjinstitücijås. Noda¬u vada Jånis Lielåmers, IEF 4. kursa students.

Åréjo sakaru noda¬as vadîtåjs organizé apmaiñas braucienus starp Latvijas un årzemju studentiem, veicina sadarbîbu starp augstskolåm un Latvijas Studentu apvienîbu. Noda¬u vada Arnis Resnis, TMF students. Sporta noda¬as vadîtåjs organizé sporta sacensîbas, apsaimnieko sporta inventåru. Noda¬u vada Aleksejs Andrejevs, ETF 2. kursa students. Kultüras noda¬as vadîtåja pienåkumos ietilpst kultüras pasåkumu organizéßana, tradîciju veidoßana un jubilåru suminåßana. Noda¬u vada Krista Gri˚e, IEF studente. Sociålo lietu noda¬as vadîtåja darbîbas joma – sociålås garantijas: studéjoßo kredîts, studiju kredîts, sociålås stipendijas, transporta kompensåcijas un studentu dienesta viesnîcas. Noda¬u vada Anastasija Petrova, EEF bakalaurantüras studente. SP ir divas komisijas: Revîzijas komisija un Sabiedrisko attiecîbu komisija. Revîzijas komisiju vada RTU DITF 1. kursa students Jånis Koße¬evs. Sabiedrisko attiecîbu komisijå strådå divi cilvéki – Sigita Klezberga, IEF ma©istrantüras 2. kursa studente, un Zane Ûagare, IEF 2. kursa studente. Prezidentei ir pak¬autas piecas amatpersonas: sekretåre, kasiere, saimnieks, lietvedis, kurjers. ❏ SP Sabiedrisko attiecîbu komisija

2002. gada 11. aprîlis

Senåta marta séde Séde notika 25. martå. ➢ Sédes såkumå rektors akadémi˚is I. Knéts uzaicinåja ar klusuma brîdi pieminét martå aizsaulé aizgåjußo RTU Goda doktoru Jåni Bubenko, kurß daudz darba ieguldîjis, lai RTU studenti un måcîbspéki varétu staΩéties årzemju augstskolås. ➢ Rektors apsveica jaunos Senåta locek¬us: DITF profesoru J. Merkurjevu un studentu frakcijas pårståvjus Å. Bieziñu un J. Radçenkovu. ➢ Rektors ar ziediem un RTU atzinîbas rakstu sveica Senåta biroja zinåtnisko sekretåri R.Kleini tuvajå jubilejå. ➢ Valsts emeritétå zinåtnieka nosaukuma pieß˚irßanai izvirzîja prof. A. Kårkliñas, asoc. prof. A. Rup¬a un doc. V. Barkånes (visi MLF) kandidatüras. ➢ RTU Revîzijas komisijas priekßsédétåjs K. Brîvkalns iepazîstinåja senatorus ar studentu re©istra datu analîzes rezultåtiem. Datu analîze uzsåkta péc 2001. gada 8. novembra Dekånu padomes sédes, kad notikußajå diskusijå par algu apré˚iniem izskanéja doma, ka ßajå re©istrå ir atkåpes no studiju plåniem. Péc Dekånu padomes lüguma datu analîzi veica Revîzijas komisijas priekßsédétåjs K. Brîvkalns un Måcîbu prorektora dienesta darbinieces E. Jasukeviça un I. Señkova, pårbaudot studentu re©istru, studiju plånus, programmas, kå arî doktorantüras da¬as datus. Kopsavilkuma datus sañéma visi senatori. Trijås struktürvienîbås dati ievadîti perfekti. Tås ir: bijußais Maßînzinîbu studiju departaments (574 studenti), InΩenierekonomikas fakultåtes 1. un 2. kursa lietvedîba (558 studenti) un Arhitektüras fakultåte (270 studenti). Påréjo fakultåßu lietvedîbu datos konstatéti nepamatoti kredîtpunkti (KP): BF – 400 KP (0,976%), 1025 studenti; MLF – 220 KP (1,986%), 277 studenti; ETF – 1758 KP (4,588%), 958 studenti; IEF – 5531 KP (5,158), 2681 students, DITF – 7938,5 KP (9,252%), 2145 studenti; TMF – 7549 KP (9,292%); 2031 students; EEF – 5460,5 KP (15,356%), 889 studenti. Arî doktorantu lietvedîbå konstatéts nepamatoti palielinåts KP skaits, visvairåk – BF, TMF, DITF. Studiju plåniem neatbilst arî studiju darbu skaits. Programmås paredzéti no 3 lîdz 6 darbi gadå, bet individuålajos plånos ievadîts lielåks darbu skaits, rekordskaits ir 8+8. IEF un DITF ir liels kopéjais studentu skaits, un lietvedîbå jütama nevérîba pret ierakstu precizitåti, pieméram, akadémiskå atva¬inåjumå esoßam studentam ieraksts atkårtots vélreiz. TMF situåciju sareΩ©î RTU un bijußås RAU plånu sajaukums un cita priekßvésture. EEF lietvedîba nav uzdevuma augstumos, jo ir ¬oti daudz k¬üdainu ierakstu. Òoti daudz lieku KP ir SESMI un DITF institütos, izñemot InΩeniermatemåtikas institütu, TTI plånoto trîsgadîgås ma©istrantüras programmu îstenojis divos gados, nedé¬å studentiem plånotas pat 38 stundas prasîto 20 vietå. Vél turpinås çetrgadîgås RAU programmas, kas ir strîdîgs jautåjums. TMF konstatéta studente, kas vienlaikus studé vienas un tås paßas programmas koledΩå un neklåtienes ma©istrantürå. Senatori uzdeva daudz jautåjumu un teicås faktus vélreiz pårbaudît. Daudzus neapmierinåja kanclera priekßlikums par nepamatoti sadalîto lîdzek¬u atskaitîßanu vainîgajåm struktürvienîbåm un to izlietoßanu Måcîbu metodisko lîdzek¬u attîstîbas fondå. Måcîbu prorektors E. Be˚eris skaidroja, ka fonds dibinåts pirms gada un tajå ieskaita 1% no Attîstîbas fonda lîdzek¬iem, kas ir aptuveni Ls 1500 gadå. Jau finanséti 15 metodiskie izdevumi, fondå vél ir Ls 700. Íogad izdoßanai sagatavoti 90 lekciju konspekti. Metodisko materiålu izdoßanas lietderîbu kontrolé Måcîbu prorektora dienests. Måcîbu prorektors ieteica senatoriem padomåt par måcîbu lîdzek¬u iegådi vispår, jo RTU gadå uz studentu ßim nolükam atvéléti 80

