Nr 17 12 04 2001 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 17 (1193) 12.04.2001.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Priecîgas Lieldienas!

Sveicam uzvarétåjus!

IEF meitenes – Rektora kausa ieguvéjas aerobikå.

RTU svaru bumbu célåji – 11. universiådes 1. vietas ieguvéji.

2001. gada 12. aprîlis

Latvijas Izglîtîbas fonda mér˚programma «Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai»

Sveicam RTU studentus, ma©istrantus un doktorantus, 2000./2001. måcîbu gada otrå semestra stipendiju konkursa uzvarétåjus! Automåtikas un skait¬oßanas tehnikas fakultåté: D.Arnicåni, S.Vo¬nagu, D.AndΩåni, L.Isajevu. Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåté: M.Pétersoni, K.RiΩanovu, I.Jaunzemi, I.Leßçinsku, R.M.Meri. Elektronikas un telekomunikåciju fakultåté: J.Jonasu, M.Smirnovu, N.Pitkevicu, Ì.Junghånu, R.Pauliku. Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåté: S.Ziminu, M.Dañilovu, I.Kårnupu, G.Junghånu. Büvniecîbas fakultåté: R.Rozi, A.Markevicu, J.Kalvånu, A.Bérziñu, S.Feldmani, A.Buligu, B.Je¬isejevu, R.Jéçi.

Aizsargå savu valsti Latvijas Republikas Aizsardzîbas ministrija (AM) piedåvå apgüt aktîvå dienesta virsnieka profesiju Nacionålajå Aizsardzîbas akadémijå (NAA) un dienestu Nacionålo Bruñoto spéku (NBS) virsnieku saståvå. 1) Augstskolu absolventiem - konkursa kårtîbå noslégt lîgumu ar AM par virsnieka profesijas apgüßanu (viena gada pilna laika studijas). 2) Augstskolu absolventiem (juristi, medi˚i, finansisti, inΩenieri, teologi u.c.), kuri péc studijåm vélas dienét Nacionålajos Bruñotajos spékos (NBS) speciålajos virsnieku amatos, noslégt lîgumu ar AM par virsnieka profesijas apgüßanu (astoñu méneßu studijas). 3) Rezerves virsnieku apmåcîbu paraléli studijåm civilajå augstskolå augstskolu studentiem. Péc studentu speciålås militårås apmåcîbas kursa pabeigßanas konkursa kårtîbå ir iespéja divu gadu laikå paraléli studijåm augstskolå apgüt virsnieka profesiju NAA virsnieku pamatkurså (måcîbu ilgums 2 gadi). Pirms måcîbu uzsåkßanas NAA civilo augstskolu absolventiem ir jåslédz lîgums ar AM par vismaz piecu gadu ilgu aktîvo dienestu NBS péc militårås izglîtîbas iegüßanas. Péc sekmîgas NAA absolvéßanas jums piedåvå: dinamisku un radoßu darbu; civilo studiju kredîta dzéßanu un apmaksåtu militåro izglîtîbu no AM budΩeta; virsnieka karjeras iespéjas; nodroßinåtîbu ar darbu un konkurétspéjîgu atalgojumu (virs Ls 200); paßapliecinåßanås iespéjas un lîdera îpaßîbu attîstîßanu; iespéju iegüt un papildinåt speciålo militåro izglîtîbu Latvijå un årvalstîs; stabilitåti un perspektîvas; dienestu starptautiskajås militårajås institücijås; finansiålu pabalstu (Ls 1000), uzsåkot virsnieka karjeru aktîvajå dienestå, péc sekmîgas studiju beigßanas; paaugstinåtas sociålås garantijas; bezmaksas medicînisko aprüpi. Papildu informåciju par virsnieku apmåcîbas iespéjåm varat sañemt Rekrutéßanas un atlases centrå, Kr.Valdemåra 10/12 (AM ékå), 109. kab. tålr.: 7335495, 7335496.

Transporta un maßînzinîbu fakultåtes Dzelzce¬a transporta institütå: J.Timoßenko, J.Petjko, F.Mihailovu, A.Lomakinu, R.Jarbusu, N.Kuñicinu, I.Bolabonovu, N.Mogoritu, Aviåcijas institütå: J.Ivanajevu. InΩenierekonomikas fakultåté: V.Valpéteri, I.Pahomovu. Konkursu sponsoréjußi: AS «DATI», «Lattelekom SIA», AS «Latvijas gåze», AS «Grindeks», VAS «Latvijas dzelzce¬ß», VAS «Latvenergo» un LEB, Rîgas laku un kråsu rüpnîca, Latvijas Autoce¬u direkcija.

«Måjås sédot, neuzzinåsi» Ainis Kårkliñß, Pirmsaugstskolas izglîtîbas un informåcijas noda¬as vadîtåjs

«Måjås sédot, neuzzinåsi», tå teica puisis, jautåts par izstådes apmekléjuma motivåciju. Viñß apstaigåja fakultåßu galdiñus un beigås sîki iztaujåja par studiju iespéjåm 2002. gadå, jo ßogad viñß beidzot 11. klasi. Vél esot gads laika, lai galîgi izlemtu, vai studét elektroniku, vai datortehniku. Cits viedoklis. Neesot liela jéga apmeklét izstådi, jo tåpat nek¬üstot skaidråks, ko darît péc vidusskolas beigßanas. Ne més varot pateikt, cik fakultåté uzñems, ne cik tas maksås. Taisnîba arî ßiem apmeklétåjiem. Ne visu tajås dienås vél spéjåm pateikt. Tas mums jålabo 21. aprîlî RTU Atvérto durvju dienå. Kaut gan, skatoties no otras puses un sevi neattaisnojot, ne jau gluΩi visiem izpatiksi! Bütu jau labi, ja viens izstådes apmekléjums atrisinåtu visus patießåm bütiskos un nebüt ne vienkårßos turpmåkå izglîtîbas ce¬a izvéles jautåjumus. Ieklausoties izstådes apmeklétåju vértéjumos, to-

mér jåsecina, ka izstådé ir vérts piedalîties un ieguldît lîdzek¬us, kas nebüt nav mazi. Sniegtå informåcija, lai arî ne vienmér pietiekami labi sakårtota, pat nepilnîga, tomér ir iedarbîga. Vidusskolu absolventi sañem tießas norådes par studiju iespéjåm universitåté, bet stenda darba noskaña un koptéls paliek atmiñå arî tiem, kuriem lîdz vidusskolas ateståtam vél vairåkas ziemas priekßå. Un varbüt, ka pédéjais ir svarîgåks par pirmo. Te nu ir îstå reize izteikt prieku un gandarîjumu par müsu studentu veikumu. Stenda dizains, izveidojums, noforméjums, atraktîvais un korektais darbs stendå çetru dienu garumå ir tas ieguldîjums, par to viñiem liels paldies! Oficiålå statistika liecina, ka izstådi kopumå apmekléjußi 34,5 tükstoßi cilvéku. Vértéjot müsu stenda apmekléjumu péc izsniegto materiålu skaita, tas varétu büt robeΩås no çetriem lîdz pieciem tükstoßiem. Pieñe➥

2001. gada 12. aprîlis

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Íveices Zinåtnes balva RTU studentiem Geberta Rufa fonds (Gebert Rüf Stiftung) projekta «Swiss Baltic Net» ietvaros izsludina konkursu uz 2001. gada balvu RTU studentiem par aktîvu zinåtnisko darbu. Balvas mér˚is ir: 1. atbalstît jaunos zinåtniekus un stimulét viñu centienus iesaistîties zinåtniskå darba veikßanå; 2. sekmét aktuålus, ar müsdienu Latvijas un pasaules norisém saistîtus pétîjumus inΩenierzinåtnés, dabaszinåtnés, vadîbas zinåtnés un arhitektürå, jo îpaßi pétîjumus, kas saistås ar jaunu tehnolo©iju izstrådi un ievießanu; 3. veicinåt izglîtîbas iegüßanu un profesionålås kvalifikåcijas paaugstinåßanu, kå arî starptautisku sakaru attîstîbu. Balvu pieß˚ir par aktîvu zinåtnisko darbu pédéjo divu gadu laikå. Vértéßanas kritériji: 1. pétîjumu aktualitåte un nozîmîba zinåtnes attîstîbå, atbilstîba müsdienîgai izpratnei par zinåtni; 2. dalîba zinåtniskås konferencés, publikåcijas. Pieteikumu iesniegßanas un izskatîßanas kårtîba: Ik gadu tiek pieß˚irtas 2 balvas 500,- CHF (apm. 185,Ls) apjomå. Konkurså var piedalîties ikviens RTU ma©istrantüras vai doktorantüras students, kurß aktîvi darbojas zinåtnes jomå.