santîmi, bet LU apméram Ls 8. Noklausoties RTU Revîzijas komisijas priekßsédétåja K. Brîvkalna ziñojumu par apzinåtåm vai neapzinåtåm k¬üdåm studentu individuålo datu båzes veidoßanå, kuru sekas bija izkrop¬ojumi 2001./2002.m.g. darba algas fonda sadalé struktürvienîbåm, Senåts noléma: 1. Samazinåt par revîzijå konstatéto nepamatoto kredîtpunktu palielinåjuma procentu lielumu atbilstoßo institütu 2000./2001.m.g. lîdzek¬u ekonomijas apjomus. 2. Institütiem noñemto lîdzek¬u summu ieskaitît Måcîbu metodisko lîdzek¬u attîstîbas fondå. ➢ Par profesoru un asociéto profesoru vakantajåm ßtata vietåm Senåts noléma: 1. Izsludinåt konkursu uz ßådåm vakantajåm profesoru ßtata vietåm: transporta un satiksmes apakßnozaré – transporta iekårtu automatizåcija un datorvadîbas sistémas, dzelzce¬a transports. 2. Izsludinåt konkursu uz ßådåm vakantajåm asociéto profesoru ßtata vietåm: maßînzinåtnes nozares maßînbüves tehnolo©ijas apakßnozaré grießanas teorija un instrumenti, méraparåtu un metrolo©ijas apakßnozaré méraparåti un metrolo©ija; matemåtikå – matemåtiskå modeléßana; informåtikas un datortehnikas nozaré risinåjumu datorizéta apstråde; matemåtikas un datorzinåtnes nozaré programméßana un operétåjsistémas. ➢ Par grozîjumiem Senåta lémumos attiecîbå uz da¬éjas studiju maksas noteikßanu atbilstoßi sekmîbas rangam Senåts noléma: 1. Senåta 1997. gada 30. jünija lémumu Par papildu studentu uzñemßanu par da¬éju maksu 2. punkta pédéjo teikumu «Kopéjo da¬éjas maksas studentu procentu turpmåkajos gados samazina katru gadu par 20%» aizvietot ar: «BudΩeta finanséjums tiek noteikts augståka ranga studentu skaitam, kurß vienåds ar faktisko budΩeta finanséto studentu skaitu pavasara sesijas beigås». 2. Senåta 1998. gada 26. janvåra lémumå Studentu sekmju rangu tabulas sastådîßanas pamatprincipi. 2.1. 3. punktå nesekmîgo atzîmju uzskaitîjumu «5,4,3,2,1» nomanît ar «3, 2, 1»; 2.2. 6. punktå nokårtotas ieskaites vértéjumu rangu tabulå «ar atzîmi (6)» aizvietot ar «ar atzîmi (4)»; 2.3. 7. punkta tekstu: «Rangu tabulu saståda studentiem, kuri 1997. gadå uzñemti bakalaurantüras 1. kurså» aizvietot ar: «Rangu tabulu saståda studentiem, kuri uzñemti bakalaurantüras un profesionålo pamatstudiju programmås lîdz 2000./2001. akadémiskajam gadam (ieskaitot)». ➢ Par izmaiñåm akadémisko grådu un profesionålo kvalifikåciju nosaukumos, lai ievérotu akreditåcijas komisijas lémumus, Senåts noléma: 1. Mainît RTU Senåta 2000. gada 25. aprî¬a lémumå Par RTU pieß˚iramo ma©istra gråda nosaukumiem: – automåtikas un datortehnikas programmå pieß˚iramo ma©istra akadémiskå gråda nosaukumu no «inΩenierzinåtñu ma©istrs automåtikå un datortehnikå» uz«inΩenierzinåtñu ma©istrs automåtikå, datortehnikå un tîklos»; – tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas programmå no «inΩenierzinåtñu ma©istrs tekstila un ap©érbu tehnolo©ijå» uz «inΩenierzinåtñu ma©istrs tekstila tehnolo©ijå» vai «inΩenierzinåtñu ma©istrs ap©érbu tehnolo©ijå». 2. Mainît RTU Senåta 2000. gada 11. datorsistému programmå pieß˚iramo kvalifikåcijas nosaukumu no «programmatüras speciålists» uz «programméßanas tehni˚is»; – uzñéméjdarbîbas un vadîßanas programmå no «tirdzniecîbas speciålists» uz «tirgzinîbu un tirdzniecîbas speciålists»; – inΩeniertehnikas, mehånikas un maßînbüves programmå no «medicînas zinåtñu tehni˚is» uz «medicînas tehni˚is», no «maßînu un mehånismu mehåni˚is» uz «maßînu, mehånismu tehni˚is»; – uzñéméjdarbîbas un vadîßanas programmå no «uzñéméjdarbîbas organizators» uz «uzñéméjdarbîbas vadîtåjs». ➥

2002. gada 11. aprîlis

Senåta marta séde ➦

➢ Jaunizstrådåtos måcîbu procesa algu fonda sadalîjuma pamatprincipus paskaidroja Senåta Finansu komisijas priekßsédétåjs J. Gerhards. Péc aktîvas apsprießanas Senåts noléma: 1. Katrai studiju programmai nosaka algu fondu kå da¬u no RTU måcîbu procesa algu fonda proporcionåli katras studiju programmas studiju darba apjomam. 2. Studiju programmas studiju darba apjomu nosaka proporcionåli programmå ietilpstoßo katra måcîbu priekßmeta valsts budΩeta finanséto studentu skaitam, måcîbu priekßmeta studiju jomas koeficientam, måcîbu priekßmeta kredîtpunktu skaitam un studiju programmas studiju lîmeña koeficientam. 3. RTU noteiktajiem kopéjiem måcîbu priekßmetiem studiju jomas koeficientus nosaka RTU Senåts saskañå ar måcîbu priekßmetu atbilstîbu Ministru kabineta (MK) noteiktajåm studiju jomåm un to koeficientiem. 4. Studiju programmas måcîbu priekßmetiem, kuri atbilst citåm studiju jomåm, jomas koeficientus pieñem atbilstoßus MK noteiktajiem studiju jomu koeficientiem. 5. Påréjiem studiju programmas måcîbu priekßmetiem studiju jomas koeficientus katram måcîbu priekßmetam nosaka fakultåßu domes, ievérojot, ka visiem ßiem måcîbu priekßmetiem vidéjais jomas koeficients ir vienåds ar studiju jomas koeficientu. 6. Katrai RTU studiju programmai studiju jomas koeficientu nosaka, ievérojot 3., 4. un 5. punktå minéto måcîbu priekßmeta apjomu kredîtpunktos un to atbilstoßos jomu koeficientus. 7. Algu fondu katram studiju programmas måcîbu priekßmetam nosaka kå da¬u no studiju programmas kopéjå algu fonda atbilstoßi katra måcîbu priekßmeta studiju darba apjomam (studentu skaits, kredîtpunkti, jomas koeficients). 8. 2002./2003. m. g. pieñemt MK noteiktos minimålos studiju jomu koeficientus. 9. Studiju lîmeña koeficientus pieñemt atbilstoßus MK noteiktajiem: bakalaurantüras un profesionålajås studijås – 1,0; ma©istrantüras studijås – 1,5; doktorantüras studijås – 3,0. 10. RTU profesoriem nosaka paståvîgo algas da¬u Ls 210,00 apmérå. ➢ Par Senåta stipendiju pieß˚irßanu 2001./2002.m.g. pavasara semestrim Senåts noléma: 1. Pieß˚irt 1. pakåpes stipendiju Ls 32 apmérå ma©istrantiem Robertam Riekstiñam (AF M1) un Sergejam Rubcovam (EEF M2), doktorandei Anitai Anteniß˚ei (AF D3). 2. Pieß˚irt 2. pakåpes stipendiju Ls 24 apmérå bakalaurantiem Vadimam Strelkovam (EEF B3) un Sergejam Gaidukovam (MLF B3); ma©istrantiem: Sigitai Klezbergai (IEF M2), Initai Indrånei (IEF M1), Ilzei Rukmanei (AF M1), Marijai Dañilovai (EEF M3), Andrim Krümiñam (EEF M3); inΩenierstudentiem: Arnim Resnim (TMF I4) un Lailai Íteinbergai (TMF I4). 3. Pieß˚irt 3. pakåpes stipendiju Ls 16 apmérå ßådiem bakalaurantiem: Ìirtam Vilkam (IEF B3), Jånim Kalniñam (IEF B3), Maksimam Piku¬evam (LMZTK B3), Evijai Matisonei (IEF B3), Jurim Lindem (BF B3); ma©istrantiem Oskaram Baltais (IEF M2) un Maijai Ozolai– Lo˚ei (IEF M2); doktorantiem: Svetlanai Ziminai (EEF D1), Ilonai Pavlovskai (MLF D1), Nataljai Rolduginai (EEF D3), Diånai Lîdumai (IEF D2), Valérijam Skribanam (IEF D3), Dmitrijam Solovjovam (IEF D3), Mihailam Maska¬ovam (IEF D3), Alînai Galkinai (EEF D3). ➢ Par Senåta Finansu komisijas darbu atskaitîjås komisijas priekßsédétåjs J. Gerhards. Komisijas darbå ievérota RTU straté©ija: 1. Izveidot racionålu apmaksas sistému.