SWISS BALTIC NET∏ ESTONIA LATVIA LITHUANIA

www.grstiftung.ch Pretendenti balvas sañemßanai var pieteikties paßi, viñus var izvirzît arî fakultåtes vai institüti. Pieteikuma dokumenti jåiesniedz ang¬u vai våcu valodå: ▲ pretendenta CV; ▲ sîks un precîzs pétnieciskå darba apraksts, kå arî lîdzßinéjås zinåtniskås darbîbas pårskats; ▲ publikåciju saraksts un svarîgåko publikåciju kopijas; ▲ viena RTU profesora rakstiska atsauksme par pretendenta zinåtnisko darbu. Pieteikumus izvértés RTU Zinåtñu prorektora dienesta izveidota atlases komisija, konsultéjoties ar Swiss Science Officers Baltijas valstu tehniskajås universitåtés un Geberta Rufa fonda (Gebert Rüf Stiftung) pårståvjiem. Konkursa rezultåti tiks paziñoti lîdz 2001. gada 10. jünijam. Pieteikumi jåiesniedz lîdz 2001. gada 10. maijam RTU Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u iela 1, 222. telpå Tel. 7089012, e-mail: evita.serjogina@rtu.lv

«Måjås sédot, neuzzinåsi» ➦ mot, ka puse no tiem patießåm intereséjås par studiju iespéjåm RTU, skaitlis ir iepriecinoßs. Interese par fakultåtém ir izlîdzinåjusies, nebija tik spilgti izteikti lîderi kå iepriekßéjos gados. Un tomér arhitektüra, datorzinåtnes, ekonomika, elektronika un telekomunikåcijas izce¬as. Í˚iet, ka ir pieaugusi interese par ˚îmi˚iem un mehåni˚iem. Pårdomåjot informåcijas pasniegßanas taktiku izstådé, radås divi viedok¬i. Pérn, bet jo îpaßi ßogad, akcentéts tika fakultåßu princips. Ne visi RTU docétåji piekrît ßådai pieejai, jo uzskata, ka tå nesniedz objektîvu pårskatu par RTU, un zaudéjam daudz potenciålo studentu. Otra pieeja bütu parådît RTU kå vienotu sistému ar vienotiem Uzñemßanas noteikumiem, fakultåtém ierådot pakår-

totu lomu reklåmas un studentu komplektéßanas proceså. Taçu tåda pieeja bütu jåsåk jau ar Uzñemßanas noteikumiem, un tie jåsakårto atbilstoßi ßim principam, nedalot fakultåtes «svaru kategorijås», kå tas izdarîts paßreizéjos uzñemßanas noteikumos. Íie jautåjumi bütu jåatrisina, jau noslédzot måcîbu gadu, un ir jåvienojas par turpmåkajåm nostådném. ❏ RTU stendå strådåja: Renåte, Årijs (AF), Evija, Valdis (BF), Lîga, Pauls (ASTF), Diåna, Maija (ETF), Ingüna, Dainis (EEF), Ingrîda, Jånis (IEF), Inita, Vineta (MLF), Inga, Arnis (TMZF). Centrålajå pultî strådåja Inese un Sigita. R. Krontåla foto

2001. gada 12. aprîlis

Dzelzce¬a transporta institütå – lielas pårmaiñas Kådreizéjå Òeñingradas Dzelzce¬a transporta inΩenieru institüta Rîgas filiåle 1992. gadå iek¬åvås RTU un bija tås pirmais institüts. Tagad tas atkal pak¬auts reorganizåcijai, jo institüts ir iek¬auts Transporta un maßînzinîbu fakultåtes saståvå, kur tagad iespéjams apgüt autotransporta, dzelzce¬a transporta, kå arî no RAU pårñemtås aviåcijas transporta specialitåtes. Dzelzce¬a transporta institüta jaunajam direktoram asoc. profesoram Dr. inΩ. Péterim Balckaram jåuzñemas ar reorganizåciju saistîtås rüpes – gan måcîbu darba optimizåcija, gan organizatoriskås un finansiålås pårmaiñas, tålab izstrådåta jauna institüta attîstîbas koncepcija. - Seviß˚i sasåpéjis jautåjums müsu institütå ir kadru atjaunoßana, - ståsta asoc. profesors P.Balckars. – Esam mé©inåjußi piesaistît jaunus cilvékus, bet viñi ieståjas ma©istrantürå vai doktorantürå un péc tam aiziet strådåt uz «Lattelekom», «Latvijas Dzelzce¬u» (LDz) vai citåm firmåm, ar kuråm algas ziñå konkurét més nevaram. Paßlaik mums ir 217 studentu, un pamatdarbå strådå astoñi cilvéki. Påréjie ir vai nu pieñemti uz lîguma pamata vai darbu apvienoßanas kårtîbå speciålisti no LDz. Ir atseviß˚as specialitåtes, kurås mums nav paståvîgu pasniedzéju. Í˚érslis speciålistu piesaistîßanå ir ne vien zemås algas, bet arî valodas barjera. Dzelzce¬a speciålistu, kuri perfekti pårvalda valsts valodu, nav daudz, bet tos, kuri atbilst ßîm prasîbåm, més nevaram piesaistît mazo algu dé¬. Katru gadu tiek izsludinåts konkurss uz vakantajåm måcîbspéku ßtata vietåm, tomér gribétåji nepiesakås. Gadås, ka müsu måcîbspéki lasa lekcijas krievu valodå, jo esam novérojußi, ka studenti uz

Ilze Ítrodaha lekcijåm latvießu valodå diemΩél nåk nelabpråt, jo mums ir tikai ap 10% latvießu studentu. Likumu par valsts valodu gribam ievérot, tådé¬ esam pieñémußi lémumu pieprasît no måcîbspékiem konspektus latvießu valodå. Jåatzîst arî, ka no skolåm un tehnikumiem nåk jaunießi ar ¬oti sliktåm valsts valodas zinåßanåm. Ir jåatjauno arî institüta laboratoriju båze, jåiegådåjas modernåki datori. Paßlaik organizéjam jaunas laboratorijas, kådas mums

jiem, bet metinåtåjiem – kursus un ateståciju. Veicam arî daΩådas tehniskås ekspertîzes slieΩu ce¬u saimniecîbå. To visu apmakså LDz uz lîgumdarbu pamata. Agråk zinåmu pe¬ñas da¬u ieguvåm arî, apmåcot årzemju studentus, tagad gan ir tikai viens igauñu students. Priekßå mums ir arî kåds ¬oti darbietilpîgs process – studiju programmu akreditåcija. Lîdz semestra beigåm jåiesniedz pieteikums par programmåm, kurås pieda-

Müsu institüta beidzéji par darba trükumu nesüdzas – viñi strådå gan LDz pårvaldé, stacijås, depo un distancés, gan «Lattelekom» u.c. lîdz ßim nav bijußas, pieméram, vilcienu kustîbas droßîbas tehnisko lîdzek¬u laboratoriju, kas büs saistîta ar ritoßå saståva bremΩu un automåtiskås lokomotîvju signalizåcijas sistému ekspluatåciju. Ío laboratoriju pårñémåm no agråk blakus esoßås, tagad likvidétås Dzelzce¬a tehniskås skolas, pårnesåm to uz müsu telpåm un modernizéjåm. Uz lîguma pamata esam piesaistîjußi darbinieku, kas savulaik ßo laboratoriju montéjis. Protams, tam visam ir nepiecießamas finanses, ko galvenokårt pelnåm ar telpu izîréßanu daΩådåm firmåm, Torñakalna bibliotékai, LDz, édnîcai. Kopmîtnes uzturéßanai izmantojam to paßu kopmîtñu naudu, kuru maksåjußi studenti un kuras da¬u mums atpaka¬ pårskaitîjusi RTU. Esam noslégußi lîgumus ar LDz, kas saistîti ar pétniecisko darbu, ar tehniskajåm ekspertîzém, ar metinåtåju ateståciju. Apmåcåm LDz darbiniekus, organizéjam kursus – slieΩu ce¬a brigadieriem, drezînu vadîtå-

lîsimies gan bakalauru, gan ma©istru, gan inΩenieru lîmenî. Paßreiz gatavojam nepiecießamos dokumentus par programmu saturu, laboratoriju darbiem, lekciju plåniem. Jåsagatavo arî dokumenti, uz kuru pamata més vispår esam tiesîgi strådåt, turklåt visam jåbüt pårtulkotam ang¬u valodå. Viens no akreditåcijas noteikumiem ir tåds, ka jåbüt lîgumam ar tiem uzñémumiem, kas ñem müsu studentus praktiskajos darbos. Tas nav vienkårßi, jo studenti it kå traucé darbå, viñi ir jåapmåca, jåbüt vadîtåjam, jånodroßina instruktåΩa, darba droßîba, turklåt par to nevienam nemakså. Lîdz måcîbu gada beigåm mums ir noslégts lîgums ar LDz par studentu praksi, bet tas büs jåslédz atkårtoti, jo arî LDz ir pak¬auts restrukturizåcijai un sadalås sîkåkås kompånijås – «Elektrovilciens», «Dîze¬vilciens» u.c., tådé¬ ar katru no tåm nåksies slégt atseviß˚u lîgumu. Jådomå par to, kå optimizét studiju plånus un programmas, sareΩ©îjumi

radußies sakarå ar to, ka pårgåjåm no vienas fakultåtes uz otru. Íis process ir mazliet neskaidrs, mainås studiju ilgums un jåizstrådå jaunas programmas – gan ma©istra, gan bakalaura lîmenî. Tas prasa lielu darbu. Mums ir vairåkas specializåcijas – dzelzce¬a pårvadåjumu vadîba un organizåcija, dzelzce¬a ritoßais saståvs – dîze¬lokomotîves un vagoni, slieΩu ce¬ß un ce¬a maßînu ekspluatåcija, dzelzce¬a elektroiekårtu datorvadîbas sistémas, elektrotransports, dzelzce¬a transporta sakari un informåcijas sistémas. Visas minétås specializåcijas var apgüt gan ma©istra, gan bakalaura, gan inΩeniera lîmenî. Müsu institüta beidzéji par darba trükumu nesüdzas – viñi strådå gan LDz pårvaldé, stacijås, depo un distancés, gan «Lattelekom», arî Daugavpils AS «Lokomotîve» ritoßå saståva remonta rüpnîcå u.c. Daudzi aiziet strådåt uz firmåm, kas plaßi lieto datorus, jo mums ir laba lîmeña datorapmåcîba. Nesen Ventspils pieprasîja slieΩu ce¬u speciålistus. Reti kurß müséjais nestrådå, gandrîz visi ar darbu ir nodroßinåti. Pie mums ir izveidots Dzelzce¬a darbinieku ateståcijas un sertifikåcijas centrs. Izñemot institüta personålu, darbinieku sertifikåcijai pieaicinåjåm speciålistus no Baltkrievijas un Krievijas. Daudzi lüdz müs veikt sertifikåcijas procedüras, jo organizåciju, kas varétu izdot sertifikåtu dzelzce¬a jomå, nav daudz. Lasu lekcijas daudzos priekßmetos – ritoßå saståva konstrukcija, teorija, droßums un diagnostika, vilces teorija, iekraußanas un izkraußanas darbu mehanizåcija u.c. Kamér nebiju direktors, visu varéju paspét, tagad daudzi jauni pienåkumi nåkußi klåt. Darba pietiek. ❏

2001. gada 12. aprîlis

Cik gadus studenti Rîgå strådå laboratorijås (Nobeigums. Såkums «JI» 16. numurå.) Par strådåßanu laboratorijå bijis jåmakså 20 rub¬us semestrî. Kåjnieku tiltiñß pår pilsétas kanålu no Vingrotåju ielas uz RPI laboratorijas éku gan vél nav bijis pabeigts. Tas studentu vajadzîbåm uzbüvéts tikai vasarå. No tå laika måcîbu plåniem izriet, ka studentiem laboratorijås bijis jåstrådå krietni vairåk nekå ßodien: 1. apmåcîbas gadå Neorganiskås ˚îmijas laboratorijå 6 stundas nedé¬å; 2. apmåcîbas gadå Kvalitatîvås analîzes laboratorijå 20 stundas nedé¬å; 3. apmåcîbas gadå Fizikålås un elektro˚îmijas laboratorijå 4 stundas nedé¬å, Kvantitatîvås analîzes laboratorijå 20 stundas nedé¬å; 4. apmåcîbas gadå Sintétiskajå laboratorijå 22 stundas nedé¬å. Bez tam bija arî laboratorijas darbi speciålajos inΩenieru priekßmetos apméram 8 stundas nedé¬å. Laboratorijås studentu rîcîbå bija nodots nepiecießamais inventårs un trauki, ar kuriem vajadzéja apieties ¬oti saudzîgi. Par sapléstiem traukiem studentiem semestra beigås bija jåmakså. Trauki plîsa gan veicot ˚îmiskås operåcijas, it seviß˚i sintézes – treßajå laboratorijå, gan mazgåjot, jo strådåt vajadzéja ar tîriem traukiem. Studenti esot teikußi: «Pirmajå laboratorijå més strådåjåm, mazgåjåm un maksåjåm, otrajå laboratorijå més mazgåjåm un maksåjåm, bet treßajå laboratorijå – tikai maksåjåm.» D.Mende¬ejeva Maskavas ˚îmijas tehnolo©ijas institüta profesors akadémi˚is Péteris Budñikovs par studiju gadiem RPI atcerås:

Uldis Alksnis Ilgars Grosvalds

«No lekcijåm brîvajås stundås més steidzåmies uz rasétavåm un laboratorijåm, kuråm durvis bija atvértas no 8 rîtå lîdz vélam vakaram. Més laboratorijås strådåjåm lîdz tam, kamér kalpotåjs stingri un vairåkkårt neprasîja beigt darbus un nenodzésa gåzi.» Latvijas laikå, kad LU îmijas fakultåté Kronvalda bulvårî 4 izveidoja 2 noda¬as – îmijas un Farmåcijas, bija liels laboratoriju telpu trükums. To da¬éji atrisinåja, kad 1925. gadå Farmakognozijas un Farmåcijas ˚îmijas katedras pårcéla uz Baznîcas ielu 5 un 1928. gadå Matemåtikas un dabaszinåtñu fakultåtes Dabas zinåtñu noda¬u – uz Alberta ielu 10. Tomér studentiem vél arvien vajadzéja strådåt pa divi vienå darba vietå, bet asistenti mitinåjås pa diviem vai trim mazås istabiñås, kas reizé bija dienesta un zinåtniskå darba telpas. Studentiem, pildot laboratorijas darbus, prasîbas bija tikpat stingras kå Rîgas Politehniskå institüta laikå. I laboratorijå vajadzéja iziet K.Ítrenka vai M.Straumaña skolu, II laboratorijå – E.Iegrîves vai A.eßåna skolu. Haralds Gode atminås: «Ja kåds gåja pie Ítrenka atbildét, neizdarîjis attiecîgos eksperimentus, viñß vienmér pierådîja, ka students darbu nav strådåjis – neatceréjås kådu spilgtu kråsu, kådu îpaßi uzkrîtoßu parådîbu vai vienkårßi neatceréjås, no kura plaukta ñémis attiecîgu rea©entu. Tådå gadîjumå students izkrita tentåmenå, tas katru reizi tika atzîméts Ítrenka gråmatå. Tå bieΩi iznåca, ka par vie-

nu darbu bija jåiet atbildét vairåkas reizes. Bet bija arî gadîjumi, ka no Ítrenka kabineta izlidoja ne tikai nesekmîgais students, bet arî viña protokoli. Ja citå reizé darbu zinåja labi, viss bija kårtîbå.» Ståsta, ka studenti pirmajå laboratorijå daΩkårt veikußi eksperimentus uz savu roku. Reiz atskanéjis pamatîgs blîkß˚is – språdziens, ka pat docenta K.Ítrenka istabå nograbéjußas rütis. Cik åtri varédams, viñß iesteidzies pie studentiem. Redzédams, ka vainîgais ir sveiks un vesels, noteicis: «Jaunais cilvék, var jau eksperimentét, bet tå, lai pats paliek dzîvs.» Vieglåk studentiem negåja pie E. Iegrîves, kas «pievérzdams lielu uzmanîbu niecîgu vielas daudzumu noteikßanai, analîΩu paraugu stobriños ieléja årkårtîgi mazus rea©entu daudzumus. Studenti melsdami bija izgudrojußi savu variantu, kå Iegrîve sastådot analîΩu paraugus. Viñß vispirms uz savu üsu galiem uzberot nelielu attiecîgå pulverîßa daudzumu, tad påråkumu vél labi nokratot un beidzot atlikußos puteklîßus pårnesot stobriñå, uzlejot destilétu üdeni». Varéja teikt: kas nokårtojis I un II laboratoriju, ir tikpat kå beidzis fakultåti. Beidzot atrisinåja arî ˚îmijas laboratoriju telpu jautåjumu. 1937. gada vasarå péc arhitekta, LU vecåkå docenta, arî operas «Bañuta» libreta autora Artüra Krümiña projekta ékai uzbüvéja 4. ståvu. Tajå bez ˚îmijas laboratorijåm izvietoja arî ©eogråfijas, mineralo©ijas,

meteorolo©ijas, ©eofizikas un okeanogråfijas kabinetus. Interesanti atzîmét, ka péc bilances 1939. gada 1. jülijå Raiña bulvåra 19 ékas vértîba bija Ls 721,2 tükst., bet Kronvalda bulv. 4 ékas vértîba – Ls 1289.2 tükst. îmi˚i lielåko da¬u no ékas aizñéma lîdz 1983. gadam, kad tie pårcélås uz jaunåm ékåm îpsalå. Íodien simtgadîgajå ékå kådreizéjås Fizikålås ˚îmijas katedras telpås, kur savå laikå laboratorijå eksperimentéjußi ievérojamie ˚îmi˚i P.Valdens, M.Centnerßvérs, M.Straumanis, strådå LU Radio˚îmijas un radiåcijas ˚îmijas laboratorijas profesora LZA akadémi˚a Jura Tîlika vadîbå. Måjå iekårtojußies arî LU Mikrobiolo©ijas un biotehnolo©ijas institüts, kura direktors ir LZA akadémi˚is, habilitétais inΩenierzinåtñu doktors Uldis Viesturs, bet padomes priekßsédétåjs – tå agråkais vadîtåjs LZA îstenais loceklis, habilitétais biolo©ijas doktors Mårtiñß Be˚eris. ‰kå darbojas Latvijas îmijas véstures muzejs, kur saglabåjußås vésturiskås memoriålås telpas – profesora G. Vanaga privåtlaboratorija un Neorganiskås ˚îmijas sagatavotava – laboratorija, kur gatavoti demonstréjumi profesoru P.Valdena, M.Centnerßvéra, M.Straumaña, L.Liepiñas, A.Ieviña u.c. ievérojamo ˚îmi˚u lekcijåm. Lielåko ékas da¬u aizñem LU Biolo©ijas fakultåtes laboratorijas. Laboratoriju korpusa 100 gados ir mainîjußies akcenti tå izmantoßanå, bet tåpat kå pirms 100 gadiem - ßeit måcîbu laboratorijås strådå studenti. ❏

2001. gada 12. aprîlis

IN MEMORIAM

Lieldienas - gaißie pavasara svétki Jånis Klétnieks

Indulis Strazdiñß (31.03.1934. - 03.04.2001.)