2. Uzticét atbildîbu par studiju priekßmetiem institütam, kas priekßmetu pieteicis. 3. Skaidri definét studiju programmu tiesîbas pasütît teorétiskos un vispårîgos studiju priekßmetus. 4. Nodroßinåt studentiem pilnvértîgus studiju apståk¬us. 5. Nodroßinåt caurspîdîgu lîdzek¬u sadali visos lîmeños. 6. Izvéléties tådu apré˚inu sistému, kas sekmétu jaunu darbinieku piesaistîßanu. Ir apstiprinåts finansu plåns, notikußas vairåkas paplaßinåtas komisijas sédes, kurås izteikti daudzi priekßlikumi, kas turpmåk ievéroti komisijas darbå, kanclers iepazîstinåjis ar MK noteikumiem, apspriesta dotåciju sadales sistéma, profesora algas paståvîgå da¬a, lîmeñu koeficienti. Visaktîvåk darbojusies budΩeta lîdzek¬u sadales metodikas izstrådes apakßkomisija. Turpmåk tå apspriedîs, kå konkrétåm profesora grupåm sadalît påréjos lîdzek¬us, ko sañem par lîdzek¬u ekonomiju. J. Gerharda ziñojumu pieñéma zinåßanai. ➢ Péc Studiju da¬as vadîtåja P. Sliedes skaidrojumiem par bakalaura akadémisko studiju programmu måcîbu priekßmetu saraksta papildinåjumu un izmaiñåm, Senåts noléma: 1. Pamatojoties uz ETF domes 2002. gada 18. marta sédes lémumu un Dekånu padomes akceptu, papildinåt bakalaura akadémisko studiju programmu måcîbu priekßmetu sarakstu (p.2.3.) ar priekßmetu Komercdarbîba (2 KP). 2. Pamatojoties uz AF domes 2002. gada 19. marta sédes lémumu, Senåta 2002. gada 25. februåra lémumå Par bakalaura akadémisko studiju programmu struktüru 2.1. apakßpunktu izteikt ßådå redakcijå: kopîgie studiju priekßmeti: matemåtika – 9 KP**, matemåtika (specnoda¬as) ≥ 4 KP*, fizika ≥ 6 KP**, vispårîgå ˚îmija 2 KP***, datormåcîba (pamatkurss) 3 KP, datormåcîba (speckurss) ≥ 2 KP*, civilå aizsardzîba 1 KP. ➢ Par bakalaura akadémisko studiju programmu struktüras papildinåjumu (Senåta 2002. gada 25. februåra lémumam) Senåts noléma: 1. Pamatojoties uz RTU studiju programmu ekspertu komisiju ieteikumu, nåkotné samazinåt studiju priekßmetu sadrumstalotîbu. Bakalaura akadémisko studiju programmu obligåto studiju priekßmetu saraksta sada¬å 2.1. iek¬aut papildus priekßmetam Fizika ar 6 KP arî priekßmetu Fizika ar 8 KP, kurå salîdzinoßi pietiekamå apjomå ir ietvertas arî fizikas noda¬as Mehånika un Elektrîba un magnétisms. 2. Studiju programmu vadîtåjiem ir iespéja izvéléties vai nu Fiziku ar 6 KP vai Fiziku ar 8 KP. 3. Ja studiju programmu vadîtåjs no saraksta sada¬as 2.1. izvélas Fiziku ar 8 KP apjomu, tad viñß drîkst izvéléties studiju priekßmetus par 2 KP mazåk no saraksta sada¬as 2.2. ➢ Apstiprinåja Ekonomikas nozares profesoru padomes papildinåto saståvu: RTU profesori habilitétie ekonomikas doktori: R. Poçs (priekßsédétåjs), N. Sprancmanis, A. Magidenko, V. Kozlovs, N. Baranovskis; RTU profesori ekonomikas doktori: K. Didenko, A. Zvejnieks; LU profesori habilitétie ekonomikas doktori: G. O¬evskis, E. Vanags, J. Be¬çikovs. ➢ Apstiprinåja Humanitårå institüta (HI) Padomes 2002. gada 12. marta sédé ieteikto Humanitåri sociålo un pedago©iska rakstura studiju priekßmetu izvéles ieteicamo sarakstu. M.E.

* – priekßmetu saturu un apjomu nosaka fakultåtes dome. ** – IEF un AF programmås at¬auts iek¬aut fakultåtes domes noteiktajå apjomå. *** – AF programmås at¬auts iek¬aut fakultåtes domes noteiktajå apjomå.