3. aprîlî péc grütas slimîbas miris ilggadîgais RTU docétåjs, InΩeniermatemåtikas institüta direktors, profesors Dr. h. mat. Indulis Strazdiñß. I.Strazdiñß dzimis 1934. gada 31. martå Rîgå. Beidzis Rîgas 4. vidusskolu. 1950. gadå ieståjies LVU Fizikas un matemåtikas fakultåté, kur studéja matemåtiku. Péc izcili pabeigtåm studijåm 1955. gadå I.Strazdiñam piedåvåja palikt fakultåté, lai sagatavotos måcîbspéka darbam. 1958. gadå viñß pabeidza Maskavas Valsts universitåtes aspirantüru. Kopß 1959. gada I.Strazdiñß ir RPI docétåjs, Dr. mat. (1965), Augståkås matemåtikas speckursu katedras vadîtåjs (1967-1979), profesors (1990). No 1995. gada vada InΩeniermatemåtikas institütu. Profesors I.Strazdiñß ir diskrétås matemåtikas un matemåtiskås informåtikas speciålists. Viñß izstrådåjis lo©ikas algebras transformåcijas grupu teoriju, ko lieto kibernétikå. Viens no pirmajiem zinåtniekiem Latvijå, kurß popularizéjis tolaik neatzîto kibernétiku. Ilgus gadus profesors pétîjis teorétiskås algebras problémas, pédéjos gados îpaßu vérîbu veltot matemåtiskai kombinatorikai un lo©ikai. Zinåtnisko publikåciju skaits ir ¬oti plaßs - aptuveni 800, no tåm 670 referåti starptautiskajos referatîvajos Ωurnålos. Publicétas vairåkas gråmatas, to skaitå «Åtråk par domu» (1957, lîdzaut.), «Elektroniskås skait¬oßanas maßînas» (1972), «Diskrétås matemåtikas pamati» (1980) un «Diskrétå matemåtika» (2001). Latviskojis somu publicista Sepo Zeterberga gråmatu «Somija neatkarîbas gados» (1999). Profesors I.Strazdiñß bija Latvijas un Amerikas matemåtikas biedrîbas un Fibonaçi apvienîbas aktîvs biedrs, darbojås LU Matemåtikas promocijas padomé. Kopß 1992. gada viñß piedalîjies ar referåtiem daudzås zinåtniskås konferencés årzemés. Nozîmîgs periods viña dzîvé bijis tautas atmodas laiks un deputåta pienåkumu pildîßana Augståkajå Padomé neatkarîbu atguvußås valsts pirmajos gados. Büdams augstas inteli©ences cilvéks, profesors savas zinåßanas un lielo pieredzi nesavtîgi sniedza studentiem, audzinot zinåtniski izglîtotu inΩenieru paaudzi. Profesors Indulis Strazdiñß paliks gaißå piemiñå laikabiedru sirdîs. InΩeniermatemåtikas institüts, RTU véstures komisija

Senie ¬audis gadalaiku pårmaiñas véroja dabå péc apkårtéjås augu un dzîvnieku valsts. Tikai vélåk viñi iepazina kopsaistîbu ar zvaigΩñoto debess izskatu, kas arî mainîjås ar raksturîgajåm sezonas norisém. Augu valstî müsu klimatiskajos apståk¬os pirmais pavasara véstnesis ir lazdu ziedu laiks. Tås såk ziedét drîz vien péc Meteñiem februåra beigås, kad Saule pusdienå pace¬as jau 25° virs horizonta. Siltie stari atmodina apkårtéjo pasauli un arî mudina ¬audis büt rosîgåkiem péc ilgå ziemas laika. Kåda no latvießu tautasdziesmåm teic – «Bij’ man dziesmu våcelîte smalkå lazdu krümiñå, kad gribéju, tad dziedåju, labas vien lasîdama» (LD 31). Uzmanîgåku dziesmas klausîtåju var piesaistît vårdi «smalkais lazdu krümiñß», jo zinåm, ka katram gadalaikam dziedåja atbilstoßas tautasdziesmas. Vai «smalkais lazdu krümiñß» nenoråda uz lazdu ziedu laiku agrå pavasarî? Cita tautasdziesma lazdu krümiñu jau ietérpj télainå debess gleznå – «Saules meita sukåjås zelta lazdu krümiñå, Dieva déli lükojås caur magoñu lapiñåm» (LD 33981). Zelta lazdu krümiñß varbüt ir kåds no naksnîgås debess spoΩajiem zvaigznåjiem? Tas vedina uz domåm, ka Saules meita var büt vakara blåzmå mirdzoßå vakarzvaigzne – planéta Venéra, kuras rîta agrumå redzamais ståvoklis ir tautasdziesmås daudzinåtais Auseklîtis. Dieva déli astronomiskajå skaidrojumå varétu büt påréjås spoΩås planétas – Jupiters, Saturns un Marss, kas daΩreiz viena otrai pietuvojas. Pavasara såkumå senie ¬audis zelta

lazdu krümiñu varéja ieraudzît péc saulrieta vakarpuses pamalé. Bagåtîgajå tautasdziesmu pürå atrodama çetrrinde, kas raksturo vélåku pavasara laiku - «Saules meita mazgåjås zelta kårklu krümiñå, Dieva déli lükojås ar peléku mételîti» (LD 33973). Domåjot ßos poétiskos télus kå reålas debess ainas spîdek¬us, zelta kårklu krümiñß raksturo pavasara laiku, kad zied kårkli un püpoli. Debesis bieΩi pårsedz pelécîgie måkoñi, norasinot apkårtni ar sîko pavasara lietutiñu vai slapjåm sniega pårslåm. Kad ßo ainu ieraugåm pie debesîm, tad klåt jau ir lieldienu laiks, pirmie pavasara svétki. Bet, kas tad bija tas véstnesis, kurß norådîja, kad jåsvin Lieldienas? Kåda zvaigznåja uzaußana vien nevaréja viennozîmîgi to noteikt. Te palîgå bija jåñem Méness cikliskums. Méness izskata maiña ir senåkais raksturîgais kalendårais mérs. Skaidri nav zinåms, kå senie latvießi ménesgrieΩus sasaistîja ar solåro gada ritmu, jo tådus priekßstatus tautasdziesmas mums nesniedz. Tomér jaunå méness sirpîßa parådîßanås saulrieta vakara blåzmå, tika ievérota un to uzskatîja par cikliskås atjaunoßanås såkumu, kurai piedévéja lielu dzîvinoßo spéku. Folkloras pieraksti nåk no véstures perioda, kad kristietîba jau bija dzi¬åk iespaidojusi zemnieku tautas garîgo pasauli. Baznîcas sniegtajå måcîbå Lieldienas bija Kristus, dzîvå Dievadéla augßamcelßanås svétki. Kristîgajå pasaulé vispåréji tos svétîja pirmajå pilnméness fåzé péc pavasara ekvinokcijas, péc 21. marta. Astronomijas vésturé ßådas pavasara svétku ➥

2001. gada 12. aprîlis

RTU Sporta klubå

Pavisam pavasarîgå noskañå Ska¬u aplausu pavadîbå VEF Sporta zålé 31. martå notika treßås Rektora kausa izcîñas sacensîbas aerobikå. Pasåkumå piedalîjås apméram 200 dalîbnieces, kas liecina par ßî sporta veida popularitåti müsu augstskolå. Aktîvi sacensîbu organizéßanå iesaistîjås Sporta klubs, un tå priekßsédétåjs Rihards Jasüns, sajüsmas pårñemts, uzñémås sacensîbu vadîßanu. Íogad priecéja dalîbnieku

un skatîtåju aktivitåte, kas liek domåt, ka turpmåkajos gados ßîm sacensîbåm jåizmanto plaßåkas telpas. To atzina arî Sporta kluba vadîba. Sacensîbas kuplinåja Estétiskås vingroßanas grupas un AF studentes ar saviem priekßnesumiem. Patîkami pårsteidza IEF studentes, kas sacensîbås piedalîjås ar vairåkåm komandåm, un sacensîbu kopvértéjumå izcînîja pårliecinoßu uzvaru. Påréjo komandu vidü cîña

Svaru bumbu célåju kårtéjie panåkumi 10. martå notika 11. universiåde svaru bumbu celßanå. Jelgavå bija pulcéjußies spécîgåkie studenti no daudzåm Latvijas augstskolåm. RTU sportisti, kå jau pierasts, bija kuplå skaitå. Vairåkiem dalîbniekiem ßîs bija pirmås nopietnås sacensîbas, bet tas nenozîmé, ka nebija labu rezultåtu. No RTU dalîbniekiem par çempioniem k¬uva: Andrejs Vorobjovs, Aleksandrs Mortu¬evs, Jånis Zvirbulis, O¬egs Simonovs, Kårlis Melderis. Otrajå vietå ierindojås: Juris Skrinda, Dzintars Íanters, Oskars Dzirnieks, bet treßajå – Juris Lavrinoviçs. A.Mortu¬evs pat laboja Latvijas rekordu grüßanå (32 kg – 21 reizi). Arî pirmå kursa studenti O.Simonovs, K.Melderis un O.Dzirnieks uzrådîja labus rezultåtus, atliek vien gaidît viñu turpmåkos panåkumus. Komandvértéjumå RTU ierindojås 1. vietå, 2. izcînîja NAA, bet 3. – LSPA. Vairåki no RTU sportistiem piedalîsies Baltijas çempionåtå, kas aprî¬a såkumå notiks Klaipédå, bet daΩi brauks arî uz pasaules çempionåtu Kazañå. J.Zvirbulis

bija ¬oti spraiga, un kopvértéjuma rezultåti atß˚îrås tikai par daΩåm desmitda¬åm. Ûürijas komisija atzîméja skaiståkås un graciozåkås dalîbnieces - Jüliju Kazminu (ASTF 1. k.), Jüliju Jefrjußinu (IEF 2. k.) un Jekaterinu Apsîti (TMZF 2. k.). Sacensîbu rezultåti 1. kursu grupå: 1. vietå - IEF 2. komanda (25,43 punkti); 2. vietå MLF (24,6 p.); 3. vietå EEF+ETF (23,0 p.). 2. kursu grupå: 1. vietå - IEF 1. komanda (26,76 p.); 2. vietå - ASTF (23,73 p.); 3. vietå - EEF+ETF