2002. gada 11. aprîlis

Atklåj savas iespéjas vasarå un iepazîsti BEST aktivitåtes Latvijå Noteikti vaicåsit: kas tad tajå viså ir tik îpaßs, – tå ir pati organizåcija (BEST – Board of European Students of Technology, Eiropas Tehnisko universitåßu studentu apvienîba), kuras aprakstå ßoreiz neiegrimßu, bet paståstîßu par jaunåkajåm

Inita Indråne, BEST–Riga prezidente

aktivitåtém Latvijå. Nupat (31. martå) Rîgå beidzås BEST organizétie kursi Discover Your Possibi-

Pasåkuma dalîbnieces Datorzinåtnes un IT fakultåté.

lities in the Virtual World (Atklåj savas iespéjas virtuålajå pasaulé), uz kuriem bija ieradußies 18 studenti no daudzåm Eiropas valstîm, pårståvot tådas valstis kå Spånija, Itålija, Grie˚ija, Slovénija, Våcija, Zviedrija, Francija. Lekcijas par e–komerciju, telekomunikåciju lomu studentu dzîvé un kå tås tiek izmantotas katra dalîbnieka valstî, par nåkotnes tehnolo©ijåm lasîja RTU måcîbspéki. Pécåk dalîbnieki tika iepazîstinåti ar to, kå jåveido måjaslapa, kas arî bija viñu galvenais uzdevums. Prezentåcijås varéja redzét, ka dalîbnieki ir nopietni strådåjußi un izveidojußi interesantas måjaslapas. Ståsts ir ne tikai par lekcijåm, bet arî par kursiem, kuru neatñemama saståvda¬a ir arî izklaides pasåkumi (gan dienas, gan nakts laikå). Tåtad – izklaides da¬a. Såksim ar dienas pasåkumiem, kå Scavenger’s Hunt un City Rally. City Rally ir pasåkums, kura laikå dalîbnieki iepazîst pilsétu, apskraidot daΩådas vietas un mekléjot atbildes uz jautåjumiem, pieméram, «cik vanßu ir Vanßu tiltam?», «cik galdiñu ir klubå Pulkvedim neviens neraksta?», «kå sauc restorånu Reval Hotel Latvia paßå augßå un kurå ståvå tas

➥

Dekånu runas 21. marta sédé ➜ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: ➾ 9. marta Dienå rakstîts, ka RTU bez gala eksåmeniem pie bakalaura gråda tiekot visi studenti. DiemΩél korespondente, izdarot secinåjumus, nav paintereséjusies, par ko îsti bakalaura grådu pieß˚ir. Saskañå ar likumu bakalaura grådu RTU pieß˚ir par izstrådåtu un aizståvétu bakalaura darbu, un aizståvéßana ir nopietns pårbaudîjums, jo komisija var uzdot jautåjumus par jebkuru bakalaurantürå apgüto kursu. ➾ Rektors sañémis Zviedrijas Karaliskås inΩenieru akadémijas piedåvåjumu – uzñemt Zviedrijas zinåtnes centros piecus jaunos RTU zinåtniekus. Zinåtñu prorektoram un Starptautisko sakaru da¬ai jåizvérté piedåvåjums, jo tådu ir daudz. ➾ Ar Rîgas domi panåkta vienoßanås par katlu måjas pårcelßanu uz ékas (Ka¬˚u ielå 1) pagrabu, lai varétu nojaukt neizskatîgo éku pagalmå. Pårcelßanas büvdarbus veiks Rîgas nami. ➾ Sañemts Gaismas raksts – pateicîba RTU par sadarbîbu ar Latvenergo 2001. gadå. Pateicoties zinåtñu prorektora profesora L. Ribicka aktivitåtém, ar Latvenergo noslégti vairåki lîgumi. Latvenergo ieguldîs Ls 60 000 aparatüras iegådé un tehnolo©iju organizéßanå RTU. ➾ No 12. lîdz 14. maijam notiks Baltijas ekonomistu forums. Dalîbas maksa noteikta nesamérîgi augsta – 990 eiro. RTU pårståvja forumå, liekas, nebüs.

➜ Pirmsaugstskolas un informåcijas noda¬as vadîtåjs A. Kårkliñß informéja par gatavoßanos RTU Informåcijas dienai. Ar fakultåßu pårståvjiem pårrunåti bütiskåkie jautåjumi, un viñiem iesniegts informåcijas dienas plåns. A. Kårkliñß izteica arî daΩas kritiskas piezîmes, kas radußås, vérojot iepriekßéjås informåcijas dienas: – daΩkårt pasåkums nav vértéts pietiekami nopietni, jo ir gadîjies atrast slégtas laboratoriju durvis krietni pirms norådîtå laika beigåm, ßo atvéléto laiku gan bütu strikti jåievéro; – fakultåßu konsultantiem, kuri strådås Ka¬˚u ielå 1, ir labi jåpårzina fakultåte un uzñemßanas noteikumi; – nepiecießams nodroßinåt vajadzîgos izdales materiålus, un, ja kådai fakultåtei to nepietiek, vél ir divas nedé¬as, lai tos sagatavotu vajadzîgå skaitå. Informåcijas dienå piedalîsies arî SP, kura pårståvji palîdzés apmeklétåjiem orientéties RTU. A. Kårkliñß novéléja visiem ßo dienu vértét nopietni un interesentiem parådît ne tikai fakultåtes vestibilu, bet arî laboratorijas. Izskanéja priekßlikums – noîrét autobusu, lai dalîbniekus aizvestu uz MeΩa ielu un îpsalu. ➜ I. Pujåts informéja, ka stingri ievérot plånotos termiñus vienotås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izstrådé traucé atseviß˚i darbi, kas nepårtraukti mainås, un ar tiem saistîtås problémas. Aizvien vél atrodas principiåli jautåjumi, kas nav galîgi izlemti. Sistémå Reflektants büs tåds jaunums, ka dokumentu noforméßana, izmantojot datortehniku, notiks tießi uzñemßanas komisijas telpås, lîdzîgi kå tas jau notiek LU. Tehniski ßis jautåjums jau ir atrisinåts. Sistémå Students akceptéta çetru méneßu plåna pieñemßana un nodoßana. Ío produktu vél caurskatîs gråmatvedîbas ➥

2002. gada 11. aprîlis

➦

viså Eiropå. Atgådinu, ka apmekléjot atrodas?», kå arî citi jautåjumi par Måk- bijåm påråk daudz… Learning events, ir jåsedz tikai ce¬a Bet visu jau nevar izståstît... slas muzeju, Jékaba kazarmåm u.tml. Jå, Nav jau tå, ka més organizéjam tikai izdevumi, un divas nedé¬as var pavadît, bet ko nozîmé Scavenger’s Hunt? Íå pasåkuma laikå apkårtéjie droßi vien no- starptautiskus pasåkumus reizi vai divreiz ne par ko nedomåjot, ja nu vienîgi par to, domåja, ka pa Rîgu skraida aplami stu- gadå, mums ir arî savi vietéjie – iekßéjie cik neaizmirstams ir pasåkums. Iesaku apmeklét BEST måjas lapu denti. Kåpéc? Tåpéc, ka bija gan jåståv pasåkumi. Neilgi péc sesijas sasparoRåtslaukumå un jåvaicå ce¬ß uz Eife¬torni jåmies un nolémåm rîkot pirti, bet kå www.best.eu.org vai arî Rîgas grupas (ar Parîzes karti rokås un ignoréjot apgal- tematisko vakaru – PidΩamu balli. Ieju- måjas lapu www.best.eu.org/riga un izvéléties burvîgåko vasaru savå vojumus par to, ka atrodaties lîdzßinéjå pieredzé. Piedalieties Rîgå), gan jådzied Happy un jüs to nenoΩélosit! Birthday pie universålKamér man vél ir tådas veikala Centrs, gan seßiem pilnvaras un iespéjas, gribétu cilvékiem jåietilpst telefona BEST – Riga vårdå pateikt büdiñå, gan jårunå kamerå paldies visiem, kuri mums Runå Rîga, jåiegüst telefona palîdzéja, lai pasåkums izdotos, numurs no garåmgåjéjiem îpaßi rektoram I. Knétam, (runåjot tikai savå dzimtajå måcîbu prorektoram E. Be˚erim valodå – nedrîkstéja lietot un dekånam J. Grundspeñ˚im ang¬u valodu), jådejo uz par iepazîstinåßanu ar uniOperas tiltiña un jåveic versitåti, lektoriem: A. Kapedaudz citu brînumu. Par ßîm niekam, I. Buikum, J. Pavlovaktivitåtém bija jåprasa skim, V. Vinogradovai un garåmgåjéju paraksti, lai viñi pieaicinåtajam lektoram parakstås par redzéto. V. Låcaram. Milzîgs paldies Jå! Un nakts/vakara visai Rîgas grupai, kursu pasåkumi nebija mazåk Raksta autore ar Tesaloniku (Grie˚ija) grupas prezidentu Grigori Pasidi. koordinatorei I. Gailumei un jautri, pieméram, Kindergarten Party, Caraoke Night, Latvian tåmies naktstérpos un centåmies noskaid- ikvienam, kurß mums palîdzéja, un, Evening, Animals Message Party. Vai rot atraktîvåko un, vienkårßi sakot, pi- protams, Rîgas piena kombinåtam par varat iedomåties 20 izkråsotus studentus dΩamu, kura bütu piemérota visådiem atbalstu kursiem. Íie kursi mums ir ar baloniem rokås ejam pa McDonalds gadîjumiem. Jüs neticésiet, bet tas mums nozîmîgi, jo no 7. lîdz 15. aprîlim Parîzé notiek BEST 20. Ìenerålå asambleja ekskursijå? Més tagad varam! Vai arî arî izdevås. Ko piedåvåjam saistîbå ar vasaru un (GA), kurå tiks lemts par pilna biedra Latvian Evening laikå Krasta LIDO komplekså dziedam tå, ka skan pa visu izklaidi? Ja vél neesat pamanîjußi, tad statusa pieß˚irßanu BEST – Riga, par zåli. Un karaoke – tas bija neaizmirstams ielükojieties stendos, kur atradîsit infor- pamatu ñemot minéto pasåkumu. Uz GA pasåkums, jo dziedåjåm tik vareni, ka måciju par vasaras sezonu un daudzåm dosies divi pårståvji no Rîgas grupas: mums pat mikrofonus atslédza, laikam aktivitåtém jebkurå vietå, jebkurå laikå Inita Indråne un Gunta Sauliete. ❏

➦

dienests, kurß jau ir ieteicis daΩas korekcijas. Darba gaitå radies secinåjums, ka katra müsu struktürvienîba rüpéjas tikai par sava dienesta cilvékiem, kas daΩkårt noved pie tå, ka kole©iåli vienoties nevar un atseviß˚i jautåjumi jårisina administratîvå kårtå. Tiks izdots îpaßs rektora rîkojums, lai noteiktu katras struktürvienîbas atbildîbu. Paßreiz jaunu jucekli sistémas izstrådé izraisîjußas daΩådås neskaidrîbas ar kredîtiem. ➜ Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede ierosinåja, såkot ar ßå gada pavasara semestri, diplomos anulét speciålo priekßmetu sarakstu ceturtajå lappusé, jo visi priekßmeti tiek uzrådîti diploma pielikumå. Dekåni ierosinåjumu atbalstîja. Jauno kårtîbu noteiks ar rektora rîkojumu. ➜ Kanclers R. Taraßkeviçs iepazîstinåja dekånus ar RTU finanséjumu 2002. gadam. Valsts budΩeta dotåcija ir pieaugusi par Ls 670 000, bet procentuåli samazinåts kopéjais darba algu fonds. Pieaudzis studentu skaits Vakara un neklåtienes noda¬å, tåpéc tur darba algu fonds ir palielinåjies. Pieaugußas îres un pakalpojumu izmaksas. Par Ls 23 000 pieaugußi zinåtniskie granti, par Ls 100 000 – lîgumdarbi. Kopéjie ienåkumi pieaugußi par Ls 798 000. Jütami pieaugußi izdevumi par sakaru pakalpojumiem. 1997./98. m.g. par sakariem maksåti Ls 80 000, taçu pagåjußå gadå – jau Ls 163 000. Par Ls 106 000 pieaugußi komunålie maksåjumi, galvenokårt tåpéc, ka pagåjußajå gadå Rîgas dome nepieß˚îra atlaidi nekuståmå îpaßuma nodoklim. Lielos mînusos

ir Studentu pilsétiña (Ls 348 523), kurå dzîvo 2087 studenti. Studentu pilsétiña sañem 3,2% darba algas fonda, un atbilstoßi MK noteikumiem pagåjußajå gadå dienesta viesnîcåm tika ré˚inåti Ls 2 uz studentu gadå. Íogad uz studentu skaitås Ls 3,5, bet arî tie faktiskos izdevumus nenosedz, tåpéc cenas bütu jåpace¬. Bütu jåmakså arî par datoru lietoßanu istabås, kuru dienesta viesnîcås ir ¬oti daudz. Ir grütîbas sagådåt lîdzek¬us remontam, taçu bez remonta nevar dabüt sanitåro pasi, bez kuras savukårt nevar pierakstît studentus. Par dienesta viesnîcåm notika dzîva domu apmaiña. Péc aptuvena apré˚ina, viena studenta dzîvoßana RTU dienesta viesnîcå izmakså Ls 14 ménesî. Vienojås, ka dienesta viesnîcu izdevumus vél izskatîs atseviß˚i. ➜ Apsprieda izdevumus par telefonu lietoßanu. Péc rektora lüguma ilustråcijai ir sagatavoti dati par telefonu izdevumiem struktürvienîbås ßå gada janvårî un februårî, ar kuriem iepazîstinåja dekånus. Kå ziñoja kanclers, izdevumi par telefonu lietoßanu pieaugußi divkårt salîdzinåjumå ar 1997. gadu. ➜ Apsprieda Senåta marta sédes darba kårtîbu, îpaßi izskatot Revîzijas komisijas priekßsédétåja K. Brîvkalna ziñojuma datus. Atbalstîja kanclera priekßlikumu – neprecîzås lietvedîbas izraisîtos pieskaitîjumus noñemt fakultåtém no pe¬ñas lîdzek¬iem un ieskaitît Måcîbu lîdzek¬u attîstîbas fondå. ➜ Izskatîja Senåta Finansu komisijas lémumu attiecîbå uz darba algas plånoßanu un jomas koeficientiem IEF. M.E.