(21,66 p.). Sacensîbu kopvértéjumå: 1. vietå - IEF (52,19 p.); 2. vietå MLF (45,56 p.); 3. vietå - ASTF (45,33 p.). Sacensîbu uzvarétåjas IEF studentes piedalîsies ar priekßnesumiem 11. Latvijas Universiådes sacensîbås estétiskajå vingroßanå, kas notiks 21. aprîlî. Paldies Sporta klubam un Sporta katedrai par atbalstu sacensîbu organizéßanå. Dace Eglîte, sacensîbu galvenå tiesnese

Pavasara sacensîbas Martå notika RTU Rektora kausa izcîña volejbolå. Vîrießu komandas sacentås «Energoautomåtikas» sporta zålé. Pieteikußås bija piecas komandas, taçu pilnos saståvos ieradås vîri no çetråm fakultåtes, tåpéc spécîgå Büvniecîbas fakultåtes komanda, kas reåli varéja iek¬üt finålå, palika bez punktiem. Pirmo vietu izcînîja EEF volejbolistu, otro – IEF. Nedé¬u vélåk RTU Sporta båzé MeΩa ielå risinåjås sacensîbas sievietém. Péc iepriekßéjåm prognozém galvenå cîña bija paredzéta EEF un IEF vidü. Tå arî notika. Spécîgåkas izrådîjås IEF sievietes, otrajå vietå atståjot EEF. Tålåkajås vietås palika ASTF un MLF. Sacensîbas vadîja Sporta katedras lektore I.Kuplais un sievießu volejbola izlases treneris J.Apmanis. S.Vîtoliña, sacensîbu galvenå tiesnese

Lieldienas - gaißie pavasara svétki ➦ tradîcijas pazîstamas jau pirmskristietîbas laikmetå. Kristietîba Lieldienu svétîßanu ieviesa kå stingru ticîbas normu. Pavasara ekvinokcijå dienas un nakts ilgums top apméråm vienåds. Saulei gada ritéjumå pagrieΩoties uz vasaras saulgrieΩu pusi, dienas k¬üst aizvien garåkas. Gaisma pakåpeniski uzveic tumsu, notiek müΩîgå, debesîs iztéloto labo un ¬auno spéku cîña. Lieldienas ir pirmie pavasara svétki, saistîti ar daΩådåm, senåm tradîcijåm – ßüpoßanos ßüpolés, olu kråsoßanu, sißanos ar tåm, pérßanos ar püpoliem un tamlîdzîgåm. Ap lieldienu laiku

daba atmostas. Cilvékos tas rada prieku un lîksmi. Péc Lieldienåm drîzumå pienåk Ësiña jeb Jur©a diena. Senos ticéjumos Ësiñß uzskatîts par zirgu un bißu dievîbu. Tautasdziesmas par Ësiñu teic – «Pa kalniñu Ësiñß jåja ar akmeña kumeliñu, tas atnesa kokiem lapas, zemei za¬u åboliñu» (LT 14567). Cita dziesma piemin arî Ësiña délus – «Ësiñam divi déli sarkanåm galviñåm, vienu süta piegu¬å, otr’ ar arklu tîrumå» (LT 14574). Ësiñß ar saviem déliem visu vasaru sargå piegu¬niekus. Maija beigås Saule iebrauc åbe¬u dårzå – «Iebrauca Saulîte åbe¬u dår-

zå, deviñi ratiñi simts kumeliñu. Neguli, Saulîte, åbe¬u dårzå, tur tevi ziediñi apbirdinås» (LD 33778). Såkas vasarîgais ziedu laiks. Zemkopîbas darbu secîbas ievéroßanai pavasara sezonu vajadzéja iedalît îsåkos laika periodos. Tåpéc ¬audis iepazina spoΩåko zvaigΩñu raksturîgås grupas, lai péc tåm atcerétos debess apgabalus, kas saistîti ar saulrietu vai saulléktu. Tagad astronomijå raksturîgåko pavasara zvaigznåju grupå ietilpst Oriona, Vérßa, Perseja, Vedéja, Dvîñu, Lielå un Mazå Suña zvaigznåji, kas labi redzami tülît péc saulrieta

debess dienvidrietumu pusé. Starp pavasara zvaigznåjiem izce¬as Lauvas zvaigznåjs. SpoΩa ir Jaunavas zvaigzne Spika (Vårpa), Vérßu Dzinéja Arkturs, ko ieraugåm, ja pagarinåm Lielå Låça asti jeb Lielo Greizo Ratu dîsteli uz leju. Maija otrajå pusé naktis k¬üst jau tik gaißas, ka redzamas tikai paßas spoΩåkås zvaigznes, vislabåk Spika un Arkturs, bet austrumpusé parådås jau vasaras zvaigznåji Lira, Gulbis un ‰rglis. Astronomiskå vasara såksies 21. jünijå plkst. 9 st. 36 min. ❏

2001. gada 12. aprîlis

Vél viena jauka tradîcija RTU Atkal, atkal ir debesis pußu, Atkal ielåpi jåuzliek tåm; Sanåk, sanåk, kas samaksåjußi Zem ßîm baltajåm akåcijåm… Sveiciens visiem teåtra dienås, kuras veiksmîgi tika ieskandinåtas un visådi citådi apspélétas RTU Kultüras centrå 23., 24. un 25. martå. Paldies visiem dalîbniekiem – RTU Latvießu teåtra studijai «Spéle», RTU krievu dråmas studijai «Kamertonis», Liepåjas Pedago©ijas akadémijas teåtra studijai «7° péc Celsija», Latvijas Kultüras skolas 1. reΩisoru kursam, Latvijas Kultüras akadémijas 1. Liepåjas teåtra aktieru kursam, Latvijas Müzikas akadémijas operas studijai «Figaro», Latvijas Lauksaimniecîbas universitåtes studentu teåtrim, kå arî RTU Kultüras centra Debaßu klubam par interesantåm åksta témas debatém un pirmo debiju teåtra spéléßanå. Paldies skatîtåjiem, kuri ar savu klåtbütni atbalstîja augstskolu teåtra studijas, skatoties viencélienus un måjås sagatavotås improvizåcijas, un arî teåtra spé¬u maratonu, kur studenti sevi pieteica visdaΩådåkajos veidos, spéléjot Ωürijas sagatavotås spéles. Teåtra dienu nosléguma ballé

Latvijas Müzikas akadémijas operas studija «Figaro». Fragments no operas «Ansîtis un Grietiña».

studentiem bija iespéja izpausties dziedåßanå un dejoßanå. 25. marts bijaa veltîts bérnu izrådém. Íeit piedalîjås RTU Kultüras centra bérnu vokålais ansamblis «Vecpilsétas dziedåtåji» ar muzikålu Austrålijas dramaturga Ulda Siliña

pasaku müziklu «Aijå, ΩüΩü, låça bérns», Kultüras centra «Mazå Ìilde» bérnu vokålais ansamblis «Palåsîtes» ar pamåcoßu pasaku «Kå Ruksîtis ciemos gåja». Operas studija «Figaro» bérnus pårsteidza ar Humperdinka operas fragmentu «Ansîtis un Grietiña». Vél viena svarîga ziña. Teåtra dienu ietvaros RTU krievu dråmas studija «Kamertonis» svinéja 20 gadu jubileju. Apsveicam studijas dalîbniekus un reΩisori Ludmilu Stançiku, novélot viñai tikpat daudz neizsîkstoßas ener©ijas, kå lîdz ßim un idejas jaunu izråΩu iestudéßanå. Savå jubilejå «Kamertonis» iepriecinåja skatîtåjus ar pirmizrådi – K.Dragunskas lugu «Rudå». Teåtra dienas notiek katru gadu un notiks arî nåkamgad, tåtad vél viena jauka tradîcija Rîgas Tehniskajå universitåté, tåpéc visi teåtra mî¬i – satiksimies nåkoßgad martå, bet pirms tam jums ir lieliska iespéja apgüt teåtra spéli RTU Kultüras centra Krievu dråmas studijå «Kamertonis» un Latvießu teåtra studijå «Spéle». Zvani un piesakies pa tålruni 7212477. Antra Kozlovska, Studentu teåtra dienu organizatore

RTU Studentu klubå

Tie, kam påri 60!

12. aprîlî pulksten 19 Anglikåñu baznîcå -

Psiholo©ijas kluba Starptautiskais seminårs -

Lieldienu koncerts.

«Hose Silva metode»

Piedalås RTU sievießu koris «Delta» un vijolnieçu ansamblis «Gaiva».

21. un 22. aprîlî pulksten 9 RTU Mazajå zålé.

Psiholo©ijas kluba «Mekléjumu laboratorijå» lekt. L.Kalabanova 12., 19. un 26. aprîlî pulksten 18 RTU Mazajå zålé.

17. aprîlî pulksten 20 RTU Mazajå zålé

Rîgas Dançu kluba sarîkojums.

«Hose Silva metode» vad. V.Tauriña 28. un 29. aprîlî pulksten 9 RTU Mazajå zålé. Studentu klubs aicina visus studentus piedalîties Eksluzîvo cepuru ballé, kas notiks 27. aprîlî Mazajå zålé (Ka¬˚u iela 1, 201)

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658 7089321, fakss: 7089489, ji@adm.rtu.lv

Atnåciet 18. aprîlî pulksten 17.00 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1 - 201. Büs iespéja satikties ar pensionétajiem kolé©iem, vijolnieçu ansamb¬a «Gaiva» koncerts, téja un pîrågi. RTU Pensionåru padome un

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

RTU Kultüras centrs Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests RTU tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru

2001. gada 12. aprîlis

Rektors informé Senåta sédé 26. martå rektors akadémi˚is I.Knéts informéja senatorus par jaunåkajiem notikumiem. ➡ Vél joprojåm eksisté likvidéjamå RAU. Paßlaik tiek gatavota visa juridiskå dokumentåcija par ékåm un saskañots jautåjums par zemes sadalîjumu starp atseviß˚u «îpaßnieku» teritorijåm. Da¬a éku paliek RTU, LU, Valsts Tehnikumam un arodskolai, bet påréjås nodos Privatizåcijas a©entürai, kas apñemas nomaksåt visus parådus. Íåds risinåjums noñem spriedzi, un éku privatizåcija dod cerîbu atgüt zaudétos lîdzek¬us. Paßlaik saskaño jautåjumus par teritorijas sadalîßanu, 3. korpusu un SKB. ➡ Sakarå ar kritisko véstuli no Zviedrijas par valsts valodas lietoßanu RTU notikusi valsts valodas kontrole Aviåcijas un Transportmaßînu tehnolo©ijas institütos. Konstatéti nederîgi valodu zinåßanu apliecinoßi dokumenti un fakti, ka valsts valodas zinåßanas neatbilst izsniegtajam dokumentam par valsts valodas prasmi. Ir norådîti termiñi valodas eksåmena otrreizéjai kårtoßanai. Par ßo jautåjumu jådomå arî Dzelzce¬a transporta institütå. ➡ Uzsåktas sarunas par RTU Dånijas - Latvijas IT koledΩas izveidoßanas iespéjåm. KoledΩu finansés abas valstis, projekta kurators Latvijå ir profesors I.Freibergs. Íîs koledΩas telpas varétu büt müsu komplekså Ezermalas ielå, ja sakårtotu tukßo korpusu iepretîm TMZF. KoledΩas jautåjumå vél ¬oti daudz neskaidrîbu, kaut arî tås såk risinåt augstå valstiskå lîmenî.

➡ Rektors pateicås visiem izstådes «Skola 2001» RTU stenda veidotåjiem, jo «més tießåm izskatîjåmies vislabåk». ➡ AIP bija sagatavojusi priekßlikumu un 2000. gada augustå iesniegusi MK lügumu finansét kadru atjaunoßanas programmu augstskolås, taçu atbilde tika novilcinåta lîdz 2001. gada budΩeta apstiprinåßanai. Péc tam janvårî jautåjumu «atceréjås», bet tad jau vairs nebija naudas… AIP un Latvijas Augstskolu rektoru padomé izstrådåti arî lémumprojekti par augståkås izglîtîbas finanséßanas modeli, kas jåiesniedz MK. Izstrådåti septiñi varianti. Pieméram, risinåt tikai jautåjumu par måcîbspéku algåm (profesora - 420, asociétå profesora 336, docenta - 269, lektora - 215, pensionétå profesora [ar lîgumu] - 175 lati), samazinåt studentu skaitu un maksåt studentu faktiski nepiecießamo finanséjumu (paßreiz sañemam aptuveni 60%). Pieñemts pirmais un treßais apvienotais modelis. Tas paredz: 2017. gadå augståkås izglîtîbas finanséjumu 2% apmérå no IKP; lîgumattiecîbas starp valsti un augstskolu; nepalielinåt uzñemamo studentu skaitu çetrus gadus un to laikå pakåpeniski tuvoties faktiski nepiecießamå finanséjuma lîmenim (ik gadu papildus ieguldît Ls 2,74 miljonus). ➡ AIP pieñemts lémums «Par otrå lîmeña augståkås profesionålås bakalaura un ma©istra izglîtîbas standartu». Rektors skaidroja senatoriem jauno profesionålo studiju shému un lielås priekßrocîbas studentiem. Ío standartu ir jåievéro, izstrådåjot jaunas studiju programmas.

M.E.

Senatoru lémumi martå 26. marta sédé ☛ Noklausîjås RTU rektora akadémi˚a I.Knéta informåciju. (Skat. «Rektors informé.») ☛ RTU Emeritétå profesora nosaukumu pieß˚îra TMZF profesoram J. Ozoliñam. ☛ Noléma izsludinåt konkursu uz ßådåm vakantajåm ßtata vietåm: 1. Profesora vieta inΩenierzinåtñu mehånikas, maßînbüves un kvalitåtes zinîbu nozaré grießanas teorija un instrumenti. 2. Asociétå profesora vietas - materiålzinåtnes tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas nozaré ap©érbu tehnolo©ija; inΩenierzinåtñu mehånikas, maßînbüves un kvalitåtes zinîbas nozaré méraparåti un metrolo©ija, teorétiskå mehånika, transporta un satiksmes nozaré autotransports, telemåtikas un lo©istikas apakßnozaré transporta iekårtu automatizåcija un datorvadîbas sistémas. ☛ Péc måcîbu prorektora E.Be˚era skaidrojuma noléma apstiprinåt nozares profesoru padomi transporta zinåtnes nozares apakßnozaré jüras transports un tå ekspluatåcija ßådå saståvå: LJA profesori habilitétie inΩenierzinåtñu doktori: V.Uzårs, priekßsédétåjs, J.Cimanskis, V.Barkåns; RTU profesori habilitétie inΩenierzinåtñu doktori: J.Greivulis, A.Sauhats; PVAS Latvijas ku©niecîba Ku©u menedΩmenta direktors, 1. klases elektromehåni˚is, Latvijas Jürniecîbas savienîbas valdes loceklis Dr.inΩ. J.Brünavs, LR Jüras administråcijas direktora vietnieks,

tålbraucéjs kapteinis, Latvijas Jürniecîbas savienîbas valdes loceklis G.Íteinerts, Latvijas Jürniecîbas savienîbas valdes priekßsédétåjs A.Vjaters. ☛ Noklausîjußies måcîbu prorektora E.Be˚era skaidrojumus par nepiecießamîbu izstrådåt atseviß˚u nolikumu par augståkås profesionålås izglîtîbas bakalaura un ma©istra studiju programmåm RTU un apmainîjußies viedok¬iem, senatori noléma nolikumu apstiprinåt, bet tå 1. un 2. pielikumu nodot apsprießanai Senåta Studiju programmu komisijå, lai tos sagatavotu apstiprinåßanai aprî¬a Senåta sédé. Nolikumå norådîti profesionålå bakalaura un ma©istra studiju mér˚i un uzdevumi, izglîtîbas saturs, apjoms un iegüstamå kvalifikåcija. ☛ Pamatojoties uz ASTF domes 2001. gada 19. marta sédes lémumu, Modeléßanas un imitåcijas profesora grupas docentu Dr.inΩ. E.Ginteru noléma apstiprinåt par doktorantüras vadîtåju doktorantüras studiju programmå «Vadîbas informåcijas tehnolo©ija». ☛ Apstiprinåja ßådas doktorantüras programmas: vadîbas informåcijas tehnolo©ija; aviåcijas transports; büvkonstrukciju automatizétå projektéßana; siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ija; transporta datorsistémas un tîkli; uzñéméjdarbîba un vadîßana; aparåtu inΩenierija; büvju konstrukcijas un rekonstrukcija. ☛ Péc kanclera R.Taraßkeviça ziñojuma par måcîbu maksu 2001./2002. m.g., lai radîtu priekßnosacîjumus ➥