2002. gada 11. aprîlis

Cik gari runåjam pa telefonu? Analizéjot 2000./2001. budΩeta gada rezultåtus, konstatéjåm, ka atseviß˚as RTU struktürvienîbas ¬oti labpråt médz gari runåt pa telefonu. Struktürvienîbu vadîtåji gan par ßo faktu bija izbrînîti. Tagad daudziem ir viens un tas pats iebildums: «Nevar büt, ka tik daudz norunåts!» Turklåt visa pagåjußå gada laikå mazåk nekå 10 budΩeta struktürvienîbu vadîtåji véléjußies redzét savas struktürvienîbas telefonsarunu izdrukas. BudΩeta struktürvienîbu telefonu pakalpojumiem (abonéßana, sarunas, telefonu ierîkoßana) 1998./1999. måcîbu gadå RTU iztéréja Ls 124 428, 1999./ 2000. – Ls 142 745, bet 2000./2001. – Ls 165 362.

Juris Eizentåls, Iekßéjå sakaru tîkla administrators

Saskañå ar rektora rîkojumu RTU Iekßéjå sakaru tîkla apkalpoßanas dienests katrai lielajai struktürvienîbai (Rektoråtam, Saimniecîbas da¬ai, fakultåtei u. tml.) lîdz kårtéjå méneßa 10. datumam sniegs ziñas par katra telefona 7089XXX un Lattelekom telefona sarunås iepriekßéjå ménesî notéréto summu latos. Ziñas par dienesta mobilo telefonu numuru sarunås notéréto sañems ménesi vélåk. Pieméram, lîdz 10. aprîlim sañems ziñas par RTU un Lattelekom telefonu martå notéréto, bet par mobilo – par februårî notéréto. Jebkurß struktürvienîbas vadîtåjs vai

viña pilnvarota persona RTU telefona numura 7089XXX sarunu izdruku (kad, cik ilgi un ar kådu telefona numuru runåts) var sañemt Iekßéjå sakaru tîkla dienestå, Ka¬˚u ielå 1 – 115. Tas ir maksas pakalpojums. Steidzamos gadîjumos izñémuma kårtå kårtéjå méneßa sarunu sarakstu var apskatîties Iekßéjå sakaru tîkla datu uzskaites datorå, to iepriekß sarunåjot pa telefonu 9499 vai 9285099. P. S. RTU Iekßéjais sakaru tîkls kå informåcijas pakalpojuma dienests ir ieintereséts, lai pa telefoniem runåtu iespéjami vairåk. Kå RTU vecbiedrs uzskatu, ka normåla telefona saruna nevar büt ilgåka par 15 minütém. ❏

Sports Sveicam kluba RTU–Rîgas stars futbolistus un trenerus! Atkal priecîgas vésts no müsu futbola kluba – jaunießi guvußi tießåm vérå ñemamus panåkumus un ieguvußi astoñus (!) kausus: 1987. gadå dzimußo zénu komandai (treneris A. Raizs) – Telpu futbola lîgas kauss, 1. vieta Latvijas Ådas bumbas çempionåtå, 2. vieta Rîgas pilsétas atklåtajå çempionåtå; 1988. gadå dzimußo zénu komandai (treneris A. Raizs) – 1. vieta Rîgas pilsétas atklåtajå çempionåtå, treneris A. Raizs atzîts par labåko treneri; 1990. gadå dzimußo zénu komandai – (treneri V. Vinskis, A. Kårkliñß) – 3. vieta Latvijas Ådas bumbas çempionåtå; 3. vieta Rîgas pilsétas atklåtajå çempionåtå; 1992. gadå dzimußo zénu komandai (treneris B. Vinogradovs) – Telpu futbola lîgas kauss un 2. vieta Rîgas pilsétas atklåtajå çempionåtå. 16. aprîlî plkst. 18 MeΩa ielå 1, 5. korpuså, notiks Rektora kausa izcîña galda teniså. Pieteikties lîdz 14. aprîlim Studentu parlamentå, Ka¬˚u ielå 1–324, vai pa tålr. 9565687.

13. aprîlî plkst. 12 Daugavas sporta namå, K. Barona ielå 107, notiks Rektora kausa izcîña aerobikå sievietém. Nåciet just lîdzi!

RTU Kultūras centrā 11., 18. un 25. aprîlî plkst. 18 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1–201, psiholo©ijas klubs Pavasara meditåcijas un psiholo©iskås spéles. Vada dr. Iréna Larionova. 13. aprîlî plkst. 17 RTU Lielajå zålé, Ka¬˚u ielå. 1, kora müzikas koncerts Ce¬å uz Dziesmu svétkiem. Piedalås RTU sievießu koris Delta, Ventspils Augstskolas jauktais koris Ventus, kamerkoris Motus.

12. aprîlî plkst. 19 Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1–201 Krievu dråmas studijas Kamertonis pirmizråde. P. Gladilins

Cits cilvéks. 20. aprîlî plkst. 19 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1–201, grupas Rîsa zvejnieki Jubileju koncerts.

12 fghtkz d 19 xfc. d Vfkjv pfkt HNE> ek. Rfkmr/ 1–201 Ghtvmthf heccrjq ntfnhfkmyjq cnelbb Rfvthnjy G. Ukflbkby

Lheujq xtkjdtr

2002. gada 11. aprîlis

Lieldienas Itålijå Pulciñam izredzéto no RTU laiméjås ßîs Lieldienas nosvinét Itålijå. Tikko atgriezußies Rîgå, pårpilni iespaidiem par brîniß˚îgo ce¬ojumu, viñi savås emocijås steidz dalîties ar måjås palicéjiem. Laura: Visspilgtåk atmiñå paliks Sirmiones pussala, kura ar savåm ßaurajåm ieliñåm atgådinåja Grie˚iju. Nobaudîtais sulîgais ananass, visapkårt augoßås palmas un viss påréjais, kas priecéja, lika justies tå, it kå tå nebütu îstenîba. (Jåiekniebj sev, lai noticétu!) Stikla pütéju sala (Muråno) bija kå izståde – veikals pie veikaliña ar brînumainiem stikla traukiem. Jånis: Òoti patika Venécijas kanåli un dzîve ap tiem. Tas bütu pieskaitåms pie pasaules brînumiem. Veronas amfiteåtra varenums. Patika Sanmarîno valstiñas fenomens un tajå valdoßås cenas. Itålijå bija iespéja straujåk påriet vasarå. Visbeidzot redzéju uzkrîtoßi daudz skaistu sievießu. Saulceris: Iespaidi, emocijas, mîlestîbas tik daudz, ka joprojåm lîst påri malåm... Bet visspilgtåkais – Venécija – nu jau piepildîts sapnis. Paldies visiem!