2001. gada 12. aprîlis

Senatoru lémumi martå

RTU Daugavpils MZC, Liepåjas MZTK un Ventspils MC måcîbu maksa tiek noteikta atbilkvalitatîvai studiju procesa organizåcijai, noléma noteikt stoßi maksai tajå fakultåté, kurai atbilst uzñe2001./2002. m.g. ßådu måcîbu maksu atkarîbå no stu- mamo studentu bakalaura vai profesionålå studidéjoßo kategorijas, studiju lîmeña un programmu tema- ju programma. Ja students apguvis vienu profesionålås izglîtîbas tiskås jomas: 1. Årvalstu pilsoñiem, kuri vélås iegüt augståko izglîtîbu RTU un studé péc individuåliem studiju programmu un vélås apgüt otru profesionålås izglîtîbas plåniem pilnå måcîbu maksa ir:- sagatavoßanas noda¬å programmu pedago©ijå, måcîbu maksa ir 1/2 no dienas 1500 $; - dienas (pilna laika) studijåm: bakalaura, profe- noda¬as måcîbu maksas lieluma Ls 220. Ar studentu, kurß studé par maksu, RTU slédz sionålås, ma©istra un doktora programmås 2900 $; - neklåtiené (nepilna laika) studijåm (1/2 no dienas noda¬as lîgumu uz visu studiju programmas apgüßanas måcîbu maksas) bakalaura, profesionålås, ma©istra un laiku. Ja péc gada studijåm programmå ir uzrådoktora programmås 1450 $. 2. Lietuvas un Igaunijas dîtas labas un teicamas zinåßanas, students konvalstu iedzîvotåjiem, kuri tiek gatavoti uz juridisko per- kursa kårtîbå var pretendét uz brîvåm budΩeta sonu lîgumu pamata péc individuåliem studiju plåniem finansétåm studiju vietåm un tiek atbrîvots no pilnå måcîbu maksa ir: - dienas (pilna laika) studijåm: måcîbu maksas. 4. Latvijas pilsoñi un paståvîgie iedzîvotåji, kuri vélas bakalaura un profesionålås programmås 1900 $; ma©istra programmås 2200 $; - neklåtiené (nepilna laika) iegüt profesionålo izglîtîbu, studéjot koledΩas programstudijåm (1/2 no dienas noda¬as måcîbu maksas): mås, kas netiek finansétas no valsts budΩeta, måcîbu bakalaura un profesionålås programmås 950 $; ma©istra maksa ir: -dienas (pilna laika) studijåm: gråmatvedîbas programmås 1100 $. 3. Latvijas pilsoñi un paståvîgie programmå Ls 550; tirgzinîbas un tirdzniecîbas programiedzîvotåji, kuri vélås iegüt augståko izglîtîbu RTU studiju må Ls 550; uzñéméjdarbîbas ekonomikas programmå Ls programmås virs valsts budΩeta finansétåm studiju 550; apdroßinåßanas programmå Ls 550; muitas vadîßavietåm, kå arî apgüt otru studiju programmu måcîbu nas un nodok¬u programmå Ls 550; protéΩu tehni˚a maksa ir: programmå Ls 950; tehnisko tulku programmå Ls 550; - vakara (nepilna laika) Fakultåßu, institütu Pilnå måcîbu maksa atbilstoßiem studijåm: gråmatvedîbas studiju programmas studiju lîmeñiem, Ls programmå Ls 550; tirgziBakal. vai prof.-1KP Ma©.-1KP Dokt.-1KP nîbas un tirdzniecîbas proDienas (pilna laika) studijåm: grammå Ls 550; uzñéméj1. Humanitårais institüts 450 11 darbîbas ekonomikas pro2. Valodu institüts 550 14 grammå Ls 550; 3. EEF,ETF,TMF,BF 550 15 750 19 1450 30 - neklåtienes (nepilna 4. ASTF 550 13 750 19 1250 26 laika) studijåm: muitas va5. MLF 650 16 850 21 1580 33 dîßanas un nodok¬u pro6. AF 600 14 800 20 1150 24 grammå Ls 275. 7. IEF 430 11 480 12 950 20 5. Måcîbu maksa Rîgas Biznesa institütå ir Ls Mainot programmas, 1116. vidéjå 1 KP maksa ir: 14 18 27 6. Latvijas pilsoñiem un paståvîgajiem iedzîvoVakara (nepilna laika) studijåm: tåjiem, kuri apgüst ma©is1. Humanitårais institüts 340 11 trantüras sagatavoßanas 2. Valodu institüts 420 14 kursu, viena KP måcîbu 3. EEF,ETF,TMF,BF 420 14 560 19 1090 30 maksa ir Ls 16. 4. ASTF 420 14 560 19 940 26 7. Studijas eksternajå 5. MLF 480 16 640 21 1190 33 ma©istrantürå RTU darbi6. AF niekiem, ieskaitot arî da¬éji 7. IEF 400 13 400 13 950 26 strådåjoßos RTU (ne mazåk Mainot programmas, par 0,5 slodzé), kå arî citu vidéjå 1 KP maksa ir: 14 18 27 augstskolu darbiniekiem ir bez maksas, påréjiem preNeklåtienes (nepilna laika) studijåm: tendentiem måcîbu maksa 1. Humanitårais institüts 220 7 par 1 KP tiek noteikta 1/2 2. Valodu institüts 270 9 apmérå no dienas noda¬as 3. EEF,ETF,TMF,BF 240 8 380 13 720 20 studiju 1 KP maksas lielu4. ASTF 240 8 380 13 620 17 ma (Ls 18) vai Ls 9. 5. MLF 240 8 430 14 790 22 8. Vidéjås profesionålås 6. AF izglîtîbas iegüßanai, ja ne7. IEF 240 8 240 8 470 13 tiek izdalîtas valsts budΩeta dotåcijas, måcîbu maksa tiek noteikta Mainot programmas, saskañå ar kanclera vidéjå 1 KP maksa ir: 8 12 18 ➥

➥

2001. gada 12. aprîlis

Senatoru lémumi martå ➥ apstiprinåtu izdevumu tåmi. 9. Jebkuru organizétu kursu måcîbu maksa, ja tie netiek dibinåti uz juridisko personu lîguma pamata, tiek noteikta saskañå ar kanclera apstiprinåtu izdevumu tåmi. 10. Måcîbu maksa jånomakså måcîbu gada såkumå lîdz 15. septembrim vai divas reizes gadå, lîdz 15. septembrim par pirmo pusgadu un lîdz 15. februårim par otro pusgadu (samaksåjot pusi no Senåta noteiktå måcîbu maksas lieluma). Studenti, kuri ståjas RTU uz måcîbu maksas studiju vietåm, maksåjumu veic lîdz ieskaitîßanas pavéles noforméßanai. 11. Studentiem, kuri studé par maksu un studijas nav uzsåkußi vai studéjußi daΩas nedé¬as no semestra såkuma, bet péc tam pårtraukußi studijas, iemaksåtå måcîbu maksa tiek atmaksåta, ja prasîba iesniegta lîdz 1.oktobrim vai lîdz 1.martam par otro pusgadu. Ja studentam péc måcîbu maksas iemaksas pieß˚ir kredîtu, iemaksåtå summa tiek atmaksåta. 12. Vecåko kursu studentiem, kuri studé par pilnu vai da¬éju maksu, måcîbu maksas lielums katrå studiju lîmenî nemainås visu studiju laiku lîdz diploma sañemßanai un atbilst tam lielumam, kuru dotajam lîmenim ieståßanås gadå noteicis Senåts (neklåtienes studentiem, nepårsniedzot bakalaura programmås 4,5 gadus, inΩenierstudiju programmås 2,5 gadus, ma©istra programmås 3 gadus un doktora programmås 4 gadus). 13. Nesekmîgiem studentiem par studiju turpinåßanu dienas, vakara un neklåtienes noda¬ås ir jåmakså (papildus jåsaskaño ar RTU Studentu parlamentu un jåapstiprina Senåtå 30.04.2001.). 14. Studentiem, kuri påriet no viena måcîbu veida uz citu, no vienas studiju programmas uz citu, kå arî tiem, kuri pårnåk no citåm måcîbu iestådém, ir jåapmakså pårejas rezultåtå radußos papildu måcîbu priekßmetu studijas péc apré˚ina: bakalaura un profesionålås programmås - Ls 14; ma©istra – Ls 18; doktora – Ls 27 par katru måcîbu priekßmeta vienu KP. Studenti, kuri pårtrauc studijas vélåk par 16.oktobri vai 16.martu, tiek uzskatîti kå pilnu semestri studéjußi, un attiecîgå semestra måcîbu priekßmetu KP dienas (pilna laika) studijås tiek atskaitîti no valsts budΩeta finansétå studiju apjoma inΩenieru programmu 80, doktorantu programmu 144 un påréjo programmu 120 kredîtpunktiem. 15. Studentu pierakstîßanås uz izvéles måcîbu priekßmetiem nåkamajam måcîbu gadam notiek no 01.04. lîdz 30.05. konkrétajå måcîbu gadå. Péc ßî termiña pårre©istréßanås iespéjama tikai par samaksu: - ja pårre©istråcija notiek no 01.09. lîdz 22.09. un no 25.01. lîdz 16.02., katra papildinåjuma, maiñas vai atsaukuma apmaksas lielums ir Ls 10, - ja pårre©istråcija notiek laikå no 23.09. lîdz 16.10. un no 17.02. lîdz 16.03., katra papildinåjuma, maiñas vai atsaukuma apmaksas lielums ir Ls 20; - péc ßiem datumiem måcîbu priekßmetu pårre©istréßana nav at¬auta. 16. Pirmo reizi ieståjoties RTU, vienas personas dokumentu re©istråcijas maksa ir Ls 11. Studentiem, kuri ieståjas, lai apgütu augståku studiju lîmeni, re©istråcijas maksa ir Ls 2. 17. Lémums ståjås spékå ar 2001/2002. måcîbu gadu. ☛ Péc Studiju da¬as vadîtåja P.Sliedes skaidrojumiem

par pamatstudiju programmu papildinåßanu, lai veicinåtu pamatstudiju pirmo kursu studentu informétîbu par tålåko studiju saturu un mér˚iem, Senåts noléma: 1. Visas studiju programmas, kas paredzétas bakalaura akadémiskå gråda iegüßanai, izñemot programmu «Arhitektüra», papildinåt ar studiju priekßmetu «Ievads studiju nozaré» vismaz viena KP apjomå. 2. Visas profesionålås augståkås izglîtîbas programmas uz vispåréjås vidéjås izglîtîbas båzes (studiju ilgums 4 gadi) papildinåt ar priekßmetu «Ievads specialitåté» vismaz viena KP apjomå. 3. Fakultåßu dekåniem un RTU filiå¬u vadîtåjiem nodroßinåt attiecîgu papildinåjumu ievießanu 1.kursa studiju plånos no 2001./2002. studiju gada. 4. Studiju programmu komisijåm izstrådåt augståkminéto studiju priekßmetu satura vadlînijas un tému sarakstu, organizét ßo priekßmetu pieteikumu sagatavoßanu un nodoßanu RTU Studiju priekßmetu re©istrå. ☛ Noklausîjås Studiju da¬as vadîtåja P.Sliedes skaidrojumus par studiju plånu diferencéßanas pårtraukßanu bakalauru studiju pirmajos kursos un noléma: grozot RTU Senåta 1999. gada 31. maija lémumu «Par papildus sagatavojoßiem studiju priekßmetiem», 1. Pårtraukt bakalauru programmu realizåcijå pirmå un otrå kursa studentu dalîjumu divås plüsmås atkarîbå no vidéjås izglîtîbas dokumenta atzîmes fizikå un/vai matemåtikå, såkot ar 2001. gada uzñemßanu. Izslégt no iepriekßminétå lémuma 1. punktå noteiktå studiju priekßmetu saraksta, kuriem paredzétas papildnodarbîbas (vai papildpriekßmeti) matemåtiku - 3 kredîtpunkti, fiziku - 2 kredîtpunkti. 2. No iepriekßminétå lémuma 2. punkta izslégt tekstu: «Matemåtikas un fizikas papildu apmåcîba obligåta bakalauru programmu 1. kursa studentiem, kuriem vidéjås izglîtîbas dokumentå attiecîgå atzîme mazåka par 7 (vidusskolu absolventiem atzîmju summa algebrå un ©eometrijå mazåka par 14). Matemåtikas papildapmåcîbas kurss nav jåapgüst, ja ieståjeksåmenå sañemta atzîme augståka par 6, turklåt noteicoßå ir ieståjeksåmena atzîme». ☛ Péc SP priekßlikuma, pamatojoties uz RTU Senåta 1996. gada 29. janvåra sédes lémumu «Par RTU stipendiju fonda sadales kårtîbu» un 2001. gada 26. marta sédes lémumu «Par Senåta stipendiju pieß˚irßanu» 2000./ 2001. m.g. 2. semestrî (no 01.02.2001.) RTU Senåta stipendijas pieß˚irt ßådiem studentiem: 1. pakåpes stipendiju 32 Ls ménesî pie jau pieß˚irtås stipendijas - D.Puriñai (TMZF 2.M), D.Lîdumai (IEF 1.D), J.Jasukeviçai (IEF 3.M); 2. pakåpes stipendiju 24 Ls ménesî pie jau pieß˚irtås stipendijas - T.Vasi¬jevai (IEF 1.M), I.Je¬eñeviçai (MLF 3.M), M.Dañilovai (EEF 2.M), I.Kårnupai (EEF 1.M), S.Mågurei (IEF 2.M), R.M.Meri (MLF 3.M), A.Resnim (TMZF 3.B), I.Indrånei (IEF 3.B), V.Skribanam (IEF 2.B); 3. pakåpes stipendiju 16 Ls ménesî pie jau pieß˚irtås stipendijas A.Buligam (BF 1.M), M.Resnim (TMZF 1.M), S.Boßam (BF 3.M), R.Bormotinam (TMZF 2.M), A.Krümiñam (EEF 2.M), A.Lukaßenkovam (TMZF 2.M), I.Ivanovai (TMZF 1.M), S.Sünåkslei (IEF 1.M), N.Rolduginai (EEF 2.D), I.Galkinam (EEF 3.D), A.Galkinai (EEF 3.D), M.Maska¬ovam (IEF 2.D), D.Solovjovam (IEF 2.D), J.Biçkai (TMZF 3.B). ☛ Par Senåta Reklåmas un darba tirgus komisijas darbu atskaitîjås priekßsédétåjs prof. N.Baranovskis. Komisijå pieteikußies astoñi senatori, aktîvi darbojas seßi. Priekßsédétåjs îpaßi atzîméja, ka visaktîvåk komisijå darbojas SP pårståvji. Komisijas darba pamatvirziens ir rek➥

2001. gada 12. aprîlis

Senatoru lémumi martå ➥ låmas un darba tirgus izpéte. Reklåmå aktîvi darbojas un speciålu bloku izstrådåjusi S.Klezberga. Darba tirgus izveides uzdevums ir izveidot prognozi, kåds büs pieprasîjums péc RTU absolventiem péc pieciem un desmit gadiem. Lai iegütu nepiecießamo informåciju, panåkta vienoßanås ar Statistikas pårvaldi un Nodarbinåtîbas dienestu par RTU absolventu datiem no faktiskås skaitîßanas rezultåtiem. Aprî¬a beigås komisija cer sañemt nepiecießamo informåciju tålåkai darbîbai. Izmantos arî statistiku no darbå iekårtoßanas birojiem (ar to nodarbojas 43 SIA). Ir izstrådåtas statistikas tabulas un apré˚inåts RTU absolventu îpatsvars bezdarbniekos. Statistikas informåcijas apstråde par nodarbinåtîbu ir problemåtiskåka. Ziñas par RTU absoventiem iegüst

arî no profesionålajåm asociåcijåm. Lai uzskatåmi parådîtu müsu absolventu priekßrocîbas salîdzinåjumå ar citiem, statistikas informåciju izmantos arî reklåmas bukletå, ko gatavo izdoßanai vasarå. Senatori intereséjås, vai komisija izskatîjusi jautåjumus - par budΩeta vietu sadali, speciålistu pieprasîjumu pa nozarém péc pieciem gadiem, vai ievérota nozares attîstîba un paaudΩu maiña daΩådås nozarés, kå arî Eiropas pieprasîjums péc müsu tehniskajiem speciålistiem. Prof. N.Baranovska ziñojumu pieñéma zinåßanai. Péc TMZF dekåna G.Liberta paskaidrojumiem apstiprinåja grozîjumus bakalaura studiju programmå «Transports». Bakalaura studiju programmas ierobeΩotås izvéles studiju priekßmetu bloks tiek papildinåts ar desmit priekßmetiem pa 2 KP katrs.

M.E.

Dekånu runas 22. marta sédé ☛ Aizsardzîbas ministrijas Rekrutéßanas un atlases centra pårståvji virsleitnants M.RobeΩnieks un kapteinis J.Veinbergs informéja par RTU absolventu tålåkåm iespéjåm militårajå karjerå, ko iespéjams såkt arî studiju laikå. Jaunå militårås aizsardzîbas koncepcija paredz, ka turpmåk Nacionålås aizsardzîbas akadémijå uzñems augstskolu absolventus un studentus, kuri izgåjußi militårås apmåcîbas kursu. LR Aizsardzîbas ministrija (AM) piedåvå trîs studiju veidus. (Skat. rakstu «Aizsargå savu valsti».) Galvenå mér˚auditorija ßim piedåvåjumam ir augstskolu pédéjo kursu studenti. Ar LU un LLU fakultåtém centrs sadarbîbu jau ir uzsåcis. RTU vadîba ieteica Aizsardzîbas ministrijas pårståvjiem kori©ét piedåvåtås algas lielumu, jo 2000. gadå inΩeniera vidéjå alga valstî bijusi Ls 325. ☛ Pirmsaugstskolas un informåcijas da¬as vadîtåjs A.Kårkliñß atgådinåja, ka RTU Atvérto durvju diena notiks 21. aprîlî pulksten 10 un 12 Ka¬˚u ielå 1, RTU Aulå un turpinåsies fakultåtés. Dekånus lüdza: pårdomåt procedüru fakultåtés un nodroßinåt apmeklétåjus ar kvalitatîviem konsultantiem; lîdz 21. aprîlim atjaunot informåciju fakultåßu infostendos Ka¬˚u ielå; atvérto durvju dienå no pulksten 10 lîdz 17 nodroßinåt RTU Aulå visu fakultåßu, Valodas institüta un Humanitårå institüta pårståvju (konsultantu) klåtbütni. Rektors akadémi˚is I.Knéts visu vårdå pateicås A.Kårkliñam un viña vadîtajai komandai par teicamo RTU stenda iekårtoßanu un darbîbu izstådé «Skola 2001». ☛ Apsprieda Senåta marta sédes lémumprojektu labojumu priekßlikumus. Plaßåkås pårrunas izraisîja lémumprojekts «Par studiju maksu 2001./2002. m.g.», kurå noteikta studiju maksa Latvijas iedzîvotåjiem un årvalstu pilsoñiem dienas, vakara un neklåtienes studijås daΩådos studiju lîmeños, maksa par viena kredîtpunkta lielu studiju apjomu un maksa par daΩåda apjoma atkårtotåm studijåm. Jautåjumå, kas attiecas uz nesekmîgo studentu maksu par studiju turpinåßanu, SP nolémis Senåtå izmantot atliekoßå veto tiesîbas. Måcîbu prorektors E.Be˚eris paskaidroja ieviestos labojumus lémumprojektam par profesionålajåm bakalaura

un ma©istra programmåm un lémuma bütîbu - dot iespéju, bet tajå paßå laikå ar varu nespiest darît. Lémums ir nepiecießams profesionålå bakalaura un ma©istra studiju programmu izstrådåßanai un atvérßanai atbilstoßi jaunajam Augstskolu likumam un AIP ieteikumam. Strîdîgå da¬a - RTU vispåréjo un izvéles priekßmetu saraksts pirmajos studiju gados - atdalîta lémuma pielikumå. Prorektors atkårtoti lüdza visas piezîmes lîdz Senåta sédei sütît pa e-pastu: <Elmars.Bekeris@rtu.lv>. Domas par lémumprojektu vél joprojåm dalîjås, tådé¬ izlemßanu atståja Senåta ziñå. ☛ Måcîbu prorektors lüdza izskatît nolikuma projektu par tålåkizglîtîbas studiju proceså iegütås izglîtîbas (kvalifikåcijas) apliecinoßa dokumenta izsniegßanu. Piezîmes un labojumus jåizdara projekta kopijås un jåiesniedz prorektora palîdzei. ☛ RTU personålda¬as vadîtåja H.Íteinerte sagatavojusi RTU iekßéjås darba kårtîbas noteikumu pirmo variantu. Papildinåjumus jau izteikusi Senåta Kultüras un sadzîves komisija un rektors. Noteikumu labojumus un piezîmes rektors lüdz iesniegt pa e-pastu: <knets@acad.latnet.lv>. ☛ Atbildot Tautsaimniecîbas un re©ionålås ekonomikas institüta direktora J.Saulîßa priekßlikumam noteikt studiju darbu glabåßanas termiñus, vienojås eksåmena darbus glabåt lîdz nåkamås sesijas såkumam, gala eksåmena darbus - lîdz diploma izsniegßanai, tekoßos studiju darbus un kursa darbus - lîdz nåkamai sesijai, bakalaura un ma©istra darbus - trîs gadus (ré˚inoties ar akreditåcijas ciklu), doktora darbus - nodot RTU Zinåtniskajå bibliotékå.

M.E. RTU Zinåtniskås bibliotékas jaunumi No 2001. gada 17. - 21. aprîlim RTU ZB notiks kårtéjå

bibliotékas informåcijas diena. Periodisko izdevumu lasîtavå (îpsalas ielå 10, 2. ståvå, 202. ist.) no plkst. 10.00 - 18.00 büs iespéja iepazîties ar jauno literatüru, ko sañémusi bibliotéka.