Aija: Ûél, ka Itålija ir tik tålu un tik maz brîvdienu. Skaista zeme plus laba kompånija, jutos kå paradîzé. Gatis: Nu ko lai saku – Itålija rullé! ;–) Inese, Ilmårs: Itålija deva iespéju agråk sajust pavasari, nekå tas bütu Latvijå. Òoti patika Venécija un Austrijas kalni. Asja: Miers un harmonija Venécijas gondolå. Evija, Zanda: Itålijas seno celtñu greznums un smalkums, kas radies pateicoties fantåzijai un milzîgam ieguldîtam darbam. Visiespaidîgåkås likås Sv. Marka katedråles mozaîkas, kurås no maziem gabaliñiem saliktajos cilvéku attélos varéja atß˚irt pat sejas izteiksmes. Olga: Trükst vårdu, lai izteiktu iespaidus, ko atståja müsu dvéselés Itålijas brînumainå daba, no senseniem laikiem uzkråtås véstures un kultüras bagåtîbas, kå arî Sanmarîno, Sirmiones pussalas un Venécijas savdabîgås dzîves gars. Vienkårßi bellissimo!!!

Mårîte: Austrijas sakoptîba, Itålijas saule, ziedi un smarΩa. Måra: DodΩu pils – ar pråtu neaptverams cilvéku radîts måkslas darbs. Nu ¬oti iespaidîgi! Valija, Raitis: Sanmarîno! Noliecu galvu un kluséju dabas veidojuma varenîbas priekßå! Dzintra, Sandra: Grüti izdalît no visiem iespaidiem visspilgtåko, jo sajüsmas vérts bija gan Garda ezers, gan Itålija miniatürå, gan Sanmarîno, gan Veronas augståkais kalns, gan Venécija, kuru vispår nevar salîdzinåt ne ar ko! Iréna: Vizbulîtém nosétås klintis pie Macohas alåm!!! Brigita, Ivars: Òoti labi izplånots marßruts ar daΩådiem pårsteiguma momentiñiem un servisu. Cilvéka pråta radoßo spéju izpausmes realizéjums ir vårdos neizsakåms gan Itålijå, gan citås zemés. Fantastiski. Inese, kurai palîdz tautas medicîna: Pirmå diena. Baltais autobuss met izaicinåjumu vél neizjustajam pavasarim – cer, ka Itålijas saule kutinås vaigus un... Otrå diena. Jau Çehijå saule, meΩi, svaigais gaiss un pirmie zilie vizbu¬i –

➥

Latvijas zinåtniskå ekspedîcija Karnakas temp¬u atbalstam bija sañémusi at¬auju no ‰©iptes Augståkås antikvitåßu padomes strådåt temp¬u komplekså 10 dienas. Taçu ar ‰©iptes–Francijas Karnakas pétniecîbas centra direktora atbalstu panåcåm, ka ekspedîcijas dalîbnieki varéja iepazîties arî ar citiem temp¬iem Luksoras apkårtné – Ozîrisa templi Abidoså un Izîdas templi Denderå, kå arî ar slaveno Valdnieku ieleju, kur atrodas ‰©iptes Jaunås valsts faraonu kapenes. Atpaka¬ce¬å Kairå izdevås skatît ‰©iptes muzeja eksponåtu klåstu, kur izstådîtas arî Tutanhamona kapené atrastås bagåtîbas. Neizpalika Gîzas piramîdu un Lielås sfinksas apmekléjums, kå arî Imhotepa celtås DΩosera piramîdas apskate Sakarå. Tomér ekspedîcijas dalîbnieku interese galvenokårt bija veltîta Karnakas temp¬u kompleksa iepazîßanai un uzticétå darba izpildei. Tåpéc îsumå par ßo templi. Senatné Karnakas templi uzskatîja par vienu no pasaules brînumiem, un tas atradås slavenajås Tébås, kå ßo pilsétu nosauca grie˚i (tagad Luksora). Tébas pieauga varenîbå ‰©iptes Vidéjås valsts periodå (2040–1550 p.m.é.) un galîgi nostiprinåjås Jaunås valsts XVIII–XX dinastijas faraonu laikå (1550–1070

p.m.é.). Senajå pasaulé tås k¬uva par plaßi pazîstamu reli©ijas centru ar greznajiem temp¬iem un faraonu varas rezidenci. Klasiskajå literatürå Tébas pieminéjis Homérs. Iliådå viñß tås slavinåjis kå Simtvårtu Tébas, jo – «Vårtu ßai pilsétå simts, un blakus pa katriem var izbraukt divsimt drosmîgu vîru ar zirgiem un kaujratiem platiem» (IX nod., 383–383). Romießi Tébas daudzinåja vél ilgi péc to iznîcinåßanas (88 p.m.é.). Tagad Seno Tébu varenîbu pauΩ saglabåjußies temp¬i Luksorå un Karnakå, jo tie nekur citviet ‰©ipté nav koncentréti tik lielå skaitå. Karnakas temp¬u komplekss, lai gan stipri sagrauts, ir ¬oti monumentåls. Temp¬u ansamblis aptver apméram 100 ha lielu teritoriju, kas pakåpeniski piecus gadsimtus ilgå periodå apbüvéta ar svétnîcåm. Ansamblis ietver ne tikai seno é©iptießu lielo dievu triådes – Amona–Ra, Nutas un Tota (Khona), bet arî citu dievîbu svétnîcas un kapelas, kopskaitå ap 20. Ievérojamåkais ir Amona–Ra templis ar sfinksu aleju, ieejas lielo pilonu un aiz tå sekojoßo kolonu zåli ar ¬oti masîvåm, hieroglifiem un bareljefiem izgreznotåm 144 kolonnåm, kuru augstums sasniedz 21 un 15 metrus. Templis celts saules dieva Amona–Ra pielügsmei un godinåßanai. Tas büvéts, lai tå garenass

sakristu ar austrumu–rietumu debespusém. Saulléktå ieejot templî, k¬üst redzams, ka saule pace¬as virs pilona, bet dienå tå izgaismo plaßo kolonnu zåli. Saulrietå savukårt tiek apspîdéta temp¬a galvenå svétnîcas telpa un obeliski. Pavasara un rudens ekvinokciju laikå saule rîtausmå uzlec tießi virs Amona–Ra temp¬a pilona vidusda¬as. Vairåki temp¬i Karnakå uzcelti arî zieme¬u–dienvidu virzienå. Tie ir faraonu Tutmosa III, Hatßepsutas un Amenofisa III laikå celtie temp¬i, no kuriem saglabåjußås ieejas pilonu un daΩu statuju drupas. Netålu no tåm atrodas dievîbu måtes Nutas un Méness dieva Tota (Khona) temp¬i. Tébu dievu panteonå Nuta bija galvenå dieva Amona sieva, bet Tots – viñu déls. No viñiem célußås citas zemåkås dievîbas. Kådreiz Nutas un Tota temp¬i bijußi savienoti ar sfinksåm greznotåm alejåm, kuras vedußas arî uz galveno Amona templi, kas tagad atrodås Luksoras vecpilsétå, apméram 2,5 km no Karnakas temp¬u grupas. Karnakas temp¬u apskate prasa gandrîz veselu dienu, bet, lai tos iepazîtu un izpétîtu, ir nepiecießams ilgåks laiks, pat vairåki méneßi un gadi. Daudzu valstu arheologi tos péta jau pusotra gadsimta. Paßlaik no plaßå temp¬u kompleksa da¬éji atjaunota tikai treßå da¬a. Påréjo teritoriju ➥

2002. gada 11. aprîlis

➦

dabas radîtie brînumi pazemé – pieråda, ka pavasari såkam meklét pareizajå vietå un laikå. Treßå diena. Jau esam pieradußi redzét aiz loga (autobusa) uzziedam ˚irßus, åbeles, zelta lietu, un tå més iebraucam Itålijå! Izdzeram pa glåzei vîna un vienojamies kopéjå dziesmå un dejå: patießåm, Itålija, saturies – Tevi apciemo viena ßausmîgi jauka kompånija!!! Ceturtå diena. Baudot pakalnus un Sanmarîno tik uz augßu ejoßås ieliñas, pirmo reizi tå îsti sajütamies kå türisti, kam uz måju jåaizved suvenîri... Piektå diena. Zied atraitnîtes zilåm, dzeltenåm acîm, Sirmiones pussalå jau pirmie citroni un apelsîni. Lieldienas! Sestå diena – Venécija... Ik uz so¬a var sajust senatnes elpu. Cik labi, ka vél izjutåm ßo unikålo brînumu, kas zina, kas

notiks péc 60 gadiem. Senatnîgås måjas, düñainie på¬i, viegli slîdoßås gondolas kanålå un tas, ka balodis ar savåm (fekålijåm) atnesa laimi... Septîtå diena. Pårsteigumi nebeidzas – relaksåcija, kas bija tik nepiecießama visam RTU kolektîvam, – termålie baseini, saunas, masåΩas ienes ˚ermenî atkal harmoniju. Astotå diena. Nekur nav tik labi kå måjås... Paldies par rüpîgi izplånoto braucienu un visåm saulainajåm dienåm! Un jauko uzñemßanu fantastiskajå kolektîvå! Türisma klubiña dalîbniekus uz Itåliju aizveda Alma Mihalovska (türisma a©entüra AL. MILE) un Asja Visocka (RTU Kultüras centrs). Vismilzîgåkais paldies viñåm par to! RTU Türisma klubiñß

sedz drupas un smilßaini pauguri, zem portåla sienas celtas no granîta blokiem jußies uz debess spîdek¬iem – gan uz Mékuriem slépjas vél nezinåmas véstures lie- un uz tiem iecirstie hieroglifi saglabå- ness jauno sirpîti, gan arî uz rîta blåzmå cîbas, kas gaida jaunus arheologu atklå- jußies daudz labåk. Kå liecina hierogli- uzlécoßajåm un vakara kréslå norietofiskie teksti, pilona frontålajå da¬å atra- ßajåm zvaigzném. Saules, Méness un spojumus. Latvießu pieminek¬u pétnieku ekspe- dußies masîvi no akmens darinåti karoga Ωo zvaigΩñu pielügsmes motîvi caurvij dîcijas darbam uzticéto temp¬a ieejas masti, kuros plîvojußi karogi ar dievîbu seno é©iptießu ticéjumus un atspogu¬ojas arî temp¬u arhitektoniskajå pilonu, kas nosaukts par 7. uzbüvé, måkslinieciskajos pilonu, célis faraons Tutmoss bareljefos un kapeñu sienu III (1479–1425 p.m.é.). Savas zîméjumos. valdîßanas laikå Tutmoss III Karnakas temp¬i tagad pak¬åva Sîriju, Palestînu un k¬uvußi par vienu no vispoNübiju, kuras bija bagåtas ar pulåråkajiem Senås ‰©iptes dabas resursiem. No Nübijas simboliem, lîdzîgi kå Gîzas é©iptießi ieguva zeltu, no piramîdas ar sfinksu, nosléSîrijas varu, no kå darinåja iepumainie hieroglifi, obeliski roçus un darbarîkus. un teksti uz kapeñu un sarTutmosa temp¬a 7. pilons kofågu sienåm, kas tiek laika gaitå daudz cietis. No saukti par mirußo gråmatu. lieliem smilßakmens blokiem Íå senatnes mantojuma izbüvétå pilona sienas saglabåpéte atklåjusi Senås ‰©iptes jußås tikai 8–12 metru vésturi, atsegusi bagåtîgo augstumå un nedaudz vairåk sené©iptießu kultüru, tås nekå 60 metru garumå. Uz Latvijas Valsts prezidentes. No kreisås: arheologs Mårtiñß Lüséns, måkslu, reli©iju un arî pirpilona åréjåm sienåm iegra- Pie doc. Jånis Klétnieks, projekta vadîtåjs Bruno Delands, Vaira Vî˚e-Freiberga, mos zinåtniskos priekßstatus véti bareljefi, kas attélo paßu ©eogråfe Baiba Ziemele, asistents Måris Ka¬inka. par pasaules sakårtotîbu – valdnieku Tutmosu III un iekaroto pilsétu sagüstîtos iedzîvotåjus attéliem. Arî pilona priekßpusé bijußas laiku, telpu un tur notiekoßajåm paråpie viña kåjåm paverdzinåtå pozå. Sienås novietotas vareno dievu granîta statujas dîbåm. iegravéti arî pak¬auto pilsétu vårdi hie- un paßa faraona Tutmosa III milzîgå P. S. No 15. aprî¬a LU Véstures muroglifu kartußås, kuru kopskaits ir vairåk skulptüra – koloss. Tagad no tiem saglanekå 350. Da¬a no smilßakmenî iegravé- båjußies tikai pamatu bloki un salauzto zeja izståΩu zålé, Raiña bulv. 19, 4. ståvå tajiem hieroglifu tekstiem stipri vien télu fragmenti. Pilona iekßiené ir kåpnes, 415. telpå aplükojama izståde ‰©iptes izdédéjußi, un tåpéc to kontüras ne kas vedußas uz pilona jumtu, no kurienes piramîdas, temp¬i un kapenes. ❏ vienmér identificéjamas. Turpretî pilona priesteri vadîjußi procesijas un arî lüko-

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658 7089321, fakss: 7089489, ji@adm.rtu.lv

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru